Džons Ronalds Rūels Tolkīns

<mediawiki xmlns="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/" xmlns:xsi="http://www.w3.org/2001/XMLSchema-instance" xsi:schemaLocation="http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10/ http://www.mediawiki.org/xml/export-0.10.xsd" version="0.10" xml:lang="lv">
  <siteinfo>
    <sitename>Vikipēdija</sitename>
    <dbname>lvwiki</dbname>
    <base>https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa</base>
    <generator>MediaWiki 1.39.0-wmf.23</generator>
    <case>first-letter</case>
    <namespaces>
      <namespace key="-2" case="first-letter">Media</namespace>
      <namespace key="-1" case="first-letter">Special</namespace>
      <namespace key="0" case="first-letter" />
      <namespace key="1" case="first-letter">Diskusija</namespace>
      <namespace key="2" case="first-letter">Dalībnieks</namespace>
      <namespace key="3" case="first-letter">Dalībnieka diskusija</namespace>
      <namespace key="4" case="first-letter">Vikipēdija</namespace>
      <namespace key="5" case="first-letter">Vikipēdijas diskusija</namespace>
      <namespace key="6" case="first-letter">Attēls</namespace>
      <namespace key="7" case="first-letter">Attēla diskusija</namespace>
      <namespace key="8" case="first-letter">MediaWiki</namespace>
      <namespace key="9" case="first-letter">MediaWiki diskusija</namespace>
      <namespace key="10" case="first-letter">Veidne</namespace>
      <namespace key="11" case="first-letter">Veidnes diskusija</namespace>
      <namespace key="12" case="first-letter">Palīdzība</namespace>
      <namespace key="13" case="first-letter">Palīdzības diskusija</namespace>
      <namespace key="14" case="first-letter">Kategorija</namespace>
      <namespace key="15" case="first-letter">Kategorijas diskusija</namespace>
      <namespace key="100" case="first-letter">Portāls</namespace>
      <namespace key="101" case="first-letter">Portāla diskusija</namespace>
      <namespace key="102" case="first-letter">Vikiprojekts</namespace>
      <namespace key="103" case="first-letter">Vikiprojekta diskusija</namespace>
      <namespace key="446" case="first-letter">Education Program</namespace>
      <namespace key="447" case="first-letter">Education Program talk</namespace>
      <namespace key="710" case="first-letter">TimedText</namespace>
      <namespace key="711" case="first-letter">TimedText talk</namespace>
      <namespace key="828" case="first-letter">Modulis</namespace>
      <namespace key="829" case="first-letter">Moduļa diskusija</namespace>
      <namespace key="2300" case="first-letter">Gadget</namespace>
      <namespace key="2301" case="first-letter">Gadget talk</namespace>
      <namespace key="2302" case="case-sensitive">Gadget definition</namespace>
      <namespace key="2303" case="case-sensitive">Gadget definition talk</namespace>
      <namespace key="2600" case="first-letter">Tēma</namespace>
    </namespaces>
  </siteinfo>
  <page>
    <title>Džons Ronalds Rūels Tolkīns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>4027</id>
    <revision>
      <id>3667033</id>
      <parentid>3612755</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T21:35:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Izņemts attēls &quot;Tolkien_1916.jpg&quot;, jo [[commons:User:Rosenzweig|Rosenzweig]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Tolkien 1916.jpg|]]).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6584" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|        platums = 
|          vārds = Džons Ronalds Rūels Tolkīns
|     vārds_orig = ''John Ronald Reuel Tolkien''
|         attēls =
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = Džons Ronalds Rūels Tolkīns 1916. gadā
|     dz_dat_alt =
|        dz_gads = 1892
|     dz_mēnesis = 1
|       dz_diena = 3
|       dz_vieta = Blumfonteina, [[Oranžas Brīvvalsts]]
|      m_dat_alt =
|         m_gads = 1973
|      m_mēnesis = 9
|        m_diena = 2
|        m_vieta = Bornmuta, [[Dorseta]]
|   dzīves_vieta = [[Apvienotā Karaliste|Anglija]]
|      pilsonība = {{karogs|Apvienotā Karaliste}}
|        tautība = 
|        dzimums = 
|         vecāki = Artūrs un Meibela Tolkīni
|          brāļi =
|          māsas =
|   dzīvesbiedrs = Edīte Tolkīna (''Edith Tolkien'')
|          bērni = Džons, Maikls, [[Kristofers Tolkīns|Kristofers]] un Priscilla
|       paraksts = 
|     pseidonīms =
|   nodarbošanās = [[Oksfordas Universitāte]]s professors
|rakstīšanas valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
|        periods =
|          žanri = [[Fantāzijas literatūra]]
|         temati = Ziemeļeiropas mitoloģija, kristīgās vērtības
|   lit virzieni = 
|slavenākie darbi = &quot;[[Hobits (grāmata)|Hobits]]&quot;,&lt;br /&gt;&quot;[[Gredzenu pavēlnieks]]&quot;&lt;br /&gt;&quot;[[Silmariljons]]&quot;
|    ietekmējies = [[Viljams Moriss]], [[Edvards Vaiks Smits]], [[Henrijs Hagards]], [[Semuels Krokets]], [[Džordžs Makdonalds]], [[ģermāņi|ģermāņu]], [[ķelti|ķeltu]] literatūra, mitoloģija
|     ietekmējis = [[Ursula Le Gvina]]
|     alma_mater =
|    apbalvojumi =
|       piezīmes = 
|    kategorijas =    
}}

'''Džons Ronalds Rūels Tolkīns''' ({{val-en|John Ronald Reuel Tolkien}}, dzimis {{dat|1892|1|3}}, miris {{dat|1973|9|2}}) bija angļu [[rakstnieks]], [[dzejnieks]], [[filologs]] un universitātes [[profesors]], kurš kļuva pazīstams visā pasaulē kā bērnu grāmatas &quot;[[Hobits (grāmata)|Hobits]]&quot;, tās turpinājuma - triloģijas &quot;[[Gredzenu pavēlnieks]]&quot;, &quot;Silmariljons&quot; un daudzu citu darbu autors.

Tolkīns no 1925. līdz 1945. gadam [[Oksfordas Universitāte|Oksfordas Universitātē]] bija Rolinsona un Bosvorta anglosakšu studiju profesors, bet no 1945. līdz 1959. gadam bija Mertonas profesors angļu valodā un literatūrā.&lt;ref&gt;Humphrey Carpenter, &quot;Tolkien; The Authorised Biography,&quot; page 111, 200.&lt;/ref&gt; Viņš bija tuvs draugs [[K. S. Luiss|K. S. Luisam]] - viņi abi bija neformālas literatūras apspriešanas grupas biedri, kura pazīstama kā [[Inklingi]] (''Inklings''). {{dat|1972|3|28}} Tolkīns no karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] saņēma [[Britu impērijas ordenis|Britu impērijas ordeni]].

Tolkīns tiek uzskatīts par vienu no [[fantāzijas literatūra]]s aizsācējiem, no viņa darbiem ir ietekmējušies daudzi populāri rakstnieki.

== Izcelsme ==
Tolkīnu dzimta cēlusies no [[Saksijas karaliste]]s Vācijā, taču 18. gadsimtā dzimtas pārstāvji pārcēlušies uz Lielbritāniju un &quot;ātri kļuvuši par dedzīgiem angļiem&quot;. Uzvārds ''Tolkien'' varētu būt angliski pārveidots no vācu ''Tollkiehn'' (kas, savukārt, cēlies no vācu ''tollkühn'' - pārdrošs).

No mātes puses Tolkīna vecvecāki Džons un Edīte Safīldi bija [[baptisti]], kuriem piederēja veikals [[Birmingema]]s centrā. Tajā pašā namā Safīldu ģimene veica dažāda veida uzņēmējdarbību jau kopš 19. gadsimta sākuma. 1812. gadā Viljams Safīlds, Tolkīna vecvecvectēvs, ierīkoja tur grāmatu un kancelejas preču veikalu, bet 1826. gadā Tolkīna vecvectēvs Džons turpat atklāja aizkaru un zeķu veikalu.

== Biogrāfija ==
Dzimis 1892. gada 3. janvārī, Dienvidāfrikā. 1894. gadā kopā ar māti pārcēlās uz Angliju. 1908. gadā iepazinās ar savu nākamo sievu Edīti, bet 1913. gadā viņu bildināja. 1915. gadā pēc I pasaules kara sākuma tika iesaukts armijā un nosūtīts uz Franciju, taču 1916. gada oktobrī saslima ar [[ierakumu drudzis|ierakumu drudzi]] un tika nosūtīts ārstēties uz Angliju. 1916. gadā martā apprecējās ar Edīti. 1917. gadā sāka rakstīt savu darbu &quot;Silmariljons&quot;. 1918. gadā sastādīja vārdnīcu. 1924. gadā kļuva par Līdsas profesoru, bet 1925. gadā kļuva arī par Oksfordas profesoru. 1929. gadā piedzima meita Prisila.

1939. gadā pabeidza rakstīt &quot;Hobitu&quot;. 1950. gadā pabeidza darbu &quot;Fermeris Džails no Hemas&quot;. 1954. gadā pabeidza rakstīt triloģiju &quot;Gredzenu pavēlnieks&quot;. 1961. gadā pabeidza rakstīt &quot;Toma Bombadila piedzīvojumus&quot;. Miris 1973. gada 2. septembrī Bornmutā, Dorsetā, 81 gadu vecumā.

Viņa atvaļināšanās laikā, no 1953. gada līdz viņa nāvei 1973. gadā Tolkīns saņēma augošu publikas uzmanību un literāru slavu. Viņa grāmatu pārdošana bija tik ienesīga, ka viņš nožēloja, ka nav agrāk aizgājis pensijā. No sākuma viņš aizrautīgi atbildēja uz lasītāju jautājumiem, taču aizvien vairāk sāka apzināties, ka veidojas savdabīgs Tolkīna fanu klubs, īpaši populārs starp hipijiem [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienotajās Valstīs]]. 1972. gada vēstulē viņš nožēloja, ka kļuvis par kulta figūru, taču rakstīja:

:::''...pat vispieticīgākā elka deguns nespēj palikt pilnīgi vienaldzīgs pret vīraka saldo smaržu.''

Fanu uzmanība bija tik ļoti augusi, ka Tolkīnam nācās izņemt savu telefona numuru no publiskās telefonu grāmatas un ar laiku viņš ar Edīti pārvācās uz Bornmutas dienvidkrastu. 1972. gadā [[Bakingemas pils|Bakingemas pilī]] karaliene Elizabete II apbalvoja Tolkīnu ar [[CBE]].

Edīte Tolkīna nomira 1971. gada 29. novembrī, astoņdesmit divu gadu vecumā. Tolkīns lika iegravēt vārdu ''Luthien'' uz kapakmeņa un viņa tika apglabāta Volverkotas kapos, Oksfordā. Tolkīns nomira divdesmit vienu mēnesi vēlāk, 1973. gada 2. septembrī, astoņdesmit viena gada vecumā. Viņš tika apglabāts tajā pašā kapā, un viņš bija licis uz kapakmeņa iegravēt vārdu ''Beren''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20080621151654/http://www.kurbijkurne.lv/info/index.php?title=D%C5%BE._R._R._Tolk%C4%ABns Dž. R. R. Tolkīns] Kurbijkurne bibliotēka {{lv ikona}}


{{Gredzenu pavēlnieks}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Tolkīns, Dzzons Ronalds Ruels}}
[[Kategorija:Dienvidāfrikā dzimušie]]
[[Kategorija:Angļu rakstnieki]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]
[[Kategorija:Fantāzijas rakstnieki]]
[[Kategorija:Valodnieki]]
[[Kategorija:Filologi]]
[[Kategorija:Viduszeme]]</text>
      <sha1>5gud7bxfst523xkc1doo9gzvc8qfo3x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Daugavpils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5287</id>
    <revision>
      <id>3667213</id>
      <parentid>3639549</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:52:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Etniskais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25357" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Dinaburga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Daugavpils
 | native_name              = 
 | settlement_type          = Valstspilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = How Daugavpils look like.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Daugavpils.svg
 | flag_size                = x75px
 | flag_link                = Daugavpils karogs
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of arms of Daugavpils.svg
 | shield_size              = x75px
 | shield_link              = Daugavpils ģerbonis
 | pushpin_map              = Latvia (novadi)
 | pushpin_label_position   = top
 | latd  = 55 | latm  = 52 | lats  = 30 | latNS  = N
 | longd = 26 | longm = 32 | longs = 8 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = 
 | subdivision_name1        = 
 | established_title        = Pirmoreiz minēta
 | established_date         = [[1275]]. gadā
 | established_title2       = Pilsētas tiesības
 | established_date2        = kopš [[1582]]. gada
 | seat_type                = Citi&lt;br&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|ltg|Daugpiļs}}&lt;br&gt;{{val|lt|Daugpilis}}&lt;br&gt;{{val|et|Väinalinn}}&lt;br&gt;{{val|fi|Väinänlinna}}&lt;br&gt;{{val|de|Dünaburg}}&lt;br&gt;{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}&lt;br&gt;{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}}
 | government_type          = [[Daugavpils dome]]
 | leader_title             = Domes priekšsēdētājs
 | leader_name              = [[Andrejs Elksniņš]] &lt;small&gt;([[Saskaņa]])&lt;/small&gt;
 | area_footnotes           = 
 | area_total_km2           = 72.48
 | area_total_sq_mi         = 
 | area_land_km2            = 
 | area_land_sq_mi          = 
 | area_water_km2           = 9.75
 | area_water_sq_mi         = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                =3 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 105
 | elevation_ft             = 
 | elevation_max_m          = 
 | elevation_max_ft         = 
 | elevation_min_m          = 
 | elevation_min_ft         = 
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Daugavpils}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          =2 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_sq_mi = 
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-54(01-65)
 | area_code                = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 654
 | website                  = [http://www.daugavpils.lv/ www.daugavpils.lv]
 | footnotes                = 
}}
[[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]]
[[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]
[[Attēls:Берег пляжа &quot;Спасалка&quot; - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]
'''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugovpiļs}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher= [[Valsts valodas centrs]] |access-date= 2020. gada 3. janvārī}}&lt;/ref&gt; ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt; Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta ir izvietota [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā.

Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]]. [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa [[Autoceļš A6 (Latvija)|autoceļu A6]] ir 232 km.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot; /&gt; Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html |title=Daugavpils |publisher=Turismslatvija.lv |accessdate={{dat|2012|5|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html |archivedate={{dat|2012|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{main|Daugavpils vēsture}}
Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920).
Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]].

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Pēterburga]]s-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

[[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu.

[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|358}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis
Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==
Cauri pilsētai tek Daugava un tās mazās pietekas [[Laucesa (upe)|Laucesa]], [[Meļņička]] un [[Šūņupe]]. Ir apmēram 10 ezeru, no kuriem lielākie - [[Šūņu ezers]] Daugavpils ziemeļos un [[Stropu ezers]] ziemeļaustrumos.

=== Pilsētas daļas ===
Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] mikrorajons ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā.

{{columns |width=200px
|col1=
* [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]]
* [[Cietoksnis (Daugavpils)|Cietoksnis]]
* [[Čerepova]]
* [[Dzelzceļnieks]]
* [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]]
* [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]]
* [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]]
* [[Gajoks]]
* [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]
* [[Jaunā Forštate]]
* [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
* [[Jaunie Stropi]]
* [[Judovka]]

|col2=
* [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]]
* [[Križi]]
* [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]
* [[Liginiški]]
* [[Mazie Stropi]]
* [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]]
* [[Nīderkūni]]
* [[Ruģeļi]]
* [[Vecā Forštate]]
* [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]]
* [[Viduspoguļanka]]
* [[Vizbuļi]]
}}

=== Klimats ===
{{Weather box
|location = Daugavpils
|metric first = Yes
|single line = Yes
|Jan high C = -3.6
|Feb high C = -2.6
|Mar high C = 2.1
|Apr high C = 10.3
|May high C = 17.9
|Jun high C = 21.5
|Jul high C = 22.5
|Aug high C = 21.6
|Sep high C = 16.3
|Oct high C = 9.8
|Nov high C = 3.3
|Dec high C = -1
|year high C = 9.8
|Jan low C = -9.7
|Feb low C = -9.9
|Mar low C = -6.5
|Apr low C = 0.6
|May low C = 6.1
|Jun low C = 10.1
|Jul low C = 11.8
|Aug low C = 10.9
|Sep low C = 7.2
|Oct low C = 2.9
|Nov low C = -1.4
|Dec low C = -6.1
|year low C = 1.3
|Jan precipitation mm = 37
|Feb precipitation mm = 28
|Mar precipitation mm = 32
|Apr precipitation mm = 42
|May precipitation mm = 52
|Jun precipitation mm = 74
|Jul precipitation mm = 79
|Aug precipitation mm = 74
|Sep precipitation mm = 69
|Oct precipitation mm = 52
|Nov precipitation mm = 51
|Dec precipitation mm = 43
|year precipitation mm = 633
|source 1 = World Weather Information Service &lt;ref name=eather1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldweather.org/044/c00173.htm |title=Weather Information for Daugavpils |accessdate=2008-12-01 |publisher=World Weather Information Service |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090107053641/http://www.worldweather.org/044/c00173.htm |archivedate=2009-01-07 }}&lt;/ref&gt;
|date=August 2010
}}

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gada sākumā Daugavpilī bija 91 407 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |date={{dat|2020|06|04||bez}} }} 01.01.2020.&lt;/ref&gt;

{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaits
| percentages = off
| width       = 10em
| align = none
| cols = 5
| graph-pos = bottom
|1784|3573
|1825|2885
|1860|13000
|1897|69675
|1913|112848
|1914|112837
|1920|31500
|1925|40640
|1930|43226
|1935|45160
|1938|40071
|1940|51300
|1944|14832
|1945|29600
|1946|22587
|1950|50800
|1955|58600
|1956|58500
|1959|65459
|1960|67500
|1966|88900
|1970|100400
|1975|110300
|1979|115600
|1989|129000
|1995|120000
|2003|112132
|2007|108091
|2009|104857
|2010|103754
|2011|102496
|2012|101057
|2013|98922
|2017|95467
|2018|92776
|2019|91515
|2020|91407

}}

=== Etniskais sastāvs ===
[[Attēls:Daugavpils Evangelical Lutheran church of Martin Luther12.JPG|thumb|[[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca|Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]]]
[[Attēls:Daugavpils modern architecture Saules street.jpg|thumb|Modernisma ēka Saules ielā]]
[[Attēls:Centra baznīca.jpg|thumb|[[Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca]] ]]
[[Attēls:Daugavpils Old Beliver Church of the Nativity of the Theotokos7.JPG|thumb|Pirmās vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]
[[Attēls:Dubrovin park's fountain 1.jpg|thumb|Dubrovina parks]]
[[Attēls:Daugavpils shot factory.JPG|thumb|Skrošu fabrikas tornis]]
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;9&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 37806 : Krievi : red
| slice 2 = 16559 : Latvieši : green
| slice 3 = 10266 : Poļi : purple
| slice 4 = 5793 : Baltkrievi : aqua
| slice 5 = 1527 : Ukraiņi : orange
| slice 6 = 686 : Lietuvieši: yellow
| slice 7 = 6480 : Cita un neizvēlēta : grey
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 79 117
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|purple|Poļi}}
{{legend|aqua|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Ukraiņi}}
{{legend|yellow|Lietuvieši}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 48%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 37 809
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 21%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16 559
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 13%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10 226
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 7%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5793
|-
| [[Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1527
|-
| [[Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 686
|-
| Cita un neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6480
|}

=== Ievērojami cilvēki ===
Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši:
{{div col}}
* [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis;
* [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists;
* [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts;
* [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists;
* [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists;
* [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis;
* [[Ilmārs Dzenis]] (1931), trimdas latviešu dziedātājs;
* [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists;
* [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks;
* [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs;
* [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis;
* [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists;
* [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone;
* [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists;
* [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs
* [[Māris Jass]] (1985), hokejists;
* [[Konstantīns Jezovitovs]]&lt;ref&gt;[http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.&lt;/ref&gt;&lt;!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--&gt; (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks;
* [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts;
* [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks;
* [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks;
* [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts;
* [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs;
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs;
* [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists;
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns;
* [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps;
* [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts;
* [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists;
* [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists;
* [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks;
* [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis;
* [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis;
* [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks;
* [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists;
* [[Jurģis Pučinskis]] (1973), futbolists;
* [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā;
* [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs;
* [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis;
* [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists;
* [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists;
* [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists;
* [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore;
* [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}}

== Saimniecība ==
Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums &quot;Zieglera mašīnbūve&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100003011&amp;id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]&lt;/ref&gt;

=== Transports ===
{{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}}
Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S &quot;Daugavpils satiksme&quot;, pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti.
Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}.

== Sports ==
Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|&quot;Celtnieka&quot; stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs &quot;[[Daugavpils &quot;Lokomotīve&quot;|Lokomotīve]]&quot;. Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''.

Daugavpilī bāzēta [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No [[2005]]. līdz [[2012]]. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.

== Apskates objekti ==
* [[Daugavpils cietoksnis]]
* [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs
* [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
* [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]
* [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]]
* [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]]
* [[Daugavpils Olimpiskais centrs]]

== Attēlu galerija ==
{{Galerija
|width=150| height=100
|align=center
|captionstyle=text-align:center; font-size:smaller;
|Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
|Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome
|Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā
|Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]]
|Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]]
|Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde
|Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
|Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela
|Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija
|Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī
|Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela
|Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne]
* [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs]
* [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis]
* [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs]
* [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Novadu centri}}
{{Daugavpils apriņķis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Daugavpils| ]]</text>
      <sha1>ruwomubmoq648kp3us9bhvur1q9sa4l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667220</id>
      <parentid>3667213</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:01:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Etniskais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25371" xml:space="preserve">{{pāradresācija|Dinaburga}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Daugavpils
 | native_name              = 
 | settlement_type          = Valstspilsēta
 | other_name               = 
 | nickname                 = 
 | motto                    = 
 | image_skyline            = How Daugavpils look like.jpg
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Daugavpils.svg
 | flag_size                = x75px
 | flag_link                = Daugavpils karogs
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of arms of Daugavpils.svg
 | shield_size              = x75px
 | shield_link              = Daugavpils ģerbonis
 | pushpin_map              = Latvia (novadi)
 | pushpin_label_position   = top
 | latd  = 55 | latm  = 52 | lats  = 30 | latNS  = N
 | longd = 26 | longm = 32 | longs = 8 | longEW = E
 | subdivision_type         = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]]
 | subdivision_name         = '''{{karogs|Latvija}}'''
 | subdivision_type1        = 
 | subdivision_name1        = 
 | established_title        = Pirmoreiz minēta
 | established_date         = [[1275]]. gadā
 | established_title2       = Pilsētas tiesības
 | established_date2        = kopš [[1582]]. gada
 | seat_type                = Citi&lt;br&gt;nosaukumi
 | seat                     = {{val|ltg|Daugpiļs}}&lt;br&gt;{{val|lt|Daugpilis}}&lt;br&gt;{{val|et|Väinalinn}}&lt;br&gt;{{val|fi|Väinänlinna}}&lt;br&gt;{{val|de|Dünaburg}}&lt;br&gt;{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}&lt;br&gt;{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}}
 | government_type          = [[Daugavpils dome]]
 | leader_title             = Domes priekšsēdētājs
 | leader_name              = [[Andrejs Elksniņš]] &lt;small&gt;([[Saskaņa]])&lt;/small&gt;
 | area_footnotes           = 
 | area_total_km2           = 72.48
 | area_total_sq_mi         = 
 | area_land_km2            = 
 | area_land_sq_mi          = 
 | area_water_km2           = 9.75
 | area_water_sq_mi         = 
 | area_water_percent       = 
 | area_rank                =3 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 105
 | elevation_ft             = 
 | elevation_max_m          = 
 | elevation_max_ft         = 
 | elevation_min_m          = 
 | elevation_min_ft         = 
 | population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot;&gt;{{iedzsk|ats}}&lt;/ref&gt;
 | population_total         = {{iedzsk|dati|Daugavpils}}
 | population_as_of         = {{iedzsk|dat}}
 | population_rank          =2 
 | population_density_km2   = auto
 | population_density_sq_mi = 
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indeksi
 | postal_code              = LV-54(01-65)
 | area_code                = &lt;small&gt;(+371)&lt;/small&gt; 654
 | website                  = [http://www.daugavpils.lv/ www.daugavpils.lv]
 | footnotes                = 
}}
[[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]]
[[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]]
[[Attēls:Берег пляжа &quot;Спасалка&quot; - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]]
'''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugovpiļs}})&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher= [[Valsts valodas centrs]] |access-date= 2020. gada 3. janvārī}}&lt;/ref&gt; ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}.&lt;ref name=&quot;iedz skaits&quot; /&gt; Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta ir izvietota [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā.

Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}&lt;/ref&gt; savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā.

Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]]. [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa [[Autoceļš A6 (Latvija)|autoceļu A6]] ir 232 km.&lt;ref name=&quot;par Daugavpili&quot; /&gt; Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html |title=Daugavpils |publisher=Turismslatvija.lv |accessdate={{dat|2012|5|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html |archivedate={{dat|2012|05|04||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
{{main|Daugavpils vēsture}}
Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920).
Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]].

1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Pēterburga]]s-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku.

[[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu.

[[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|358}}&lt;/ref&gt;

1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis
Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis
&lt;/gallery&gt;

== Ģeogrāfija ==
Cauri pilsētai tek Daugava un tās mazās pietekas [[Laucesa (upe)|Laucesa]], [[Meļņička]] un [[Šūņupe]]. Ir apmēram 10 ezeru, no kuriem lielākie - [[Šūņu ezers]] Daugavpils ziemeļos un [[Stropu ezers]] ziemeļaustrumos.

=== Pilsētas daļas ===
Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] mikrorajons ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā.

{{columns |width=200px
|col1=
* [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]]
* [[Cietoksnis (Daugavpils)|Cietoksnis]]
* [[Čerepova]]
* [[Dzelzceļnieks]]
* [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]]
* [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]]
* [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]]
* [[Gajoks]]
* [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]]
* [[Jaunā Forštate]]
* [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]]
* [[Jaunie Stropi]]
* [[Judovka]]

|col2=
* [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]]
* [[Križi]]
* [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]]
* [[Liginiški]]
* [[Mazie Stropi]]
* [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]]
* [[Nīderkūni]]
* [[Ruģeļi]]
* [[Vecā Forštate]]
* [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]]
* [[Viduspoguļanka]]
* [[Vizbuļi]]
}}

=== Klimats ===
{{Weather box
|location = Daugavpils
|metric first = Yes
|single line = Yes
|Jan high C = -3.6
|Feb high C = -2.6
|Mar high C = 2.1
|Apr high C = 10.3
|May high C = 17.9
|Jun high C = 21.5
|Jul high C = 22.5
|Aug high C = 21.6
|Sep high C = 16.3
|Oct high C = 9.8
|Nov high C = 3.3
|Dec high C = -1
|year high C = 9.8
|Jan low C = -9.7
|Feb low C = -9.9
|Mar low C = -6.5
|Apr low C = 0.6
|May low C = 6.1
|Jun low C = 10.1
|Jul low C = 11.8
|Aug low C = 10.9
|Sep low C = 7.2
|Oct low C = 2.9
|Nov low C = -1.4
|Dec low C = -6.1
|year low C = 1.3
|Jan precipitation mm = 37
|Feb precipitation mm = 28
|Mar precipitation mm = 32
|Apr precipitation mm = 42
|May precipitation mm = 52
|Jun precipitation mm = 74
|Jul precipitation mm = 79
|Aug precipitation mm = 74
|Sep precipitation mm = 69
|Oct precipitation mm = 52
|Nov precipitation mm = 51
|Dec precipitation mm = 43
|year precipitation mm = 633
|source 1 = World Weather Information Service &lt;ref name=eather1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldweather.org/044/c00173.htm |title=Weather Information for Daugavpils |accessdate=2008-12-01 |publisher=World Weather Information Service |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090107053641/http://www.worldweather.org/044/c00173.htm |archivedate=2009-01-07 }}&lt;/ref&gt;
|date=August 2010
}}

== Iedzīvotāji ==

=== Iedzīvotāju skaita dinamika ===
Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gada sākumā Daugavpilī bija 91 407 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |date={{dat|2020|06|04||bez}} }} 01.01.2020.&lt;/ref&gt;

{{Iedzīvotāju skaita izmaiņas
| title= Iedzīvotāju skaits
| percentages = off
| width       = 10em
| align = none
| cols = 5
| graph-pos = bottom
|1784|3573
|1825|2885
|1860|13000
|1897|69675
|1913|112848
|1914|112837
|1920|31500
|1925|40640
|1930|43226
|1935|45160
|1938|40071
|1940|51300
|1944|14832
|1945|29600
|1946|22587
|1950|50800
|1955|58600
|1956|58500
|1959|65459
|1960|67500
|1966|88900
|1970|100400
|1975|110300
|1979|115600
|1989|129000
|1995|120000
|2003|112132
|2007|108091
|2009|104857
|2010|103754
|2011|102496
|2012|101057
|2013|98922
|2017|95467
|2018|92776
|2019|91515
|2020|91407

}}

=== Etniskais sastāvs ===
[[Attēls:Daugavpils Evangelical Lutheran church of Martin Luther12.JPG|thumb|[[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca|Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]]]
[[Attēls:Daugavpils modern architecture Saules street.jpg|thumb|Modernisma ēka Saules ielā]]
[[Attēls:Centra baznīca.jpg|thumb|[[Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca]] ]]
[[Attēls:Daugavpils Old Beliver Church of the Nativity of the Theotokos7.JPG|thumb|Pirmās vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]]
[[Attēls:Dubrovin park's fountain 1.jpg|thumb|Dubrovina parks]]
[[Attēls:Daugavpils shot factory.JPG|thumb|Skrošu fabrikas tornis]]
{| class=&quot;wikitable collapsible&quot; style=&quot;font-size:95%; border:0; line-height:175%;&quot;
|- style=&quot;background:#ccc;&quot;
| colspan=&quot;19&quot; style=&quot;text-align:center; &quot;| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2022. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;'''
| rowspan=&quot;9&quot; |{{#invoke:chart|pie chart
|radius= 100
|units suffix = 
| slice 1 = 37806 : Krievi : red
| slice 2 = 16559 : Latvieši : green
| slice 3 = 10266 : Poļi : purple
| slice 4 = 5793 : Baltkrievi : aqua
| slice 5 = 1527 : Ukraiņi : orange
| slice 6 = 686 : Lietuvieši: yellow
| slice 7 = 6480 : Cita un neizvēlēta : grey
|hide group legends=yes
| percent = true
}}
kopā 79 117
{{legend|green|Latvieši}}
{{legend|red|Krievi}}
{{legend|purple|Poļi}}
{{legend|aqua|Baltkrievi}}
{{legend|orange|Ukraiņi}}
{{legend|yellow|Lietuvieši}}
{{legend|black|Cita un neizvēlēta}}
|-
!  style=&quot;background:#efefef; width:130px;&quot;| Tautība
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Procenti
!  style=&quot;background:#efefef; width:80px;&quot;| Iedz. skaits
|-
| [[Latvijas krievi|Krievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 47.8%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 37 809
|-
| [[Latvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 20.9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 16 559
|-
| [[Latvijas poļi|Poļi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 12.9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 10 226
|-
| [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 7.3%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 5793
|-
| [[Ukraiņi]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 1.9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 1527
|-
| [[Lietuvieši]]
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 0.9%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 686
|-
| Cita un neizvēlēta
| style=&quot;text-align:center;&quot;| 8.2%
| style=&quot;text-align:center;&quot; | 6480
|}

=== Ievērojami cilvēki ===
Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši:
{{div col}}
* [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis;
* [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists;
* [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts;
* [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists;
* [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists;
* [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis;
* [[Ilmārs Dzenis]] (1931), trimdas latviešu dziedātājs;
* [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists;
* [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks;
* [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs;
* [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis;
* [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists;
* [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone;
* [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists;
* [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs
* [[Māris Jass]] (1985), hokejists;
* [[Konstantīns Jezovitovs]]&lt;ref&gt;[http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&amp;nod=Daugavpils_novadnieki&amp;title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&amp;cid=20&amp;name=Konstantins_Jezovitovs_&amp;aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.&lt;/ref&gt;&lt;!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--&gt; (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks;
* [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts;
* [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks;
* [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks;
* [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts;
* [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs;
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs;
* [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists;
* [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns;
* [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps;
* [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts;
* [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists;
* [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists;
* [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks;
* [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis;
* [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis;
* [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks;
* [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists;
* [[Jurģis Pučinskis]] (1973), futbolists;
* [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā;
* [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs;
* [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis;
* [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists;
* [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists;
* [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists;
* [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore;
* [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}}

== Saimniecība ==
Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums &quot;Zieglera mašīnbūve&quot;.&lt;ref&gt;[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&amp;novads=100003011&amp;id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]&lt;/ref&gt;

=== Transports ===
{{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}}
Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S &quot;Daugavpils satiksme&quot;, pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti.
Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}.

== Sports ==
Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|&quot;Celtnieka&quot; stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem.

Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs &quot;[[Daugavpils &quot;Lokomotīve&quot;|Lokomotīve]]&quot;. Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''.

Daugavpilī bāzēta [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No [[2005]]. līdz [[2012]]. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu.

== Apskates objekti ==
* [[Daugavpils cietoksnis]]
* [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs
* [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]
* [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]
* [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]]
* [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]]
* [[Daugavpils Olimpiskais centrs]]

== Attēlu galerija ==
{{Galerija
|width=150| height=100
|align=center
|captionstyle=text-align:center; font-size:smaller;
|Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle
|Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome
|Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā
|Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]]
|Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]]
|Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde
|Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]]
|Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela
|Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija
|Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī
|Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela
|Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne]
* [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs]
* [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis]
* [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs]
* [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Latvijas pilsētas}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Novadu centri}}
{{Daugavpils apriņķis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Daugavpils| ]]</text>
      <sha1>18q16mk8ie9frij66hycjdqhfponk3a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rīgas Jūrmala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5525</id>
    <revision>
      <id>3667177</id>
      <parentid>3666484</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:54:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Pilsētas daļas */ :</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3317" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Rīgas Jūrmala
| settlement_type          = Bijusī pilsēta
| image_skyline            = Rīgas Jūrmala pie Majoriem pirms OPK.jpg 
| image_caption            = Rīgas Jūrmala pie Majoriem
| image_shield             = Rīgas Jūrmalas ģerbonis.svg
| shield_link              = Jūrmalas ģerbonis
| pushpin_map              = Latvia (novadi)
| pushpin_label_position   = left
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = 
| subdivision_type2        = 
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = 
| subdivision_name2        = 
| established_title        = 
| established_date         = 
| established_title1       = Pilsētas tiesības
| established_date1        = {{dat|1920}}
| established_title2       = Iekļauta [[Rīga]]s pilsētā
| established_date2        = {{dat|1946}}
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = 
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| elevation_footnotes      = &lt;!-- piezīmes par augstumu vjl --&gt;
| elevation_m              = 
| latd = 56| latm = 58| lats = 05| latNS =N 
| longd = 23| longm = 46| longs = 13| longEW =E
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = 
| postal_code              = 
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

[[Attēls:Rīgas Jūrmalas karte (1922).jpg|thumb|270px|Rīgas Jūrmalas transporta shēma (1922).]]
'''Rīgas Jūrmala''' bija pilsēta, kas izveidota [[1920]]. gada 2. martā uz bijušo Buļļu, Bulduru, Majoru, Valteru un Slokas [[muiža|muižu]] zemes. Saukta arī par &quot;Baltijas Rivjēru&quot;.&lt;ref&gt;Der Rigasche Strand - Baltische Riviera: illustrierter Führer durch die Badeorte des Rigaschen Strandes. Herausg. - [Riga]: Kulturverein des Rigaschen Strandes, [1928] (vāciski)&lt;/ref&gt;  

1946. gada 8. janvārī Rīgas Jūrmalu likvidēja un iekļāva [[Rīga]]s pilsētā kā [[Jūrmalas rajons (Rīga)|Jūrmalas rajonu]]. 

== Pilsētas daļas ==
* [[Buļļuciems|Buļļi]]
* [[Bulduri]] (līdz 1922. gadam Bilderliņi)
* [[Dzintari]] (līdz 1922. gadam Edinburga)
* [[Majori]]
* [[Dubulti (Jūrmala)|Vec-Dubulti]]
* [[Jaundubulti|Jaun-Dubulti]]
* [[Melluži|Meluži]] (līdz 1922. gadam Karlsbāde)
* [[Asari (Jūrmala)|Asari]]
* [[Valteri]]

== Pilsētas karte ==
* [http://www.mapywig.org/m/Baltic_states_maps/NLLat_guides_maps/NLLat302_Rigas_Jurmālas_pilsetas_plāns_1922_0305054176-014.jpg Rīgas Jūrmalas pilsētas plāns (1922)]{{Novecojusi saite}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Literatūra ==
# Latvia. The Baltic Riviera: health resort and watering places. - Riga: Bernhard Lamey Publisher, 1920. - 51 p. (angliski)
# Vadonis pa Rīgas Jūrmalas pilsētu. Führer durch den Rigaschen Strand mit Plan. - [1922?]. - 24 lpp. (latviski) 
# Das schöne Lettland. - Riga: Bernhard Lamey Verlag, [1930?] (vāciski)

== Skatīt arī ==
* [[Jūrmala]]

{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Rīgas apriņķis}}
{{Pilsētas tiesību piešķiršana Latvijā}}
{{DEFAULTSORT:Rigas Jurmala}}

[[Kategorija:Jūrmala]]
[[Kategorija:Latvijas bijušās pilsētas]]</text>
      <sha1>580rduwkp6xcajpwjfi31h1e23o549z</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vācijas pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>5899</id>
    <revision>
      <id>3666978</id>
      <parentid>3666706</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:55:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Gliwi</username>
        <id>65713</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Wappen von Burgkunstadt.png]] → [[File:Wappen Burgkunstadt.svg]] PNG → SVG</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="245515" xml:space="preserve">[[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''.

No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. 

== Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm ==
{| width=300px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}}
{{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-&lt;br /&gt;Virtemberga]]}}
{{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}}
{{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}}
{{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}}
{{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}}
{{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}}
{{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}}
{{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-&lt;br /&gt;Priekšpomerānija]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-&lt;br /&gt;Pfalca]]}}
{{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}}
{{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-&lt;br /&gt;Anhalte]]}}
{{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-&lt;br /&gt;Holšteina]]}}
{{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}}
{{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}}
{{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-&lt;br /&gt;Vestfālene]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;font-size:85%&quot;
! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits
|-
| [[Bavārija]] || 317
|-
| [[Bādene-Virtemberga]] || 313
|-
| [[Berlīne]] || 1
|-
| [[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] || 113
|-
| [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2
|-
| [[Hamburga]] || 1
|-
| [[Hesene]] || 191
|-
| [[Lejassaksija]] || 158
|-
| [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84
|-
| [[Reinzeme-Pfalca]] || 129
|-
| [[Saksija]] || 170
|-
| [[Saksija-Anhalte]] || 104
|-
| [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63
|-
| [[Tīringene]] || 126
|-
| [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17
|-
| [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271
|}

== Uzskaitījums == 
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums &lt;br /&gt; [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.&lt;br /&gt;(2013)&lt;ref name=autonazwa1&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}&lt;/ref&gt; !! Federālā zeme
|-
| [[Attēls:Wappen von Abenberg.png|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Adorf Wappen.svg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Achern (Baden).svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Achim.png|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Aichach.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Albstadt.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Alzenau.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-NI 03-2-54-002 Alfeld COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Altdorf bei Nuernberg.png|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Altenburg.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Altentreptow.PNG|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altoetting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Amöneburg.png|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Amorbach.png|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hansestadt Anklam V2.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ansbach.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Apolda.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Arzberg (Oberfranken).svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-010 Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Arnstadt.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Arnstein (Unterfranken).svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]]
|-
|  || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Artern Unstrut.png|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aßlar.png|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Attendorn.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aub.png|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Augsburg COA.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Abensberg.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Aach.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coa Aalen.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ahrensburg.svg|23px]] || [[Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bacharach.png|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Ballenstedt.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Baunach.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baunatal.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Aibling.png|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Arolsen.png|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Belzig.png|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt bad-bergzabern.jpg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Berka.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bevensen.png|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Bramstedt.png|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Buchau.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Duerrheim.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bad Dürkheim.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Doberan (nach Treske) COA.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Elster.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Baden-Baden.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Gottleuba-Berggiesshuebel SVG.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Griesbach im Rottal.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad hoenningen.png|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Homburg vor der Höhe.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Camberg.png|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Karlshafen.png|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Köstritz.png|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Colberg-Heldburg.png|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bad Krozingen.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Langensalza.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Bad Lippspringe.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad-Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Lobenstein.png|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Neustadt (Saale).png|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Nenndorf.png|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Orb.png|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Staffelstein.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schwalbach.png|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Bad-Teinach-Zavelstein-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Bad-tenn.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Waldsee.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Vilbel.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wildbad.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wildungen.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Windsheim.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Bad Wurzach Wappen.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bad Segeberg Wappen.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sülze.png|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Sooden-Allendorf.png|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Soden-Salmuenster.png|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bebra.png|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berga-Elster.png|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Berlin.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernburg (Saale).png|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Betzenstein.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Berching.png|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Bingen.png|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bischofsheim Rhoen.png|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Buedelsdorf Wappen.png|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biedenkopf.png|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buedingen Hessen.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Büren (Westfalen).svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Biesenthal.png|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bleicherode.png|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bleckede.png|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Blumberg.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bodenwerder.png|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen bogen.png|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Bochum.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braubach.png|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunfels.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Bredstedt Gemeinde Wappen.png|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]]  || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Bruchköbel.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Brunsbuettel-Wappen.png|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Butzbach.png|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Buchholzer wappen.jpg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buxtehude.png|23px]] || [[Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-015 Burg COA.png|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burgau (Schwaben).svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burghausen.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgkunstadt.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burg Stargard.PNG|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:CoABurgstaedt.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Zarrentin-Wappen.PNG|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zehdenick.png|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zeil a. Main.png|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zeulenroda-Triebes.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Celle.png|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zierenberg.png|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zschopau.png|23px]] || [[Cšopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Zwönitz coa.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Zwiesel.png|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]]
|-
| || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Demmin.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Dettelbach.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Delitzsch.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dingelstaedt.png|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dingolfing.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Dinkelsbühl.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Dinklage coat of arms.png|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt diez.gif|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Dietfurt an der Altmühl.png|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Donzdorf.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornhan COA.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Drebkau.png|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ebeleben.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ebersbach an der Fils.png|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ebermannstadt.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Ebern.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen EN.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eggenfelden.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eibelstadt.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Coat_of_arms_of_Einbeck.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:CoA Eutin.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenberg (Thüringen).png|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eisfeld.png|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eislingen.png|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ellingen.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ellrich.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elsfleth.png|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Eltmann.png|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eppstein.png|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erbach (Odenwald).svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erbendorf.png|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlangen.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Erlenbach am Main.png|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschenbach in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ettenheim.png|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ehrenfriedersdorf.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Falk Vogtl coat of arms.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Vallendar.png|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vetschau.png|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Feuchtwangen.png|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vellmar.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Fehmarn Stadt-Wappen.png|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.png|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vilsbiburg.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Visselhövede.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fuessen.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Floeha.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Floersheim am Main.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Florstadt.png|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Vohburg SVG.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Volkmarsen.png|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Forchheim.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankenau.png|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankenberg.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankfurt am Main.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen frauenstein.PNG|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga (pilsēta)|Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Freilassing COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freystadt.png|23px]] || [[Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Freyung.png|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freising.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Friedberg in Bayern.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedberg-Hessen.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedrichroda.png|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedrichsdorf Taunus.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friedrichshafen.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Friedrichstadt Wappen.png|23px]] || [[Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gammertingen.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Garz-Wappen.PNG|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Garding Wappen.png|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Garching b Muenchen seal.gif|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gau-Algesheim.png|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gartz Oder.png|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gedern.png|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gefrees.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geisenfeld.png|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Geisenheim.png|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gelnhausen.png|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gemünden.png|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gemünden (Wohra).png|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goeppingen.png|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Germering.png|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gernsheim.png|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gerolzhofen.png|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gersfeld (Rhön).png|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gersthofen.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gößnitz (Thüringen).png|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gefell.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gehren.png|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Geesthacht-Wappen.png|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ginsheim-Gustavsburg.png|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Gütersloh.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Giengen an der Brenz.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gießen.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gladenbach.jpg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glashütte.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glauchau.png|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:CoA of Glücksburg (Ostsee).svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Glinde Wappen.png|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Gnoien-Wappen.PNG|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Golssen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Gotha-Wappen.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grafenau Ndb.jpg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:WappenGreding.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Greiz coa.png|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Greussen.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groeningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Kleines Wappen Grebenau.png|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grebenstein.png|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grimmen.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grünberg.png|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossalmerode.png|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossbreitenbach.png|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Grossraeschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gudensberg.png|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Gunzenhausen.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Gundelfingen an der Donau.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hadamar.png|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haiger.png|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Halle (Saale).svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hallstadt.svg|23px]] || [[Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Harburg (Schwaben).jpg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hardegsen.png|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Haßfurt.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hausach COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Cham.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Haan COA.png|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Paulus1.jpg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höchstadt an der Aisch.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Heide Wappen.png|23px]] || [[Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Heideck.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidenau.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilbad Heiligenstadt.png|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heiligenhafen.png|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heilsbronn.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heitersheim.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heusenstamm.png|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Helmbrechts.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappenhemau.png|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hemsbach Bergstrasse.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:WappenHeppenheim.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Herborn Stadtwappen.png|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen HeringenWerra.jpg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Herrieden.png|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Hersbruck coat of arms.png|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hessisch-Lichtenau.png|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höxter.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Hildburghausen coa.png|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Hilpoltstein Wappen.jpg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hirschau.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hirschhorn Neckar.png|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hofgeismar.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hofheim am Taunus.png|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenleuben.png|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Holzgerlingen.png|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Hollfeld.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Hungen.png|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Husum Stadtwappen.png|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ichenhausen.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ueckermuende.png|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ilmenau.jpg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Immenstadt im Allgaeu.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Immenhausen.png|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ingolstadt.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Izerlone]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Isny.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jena.png|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:W stadt katzenelnbogen.jpg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Calau.png|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Karben.png|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Kassel.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen kaub.gif|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kaufbeuren.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelheim.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Kelkheim-Wappen.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Kellinghusen-Wappen.png|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kemnath.png|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koenigstein.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Königstein im Taunus.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]]
|-
| || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirchheim unter Teck.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kolbermoor.png|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Colditz.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Cottbus.png|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krakow am See.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kranichfeld.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Creuzburg.png|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Creußen.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Krempe-Wappen.png|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Crivitz.PNG|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Krumbach Schwaben.png|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kulmbach.png|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Quickborn Stadtwappen.PNG|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Langewiesen.PNG|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laubach.png|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Lauenburg Elbe Wappen.png|23px]] || [[Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.png|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leun.png|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leipheim.png|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Leutershausen.png|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Loeningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lich (Hessen).png|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenberg-Oberfranken.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Lichtenfels.png|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen limburg color.png|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lindenberg im Allgaeu.png|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Linden (Hessen).png|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lindenfels.png|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Luetjenburg Wappen.png|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lollar.png|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lorch (Rheingau).png|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ludwigsfelde.png|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lucka.png|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lūkenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maintal.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maxhuette.jpg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marbach am Neckar.png|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Markdorfer Wappen.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappenmar.png|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Marktoberdorf.png|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Marne Wappen.png|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen meißen.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meuselwitz.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Meldorf-Wappen.png|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]]
|-
| || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Moelln Wappen.png|23px]] || [[Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Mendig wappen.jpg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muellrose.png|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muenchenbernsdorf.png|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muensingen.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muenstermaifeld.png|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mittenwalde.png|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mitterteich.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen mittweida.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Muelheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Murrhardt.png|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Nagold-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nastätten.png|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Naumburg.jpg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Höchstädt a. d. Donau.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neudenau COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Neuenrade.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neukirchen (Knüll).png|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumarkt Oberpfalz.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Neunburg Wappen.png|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt in Holstein.png|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt am Kulm.png|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt a d Waldnaab.png|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neustrelitz COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Neu-Ulm.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckargemuend.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckarsteinach.png|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Noerdlingen.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nuertingen.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Niebuell-Wappen.png|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen nidda.jpg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niddatal.png|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niedenstein.png|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Nienburg wappen.jpg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Nierstein.png|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Nordhorn.jpg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Oberasbach.png|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Obernburg aMain.png|23px]]  || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Obernkirchen.png|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberursel Taunus.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberweissbach.png|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Olbernhau plain.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Oldenburg in Holstein Wappen.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Olching.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Oranienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ohrdruf.png|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ortenberg (Hessen).png|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterburken.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ostheim vor der Rhön.png|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappenparsbergs.png|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Papenburg.png|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Peine.jpg|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Perleberg.png|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen paf.JPG|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfarrkirchen.jpg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coa Pfullingen.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pinneberg.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]]
|-
| || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Plau am See Wappen1.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pleystein.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ploen.png|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Lengefeld.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Polch.png|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pohlheim.png|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Premnitz.png|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pressath.png|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Preetz S-H.png|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Puchheim.png|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:COA Rauenberg-Kraichgau.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Raunheim.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rathenow.png|23px]] || [[Rātenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Regen.png|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rehburg-Loccum.png|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DE Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene]] || ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roemhild.png|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rendsburg.png|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Coa Germany Town Renchen.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rhens.png|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rethem (Aller).png|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen roetz.png|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Rehau Wappen.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Richtenberg-Wappen.PNG|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rinteln.jpg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rüdesheim am Rhein.png|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedlingen.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Reichelsheim (Wetterau).png|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Rīselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt rodalben.jpg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodenberg.gif|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ronneburg (Thüringen).png|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ronnenberg.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Roth.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rotenburg an der Fulda.png|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Rothenburg ob der Tauber.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen rothenburg ol.png|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Rothenfels.png|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Runkel.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen-ruhla.jpg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen St Georgen im Schwarzwald.png|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]]
|-
||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Scheinfeld.png|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schelklingen.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schenefeld.png|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoensee.png|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schoeppenstedt.jpg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schifferstadt 2.png|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlitz.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Schillingsfürst.png|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schiltach.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schleusingen.png|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schlotheim.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schluechtern.png|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schmölln.jpg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms Schorndorf.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schrobenhausen.png|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtilm.jpg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtallendorf.png|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadthagen COA.png|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtprozelten.png|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Staufenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stendal.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stuehlingen.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stollberg-Erzgebirge.png|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Stolpen.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova]] || ''Storkow'' || 8898 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Schwalmstadt Germany Coat of Arms Wappen.jpg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Schwarzenbek Wappen.png|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzenborn.png|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwarzheide.png|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Schwäbisch Gmünd Wappen.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwaan.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Schwentinental Wappen.png|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Thalheim.png|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Tangerhuette COA.png|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen teublitz.gif|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Teuchern.png|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Teupitz.png|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Templin.png|23px]] || [[Templina]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tengen.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tettnang.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Themar coa.png|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Toenning-Nordfriesland-Wappen.png|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Titisee-Neustadt.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Torgelow.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Tornesch Wappen.png|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trebbin.png|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Trossingen COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Ulm.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Ummerstadt.png|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms Waldkirch Breisgau.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waltershausen.png|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanzleben-Boerde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Vārīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wetzlar Wappen neu.png|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Waechtersbach.png|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Pberpfalcā]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Coat of Arms of Weil der Stadt.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weil am Rhein.png|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:WappenWeilheiminOberbayern.svg|23px]] || [[Veilheima Lejasbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weimar.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weinstadt.png|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weißenfels.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Weiterstadt.png|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Welzheim.png|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Werneuchen.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wertheim.png|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wedel color.gif|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wesenberg-Wappen.PNG|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Witzenhausen.png|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildau.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wildberg-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wildeshausen.png|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wilster-Wappen.png|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]]
|-
| [[Attēls:DEU Wilthen COA.png|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen winsen.jpg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wismar.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-91-375 Wittenberg COA.png|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittenberge.png|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiesbaden.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wiesensteig.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:COA Wiesloch.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfach.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfenbuettel.png|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfhagen.png|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolframs-Eschenbach.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratšhauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolfstein.png|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolgast.png|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wunstorf.png|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Coat of arms of Salzgitter.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]]
|-
| || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Saalfeld.svg|23px]] || [[Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Selb.png|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Selbitz.png|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Senden.png|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Stadt Sehnde.png|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]]
|-
| [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]]
|-
| [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Suessen.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Solms.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sontra.png|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]]
|-
| [[Attēls:Soest-coa.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]]
|-
| [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]]
|-
| [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]]
|-
| [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]]
|-
| [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]]
|-
| [[Attēls:Wappen Suhl.png|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]]
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013)
|places =
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-&lt;br /&gt;gladbaha]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Hemnica]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}}
{{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā 
|width=160 | height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer=
|Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]]
|Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]]
|Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]]
|Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]]
|Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]]
|Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]]
|Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]]
|Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]]
|Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]]
|Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>qs2koqari2z2uoiphtvwl070o1hbfxf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šveices pilsētu uzskaitījums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>8652</id>
    <revision>
      <id>3666936</id>
      <parentid>3649775</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:58:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Doc Taxon</username>
        <id>45322</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]])  [[File:Brugg coat of arms.svg]] → [[File:Brugg-blason.svg]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="45530" xml:space="preserve">[[Attēls:Europe-Switzerland.svg|200px|thumbnail|[[Šveice]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]]
Šajā uzskaitījumā apkopotas '''[[Šveice]]s pilsētas'''. Pašlaik Šveicē ir vairāk nekā '''220 pilsētas'''.

Oficiāli par [[pilsēta|pilsētām]] ({{val|de|Städte}}, {{val|fr|villes}}, {{val|it|città}}) Šveicē tiek uzskatītas apdzīvotas vietas ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 10 000 iedzīvotājiem.

== Pilsētu skaits pa kantoniem ==
{| width=500px align=right
|-
|
{{Image label begin|image=Switzerland location map.svg|width=500|float=none}}

{{Image label small|x=0.150|y=0.390|scale=500|text=[[Vo kantons|Vo]]}}
{{Image label small|x=0.060|y=0.520|scale=500|text=[[Ženēvas kantons|Ženēva]]}}
{{Image label small|x=0.320|y=0.540|scale=500|text=[[Valē kantons|Valē/Vallisa]]}}
{{Image label small|x=0.230|y=0.360|scale=500|text=[[Fribūras kantons|Fribūra/&lt;br /&gt;Freiburga]]}}
{{Image label small|x=0.160|y=0.280|scale=500|text=[[Neišateles kantons|Neišatele]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=0.340|scale=500|text=[[Bernes kantons|Berne]]}}
{{Image label small|x=0.280|y=0.170|scale=500|text=[[Juras kantons|Jura]]}}
{{Image label small|x=0.370|y=0.180|scale=500|text=[[Zoloturnas kantons|Zoloturna]]}}
{{Image label small|x=0.350|y=0.140|scale=500|text=[[Bāzeles lauku kantons|Bāzele-lauki]]}}
{{Image label small|x=0.340|y=0.110|scale=500|text=[[Bāzeles pilsētas kantons|Bāzele-pilsēta]]}}
{{Image label small|x=0.470|y=0.160|scale=500|text=[[Ārgavas kantons|Ārgava]]}}
{{Image label small|x=0.520|y=0.050|scale=500|text=[[Šafhauzenes kantons|Šafhauzene]]}}
{{Image label small|x=0.630|y=0.090|scale=500|text=[[Turgavas kantons|Turgava]]}}
{{Image label small|x=0.570|y=0.140|scale=500|text=[[Cīrihes kantons|Cīrihe]]}}
{{Image label small|x=0.660|y=0.210|scale=500|text=[[Sanktgallenes kantons|Sanktgallene]]}}
{{Image label small|x=0.65|y=0.170|scale=500|text=[[Apencelles-Auserrodenes kantons|Apencelle-Auserrodene]]}}
{{Image label small|x=0.65|y=0.190|scale=500|text=[[Apencelles-Innerrodenes kantons|Apencelle-Innerrodene]]}}
{{Image label small|x=0.450|y=0.240|scale=500|text=[[Lucernas kantons|Lucerna]]}}
{{Image label small|x=0.550|y=0.220|scale=500|text=[[Cūgas kantons|Cūga]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.260|scale=500|text=[[Švīces kantons|Švīce]]}}
{{Image label small|x=0.650|y=0.280|scale=500|text=[[Glarusas kantons|Glarusa]]}}
{{Image label small|x=0.500|y=0.290|scale=500|text=[[Nidvaldenes kantons|Nidvaldene]]}}
{{Image label small|x=0.460|y=0.310|scale=500|text=[[Obvaldenes kantons|Obvaldene]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.340|scale=500|text=[[Ūrī kantons|Ūrī]]}}
{{Image label small|x=0.730|y=0.360|scale=500|text=[[Graubindenes kantons|Graubindene]]}}
{{Image label small|x=0.580|y=0.460|scale=500|text=[[Tičīno kantons|Tičīno]]}}
{{Image label end}}
|}

{| class=&quot;sortable wikitable&quot;  style=&quot;text-align:left; font-size:90%;&quot;
|- style=&quot;font-size:100%; text-align:right;&quot;
! [[Šveices administratīvais iedalījums|Kantons]] || Skaits
|-
| [[Apencelles-Auserrodenes kantons]] || 1
|-
| [[Apencelles-Innerrodenes kantons]] || 1
|-
| [[Ārgavas kantons]] || 17
|-
| [[Bāzeles lauku kantons]] || 10
|-
| [[Bāzeles pilsētas kantons]] || 2
|-
| [[Bernes kantons]] || 24
|-
| [[Cīrihes kantons]] || 31
|-
| [[Cūgas kantons]] || 3
|-
| [[Fribūras kantons|Fribūras/Freiburgas kantons]] || 8
|-
| [[Glarusas kantons]] || 1
|-
| [[Graubindenes kantons]] || 7
|-
| [[Juras kantons]] || 3
|-
| [[Lucernas kantons]] || 9
|-
| [[Neišateles kantons]] || 6
|-
| [[Nidvaldenes kantons]] || 1
|-
| [[Obvaldenes kantons]] || 1
|-
| [[Sanktgallenes kantons]] || 14
|-
| [[Šafhauzenes kantons]] || 4
|-
| [[Švīces kantons]] || 5
|-
| [[Tičīno kantons]] || 13
|-
| [[Turgavas kantons]] || 7
|-
| [[Ūrī kantons]] || 1
|-
| [[Valē kantons|Valē/Vallisas kantons]] || 13
|-
| [[Vo kantons]] || 31
|-
| [[Zoloturnas kantons]] || 3
|-
| [[Ženēvas kantons]] || 9
|}

== Uzskaitījums ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums &lt;br/&gt; &lt;small&gt;[[franču valoda|franču]], [[vācu valoda|vācu]], &lt;br/&gt; [[itāļu valoda|itāļu]] un [[retoromāņu valoda|retoromāņu valodās]]&lt;/small&gt; !! Iedz.sk.&lt;br/&gt;(2013)&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.pxweb.bfs.admin.ch/Dialog/varval.asp?ma=px-d-01-2A01&amp;ti=St%E4ndige+und+Nichtst%E4ndige+Wohnbev%F6lkerung+nach+Region%2C+Geschlecht%2C+Nationalit%E4t+und++Alter&amp;path=..%2FDatabase%2FGerman_01%20-%20Bev%F6lkerung%2F01.2%20-%20Bev%F6lkerungsstand%20und%20-bewegung%2F&amp;lang=1&amp;prod=01&amp;openChild=true&amp;secprod=2 |title=Iedzīvotāju skaits Šveicē 2013.g. |access-date={{dat|2012|05|14||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/6AqJGtWbu?url=http://www.pxweb.bfs.admin.ch/Dialog/varval.asp?ma=px-d-01-2A01 |archivedate={{dat|2012|09|21||bez}} }}&lt;/ref&gt; !! Dominējošā&lt;br&gt;valoda !! Kantons
|-
| [[File:Ohne Schatten ohne Schriftzug Farbe.jpg|30px]] || [[Adlīsvīle]] || fr, de, it, re: ''Adliswil'' || 18216 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Affoltern am Albis-blazon.svg|30px]] || [[Afolterne pie Albidas]] || fr, de, it, re: ''Affoltern am Albis'' || 11342 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Agno-coat of arms.svg|30px]] || [[Agno]] || fr, de, it, re: ''Agno'' || 4304 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:Wappen Allschwil.png|30px]] || [[Alšvīle]] || fr, de, it, re: ''Allschwil'' || 20395 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]]
|-
| [[File:Altdorf-coat of arms.svg|30px]] || [[Altdorfa]] || fr, de, it, re: ''Altdorf'' || 9000 || vācu valoda || [[Ūrī kantons]]
|-
| [[File:Wappen Altstaetten.svg|30px]] || [[Altštātene]] || fr, de, it, re: ''Altstätten'' || 11168 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:CHE Amriswil COA.svg|30px]] || [[Amrisvīle]] || fr, de, it, re: ''Amriswil'' || 12763 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]]
|-
| || [[Apencelle]] || fr, de, it, re: ''Appenzell'' || 5729 || vācu valoda || [[Apencelles-Innerrodenes kantons]]
|-
| [[File:Arbon-blazon.svg|30px]] || [[Arbona]] || fr, de, it, re: ''Arbon'' || 14154 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]]
|-
| [[File:Ascona-coat of arms.svg|30px]] || [[Askona]] || fr, de, it, re: ''Ascona'' || 5423 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:Avenches-coat of arms.png|30px]] || [[Avenšē]] || fr, de, it, re: ''Avenches'' || 3816 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Wappen Aarau.svg|30px]] || [[Ārava]] || fr, de, it, re: ''Aarau'' || 20185 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Aarberg-coat of arms.svg|30px]] || [[Ārberga]] || fr, de, it, re: ''Aarberg'' || 4273 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:CHE Aarburg COA.svg|30px]] || [[Ārburga]] || fr, de, it, re: ''Aarburg'' || 7233 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Zurzach Wappen.svg|30px]] || [[Bādcurcaha]] || fr, de, it, re: ''Bad Zurzach'' || 4173 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Baden AG.svg|30px]] || [[Bādene]] || fr, de, it, re: ''Baden'' || 18553 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:CHE Baar ZG COA.svg|30px]] || [[Bāra]] || fr, de, it, re: ''Baar'' || 22576 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]]
|-
| [[File:Wappen Basel-Stadt matt.svg|30px]] || [[Bāzele]] || fr: ''Bâle'';&lt;br&gt; de: ''Basel'';&lt;br&gt; it: ''Basilea'';&lt;br&gt; re: ''Basilea'' || 173808 || vācu valoda || [[Bāzeles pilsētas kantons]]
|-
| [[File:Stemma Bellinzona.svg|30px]] || [[Bellincona]] || fr: ''Bellinzone'';&lt;br&gt; de: ''Bellenz'';&lt;br&gt; it, re: ''Bellinzona'' || 17962 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:Wappen Bern matt.svg|30px]] || [[Berne]] || fr: ''Berne'';&lt;br&gt; de: ''Bern'';&lt;br&gt; it, re: ''Berna'' || 128848 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Beromünster.svg|30px]] || [[Berominstere]] || fr, de, it, re: '' Beromünster'' || 6112 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]]
|-
| [[File:CHE Biasca COA.svg|30px]] || [[Biaska]] || fr, de, it, re: ''Biasca'' || 6164 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:Bulle - Coat of arms 2.svg|30px]] || [[Billa]] || fr, de, it, re: ''Bulle'' || 20824 || franču valoda || [[Fribūras kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Binningen BL.svg|30px]] || [[Biningene]] || fr, de, it, re: ''Binningen'' || 15080 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Birsfelden.svg|30px]] || [[Birsfeldene]] || fr, de, it, re: ''Birsfelden'' || 10285 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]]
|-
| [[File:Bischofszell-Blazono.png|30px]] || [[Bišofscelle]] || fr, de, it, re: ''Bischofszell'' || 5689 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]]
|-
| [[File:Bülach-blazon.svg|30px]] || [[Bīlaha]] || fr, de, it, re: ''Bülach'' || 18348 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Biel Bienne-coat of arms.svg|30px]] || [[Bīle/Bienne]] || fr: ''Biel/Bienne'';&lt;br&gt; de: ''Bienne'';&lt;br&gt; it: ''Bienna'';&lt;br&gt; re: ''Bienna'' || 53031 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Bremgarten-blason.svg|30px]] || [[Bremgartene]] || fr, de, it, re: ''Bremgarten'' || 6542 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Gemeindewappen-Brig-Glis.gif|30px]] || [[Briga-Glīza]] || fr, de, it, re: ''Brig-Glis'' || 12823 || vācu valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:Brugg-blason.svg|30px]] || [[Bruga]] || fr, de, it, re: ''Brugg'' || 10909 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Gemeinde Buchs-coat of arms.svg|30px]] || [[Buhsa]] || fr, de, it, re: ''Buchs'' || 11938 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:Boudry-coat of arms.svg|30px]] || [[Bundrī]] || fr, de, it, re: ''Boudry'' || 5293 || franču valoda || [[Neišateles kantons]]
|-
| [[File:Bourg-Saint-Pierre-blazono.png|30px]] || [[Burga-Senpjēre]] || fr, de, it, re: ''Bourg-Saint-Pierre'' || 194 || franču valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:CHE Burgdorf COA.svg|30px]] || [[Burgdorfa]] || fr: ''Berthoud'';&lt;br&gt; de, it, re: ''Burgdorf'' || 15907 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Wappen Zürich matt.svg|30px]] || [[Cīrihe]] || fr: ''Zurich'';&lt;br&gt; de: ''Zürich'';&lt;br&gt; it: ''Zurigo'';&lt;br&gt; re: ''Turitg'' || 383708 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Zofingen.svg|30px]] || [[Cofingene]] || fr: ''Zofingue'';&lt;br&gt; de, it, re: ''Zofingen'' || 11087 || itāļu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:CHE Zollikon COA.svg|30px]] || [[Collikona]] || fr, de, it, re: ''Zollikon'' || 12319 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Zoug-ville-blason.svg|30px]] || [[Cūga]] || fr: ''Zoug'';&lt;br&gt; de, re: ''Zug'';&lt;br&gt; it: ''Zugo'' || 27961 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]]
|-
| [[File:Davos wappen.svg|30px]] || [[Davosa]] || fr, de, it, re: ''Davos'' || 11211 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]]
|-
| [[File:Delemont coat of arms.svg|30px]] || [[Delemona]] || fr, it, re: ''Delémont'';&lt;br&gt; de: ''Delsberg'' || 12186 || franču valoda || [[Juras kantons]]
|-
| [[File:Duebendorf-blazon.svg|30px]] || [[Dībendorfa]] || fr, de, it, re: ''Dübendorf'' || 25719 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Diessenhofen.png|30px]] || [[Dīsenhofene]] || fr, de, it, re: ''Diessenhofen'' || 3614 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]]
|-
| [[File:Dietikon-blazon.svg|30px]] || [[Dītikona]] || fr, de, it, re: ''Dietikon'' || 25326 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Pic Ebikon.png|30px]] || [[Ebikone]] || fr, de, it, re: ''Ebikon'' || 12602 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]]
|-
| [[File:Eglisau-blazon.svg|30px]] || [[Eglizava]] || fr, de, it, re: ''Eglisau'' || 4934 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Einsiedeln-coat of arms.svg|30px]] || [[Einzīdelne]] || fr, de, it, re: ''Einsiedeln'' || 14878 || vācu valoda || [[Švīces kantons]]
|-
| [[File:Elgg-blazon.svg|30px]] || [[Elge]] || fr, de, it, re: ''Elgg'' || 4114 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Pic Emmen.png|30px]] || [[Emmene]] || fr, de, it, re: ''Emmen'' || 28926 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]]
|-
| [[File:Erlach-coat of arms.svg|30px]] || [[Erlaha]] || fr: ''Cerlier'';&lt;br&gt; de, it, re: ''Erlach'' || 1327 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Coat of Arms Estavayer-le-Lac.png|30px]] || [[Estavajērlelaka]] || fr, de, it, re: ''Estavayer-le-Lac'' || 6094 || franču valoda || [[Fribūras kantons]]
|-
| [[File:Échallens-coat of arms.svg|30px]] || [[Ešalēna]] || fr, de, it, re: ''Échallens'' || 5391 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Aigle-coat of arms.svg|30px]] || [[Ēgle]] || fr, de, it, re: ''Aigle'' || 9892 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Visp-Wappen.png|30px]] || [[Fispa]] || fr: ''Viège de, it, re: ''Visp'' || 7377 || vācu valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:Volketswil-blazon.svg|30px]] || [[Folgetsvīle]] || fr, de, it, re: ''Volketswil'' || 18040 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Frauenfeld-coat of arms.png|30px]] || [[Frauenfelde]] || fr, de, it, re: ''Frauenfeld'' || 24399 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]]
|-
| [[File:Wappen der Gemeinde Freienbach.svg|30px]] || [[Freienbaha]] || fr, de, it, re: ''Freienbach'' || 15870 || vācu valoda || [[Švīces kantons]]
|-
| [[File:Freiburg-coat of arms.svg|30px]] || [[Fribūra]] || fr: ''Freiburg im Üechtland'';&lt;br&gt; de: ''Freiburg/Freiburg im Üechtland'';&lt;br&gt; it: ''Friburgo/Friborgo'';&lt;br&gt; re: ''Friburg'' || 37485 || franču valoda || [[Fribūras kantons]]
|-
| [[File:GW-GL-Glarus neu.png|30px]] || [[Glasura]] || fr: ''Glaris'';&lt;br&gt; de: ''Glarus'';&lt;br&gt; it: ''Glarona'';&lt;br&gt; re: ''Glaruna'' || 12422 || vācu valoda || [[Glarusas kantons]]
|-
| [[File:Gland-coat of arms.svg|30px]] || [[Glāna]] || fr, de, it, re: ''Gland'' || 12087 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Gordola-coat of arms.svg|30px]] || [[Gordola]] || fr, de, it, re: ''Gordola'' || 4480 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| || [[Gosava]] || fr, de, it, re: ''Gossau'' || 18087 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:Grandson-coat of arms.svg|30px]] || [[Grandzona]] || fr, de, it, re: ''Grandson'' || 3202 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| || [[Grankūra]] || fr, de, it, re: ''Grandcour'' || 822 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Greifensee-blazon.svg|30px]] || [[Greifenzē]] || fr, de, it, re: ''Greifensee'' || 5305 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Grenchen-blason.png|30px]] || [[Grenhene]] || fr: ''Granges'';&lt;br&gt; de, it, re: ''Grenchen'' || 16401 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]]
|-
| [[File:Gruyères-coat of arms.svg|30px]] || [[Grijēreza]] || fr, de, it, re: ''Gruyères'' || 2077 || franču valoda || [[Fribūras kantons]]
|-
| [[File:Grueningen-blazon.svg|30px]] || [[Grīningene]] || fr, de, it, re: ''Grüningen'' || 3269 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Hermance-coat of arms.svg|30px]] || [[Hermanse]] || fr, de, it, re: ''Hermance'' || 982 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]]
|-
| [[File:Herisau gemeinde.jpg|30px]] || [[Hērizava]] || fr, de, it, re: ''Herisau'' || 15342 || vācu valoda || [[Apencelles-Auserrodenes kantons]]
|-
| [[File:Horgen-blazon.svg|30px]] || [[Horgene]] || fr, de, it, re: ''Horgen'' || 19553 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Pic Horw.png|30px]] || [[Horva]] || fr, de, it, re: ''Horw'' || 13790 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]]
|-
| [[File:Wappen Huttwil.gif|30px]] || [[Hutvīle]] || fr, de, it, re: ''Huttwil'' || 4702 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Illnau-Effretikon-blazon.svg|30px]] || [[Ilnava-Efretikona]] || fr, de, it, re: ''Illnau-Effretikon'' || 16249 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Ittigen-coat of arms.svg|30px]] || [[Itigene]] || fr, de, it, re: ''Ittigen'' || 11067 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Yverdon-Les-Bains-coat of arms.svg|30px]] || [[Iverdonlebēna]] || fr, de, it, re: ''Yverdon-les-Bains'' || 28894 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Ilanz wappen.svg|30px]] || [[Īlanca]] || fr, de, it, re: ''Ilanz'' || 2327 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Kaiserstuhl AG.svg|30px]] || [[Kaizerštūle]] || fr, de, it, re: ''Kaiserstuhl'' || 2134 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| || [[Kapriaska]] || fr, de, it, re: ''Capriasca'' || 1179 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:Carouge-coat of arms.svg|30px]] || [[Karūza]] || fr, de, it, re: ''Carouge'' || 21125 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]]
|-
| [[File:Hhamo-ZG-Blazono.png|30px]] || [[Kāma]] || fr, de, it, re: ''Cham'' || 15375 || vācu valoda || [[Cūgas kantons]]
|-
| [[File:Köniz-coat of arms.svg|30px]] || [[Kēnica]] || fr, de, it, re: ''Köniz'' || 39794 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Cully-coat of arms.svg|30px]] || [[Kilī]] || fr, de, it, re: ''Cully'' || 1752 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Kuesnacht-blazon.svg|30px]] || [[Kisnahte]] || fr, de, it, re: ''Küsnacht'' || 13623 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Wappen kuessnacht.png|30px]] || [[Kīsnahte]] || fr, de, it, re: ''Küssnacht'' || 12426 || vācu valoda || [[Švīces kantons]]
|-
| [[File:Klingnau-blason.png|30px]] || [[Klingava]] || fr, de, it, re: ''Klingnau'' || 3251 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Kloten-blazon.svg|30px]] || [[Klotene]] || fr, de, it, re: ''Kloten'' || 18354 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Conthey.jpg|30px]] || [[Kontē]] || fr, de, it, re: ''Conthey'' || 8195 || franču valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:Coppet-coat of arms.svg|30px]] || [[Kopē]] || fr, de, it, re: ''Coppet'' || 3081 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:CHE Cossonay COA.svg|30px]] || [[Kosonē]] || fr, de, it, re: ''Cossonay'' || 3534 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Kreuzlin.GIF|30px]] || [[Kreiclingene]] || fr, de, it, re: ''Kreuzlingen'' || 20846 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]]
|-
| [[File:Pic Kriens.png|30px]] || [[Krīnsa]] || fr, de, it, re: ''Kriens'' || 26957 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]]
|-
| [[File:Croglio-coat of arms.svg|30px]] || [[Kroglio]] || fr, de, it, re: ''Croglio'' || 883 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:Blason commune CH Cudrefin (Vaud).svg|30px]] || [[Kudrefīne]] || fr, de, it, re: ''Cudrefin'' || 1431 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Chur wappen.svg|30px]] || [[Kūra (pilsēta)|Kūra]] || fr: ''Coire'';&lt;br&gt; de: ''Chur'';&lt;br&gt; it: ''Coira'';&lt;br&gt; re: ''Cuira'' || 34350 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]]
|-
| [[File:La Neuveville-coat of arms.svg|30px]] || [[Laneivevilla]] || fr, it, re: ''La Neuveville'';&lt;br&gt; de: ''Neuenstadt'' || 3611 || franču valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Langenthal-coat of arms.svg|30px]] || [[Langentāle]] || fr, de, it, re: ''Langenthal'' || 15291 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Lancy-coat of arms.svg|30px]] || [[Lansī]] || fr, de, it, re: ''Lancy'' || 30268 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]]
|-
| [[File:La Sarraz-coat of arms.svg|30px]] || [[Lasaraza]] || fr, de, it, re: ''La Sarraz'' || 2449 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:La Chaux-de-Fonds-coat of arms.svg|30px]] || [[Lašodefona]] || fr, de, it, re: ''La Chaux-de-Fonds'' || 38699 || franču valoda || [[Neišateles kantons]]
|-
| [[File:La Tour-de-Peilz-coat of arms.svg|30px]] || [[Latūrdepelza]] || fr, de, it, re: ''La Tour-de-Peilz'' || 10993 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Wappen Laufenburg AG.svg|30px]] || [[Laufenburga]] || fr, de, it, re: ''Laufenburg'' || 3307 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:CHE Laufen BL official COA.svg|30px]] || [[Laufene]] || fr, de, it, re: ''Laufen'' || 5451 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]]
|-
| [[File:CHE Laupen COA.svg|30px]] || [[Laupene]] || fr, de, it, re: ''Laupen'' || 2852 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Wappen lachen.png|30px]] || [[Lāhene]] || fr, de, it, re: ''Lachen'' || 8126 || vācu valoda || [[Švīces kantons]]
|-
| [[File:Leuk VS.gif|30px]] || [[Leika]] || fr: ''Loèche-Ville'';&lt;br&gt; de, it, re: ''Leuk'' || 3724 || vācu valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:LeLanderon-blazon.svg|30px]] || [[Lelandorena]] || fr, de, it, re: ''Le Landeron'' || 4513 || franču valoda || [[Neišateles kantons]]
|-
| [[File:Le Locle-coat of arms.svg|30px]] || [[Lelokla]] || fr, de, it, re: ''Le Locle'' || 10425 || franču valoda || [[Neišateles kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Lenzburg.svg|30px]] || [[Lencburga]] || fr, de, it, re: ''Lenzburg'' || 8832 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Les Clees-coat of arms.svg|30px]] || [[Lezklēsa]] || fr, de, it, re: ''Les Clées'' || 166 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| || [[Lihtenšteiga]] || fr, de, it, re: ''Lichtensteig'' || 1949 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:CHE Lutry COA.svg|30px]] || [[Litrī]] || fr, de, it, re: ''Lutry'' || 9511 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Lyss-coat of arms.svg|30px]] || [[Līsa]] || fr, de, it, re: ''Lyss'' || 14200 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Liestal.svg|30px]] || [[Līstāle]] || fr, de, it, re: ''Liestal'' || 14002 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]]
|-
| [[File:Locarno-coat of arms.svg|30px]] || [[Lokarno]] || fr, de, it, re: ''Locarno'' || 15671 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:CHE Lausanne COA.svg|30px]] || [[Lozanna]] || fr, de: ''Lausanne'';&lt;br&gt; it: ''Losanna'';&lt;br&gt; re: ''Losanna'' || 132788 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Losone-coat of arms.svg|30px]] || [[Lozona]] || fr, de, it, re: ''Losone'' || 6499 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:Wappen Luzern matt.svg|30px]] || [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] || fr: ''Lucerne'';&lt;br&gt; de: ''Luzern'';&lt;br&gt; it: ''Lucerna'';&lt;br&gt; re: ''Lucerna'' || 80501 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]]
|-
| [[File:Lugano-coat of arms.svg|30px]] || [[Lugāno]] || fr, de, it, re: ''Lugano'' || 62792 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:Maienfeld wappen.svg|30px]] ||  [[Maienfelde]] || fr, de, it, re: ''Maienfeld'' || 2687 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]]
|-
| [[File:Martigny-coat of arms.svg|30px]] || [[Martiņī]] || fr, it, re: ''Martigny'';&lt;br&gt; de: ''Martinach'' || 17215 || franču valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:Meilen-blazon.svg|30px]] || [[Meilene]] || fr, de, it, re: ''Meilen'' || 13046 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Wappen Mellingen AG.svg|30px]] || [[Mellingene]] || fr, de, it, re: ''Mellingen'' || 4887 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Meyrin-coat of arms.svg|30px]] || [[Mērina]] || fr, de, it, re: ''Meyrin'' || 22102 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]]
|-
| [[File:Münchenstein-coat of arms.svg|30px]] || [[Minhenšteine]] || fr, de, it, re: ''Münchenstein'' || 11732 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]]
|-
| [[File:Muensingen-Blazono.jpg|30px]] || [[Minsingene]] || fr, de, it, re: ''Münsingen'' || 11651 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:CHE Mendrisio logo COA.svg|30px]] || [[Mmandrīzio]] || fr, de, it, re: ''Mendrisio'' || 14789 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:Monthey VS.png|30px]] || [[Montē]] || fr, de, it, re: ''Monthey'' || 17113 || franču valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:CHE Montreux COA.svg|30px]] || [[Montrē]] || fr, de, it, re: ''Montreux'' || 25969 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Morcote-coat of arms.svg|30px]] || [[Morkota]] || fr, de, it, re: ''Morcote'' || 707 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:Morges-coat of arms.svg|30px]] || [[Morža]] || fr, de, it, re: ''Morges'' || 15251 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Moudon-coat of arms.svg|30px]] || [[Mudona]] || fr, it, re: ''Moudon'';&lt;br&gt; de: ''Milden'' || 5667 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Muri bei Bern-coat of arms.svg|30px]] || [[Muri pie Bernes]] || fr, de, it, re: ''Muri bei Bern'' || 12901 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Murten-coat of arms.svg|30px]] || [[Murtene]] || fr: ''Morat de, it, re: ''Murten'' || 6490 || vācu valoda || [[Fribūras kantons]]
|-
| [[File:Muttenz.png|30px]] || [[Mutence]] || fr, de, it, re: ''Muttenz'' || 17507 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]]
|-
| [[File:CHE Moutier COA.svg|30px]] || [[Mutjē]] || fr, de, it, re: ''Moutier'' || 7608 || franču valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Wappen Neuhausen am Rheinfall.png|30px]] || [[Neihauzene pie Reinfalles]]  || fr, de, it, re: ''Neuhausen am Rheinfall'' || 10362 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]]
|-
| [[File:Wappen Neunkirch.png|30px]] || [[Neinkirhe]] || fr, de, it, re: ''Neunkirch'' || 2023 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]]
|-
| [[File:Neuchâtel-Commune.svg|30px]] || [[Neišatele]] || fr: ''Neuchâtel'';&lt;br&gt; de: ''Neuenburg'';&lt;br&gt; it: ''Neocastello/Nuovocastello'';&lt;br&gt; re: ''Neuchâtel or Neufchâtel'' || 33756 || franču valoda || [[Neišateles kantons]]
|-
| [[File:Nidau.jpg|30px]] || [[Nidava]] || fr, de, it, re: ''Nidau'' || 6766 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Nyon-coat of arms.svg|30px]] || [[Niona]] || fr, de, it, re: ''Nyon'' || 19502 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:CHE Aubonne COA.svg|30px]] || [[Obonna]] || fr, de, it, re: ''Aubonne'' || 3069 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Oftringen.svg|30px]] || [[Oftringene]] || fr, de, it, re: ''Oftringen'' || 13122 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Olten-blason.png|30px]] || [[Oltene]] || fr, de, it, re: ''Olten'' || 17280 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]]
|-
| [[File:Onex-coat of arms.svg|30px]] || [[Onē]] || fr, de, it, re: ''Onex'' || 18282 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]]
|-
| [[File:Opfikon-blazon.svg|30px]] || [[Opfikone]] || fr, de, it, re: ''Opfikon'' || 16338 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Orbe-coat of arms.svg|30px]] || [[Orba]] || fr, it, re: ''Orbe'';&lt;br&gt; de: ''Orbach'' || 6664 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Orsières.jpg|30px]] || [[Orsjēra]] || fr, de, it, re: ''Orsières'' || 3156 || franču valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:Ostermundigen-coat of arms.svg|30px]] || [[Ostermundingene]] || fr, de, it, re: ''Ostermundigen'' || 16185 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Payerne-coat of arms.svg|30px]] || [[Pajerna]] || fr, de, it, re: ''Payerne'' || 9275 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Pully-coat of arms.svg|30px]] || [[Pilī]] || fr, de, it, re: ''Pully'' || 17460 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Porrentruy Blazono.png|30px]] || [[Porantruī]] || fr, it, re: ''Porrentruy'';&lt;br&gt; de: ''Pruntrut'' || 6780 || franču valoda || [[Juras kantons]]
|-
| [[File:Pratteln.png|30px]] || [[Pratelne]] || fr, de, it, re: ''Pratteln'' || 15496 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]]
|-
| [[File:Prilly-coat of arms.svg|30px]] || [[Prilī]] || fr, de, it, re: ''Prilly'' || 11829 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Rapperswil-Jona CoA.svg|30px]] || [[Rapersvīle]] || fr, de, it, re: ''Rapperswil-Jona'' || 26542 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:Regensberg-blazon.svg|30px]] || [[Regensberga]] || fr, de, it, re: ''Regensberg'' || 485 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Regensdorf.svg|30px]] || [[Regensdorfa]] || fr, de, it, re: ''Regensdorf'' || 17132 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Reinach BL.svg|30px]] || [[Reinaha]] || fr, de, it, re: ''Reinach'' || 18889 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]]
|-
| [[File:Rheinau-blazon.svg|30px]] || [[Reinava]] || fr, de, it, re: ''Rheinau'' || 1321 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Rheineck-coat of arms.svg|30px]] || [[Reineka]] || fr, de, it, re: ''Rheineck'' || 3250 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Rheinfelden AG.svg|30px]] || [[Reinheldene]] || fr, de, it, re: ''Rheinfelden'' || 12548 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Renens-coat of arms.svg|30px]] || [[Renēna]] || fr, de, it, re: ''Renens'' || 20333 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Richterswil.svg|30px]] || [[Rihtersvīle]] || fr, de, it, re: ''Richterswil'' || 12999 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:RivaSanVitale-coat of arms.svg|30px]] || [[Riva Sanvitale]] || fr, de, it, re: ''Riva San Vitale'' || 2581 || itāļu valoda || [[Tičīno kantons]]
|-
| [[File:RiehenWappen.png|30px]] || [[Rīene]] || fr, de, it, re: ''Riehen'' || 20939 || vācu valoda || [[Bāzeles pilsētas kantons]]
|-
| [[File:Rueti-blazon.svg|30px]] || [[Rīti]] || fr, de, it, re: ''Rüti'' || 11928 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Rolle-coat of arms.svg|30px]] || [[Rola]] || fr, de, it, re: ''Rolle'' || 5921 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Romainmotier-Envy-coat of arms.svg|30px]] || [[Romainmotē-Envī]] || fr, de, it, re: ''Romainmôtier-Envy'' || 504 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Romont (Fribourg)-coat of arms.svg|30px]] || [[Romonta]] || fr, de, it, re: ''Romont'' || 4973 || franču valoda || [[Fribūras kantons]]
|-
| [[File:Rorschach-blazon.svg|30px]] || [[Roršhaha]] || fr, de, it, re: ''Rorschach'' || 8988 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:Rue-coat of arms.svg|30px]] || [[Rue]] || fr, de, it, re: ''Rue'' || 1404 || franču valoda || [[Fribūras kantons]]
|-
| [[File:Saillon.Gif|30px]] || [[Sailona]] || fr, de, it, re: ''Saillon'' || 2363 || franču valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:Coa stgallen.svg|30px]] || [[Sanktgallene]] || fr: ''Saint-Gall'';&lt;br&gt; de: ''St. Gallen'';&lt;br&gt; it: ''San Gallo'';&lt;br&gt; re: ''Son Gagl'' || 74581 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[Attēls:Sankt Moritz-coat of arms.png|30px]] || [[Sanktmorica]] || fr: ''Saint-Moritz'';&lt;br&gt; de: ''Sankt Moritz'';&lt;br&gt; it: ''San Maurizio'';&lt;br&gt; re: ''San Murezzan'' || 5149 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]]
|-
| [[File:Sembrancher.png|30px]] || [[Sembranhere]] || fr, de, it, re: ''Sembrancher'' || 954 || franču valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:Wappen St Maurice.svg|30px]] || [[Senmorisa]] || fr, de, it, re: ''Saint-Maurice'' || 4516 || franču valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:CHE Saint-Prex COA.svg|30px]] || [[Senprē]] || fr, de, it, re: ''Saint-Prex'' || 5449 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:StUrsanne Wappen.svg|30px]] || [[Senurzanē]] || fr, de, it, re: ''Saint-Ursanne'' || 730 || franču valoda || [[Juras kantons]]
|-
| [[File:Blason de Sierre, Valais.svg|30px]] || [[Sjēra]] || fr, it, re: ''Sierre''&lt;br/&gt;de: ''Siders'' || 16332 || franču valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:Sion-coat of arms.svg|30px]] || [[Sjona]] || fr, re: ''Sion'';&lt;br&gt; de: ''Sitten'';&lt;br&gt; it: ''Seduno'' || 32797 || franču valoda || [[Valē kantons]]
|-
| [[File:Splugen-coat of arms.png|30px]] || [[Splūgene]] || fr, de: ''Splügen'';&lt;br&gt; it: ''Spluga'';&lt;br&gt; re: ''Spleia'' || 392 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]]
|-
| [[File:Wappen Schaffhausen.png|30px]] || [[Šafhauzene]] || fr: ''Schaffhouse'';&lt;br&gt; de: ''Schaffhausen'';&lt;br&gt; it: ''Sciaffusa'';&lt;br&gt; re: ''Schaffusa'' || 35613 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]]
|-
| [[File:Châtel-Saint-Denis-Wappen.png|30px]] || [[Šatela-Sendenī]] || fr, de, it, re: ''Châtel-Saint-Denis'' || 6275 || franču valoda || [[Fribūras kantons]]
|-
| [[File:Pic Sempach.png|30px]] || [[Šempaha]] || fr, de, it, re: ''Sempach'' || 4149 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]]
|-
| [[File:Schlieren-blazon.svg|30px]] || [[Šlīrene]] || fr, de, it, re: ''Schlieren'' || 17598 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Spiez-coat of arms.svg|30px]] || [[Špīsa]] || fr, de, it, re: ''Spiez'' || 12577 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Wappen Spreitenbach AG.svg|30px]] || [[Špreitenbaha]] || fr, de, it, re: ''Spreitenbach'' || 10970 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Stans NW-coat of arms.svg|30px]] || [[Štansa]] || fr, de, it, re: ''Stans'' || 8175 || vācu valoda || [[Nidvaldenes kantons]]
|-
| [[File:Staefa-blazon.svg|30px]] || [[Štāfa]] || fr, de, it, re: ''Stäfa'' || 13894 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Steffisburg-coat of arms.svg|30px]] || [[Štefisburga]] || fr, de, it, re: ''Steffisburg'' || 15585 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Offizielles Wappen von Stein am Rhein.png|30px]] || [[Šteina pie Reinas]] || fr, de, it, re: ''Stein am Rhein'' || 3334 || vācu valoda || [[Šafhauzenes kantons]]
|-
| [[File:Wappen Steckborn.png|30px]] || [[Štekborna]] || fr, de, it, re: ''Steckborn'' || 3626 || vācu valoda || [[Turgavas kantons]]
|-
| [[File:Wappen des Kantons Schwyz.svg|30px]] || [[Švīce]] || fr, de: ''Schwyz'';&lt;br&gt; it: ''Svitto'';&lt;br&gt; re: ''Sviz'' || 14785 || vācu valoda || [[Švīces kantons]]
|-
| [[File:Thalwil-blazon.svg|30px]] || [[Tālvīle]] || fr, de, it, re: ''Thalwil'' || 17496 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Thonex-coat of arms.svg|30px]] || [[Tonē]] || fr, de, it, re: ''Thônex'' || 13945 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]]
|-
| [[File:Thun-coat of arms.svg|30px]] || [[Tūna]] || fr: ''Thoune'';&lt;br&gt; de, it, re: ''Thun'' || 42929 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Thusis wappen.svg|30px]] || [[Tūzisa]] || fr, de: ''Thusis'';&lt;br&gt; it: ''Tosana'';&lt;br&gt; re: ''Tusàn'' || 2946 || vācu valoda || [[Graubindenes kantons]]
|-
| [[File:Wappen Uznach.svg|30px]] || [[Ucnaha]] || fr, de, it, re: ''Uznach'' || 6144 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:Uzwil blazono.png|30px]] || [[Ucvīle]] || fr, de, it, re: ''Uzwil'' || 12698 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:Unterseen-coat of arms.svg|30px]] || [[Unterzēne]] || fr, de, it, re: ''Unterseen'' || 5646 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Uster-blazon.svg|30px]] || [[Ustere]] || fr, de, it, re: ''Uster'' || 33048 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Wappen Valangin.svg|30px]] || [[Valangīna]] || fr, de, it, re: ''Valangin'' || 485 || franču valoda || [[Neišateles kantons]]
|-
| [[File:Waldenburg-coat of arms.svg|30px]] || [[Valdeburga]] || fr, de, it, re: ''Waldenburg'' || 1176 || vācu valoda || [[Bāzeles lauku kantons]]
|-
| [[File:Wallisellen-blazon.svg|30px]] || [[Valizelene]] || fr, de, it, re: ''Wallisellen'' || 14787 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Wangen-coat of arms.svg|30px]] || [[Vangene pie Āres]] || fr, de, it, re: ''Wangen an der Aare'' || 2156 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Waedenswil-blazon.svg|30px]] || [[Vādensvīle]] || fr, de, it, re: ''Wädenswil'' || 20933 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Walenstadt-coat of arms.svg|30px]] || [[Vālenštate]] || fr, de, it, re: ''Walenstadt'' || 5481 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| || [[Verdenberga]] || fr, de, it, re: ''Werdenberg'' || 37072 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:Vernier-coat of arms.svg|30px]] || [[Vernjē]] || fr, de, it, re: ''Vernier'' || 34973 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]]
|-
| [[File:Versoix-coat of arms.svg|30px]] || [[Versuā]] || fr, de, it, re: ''Versoix'' || 13224 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]]
|-
| [[File:Wetzikon-blazon.svg|30px]] || [[Vetcikona]] || fr, de, it, re: ''Wetzikon'' || 23659 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Wettingen.svg|30px]] || [[Vetingene]] || fr, de, it, re: ''Wettingen'' || 20211 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Vevey-coat of arms.svg|30px]] || [[Vevē]] || fr, de, it, re: ''Vevey'' || 18906 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Wappen Stadt Wil SG.svg|30px]] || [[Vila]] || fr, de, it, re: ''Wil'' || 23292 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:Wappen Gemeinde Willisau Stadt.png|30px]] || [[Vilisava]] || fr, de, it, re: ''Willisau'' || 7554 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]]
|-
| [[File:Commune de Villeneuve (VD).svg|30px]] || [[Villeneiva]] || fr, de, it, re: ''Villeneuve'' || 5157 || franču valoda || [[Vo kantons]]
|-
| [[File:Wappen Winterthur.svg|30px]] || [[Vintertūra]] || fr: ''Winterthour'';&lt;br&gt; de, it, re: ''Winterthur'' || 105461 || vācu valoda || [[Cīrihes kantons]]
|-
| [[File:Wiedlisbach-coat of arms.svg|30px]] || [[Vīdlizbaha]] || fr, de, it, re: ''Wiedlisbach'' || 2181 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Wohlen AG.svg|30px]] || [[Volene]] || fr, de, it, re: ''Wohlen'' || 15192 || vācu valoda || [[Ārgavas kantons]]
|-
| [[File:Worb-coat of arms.svg|30px]] || [[Vorba]] || fr, de, it, re: ''Worb'' || 11370 || vācu valoda || [[Bernes kantons]]
|-
| [[File:Sargans-coat of arms.svg|30px]] || [[Zarganza]] || fr, de, it, re: ''Sargans'' || 5964 || vācu valoda || [[Sanktgallenes kantons]]
|-
| [[File:CHE Sarnen COA.svg|30px]] || [[Zarnene]] || fr, de, it, re: ''Sarnen'' || 10084 || vācu valoda || [[Obvaldenes kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Solothurn.svg|30px]] || [[Zoloturna]] || fr: ''Soleure'';&lt;br&gt; de: ''Solothurn'';&lt;br&gt; it: ''Soletta'';&lt;br&gt; re: ''Soloturn'' || 16599 || vācu valoda || [[Zoloturnas kantons]]
|-
| [[File:Coat of arms of Sursee.svg|30px]] || [[Zurzē]] || fr, de, it, re: ''Sursee'' || 9160 || vācu valoda || [[Lucernas kantons]]
|-
| [[File:Wappen Genf matt.svg|30px]] || [[Ženēva]] || fr: ''Genève'';&lt;br&gt; de: ''Genf'';&lt;br&gt; it: ''Ginevra'';&lt;br&gt; re: ''Genevra'' || 196257 || franču valoda || [[Ženēvas kantons]]
|}

== Karte ==
{{VietasKarte+|Šveice|width=1100 |float=center|caption = Šveices 80. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk.)
|places =
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.366667|long= 8.55|position =right|label=[[Cīrihe]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 6.15|position =top|label=[[Ženēva]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.566667|long= 7.6|position =top|label=[[Bāzele]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.519833|long= 6.6335|position =bottom|label=[[Lozanna]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.95|long= 7.45|position =top|label='''[[Berne]]''' }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.5|long= 8.75|position =top|label=[[Vintertūra]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.05|long= 8.3|position =right|label=[[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 9.366667|position =right|label=[[Sanktgallene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46|long= 8.95|position =top|label=[[Lugāno]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.133333|long= 7.25|position =top|label=[[Bīle]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.766667|long= 7.633333|position =top|label=[[Tūna]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.933333|long= 7.4|position =bottom|label=[[Kēnica]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.101333|long= 6.825|position =top|label=[[Lašodefona]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.8|long= 7.15|position =top|label=[[Fribūra]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.169444|long= 9.461389|position =top|label=[[Verdenberga]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.7|long= 8.633333|position =top|label=[[Šafhauzene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 6.1|position =left|label=[[Vernjē]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.85|long= 9.533333|position =top|label=[[Kūra (pilsēta)|Kūra]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47|long= 6.933333|position =top|label=[[Neišatele]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.35|long= 8.716667|position =right|label=[[Uztere]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.233333|long= 7.366667|position =top|label=[[Sjona]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.133333|position =top|label=[[Lansī]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.083333|long= 8.3|position =top|label=[[Emmene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.7785|long= 6.640833|position =top|label=[[Iverdonlebēna]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.166667|long= 8.516667|position =bottom|label=[[Cūga]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.033333|long= 8.283333|position =bottom|label=[[Krīnsa]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 8.816667|position =right|label=[[Rapersvīle]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.433333|long= 6.916667|position =right|label=[[Montrē]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 8.616667|position =right|label=[[Dībendorfa]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.4|position =left|label=[[Dītikona]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.55|long= 8.9|position =top|label=[[Frauenfelde]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.316667|long= 8.8|position =right|label=[[Vetcikone]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 9.05|position =top|label=[[Vila (Šveice)|Vila]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.2|long= 8.516667|position =right|label=[[Bāra]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.216667|long= 6.066667|position =left|label=[[Mērina]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.133333|position =right|label=[[Karūza]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.583333|long= 7.633333|position =right|label=[[Rīene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.233333|long= 8.666667|position =left|label=[[Vādensvīle]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.633333|long= 9.166667|position =top|label=[[Kreiclingene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.616667|long= 7.05|position =top|label=[[Billa]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.55|long= 7.533333|position =left|label=[[Alšvīle]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.533333|long= 6.583333|position =top|label=[[Renēna]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 8.333333|position =top|label=[[Vetingene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.05|position =top|label=[[Ārava]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.266667|long= 8.6|position =right|label=[[Horgene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.383333|long= 6.233333|position =top|label=[[Niona]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.466667|long= 6.85|position =top|label=[[Vevē]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.483333|long= 7.583333|position =bottom|label=[[Reinaha]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.466667|long= 8.3|position =left|label=[[Bādene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.45|long= 8.583333|position =top|label=[[Klotene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 8.533333|position =top|label=[[Bīlaha]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.183333|long= 6.1|position =bottom|label=[[Onē]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.316667|long= 8.533333|position =left|label=[[Adlīsvīle]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.416667|long= 9.25|position =top|label=[[Gosava]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.383333|long= 8.7|position =right|label=[[Folketsvīle]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.2|long= 9.016667|position =top|label=[[Bellincona]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.4|long= 8.45|position =bottom|label=[[Šlīrene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 7.65|position =bottom|label=[[Mutence]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.283333|long= 8.566667|position =left|label=[[Tālvīle]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.516667|long= 6.666667|position =right|label=[[Pilī]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.35|long= 7.9|position =top|label=[[Oltene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.1|long= 7.066667|position =top|label=[[Martiņī]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.466667|position =left|label=[[Rengensdorfa]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.25|long= 6.95|position =top|label=[[Montē]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 7.533333|position =top|label=[[Zoloturna]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.183333|long= 7.4|position =top|label=[[Grenhene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.566667|position =bottom|label=[[Opfikone]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.3|long= 7.533333|position =top|label=[[Sjēra]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.433333|long= 8.7|position =right|label=[[Ilnava-Efretikone]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.95|long= 7.483333|position =right|label=[[Ostermundigene]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.05|long= 7.616667|position =top|label=[[Burgdorfa]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.2|long= 8.75|position =bottom|label=[[Freienbaha]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.166667|long= 8.8|position =top|label=[[Lokarno]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.766667|long= 7.633333|position =bottom|label=[[Štefisburga]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.516667|long= 7.7|position =right|label=[[Pratelne]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.183333|long= 8.45|position =left|label=[[Kāma]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.383333|long= 9.266667|position =bottom|label=[[Hērizava]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 47.216667|long= 7.783333|position =top|label=[[Langentāle]] }}
{{VietasKarte~|Šveice|lat= 46.516667|long= 6.5|position =left|label=[[Morža]] }}
}}

== Galerija ==
{{Galerija
|title=Šveices 10. lielākās pilsētas pēc iedz.sk. 2013.g. 
|width=160| height=170
|perrow=5
|align=center
|captionstyle=text-align:center;
|footer= 
|Attēls:Zuerich vier Kirchen.jpg|1. - [[Cīrihe]]
|Attēls:Jet d'Eau - Geneva - Switzerland - September 2005 - 03.JPG|2. - [[Ženēva]]
|File:Rhine Rhein Basel 2006 871.JPG|3. - [[Bāzele]]
|File:Lausanne img 0586.jpg|4. - [[Lozanna]]
|Attēls:Bern luftaufnahme.png|5. - [[Berne]] - [[Šveice]]s [[galvaspilsēta]]
|Attēls:Picswiss ZH-13-22.jpg|6. - [[Vintertūra]]
|File:Luzern by Horst Michael Lechner.jpg|7. - [[Lucerna (pilsēta)|Lucerna]]
|File:St Gallen Kathedrale Türme.jpg|8. - [[Sanktgallene]]
|File:Lugano, aerial view (4526817722).jpg|9. - [[Lugāno]]
|File:CH-Biel-Panorama.jpg|10. - [[Bīle]]
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}}

[[Kategorija:Šveices pilsētas|*]]
[[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>b2kbsyllb64s5lyegpxkxp5zs83ayll</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>23. marts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>11555</id>
    <revision>
      <id>3667164</id>
      <parentid>3599005</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:45:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: regbijists → regbists using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7679" xml:space="preserve">'''23. marts''' ir gada 82. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (83. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 283 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Mirdza]], [[Žanete]], [[Žanna]].

== Notikumi ==
* [[752. gads]] — [[Stefans (ievēlēts pāvests)|Stefans]] tika ievēlēts par [[Romas pāvests|pāvestu]], bet nomira trīs dienas vēlāk, pirms tika iesvētīts par pāvestu, tāpēc netika uzskatīts par likumīgu pāvestu.
* [[1847. gads]] — [[Bukareste|Bukarestē]] izcēlās [[Lielais Bukarestes ugunsgrēks|liels ugunsgrēks]], kurā nodega trešdaļa pilsētas.
* [[1848. gads]] — sākās [[Pirmais Itālijas Neatkarības karš]].
* [[1849. gads]] — [[Viktors Emanuels II]] kļuva par [[Sardīnijas Karaliste]]s karali.
* [[1901. gads]] — [[Filipīniešu—amerikāņu karš]]: amerikāņi sagūstīja [[Filipīnas|Filipīnu]] prezidentu [[Emilio Agvinaldo]].
* [[1919. gads]]:
** [[Milāna|Milānā]], [[Itālija|Itālijā]], [[Benito Musolīni]] nodibināja [[Fašisms|fašistu]] politisko kustību.
** izveidota [[Ungārijas Padomju Republika]].
* [[1921. gads]] — [[Silēzija]]s iedzīvotāji plebiscītā nobalsoja par atpakaļpievienošanos [[Vācija]]i.
* [[1933. gads]] — [[Reihstāgs (Veimāras republika)|Reihstāgs]] pasludināja [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]] par Vācijas diktatoru.
* [[1939. gads]] — sākās [[Slovāku-Ungāru karš]].
* [[1942. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: Indijas okeānā [[Japāna|japāņu]] spēki sagrāba [[Andamanas salas]].
* [[1954. gads]] — [[Vjetmiņi]] ieņēma ''Djen Bjen Fu'' lidlauku, daļēji izolējot [[Francija|franču]] spēkus.
* [[1956. gads]] — [[Pakistāna]] kļuva par pirmo [[Islāms|islāma]] republiku pasaulē.
* [[1965. gads kosmonautikā|1965. gads]] — palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Gemini 3]]'', pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ar divu cilvēku apkalpi ([[Virdžils Grisoms]] un [[Džons Jangs]]).
* [[1982. gads]] — [[Gvatemala|Gvatemalā]] notika [[valsts apvērsums]].
* [[1983. gads]] — [[Stratēģiskās aizsardzības iniciatīva]]: ASV prezidents [[Ronalds Reigans]] paziņoja par plāniem veidot tehnoloģijas, lai pārtvertu ienaidnieka raķetes; prese to nosauca par &quot;[[Zvaigžņu kari]]em&quot;.
* [[1989. gads]] — [[Zeme]]i tuvs [[asteroīds]] 300 m diametrā pagāja garām Zemei tikai 640 000 km attālumā.
* [[1991. gads]] — sākās [[Sjerraleones pilsoņu karš]].
* [[1998. gads]] — [[Krievija|Krievijā]] no amata atkāpās premjerministrs [[Viktors Černomirdins]].
* [[2001. gads kosmonautikā|2001. gads]] — Krievijas kosmiskā stacija ''[[Mir (kosmiskā stacija)|Mir]]'' beidza pastāvēt, ieejot atmosfērā, nesadegušās atliekas iekrita [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]], netālu no [[Fidži]].
* [[2021. gads]] — [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] uz sēkļa uzskrēja un [[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|kuģu ceļu nosprostoja]] viens no lielākajiem [[konteinerkuģis|konteinerkuģiem]] pasaulē — ''[[Ever Given]]''. Šis notikums izraisīja ievērojamus traucējumus pasaules tirdzniecībā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-56522178|title=Suez Canal: Owner of cargo ship blocking waterway apologises|publisher=BBC News|date=March 25, 2021|access-date=March 25, 2021}}&lt;/ref&gt;

== Dzimuši ==
* [[1749. gads]] — [[Pjērs Simons Laplass]] (''Pierre-Simon Laplace''), franču astronoms, matemātiķis un fiziķis (miris 1827. gadā)
* [[1858. gads]] — [[Ludvigs Kvide]] (''Ludwig Quidde''), vācu pacifists (miris 1941. gadā)
* [[1874. gads]] — [[Grentlijs Guldings]] (''Grantley Goulding''), britu vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1947. gadā)
* [[1881. gads]]:
** [[Rožē Martēns di Gārs]], franču rakstnieks (miris 1958. gadā)
** [[Hermanis Štaudingers]] (''Hermann Staudinger''), vācu ķīmiķis (miris 1965. gadā)
* [[1882. gads]] — [[Emmija Nētere]] (''Emmy Noether''), vācu matemātiķe (mirusi 1935. gadā)
* [[1887. gads]] — [[Felikss Jusupovs]] (''Феликс Юсупов''), krievu aristokrāts (miris 1967. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Ērihs Fromms]] (''Erich Fromm''), vācu psihologs un filozofs (miris 1980. gadā)
* [[1905. gads]] — [[Džoana Kroforda]] (''Joan Crawford''), amerikāņu aktrise (mirusi 1977. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Akira Kurosava]] (黒澤明), japāņu kinorežisors (miris 1998. gadā)
* [[1912. gads]] — [[Verners fon Brauns]] (''Wernher von Braun''), vācu raķešu konstruktors (miris 1977. gadā)
* [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Vēsma Baltgailis]], latviešu izcelsmes Kanādas šahiste (mirusi 2021. gadā)
* [[1952. gads]] — [[Kims Stenlijs Robinsons]] (''Kim Stanley Robinson''), amerikāņu rakstnieks
* [[1956. gads]] — [[Žuze Manuels Barozu]] (''José Manuel Barroso''), portugāļu politiķis
* [[1959. gads Latvijā|1959. gads]] — [[Jānis Urbanovičs]], latviešu politiķis
* [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Andrejs Ignatovičs]], Latvijas hokejists
* [[1973. gads]] — [[Džeisons Kids]] (''Jason Kidd''), ASV basketbolists
* [[1976. gads]]:
** [[Rikardu Zonta]] (''Ricardo Zonta''), Brazīlijas autobraucējs
** [[Mišela Monagana]] (''Michelle Monaghan''), amerikāņu aktrise
* [[1990. gads]] — [[Haime Algersuari]] (''Jaime Alguersuari''), Spānijas autosportists
* [[1996. gads]] — [[Aleksandrs Albons]] (''อเล็กซานเดอร์ อัลบอน'', ''Alexander Albon''), britu un taizemiešu autosportists

== Miruši ==
* [[1555. gads]] — [[Jūlijs III]] (''Iulius III''), Romas pāvests (dzimis 1487. gadā)
* [[1596. gads]] — [[Henrijs Untons]] (''Henry Unton''), angļu diplomāts
* [[1801. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s]], pēc v.s. {{dat||3|11}}) — [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]], Krievijas imperators (dzimis 1754. gadā)
* [[1842. gads]] — [[Stendāls]] (''Stendhal''), franču rakstnieks (dzimis 1783. gadā)
* [[1910. gads]] — [[Nadārs]] (''Nadar''), franču fotogrāfs (dzimis 1820. gadā)
* [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Fricis Bārda]], latviešu dzejnieks (dzimis 1880. gadā)
* [[1934. gads Latvijā|1934. gads]] — [[Kārlis Irbe (1861—1934)|Kārlis Irbe]], latviešu luterāņu mācītājs (dzimis 1861. gadā)
* [[1953. gads Latvijā|1953. gads]] — [[Andrejs Auzāns]], latviešu ģenerālis (dzimis 1871. gadā)
* [[1960. gads]] — [[Rauls Paoli]] (''Raoul Paoli''), franču vieglatlēts, bokseris, airētājs, regbists, cīkstonis un aktieris (dzimis 1887. gadā)
* [[1964. gads]] — [[Pēters Lorre]] (''Peter Lorre''), kinoaktieris (dzimis 1904. gadā)
* [[1992. gads]] — [[Frīdrihs Hajeks]] (''Friedrich Hayek''), Austrijas ekonomists (dzimis 1899. gadā)
* [[2003. gads]] — [[Frics Špīgels]] (''Fritz Spiegl''), Austrijā dzimis žurnālists (dzimis 1926. gadā)
* [[2004. gads]] — [[Ruperts Hamers]] (''Rupert Hamer''), Austrālijas politiķis (dzimis 1916. gadā)
* [[2007. gads]] — [[Pols Koens]] (''Paul Cohen''), amerikāņu matemātiķis (dzimis 1934. gadā)
* [[2011. gads]] — [[Elizabete Teilore]] (''Elizabeth Taylor''), Anglijā dzimusi ASV aktrise (dzimusi 1932. gadā)
* [[2015. gads]] — [[Li Guanjao]] (李光耀), Singapūras politiķis (dzimis 1923. gadā)
* [[2022. gads]] — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* Āfrikas diena ([[Zambija]])
* Lieldienas (senlatviešiem)
* Republikas diena ([[Pakistāna]])
* [[Starptautiskā meteoroloģijas diena]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Marts]]</text>
      <sha1>0cmrayc6ewlwqg6zmmcyo7v8044fl1t</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Chelsea F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14739</id>
    <revision>
      <id>3666912</id>
      <parentid>3630818</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:57:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11157" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #034694
| nos = ''Chelsea''
| logo = [[Attēls:Chelsea FC.svg|175px]]
| pilns = ''Chelsea Football Club''
| iesauka = ''The Blues (zilie)''
| pilsēta = {{vieta|Anglija|Londona}}
| dib = 1905
| dib_dat = 10
| dib_mēn = 3
| stad = ''[[Stamford Bridge]]''
| ietilp = 41 663&lt;ref name=&quot;capacity&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.chelseafc.com/the-club/about-chelsea-football-club/general-club-info.html |title=General Club Information |publisher=Chelsea F.C. official website |accessdate=13 August 2015}}&lt;/ref&gt;
| prez = {{flaga|ASV}} [[Brūss Baks]]
| īpašn = {{flaga|ASV}} [[Tods Bolī]]&lt;ref&gt;https://www.chelseafc.com/en/news/2022/05/30/consortium-led-by-todd-boehly-and-clearlake-capital-completes-ac&lt;/ref&gt;&lt;br/&gt;Clearlake Capital&lt;br/&gt;[[Hansjorgs Vaiss]]&lt;br/&gt;[[Marks Valters]]
| tren = {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz = 3. vieta
| pattern_la1 = _chelsea2122h
| pattern_b1  = _chelsea2122h
| pattern_ra1 = _chelsea2122h
| pattern_sh1 = _chelsea2122h
| pattern_so1 = _chelsea2122h
| leftarm1    = 0000FF
| body1       = 0000FF
| rightarm1   = 0000FF
| shorts1     = 0000FF
| socks1      = FFFFFF
| pattern_la2 = _chelsea2122A
| pattern_b2  = _chelsea2122A
| pattern_ra2 = _chelsea2122A
| pattern_sh2 = _monterrey1213t1
| pattern_so2 = _chelsea2122A
| leftarm2    = FFF242
| body2       = FFF242
| rightarm2   = FFF242
| shorts2     = 000000
| socks2      = FFF242
}}
'''''Chelsea Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona|Rietumlondonas]]. Klubs dibināts 1905. gadā, pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un lielāko daļu no savas vēstures ir pavadījuši [[Futbols Anglijā|Anglijas futbola]] augstākajā līmenī. &quot;Chelsea&quot; ir seškārtēji Anglijas čempioni, pirmo titulu iegūstot 1955.gadā, savukārt, līdz šim pēdējo — 2017. gadā. Klubs ir astoņas reizes ieguvis prestižāko no Anglijas nacionālajiem kausiem – Futbola Asociācijas, jeb [[FA kauss|FA kausu]], pēdējo no tiem iegūstot 2018. gadā. Tāpat klubs ir piecas reizes ieguvis [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausu]], kā arī četras reizes ''FA Community Shield''. Kluba futbolisti ir divas reizes uzvarējuši [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]] (2012. un 2021. gadā), divas reizes [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]] (2013. un 2019. gadā), kā arī divreiz izcīnījuši [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|Kausu ieguvēju kausu]] (1971, 1998). 1998. gadā ir izcīnīts arī [[UEFA Superkauss]].

''Chelsea'' mājvieta ir 41 623 vietu ietilpīgais&lt;ref name=&quot;capacity&quot;/&gt; [[Stamford Bridge]] futbola stadions [[Fulema|Fulemā]], [[Londona|Rietumlondonā]], kur viņi ir spēlējuši kopš kluba dibināšanas. Neskatoties uz savu nosaukumu, klubs atrodas ārpus Kensingtonas un Čelsijas karaliskā mikrorajona, Hamersmita un Fulhemas Londonas mikrorajonā. 2003. gadā to nopirka Krievijas [[nafta]]s magnāts [[Romāns Abramovičs]].&lt;ref name=&quot;takeover&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | date=2003-07-02 | url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/3036838.stm | title=Russian businessman buys Chelsea | publisher=BBC | accessdate=2007-02-11}}&lt;/ref&gt;

''Chelsea'' tradicionālās [[forma (futbols)|formas]] krāsas ir [[spilgti zilā krāsa|spilgti zila]] krekliem un šortiem ar [[baltā krāsa|baltām]] zeķēm. Kluba logo ir ticis mainīts vairākas reizes, mēģinot modernizēt vai atjaunot zīmolu; pašreizējais logo, kurā redzams ceremonijas lauva turot zizli, ir modificēta versija pirmo reizi pieņemtajam 1950. gados.&lt;ref name=&quot;new crest&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | date=2004-11-12 | url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/c/chelsea/4008257.stm | title=Chelsea centenary crest unveiled | publisher=BBC | accessdate=2007-01-02}}&lt;/ref&gt; Klubam vidēji ir piektais augstākais visu laiku atbalstītāju apmeklējums Anglijas futbolā.&lt;ref name=&quot;attendance&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.nufc.com/2008-09html/attendance-all-time.html | title=All Time League Attendance Records | accessdate=2008-11-14 | archiveurl=https://web.archive.org/web/20090201053356/http://www.nufc.com/2008-09html/attendance-all-time.html | archivedate=2009-02-01 }}&lt;/ref&gt; Kluba vidējais mājas spēļu apmeklējums 2008./09. gada sezonā bija 41 464, sestais augstākais Premjerlīgā.&lt;ref name=&quot;tonykempster.co.uk&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.tonykempster.co.uk/prematt.htm?comp=1 | title=Attendances 2007/08 | author=Kempster, Tony | accessdate=2009-06-01}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Chelsea_Team_1905.jpg|thumb|left|250px|Chelsea komanda [[1905]]. gadā.]]

Klubs tika dibināts [[1905]]. gada 10. martā ar nosaukumu The Rising Sun. Kluba pirmais treneris bija [[Džons Robertsons]]. Savā pirmajā spēlē Chelsea zaudēja [[Stockport County F.C.|Stokportas County]] komandai ar rezultātu 1-0. &quot;Chelsea&quot; palielināja savu popularitāti parakstot līgumus ar slaveniem futbolistiem.

[[1952]]. gadā par kluba treneri kļuva [[Teds Dreiks]], kurš turpināja popularizēt klubu. [[1955]]. gadā komanda ieguva pirmo trofeju uzvarot līgas čempionātā.

[[1960]]. gadā klubā spēlēja daudzi talantīgi futbolisti. No [[1961]] līdz [[1967]]. gadam kluba treneris bija [[Tommijs Dokhertijs]]. Chelsea uzvarēja vairākās kausu sacensībās 1960. un 1970. gadu laikā, bet pēc tam nespēja iegūt nevienu nozīmīgu titulu līdz 1997. gadam. [[1982]]. gadā par kluba īpašnieku kļuva [[Kens Beits]]. [[1996]]. gadā par kluba treneri kļuva nīderlantietis [[Rūds Gullits]].

[[2003. gads|2003]]. gadā [[Kens Beits]] pārdeva klubu, un par kluba īpašnieku kļuva krievu miljonārs [[Romans Abramovičs]]. No 2007. – 2008. gadam kluba treneris bija [[Avrams Grants]]. [[2008. gads|2008]]. gada 24. maijā klubs lauza līgumu ar kluba treneri [[Avrams Grants|Avramu Grantu]].

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2022|08|04||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.chelseafc.com/en/teams/first-team?pageTab=players|title=Men {{!}} Official Site {{!}} Chelsea Football Club|website=ChelseaFC|access-date=2021-08-09}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1 |nat=ESP |pos=GK |name=[[Kepa Arisabalaga]]}}
{{Fs player|no= 3 |nat=ESP |pos=DF |name=[[Markoss Alonso]]}}
{{Fs player|no= 5 |nat=ITA |pos=MF |name=[[Žorži Luiss Frellu Filju|Žoržinju]]}}
{{Fs player|name=[[Tjagu Silva]]|pos=DF|no=6|nat=BRA}}
{{Fs player|no= 7 |nat=FRA |pos=MF |name=[[N'Golo Kantē]]}}
{{Fs player|no= 8 |nat=CRO |pos=MF |name=[[Mateo Kovačičs]]}}
{{Fs player|no=10 |nat=USA |pos=MF |name=[[Kristians Pulišičs]]}}
{{Fs player|no=11 |nat=DEU |pos=FW |name=[[Timo Verners]]}}
{{Fs player|no=12 |nat=ENG |pos=MF |name=[[Rubens Loftuss-Čīks]]}}
{{Fs player|no=13 |nat=ENG |pos=GK |name=[[Markuss Betinelli]]}}
{{Fs player|no=14 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Trevo Šalobā]]}}
{{Fs player|name=[[Eduārs Mendī]]|pos=GK|no=16|nat=SEN}}
{{Fs player|name=[[Rahīms Stērlings]]|pos=FW|no=17|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Armando Borja]]|pos=FW|no=18|nat=ALB}}
{{Fs player|name=[[Meisons Maunts]]|pos=MF|no=19|nat=ENG}}
{{Fs player|no=20 |nat=ENG |pos=MF |name=[[Kalums Hadsons-Odoi]]}}
{{Fs player|name=[[Bens Čilvels]]|pos=DF|no=21|nat=ENG}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=22 |nat=MAR |pos=MF |name=[[Hakims Ziješs]]}}
{{Fs player|no=23 |nat=ENG |pos=MF |name=[Konors Galahers]]}}
{{Fs player|no=24 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Rīss Džeimss]]}}
{{Fs player|no=26 |nat=SEN |pos=DF |name=[[Kalidu Kulibali]]}}
{{Fs player|no=28 |nat=ESP |pos=DF |name=[[Sesars Aspilikveta]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=29 |nat=DEU |pos=MF |name=[[Kajs Havercs]]}}
{{Fs player|no=30 |nat=ENG |pos=MF |name=[[Kērnijs Čukvuemeka]]}}
{{Fs player|no=31 |nat=FRA |pos=DF |name=[[Malangs Sars]]}}
{{Fs player|no=33 |nat=ITA |pos=DF |name=[[Emersons Palmjēri]]}}
{{Fs player|no=   |nat=WAL |pos=DF |name=[[Ītans Ampadu]]}}
{{Fs player|no=   |nat=ESP |pos=DF |name=[[Marks Kukurelja]]}}
{{Fs player|no=   |nat=GHA |pos=DF |name=[[Baba Rahmans]]}}
{{Fs player|no=   |nat=ENG |pos=MF |name=[[Ross Bārklijs]]}}
{{Fs player|no=   |nat=SCO |pos=MF |name=[[Billijs Gilmors]]}}
{{Fs player|no=   |nat=BEL |pos=FW |name=[[Miši Batšuaji]]}}
{{Fs player|no=   |nat=BRA |pos=FW |name=[[Kenedijs (futbolists)|Kenedijs]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (6): 1954–55, 2004–05, 2005–06, 2009–10, 2014–15, [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]]
** Vicečempioni (4): 2003–04, 2006–07, 2007–08, 2010–11
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1983–84, 1988–89
** Vicečempioni (5): 1906–07, 1911–12, 1929–30, 1962–63, 1976–77
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1969–70, 1996–97, 1999–2000, 2006–07, 2008–09, 2009–10, 2011–12, 2017–18
** Finālisti (8): 1914–15, 1966–67, 1993–94, 2001–02, 2016–17, 2019–20, 2020–21, 2021–22
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1964–65, 1997–98, 2004–05, 2006–07, 2014–15
** Finālisti (4): 1971–72, 2007–08, 2018–19, 2021–22
* '''''[[FA Community Shield]]''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1955, 2000, 2005, 2009
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Kausa ieguvēji (2): [[2011.—2012. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2011–12]], [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020–21]]
** Finālisti (1): 2007–08 
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2012–13, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]]
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1970–71, 1997–98
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1998, 2021
** Finālisti (3): 2012, 2013, 2019
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''
** Finālisti (1): 2012

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.chelseafc.com/ Oficiālā kluba vietne]

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Chelsea, Londona}}
[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Chelsea F.C.]]</text>
      <sha1>qvmwnv4gbmi08v02aobrqzvc0znhl95</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Liverpool FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14740</id>
    <revision>
      <id>3666964</id>
      <parentid>3663366</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:18:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="44628" xml:space="preserve">{{novec}}
{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #DD0000
| nos = ''Liverpool''
| logo = [[Attēls:Liverpool FC.svg|150px]]
| pilns = ''Liverpool Football Club''
| iesauka = ''The Reds (sarkanie)''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Liverpūle}}
| dib = 1892
| dib_mēn = 3
| dib_dat = 15
| stad = [[Enfīldas stadions]]
| ietilp = 54074
| īpašn = [[New England Sports Ventures]]
| prez = {{flaga|ASV}} Toms Verners
| tren = {{flaga|Vācija}} [[Jirgens Klops]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz = 2. vieta
| pattern_la1 = _liverpool2223H
| pattern_b1 = _liverpool2223H
| pattern_ra1 = _liverpool2223H
| pattern_sh1 = 
| pattern_so1 = 
| leftarm1 = E00000
| body1 = E00000
| rightarm1 = E00000
| shorts1 = E00000
|socks1 = E00000
 |pattern_la2 = _liverpool2223A
 |pattern_b2  = _liverpool2223A
 |pattern_ra2 = _liverpool2223A
 |pattern_sh2 = _frankfurt2223h
 |pattern_so2 = 
 |leftarm2    = FFFFFF
 |body2      = FFFFFF
 |rightarm2   = FFFFFF
 |shorts2     = FFFFFF
 |socks2      = FFFFFF
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

'''''Liverpool Football Club''''' ir profesionāls [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]. &quot;Liverpool&quot; spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] un ir panākumiem visbagātākais klubs Anglijas futbola vēsturē; komanda ieguvusi vairāk trofejas nekā jebkura cita angļu vienība. &quot;Liverpool&quot; 19 reizes ir ieguvuši Anglijas čempionu titulu, kā arī deviņas reizes uzvarējuši [[Anglijas Līgas kauss|Anglijas Līgas kausā]]. Klubs piecas reizes ir uzvarējis arī [[UEFA Čempionu Līga|Eiropas kausā]], kuru mūsdienās dēvē par Čempionu Līgu. Septiņas reizes &quot;Liverpool&quot; ieguvuši arī [[FA kauss|FA kausu]].

Mājas spēles klubs aizvada [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]].

== Vēsture ==
{{dat|1892|3|15}} pēc strīda starp cita Liverpūles kluba - [[Liverpūles &quot;Everton&quot;|&quot;Everton&quot;]] vadību un Enfīldas stadiona īpašnieku [[Džons Holdings|Džonu Holdingu]], pēc kura &quot;Everton&quot; pārcēlās uz citu stadionu ([[Goodison Park]]), Holdings izlēma dibināt jaunu komandu, kas spēlētu Enfīldas stadionā. Strīda katalizators bija blakus zemes īpašnieks, kurš vēlējās izbūvēt ceļu vietā, kur nesen bija uzcelta galvenā tribīne. &quot;Everton&quot; komitejai bija atšķirīgi uzskati, kā jāvada klubs.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Kennedy Collins&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kennedy|first=David|author2=Collins, Michael|title=Community Politics in Liverpool and the Governance of Professional Football in the late Nineteenth Century|publisher=Cambridge University Press|url=http://journals.cambridge.org/action/displayAbstract?fromPage=online&amp;aid=468755#fn1}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;
Holdinga dibinātās komandas sākotnējais nosaukums bija &quot;Everton F.C. and Athletic Grounds, Ltd.&quot; jeb saīsinājumā &quot;Everton Athletic&quot;, taču 1882. gada jūnijā tas tika nomainīts uz &quot;Liverpool&quot;, jo [[Anglijas Futbola asociācija]] atteicās to dēvēt par &quot;Everton&quot;.{{sfn|Graham|1985|p=14}}

[[Attēls:View of inside Anfield Stadium from Anfield Road Stand.jpg|thumb|left|[[Enfīldas stadions]], &quot;Liverpool&quot; mājvieta.]]
Savā pirmajā sezonā &quot;Liverpool&quot; triumfēja Lankašīras līgā, vienā no Anglijas zemākajām līgām, kas deva iespēju startēt otrajā divīzijā. Arī šeit panākumi bija momentāli, kas ļāva pārcelties vēl vienu līmeni augstāk - uz pirmo divīziju, kas tobrīd bija spēcīgākā līga valstī. Pirmais čempiontituls tika izcīnīts 1900./1901. gada sezonā, bet panākums tika atkārtots četrus gadus vēlāk. &quot;Liverpool&quot; [[1914]]. gadā pirmoreiz kluba vēsturē sasniedza [[FA kauss|FA kausa]] finālu, taču piekāpās [[Burnley FC|&quot;Burnley&quot;]] ar 0:1.{{sfn|Liversedge|1991|p=14}} Komanda uzvarēja pirmajā divīzijā divus gadus pēc kārtas - [[1922]]. un [[1923]]. gadā, bet piekto reizi triumfēt izdevās tikai pēc 24 gadiem. Klubs sasniedza FA kausa finālu arī 1950. gadā, bet piekāpās [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]].

[[1953]]./[[1954]]. gada sezonā &quot;Liverpool&quot; zaudēja vietu pirmajā divīzijā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html |first=Sam |last=Wallace |title=Patience is wearing thin at Liverpool |work=[[The Daily Telegraph]] |date={{dat|2002|12|26|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|6||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2012|09|13||bez}} |archive-url=https://archive.today/20120913133028/http://www.telegraph.co.uk/sport/football/leagues/premierleague/blackburn/3040360/Patience-is-wearing-thin-at-Liverpool.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; un piedzīvoja fiasko FA kausā, kad no tālāku dalību komandai liedza &quot;Worcester City FC&quot;, kas bija bez līgas. Visai drīz pēc šā neveiksmīgā rezultāta par vienības galveno treneri tika nozīmēts [[Bils Šenklijs]], kurš atlaida 24 futbolistus. Viņš arī ieviesa jauninājumu Enfīldas stadionā, pārveidojot vienu no telpām par treneru istabu. Tieši šajā kabinetā notika komandas galvenā pārveidošana.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|page=57}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Atgriezties pirmajā divīzijā izdevās [[1961]]./[[1962]]. gada sezonā. Jau divas sezonas vēlāk &quot;Liverpool&quot; triumfēja augstākajā līgā, vēl viens tituls sekoja [[1965]]./[[1966]]. gada sezonā. Liverpūles vienībai izdevās izcīnīt Anglijas čempiontitulu un [[UEFA kauss|UEFA kausu]] [[1972]]. gadā. Divas sezonas vēlāk Šenklijs aizgāja no amata, viņa vietu ieņēma asistents [[Bobs Peislijs]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=86}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Kā vēlāk izrādījās, Peislijs bija vēl veiksmīgāks. &quot;Liverpool&quot; atkal uzvarēja līgā un UEFA kausā [[1976]]. gadā, nākamajā sezonā čempiontituls tika saglabāt, uzvara arī Eiropas kausā (tagadējā [[UEFA Čempionu līga]]), bet FA kausa finālā zaudējums. Paislijs klubu vadīja deviņas sezonas un šajā laikā liverpūlieši ieguva 21 trofeju - trīs Eiropas kausus, UEFA kausu, sešus līgas čempiontitulus, kā arī trīs Anglijas Līgas kausus.

[[1983]]. gadā Peislijs izlēma doties pensijā, amatu atstājot savam asistentam [[Džo Fagans|Džo Faganam]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1418093.stm |title=The legacy of the boot room |date={{dat|2001|12|21|SK}} |publisher=[[BBC Sport]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā sezonā Fagans tika pie trim balvām - uzvarēja līgā, Līgas kausā, kā arī Eiropas kausā.{{sfn|Cox|Russell|Vamplew|2002|p=90}} &quot;Liverpool&quot; kļuva par pirmo angļu klubu, kam kas tāds izdevies.

[[Attēls:Bill Shankly statue.jpg|thumb|right|Statuja pie Enfīldas stadiona ar bijušo treneri [[Bils Šenklijs|Bilu Šenkliju]]]]
Liverpūles komanda sasniedza Eiropas kausa finālu arī [[1985]]. gadā. Tajā pretī stājās [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]], spēle notika Heizlija stadionā [[Beļģija|Beļģijā]]. Pirms mača sākuma notika traģēdija - &quot;Liverpool&quot; atbalstītāji tika pāri sētai, kas norobežoja abu komandu fanus. Pārāk lielā svara dēļ konstrukcija sabruka, nogalinot 39 skatītājus, pārsvarā itāļus. Spēle tika aizvadīta un &quot;Liverpool&quot; zaudēja ar 0:1. Anglijas klubiem tika aizliegta piedalīšanās Eiropas kausos uz pieciem gadiem, bet konkrēti &quot;Liverpool&quot; - uz desmit (tiesa, vēlāk sodu samazināja līdz sešiem gadiem).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/may/29/newsid_2733000/2733979.stm |title=On This Day – 29 May 1985: Fans die in Heysel rioting |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} | date={{dat|1985|5|29|SK}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Pēc traģēdijas Fagans izlēma pamest galvenā trenera posteni, kas tika uzticēts spēlējošajam trenerim [[Kenijs Dalglišs|Kenijam Dalglišam]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/fagan/ |title=Joe Fagan |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/players/dalglish/ |title=Kenny Dalglish |publisher=Liverpool F.C. |accessdate=6 December 2008}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā vienība ieguva vēl trīs līgas čempiontitulus, kā arī divus FA kausus. Panākumus gan aizēnoja vēl viena traģēdija, kad Hilsboro stadionā, FA kausa pusfināla spēles ar &quot;Nottingham Forest&quot; laikā, vienā no tribīnēm tika ielaisti pārāk daudz līdzjutēji, un tajā tika saspiesti daudzi &quot;Liverpool&quot; atbalstītāji, no kuriem 96 gāja bojā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/april/15/newsid_2491000/2491195.stm |title=On This Day – 15 April 1989: Soccer fans crushed at Hillsborough |publisher=[[BBC]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} |date={{dat|1989|4|15|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

1991. gadā Dalglišs iesniedza atlūgumu un viņa vietā nāca bijušais spēlētājs [[Greiems Sauness]]. Neskaitot uzvaru [[1992]]. gada FA kausā, Sauness neguva panākumus ar klubu, kā dēļ arī tika nomainīts pret [[Rojs Evanss|Roju Evansu]]. Evansam viecās mazliet labāk, taču vienīgais tituls bija [[1995]]. gadā iegūtais Līgas kauss.

[[1998]]. gada novembrī &quot;Liverpool&quot; notika kārtējā galvenā trenera maiņa,&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|last=Kelly|title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room|page=227}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; nu šo amatu ieņēma [[Žerārs Uljē]]. Savā otrajā sezonā viņš aizveda klubu līdz FA kausa, Līgas kausa un UEFA kausa uzvarētāju tituliem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/uefa_cup/1335026.stm |title=Houllier acclaims Euro triumph |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|5|16}} |accessdate={{dat|2007|3|24||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[2001. gads|2001]]./[[2002]]. gada sezonā, kurā Uljē pārcieta sirds operāciju, &quot;Liverpool&quot; finišēja otrajā pozīcijā, uzreiz aiz &quot;Arsenal&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/1600193.stm |title=Houllier 'satisfactory' after surgery |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2001|10|15|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|13||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Arī nākamajā sezonās rezultātus uzlabot neizdevās un Uljē tika nomainīts ar [[Rafaels Benitess|Rafaelu Benitesu]]. Viņa pirmajā sezonā komanda piedzīvoja neveiksmi [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], paliekot vien piektajā vietā, taču to atsvēra uzvara Čempionu līgā, kur tika pārspēta &quot;[[AC Milan]]&quot; vienība tikai pēcspēles 11 metru sitienu sērijā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| title = AC Milan 3–3 Liverpool (aet)|publisher=[[BBC Sport]]|date={{dat|2005|5|25|SK}} |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/4573159.stm |accessdate={{dat|2007|4|15||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[2005. gads|2005]]./[[2006. gads|2006]]. gada sezonā par kluba īpašniekiem kļuva amerikāņu miljardieri [[Džordžs Džilets]] un [[Toms Hikss]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/6323037.stm |title=US pair agree Liverpool takeover |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|2||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tajā pat sezonā &quot;Liverpool&quot; atkal aizkļuva līdz Čempionu līgas finālam, kur gan šoreiz atzina &quot;AC Milan&quot; pārākumu ar 1:2.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|first=Phil |last=McNulty |title=AC Milan 2–1 Liverpool |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/europe/6669039.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2007|5|23|SK}} |accessdate={{dat|2007|5|23||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[2008. gads|2008]]./[[2009. gads|2009]]. gada sezonā Liverpūles klubs sakrāja 86 punktus Premjerlīgā, uzstādot komandas rekordu, kas deva otro vietu.

== Kluba krāsas ==
Tradicionāli &quot;Liverpool&quot; spēlē [[Sarkanā krāsa|sarkanas]] un [[Baltā krāsa|baltas]] krāsas formastērpos, bet sešdesmito gadu vidū tie tika nomainīti uz pilnībā sarkaniem. Komandas agrākajos laikos &quot;Liverpool&quot; izmantoja &quot;Everton&quot; krāsu formas - baltas un [[Zilā krāsa|zilas]]. 1984. gadā klubs izvēlejās sarkano krāsu, bet 1901. gadā kluba ģerbonim tika pievienots Liverpūles pilsētu simbolizējošais putns.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/1882b.htm |title=LFC Story |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2007|3|17||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

1964. gadā komandas galvenais treneris Bils Šenklijs izlēma sūtīt futbolistus laukumā, ģērbušos tikai sarkanā formastērpā mačā pret &quot;Anderlecht&quot;. Tālaika futbolist Īans Sentdžons savā autobiogrāfijā vēlāk vēstīja:
{{cquote|Viņš domāja, ka krāsu shēma radīs psiholoģisku iespaidu uz pretiniekiem, jo sarkanā krāsa vēsta briesmas un spēku. Vienu dienu treneris ienāca ģērbtuvē, pameta Ronijam Jitsam sarkanu kreklu un šortus, sacīdams: &quot;Uzvelc to, pavērosim, kā tu izskaties. Ronij, tu izskaties lieliski! Tu izskaties vismaz divus metrus garš!&quot;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce| url=http://www.timesonline.co.uk/article/0,,2093-1817155,00.html |title=Shankly: the hero who let me down| work=Ian St. John's autobiography serialised in [[The Times]]| accessdate={{dat|2006|9|12||bez}} |location=London |date=9 October 2005}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;}}

Liverpūles kluba izbraukumu spēļu forma vienmēr bijusi melnā, baltā vai dzeltenā krāsā. Tomēr 1987. gadā &quot;Liverpool&quot; iepazīstināja viesus ar pelēku formastērpu. Taču kluba simtgades sezonā (1991./1992. gada) tās tika nomainītas ar balti zaļām formām. Līdz pat 2008./2009. gada sezonai alternatīvās formas bijušas dzeltenas un baltas, bet nu klubs nācis klajā arī ar pelēkas krāsas tērpiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/kits/index-away.htm |title=New LFC away kit 2008/09 |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pašreizējos formastērpus ražo sporta preču firma [[Adidas]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |title=Back on home turf, as adidas returns to Liverpool |publisher=[[Adidas]] |accessdate={{dat|2007|3|17}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070314005712/http://www.adidas.com/campaigns/liverpool/content/index.asp |archivedate={{dat|2007|03|14||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; bet iepriekš to darīja arī [[Umbro]] un [[Reebok]].

&quot;Liverpool&quot; kļuva par pirmo angļu komandu, kas uz saviem formastērpiem attēlo sponsora logotipu,&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |first=James |last=Dart |author2=Mark Tinklin |title=Has a streaker ever scored? |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2005|7|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|8|16||bez}} |location=London |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070807175532/http://football.guardian.co.uk/theknowledge/story/0,,1520987,00.html |archivedate={{dat|2007|08|07||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; kad 1979. gadā vienojās ar &quot;Hitachi&quot;. Kopš 1992. gada šo vietu ieņēma [[Dānija|dāņu]] [[alus]] darītava &quot;[[Carlsberg]]&quot;, kas bija ilgākais līgums kādai no Anglijas futbola augstākās divīzijas komandām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |title=Carlsberg renews sponsorship with Liverpool F.C. |work=[[Carlsberg Group]] |accessdate={{dat|2008|1|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080209000215/http://www.carlsberggroup.com/media/News/Pages/carlsbergrenewssponsorshipwithliverpoolfc-HQ2005.aspx |archivedate={{dat|2008|02|09||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Gan &quot;Carlsberg&quot;, gan &quot;Liverpool&quot; izplatīja paziņojumus, ka, sākot ar 2010./2011. gada sezonu, galvenā sponsora vietu ieņems &quot;Standard Chartered&quot; banka.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Liverpool agree Standard Chartered Bank deal |url=http://edition.cnn.com/2009/SPORT/football/09/14/football.liverpool.sponsorship.standard/ |date={{dat|2009|9|14|SK}} |publisher=[[CNN]] |accessdate={{dat|2009|9|16||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Stadions ==
[[Attēls:Anfield Stadium 2426620378 2cfbe0b700 b.jpg|thumb|Stadiona daļa no ārpuses]]
Kopš dibināšanas brīža &quot;Liverpool&quot; ir spēlējis [[Enfīldas stadions|Enfīldas stadionā]]. Stadions tika uzbūvēts 1884. gadā un sākumā to izmantoja [[Liverpūles &quot;Everton&quot;|&quot;Everton&quot;]] komanda.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title= Where should Everton move? That's easy&amp;nbsp;— to Anfield |work =[[The Guardian]] |url = http://blogs.guardian.co.uk/sport/2006/12/16/where_should_everton_move_that.html |date={{dat|2006|12|17|SK}} | accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |location=London |first=Paul |last=Wilson}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; &quot;Everton&quot; pameta šo futbola laukumu 1892. gadā pēc strīda ar Džonu Holdingu, kurš izlēma dibināt jaunu klubu. Lai gan stadiona ietilpība bija 20 000 cilvēku, uz pirmo &quot;Liverpool&quot; maču ieradās vien 100 skatītāju.&lt;ref name=&quot;LFChistory&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 |title=Anfield |publisher=LFC History |accessdate={{dat|2007|12|27||bez}} |archive-date={{dat|2008|04|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080416235758/http://www.lfchistory.net/stats_articles_view.asp?article_Id=47 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Anfield-Haifa.JPG|thumb|left|&quot;Liverpool&quot; mačā pret Izraēlas komandu [[Makabi &quot;Haifa&quot;]] {{dat|2006|8|8||bez}}.]]
Enfīldas stadionā katra tribīne nodēvēta savā vārdā - &quot;Spion Kop&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |first=Mike |last=Chapple |title=100 years of the Kop |work=[[Liverpool Daily Post]] |date={{dat|2006|8|25|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120316125454/http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |archivedate={{dat|2012|03|16||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120316125454/http://www.highbeam.com/doc/1G1-150036374.html |date={{dat|2012|03|16||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; (12 390 skatītāju ietilpība), &quot;Anfield Road&quot; (9047), &quot;Main Stand&quot; (12 227) un &quot;Centenary Stand&quot; (11 762). Kopējā ietilpība ir 45 276 skatītāju liela. [[UEFA stadionu kategorijas|UEFA Stadionu kategoriju sarakstā]] Enfīlda iekļauta ceturtajā, augstākajā, kategorijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://pictures.footymad.net/upload/247/284217-1.pdf |title=Stadia List |accessdate={{dat|2008|5|2||bez}} |format=PDF |publisher=[[UEFA]] }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2004|7|30}} Liverpūles pilsētas dome deva atļauju kluba vadībai būvēt jaunu stadionu 270 [[metrs|metru]] attālumā no Enfīldas stadiona.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://icliverpool.icnetwork.co.uk/0500liverpoolfc/gronudmove/tm_objectid=14487239%26method=full%26siteid=50061%26headline=reds%2dstadium%2dgets%2dgo%2dahead-name_page.html |first=Mike |last=Hornby |title=Reds stadium gets go-ahead |work=[[Liverpool Echo]] |accessdate={{dat|2006|9|12||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Savukārt {{dat|2006|9|8}} pilsētas vadība izīrēja zemi, kur paredzēts būvēt jauno stadionu, &quot;Liverpool&quot; klubam uz 999 gadiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/5327426.stm |title=Liverpool get go-ahead on stadium  |work=[[BBC Sport]] |date={{dat|2006|9|8|SK}} |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pēc īpašnieku maiņas [[2007. gads|2007]]. gada februārī jaunais stadions tika pārprojektēts. Novembrī to apstiprināja dome, bet [[2008. gads|2008]]. gada jūnijā sākās sagatavošanās darbi celtniecībai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/news/drilldown/N157603071106-1818.htm |title=New stadium gets the green light |first=Jimmy |last=Rice |date={{dat|2007|11|6|SK}} |accessdate={{dat|2007|12|17||bez}} |publisher=Liverpool F.C. }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com |title=Work starts on Reds ground |date={{dat|2008|6|25|SK}} |work=[[Sky Sports]] website |publisher=[[British Sky Broadcasting]] (BSkyB) |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |archive-date={{dat|2011|08|15||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20110815153708/http://www.skysports.com/story/0,19528,11669_3731940,00.html.com }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Pagaidām tā gan nav sākusies, jo īpašnieki nespēj nodrošināt nepieciešamos finansiālos līdzekļus.

[[Melvuda|Melvudā]], kas atrodas Liverpūles apkaimē, ir &quot;Liverpool&quot; treniņbāze, kas klubam pieder kopš 1950. gada.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/melwood/ |title=Melwood |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Atbalstītāji ==
[[Attēls:Shankly Gates.jpg|thumb|right|Šenklija vārdā nodēvētie vārti pie stadiona.]]
2008./2009. gada sezonā &quot;Liverpool&quot; spēles bija ceturtās apmeklētākās Anglijā. Vidēji vienu maču vēroja 44 318 skatītāji, kas ir 96,8% no kopējās stadiona ietilpības.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |title=Barclays Premier League Attendance Table |publisher=[[ITV Sport]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090904192230/http://itv.stats.football365.com/dom/ENG/PR/attend.html |archivedate={{dat|2009|09|04||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Par kluba himnu tiek uzskatīta [[You'll Never Walk Alone]] dziesma, ko oriģināli sarakstījuši amerikāņu komponisti - Ričards Rodžerss un Oskars Hammeršteins, bet vēlāk to iedziedājusi arī Liverpūles mūzikas grupa [[Gerry &amp; the Pacemakers]]. &quot;Liverpool&quot; atbalstītāji &quot;You'll Never Walk Alone&quot; dzied kopš 1960.-o gadu sākuma. Dziesma iemantojusi lielu popularitāti starp citiem futbola klubiem visā pasaulē.&lt;ref&gt;Cavanagh, John. ''Songlines'', BBC Radio Scotland. December 2006. {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Dziesmas nosaukums attēlots arī uz stadiona vārtiem, kas nodēvēti par godu bijušajam trenerim Bilam Šenklijam.

Par &quot;Liverpool&quot; galvenajiem konkurentiem tiek uzskatīti &quot;Everton&quot; futbolisti.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html |title=Classic: Everton-Liverpool |publisher=[[FIFA|Fédération Internationale de Football Association]] |date={{dat|2006|9|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|20||bez}} |archive-date={{dat|2009|05|25||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090525060009/http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090525060009/http://www.fifa.com/classicfootball/news/newsid=106031.html |date={{dat|2009|05|25||bez}} }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Abu komandu cīņu dēvē par [[Mērsīsaidas derbijs|Mērsīsaidas derbiju]]. Liverpūles komandu derbijs parasti tiek izpārdots jeb stadionā nevar atrast brīvas vietas. Tieši šajā derbijā pieredzēti vairāk noraidījumi nekā jebkurā citā Premjerlīgas mačā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |first=Colin |last=Malam |title=Gerrard off as Reds take derby honours |work=[[The Daily Telegraph]] |url=http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=/sport/2006/03/26/sfgliv26.xml |date={{dat|2006|3|25|SK}} |accessdate={{dat|2006|8|21||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2008|06|20||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080620103135/http://www.telegraph.co.uk/sport/main.jhtml?xml=%2Fsport%2F2006%2F03%2F26%2Fsfgliv26.xml }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat vieni no galvenajiem &quot;Liverpool&quot; konkurentiem ir [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] - galvenokārt abu vienību lielo panākumu dēļ.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/magazine/6956608.stm |title=Scouse v Manc |date={{dat|2007|8|21|SK}} |publisher=[[BBC]] |last=Rohrer |first= Finlo |accessdate={{dat|2008|4|3||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Abu klubu cīņa ir tik saspringta, ka tie jau teju 40 gadu nav mainījušās ar futbolistiem. Pēdējo reizi tas notika [[1964]]. gadā, kad Fils Čisnals no &quot;United&quot; pārgāja uz &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://football.guardian.co.uk/News_Story/0,1563,219301,00.html |first=Sean |last=Ingle |author2=Scott Murray|title=Knowledge Unlimited |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2000|5|10|SK}} |accessdate={{dat|2008|2|26||bez}} |location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

&quot;Liverpool&quot; atbalstītāji ir bijuši iesaistīti divās milzu traģēdijās. Pirmā bija Heizlija stadiona traģēdija, kad Liverpūles komandas fani pārrāpās pāri norobežojumam, kas šķīra [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] un &quot;Liverpool&quot; atbalstītājus. Stadiona konstrukcijas neizturēja lielo spiedienu un sabruka, atņemot dzīvību 39 [[Itālija]]s kluba faniem. Pēc šā incidenta [[UEFA]] diskvalificēja angļu vienības no sacensībām Eiropas līmenī uz pieciem gadiem, bet &quot;Liverpool&quot; - uz sešiem.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/uk/768380.stm |title=The Heysel disaster |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2000|5|29|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; 27 cilvēki tika arestēti par nogalināšanu bez iepriekšēja nodoma. Daļa no viņiem jau iepriekš bija aizturēti par nekārtību radīšanu futbola spēļu laikā. [[1985]]. gadā pēc piecu mēnešu ilgas lietas izmeklēšanas 14 &quot;Liverpool&quot; faniem tika piespriests trīs gadu ilgs cietumsods.&lt;ref name=&quot;witnesses&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://observer.guardian.co.uk/osm/story/0,,1448082,00.html |title=The witnesses |work=The Guardian |accessdate={{dat|2006|5|27||bez}} |location=London |first=Jamie |last=Jackson |date={{dat|2005|4|4|SK}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Savukārt otra traģēdija notika [[1989]]. gada [[FA kauss|FA kausa]] pusfināla spēlē pret [[Notingemas &quot;Forest&quot;]]. Šoreiz pie vainas bija policistu neizdarība, kas kādā no tribīnēm ielaida pārāk daudz &quot;Liverpool&quot; atbalstītāju, kā rezultātā vairāki tika saspiesti, no tiem 96 gāja bojā. Britu izdevums &quot;The Sun&quot; publicēja rakstu, kurā tika minēts, ka Liverpūles komandas fani pēc traģēdijas urinējuši uz mirušajiem, tos aplaupījuši, kā arī uzbrukuši kārtībsargiem, taču izmeklēšana pierādīja, ka šie fakti nav patiesi, kas noveda pie izdevuma ignorēšanas visā Liverpūlē.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/media/2004/jul/11/pressandpublishing.football |first=David |last=Smith |title=The city that eclipsed the Sun |work=[[The Guardian]] |date={{dat|2004|7|11|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|7||bez}} | location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;boycott&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html |title=An own goal? Rooney caught in crossfire between 'The Sun' and an unforgiving city |last=Burrell |first=Ian |date={{dat|2004|7|8|SK}} |publisher=[[The Independent]] |accessdate={{dat|2008|12|22||bez}} |location=London |archive-date={{dat|2018|06|13||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180613011209/https://www.independent.co.uk/news/media/an-own-goal-rooney-caught-in-crossfire-between-the-sun-and-an-unforgiving-city-552460.html }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Traģēdija noveda pie milzu pārmaiņām Anglijas futbola stadionos, liekot visiem stadioniem aizvietot stāvvietas ar sēdvietām.

== Īpašnieki un finanses ==
&quot;Liverpool&quot; pieder [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] biznesmeņiem [[Džordžs Džilets|Džordžam Džiletam]] un [[Toms Hikss|Tomam Hiksam]], kuri {{dat|2007|2|6}} to atpirka no bijušā īpašnieka [[Deivids Mūrss|Deivida Mūrsa]]. Kopējā darījuma summa bija 218,9 miljoni [[sterliņu mārciņa|sterliņu mārciņu]]. Amerikāņi samaksāja 5000 par vienu kluba akciju, kopējai summai sasniedzot 174,1 miljonu mārciņu. Taču uzņēmēji vēl 44,8 miljonus atdeva, lai atmaksātu &quot;Liverpool&quot; parādus.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/6244441.stm |first=Bill |last=Wilson |title=US business duo at Liverpool helm |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2007|2|6|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Džileta un Hiksa nesaskaņu, kā arī fanu negatīvās attieksmes dēļ vairākkārt ticis baumots, ka klubu varētu pārdot uzņēmumam &quot;Dubai International Capital&quot;, kas bija ieinteresēts &quot;Liverpool&quot; iegādē pirms to pārņēma pašreizējie īpašnieki.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/l/liverpool/7197675.stm |first=Phil |last=McNulty |title=Liverpool braced for takeover bid |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|1|20|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Tāpat interesi par kluba iegādi veica &quot;Share Liverpool FC&quot;, ko veidoja 100 000 komandas atbalstītāji, kuri bija gatavi pārpirkt &quot;Liverpool&quot; par 500 miljoniem mārciņu, tātad no katra fana tas prasītu 5000 sterliņu mārciņu. Tiesa, joprojām nav izdevies savākt vajadzīgo summu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7268504.stm |title=Business backing for LFC fan bid |publisher=[[BBC]] |date={{dat|2008|2|28|SK}} |accessdate={{dat|2008|12|2||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

{{dat|2010|3|16}} par kluba priekšsēdētāju tika nozīmēts [[Martins Broutons]], kuram deva uzdevumu izskatīt iespējas, kā pārdot &quot;Liverpool&quot;.&lt;ref name=&quot;broughtonchair&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/16/martin-broughton-liverpool-chairman-sale |title=Liverpool appoint Martin Broughton as chairman to oversee sale of club |last=Bandini |first=Paolo |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=The Guardian |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Īpašnieki šo lēmumu skaidroja, kā vēlmi atdot klubu droša īpašnieka rokās, kurš spētu vest komandu pretī nākamajam līmenim, ko Džilets un Hikss nespējot.&lt;ref name=&quot;AFPsale&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w |title=US owners put Liverpool up for sale |date={{dat|2010|4|16|SK}} |publisher=AFP |accessdate={{dat|2010|4|16||bez}} |archive-date={{dat|2010|04|19||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100419194335/http://www.google.com/hostednews/afp/article/ALeqM5hXlo14T6g2UtnxFumqAPgJPWS_1w }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Baumo, ka potenciālais īpašnieks ir Kenets Huangs, bijušais [[Volstrīta]]s brokeris, kurš gatavs atdot ap 500 miljoniem sterliņu mārciņu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.guardian.co.uk/football/2010/apr/25/liverpool-huang-consortium-benitez-juventus |work=The Guardian |location=London |title=Rafael Benítez will stay, says prospective new Liverpool owner |date={{dat|2010|4|25|SK}} |accessdate={{dat|2010|5|11||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Maijā tika publiskots &quot;Liverpool&quot; finansiālais stāvoklis - 355 miljoni mārciņu parādos, kā arī 55 miljoni zaudējumos šajā gadā.

[[2008. gads|2008]]. gada aprīlī biznesa izdevums [[Forbes]] ierindoja &quot;Liverpool&quot; ceturtajā pozīcijā vērtīgāko futbola klubu sarakstā, atpaliekot no [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]], [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]] un [[Arsenal FC|Londonas &quot;Arsenal&quot;]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Soccer Team Valuations |url=http://www.forbes.com/lists/2008/34/biz_soccer08_Soccer-Team-Valuations_Rank.html |work=[[Forbes]] |date={{dat|2008|4|30|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Izdevums &quot;Liverpool&quot; vērtību noteica ap 1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], neskaitot parādus. [[2006. gads|2006]]./[[2007. gads|2007]]. gada sezonā uzņēmums &quot;[[Deloitte]]&quot; aprēķināja, ka Liverpūles komandas gada ieņēmumi ir 133,9 miljoni sterliņu mārciņu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|title=Real tops Man Utd in rich league |url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/business/7242490.stm |publisher=[[BBC Sport]] |date={{dat|2008|2|13|SK}} |accessdate={{dat|2008|11|11||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

== Statistika un rekordi ==
&quot;Liverpool&quot; savā pirmajā spēlē, kas noritēja Lankaširas līgā, ar 8:0 uzveica &quot;Higher Walton&quot; komandu.&lt;ref name=&quot;higherwalton&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 |title=Liverpool v. Higher Walton, 1892, Match Details |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622070622/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=4447 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Īans Kalagans]] ir aizvadījis visvairāk maču kluba sastāvā - laikā no [[1958]]. līdz [[1978]]. gadam viņš &quot;Liverpool&quot; sastāvā uz laukuma izgāja 857 spēlēs. No kluba pašreizējā sastāva visvairāk maču ir [[Džeimijs Karagers|Džeimijam Karageram]], kurš šā gada sākumā sasniedza 600 cīņu robežu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.independent.co.uk/sport/football/news-and-comment/jamie-carragher-no-going-back-for-liverpools-workingclass-hero-780226.html |title=Jamie Carragher: No going back for Liverpool's working-class hero |last=Herbert |first=Ian |date={{dat|2008|2|9|SK}} |work=[[The Independent]] |publisher=[[Associated Press]] |accessdate={{dat|2008|12|23||bez}} |location=London}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

Komandas visu laiku rezultatīvākais spēlētājs ir [[Īans Rašs]], kurš guvis 346 vārtus.&lt;ref name=&quot;Records&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/lfc_story/records/ |title=LFC records |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|12|1||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Viņš Liverpūles vienībā spēlēja no 1980. līdz 1987. un no 1988. līdz 1996. gadam. Rašam pieder arī rekords visvairāk gūto vārtu ziņā vienā sezonā - 47. Tomēr viņš nav spējis pārspēt [[Rodžers Hants|Rodžeru Hantu]], kurš guvis visvairāk vārtus līgas spēlēs, kopsummā 245, bet atsevišķā sezonā - 41.{{sfn|Rollin|2006|pp=232–233}} Savukārt [[Gordons Hodžsons]] sasniedzis visvairāk &quot;hat-trick&quot; jeb trīs vārtu guvumus vienā mačā, ko paveicis 17 reižu. Visvairāk vārtu guvumi vienā spēlē pieder vairākiem futbolistiem - Džonam Milleram, Endijam Makguiganam, Džonam Evansam, Īanam Rašam un Robijam Fauleram, kuri izcēlušies ar pieciem precīziem raidījumiem.&lt;ref name=&quot;allhatricks&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp |title=All Hat-tricks in Official Matches |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|7||bez}} |archive-date={{dat|2008|06|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080629101606/http://www.lfchistory.net/stats_hattricks.asp }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Eiropas mačos rezultatīvākais ir [[Stīvens Džerards]], kuram 29 vārti.

&quot;Liverpool&quot; lielākā uzvara ir 11:0 pret &quot;Strømsgodset IF&quot; 1974. gadā. Lielākā uzvara līgas spēlēs ir 10:1 cīņā ar &quot;[[Rotherham Town]]&quot; 1896. gadā. Šis panākums tika atkārtots 1989. gadā, kad Enfīldas stadionā izdevās uzveikt &quot;[[Crystal Palace F.C.]]&quot; ar 9:0.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 |title=Liverpool 9–0 Crystal Palace |publisher=LFCHistory |accessdate={{dat|2007|3|8||bez}} |archive-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20100622044847/http://www.lfchistory.net/viewgame.asp?game_id=1697 }} {{en ikona}}&lt;/ref&gt; Smagākais zaudējums, 1:9, piedzīvots 1954. gadā pret [[Birmingemas &quot;City&quot;]].

== Komandas sastāvs ==
:''Atjaunināts {{dat|2022|08|05||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.liverpoolfc.com/team/first-team|title=Liverpool FC - Team|website=Liverpool FC|access-date=2020-10-09}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Alisons Bekers|Alisons]]|pos=GK|no=1|nat=BRA}}
{{Fs player|no= 2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Gomess]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=BRA|pos=MF|name=[[Fabiņu]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Virdžils van Deiks]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=FRA|pos=DF|name=[[Ibrahima Konatē]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=ESP|pos=MF|name=[[Tiagu Alkantara]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeimss Milners]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=GUI|pos=MF|name=[[Nabī Keita]]}}
{{Fs player|no= 9|pos=FW|nat=BRA|name=[[Robertu Firminu]]}}
{{Fs player|no=11|nat=EGY|pos=FW|name=[[Mohameds Salāhs]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ESP|pos=GK|name=[[Adrians (futbolists)|Adrians]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džordans Hendersons]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=MF|name=[[Alekss Oksleids-Čemberleins]]}}
{{Fs player|name=[[Kērtiss Džounss]]|pos=MF|no=17|nat=ENG}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=18|nat=JPN|pos=FW|name=[[Takumi Minamino]]}}
{{Fs player|no=20|nat=POR|pos=FW|name=[[Djogu Žota]]}}
{{Fs player|name=[[Kostas Cimikass]]|pos=DF|no=21|nat=GRE}}
{{Fs player|no=22|nat=SCO|pos=DF|name=[[Kelvins Remzijs]]}}
{{Fs player|no=23|nat=COL|pos=FW|name=[[Luiss Diass]]}}
{{Fs player|no=26|nat=SCO|pos=DF|name=[[Endrū Robertsons]]}}
{{Fs player|no=27|nat=URU|pos=FW|name=[[Darvins Nunjess]]}}
{{Fs player|no=28|nat=POR|pos=FW|name=[[Fabio Karvaļu]]}}
{{fs player|no=32|nat=CMR|pos=DF|name=[[Žoels Matips]]}}
{{Fs player|no=47|nat=ENG|pos=DF|name=[[Netanjels Filipss]]}}
{{Fs player|no=62|nat=IRE|pos=GK|name=[[Kvīvīns Kelehers]]}}
{{Fs player|no=66|nat=ENG|pos=DF|name=[[Trents Aleksandrs-Arnolds]]}}
{{Fs player|no=72|nat=NED|pos=DF|name=[[Seps van den Bergs]]}}
{{Fs end}}

== Treneri ==
&quot;Liverpool&quot; savas pastāvēšanas vēsturē bijis 21 galvenais treneris. Pirmie treneri klubam bija Viljams Barklajs un Džons Makenna, kuri sāka darbu 1892. gadā. Visilgāk amatā noturējies [[Toms Vatsons]], kurš ar &quot;Liverpool&quot; strādāja no 1896. līdz 1915. gadam. Savukārt visvairāk mačus komanda aizvadījusi Bila Šenklija vadībā - 783 spēles. Kenijs Dalglišs kļuva par pirmo spēlējošo treneri Anglijas futbolā, kad viņu amatā apstiprināja 1985. gadā. Par kluba visveiksmīgāko treneri kļuva Bobs Paislijs, iegūstot 19 trofejas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.liverpoolfc.tv/team/past_players/managers/paisley/ |title=Bob Paisley profile |publisher=Liverpool F.C. |accessdate={{dat|2008|9|18||bez}}}} {{en ikona}}&lt;/ref&gt;

=== Pašreizējais treneru sastāvs ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Amats
! Vārds
! Valsts
|-
| Galvenais treneris
| [[Jirgens Klops]]
| {{flaga|Vācija|name=Vācija}} [[Vācija]]
|-
| Trenera asistents
| [[Žeļko Buvačs]]
| {{flaga|Bosnija un Hercegovina|name=Bosnija un Hercegovina}} [[Bosnija un Hercegovina]]
|-
| Trenera otrais asistents
| Peters Kravics
| {{flaga|Vācija|name=Vācija}} Vācija
|-
| Vārtsargu treneris
| [[Jons Ahterbergs]]
| {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} [[Nīderlande]]
|-
| Fitnesa treneris
| Railands Morgans
| {{flaga|Velsa|name=Velsa}} [[Velsa]]
|-
| 1. komandas attīstības treneris
| Pepeins Leinderss
| {{flaga|Nīderlande|name=Nīderlande}} Nīderlande
|-
| Fizioterapijas vadītājs
| Kriss Morgans
| {{flaga|Anglija|name=Anglija}} [[Anglija]]
|-
| U21 komandas treneris 
| Maikls Bīls
| {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija
|-
| U18 komandas treneris
| Nīls Kričlijs
| {{flaga|Anglija|name=Anglija}} Anglija
|}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (19): 1900–01, 1905–06, 1921–22, 1922–23, 1946–47, 1963–64, 1965–66, 1972–73, 1975–76, 1976–77, 1978–79, 1979–80, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1985–86, 1987–88, 1989–90, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]]
** Vicečempioni (15): 1898–99, 1909–10, 1968–69, 1973–74, 1974–75, 1977–78, 1984–85, 1986–87, 1988–89, 1990–91, 2001–02, 2008–09, 2013–14, 2018–19, [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]]
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1893–94, 1895–96, 1904–05, 1961–62
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1964–65, 1973–74, 1985–86, 1988–89, 1991–92, 2000–01, 2005–06, 2021–22
** Finālisti (7): 1913–14, 1949–50, 1970–71, 1976–77, 1987–88, 1995–96, 2011–12 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (9): 1980–81, 1981–82, 1982–83, 1983–84, 1994–95, 2000–01, 2002–03, 2011–12, 2021 —22&lt;ref&gt;https://www.sportazinas.com/liverpool-gara-pendelu-serija-uzvar-ligas-kausa/&lt;/ref&gt;
** Finālisti (4): 1977–78, 1986–87, 2004–05, 2015–16 
* '''''[[FA Community Shield|FA Charity/Community Shield]]'''''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2019|10|13||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (15): 1964, 1965, 1966, 1974, 1976, 1977, 1979, 1980, 1982, 1986, 1988, 1989, 1990, 2001, 2006, 2022&lt;ref&gt;https://www.bbc.com/sport/football/62275194&lt;/ref&gt;
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Kausa ieguvēji (6): 1976–77, 1977–78, 1980–81, 1983–84, 2004–05, 2018–19
** Finālisti (4): 1984–85, 2006–07, 2017–18, 2021–22
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1972–73, 1975–76, 2000–01
** Finālisti (1): 2015–16
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Finālisti (1): 1965–66
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (4): 1977, 2001, 2005, 2019
** Finālisti (2): 1978, 1984
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Finālisti (2): 1981, 1984
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2019
** Finālisti (1): 2005

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Literatūra ==
* {{Grāmatas atsauce |last1=Cox |first1=Richard |last2=Russell |first2=Dave |last3=Vamplew  |first3=Wray |title=Encyclopedia of British football |publisher=Routledge |year=2002 |isbn=0-7146-5249-0 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Crilly |first=Peter |title=Tops of the Kops: The Complete Guide to Liverpool's Kits |publisher=Trinity Mirror Sport Media |year=2007  |isbn=978-1-905266-22-7 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Graham |first=Matthew | title=Liverpool| publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd| year=1985 | isbn=0-600-50254-6 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Kelly |first=Stephen F. |authorlink=Stephen F. Kelly |title=The Boot Room Boys: Inside the Anfield Boot Room |url=https://archive.org/details/bootroomboysinsi0000kell |publisher=HarperCollins |year=1999 |isbn=0-00-218907-0 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|first=Stephen F.|last=Kelly|title=You'll Never Walk Alone|publisher=Queen Anne Press |year=1988 |isbn=0-356-19594-5 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce| first=Stan | last=Liversedge |title=Liverpool:The Official Centenary History| url=https://archive.org/details/liverpoolofficia0000live | publisher=Hamlyn Publishing Group Ltd | year=1991| isbn=0-600-57308-7 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Pead |title=Liverpool A Complete Record |url=https://archive.org/details/liverpoolcomplet0000pead |publisher=Breedon Books |year=1986 |isbn=0-907969-15-1 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|first=Brian |last=Reade |authorlink=Brian Reade |title=44 Years With The Same Bird |publisher=Pan |year=2009 |isbn=1-74329-366-6 |ref=harv}}
* {{Grāmatas atsauce|last=Rollin |first=Jack and Glenda |year=2006 |title=Sky Sports Football Yearbook 2006-2007 |publisher=Headline |pages=232–233 |isbn= 0-7553-1526-X |ref=harv}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Liverpool FC}}
* [http://www.liverpoolfc.tv Oficiālā vietne] {{en ikona}}
* [http://www.lfchistory.net LFCHistory.net] - ar Liverpool FC saistītie raksti un statistika. {{en ikona}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{Liverpool FC spēlētāji}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Liverpool FC}}
[[Kategorija:Liverpool FC| ]]</text>
      <sha1>03sscu4qnqyahlvbygz479q9m6xxh9y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skonto stadions</title>
    <ns>0</ns>
    <id>14791</id>
    <revision>
      <id>3666933</id>
      <parentid>3536178</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:39:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>195.13.213.82</ip>
      </contributor>
      <comment>Ietilpība</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7226" xml:space="preserve">{{coord|display=title|56|57|40.94|N|24|6|59.07|E|region:IQ_scale:5000}}
{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = Skonto stadions
|attēls            = Skonto Stadions.jpg
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|E. Melngaiļa]] 1a
|celtniecība-no    = 
|pabeigts          = 
|atklāts           = {{dat|2000|6|28}}&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sports/lielisks-stadions-gaida-lielisku-speli Lielisks stadions gaida lielisku spēli] Arturs Vaiders, Diena&lt;/ref&gt;
|izmaksas          = 
|izmaksas1         = &lt;!-- izmaksas miljonos eiro --&gt;
|izmaksas2         = &lt;!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --&gt;
|ēkas-garums       = 
|stadiona-garums   = 
|ēkas-platums      = 
|stadiona-platums  = 
|ēkas-augstums     = 
|ēkas-apb-lauk     = 
|stadiona-apb-lauk = 
|kopējā-platība    = 
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = 
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 6915
|basketbols        = 
|hokejs            = 
|klubu-mājvieta    = [[Riga FC]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])
|mājas-lapa        = 
}}
[[Attēls:Virsliga 2008 zelta spele.jpg|thumb|250px|Pirms spēles starp [[Skonto FC]] un [[FK Ventspils]] 2008. gada sezonā]]
'''Skonto stadions''' ir [[futbols|futbola]] stadions, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā standarta ietilpība ir 6915 vietas.&lt;ref&gt;[http://www.lff.lv/lv/aizlase/stadions/ Skonto stadions]&lt;/ref&gt; Stadions tika atklāts 2000. gadā. Pārsvarā tas tiek izmantots futbola spēļu rīkošanā, tajā savas mājas spēles aizvada [[Riga FC]] futbola klubs. Agrāk stadions bija [[Skonto FC]] kluba un [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlases]] (2000-2017) mājvieta. Skonto stadionā notikuši arī dažādi kultūras pasākumi, piemēram, ir bijuši skatāmi [[Džo Kokers|Džo Kokera]], ''[[Depeche Mode]]'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]], ''[[Massive Attack]]'', ''[[Metallica]]'', ''[[Aerosmith]]'' un citi koncerti. 2003. gadā tur notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] deju koncertuzvedums. Blakus Skonto stadionam esošajā [[Skonto halle|Skonto hallē]] 2006. gadā risinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]].

Pirmos vārtus šajā stadionā guva [[Skonto FC]] spēlētājs [[Orests Buitkus]] stadiona atklāšanas spēlē pret [[LU/Daugava]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Iepriekš šajā vietā atradās [[Dinamo stadions (Rīga)|Dinamo stadions]]. 2001. gada pavasarī laukuma zālājam tika uzklāts īpašs stiprinājumu segums, kas palielina tā izturību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/atklajumi/futbolu-stiprina-43-000-km-diegu Futbolu stiprina 43 000 km diegu] Arturs Vaiders, Diena&lt;/ref&gt;

Skonto stadionā savas [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas spēles ir aizvadījusi arī [[FK Ventspils]], jo [[Ventspils Olimpiskais stadions|Ventspils Olimpiskajā stadionā]] nav mākslīgā apgaismojuma.

Nenokārtoto kredītmaksājumu dēļ stadionu 2011. gadā pārņēma AS ''[[Reverta]]''.&lt;ref name=&quot;Delfi 2014.10&quot; /&gt; 2013. gada 15. oktobrī bija paredzēta stadiona, halles un zemesgabalu izsole. Stadiona īpašniekiem bija vienošanās ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]] par to, ka stadionā būs iespējams aizvadīt visas [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas spēles]].&lt;ref name=&quot;plāno izsolīt&quot; /&gt; Izsolē īpašums netika pārdots, bet 2014. gada 15. jūlijā to iegādājās uzņēmums SIA ''SSA''.&lt;ref name=&quot;Jaunais īpašnieks norēķinājies&quot; /&gt;
2014. gada 29. septembrī īpašums pārdots SIA ''MANI Group''.&lt;ref name=&quot;Delfi 2014.10&quot; /&gt; 2019. gadā tika publiskots, ka tā īpašnieks ir Krievijas uzņēmējs Aleksandrs Rogačovs, bet par šo darījumu policija uzsākusi izmeklēšanu par krāpniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skonto-stadiona-miklainais-pircejs--krievijas-uznemejs-no-ietekmigas-gimenes.a341032/|title=«Skonto» stadiona mīklainais pircējs – Krievijas uzņēmējs no ietekmīgas ģimenes|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā stadionam mainījās saimnieki, bet pēc gada sākās konflikti par īpašuma tiesībām, kuru rezultātā stadionā sākās daļēja demontāža.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skonto-stadiona-ipasnieki-velreiz-ludz-policiju-sakt-kriminalprocesu.a233241/ LSM: «Skonto» stadiona īpašnieki vēlreiz lūdz policiju sākt kriminālprocesu] 2017. gada 19. aprīlis&lt;/ref&gt; 2017. gadā tiesa apstiprināja SIA &quot;Adventika Group&quot; īpašuma tiesības.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/tiesa-atcel-kustamas-mantas-apkilajumu-_skonto_-stadiona-strida-14172355 Tiesa atceļ kustamās mantas apķīlājumu Skonto stadiona strīdā] Diena, LETA, 2017. gada 8. maijā&lt;/ref&gt; Taču stadiona infrastruktūra ir novecojusi, kas neatbilst UEFA III kategorijas prasībām un 2019. gadā tajā aizvadīt Latvijas klubu futbola Eirokausu spēles varēja tikai izņēmuma kārtā,&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/skonto-stadiona-trukumi-nelauj-latvijas-klubiem-tur-uznemt-gaidamas-eirokausu-speles.d?id=51333643 Delfi: 'Skonto' stadiona trūkumi neļauj Latvijas klubiem tur uzņemt gaidāmās Eirokausu spēles] Reinis Lācis,  2019. gada 2. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/02082019-infrastrukturas_eksperts_skonto_stadionu_ Sportacentrs - Eksperts: &quot;Skonto&quot; stadionu vieglāk būtu nojaukt un uzcelt no jauna] Ints Megnis, 2019. gada 2. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/_riga_-uefa-eiropas-ligas-play-off-kartas-speli-vares-aizvadit-_skonto_-stadiona-14225107 Riga UEFA Eiropas līgas &quot;play-off&quot; kārtas spēli varēs aizvadīt Skonto stadionā] LETA, Diena: 2019. gada 19. augustā&lt;/ref&gt; bet augsto īres izmaksu dēļ Latvijas izlase mājas spēlēm kopš 2018. gada izvēlas [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadionu]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/ar-futbola-valstsvienibas-spelu-rikosanu-daugavas-stadiona-cer-divtik-ietaupit.a295608/ LSM: Ar futbola valstsvienības spēļu rīkošanu «Daugavas» stadionā cer divtik ietaupīt] Mārtiņš Kļavenieks, 2018. gada 11. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;plāno izsolīt&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/par-125-miljoniem-eiro-plano-izsolit-skonto-stadionu.d?id=43713488 Par 12,5 miljoniem eiro plāno izsolīt 'Skonto' stadionu]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Jaunais īpašnieks norēķinājies&quot;&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17072014-jaunais_ipasnieks_par_skonto_kompleksu_ja Jaunais īpašnieks par &quot;Skonto&quot; kompleksu jau pilnībā norēķinājies]
&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Delfi 2014.10&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/atkal-pardots-skonto-stadions.d?id=45129954  Atkal pārdots 'Skonto' stadions] Delfi Bizness, 22. oktobris 2014&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Sports-aizmetnis}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]</text>
      <sha1>ocea7hq68hzfwwdfa0pmmqou3upb3jy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666954</id>
      <parentid>3666933</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T16:09:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Atcēlu [[Special:Contributions/195.13.213.82|195.13.213.82]] ([[User talk:195.13.213.82|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3666933 - Nav informācijas avota</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7226" xml:space="preserve">{{coord|display=title|56|57|40.94|N|24|6|59.07|E|region:IQ_scale:5000}}
{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = Skonto stadions
|attēls            = Skonto Stadions.jpg
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|E. Melngaiļa]] 1a
|celtniecība-no    = 
|pabeigts          = 
|atklāts           = {{dat|2000|6|28}}&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sports/lielisks-stadions-gaida-lielisku-speli Lielisks stadions gaida lielisku spēli] Arturs Vaiders, Diena&lt;/ref&gt;
|izmaksas          = 
|izmaksas1         = &lt;!-- izmaksas miljonos eiro --&gt;
|izmaksas2         = &lt;!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --&gt;
|ēkas-garums       = 
|stadiona-garums   = 
|ēkas-platums      = 
|stadiona-platums  = 
|ēkas-augstums     = 
|ēkas-apb-lauk     = 
|stadiona-apb-lauk = 
|kopējā-platība    = 
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = 
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 8087
|basketbols        = 
|hokejs            = 
|klubu-mājvieta    = [[Riga FC]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])
|mājas-lapa        = 
}}
[[Attēls:Virsliga 2008 zelta spele.jpg|thumb|250px|Pirms spēles starp [[Skonto FC]] un [[FK Ventspils]] 2008. gada sezonā]]
'''Skonto stadions''' ir [[futbols|futbola]] stadions, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā standarta ietilpība ir 9500 vietas.&lt;ref&gt;[http://www.lff.lv/lv/aizlase/stadions/ Skonto stadions]&lt;/ref&gt; Stadions tika atklāts 2000. gadā. Pārsvarā tas tiek izmantots futbola spēļu rīkošanā, tajā savas mājas spēles aizvada [[Riga FC]] futbola klubs. Agrāk stadions bija [[Skonto FC]] kluba un [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlases]] (2000-2017) mājvieta. Skonto stadionā notikuši arī dažādi kultūras pasākumi, piemēram, ir bijuši skatāmi [[Džo Kokers|Džo Kokera]], ''[[Depeche Mode]]'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]], ''[[Massive Attack]]'', ''[[Metallica]]'', ''[[Aerosmith]]'' un citi koncerti. 2003. gadā tur notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] deju koncertuzvedums. Blakus Skonto stadionam esošajā [[Skonto halle|Skonto hallē]] 2006. gadā risinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]].

Pirmos vārtus šajā stadionā guva [[Skonto FC]] spēlētājs [[Orests Buitkus]] stadiona atklāšanas spēlē pret [[LU/Daugava]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Iepriekš šajā vietā atradās [[Dinamo stadions (Rīga)|Dinamo stadions]]. 2001. gada pavasarī laukuma zālājam tika uzklāts īpašs stiprinājumu segums, kas palielina tā izturību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/atklajumi/futbolu-stiprina-43-000-km-diegu Futbolu stiprina 43 000 km diegu] Arturs Vaiders, Diena&lt;/ref&gt;

Skonto stadionā savas [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas spēles ir aizvadījusi arī [[FK Ventspils]], jo [[Ventspils Olimpiskais stadions|Ventspils Olimpiskajā stadionā]] nav mākslīgā apgaismojuma.

Nenokārtoto kredītmaksājumu dēļ stadionu 2011. gadā pārņēma AS ''[[Reverta]]''.&lt;ref name=&quot;Delfi 2014.10&quot; /&gt; 2013. gada 15. oktobrī bija paredzēta stadiona, halles un zemesgabalu izsole. Stadiona īpašniekiem bija vienošanās ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]] par to, ka stadionā būs iespējams aizvadīt visas [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas spēles]].&lt;ref name=&quot;plāno izsolīt&quot; /&gt; Izsolē īpašums netika pārdots, bet 2014. gada 15. jūlijā to iegādājās uzņēmums SIA ''SSA''.&lt;ref name=&quot;Jaunais īpašnieks norēķinājies&quot; /&gt;
2014. gada 29. septembrī īpašums pārdots SIA ''MANI Group''.&lt;ref name=&quot;Delfi 2014.10&quot; /&gt; 2019. gadā tika publiskots, ka tā īpašnieks ir Krievijas uzņēmējs Aleksandrs Rogačovs, bet par šo darījumu policija uzsākusi izmeklēšanu par krāpniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skonto-stadiona-miklainais-pircejs--krievijas-uznemejs-no-ietekmigas-gimenes.a341032/|title=«Skonto» stadiona mīklainais pircējs – Krievijas uzņēmējs no ietekmīgas ģimenes|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-09|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2015. gadā stadionam mainījās saimnieki, bet pēc gada sākās konflikti par īpašuma tiesībām, kuru rezultātā stadionā sākās daļēja demontāža.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skonto-stadiona-ipasnieki-velreiz-ludz-policiju-sakt-kriminalprocesu.a233241/ LSM: «Skonto» stadiona īpašnieki vēlreiz lūdz policiju sākt kriminālprocesu] 2017. gada 19. aprīlis&lt;/ref&gt; 2017. gadā tiesa apstiprināja SIA &quot;Adventika Group&quot; īpašuma tiesības.&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/tiesa-atcel-kustamas-mantas-apkilajumu-_skonto_-stadiona-strida-14172355 Tiesa atceļ kustamās mantas apķīlājumu Skonto stadiona strīdā] Diena, LETA, 2017. gada 8. maijā&lt;/ref&gt; Taču stadiona infrastruktūra ir novecojusi, kas neatbilst UEFA III kategorijas prasībām un 2019. gadā tajā aizvadīt Latvijas klubu futbola Eirokausu spēles varēja tikai izņēmuma kārtā,&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/skonto-stadiona-trukumi-nelauj-latvijas-klubiem-tur-uznemt-gaidamas-eirokausu-speles.d?id=51333643 Delfi: 'Skonto' stadiona trūkumi neļauj Latvijas klubiem tur uzņemt gaidāmās Eirokausu spēles] Reinis Lācis,  2019. gada 2. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/02082019-infrastrukturas_eksperts_skonto_stadionu_ Sportacentrs - Eksperts: &quot;Skonto&quot; stadionu vieglāk būtu nojaukt un uzcelt no jauna] Ints Megnis, 2019. gada 2. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/_riga_-uefa-eiropas-ligas-play-off-kartas-speli-vares-aizvadit-_skonto_-stadiona-14225107 Riga UEFA Eiropas līgas &quot;play-off&quot; kārtas spēli varēs aizvadīt Skonto stadionā] LETA, Diena: 2019. gada 19. augustā&lt;/ref&gt; bet augsto īres izmaksu dēļ Latvijas izlase mājas spēlēm kopš 2018. gada izvēlas [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadionu]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/ar-futbola-valstsvienibas-spelu-rikosanu-daugavas-stadiona-cer-divtik-ietaupit.a295608/ LSM: Ar futbola valstsvienības spēļu rīkošanu «Daugavas» stadionā cer divtik ietaupīt] Mārtiņš Kļavenieks, 2018. gada 11. oktobrī&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;plāno izsolīt&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/par-125-miljoniem-eiro-plano-izsolit-skonto-stadionu.d?id=43713488 Par 12,5 miljoniem eiro plāno izsolīt 'Skonto' stadionu]&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Jaunais īpašnieks norēķinājies&quot;&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17072014-jaunais_ipasnieks_par_skonto_kompleksu_ja Jaunais īpašnieks par &quot;Skonto&quot; kompleksu jau pilnībā norēķinājies]
&lt;/ref&gt;
&lt;ref name=&quot;Delfi 2014.10&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/atkal-pardots-skonto-stadions.d?id=45129954  Atkal pārdots 'Skonto' stadions] Delfi Bizness, 22. oktobris 2014&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Sports-aizmetnis}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]</text>
      <sha1>02pxhzce2sx6bvih1blu9za32zime3l</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666955</id>
      <parentid>3666954</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T16:51:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8203" xml:space="preserve">{{coord|display=title|56|57|40.94|N|24|6|59.07|E|region:IQ_scale:5000}}
{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = Skonto stadions
|attēls            = Skonto Stadions.jpg
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|E. Melngaiļa]] 1a
|celtniecība-no    = 
|pabeigts          = 
|atklāts           = {{dat|2000|6|28}}&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sports/lielisks-stadions-gaida-lielisku-speli Lielisks stadions gaida lielisku spēli] Arturs Vaiders, Diena&lt;/ref&gt;
|izmaksas          = 
|izmaksas1         = &lt;!-- izmaksas miljonos eiro --&gt;
|izmaksas2         = &lt;!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --&gt;
|ēkas-garums       = 
|stadiona-garums   = 
|ēkas-platums      = 
|stadiona-platums  = 
|ēkas-augstums     = 
|ēkas-apb-lauk     = 
|stadiona-apb-lauk = 
|kopējā-platība    = 
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = 
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 8087
|basketbols        = 
|hokejs            = 
|klubu-mājvieta    = [[Riga FC]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])
|mājas-lapa        = 
}}
[[Attēls:Virsliga 2008 zelta spele.jpg|thumb|250px|Pirms spēles starp [[Skonto FC]] un [[FK Ventspils]] 2008. gada sezonā]]
'''Skonto stadions''' ir [[futbols|futbola]] stadions, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā standarta ietilpība sākotnēji bija 9500 vietas,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20081011111541/https://lff.lv/lv/aizlase/stadions/ Skonto stadions]&lt;/ref&gt; vēlāk - 8087.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/lv/stadium|title=Skonto stadions - Riga Football Club|website=rigafc.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; Stadions tika atklāts 2000. gadā. Pārsvarā tas tiek izmantots futbola spēļu rīkošanā, tajā savas mājas spēles aizvada [[Riga FC]] futbola klubs. Agrāk stadions bija [[Skonto FC]] kluba un [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlases]] (2000-2017) mājvieta. Skonto stadionā notikuši arī dažādi kultūras pasākumi, piemēram, ir bijuši skatāmi [[Džo Kokers|Džo Kokera]], ''[[Depeche Mode]]'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]], ''[[Massive Attack]]'', ''[[Metallica]]'', ''[[Aerosmith]]'' un citi koncerti. 2003. gadā tur notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] deju koncertuzvedums. Blakus Skonto stadionam esošajā [[Skonto halle|Skonto hallē]] 2006. gadā risinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]].

Pirmos vārtus šajā stadionā guva [[Skonto FC]] spēlētājs [[Orests Buitkus]] stadiona atklāšanas spēlē pret [[LU/Daugava]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Iepriekš šajā vietā atradās [[Dinamo stadions (Rīga)|Dinamo stadions]]. 2001. gada pavasarī laukuma zālājam tika uzklāts īpašs stiprinājumu segums, kas palielina tā izturību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/atklajumi/futbolu-stiprina-43-000-km-diegu Futbolu stiprina 43 000 km diegu] Arturs Vaiders, Diena&lt;/ref&gt;

Skonto stadionā savas [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas spēles ir aizvadījusi arī [[FK Ventspils]], jo [[Ventspils Olimpiskais stadions|Ventspils Olimpiskajā stadionā]] nav mākslīgā apgaismojuma.

Taču stadiona infrastruktūra bija novecojusi un neatbilda UEFA III kategorijas prasībām un 2019. gadā tajā aizvadīt Latvijas klubu futbola Eirokausu spēles varēja tikai izņēmuma kārtā,&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/skonto-stadiona-trukumi-nelauj-latvijas-klubiem-tur-uznemt-gaidamas-eirokausu-speles.d?id=51333643 Delfi: 'Skonto' stadiona trūkumi neļauj Latvijas klubiem tur uzņemt gaidāmās Eirokausu spēles] Reinis Lācis,  2019. gada 2. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/02082019-infrastrukturas_eksperts_skonto_stadionu_ Sportacentrs - Eksperts: &quot;Skonto&quot; stadionu vieglāk būtu nojaukt un uzcelt no jauna] Ints Megnis, 2019. gada 2. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/_riga_-uefa-eiropas-ligas-play-off-kartas-speli-vares-aizvadit-_skonto_-stadiona-14225107 Riga UEFA Eiropas līgas &quot;play-off&quot; kārtas spēli varēs aizvadīt Skonto stadionā] LETA, Diena: 2019. gada 19. augustā&lt;/ref&gt; bet augsto īres izmaksu dēļ Latvijas izlase mājas spēlēm kopš 2018. gada izvēlējās [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadionu]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/ar-futbola-valstsvienibas-spelu-rikosanu-daugavas-stadiona-cer-divtik-ietaupit.a295608/ LSM: Ar futbola valstsvienības spēļu rīkošanu «Daugavas» stadionā cer divtik ietaupīt] Mārtiņš Kļavenieks, 2018. gada 11. oktobrī&lt;/ref&gt; Vienu spēli Latvijas izlase &quot;Skonto&quot; stadionā Latvijas izlase aizvadīja 2021. gadā, šo stadionu paredzēts izmantot arī &quot;Daugavas&quot; stadiona renovācijas laikā no 2022. gada rudens.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7576349/latvijas-futbola-izlase-atgriezisies-skonto-stadiona-aizvadot-svarigu-macu-naciju-liga|title=Latvijas futbola izlase atgriezīsies &quot;Skonto&quot; stadionā, aizvadot svarīgu maču Nāciju līgā|website=LV futbols|access-date=2022-08-05|date=2022-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Konflikti ap īpašumtiesībām ==
Nenokārtoto kredītmaksājumu dēļ stadionu 2011. gadā pārņēma AS ''[[Reverta]]''.&lt;ref name=&quot;Delfi 2014.10&quot; /&gt; 2013. gada 15. oktobrī bija paredzēta stadiona, halles un zemesgabalu izsole. Stadiona īpašniekiem bija vienošanās ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]] par to, ka stadionā būs iespējams aizvadīt visas [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas spēles]].&lt;ref name=&quot;plāno izsolīt&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/par-125-miljoniem-eiro-plano-izsolit-skonto-stadionu.d?id=43713488 Par 12,5 miljoniem eiro plāno izsolīt 'Skonto' stadionu]&lt;/ref&gt; Izsolē īpašums netika pārdots, bet 2014. gada 15. jūlijā to iegādājās uzņēmums SIA ''SSA''.&lt;ref name=&quot;Jaunais īpašnieks norēķinājies&quot;&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17072014-jaunais_ipasnieks_par_skonto_kompleksu_ja Jaunais īpašnieks par &quot;Skonto&quot; kompleksu jau pilnībā norēķinājies]&lt;/ref&gt;
2014. gada 29. septembrī īpašums pārdots SIA ''MANI Group''.&lt;ref name=&quot;Delfi 2014.10&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/atkal-pardots-skonto-stadions.d?id=45129954 Atkal pārdots 'Skonto' stadions] Delfi Bizness, 22. oktobris 2014&lt;/ref&gt; 2015. gadā stadionam mainījās saimnieki, bet pēc gada sākās konflikti par īpašuma tiesībām, kuru rezultātā stadionā sākās daļēja demontāža. 2017. gadā tiesa apstiprināja SIA &quot;Adventika Group&quot; īpašuma tiesības.

2019. gadā tika publiskots, ka stadiona 2015. gada pircējs bija [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas drošības dienesta]] ģenerāļa dēls, uzņēmējs Aleksandrs Rogačovs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ltv--_skonto_-stadiona-lieta-uzlikti-aresti-indriksona-gimenes-ipasumiem-14237184|title=LTV : Skonto stadionā lietā uzlikti aresti Indriksona ģimenes īpašumiem|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; bet par šo darījumu policija uzsākusi izmeklēšanu par iespējamu krāpniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skonto-stadiona-miklainais-pircejs--krievijas-uznemejs-no-ietekmigas-gimenes.a341032/|title=«Skonto» stadiona mīklainais pircējs – Krievijas uzņēmējs no ietekmīgas ģimenes|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā tiesvedība vēl turpinās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/julija-sakuma-turpinas-skatit-skonto-stadiona-pardosanas-darijuma-kriminallietu/|title=Jūlija sākumā turpinās skatīt “Skonto” stadiona pārdošanas darījuma krimināllietu {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2022-08-05|date=2022-04-02|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Sports-aizmetnis}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]</text>
      <sha1>agds5ohvqqva9ih2qe8f3jdhjcrk1wz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666956</id>
      <parentid>3666955</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T16:52:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8223" xml:space="preserve">{{coord|display=title|56|57|40.94|N|24|6|59.07|E|region:IQ_scale:5000}}
{{Stadiona infokaste
|nosaukums         = Skonto stadions
|attēls            = Skonto Stadions.jpg
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|adrese            = [[Emiļa Melngaiļa iela (Rīga)|E. Melngaiļa]] 1a
|celtniecība-no    = 
|pabeigts          = 
|atklāts           = {{dat|2000|6|28}}&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/sports/lielisks-stadions-gaida-lielisku-speli Lielisks stadions gaida lielisku spēli] Arturs Vaiders, Diena&lt;/ref&gt;
|izmaksas          = 
|izmaksas1         = &lt;!-- izmaksas miljonos eiro --&gt;
|izmaksas2         = &lt;!-- izmaksas miljonos ASV dolāru --&gt;
|ēkas-garums       = 
|stadiona-garums   = 
|ēkas-platums      = 
|stadiona-platums  = 
|ēkas-augstums     = 
|ēkas-apb-lauk     = 
|stadiona-apb-lauk = 
|kopējā-platība    = 
|kubatūra          = 
|arēnas-laukums    = 
|koncerts          = 
|vieglatlētika     = 
|futbols           = 8087
|basketbols        = 
|hokejs            = 
|klubu-mājvieta    = [[Riga FC]] ([[Latvijas futbola Virslīga|Virslīga]])
|mājas-lapa        = 
}}
[[Attēls:Virsliga 2008 zelta spele.jpg|thumb|250px|Pirms spēles starp [[Skonto FC]] un [[FK Ventspils]] 2008. gada sezonā]]
'''Skonto stadions''' ir [[futbols|futbola]] stadions, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Tā standarta ietilpība sākotnēji bija 9500 vietas,&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20081011111541/https://lff.lv/lv/aizlase/stadions/ Skonto stadions]&lt;/ref&gt; vēlāk - 8087.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://rigafc.lv/lv/stadium|title=Skonto stadions - Riga Football Club|website=rigafc.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; Stadions tika atklāts 2000. gadā. Pārsvarā tas tiek izmantots futbola spēļu rīkošanā, tajā savas mājas spēles aizvada [[Riga FC]] futbola klubs. Agrāk stadions bija [[Skonto FC]] kluba un [[Latvijas futbola izlase|Latvijas futbola izlases]] (2000-2017) mājvieta. Skonto stadionā notikuši arī dažādi kultūras pasākumi, piemēram, ir bijuši skatāmi [[Džo Kokers|Džo Kokera]], ''[[Depeche Mode]]'', [[Eltons Džons|Eltona Džona]], ''[[Massive Attack]]'', ''[[Metallica]]'', ''[[Aerosmith]]'' un citi koncerti. 2003. gadā tur notika [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku]] deju koncertuzvedums. Blakus Skonto stadionam esošajā [[Skonto halle|Skonto hallē]] 2006. gadā risinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]].

Pirmos vārtus šajā stadionā guva [[Skonto FC]] spēlētājs [[Orests Buitkus]] stadiona atklāšanas spēlē pret [[LU/Daugava]].&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot; /&gt;

Iepriekš šajā vietā atradās [[Dinamo stadions (Rīga)|Dinamo stadions]]. 2001. gada pavasarī laukuma zālājam tika uzklāts īpašs stiprinājumu segums, kas palielina tā izturību.&lt;ref&gt;[http://www.diena.lv/lat/arhivs/atklajumi/futbolu-stiprina-43-000-km-diegu Futbolu stiprina 43 000 km diegu] Arturs Vaiders, Diena&lt;/ref&gt;

Skonto stadionā savas [[UEFA Čempionu līga]]s kvalifikācijas spēles ir aizvadījusi arī [[FK Ventspils]], jo [[Ventspils Olimpiskais stadions|Ventspils Olimpiskajā stadionā]] nav mākslīgā apgaismojuma.

Tomēr stadiona infrastruktūra 2010. gadu beigās bija novecojusi un neatbilda UEFA III kategorijas prasībām un 2019. gadā tajā aizvadīt Latvijas klubu futbola Eirokausu spēles varēja tikai izņēmuma kārtā,&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/sports/news/futbols/skonto-stadiona-trukumi-nelauj-latvijas-klubiem-tur-uznemt-gaidamas-eirokausu-speles.d?id=51333643 Delfi: 'Skonto' stadiona trūkumi neļauj Latvijas klubiem tur uzņemt gaidāmās Eirokausu spēles] Reinis Lācis,  2019. gada 2. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/eirokausi_fut/02082019-infrastrukturas_eksperts_skonto_stadionu_ Sportacentrs - Eksperts: &quot;Skonto&quot; stadionu vieglāk būtu nojaukt un uzcelt no jauna] Ints Megnis, 2019. gada 2. augustā&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.diena.lv/raksts/sports/futbols/_riga_-uefa-eiropas-ligas-play-off-kartas-speli-vares-aizvadit-_skonto_-stadiona-14225107 Riga UEFA Eiropas līgas &quot;play-off&quot; kārtas spēli varēs aizvadīt Skonto stadionā] LETA, Diena: 2019. gada 19. augustā&lt;/ref&gt; bet augsto īres izmaksu dēļ Latvijas izlase mājas spēlēm kopš 2018. gada izvēlējās [[Daugavas stadions (Rīga)|&quot;Daugavas&quot; stadionu]].&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/sports/futbols/ar-futbola-valstsvienibas-spelu-rikosanu-daugavas-stadiona-cer-divtik-ietaupit.a295608/ LSM: Ar futbola valstsvienības spēļu rīkošanu «Daugavas» stadionā cer divtik ietaupīt] Mārtiņš Kļavenieks, 2018. gada 11. oktobrī&lt;/ref&gt; Vienu spēli Latvijas izlase &quot;Skonto&quot; stadionā Latvijas izlase aizvadīja 2021. gadā, šo stadionu paredzēts izmantot arī &quot;Daugavas&quot; stadiona renovācijas laikā no 2022. gada rudens.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7576349/latvijas-futbola-izlase-atgriezisies-skonto-stadiona-aizvadot-svarigu-macu-naciju-liga|title=Latvijas futbola izlase atgriezīsies &quot;Skonto&quot; stadionā, aizvadot svarīgu maču Nāciju līgā|website=LV futbols|access-date=2022-08-05|date=2022-08-02|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Konflikti ap īpašumtiesībām ==
Nenokārtoto kredītmaksājumu dēļ stadionu 2011. gadā pārņēma AS ''[[Reverta]]''.&lt;ref name=&quot;Delfi 2014.10&quot; /&gt; 2013. gada 15. oktobrī bija paredzēta stadiona, halles un zemesgabalu izsole. Stadiona īpašniekiem bija vienošanās ar [[Latvijas Futbola federācija|Latvijas Futbola federāciju]] par to, ka stadionā būs iespējams aizvadīt visas [[2014. gada FIFA Pasaules kauss|2014. gada FIFA Pasaules kausa]] [[Latvijas futbola izlase 2014. gada Pasaules kausa kvalifikācijā|kvalifikācijas spēles]].&lt;ref name=&quot;plāno izsolīt&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/bankas_un_finanses/par-125-miljoniem-eiro-plano-izsolit-skonto-stadionu.d?id=43713488 Par 12,5 miljoniem eiro plāno izsolīt 'Skonto' stadionu]&lt;/ref&gt; Izsolē īpašums netika pārdots, bet 2014. gada 15. jūlijā to iegādājās uzņēmums SIA ''SSA''.&lt;ref name=&quot;Jaunais īpašnieks norēķinājies&quot;&gt;[http://sportacentrs.com/futbols/latvijas_izlase/17072014-jaunais_ipasnieks_par_skonto_kompleksu_ja Jaunais īpašnieks par &quot;Skonto&quot; kompleksu jau pilnībā norēķinājies]&lt;/ref&gt;
2014. gada 29. septembrī īpašums pārdots SIA ''MANI Group''.&lt;ref name=&quot;Delfi 2014.10&quot;&gt;[http://www.delfi.lv/bizness/uznemumi/atkal-pardots-skonto-stadions.d?id=45129954 Atkal pārdots 'Skonto' stadions] Delfi Bizness, 22. oktobris 2014&lt;/ref&gt; 2015. gadā stadionam mainījās saimnieki, bet pēc gada sākās konflikti par īpašuma tiesībām, kuru rezultātā stadionā sākās daļēja demontāža. 2017. gadā tiesa apstiprināja SIA &quot;Adventika Group&quot; īpašuma tiesības.

2019. gadā tika publiskots, ka stadiona 2015. gada pircējs bija [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas drošības dienesta]] ģenerāļa dēls, uzņēmējs Aleksandrs Rogačovs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ltv--_skonto_-stadiona-lieta-uzlikti-aresti-indriksona-gimenes-ipasumiem-14237184|title=LTV : Skonto stadionā lietā uzlikti aresti Indriksona ģimenes īpašumiem|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; bet par šo darījumu policija uzsākusi izmeklēšanu par iespējamu krāpniecību.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/skonto-stadiona-miklainais-pircejs--krievijas-uznemejs-no-ietekmigas-gimenes.a341032/|title=«Skonto» stadiona mīklainais pircējs – Krievijas uzņēmējs no ietekmīgas ģimenes|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-09|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2022. gadā tiesvedība vēl turpinās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.sportazinas.com/julija-sakuma-turpinas-skatit-skonto-stadiona-pardosanas-darijuma-kriminallietu/|title=Jūlija sākumā turpinās skatīt “Skonto” stadiona pārdošanas darījuma krimināllietu {{!}} Sportazinas.com|website=www.sportazinas.com|access-date=2022-08-05|date=2022-04-02|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}


{{Sports-aizmetnis}}

[[Kategorija:Futbola stadioni Latvijā]]
[[Kategorija:Celtnes un būves Rīgā]]</text>
      <sha1>4qx33hx2prjabs98p4b2vqxafs90fmq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Ieteiktie fakti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>15425</id>
    <revision>
      <id>3667065</id>
      <parentid>3666779</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T03:05:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180849" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?

[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?

[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?

[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?

[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?

[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?

[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?

[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==


&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]]  &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta – taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' &lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt; atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas?
* ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>0ljw2fwb81nienvxxfd5cf4sw4ee1xp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667080</id>
      <parentid>3667065</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T05:43:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +4</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182025" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?

[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?

[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?

[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?

[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?

[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?

[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?

[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]]  &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta – taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' &lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt; atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Alpi|Alpu]] grēdas [[Veteršteini|Veteršteinu]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts?
* ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas?
* ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira?
* ... uzskata, ka pirmās '''&quot;[[Nāves zvaigzne]]s&quot;''', kas parādās sākotnējā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu?
* ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>693v4tu2uxgd692jfujokl00yeyooxz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667081</id>
      <parentid>3667080</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T05:44:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="182031" xml:space="preserve">{{Vai tu zināji/Saites}}
Šis ir Sākumlapas nodaļas &quot;[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]&quot; arhīvs un nākamo faktu krājums.
__TOC__

== &quot;Vai tu zināji&quot; arhīvs ==
{{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}}

[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?

[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?

[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā &lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?

[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]]
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?

[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]]
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku &lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?

[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]]
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem &lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?

[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]]
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?

[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]]
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?

[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km &lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?

[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]]
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot; &lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?

[[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību?
* ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]?
* ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]?

[[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]?
* ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa?

[[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā?
* ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]?
* ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums?

[[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā?
* ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā?
* ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]?

[[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]]
* ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku?
* ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma?
* ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā?

[[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]]
* ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg?
* ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] &quot;par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem&quot;?

[[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ana Brnabiča]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā?
* ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī?

[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em?
* ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma?
* ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)?

[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; vislabāk pazīstams no seriāla &quot;[[X-faili. Slepenās lietas]]&quot; (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu?
* ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]?
* ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē?

[[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]]
* ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi?
* ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā?
* ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''&quot;[[Mūzikas skaņas]]&quot;''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]?

[[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē?
* ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi?
* ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā?

[[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus?
* ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā?
* ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma?

[[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''&quot;[[Klusā Dona]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]?
* ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas?

[[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā?
* ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides &quot;Real&quot;]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes &quot;Eintracht&quot;]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle?
* ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu?

[[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]]
* ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu?
* ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām?
* ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā?

[[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu?
* ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā?
* ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''?

[[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes?
* ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras &quot;United&quot;]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]?
* ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em?

[[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]]
* ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; &quot;Vēstures bibliotēkas&quot; 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi?
* ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]?
* ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi?

[[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]]
* ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā &lt;small&gt;(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība?

[[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā irbene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols?
* ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai?
* ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu?

[[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte?
* ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas &quot;Montepaschi&quot;]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar &quot;Montepaschi&quot; un &quot;Emporio Armani Milano&quot;?
* ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību?

[[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]]
* ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]?
* ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā?
* ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3?

[[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]]
* ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts?
* ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem?
* ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa (&quot;Lielā orda&quot;) saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em?

[[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras?
* ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''?
* ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm?

[[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs?
* ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000?
* ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā?

[[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]]
* ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' &lt;small&gt;(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)&lt;/small&gt; kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]?
* ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]?
* ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]?

[[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita?

[[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' &lt;small&gt;(attēlā ieteka jūrā)&lt;/small&gt; sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru?
* ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda?
* ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti?

[[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]]
* ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]?
* ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas?
* ... komēdiju filmā '''&quot;[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]&quot;''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs?

[[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]]
* ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]?
* ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi?
* ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas &quot;Cavaliers&quot;]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību?

[[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em &lt;small&gt;(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem?
* ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā?

[[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka?
* ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās?
* ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs?

[[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] &lt;small&gt;(attēlā [[dzeltenā lēpe]])&lt;/small&gt;?
* ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]?
* ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]?

[[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i?
* ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā?
* ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju?

[[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]?
* ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]?
* ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā?

[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]]
* ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā?
* ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''&quot;[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]&quot;''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus?
* ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]?

[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā &quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;?
* ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums?
* ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē?

[[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] &lt;small&gt;(attēlā 24. martā)&lt;/small&gt;, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē?
* ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi?
* ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]?

[[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]]
* ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence?
* ... 0,059 km&lt;sup&gt;2&lt;/sup&gt; lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts?

[[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]]
* ... par lomu 1993. gada drāmā &quot;Klavieres&quot; '''[[Hollija Hantere]]''' &lt;small&gt;(attēlā 2015. gadā)&lt;/small&gt; saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise?
* ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles?
* ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts?

[[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē?
* ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm?
* ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki?

[[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tartu rātsnams]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru?
* ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe?
* ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā?

[[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Epidauras teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku?
* ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā?
* ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē &quot;Plakanā virsotne&quot;?

[[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido koka karkass un filca pārklājums?
* ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em?
* ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''?

[[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]?
* ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ?
* ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]?

[[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luitla Duimuna]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]?
* ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties?
* ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]]
* ... partijas &quot;[[Katram un katrai]]&quot; valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; iepriekš pārstāvējusi partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; un [[KPV LV]]?
* ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē?
* ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]?

[[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]]
* ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu?
* ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]?
* ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms?

[[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Argosas teātris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]?
* ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta &quot;acīmredzamā politiskā zemteksta&quot; dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa?
* ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]?

[[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Ruapehu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri?
* ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]?
* ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos?

[[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Tallinas līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)&lt;/small&gt; ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu?
* ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta?
* ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta?

[[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits?
* ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās &quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot; un &quot;[[Tiesības nogalināt]]&quot; '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā &quot;[[Zeltacs]]&quot;, taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]?
* ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas?

[[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]?
* ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga?
* ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta?

[[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]?
* ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā?
* ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]?

[[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]]
* ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] &lt;small&gt;(attēlā rajona ģerbonis)&lt;/small&gt; samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati?
* ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā?
* ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta?

[[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]]
* ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot;?
* ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]?
* ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]?

[[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā?
* ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma?
* ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies?

[[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]?
* ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca?
* ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''&quot;[[Zelta pirksts]]&quot;''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''?

[[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]]
* ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā?
* ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās?
* ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|&quot;Labākais režisors&quot;]] par 2020. gada filmu &quot;[[Klejotāju zeme]]&quot; ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]?
* ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē?
* ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita?

[[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' &lt;small&gt;(attēlā mūsdienās)&lt;/small&gt; pārdēvēja par Ļeņina laukumu?
* ... '''&quot;[[Dzīvās ugunis]]&quot;''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]?
* ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē?

[[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]]
* ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir iekārtots muzejs?
* ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]]
* ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece?
* ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās?
* ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija?

[[Attēls:John Malkovich at a screening of &quot;Casanova Variations&quot; in January 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džons Malkovičs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris?
* ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa?
* ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''&quot;[[Klejotāju zeme]]&quot;''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas &quot;Labākā filma&quot;, &quot;Labākais režisors&quot; ([[Hloja Žao]]) un &quot;Labākā aktrise galvenajā lomā&quot; ([[Frānsisa Makdormanda]])?

[[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]]
* ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]?
* ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem?
* ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]?

[[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos?
* ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])?
* ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]?

[[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''?
* ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’?
* ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''?

[[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas mūsdienās)&lt;/small&gt; [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju?
* ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā?

[[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]]
* ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' &lt;small&gt;(attēlā 20. gadsimta sākumā)&lt;/small&gt; naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''?
* ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam?
* ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''&quot;[[Literatūra un Māksla]]&quot;''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]?

[[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]]
* ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]?
* ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka?
* ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī?

[[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Grosglokners]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s?
* ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]?
* ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu &quot;Panteras&quot;?

[[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]]
* ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]?
* ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em?
* ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?

[[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]]
* ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu?
* ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]?
* ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju &quot;[[Latvijas Ceļš]]&quot;?

[[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]]
* ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]?
* ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu?
* ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]?

[[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]]
* ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu?
* ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot &quot;[[Lielā spēle|Lielās spēles]]&quot; izraisīto spriedzi?
* ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]?

[[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' &lt;small&gt;(attēlā krāces pie Tornio)&lt;/small&gt; veido abu valstu robežu?
* ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]?
* ... [[Rīgas dome]]s deputāte &quot;[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]&quot; frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām?

[[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]]
* ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]?
* ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]?
* ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā &quot;Pirmais Ciānai&quot; — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]?

[[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās?
* ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis?
* ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs?

[[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās &quot;Hobits&quot; un &quot;[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]&quot; kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]?
* ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]?

[[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]]
* ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos?
* ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu &quot;Redskins&quot; uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas &quot;Commanders&quot;]]''' nosaukumu?
* ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā?

[[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām &lt;small&gt;(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])&lt;/small&gt; raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos?
* ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu?
* ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu?

[[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]?
* ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''?
* ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]?

[[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm?
* ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem &quot;Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi&quot;, kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli?

[[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”?
* ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs?
* ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās?

[[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''&quot;[[bet bet]]&quot;''' &lt;small&gt;(attēlā 2019. gadā)&lt;/small&gt; nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants?
* ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu?
* ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]?

[[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em?
* ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām?

[[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]]
* ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% &lt;small&gt;(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))&lt;/small&gt;?
* ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija &quot;Protests&quot;|Jaunatnes organizācijas &quot;Protests&quot;]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no &quot;[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]&quot; saraksta?

[[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]]
* ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika &lt;small&gt;(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)&lt;/small&gt;, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma?
* ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā?
* ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju?

[[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] &lt;small&gt;(attēlā [[čums]] Karas krastā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm?
* ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?

[[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]?
* ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki &quot;Bucks&quot;]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]?
* ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām?

[[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]]
* ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] &lt;small&gt;(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)&lt;/small&gt;, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]?
* ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu?
* ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]?

[[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem &quot;Sibīrijas trapiem&quot;, kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem?
* ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā &quot;Mārvina Hīmeijera karš&quot;, kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]?
* ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]?

[[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]]
* ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]?
* ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu?

[[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]]
* ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru?
* ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam?
* ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta?

[[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš [[Toronto &quot;Raptors&quot;]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē?
* ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi?
* ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala?

[[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu?
* ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]?
* ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s?

[[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)&lt;/small&gt; trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm?
* ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata?
* ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm?

[[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)&lt;/small&gt;?
* ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu?
* ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''?

[[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]?
* ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā?
* ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''?

[[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]]
* ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam?
* ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā?
* ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām?

[[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]]
* ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' &lt;small&gt;(attēlā drupas)&lt;/small&gt; ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā?
* ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta?
* ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča?

[[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]]
* ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]?
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas &quot;Mavericks&quot;]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas?
* ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts?

[[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]]
* ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai?
* ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis?
* ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus?

[[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija &quot;Kandavas sēravotu mežs&quot;, ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''?
* ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''&quot;[[Grega dienasgrāmata]]&quot;''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās?
* ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em?

[[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]]
* ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins?
* ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]?
* ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ?

[[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]?
* ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām?
* ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts?

[[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]]
* ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nosaukums bija Novoarhangeļska?
* ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā?
* ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]?

[[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi &quot;Saryarka&quot;]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu?
* ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam?

[[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]?
* ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]?
* ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš?

[[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]]
* ... 2009. gadā žurnāls &quot;[[Time]]&quot; nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna &quot;Grega dienasgrāmata&quot; un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem?
* ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em?
* ... kinofilma '''&quot;[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]&quot;''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]?

[[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]?
* ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i?

[[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas &quot;Wizards&quot;]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas?
* ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]?
* ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s?

[[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]]
* ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku?
* ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords?
* ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu?

[[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] &quot;Lejeniekos&quot; &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis?
* ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] [[Sanhosē &quot;Sharks&quot;]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus?
* ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par &quot;govju ganiem&quot;?

[[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā?
* ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās?
* ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi?

[[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]?
* ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros?
* ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?

[[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]]
* ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita?
* ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības?
* ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]?

[[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]]
* ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā &quot;[[Denkerka (filma)|Denkerka]]&quot;?
* ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas &quot;Dinamo&quot;]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles?
* ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids?

[[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Hisora grēda]]s''' &lt;small&gt;(attēlā Anzoba pāreja)&lt;/small&gt; augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne?
* ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)?
* ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu?

[[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve &lt;small&gt;(attēlā biezā perlamutrene)&lt;/small&gt;?
* ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs?
* ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — &quot;[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta&quot;, kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza?

[[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[nīlzirgi]])&lt;/small&gt; ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē?
* ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s?
* ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām?

[[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]]
* ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas?
* ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās?

[[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]]
* ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas?
* ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em?
* ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts?

[[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]]
* ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas &quot;Meteors&quot; vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē?
* ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas &quot;Golden Knights&quot;]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas &quot;Capitals&quot;]]?
* ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās?

[[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Antverpenes osta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s?
* ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā?
* ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa?

[[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[uzpūstā saknene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu?
* ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas &quot;Blues&quot;]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]?
* ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''&quot;[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]&quot;''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]?

[[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]]
* ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē?
* ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā?
* ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna?

[[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]]
* ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas &quot;Blackhawks&quot;]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā &quot;Sliktākā filma&quot; un [[Tanja Robertsa]] kā &quot;Sliktākā aktrise&quot;), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu?

[[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]]
* ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā &lt;small&gt;(attēlā 1882. gada kartē)&lt;/small&gt; īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika?
* ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru?
* ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''?

[[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm?
* ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas &quot;Penguins&quot;]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]?
* ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas?

[[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]]
* ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos &quot;zelta vārtus&quot; kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem?
* ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]?
* ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā?

[[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; īstais vārds ir Jana Kivlenika?
* ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām?
* ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35?

[[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]]
* ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem?
* ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]?

[[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]]
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa?
* ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''&quot;[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]&quot;''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu?
* ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas?

[[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[gļotsēnes]]''' &lt;small&gt;(attēlā parastais ragansviests)&lt;/small&gt; agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu?
* ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk &quot;sausajām spēlēm&quot;?
* ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju?

[[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]]
* ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bija precējies astoņas reizes?
* ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas &quot;Predators&quot;]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''&quot;[[Kronis (seriāls)|Kronis]]&quot;''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā?

[[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]?
* ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]?
* ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva?

[[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s?
* ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos?

[[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Luidži Riva]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu?
* ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums?

[[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]]
* ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 &lt;small&gt;(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))&lt;/small&gt;?
* ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)?
* ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''&quot;[[Kantoris 04]]&quot;''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki?

[[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]?
* ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]?
* ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos?

[[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]]
* ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]?
* ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā?
* ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti?

[[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]]
* ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs &quot;Ostrovsamoilovskija&quot;]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]?
* ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā?
* ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā?

[[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]]
* ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu?
* ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]?

[[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par &quot;ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju&quot;, jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām?

[[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]]
* ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā &lt;small&gt;(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)&lt;/small&gt;?
* ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu?
* ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes?

[[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]]
* ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota?
* ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]?
* ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]?

[[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]]
* ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]?
* ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku?
* ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām?

[[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s?
* ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS &quot;[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]&quot; ražošanu?

[[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Gorīcija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)?
* ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]?
* ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā?

[[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]]
* ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs?
* ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]?
* ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns?

[[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Alerta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē?
* ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas &quot;Kraken&quot;]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada?
* ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])?

[[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]?
* ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]?
* ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta?

[[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]]
* ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]?
* ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs?
* ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]?

[[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]]
* ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' &lt;small&gt;(attēlā čaula skatā no iekšpuses)&lt;/small&gt; ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]?
* ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju?
* ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne?

[[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]]
* ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas &quot;76ers&quot;]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''?
* ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs?
* ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām?

[[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Marks Vilmotss]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris?
* ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s?
* ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''?

[[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[parastā celmene]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai?
* ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām?
* ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])?

[[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos &lt;small&gt;(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')&lt;/small&gt;?
* ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju?
* ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā?

[[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] &lt;small&gt;(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)&lt;/small&gt;?
* ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča?
* ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no &quot;Apgāda Jāņa sēta&quot; dibinātājiem un īpašniekiem?

[[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs &quot;Vaivari&quot;|Nacionālais rehabilitācijas centra &quot;Vaivari&quot;]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par &quot;[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju&quot;, jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai?
* ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs?
* ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]?

[[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Vāha]]''' &lt;small&gt;(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)&lt;/small&gt; ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā?
* ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu?
* ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā?

[[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]]
* ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs?
* ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs &quot;Rauda&quot;|Sociālās aprūpes centrā &quot;Rauda&quot;]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients?
* ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par &quot;tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci&quot;?

[[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]?
* ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''&quot;[[Brālis (filma)|Brālis]]&quot;''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par &quot;[[kulta filma|kulta filmu]]&quot;?
* ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze?

[[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]]
* ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')&lt;/small&gt; barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu?
* ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]?
* ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?

[[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]?
* ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas &quot;Pelicans&quot;]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā?
* ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]?

[[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts?
* ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]?

[[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]]
* ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā?
* ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]?
* ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]?

[[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]]
* ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pievienojās [[Marseļas &quot;Olympique&quot;]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā?
* ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs?
* ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā?

[[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]]
* ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]?
* ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par &quot;olimpiskajām&quot; disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)?
* ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu?

[[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas &quot;Juventus&quot;]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts?
* ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], &quot;[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]&quot; līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]?
* ... '''&quot;[[Skats uz slepkavību]]&quot;''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu?

[[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]]
* ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; mūsdienās atrodas mākslas skola?
* ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā?
* ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita?

[[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]?
* ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''?

[[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[talka slāneklis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā?
* ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā?
* ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā?

[[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]]
* ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā?
* ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''?
* ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s?

[[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu?
* ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā?
* ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos?

[[Attēls:Set.svg|border|right|50px]]
* ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē?
* ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs?

[[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]]
* ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; un muižas parks?
* ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]?
* ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās?

== Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) ==

&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu?
* ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts?
* ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kārnegija zāle]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē?
* ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā?
* ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'?
* ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]?
* ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]]
* ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' &lt;small&gt;(attēlā kartē)&lt;/small&gt; pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]?
* ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību?
* ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''&quot;[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]&quot;''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas &quot;[[Burvju flauta]]&quot;, bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' &lt;small&gt;(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)&lt;/small&gt; tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra?
* ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no &quot;[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]&quot;?
* ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības &lt;small&gt;(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')&lt;/small&gt;?
* ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija?
* ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)?
* ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas &quot;Likums un kārtība&quot; kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no &quot;Likums un kārtība&quot; uz '''&quot;[[Katram un katrai]]&quot;''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju?
* ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]]
* ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC &lt;small&gt;(attēlā UPC svītrkods)&lt;/small&gt; pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi?
* ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]?
* ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]?
* ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu?
* ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]]
* ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]]  &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]?
* ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī?
* ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]]
* ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira?
* ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]?
* ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Māris Možvillo]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā?
* ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā?
* ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[gupija|gupiju]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā?
* ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē?
* ... &quot;Studentu lieta – taisna un cieta!&quot; ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;?
* ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]?
* ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]?
* ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana?
* ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]]
* ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' &lt;small&gt;(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])&lt;/small&gt; atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]?
* ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti?
* ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]]
* ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]?
* ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā?
* ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu &quot;[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]&quot;?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]]
* ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors?
* ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas &quot;Thunder&quot;]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas &quot;Rockets&quot;]] sastāvā?
* ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]]
* ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts?
* ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas?
* ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]]
* ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira?
* ... uzskata, ka pirmās '''&quot;[[Nāves zvaigzne]]s&quot;''', kas parādās sākotnējā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu?
* ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu?
&lt;!--dyk diena --&gt;
[[Attēls:...|border|right|200px]]
* ... ... &lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt; ...?
* ... ...?
* ... ...?</text>
      <sha1>8jdq4ysiv2kufdfjjy3js6sckx3he2a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mikolajiva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>16814</id>
    <revision>
      <id>3666981</id>
      <parentid>3602931</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:00:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Jarash</username>
        <id>7958</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */ sp</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5547" xml:space="preserve">{{citas nozīmes|pilsētu Ukrainā|Nikolajeva (nozīmju atdalīšana)|Nikolajeva}}
{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Mikolajiva
 | official_name            = ''Миколаїв''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = {{Photomontage|position=center
 | photo1a                       = Музей суднобудування та флоту, Миколаїв.jpg
 | photo2a                       = 48-101-0110 Адміральська, 20.jpg
 | photo2b                       = Mykolaiv. Russian Drama Theatre.jpg
 | photo3a                       = Николаев. Строительный колледж..JPG
 | photo3b                       = Николаев. Краеведческий музей..JPG
 | photo4a                       = Кирха - panoramio.jpg
 | photo4b                       = Католицький костьол у місті Миколаїв.jpg
 | photo4c                       = Кафедральный собор Касперовской иконы Божьей Матери.JPG
   | size                       = 250
   | spacing                    = 2
   | color                      = #FFFFFF
   | border                     = 0
   }}
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag of Mykolaiv.svg
 | image_seal               = 
 | image_shield             = Coat of arms of Nikolayev.svg
 | shield_link              = 
 | flag_size                = 
 | shield_size              = 75px
 | pushpin_map              = Ukraina#Mikolajivas apgabals
 | pushpin_label_position   = 
 | latd = 46| latm = 58| lats =31| latNS = N
 | longd = 31| longm = 59| longs = 37| longEW = E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{UKR}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Mykolaiv Oblast.svg|23px|border]] [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apg.]]
 | subdivision_type2        = Rajons
 | subdivision_name2        = [[Mikolajivas rajons (Mikolajivas apgabals)|Mikolajivas rajons]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1788. gadā
 | established_title1       = Pilsētas tiesības
 | established_date1        = 1790. gadā
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_total_km2           = 260
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2014
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 494638
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas vasaras laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 54000—54490
 | area_code                = +380-512
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 42
 | website                  = {{URL|http://www.gorsovet.mk.ua/home.ua}}
 | footnotes                = 
}}
'''Mikolajiva'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/tulkotaji-rakstnieki-un-valodnieki-aicina-valodas-centru-parskatit-ukrainas-pilsetu-nosaukumus-latviesu-valoda.a445822/ |title=Tulkotāji, rakstnieki un valodnieki aicina valodas centru pārskatīt Ukrainas pilsētu nosaukumus latviešu valodā |date=2022. gada 1. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |access-date=2022. gada 1. februārī}}&lt;/ref&gt; ({{val|uk|Миколаїв}}) jeb iepriekš '''Nikolajeva'''&lt;ref&gt;{{Laikraksta atsauce |url=https://www.vestnesis.lv/op/2017/208.18 |title=Par Ukrainas pilsētu nosaukumu atveidi latviešu valodā |journal=[[Latvijas Vēstnesis]] |author=[[Valsts valodas centrs]] |issue=Nr. 208 |date=2017. gada 19. oktobris |access-date=2018. gada 23. jūlijā}}&lt;/ref&gt; ({{val|ru|Никола́ев}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s dienvidos, [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] administratīvais centrs. Izvietojusies apgabala dienviddaļā pie [[Inhula]]s ietekas [[Dienvidu Buga|Dienvidu Bugā]] {{nobr|470 km}} no valsts galvaspilsētas [[Kijiva]]s. [[Mikolajivas rajons (Mikolajivas apgabals)|Mikolajivas]] rajona administratīvais centrs. Pilsēta administratīvi iedalās četros rajonos.&lt;ref&gt;[http://w1.c1.rada.gov.ua/pls/z7503/A008?rdat1=14.06.2014&amp;rf7571=22930 Склад адміністративно-територіальної одиниці. Миколаївська область, м Миколаїв]&lt;/ref&gt; Ievērojams kuģubūves centrs [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā.

== Vēsture ==
Pilsētu kā kuģubūvētavu 1788. gadā [[Inhula]]s upes grīvā sāka būvēt pēc kņaza [[Grigorijs Potjomkins|Potjomkina]] rīkojuma. Savu nosaukumu pilsēta ieguva 1789. gadā par godu [[Turcija|turku]] [[Očakiva]]s cietokšņa ieņemšanai jūrnieku aizbildņa [[Svētais Nikolajs|Svētā Nikolaja]] dienā. 1862. gadā pilsētā tika atvērta tirdzniecības osta un pilsētā ļāva apmesties ārzemniekiem, kas ļāva attīstīties tirdzniecībai un komercijai. Padomju laikā Mikolajiva bija valsts lielākais [[kuģubūve]]s centrs, kur darbojās trīs kuģubūves rūpnīcas. Attīstīta arī [[mašīnbūve]], krāsainā [[metalurģija]] un citas nozares.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Mikolajivas apgabala pilsētas}}
{{Ukrainas varoņpilsētas}}</text>
      <sha1>m9p3fifnemk4j8ew1ztqbwnrcqq7vmh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mozaīka (organizācija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>17456</id>
    <revision>
      <id>3667043</id>
      <parentid>3337150</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T22:13:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B191:241F:7928:5D6C:8BDE:4556</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4767" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apvienību &quot;Mozaīka&quot;|Mozaīka|Mozaīka}}
{{Bezpeļņas organizācijas infokaste
| Non-profit_name   = Mozaīka
| Non-profit_logo   = [[Attēls:Mozaika.jpg|200px]]
| Non-profit_type   = 
| founded_date      = 2006
| location          = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| key_people        = [[Kristīne Garina]]
[[Kaspars Zālītis]]
| area_served       = 
| focus             = Seksuālo minoritāšu intereses
| method            = 
| revenue           = 
| num_members       = 
| homepage          = {{url|http://www.mozaika.lv}}
}}
'''Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība „Mozaīka”''' ir {{dat|2006|2|18|L}} dibināta [[nevalstiska organizācija]] Latvijā, kuras deklarētie mērķi ir veicināt sabiedrības izpratni par dažādu [[Seksuālā orientācija|seksuālo orientāciju]] esamību un sekmēt [[lesbiete|lesbiešu]], [[gejs|geju]], [[biseksualitāte|biseksuāļu]] un [[transpersona|transpersonu]] ([[LGBT]]) sociālo un tiesisko integrāciju Latvijā. 

&quot;Mozaīkas&quot; deklarētie mērķi ir:
* sekmēt Latvijas tiesību aktu sakārtošanu atbilstoši starptautiskajām normām cilvēka pamattiesību un brīvību jomā, 
* sekmēt sabiedrības izglītošanu par dažādu seksuālo orientāciju esamību un citiem ar to saistītiem jautājumiem, 
* sekmēt LGBT cilvēku izglītošanu par veselības un citiem jautājumiem, 
* radīt priekšnoteikumus [[diskriminācija]]s izskaušanai uz seksuālās orientācijas pamata, 
* veicināt [[Dzimums|dzimumu]] līdztiesību Latvijā, 
* sekmēt sabiedrības izpratni par [[ģimene]]s modeļu dažādību un sekmēt to tiesību juridisku atzīšanu.

&quot;Mozaīka&quot; ir '''Starptautiskās lesbiešu un geju asociācijas Eiropas reģionālās nodaļas''' ([http://en.wikipedia.org/wiki/ILGA-Europe ILGA-Europe]) biedre.

&quot;Mozaīkas&quot; birojs atrodas Stabu ielā 19 (birojs II), LV-1011, Rīgā. 

== Organizācijas darbība ==

=== Praidi ===

Līdz šim plašākai sabiedrībai redzamākās biedrības darbības ir bijuši &quot;Draudzības dienu&quot; [[Rīgas praids|(Rīgas praida)]] pasākumi 2006., 2007. un 2008. gadā. Biedrība kopā ar Lietuvas LGBT organizāciju „Lietuvas Geju līga&quot; un Igaunijas LGBT jauniešu apvienību 2009. gadā pirmo reizi Rīgā no 15. līdxz 17. maijam rīkoja Baltijas Draudzības dienas, kurās piedalījās visu trīs valstu LGBT cilvēki, parādot Baltijas vienotību. 2010. gadā biedrība „Mozaīka” palīdzēja „Lietuvas Geju līgai” sarīkot Baltijas Draudzības dienas [[Viļņa|Viļņā]], kas bija pirmais šāda veida ar Lietuvas Administratīvās tiesas lēmumu atļauts pasākums. 2011. gadā Baltijas Draudzības dienas notika [[Tallina|Tallinā]]. 2012. gadā Baltijas Draudzības dienas notika Rīgā no 31. maija līdz 2. jūnijam.

&quot;Mozaīka&quot; ieguvusi tiesības 2015.gadā Rīgā rīkot Eiropas mēroga pasākumu &quot;Europride&quot; jeb &quot;Eiropraidu&quot;, kas katru gadu notiek citā Eiropas pilsētā un piesaista lielu uzmanību. Paredzams, ka uz šo pasākumu ieradīsies vairāki tūkstoši cilvēku. Europride 2015 Rīgā notika no 2015. gada 15. līdz 21. jūnijam. 

Praida pasākumu ietvaros tiek rīkotas dažādas diskusijas un semināri, mākslas darbu un foto izstādes, konferences, diskusijas, Kino dienas. Visu pasākumu laikā darbojas arī preses un informācijas centrs.

Līdztekus darbam pašmājās, „Mozaīka” pārstāv Latviju arī ārzemēs, piedaloties dažādās LGBT konferencēs un semināros, kā arī citu valstu LGBT gājienos.

=== Citi pasākumi ===

&quot;Mozaīka&quot; nodarbojas ar LGBT cilvēku tiesību aizstāvību, juridisko palīdzību, konsultācijām. 

&quot;Mozaīka&quot; veic interešu aizstāvības pasākumus, veicinot Latvijas likumdošanas pozitīvas izmaiņas diskriminācijas mazināšanas jomā. 

&quot;Mozaīkas&quot; paspārnē darbojas jauniešu grupa &quot;Skapis&quot;, basketbola komanda, ''[[Amnesty International]]'' draugu grupa. 

Kopš 2014. gada marta &quot;Mozaīkas&quot; telpās darbojas Testpunkts vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Testpunktā var bez maksas un anonīmi veikt HIV un sifilisa eksprestestu un saņemt konsultāciju. Testpunkts darbojas otrdienās un trešdienās no 18:00 līdz 20:30 &quot;Mozaīkas&quot; biroja telpās, Stabu ielā 19. 

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20131010040704/http://mozaika.lv/ „Mozaīkas” tīmekļa vietne]
* [http://www.ilga-europe.org/ ILGA-Europe]
* [http://www.virniekiem.lv/ Latvijas Vīrnieku sabiedriskais tīkls]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20120605191730/http://skapis.eu/ Skapis]
* [http://www.gay.lv/ Latvijas LGBT portāls]

[[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]]
[[Kategorija:Latvijas organizācijas]]
[[Kategorija:Organizācijas]]
[[Kategorija:Sabiedriskās organizācijas]]</text>
      <sha1>er1l581x54mbj1xylj3u68rwgorn1wd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667044</id>
      <parentid>3667043</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T22:14:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>2A03:EC00:B191:241F:7928:5D6C:8BDE:4556</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4754" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|apvienību &quot;Mozaīka&quot;|Mozaīka|Mozaīka}}
{{Bezpeļņas organizācijas infokaste
| Non-profit_name   = Mozaīka
| Non-profit_logo   = [[Attēls:Mozaika.jpg|200px]]
| Non-profit_type   = 
| founded_date      = 2006
| location          = {{vieta|Latvija|Rīga}}
| key_people        = [[Kristīne Garina]]
[[Kaspars Zālītis]]
| area_served       = 
| focus             = Seksuālo minoritāšu intereses
| method            = 
| revenue           = 
| num_members       = 
| homepage          = {{url|http://www.mozaika.lv}}
}}
'''Lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un viņu draugu apvienība „Mozaīka”''' ir {{dat|2006|2|18|L}} dibināta [[nevalstiska organizācija]] Latvijā, kuras deklarētie mērķi ir veicināt sabiedrības izpratni par dažādu [[Seksuālā orientācija|seksuālo orientāciju]] esamību un sekmēt [[lesbiete|lesbiešu]], [[gejs|geju]], [[biseksualitāte|biseksuāļu]] un [[transpersona|transpersonu]] ([[LGBT]]) sociālo un tiesisko integrāciju Latvijā. 

&quot;Mozaīkas&quot; deklarētie mērķi ir:
* sekmēt Latvijas tiesību aktu sakārtošanu atbilstoši starptautiskajām normām cilvēka pamattiesību un brīvību jomā, 
* sekmēt sabiedrības izglītošanu par dažādu seksuālo orientāciju esamību un citiem ar to saistītiem jautājumiem, 
* sekmēt LGBT cilvēku izglītošanu par veselības un citiem jautājumiem, 
* radīt priekšnoteikumus [[diskriminācija]]s izskaušanai uz seksuālās orientācijas pamata, 
* veicināt [[Dzimums|dzimumu]] līdztiesību Latvijā, 
* sekmēt sabiedrības izpratni par [[ģimene]]s modeļu dažādību un sekmēt to tiesību juridisku atzīšanu.

&quot;Mozaīka&quot; ir '''Starptautiskās lesbiešu un geju asociācijas Eiropas reģionālās nodaļas''' ([http://en.wikipedia.org/wiki/ILGA-Europe ILGA-Europe]) biedre.

&quot;Mozaīkas&quot; birojs atrodas Stabu ielā 19 (birojs II), LV-1011, Rīgā. 

== Organizācijas darbība ==

=== Praidi ===

Līdz šim plašākai sabiedrībai redzamākās biedrības darbības ir bijuši &quot;Draudzības dienu&quot; [[Rīgas praids|(Rīgas praida)]] pasākumi 2006., 2007. un 2008. gadā. Biedrība kopā ar Lietuvas LGBT organizāciju „Lietuvas Geju līga&quot; un Igaunijas LGBT jauniešu apvienību 2009. gadā pirmo reizi Rīgā no 15. līdxz 17. maijam rīkoja Baltijas Draudzības dienas, kurās piedalījās visu trīs valstu LGBT cilvēki, parādot Baltijas vienotību. 2010. gadā biedrība „Mozaīka” palīdzēja „Lietuvas Geju līgai” sarīkot Baltijas Draudzības dienas [[Viļņa|Viļņā]], kas bija pirmais šāda veida ar Lietuvas Administratīvās tiesas lēmumu atļauts pasākums. 2011. gadā Baltijas Draudzības dienas notika [[Tallina|Tallinā]]. 2012. gadā Baltijas Draudzības dienas notika Rīgā no 31. maija līdz 2. jūnijam.

&quot;Mozaīka&quot; ieguvusi tiesības 2015.gadā Rīgā rīkot Eiropas mēroga pasākumu &quot;Europride&quot; jeb &quot;Eiropraidu&quot;, kas katru gadu notiek citā Eiropas pilsētā un piesaista lielu uzmanību. Paredzams, ka uz šo pasākumu ieradīsies vairāki tūkstoši cilvēku. Europride 2015 Rīgā notika no 2015. gada 15. līdz 21. jūnijam. 

Praida pasākumu ietvaros tiek rīkotas dažādas diskusijas un semināri, mākslas darbu un foto izstādes, konferences, diskusijas, Kino dienas. Visu pasākumu laikā darbojas arī preses un informācijas centrs.

Līdztekus darbam pašmājās, „Mozaīka” pārstāv Latviju arī ārzemēs, piedaloties dažādās LGBT konferencēs un semināros, kā arī citu valstu LGBT gājienos.

=== Citi pasākumi ===

&quot;Mozaīka&quot; nodarbojas ar LGBT cilvēku tiesību aizstāvību, juridisko palīdzību, konsultācijām. 

&quot;Mozaīka&quot; veic interešu aizstāvības pasākumus, veicinot Latvijas likumdošanas pozitīvas izmaiņas diskriminācijas mazināšanas jomā. 

&quot;Mozaīkas&quot; paspārnē darbojas jauniešu grupa &quot;Skapis&quot; un dažādas kopienas interešu un atbalsta grupas. 

Kopš 2014. gada marta &quot;Mozaīkas&quot; telpās darbojas Testpunkts vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Testpunktā var bez maksas un anonīmi veikt HIV un sifilisa eksprestestu un saņemt konsultāciju. Testpunkts darbojas otrdienās un trešdienās no 18:00 līdz 20:30 &quot;Mozaīkas&quot; biroja telpās, Stabu ielā 19. 

== Ārējās saites ==

* [https://web.archive.org/web/20131010040704/http://mozaika.lv/ „Mozaīkas” tīmekļa vietne]
* [http://www.ilga-europe.org/ ILGA-Europe]
* [http://www.virniekiem.lv/ Latvijas Vīrnieku sabiedriskais tīkls]{{Novecojusi saite}}
* [https://web.archive.org/web/20120605191730/http://skapis.eu/ Skapis]
* [http://www.gay.lv/ Latvijas LGBT portāls]

[[Kategorija:Nevalstiskās organizācijas]]
[[Kategorija:Latvijas organizācijas]]
[[Kategorija:Organizācijas]]
[[Kategorija:Sabiedriskās organizācijas]]</text>
      <sha1>nvsyp5danp7wk14lfuk6idl5ujyasjs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hošimina</title>
    <ns>0</ns>
    <id>18945</id>
    <revision>
      <id>3667030</id>
      <parentid>3529881</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T20:56:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>109.237.2.66</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3923" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Hošimina
 | official_name            = ''Thành phố Hồ Chí Minh''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = HCM-City HCM Denkmal.JPG
 | image_caption            = Ho Ši Mina piemineklis un pilsētas rātsnams
 | image_flag               = 
 | image_seal               = Saigon-Ho Chi Minh City.png
 | image_shield             = 
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | image_map                = Thanh pho Ho Chi Minh in Vietnam.svg
 | mapsize                  = 200px
 | map_caption              = Hošiminas atrašanās vieta Vjetnamā
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{VIE}}
 | subdivision_type1        = 
 | subdivision_name1        = 
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1698. gadā
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 2095
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2011. gadā
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 7521138
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+7]]
 | utc_offset               = +7
 | timezone_DST             = 
 | utc_offset_DST           = 
 | latd = 10 | latm = 46 | lats =  | latNS = N
 | longd = 106 | longm = 41 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = 
 | postal_code              = 
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 19
 | website                  = {{URL|http://www.hochiminhcity.gov.vn/}}
 | footnotes                = 
}}

'''Hošimina''' ({{val|vi|Thành phố Hồ Chí Minh}} — ‘[[Ho Ši Mins|Ho Ši Mina]] pilsēta’), līdz 1975. gadam '''Saigona''' (''Sài Gòn''), ir pilsēta [[Vjetnama]]s dienvidos, netālu no [[Mekonga]]s grīvas pie Saigonas upes ap 60 km no [[Dienvidķīnas jūra]]s. Vjetnamas lielākā pilsēta, atsevišķas municipalitātes centrs. Nosaukta [[Ho Ši Mins|Ho Ši Mina]] vārdā. Pilsētā dzīvo ievērojama [[ķīnieši|ķīniešu]] mazākumtautība. Galvenais valsts [[saimniecība]]s centrs (rada 20% no Vjetnamas [[IKP]]).

== Vēsture ==
Pirms [[vjetnamieši|vjetnamiešu]] ierašanās Hošimina (toreiz ar nosaukumu — '''Preinokora''' ({{val|km|ព្រៃនគរ}} (''prɨy nɔkɔɔ''))) bija [[Khmeru impērija]]s tirdzniecības osta. 1623. gadā [[Kambodža]]s karalis atļāva pilsētā apmesties vjetnamiešu bēgļiem. 1698. gadā vjetnamieši apmetni sagrāba, un kopš tā laika Hošimina atrodas Vjetnamas pārvaldībā.

1859. gadā to ieņēma [[franči]] un pilsēta kļuva par Francijas kolonijas [[Kohinhina]]s galvaspilsētu.

1954. gadā [[Vjetmins|Vjetmina]] karaspēks sakāva frančus [[Denbenfu kauja|Denbenfu kaujā]] un tie bija spiesti pamest Vjetnamu. Tomēr franči neatzina komunistiskā Vjetmina varu, to vietā atbalstot Vjetnamas imperatoru [[Bao Dai]], kurš jau 1950. gadā bija izvēlējies Saigonu par savu galvaspilsētu.

Kad 1954. gadā oficiāli tika izveidota [[Dienvidvjetnama]], un Saigona kļuva par tās galvaspilsētu. 1975. gada 30. aprīlī, beidzoties [[Vjetnamas karš|Vjetnamas karam]], Saigonu ieņēma [[Ziemeļvjetnama]]s karaspēks.

== Cilvēki ==
Hošiminā dzimuši:
* [[Kao Vjets Ngujens]] (''Cao Việt Nguyễn''; 1987) — mākslinieks;
* [[Margerita Dirasa]] (''Marguerite Duras'', 1914—1996) — rakstniece.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Vjetnama-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vjetnamas pilsētas]]
[[Kategorija:Hošimina]]</text>
      <sha1>o8tff3srzyjd1s9rrrlq7hi9b9z8sdt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lazdulejas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20819</id>
    <revision>
      <id>3666909</id>
      <parentid>3661727</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:50:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Prieditis2012</username>
        <id>35105</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3976" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Lazdulejas pagasts
| karte             = Lazdulejas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Balvu novads
| centrs2            = [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]]
| platība           = 87,17
| iedzīvotāji       = 256&lt;ref name=&quot;PMLP&quot;&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP dati]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2021
| blīvums           = {{#expr: 256 / 87.17 round 1}}
| izveidots         = 1945
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Lazdulejas pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Vectilžas pagasts|Vectilžas]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes]], [[Medņevas pagasts|Medņevas]] un [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] pagastiem. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Kārnīte]], [[Rika]], [[Stiglova (upe)|Stiglova]], [[Tilža]].

==== Ezeri ====
[[Orlovas ezers]], [[Ploskenes ezers]].

== Vēsture ==
1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu pagastā]] izveidoja '''Šķilbēnu ciemu'''. Šķilbēnu ciems ietilpis [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1959. g.) rajonos. Šķilbēnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Egļevas ciems|Egļevas ciemu]], 1960. gadā - likvidēto [[Demerovas ciems|Demerovas ciemu]]. 1968. gadā Šķilbēnu ciemu pārdēvēja par '''Lazdulejas ciemu'''. 1971. gadā Lazdulejas ciemam pievienoja likvidētā [[Kraukļu ciems|Kraukļu ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Borec» teritoriju, savukārt [[padomju saimniecība]]s «Briežuciems» teritoriju pievienoja [[Briežuciema ciems|Briežuciema ciemam]], kolhoza «Cīņa» teritoriju - [[Upītes ciems|Upītes ciemam]], padomju saimniecības «Šķilbēni» teritoriju - [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu ciemam]].&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|-
| Gads || 1979[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Balvu_1979.jpg] || 1989[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2000.htm] || 2000[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2000.htm] || 2011[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2011.htm] || 2016 || 2021
|-
| Skaits || 508 || 462 || 418 || 315 || 303&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf PMLP dati]&lt;/ref&gt; || 256&lt;ref name=&quot;PMLP&quot; /&gt;
|}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]] (pagasta centrs), [[Egļeva]], [[Kīļi]], [[Orlova (ciems)|Orlova]], [[Petrovka (Lazdulejas pagasts)|Petrovka]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Balvu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Balvu rajons}}
}}
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Balvu novada pagasti]]
[[Kategorija:Lazdulejas pagasts| ]]
[[Kategorija:Šķilbēnu pagasts]]</text>
      <sha1>lwf96e57dqypxacsz8mjkidtfia1ay3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666932</id>
      <parentid>3666909</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:38:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Prieditis2012</username>
        <id>35105</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4069" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Lazdulejas pagasts
| karte             = Lazdulejas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Balvu novads
| centrs2            = [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]]
| platība           = 87,17
| iedzīvotāji       = 256&lt;ref name=&quot;PMLP&quot;&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP dati]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2021
| blīvums           = {{#expr: 256 / 87.17 round 1}}
| izveidots         = 1945
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Lazdulejas pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Vectilžas pagasts|Vectilžas]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes]], [[Medņevas pagasts|Medņevas]] un [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] pagastiem. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Kārnīte]], [[Rika]], [[Stiglova (upe)|Stiglova]], [[Tilža]].

==== Ezeri ====
[[Orlovas ezers]], [[Ploskenes ezers]].

== Vēsture ==
1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu pagastā]] izveidoja '''Šķilbēnu ciemu'''. Šķilbēnu ciems ietilpis [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1959. g.) rajonos. Šķilbēnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Egļevas ciems|Egļevas ciemu]], 1960. gadā - likvidēto [[Demerovas ciems|Demerovas ciemu]]. 1968. gadā Šķilbēnu ciemu pārdēvēja par '''Lazdulejas ciemu'''. 1971. gadā Lazdulejas ciemam pievienoja likvidētā [[Kraukļu ciems|Kraukļu ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Borec» teritoriju, savukārt [[padomju saimniecība]]s «Briežuciems» teritoriju pievienoja [[Briežuciema ciems|Briežuciema ciemam]], kolhoza «Cīņa» teritoriju - [[Upītes ciems|Upītes ciemam]], padomju saimniecības «Šķilbēni» teritoriju - [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu ciemam]].&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL7987|page:567]. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|-
| Gads || 1979[https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Balvu_1979.jpg] || 1989[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2000.htm] || 2000[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2000.htm] || 2011[http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2011.htm] || 2016 || 2021
|-
| Skaits || 508 || 462 || 418 || 315 || 303&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf PMLP dati]&lt;/ref&gt; || 256&lt;ref name=&quot;PMLP&quot; /&gt;
|}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]] (pagasta centrs), [[Egļeva]], [[Kīļi]], [[Orlova (ciems)|Orlova]], [[Petrovka (Lazdulejas pagasts)|Petrovka]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Balvu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Balvu rajons}}
}}
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Balvu novada pagasti]]
[[Kategorija:Lazdulejas pagasts| ]]
[[Kategorija:Šķilbēnu pagasts]]</text>
      <sha1>5ju5u59cb2xti0stqn2if4xcauhg11q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666940</id>
      <parentid>3666932</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:11:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4506" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Lazdulejas pagasts
| karte             = Lazdulejas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Balvu novads
| centrs2            = [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]]
| platība           = 87,17
| iedzīvotāji       = 256&lt;ref name=&quot;PMLP&quot;&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP dati]&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2021
| blīvums           = {{#expr: 256 / 87.17 round 1}}
| izveidots         = 1945
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Lazdulejas pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām tā centrālajā daļā. Robežojas ar sava novada [[Briežuciema pagasts|Briežuciema]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Vectilžas pagasts|Vectilžas]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes]], [[Medņevas pagasts|Medņevas]] un [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu]] pagastiem. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Kārnīte]], [[Rika]], [[Stiglova (upe)|Stiglova]], [[Tilža]].

==== Ezeri ====
[[Orlovas ezers]], [[Ploskenes ezers]].

== Vēsture ==
1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu pagastā]] izveidoja '''Šķilbēnu ciemu'''. Šķilbēnu ciems ietilpis [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949), [[Abrenes rajons|Abrenes]] (1949-1959) un [[Balvu rajons|Balvu]] (pēc 1959. g.) rajonos. Šķilbēnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto [[Egļevas ciems|Egļevas ciemu]], 1960. gadā - likvidēto [[Demerovas ciems|Demerovas ciemu]]. 1968. gadā Šķilbēnu ciemu pārdēvēja par '''Lazdulejas ciemu'''. 1971. gadā Lazdulejas ciemam pievienoja likvidētā [[Kraukļu ciems|Kraukļu ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Borec» teritoriju, savukārt [[padomju saimniecība]]s «Briežuciems» teritoriju pievienoja [[Briežuciema ciems|Briežuciema ciemam]], kolhoza «Cīņa» teritoriju - [[Upītes ciems|Upītes ciemam]], padomju saimniecības «Šķilbēni» teritoriju - [[Šķilbēnu pagasts|Šķilbēnu ciemam]].&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:641643|article:DIVL7987|page:567]. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]].

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|-
| Gads || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2016 || 2021
|-
| Skaits || 508&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Balvu_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-05|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 462&lt;ref name=&quot;Ethnic composition of Latvia 2000&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2000.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2000|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; || 418&lt;ref name=&quot;Ethnic composition of Latvia 2000&quot;/&gt; || 315&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; || 303&lt;ref&gt;[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf PMLP dati]&lt;/ref&gt; || 256&lt;ref name=&quot;PMLP&quot; /&gt;
|}

=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Egļuciems (Lazdulejas pagasts)|Egļuciems]] (pagasta centrs), [[Egļeva]], [[Kīļi]], [[Orlova (ciems)|Orlova]], [[Petrovka (Lazdulejas pagasts)|Petrovka]].


== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Balvu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Balvu rajons}}
}}
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Balvu novada pagasti]]
[[Kategorija:Lazdulejas pagasts| ]]
[[Kategorija:Šķilbēnu pagasts]]</text>
      <sha1>jr0obdjriss1ung1ee5gq1bnmrzkhjq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vectilžas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20844</id>
    <revision>
      <id>3666927</id>
      <parentid>3556513</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:35:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Prieditis2012</username>
        <id>35105</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3592" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Vectilžas pagasts
| karte             = Vectilžas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Balvu novads
| centrs            = Vectilža
| platība           = 90,86
| iedzīvotāji       = 490&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 490 / 90.86 round 1}}
| izveidots         = 1945
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Vectilžas pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes]], [[Rugāju pagasts|Rugāju]] un [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]] pagastiem. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Sudarbe]], [[Tilža (upe)|Tilža]].

==== Ezeri ====
[[Vectilžas ezers]]

== Vēsture ==
1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Tilžas pagasts|Tilžas pagastā]] izveidoja Vectilžas [[ciema padome|ciema padomi]]. '''Vectilžas ciems''' ietilpies [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949) un [[Balvu rajons|Balvu rajonā]] (pēc 1949. g.). Vectilžas ciemam 1958. gadā pievienoja [[Tilžas ciems|Tilžas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Sarkanais oktobris» teritoriju bet [[padomju saimniecība]]s «Sarkanais partizāns» teritoriju pievienoja Tilžas ciemam. 1965. gadā Vectilžas ciema kolhoza «Varonis» teritoriju pievienoja [[Liepāru ciems|Liepāru ciemam]], padomju saimniecības «Tilža» teritoriju - Tilžas ciemam. Vectilžas ciemu likvidēja 1975. gadā , teritoriju pievienoja Tilžas ciemam. Ciemu no jauna izveidoja 1989. gadā, teritoriju izdalot no Tilžas ciema.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastuhttps[://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL10012|page:590]. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]].

=== Pieminekļi ===
* Ezersalas senkapi&lt;ref&gt;[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/299/ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Vectilža]] (pagasta centrs), [[Dambīši (Vectilžas pagasts)|Dambīši]], [[Doburūcis]], [[Grūznis]], [[Krutova (Vectilžas pagasts)|Krutova]], [[Lutenāni]], [[Ranguči]], [[Sāvāni]], [[Sudarbe]], [[Upenieki (Vectilžas pagasts)|Upenieki]], [[Vuškusala]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Balvu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Balvu rajons}}
}}

{{DEFAULTSORT:Vectilzzas pagasts}}
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Balvu novada pagasti]]
[[Kategorija:Vectilžas pagasts| ]]
[[Kategorija:Tilžas pagasts]]</text>
      <sha1>80qvqi1w0rw47571jovc6gsdr3ywc3w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666928</id>
      <parentid>3666927</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:35:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Prieditis2012</username>
        <id>35105</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3592" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Vectilžas pagasts
| karte             = Vectilžas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Balvu novads
| centrs            = Vectilža
| platība           = 90,86
| iedzīvotāji       = 490&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 490 / 90.86 round 1}}
| izveidots         = 1945
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Vectilžas pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes]], [[Rugāju pagasts|Rugāju]] un [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]] pagastiem. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Sudarbe]], [[Tilža (upe)|Tilža]].

==== Ezeri ====
[[Vectilžas ezers]]

== Vēsture ==
1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Tilžas pagasts|Tilžas pagastā]] izveidoja Vectilžas [[ciema padome|ciema padomi]]. '''Vectilžas ciems''' ietilpies [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949) un [[Balvu rajons|Balvu rajonā]] (pēc 1949. g.). Vectilžas ciemam 1958. gadā pievienoja [[Tilžas ciems|Tilžas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Sarkanais oktobris» teritoriju bet [[padomju saimniecība]]s «Sarkanais partizāns» teritoriju pievienoja Tilžas ciemam. 1965. gadā Vectilžas ciema kolhoza «Varonis» teritoriju pievienoja [[Liepāru ciems|Liepāru ciemam]], padomju saimniecības «Tilža» teritoriju - Tilžas ciemam. Vectilžas ciemu likvidēja 1975. gadā , teritoriju pievienoja Tilžas ciemam. Ciemu no jauna izveidoja 1989. gadā, teritoriju izdalot no Tilžas ciema.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu[https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp|issue:640434|article:DIVL10012|page:590]. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]].

=== Pieminekļi ===
* Ezersalas senkapi&lt;ref&gt;[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/299/ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Vectilža]] (pagasta centrs), [[Dambīši (Vectilžas pagasts)|Dambīši]], [[Doburūcis]], [[Grūznis]], [[Krutova (Vectilžas pagasts)|Krutova]], [[Lutenāni]], [[Ranguči]], [[Sāvāni]], [[Sudarbe]], [[Upenieki (Vectilžas pagasts)|Upenieki]], [[Vuškusala]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Balvu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Balvu rajons}}
}}

{{DEFAULTSORT:Vectilzzas pagasts}}
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Balvu novada pagasti]]
[[Kategorija:Vectilžas pagasts| ]]
[[Kategorija:Tilžas pagasts]]</text>
      <sha1>9qfdukgpe7psu84s710jlw1p0v1dlvm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666945</id>
      <parentid>3666928</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:18:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Man liekas, ka tur bija domāta atsauce.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3706" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Vectilžas pagasts
| karte             = Vectilžas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Xxx ģerbonis &lt;!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Xxx karogs &lt;!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --&gt;
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Balvu novads
| centrs            = Vectilža
| platība           = 90,86
| iedzīvotāji       = 490&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 490 / 90.86 round 1}}
| izveidots         = 1945
| likvidēts         = &lt;!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
}}

'''Vectilžas pagasts''' ir viena no [[Balvu novads|Balvu novada]] administratīvajām teritorijām tā vidienē. Robežojas ar sava novada [[Lazdulejas pagasts|Lazdulejas]], [[Tilžas pagasts|Tilžas]], [[Bērzkalnes pagasts|Bērzkalnes]], [[Rugāju pagasts|Rugāju]] un [[Lazdukalna pagasts|Lazdukalna]] pagastiem. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
==== Upes ====
[[Sudarbe]], [[Tilža (upe)|Tilža]].

==== Ezeri ====
[[Vectilžas ezers]]

== Vēsture ==
1945. gadā [[Abrenes apriņķis|Abrenes apriņķa]] [[Tilžas pagasts|Tilžas pagastā]] izveidoja Vectilžas [[ciema padome|ciema padomi]]. '''Vectilžas ciems''' ietilpies [[Viļakas apriņķis|Viļakas apriņķī]] (1945-1949) un [[Balvu rajons|Balvu rajonā]] (pēc 1949. g.). Vectilžas ciemam 1958. gadā pievienoja [[Tilžas ciems|Tilžas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Sarkanais oktobris» teritoriju bet [[padomju saimniecība]]s «Sarkanais partizāns» teritoriju pievienoja Tilžas ciemam. 1965. gadā Vectilžas ciema kolhoza «Varonis» teritoriju pievienoja [[Liepāru ciems|Liepāru ciemam]], padomju saimniecības «Tilža» teritoriju - Tilžas ciemam. Vectilžas ciemu likvidēja 1975. gadā , teritoriju pievienoja Tilžas ciemam. Ciemu no jauna izveidoja 1989. gadā, teritoriju izdalot no Tilžas ciema.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/#panel:pp%7Cissue:640434%7Carticle:DIVL10012%7Cpage:590|title=Vectilžas pagasts|website=gramatas.lndb.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Balvu novads|Balvu novadā]].

=== Pieminekļi ===
* Ezersalas senkapi&lt;ref&gt;[http://mantojums.lv/lv/piemineklu-saraksts/299/ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Vectilža]] (pagasta centrs), [[Dambīši (Vectilžas pagasts)|Dambīši]], [[Doburūcis]], [[Grūznis]], [[Krutova (Vectilžas pagasts)|Krutova]], [[Lutenāni]], [[Ranguči]], [[Sāvāni]], [[Sudarbe]], [[Upenieki (Vectilžas pagasts)|Upenieki]], [[Vuškusala]].

== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}

{{Balvu novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Balvu rajons}}
}}

{{DEFAULTSORT:Vectilzzas pagasts}}
[[Kategorija:Latgale]]
[[Kategorija:Balvu novada pagasti]]
[[Kategorija:Vectilžas pagasts| ]]
[[Kategorija:Tilžas pagasts]]</text>
      <sha1>4uib8elctvrmn482930brl3t4lizsa9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Papuass</title>
    <ns>3</ns>
    <id>20907</id>
    <revision>
      <id>3666965</id>
      <parentid>3666866</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:20:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="123531" xml:space="preserve">{{Diskusiju arhīva infokaste
|nosaukums  = [[Lietotājs:Papuass|Papuass]] &lt;br&gt;diskusiju arhīvs
|arhivs1    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs1|5.11.2006.—8.3.2015.]]
|arhivs2    = [[Lietotāja diskusija:Papuass/Arhīvs2|8.3.2015.—3.1.2017.]]
}}

== 2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid {{{border|gray}}}; background-color: {{{color|#fdffe7}}};&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | {{#ifeq:{{{2}}}|alt|[[File:Royalty Barnstar Hires.png|100px]]|[[Image:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]}}

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2016. gada vērtīgākais latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2016/Otrā kārta|Vikipēdijas kopienas balsojumu]], esi atzīts par 2016. gada vērtīgāko latviešu valodas Vikipēdijas dalībnieku 
|}
:Paldies kopienai par atzinību. Tā kā rakstu autors esmu viduvējs un pietiekami daudz rakstu par &quot;nesvarīgajām&quot; tēmām, tad jāizceļas kaut kā citādi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 6. februāris, plkst. 14.48 (EET)

== Blēži ! :D ==

Kur mans vikistipendijas pieteikums? [https://lv.wikipedia.org/wiki/Vikipēdija:Vikistipendijas/Pieteikumi]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.31 (EET)
:Atvainojos, parādījās pēkšņi. Skaidrs, Big Brother uzdarbojas. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2017. gada 28. februāris, plkst. 18.35 (EET)

== Request ==

Hello.

Could you create the article [[:en:Sport in Azerbaijan]] in Latvian Wikipedia?

Thank you.

[[Special:Contributions/31.200.22.41|31.200.22.41]] 2017. gada 3. marts, plkst. 13.44 (EET)

== Cycling ==

Hi Papuass. I take the liberty to give you new other functions and basic documentation. If you are interested by having the name of the countries, you can follow instructions written on [[:d:Module:Cycling race]]. On another hand, about ''stageinfobox'', I am interested to know how you say a stage of a race, for example, we in French, we write ''1&lt;sup&gt;re&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'', ''2&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; étape, Tour de France 2015'' or ''3&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; b étape, Tour de France 2017'', is we have a half stage. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2017. gada 8. marts, plkst. 18.49 (EET)


Sveiki, ļauju Jums tad salikt attiecīgas atļaujas (uz visām tiesībām) Pionieris bildei, lai var izmantot jebkādā veidā. Mēs nepārzinam Vikipēdiju tik labi, lai zinātu šīs lietas. Cik saprotu Jūs zināt, kas ir jāizlabo.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.21 (EEST)

Izlaboju cik varējām. Ja Jūs varētu tieši ieteikt, kas ir jādara, lai viss būtu pareizi es būtu ļoti pateicīgs, jo īsti nesaprotu vai Jūs gribat jaunus &quot;tagus&quot; aprakstu vai ko citu.

[[Dalībnieks:Viensvienspieci|Viensvienspieci]] ([[Dalībnieka diskusija:Viensvienspieci|diskusija]]) 2017. gada 20. aprīlis, plkst. 14.27 (EEST)

== Jāņu svinēšana ==

Esi aicināts svinēt Jāņus Brencēnos! Sākums būs 10:00 pie Doles autostāvvietas, kur mēs visi kopā satiksimies un tad izplānosim kurš brauks ar mani vai arī ar kādu, kuram vēl ir mašīna bez manis. Ņemt līdzi piepūšamo telti (ja ir), portatīvo datoru, ieteicams arī fotoaparātu. Ja nav kaut kas vēl skaidrs, tad zvanīt man pa 26945318! Gaidīšu ziņu no jums! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 10.12 (EEST)
:{{u|Titāns}}, diemžēl nevarēšu pievienoties. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 28. maijs, plkst. 21.42 (EEST)

== Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! ==

Hi,

Thank you for participating in the [[:Meta:UNESCO Challenge|UNESCO Challenge]]! I hope you had as fun as we did! 

If you could take a minute to answer [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdHoVkx2n_Xuc0ojbqIWpj4tb8GlreHRiAQ5JcZf6Odufl8-w/viewform?usp=sf_link our survey], we would be very grateful. Your answer will help us improve our Challenges in the future.

Best,

[[Dalībnieks:John Andersson (WMSE)|John Andersson (WMSE)]] ([[Dalībnieka diskusija:John Andersson (WMSE)|diskusija]]) 2017. gada 2. jūnijs, plkst. 11.19 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (otrdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 14 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 14|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 5. jūnijs, plkst. 18.56 (EEST)

== Apsveikums! ==

Priecīgus Jāņus! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2017. gada 23. jūnijs, plkst. 09.14 (EEST)

== Valdības infokaste ==
Sveiks! Vai vari man nedaudz izpalīdzēt, saistībā ar Wikipedia! Vai tu vari akurāti pārtulkot un sataisīt latviešu valodas infokasti '''Valdības kabinetiem'''. Rekur ir angļu variants: [https://en.wikipedia.org/wiki/Template:Infobox_government_cabinet Infobox government cabinet]

Lūdzu, lūdz palīdzi! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 29. jūlijs, plkst. 16.31 (EEST)
:{{u|Kleivas}}, nevaru apsolīt, ka varu to ātri izdarīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.04 (EEST)
:{{u|Papuass}}. Īsti steigas nav, jau nav! Bet vēlētos, lai tu palīdzi![[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas! ]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.47 (EEST)
::{{u|Papuass}} Sveiks! Saprotu, jau ka ir daudz darba te! Bet es pirms vairāk kā pirms 3 mēnešiem lūdzu palīdzību! Bet pilnīgākais klusums! Vai tiešām nevari palīdzēt man pie šī? [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 18.56 (EET)
:::Nejūtos spēcīgs infokastēs, jo sen neesmu darbojies. Vari pamēģināt pats - nokopē anglisko versiju un iztulko &quot;label&quot; vērtības. Iespējams vēl šis tas jāpalabo, bet to jau var pēc tam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 8. novembris, plkst. 19.00 (EET)

== Ukrainian Wikiconference 2017 ==

Hi! I invite you to visit our [[:wmua:Вікіконференція 2017|Wikiconference]] on 25-26 August in Kherson and share your experience. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 30. jūlijs, plkst. 11.12 (EEST)
:Hi, {{u|Visem}}, it seems unlikely that I will come this year, but I should attend your Wikiconference one day. Do you have a location for the next year? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)
:: No, not yet, I will try not to forget to tell you when we have conference next year. --[[Dalībnieks:Visem|Visem]] ([[Dalībnieka diskusija:Visem|diskusija]]) 2017. gada 31. jūlijs, plkst. 19.02 (EEST)

== Feedback request ==
Greetings,

The team that made [[mw:ORES|ORES]] is working on a new tool called [[mw:JADE|JADE]]. The new tool is for humans to review the work of ORES, to provide human feedback and oversight. The team would like to hear about how your experience using ORES has been on your wiki, and what you might expect from a tool like the one proposed. If you are interested, you can comment on [[mw:Talk:JADE|this page on mediawiki.org]]. 

The team is also interested in sharing updates with you as JADE is developed. Short messages will be sent to this talk page every month or two, linking to a page with further information. Is this something you would like to sign up for? Simply reply to me here if so and I will put your name on the list.

Happy editing to you. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 4. oktobris, plkst. 22.14 (EEST)
:You can also [[m:Global_message_delivery/Targets/JADE|sign yourself up]] for updates anytime. [[Dalībnieks:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Keegan (WMF)|diskusija]]) 2017. gada 6. oktobris, plkst. 20.34 (EEST)

== Palīdzība ==

Sveiki! 
 Es veidoju futbola spēlētāju wikipēdijas rakstus. Ir vairāki ārzemnieki, kuri spēlē savas valsts futbola nacionālajā izlasē, bet nezinu kodus, kā ievietot spēlētaju piemēram GHANA futbola izlasē. Gaidu uz palīdzību, paldies!
:Vai pareizi sapratu, ka meklē šo informāciju? [[FIFA valstu kodi]]?  --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 9. oktobris, plkst. 21.44 (EEST)

== Invitation from WAM 2017 ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|sign up at the 2017 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17313147 --&gt;

== JADE: topics to discuss ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hello,

Here are some topics the [[mw:JADE|JADE]] team would like to discuss. If you are interested, follow the link to join the conversation:
*[[mw:Topic:Tzw0uv2bucrdprm4| Judgments, Endorsements, and Preference]]
*[[mw:Topic:Tzw4ebq17wbdog74|Free text comments and suppression]]
*[[mw:Topic:Tzw3qg8qiqow10d8|Should we integrate JADE with Flow?]]
*[[mw:Topic:Tzw5fix7hbs4ui8j|Thematic and quant analysis of judgements]]

Thank you. On behalf of the Scoring Platform Team, [[m:User:Keegan (WMF)|Keegan (WMF)]]([[m:User talk:Keegan (WMF)|talk]]) 2017. gada 14. oktobris, plkst. 00.09 (EEST)&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Keegan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/JADE&amp;oldid=17319199 --&gt;

== WAM Reminder ==

[[File:Asia_(orthographic_projection).svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Thanks again for organizing Wikipedia Asian Month. There are only 4 days before it starts. If you haven't yet signed your language in WAM 2017, You can sign-up [[m:https://meta.wikimedia.org/wiki/Wikipedia_Asian_Month_2017#Communities_and_Organizers|here]]. Below we have provided some notices and guidelines for organizing.
;Page Setup
* Our [[m:Wikipedia Asian Month 2017/Sample|Sample page]]  is ready to be translated. There are only a few adjustments if you had this page for 2016 already.
** Article Requirement is 4
** Article criteria are 3k bytes and 300 words. NO 2k bytes for smaller Wikipedia.
** According to the tool's limit, IP users can not participate. Please encourage them to register an account.

;Localization
* Please localize '''[[:en:Template:WAM user 2016|this template]]''' and used on sign up page. I will update the template once the tool is ready to be used.
* You may localize this page, but you can also just put a link towards the meta page. [[m:Wikipedia Asian Month/QA]]

;Strategy
* You may have to invite some of your Wikipedia friends or active Wikipedians from your home WIKI to help you organize.
* You may have to send some invitation to last year participants, active Wikipedians, and Wikipedians who has a special interest.
* Central Notice will be used. You may use the Site Notice if you don't see the CN is deployed.

;Reward
*We will keep sending postcards (new design) this year, and as an organizer, you will receive an additional postcard as well.
*We will have many special prizes provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing. 
*We will send the Ambassador a regular paper copy of the certificate through the basic mail.

;Question
Please feel free to contact me or the WAM team [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2017|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 27. oktobris, plkst. 16.38 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17354308 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2017: engage with audience ==

Dear WAM organizer,

I’m Erick, the coordinator of WAM 2017. Thanks for your effort and help at [[:m:Wikipedia Asian Month 2017]]! Here are some more information about organizational matter of the event at a national level.

&lt;small&gt;You are receiving this message because you have signed up as a organizer or in the [[:m:Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers|list]].&lt;/small&gt;

; Timeline
The event has started and will end in the November 30th 23:59 (UTC). However, we are late for some matter. So we need your help:
* '''Invite''' previous participants and your community members to join. We have a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/SampleInvitation|template]] you can use.
* '''Translate''' [[m:Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017-|Central Notice for your community]] (more instruction below) as well as sending a notice in village pump. Go public!
* '''Become''' the jury member in a campaign on Fountain which is an amazing tool for you to supervise participants’ articles. If you don’t have the campaign set up, please contact us! And put a link to your community’s campaign page for participants’ navigation.
* '''Organize''' a [[:m:Wikipedia Asian Month 2017/Event Partner|off-site]] editathon event. A coffee bar, internet and laptops. Though it’s optional. If you want to do that, please contact me.

In the following days, you should answer the questions from your community and supervise the submissions. Hope you have fun!

; Prepare Central Notice

Central Notice shows a banner on the top of pages in your wiki project along the event timeframe. We will use this to engage with audience. Steps:

# Translate, change logo and link to event page. Find your project's Central Notice [https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:PrefixIndex/MediaWiki:Centralnotice-WAM_2017- here]. For example, we can change the banner for Chinese Wikipedia [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&amp;group=Centralnotice-tgroup-WAM_2017&amp;filter=&amp;language=zh&amp;action=translate here].
# When you mark the 4 items (translation) as done. I'll enable the central notice in your language for this month.

; Interesting articles

Have some interesting articles in your mind or from community? Drop us a line so that we can post that [[m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Topics|here]] to exchange the information to other communities.

; Special Prize
You can find some special prizes in [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2017/Event_Partner|Event Partner]] page. They can be claimed by:

* Write an article about Indigenous people in Taiwan at Wikipedia Asian Month (supported by Wikimedia Taiwan).
* Write articles on monuments of Bhubaneswar (supported by Bhubaneswar Heritage Edit-a-thon).

The participants who joins for the special prize need to also report their conribution in the speical page. The link is shown in the Event Partner page.

; Looking for help

At all times, please reply me back or send me an email at erick@asianmonth.wiki.--[[m:User:Fantasticfears|Fantasticfears]] ([[m:User talk:Fantasticfears|talk]]) 2017. gada 5. novembris, plkst. 14.13 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17385072 --&gt;

== Par izmaiņām veidnē ATSAUCE (Citation) ==
Izdarītās izmaiņas sabojājušas Ārējās saites daudzās lapās, piem: [[Maksis Lange]]. Ierakstīju vārdu Citation meklētājā uz redzu ka tādu izbojātu lapu ir daudzi simti. [[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.06 (EET)
:OK, labošu tūlīt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 10. novembris, plkst. 00.08 (EET)

== What's Next (WAM) ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month is has ended and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
;Here are some number I would like to share with you 
:Total submitted: 7429 articles; 694 users

; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 12th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month/Status|'''this page''']] after December 12th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month/2017 Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

&lt;small&gt;If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].&lt;/small&gt;

'''Best Wishes''',&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2017. gada 5. decembris, plkst. 19.37 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=17513917 --&gt;

== Pievienošana pasniedzēja grupai  ==

Labdien!

Esam Latvijas Univeristātes Informātika Izglītībā kursa studenti, neesam pievienoti pasniedzēja Viestura Vēža tabulai, grupai. Būtu vēlams, ja mūs pievienotu: 
Elza fisere
laima141
martazedina
zanis.zerbelis

Paldies!
Ar cieņu,
Žanis Žērbelis
:Labdien, {{u|Zanis.zerbelis}}, pievienoju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 18.24 (EET)

== WAM Address Collection ==

Congratulations! You have more than 4 accepted articles in Wikipedia Asian Month! Please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform?usp=sf_link Google form]''' or email me about that on erick@asianmonth.wiki before the end of Janauary, 2018. The Wikimedia Asian Month team only has access to this form, and we will only share your address with local affiliates to send postcards. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. Please contact your local organizers if you have any question. We apologize for the delay in sending this form to you, this year we will make sure that you will receive your postcard from WAM. If you've not received a postcard from last year's WAM, Please let us know. All ambassadors will receive an electronic certificate from the team. Be sure to fill out your email if you are enlisted [[:m:Wikipedia_Asian_Month/2017_Ambassadors|Ambassadors list]].

Best, [[:m:User:fantasticfears|Erick Guan]] ([[m:User talk:fantasticfears|talk]])
&lt;!-- Message sent by User:Fantasticfears@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Faila lietojums ==
Pieņemu, ka kaut kur lokāli ir pieļauta kāda kļūda komentējot vai arī tas izdarīts tur, kur to nav iespējams izdarīt, skatīt, piemēram, [[:Attēls:Pļaviņu HES ar atvērtām slūžām.JPG|šeit]] ([https://i.imgur.com/ByIpdcn.png screen]). --[[Dalībnieks:Silraks|{{font|text=silrak|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=s|color==#4169E1|css=font-weight:bold;}}]] {{small|([[Dalībnieka diskusija:Silraks|{{font|text=M|color=#4B92DB|css=font-weight:bold;}}{{font|text=ana diskusij|color=#4169E1|css=font-weight:}}{{font|text=a|color=#7C9ED9|css=font-weight:}}]])}} 2018. gada 2. janvāris, plkst. 13.58 (EET)
:{{ping|Silraks}} Salaboju. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 14.19 (EET)
::Joprojām neglīti izskatās, ka JPG ir pa virsu ārējā linka simbolam, bet tā laikam ir globāla problēma. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.28 (EET)
:::Man šķiet, ka nav saistīts ar tulkojumu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 4. janvāris, plkst. 16.35 (EET)

== WAM Address Collection - 1st reminder ==

Hi there. This is a reminder to fill the address collection. Sorry for the inconvenience if you did submit the form before. If you still wish to receive the postcard from Wikipedia Asian Month, please submit your postal mailing address via '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdvj_9tlmfum9MkRx3ty1sJPZGXHBtTghJXXXiOVs-O_oaUbw/viewform this Google form]'''. This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems in accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email.

If you do not wish to share your personal information and do not want to receive the postcard, please let us know at [[:m:Talk:Wikipedia_Asian_Month_2017|WAM talk page]] so I will not keep sending reminders to you. Best, [[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Confusion in the previous message- WAM ==

Hello again, I believe the earlier message has created some confusion. If you have already submitted the details in the Google form, '''it has been accepted''', you don't need to submit it again. The earlier reminder is for those who haven't yet submitted their Google form or if they any alternate way to provide their address. I apologize for creating the confusion. Thanks-[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]]
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Fantasticfears/mass/WAM_2017&amp;oldid=17583922 --&gt;

== Epasts ==

Sveiks! Es redzu, ka esi man sūtījis epastu, bet neko neesmu saņēmusi. Uz gmail?--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.23 (EET)
:Jāskatās [[Special:Preferences|iestatījumos]], kurš epasts uzlikts. Un tad droši vien var meklēt spamā vai tajās kategorijās, kas neiekrīt &quot;Inbox&quot;. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 22. janvāris, plkst. 17.32 (EET)

== Ziemas OS konkurss ==
Lūdzu ieskaies Ziemas olimpisko spēlu konkursa diskusijā un padalies ar viedokli! Lūdzu!! [[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] ([[Dalībnieka diskusija:Kleivas|diskusija]]) 2018. gada 3. februāris, plkst. 20.27 (EET)

== Message to the CEE Spring 2018 local organizers ==

Hello, {{PAGENAME}}! You are receiving this message as a '''[[:m:Wikimedia CEE Spring 2018|Wikimedia CEE Spring 2018]]''' coordinator for your community.

This is a friendly reminder that CEE Spring starts on March 21, the first day of spring. To make a smooth start, please ensure that you have taken care of thе following:

# Created information page of the contest in your Wikipedia.
# Created a [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Article Lists|list of topics]] about your community on Meta-wiki.
# Created CEE Spring 2018 talk page template and connected to [[:d:Q48126269]].
# Published summary (in English) of [[:m:Wikimedia CEE Spring 2018/Rules|contest rules]] on Meta-wiki page.
# Promoted information about the contest (site notice, social media, personal messages).

Creating a talk page template is strongly encouraged as it would allow international organizers to track of contest progress of various topics. We will also try to provide automatically updated statistics from the very beginning based on this template. 

CEE you at the start of contest!

-------------
&lt;small&gt;''Delivered by: [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. marts, plkst. 11.53 (EET) ''&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Spiritia@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Wikimedia_CEE_Spring_2018/Participants/Mass_message&amp;oldid=17849048 --&gt;

== Files - paldies / Mad admin ==

Thanks for the deletion of some media files. We will try to make more files unused, so you can delete more. Just when we wanted to thank you, we found one of our IPs blocked.
-----
 Tev nav atļauts labot šo lapu šāda iemesla dēļ:
 
 Tavs lietotāja vārds vai IP adrese ir nobloķēta.
 
 Edgars2007 nobloķēja tavu lietotāja vārdu vai IP adresi. Bloķējot norādītais iemesls bija: trolling.
 
 Bloka sākums: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.19
 Bloka beigas: 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 02.19
 Bija domāts nobloķēt: 78.55.103.5
 Tu vari sazināties ar Edgars2007 vai kādu citu administratoru lai apspriestu šo bloku.
 
 Pievērs uzmanību, tam, ka ja tu neesi norādījis derīgu e-pasta adresi savās izvēlēs, tev nedarbosies &quot;sūtīt e-pastu&quot; iespēja.
 
 Tava IP adrese ir 78.55.103.5 un bloka identifikators ir #6266. Lūdzu iekļauj vienu no tiem, vai abus, visos turpmākajos pieprasījumos.
------
Not very helpful. Admin has time to block users, but no time to clean up media files. [[Special:Contributions/77.180.25.19|77.180.25.19]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.37 (EEST)
:Is there a reason you are not using an user account? --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 00.40 (EEST)
::[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] - do you think there is something in the universe without any &quot;reason&quot;? [[Special:Contributions/78.55.209.161|78.55.209.161]] 2018. gada 13. aprīlis, plkst. 04.37 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.35 (EEST)

== Invitation to Organize Wikipedia Asian Month 2018 ==

Hey Papuass,

My name is Yu Lun, and I’m from the Wikipedia Asian Month International Team. It’s a great pleasure to meet you and see the effort you have put into the previous editions of WAM. Thank you! On a side note, have you received your postcard? If you have yet to receive the postcard, I can help you to check our records.

We are currently preparing the 2018 edition of the Wikipedia Asian Month and would like to check with you if you are still willing to organize the WAM on the '''Latvian Wikipedia'''? On behalf of the WAM team, I will be the liaison to Latvian Wikipedia this year. So if you have any questions, requests or ideas, feel free to contact me directly.

Meanwhile, as a WAM organizer, we will put you on this mailing list (https://lists.wikimedia.org/mailman/listinfo/wam-announce) that is exclusively for organizers only. We will keep emails from that list to a minimal. But feel free to let us know if you wish to not be subscribed. Here is a survey we would like you to fill in (https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfxUiT2RILnuOr3eacXzYwCgda6s2IcgRqSQZdYPy_GadWHxg/viewform?usp=sf_link). This survey will ensure that we will be able to better help you in WAM 2018. I’m looking forward to seeing you at this year’s event!

--[[Dalībnieks:Yulun5566|Yulun5566]] ([[Dalībnieka diskusija:Yulun5566|diskusija]]) 2018. gada 14. jūlijs, plkst. 08.35 (EEST) on behalf of WAM International Team
:Hi, {{u|Yulun5566}}! Sure, we can do it again this year. I have received my postcards (one as organizer, one as contributor). Survey filled. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 18. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST)

== WLM ==

Update redirect at http://www.wikilovesmonuments.lv/ please. --[[Dalībnieks:Voll|Voll]] ([[Dalībnieka diskusija:Voll|diskusija]]) 2018. gada 15. augusts, plkst. 23.22 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 16. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

== Invitation from WAM 2018 ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Hi WAM organizers!

Hope you receive your postcard successfully! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|sign up at the 2018 WAM]]''', which will still take place in November. Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month|the meta talk page]].

# We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
# We will have many special prize provided by Wikimedia Affiliates and others. [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|Take a look at here]]. Let me know if your organization also would like to offer a similar thing.
# Please encourage other organizers and participants to sign-up in this page to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 23. septembris, plkst. 19.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18097905 --&gt;

== 27 Communities have joined WAM 2018, we're waiting for you! ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px]]

Dear WAM organizers!

Wikipedia Asian Month 2018 is now 26 days away! It is time to sign up for 
'''[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2018#Communities_and_Organizers|WAM 2018]]''', 

Following are the updates on the upcoming WAM 2018:

* Follow the [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Organiser Guidelines|organizer guidelines]] to host the WAM successfully.
* We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Onsite edit-a-thon|take a look and '''sign up''' at this page]]. 
* If you or your affiliate wants to organize an event partnering with WAM 2018, Please [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Event Partner|'''Take a look''' at here]].
* Please encourage other organizers and participants to sign-up in [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.


If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[:m:User:Wikilover90|Wikilover90]] using ~~&lt;includeonly&gt;~&lt;/includeonly&gt;~~
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18448358 --&gt;

== Vikidatu lietojums ==
Kā pareizi jārīkojas ar tiem vikidatiem, lai tie attēlotos mūsu infokastēs? Vikidatos salaboju Baldones iedzīvotāju skaitu, pat samainīju prioritātes, bet tie spītīgi nenāk uz infokasti. Kas nav pareizi? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 19.35 (EEST)
:Tik vienkārši tas nebūs. Mēs vēl neesam pieslēgušies tām infokastēm, kas ņem datus no Vikidatiem. Ārēji jāmotivē {{U|Edgars2007}} vai mani. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 8. oktobris, plkst. 23.43 (EEST)
::No kurienes tad nāk dati, ja ir tags &lt;nowiki&gt;{{iedzsk|dati|Baldone}}&lt;/nowiki&gt;? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 06.07 (EEST)
:::{{u|Kikos}}: Tas ir kāds vecs eksperiments ar datiem veidnē [[Veidne:iedzsk/dati]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.13 (EEST)
::::Un kurš ir šī eksperimenta autors? Kā tas strādā/nestrādā? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.15 (EEST)
:::::Autors ir {{u|Edgars2007}}. Atver to lapu labošanas režīmā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 11.17 (EEST)
::::::Nav nekāds eksperiments. Normāli strādājošs &quot;fiņtiks&quot;. Tikai reizi pusgadā jāatjaunina. Pašlaik neķeros klāt, jo mēs tāpat pārejam uz CSP datiem (kas ir mašīnlasāmi). Vikidati - vēlāk, jo Edgaram nav laika pieķerties pie šī. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.33 (EEST)
:::::::Ja pieredzējušam dalībniekam nav skaidrs, no kurienes nāk dati, tad tas nav &quot;normāli strādājošs&quot;. Ja saprātīgā laikā nespējam nodrošināt svaigākos datus, jāatgriežas pie plika teksta. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 12.52 (EEST)
::::::::Nu neko neklikšķinot/neatverot veidni (es pat nerunāju par labošanas režīmu), neko arī neuzzināsi. Atvērt {{tl|iedzsk}} veidni gan vajadzētu prast, ja jau tas pieredzējušais kolēģis pats sapratis, ka tas nāk no tā &quot;taga&quot;. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 13.29 (EEST)
:::::::::Bāc! Kā var iedomāties, ka digitālā kosmosa laikmetā, kad visa progresīvā cilvēce izmanto vikidatus, te joprojām dažiem ir savas ''mellās grāmatiņas'', no kurām pusslepus tiek izķiņķerēti dati?! Un kāpēc tikai pilsētas? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2018. gada 9. oktobris, plkst. 17.03 (EEST)

== USB-C ==

2018-08-08 a vandal attacked the article [[USB-C]] on several Wikipedias, including lvwiki. All Wikipedias except lvwiki have now completed the reversion of article renames.

Reverted article name:
#2018-08-08 enwiki restore title 'USB-C' https://en.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=854051267&amp;oldid=854049713
#2018-08-08 ltwiki restore title 'USB-C' https://lt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5421824&amp;oldid=5421819
#2018-08-14 cawiki restore title 'USB-C' https://ca.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=20159165&amp;oldid=20151721
#2018-08-15 plwiki restore title 'USB-C' https://pl.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=54236208&amp;oldid=54137844
#2018-09-09 etwiki restore title 'USB-C' https://et.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=5093935&amp;oldid=5092894
#2018-10-16 svwiki restore title 'USB-C' https://sv.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=43705938&amp;oldid=43705622
#2018-10-31 bewiki restore title 'USB-C' https://be.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=3232888&amp;oldid=3202331
#2018-11-01 ptwiki restore title 'USB-C' https://pt.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=53490168&amp;oldid=53487310
#2018-11-01 fiwiki restore title 'USB-C' https://fi.wikipedia.org/w/index.php?title=USB-C&amp;diff=17680052&amp;oldid=17558650
(in case of ca, pl the vandal went via admin board, presenting fake information)

Among the '''Latin-script Wikipedias''' 13 use &quot;USB-C&quot; and 3 use USB Type-C. Of the three one does so due to the vandalism (lv) and only one(!, tr) uses &quot;USB Type-C&quot; without any interference by the vandal. In frwiki the vandal sabotaged a rename-proposal by inserting fake information and later asking for page deletion.
 ca	USB-C
 cs	USB-C
 de	USB-C
 en	USB-C
 es	USB-C
 et	USB-C
 fi	USB-C
 fr	USB Type-C ('''fake information in talk page to prevent a rename to USB-C, talk page deleted 2018-10-31''')
 id	USB-C
 it	USB-C
 lt	USB-C
 lv	USB Type-C ('''after vandalism by frwiki-user''')
 pl	USB-C
 pt	USB-C
 sv	USB-C
 tr	USB Type-C ('''vandal tricked an admin into deleting the talk page''')

lvwiki is the last one, that uses the article title introduced through vandalism by the frwiki-user. [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]] 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.19 (EET) // add dewiki [[Special:Contributions/78.49.222.226|78.49.222.226]] 2018. gada 2. novembris, plkst. 19.56 (EET)

===Niridya===
: Hello a second time [[Special:Contributions/77.0.218.248|77.0.218.248]], I just [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?diff=18545559&amp;diffmode=source sent you a message]. Please answer before spamming [https://tools.wmflabs.org/guc/?by=date&amp;user=77.0.218.248 lots of pages] with this message you are posting everywhere since august 2018. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.28 (EET)
:: Also, before you started strongly request renames, there were more USB Type-C than USB-C. I do not think it's really useful to debate this subject. --[[Dalībnieks:Niridya|Niridya]] ([[Dalībnieka diskusija:Niridya|diskusija]]) 2018. gada 1. novembris, plkst. 23.32 (EET)

== WAM Organizers Update ==

Hi WAM Organizer! Hopefully, everything works just fine so far! '''[[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|Need Help Button''', post in any language is fine]]
* Here are some recent updates and clarification of rules for you, and as always, let me know if you have any idea, thought or question.
** Additional souvenirs (e.g. postcard) will be sent to Ambassadors and active organizers.
** A participant's article count is combined on all language Wikipedias they have contributed to
** Only Wikipedia Asian Month on Wikipedia or Wikivoyage projects count (no WikiQuote, etc.)
** The global top 3 article count will only be eligible on Wikipedias where the WAM article requirement is at least 3,000 bytes and 300 words.
** If your community accepts an extension for articles, you should set up a page and allow participants to submit their contributions there.
** In case of redirection not allowed submitting in Fountain tool, a workaround is to delete it, copy and submit again. Or a submission page can be used too.
** Please make sure enforce the rules, such as proper references, notability, and length.
** International organizers will double check the top 3 users' accepted articles, so if your articles are not fulfilling the rules, they might be disqualified. We don't want it happened so please don't let us make such a decision.

Please feel free to contact me and WAM team on [[m:Talk:Wikipedia Asian Month 2018|meta talk page]], send me an email by Email this User or chat with me on facebook. For some languages, the activity for WAM is very less, If you need any help please reach out to us, still, 12 more days left for WAM, Please encourage your community members to take part in it.

If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Best Wishes,&lt;br /&gt;
Sailesh Patnaik&lt;br /&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18557757 --&gt;

== Katrīna Džonsone ==

Es izveidoju lapu ar tulkojumu n angļu valodas, un man parādījās paziņojums rakstam, ka to taisās dzēst, jo esot slikts tulkojums. Pārbaudīju un atradu tikai pāris kļūdiņas (Cik manas tulkošanas prasmes to atļauj). Vai vari apskatīt rakstu un izlabot kļūdas, kuras es nepamanīju. Ļoti nevēlos, lai manu rakstu un ieguldīto darbu izdzēš pirms tas tiek novērtēts. --[[Dalībnieks:Lauruncis|Lauruncis]] ([[Dalībnieka diskusija:Lauruncis|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 14.11 (EET)
:Diemžēl tas ir tipisks neizlabots mašīntulkots teksts. Reti kurš teikums tur ir bez kļūdām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.36 (EET)

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
; Tool problem
: If you faced problem submitting articles via judging tool, use [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|this meta page]] to do so. Please spread this message with local participants.
; Here are what will come after the end of WAM
* Make sure you judge all articles before December 7th, and participants who can improve their contribution (not submit) before December 10th. 
* Participates still can submit their contribution of November before December 5th at [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/late submit|'''this page''']]. Please let your local wiki participates know. Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']] after December 7th
* There will be three round of address collection scheduled: December 15th, December 20th, and December 25th. 
*  Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
* There will be a progress page for the postcards.

; Some Questions
* In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[:m:User:Ле Лой|Le Loi]] for more information.

Thanks again, Regards &lt;br&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 3. decembris, plkst. 06.59 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18652404 --&gt;

== WAM Postcard collection ==

Dear organiser,

Thanks for your patience, I apologise for the delay in sending the Google form for address collection. Please share [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLScoZU2jEj-ndH3fLwhwG0YBc99fPiWZIfBB1UlvqTawqTEsMA/viewform this form] and the message with the participants who created 4 or more than 4 articles during WAM. We will send the reminders directly to the participants from next time, but please ask the participants to fill the form before January 10th 2019. 

Things to do:
#If you're the only organiser in your language edition, Please accept your article, keeping the WAM guidelines in mind.
#Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Ambassadors|'''on this page''']], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
#Please update the status of your language edition in [[:m:Wikipedia Asian Month 2018/Status|'''this page''']].


Note: This form is only accessed by WAM international team. All personal data will be destroyed immediately after postcards are sent. If you have problems accessing the google form, you can use [[:m:Special:EmailUser/Saileshpat|Email This User]] to send your address to my Email. Thanks :) --[[:m:User:Saileshpat|Saileshpat]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2018. gada 19. decembris, plkst. 23.15 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=18711123 --&gt;

== IP, kas vandalizē ==

Nereģistrējies dalībnieks atkal izveido lapu ''Aivars Krūmiņš K'', kuru Tu izdzēsi. Varbūt viņu vajadzētu nobloķēt? Un noteikti vajadzētu izdzēst to lapu. Neesmu administratore, tādēļ nevaru to pati izdarīt. Un jau iepriekš paldies Tev. --[[Dalībnieks:Undiine55|Undiine55]] ([[Dalībnieka diskusija:Undiine55|diskusija]]) 2019. gada 2. janvāris, plkst. 22.03 (EET)

== Invitation to Organize Wiki Loves Love 2019 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;

[[File:WLL Subtitled Logo subtitled b (transparent).svg|frameless|right]]

[[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|Wiki Loves Love]] (WLL) is an International photography competition of Wikimedia Commons to subject love testimonials happening in the month of February 2019.

The primary goal of the competition is to document love testimonials through human cultural diversity such as monuments, ceremonies, snapshot of tender gesture, and miscellaneous objects used as symbol of love; to illustrate articles in the worldwide free encyclopedia Wikipedia, and other Wikimedia Foundation (WMF) projects. February is around the corner and Wiki Loves Love team invites you to organize and promote WLL19 in your country and join hands with us to celebrate love and document it on Wikimedia Commons. The theme of 2019 is '''Festivals, ceremonies and celebrations of love'''.

To organize Wiki Loves Love in your region, sign up at WLL [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Organise|Organizers]] page. You can also simply support and spread love by helping us [[c:Special:MyLanguage/Commons:Wiki Loves Love 2019|translate]] the commons page in your local language which is open for translation.

The contest starts runs from 1-28 February 2019. Independent from if there is a local contest organised in your country, you can help by making the photo contest Wiki Loves Love more accessible and available to more people in the world by translating the upload wizard, templates and pages to your local language. See for an overview
of templates/pages to be translated at our [[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/Translations|Translations page]].

Imagine...The sum of all love!

[[:c:Commons:Wiki Loves Love 2019/International Team|Wiki Loves Love team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 6. janvāris, plkst. 14.33 (EET)
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wiki_Loves_Love&amp;oldid=18760999 --&gt;

== Function Startlist ==

Hi Papuass. It makes time I don't take the time to discuss with you. I just add for LV Wiki the function startlist created by Psemdel, you can see an example here : [[Diskusija:2019. gada Tour Down Under]]. Latvian is a language a little different. If you wish, you can adapt the table to your language by adding translations on [[:d:Module:Cycling race]] around line 2050 and then copy and paste the module here. [[Dalībnieks:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|Jérémy-Günther-Heinz Jähnick]] ([[Dalībnieka diskusija:Jérémy-Günther-Heinz Jähnick|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 12.43 (EET)
:Looks good to me, just a few translations needed. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. janvāris, plkst. 13.21 (EET)

== Bioloģijas portāls ==
Kas nekorekts bija nosaukumā Bioloģijas portāla izmeklētajā attēlā, kurš tika izdzēsts? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 13.47 (EET)
:Tas atradās rakstu vārdtelpā. Tas tobrīd nekur netika izmatots. Nevarēju saprast, kur pārvietot. Droši vien varētu veidņu vārdtelpā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 14.27 (EET)
::Vai tad tas nebija tajā pašā vietā, kur pārējie izmeklētie attēli bioloģijas portālam? Es tur uzliku 7 attēlus, kuri pastāvīgi mainās, ar domu tos papildināt. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.28 (EET)
:::Tas bija [[Labot Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. Citi ir [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/1]]. Atjaunoju uz [[Portāls:Bioloģija/Izmeklēts attēls/7]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 17.34 (EET)
::::Paldies! --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 4. marts, plkst. 20.15 (EET)

== Wikidata labels ==

What should the Wikidata labels be for [[d:Q13560423|Dove Cameron]], [[d:Q15731279|Joey Bragg]], [[d:Q437449|Kali Rocha]], and [[d:Q28843836|Lauren Lindsey Donzis]]? I mean the Latvian labels of course. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 29. aprīlis, plkst. 22.25 (EEST)
:You can try [https://www.personvarduatveide.lv/?locale=en this site], although there will not be most of surnames. In that case it takes a bit more time to lookup. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 00.09 (EEST)

::I did what I could based on what I found, but I couldn't do them all. Like I couldn't do Kali and Donzis, as well as some of the other names. See if [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=L%C4%ABva_un_Medija&amp;type=revision&amp;diff=3055933&amp;oldid=3055108 my edit] needs revision. [[Special:Contributions/104.58.147.208|104.58.147.208]] 2019. gada 30. aprīlis, plkst. 05.04 (EEST)

== Par attēla parvietošanu ==
Kur var atrast uz vikikrātuvi pārvietoto failu Arhegonijs-2.jpg? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 12.58 (EEST)
:{{u|Jānis U.}}: kļūdījos - bija pārvietots uz commons un pēc tam tur izdzēsts. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.11 (EEST)
::Kāds tam bija mērķis? --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.22 (EEST)
:::Es dzēsu, jo failiem lieki nav jādublējas lvwiki un commons. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 13.23 (EEST)
::::Spriežot pēc dzēšanas [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File:Arhegonijs-2.jpg&amp;action=edit&amp;redlink=1 pamatojuma] ''Massive bot transfer by brandnew account of unsourced files '' — kāds bots ir nepareizi pārnesis failus, nenorādot avotu. Tā ir nelāga situācija, kad legāli faili tiek vispirms pārnesti un pēc tam izdzēsti pavisam. Tikpat labi var gadīties, ka pēc tam, kad dublējošie faili izdzēsti mūsu vikipēdijā, kāds apskatīsies, ka avots vairs nav pieejams un pārbaudāms, un vieglu roku likvidēs failus arī no Vikikrātuves. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.14 (EEST)
:::::{{u|ScAvenger}} pie [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|bēta iespējām]] tagad ir FileExporter, kas pārnes ar visu vēsturi. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 16.27 (EEST)
::::::Tas labi, bet agrāk pārnestie faili ir bez vēstures, tikai ar linku uz sākotnējo atrašanās vietu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 8. maijs, plkst. 17.01 (EEST)

== How's ORES working out for you? ==


Hi Papuass, I'm working with [[User:EpochFail]] (@halfak on irc) on a research study to look into how [[mw:ORES]] is working out on wikis where it has been enabled. I was hoping to talk a little about what the kind of work you do on Latvian Wikipedia and about how the ORES edit filters and classifiers have been working out. Do you use any tools other than [[Special:RecentChanges]] or [[Special:Watchlist]] that take advantage of ORES? Do you know of any other tools that are used to patrol that do not use ORES? I'm also interested in any other observations you may have about how the ORES scores are working out. Thank you! [[Dalībnieks:Groceryheist|Groceryheist]] ([[Dalībnieka diskusija:Groceryheist|diskusija]]) 2019. gada 13. jūnijs, plkst. 08.36 (EEST)

== Invitation from WAM 2019 ==

[[File:WAM logo without text.svg|right|200px]]
Hi WAM organizers!

Hope you are all doing well! Now it's a great time to '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2019#Communities_and_Organizers|sign up for the 2019 Wikipedia Asian Month]]''', which will take place in November this year (29 days left!). Here are some updates and improvements we will make for upcoming WAM. If you have any suggestions or thoughts, feel free to discuss on [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|the meta talk page]].

#Please add your language project by 24th October 2019. Please indicate if you need multiple organisers by 29th October.
#Please update your community members about you being the organiser of the WAM.
#We want to host many onsite Edit-a-thons all over the world this year. If you would like to host one in your city, please [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Onsite edit-a-thon|take a look and sign up at this page]]. 
#Please encourage other organizers and participants to sign-up [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|in this page]] to receive updates and news on Wikipedia Asian Month.
#If you no longer want to receive the WAM organizer message, you can remove your username at [[:m:Global message delivery/Targets/Wikipedia Asian Month Organisers|this page]].

Reach out the WAM team here at the [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|meta talk page]] if you have any questions.

Best Wishes,&lt;br /&gt;
[[User:Saileshpat|Sailesh Patnaik]] using [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. oktobris, plkst. 20.03 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Saileshpat@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=19195667 --&gt;

== Attēli ==

Labdien!
Man jautājums par attēliem.
Teiksim, ja es nofotogrāfēju kaut kādu informāciju, piemēram, no afišas, kur ir arī cilvēku bildes un es viņas ielādēju Vikipēdijā, tad tas droši vien skaitīsies kaut kāds pārkāpums, vai ne?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.27 (EET)
:{{u|Lietotaajs}}: jā, autortiesības te ņem diezgan stingri, no afišas pārfotografēt nevarēs. Bet iet uz spēlēm un bildēt spēlētājus drīkst, tas derēs. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 13.29 (EET)
::Skaidrs, paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 30. oktobris, plkst. 19.57 (EET)

== Raksta reģistrēšana konkursam &quot;Āzijas mēnesis&quot; ==

Ir radusies problēma. Vēlos reģistrēt rakstu [[Džidu Krišnamūrti]] šim konkursam [[Vikipēdija:Āzijas mēnesis 2019]], bet man to neļauj. Kā iemesls tiek norādīts &quot;The article was created at 10/31/2019 11:42 PM&quot;, lai gan patiesībā rakstu izveidoju divas stundas vēlāk, nu jau 1. novembrī. Pēc šī saprotu, ka raksta radīšanas brīdis tiek ņemts pēc [[Griničas laiks|Griničas laika]]. Tagad sanāk, ka mani ir apmānījuši :( Vai ir iespējams šo problēmu risināt? Vai tomēr jāsamierinās, ka konkursā šis raksts tomēr netiks ņemts vērā? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.20 (EET)
: Njā, neizlasīju noteikumus līdz galam. Tur ir rakstīts, ka pēc pasaules laika, nevis Latvijas laika norisinās šis konkurss. Mana vaina! Žēl! Nu nekas, taisam jaunus rakstus! :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 02.25 (EET)
::Atvaino par pārpratumu, varēju vairāk uzsvērt šo faktu. Toties pēdējā dienā varēs izveidot rakstu līdz diviem naktī. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 11.30 (EET)
::: Tagad izveidoju rakstu par Japānas pilsētu [[Čiba|Čibu]]. Pirms tam tā bija pāradresācija uz vienu no mūsu daudzajiem rakstiem par japāņu futbolistiem. Tā kā pāradresācija tika izveidota 2017. gadā, man atkal neļauj šo rakstu reģistrēt konkursam. Šo rakstu gan vajadzētu reģistrēt. Vai ir vēl kāds risinājums bez raksta izdzēšanas, un pēc tam iekopēšanas no jauna, lai to reģistrētu? Starp citu, abi raksti (Džidu Krišnamūrti un Čiba) bija pirmās divas vietas [https://tools.wmflabs.org/edgars/wam2019/ Edgara veidotajā sarakstā]. Šitā sagadīties :) --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 01.16 (EET)
::::Nodevu ziņu rīka autoram, būtu jāieskaita. Tu turies, ar trešo reizi sanāks :D --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.01 (EET)
:::::Nu atvaino Treisij. Gribēju kā labāk ;) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 14.08 (EET)
::::::{{ping|Treisijs}} Čibu izdevās piereģistrēt. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 7. novembris, plkst. 10.57 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2019 ==

&lt;div style=&quot;border:8px orange ridge;padding:6px;&gt;

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|frameless]]
::&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
''{{int:please-translate}}''

Greetings!

Thank you for organizing '''Wikipedia Asian Month 2019''' for your local Wikipedia language. For rules and guidelines, refer to [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Organiser Guidelines|this page]] on Meta. To reach out for support for the contest or ask any query, reach out to us on our [[:m:Talk:Wikipedia Asian Month 2019|Contact Us]] page. Our [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|International Team]] will be assisting you through out the contest duration. Thank you for your efforts in making this project successful.

Best wishes,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|WAM 2019 International Team]]

::::Stay Updated [[File:B&amp;W Facebook icon.png|link=https://www.facebook.com/wikiasianmonth/|50x50px]]&amp;nbsp; [[File:B&amp;W Twitter icon.png|link=https://twitter.com/wikiasianmonth|50x50px]]

&lt;/div&gt;&lt;/div&gt;
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 13.46 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19515825 --&gt;

== Futbola kluba logo ==

Labvakar!
Kā ir ar futbola kluba logo? Kā tos drīkst vai nedrīkst augšupielādēt?
Vai arī, teiksim, ja es izveidoju savu variantu (uzzīmēju to logo pats) tad tas skaitīsies pārkāpums?
Paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 2. novembris, plkst. 17.06 (EET)
:{{ping|Lietotaajs}} logo ir izņēmums, tos drīkst ielādēt, norādot pie licencēm, ka tas ir logo. Zīmēt gan nav vērts, tāpat var sanākt autortiesību pārkāpums. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 13.57 (EET)
::Skaidrs, liels paldies! [[Dalībnieks:Lietotaajs|Lietotaajs]] ([[Dalībnieka diskusija:Lietotaajs|diskusija]]) 2019. gada 3. novembris, plkst. 18.21 (EET)

== 1. tramvaju maršruts (Ščecina) ==

Hello, could you please tell me what has been translated wrong in my article [[1. tramvaju maršruts (Ščecina)]]? I wonder if I properly translated Polish street names into Latvian. If there are any other mistakes, I will make an effort and correct them.
[[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 00.13 (EET)
:Some stop names should not be translated (definitely Dziļais, Pelēks Rindās laukuma) while others can be translated (like Riteņbraukšanas trase, Filharmonija). The ones which are not translated have to be transcribed instead. Look at this table [[Poļu īpašvārdu atveidošana]]. You should leave original spelling in parentheses like Ļubļinas ūnijas iela (''Unii Lubelskiej'') in case anyone actually tries to uses this article for navigation. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 10.27 (EET)
::I have improved my article following your instructions. May I ask you to check whether everything is proper now? The article sketch is in my sandbox: [[:Dalībnieks:Szczecinolog/Smilšu kaste]]. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 14.51 (EET)
::If &quot;plac XX&quot; is square, you can use &quot;XX laukums&quot;. Otherwise it is close enough. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.05 (EET)
:::Thank you very much for your help. I will try to stick to rules. [[Dalībnieks:Szczecinolog|Szczecinolog]] ([[Dalībnieka diskusija:Szczecinolog|diskusija]]) 2019. gada 25. novembris, plkst. 15.19 (EET)

== Extension of Wikipedia Asian Month contest ==

In consideration of a week-long internet block in Iran, [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]] contest has been extended for a week past November. The articles submitted till 7th December 2019, 23:59 UTC will be accepted by the fountain tools of the participating wikis.

Please help us translate and spread this message in your local language. 

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month international team]].

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 27. novembris, plkst. 16.12 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19592097 --&gt;

== What's Next (WAM)! ==

Congratulations! The Wikipedia Asian Month has ended successfully and you've done amazing work of organizing. What we've got and what's next?
*We have a total of 10,186 articles made during this edition and it's the highest of all time.
*Make sure you judge all articles before December 20th, Once you finish the judging, please update [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Status|this page]].
*There will be two round of address collection scheduled: December 22th and December 27th 2019. 
*Please report the local Wikipedia Asian Ambassador (who has most accepted articles) on [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/Ambassadors|this page]], if the 2nd participants have more than 30 accepted articles, you will have two ambassadors.
*In case you wondering how can you use the WAM tool (Fountain) in your own contest, contact the developer [[user:Ле Лой|Le Loy]] for more information.

Best wishes,

[[:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]]

--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2019. gada 14. decembris, plkst. 19.30 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/WAM&amp;oldid=19638067 --&gt;

== WAM 2019 Postcard ==

Dear Participants and Organizers,

Congratulations!

It's WAM's honor to have you all participated in [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|Wikipedia Asian Month 2019]], the fifth edition of WAM. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages!
Here we, the WAM International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2019.
Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 
--[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 3. janvāris, plkst. 10.16 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19671656 --&gt;

== 2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks ==

{| style=&quot;border: 1px solid gray; background-color: #fdffe7;&quot;
|rowspan=&quot;2&quot; valign=&quot;middle&quot; | [[Attēls:Barnstar-RoyaltyNobility.png|100px]]

|rowspan=&quot;2&quot; |
|style=&quot;font-size: x-large; padding: 0; vertical-align: middle; height: 1.1em;&quot; | '''2019. gada vērtīgākais Vikipēdijas latviešu valodā dalībnieks'''
|-
|style=&quot;vertical-align: middle; border-top: 1px solid gray;&quot; | Saskaņā ar [[Vikipēdija:Balsošana/Vērtīgākais Vikipēdijas dalībnieks 2019|Vikipēdijas kopienas balsojumu]] esi atzīts par 2019. gada vērtīgāko dalībnieku Vikipēdijā latviešu valodā --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 16. janvāris, plkst. 18.54 (EET)
|}

Paldies kopienai, lai arī nebija sajūta, ka šogad kaut ko būtu darījis vairāk un labāk. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 17. janvāris, plkst. 10.09 (EET)

== WAM 2019 Postcard ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for [[:m:Wikipedia Asian Month 2019|WAM]] postcard 31/01/2019 UTC 23:59. If you haven't filled [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSdX75AmuQcIpt2BmiTSNKt5kLfMMJUePLzGcbg5ouUKQFNF5A/viewform the google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, wait for the postcard and tracking emails.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.01


[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. janvāris, plkst. 22.58 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:-revi@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19732202 --&gt;

== WAM 2019 Postcard: All postcards are postponed due to the postal system shut down ==

[[File:Wikipedia Asian Month Logo.svg|right|200px|Wikipedia Asian Month 2019|link=:m:Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear all participants and organizers,

Since the outbreak of COVID-19, all the postcards are postponed due to the shut down of the postal system all over the world. Hope all the postcards can arrive as soon as the postal system return and please take good care.

Best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.03
&lt;!-- Message sent by User:Aldnonymous@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=19882731 --&gt;

== Janko Matūška ==

Sveicināti, kļūdas dēl vakar ievietoju CEE Spring veidni Jankas Matūškas pāradresācijas lapā – [https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Janko_Matu%C5%A1ka šeit]. Tagad vienam rakstam ir divas CEE Spring veidnes. Varat lūdzu to lieko izdzēst? --[[Dalībnieks:Entuziasts|Entuziasts]] ([[Dalībnieka diskusija:Entuziasts|diskusija]]) 2020. gada 11. aprīlis, plkst. 19.17 (EEST)
:{{ping|Entuziasts}} Sakārtots. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 12. aprīlis, plkst. 23.07 (EEST)

== Files on Commons etc. ==
Hi! Thank you for fixing {{tl|NowCommons}}. I think that [[:Kategorija:Attēli, kurus var izdzēst]] and [[:Kategorija:Db-commons]] are no longer needed. Perhaps you could check?

I like to check files and I noticed that there are some files like [[:Attēls:Bbp4.jpg]] that have no license and many files do not have a source or a {{tl|information}}. Where is the best place to look for users that could be interessted in files? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.06 (EEST)
:There are not that many users interested in maintaining files. Sometimes I do that myself, but progress is slow. Posting in [[Vikipēdija:Kopienas portāls]] is reccomended. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 11.15 (EEST)
:: Great! I will have a look later. 
:: I see that some of the files that have a {{tl|NowCommons}} are no longer on Commons. If you are not sure all info have been transferred correctly it is better to skip them so the info can be transferred. That greatly reduces the risk file gets deleted on Commons. 
:: I think I could use my bot here to fix files. Where do I ask for a bot flag? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.31 (EEST)
:::[[Vikipēdija:Bota statusa pieteikumi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 13. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST)

Thank you! The files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234984 on this list] do not have a license. Or at least many of them don't. How would you fix that? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.16 (EEST)

: And files [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Dal%C4%ABbnieks:MGA73/Sandbox&amp;oldid=3234989 on this list] is non-free and (probably) not in use in an article. The files should either be added to an article or deleted. More work. :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 14. jūnijs, plkst. 01.29 (EEST)

Some files have incomplete information on Commons. It is easy to fix with the tools in the {{tl|NowCommons}}. It does ofcourse take a little time. But it is nice to have the information on Commons (especially if author and uploader name is not the same). You can [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=File%3A5._tramvaju_depo.JPG&amp;type=revision&amp;diff=427355944&amp;oldid=383549568 see an example here]. If you notice that some files are missing information you can skip them. I will they to check the first files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] so I will fix if i notice any problems. You can also fix it yourself. But I hope that most files have the relevant information. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 18. jūnijs, plkst. 21.23 (EEST)

: I have now checked the files in [[:Kategorija:Fails ir Vikikrātuvē ar tādu pašu nosaukumu]] from 1 to F (including) so they should be ready to delete (around 160 files). If you have a little time :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 27. jūnijs, plkst. 18.21 (EEST)

== Digital Postcards and Certifications ==

[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=M:Wikipedia_Asian_Month_2019|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2019]]

Dear Participants and Organizers,

Because of the COVID19 pandemic, there are a lot of countries’ international postal systems not reopened yet. We would like to send all the participants digital postcards and digital certifications for organizers to your email account in the upcoming weeks. For the paper ones, we will track the latest status of the international postal systems of all the countries and hope the postcards and certifications can be delivered to your mailboxes as soon as possible.

Take good care and wish you all the best.

&lt;small&gt;This message was sent by [[:m:Wikipedia Asian Month 2019/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] via [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 20. jūnijs, plkst. 21.58 (EEST)&lt;/small&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Martin Urbanec@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2019_Postcard&amp;oldid=20024482 --&gt;

== Checking files ==
Hi! I see that you are active in checking files. That is great! I hope to do [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Att%C4%93ls:Riga_rathaus_1.JPG&amp;curid=91796&amp;diff=3270167&amp;oldid=3269331 edits like that] with my bot when I have some time. So if you have any ideas on what to fix let me know. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 14.20 (EEST)

: I have now fixed many of the files in [[:Kategorija:Files uploaded by User:Anonīms]]. If you see any files there that are ready to move to Commons you are very welcome to move them. 
: I like to use [https://www.mediawiki.org/wiki/Help:Extension:FileImporter FileImporter]. But it seems that it does not like &quot;Kategorija&quot; so I had to change to &quot;Category&quot;. In future I will change the name while I do other edits.
: Some of the files can't be moved because of {{tl|FoP-Latvia}}. But there are some files that are moved to Commons anyway. I have been thinking that instead of having them marked with {{tl|NowCommons}} perhaps they should be marked with a template like [[:en:Template:KeepLocal]]. Then it would be possible to separate files that can be deleted from files that should not be deleted. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 7. jūlijs, plkst. 22.44 (EEST)
::I have changed {{tl|NowCommons}} so now it is possible to add a reason to the template NOT to delete the local file. See [[:Attēls:Krisjanis Barons grave.JPG]] as an example. The benefit of that is that it warns local admins not to delete the file and it also removes the file from the category of files that should be deleted. It is partly in English or Google translated. So if you have a few moments perhaps you can fix it? --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 8. jūlijs, plkst. 20.51 (EEST)
::: About monuments I asked on Commons and got a reply on what could be accepted. The [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=User_talk:Clindberg&amp;oldid=432063370#Monuments/stones answer is that stones are not copyrighted so it depends on how much work have been made on them]. So a natural stone with a short text is okay but a stone changed into a sculpture is not. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 9. jūlijs, plkst. 16.50 (EEST)
* All files in [[:Kategorija:Countries to ESC tables in Latvian]] should be ready to move to Commons. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 11. jūlijs, plkst. 01.17 (EEST)

== Deleting files that are also on Commons ==
Hi! I have made redirects on Commons where the local name on lv.wiki is not the same as Commons. So if you delete the local file then the file should still be visible in the articles here on lv.wikipedia. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 18.58 (EEST)
: There are a few exceptions where the file names are not allowed on Commons. One of them is [[:File:Doles sala 19.-20. gs. mijā (''Insel Dahlen'').jpg]] because of the &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;. That will sometimes mess up the wiki pages. Perhaps you could move that file so it gets the same file name as on Commons? Other names that are not allowed is names like [[:File:10943721.jpg]] that is &quot;meaningless&quot;. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 25. jūlijs, plkst. 19.16 (EEST)

== Attēli pie gleznām ==
Pamanīju, ka rakstos [[Zemnieku kāzas]], [[Mūzikas stunda]], [[Mednieki sniegā]] un [[Sardanapala nāve]] ir attēlu problēmas. Diemžēl nesaprotu, kā tās novērst! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 15.55 (EEST)
:Aiziet uz angļu versiju un paņemt no turienes faila jauno nosaukumu? (Vismaz es tā darītu, bet varbūt kāds zina vieglāku ceļu...)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 18.54 (EEST)
::Raksta [[Mednieki sniegā]] apakšdaļā ir attēls ar to pašu nosaukumu, kas kā sarkana saite parādās infokastē. Tā būs Vikidatu problēma, jo infokaste šajā (un droši vien arī pārējos minētajos) rakstos balstīta uz Vikidatiem. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 19.40 (EEST)
:::Vikidatos norādīti vairāki attēli. Pirmkārt, man vajadzētu salabot automātisko veidni, lai normāli strādā. Bet pagaidām var risināt, &lt;strike&gt;ja Vikidatos kādu attēlu uzstāda kā &quot;preffered&quot;&lt;/strike&gt; uzliekto manuāli vērtību laukam. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 31. jūlijs, plkst. 23.55 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2020 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|217x217px|Wikipedia Asian Month 2020]]

Hi WAM organizers and participants!

Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[:m:Wikipedia Asian Month 2020|Wikipedia Asian Month 2020]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organiser Guidelines|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[:m:Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants’ will not be able to receive the prize from WAM team.
# Add your language projects and organizer list to the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2020'''.
# Inform your community members WAM 2020 is coming soon!!!
# If you want WAM team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth/ Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth twitter], or you want to share your WAM experience/ achievements on our blog, feel free to send an email to info@asianmonth.wiki or PM us via facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to WAM, a.k.a. [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#Subcontests|WAM sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[:m:Wikipedia Asian Month 2020#How to Participate in Contest|event regulations]] and [[:m:Wikipedia Asian Month/QA|Q&amp;A information]]. Just join us! Let’s edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from WAM team:'''
#	Due to the [[:m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones. 
#	The international postal systems are not stable enough at the moment, WAM team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!) 
#	Our team has created a [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/WAM2020 postcards and certification deliver progress (for tracking)|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status. 

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the WAM team via emailing '''info@asianmonth.wiki''' or discuss on the meta talk page. If it’s urgent, please contact the leader directly ('''jamie@asianmonth.wiki''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2020

Sincerely yours,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/International Team|Wikipedia Asian Month International Team]] 2020.10&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020&amp;oldid=20508138 --&gt;

== [[Wingolf]] ==
Hello [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]], 

you were not ''that wrong''[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Wingolf&amp;diff=3309428&amp;oldid=3309374] about [[Wingolf]]: The article is the joint work of two men, one of whom studied in Riga for a year. It looks like he is no longer fluent in grammar and spelling ... I politely apologize for any inconvenience this may cause. (Info: There is also a draft in Estonian that is being supervised by Estonian students. There won't be a Lithuanian version because we don't know a speaker.)

Kind regards, [[Dalībnieks:DMF-Muster|DMF-Muster]] ([[Dalībnieka diskusija:DMF-Muster|diskusija]]) 2020. gada 6. oktobris, plkst. 21.57 (EEST)

== [[Dalībnieka_diskusija:TSchlafer|TSchlafer]] ==
Labdien [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]]! Ceru, ka šī ir pareizā vieta, kur atbildēt un jūs redzēsiet šo komentāru. Neesmu ļoti prasmīgs Vikipēdijas lietotājs (pagaidām), taču labprāt apgūtu, kur un kas un kā, jo ir interese veidot kvalitatīvus rakstus ar atsaucēm utt. Vecākajam attēlam noskaidroju [http://visualrian.ru/hier_rubric/photo_historic/822783.html autoru]. Tas ir uzņemts 1980. gada 24. jūlijā un to uzņēmis Jurijs Somovs &quot;RIA Novosti&quot; uzdevumā. Diemžēl nezināšu, zem kuras licences šis skaitītos, varbūt varat man palīdzēt. Ja tas neskaitas zem nevienas, kuru būtu atļauts publicēt Vikipēdijā, tad dzēsīsim, jā.
Par otro attēlu, kur Vītauts ir jau vecāks - tas ir no ģimenes fotoalbuma. Neesmu simtprocentīgi drošs, kurš no ģimenes locekļiem to uzņēmis, taču var nedēļas laikā noskaidrot. Jebkurā gadījumā ģimene to atļauj publicēt, varētu pielikt brīvo licenci. Vai es pareizi saprotu, ka lai to sekmīgi izdarītu, man ir jādodas uz [[:Attēls:VitautsGalinauskas1.jpeg]] lapu un jārediģē tās pirmkods un tajā apakšā jāievieto teksts: &lt;nowiki&gt;&quot;[[:Veidne:CC-BY-SA-3.0]]&quot;&lt;/nowiki&gt;?

Sveiciens, -- [[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 17.40 (EEST)
:{{ping|TSchlafer}} Ja ar ģimeni noskaidrosiet,  =tad ievietojamais teksts ir šāds: &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Par vecāko attēlu izskatās gan, ka būs jādzēš. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 19. oktobris, plkst. 18.21 (EEST)
:{{ping|Papuass}} Sakārtots. Skat. manā diskusiju lapā. --[[Dalībnieks:TSchlafer|TSchlafer]] ([[Dalībnieka diskusija:TSchlafer|diskusija]]) 2020. gada 21. oktobris, plkst. 21.14 (EEST)

== Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! ==
Kas notiek ar latviešu Wikipēdiju?! Pilns ar kļūdām un murgiem visādiem. Piemērs, Sabīne Bukša, latviešu vieglatlēte, esot dzimusi Valmierā, bet pati Sintija saka, ka Ogres rajona Ķeipenē. 
Varbūt vajadzētu pieiet nopietnāk šim pasākumam, jo lecīgu nezinātāju administratoru šeit ir daudz un kļūdainas informācijas arī... {{unsigned|Letticus7777}}
:{{ping|Letticus7777}}: Par visām kļūdām atbildību neuzņemos :) Vikipēdijas princips ir tāds, ka kļūdas izlabot var ikviens. Administratoru (tas nav apmaksāts amats) pieākumos ir tikai pieskatīt, lai tiek ievēroti pašu pieņemtie (un no lielākām Vikipēdijāma mantotie) noteikumi. Par Sabīni — jāpārbauda vairākos avotos (par dzimšanas vietu gan uzmanīgi — vairumā gadījumu cilvēki piedzimst medicīnas iestādē un tā var neatrasties tajā pašā apdzīvotā vietā, kur vecāku dzīvesvieta). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 10.19 (EET)
:{{ping|Letticus7777}} - Es, starp citu, savulaik aizsūtīju Bukšai vēstuli soctīklā ar jautājumu, kur viņa dzimusi, jo šādu informāciju neatradu. Atbildes nebija. Ja Tīklā ir informācija par to, ka viņa tur dzimusi (nevis kur bērnībā dzīvojusi), tad liekam to iekšā. Es redzu tikai versiju, ka [https://www.sporto.lv/sporta-veidi/viegalatletika/gan-busu-princese/ dzimusi Ogrē]. Nevis Ķeipenē.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 5. novembris, plkst. 14.36 (EET)

Žurnāls 9 vīri, novembris,  Sintija atbild uz jautājumu par dzimšanas vietu un brīnās, ka pēc Wiki datiem esot dzimusi Valmierā. 
Bet, jāatzīst, latviešu Wiki līmeņus ir tomēr graujošs. Jo lecīgi pasūtīt visi māk, lecīgi neļaut labot brutālas un katastrofālas kļūdas arī māk, bet uzturēt kaut cik normālu līmenī nemāk gan. Varbūt vajag aicināt zinošus ļaudis palīgā, tajos pašos soctīklos vai citādi. Patiesība nedaudz neērti jau paliek mo latviešu Wikipēdijas, tāds provinciālisms dveš un augstprātīga nezināšana...Piemēram, atrast kādu padziļinātu zinātnisku rakstu nebūs īsti iespējams, bet visādu jokainu un kļūdainu aprakstu būs daudz, piem, visiem labi zināmais gadījums par Raudives politiskajām &quot;simpātijām&quot; nacismam. Tas laikam arī ir latviešu Wiki līmenītis. Aiciniet talkā zinošus cilvēkus, studentus, akadēmisko personālu,utt. Caur soctīkliem vai caur paziņām aiciniet zinošos, lai sagatavo par viņu profesionālo nozari kādus pamata rakstus, piem, lai rakstu par Raudivi gatavo kāds filozofs vai filozofijas students, kurš māk atšķirt un ieraudzīt lietu būtību. Lai veicas! [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 09.06 (EET)
:Labāk norādiet uz konkrētām kļūdām konkrētos rakstos. Ja jums būtu vēlme palīdzēt, visas savas uzskaitītās lietas būtu darījis pats, nevis visgudri ieteicis citiem. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 6. novembris, plkst. 10.12 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== B. Daukšta bio ==

Rakstu Jums pēc Meistara ieteikuma. Manuprāt, nav nekāda pamata teikt, ka BD pasniedzējs bijis F. Straube. 
Minētais nav strādājis LVU un līdz ar to tas izskatās dīvaini. 
Jānis Taurēns, LU VFF {{unsigned|80.89.78.33}}
:Īsti nav viedokļa, neesmu raksta autors, bet ja faktam nav atsauces, tad to var apstrīdēt un ņemt ārā. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 15. marts, plkst. 15.39 (EET)

== Piespiedu reģistrācija ==
Paldies par rūpēm! Jāsaka gan, ka manis aprakstītais reģions ne pavisam nav centrālā un pat ne austrumu Eiropa :) Ja atgriezīšos pie ņenciem, tad varēs ieskaitīt. Ģeogrāfijā laikam esmu pūrists. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 08.05 (EET)

:Es saprotu problēmu, bet Krievijas tēmas mums tāpat visas ir pieņemamas. Turklāt, nu jau piedalās arī Malta. Par reģiona robežām tajā CEE kolektīvā paspējām izstrīdēties pirms pāris gadiem un sapratām, ka labāk būt atvērtiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. marts, plkst. 09.38 (EET)

== Global templates ==

Hi Papuass,

You have been helpful with [[:m:Gathering support from local projects for global templates]]. In [https://www.youtube.com/watch?v=3QpbHBCqp1U WMF Annual Plan discussions] a question was raised about global templates. The question is at 18'37&quot; in the video, and the answer at 19'24&quot; until 21'30&quot;. Nice answer: impactful project. Work for the second half of this year i.a. creating a project plan, sorting out technical difficulties, and finding funding. Thank you for your support. [[Dalībnieks:Ad Huikeshoven|Ad Huikeshoven]] ([[Dalībnieka diskusija:Ad Huikeshoven|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 18.45 (EEST)

== Attēlu pārveidošana ==

Sveiks! Man radās problēma ar šo attēlu. https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Bab%C4%ABtes_stacija.jpg. Gribu viņu pārveidot par Babītes staciju 2, bet nekas neizdodas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 22.52 (EEST)

Commons failus var pārvietot tikai īpaši dalībnieki. Pārējie var tikai pieprasīt pārvietošanu. Nedaudz jāuzgaida. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 8. augusts, plkst. 23.56 (EEST)

== Wikipedia Asian Month 2021 ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Hi [[m:Wikipedia Asian Month|Wikipedia Asian Month]] organizers and participants!
Hope you are all doing well! Now is the time to sign up for [[Wikipedia Asian Month 2021]], which will take place in this November.

'''For organizers:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules|basic guidance and regulations]] for organizers. Please remember to:

# use '''[https://fountain.toolforge.org/editathons/ Fountain tool]''' (you can find the [[m:Wikipedia Asian Month/Fountain tool|usage guidance]] easily on meta page), or else you and your participants' will not be able to receive the prize from Wikipedia Asian Month team.
# Add your language projects and organizer list to the [[m:Template:Wikipedia Asian Month 2021 Communities and Organizers|meta page]] before '''October 29th, 2021'''.
# Inform your community members Wikipedia Asian Month 2021 is coming soon!!!
# If you want Wikipedia Asian Month team to share your event information on [https://www.facebook.com/wikiasianmonth Facebook] / [https://twitter.com/wikiasianmonth Twitter], or you want to share your Wikipedia Asian Month experience / achievements on [https://asianmonth.wiki/ our blog], feel free to send an email to [mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki] or PM us via Facebook.

If you want to hold a thematic event that is related to Wikipedia Asian Month, a.k.a. [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Events|Wikipedia Asian Month sub-contest]]. The process is the same as the language one.

'''For participants:'''

Here are the [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Rules#How to Participate in Contest?|event regulations]] and [[m:Wikipedia Asian Month 2021/FAQ|Q&amp;A information]]. Just join us! Let's edit articles and win the prizes!

'''Here are some updates from Wikipedia Asian Month team:'''

# Due to the [[m:COVID-19|COVID-19]] pandemic, this year we hope all the Edit-a-thons are online not physical ones.
# The international postal systems are not stable enough at the moment, Wikipedia Asian Month team have decided to send all the qualified participants/ organizers extra digital postcards/ certifications. (You will still get the paper ones!)
# Our team has created a [[m:Wikipedia Asian Month 2021/Postcards and Certification|meta page]] so that everyone tracking the progress and the delivery status.

If you have any suggestions or thoughts, feel free to reach out the Wikipedia Asian Month team via emailing '''[Mailto:info@asianmonth.wiki info@asianmonth.wiki]''' or discuss on the meta talk page. If it's urgent, please contact the leader directly ('''[Mailto:&amp;#x20;Jamie@asianmonth.wiki jamie@asianmonth.wiki]''').

Hope you all have fun in Wikipedia Asian Month 2021

Sincerely yours,

[[m:Wikipedia Asian Month 2021/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.10
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Organisers&amp;oldid=20538644 --&gt;

== Jautājums no [[User:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] (2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32) ==

Labdien! 
Vēlamies uzzināt – kādu iemeslu dēļ ticis izdzēsts Vikpēdijā ievieitotais raksts par Latvijas uzņēmumu SIA HAGBERG? 

Raksts tika veidots identiski saturiski līdzvērtīgs citu Latvijas uzņēmumu informatīvajiem rakstiem – iekļauta informācija, balstoties uz piemēra, kā tika veidots raksts par uzņēmumu Latvijas Finieris, ar šo rakstu nav bijušas nekādas problēmas. Rakstā ir iekļauti fakti par uzņēmumu – vēsture, darbības mērķi, pakalpojuma veidi, attīstības virzieni. 

Neuzskatām, ka tas ir reklāmraksts un vēlamies ievietot rakstu no jauna. Būsim pateicīgi, ja sniegsiet atbildi, kādi bija iemesli raksta dzēšanai. --[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.32 (EET)

:Labdien, @[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]], rakstu neizdzēsu, bet šobrīd apskatot, saturs vairāk atbilda mājaslapai vai ierakstam uzņēmumu katalogā. Enciklopēdijai uzņēmuma mērķi un nākotnes plāni nav būtiskākā informācija, šeit ir vajadzīgi &quot;sausi&quot; fakti, vēstures sadaļa. Pēc darbinieku skaita un apgrozījuma uzņēmums atbilstu Vikipēdijas nozīmīguma kritērijiem, šoreiz problēma ir bijusi raksta formātā. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.41 (EET)
::Paldies par atbildi, ņemsim vērā! Mums raksts nerādās nevienā no meklētājiem, un mūsu pusē rādās, ka tas ir dzēsts. Vai pastāv iespēja, ka to ir izdzēsis kāds cits? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 10.57 (EET)
:::@[[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] atjaunoju izdzēstās lapas saturu jūsu apakšlapā: [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana/HAGBERG]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 3. janvāris, plkst. 11.04 (EET)
::::Labdien! Saite uz apakšlapu strādā, bet, ierakstot meklētājā &quot;HAGBERG&quot; neparādās neviens raksts. Kā būtu jārīkojas, lai atgrieztu šo lapu, lai tā būtu pieejama visiem caur meklētāju? [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 16.19 (EET)
:::::{{Ping|Hagberg apsaimniekosana}} Liekas, {{ping|Papuass}} nav šo komentāru pamanījis. Komentēšu kā savu personisko viedokli (jo pats šīs lapas redaktēšanā neesmu iesaistīts): tas raksts tika atjaunots kā dalībnieka lapas apakšraksts, lai viņu jūs pie sevis sataisītu enciklopēdiskākā stilā, bez reklāmas stila frāzēm ''&quot;Vairāk nekā 10 gadu darbības laikā HAGBERG kļuvis par vienu no vadošajiem...&quot;'', un tad varētu ielikt atpakaļ kā pilntiesīgu rakstu,- tad viņš arī visur parādīsies. Stils jau ir raksta vienīgā nopietnā problēma. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. februāris, plkst. 19.23 (EET)
::::::Paldies par ieteikumiem! Esam koriģējuši tekstu pēc ieteiktā! [[Dalībnieks:Hagberg apsaimniekosana|Hagberg apsaimniekosana]] ([[Dalībnieka diskusija:Hagberg apsaimniekosana|diskusija]]) 2022. gada 18. februāris, plkst. 17.14 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Jautājums no [[User:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46) ==

Sveiks! Nesaprotu kādēļ manis nupat veidoto lapu &quot;Mākslinieks -8&quot; uzreiz izdzēsa ar pamatojumu, ka tā esot reklāma? Nesaprotu ar ko tā atšķirās no citu mākslinieku un personu lapām un pat, ja šādas atšķirības bija, kādēļ uz tām netika norādīts, bet vienkārši tā tika izdzēsta. Es saprotu, ka dažiem uzraugiem te noteikti ir jāuztur savs ego ar autoratitatīviem paņēmieniem, bet tas nešķiet adekvāti. --[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 10.46 (EET)

:Labdien, lūdzu apskatīt [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], Vikipēdija nav vieta savu CV veidošanai. Rakstā nebija nevienas atsauces un teksts nerada pārliecību par atbilstību minētajiem nozīmīguma kritērijiem, piemēram, minēti vismaz kādi savas nozares apbalvojumi. Pirms pārmetam administratoriem par ego, novērtējam arī sevi. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 11.23 (EET)
::Apbalvojumi ir diezgan vājš arguments, es varu veselu rindu ielikt ar māksliniekiem, kuriem ir sava wikipēdijas lapa, bet nav neviena apbalvojuma. Otrkārt, mākslas pasaule nav sports, kur balvas ir vienīgā vai galvenā mēraukla. Ja kaut uz mirkli iedziļinās šī mākslinieka veikumā, tad arguments par nozīmības trūkumu neiztur kritiku. Treškārt, mākslinieks, par kuru bija šī lapa, atbilst pat vairākiem wikipēdijas nozīmīguma principiem, piemēram: 
::# Cilvēks ir saņēmis labi zināmu un nozīmīgu apbalvojumu vai tādam ir vairākkārt nominēts. (konkrētajā gadījumā otrais variants un mākslinieks kvalificējās tam, ja nemaldos četras reizes)
::# Cilvēks ir izveidojis vai bijis būtisks līdzdalībnieks kāda būtiska vai labi zināma darba izveidē, par ko ir uzrakstīta neatkarīga grāmata vai uzņemta pilnmetrāžas filma, vai radīti vairāki neatkarīgi periodikas raksti vai recenzijas. (šajā gadījumā recenzijas tiek rakstītas par teju katru izrādi, kurās viens no autoriem ir arī šis mākslinieks)
::# Cilvēks savas jomas profesionāļu vidū tiek uzskatīts par būtisku personu šajā jomā.  Piekritīšu par atsaucēm, taču raksts vēl tika pilnveidots un uz nepilnībām varēja norādīt, nevis dzēst bez brīdinājuma. 
::[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 09.25 (EET)
:::@[[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] Ja ir vēlme turpināt konstruktīvi, turpiniet darbu šeit [[Dalībnieks:LaimonsDimants/Smilšu kaste]] (atjaunoju dzēsto saturu) un sagādājiet atsauces. Ja jau ir nominēts kādām balvām, tad tur būtu jābūt atsaucēm. Pēc tam, kad raksts būs kārtībā, to varēs pārvietot uz pareizo nosaukumu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.14 (EET)
::::Bet jebkurā gadījumā enciklopēdijas rakstam nav jāizskatās pēc CV, un nav tik skrupulozi jāuzskaita pilnīgi viss. Tur jau tas saraksts lielāks, nekā Raimondam Paulam :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 10.43 (EET)
:::::Liels paldies par atbildi, ieteikumiem un otro iespēju. Noteikti pieķeršos šim un pozitīva rezultāta gadījumā centīšos turpināt ar nākamajiem. Veidotie darbi tik tiešām tika ņemti no mākslinieka mājas lapā pieejamā CV, jo citiem māksliniekiem darbi arī tiek uzskaitīti, bet saprotu, ka ir jāizvirza kādi ķvalitatīvi ne kvantitativi kritēriji, pēc kuriem būtu tie jāatlasa. Jauku dienu! [[Dalībnieks:LaimonsDimants|LaimonsDimants]] ([[Dalībnieka diskusija:LaimonsDimants|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 10.29 (EET)

== Jautājums no [[User:Spnq|Spnq]] (2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31) ==

Labdien!

Es cenšos sasaistīt rakstu &quot;Oleandru dzimta&quot; ar angļu valodas wiki rakstu &quot;Apocynaceae&quot;, taču man Vikipēdija atgriež kļūdu &quot;You do not have the permissions needed to carry out this action. / Šī lapa ir aizsargāta, lai novērstu tās izmainīšanu vai citas darbības.&quot;
Šādu ziņojumu redzu pirmo reizi, man citus jaunos rakstus ir veiksmīgi izdevies sasaistīt un no modālajā logā sniegtās informācijas nevaru saprast, kas man jādara, lai rakstus sasaistītu. 

Vai tu varētu, lūdzu, palīdzēt sasaistīt šos divus rakstus? :) --[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.31 (EET)

:Sasaistīju. Nesastapu problēmu... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.50 (EET)
:@[[Dalībnieks:Spnq|Spnq]], lūk @[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] jau palīdzēja. Iemeslu atradu - tā saite starp valodām tiek glabāta vēl citur (Vikidatu projektā: [[wikidata:Q173756|Q173756]]) un tur to lapu var labot tikai pieredzējuši dalībnieki. Vairumā gadījumu šādu problēmu nav. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 14.59 (EET)
::Liels paldies! [[Dalībnieks:Spnq|Spnq]] ([[Dalībnieka diskusija:Spnq|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 15.36 (EET)
:::{{ping|Spnq}} konkrētais Vikidatu ieraksts bija pa daļai aizsargāts (slēdzenes simbols augšā labajā pusē), tas nozīmē, ka jābūt pagājušām vismaz 4 dienām kopš dalībnieka reģistrēšanās, un jābūt veiktiem 50 labojumiem. Tā ka šī problēma ar laiku atrisināsies pati no sevis.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 16.17 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41) ==

Hello!
I'm trying to create a new page. The system doesn't allow to publish User:Think Tank Creative Museum/Nicolaus von Himsel
Would you be so kind to help?
Regards --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 18.41 (EET)

:Hello, @[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]]! Please try again with smaller edits. There is a restriction for new users to make big changes in articles to protec against vandalism. As you will gain more edits this restriction will go away. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 7. februāris, plkst. 23.59 (EET)

== Jautājums no [[User:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] (2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49) ==

Hi! I have been blocked by someone who calls himself crazycomputers? Is this ok? And how you suggest to proceed if I still would like to contribute and publish info about Himsel in English - such info about this person doesn't exsist in wikipedia. I have solid and edited translation. Sorry if question is stupid, I am new here on this platform. --[[Dalībnieks:Think Tank Creative Museum|Think Tank Creative Museum]] ([[Dalībnieka diskusija:Think Tank Creative Museum|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 09.49 (EET)

:I am not able to help in any way on English Wikipedia. It seems that you have been blocked based on [[:en:Wikipedia:Username_policy#Promotional_usernames|Promotional username policy]]. I suggest discussing the problem on English Wikipedia in areas where you are allowed to post. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 8. februāris, plkst. 10.14 (EET)

== Maznozīmīgs temats? ==

Apšaubīji Patriks Peterson raksta nozīmīgumu, minēdams, ka Eirovīzijas atlases dalībnieiem lapas netaisat. Uzskatām, ka Patriks guvis un turpina gūt pietiekamu atpazīstamību, lai viņam tiktu saglabāta jau esošā vikipēdijas lapa un nekādas izmaiņas netiktu veiktas. Pat ja šobrīd divas esošās dziesmas, kuras bijušas un joprojām ir gan radio gan straumēšanas vietņu topos, kā arī Eirovīzijas atlases dalība līdzās Latvijas zināmākajiem mūziķiem tev nešķiet pietiekami &quot;nozīmīgi&quot;, būtu stulbi rakstu izdzēst un pēc mēneša vai diviem taisīt atkal tādu pašu jaunu, Patrika atpazīstamībai augot līdz &quot;nozīmīgi&quot; pietiekamam standartam, kurš, mūsuprāt, jau šobrīd ir sasniegts. --[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 03.52 (EET)PEproduction

:Ja jūs runājat par sevi daudzskaitlī, tas vien ir pietiekams Vikipēdijas noteikumu pārkāpums, lai jūs bloķētu - akauntiem jābūt individuāliem. Patiesībā, arī šāds dalībnieka vārds stingrākās valodu redakcijās var novest pie bloka, sk. augstāk esošo sarunu. Un Vikipēdijas politiku attiecībā uz nenozīmīgiem tematiem nenosaka latviešu redakcija - tā ir kopīga projekta līnija, ka šeit nav reklāmas dēlis un ka raksti par personām, kas neatbilst minimālajām nozīmības prasībām, kaitē Vikipēdijas reputācijai un tādēļ ir nevēlami. Tas vai šī politika patīk personiski Papuasam vai citiem, ir nesvarīgi, tāpat ir nesvarīgi, vai tam cilvēkam izdosies kaut ko sasniegt nākotnē. No raksta jābūt redzamai cilvēka/grupas nozīmībai, citādi viņš ir dzēšams - un kā saprotu, neviens nespēj vai negrib šādus apliecinājumus atrast. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.40 (EET)
::Daudzskaitlī, jo ir komandas cilvēki, ar kuriem par šo esmu apspriedies. Vai tas arī ir aizliegts? 
::Mākslinieka biogrāfija, diskogrāfija un informācija, kura jau tapusi noderīga žurnālistiem preses relīžu veidošanā, it nemaz nav sevis popularizēšana.
::Tad tieši kas pietrūkst un kādu apliecinājumu tev vajag, lai mākslinieks būtu pieskaitāms šiem 'guidelines'? [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.47 (EET)
::: Šeit lietotāji runā savā, nevis kaut kādas grupas vārdā, lai uzpūstu savu nozīmību.
::: Ievietošana Vikipēdijā nav popularizēšana tad, ja popularitāte jau ir iegūta bez tās. Ja tādas nav, tā ir tikai reklāma uz sveša rēķina.
::: Pietrūkst sasniegumu, kas pierādītu personas nozīmību. Prasības tās pašas kas agrāk: [[Vikipēdija:Nozīmīguma_kritēriji#Mūzika]]. Ja kaut kas tāds bijis - gādājam par to atsauces. Neaizmirstam, ka mēs te visi esam ieinteresēti, lai būtu vairāk rakstu - bet noteikumiem atbilstošu. Pašlaik viņš tāds nav, un guglis arī nekādus sasniegumus neuzrāda. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 13.06 (EET)
: Iepriekšējā reize: [[Dalībnieka diskusija:DJ EV#Lapas dzēšana]]. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 04.53 (EET)
:@[[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] - Arī jums labrīt! Kolēģis jau atbildēja - Vikipēdija nav sevis popularizēšanas rīks, tā ir enciklopēdija un tai ir savi kritēriji un standarti. Šobrīd rakstu neviens vēl nedzēš, tikai atzīmē kā problemātisku. Apskatot atsauces redzam tikai startu Eirovīzijas atlasē, divas preses relīzes (bez konkrēta autora) par Eirovīzijas dziesmu un viena ziņa par radošas nometnes rezultātu. Spotify divām dziesmām kopā ir ap 35 000 klausījumu. Novēlu panākumus un kad tie būs, tad arī nebūs problēmu savākt atsauces. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 10.30 (EET)
::Labrīt un paldies! Apskatīšu kādas atsauces vēl varu pievienot, ja ar šīm ir par maz. [[Dalībnieks:PEproduction|PEproduction]] ([[Dalībnieka diskusija:PEproduction|diskusija]]) 2022. gada 16. februāris, plkst. 12.50 (EET)

== Jautājums no [[User:Amandazule|Amandazule]] par [[Dalībnieks:Amandazule/Smilšu kaste]] (2022. gada 10. marts, plkst. 19.57) ==

Labdien!
Esmu izveidojusi savā &quot;Smilšu kastē&quot; rakstu, taču vēlos to pārvietot uz īsto raksta veidošanas vietu, neko no jauna nepārrakstot. Kā tas būtu jāveic?
Paldies! --[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 10. marts, plkst. 19.57 (EET)

:@[[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] Labdien, kolēģis jau pārvietoja pareizi. Droši jautājiet, ja vēl vajadzīga palīdzība. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.06 (EET)
::Labdien!
::Manis izveidotajam un publicētajam rakstam &quot;Sirds troponīna tests&quot; ir vajadzīga kategorija. Es pievienoju kategoriju &quot;Veselība&quot;, taču redzu, ka šis paziņojums par kategorijas pievienošanu vēl joprojām nav pazudis. 
::Jautājums par raksta definīciju ievadā - Vai lūgums pēc tās nozīmē, ka man nepieciešams jau pašā ievadā norādīt, ko &quot;sirds troponīna tests&quot; nozīmē?
::Paldies. [[Dalībnieks:Amandazule|Amandazule]] ([[Dalībnieka diskusija:Amandazule|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 12.42 (EET)
:::Tās veidnes par nepilnībām pieliku es, pašas viņas nepazūd. Es ceru, ka kāds no mūsu medicīnas speciālistiem pamanīs un uzliks sīkāku kategoriju, tāpēc nesteidzos noņemt (nezinātājiem tais kategoriju dzīlēs grūti ko saprast). Par ievadu - jā, ja jau raksts saucas &quot;Sirds troponīna tests&quot;, tad jāraksta tieši par to, kas tas ir. Raksts apmēram par 50% vispār ir par citām tēmām, kam nav sakara ar tā nosaukumu - par troponīnu, kardiovaskulārajām slimībām utt., kas - manuprāt - būtu  pārnesami uz atsevišķiem rakstiem par šīm lietām, bet tās ir tikai manas personiskās domas, kas nav citiem obligātas. Bet ievads par nosaukuma tēmu vajadzīgs noteikti. Vēl ir pāris sīkumi, kā iekšsaišu trūkums, bet tas nav tik principiāli.
:::Piemēra pēc - raksts par līdzīgu tēmu [[Magnētiskās rezonanses tomogrāfija]], kurš veltīts tieši nosauktajai tēmai.
:::Jā, un nekrītiet pesimismā - jūsu raksts pirmajam mēģinājumam ir izcili labs, reti kuram jau no sākuma tā sanāk. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 11. marts, plkst. 13.07 (EET)

== Jautājums no [[User:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] (2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15) ==

kā man izveidot savu lapu? --[[Dalībnieks:Sofiaaggg|Sofiaaggg]] ([[Dalībnieka diskusija:Sofiaaggg|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.15 (EEST)
:{{ping|Sofiaaggg}} klikšķis uz sarkanās saites šajā pašā tekstā. Eksperimentiem lūgums izmantot [[Dalībnieks:Sofiaaggg/Smilšu kaste|smilšu kasti]], nevis rakstus. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 24. aprīlis, plkst. 17.27 (EEST)

== Borgward ==

@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Sveiki!

lūdzu, vai varat izveidot rakstu latviešu Vikipēdijā par Borgward un izmantot saturu no citas Vikipēdijas, ja varat, vai uzrakstiet to saviem vārdiem.

Paldies [[Dalībnieks:SSHTALBI|SSHTALBI]] ([[Dalībnieka diskusija:SSHTALBI|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 01.35 (EEST)

== Jautājums no [[User:Eremu1|Eremu1]] (2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58) ==

Labdien! 
Rakstu par nepieciešamo atsauci rakstā &quot;Stabilitātei!&quot;, vienu atsauci esmu pielicis, taču otro es neesmu sapratis, vai jūs varētu paskaidrot, kādu vajag atsauci? Ja runa iet par populismu, partijas lozungi un vispārējā darbība ir diezgan populistiski (piemēram, programma kurā partija grib samazināt Saeimas deputātu skaitu vai arī vienkāršās tautas un valdošo politiķu pretnostatīšana, kura ir dzirdama jebkurā Alekseja Rosļikova runā), taču neviena partija nesauc sevi par populistiem.
Paldies! --[[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] ([[Dalībnieka diskusija:Eremu1|diskusija]]) 2022. gada 22. jūlijs, plkst. 22.58 (EEST)

:Manuprāt - pats vārds &quot;populistiska&quot; ir neenciklopēdisks, jo aizskarošs un neinformatīvs (jebkura partija, kuru interesē vēlētāju atbalsts, ir populistiska). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. jūlijs, plkst. 00.09 (EEST)

== Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47) ==

Sveiki! Lūdzu,vai man ir atļauja izlabot kļūdainu tekstu,vai tāda ir tikai administratoriem? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.47 (EEST)
:Visiem, pat anonīmiem šāda atļauja ir, izņemot dažas īpaši aizsargātas lapas :) Administratori vairāk pieskata citu labojumus nekā labo paši. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 09.54 (EEST)
:@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Labrīt! Labojumus droši var veikt jebkurš dalībnieks. Mēs kā administratori pieskatīsim, lai viss ir korekti. Veiksmi darbā un nekautrējaties lūgt palīdzību. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 10.10 (EEST)

Paldies Jums, [[Egilus]] un [[Papuass|Papuas]],veiksmi Jums šajā atbildīgajā darbā. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 29. jūlijs, plkst. 18.52 (EEST)

== Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 31. jūlijs, plkst. 09.02) ==

Labrīt! Vēlējos palūgt,kā var izveidot atsauci? --[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 31. jūlijs, plkst. 09.02 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ir vairāki varianti. Vizuālajā redaktorā tas ir pāris pogu klikšķināšana (rīkojslā poga &quot;Atsauce&quot;, iekopējam URL un spiežam &quot;Ģenerēt&quot;), vikikoda režīmā mums ir garāks apraksts [[Palīdzība:Atsauces un ārējās saites]] (īsumā: liekam URL saiti starp ref iezīmēm &lt;nowiki&gt;&lt;ref&gt;https://www.lsm.lv/&lt;/ref&gt;&lt;/nowiki&gt;). Droši jautājiet vēl — darbadienās atbildēšu savlaicīgāk. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.40 (EEST)

Sveiki! Lieliski Jūs saprotu,paldies arī par atbildi,bet es ieskatījos pamācībā un sapratu. Paldies!
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 12.15 (EEST)Aérospatiale Concorde.

== Jautājums no [[User:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] (2022. gada 5. augusts, plkst. 10.18) ==

Labrīt! Vēlējos pajautāt,kādēļ automātiskā atsauču veidošana pārstāja funkcionēt? Es spiežu,rāda,ka automātiskā veidošana nenostrādāja,vajag manuāli. Es jau varu mēģināt arī manuāli,bet automātiski sanāk daudz ātrāk.
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.18 (EEST)Aérospatiale Concorde

:Viņa funkcionē, bet ne vienmēr. Piemēram, uz PDF failiem viņa nestrādā vispār. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 13.36 (EEST)

Paldies! [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.20 (EEST)</text>
      <sha1>qm03ba3spqjutjober86553pptyyfs6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Manchester United FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20919</id>
    <revision>
      <id>3666968</id>
      <parentid>3650748</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:32:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14511" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #fee702
| bg_color   = #e31b22
|    nos = ''Manchester United''
|   logo = [[Attēls:Manchester United FC crest.svg|175px]]
|  pilns = ''Manchester United Football Club''
| iesauka = ''The Red Devils (sarkanie velni)''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Mančestra}}
|    dib = 1878
|   stad = ''[[Old Trafford]]''
| ietilp = 74 879
|   prez = {{flaga|ASV}} [[Džoels Greizers]]&lt;br&gt;{{flaga|ASV}} [[Āvrams Gleizers]]
|   tren = {{flaga|Nīderlande}} [[Eriks ten Hags]]
|   līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
|    sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
|    poz = 6. vieta
| pattern_la1 = _mufc2223h| pattern_b1 = _mufc2223h| pattern_ra1 = _mufc2223h| pattern_sh1 = _mufc2223h| pattern_so1 = _mufc2223hl
| leftarm1 = FF0000| body1 = FF0000| rightarm1 = FF0000| shorts1 = FFFFFF| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _mufc2223a| pattern_b2  = _mufc2223A| pattern_ra2 = _mufc2223a| pattern_sh2 = _mufc2223h2| pattern_so2 = _mufc2223al
| leftarm2= FFFFFF| body2 = FFFFFF| rightarm2 = FFFFFF| shorts2 = 000000| socks2  = FFFFFF
| pattern_la3 = | pattern_b3  = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = 
| leftarm3= | body3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3  = 
}}

'''''Manchester United Football Club''''' ir [[Anglijas Premjerlīga]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Mančestra]]s [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]].

Klubs dibināts [[1878]]. gadā (toreizējais nosaukums — ''Newton Heath''). [[1902]]. gadā tika pārdēvēts par ''Manchester United'' un ieguva savus tradicionālos sarkanbaltsarkanos formastērpus. [[1908]]. gadā pirmo reizi uzvarēja Anglijas Futbola Līgas pirmajā divīzijā (toreiz augstākā līga Anglijā). [[1968]]. ieguva Eiropas kausu. [[1991]]. gadā ieguva Kausu Ieguvēju kausu, bet [[1992]]. gadā - UEFA Superkausu. [[1999]]. gadā dramatiskā cīņā uzvarēja Eiropas čempionu līgā.

Tas ir viens no pasaules vadošajiem futbola klubiem. Pasaules slavu tas ieguva trenera [[Mets Basbijs|Meta Basbija]] vadībā, kad tas kļuva leģendārs ar savu nemainīgo uzbrukuma stila futbolu. Mančestras klubā ir spēlējuši daudzi leģendāri futbolisti, tostarp [[Bobijs Čarltons]], [[Džordžs Bests]], [[Ēriks Kantonā]], [[Peters Šmeihels]], [[Deivids Bekhems]], [[Krištianu Ronaldu]], [[Gērijs Nevils]], [[Raiens Gigss]], [[Edvīns van der Sārs]], [[Rūds van Nistelrojs]] un [[Dimitars Berbatovs]].
 	
Par kluba galveno treneri laikā no 1986. gada 6. novembra līdz 2013. gadam strādāja [[Alekss Fergusons|Sers Alekss Fergusons]]. Viņš ir kluba veiksmīgākais treneris, izcīnījis 26 nozīmīgus apbalvojumus. Pēc tam par kluba galveno treneri kļuva [[Deivids Moizs]], taču 4 spēles pirms ļoti neveiksmīgās sezonas beigām, tika atlaists. Atlikušās sezonas spēlēs galvenā trenera amatā atradās kluba leģenda [[Raiens Gigss]].

2014. gada 19.maijā par ''Manchester United'' treneri kļuva holandiešu speciālists [[Luijs van Gāls|Luijs Van Gāls]], kas pie kluba stūres bija līdz 2015.—2016. gada sezonas beigām. 2016. gada 27. maijā par kluba galveno treneri tika apstiprināts portugāļu speciālists [[Žuze Mourinju]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Mourinho appointed United manager |url=http://www.manutd.com/en/News-And-Features/Football-News/2016/May/club-statement-manchester-united-confirm-jose-mourinho-as-new-manager.aspx |work=ManUtd.com |publisher=Manchester United |language=en|accessdate=27 May 2016}}&lt;/ref&gt;

Vidējais apmeklētāju skaits uz spēli ''[[Old Trafford]]'' stadionā ir bijis visaugstākais, salīdzinot ar citām Anglijas komandām, kopš 1964.-65. gada sezonas.{{Nepilnīgs}}
== Vēsture ==
=== Sākuma gadi (1878.—1945.) ===
Klubs tika izveidots 1878. gadā kā ''Newton Heath LYR F.C.'', dzelzceļa depo komanda. 1892. gadā komanda pievienojās [[Apvienotā futbola līga|Apvienotajai futbola līgai]] un kļuva neatkarīga no dzelzceļa kompānijas, atmesdama burtus ''LYR'' no sava nosaukuma. Pēc gada komanda pārcēlās uz jaunu laukumu - ''[[Bank Street (futbola stadions)|Bank Street]]'', Kleitonā, Mančestrā.
	
1902. gada janvārī lielo kluba parādu dēļ to grasījās likvidēt. Kapteinis [[Harijs Stefords]] atrada četrus vietējos biznesmeņus, kas pauda vēlmi ieguldīt naudu, lai klubs varētu darboties. Šie cilvēki atkal mainīja kluba nosaukumu. 1902. gada 26. aprīlī Mančestras United tika oficiāli izveidots.

1905.-06. gada sezonā komandu vadot [[Ernests Mainals|Ernestam Mainalam]], kurš sāka pildīt trenera pienākumus 1903. gadā, klubs palika otrajā vietā [[Anglijas futbola līga]]s Otrajā divīzijā. Tādējādi klubs pirmo reizi tā pastāvēšanas vēsturē izcīnīja tiesības spēlēt augstākajā divīzijā, kur tas 1908. gadā izcīnīja savu pirmo titulu. Sezonas turpinājumā klubs uzvarēja jaunizveidotajā kausa izcīņā ar nosaukumu [[FA Community Shield|Charity Shield]]. Sezona tika pabeigta ar kluba pirmo uzvaru [[FA kauss|FA kausā]]. Otro reizi klubs uzvarēja augstākajā divīzijā 1910.-11. gada sezonā.
	
1922. gadā klubs tika pazemināts uz Otro divīziju, kur tas spēlēja līdz atkārtotai paaugstināšanai 1925. gadā. 1931. gadā klubs atkal tika pazemināts uz Otro divīziju. 1934. gadā tas ierindojās 20. vietā Otrajā divīzijā, kas bija kluba visu laiku viszemākākā pozīcija Anglijas futbolā. 1938.-39. gada sezonā, kas bija pēdējā pirms [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] - klubs finišēja 14. vietā augstākajā divīzijā.

=== Bazbija gadi (1945.—1969.) ===
1945. gada oktobrī par kluba treneri kļuva [[Mets Bazbijs]], kurš stingri pārvaldīja visu klubā notiekošo - spēlētāju pārejas un treniņus. Bazbija vadībā komanda izcīnīja otro vietu Pirmajā divīzijā 1947., 1948. un 1949. gadā. Viņš arī palīdzēja komandai izcīnīt FA kausu 1948. gadā. 1952. gadā klubs atkal uzvarēja augstākajā divīzijā. Tas bija kluba pirmais tituls 41 gada laikā. Tas līdz šim ir bijis ilgākais laiks, komandai neuzvarot nevienā līgas sezonā.
 	
1957. gadā klubs kļuva par pirmo Anglijas komandu, kura piedalījās [[UEFA Čempionu Līga|UEFA Čempionu Līgā]], lai gan pirms gada to varēja izdarīt arī [[Chelsea F.C.]], bet [[Anglijas Futbola Asociācija]] viņiem to aizliedza. Klubs aizkļuva līdz pusfinālam kurā piekāpās [[Madrides &quot;Real&quot; (futbols)|Madrides Real]] klubam. Šajā sezonā klubs sasniedza savu labāko rezultātu gūto vārtu ziņā, kas vēl šodien nav ticis pārspēts - 10:0 uzvara pār beļģu [[Anderlecht F.C.]].

1958. gada 6. februārī Minhenē, atgriežoties no Eiropas kausa ceturtdaļfināla spēles pret [[Belgradas &quot;Crvena Zvezda&quot;]] avarēja lidmašīna, kurā atradās komanda un pavadošais personāls. No 44 cilvēkiem, kas bija lidmašīnā, 23 gāja bojā, tajā skaitā 8 futbolisti.

60. gados komanda tika atjaunota, to papildinot ar vairākiem jauniem spēlētājiem, tajā skaitā [[Džordžs Bests|Džordžu Bestu]]. 1963. gadā klubs izcīnīja FA kausu, bet 1965. un 1967. gadā kļuva par Anglijas čempioniem. 1968. gadā &quot;United&quot; kļuva par pirmo Anglijas klubu, kurš ieguvis Eiropas kausu. Kausa izcīņas finālā &quot;United&quot; ar 4:1 uzvarēja [[Lisabonas &quot;Benfica&quot;]]. 1969. gadā Bazbijs atkāpās no galvenā trenera amata. Viņa vietā stājās bijušais kluba spēlētājs Vilfs Makginess.

1972. gada decembrī par &quot;United&quot; galveno treneri kļuva Tomijs Dohertijs. 1974. gadā &quot;United&quot; palika priekšpēdējā vietā 1. divīzijā un izkrita uz 2. divīziju, kur nākamajā sezonā uzvarēja un varēja atgriezties 1. divīzijā.

=== Fergusona gadi (1986.—2013.) ===
1986. gadā par &quot;United&quot; galveno treneri kļuva [[Alekss Fergusons]]. 1992–93. gada sezonā klubs kļuva par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]s čempioniem. 1998–99. gada sezonā &quot;United&quot; kļuva par pirmo komandu, kas vienā sezonā uzvarējusi Premjerlīgā, ieguvusi FA kausu un triumfējusi [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgā]].

Fergusona vadīšanas laikā &quot;United&quot; kopumā izcīnīja 13 [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] titulus, 5 [[FA kauss|FA kausus]], 4 [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausus]], 10 Anglijas superkausa jeb [[FA Charity/Community|FA Community Shield]] trofejas, 2 [[UEFA Čempionu līga]]s trofejas, 1 [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausu]], 1 [[UEFA Superkauss|UEFA Superkausu]], kā arī 1 [[Starpkontinentālo kausu]] un 1 [[FIFA Klubu Pasaules kauss|FIFA Klubu Pasaules kausu]].

== Spēlētāji ==
=== Komandas sastāvs ===
:''Atjaunots {{dat|2022|08|05||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.manutd.com/en/players-and-staff/first-team|title=Man Utd First Team Squad &amp; Player Profiles{{!}} Roster|website=www.manutd.com|access-date=2020-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player |no= 1 |nat=ESP |pos=GK |name=[[Davids de Hea]]}}
{{Fs player |no= 2 |nat=SWE |pos=DF |name=[[Viktors Lindelēfs]]}}
{{Fs player |no= 3 |nat=CIV |pos=DF |name=[[Ēriks Baijī]]}}
{{fs player |no= 4 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Fils Džonss]]}}
{{Fs player |no= 5 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Harijs Magvairs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player |no= 6 |nat=ARG |pos=DF |name=[[Lisandro Martiness]]}}
{{Fs player|name=[[Krištianu Ronaldu]]|pos=FW|no=7|nat=POR}}
{{fs player |no= 8 |nat=POR |pos=MF |name=[[Brunu Fernandešs]]}}
{{fs player |no= 9 |nat=FRA |pos=FW |name=[[Antonī Marsiāls]]}}
{{Fs player |no=10 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Markuss Rešfords]]}}
{{Fs player|name=[[Meisons Grīnvuds]]|pos=FW|no=11|nat=ENG}}
{{Fs player |no=12 |nat=NED |pos=DF |name=[[Tairels Malasija]]}}
{{Fs player |no=14 |nat=DEN |pos=MF |name=[[Kristians Eriksens]]}}
{{fs player |no=16 |nat=CIV |pos=MF |name=[[Amads Diallo]]}}
{{fs player |no=17 |nat=BRA |pos=MF |name=[[Freds (futbolists, dzimis 1993. gadā)|Fredži]]}}
{{Fs player |no=19 |nat=FRA |pos=DF |name=[[Rafaels Varāns]]}}
{{fs player |no=20 |nat=POR |pos=DF |name=[[Djogu Dalo]]}}
{{Fs mid}}
{{fs player |no=22 |nat=ENG |pos=GK |name=[[Toms Hītons]]}}
{{Fs player |no=23 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Lūks Šo]]}}
{{fs player |no=25 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Džeidons Sančo]]}}
{{Fs player |no=28 |nat=URY |pos=FW |name=[[Fakundo Pelistri]]}}
{{fs player |no=29 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Ārons Van-Bisaks]]}}
{{fs player |no=33 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Brendons Viljamss]]}}
{{fs player |no=34 |nat=NED |pos=MF |name=[[Donijs van de Bēks]]}}
{{fs player |no=36 |nat=SWE |pos=FW |name=[[Entonijs Elanga]]}}
{{fs player |no=37 |nat=ENG |pos=MF |name=[[Džeimss Gārners]]}}
{{fs player |no=38 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Aksels Tuanzebe]]}}
{{Fs player |no=39 |nat=SCO |pos=MF |name=[[Skots Maktominejs]]}}
{{Fs player |no=43 |nat=ENG |pos=DF |name=[[Tedens Mengi]]}}
{{Fs player |no=44 |nat=NED |pos=FW |name=[[Tahits Čongs]]}}
{{Fs player |no=46 |nat=TUN |pos=MF |name=[[Hanibals Medžbri]]}}
{{Fs player |no=47 |nat=ENG |pos=FW |name=[[Šola Šortairs]]}}
{{Fs player |no=49 |nat=ARG |pos=FW |name=[[Alehandro Garnačo]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (20): 1907–08, 1910–11, 1951–52, 1955–56, 1956–57, 1964–65, 1966–67, 1992–93, 1993–94, 1995–96, 1996–97, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2010–11, 2012–13
** Vicečempioni (17): 1946–47, 1947–48, 1948–49, 1950–51, 1958–59, 1963–64, 1967–68, 1979–80, 1987–88, 1991–92, 1994–95, 1997–98, 2005–06, 2009–10, 2011–12, [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]]
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1935–36, 1974–75
** Vicečempioni (3): 1905–06, 1924–25, 1937–38
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (12): 1908–09, 1947–48, 1962–63, 1976–77, 1982–83, 1984–85, 1989–90, 1993–94, 1995–96, 1998–99, 2003–04, 2015–16
** Finālisti (8): 1956–57, 1957–58, 1975–76, 1978–79, 1994–95, 2004–05, 2006–07, 2017–18
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1991–92, 2005–06, 2008–09, 2009–10, 2016–17
** Finālisti (4): 1982–83, 1990–91, 1993–94, 2002–03 
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (21): 1908, 1911, 1952, 1956, 1957, 1965, 1967, 1977, 1983, 1990, 1993, 1994, 1996, 1997, 2003, 2007, 2008, 2010, 2011, 2013, 2016
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Kausa ieguvēji (3): 1967–68, 1998–99, 2007–08
** Finālisti (2): 2008–09, 2010–11
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2016–17
** Finālisti (1): 2020–21
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1990–91
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1991
** Finālisti (3): 1999, 2008, 2017 
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1999
** Finālisti (1): 1968 
* '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 2008

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.manutd.com/ Oficiālā kluba vietne]

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Manchester United F.C.]]</text>
      <sha1>3zpj788dd8wp0diyyrechquje8wiul3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Newcastle United FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>20928</id>
    <revision>
      <id>3666969</id>
      <parentid>3666468</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:36:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5865" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000000
| nos        = Ņūkāslas &quot;United&quot;
| logo       = [[Attēls:Newcastle_United_crest.png|175px]]
| pilns      = Ņūkāslas futbola klubs &quot;United&quot; (''Newcastle United Football Club'')
| iesauka    = žagatas (''The Magpies'')
| pilsēta    = {{Vieta|Anglija|Ņūkāsla pie Tainas}}
| dib        = 1892
| dib_mēn    = 12
| dib_dat    = 9
| stad       = ''[[St James' Park]]''
| ietilp     = 52 405
| prez       = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Yasir Al-Rumayyan]]
| tren       = {{flaga|Anglija}} [[Edijs Hovs]]
| līga       = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez        = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz        = 11. vieta 
| pattern_la1 = _newcastle2223h
| pattern_b1 = _newcastle2223h
| pattern_ra1 = _newcastle2223h
| pattern_sh1 = _newcastle2223h
| pattern_so1 = _newcastle2223h
| leftarm1 = 000000
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _newcastle2223a
| pattern_b2 = _newcastle2223a
| pattern_ra2 = _newcastle2223a
| pattern_sh2 = _newcastle2223a
| pattern_so2 = _newcastle2223a
| leftarm2 = 001363
| body2 = 001363
| rightarm2 = 001363
| shorts2 = eeb12a
| socks2 = eeb12a
| pattern_la3 = _newcastle2223t
| pattern_b3 = _newcastle2223t
| pattern_ra3 = _newcastle2223t
| pattern_sh3 = _newcastle2223t
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 019E73
| socks3 = FFFFFF
}}

''''Ņūkāslas futbola klubs &quot;United&quot;''' ({{val|en|Newcastle United Football Club}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Komanda ir četrkārtēja Anglijas čempione.

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunināts {{Dat|2022|8|5||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nufc.co.uk/teams/first-team/|title=First Team|website=Newcastle United Football Club|access-date=2020-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=SVK|pos=GK|name=[[Martins Dūbravka]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=IRL|pos=DF|name=[[Kīrans Tripjē]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=WAL|pos=DF|name=[[Pols Damets]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Svens Botmans]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=SUI|pos=DF|name=[[Fabians Šērs]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džemals Lasēls]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no= 7|nat=BRA|pos=FW|name=[[Žoelintons]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džondžo Šelvijs]]}}
{{fs player|no= 9|nat=ENG|pos=FW|name=[[Kalums Vilsons]]}}
{{Fs player|no=10|nat=FRA|pos=FW|name=[[Allāns Senmaksimēns]]}}
{{Fs player|no=11|nat=SCO|pos=MF|name=[[Mets Ričijs]]}}
{{Fs player|no=12|nat=NIR|pos=DF|name=[[Džamals Luiss]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ENG|pos=DF|name=[[Mets Tārgets]]}}
{{Fs player|no=17|nat=SWE|pos=DF|name=[[Emīls Krafts]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ARG|pos=DF|name=[[Federiko Fernandess]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=19|nat=ESP|pos=DF|name=[[Havjers Mankiljo]]}}
{{Fs player|no=20|nat=NZL|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]}}
{{Fs player|no=21|nat=SCO|pos=MF|name=[[Raiens Freizers]]}}
{{Fs player|no=22|nat=ENG|pos=GK|name=[[Niks Poups]]}}
{{Fs player|no=23|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeikobs Mērfijs]]}}
{{Fs player|no=24|nat=PAR|pos=MF|name=[[Migels Almirons]]}}
{{Fs player|no=26|nat=ENG|pos=GK|name=[[Karls Dārlovs]]}}
{{Fs player|no=27|nat=ENG|pos=MF|name=[[Metijs Longstafs]]}}
{{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džo Viloks]]}}
{{Fs player|name=[[Marks Džilespijs]]|pos=GK|no=29|nat=ENG}}
{{Fs player|no=31|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kellands Votss]]}}
{{Fs player|no=32|nat=SCO|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]}}
{{Fs player|no=33|nat=ENG|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]}}
{{fs player|no=36|nat=ENG|pos=MF|name=[[Šons Longstafs]]}}
{{fs player|no=39|nat=BRA|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (4): 1904–05, 1906–07, 1908–09, 1926–27
** Vicečempioni (2): 1995–96, 1996–97
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1964–65, 1992–93, 2009–10, 2016–17
** Vicečempioni (2): 1897–98, 1947–48 
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (6): 1909–10, 1923–24, 1931–32, 1950–51, 1951–52, 1954–55 
** Finālisti (7): 1904–05, 1905–06, 1907–08, 1910–11, 1973–74, 1997–98, 1998–99 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 1975–76
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1909
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1968–69
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2006

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.nufc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C.]]</text>
      <sha1>5ds6go04m00gsoje108aoanz3s6jicz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666970</id>
      <parentid>3666969</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:36:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5867" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #000000
| nos        = Ņūkāslas &quot;United&quot;
| logo       = [[Attēls:Newcastle_United_crest.png|175px]]
| pilns      = Ņūkāslas futbola klubs &quot;United&quot; (''Newcastle United Football Club'')
| iesauka    = žagatas (''The Magpies'')
| pilsēta    = {{Vieta|Anglija|Ņūkāsla pie Tainas}}
| dib        = 1892
| dib_mēn    = 12
| dib_dat    = 9
| stad       = ''[[St James' Park]]''
| ietilp     = 52 405
| prez       = {{flaga|Saūda Arābija}} [[Yasir Al-Rumayyan]]
| tren       = {{flaga|Anglija}} [[Edijs Hovs]]
| līga       = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez        = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz        = 11. vieta 
| pattern_la1 = _newcastle2223h
| pattern_b1 = _newcastle2223h
| pattern_ra1 = _newcastle2223h
| pattern_sh1 = _newcastle2223h
| pattern_so1 = _newcastle2223h
| leftarm1 = 000000
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = 000000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _newcastle2223a
| pattern_b2 = _newcastle2223a
| pattern_ra2 = _newcastle2223a
| pattern_sh2 = _newcastle2223a
| pattern_so2 = _newcastle2223a
| leftarm2 = 001363
| body2 = 001363
| rightarm2 = 001363
| shorts2 = eeb12a
| socks2 = eeb12a
| pattern_la3 = _newcastle2223t
| pattern_b3 = _newcastle2223t
| pattern_ra3 = _newcastle2223t
| pattern_sh3 = _newcastle2223t
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = FFFFFF
| body3 = FFFFFF
| rightarm3 = FFFFFF
| shorts3 = 019E73
| socks3 = FFFFFF
}}

''''Ņūkāslas futbola klubs &quot;United&quot;''' ({{val|en|Newcastle United Football Club}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas bāzējas [[Ņūkāsla pie Tainas|Ņūkāslā]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Komanda ir četrkārtēja Anglijas čempione.

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunināts {{Dat|2022|8|5||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nufc.co.uk/teams/first-team/|title=First Team|website=Newcastle United Football Club|access-date=2020-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=SVK|pos=GK|name=[[Martins Dūbravka]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kīrans Tripjērs]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=WAL|pos=DF|name=[[Pols Damets]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=NED|pos=DF|name=[[Svens Botmans]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=SUI|pos=DF|name=[[Fabians Šērs]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džemals Lasēls]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no= 7|nat=BRA|pos=FW|name=[[Žoelintons]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džondžo Šelvijs]]}}
{{fs player|no= 9|nat=ENG|pos=FW|name=[[Kalums Vilsons]]}}
{{Fs player|no=10|nat=FRA|pos=FW|name=[[Allāns Senmaksimēns]]}}
{{Fs player|no=11|nat=SCO|pos=MF|name=[[Mets Ričijs]]}}
{{Fs player|no=12|nat=NIR|pos=DF|name=[[Džamals Luiss]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ENG|pos=DF|name=[[Mets Tārgets]]}}
{{Fs player|no=17|nat=SWE|pos=DF|name=[[Emīls Krafts]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ARG|pos=DF|name=[[Federiko Fernandess]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=19|nat=ESP|pos=DF|name=[[Havjers Mankiljo]]}}
{{Fs player|no=20|nat=NZL|pos=FW|name=[[Kriss Vuds]]}}
{{Fs player|no=21|nat=SCO|pos=MF|name=[[Raiens Freizers]]}}
{{Fs player|no=22|nat=ENG|pos=GK|name=[[Niks Poups]]}}
{{Fs player|no=23|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeikobs Mērfijs]]}}
{{Fs player|no=24|nat=PAR|pos=MF|name=[[Migels Almirons]]}}
{{Fs player|no=26|nat=ENG|pos=GK|name=[[Karls Dārlovs]]}}
{{Fs player|no=27|nat=ENG|pos=MF|name=[[Metijs Longstafs]]}}
{{Fs player|no=28|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džo Viloks]]}}
{{Fs player|name=[[Marks Džilespijs]]|pos=GK|no=29|nat=ENG}}
{{Fs player|no=31|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kellands Votss]]}}
{{Fs player|no=32|nat=SCO|pos=MF|name=[[Eliots Andersons]]}}
{{Fs player|no=33|nat=ENG|pos=DF|name=[[Dens Bērns]]}}
{{fs player|no=36|nat=ENG|pos=MF|name=[[Šons Longstafs]]}}
{{fs player|no=39|nat=BRA|pos=MF|name=[[Brunu Gimaraiss]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (4): 1904–05, 1906–07, 1908–09, 1926–27
** Vicečempioni (2): 1995–96, 1996–97
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1964–65, 1992–93, 2009–10, 2016–17
** Vicečempioni (2): 1897–98, 1947–48 
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (6): 1909–10, 1923–24, 1931–32, 1950–51, 1951–52, 1954–55 
** Finālisti (7): 1904–05, 1905–06, 1907–08, 1910–11, 1973–74, 1997–98, 1998–99 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 1975–76
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1909
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1968–69
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2006

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.nufc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Newcastle United F.C.]]</text>
      <sha1>l0wf19cabo188dexaqkgzhj9kxbnkot</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Polijas kampaņa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>21602</id>
    <revision>
      <id>3666922</id>
      <parentid>3500212</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:22:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8518" xml:space="preserve">[[Attēls:Pasaules karte Otrā pasaules kara sākumā.png|thumb|300px|Polija kā [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] valsts (zilā krāsā), Vācija un PSRS kā kā [[Ass valstis|Ass un pro-Ass valstis]] (sārtā krāsā) Polijas kampaņas laikā. Latvija atzīmēta kā neitrāla valsts.]]
[[Attēls:Kamp-wrzes22-anim.gif|thumb|300px|Vācijas un PSRS veiktā Polijas iekarošana]]

'''Polijas kampaņa''' ({{val|pl|Kampania wrześniowa}}, {{val|de|Polenfeldzug}}, {{val|ru|Польский поход РККА}}) jeb '''Ceturtā Polijas dalīšana''' ({{val|pl|IV rozbiór Polski}}) ir apzīmējums [[Trešais Reihs|Trešā Reiha]], [[Slovākija]]s un [[PSRS]] karam pret [[Polijas Otrā republika|Polijas Otro republiku]], kas ilga no 1939. gada [[1. septembris|1. septembra]] līdz [[6. oktobris|6. oktobrim]]. Par [[Polijas dalīšanas|Polijas sadalīšanu]] Vācija jau iepriekš, noslēdzot [[Molotova-Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa paktu]], [[23. augusts|23. augustā]] bija vienojusies ar [[Padomju Savienība|PSRS]]. Ar Polijas kampaņu sākās [[Otrais pasaules karš]] (1939—1945).

== Polijas kampaņas sākums ==
Jau pirms 1939. gada izstrādātā vācu militārā [[operācija &quot;Fall Weiss&quot;]] paredzēja uzbrukumu Polijai 3 virzienos — Polijas austrumu robežai, kā arī no [[Slovākija]]s un [[Austrumprūsija]]s puses. 
Vācu [[propaganda]] 1. septembra uzbrukumu Polijai nodēvēja par atbildi uz 31. augustā notikušo uzbrukumu pierobežā esošajai [[Glivice|Gleivicas]] radiostacijai (t.s. [[Gleivicas incidents|Gleivicas incidentu]]), kurā viņi vainoja poļus. Faktiski to bija sarīkojis ''[[Sicherheitsdienst]]'' vadītājs [[Reinhards Heidrihs]].

Vācijas uzbrukums Polijai sākās agrā 1. septembra rītā 4.40 ar uzlidojumu un [[Veluņa]]s ({{val|pl|Wieluń}}) pilsētas bombardēšanu. Šajā nežēlīgajā uzbrukumā tika sagrauti 75% pilsētas ēku un ap 1200 cilvēku zaudēja dzīvību, lielākā daļa no viņiem bija civiliedzīvotāji.
Pulksten 5.00 no rīta pirmās vācu armijas daļas šķērsoja Vācijas-Polijas robežu. Viena no pirmajām nopietnajām cīņām notika pie [[Mokra]]s pilsētas 8.00 no rīta. Poļu ieņemtās aizsardzības pozīcijas un teritorijas pārzināšana ļāva veiksmīgi pretoties Vācijas forsētajam, bet neelastīgajam uzbrukumam. Lai arī vāciešu tehniskais pārspēks bija milzīgs, poļiem izdevās radīt vāciešiem ievērojamus zaudējumus. Kaujās pie Mokras vācieši bija zaudējuši 800 karavīru (kopā ar ievainotajiem) un 50 [[tanks|tankus]], kamēr poļu zaudējumi bija ap 700 karavīru, kā arī 300 [[zirgs|zirgu]], kas tika izmantoti [[kavalērija]]s vienībās.

Jau no pirmās kara dienas sauszemes cīņas tika pavadītas arī ar apšaudi no gaisa, ko veica vācu ''[[Luftwaffe]]''. Uzbrukumu sāka arī Vācijas sabiedrotās [[Slovākija]]s armija, iebrūkot Polijas dienviddaļā un turpinot uzbrukumu Ziemeļu virzienā. Lietuvas valdība atteicās piedalīties ofensīvā pret Poliju.

== Bzuras kauja ==
{{Galvenais|Bzuras kauja}}

Vislielākā kauja Polijas kampaņas laikā bija [[Bzuras kauja]], kas aizsākās [[9. septembris|9. septembrī]] un turpinājās 10 dienas. Sākotnēji lielus panākumus tajā guva poļi, taču vēlāk vācieši ar savu lielo militāro pārspēku spēja aplenkt poļu karaspēku un pretestību sagrāva. Tā rezultātā vācieši ieguva aptuveni 170 000 kara gūstekņu.

== Varšavas aplenkums ==

Pilsēta jau no paša kara sākuma tika smagi bombardēta, taču aplenkumā esošie pilsētas iedzīvotāji un kareivji aktīvi to aizstāvēja. Cīņas par [[Varšava|Varšavu]] ilga 19 dienas no [[8. septembris|8. septembra]] līdz [[27. septembris|27. septembra]] plkst. 12.00, kad tika parakstīta vienošanās karadarbības izbeigšanu. [[29. septembris|29. septembrī]] vācu gūstā nonāca 100 000 poļu karavīru. Daļa no bruņojuma, ko poļu armija paspēja paslēpt aplenkuma pēdējās dienās, tika izmantota [[Varšavas sacelšanās]] laikā, [[1944]]. gada rudenī.

&lt;gallery&gt;

Bundesarchiv Bild 183-S55480, Polen, Parade vor Adolf Hitler.jpg|Hitlers sveic Vērmahta karavīrus 1939. gada septembrī
Attēls:Zniszczenia1939 0.jpg|[[Veluņa]]s pilsēta pēc vācu uzlidojuma 1. septembrī
Attēls:WBK -battle of Bzura 1939.jpg|Poļu kavalērija [[Bzuras kauja]]s laikā
Soviets entering Wilno.jpg|Sarkanās armijas vienības okupē Viļņu 19. septembrī
Spotkanie Sojuszników.jpg|Vērmahta un un Sarkanās armijas virsnieku tikšanās okupētajā Polijā
Warsaw siege4.jpg|Varšavas aplenkums
Defilada wojsk niemieckich w Warszawie (2-105).jpg|Hitlers sveic Vērmahta karavīrus Varšavā 1939. gada 5. oktobrī
&lt;/gallery&gt;

== PSRS iebrukums ==
[[Attēls:Polish eagle and Soviet soldier.JPG|thumb|200px|Padomju propagandas plakāts (1939).]]
17. septembrī Polijā iebruka arī [[Sarkanā armija]] ar 466 516 karavīriem, 3739 tankiem, 380 bruņumašīnām un apmēram 2000 lidmašīnām.
Galvenās kaujas pret iebrucējiem notika pie [[Viļņa]]s (18.—19. septembrī), [[Ļvova]]s (19.—22. septembrī), [[Grodņa]]s (20.—22. septembrī) un [[Vitična]]s (''Wytyczno'') netālu no [[Ļubļina]]s 1. oktobrī. Pēdējā Polijas armijas vienība kapitulēja 1939. gada 6. oktobrī. Pēc aktīvās karadarbības pārtraukšanas Vācijas armija atkāpās uz rietumiem līdz koriģētajai Vācijas-PSRS demarkācijas līnijai.

Sarkanās armijas zaudējumi nav oficiāli publicēti. Pēc krievu vēsturnieka G. Krivošejeva aplēsēm bija 1475 kritušie (Baltkrievijas frontē 503, Ukrainas frontē 972) un 2383 ievainotie (Baltkrievijas frontē 642, Ukrainas frontē 1741),&lt;ref&gt;Кривошеев Г. Ф., Россия и СССР в войнах XX века: потери вооруженных сил. Статистическое исследование. 1997&lt;/ref&gt; bet pēc Igora Buņiča aplēsēm 5327 kritušie, ievainotie un bezvēsts pazudušie. Turpretī angļu vēsturnieks Dž. Senfords raksta par apmēram 3000 kritušajiem un 10 000 ievainotajiem PSRS pusē un 3000–7000 kritušajiem un līdz 20 000 ievainotajiem Polijas pusē.&lt;ref&gt;The Sovietisation of East Poland. In: George Sanford: Katyn and the Soviet massacre of 1940: truth, justice and memory. Routledge, London 2005&lt;/ref&gt; PSRS kampaņas laikā zaudēja ap 150 tanku.

== Internēšana ==
Lielākā daļa no padomju gūstā kritušajiem poļu virsniekiem tika nogalināti [[Katiņas slaktiņš|Katiņas slaktiņā]] 1940. gada 5. martā.

Savukārt [[Latvijas-Polijas robeža]]i pārbēgušos apmēram 1500 Polijas armijas karavīrus Latvijas valdība nometināja [[Daugavpils]], [[Liepāja]]s, [[Litene]]s, [[Lilaste (Saulkrastu novads)|Lilastes]], [[Cēsis|Cēsu]] un [[Ulbroka]]s (913 karavīru) internēto nometnēs, līdz decembrim uz Vāciju izbrauca 427, uz neitrālām valstīm — 61, uz Lietuvu — 37, uz PSRS vēlējās izbraukt 422 karavīri, kurus atstāja nometnēs.
Lietuvā internēja 4767 Polijas karavīrus, ieskaitot 859 virsniekus. 

Tūlīt pēc [[Baltijas valstu okupācija]]s jau 1940. gada 6. jūlijā [[Lavrentijs Berija]] parakstīja rīkojumu Lietuvā internētos karavīrus pārvest uz Juhnovas un Kozeļskas karagūstekņu nometnēm, kas pirms tam tika gatavotas Baltijas valstu karavīru internēšanai bruņotas pretošanās gadījumā. Līdz 15. jūlijam pārveda Lietuvā internētos karavīrus, bet no 23. augusta līdz 2. septembrim pārveda 811 Latvijā internētos kareivjus — 474 uz Juhovas, 374 uz Kozeļskas nometni.
1941. gada 8. aprīlī Berija parakstīja pavēli par 4000 internēto poļu konvojēšanu uz [[Murmanska]]s apgabalu militārā lidlauka celtniecībai pie Ponoi upes (''Поной'').&lt;ref&gt;[http://www.katyn-books.ru/library/katyn-prestuplenie-protiv-chelovechestva12.html Козельский, Юхновский и Грязовецкий лагеря (июль 1940—июнь 1941 г.)] Библиотека. Исследователям Катынского дела {{krieviski}}&lt;/ref&gt;

== Polijas sabiedrotie ==
Polijas zaudējums kampaņā ir lielā mērā saistīts ar angļu un franču nespēju un nevēlēšanos sākt karu ar Vāciju. Lai arī [[Francija]] un [[Lielbritānija]] bija Polijai devušas savas garantijas un [[3. septembris|3. septembrī]] pieteica Vācijai karu, abas valstis aktīvu karadarbību neizvērsa.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Militārā vēsture]]
[[Kategorija:Otrā pasaules kara kampaņas]]
[[Kategorija:Polijas vēsture]]</text>
      <sha1>sm9ij0a0kc31ueyhhlztueoke4942yx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Arsenal FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22317</id>
    <revision>
      <id>3666896</id>
      <parentid>3666466</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:03:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12343" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #EF0007
| nos = ''Arsenal''
| logo = [[Attēls:Arsenal FC.png|150px]]
| pilns = ''Arsenal Football Club''
| iesauka = ''The Gunners ll(lielgabalnieki)''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}}
| dib = 1886
| stad = ''[[Emirates Stadium]]''
| ietilp = 60 260
| prez = {{flaga|Anglija}} Čips Kesviks
| tren = {{flaga|Spānija}} [[Mikels Arteta]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz = 5. vieta
| pattern_la1 = _arsenal2223h
| pattern_b1  = _arsenal2223h
| pattern_ra1 = _arsenal2223h
| pattern_sh1 = _arsenal2223h
| pattern_so1 = _arsenal2223hl
| leftarm1    = FFFFFF
| body1       = EF0000
| rightarm1   = FFFFFF
| shorts1     = FFFFFF
| socks1      = EF0000
| pattern_la2 = _arsenal2223A
| pattern_b2  = _arsenal2223A
| pattern_ra2 = _arsenal2223A
| pattern_sh2 = _arsenal2223A
| pattern_so2 = _arsenal2223A
| leftarm2    = 181818
| body2       = 181818
| rightarm2   = 181818
| shorts2     = 000000
| socks2      = 000000
| pattern_la3 = _arsenal2223T
| pattern_b3  = _arsenal2223T
| pattern_ra3 = _arsenal2223T
| pattern_sh3 = _arsenal2223T
| pattern_so3 = _arsenal2223T
| leftarm3    = FFD2E7
| body3       = FFD2E7
| rightarm3   = FFD2E7
| shorts3     = 00003E
| socks3      = FFD2E7
}}
'''Londonas &quot;Arsenal&quot;''' ir [[futbols|futbola]] klubs no [[Londona]]s, [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]]. Klubs spēlē Anglijas spēcīgākajā futbola līgā — FA Premjerlīgā. Viens no visapbalvotākajiem klubiem, kas izcīnījis 13 Pirmās līgas un Premjerlīgas uzvarētāja titulus, kā arī 14 reizes izcīnījis FA Kausu.

Šobrīd Arsenal ir viens no pelnošākajiem futbola klubiem Eiropā, pēc 2016.–2017. sezonas datiem ieņemot devīto vietu peļņas ziņā ar €487 miljoniem.&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;https://www2.deloitte.com/content/dam/Deloitte/uk/Documents/sports-business-group/uk-deloitte-sport-football-money-league-2016.pdf&lt;/ref&gt; Balsoties uz sociālo mediju aktivitāti no 2014. gada līdz 2015. gadam, ''Arsenal'' komanda ir piektā atbalstītākā komanda pasaulē.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;

== Vēsture ==
1886. gadā grupa strādnieku no ''Woolwich'' firmas ''Royal Arsenal'' dibināja komandu. Firma ražoja bruņojumu. Kluba nosaukums tika ņemts no ''Dial Square'' darbnīcas vārda (1886). Ap tā paša gada [[Ziemassvētki]]em kluba nosaukumu mainīja uz ''Royal Arsenal''. Pēc dažiem gadiem kluba nosaukumu tika mainīts uz ''Woolwich Arsenal'' (1891). 1893. gadā ''Woolwich Arsenal'' bija pirmā komanda no Anglijas dienvidiem, kas iestājās [[Anglijas futbola līga|Anglijas futbola līgā]]. 1904. gadā tika sasniegta arī Pirmā divīzija jeb Anglijas augstākā līga. 1913. gadā komanda izkrita uz vienu līgu zemāk. Tajā pašā gadā komanda pārcēlās uz [[Highbury stadions|''Highbury'']] stadionu, kur tā spēlēja līdz 2006. gadam. 1914. gadā komanda mainīja nosaukumu uz ''Arsenal Football Club''. 1919. gadā ''Arsenal'' atgriezās Pirmajā divīzijā. Kopš tā laika komanda vairs nav izkritusi līgu zemāk, kas ir Anglijas rekords.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engall.html|title=English Clubs Divisional Movements 1888-2016|website=www.rsssf.com|access-date=2021-01-08}}&lt;/ref&gt; 1925. gadā par komandas galveno treneri kļuva [[Herberts Čepmens]]. Čepmena laikā ''Arsenal'' komanda bija viena no spēcīgākajām komandām Pirmajā divīzijā. Laika posmā no 1930. gada līdz 1938. gadam, ''Arsenal'' komanda izcīnīja piecus Pirmās divīzijas čempionu titulus. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], trofejas ''Arsenal'' komanda izcīnīja daudz retāk. 1962. gadā par treneri kļuva bijušais [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlases]] kapteinis [[Billijs Raits]]. Arī viņa vadībā komanda neguva panākumus un 1966. gadā par treneri kļuva kluba fizioterapeits [[Bērtijs Mī]]. Viņa vadībā komanda izcīnīja pirmo Eiropas trofeju — Starppilsētu gadatirgu kausu. 1974. gadā komandu 34 gadu vecumā sāka vadīt [[Terijs Nīls]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' vienīgo trofeju ieguva 1979. gadā, kad tika uzvarēts [[FA kauss]]. No 1986. gada līdz 1996. gadam par komandas treneri strādāja ''Arsenal'' bijušais futbolists [[Džordžs Greims]]. Viņa vadībā ''Arsenal'' ieguva divus Pirmās divīzijas titulus, [[FA kauss|FA kausu]], kā arī 1994. gadā tika iegūts [[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]. 1996. gadā par komandas galveno treneri tika apstiprināts [[Francija|Francijas]] treneris [[Arsēns Vengers]]. Vengera vadībā ''Arsenal'' spēle uzlabojās, tika pievienoti arī vairāki ārzemju spēlētāji, kā [[Patriks Vieira]] un [[Tjerī Anrī]]. 1997–98. gada sezonā tika izcīnīta arī pirmā [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] trofeja. 2000. gadā tika sasniegts [[UEFA kausa izcīņa|UEFA kausa]] fināls, tomēr tika zaudēts [[Turcija|Turcijas]] komandai [[Stambulas &quot;Galatasaray&quot;|Stambulas &quot;''Galatasaray''&quot;]]. 2003–04. gada sezonā ''Arsenal'' komanda nezaudēja nevienā līgas spēlē. Togad ''Arsenal'' ieguva iesauku ''The Invincibles''.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3713537.stm|title=Arsenal the Invincibles|access-date=2021-01-08|date=2004-05-15|language=en-GB}}&lt;/ref&gt; Kopā ''Arsenal'' nezaudēja 49 spēles pēc kārtas, kas ir Anglijas rekords.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/sport2/hi/football/teams/a/arsenal/3950453.stm|title=Arsenal run ends at 49|access-date=2021-01-08|date=2004-10-25|language=en-GB}}&lt;/ref&gt;2005–06. gada sezonā ''Arsenal'' pirmo reizi sasniedza [[UEFA Čempionu līga|UEFA Čempionu līgas]] finālu, kurā gan tika zaudēts [[FC Barcelona|''Barcelona'']] komandai ar 2–1. 2006. gadā komanda pārcēlās uz [[Emirates Stadium|''Emirates'']] stadionu. Klubs nebija izcīnījis nevienu trofeju kopš 2005. gada FA kausa, līdz 2014. gada FA kausa finālā tika uzvarēta [[Hull City A.F.C.|''Hull City'']]. 2018. gada aprīlī, pēc vairākām nesekmīgām sezonām, Vengers paziņoja par aiziešanu no komandas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/merci-arsene|title=Merci Arsène|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Par pirmo treneri pēc Vengera ēras tika apstiprināts [[Unajs Emerijs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skysports.com/football/news/11670/11382525/arsenal-confirm-appointment-of-unai-emery-as-new-head-coach|title=Unai Emery announced as new Arsenal head coach|website=Sky Sports|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Savā pirmajā sezonā tika sasniegts [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgas]] fināls, tomēr [[Baku Olimpiskais stadions|Baku Olimpiskajā stadionā]] tika zaudēts [[Chelsea F.C.|''Chelsea'']] komandai ar 4–1. Nākamajā sezonā Emerijs, pēc septiņām neuzvarētām spēlēm pēc kārtas, tika atlaists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/unai-emery-leaves-club|title=Unai Emery leaves club|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Par kluba galveno treneri kļuva bijušais ''Arsenal'' futbolists [[Mikels Arteta]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/news/mikel-arteta-joining-our-new-head-coach|title=Mikel Arteta joining as our new head coach|website=www.arsenal.com|access-date=2021-01-08|language=en}}&lt;/ref&gt; Viņa vadībā komanda izcīnīja savu 14 [[FA kauss|FA kausu]].

== Komandas sastāvs ==
: ''{{Dat|2022|08|03||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.arsenal.com/men/players|title=Arsenal Squad: Men Information &amp; Details {{!}} Arsenal.com|website=www.arsenal.com|access-date=2020-09-12}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=ENG | pos=GK | name=[[Ārons Remsdeils]]}}
{{Fs player | no= 2 | nat=ESP | pos=DF | name=[[Ektors Beljerins]]}}
{{Fs player | no= 3 | nat=SCO | pos=DF | name=[[Kīrans Tīrnijs]]}}
{{Fs player | no= 4 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Bens Vaits]]}}
{{Fs player | no= 5 | nat=GHA | pos=MF | name=[[Tomass Partijs]]}}
{{Fs player | no= 6 | nat=BRA | pos=DF | name=[[Gabriels dos Santušs Magaļaiss|Gabriels]]}}
{{Fs player | no= 7 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Bukajo Saka]]}}
{{Fs player | no= 8 | nat=NOR | pos=MF | name=[[Martins Ēdegors]]|other=[[Kapteinis (futbols)|Kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 9 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Žezuss]]}}
{{Fs player | no=10 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Emils Smits-Rovs]]}}
{{Fs player | no=11 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Gabriels Martinelli]]}}
{{Fs player | no=12 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Viljams Saliba]]}}
{{Fs player | no=13 | nat=ISL | pos=GK | name=[[Runars Alekss Runarsons]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Edijs Nketiā]]}}
{{Fs player | no=15 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Einslijs Meitlends-Nailzs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=16 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Robs Holdings]]}}
{{Fs player | no=17 | nat=POR | pos=DF | name=[[Sedriks]]}}
{{Fs player | no=18 | nat=JAP | pos=DF | name=[[Takehiro Tomijasu]]}}
{{Fs player | no=19 | nat=CIV | pos=FW | name=[[Nikolā Pepē]]}}
{{Fs player | no=21 | nat=POR | pos=MF | name=[[Fabiu Vjeira]]}}
{{Fs player | no=22 | nat=ESP | pos=DF | name=[[Pablo Mari]]}}
{{Fs player | no=23 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Albērs Sambi Lokonga]]}}
{{Fs player | no=24 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Rīss Nelsons]]}}
{{Fs player | no=25 | nat=EGY | pos=MF | name=[[Mohameds Elnenī]]}}
{{Fs player | no=27 | nat=BRA | pos=FW | name=[[Markiņoss (futbolists, dzimis 2003. gadā)|Markiņoss]]}}
{{Fs player | no=30 | nat=USA | pos=GK | name=[[Mets Tērners]]}}
{{Fs player | no=34 | nat=SUI | pos=MF | name=[[Granits Džaka]]}}
{{Fs player | no=35 | nat=UKR | pos=DF | name=[[Oleksandrs Zinčenko]]}}
{{Fs player | no=   | nat=URY | pos=MF | name=[[Lukass Torreira]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (13): 1930–31, 1932–33, 1933–34, 1934–35, 1937–38, 1947–48, 1952–53, 1970–71, 1988–89, 1990–91, 1997–98, 2001–02, 2003–04
** Vicečempioni (9): 1925–26, 1931–32, 1972–73, 1998–99, 1999–2000, 2000–01, 2002–03, 2004–05, 2015–16
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (14): 1929–30, 1935–36, 1949–50, 1970–71, 1978–79, 1992–93, 1997–98, 2001–02, 2002–03, 2004–05, 2013–14, 2014–15, 2016–17, 2019–20
** Finālisti (7): 1926–27, 1931–32, 1951–52, 1971–72, 1977–78, 1979–80, 2000–01 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1986–87, 1992–93
** Finālisti (6): 1967–68, 1968–69, 1987–88, 2006–07, 2010–11, 2017–18
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (15): 1930, 1931, 1933, 1934, 1938, 1948, 1953, 1991, 1998, 1999, 2002, 2004, 2014, 2015, 2017
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (1): 2005–06
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]'''
** Finālisti (1): 1999–2000, [[2018.—2019. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2018–19]]
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1993–94
** Finālisti (2): 1979–80, 1994–95
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Finālisti (1): 1994
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (1): 1969–70 

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [http://www.arsenal.com/ Oficiālā kluba vietne]

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Arsenal FC]]</text>
      <sha1>aqr2l4k71nphfcokf9up427pxx9gh80</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrumviru apriņķis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>22380</id>
    <revision>
      <id>3667236</id>
      <parentid>3366525</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:53:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>A.Savin</username>
        <id>29096</id>
      </contributor>
      <comment>new pic</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4429" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
| name = Austrumviru apriņķis
| native_name = ''Ida-Viru maakond''
| image_skyline = Narva asv2022-04 img09 Castle.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Hermaņa pils Narvā
| settlement_type = [[Igaunijas administratīvais iedalījums|apriņķis]]
| total_type = Kopā
| image_flag = Ida-Virumaa lipp.svg
| image_shield = Ida-Virumaa vapp.svg
| image_map = Ida-Viru in Estonia.svg
| image_map1 = 
| map_caption = 
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{EST}}
| area_total_km2 = 3364
| population_total = 146506
| population_as_of = 2016
| population_density_km2 = auto
| coor_pinpoint = 
| latd = 
| latm = 
| lats =
| latNS = 
| longd = 
| longm = 
| longs =
| longEW = 
| seat_type = Centrs
| seat = [[Jehvi]]
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 4 pilsētas un 4 pagasti
| population_blank02_title = etniskais sastāvs
| population_blank02 = [[krievi]] (72,8 %), [[igauņi]] (19,5 %)
| website = {{url|http://idaviru.ee/}}
}}

'''Austrumviru apriņķis''' ({{val|et|Ida-Viru maakond}}) ir viens no 15 [[Igaunija]]s [[Igaunijas administratīvais iedalījums|apriņķiem]]. Apriņķis atrodas valsts ziemeļaustrumos, rietumos robežojas ar [[Rietumviru apriņķis|Rietumviru apriņķi]], dienvidrietumos ar [[Jegevas apriņķis|Jegevas apriņķi]], bet austrumos no [[Krievija]]s to šķir [[Narva (upe)|Narvas upe]]. Ziemeļos Austrumviru apriņķi apskalo [[Somu līcis]] un [[Narvas līcis]], savukārt dienvidos - [[Peipusa ezers]]. Austrumviru apriņķis atrodas [[Ziemeļaustrumigaunijas līdzenums|Ziemeļaustrumigaunijas līdzenumā]]. Apriņķa administratīvais centrs ir [[Jehvi]], bet lielākā pilsēta ir [[Narva]]. Etniski absolūtais vairākums apriņķa iedzīvotāju ir [[krievi]] (72,8 % 2013. gadā).

Līdz 2017. gadam administratīvi apriņķis iedalījās 5 pilsētās ([[Kivieli]], [[Kohtla-Jerve]], [[Narva]], [[Narva-Jēsū]], [[Sillamē]]) un 15 pagastos ([[Alajē pagasts]], [[Aseru pagasts]], [[Avinurmes pagasts]], [[Illukas pagasts]], [[Īsaku pagasts]], [[Jehvi pagasts]] (tajā ietilpst [[Jehvi]] pilsēta), [[Kohtlas pagasts]], [[Kohtla-Nemme]], [[Lohusū pagasts]], [[Liganuzes pagasts]] (tajā ietilpst [[Pisi]] pilsēta), [[Meetaguzes pagasts]], [[Sondas pagasts]], [[Toilas pagasts]], [[Tudulinnas pagasts]], [[Vaivaras pagasts]]).

Pēc 2017. gada teritoriālās reformas apriņķī ir 8 pašvaldības - [[Alutaguzes pagasts]], [[Jehvi pagasts]], [[Kohtla-Jerve]], [[Liganuzes pagasts]], [[Narva]], [[Narvas-Jēsū pilsētas pašvaldība]], [[Sillamē]] un [[Toilas pagasts]]. 

== Vēsture ==
{{main|Viruzeme}}

==Apskates vietas==
*[[Krenholmas manufaktūra]] (''Kreenholmi Manufaktuur'')
*[[Metaguzes muiža]] (''Mäetaguse mõis'')
*[[Narvas Aleksandra katedrāle]] (''Narva Aleksandri Suurkirik'')
*[[Narvas bāka]] (''Narva-Jõesuu tuletorn'')
*[[Narvas elektrostacijas]] (''Narva Elektrijaamad'')
*[[Narvas pareizticīgo katedrāle]] (''Narva Issanda Ülestõusmise peakirik'')
*[[Narvas pils]] (''Narva Hermanni linnus'')
*[[Narvas rātsnams]] (''Narva raekoda'')
*[[Pihticas klosteris]] (''Kuremäe klooster'')
*[[Purtses pils]] (''Purtse vasallilinnus'')
*[[Valastes ūdenskritums]] (''Valaste juga'')
*[[Viktorijas bastions]] (''Victoria bastion'')

== Attēlu galerija ==

&lt;gallery&gt;
Эстонская_ЭС.jpg|Igaunijas elektrostacija
20100413. Narva jõe joad.jpg|Krenholmas manufaktūra
Mäetaguse_mõisa_peahoone_2012._aastal.jpg|Metaguzes muiža
Narva asv2022-04 img17 Alexander II Church.jpg|Narvas Aleksandra baznīca
Narva-Jõesuu tuletorn 2008.jpg|Narvas bāka
Narva asv2022-04 img03 Resurrection Church.jpg|Narvas pareizticīgo katedrāle
Narva asv2022-04 img22 Friendship Bridge.jpg|Narvas pils
Raekoda.jpg|Narvas rātsnams
Kuremäe_kloostri_hooned_õhust_lääne_külg.JPG|Pihticas klosteris
Purtse_vasallilinnus_1.jpg|Purtses vasaļa pils
Ontika maastikukaitseala.jpg|Valastes ūdenskritums
Бастион_Виктория.jpg|Viktorijas bastions
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
*[http://moisahotell.ee/ Metaguzes muiža]
*[https://www.puhtitsa.ee/ Pihticas klosteris]
*[https://web.archive.org/web/20190110002553/http://purtse.ee/ Purtses pils]
*[http://bastion.narva.ee/ Viktorijas bastions]

{{Igaunija-aizmetnis}}

{{Igaunijas apriņķi}}

[[Kategorija:Igaunijas apriņķi]]
[[Kategorija:Austrumviru apriņķis| ]]</text>
      <sha1>dz0zw8gxe0c9dgxx907pqcxnwg8g4fx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Latvijas dzelzcelu karte.jpg</title>
    <ns>6</ns>
    <id>27834</id>
    <revision>
      <id>3666939</id>
      <parentid>3252312</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:08:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Fessor</username>
        <id>53442</id>
      </contributor>
      <comment>This file is now on Wikimedia Commons at https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvijas_dzelzcelu_karte.jpg (moved with FileImporter).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="290" xml:space="preserve">== {{int:filedesc}} ==
{{Information
| description    = Latvijas dzelzceļu karte, 1930.-o gadu beigas.
| source         = 
| date           = 
| author         = 
| permission     = 
| other_versions = 
}}

== {{int:license-header}} ==
{{NA-70}}
{{NowCommons|Latvijas dzelzcelu karte.jpg}}</text>
      <sha1>99dq5hn2ldixi99tbfvdxdm4saqwr3l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>6. septembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28657</id>
    <revision>
      <id>3667069</id>
      <parentid>3577604</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T04:36:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5088" xml:space="preserve">'''6. septembris''' ir gada 249. diena (250. garajā gadā) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 116 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Magnuss (personvārds)|Magnuss]], [[Maigonis]], [[Mariuss (personvārds)|Mariuss]]

== Notikumi ==
* [[1791. gads]] — [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarts]] saslima un pēc trim mēnešiem mira.
* [[1803. gads]] — [[Apvienotā Karaliste|britu]] zinātnieks [[Džons Daltons]] sāka izmantot simbolus, lai attēlotu dažādu elementu [[atoms|atomus]].
* [[1885. gads]] — [[Austrumrumēlija]] paziņoja par apvienošanos ar [[Bulgārija|Bulgāriju]].
* [[1901. gads]] — [[Leons Frenks Čolgošs]] atentātā [[Bufalo]] nāvējoši ievainoja [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Viljams Makinlijs|Viljamu Makinliju]].
* [[1955. gads]] — [[Stambula|Stambulā]], [[Turcija|Turcijā]] notika [[turki|turku]] rīkoti grautiņi pret [[grieķi|grieķu]] un [[armēņi|armēņu]] minoritāti.
* [[1968. gads]] — [[Svatini|Svazilenda]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[1975. gads]] — 6,7 [[Rihtera skala|balles]] stipra [[zemestrīce]] satricināja Turciju; bojā gāja {{sk|2085}} cilvēki.
* [[1983. gads]] — [[Padomju Savienība]] atzina [[Koreja]]s lidmašīnas notriekšanu, apgalvojot, ka piloti nezinājuši, ka tā bijusi civilā lidmašīna.
* [[1987. gads]] — [[Itālija]]s pilsētā [[Roma|Romā]] beidzās otrais [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]].
* [[1991. gads]]:
** Padomju Savienība atzina [[Latvija]]s, [[Lietuva]]s un [[Igaunija]]s neatkarību;
** tika atjaunots [[Sanktpēterburga]]s pilsētas vārds, kurš no 1924. gada bija Ļeņingrada.

== Dzimuši ==
* [[1666. gads]] — [[Ivans V Romanovs]] (''Иван V''), Krievijas cars (miris 1696. gadā)
* [[1729. gads]] — [[Mozess Mendelszons]] (''Moses Mendelssohn''), Vācijas ebreju filozofs (miris 1786. gadā)
* [[1757. gads]] — [[Žilbērs di Motjē de Lafajets]] (''Gilbert du Motier de La Fayette''), franču ģenerālis (miris 1834. gadā)
* [[1766. gads]] — [[Džons Daltons]] (''John Dalton''), angļu ķīmiķis, fiziķis un meteorologs (miris 1844. gadā)
* [[1817. gads]] — [[Mihails Kogelničjanu]] (''Mihail Kogălniceanu''), rumāņu politiķis (miris 1891. gadā)
* [[1860. gads]] — [[Džeina Adamsa]] (''Jane Addams''), ASV sociālā darbiniece (mirusi 1935. gadā)
* [[1885. gads]] — [[Dimitrijs Lundrs]] (''Δημήτριος Λούνδρας''), grieķu vingrotājs un jūras spēku virsnieks (miris 1970. gadā)
* [[1891. gads]] — [[Kārlis Dēnics]] (''Karl Dönitz''), Vācijas virsnieks un valsts prezidents (miris 1980. gadā)
* [[1892. gads]] — [[Edvards Epltons]] (''Edward Appleton''), britu fiziķis (miris 1965. gadā)
* [[1895. gads]] — [[Valters Dornbergers]] (''Walter Robert Dornberger''), Vācijas armijas virsnieks (miris 1980. gadā)
* [[1900. gads]] — [[Žiljēns Grīns]] (''Julien Green''), franču rakstnieks (miris 1998. gadā)
* [[1943. gads]] — [[Rodžers Voterss]] (''Roger Waters''), britu mūziķis
* [[1951. gads]]:
** [[Zoltāns Ribli]] (''Ribli Zoltán''), ungāru šahists
** [[Euhenio Torre]] (''Eugenio Torre''), filipīniešu šahists
* [[1967. gads Latvijā|1967. gads]] — [[Guntis Valneris]], latviešu dambretists
* [[1976. gads]] — [[Neomija Herisa]] (''Naomie Harris'') angļu aktrise
* [[1984. gads]] — [[Helēna Ēkholma]] (''Helena Ekholm''), zviedru biatloniste

== Miruši ==
* [[1683. gads]] — [[Žans Batists Kolbērs]] (''Jean-Baptiste Colbert''), franču finansists (dzimis 1619. gadā)
* [[1932. gads]] — [[Emīls Friāns]] (''Émile Friant''), franču gleznotājs (dzimis 1863. gadā)
* [[1950. gads]] — [[Olafs Stepldons]] (''Olaf Stapledon''), angļu filozofs un zinātniskās fantastikas rakstnieks (dzimis 1886. gadā)
* [[1963. gads]] — [[Vladimirs Aitofs]] (''Wladimir Aïtoff''), franču regbists (dzimis 1879. gadā)
* [[1966. gads]] — [[Mārgarita Sengere]] (''Margaret Sanger''), ASV sabiedriskā darbiniece (dzimusi 1879. gadā)
* [[1972. gads Latvijā|1972. gads]] — [[Teodors Zaļkalns]], latviešu tēlnieks (dzimis 1876. gadā)
* [[1978. gads]]:
** [[Makss Dekužī]] (''Max Decugis''), franču tenisists (dzimis 1882. gadā)
** [[Pāvils VI]] (''Paulus VI''), Romas pāvests (dzimis 1893. gadā)
* [[1984. gads Latvijā|1984. gads]] — [[Zigfrīds Solmanis]], latviešu šahists (dzimis 1913. gadā)
* [[1998. gads]] — [[Akira Kurosava]] (黒澤明, ''Kurosawa Akira''), japāņu kinorežisors (dzimis 1910. gadā)
* [[2007. gads]] — [[Lučāno Pavaroti]] (''Luciano Pavarotti''), itāliešu tenors (dzimis 1935. gadā)
* [[2019. gads]] — [[Roberts Mugabe]] (''Robert Mugabe''), Zimbabves prezidents (dzimis 1924. gadā)
* [[2021. gads]] — [[Žans Pols Belmondo]] (''Jean-Paul Belmondo''), franču aktieris (dzimis 1933. gadā)

== Brīvdienas un piemiņas dienas ==
* Apvienošanās diena ([[Bulgārija]])
* Armijas diena ([[Pakistāna]])
* Neatkarības diena ([[Svatini]])

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Septembris]]</text>
      <sha1>kwkld943it55ld4d9ri44cfb8y3d7wu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aleksandrs Ņevskis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>28730</id>
    <revision>
      <id>3666900</id>
      <parentid>3611428</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:17:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11091" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;float:right;margin:0 0 1em 1em;font-size:90%;clear:right;&quot; cellspacing=&quot;5&quot;
|+ style=&quot;text-align:center; font-size:larger;&quot; | '''Aleksandrs Jaroslavičs (Ņevskis)'''&lt;br /&gt;''Алекса́ндр Яросла́вич (Не́вский)''
|-
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding-bottom:1em;text-align:center;&quot; | [[Attēls:Seal of Alexander Nevsky 1236.png|200px]]
|-
| colspan=&quot;2&quot; style=&quot;padding-bottom:1em;text-align:center;&quot; | '''[[Vladimiras lielkņazs]], &lt;br /&gt;
[[Zelta Orda]]s [[Krievzeme]]s vietvaldis'''
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Pie varas'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | 1252 — 1263
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; |
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; |
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Priekšgājējs'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Pēctecis'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Jaroslavs Jaroslavičs]]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Dinastija'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Krievijas valdnieku dinastiju ciltskoki|Rurikoviči]]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Tēvs'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Dzimis'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | {{dat|1220|5|30}}&lt;br /&gt;[[Pereslavļa-Zaļeska]]
|-
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: right;&quot; | '''Miris'''
| style=&quot;vertical-align: top; text-align: left;&quot; | {{dat|1263|11|21}}&lt;br /&gt;Gorodeca
|}

'''Aleksandrs Ņevskis''' vai '''Aleksandrs Jaroslavičs''' ([[krievu valoda|krievu]]: ''Алекса́ндр Яросла́вич Не́вский'' {{Audio|Ru-Alexander Nevsky.ogg|klausīties}}) (dzimis {{dat|1220|5|30}}, miris {{dat|1263|11|14}}) bija krievu karavadonis, [[Novgoroda]]s kņazs ([[1236]]-[[1251]]), [[Kijevas lielkņazs]] (no 1249). No [[1252]]. gada [[Zelta Orda]]s hans [[Batijs]] Aleksandru iecēla par [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras lielkņazu]] un savu vietvaldi visā Krievijā.

== Dzīvesgājums ==

Dzimis 1220. gadā Pereslavļā-Zaļeskā vietējā kņaza Jaroslava Vsevolodoviča ģimenē, kas 1222. gadā kļuva par Novgorodas kņazu. Pēc tēva atteikšanās no kņaza pienākumiem, 1236. gadā [[Novgoroda]]s veče ievēlēja Aleksandru Jaroslavoviču par Novgorodas kņazu, kura galvenais uzdevums bija vadīt novgorodiešu karaspēku. Savukārt viņa tēvs 1238. gada kļuva par [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras lielkņazu]] un [[Zelta Orda]]s vietvaldi mongoļiem pakļautajās krievu zemēs.
[[1240]]. gada vasarā pie [[Ņevas kauja|kaujā pie Ņevas upes]] novgorodieši kņaza Aleksandra vadībā sakāva [[zviedri|zviedru]] sirotājus, tādēļ viņu vēlāk sāka dēvēt par Ņevas Aleksandru (Ņevski). Kad Tērbatas bīskapa [[Hermanis fon Bukshēvdens|Hermaņa no Bukshēvdenas]] vadītais vācu bruņinieku un igauņu karaspēks 1240. gada rudenī [[Karagājiens uz Izborsku un Pleskavu (1240)|ieņēma Izborsku un Pleskavu]], kņazs Aleksandrs [[1242]]. gadā [[Ledus kauja|Ledus kaujā]] sakāva [[Tērbatas bīskapija|Tērbatas bīskapa]] karaspēku.

Romas pāvests [[Inocents IV]] atkārtoti vērsās pie kņaza Aleksandra ar piedāvājumu pievienoties Romas katoļu baznīcai un kopīgi uzsākt cīņu pret [[mongoļi]]em, par ko liecina divas saglabājušās pāvesta bullas.&lt;ref&gt;[http://www.bibliotekar.ru/rusNevskiy/4.htm Горский А. А. Два &quot;неудобных&quot; факта из биографии Александра Невского]&lt;/ref&gt; Pirmajā vēstulē, kas datēta ar 1248. gada 22. janvāri, pāvests piedāvāja Aleksandram sekot sava tēva Jaroslava piemēram un pāriet katoļu ticībā, kā arī caur Livonijas ordeņa brāļiem dod ziņu pāvestam par mongoļu uzbrukuma draudiem Novgorodai, lai kopīgi varētu &quot;tatāriem vīrišķīgu pretestību izrādīt&quot;. Atbildes vēstules teksts nav zināms, bet savā otrajā vēstulē &quot;Naugardijas karalim Aleksandram&quot; (''Alexandro, illustri regi Nougardiae''), kas datēta ar 1248. gada 15. septembri, pāvests rakstīja: &quot;Tu ar degsmi lūdzi, lai Tevi caur patiesu padevību piepulcina vienotās baznīcas galvai un piedāvā Pleskavas pilsētā uzcelt latīņu katedrāli&quot; (''in Pleskowe civitate tua Latinorum Ecclesiam erigere cathedralem''). Par savu pārstāvi pāvests šajās sarunās nozīmēja savu legātu Prūsijas arhibīskapu [[Alberts II (Rīga)|Albertu Zauerbēru]], kas gan nenotika sakarā ar viņa konfliktu ar Vācu ordeni. Tādēļ 1251. gadā Novgorodā ieradās divi citi katoļu baznīcas legāti ar pāvesta bullu, tomēr Aleksandrs pārdomāja un atteicās pāriet katoļu ticībā un, iespējams, saņemt Novgorodas (Krievzemes) karaļa kroni no Romas pāvesta. Par Krievzemes karali 1253. gadā kronēja [[Galīcijas-Volīnijas kņazi|Galīcijas-Volīnijas kņazu]] Danielu Romanoviču.

[[Attēls:Oleksandr Nevskyi.jpg||thumb|220px|Aleksandrs Ņevskis pie [[Batuhans|Batuhana]] Sarajā 1263. gadā (19. gadsimta glezna).]] 

Tā vietā Aleksandrs piekrita kļūt par Vladimiras-[[Suzdaļa]]s lielkņazu un mongoļu hanu vietvaldi visā Krievzemē pēc tam, kad mongoļi 1252. gadā atcēla iepriekšējo vietvaldi Vladimiras lielkņazu Andreju no amata. Par Novgorodas kņazu palika Aleksandra vecākais dēls Vasilijs Aleksandrovičs, kuru 1255. gadā Novgorodas veče padzina, bet tēvs atjaunoja amatā. 1259. gadā Aleksandrs ar tatāru iebrukumu draudēdams, piespieda Novgorodu samaksāt mongoļiem meslus. 1260. gadā par Novgododas kņazu viņš iecēla savu otro dēlu Dmitriju, kas 1262. gadā devās [[Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)|karagājienā uz Tērbatu]].

Pēc tam, kad 1262. gadā viņam pakļautajās pilsētās tika nogalināti tatāru meslu vācēji, Aleksandrs lejup pa Volgu devās uz [[Zelta Orda]]s galvaspilsētu [[Saraja|Saraju]] uz sarunām ar [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|mongoļu hanu]]. Sarunu laikā viņš saslima un atceļā nomira 1263. gada 21. novembrī. Viņa mirstīgās atliekas tika apglabātas [[Vladimira]]s Kristus dzimšanas klosterī, bet 1724. gadā [[Pēteris I]] tās lika pārvest uz [[Pēterburga|Pēterburgu]].

Vēsturnieku vērtējums Aleksandram Ņevskim nav viennozīmīgs. No vienas puses, viņš, uzturot draudzīgas attiecības ar Ordas valdniekiem, iespējams, paglābis Krievzemi no totāla mongoļu-tatāru iebrukuma; no otras puses, viņš parādīja sevi, kā cītīgs Ordas nodevu vācējs, kas nežēlīgi sodīja nodokļu nemaksātājus — savus tautiešus. Arī viņa karavadoņa talanti ir tikuši apšaubīti: par Ņevas kauju nav īstas pārliecības, vai tā vispār bijusi, ja bijusi, tad, iespējams, tikai sīka sadursme (skandināvu avotos nav ziņu par šādu kauju). Vienīgā norāde uz to ir &quot;Magnuša rokrakstā&quot;.&lt;ref&gt;[http://lib.pushkinskijdom.ru/Default.aspx?tabid=4975 Рукописание Магнушa]&lt;/ref&gt; [[Ledus kauja]] uz Peipusa ezera ledus 1242. gadā tāpat izsauc daudz jautājumu, joprojām nav zināma precīza vieta, kur kauja notikusi. Ir skaidrs, ka Ledus kauja notikusi, par to liecina ne tikai hronikas, bet arī fakts, ka 1242. gada vasarā Livonijas ordenis noslēdza ar Novgorodu mieru, atsakoties no visiem iekarojumiem, atbrīvojot novgorodiešu ķīlniekus un sākot gūstekņu apmaiņu. Tomēr kur šī kauja ritēja, joprojām nav zināms.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.2v.lv/index.php/vsture/110--pretji-oficilajai-versijai-ldz-pat-msu-dienm-nav-noskaidrota-ledus-kaujas-norises-vieta?Itemid=61&amp;option=com_content&amp;id=110:-pretji-oficilajai-versijai-ldz-pat-msu-dienm-nav-noskaidrota-ledus-kaujas-norises-vieta&amp;view=article&amp;layout=default&amp;month=1&amp;year=2009 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|05|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110516070920/http://www.2v.lv/index.php/vsture/110--pretji-oficilajai-versijai-ldz-pat-msu-dienm-nav-noskaidrota-ledus-kaujas-norises-vieta?Itemid=61&amp;option=com_content&amp;id=110:-pretji-oficilajai-versijai-ldz-pat-msu-dienm-nav-noskaidrota-ledus-kaujas-norises-vieta&amp;view=article&amp;layout=default&amp;month=1&amp;year=2009# |archivedate={{dat|2011|05|16||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Kanonizācija ==

Drīz pēc Maskavas lielkņaza [[Ivans IV|Ivana IV]] pasludināšanas par &quot;Visas Krievijas caru&quot; metropolīts Makarijs pasludināja Ņevas Aleksandru par svēto (kanonizēja), kas atbilda tālaika [[Maskavija]]s pretenzijām kļūt par dominējošo lielvaru.
Tā kā nav saglabājies precīzs Aleksandra Ņevska dzīves laikā veidots attēls, tad visi viņa portreti ir radīti kanonizācijas 16. gadsimtā.

Aleksandra Ņevska vārdā ir nosauktas Krievijas pilsētu ielas un laukumi. Viņš ir Sanktpēterburgas un Petrozavodskas debesu aizbildnis. Par godu kņazam Aleksandram 1825. gadā nosaukta [[Rīgas Sv. Aleksandra Ņevska pareizticīgo baznīca]], kā arī vairākas citas baznīcas citās pilsētās.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Alexander Newski.jpg|Sv. Aleksandra Ņevska [[ikona]] (16. gs. atveidojums saskaņā ar ikonogrāfijas tradīcijām)
Alexander Nevskiy receiving papal legates by Siemiradzki (sketch, Russian museum).jpg|Kņazs Aleksandrs pieņem pāvesta legātus (1876. gada glezna)
Attēls:1000 Aldr Nevsky.jpg|Kņaza Aleksandra Ņevska (vidū) skulptūra monumentā &quot;Tūkstošgadīgā Krievija&quot; [[Novgoroda|Novgorodā]] (1862)
&lt;/gallery&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Novgorodas kņazi]]
* [[Kijevas lielkņazi]]
* [[Novgoroda]]

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.a-nevskiy.narod.ru/nevskiy.html Publikāciju apkopojums par Aleksandru Ņevski (krieviski)]
* [http://ec-dejavu.ru/n/A_Nevsky.html Kritisks skats uz Aleksandra Ņevska mitoloģizēšanu (krieviski)]

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{kastes sākums}}
{{Rūrika dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]] | virsraksts = [[Novgorodas kņazs]] | periods = 1236-1240, 1241-1252, 1257-1259 | pēc = [[Dmitrijs Aleksandrovičs]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]] | virsraksts = [[Perejaslavļas-Zaļeskas kņazs]] | periods = 1246-1263 | pēc = [[Dmitrijs Aleksandrovičs]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Jaroslavs II Vsevolodovičs]] | virsraksts = [[Kijevas lielkņazs]] | periods = 1249-1263 | pēc = [[Jaroslavs Jaroslavičs]]}}
{{Amatu secība | pirms = [[Andrejs Jaroslavičs]] | virsraksts = [[Vladimiras lielkņazs]] | periods = 1252-1263 | pēc = [[Jaroslavs Jaroslavičs]]}}
{{kastes beigas}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Ņevskis, Aleksandrs}}
[[Kategorija:1220. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1263. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Novgorodas kņazi]]
[[Kategorija:Krievzemes kņazi]]
[[Kategorija:Rurika dinastija]]
[[Kategorija:Krievijas karavadoņi]]
[[Kategorija:Pareizticīgo svētie]]
[[Kategorija:Jaroslavļas apgabalā dzimušie]]</text>
      <sha1>phygn2s9akier5qj7s2afhgd26273ro</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Salaspils novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>30309</id>
    <revision>
      <id>3667192</id>
      <parentid>3541042</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:19:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11269" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Salaspils novads
| karte             = Salaspils_novada_karte 2021.png
| karte2            = Salaspils novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Salaspils novads
| ģerboņa_attēls    = Salaspils novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Salaspils novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Flag of Salaspils Municipality.jpg
| karoga_nosaukums  = Salaspils novada karogs
| centrs            = Salaspils
| platība           = 127
| iedzīvotāji       = 23 219&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 23219 / 127 round 1}}
| izveidots         = 2004
| mērs              = [[Raimonds Čudars]]
| mērs_partija      = [[Vienotība]]
| teritorijas       = [[Salaspils|Salaspils pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Salaspils pagasts]]
| mājaslapa         = www.salaspils.lv
}}

'''Salaspils novads''' ir pašvaldība [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Vidzeme]]s dienvidrietumos. Novada centrs ir [[Salaspils]], to veido divas teritoriālas vienības — [[Salaspils|Salaspils pilsēta]] un [[Salaspils pagasts]] (līdz 2010. gadam Salaspils pilsētas lauku teritorija). Robežojas rietumos ar [[Rīga|Rīgu]], dienvidos ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novadu]], austrumos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]] un ziemeļos ar [[Ropažu novads|Ropažu novadu]].

Pašreizējo novada teritoriju veido ne tikai kādreizējā [[Salaspils pagasts|Salaspils pagasta]] zemes, bet arī daļa no kaimiņu pagastu — [[Stopiņu pagasts|Stopiņu]], [[Ropažu pagasts|Ropažu]], [[Katlakalna pagasts|Katlakalna]], [[Ikšķiles pagasts|Ikšķiles]] un [[Doles pagasts|Doles]] — teritorijām.

== Daba ==

Salaspils novads atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], neliela daļa austrumos ietilpst [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]]. No derīgajiem izrakteņiem nozīmīgs [[ģipsis|ģipšakmens]] (novads gandrīz viss atrodas ģipšakmens izplatības areālā),&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; DA daļā [[dolomīts]], kuru jau kopš viduslaikiem lieto celtniecībā, arī grants, saldūdens kaļķi un kūdra.&lt;ref&gt;{{LME|3|277}}&lt;/ref&gt; Ģeoloģiski novadā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi. Augsnes galvenokārt tipiski podzolētās un illuviālās humusa podzolētās. Aizsargājamā teritorija [[Doles sala (dabas parks)|Doles salas dabas parks]], Salaspilī atrodas [[Nacionālais botāniskais dārzs]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

Vidējā temperatūra: -5 — 5,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

Lielākā daļa teritorijas atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet novadā ietilpst arī [[Doles sala]]. Pēc [[Rīgas HES]] uzbūvēšanas Daugavā pie Salaspils izveidota [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]. Novada ziemeļos un austrumos plūst [[Mazā Jugla]] ar pieteku [[Pīļupe|Pīļupi]]. Lielu ezeru nav, lielākie — [[Getliņu ezeri]] blakus [[Getliņu purvs|Getliņu purvam]].

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Salaspils vēsture}}
Novads bija apdzīvots jau 9. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. 12. gadsimta beigās Daugavas sala Holma ({{val|la|Holme}}; {{val|de|Kirchholm}}, vēlākā [[Mārtiņsala]]) bija ievērojams Daugavas [[lībieši|lībiešu]] centrs. 1186. gadā bīskaps [[Meinards]] salā uzcēla mūra pili un baznīcu, kur norisinājās vietējo lībiešu kristīšana un vēlāk sala tika nodēvēta par Baznīcas salu (''Kirchholm'').&lt;ref&gt;Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas — 16. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. {{ISBN|9789984824178}} 378. lpp.&lt;/ref&gt; 1255. gadā pils nonāca [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] īpašumā, bet 1298. gadā tā stipri cieta arhibīskapa un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Livonijas pilsoņu karš|savstarpējās cīņās]].&lt;ref&gt;Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku pilis IV. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. {{ISBN|9984601072}} 444. lpp.&lt;/ref&gt; 14. gadsimta otrajā pusē Daugavas krastā iepretī Baznīcas salai tika uzcelta jauna [[Salaspils viduslaiku pils|Livonijas ordeņa pils]].
[[Attēls:Battle of Kirchholm 1605.jpg|thumb|350px|[[Salaspils kauja]] (Pīters Snaierss, 1630). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca.]]

1561.gadā, sabrūkot Livonijas ordeņa valstij, Salaspili iekļāva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas—Lietuvas valsts]] sastāvā esošajā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]]. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā pils tika uzspridzināta. Pēc tam pils vairs netika atjaunota.

1605. gada 27. septembrī pie Salaspils skaitā daudz mazāks [[Lietuvas lielkņaziste]]s un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s karaspēks [[Jans Karols Hodkevičs|J. K. Hodkeviča]] vadībā sakāva 14 000 vīru lielo zviedru armiju (&quot;[[Salaspils kauja]]&quot;). Zviedru karalis [[Kārlis IX]] esot tik tikko izglābies.

No 1721. gada novads atradās [[Krievijas impērija]]s sastāvā. 1861. gadā sāka darboties [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla]]. 1915.—1917. gadā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā divus gadus Daugavas piekraste atradās piefrontes joslā, tika nopostītas daudzas celtnes. 1941.—1944. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā agrāko karaspēka vasaras nometņu vietā nacisti ierīkoja karagūstekņu nometni un [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometni]] civiliedzīvotājiem, kurā tagad atrodas [[Salaspils memoriāls]] (1967).

1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Salaspils pagasta platība bija 67 km² un tajā dzīvoja 1091 iedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Salaspils un [[Saulkalnes ciems|Saulkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā dažādi, savstarpēji nesaistīti padomju resori uzsāka nozīmīgu rūpniecības uzņēmumu, iestāžu un dzīvojamo rajonu strauju celtniecību Salaspilī. Salaspils izauga par pilsētu ar vairākiem atdalītiem mikrorajoniem (HES ciemats, Agrofirmas ciemats, Budeskalni, Zinātņu Akadēmijas ciemats, Silava) un izveidojās par ievērojamu enerģētikas, zinātnes un lauksaimniecības centru. [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] Salaspils ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Saulkalnes ciemu, 1954. gadā — likvidēto [[Rubeņkalna ciems|Rubeņkalna ciemu]], 1962. gadā — [[Ikšķiles ciems|Ikšķiles ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Budeskalni» Ikšķiles un Tīnūžu nodaļu teritorijas, 1974. gadā — daļa likvidētā [[Katlakalna ciems|Katlakalna ciema]] un daļa [[Stopiņu ciems|Stopiņu ciema]] teritorijas. 1974. gadā daļu Salaspils ciema teritorijas pievienoja Stopiņu ciemam un Rīgas pilsētai, bet 1977. gadā — Ikšķiles ciemam.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; Lielākā būve šajā desmitgadē bija [[Rīgas HES]], zem kuras ūdenskrātuves 1974.—1975. gadā tika appludināta Salaspils vēsturiskā daļa. 20. gadsimta otrajā pusē Salaspilī darbojās arī pētnieciskais [[Salaspils kodolreaktors]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1993. gada 9. decembrī Salaspilij piešķīra pilsētas tiesības, bet Salaspils pagastu pakļāva pilsētai kā Salaspils lauku teritoriju.&lt;ref&gt;https://likumi.lv/ta/id/59944-par-rigas-rajona-salaspils-pagasta-parveidosanu-par-pilsetu-ar-lauku-teritoriju-un-dazu-rigas-rajona-pagastu-robezu-grozisanu&lt;/ref&gt; 2004. gadā Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Salaspils novadu. 2010. gadā Salaspils lauku teritoriju pārdēvēja par Salaspils pagastu.

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Salaspils]] || Pilsēta || — || 18 909
|-
| 2. || [[Saulkalne]] || Ciems || Salaspils || 1257
|-
| 3. || [[Acone]] || Ciems || Salaspils || 542
|-
| 4. || [[Jaunsaurieši]] || Ciems || Salaspils || 403
|-
| 5. || [[Mežezeri]] || Ciems || Salaspils || 262
|-
| 6. || [[Saurieši (Salaspils pagasts)|Saurieši]] || Ciems || Salaspils || 205
|-
| 7. || [[Pikalne]] || Ciems || Salaspils || 202
|-
| 8. || [[Silabrieži]] || Ciems || Salaspils || 130
|-
| 9. || [[Bajāri (Salaspils novads)|Bajāri]] || Ciems || Salaspils || 111
|-
| 10. || [[Rūķi]] || Ciems || Salaspils || 110
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Salaspils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (11591)  |green|50}}
{{bar percent|[[Krievi]] (7712)     |red|33}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1011) |violet|4}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (670)     |blue|3}}
{{bar percent|[[Poļi]] (416)        |black|2}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (225)  |yellow|1}}
{{bar percent|Cita tautība (1523)    |purple|7}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Salaspils novada pašvaldība ir [[Latvijas Universitāte]]s fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2013. gada, kad tika izveidota stipendija sava novada jauniešu atbalstam, kuri uzsāk pamatstudijas kādā no Latvijas augstskolām. Izpildot kritērijus, atbalsts tiek sniegts visu pamatstudiju laiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/salaspils-novada-pasvaldiba/|title=Salaspils novada pašvaldība|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-17}}&lt;/ref&gt;

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Salaspils novada teritorijai cauri stiepjas elektrificēta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]]. Novadā ir četras dzelzceļa stacijas — [[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]], [[Dole (stacija)|Dole]], [[Salaspils dzelzceļa stacija|Salaspils]], [[Saulkalne (stacija)|Saulkalne]]. Salaspils novadu šķērso arī autoceļi [[A6]] (Rīga—[[Daugavpils]]—[[Krāslava]]), [[A4 (autoceļš Latvijā)|A4]] un [[A5]] (Rīgas apvedceļš), [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālais autoceļš]] [[P5]] ([[Ulbroka]]—Ogre).

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Salaspils novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.salaspils.lv}}


{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Salaspils novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>bwtwus4dp28quuqpgxf85gib30imygl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667250</id>
      <parentid>3667192</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:17:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11283" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Salaspils novads
| karte             = Salaspils_novada_karte 2021.png
| karte2            = Salaspils novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Salaspils novads
| ģerboņa_attēls    = Salaspils novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Salaspils novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Flag of Salaspils Municipality.jpg
| karoga_nosaukums  = Salaspils novada karogs
| centrs            = Salaspils
| platība           = 127
| iedzīvotāji       = 23 219&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 23219 / 127 round 1}}
| izveidots         = 2004
| mērs              = [[Raimonds Čudars]]
| mērs_partija      = [[Vienotība]]
| teritorijas       = [[Salaspils|Salaspils pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Salaspils pagasts]]
| mājaslapa         = www.salaspils.lv
}}

'''Salaspils novads''' ir pašvaldība [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Vidzeme]]s dienvidrietumos. Novada centrs ir [[Salaspils]], to veido divas teritoriālas vienības — [[Salaspils|Salaspils pilsēta]] un [[Salaspils pagasts]] (līdz 2010. gadam Salaspils pilsētas lauku teritorija). Robežojas rietumos ar [[Rīga|Rīgu]], dienvidos ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novadu]], austrumos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]] un ziemeļos ar [[Ropažu novads|Ropažu novadu]].

Pašreizējo novada teritoriju veido ne tikai kādreizējā [[Salaspils pagasts|Salaspils pagasta]] zemes, bet arī daļa no kaimiņu pagastu — [[Stopiņu pagasts|Stopiņu]], [[Ropažu pagasts|Ropažu]], [[Katlakalna pagasts|Katlakalna]], [[Ikšķiles pagasts|Ikšķiles]] un [[Doles pagasts|Doles]] — teritorijām.

== Daba ==

Salaspils novads atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], neliela daļa austrumos ietilpst [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]]. No derīgajiem izrakteņiem nozīmīgs [[ģipsis|ģipšakmens]] (novads gandrīz viss atrodas ģipšakmens izplatības areālā),&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; DA daļā [[dolomīts]], kuru jau kopš viduslaikiem lieto celtniecībā, arī grants, saldūdens kaļķi un kūdra.&lt;ref&gt;{{LME|3|277}}&lt;/ref&gt; Ģeoloģiski novadā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi. Augsnes galvenokārt tipiski podzolētās un illuviālās humusa podzolētās. Aizsargājamā teritorija [[Doles sala (dabas parks)|Doles salas dabas parks]], Salaspilī atrodas [[Nacionālais botāniskais dārzs]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

Vidējā temperatūra: -5 — 5,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

Lielākā daļa teritorijas atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet novadā ietilpst arī [[Doles sala]]. Pēc [[Rīgas HES]] uzbūvēšanas Daugavā pie Salaspils izveidota [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]. Novada ziemeļos un austrumos plūst [[Mazā Jugla]] ar pieteku [[Pīļupe|Pīļupi]]. Lielu ezeru nav, lielākie — [[Getliņu ezeri]] blakus [[Getliņu purvs|Getliņu purvam]].

== Vēsture ==
{{Pamatraksts|Salaspils vēsture}}
Novads bija apdzīvots jau 9. gadu tūkstotī pirms mūsu ēras. 12. gadsimta beigās Daugavas sala Holma ({{val|la|Holme}}; {{val|de|Kirchholm}}, vēlākā [[Mārtiņsala]]) bija ievērojams Daugavas [[lībieši|lībiešu]] centrs. 1186. gadā bīskaps [[Meinards]] salā uzcēla mūra pili un baznīcu, kur norisinājās vietējo lībiešu kristīšana un vēlāk sala tika nodēvēta par Baznīcas salu (''Kirchholm'').&lt;ref&gt;Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku mūra baznīcas. 12. gs. beigas — 16. gs. sākums. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2010. {{ISBN|9789984824178}} 378. lpp.&lt;/ref&gt; 1255. gadā pils nonāca [[Rīgas arhibīskapi (1255—1562)|Rīgas arhibīskapa]] īpašumā, bet 1298. gadā tā stipri cieta arhibīskapa un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Livonijas pilsoņu karš|savstarpējās cīņās]].&lt;ref&gt;Caune, Andris; Ose, Ieva. Latvijas viduslaiku pilis IV. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2004. {{ISBN|9984601072}} 444. lpp.&lt;/ref&gt; 14. gadsimta otrajā pusē Daugavas krastā iepretī Baznīcas salai tika uzcelta jauna [[Salaspils viduslaiku pils|Livonijas ordeņa pils]].
[[Attēls:Battle of Kirchholm 1605.jpg|thumb|350px|[[Salaspils kauja]] (Pīters Snaierss, 1630). Gleznā saskatāma Daugava ar Mārtiņsalu un Salaspils baznīca.]]

1561.gadā, sabrūkot Livonijas ordeņa valstij, Salaspili iekļāva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas—Lietuvas valsts]] sastāvā esošajā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]]. 1577. gadā [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā pils tika uzspridzināta. Pēc tam pils vairs netika atjaunota.

1605. gada 27. septembrī pie Salaspils skaitā daudz mazāks [[Lietuvas lielkņaziste]]s un [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s karaspēks [[Jans Karols Hodkevičs|J. K. Hodkeviča]] vadībā sakāva 14 000 vīru lielo zviedru armiju (&quot;[[Salaspils kauja]]&quot;). Zviedru karalis [[Kārlis IX]] esot tik tikko izglābies.

No 1721. gada novads atradās [[Krievijas impērija]]s sastāvā. 1861. gadā sāka darboties [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla]]. 1915.—1917. gadā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā divus gadus Daugavas piekraste atradās piefrontes joslā, tika nopostītas daudzas celtnes. 1941.—1944. gadā [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā agrāko karaspēka vasaras nometņu vietā nacisti ierīkoja karagūstekņu nometni un [[Salaspils koncentrācijas nometne|Salaspils koncentrācijas nometni]] civiliedzīvotājiem, kurā tagad atrodas [[Salaspils memoriāls]] (1967).

1935. gadā [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] Salaspils pagasta platība bija 67 km² un tajā dzīvoja 1091 iedzīvotājs.&lt;ref&gt;{{EncLP}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Salaspils un [[Saulkalnes ciems|Saulkalnes]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. 1950. gadu beigās un 1960. gadu sākumā dažādi, savstarpēji nesaistīti padomju resori uzsāka nozīmīgu rūpniecības uzņēmumu, iestāžu un dzīvojamo rajonu strauju celtniecību Salaspilī. Salaspils izauga par pilsētu ar vairākiem atdalītiem mikrorajoniem (HES ciemats, Agrofirmas ciemats, Budeskalni, Zinātņu Akadēmijas ciemats, Silava) un izveidojās par ievērojamu enerģētikas, zinātnes un lauksaimniecības centru. [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] Salaspils ciemam 1951. gadā pievienoja likvidēto Saulkalnes ciemu, 1954. gadā — likvidēto [[Rubeņkalna ciems|Rubeņkalna ciemu]], 1962. gadā — [[Ikšķiles ciems|Ikšķiles ciema]] [[padomju saimniecība]]s «Budeskalni» Ikšķiles un Tīnūžu nodaļu teritorijas, 1974. gadā — daļa likvidētā [[Katlakalna ciems|Katlakalna ciema]] un daļa [[Stopiņu ciems|Stopiņu ciema]] teritorijas. 1974. gadā daļu Salaspils ciema teritorijas pievienoja Stopiņu ciemam un Rīgas pilsētai, bet 1977. gadā — Ikšķiles ciemam.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; Lielākā būve šajā desmitgadē bija [[Rīgas HES]], zem kuras ūdenskrātuves 1974.—1975. gadā tika appludināta Salaspils vēsturiskā daļa. 20. gadsimta otrajā pusē Salaspilī darbojās arī pētnieciskais [[Salaspils kodolreaktors]]. 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1993. gada 9. decembrī Salaspilij piešķīra pilsētas tiesības, bet Salaspils pagastu pakļāva pilsētai kā Salaspils lauku teritoriju.&lt;ref&gt;https://likumi.lv/ta/id/59944-par-rigas-rajona-salaspils-pagasta-parveidosanu-par-pilsetu-ar-lauku-teritoriju-un-dazu-rigas-rajona-pagastu-robezu-grozisanu&lt;/ref&gt; 2004. gadā Salaspils pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Salaspils novadu. 2010. gadā Salaspils lauku teritoriju pārdēvēja par Salaspils pagastu.

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Salaspils]] || Pilsēta || — || 18 909
|-
| 2. || [[Saulkalne]] || Ciems || Salaspils || 1257
|-
| 3. || [[Acone]] || Ciems || Salaspils || 542
|-
| 4. || [[Jaunsaurieši]] || Ciems || Salaspils || 403
|-
| 5. || [[Mežezeri]] || Ciems || Salaspils || 262
|-
| 6. || [[Saurieši (Salaspils pagasts)|Saurieši]] || Ciems || Salaspils || 205
|-
| 7. || [[Pikalne]] || Ciems || Salaspils || 202
|-
| 8. || [[Silabrieži]] || Ciems || Salaspils || 130
|-
| 9. || [[Bajāri (Salaspils novads)|Bajāri]] || Ciems || Salaspils || 111
|-
| 10. || [[Rūķi]] || Ciems || Salaspils || 110
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Salaspils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (11591)  |green|50.0}}
{{bar percent|[[Krievi]] (7712)     |red|33.3}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1011) |violet|4.4}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (670)     |blue|2.9}}
{{bar percent|[[Poļi]] (416)        |black|1.8}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (225)  |yellow|1.0}}
{{bar percent|Cita tautība (1523)    |purple|6.6}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Salaspils novada pašvaldība ir [[Latvijas Universitāte]]s fonda sudraba mecenāts. Atbalsta LU kopš 2013. gada, kad tika izveidota stipendija sava novada jauniešu atbalstam, kuri uzsāk pamatstudijas kādā no Latvijas augstskolām. Izpildot kritērijus, atbalsts tiek sniegts visu pamatstudiju laiku.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.fonds.lv/lepojamies/mecenati/sudraba-mecenati/salaspils-novada-pasvaldiba/|title=Salaspils novada pašvaldība|website=www.fonds.lv|access-date=2020-04-17}}&lt;/ref&gt;

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Salaspils novada teritorijai cauri stiepjas elektrificēta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]]. Novadā ir četras dzelzceļa stacijas — [[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]], [[Dole (stacija)|Dole]], [[Salaspils dzelzceļa stacija|Salaspils]], [[Saulkalne (stacija)|Saulkalne]]. Salaspils novadu šķērso arī autoceļi [[A6]] (Rīga—[[Daugavpils]]—[[Krāslava]]), [[A4 (autoceļš Latvijā)|A4]] un [[A5]] (Rīgas apvedceļš), [[Reģionālie Latvijas autoceļi|reģionālais autoceļš]] [[P5]] ([[Ulbroka]]—Ogre).

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Salaspils novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.salaspils.lv}}


{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Salaspils novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>tuudh5ts7q4xy2nwaz017f1slhminzd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ScAvenger</title>
    <ns>3</ns>
    <id>31169</id>
    <revision>
      <id>3667018</id>
      <parentid>3666839</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T19:38:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sīkumi */ Atbilde</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41912" xml:space="preserve">{|style=&quot;background: #dde1e0; border: solid 1px #178f71; float: right&quot;
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Attēls:Icon file cabinet.png|40px|Arhīvs]]&lt;br /&gt;'''Mans diskusiju arhīvs'''
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs1|2007. gada aprīlis — 2009. gada marts]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs2|2009. gada marts — 2010. gada novembris]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs3|2010. gada novembris — 2011. gada decembris]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs4|2011. gada decembris — 2014. gada maijs]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs5|2014. gada maijs — 2017. gada augusts]]
|}
&lt;br clear=all&gt;

== Vilcienbildes ==

[[:commons:Category:Railways in Latvia 155 anniversary|Ielādēju no Flickr kaudzīti ar vilcienu bildēm]] — varbūt noder rakstos un vari pielikt papildu kategorijas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 5. septembris, plkst. 18.34 (EEST)
:Jā, paldies, var noderēt. Man tas pasākums pašam arī ir izfotografēts, bet ne tādā kvalitātē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 5. septembris, plkst. 19.26 (EEST)

== Zinātne ==

Sveiks! Varbūt ir interese piedalīties [[:c:Commons:Wiki Science Competition 2017 in Latvia|zinātnes attēlu konkursā]]? Lai vismaz statistiski mēs neizskatītos slikti :) Mājās/darbā taču ir visādi konkursam derīgi ''pribambasi'' --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 19. novembris, plkst. 07.24 (EET)
:Konkurence tiešām nav liela, ja es pirms 2 gadiem ar savu [[C:File:Cross-section_of_a_Vaccinium_oxycoccos.jpg|purva dzērvenes šķērsgriezuma miglas bildi]] pamanījos kļūt par [[C:Commons:European_Science_Photo_Competition_2015/Winners|vienu no Latvijas uzvarētājiem]]. --[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2017. gada 19. novembris, plkst. 08.12 (EET)
::Nu, tā jau tīri laba bilde... Paskatīšos, varbūt &quot;Zinātnieku nakts&quot; bildēs būs kas piemērots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 20. novembris, plkst. 16.18 (EET)

== Problēma ar raksta editoru  ==

Šorīt izlaboji man rakstīto rakstu Kvadrātsaknes ar komentāru:
 (→‎Īpašības un lietojums: pat iekomentēties neļaujas, izņēmu pavisam ārā. Tiešām to dod automātiski Vizuālais redaktors?). 
Es nesaprotu, kas notiek, bet es pati to neizdarīju. Radās problēmas rakstot. Spiežot Enter, neļauj rakstīt, pievienojas it kā tukšas rindkopas, pēc tam tajās parādās kaut kādi burtu virknējumi. Centos tos izdzēst, bet laikam uzkrājas lieka informācija, kas rakstā nemaz nebija redzama un kuru tu izdzēsi. Darbojos tikai ar Vizuālo redaktoru. 
Paldies par labojumu!
Un vēl jautājums pie viena - kā ir jāveido atsauces, ja tulkoju no angļu valodas raksta informāciju?
:Jā, man tā arī likās, ka tie ir Vizuālā redaktora kārtējie &quot;gļuki&quot;. Kaut kas tāds vēl nebija redzēts. Tās matemātiskās formulas vienkārši jāiekopē no angļu vikiteksta. Tāpat arī atsauces iesākumam var  iekopēt no angļu vikiteksta, vairumā gadījumu tās strādās. Jāpieliek tikai vēl atsauču sadaļa latviskajā rakstā. To visu, manuprāt, vienkāršāk darīt tieši vikitekstā (&quot;Labot pirmkodu&quot;), nevis Vizuālajā redaktorā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 3. decembris, plkst. 11.31 (EET)
::[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kvadr%C4%81tsakne&amp;diff=next&amp;oldid=2766264 Iekomentēt] nevarēja, jo tajā tekstā jau bija komentāru tagi. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.09 (EET)
:::To es pamanīju, bet neizskatījās,  ka ir jēga ņemties ar rediģēšanu. Vizuālais redaktors bija pārspējis pats sevi... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.13 (EET)

== Friedrich Wilhelm von Raison ==

Can you help to fix this?
----------
Friedrich Wilhelm Albrecht Karls Maximilian Raison, kopš 1787. gada ''von Raison'' (dzimis 1726. gada 13. janvārī Veimārā (saskaņā ar citiem avotiem Koburgā), † 1791. gada 20. novembrī Jelgava) bija valsts darbinieks un zinātnieks.
----------
Paldies! [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 21.44 (EET)
:Paldies!! [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 22.41 (EET)
Could you move [[Frīdrihs Vilhelms fon Raisons]] to &quot;[[Frīdrihs Vilhelms fon Rezons]]&quot;? His second son: http://lgdb.lnb.lv/index/person/602/ [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 22.52 (EET)
::Tā varētu būt, ka vācu izcelsmes cilvēks ir Rezons? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.02 (EET)

== Mākslas darbu attēli un autortiesības ==

Sveiki. Izlasīju Tavu dalībnieka lapu un nolēmu uzdot jautājumu par attēlu autortiesībām Tev, jo esi daudz strādājis ar tām, ja nekļūdos. :) Tātad es vēlos Vikipēdijā ievietot skenētus attēlus no mākslas darbu katalogiem, lai ar tiem papildinātu [[Romans Suta]], [[Džemma Skulme]] un citu latv. mākslinieku rakstus. Šiem mākslas darbu attēliem nav norādīts(i) fotogrāfs(i), kā arī grāmatā nekas nav minēts par fotogrāfiju autortiesību izmantošanas nosacījumiem. Runa ir par 1981. gadā publicētu grāmatu un katalogu &quot;Latviešu jaunākā glezniecība&quot;, izdevniecība - Liesma. Vai var šos attēlus skenēt un publicēt? Ja drīkst, tad kāda autortiesību veidne šajā gadījumā būtu jāizmanto? [[Dalībnieks:Kriptekss|Kriptekss]] ([[Dalībnieka diskusija:Kriptekss|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 19.05 (EEST)
:Pārfotografēta mākslas darba gadījumā ne jau fotogrāfa autortiesības ir galvenais. Galvenais te ir mākslas darba autors. Kopš Romana Sutas nāves pagājuši vairāk kā 70 gadi, šos darbus var brīvi reproducēt (veidne {{Tl|PD}}). Ja mākslinieks miris vēlāk vai vispār ir dzīvs, tad jāprasa atļauja viņam vai viņa mantiniekiem. Principā divdimensiju darba (gleznas u.tml.) gadījumā fotogrāfs no sevis praktiski neko nepieliek, to nevar uzskatīt par atvasinātu darbu. Sarežģītāk ir ar skulptūrām u.c. trīsdimensiju darbiem, tur nāk klāt arī fotogrāfa autortiesības. Labāk tad fotografēt pašam, ja darbs ir publiski pieejams kādā muzejā vai izstādē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 19.51 (EEST)
::Par mākslinieka autortiesībām skaidrs. Cik sapratu, tad 3D objektu fotogrāfam ir jāprasa atļauja, lai publicētu viņa attēlu (arī skenētu no grāmatas)? [[Dalībnieks:Kriptekss|Kriptekss]] ([[Dalībnieka diskusija:Kriptekss|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 20.41 (EEST)
:::Principā jā. 1981. gadā gan bija citi likumi spēkā, bet Autortiesību likumam, šķiet, ir tāda īpatnība kā atpakaļejošs spēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 22.29 (EEST)

== Dabas skati Vikipēdijā 2018 ==

Sveiks, atgādinu par fotokonkursu &quot;[[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|Dabas skati Vikipēdijā 2018]]&quot;! :) --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.54 (EEST)
:Uz ātru roku pēdējā brīdī šo to ielādēju :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 31. maijs, plkst. 23.51 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST)

== Reklāma ==
{{Diskusija pārvietota uz|Diskusija:Deniss Čerevičņiks#Dzēšana|--[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 19.34 (EEST)}}

Manuprāt, šo diskusiju (vai vismaz daļu no tās) vajadzētu pārcelt uz attiecīgā raksta (kurā tagad ievietota dzēšanas veidne) diskusiju, lai tur viss nesākas no jauna. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 10.51 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 19.34 (EEST)

== Pārgājiens ==

Hey, ScAvenger! 15.jūnijā / 16.jūnijā tiek rīkots pārgājiens no Lielupes dzelzceļa stacijas līdz Ķemeriem/Lapmežciemam, cauri visai Jūrmalai. Iešana notiks daudz pa dzelzceļu, bet būs arī posmi citur. Varbūt vēlies piebiedroties? --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 11.31 (EEST)
:Lielupe—Ķemeri—Lapmežciems, tas ir ap 35 km, vasaras karstumā tā kā par daudz. Es nogāju pa sliedēm nieka 8 km no Lāčiem līdz Dobelei, ar 3 pudelēm ūdens bija par maz :( Kas rīko pasākumu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 11.57 (EEST)
::Visdrīzāk iesim vai nu uz Ķemeriem vai uz Lapmežciemu, ne abiem. Ja ir WhatsApp, varu pievienot pārgājiena grupai. Tas nav publisks pasākums, rīko parasti dzelzceļu aktīvisti. Iepriekšējais pārgājiens bija Sarkandaugava-Carnikava, notika pa nakti pirms 10 dienām, tika noieti 33 km 13 stundās. Piedalījās 10 cilvēki. Visdrīzāk šajā būs vairāk. Dzelzceļa pārgājiena priekšrocība ir, ka ik brīdi var braukt atpakaļ uz Rīgu, ja nav vēlmes tālāk iet. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 14.42 (EEST)
:::Interesantākie dzelzceļi diemžēl ir tie, kur uz Rīgu nekas nekursē vai kursē pāris reizes dienā :) Esmu atpalicis no dzīves un smārtfonu neesmu ieviesis... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.44 (EEST)

== Mirdzizlāde ==

Saprotu, ka cerības ir mazas pēc tik ilgiem gadiem, bet vai varat pievienot [[Mirdzizlāde|šim rakstam]] jūsu izmantotās atsauces? Tagad tur ir tikai manējās, kas neatbilst saturam. Ne par kādiem tirotroniem es savu mūžu nebiju ne lasījis, ne dzirdējis :) --[[Dalībnieks:Esmu Igors|Esmu Igors]] ([[Dalībnieka diskusija:Esmu Igors|diskusija]]) 2018. gada 16. jūnijs, plkst. 23.18 (EEST)

== AirBaltic update ==
 
Hi! I'm the Wikipedian who asked about the AirBaltic head office back in 2010: [[Dalībnieka_diskusija:ScAvenger/Arhīvs2#AirBaltic_head_office_photo_request]]

It seems that AirBaltic has now built or began using its own building as a head office [https://www.airbaltic.com/bt-office-directions.jpg as per this map], but because it's [https://goo.gl/maps/fxvqDUfUjMH2 behind a security gate] I don't know if it's feasible to photograph the building. Do you think the best solution is for me to ask AirBaltic for a free image of its building?

{{ping|Xil}} {{ping|Laurijs}}
[[Dalībnieks:WhisperToMe|WhisperToMe]] ([[Dalībnieka diskusija:WhisperToMe|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 20.34 (EEST)
: BTW the building looks like this https://plus.google.com/photos/photo/101353530413538007984/6489092325721579186 - I wonder if the photographer's okay with free use of this photo? Someone will need to ask her first so she can do the relicensing. [[Dalībnieks:WhisperToMe|WhisperToMe]] ([[Dalībnieka diskusija:WhisperToMe|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 20.50 (EEST)
::[http://www.db.lv/atteli/article/0045/447826/1798281_ORIGINAL_1459966913.jpg?source=/galerija/447826/attels/19 This] is a new headquarter building. Unfortunately, i do not have own photo... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 21.15 (EEST)
:::I think Freedom of Panorama limitation would apply here. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 21.36 (EEST)

== FoP, atkal ==

Pārvietojamās skulptūras arī? [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Buddy Bears in Riga]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 15.08 (EEST)
:Protams. Tie tāpat ir 3D mākslas darbi. Tajā stendā Doma laukumā pat rakstīts — unikāli mākslas darbi. Bet ir nianse (viņu mājaslapā mani diemžēl Firefox nelaiž iekšā) — izstādi rīko Vācijas vēstniecība, stendam apakšā ir &quot;With love from Germany&quot;, bet Vācijā ir panorāmas brīvība. Goda vārds, nezinu, kā  juridiski sanāk, ja Vācijas skulptūru izstāda Latvijā. Mākslinieki jau tāpat nav no Vācijas. Varbūt var tomēr mēģināt pretoties Commons dzēsējiem :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 19.37 (EEST)
::Nē, neprecīzi izteicos. Ar pārvietojamām biju domājis to, ka tās ir &quot;Vācijas skulptūras&quot;, nu bet to Tu beigās uztvēri, tas ir jauki. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 21.23 (EEST)

== BBLd ==

Could you rename Veidne:BBL-digital to Veidne:BBLd? The new domain is bbbl.de see http://bbld.de/web/aktuell . The wikis de, et, ru, uk also have &quot;BBLd&quot;, see https://www.wikidata.org/wiki/Q23265105. [[Special:Contributions/77.14.17.14|77.14.17.14]] 2018. gada 8. septembris, plkst. 17.04 (EEST)

== Fibonači  ==

Paldies, ka esi pamanījis, ka manā ievietotajā tulkojumā ir varbūt neloģiskas kļūdas, par to es atvainojos.
Šodien es vēlreiz pārskatīšu savu darbu, ja lūdzu ieraugi kādas kļūdas, būtu labi, ka tu izlabo nevis dzēs visu ko esmu rakstījui. [[Dalībnieks: lauruncis]]
:{{u|Lauruncis}}: kamēr vēl nav līdz galam sakārtots labāk rakstu veidot savā [[Dalībnieks:Lauruncis/Smilšu kaste|smilškastē]] un pēc tam gatavo pārkopēt (pārkopēju tur dzēsto versiju). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 12.46 (EET)
::Dzēsts tika tādēļ, ka nedrīkst aizstāt, lai arī īsu, bet rakstu bez kļūdām, ar mašīntulkotu tekstu. Tādu vieglāk uzrakstīt no jauna, nekā izlabot. Pašreizējā versija ir drusku labāka, bet vienalga pilna ar kļūdām. ''Pēdējais ierosināja, ka Leonardo ir jā aicināti uz pagalmu vienā no vizītēm pie imperatora Pizas aptuveni 1225 gada'' — jūsuprāt, tas nav dzēšams? Kādam būtu jānāk un jālabo? Es pat nerunāju par rakstu [[Katrīna Džonsone]]. Pietika ar pērli &quot;Apollo lunārā zemūdene&quot;, lai būtu skaidrs, kā tas ir tulkots. Nu nav diemžēl mūsdienu automātiskās tulkošanas rīki tik attīstīti, ir jātulko, ņemot talkā paša galvu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.21 (EET)

== Zirgi ==

Sveiks. Vai tu esi pētījis zirgu tramvajus Latvijā? Rīga, Baldone, bet vai vēl kaut kur? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 10. februāris, plkst. 13.40 (EET)
:Bija [https://vesture.dodies.lv/#m=14/57.41889/21.57174&amp;l=O/7 Ventspilī] uz Viskrievijas bērnu kaulu tuberkulozes sanatoriju. Vēl 1920. gados esot bijis kravas zirgu tramvajs Tukumā. Bija tramvajs Ķemeros, bet ne zirgu vilces. Vēl bija kaut kas līdzīgs tramvajam no Jaunkalsnavas stacijas uz Aiviekstes pusi, bet, cik atceros, ar motorvagoniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 10.00 (EET)
::Super, noņemu cepuri īstas kompetences priekšā. Vēl jautājums, ja drīkst. [[Silciems (stacija)|Silciema]] stacija. No kā izriet, ka tā atrodas Allažu pagastā? Pēc Jāņa sētas kartes (balticmaps) man iznāk, ka Inčukalna. Vismaz tā būdiņa. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 11.03 (EET)
:::Jā, būdiņa sanāk Inčukalna pagastā, 20 m no robežas, palaboju rakstu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 11.17 (EET)
::::Ķemeru nac. parka lapā tomēr rakstīts ''1912. gadā tiek ierīkota elektriskā tramvaja satiksme ar Jaunķemeriem. Pēc kara to aizstāj '''zirgu tramvajs'''. Tas darbojās līdz 1933. gadam, kad sliedes tika nojauktas, un ierīkota šoseja ar autobusu satiksmi.'' Tā varētu būt? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 12. februāris, plkst. 11.00 (EET)
:::::Neesmu redzējis nevienu foto, kur Ķemeros tramvaju vilktu zirgs. Cara laikā uz Jaunķemeriem uzbūvēja 1000 mm sliežu platuma elektrisko tramvaju, sākoties Pirmajam pasaules karam, to evakuēja uz Staraja Rusas pilsētu. Pilnīgi visu, gan vagonus, gan vadus, gan sliedes. Jau kara laikā uzbūvēja platsliežu dzelzceļa atzaru no Ķemeriem pa bijušā tramvaja trasi, lai apkalpotu lielgabalus Jaunķemeros. Tas dzelzceļš [http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&amp;type=post&amp;id=73786 turpinājās] caur Kauguriem uz Sloku un Asariem. No Jaunķemeriem uz Lapmežciema pusi bija militārā šaursliežu līnija, tur gan varēja būt zirgu vilce, tomēr par zirgu tramvaju to nekādi nevarētu saukt. Jau pēc kara bijušo krievu armijas infrastruktūras daļu sāka izmantot satiksmes nodrošināšanai no Ķemeriem uz Jaunķemeriem. Tur kursēja ar iekšdedzes dzinēju darbināmi [http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&amp;type=post&amp;id=61883 vagoniņi]. 1933. gadā atklāja autobusu satiksmi un tramvaju likvidēja.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 14. februāris, plkst. 07.54 (EET)
::::::Būs tie Ķemeru parka rakstītāji kaut ko sajaukuši. Izmetu Ķemerus no raksta [[Zirgu tramvajs]]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 14. februāris, plkst. 12.03 (EET)

== Patroller ==

Hi, I am fighting vandalism in many wikis. Please give me patrol right. Thanks.--[[Dalībnieks:Turkmen|Turkmen]] ([[Dalībnieka diskusija:Turkmen|diskusija]]) 2019. gada 21. jūnijs, plkst. 21.48 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 21. jūnijs, plkst. 22.47 (EEST)

== Himnas nošu bilde ==

Sveiks! Es tev sūtīju e-pastu, bet laikam nav tevi sasniedzis. Tomēr ir vēl vienas kļūda - arī uz vārdiem &quot;dēli dzied&quot;. Man ir nošu skice rokrakstā, kādām šajā taktī jābūt notīm. Pa e-pastu būtu viegli nosūtīt.--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 08.53 (EEST)
:Atvainojos, biju piemirsis par e-pastu, paziņojums bija. Vakarā visu izlabošu. SVG failiem tas nav grūti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.21 (EEST)
::Skici uz epastu nevajag? :)--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.40 (EEST)
:::Ja nav jau aizsūtīta, tad vajag. Es nevaru no darba datora savu personīgo e-pastu pārbaudīt. Vakarā atrakstīšu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.58 (EEST)
::::Labi! Līdz vakaram :)--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.59 (EEST)
:::::[[:File:Latvian Anthem Sheet Music.svg|Nokoriģēju]] (ja rādās pa vecam, tad Ctrl-Shift-R). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 20.00 (EEST)

== Taksoni slīprakstā ==

Labdien! 

Par taksoniem slīprakstā gribētu pateikt, ka taksoni rangā virs ģints nekad nerakstās slīpraktā; slīprakstā nosaukumi ir tikai sākot no ģints un zemāk (suga, pasuga, variācija, aber;acija), saskaņā ar &quot;Starptautisku zooloģijas nomenklatūras kodeksu&quot; (angl. &quot;International Code of Zoological Nomenclature&quot;) [http://www.insecta.bio.spbu.ru/z/zoo_nome.htm], sadaļā &quot;I.3.3.1.8 Написание названий &quot;, ir rkastīts, citāta:
«Научные названия родовой и видовой групп следует набирать шрифтом, отличным от принятого в тексте; такие названия обычно набираются курсивом, который не должен использоваться для названий высших таксонов».

Šīm likumam seko visas zinātniskās zooloģiskās publikācijas, ka arī citas wikipēdijās un saitos, kur iet rūna par taksoniem. Tāpēc es prasu nelikt slīprakstā nosaukumus taksoniem virs ģints. [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 25. augusts, plkst. 15.08 (EEST)

P.S. Manuprāt ir jālabo TaksoBoksu, kur jānoņem visiem taksoniem līdz ģintīm (neieskaitot) slīprakstu. Es izvirzīšu šo tēmu apsprešanai latviešu vikipēdijas pārrunu sadaļā kaut kādā dienā. [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 25. augusts, plkst. 15.55 (EEST)
:Šo niansi es nezināju. Ja tā, tad attiecīgi jālabo visu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 26. augusts, plkst. 11.57 (EEST)
:: Kur var izvirzīt to tēmu uz apspriešanu? [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 6. septembris, plkst. 10.12 (EEST)
:::Tālāk diskutējam [[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Bioloģisko_taksonu_rakstība|šeit]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 12.48 (EEST)

== Atbilde 2 ==

Paldies par atsūtīto linku! Jūsu linkā ir reizināšana, bet wikipēdijas lapas pieminētajā ailīšu aizpildīšanā ir skaitīšanas un atņemšanas piemēri. [[Dalībnieks:Mirkssainars|Mirkssainars]] ([[Dalībnieka diskusija:Mirkssainars|diskusija]]) 2019. gada 10. septembris, plkst. 20.11 (EEST)
:Tā varēja saprast, bet nosaukums latviski ir tāds jocīgs. Tas tiešām ir vispārpieņemts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 10. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Iekavas (18.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3140190 šis labojums] lapā [[Dēdēšana]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dēdēšana|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;māli. Bieži dominē Si. Tropu mitrajā klimatā veidojas kaolīna māli, [laterīts
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 11.02 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 11.12 (EET)
::Botam var arī neatbildēt, viņš neapvainosies :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 12.12 (EET)
:::Es to paša zināšanai, ka neesmu aizmirsis problēmu novērst :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 12.28 (EET)

== Rail Baltica ==

Sveiks! Izveidoju [[Vikiprojekts:Rail Baltica|Rail Baltica vikiprojektu]]. Tā kā Tevi interesē dzelzceļi, vēlos pievērst tam uzmanību. Varbūt šogad Tev būs interese saistībā ar to fotografēt, vai nu vienam vai pievienoties citu vikipēdistu braucieniem. Īpaši noderīgi būtu kadri no vietām, kur vēl pašlaik nav pasteigušies dzelzceļa sliedes uzbūvēt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2020. gada 26. janvāris, plkst. 10.54 (EET)
:Fotografēts ir daudz, nav tikai pienācīgā daudzumā laika to visu apstrādāt :( Protams, vikiprojektā piedalīšos, paldies par iniciatīvu! --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. janvāris, plkst. 20.55 (EET)

== B.p. vs c.p. ==

[https://www.ldz.lv/sites/default/files/TIKLA%20PARSKATS%202019-2020.pdf LDz tīkla pārskatā] ir saraksts ar visiem blokposteņiem, ceļa posteņiem un izmaiņas punktiem (25. lpp.). Vienīgais nav atsevišķa raksta par blokposteni. --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 9. maijs, plkst. 23.38 (EEST)
:Tāpat varbūt vajag blokposteni pievienot klāt veidnei {{tl|Dzelzceļa stacijas infokaste}}? Kaut to Latvijā ir tikai divi, bet [[223. kilometrs|apskati kā sanāca]] galu galā. --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 10. maijs, plkst. 00.21 (EEST)
::{{ping|Dark Eagle}} Es pat nezinu, kāda tagad tehniski ir starpība starp tiem blokposteņiem un ceļa posteņiem. Piemēram, [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometrā]] (kas vēl nesen tīkla pārskatos skaitījās ceļa postenis, bet nu ir kļuvis par blokposteni), ir novērojamas tādas pašas ietaises un būves, kā, piemēram, turpat netālu esošajā [[1. kilometrs|1. kilometrā]]. Agrākos laikos blokpostenis skaitījās sadales punkts vispār bez nekādām pārmijām un atzarojumiem, pēc būtības garāmejas luksofors, kas sadala starpstaciju posmu atsevišķos īsākos blokposmos. Nedomāju, ka ir jēga vēl papildus saraibināt staciju infokasti. Varbūt {{ping|Dzelzceļnieks}} var kaut ko sīkāk pakomentēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 12. maijs, plkst. 18.34 (EEST)
:::Sveiki. Informācijas nekad nevar būt par daudz. Taisnība, kad autobloķēšanas vēl nebija, blokposteņus izmantoja posma caurlaides spēju palielināšanai. Šodien blokpostenis (arī tas pats ceļu postenis) parasti ir pārmiju ziņā skops atzars, kur no posma nobraukt maliņā un nebūvēt lielu staciju.[[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 15.14 (EEST)
::::Varētu būt, ka blokpostenis ir kaut kas vēl vienkāršāks par ceļa posteni, bet vismaz man nav skaidrs, kādēļ šis [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometrs]] ir blokpostenis, bet šis [[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)|8. kilometrs]] ir ceļa postenis, kaut gan pēdējais tiešām ir tikai atzara vieta uz uzņēmumu. Kādēļ praktiski tāds pats atzars ar aizsargstrupceļu dažus kilometrus pirms Gulbenes (uz jauno granulu rūpnīcu) neskaitās sadales punkts? Kādēļ [[Mārciena (stacija)|Mārciena]] ar 4 sliežu ceļiem ir pieturas punkts? Droši vien atbilde slēpjas signalizācijas sistēmās, Gulbenes līnija ir ar pusautomātisko bloķēšanu. Bet Rīgas—Jelgavas līnija tāpat ir ar dispečercentralizāciju, kā Daugavpils apvedceļš. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]]([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.37 (EEST)
:::::Sveiki! Es varu kļūdīties, jo neesmu bijusi visos LDz posteņos. Man šķiet, ka vienā gadījumā, ja pareizi atceros, runa ir par Daugavpils apvedceļa posteni, otrā, kā jau te pieminēts - Jelgavas virzienā. Un ja es pareizi atceros, Uz Daugavpils apvedceļa bija pārmijas un īsi ceļi, to var aptuveni redzēt arī Google maps. Abos gadījumos ir 8 .km un kā zināms sadales punkti ar vienādiem nosaukumiem nevar būt vienā tīklā. Šeit 8. km un tur. Jāņem vērā arī vēsturiskais aspekts, kaut kādā brīdī tas varēja būt kā blokpostenis, vēlāk pārbūvēt, kurš to tagad tik precīzi pateiks, kā tur viss ir virzījies... Nedomāju ja LDz vispār ir tādi blokposteņi, kur strādā speciāls cilvēks, kas seko tikai astes signāliem, jo tas ir pirmsautobloķēšanas laikmets...[[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 07.48 (EEST)
:{{ping|Dzelzceļnieks}}, varbūt līdzīgus rakstus pārvietot? Piem., [[Skrinda (stacija)]] → Skrinda (pieturas punkts) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.25 (EEST)
::Mēs agrāk jau vienojāmies, ka virsrakstos visas sauksim par stacijām, sīkāk paskaidrojot rakstā. Pat [https://likumi.lv/doc.php?id=142698 likumos] mēdz rakstīt ''...dzelzceļa stacija vai pieturas punkts (turpmāk - stacija)...''  Turklāt ir pamats uzskatīt, ka kara laikā Skrinda ir bijusi stacija vai izmaiņas punkts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.49 (EEST)
:::Ir jāsaprot, ka prof ziņā atšķiras tas ko par stacijām sauc tikai šauri dzelzceļa speciālisti un sabiedrība. Nav nepareizi ne vienā ne otrā gadījumā. Jo dzelzceļniekiem ir intereses maksimāli izmantot dažādas dzelzceļa tīkla visas tehniskās iespējas un no tā viņi iziet, bet pasažierim tik vien aizbraukt no punkta A uz B un saņemt vismaz minimālajā līmenī pakalpojumu klāstu, kas viņam savā ziņā arī ir terminālis. Tāpēc viss ir ok. [[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 08.00 (EEST)
::::Tieši tā, bet tos blokposteņus un ceļa posteņus uzskatīsim pagaidām par sinonīmiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 08.22 (EEST)

== Moving your photos to Commons ==
Hi Jānis!

You have uploaded a lot of photos to lv.wiki and I would like to move them to Commons. 

To get the best results files need to be prepared so that they match the templates on Commons. Otherwise information will be lost or changed into something incorrect.

As far as I can see you have uploaded 1,067 files in [[:Kategorija:All free media]]. I have moved them to [[:Kategorija:Files uploaded by User:ScAvenger]] so that is easier to locate them. Perhaps you can help check if they are your files or from another wikipedia for example.

Do you have a category for files that are uploaded to Commons?

The license on the files is &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0 P|[[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]}}&lt;/nowiki&gt; and it seems that it will also work if the file is moved to Commons. But we can also change the template to &lt;nowiki&gt;{{self|author=[[Dalībnieks:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]|cc-by-sa-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Once moved to Commons it will look a bit like on [[:c:File:Maiznīcas iela.JPG]]. Do you have any preference on how it looks? I will change it with my bot if you agree with the alternative way so you do not have to change it manually :-)

I know that perhaps there will be a few files that may not be possible to move to Commons because of {{tl|FoP-Latvia}} so I think that the template should be added to all files that can't be moved to Commons. 

Many of the files does not have a description. It can either be added manually or the bot can add the file name as the description. It will not always be a good name but perhaps it is better than no name at all.

For all the photos taken by you I can add {{tl|own}} in source field with my bot and [[Dalībnieks:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] in author field. 

Let me hear what you think :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 22.25 (EEST)

: Hello again! You have added information to a few files for example [[:Attēls:Alberta iela 12.JPG]]. I moved the information it a bit. I hope I got it right (if not please fix). I think that it should be put in the different fields in the template. The photo is complicated because there are 3 authors. Usually there are only 1 (the photographer).
: The benefit of sorting the information in the different fields is that it is very easy (also for foreign users) to see the relevant information. For example we can see that Eižens Laube died in 1967 so the building is copyrighted untill January 2038. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 30. jūnijs, plkst. 21.11 (EEST)

== We sent you an e-mail ==

Hello {{PAGENAME}},

Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled &quot;The Community Insights survey is coming!&quot;. If you have questions, email surveys@wikimedia.org. 

You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]].

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.53 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&amp;oldid=20479295 --&gt;

== Par nosaukumiem ==

Sveiks!
Mani interesē, vai vari pateikt kādu atsauci, kas norādītu, ka ķīmisko vielu nosaukumus pēc latviešu valodas likumiem atveido no to molekulas un pilnajiem nosaukumiem. Interesē specifiski [[dofamīns]], kuru Tu pirms vairākiem gadiem pārvietoji. Ārpus Vikipēdijas uzradušies oponenti, ka nav pamata atveidot a F no pilnā nosaukuma. Argumenti ir, ka visās valodās ir ar P, izņemot krievu, kā arī zinātniskajā literatūrā un receptūrās latviski līdz šim ir gandrīz tikai P versija. Ja citās valodās būtu variants ''ph'', tad būtu savādāk. Diemžēl nevaru pats atrast leģitīmu pamatojumu, kādēļ jāatveido no pilnā nosaukuma - kādēļ ar F būtu pareizi, bet ar P nepareizi. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2021. gada 1. janvāris, plkst. 17.54 (EET)
:Sveiks, Purviņa &quot;ķieģelī&quot;&lt;ref&gt;Indulis Purviņš, Santa Purviņa. ''Praktiskā farmakoloģija''. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011, 140. lpp. {{ISBN|978-9984-854-20-5}}&lt;/ref&gt; joprojām pamatnosaukums ir dofamīns. Pamatojums te ir tāds pats, kā [[DNS]], nevis DNA. Tiesa, tajā pašā &quot;ķieģelī&quot; figurē [[levodopa]], kam pēc tās pašas &quot;etimoloģijas&quot; vajadzētu būt levodofai, tā ka konsekvences te ir maz un jautājums paliek atklāts. [https://termini.gov.lv/komisija/par-kimijas-un-farmacijas-terminu-rakstibu Šeit] diemžēl šis specifiskais gadījums nav apskatīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 3. janvāris, plkst. 17.51 (EET)

=== atsauces ===
{{atsauces}}

== Kā tur īsti ir? ==

Runājot par dzelzceļiem... Man https://termini.gov.lv pie ''double track'' izdod divsliežu. Vai tad sliede nav viens garš dzelzgabals un dubultā dzelceļa līnija faktiski nav četrsliežu? :) --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 6. janvāris, plkst. 23.56 (EET)
:Rakstā [[Dzelzceļš]] minētas vienceļa un divceļu līnijas, drīzāk jau tā. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 7. janvāris, plkst. 07.06 (EET)
::Bija jau [[Diskusija:Viensliedes dzelzceļš|diskusija par to]]. Tās vārdnīcas, uz ko atsaucas terminoloģijas portāls, ir lauksaimniecības un mežsaimniecības, nevis dzelzceļa. Attiecībā uz dzelzceļu (parasto) korektāk ir runāt par vienceļa un divceļu līnijām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 7. janvāris, plkst. 07.58 (EET)
::[https://likumi.lv/ta/id/214699-dzelzcela-tehniskas-ekspluatacijas-noteikumi Šeit], sadaļa 2.2. &quot;Platsliežu ceļš&quot; — pilnīgi viennozīmīgi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 8. janvāris, plkst. 07.35 (EET)

Lässt sich zwischen zwei Bahngleisen fotografieren. Ist es Dir eigentlich klar, wie gefährlich das ist? [[Special:Contributions/178.197.235.202|178.197.235.202]] 2021. gada 7. februāris, plkst. 16.36 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Sīkumi ==

Sveiki! Man ir viens jautājums.  Pie kura dzelzceļa ir uzņemta bilde Jūsu sākumlapā? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

Un starp citu,vai Jūs gadījumā nevarētu uzņemt stacijas Bolderāja 2 attēlus,ja jau Jūs dzīvojat Rīgā? Es būtu ļoti laimīgs par to. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.31 (EEST)

:Šodien aizgāju turp, uzrakstīšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 22.38 (EEST)</text>
      <sha1>jn4qx0onrp22aeshdegikh778kip5yw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667085</id>
      <parentid>3667018</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T06:11:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42124" xml:space="preserve">{|style=&quot;background: #dde1e0; border: solid 1px #178f71; float: right&quot;
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Attēls:Icon file cabinet.png|40px|Arhīvs]]&lt;br /&gt;'''Mans diskusiju arhīvs'''
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs1|2007. gada aprīlis — 2009. gada marts]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs2|2009. gada marts — 2010. gada novembris]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs3|2010. gada novembris — 2011. gada decembris]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs4|2011. gada decembris — 2014. gada maijs]]
|-
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Lietotāja diskusija:ScAvenger/Arhīvs5|2014. gada maijs — 2017. gada augusts]]
|}
&lt;br clear=all&gt;

== Vilcienbildes ==

[[:commons:Category:Railways in Latvia 155 anniversary|Ielādēju no Flickr kaudzīti ar vilcienu bildēm]] — varbūt noder rakstos un vari pielikt papildu kategorijas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 5. septembris, plkst. 18.34 (EEST)
:Jā, paldies, var noderēt. Man tas pasākums pašam arī ir izfotografēts, bet ne tādā kvalitātē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 5. septembris, plkst. 19.26 (EEST)

== Zinātne ==

Sveiks! Varbūt ir interese piedalīties [[:c:Commons:Wiki Science Competition 2017 in Latvia|zinātnes attēlu konkursā]]? Lai vismaz statistiski mēs neizskatītos slikti :) Mājās/darbā taču ir visādi konkursam derīgi ''pribambasi'' --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2017. gada 19. novembris, plkst. 07.24 (EET)
:Konkurence tiešām nav liela, ja es pirms 2 gadiem ar savu [[C:File:Cross-section_of_a_Vaccinium_oxycoccos.jpg|purva dzērvenes šķērsgriezuma miglas bildi]] pamanījos kļūt par [[C:Commons:European_Science_Photo_Competition_2015/Winners|vienu no Latvijas uzvarētājiem]]. --[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2017. gada 19. novembris, plkst. 08.12 (EET)
::Nu, tā jau tīri laba bilde... Paskatīšos, varbūt &quot;Zinātnieku nakts&quot; bildēs būs kas piemērots. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 20. novembris, plkst. 16.18 (EET)

== Problēma ar raksta editoru  ==

Šorīt izlaboji man rakstīto rakstu Kvadrātsaknes ar komentāru:
 (→‎Īpašības un lietojums: pat iekomentēties neļaujas, izņēmu pavisam ārā. Tiešām to dod automātiski Vizuālais redaktors?). 
Es nesaprotu, kas notiek, bet es pati to neizdarīju. Radās problēmas rakstot. Spiežot Enter, neļauj rakstīt, pievienojas it kā tukšas rindkopas, pēc tam tajās parādās kaut kādi burtu virknējumi. Centos tos izdzēst, bet laikam uzkrājas lieka informācija, kas rakstā nemaz nebija redzama un kuru tu izdzēsi. Darbojos tikai ar Vizuālo redaktoru. 
Paldies par labojumu!
Un vēl jautājums pie viena - kā ir jāveido atsauces, ja tulkoju no angļu valodas raksta informāciju?
:Jā, man tā arī likās, ka tie ir Vizuālā redaktora kārtējie &quot;gļuki&quot;. Kaut kas tāds vēl nebija redzēts. Tās matemātiskās formulas vienkārši jāiekopē no angļu vikiteksta. Tāpat arī atsauces iesākumam var  iekopēt no angļu vikiteksta, vairumā gadījumu tās strādās. Jāpieliek tikai vēl atsauču sadaļa latviskajā rakstā. To visu, manuprāt, vienkāršāk darīt tieši vikitekstā (&quot;Labot pirmkodu&quot;), nevis Vizuālajā redaktorā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2017. gada 3. decembris, plkst. 11.31 (EET)
::[https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Kvadr%C4%81tsakne&amp;diff=next&amp;oldid=2766264 Iekomentēt] nevarēja, jo tajā tekstā jau bija komentāru tagi. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.09 (EET)
:::To es pamanīju, bet neizskatījās,  ka ir jēga ņemties ar rediģēšanu. Vizuālais redaktors bija pārspējis pats sevi... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.13 (EET)

== Friedrich Wilhelm von Raison ==

Can you help to fix this?
----------
Friedrich Wilhelm Albrecht Karls Maximilian Raison, kopš 1787. gada ''von Raison'' (dzimis 1726. gada 13. janvārī Veimārā (saskaņā ar citiem avotiem Koburgā), † 1791. gada 20. novembrī Jelgava) bija valsts darbinieks un zinātnieks.
----------
Paldies! [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 21.44 (EET)
:Paldies!! [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 22.41 (EET)
Could you move [[Frīdrihs Vilhelms fon Raisons]] to &quot;[[Frīdrihs Vilhelms fon Rezons]]&quot;? His second son: http://lgdb.lnb.lv/index/person/602/ [[Special:Contributions/77.180.161.240|77.180.161.240]] 2018. gada 8. marts, plkst. 22.52 (EET)
::Tā varētu būt, ka vācu izcelsmes cilvēks ir Rezons? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 8. marts, plkst. 23.02 (EET)

== Mākslas darbu attēli un autortiesības ==

Sveiki. Izlasīju Tavu dalībnieka lapu un nolēmu uzdot jautājumu par attēlu autortiesībām Tev, jo esi daudz strādājis ar tām, ja nekļūdos. :) Tātad es vēlos Vikipēdijā ievietot skenētus attēlus no mākslas darbu katalogiem, lai ar tiem papildinātu [[Romans Suta]], [[Džemma Skulme]] un citu latv. mākslinieku rakstus. Šiem mākslas darbu attēliem nav norādīts(i) fotogrāfs(i), kā arī grāmatā nekas nav minēts par fotogrāfiju autortiesību izmantošanas nosacījumiem. Runa ir par 1981. gadā publicētu grāmatu un katalogu &quot;Latviešu jaunākā glezniecība&quot;, izdevniecība - Liesma. Vai var šos attēlus skenēt un publicēt? Ja drīkst, tad kāda autortiesību veidne šajā gadījumā būtu jāizmanto? [[Dalībnieks:Kriptekss|Kriptekss]] ([[Dalībnieka diskusija:Kriptekss|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 19.05 (EEST)
:Pārfotografēta mākslas darba gadījumā ne jau fotogrāfa autortiesības ir galvenais. Galvenais te ir mākslas darba autors. Kopš Romana Sutas nāves pagājuši vairāk kā 70 gadi, šos darbus var brīvi reproducēt (veidne {{Tl|PD}}). Ja mākslinieks miris vēlāk vai vispār ir dzīvs, tad jāprasa atļauja viņam vai viņa mantiniekiem. Principā divdimensiju darba (gleznas u.tml.) gadījumā fotogrāfs no sevis praktiski neko nepieliek, to nevar uzskatīt par atvasinātu darbu. Sarežģītāk ir ar skulptūrām u.c. trīsdimensiju darbiem, tur nāk klāt arī fotogrāfa autortiesības. Labāk tad fotografēt pašam, ja darbs ir publiski pieejams kādā muzejā vai izstādē. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 19.51 (EEST)
::Par mākslinieka autortiesībām skaidrs. Cik sapratu, tad 3D objektu fotogrāfam ir jāprasa atļauja, lai publicētu viņa attēlu (arī skenētu no grāmatas)? [[Dalībnieks:Kriptekss|Kriptekss]] ([[Dalībnieka diskusija:Kriptekss|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 20.41 (EEST)
:::Principā jā. 1981. gadā gan bija citi likumi spēkā, bet Autortiesību likumam, šķiet, ir tāda īpatnība kā atpakaļejošs spēks. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 2. aprīlis, plkst. 22.29 (EEST)

== Dabas skati Vikipēdijā 2018 ==

Sveiks, atgādinu par fotokonkursu &quot;[[Vikiprojekts:Dabas skati Vikipēdijā 2018|Dabas skati Vikipēdijā 2018]]&quot;! :) --[[Dalībnieks:AgrisR|AgrisR]] ([[Dalībnieka diskusija:AgrisR|diskusija]]) 2018. gada 25. maijs, plkst. 23.54 (EEST)
:Uz ātru roku pēdējā brīdī šo to ielādēju :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 31. maijs, plkst. 23.51 (EEST)

== Vikipēdijas darbnīca ==

Labdien!

6. jūnijā (trešdien) Vikipēdijas projektam latviešu valodā paliek 15 gadu. Lai to atzīmētu, aicinām visus, kas iepriekš darbojušies projektā, dienas laikā (00.00—24.00) uzrakstīt kādu jaunu rakstu. Vairāk informācijas atrodams [[Vikipēdija:Vikidarbnīca/Vikipēdijai latviešu valodā 15|iniciatīvas lapā]]. Tēma ir vēlama no [[Vikipēdija:Vajadzīgie raksti|vajadzīgo rakstu saraksta]], bet derēs arī cita. Paldies arī par Tavu iepriekšējo ieguldījumu Vikipēdijas projektā! -- [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 2. jūnijs, plkst. 16.38 (EEST)

== Reklāma ==
{{Diskusija pārvietota uz|Diskusija:Deniss Čerevičņiks#Dzēšana|--[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 19.34 (EEST)}}

Manuprāt, šo diskusiju (vai vismaz daļu no tās) vajadzētu pārcelt uz attiecīgā raksta (kurā tagad ievietota dzēšanas veidne) diskusiju, lai tur viss nesākas no jauna. -- [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 10.51 (EEST)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 7. jūnijs, plkst. 19.34 (EEST)

== Pārgājiens ==

Hey, ScAvenger! 15.jūnijā / 16.jūnijā tiek rīkots pārgājiens no Lielupes dzelzceļa stacijas līdz Ķemeriem/Lapmežciemam, cauri visai Jūrmalai. Iešana notiks daudz pa dzelzceļu, bet būs arī posmi citur. Varbūt vēlies piebiedroties? --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 11.31 (EEST)
:Lielupe—Ķemeri—Lapmežciems, tas ir ap 35 km, vasaras karstumā tā kā par daudz. Es nogāju pa sliedēm nieka 8 km no Lāčiem līdz Dobelei, ar 3 pudelēm ūdens bija par maz :( Kas rīko pasākumu? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 11.57 (EEST)
::Visdrīzāk iesim vai nu uz Ķemeriem vai uz Lapmežciemu, ne abiem. Ja ir WhatsApp, varu pievienot pārgājiena grupai. Tas nav publisks pasākums, rīko parasti dzelzceļu aktīvisti. Iepriekšējais pārgājiens bija Sarkandaugava-Carnikava, notika pa nakti pirms 10 dienām, tika noieti 33 km 13 stundās. Piedalījās 10 cilvēki. Visdrīzāk šajā būs vairāk. Dzelzceļa pārgājiena priekšrocība ir, ka ik brīdi var braukt atpakaļ uz Rīgu, ja nav vēlmes tālāk iet. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2018. gada 5. jūnijs, plkst. 14.42 (EEST)
:::Interesantākie dzelzceļi diemžēl ir tie, kur uz Rīgu nekas nekursē vai kursē pāris reizes dienā :) Esmu atpalicis no dzīves un smārtfonu neesmu ieviesis... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 6. jūnijs, plkst. 08.44 (EEST)

== Mirdzizlāde ==

Saprotu, ka cerības ir mazas pēc tik ilgiem gadiem, bet vai varat pievienot [[Mirdzizlāde|šim rakstam]] jūsu izmantotās atsauces? Tagad tur ir tikai manējās, kas neatbilst saturam. Ne par kādiem tirotroniem es savu mūžu nebiju ne lasījis, ne dzirdējis :) --[[Dalībnieks:Esmu Igors|Esmu Igors]] ([[Dalībnieka diskusija:Esmu Igors|diskusija]]) 2018. gada 16. jūnijs, plkst. 23.18 (EEST)

== AirBaltic update ==
 
Hi! I'm the Wikipedian who asked about the AirBaltic head office back in 2010: [[Dalībnieka_diskusija:ScAvenger/Arhīvs2#AirBaltic_head_office_photo_request]]

It seems that AirBaltic has now built or began using its own building as a head office [https://www.airbaltic.com/bt-office-directions.jpg as per this map], but because it's [https://goo.gl/maps/fxvqDUfUjMH2 behind a security gate] I don't know if it's feasible to photograph the building. Do you think the best solution is for me to ask AirBaltic for a free image of its building?

{{ping|Xil}} {{ping|Laurijs}}
[[Dalībnieks:WhisperToMe|WhisperToMe]] ([[Dalībnieka diskusija:WhisperToMe|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 20.34 (EEST)
: BTW the building looks like this https://plus.google.com/photos/photo/101353530413538007984/6489092325721579186 - I wonder if the photographer's okay with free use of this photo? Someone will need to ask her first so she can do the relicensing. [[Dalībnieks:WhisperToMe|WhisperToMe]] ([[Dalībnieka diskusija:WhisperToMe|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 20.50 (EEST)
::[http://www.db.lv/atteli/article/0045/447826/1798281_ORIGINAL_1459966913.jpg?source=/galerija/447826/attels/19 This] is a new headquarter building. Unfortunately, i do not have own photo... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 21.15 (EEST)
:::I think Freedom of Panorama limitation would apply here. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 29. jūnijs, plkst. 21.36 (EEST)

== FoP, atkal ==

Pārvietojamās skulptūras arī? [[:c:Commons:Deletion requests/Files in Category:Buddy Bears in Riga]]. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 15.08 (EEST)
:Protams. Tie tāpat ir 3D mākslas darbi. Tajā stendā Doma laukumā pat rakstīts — unikāli mākslas darbi. Bet ir nianse (viņu mājaslapā mani diemžēl Firefox nelaiž iekšā) — izstādi rīko Vācijas vēstniecība, stendam apakšā ir &quot;With love from Germany&quot;, bet Vācijā ir panorāmas brīvība. Goda vārds, nezinu, kā  juridiski sanāk, ja Vācijas skulptūru izstāda Latvijā. Mākslinieki jau tāpat nav no Vācijas. Varbūt var tomēr mēģināt pretoties Commons dzēsējiem :)  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 19.37 (EEST)
::Nē, neprecīzi izteicos. Ar pārvietojamām biju domājis to, ka tās ir &quot;Vācijas skulptūras&quot;, nu bet to Tu beigās uztvēri, tas ir jauki. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2018. gada 31. jūlijs, plkst. 21.23 (EEST)

== BBLd ==

Could you rename Veidne:BBL-digital to Veidne:BBLd? The new domain is bbbl.de see http://bbld.de/web/aktuell . The wikis de, et, ru, uk also have &quot;BBLd&quot;, see https://www.wikidata.org/wiki/Q23265105. [[Special:Contributions/77.14.17.14|77.14.17.14]] 2018. gada 8. septembris, plkst. 17.04 (EEST)

== Fibonači  ==

Paldies, ka esi pamanījis, ka manā ievietotajā tulkojumā ir varbūt neloģiskas kļūdas, par to es atvainojos.
Šodien es vēlreiz pārskatīšu savu darbu, ja lūdzu ieraugi kādas kļūdas, būtu labi, ka tu izlabo nevis dzēs visu ko esmu rakstījui. [[Dalībnieks: lauruncis]]
:{{u|Lauruncis}}: kamēr vēl nav līdz galam sakārtots labāk rakstu veidot savā [[Dalībnieks:Lauruncis/Smilšu kaste|smilškastē]] un pēc tam gatavo pārkopēt (pārkopēju tur dzēsto versiju). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 12.46 (EET)
::Dzēsts tika tādēļ, ka nedrīkst aizstāt, lai arī īsu, bet rakstu bez kļūdām, ar mašīntulkotu tekstu. Tādu vieglāk uzrakstīt no jauna, nekā izlabot. Pašreizējā versija ir drusku labāka, bet vienalga pilna ar kļūdām. ''Pēdējais ierosināja, ka Leonardo ir jā aicināti uz pagalmu vienā no vizītēm pie imperatora Pizas aptuveni 1225 gada'' — jūsuprāt, tas nav dzēšams? Kādam būtu jānāk un jālabo? Es pat nerunāju par rakstu [[Katrīna Džonsone]]. Pietika ar pērli &quot;Apollo lunārā zemūdene&quot;, lai būtu skaidrs, kā tas ir tulkots. Nu nav diemžēl mūsdienu automātiskās tulkošanas rīki tik attīstīti, ir jātulko, ņemot talkā paša galvu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2018. gada 1. decembris, plkst. 18.21 (EET)

== Zirgi ==

Sveiks. Vai tu esi pētījis zirgu tramvajus Latvijā? Rīga, Baldone, bet vai vēl kaut kur? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 10. februāris, plkst. 13.40 (EET)
:Bija [https://vesture.dodies.lv/#m=14/57.41889/21.57174&amp;l=O/7 Ventspilī] uz Viskrievijas bērnu kaulu tuberkulozes sanatoriju. Vēl 1920. gados esot bijis kravas zirgu tramvajs Tukumā. Bija tramvajs Ķemeros, bet ne zirgu vilces. Vēl bija kaut kas līdzīgs tramvajam no Jaunkalsnavas stacijas uz Aiviekstes pusi, bet, cik atceros, ar motorvagoniem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 10.00 (EET)
::Super, noņemu cepuri īstas kompetences priekšā. Vēl jautājums, ja drīkst. [[Silciems (stacija)|Silciema]] stacija. No kā izriet, ka tā atrodas Allažu pagastā? Pēc Jāņa sētas kartes (balticmaps) man iznāk, ka Inčukalna. Vismaz tā būdiņa. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 11.03 (EET)
:::Jā, būdiņa sanāk Inčukalna pagastā, 20 m no robežas, palaboju rakstu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. februāris, plkst. 11.17 (EET)
::::Ķemeru nac. parka lapā tomēr rakstīts ''1912. gadā tiek ierīkota elektriskā tramvaja satiksme ar Jaunķemeriem. Pēc kara to aizstāj '''zirgu tramvajs'''. Tas darbojās līdz 1933. gadam, kad sliedes tika nojauktas, un ierīkota šoseja ar autobusu satiksmi.'' Tā varētu būt? --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 12. februāris, plkst. 11.00 (EET)
:::::Neesmu redzējis nevienu foto, kur Ķemeros tramvaju vilktu zirgs. Cara laikā uz Jaunķemeriem uzbūvēja 1000 mm sliežu platuma elektrisko tramvaju, sākoties Pirmajam pasaules karam, to evakuēja uz Staraja Rusas pilsētu. Pilnīgi visu, gan vagonus, gan vadus, gan sliedes. Jau kara laikā uzbūvēja platsliežu dzelzceļa atzaru no Ķemeriem pa bijušā tramvaja trasi, lai apkalpotu lielgabalus Jaunķemeros. Tas dzelzceļš [http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&amp;type=post&amp;id=73786 turpinājās] caur Kauguriem uz Sloku un Asariem. No Jaunķemeriem uz Lapmežciema pusi bija militārā šaursliežu līnija, tur gan varēja būt zirgu vilce, tomēr par zirgu tramvaju to nekādi nevarētu saukt. Jau pēc kara bijušo krievu armijas infrastruktūras daļu sāka izmantot satiksmes nodrošināšanai no Ķemeriem uz Jaunķemeriem. Tur kursēja ar iekšdedzes dzinēju darbināmi [http://forum.myriga.info/index.php?act=Attach&amp;type=post&amp;id=61883 vagoniņi]. 1933. gadā atklāja autobusu satiksmi un tramvaju likvidēja.  --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 14. februāris, plkst. 07.54 (EET)
::::::Būs tie Ķemeru parka rakstītāji kaut ko sajaukuši. Izmetu Ķemerus no raksta [[Zirgu tramvajs]]. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2019. gada 14. februāris, plkst. 12.03 (EET)

== Patroller ==

Hi, I am fighting vandalism in many wikis. Please give me patrol right. Thanks.--[[Dalībnieks:Turkmen|Turkmen]] ([[Dalībnieka diskusija:Turkmen|diskusija]]) 2019. gada 21. jūnijs, plkst. 21.48 (EEST)
:Done. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 21. jūnijs, plkst. 22.47 (EEST)

== Himnas nošu bilde ==

Sveiks! Es tev sūtīju e-pastu, bet laikam nav tevi sasniedzis. Tomēr ir vēl vienas kļūda - arī uz vārdiem &quot;dēli dzied&quot;. Man ir nošu skice rokrakstā, kādām šajā taktī jābūt notīm. Pa e-pastu būtu viegli nosūtīt.--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 08.53 (EEST)
:Atvainojos, biju piemirsis par e-pastu, paziņojums bija. Vakarā visu izlabošu. SVG failiem tas nav grūti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.21 (EEST)
::Skici uz epastu nevajag? :)--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.40 (EEST)
:::Ja nav jau aizsūtīta, tad vajag. Es nevaru no darba datora savu personīgo e-pastu pārbaudīt. Vakarā atrakstīšu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.58 (EEST)
::::Labi! Līdz vakaram :)--[[Dalībnieks:Ingii|Ingii]] ([[Dalībnieka diskusija:Ingii|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 09.59 (EEST)
:::::[[:File:Latvian Anthem Sheet Music.svg|Nokoriģēju]] (ja rādās pa vecam, tad Ctrl-Shift-R). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 11. jūlijs, plkst. 20.00 (EEST)

== Taksoni slīprakstā ==

Labdien! 

Par taksoniem slīprakstā gribētu pateikt, ka taksoni rangā virs ģints nekad nerakstās slīpraktā; slīprakstā nosaukumi ir tikai sākot no ģints un zemāk (suga, pasuga, variācija, aber;acija), saskaņā ar &quot;Starptautisku zooloģijas nomenklatūras kodeksu&quot; (angl. &quot;International Code of Zoological Nomenclature&quot;) [http://www.insecta.bio.spbu.ru/z/zoo_nome.htm], sadaļā &quot;I.3.3.1.8 Написание названий &quot;, ir rkastīts, citāta:
«Научные названия родовой и видовой групп следует набирать шрифтом, отличным от принятого в тексте; такие названия обычно набираются курсивом, который не должен использоваться для названий высших таксонов».

Šīm likumam seko visas zinātniskās zooloģiskās publikācijas, ka arī citas wikipēdijās un saitos, kur iet rūna par taksoniem. Tāpēc es prasu nelikt slīprakstā nosaukumus taksoniem virs ģints. [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 25. augusts, plkst. 15.08 (EEST)

P.S. Manuprāt ir jālabo TaksoBoksu, kur jānoņem visiem taksoniem līdz ģintīm (neieskaitot) slīprakstu. Es izvirzīšu šo tēmu apsprešanai latviešu vikipēdijas pārrunu sadaļā kaut kādā dienā. [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 25. augusts, plkst. 15.55 (EEST)
:Šo niansi es nezināju. Ja tā, tad attiecīgi jālabo visu. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 26. augusts, plkst. 11.57 (EEST)
:: Kur var izvirzīt to tēmu uz apspriešanu? [[User:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:green;&quot;&gt;Afro-Braz-Ilian&lt;/span&gt;]] &lt;sup&gt;[[User talk:AfroBrazilian|&lt;span style=&quot;color:gold&quot;&gt;talk&lt;/span&gt;]]&lt;/sup&gt; 2019. gada 6. septembris, plkst. 10.12 (EEST)
:::Tālāk diskutējam [[Vikipēdija:Kopienas_portāls#Bioloģisko_taksonu_rakstība|šeit]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 6. septembris, plkst. 12.48 (EEST)

== Atbilde 2 ==

Paldies par atsūtīto linku! Jūsu linkā ir reizināšana, bet wikipēdijas lapas pieminētajā ailīšu aizpildīšanā ir skaitīšanas un atņemšanas piemēri. [[Dalībnieks:Mirkssainars|Mirkssainars]] ([[Dalībnieka diskusija:Mirkssainars|diskusija]]) 2019. gada 10. septembris, plkst. 20.11 (EEST)
:Tā varēja saprast, bet nosaukums latviski ir tāds jocīgs. Tas tiešām ir vispārpieņemts? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 10. septembris, plkst. 20.22 (EEST)

== Iekavas (18.11.2019) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3140190 šis labojums] lapā [[Dēdēšana]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Dēdēšana|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;māli. Bieži dominē Si. Tropu mitrajā klimatā veidojas kaolīna māli, [laterīts
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -1, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 11.02 (EET)
:Darīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 11.12 (EET)
::Botam var arī neatbildēt, viņš neapvainosies :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 12.12 (EET)
:::Es to paša zināšanai, ka neesmu aizmirsis problēmu novērst :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 18. novembris, plkst. 12.28 (EET)

== Rail Baltica ==

Sveiks! Izveidoju [[Vikiprojekts:Rail Baltica|Rail Baltica vikiprojektu]]. Tā kā Tevi interesē dzelzceļi, vēlos pievērst tam uzmanību. Varbūt šogad Tev būs interese saistībā ar to fotografēt, vai nu vienam vai pievienoties citu vikipēdistu braucieniem. Īpaši noderīgi būtu kadri no vietām, kur vēl pašlaik nav pasteigušies dzelzceļa sliedes uzbūvēt. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2020. gada 26. janvāris, plkst. 10.54 (EET)
:Fotografēts ir daudz, nav tikai pienācīgā daudzumā laika to visu apstrādāt :( Protams, vikiprojektā piedalīšos, paldies par iniciatīvu! --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. janvāris, plkst. 20.55 (EET)

== B.p. vs c.p. ==

[https://www.ldz.lv/sites/default/files/TIKLA%20PARSKATS%202019-2020.pdf LDz tīkla pārskatā] ir saraksts ar visiem blokposteņiem, ceļa posteņiem un izmaiņas punktiem (25. lpp.). Vienīgais nav atsevišķa raksta par blokposteni. --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 9. maijs, plkst. 23.38 (EEST)
:Tāpat varbūt vajag blokposteni pievienot klāt veidnei {{tl|Dzelzceļa stacijas infokaste}}? Kaut to Latvijā ir tikai divi, bet [[223. kilometrs|apskati kā sanāca]] galu galā. --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 10. maijs, plkst. 00.21 (EEST)
::{{ping|Dark Eagle}} Es pat nezinu, kāda tagad tehniski ir starpība starp tiem blokposteņiem un ceļa posteņiem. Piemēram, [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometrā]] (kas vēl nesen tīkla pārskatos skaitījās ceļa postenis, bet nu ir kļuvis par blokposteni), ir novērojamas tādas pašas ietaises un būves, kā, piemēram, turpat netālu esošajā [[1. kilometrs|1. kilometrā]]. Agrākos laikos blokpostenis skaitījās sadales punkts vispār bez nekādām pārmijām un atzarojumiem, pēc būtības garāmejas luksofors, kas sadala starpstaciju posmu atsevišķos īsākos blokposmos. Nedomāju, ka ir jēga vēl papildus saraibināt staciju infokasti. Varbūt {{ping|Dzelzceļnieks}} var kaut ko sīkāk pakomentēt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 12. maijs, plkst. 18.34 (EEST)
:::Sveiki. Informācijas nekad nevar būt par daudz. Taisnība, kad autobloķēšanas vēl nebija, blokposteņus izmantoja posma caurlaides spēju palielināšanai. Šodien blokpostenis (arī tas pats ceļu postenis) parasti ir pārmiju ziņā skops atzars, kur no posma nobraukt maliņā un nebūvēt lielu staciju.[[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 15.14 (EEST)
::::Varētu būt, ka blokpostenis ir kaut kas vēl vienkāršāks par ceļa posteni, bet vismaz man nav skaidrs, kādēļ šis [[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)|8. kilometrs]] ir blokpostenis, bet šis [[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)|8. kilometrs]] ir ceļa postenis, kaut gan pēdējais tiešām ir tikai atzara vieta uz uzņēmumu. Kādēļ praktiski tāds pats atzars ar aizsargstrupceļu dažus kilometrus pirms Gulbenes (uz jauno granulu rūpnīcu) neskaitās sadales punkts? Kādēļ [[Mārciena (stacija)|Mārciena]] ar 4 sliežu ceļiem ir pieturas punkts? Droši vien atbilde slēpjas signalizācijas sistēmās, Gulbenes līnija ir ar pusautomātisko bloķēšanu. Bet Rīgas—Jelgavas līnija tāpat ir ar dispečercentralizāciju, kā Daugavpils apvedceļš. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]]([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.37 (EEST)
:::::Sveiki! Es varu kļūdīties, jo neesmu bijusi visos LDz posteņos. Man šķiet, ka vienā gadījumā, ja pareizi atceros, runa ir par Daugavpils apvedceļa posteni, otrā, kā jau te pieminēts - Jelgavas virzienā. Un ja es pareizi atceros, Uz Daugavpils apvedceļa bija pārmijas un īsi ceļi, to var aptuveni redzēt arī Google maps. Abos gadījumos ir 8 .km un kā zināms sadales punkti ar vienādiem nosaukumiem nevar būt vienā tīklā. Šeit 8. km un tur. Jāņem vērā arī vēsturiskais aspekts, kaut kādā brīdī tas varēja būt kā blokpostenis, vēlāk pārbūvēt, kurš to tagad tik precīzi pateiks, kā tur viss ir virzījies... Nedomāju ja LDz vispār ir tādi blokposteņi, kur strādā speciāls cilvēks, kas seko tikai astes signāliem, jo tas ir pirmsautobloķēšanas laikmets...[[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 07.48 (EEST)
:{{ping|Dzelzceļnieks}}, varbūt līdzīgus rakstus pārvietot? Piem., [[Skrinda (stacija)]] → Skrinda (pieturas punkts) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.25 (EEST)
::Mēs agrāk jau vienojāmies, ka virsrakstos visas sauksim par stacijām, sīkāk paskaidrojot rakstā. Pat [https://likumi.lv/doc.php?id=142698 likumos] mēdz rakstīt ''...dzelzceļa stacija vai pieturas punkts (turpmāk - stacija)...''  Turklāt ir pamats uzskatīt, ka kara laikā Skrinda ir bijusi stacija vai izmaiņas punkts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 26. maijs, plkst. 19.49 (EEST)
:::Ir jāsaprot, ka prof ziņā atšķiras tas ko par stacijām sauc tikai šauri dzelzceļa speciālisti un sabiedrība. Nav nepareizi ne vienā ne otrā gadījumā. Jo dzelzceļniekiem ir intereses maksimāli izmantot dažādas dzelzceļa tīkla visas tehniskās iespējas un no tā viņi iziet, bet pasažierim tik vien aizbraukt no punkta A uz B un saņemt vismaz minimālajā līmenī pakalpojumu klāstu, kas viņam savā ziņā arī ir terminālis. Tāpēc viss ir ok. [[Dalībnieks:Dzelzceļnieks|Dzelzceļnieks]] ([[Dalībnieka diskusija:Dzelzceļnieks|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 08.00 (EEST)
::::Tieši tā, bet tos blokposteņus un ceļa posteņus uzskatīsim pagaidām par sinonīmiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2020. gada 27. maijs, plkst. 08.22 (EEST)

== Moving your photos to Commons ==
Hi Jānis!

You have uploaded a lot of photos to lv.wiki and I would like to move them to Commons. 

To get the best results files need to be prepared so that they match the templates on Commons. Otherwise information will be lost or changed into something incorrect.

As far as I can see you have uploaded 1,067 files in [[:Kategorija:All free media]]. I have moved them to [[:Kategorija:Files uploaded by User:ScAvenger]] so that is easier to locate them. Perhaps you can help check if they are your files or from another wikipedia for example.

Do you have a category for files that are uploaded to Commons?

The license on the files is &lt;nowiki&gt;{{CC-BY-SA-3.0 P|[[Lietotājs:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]}}&lt;/nowiki&gt; and it seems that it will also work if the file is moved to Commons. But we can also change the template to &lt;nowiki&gt;{{self|author=[[Dalībnieks:ScAvenger|Jānis Vilniņš]]|cc-by-sa-3.0}}&lt;/nowiki&gt;. Once moved to Commons it will look a bit like on [[:c:File:Maiznīcas iela.JPG]]. Do you have any preference on how it looks? I will change it with my bot if you agree with the alternative way so you do not have to change it manually :-)

I know that perhaps there will be a few files that may not be possible to move to Commons because of {{tl|FoP-Latvia}} so I think that the template should be added to all files that can't be moved to Commons. 

Many of the files does not have a description. It can either be added manually or the bot can add the file name as the description. It will not always be a good name but perhaps it is better than no name at all.

For all the photos taken by you I can add {{tl|own}} in source field with my bot and [[Dalībnieks:ScAvenger|Jānis Vilniņš]] in author field. 

Let me hear what you think :-) --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 29. jūnijs, plkst. 22.25 (EEST)

: Hello again! You have added information to a few files for example [[:Attēls:Alberta iela 12.JPG]]. I moved the information it a bit. I hope I got it right (if not please fix). I think that it should be put in the different fields in the template. The photo is complicated because there are 3 authors. Usually there are only 1 (the photographer).
: The benefit of sorting the information in the different fields is that it is very easy (also for foreign users) to see the relevant information. For example we can see that Eižens Laube died in 1967 so the building is copyrighted untill January 2038. --[[Dalībnieks:MGA73|MGA73]] ([[Dalībnieka diskusija:MGA73|diskusija]]) 2020. gada 30. jūnijs, plkst. 21.11 (EEST)

== We sent you an e-mail ==

Hello {{PAGENAME}},

Really sorry for the inconvenience. This is a gentle note to request that you check your email. We sent you a message titled &quot;The Community Insights survey is coming!&quot;. If you have questions, email surveys@wikimedia.org. 

You can [[:m:Special:Diff/20479077|see my explanation here]].

[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 21.53 (EEST)
&lt;!-- Message sent by User:Samuel (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Samuel_(WMF)/Community_Insights_survey/other-languages&amp;oldid=20479295 --&gt;

== Par nosaukumiem ==

Sveiks!
Mani interesē, vai vari pateikt kādu atsauci, kas norādītu, ka ķīmisko vielu nosaukumus pēc latviešu valodas likumiem atveido no to molekulas un pilnajiem nosaukumiem. Interesē specifiski [[dofamīns]], kuru Tu pirms vairākiem gadiem pārvietoji. Ārpus Vikipēdijas uzradušies oponenti, ka nav pamata atveidot a F no pilnā nosaukuma. Argumenti ir, ka visās valodās ir ar P, izņemot krievu, kā arī zinātniskajā literatūrā un receptūrās latviski līdz šim ir gandrīz tikai P versija. Ja citās valodās būtu variants ''ph'', tad būtu savādāk. Diemžēl nevaru pats atrast leģitīmu pamatojumu, kādēļ jāatveido no pilnā nosaukuma - kādēļ ar F būtu pareizi, bet ar P nepareizi. --'''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;G&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;reen&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#003300;&quot;&gt;Z&lt;/span&gt;&lt;span style=&quot;color:#006600;&quot;&gt;eb&lt;/span&gt;]]''' &lt;small&gt;([[Lietotāja diskusija:GreenZeb|diskusija]])&lt;/small&gt; — 2021. gada 1. janvāris, plkst. 17.54 (EET)
:Sveiks, Purviņa &quot;ķieģelī&quot;&lt;ref&gt;Indulis Purviņš, Santa Purviņa. ''Praktiskā farmakoloģija''. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011, 140. lpp. {{ISBN|978-9984-854-20-5}}&lt;/ref&gt; joprojām pamatnosaukums ir dofamīns. Pamatojums te ir tāds pats, kā [[DNS]], nevis DNA. Tiesa, tajā pašā &quot;ķieģelī&quot; figurē [[levodopa]], kam pēc tās pašas &quot;etimoloģijas&quot; vajadzētu būt levodofai, tā ka konsekvences te ir maz un jautājums paliek atklāts. [https://termini.gov.lv/komisija/par-kimijas-un-farmacijas-terminu-rakstibu Šeit] diemžēl šis specifiskais gadījums nav apskatīts. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 3. janvāris, plkst. 17.51 (EET)

=== atsauces ===
{{atsauces}}

== Kā tur īsti ir? ==

Runājot par dzelzceļiem... Man https://termini.gov.lv pie ''double track'' izdod divsliežu. Vai tad sliede nav viens garš dzelzgabals un dubultā dzelceļa līnija faktiski nav četrsliežu? :) --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 6. janvāris, plkst. 23.56 (EET)
:Rakstā [[Dzelzceļš]] minētas vienceļa un divceļu līnijas, drīzāk jau tā. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 7. janvāris, plkst. 07.06 (EET)
::Bija jau [[Diskusija:Viensliedes dzelzceļš|diskusija par to]]. Tās vārdnīcas, uz ko atsaucas terminoloģijas portāls, ir lauksaimniecības un mežsaimniecības, nevis dzelzceļa. Attiecībā uz dzelzceļu (parasto) korektāk ir runāt par vienceļa un divceļu līnijām. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 7. janvāris, plkst. 07.58 (EET)
::[https://likumi.lv/ta/id/214699-dzelzcela-tehniskas-ekspluatacijas-noteikumi Šeit], sadaļa 2.2. &quot;Platsliežu ceļš&quot; — pilnīgi viennozīmīgi. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 8. janvāris, plkst. 07.35 (EET)

Lässt sich zwischen zwei Bahngleisen fotografieren. Ist es Dir eigentlich klar, wie gefährlich das ist? [[Special:Contributions/178.197.235.202|178.197.235.202]] 2021. gada 7. februāris, plkst. 16.36 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

2022. gada 4. janvāris, plkst. 20.17 (EET)
&lt;!-- Message sent by User:Johan (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Johan_(WMF)/Target_lists/Admins2022(5)&amp;oldid=22532651 --&gt;

== Sīkumi ==

Sveiki! Man ir viens jautājums.  Pie kura dzelzceļa ir uzņemta bilde Jūsu sākumlapā? [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.24 (EEST)

Un starp citu,vai Jūs gadījumā nevarētu uzņemt stacijas Bolderāja 2 attēlus,ja jau Jūs dzīvojat Rīgā? Es būtu ļoti laimīgs par to. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 10.31 (EEST)

:Šodien aizgāju turp, uzrakstīšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 22.38 (EEST)

Milzīgs paldies Jums!
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.11 (EEST)Aérospatiale Concorde</text>
      <sha1>nxx1tbvr71rvhw807f9gk0wn1msy1nw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Led Zeppelin</title>
    <ns>0</ns>
    <id>32900</id>
    <revision>
      <id>3666988</id>
      <parentid>3663541</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:15:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="67074" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Led Zeppelin
|Attēls           = LedZeppelinmontage.jpg
|Att_izm          = 250px
|Apraksts         = Augšā: [[Džimijs Peidžs]], [[Džons Bonems]]&lt;br /&gt;Apakšā: [[Džons Pols Džonss]], [[Roberts Plānts]]
|Fons             = grupa
|Vieta            = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]]
|Žanrs            = [[smagais roks]], [[folkroks]], [[blūzroks]]
|Gadi             = [[1968]]—[[1980]]&lt;br /&gt;[[2007. gads|2007]]—[[2009. gads|2009]]
|Izdevējkompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]], [[Swan Song Records|Swan Song]]
|Mlapa            = [http://www.ledzeppelin.com/ ledzeppelin.com]
|Bij_dalībnieki   = [[Roberts Plānts]]&lt;br /&gt;[[Džimijs Peidžs]]&lt;br /&gt;[[Džons Pols Džonss]]&lt;br /&gt;[[Džons Bonems]] (miris)&lt;br /&gt;[[Džeisons Bonems]] (2007—2009)
}}

'''''Led Zeppelin''''' bija [[Apvienotā Karaliste|britu]] rokgrupa, kura muzicēt sāka [[1968]]. gada [[septembris|septembrī]]. Tajā visu pastāvēšanas laiku bija četri dalībnieki: [[Roberts Plānts]] ([[balss|vokālists]], [[mutes harmonikas]]), [[Džimijs Peidžs]] ([[ģitāra]]), [[Džons Pols Džonss]] ([[basģitāra]], [[taustiņinstrumenti]]) un [[Džons Bonems]] ([[bungas]]). ''Led Zeppelin'' tiek uzskatīta par vienu no pirmajām smagā metāla grupām.&lt;ref name=&quot;about.com&quot;&gt;[http://heavymetal.about.com/od/heavymetal101/a/101_timeline.htm Smagā metāla hronoloģija {{en ikona}}]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;bbc.h2&quot;&gt;[http://www.bbc.co.uk/dna/h2g2/A353134 BBC.com {{en ikona}}]&lt;/ref&gt; Savos skaņdarbos tā bieži šķērsoja žanru robežas,&lt;ref&gt;Brackett, John (2008). &quot;Examining rhythmic and metric practices in Led Zeppelin’s musical style.&quot; ''Popular Music,'' Volume 27/1, pp. 53—76. Cambridge University Press.&lt;/ref&gt; pārsvarā apvienojot roku ar [[blūzs|blūzu]] vai [[tautas mūzika|tautas mūziku]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm0496389/bio|title=Led Zeppelin - Biography|accessdate=2008-03-03|last=Shelokhonov|first=Steve|publisher=IMDB.com}}&lt;/ref&gt; kā arī [[rockabilly]],&lt;ref&gt;Koncertos grupa mēdza spēlēt rockabilly dziesmas, kuras populāras padarījuši Elviss Preslijs un Edijs Kohrans&lt;/ref&gt; [[regejs|regeju]],&lt;ref&gt;''Houses of the Holy'' ir iekļauta regejiska dziesma ar nosaukumu &quot;D'Yer Mak'er&quot;&lt;/ref&gt; [[soulmūzika|soulmūziku]],&lt;ref name=&quot;sf&quot;&gt;Koncertos mēdza iekļaut Džeimsa Brauna, Stax un Motown iespaidotas soulmūzikas un fankmūzikas kompozīcijas, kuras patika basistam Džonam Polam Džonsam un bundziniekam Džonam Bonemam.&lt;/ref&gt; [[fankmūzika|fankmūziku]]&lt;ref name=&quot;sf&quot; /&gt; un citiem stiliem.

Grupa izjuka [[1980]]. gadā pēc Džona Bonema nāves, tomēr tā ir populāra arī mūsdienās. Pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 300 miljoni grupas ierakstu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2007/SHOWBIZ/Music/12/09/led.zep/index.html|title= Can Led Zeppelin still rock?|publisher=CNN|date=decembrī 9, 2007|accessdate=2009-02-27}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|date=14 septembrī 2006|url=http://www.led-zeppelin.com/news/vh1_9.14.06.html|title=VH1 Welcomes the Return of the 'Third Annual UK Music Hall of Fame Induction Ceremony'|publisher=vh1.com|accessdate=2006-09-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061021122721/http://www.led-zeppelin.com/news/vh1_9.14.06.html|archivedate=2006-10-21}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;[http://www.thelocal.se/article.php?ID=2442&amp;date=20051107 Led Zeppelin wins Polar Prize] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130405060214/http://www.thelocal.se/article.php?ID=2442&amp;date=20051107 |date={{dat|2013|04|05||bez}} }}&quot;, ''The Local'', novembrī 7, 2005&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Natalie Paris, &quot;[http://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml?xml=/news/2007/09/13/nled113.xml 20 million Led Zeppelin fans rush for tickets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140301174619/http://www.telegraph.co.uk/news/?xml=%2Fnews%2F2007%2F09%2F13%2Fnled113.xml |date={{dat|2014|03|01||bez}} }}&quot;, ''The Telegraph'', 17 September, 2007&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Dan Sloan, &quot;[http://www.mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=330784&amp;area=/breaking_news/breaking_news__international_news/ Led Zeppelin concert off until at least September] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303214835/http://mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=330784&amp;area=%2Fbreaking_news%2Fbreaking_news__international_news%2F |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}&quot;, ''The Mail &amp; Guardian'', janvārī 28, 2008&lt;/ref&gt; no kuriem aptuveni 111,5 miljoni ir pārdoti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTopArt|title=Top Selling Artists|author=RIAA|access-date={{dat|2009|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|19||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67mfxzDTf?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTopArt}}&lt;/ref&gt; Visi grupas studijas albumi ir sasnieguši Billboard Top 10&lt;ref name=tripleJ&gt;[http://www.abc.net.au/triplej/music_specials/s1402502.htm Australian Broadcasting Corporation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100113064900/http://www.abc.net.au/triplej/music_specials/s1402502.htm |date={{dat|2010|01|13||bez}} }} — Triple J Music Specials — Led Zeppelin (first broadcast 2000-07-12)&lt;/ref&gt; un seši no tiem ir ieguvuši pirmo vietu šajā topā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' nosaucis grupu par &quot;visu laiku smagāko&quot; un &quot;1970. gadu lielāko grupu&quot;.&lt;ref&gt;&quot;[http://www.rollingstone.com/news/story/11016639/led_zeppelin_the_legend_the_classic_reviews_a_selection_of_hot_photos_and_more Led Zeppelin: The Legend, the Classic Reviews, a Selection of Hot Photos and More] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120519221145/http://www.rollingstone.com/news |date={{dat|2012|05|19||bez}} }}&quot;, ''[[Rolling Stone]]'' 28 jūlijā 2006.&lt;/ref&gt; {{dat|2007|12|10}} grupas dalībnieki apvienojās uz vienu koncertu, bundzinieku Džonu Bonemu aizvietojot ar viņa dēlu [[Džeisons Bonems|Džeisonu]]. Koncerts tika rīkots ''[[Atlantic Records]]'' līdzdibinātāja [[Ahmets Ertegins|Ahmeta Ertegina]] piemiņai.

== Vēsture ==

=== Pirmsākumi: The New Yardbirds (1966—1968) ===
1960. gados [[Džimijs Peidžs]] bija pieredzējis sesiju mūziķis, piedalījies ierakstu tapšanā kopā ar tādām grupām kā ''[[The Kinks]]'' un ''[[The Rolling Stones]]''. Viņš lieliski spēlēja ģitāru, taču piedalīšanās citu grupu ierakstos liedza viņam brīvību realizēt savas idejas. [[1966]]. gadā [[Džimijs Peidžs]] ar prieku pievienojās ''[[The Yardbirds]]'', lai spēlētu basģitāru, jo sākotnējais grupas basģitārists, [[Pols Semvels Smits]], pameta grupu.&lt;ref name=&quot;erlewine&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/led-zeppelin-p4739|title= Led Zeppelin Biography| accessdate=2008-11-11|last= Erlewine|first= Stephen Thomas|publisher=[[Allmusic]]}}&lt;/ref&gt; Neilgi pēc tam Peidžs sāka spēlēt otro vadošo ģitāru. Pēc [[Džefs Beks|Džefa Beka]] aiziešanas no grupas The Yardbirds, kuri bija noguruši no nepārtrauktām koncerttūrēm un ierakstiem, sāka izjukt. Peidžs vēlējās izveidot supergrupu ar viņu un Beku kā ģitāristiem, kā arī ar diviem ''[[The Who]]'' dalībniekiem ([[Kīts Mūns|Kītu Mūnu]] kā bundzinieku un [[Džons Entvistls|Džonu Entvistlu]] kā basģitāristu). Šajā projektā kā kandidāti vokālista vietai bija [[Donovans]], [[Stīvs Vinvuds]] un [[Stīvs Meriots]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=assorted3|title=Led Zeppelin Assorted Info|author=Led-Zeppelin.org}}&lt;/ref&gt; Lai gan grupa tā arī netika izveidota, tomēr Peidžs, Beks un Mūns kopā ierakstīja vienu dziesmu — ''[[Beck's Bolero]]''. Ierakstu sesijā klāt bija arī [[Džons Pols Džonss]], ar kuru Peidžs sadarbojās turpmākajos projektos.&lt;ref name=&quot;Hammer of the Gods&quot; /&gt;

Pēdējais ''The Yardbirds'' koncerts notika [[1968]]. gada [[jūlijs|jūlijā]], tomēr grupai vēl vajadzēja vairākas reizes uzstāties [[Skandināvija|Skandināvijā]], tādēļ Peidžam un [[Kriss Dreja|Krisam Drejam]] tika atļauts lietot grupas nosaukumu šajā koncertturnejā un atrast citus grupas dalībniekus. Peidža pirmais kandidāts uz vokālista vietu, [[Terijs Rīds]], atteicās no piedāvājuma, bet ieteica [[Roberts Plānts|Robertu Plāntu]].&lt;ref name=&quot;erlewine&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Schulps&quot;&gt;Dave Schulps, [http://www.iem.ac.ru/zeppelin/docs/interviews/page_77.trp Interview with Jimmy Page] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110820054853/http://www.iem.ac.ru/zeppelin/docs/interviews/page_77.trp |date={{dat|2011|08|20||bez}} }}, ''[[Trouser Press]]'', oktobrī 1977.&lt;/ref&gt; Plānts piekrita šim piedāvājumam un ieteica [[Džons Bonems|Džonu Bonemu]] kā bundzinieku.&lt;ref name=&quot;erlewine&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Note1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://home.mchsi.com/~night_flight/led_zeppelin_faq.htm|title=The Led Zeppelin Frequently Asked Questions List, v8.1, 29 septembrī 1994|author=Digital Graffiti}}&lt;/ref&gt; Kad Dreja atteicās no dalības projektā un kļuva par profesionālu fotogrāfu (Drejas fotogrāfija rotāja pirmā Led Zeppelin albuma aizmuguri), [[Džons Pols Džonss]] pēc sievas ieteikuma sazinājās ar Peidžu un kļuva par grupas ceturto biedru.&lt;ref name=&quot;Miserandino&quot;&gt;Dominick A. Miserandino, [http://thecelebritycafe.com/interviews/john_paul_jones.html Led Zeppelin — John Paul Jones] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150512202604/http://thecelebritycafe.com/interviews/john_paul_jones.html |date={{dat|2015|05|12||bez}} }}, TheCelebrityCafe.com.&lt;/ref&gt; [[Džons Pols Džonss]], tāpat jā [[Džimijs Peidžs]] bija daudz piedalījies ierakstu sesijās Londonā un pazina [[Džimijs Peidžs|Džimiju Peidžu]] no tām.

Pirmais grupas mēģinājums notika kādā telpā zem mūzikas ierakstu veikala Džerardstrītā, Londonā.&lt;ref name=&quot;complete&quot;&gt;[[Kamerons Krovs|Kamerona Krova]] piezīmes albumam ''[[The Complete Studio Recordings (Led Zeppelin albums)|The Complete Studio Recordings]]''. Ēka tagad ir nojaukta un rajons ir pārveidots par Londonas Ķīnas pilsētiņu.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Welch&quot;&gt;Chris Welch (1994) ''Led Zeppelin'', London: Orion Books. {{ISBN|0-85797-930-3}}, pp. 21, 28, 31, 37, 47, 49, 63, 68, 85, 92, 94-95.&lt;/ref&gt;

Peidžs ieteica nospēlēt ''[[Train Kept A-Rollin']]'', ''[[rockabilly]]'' dziesmu, kuru popularizējis [[Džonijs Bernets]] un kuras popularitāti atjaunoja ''The Yardbirds''. &quot;Kad es dzirdēju Džonu Bonemu spēlējam,&quot; atminas Džonss, &quot;es zināju, ka tas būs lieliski... Mēs uzreiz sastrādājāmies kā komanda.&quot;&lt;ref name=&quot;RS2006&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce|last=Gilmore|first=Mikal|title=The Long Shadow of Led Zeppelin|journal=Rolling Stone|issue=1006|date=10 augustā 2006|url=http://www.rollingstone.com/news/story/11027261/the_long_shadow_of_led_zeppelin/print|accessdate=9 decembrī 2007|archive-date={{dat|2007|12|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071212022936/http://www.rollingstone.com/news/story/11027261/the_long_shadow_of_led_zeppelin/print}}&lt;/ref&gt; Nedaudz vēlāk grupa kopā spēlēja pēdējās [[P. Dž. Probijs|P. Dž. Probija]] albuma, ''[[Three Week Hero]]'', sesijās. Albuma dziesma &quot;Jim's Blues&quot; bija pirmā studijā ierakstītā dziesma, kurā dzirdami visi četri topošā ''Led Zeppelin'' dalībnieki.&lt;ref name=&quot;Wall&quot;&gt;Mick Wall (2008), ''When Giants Walked the Earth: A Biography Of Led Zeppelin'', London: Orion, p. 52.&lt;/ref&gt;[[Attēls:Led Zeppelin logo.png|200px|left|thumb|Grupas logo]]Jaunā grupa aizvadīja koncertturneju ar nosaukumu ''The New Yardbirds''. Pirmo kopīgo koncertu četrinieks nospēlēja [[Gladsakse|Gladsaksē]], [[Dānija|Dānijā]], {{dat|1968|9|7}}.&lt;ref&gt;[http://www.teenclubs.dk/Led_Zeppelins_first_gig_UK_version.html Gladsaxe Teen Clubs website: Led Zeppelin's first gig]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://ledzeppelin.com/timeline/1968 Led Zeppelin official website: 1968 timeline]&lt;/ref&gt; Pēc turnejas tika nolemts nosaukumu mainīt, lai neiedzīvotos uz ''The Yardbirds'' panākumiem.&lt;ref&gt;Lewis, Dave Lewis and Simon Pallett (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-5307-4}}, p. 12.&lt;/ref&gt; Kāda leģenda vēsta, ka nosaukums ''Led Zeppelin'' tika izvēlēts, jo Kīts Mūns pateica, ka &quot;ar šādu nosaukumu grupa izgāztos kā svina dirižablis&quot; ({{val|en|Lead Zeppelin}}). Otrs stāsta variants ir, ka, pēc Džona Entvistla vārdiem, supergrupa ar Entvistlu, Peidžu, Mūnu un Beku sastāvā &quot;izgāztos kā svina dirižablis&quot;. Par svina dirižabļiem Entvistls esot saucis neizdevušos koncertus.&lt;ref name=&quot;Led Zeppelin A Story of a Band and their Music 1968-1980&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin The Story of a Band and their Music 1968-1980| year=2005| author=Keith Shadwick| pages= 36|isbn=100879308710}}&lt;/ref&gt; Pēc menedžera [[Pīters Grānts|Pītera Grānta]] ieteikuma, grupa apzināti nosaukumam noņēma nost burtu &quot;a&quot;, lai &quot;resnie amerikāņi neizrunātu šo grupu kā ''Līd Zeppelin''&quot; ({{val|en|Leed Zeppelin}}).&lt;ref name=&quot;Hammer of the Gods&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Jimmy Page Online&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jimmypageonline.com/11318/42826.html |title=Jimmy Page Online (neoficiāla mājaslapa) |access-date={{dat|2009|05|16||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/67mg5jU92?url=http://www.jimmypageonline.com/11318/42826.html |archivedate={{dat|2012|05|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;

=== Pirmie gadi (1968—1971) ===
Menedžeris Grānts sarunāja grupai līgumu ar ''[[Atlantic Records]]''. Lai gan iepriekš ''Atlantic'' bija blūza un džeza mūziķu izdevējkompānija, [[1960. gadi|1960. gadu]] beigās tā parakstīja līgumus ar vairākām rokgrupām. ''Led Zeppelin'' nedevās uz ''Atlantic'' biroju veikt prezentāciju, bet ''Atlantic'' lielā mērā paļāvās uz dziedātājas [[Dastija Springfīlda|Dastijas Springfīldas]] ieteikumu.&lt;ref name = &quot;Welch&quot; /&gt;&lt;ref name=d&amp;c&gt;Ian Fortnam, &quot;Dazed &amp; Confused&quot;, ''[[Classic Rock Magazine]]: Classic Rock Presents Led Zeppelin'', 2008, p. 43.&lt;/ref&gt; Līgumā tika noteikts, ka tikai grupa nosaka albumu izdošanas laikus, turnejas, kā arī viņiem ir pēdējais vārds attiecībā uz albuma dizainu un saturu. Grupa arī drīkst izvēlēties, kā reklamēt un kuras dziesmas izdot kā singlus,&lt;ref name=RS2006/&gt; un izveidoja kompāniju ''Superhype'', lai nokārtotu izdošanas tiesības.&lt;ref name=Complete&gt;Dave Lewis (1994), ''The Complete Guide to the Music of Led Zeppelin'', Omnibus Press, p. 3&lt;/ref&gt;

Pirmais koncerts ar nosaukumu ''Led Zeppelin'' norisinājās {{Dat|1968|10|15}}.&lt;ref&gt;[http://ledzeppelin.com/show/october-25-1968 Led Zeppelin official website: concert summary]&lt;/ref&gt; Grupas debijas albums ar nosaukumu ''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'' tika laists klajā {{Dat|1969|1|12}}. To uzskata par vienu no pirmajiem [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla mūzikas]] albumiem,&lt;ref&gt;[http://www.allmusic.com/album/led-zeppelin-r11459 Review of Led Zeppelin at Allmusic]&lt;/ref&gt; lai gan solists [[Roberts Plānts]] paziņoja, ka nav godīgi uzskatīt šo grupu par metālistiem, ja &quot;aptuveni trešdaļa materiāla ir akustiska&quot;.&lt;ref&gt;''The History of Rock 'n' Roll: The 70s: Have a Nice Decade'' (1995), film directed by Bill Richmond.&lt;/ref&gt; [[Džimijs Peidžs]] intervijā [[1990]]. gadā atzina, ka albuma ierakstīšana un samiksēšana aizņēma tikai 35 stundas. [[Pīters Grānts]] apgalvoja, ka albums izmaksāja 1 750 [[Sterliņa mārciņa|£]] kopā ar vāka dizainu.&lt;ref name=&quot;Hammer of the Gods&quot;&gt;Stephen Davis (1995). Hammer of the Gods (LPC), 44, 64, 190, 225, 277 {{ISBN|0-330-43859-X}}.&lt;/ref&gt; Visus rēķinus sedza [[Džimijs Peidžs]] pats, jo vēlējās saglabāt pilnīgu neatkarību. [[1975]]. gadā albums bija nopelnījis 7 000 000 [[ASV dolārs|$]].&lt;ref name=&quot;Billboard&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=5047&amp;aid=10331 |title=Billboard diskogrāfija|access-date={{dat|2007|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070817022906/http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=5047&amp;aid=10331 |archivedate={{dat|2007|08|17||bez}} }}&lt;/ref&gt;

{{dat|1970|2|28}} grupa uzstājās ar nosaukumu ''The Nobs'', kad Eva fon Cepelīna, ''Zeppelin'' dirižabļu izgudrotāja Ferdinanda fon Cepelīna pēctece, draudēja grupu iesūdzēt tiesā. Pirmajā darbības gadā grupa bija paspējusi pabeigt četras koncertturnejas ASV un Lielbritānijā, kā arī izdot otro albumu: ''[[Led Zeppelin II]]''.&lt;ref name=&quot;Mojo&quot;&gt;{{Laikraksta atsauce| title=No Way Out| year=2005| author=Mick Wall| pages= 83}}&lt;/ref&gt; Albums lielākoties tika ierakstīts dažādās ASV studijās, turnejas laikā. Tas iekļuva pārdotāko albumu topa galvgalī gan ASV, gan Lielbritānijā.&lt;ref name=&quot;connollyco&quot;&gt;[http://www.connollyco.com/discography/led_zeppelin/led2.html Review of Led Zeppelin II at Connolly &amp; Company.com]&lt;/ref&gt;

Pēc albuma izdošanas grupa uzsāka vēl vienu koncertturneju. Sākotnēji tā uzstājās klubos, tad lielākās auditorijās un, visbeidzot, stadionos, līdz ar popularitātes pieaugumu.&lt;ref name=&quot;erlewine&quot; /&gt; Koncerti mēdza ilgt vairāk nekā četras stundas un dažas grupas dziesmas tika krietni pagarinātas pateicoties improvizācijām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ledzeppelin.com/site_flat/fs_audio.html |title=Led Zeppelin.com audio gids {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011095505/http://ledzeppelin.com/site_flat/fs_audio.html |archivedate={{dat|2007|10|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; Popularitātes laikā par grupas uzvedību ārpus skatuves izplatījās dažādas baumas.&lt;ref name=&quot;Truth&quot; /&gt; Viens no slavenākajiem šādiem incidentiem ir &quot;haizivs epizode&quot; ({{val|en|Shark episode}}), kas norisinājās {{dat|1969|7|28}}.&lt;ref name=&quot;Truth&quot;&gt;[[Mick Wall]], &quot;[http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article5037614.ece The truth behind the Led Zeppelin legend]&quot;, ''Times Online'', novembrī 1, 2008&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;autogenerated1&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages= 103}}&lt;/ref&gt;&lt;!-- kas notika šajā haizivs epizodē? --&gt;

''Led Zeppelin'' popularitāte strauji pieauga [[1970. gadi|1970. gados]].&lt;ref name=&quot;Hammer of the Gods&quot; /&gt;&lt;ref name = &quot;Truth&quot; /&gt; Grupas tēls mainījās, kad tās dalībnieki sāka valkāt ekstravagantas un spilgtas drēbes. Grupa iegādājās privātu lidmašīnu (iesauktu par &quot;zvaigžņu kuģi&quot; {{val|en|The Starship}})&lt;ref name = &quot;Truth&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Achilles Last Stand&quot;&gt;&quot;[http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=starship The Starship]&quot; at Led Zeppelin.org&lt;/ref&gt; un sāka izīrēt veselas viesnīcu daļas (tostarp ''[[Continental Hyatt House]]'' [[Losandželosa|Losandželosā]], kuru pēc ''Led Zeppelin'' regulārajiem apmeklējumiem iesauca par &quot;grautiņu māju&quot;). Kādā incidentā Džons Bonems ar motociklu brauca kādā grupai izīrētā &quot;grautiņu mājas&quot; stāvā,&lt;ref name=&quot;Truth&quot; /&gt; bet citā grupa izdemolēja istabu [[Tokija]]s ''[[Hilton]]'' viesnīcā un kopš tā laika ''Led Zeppelin'' dalībniekiem ir liegta ieeja šajā ēkā.&lt;ref name = &quot;Welch&quot; /&gt;&lt;ref name=williamson&gt;Nigel Williamson, &quot;Forget the Myths&quot;, ''[[Uncut (magazine)|Uncut]]'', maijā 2005, p. 68.&lt;/ref&gt; Lai gan par ''Led Zeppelin'' parādījās vairāki stāsti, kuros dalībnieki izpostīja viesnīcu numuriņus un izmeta to televizorus pa logiem, daži žurnālisti uzskata, ka šie stāsti ir pārspīlēti.&lt;ref name = &quot;Welch&quot; /&gt;

Grupas trešā albuma ''[[Led Zeppelin III]]'' ierakstīšanai Peidžs un Plānts [[1970]]. gadā devās uz ''[[Bron-Yr-Aur]]'' kotedžu [[Velsa|Velsā]]. Tā rezultātā tika ierakstīts vairāk akustisku dziesmu (kā arī šim notikumam tika veltīta dziesma ''Bron-Yr-Aur Stomp'', kura uz albuma vāka bija nepareizi nodrukāta kā ''[[Bron-Y-Aur Stomp]]''), kurās bija manāms [[folkmūzika]]s un [[ķeltu mūzika]]s iespaids.&lt;ref name=&quot;autogenerated3&quot;&gt;Dave Lewis (1994), ''The Complete Guide to the Music of Led Zeppelin'', Omnibus Press.&lt;/ref&gt;

Albuma akustiskā skaņa izpelnījās dalītas atsauksmes, daudzi kritiķi un fani bija pārsteigti par pēkšņo pārslēgšanos no elektriskās skaņas pirmajos divos albumos. Ar laiku reputācija uzlabojās un tagad ''Led Zeppelin III'' pārsvarā tiek slavēts.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/album/led-zeppelin-iii-r11457|title=Review of Led Zeppelin III at Allmusic}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.q4music.com/nav?page=q4music.review.redirect&amp;fixture_review=124845&amp;resource=124845&amp;fixture_artist=144739|title=Q4 Review of Led Zeppelin 3|access-date={{dat|2009|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2007|09|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070930181203/http://www.q4music.com/nav?page=q4music.review.redirect&amp;fixture_review=124845&amp;resource=124845&amp;fixture_artist=144739}}&lt;/ref&gt; Albumam ir unikāls vāks, kurā ir iekļauts ritenis, kuru pagrozot izmainās vāka izskats (riteņa fragmentus var redzēt no dažādiem caurumiem uz vāka). Albuma ievaddziesma, ''[[Immigrant Song]]'', tika izdota kā singls [[1970]]. gada novembrī pret grupas gribu.&lt;ref&gt;Atlantic Records iepriekš izdeva labotu &quot;[[Whole Lotta Love]]&quot; versiju, kura saīsināja dziesmas garumu no 5 minūtēm 34 sekundēm uz 3 minūtēm 10 sekundēm, izgriežot abstrakto vidusdaļu.&lt;/ref&gt; Singlā tika iekļauta vienīgā B puse, kura nav bijusi albumā, ''[[Hey Hey What Can I Do]]''. Lai arī grupa uzskatīja, ka tās albumi ir nedalāmi un Pīters Grānts stingri atbalstīja albumus, daži singli tika izdoti bez grupas atļaujas. Grupa atteicās no televīzijas uzstāšanām, uzstājot, ka faniem jānāk uz koncertiem, lai viņus redzētu.&lt;ref name = &quot;Welch&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;CelebrationII&quot;&gt;Dave Lewis (2003), ''Led Zeppelin: Celebration II: The 'Tight But Loose' Files'', London: Omnibus Press. {{ISBN|1-84449-056-4}}, pp. 30, 35, 45, 49, 80.&lt;/ref&gt;

=== Ziedu laiki (1971—1975) ===
[[Attēls:Zoso.svg|thumb|200px|Simboli, kuri bija redzami uz ''[[Led Zeppelin IV]]'' vāka, kuri apzīmē Peidžu, Džonsu, Bonemu un Plāntu (no kreisās uz labo)]]
Grupas [[Led Zeppelin IV|ceturtais albums]] tika laists klajā {{Dat|1971|11|8}}. Tam nebija nosaukuma, bet uz plates bija uzdrukāti četri simboli: [[Attēls:Zoso.svg|60px]]. Uz albuma nebija nekādas norādes par to, kas tā ir par grupu, lai pierādītu žurnālistiem, ka viņi var pārdot savus albumus arī neizmantojot savu vārdu.&lt;ref name=&quot;Schulps&quot; /&gt; ''[[Atlantic Records]]'' katalogā tika izmantoti nosaukumi ''Four Symbols'' (&quot;Četri simboli&quot;) un ''The Fourth Album'' (&quot;Ceturtais albums&quot;). Citas nosaukuma variācijas ir IV, ''Untitled'' (&quot;Bez nosaukuma&quot;), ''Zoso'' (par godu pirmajam simbolam), ''Runes'' (&quot;Rūnas&quot;), ''Sticks'' (&quot;Žagari&quot;), ''Man With Sticks'' (&quot;Vīrietis ar žagariem&quot;) un ''Four'' (&quot;Četri&quot;). Oficiāli albums joprojām ir bez nosaukuma, tomēr to visbiežāk sauc par ''Led Zeppelin IV''. Intervijā žurnālam ''[[Rolling Stone]]'' Plānts pateica, ka tā nosaukums ir vienkārši ''The Fourth Album''.&lt;ref name=&quot;Rolling Stone&quot;&gt;[http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} Rolling Stone žurnāls; Intervija ar Robertu Plāntu {{en ikona}}], {{Dat|2005|5|5|N}}.&lt;/ref&gt; Pēc {{dat|2006|7|31|G}} datiem ASV šis albums ir pārdots 23 miljonos eksemplāru.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = Top 100 Albums| publisher = [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]]| url = http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100| accessdate = 2008-08-11| archive-date = 2010-01-17| archive-url = https://www.webcitation.org/5mqv3Gpco?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100}}&lt;/ref&gt;

Albumā atkal tika apvienota akustiska folkmūzika ar smagā metāla un blūza elementiem. Tajā bija gan smagā roka dziesmas kā ''[[Black Dog (dziesma)|Black Dog]]'', gan arī akustiskas kā ''[[Going to California]]''. ''[[Rock and Roll (Led Zeppelin dziesma)|Rock and Roll]]'' ir veltījums [[1950. gadi|1950. gadu]] rokam. Līdz [[2007. gads|2007]]. gada vidum to izmantoja ''[[Cadillac]]'' reklāmās — tā ir viena no retajām reizēm, kad vēl dzīvie grupas dalībnieki ir ļāvuši izmantot savas dziesmas reklāmās.&lt;ref name=&quot;about&quot;&gt;[http://advertising.about.com/b/a/256540.htm Rock and Roll Dropped from Cadillac advert]&lt;/ref&gt; Dziesma ''[[Stairway to Heaven]]'', kura nekad nav tikusi izdota kā singls, tiek uzskatīta par vispieprasītāko&lt;ref name=&quot;sold&quot;&gt;&quot;[http://www.bbc.co.uk/radio2/soldonsong/songlibrary/indepth/stairway.shtml Sold on Song: Stairway To Heaven]&quot;, BBC.com.&lt;/ref&gt; un visspēlētāko&lt;ref name=&quot;Karbo&quot;&gt;Karen Karbo, [http://www.superseventies.com/stairway.html&quot;Stairway To Heaven: Is This the Greatest Song of All Time?&quot;], ''[[Esquire (magazine)|Esquire]]'', novembrī 1991.&lt;/ref&gt; [[albumiem domātais roks|albumiem domātā roka]] radio dziesmu. [[2005. gads|2005]]. gadā žurnāls ''[[Guitar World]]'' veica aptauju, kurā ''Stairway to Heaven'' ģitāras solo tika nosaukts par visu laiku labāko solo.&lt;ref name=&quot;About Guitar&quot;&gt;[http://guitar.about.com/library/bl100greatest.htm About Guitar, 100 Greatest Guitar Solos]&lt;/ref&gt;

Nākamais albums ''[[Houses of the Holy]]'' tika izlaists [[1973]]. gadā. Uz tā vāka ir redzami kaili bērni.&lt;ref&gt;Toby Manning, &quot;Broad Church&quot;, [[Q (žurnāls)|Q]] Led Zeppelin Special Edition, 2003.&lt;/ref&gt; Lai gan bērni nav redzami no priekšpuses, tolaik šis attēls izraisīja neizpratni un dažviet, piemēram, [[Spānija|Spānijā]] un reliģiozajos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumu štatos, albumu aizliedza.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dangerousage.com/householy.html |title=Klasiskā roka albumu vāki: Led Zeppelin; ''Houses of the Holy''. Atlantic, 1973. Dizaineris: Hipgnosis (Storms Torgersons, Obrijs Pauels) {{en ikona}} |access-date={{dat|2016|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081121002904/http://www.dangerousage.com/householy.html |archivedate={{dat|2008|11|21||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.intuitivemusic.com/best-albums-with-nude-covers-and-the-stories-behind |title=Labākie albumi ar kailfoto uz vāka un stāsti par tiem {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071009103101/http://www.intuitivemusic.com/best-albums-with-nude-covers-and-the-stories-behind |archivedate={{dat|2007|10|09||bez}} }}&lt;/ref&gt; Dziesma ''[[Houses of the Holy (dziesma)|Houses of the Holy]]'' tika iekļauta albumā ''[[Physical Graffiti]]'' divus gadus vēlāk, par spīti tam, ka to ierakstīja vienā laikā ar tāpat nosaukto albumu.&lt;ref name=&quot;Hammer of the Gods&quot; /&gt; Houses of the Holy kļuva populārs un tam sekojošā ASV koncertturneja bija ļoti veiksmīga. Koncertu [[Florida|Floridā]] noskatīties ieradās ap 56 800 cilvēku, pārspējot ''[[The Beatles]]'' [[1965]]. gadā uzstādīto rekordu.&lt;ref name=&quot;Hammer of the Gods&quot; /&gt; Trīs izpārdoti koncerti ''[[Madison Square Garden]]'' tika nofilmēti un [[1976]]. gadā tika izdota filma ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains the Same]]''. Pēdējā dienā 203 000 ASV dolāru no biļešu ienākumiem tika nozagti.&lt;ref name=&quot;Welch&quot; /&gt; Šī nauda tā arī nav atrasta.&lt;ref name=crowe&gt;[[Kamerons Krovs|Kamerona Krova]] piezīmes albumam ''[[The Song Remains the Same (albums)|The The Song Remains the Same]]'', pārizdotā versija, [[2007. gads]].&lt;/ref&gt;

[[Attēls:LedZeppelinChicago75.jpg|200px|thumb|Grupa koncertā [[Čikāga|Čikāgā]], [[1975]]. gadā]]
[[1974]]. gadā grupa atpūtās no koncertturnejām un izveidoja savu ierakstu kompāniju: ''[[Swan Song Records]]''. Tā tika nosaukta par godu vienai no neizdotajām ''Led Zeppelin'' dziesmām (to vēlāk ar nelielām izmaiņām izdeva Peidžs savas grupas ''[[The Firm (grupa)|The Firm]]'' debijas albumā, nomainot nosaukumu uz ''Midnight Moonlight''). Ierakstu kompānijas logo ir attēlots [[Apollons]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.rimmerhistory.co.uk/will.html| title = William Rimmer: A Claim to Fame| accessdate = 2008-02-01| year = 2006| month = September}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; ''Swan Song'' izdeva ne tikai ''Led Zeppelin'', bet arī ''[[Bad Company]]'', ''[[Pretty Things]]'', ''[[Maggie Bell]]'', ''Detective'', ''[[Dave Edmunds]]'', ''Midnight Flyer'', ''[[Sad Café (grupa)|Sad Café]]'' un ''Wildlife'' dziesmas un albumus.&lt;ref name = &quot;erlewine&quot; /&gt; Kompānija bija veiksmīga grupas pastāvēšanas laikā, tomēr bankrotēja mazāk nekā trīs gadus pēc grupas izjukšanas.&lt;ref name=&quot;Hammer of the Gods&quot; /&gt;

{{Dat|1975|2|24}} tika laists klajā pirmais ''Led Zeppelin'' dubultalbums ''[[Physical Graffiti]]'', kurš bija arī pirmais, kura izdevējkompānija ir ''Swan Song''. Tas sastāvēja no piecpadsmit dziesmām, no kurām astoņas ierakstīja [[1974]]. gadā, bet pārējās bija neizdotas citu albumu dziesmas. Recenzija žurnālā ''Rolling Stone'' albumu ''Physical Graffiti'' novērtēja kā ''Led Zeppelin'' &quot;mēģinājumu gūt cieņu kā māksliniekiem,&quot; un apgalvoja, ka vienīgie grupas konkurenti uz pasaules labākās rokgrupas statusu bija ''[[The Rolling Stones]]'' un ''[[The Who]]''.&lt;ref name=&quot;Rolling Stone Magazine 2&quot;&gt;Jim Miller, &quot;[http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/158693/review/5944206/physical_graffiti Album Review: Physical Graffiti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071012211329/http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/158693/review/5944206/physical_graffiti |date={{dat|2007|10|12||bez}} }}&quot;, ''Rolling Stone'', 27 martā 1975.&lt;/ref&gt; Albums guva lielus panākumus gan finansiāli, gan pēc kritiķu domām. Drīz pēc ''Physical Graffiti'' izdošanas visi pārējie grupas albumi atgriezās ''Billboard Top'' 200 pārdotāko albumu topā&lt;ref name=&quot;autogenerated4&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages=225, 277|isbn=033043859}}&lt;/ref&gt; un [[1975]]. gadā tika rīkota vēl viena Ziemeļamerikas turneja.

=== Beigu gadi, Bonema nāve un grupas izjukšana (1975—1980) ===
Pēc sekmīgajiem koncertiem ''Earls Court'' arēnā ''Led Zeppelin'' atpūtās un ieplānoja vasaras koncertturneju Ziemeļamerikā, kura sāktos ar diviem koncertiem [[Sanfrancisko]].&lt;ref name=&quot;CelebrationII&quot; /&gt; Šie plāni tika pārtraukti [[1975]]. gada augustā, kad Roberts Plānts un viņa sieva Morīna piedzīvoja smagu autoavāriju, kamēr viņi bija brīvdienās [[Rodas sala|Rodas salā]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Plānts salauza potīti, bet Morīna bija ļoti nopietni ievainota. Viņas dzīvību izglāba [[asins pārliešana]].&lt;ref name=&quot;Hammer of the Gods&quot; /&gt; Nespējīgs koncertēt, Plānts devās uz [[Džērsija]]s salu, kur kopā ar Bonemu un Peidžu pavadīja divus mēnešus atveseļojoties. Tad grupa apvienojās [[Malibu]]. Šīs pauzes laikā tika sarakstīta liela daļa materiāla albumam ''[[Presence]]''.

[[Attēls:Jimmy Page with Robert Plant 2 - Led Zeppelin - 1977.jpg|250px|thumb|left|Plānts un Peidžs [[1977]]. gadā, Ziemeļamerikas turnejas laikā]]
Tolaik grupa bija viena no populārākajām pasaulē&lt;ref name = &quot;CelebrationII&quot; /&gt; — [[1976]]. gadā viņi bija pārdevuši vairāk ierakstu nekā jebkura cita tālaika grupa, tostarp, ''[[The Rolling Stones]]''.&lt;ref name=&quot;Hammer of the Gods&quot; /&gt; ''Presence'' tika izdots [[1976]]. gada martā. Albumā bija vairāk parastu ģitāras improvizāciju un mazāk akustisku balāžu, nekā iepriekšējos albumos. Lai gan tas ieguva platīna statusu, kritiķu viedoklis bija dažāds un daži uzskatīja, ka grupas pārmērības ir negatīvi iespaidojušas dalībniekus.&lt;ref name=&quot;erlewine&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[[Stīvens Deiviss (žurnālists)|Stīvens Deivss]], [http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/224305/review/5945483/presence , &quot;Album Review: Presence&quot;] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090423153508/http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/224305/review/5945483/presence |date={{dat|2009|04|23||bez}} }}, ''Rolling Stone'', 1976. gada 20. maijs&lt;/ref&gt; Albuma ierakstu sesijas sākās līdz ar periodu, kad Džimijs Peidžs sāka lietot narkotikas. Peidžs noliedz, ka tas varētu būt ietekmējis grupas sniegumu koncertos.&lt;ref name=&quot;Rock's BackPages&quot;&gt;Jonh Ingham, &quot;[http://www.rocksbackpages.com/article.html?ArticleID=7687 Led Zeppelin: Presence (Swan Song)]&quot;, ''Sounds'', 10 aprīlī 1976. Reproduced in Rock's Backpages.com&lt;/ref&gt; Par spīti sākotnējai kritikai, Peidžs nosaucis ''Presence'' par viņa mīļāko albumu un tā ievaddziesmu ''[[Achilles Last Stand]]'' par viņa mīļāko ''Led Zeppelin'' dziesmu. Intervijā kādai [[Zviedrija]]s televīzijas programmai Peidžs atzina, ka uzskata, ka ''Presence'' ir visraksturīgākā grupas ilgspēlējošā plate.&lt;ref&gt;No intervijas programmai &quot;Musikbyrån&quot; ap laiku, kad viņi ieguva [[Polar Music Prize]].&lt;/ref&gt;

Plānta ievainojumi neļāva grupai koncertēt [[1976]]. gadā. Tā vietā tika pabeigta filma ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains The Same]]'' un [[The Song Remains the Same (albums)|tās skaņas celiņš]]. Ierakstīšana tika veikta trijos koncertos ''[[Madison Square Garden]]'' [[1973]]. gada jūlijā. Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorka|Ņujorkā]], {{dat|1976|10|20}} un kritiķi to atzina par labu esam.&lt;ref name=&quot;erlewine&quot; /&gt; Filma nebija veiksmīga Lielbritānijā, kurā grupa neveica koncertturnejas [[1975]]. gadā. ''Led Zeppelin'' tolaik centās atgūt popularitāti pašu mājās.&lt;ref name=&quot;Led Zeppelin 1968-1980&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Story of a band and Their Music 1968-1980| url=https://archive.org/details/ledzeppelinstory0000shad| year=2005| location=San Francisco| publisher=Backbeat Books| author=Keith Shadwick| page= [https://archive.org/details/ledzeppelinstory0000shad/page/320 320]| isbn=9780879308711}}&lt;/ref&gt;

[[1977]]. gadā ''Led Zeppelin'' uzsāka kārtējo lielo Ziemeļamerikas turneju. Atkal tika uzstādīts jauns apmeklējuma rekords: 76 229 cilvēki apmeklēja koncertu ''Pontiac Silverdome'' stadionā {{dat||4|30}}.&lt;ref&gt;[http://ledzeppelin.com/show/April-30-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]&lt;/ref&gt; Pēc [[Ginesa rekordu grāmata]]s datiem, šis joprojām ir lielākais apmeklētāju daudzums koncertam, kurā piedalījies viens izpildītājs.&lt;ref name=&quot;CelebrationII&quot; /&gt; Lai gan koncerts bija finansiāli veiksmīgs, traucēja vairākas problēmas ārpus skatuves. {{dat||6|3}} koncerts [[Tampas stadions|Tampas stadionā]] beidzās pāragri sakarā ar [[viesuļvētra|viesuļvētru]], par spīti tam, ka uz biļetēm bija rakstīts &quot;lietus vai saule&quot;. Skatītāji sāka trakot, vairāki cilvēki tika arestēti un/vai ievainoti.&lt;ref&gt;[http://ledzeppelin.com/show/june-3-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]&lt;/ref&gt;

Pēc {{dat||7|23}} koncerta&lt;ref&gt;[http://ledzeppelin.com/show/july-23-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]&lt;/ref&gt; ''[[Day on the Green]]'' festivālā [[Oklendas kolizejs|Oklendas kolizejā]] Džons Bonems un daļa grupas pavadošā personāla (tostarp menedžeris Pīters Grānts un drošības koordinētājs [[Džons Bindons]]) tika arestēti pēc tam, kad kāds no koncerta organizētāja Bila Greiema personāla tika smagi piekauts. Pēc oficiālās versijas, šis cilvēks iepliķēja Grānta dēlam, kad viņš noņēma zīmi uz ģērbtuves. To redzēja Bonems, kurš pienāca un iespēra darbiniekam. Kad to sadzirdēja Grānts, viņš kopā ar Bindonu ienāca treilerī un piekāva šo cilvēku, kamēr turnejas menedžeris [[Ričards Kouls]] stāvēja ārpusē un sargāja treileri.&lt;ref name=&quot;autogenerated2&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages= 277}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Led Zeppelin: The Definitive Biography&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Definitive Biography| url=https://archive.org/details/ledzeppelindefin0000york| year=1993| author=Ritchie Yorke| pages=[https://archive.org/details/ledzeppelindefin0000york/page/210 210]}}&lt;/ref&gt; Nākamās dienas koncerts Oklendā&lt;ref&gt;[http://ledzeppelin.com/show/july-24-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]&lt;/ref&gt; vēlāk izrādījās grupas pēdējā uzstāšanās ASV. Divas dienas vēlāk, kad grupa reģistrējās ''[[French Quarter]]'' viesnīcā pirms {{dat||7|30}} koncerta ''[[Louisiana Superdome]]'' arēnā, parādījās ziņas, ka Plānta 5 gadus vecais dēls Karaks, ir nomiris no vēdera vīrusa. Atlikusī turnejas daļa uzreiz tika atcelta, uzsākot spekulācijas par grupas nākotni.&lt;ref name=&quot;erlewine&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Welch&quot; /&gt;

[[1978]]. gada [[decembris|decembrī]] grupa atkal sāka ierakstīt dziesmas, šoreiz [[Stokholma|Stokholmā]]. Tās tika iekļautas albumā ''[[In Through The Out Door]]'', kas, par spīti jauktām kritiķu atsauksmēm, jau otrajā nedēļā sasniedza pirmo vietu Lielbritānijā un ASV ''[[Billboard]]'' pārdotāko albumu topā. No {{Dat||10|27|G}} līdz {{Dat|1979|11|3|D}} visi ''Led Zeppelin'' albumi bija ''[[Billboard 200]]'' pārdotāko albumu topā.&lt;ref name = &quot;CelebrationII&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;Tight But Loose Files&quot;&gt;Dave Lewis (2003). Tight But Loose Files:Celebration II, 49.&lt;/ref&gt;

[[1979]]. gada [[augusts|augustā]] grupa sniedza divus koncertus [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un pēc tam uzstājās [[Knebvortas mūzikas festivāls|Knebvortas mūzikas festivālā]]. Par spīti lielajam cilvēku daudzumam, kas atnāca noskatīties britu mūziķus, Roberts Plānts nevēlējās doties pasaules turnejā un pat apsvēra iespēju pamest grupu. Viņu no tā atturēja [[Pīters Grānts]]. Īsa [[Eiropas]] turneja norisinājās no [[1980]]. gada [[jūnijs|jūnija]] līdz [[jūlijs|jūlijam]]. Dziesmas tika spēlētas bez garajiem solo. {{Dat||6|27}}, koncerts [[Niremberga|Nirembergā]] beidzās pāragri, jo Džons Bonems saļima uz skatuves un tika aizvests uz slimnīcu.&lt;ref&gt;[http://ledzeppelin.com/show/june-27-1980 Led Zeppelin official website: concert summary]&lt;/ref&gt; Prese apgalvoja, ka incidenta iemesls bija pārmērīga alkohola un narkotiku lietošana, tomēr grupa apgalvoja, ka viņš vienkārši bija pārēdies. Turneja turpinājās un noslēdzās {{Dat||7|7}}, [[Berlīne|Berlīnē]].&lt;ref name=&quot;Hammer of the Gods&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[http://ledzeppelin.com/show/july-7-1980 Led Zeppelin official website: concert summary]&lt;/ref&gt;

{{Dat|1980|9|24}} Bonems kopā ar grupas asistentu [[Rekss Kings|Reksu Kingu]] devās uz studiju, lai piedalītos ASV turnejas mēģinājumos. Turnejas sākums bija plānots {{dat||10|17}}.&lt;ref name=&quot;Welch&quot; /&gt; Brauciena laikā Bonems palūdza apstāties, lai pabrokastotu. Brokastīs viņš ēda šķiņķa ruleti un iedzēra četras četrkāršās degvīna devas (apmēram 450 ml). Pēc iekošanās šķiņķī viņš pateica savam asistentam: &quot;Brokastis.&quot; Nokļūstot studijā, Bonems turpināja daudz dzert. Vēlu vakarā mēģinājumi beidzās un grupa devās uz Peidža māju. Pēc pusnakts Bonems aizmiga un tika aizvests uz gultu. [[Bendži Lefevrs]] (kurš aizvietoja Ričardu Koulu kā turnejas menedžeri) un [[Džons Pols Džonss]] atrada Bonemu mirušu nākamajā rītā.&lt;ref name = &quot;Welch&quot; /&gt; Viņš bija 32 gadus vecs.&lt;ref&gt;[http://www.av1611.org/rockdead.html Roka nāves] {{en ikona}}&lt;/ref&gt; [[Nāve]]s iemesls bija [[nosmakšana]], jo viņa [[vēmekļi]] bloķēja [[elpceļi|elpceļus]]. Autopsijā citi nāves iemesli atklāti netika.&lt;ref name = &quot;Welch&quot; /&gt; Viņš tika kremēts {{Dat||10|10}}.

Par spīti baumām, ka [[Kouzijs Pauels]], [[Karmains Episs]], [[Berimors Bārlovs]], [[Saimons Kērks]] vai [[Bevs Bevans]] varētu pievienoties grupai un aizvietot Bonemu, dzīvie dalībnieki nolēma beigt darbību līdz ar grupas biedra nāvi. {{dat|1980|12|4}} tika izdots [[paziņojums presei]], kas apstiprināja šo ziņu. &quot;Mēs vēlamies, lai taptu zināms, ka mūsu dārgā drauga zaudēšana un dziļā nedalītas harmonijas sajūta, kuru jutām mēs un mūsu menedžeris, lika mums nolemt, ka mēs neturpināsim kā agrāk.&quot;&lt;ref name=&quot;Welch&quot; /&gt;

=== Pēc ''Led Zeppelin'' (1980—2007) ===
[[1982]]. gadā tika laista klajā mēģinājumu sesiju ierakstu kolekcija ar nosaukumu ''[[Coda]]''. Albumā bija iekļauta dziesma, kura sastāvēja no Bonema bungu solo un Peidža pievienotiem elektroniskiem efektiem — ''[[Bonzo's Montreux]]''. {{Dat|1985|7|13}} Plānts, Peidžs un Džonss piedalījās ''[[Live Aid]]'' koncertā, [[JFK stadions|JFK stadionā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Bungas spēlēja [[Tonijs Tompsons]] un [[Fils Kolinss]]. Kolinss spēlēja arī pirmajos divos Plānta solo albumos. Uzstāšanās gan nebija tik laba, kā bija paredzēts, jo grupa mēģinājumos spēlēja bez bundziniekiem, Plāntam bija mazliet aizsmakusi balss un Peidža ģitāra bija nepareizi noskaņota.&lt;ref name=&quot;Atlantic&quot;&gt;Lewis, Dave and Pallett, Simon (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press, p. 139.&lt;/ref&gt;&lt;ref name=allmusicpage&gt;{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/jimmy-page-p5091|title= Jimmy Page Biography| accessdate=2008-11-11|last= Prato|first= Greg|publisher=[[Allmusic]]}}&lt;/ref&gt; Peidžs nosauca uzstāšanos par &quot;diezgan neveiklu&quot;,&lt;ref&gt;&quot;[http://www.list.co.uk/article/5700-jimmy-page-says-last-led-zeppelin-reunion-was-a-disaster/ Jimmy Page says last Led Zeppelin reunion was a disaster]&quot;, List.co.uk, 20 novembrī 2007.&lt;/ref&gt; bet Plānts paziņoja, ka tās bija &quot;šausmas&quot;.&lt;ref name=&quot;Atlantic&quot; /&gt; Kad [[2004. gads|2004]]. gada nogalē [[Live Aid]] koncerta ieraksts tika izlaists [[DVD]] formātā, trio vienbalsīgi nolēma neļaut iekļaut ''Led Zeppelin'' uzstāšanos, jo tā nebija atbilstoša viņu standartiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = Zeppelin aizstāv izvēli nepiedalīties Live Aid diskā {{en ikona}}| work = BBC Ziņas| publisher = BBC| url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/3534576.stm}}&lt;/ref&gt; Tomēr, lai parādītu savu atbalstu nabadzīgajām valstīm, daļa ienākumu no ''[[Page and Plant]]'' DVD tika ziedoti šim projektam, tāpat arī daļa Džona Pola Džonsa un ''Mutual Admiration Society'' ASV turnejas ienākumu tika ziedoti.

Trīs mūziķi atkal apvienojās [[1988]]. gada maijā ''[[Atlantic Records]]'' 40. gadadienas koncertam ar Bonema dēlu [[Džeisons Bonems|Džeisonu]] pie bungām. Tomēr apvienošanos atkal izjauca nesaskaņota spēlēšana, jo īpaši no Plānta un Peidža puses (abi tieši pirms kāpšanas uz skatuves strīdējās par to, vai iekļaut ''Stairway to Heaven''), kā arī tas, ka Džonsa taustiņinstrumentu spēli nevarēja dzirdēt televīzijas tiešraidē.&lt;ref name = &quot;allmusicpage&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;40th&quot;&gt;Lewis, Dave and Pallett, Simon (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press, p. 140.&lt;/ref&gt; Peidžs nosauca koncertu par &quot;vienu lielu vilšanos&quot;, savukārt Plānts pateica, ka &quot;koncerts bija slikts&quot;.&lt;ref name = &quot;40th&quot; /&gt;

[[1994]]. gadā Peidžs un Plānts apvienojās [[MTV]] 90 minūšu raidījumam ''Unledded''. Tika izdots arī albums ''No Quarter: Jimmy Page and Robert Plant Unledded'', kurā bija iekļautas arī dažas ''Led Zeppelin'' dziesmas. Nākamajā gadā duets devās pasaules koncertturnejā. Tādējādi izjukušajā grupā radās šķelšanās, jo, pēc Džonsa vārdiem, viņš par projektu neko nezināja.&lt;ref name=Miserandino/&gt;&lt;ref name=&quot;CSMUrray&quot;&gt;[[Charles Shaar Murray]], &quot;The Guv’nors'&quot;, ''Mojo'', augustā 2004, p. 75. Page stated: &quot;In the 14 years from the disbanding of [Led] Zeppelin and Robert [Plant] going solo, there was a lot of water under the bridge. It was just the two of us getting our thing together and the chemistry of us, and it wasn't part of the equation, or a decision to purposely leave [John Paul Jones] out.&quot;&lt;/ref&gt; Jautāts par to, kur ir Džonss, Plānts atbildēja, ka viņš &quot;ārā novietoja auto&quot;.&lt;ref&gt;Adam Howorth, &quot;[http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=int28 A life beyond Led]&quot;, 9 jūlijā 2002. Reproduced at www.led-zeppelin.org.&lt;/ref&gt;

{{Dat|1995|1|12}} Led Zeppelin tika iekļauti [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]]. Ceremoniju apmeklēja arī Džona Bonema bērni — [[Džeisons Bonems|Džeisons]] un Zoja, pārstāvot savu mirušo tēvu. Plānts padarīja grupas iekšienē pastāvošo strīdu publisku, pajokojot: &quot;Paldies, mani draugi, ka beidzot atcerējāties manu telefona numuru!&quot;&lt;ref&gt;Lewis, Dave Lewis and Simon Pallett (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-5307-4}}, p. 144.&lt;/ref&gt; {{dat|1997|11|11}} tika izdots albums &quot;[[Led Zeppelin BBC Sessions]]&quot;, pirmais grupas albums 15 gadu laikā. Tajā tika iekļauti gandrīz visi [[BBC]] kanālam veidotie ieraksti. Grupa &quot;[[Page and Plant]]&quot; [[1998]]. gadā izdeva albumu &quot;[[Walking into Clarksdale]]&quot;, kas sastāvēja no pilnīgi jauna materiāla, tomēr tas nebija tik veiksmīgs kā pirmais un grupa ar laiku izjuka.

{{dat|1999|11|29}} [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] paziņoja, ka Led Zeppelin bija tikai trešie izpildītāji mūzikas vēsturē, kas ir ieguvuši četrus vai vairāk dimanta albumus.&lt;ref&gt;[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]], &quot;[http://www.riaa.com/newsitem.php?news_year_filter=&amp;resultpage=109&amp;id=3E66A511-1B98-4B07-ECD3-174C7088CDB7 Recording Industry Announces November Awards] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100314013638/http://www.riaa.com/newsitem.php?news_year_filter=&amp;resultpage=109&amp;id=3E66A511-1B98-4B07-ECD3-174C7088CDB7 |date={{dat|2010|03|14||bez}} }}&quot;.&lt;/ref&gt; 2002. gadā, Plānts un Džonss salaba pēc daudziem strīdu gadiem. Tam sekoja baumas par atkalapvienošanos, tomēr radinieki tās noliedza. [[2003. gads|2003]]. gadā tika izdots trīskāršais albums [[How the West Was Won (Led Zeppelin albums)|How the West Was Won]] un video kolekcija [[Led Zeppelin (DVD)|Led Zeppelin DVD]]; abos tika iekļauts materiāls no grupas ziedu laikiem. Gada beigās DVD tika pārdots vairāk nekā 520 000 eksemplāru.

[[2005. gads|2005]]. gadā Led Zeppelin ieguva &quot;[[Grammy balva|Grammy]]&quot; balvu par mūža ieguldījumu mūzikā. [[2004. gads|2004]]. gadā, [[Rolling Stone]] 100 labāko mūziķu sarakstā grupa ieguva 14. vietu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title = The Immortals: The First Fifty {{en ikona}}| work = Rolling Stone 946. izdevums| publisher = Rolling Stone| url = http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty| access-date = {{dat|2008|03|20||bez}}| archive-date = {{dat|2010|04|11||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20100411041126/http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty}}&lt;/ref&gt; [[2006. gads|2006]]. gada [[novembris|novembrī]] grupa iekļuva Lielbritānijas mūzikas slavas zālē.&lt;ref&gt;&quot;[http://www.wolfmother.net/2006/11/16/wolfmother-led-zeppelin-tribute/ Wolfmother Led Zep tribute, and rocking Brixton] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090809132101/http://www.wolfmother.net/2006/11/16/wolfmother-led-zeppelin-tribute/ |date={{dat|2009|08|09||bez}} }}&quot;, Wolfomother.net, 16 novembrī 2006,&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;BBC News story Sept. 2006&quot;&gt;&quot;[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/5338196.stm Led Zeppelin make UK Hall of Fame]&quot;, ''BBC News'', 23 maijā 2006.&lt;/ref&gt;

{{dat|2007|7|27}}'' [[Atlantic Records|Atlantic]]''/''[[Rhino Entertainment|Rhino]]'' un ''[[Warner Home Video]]'' paziņoja, ka trīs jauni ''Led Zeppelin'' darbi tiks izdoti [[2007. gads|2007]]. gada novembrī. Pirmo ({{dat||11|13}}) izdeva albumu ''[[Mothership (albums)|Mothership]]'', kas bija 24 dziesmu izlase. Tam sekoja filmas ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains the Same]]'' [[The Song Remains the Same (albums)|skaņas celiņa]] atkalizdošana {{dat||11|20}}, kurā tika iekļauts iepriekš neizdots materiāls, kā arī jauns DVD.&lt;ref name=&quot;fall-releases&quot;&gt;Jonathan Cohen, &quot;[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003617745 Led Zeppelin Readies Fall Reissue Bonanza] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070824120935/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003617745 |date={{dat|2007|08|24||bez}} }}&quot;, ''billboard.com'', 27 jūlijā 2007.&lt;/ref&gt; {{dat|2007|11|3}} Lielbritānijas laikraksts ''Daily Mirror'' paziņoja, ka tas ir ieguvis ekskluzīvas tiesības pārraidīt sešas iepriekš neizdotās grupas dziesmas no tā [https://web.archive.org/web/20080724211358/http://www.mirror.co.uk/ledzeppelin/ mājaslapas]. {{dat|2007|11|13}}, pilna ''Led Zeppelin'' diskogrāfija tika izdota ''[[iTunes]]''.

=== Atkalapvienošanās (2007) ===
[[Attēls:Led Zeppelin 2007.jpg|thumb|180px|Led Zeppelin Ertegina piemiņas koncertā]]
{{dat|2007|12|10}} dzīvie ''Led Zeppelin'' dalībnieki apvienojās vienam labdarības koncertam, kas tika rīkots [[Ahmets Ertegins|Ahmeta Ertegina]] piemiņai, [[Džeisons Bonems|Džeisonam Bonemam]] sēžoties pie bungām. {{dat|2007|9|12}} par koncerta norisi preses konferencē paziņoja tā rīkotājs [[Hārvijs Goldsmits]]. Koncerta mērķis bija vākt ziedojumus Ahmeta Ertegina izglītības fondam, kas apmaksā vietas universitātēs Lielbritānijā, ASV un [[Turcija|Turcijā]]. Mūzikas kritiķi slavēja grupas priekšnesumu. Hemišs Makbeins no ''NME'' rakstīja, ka &quot;tas, ko viņi šovakar ir izdarījuši, ir pierādījums, ka viņi joprojām var uzstāties tādā līmenī, kādā viņi nopelnīja savu reputāciju... mēs varam tikai cerēt, ka tas nav pēdējais, ko no viņiem dzirdēsim.&quot;&lt;ref&gt;Hamish MacBain, [http://www.nme.com/news/led-zeppelin/33079 &quot;Led Zeppelin reunion: the review&quot; ''New Musical Express''], decembrī 10 2007.&lt;/ref&gt; Peidžs paziņoja, ka grupa iespējams varētu sākt darbu pie jauna materiāla,&lt;ref&gt;&quot;[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7049242.stm Zeppelin may make new material]&quot;, ''BBC News'', 17 oktobrī 2007.&lt;/ref&gt; kā arī doties pasaules turnejā.&lt;ref&gt;&quot;[http://www.nme.com/news/led-zeppelin/32512 Jimmy Page hints at more shows]&quot;, ''New Musical Express'', 14 decembrī 2008.&lt;/ref&gt; Tikmēr Plānts laikrakstam ''Sunday Times'' pateica: &quot;Pati ideja būt nežēlīgas atkārtošanās kavalkādē nav tas, kam tam vajadzētu būt.&quot; Viņš gan atzina, ka vēl daži šādi koncerti varētu būt apspriežami.

=== Baumas par jaunu koncertturneju (2008—pašlaik) ===
Atkalapvienošanās koncerts radīja jaunu ažiotāžu un strauji izplatījās baumas par jaunu koncertturneju. Intervijā [[2008. gads|2008]]. gada sākumā, Džimijs Peidžs atzina, ka ir gatavs doties pasaules turnejā ar ''Led Zeppelin'', tomēr Roberta Plānta toreizējās turnejas ar [[Alisone Krausa|Alisoni Krausu]] dēļ, šādi plāni netiks atklāti vismaz līdz septembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2008/01/28/led-zeppelin-guitarist-wa_n_83534.html|title=Led Zeppelin Guitarist Wants World Tour|publisher=The Huffington Post|date=28 janvārī 2008|author=Tamlmadge, Eric|accessdate=2008-11-25}}&lt;/ref&gt; Pavasara beigās Peidžs un Džonss pievienojās [[Foo Fighters]] līderim [[Deivs Grols|Deivam Grolam]] un bundziniekam [[Teilors Hokinss|Teiloram Hokinsam]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]], lai kopīgi nospēlētu ''Led Zeppelin'' dziesmas ''[[Rock and Roll (Led Zeppelin dziesma)|Rock and Roll]]'' (Hokinss dzied un Grols spēlē bungas), kā arī ''[[Ramble On]]'' (Grols dzied un Hokinss spēlē bungas).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/newsbeat/hi/music/newsid_7442000/7442390.stm|author=Jones, Damian|title=Led Zep stars join Foo Fighters|publisher=[[BBC]]|date=8 jūnijā 2008|accessdate=2008-11-25}}&lt;/ref&gt;

Plānts gan joprojām bija koncentrējies turnejai ar Krausu. Viņu kopalbums ''[[Raising Sand]]'' martā ieguva platīna statusu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.countrystandardtime.com/news/newsitem.asp?xid=1519&amp;t=Alison_Krauss_Robert_Plant_go_platinum|title=Alison Krauss/Robert Plant go platinum|publisher=Country Standard Time|date=20 martā 2008|accessdate=2008-11-25}}&lt;/ref&gt; un viņi ieguva vairākas balvas, tostarp ''Grammy'', par dziesmu ''Gone, Gone, Gone (Done Moved On)''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Music/02/10/grammy.winners/index.html|title=List of Grammy winners|publisher=CNN.com|date=10 februārī 2008|accessdate=2008-11-25}}&lt;/ref&gt; un gada albuma balvu no ''Americana Music Association''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/life/music/news/2008-09-19-americana-awards_N.htm|title=Krauss, Plant big winners at Americana awards|publisher=USA Today|date=2008-09-19|accessdate=2008-11-26}}&lt;/ref&gt; Plānts izvairījās no runāšanas par ''Led Zeppelin'' turneju un žurnālam GQ izteica neapmierinātību ar lielo birokrātiju pirms ''Led Zeppelin'' 2007. gada koncerta rīkošanas, pasakot, ka &quot;nebeidzamie papīri bija kas tāds, ko iepriekš nebiju pieredzējis. Esmu saglabājis ikkatru e-pastu, kas ir nosūtīts un saņemts sakarā ar koncertu un domāju, ka to vajadzētu izdot kā grāmatu, kura, par ko es būtu pārliecināts, būtu tikpat populāra kā ''[[Spinal Tap]]'' literārā versija.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.therockradio.com/2008/09/paperwork-holds-up-led-zeppelin-reunion.html|publisher=therockradio.com|title=Robert Plant says &quot;paperwork&quot; holds up Led Zeppelin reunion|date=19 septembrī 2008|accessdate=2008-11-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090115200457/http://www.therockradio.com/2008/09/paperwork-holds-up-led-zeppelin-reunion.html|archivedate=2009-01-15}}&lt;/ref&gt;

Pēc BBC ziņojuma, ka Peidžs, Plānts un Džeisons Bonems ieraksta jaunu materiālu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| url= http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7582917.stm |title=Led Zeppelin trio back in studio|publisher=[[BBC]]|date=26 augustā 2008|accessdate=2008-11-25}}&lt;/ref&gt; visu atlikušo vasaru izplatījās baumas par apvienošanos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/bizarre/article1712616.ece|title=Led Zeppelin plan to audition new singer|publisher=[[The Sun Newspaper|The Sun]]|date=2008-09-20|accessdate=2008-09-20|archive-date=2011-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110214164343/http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/bizarre/article1712616.ece}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.news.com.au/dailytelegraph/story/0,22049,24405451-5012327,00.html |publisher=Daily Telegraph Sydney|title=Led Zeppelin to reunite|accessdate=2008-09-26}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/top-stories/2008/09/27/zep-s-jason-sells-up-for-world-tour-115875-20755279/|publisher=The Daily Mirror|author=Chaytor, Rod|date=2008-09-27|accessdate=2008-09-27|title=Zep's Jason sells up for 'world tour'}}&lt;/ref&gt; {{dat||9|29}} Plānts pateica, ka ziņas par ''Led Zeppelin'' apvienošanos ir &quot;apbēdinošas un muļķīgas&quot;. Viņš piebilda, ka nedziedās un nekoncertēs ar grupu, kā arī novēlēja veiksmi Peidžam, Džonsam un Bonemam turpmākajos projektos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.robertplant.com/index.php?l1=2&amp;l2=0&amp;l3=0&amp;articleID=186&amp;rt=NE&amp;PHPSESSID=6235928e9e15317186503f0c80686264|title=Robert Plant – Official Statement|publisher=robertplant.com|date=2008-09-29|accessdate=2008-09-29}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601088&amp;sid=aU_5GfM1LTsc&amp;refer=muse|title=Led Zeppelin Singer Robert Plant Rules Out Reunion Record, Tour|publisher=bloomberg.com|author=Beech, Mark|date=2008-09-29|accessdate=2008-09-29}}&lt;/ref&gt;

Oktobra beigās Džonss [[BBC Radio Devon|BBC ''Radio Devon'']] apstiprināja, ka trio meklē Plānta aizvietotāju. Basists piebilda: &quot;Mēs izmēģinām dažus dziedātājus. Mēs to vēlamies izdarīt. Tas izklausās labi un mēs vēlamies turpināt un to sasniegt.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/england/devon/7694327.stm|title=Zeppelin to go back on the road|publisher=BBC Devon|date=2008-10-27|accessdate=2008-10-30}}&lt;/ref&gt; Ģitārista Džimija Peidža preses sekretārs vēlāk paziņoja, ka jaunveidojamā grupa neizmantotu ''Led Zeppelin'' nosaukumu sakarā ar Plānta nepiedalīšanos projektā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/|publisher=rollingstone.com|title=Could a Robert Plant-Free Led Zeppelin Tour Succeed?|date=13 novembrī 2008|accessdate=2008-11-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114082538/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/|archivedate=2009-01-14}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114082538/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/ |date=2009-01-14 }}&lt;/ref&gt;

{{dat|2009|1|7}} Peidža menedžeris Roberts Menšs pateica, ka grupa &quot;izmēģināja dažus dziedātājus, bet neviens nederēja un tas ir viss. Tas ir beidzies. Viņiem nav plānu to turpināt.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=&quot;Led Zeppelin are over!&quot; says Jimmy Page's manager|url=http://www.musicradar.com/news/guitars/led-zeppelin-are-over-says-jimmy-pages-manager-190946|author=Bosso, Joe|publisher=[[MusicRadar]]|date=2009-01-07}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=“Led Zeppelin Are Over,” Jimmy Page’s Manager Declares|url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/|work=[[Rolling Stone]]|author=Kreps, Daniel|date=2009-01-08|accessdate=2009-01-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114082819/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/|archivedate=2009-01-14}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114082819/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/ |date=2009-01-14 }}&lt;/ref&gt; Radio intervijā Plānts teica, ka bailes no vilšanās liek viņam attālināties no apvienošanās.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=Fear Of Disappointment Quashed Led Zeppelin Reunion|url=http://www.led-zeppelin.org/news/index.php?m=2009news#020409a}}&lt;/ref&gt;

== Apsūdzības plaģiātismā ==
Albuma ''Led Zeppelin II'' dziesmu autoru saraksts izraisīja diskusijas. Dziesmas ''[[Bring It On Home (dziesma)|Bring It On Home]]'' sākums ir ''[[Sonny Boy Williamson II|Sonny Boy Williamson]]'' dziesmas ''Bring It On Home'' kaverversija un ir līdzīga [[Villijs Diksons|Villija Diksona]] ''Bring It On Back''. ''[[Whole Lotta Love]]'' vārdi ir daļēji atvasināti no Diksona ''You Need Love/Woman You Need Love'', lai gan ģitāras rifs ir oriģināls Peidža darbs. [[1970. gadi|1970. gados]] ''Arc Music'', ''[[Chess Records]]'' publicētāji, iesūdzēja tiesā ''Led Zeppelin'' par ''Bring It On Home'' autortiesību pārkāpumu; lieta tika nokārtota ārpus tiesas zāles.&lt;ref name=tripleJ/&gt; Diksons pats neguva labumu no procesa, kamēr neiesūdzēja tiesā ''Arc Music'', lai atgūtu naudu par pārdotajiem ierakstiem un autortiesībām. 16 gadus vēlāk Diksons iesūdzēja ''Led Zeppelin'' par ''Whole Lotta Love'' un atkal lieta tika nokārtota ārpus tiesas. Vēlāk izdotās ''Led Zeppelin II'' versijas piemin Diksonu kā līdzautoru. Līdzīgā veidā ''The Lemon Song'', no tā paša albuma, ir ''Howlin' Wolf'' dziesmas ''Killing Floor'' adaptācija.

Deivs Hedlams kādā rakstā apgalvo, ka &quot;...pētot ''Led Zeppelin'' mūziku, ir atklājies, ka daļa dziesmu ir iepriekš ierakstīta materiāla reprodukcija no dažādiem avotiem, gan apzināta, gan neapzināta. [...] Dziesmas kā ''Whole Lotta Love'' un ''Dazed and Confused'' izmanto tradicionālus dziesmu vārdus.&quot;&lt;ref&gt;Headlam, Dave. &quot;Does the song remain the same? Questions of authenticity and identification in the music of Led Zeppelin.&quot; In ''Concert Music, Rock, and Jazz Since 1945: Essays and Analytical Studies''. By Elizabeth West Marvin and Richard Hermann. Published 1995. Boydell &amp; Brewer. 449 pages
{{ISBN|1-58046-096-8}} http://books.google.ca/books?id=OhUVusniuzoC&lt;/ref&gt; Tomēr blūza producents Roberts Palmers apgalvo, ka &quot;Blūza mūzikā izpildītāji mēdz aizņemties vārdus no citiem izpildītājiem, gan mutiski, gan no ierakstītiem avotiem, pievienot savu melodiju vai aranžējumu un nosaukt dziesmu par savu.&quot;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce| title=In the Houses of the Holy: Led Zeppelin and the Power of Rock Music| year=2001| author=Susan Fast| page=210, {{ISBN|0-19-511756-5}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Music (liner notes)| year=1991| author=Robert Palmer| unused_data=|Atlantic 82144-2}}&lt;/ref&gt; Folklorists Karls Lindāls šo vārdu atkārtoto izmantošanu sauc par &quot;lidojošajiem vārdiem&quot;. Viņš apgalvo, ka folkmūzikā ir tradīcija &quot;dziesmu rindas, kas kopienās ir cirkulējušas jau ilgu laiku, dziedātāji var atcerēties un dažkārt zemapziņā tās izmainīt, lai piemērotos sev un kopienai.&quot;&lt;ref&gt;Carl Lindahl, &quot;Thrills and Miracles: Legends of Lloyd Chandler&quot;, ''Journal of Folklore Research'', Bloomington: May-Dec 2004, Vol. 41, Issue 2/3, pp. 133-72.&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==
&lt;gallery&gt;
Attēls:LedZeppelin_I.jpg|&lt;center&gt;'''1. ''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'''''&lt;br /&gt;({{Dat|1969|1|12|N}})&lt;/center&gt;
Attēls:LedZeppelin_II.jpg|&lt;center&gt;'''2. ''[[Led Zeppelin II]]'''''&lt;br /&gt;({{Dat|1969|10|22|N}})&lt;/center&gt;
Attēls:LedZeppelin_III.jpg|&lt;center&gt;'''3. ''[[Led Zeppelin III]]'''''&lt;br /&gt;({{Dat|1970|10|5|N}})&lt;/center&gt;
Attēls:LedZeppelin_IV.jpg|&lt;center&gt;'''4. ''[[Led Zeppelin IV]]'''''&lt;br /&gt;({{Dat|1971|11|8|N}})&lt;/center&gt;
Attēls:HousesoftheHoly.jpg|&lt;center&gt;'''5. ''[[Houses of the Holy]]'''''&lt;br /&gt;({{Dat|1973|3|28|N}})&lt;/center&gt;
Attēls:PhysicalGraffiti.jpg|&lt;center&gt;'''6. ''[[Physical Graffiti]]'''''&lt;br /&gt;({{Dat|1975|2|24|N}})&lt;/center&gt;
Attēls:Presence Led Zeppelin.jpg|&lt;center&gt;'''7. ''[[Presence]]'''''&lt;br /&gt;({{Dat|1976|3|31|N}})&lt;/center&gt; 
Attēls:InThroughtheOutDoor.jpg|&lt;center&gt;'''8. ''[[In Through the Out Door]]'''''&lt;br /&gt;({{Dat|1979|8|15|N}})&lt;/center&gt; 
&lt;/gallery&gt;

== Piezīmes un atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{commons|Led Zeppelin}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.ledzeppelin.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}
* [http://www.myspace.com/ledzeppelin MySpace lapa] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20120510094125/http://rockhall.com/inductees/led-zeppelin/ Biogrāfija rokenrola slavas zālē] {{en ikona}}

{{Led Zeppelin}}
{{vērtīgs raksts}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Led Zeppelin| ]]</text>
      <sha1>hcoi3ax2g1d8sl65liiwr1n2tko3q3x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvaigznes</title>
    <ns>0</ns>
    <id>35844</id>
    <revision>
      <id>3667107</id>
      <parentid>989660</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:11:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="324" xml:space="preserve">'''Zvaigznes''' var būt:
* [[Zvaigzne]]
* [[Zvaigznes (ciems)|Zvaigznes]] - apdzīvota vieta [[Tilžas pagasts|Tilžas pagastā]]
* [[Saulaine (Priekules pagasts)|Saulaines]] cits nosaukums
* [[Zvaigznes (Lēdurgas pagasts)|Zvaigznes]] - apdzīvota vieta [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagastā]]


{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>39xk7ixd89f1dpkfn42xozlbmojmfhb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cehanova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>36341</id>
    <revision>
      <id>3666960</id>
      <parentid>3617519</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:03:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CAPTAIN RAJU</username>
        <id>66501</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>([[c:GR|GR]]) [[c:COM:FR|File renamed]]: [[File:Ciechanów, flaga miasta.svg]] → [[File:POL Ciechanów flag.svg]] [[c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2029" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name = Cehanova
| official_name = ''Ciechanów''
| settlement_type = pilsēta
| image_skyline = Ciechanow zamek 2.jpg
| imagesize = 
| image_caption = Viduslaiku pilsdrupas Cehanovā
| image_flag = POL Ciechanów flag.svg
| image_shield = POL Ciechanów COA.svg
| shield_size = 75px
| pushpin_map = Poland
| pushpin_label_position = bottom
| subdivision_type = Valsts
| subdivision_name = {{POL}}
| subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]]
| subdivision_name1 = [[Mazovijas vojevodiste]]
| subdivision_type2 = Apriņķis
| subdivision_name2 = [[Cehanovas apriņķis]]
| established_title3 = Pilsētas tiesības
| established_date3 = 1266
| area_total_km2 = 32.51
| population_as_of = 2008
| population_total = 45473
| population_density_km2 = auto
| timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
| utc_offset = +1
| timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
| utc_offset_DST = +2
| latd = 52 | latm = 52 | lats = 00| latNS = N 
| longd = 20 | longm = 38 | longs = 00| longEW = E
| elevation_m = 150-200 m
| website = {{url|https://www.umciechanow.pl/}}
 }}

'''Cehanova''' ({{val-pl|Ciechanów}}) ir pilsēta [[Mazovijas vojevodiste|Mazovijas vojevodistē]] [[Polija|Polijā]].&lt;ref&gt;{{PZT|136}}&lt;/ref&gt;

Līdz [[2. pasaules karš|2. pasaules karam]] pilsētā bija ievērojama [[ebreji|ebreju]] kopiena. [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā pilsēta tika pievienota [[Vācija]]i un bija Cihenavas apriņķa (''Regierungsbezirk Zichenau'') centrs. No 1975. līdz 1998. gadam - vojevodistes centrs.

Jaunības dienās Cehanovā par guvernanti strādāja [[Marija Kirī]]. Netālu no pilsētas ir Polijas prezidenta [[Ignācijs Moscickis|Ignācija Moscicka]] dzimtā vieta, Cehanova ir poļu dziedātājas [[Doda]]s dzimtā pilsēta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Polija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Mazovijas vojevodistes pilsētas|Cehanova]]</text>
      <sha1>iofr2yr11cwoqfwa8bbckmubxkubx0d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tottenham Hotspur F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>39137</id>
    <revision>
      <id>3666980</id>
      <parentid>3645016</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:00:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8635" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #11204C
| nos = ''Tottenham Hotspur''
| logo = [[Attēls:Totenhemas Hotspur logo.png|120px]]
| pilns = Totenhemas futbola klubs &quot;Hotspur&quot; (''Tottenham Hotspur Football Club'')
| iesauka = ''Spurs, The Lilywhites''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Londona}}
| dib = 1882
| dib_mēn = 9
| dib_dat = 5
| stad = [[Tottenham Hotspur stadions|''Tottenham Hotspur'' stadions]]
| ietilp = 62 062
| prez = {{flaga|Anglija}} Daniels Levijs
| tren = {{flaga|Itālija}} [[Antonio Konte]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz = 4. vieta
| pattern_la1 = _tottenham2021h
| pattern_b1 = _tottenham2021h
| pattern_ra1 = _tottenham2021h
| pattern_sh1 = _tottenham2021h
| pattern_so1 = _tottenham2021h
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 000050
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _tottenham2021a
| pattern_b2 = _tottenham2021a
| pattern_ra2 = _tottenham2021a
| pattern_sh2 = _tottenham2021a
| pattern_so2 = _tottenham2021a
| leftarm2 = 254010
| body2 = 254010
| rightarm2 = 254010
| shorts2 = 000000
| socks2 = 254010
| pattern_la3 = _tottenham2021t
| pattern_b3 = _tottenham2021t
| pattern_ra3 = _tottenham2021t
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = _tottenham2021t
| leftarm3 = FFFF00
| body3 = FFBB00
| rightarm3 = FFFF00
| shorts3 = FFBB00
| socks3 = FFBB00
| īpašn = ENIC International Ltd.
}}

'''Totenhemas futbola klubs &quot;Hotspur&quot;''' ({{val|en|Tottenham Hotspur Football Club}}) ir [[Totenhema|Totenhemā]] ([[Londona]]s daļā) bāzēts [[Anglija|angļu]] [[futbols|futbola]] klubs, kas dibināts [[1882]]. gadā. Klubs divreiz izcīnījis Anglijas čempionu titulu un astoņreiz — [[FA kauss|FA kausu]].

== Komandas sastāvs ==
:''Atjaunots {{dat|2022|8|5||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tottenhamhotspur.com/teams/first-team/players/|title=Spurs First Team Players &amp; Squad|website=Tottenham Hotspur|access-date=2020-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=FRA|pos=GK|name=[[Igo Loriss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Mets Dohertijs]]|pos=DF|no=2|nat=IRL}}
{{Fs player|name=[[Serhio Regilons]]|pos=DF|no=3|nat=ESP}}
{{fs player|no= 4|nat=ENG|pos=MF|name=[[Olivers Skips]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=DEN|pos=MF|name=[[Pjērs Emīls Hejbjergs]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=COL|pos=DF|name=[[Davinsons Sančess]]}}
{{fs player|no= 7|nat=KOR|pos=FW|name=[[Sons Hinmins]]}}
{{fs player|no= 8|nat=ENG|pos=MF|name=[[Harijs Vinkss]]}}
{{fs player|no= 9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Rišarlisons]]}}
{{fs player|no=10|nat=ENG|pos=FW|name=[[Harijs Keins]]|other=[[kapteinis (futbols)|vicekapteinis]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ESP|pos=FW|name=[[Braians Hils]]}}
{{Fs player|no=12|nat=BRA|pos=DF|name=[[Emersons Rojals]]}}
{{Fs player|no=14|nat=CRO|pos=MF|name=[[Ivans Perišičs]]}}
{{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=MF|name=[[Ēriks Daiers]]}}
{{Fs player|no=17|nat=ARG|pos=DF|name=[[Kristians Romero]]|other=īrē no [[Atalanta]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=18|nat=ARG|pos=MF|name=[[Džovani Lo Selso]]}}
{{fs player|no=19|nat=ENG|pos=MF|name=[[Raiens Seseņons]]}}
{{fs player|no=20|nat=ENG|pos=GK|name=[[Freizers Forsters]]}}
{{fs player|no=21|nat=SWE|pos=MF|name=[[Dejans Kuluševskis]]|other=īrē no [[Turīnas Juventus|Juventus]]}}
{{fs player|no=24|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džeds Spenss]]}}
{{Fs player|name=[[Džafets Tanganga]]|pos=DF|no=25|nat=ENG}}
{{fs player|no=27|nat=BRA|pos=MF|name=[[Lukass Moura]]}}
{{Fs player|no=28|nat=FRA|pos=MF|name=[[Tangī Ndombele]]}}
{{fs player|no=29|nat=SEN|pos=MF|name=[[Pape Matars Sarrs]]}}
{{fs player|no=30|nat=URY|pos=MF|name=[[Rodrigo Bentankurs]]}}
{{fs player|no=33|nat=WAL|pos=DF|name=[[Bens Deiviss]]}}
{{fs player|no=34|nat=FRA|pos=DF|name=[[Klemāns Lenglē]]|other=īrē no [[FC Barcelona|Barcelona]]}}
{{fs player|no=38|nat=MLI|pos=MF|name=[[Īvs Bisumā]]}}
{{fs player|no=40|nat=ENG|pos=GK|name=[[Brendons Ostins]]}}
{{fs end}}

====Tiek izīrēts====
{{Fs start}}
{{Fs player|no=19|nat=ENG|pos=MF|name=[[Raiens Sesseņons]]|other=Īrē uz [[TSG 1899 Hoffenheim|1899 Hoffenheim]] līdz 2021. gadam 30. jūnijam |ref=&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Hoffenheim loan for Sessegnon|url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2020/october/hoffenheim-loan-for-sessegnon/|access-date=2020-10-05|work=Tottenham Hotspur F.C.}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player|no=21|nat=ARG|pos=DF|name=[[Huans Foits]]|other=Īrē uz [[Villarreal CF|Villarreal]] līdz 2021. gadam 30. jūnijam |ref=&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=New contract and Villarreal loan for Foyth |url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2020/october/new-contract-and-villarreal-loan-for-foyth/ |work=Tottenham Hotspur F.C. |date=4 October 2020 |access-date=4 October 2020}}&lt;/ref&gt;}}
{{fs player|no=22|nat=ARG|pos=GK|name=[[Paulo Gasaniga]]|other=Īrē uz [[Elche CF|Elche]] līdz 2021. gadam 30. jūnijam |ref=&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Gazzaniga loaned to Elche |url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2021/february/gazzaniga-loaned-to-elche/ |publisher=Tottenham Hotspur F.C. |access-date=1 February 2021 |date=1 February 2021}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=29|nat=ENG|pos=MF|name=[[Olivers Skips]]|other=Īrē uz [[Norwich City F.C.|Norwich City]] līdz 2021. gadam 30. jūnijam |ref=&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Skipp loaned to Norwich|url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2020/august/skipp-loaned-to-norwich/|access-date=17 August 2020|work=Tottenham Hotspur F.C. |date=17 August 2020}}&lt;/ref&gt;}}
{{Fs player|no=38|nat=USA|pos=DF|name=[[Kamerūns Kārters Vikers]]|other=Īrē uz [[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]] līdz 2021. gadam 30. jūnijam |ref=&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Bournemouth loan for Carter-Vickers |url=https://www.tottenhamhotspur.com/news/2020/october/bournemouth-loan-for-carter-vickers/ |work=Tottenham Hotspur F.C. |date=16 October 2020 |access-date=16 October 2020}}&lt;/ref&gt;}}
{{fs player|no=47|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džeks Klārks (futbolists, dzimis 2000)|Džeks Klārks]]|other=Īrē uz [[Sunderland F.C.|Sunderland]] līdz 2022. gadam 30. jūnijam |ref=&lt;ref&gt;https://www.sunderlandecho.com/sport/football/sunderland-afc/everything-you-need-to-know-about-jack-clarke-as-tottenhams-ex-leeds-united-attacker-signs-for-sunderland-3539032&lt;/ref&gt;}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (2): 1950–51, 1960–61
** Vicečempioni (5): 1921–22, 1951–52, 1956–57, 1962–63, [[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2016–17]]
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1919–20, 1949–50 
** Vicečempioni (2): 1908–09, 1932–33
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1900–01, 1920–21, 1960–61, 1961–62, 1966–67, 1980–81, 1981–82, 1990–91
** Finālisti (1): 1986–87
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1970–71, 1972–73, 1998–99, 2007–08
** Finālisti (5): 1981–82, 2001–02, 2008–09, 2014–15, 2020–21
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 1921, 1951, 1961, 1962, 1967, 1981, 1991
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (1): [[2018.—2019. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2018–19]]
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1971–72, 1983–84
** Finālisti (1): 1973–74
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1962–63

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.tottenhamhotspur.com/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Tottenham Hotspur F.C.]]</text>
      <sha1>9c8pyisedkiw10lqzw26w6kc506tfma</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1960. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>42084</id>
    <revision>
      <id>3667162</id>
      <parentid>3659837</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:45:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Miruši */sīkumi, replaced: regbijists → regbists using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12418" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1960. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1960. gads Latvijā}}
{{Gads|1960}}
{{Gada citi notikumi|1960}}
{{Gads citos kalendāros|1960}}

'''1960. gads''' ({{Rom sk gadam|1960}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]].

Šis gads bija &quot;[[Āfrikas gads]]&quot;.

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — [[Kamerūna]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[3. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] demokrātu partija pieteica senatoru [[Džons Kenedijs|Džonu Kenediju]] par prezidenta kandidātu.
* [[9. janvāris|9.]]—[[11. janvāris]] — [[Ēģipte|Ēģiptē]] sākta [[Asvanas aizsprosts|Asvanas aizsprosta]] būve.
* [[21. janvāris]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] nobrukums ogļraktuvēs izraisīja vairāk kā 400 cilvēku bojāeju.

=== Februāris ===
* [[13. februāris]] — [[Francija]] pirmo reizi izmēģināja atombumbu [[Sahāra|Sahāras tuksnesī]].
* [[18. februāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[1960. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]].
* [[29. februāris]]—[[1. marts]] — zemestrīce pilnībā iznīcināja [[Maroka]]s pilsētu [[Agādīra|Agādīru]].

=== Marts ===
* [[6. marts]] — [[Ženēvas kantons|Ženēvas kantonā]], [[Šveice|Šveicē]], sievietēm piešķirtas balsstiesības.

=== Aprīlis ===
* [[1. aprīlis]] — ASV palaists pasaulē pirmais meteoroloģiskais pavadonis ''[[TIROS-1]]''.
* [[13. aprīlis]]:
** ASV palaists pasaulē pirmais navigācijas pavadonis ''[[Transit 1B]]''.
** Pirmo spēli aizvadīja [[Gabonas futbola izlase]], kura ar 4—5 zaudēja [[Augšvoltas]] komandai.
* [[27. aprīlis]] — [[Togo]] ieguva neatkarību no Francijas.

=== Maijs ===
* [[3. maijs]] — Dibināta [[Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija]].
* [[15. maijs]] — [[Vostok (kosmiskais projekts)|''Vostok'' programma]]: PSRS palaists kosmosa kuģa prototips ''[[Korabl'-sputnik 1]]''.
* [[16. maijs]] — [[Teodors Maimans]] ASV izgatavoja pirmo [[lāzers|lāzeru]].
* [[22. maijs]] — notiek [[Lielā Čīles zemestrīce]] — spēcīgākā zemestrīce novērojumu vēsturē (stiprums 9,5 balles).
* [[24. maijs]] — ASV palaists pasaulē pirmais raķešu startu detektēšanas pavadonis ''[[Midas 2]]''.

=== Jūnijs ===
* [[5. jūnijs]] — [[Kambodža|Kambodžā]] referendumā tika atbalstīts ierosinājums likvidēt monarhiju, karaļa vietā izveidojot Valsts vadītāja amatu.
* [[14. jūnijs]] — bijušais [[Kambodža]]s karalis [[Norodoms Seihanūks]] kļuva par Valsts vadītāju.
* [[26. jūnijs]]:
** [[Britu Somalilenda]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
** [[Itālijas Somālija]] ieguva neatkarību no Itālijas, apvienojoties ar [[Britu Somalilenda|Britu Somalilendu]], dibināja [[Somālija|Somālijas Republiku]].

=== Jūlijs ===
* [[1. jūlijs]] — par [[Gana]]s 1. [[Ganas prezidents|prezidentu]] kļuva [[Kvame Nkruma]].
* [[10. jūlijs]] — [[Padomju Savienība]]s futbola komanda kļuva par pirmajiem [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempioniem]].
* [[20. jūlijs]] — par [[Mali]] 1. prezidentu tika iecelts [[Modibo Keita]].

=== Augusts ===
* [[1. augusts]] — [[Dahomeja]] (tagad [[Benina]]) ieguva neatkarību no [[Francija]]s.
* [[5. augusts]] — [[Augšvoltas Republika|Augšvolta]] (tagad [[Burkinafaso]]) ieguva neatkarību no Francijas.
* [[7. augusts]] — [[Kotdivuāra]] ieguva neatkarību no Francijas.
* [[11. augusts]] — [[Čada]] ieguva neatkarību no Francijas.
* [[12. augusts]] — ASV palaists pasīvais sakaru pavadonis ''[[Echo 1A]]'' piepūšama metāliska balona formā.
* [[13. augusts]] — [[Centrālāfrikas Republika]] ieguva neatkarību no Francijas.
* [[15. augusts]] — [[Kongo Republika|Kongo-Brazavile]] ieguva neatkarību no Francijas.
* [[16. augusts]] — [[Kipra]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].
* [[17. augusts]] — [[Gabona]] ieguva neatkarību no Francijas.
* [[19. augusts]] — [[Vostok (kosmiskais projekts)|''Vostok'' programma]]: PSRS palaists kosmosa kuģis ''[[Korabl'-sputnik 2]]''; pēc dienas tas nolaidās; pirmoreiz uz zemes atgriezās orbitālā lidojumā pabijušas dzīvas būtnes: suņi [[Belka un Strelka]].
* [[20. augusts]] — [[Senegāla]] atdalījās no [[Mali|Mali Federācijas]] un pasludināja neatkarīgu valsti.
* [[25. augusts]] — Itālijā sākās [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]].

=== Septembris ===
* [[5. septembris|5.]]—[[12. septembris]] — notika [[Vjetnamas komunistiskās partijas 3. kongress]].
* [[22. septembris]] — [[Mali]], pēc [[Senegāla]]s atdalīšanās no Mali Federācijas, pasludināja neatkarīgu valsti kā Mali Republika.

=== Oktobris ===
* [[1. oktobris]] — [[Nigērija]] ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes.

=== Novembris ===
* [[20. oktobris]] — [[1960. gada Baikonuras katastrofa|Baikonuras katastrofa]]: PSRS notika raķetes [[R-16]], eksplozija, bojā gāja vairāk nekā 100 cilvēki, to skaitā PSRS stratēģisko raķešu spēku komandieris, maršals [[Mitrofans Ņedeļins]].
* [[28. novembris]] — [[Mauritānija]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s.

=== Decembris ===
* [[1. decembris]] — [[Vostok (kosmiskais projekts)|''Vostok'' programma]]: PSRS palaists kosmosa kuģis ''[[Korabl'-sputnik 3]]'' ar dzīvniekiem uz borta; pēc dienas tam neizdevās nolaišanās, bet sadega atmosfērā.
* [[19. decembris]] — [[Mercury (kosmiskais projekts)|''Mercury'' programma]]: ASV suborbitālā lidojumā palaists kosmosa kuģis ''[[Mercury-Redstone 1A]]''.

=== Nezināms datums ===
* izveidota [[Sudānas banka]].

== Dzimuši ==
;Februāris
* [[4. februāris]] — [[Tims Būts]] (''Tim Booth''), angļu mūziķis
* [[9. februāris]] — [[Pegija Vitsone]] (''Peggy Whitson''), ASV kosmonaute
* [[11. februāris]] — [[Ričards Mastrakjo]] (''Richard Mastracchio''), ASV kosmonauts
* [[17. februāris]] — [[Igors Gamula]] (''Игорь Гамула''), PSRS futbolists, futbola treneris
* [[23. februāris]] — [[Naruhito]] (皇太子徳仁親王), Japānas kroņprincis
;Marts
* [[2. marts]] — [[Mihails Tjurins]] (''Михаил Тюрин''), Krievijas kosmonauts
;Aprīlis
* [[4. aprīlis]] — [[Hugo Vīvings]] (''Hugo Weaving''), britu aktieris
* [[11. aprīlis]] — [[Džeremijs Klārksons]] (''Jeremy Clarkson''), angļu TV zvaigzne
* [[13. aprīlis]] — [[Rūdijs Fellers]] (''Rudi Völler''), Vācijas futbolists un treneris
* [[15. aprīlis]] — [[Mihails Korņijenko]] (''Михаил Корниенко''), Krievijas kosmonauts
* [[16. aprīlis]] — [[Rafaels Benitess]] (''Rafael Benítez''), spāņu futbolists un treneris
;Maijs
* [[2. maijs]] — [[Ģorge Ivanovs]] (''Ѓорге Иванов''), Maķedonijas prezidents
* [[5. maijs]] — [[Daglass Vīloks]] (''Douglas Wheelock''), ASV astronauts
* [[10. maijs]] — [[Bono]] (''Bono''), īru dziedātājs
* [[24. maijs]] — [[Kristīna Skota Tomasa]] (''Kristin Scott Thomas''), angļu aktrise
;Jūnijs
* [[1. jūnijs]] — [[Vladimirs Krutovs]] (''Владимир Крутов''), PSRS hokejists (miris 2012. gadā)
;Jūlijs
* [[7. jūlijs]] — [[Kevins Fords]] (''Kevin Ford''), ASV kosmonauts
;Augusts
* [[4. augusts]] — [[Hosē Luiss Rodrigess Sapatero]] (''José Luis Rodríguez Zapatero''), Spānijas politiķis
* [[7. augusts]] — [[Deivids Duhovnijs]] (''David Duchovny''), ASV kinoaktieris un režisors
* [[10. augusts]] — [[Antonio Banderass]] (''Antonio Banderas''), spāņu aktieris
* [[17. augusts]] — [[Šons Penns]] (''Sean Penn''), ASV aktieris, scenārists un režisors
* [[24. augusts]]:
** [[Francs Fībeks]] (''Franz Viehböck''), Austrijas kosmonauts
** [[Stīvens Lindsijs]] (''Steven Lindsey''), ASV kosmonauts
* [[25. augusts]] — [[Lī Aršambo]] (''Lee Archambault''), ASV kosmonauts
* [[29. augusts]] — [[Tomass Maršbērns]] (''Thomas Marshburn''), ASV kosmonauts
;Septembris
* [[9. septembris]] — [[Hjū Grānts]] (''Hugh Grant''), angļu aktieris
* [[10. septembris]] — [[Kolins Fērts]] (''Colin Firth''), britu aktieris
* [[14. septembris]] — [[Melisa Leo]] (''Melissa Leo''), amerikāņu aktrise
* [[25. septembris]] — [[Ihors Belanovs]] (''Ігор Беланов''), PSRS, Ukrainas futbolists
;Oktobris
* [[30. oktobris]] — [[Djego Maradona]] (''Diego Maradona''), Argentīnas futbolists (miris 2020. gadā)
;Novembris
* [[5. novembris]] — [[Tilda Svintone]] (''Tilda Swinton''), britu aktrise
* [[10. novembris]] — [[Nīls Geimens]] (''Neil Gaiman''), britu rakstnieks
* [[21. novembris]] — [[Andrejs Kobjakovs]] (''Андрей Кобяков''), Baltkrievijas premjerministrs
* [[27. novembris]] — [[Jūlija Timošenko]] (''Юлія Тимошенко''), ukraiņu politiķe
;Decembris
* [[3. decembris]]:
** [[Džūliana Mora]] (''Julianne Moore''), ASV aktrise
** [[Stīvens Svonsons]] (''Steven Swanson''), ASV kosmonauts
* [[10. decembris]] — [[Kenets Brana]] (''Kenneth Branagh''), Ziemeļīrijas aktieris un kinorežisors
* [[14. decembris]] — [[Ketrina Kolmena]] (''Catherine Coleman''), ASV kosmonaute
* [[20. decembris]] — [[Kims Kidoks]] (김기덕), Dienvidkorejas kinorežisors (miris 2020. gadā)

== Miruši ==
* [[4. janvāris]] — [[Albērs Kamī]] (''Albert Camus''), franču rakstnieks un filozofs (dzimis 1913. gadā)
* [[15. janvāris]] — [[Artūrs Darbijs]] (''Arthur Darby''), britu regbists (dzimis 1876. gadā)
* [[9. februāris]]:
** [[Aleksandrs Benuā]] (''Александр Николаевич Бенуа''), krievu mākslinieks (dzimis 1870. gadā)
** [[Ernē Donāņi]] (''Dohnányi Ernő''), ungāru mūziķis (dzimis 1887. gadā)
* [[12. februāris]] — [[Rūlofs Kleins]] (''Roelof Klein''), nīderlandiešu airētājs (dzimis 1877. gadā)
* [[18. februāris]] — [[Luiss Šeldons]] (''Lewis Sheldon''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1874. gadā)
* [[20. marts]] — [[Leons Sē]] (''Léon Sée''), franču paukotājs (dzimis 1877. gadā)
* [[22. marts]] — [[Moriss Ošpjē]] (''Maurice Hochepied''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs (dzimis 1881. gadā)
* [[23. marts]] — [[Rauls Paoli]] (''Raoul Paoli''), franču vieglatlēts, bokseris, airētājs, regbists, cīkstonis un aktieris (dzimis 1887. gadā)
* [[9. aprīlis]] — [[Džons Breids]] (''John Braid''), franču kriketa spēlētājs (dzimis 1869. gadā)
* [[17. maijs]] — [[Joannis Georgjadis]] (''Ιωάννης Γεωργιάδης''), grieķu paukotājs (dzimis 1876. gadā)
* [[30. maijs]] — [[Boriss Pasternaks]] (''Борис Леонидович Пастернак''), krievu rakstnieks, dzejnieks (dzimis 1890. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Valters Funks]] (''Walther Funk''), nacistu politiķis (dzimis 1890. gadā)
* [[3. jūlijs]] — [[Noēls Bā]] (''Noël Bas''), franču vingrotājs (dzimis 1877. gadā)
* [[16. jūlijs]] — [[Alberts Keselrings]] (''Albert Kesselring''), vācu feldmaršals (dzimis 1885. gadā)
* [[4. septembris]] — [[Gistavs Pelgrimss]] (''Gustave Pelgrims''), beļģu futbolists (dzimis 1878. gadā)
* [[7. septembris]] — [[Vilhelms Pīks]] (''Wilhelm Pieck''), VDR prezidents (dzimis 1876. gadā)
* [[6. novembris]] — [[Erihs Rēders]] (''Erich Raeder''), vācu lieladmirālis (dzimis 1876. gadā)
* [[16. novembris]] — [[Klārks Geibls]] (''Clark Gable''), amerikāņu aktieris (dzimis 1901. gadā)
* [[24. novembris]]:
** [[Rosko Lokvuds]] (''Roscoe Lockwood''), amerikāņu airētājs (dzimis 1875. gadā)
** [[Olga Romanova (lielkņaziene)|Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна''), krievu augstmane (dzimusi 1882. gadā)
* [[1. decembris]] — [[Ričards Tērners]] (''Richard Turner''), angļu futbolists (dzimis 1882. gadā)

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Saimons Kucnets]]
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Donalds Artūrs Gleizers]]
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Frenks Makfarlans Barnets]] un [[Peters Baians Medavars]]
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Vilards Franks Libijs]] 
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Sentdžonss Perss]] 
* [[Nobela miera prēmija|Miera prēmija]] — [[Alberts Džons Lutuli]]

{{Gg5}}
{{commons}}
{{Vēsture-aizmetnis}}

[[Kategorija:1960. gads| ]]</text>
      <sha1>m7o2627r2xpm3008yyknl3hmqm746q3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Harijs Poters un Filozofu akmens (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>43841</id>
    <revision>
      <id>3667137</id>
      <parentid>3649236</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:28:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>izņemts &quot;tika&quot;.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7318" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
  | nosaukums latviski= Harijs Poters un Filozofu akmens
  | attēls= HP1 posters.JPG
  | paraksts= Eiropas plakāts (pa kreisi) un Amerikas plakāts (pa labi).
  | nosaukums oriģinālvalodā= Harry Potter and the Philosopher's Stone
  | valsts= 
* {{GBR}}
* {{USA}}
  | režisors= [[Kriss Kolumbuss]]
  | producents= [[Deivids Heimans]]
  | scenārija autors= 
* '''Romāns:'''
* [[Dž. K. Roulinga]]
* '''Scenārijs:'''
* [[Stīvs Klovss]]
  | galvenajās lomās= 
* [[Denjels Redklifs]]
* [[Rūperts Grints]]
* [[Emma Votsone]]
* [[Robijs Koltreins]]
* [[Ričards Grifitss]]
* [[Ričards Heriss]]
* [[Jans Hārts]]
* [[Elans Rikmens]]
* [[Megija Smita]]
  | mūzika= [[Džons Viljamss]]
  | operators= [[Džons Sīls]]
  | montāža= [[Ričards Frensiss-Brūss]]
  | izdošanas laiks= {{filmas datums|2001|11|16}}
  | ilgums= 152 minūtes&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Harry Potter and the Philosopher's Stone |url=http://bbfc.co.uk/releases/harry-potter-and-philosophers-stone-2001 |publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] |accessdate=10 December 2014 |archive-date={{dat|2017|08|10||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170810234815/http://bbfc.co.uk/releases/harry-potter-and-philosophers-stone-2001 }}&lt;/ref&gt;
  | valoda= [[angļu valoda|angļu]]
  | budžets= {{ASV dolārs|125 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;/&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ew.com/ew/article/0,,254808,00.html |title=Iekšpus Harijam Poteram |access-date={{dat|2007|12|28||bez}} |archive-date={{dat|2008|01|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20080124070624/http://www.ew.com/ew/article/0,,254808,00.html }}&lt;/ref&gt;
  | ienākumi= {{ASV dolārs|1,022 miljardi}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Harry Potter and the Sorcerer's Stone (2001) |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=harrypotter.htm |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;
  | imdb= 0241527
  }}

'''&quot;Harijs Poters un Filozofu akmens&quot;''' ({{val|en|Harry Potter and the Philosopher's Stone / Harry Potter and the Sorcerer's Stone}}) ir 2001. gada [[fantāzijas filma|fantāzijas]]/[[piedzīvojumu filma|piedzīvojumu]] [[Kinofilma|filma]], kas uzņemta pēc [[Dž. K. Roulinga]]s [[Harijs Poters un Filozofu akmens|tāda paša nosaukuma romāna]] motīviem. Filmas režisors ir [[Kriss Kolumbuss]] un tā ir pirmā no populārās [[Harijs Poters (filmu sērija)|Harija Potera filmu sērijas]]. Sižeta galvenais varonis ir [[Harijs Poters (tēls)|Harijs Poters]], zēns, kurš savā vienpadsmitajā dzimšanas dienā atklāj, ka ir burvis, un tiek sūtīts uz [[Cūkkārpa]]s burvju skolu. Galvenajās lomās ir [[Denjels Redklifs]] Harija Potera lomā, kopā ar [[Rūperts Grints|Rūpertu Grintu]] un [[Emma Votsone|Emmu Votsoni]], kas attēlo Harija labākos draugus [[Rons Vīzlijs|Ronu Vīzliju]] un [[Hermione Grendžera|Hermioni Grendžeru]]. No pieaugušajiem aktieriem filmā galvenajās lomās ir [[Ričards Heriss]], [[Robijs Koltreins]], [[Elans Rikmens]], [[Megija Smita]] un [[Jans Hārts]].

Filmu kompānija ''[[Warner Bros.]]'' nopirka tiesības uzņemt šo filmu 1999. gadā. Filmas uzņemšana sākās 2000. gadā, kad par režisoru izvēlēts Kolumbuss. Roulinga uzstāja, ka visiem filmas aktieriem jābūt [[briti]]em, tā saglabājot grāmatas un filmas kulturālās īpatnības. Roulinga arī apstiprināja scenāriju, kura autors bija [[Stīvs Klovss]]. Filma pārsvarā uzņemta [[Līvsdenas filmu studija|Līvsdenas filmu studijā]], kā arī citās vēsturiskās ēkās visā valstī. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2001|11|16||bez}}. Filma saņēma pārsvarā pozitīvas kritiķu atsauksmes. Kopējie filmas ieņēmumi pasaulē, kopā ar filmas atkārtotu izdošanu 2020. gadā 4K kvalitātē Ķīnā, sastāda 1 miljardu [[ASV dolārs|ASV dolāru]], tādējādi kļūstot par [[2001. gads kino|2001. gada ienesīgāko filmu]] un ierindojoties [[visu laiku ienesīgākās filmas|48. vietā starp visu laiku ienesīgākajam filmām]]. Tāpat šī ir otrā finansiāli veiksmīgākā filmu sērijas daļa pēc sērijas pēdējās daļas &quot;[[Harijs Poters un Nāves dāvesti: Otrā daļa]]&quot;. Filma nominēta dažādām kino nozares balvām, tostarp arī [[74. Kinoakadēmijas balva]]i trīs kategorijās. Arī pārējie Harija Potera romāni ir [[Harijs Poters (filmu sērija)|ekranizēti]].

== Sižets ==
{{further|[[Harijs Poters un Filozofu akmens]]}}
{{enciklopēdisks stils}}
[[Harijs Poters (tēls)|Harijs Poters]] ir šķietami parasts vienpadsmitgadīgs zēns, kas dzīvo kopā ar saviem nejaukajiem radiniekiem [[Harija Potera radinieki#Dērsliji|Dērsliju ģimenes]]. Savā vienpadsmitajā dzimšanas dienā Harijs no milzīga un noslēpumaina svešinieka vārdā [[Rubeuss Hagrids]] uzzina, ka viņš patiesībā ir burvis, burvju pasaulē pazīstams ar savu izdzīvošanu pēc tā, kad viņu centās nogalināts ļaunais tumšais burvis [[Lords Voldemorts]], kad Harijs vēl bija gadu vecs zīdainis. Voldemorts nogalināja [[Džeimss un Lilija Poteri|Harija vecākus]], taču pārsteidzoši nevarēja nogalināt mazuli, pats gandrīz iedams bojā, vien atstājot zibens veida rētu Harija pierē. Hariju uzaicināja mācīties [[Cūkkārpa|Cūkkārpas Raganības un burvestību arodskolā]].

Pretēji tantes un tēvoča ieskatiem, Harijs izlemj doties uz skolu, kur sāk apgūt [[Maģija (Harijs Poters)|maģiju]] un iegūst jaunus draugus un ienaidniekus, gan starp skolas audzēkņiem, gan darbiniekiem. Harijs uzzina, ka Voldemorts ir tik tikko turējies pie dzīvības kopš uzbrukuma Harijam desmit gadus iepriekš, un sižets stāsta par tumšā burvja centieniem atgūt varu un spēku, mēģinot nozagt [[Filozofu akmens|Filozofu akmeni]], kas dod tā īpašniekam nemirstību. Harijs un viņa draugi, [[Hermione Grendžera]] un [[Rons Vīzlijs]], tam nāk uz pēdām un novērš akmens zādzību, kas ir paslēpts kādā Cūkkārpas kambarī.

== Lomās ==
{| class=&quot;wikitable&quot; width=&quot;35%&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! Loma !! Aktieris
|-
| [[Harijs Poters (tēls)|Harijs Poters]] || [[Denjels Redklifs]]
|-
| [[Rons Vīzlijs]] || [[Rūperts Grints]]
|-
| [[Hermione Grendžera]] || [[Emma Votsone]]
|-
| [[Baltuss Dumidors]] || [[Ričards Heriss]]
|-
| [[Rubeuss Hagrids]] || [[Robijs Koltreins]]
|-
| [[Severuss Strups]] || [[Elans Rikmens]]
|-
| [[Minerva Maksūra]] || [[Megija Smita]]
|-
| [[Drako Malfojs]] || [[Toms Feltons]]
|-
| [[Profesors Drebelis]] || [[Jans Hārts]]
|-
| [[Vernons Dērslijs]] || [[Ričards Grifitss]]
|-
| [[Petūnija Dērslija]] || [[Fiona Šova]]
|-
| [[Dūdijs Dērslijs]] || [[Harijs Melings]]
|-
| [[Olivanda kungs]] || [[Džons Hērts]]
|-
| [[Nevils Lēniņš]] || [[Metjū Lūiss]]
|-
| [[Filiuss Zibiņš]] || [[Vorviks Deiviss]]
|-
| [[Gandrīz-Bezgalvas-Niks]] || [[Džons Klīzs]]
|-
| [[Mollija Vīzlija]] || [[Džūlija Voltersa]]
|-
| [[Lords Voldemorts]] || [[Ričards Bremmers]]
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
* [http://harrypotter.warnerbros.com/ Warner Brother's Harija Potera lapa]


{{Harijs Poters}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:2001. gada filmas]]
[[Kategorija:Harija Potera filmu sērija]]
[[Kategorija:Krisa Kolumbusa filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]

[[ja:ハリー・ポッターと賢者の石#映画]]</text>
      <sha1>6428r8rbcpqwnyucg1f5hcem8fqbrph</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Franks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>44624</id>
    <revision>
      <id>3667203</id>
      <parentid>2601900</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:37:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2779" xml:space="preserve">'''Franks''' var būt:
* [[franki|franks]], ģermāņu cilšu grupas franku pārstāvis
* [[franks (naudas vienība)|franks]], naudas vienība franciski runājošās valstīs
* uzvārds (siev. dz. '''Franka'''):
** [[Anna Franka]] (''Anne Frank'', [[1929]].—[[1945]].), ebreju izcelsmes nīderlandiete, kura kļuva pazīstama kā &quot;Annas Frankas dienasgrāmatas&quot; autore
** [[Džeimss Franks]] (''James Franck'', [[1882]].—[[1964]].), ebreju izcelsmes vācu/ASV fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (1925)
** [[Hanss Franks]] (''Hans Michael Frank'', [[1900]].—[[1946]].), nacistiskās Vācijas Ģenerālgubernatūras vadītājs
** [[Hercs Franks]] (''Herz Frank'', [[1926]].—[[2013]].), Latvijas un Izraēlas kinorežisors
** [[Iļja Franks]] (''Илья Франк'', [[1908]].—[[1990]].), krievu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (1958)
** [[Kārlis Hermanis Franks]] (''Karl Hermann Frank'', [[1898]].—[[1946]].), nacistiskās Vācijas Bohēmijas lietu ministrs
** [[Sezārs Franks]] (''César Franck'', [[1822]].—[[1890]].), beļģu izcelsmes franču komponists
** [[Tomass Franks]] (''Thomas Frank'', dzimis [[1973]].), dāņu futbola treneris
* populārs vīriešu personvārds (reizēm atveidots latviski arī kā '''Frenks'''):
** [[Frenks Bērnets]] (''Sir Frank Burnet'', [[1899]].—[[1985]].), austrāliešu [[virusoloģija|virusologs]], Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā un medicīnā (1960)
** [[Frenks Herberts]] (''Frank Herbert'', [[1920]].—[[1986]].), amerikāņu rakstnieks
** [[Franks Kelogs]] (''Frank Kellogg'', [[1856]].—[[1937]].), amerikāņu jurists, valstsvīrs, politiķis, Nobela miera prēmijas laureāts (1929)
** [[Franke Kerskorfs|Franks Ķersdorfs]] (''Franke Kerskorff''), Livonijas ordeņa mestrs
** [[Franks Lagorss]] (''Franck Lagorce'', dzimis [[1968]].), franču [[Formula 1|F1]] pilots
** [[Frenks Lampards]] (''Frank Lampard'', dzimis [[1978]].), angļu futbolists
** [[Franks Montaņī]] (''Franck Montagny'', dzimis [[1978]].), franču F1 pilots
** [[Franks Reikārds]] (''Franklin Rijkaard'', dzimis [[1962]].), nīderlandiešu futbolists, treneris
** [[Frenks Sinatra]] (''Frank Sinatra'', [[1915]].—[[1998]].), amerikāņu dziedātājs un aktieris
** [[Franks Ulrihs]] (''Frank Ullrich'', dzimis [[1958]].), vācu biatlonists, treneris
** [[Frenks Viljamss]] (''Frank Williams'', dzimis [[1942]].), angļu F1 komandas Williams dibinātājs un vadītājs
** [[Franks Vilčeks]] (''Frank Wilczek'', dzimis [[1951]].), amerikāņu fiziķis, Nobela prēmijas laureāts fizikā (2004)
** [[Frenks Zapa]] (''Frank Zappa'', [[1940]].—[[1993]].), amerikāņu mūziķis
== Sk. arī ==
* [[Francis]]
* [[Franko]]

{{Nozīmju atdalīšana}}

[[Kategorija:Uzvārdi]]
[[Kategorija:Angļu uzvārdi]]</text>
      <sha1>snwikp7bz4m60j43g0gzexhv9il009m</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kaplavas pagasts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>51550</id>
    <revision>
      <id>3666946</id>
      <parentid>3666831</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:26:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8322" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Kaplavas pagasts
| karte             = Kaplavas pagasts LocMap.png
| karte2            = &lt;!-- karte ar kaimiņpagastiem --&gt;
| ģerboņa_attēls    = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| ģerboņa_nosaukums = Kaplavas pagasta ģerbonis
| ģerboņa_platums   = &lt;!-- tikai gadījumos, kad nepieciešams nestandarta izmērs (YYpx)--&gt;
| karoga_attēls     = &lt;!-- tikai faila nosaukums --&gt;
| karoga_nosaukums  = Kaplavas pagasta karogs
| novads            = Novads
| novada_nosaukums  = Krāslavas novads
| centrs2            = [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]]
| platība           = 125,4
| iedzīvotāji       = 745&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2010
| blīvums           = {{#expr: 745 / 125.4 round 1}}
| izveidots         = &lt;!-- tikai gadaskaitlis --&gt;
| mājaslapa         = &lt;!-- bez &quot;http://&quot; daļas --&gt;
| nos_vācu          = Born
| ref_vācu          =
| nos_krievu        = Борнская
| ref_krievu        =
}}

'''Kaplavas pagasts''' ir viena no [[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] administratīvajām teritorijām [[Daugava]]s kreisajā krastā, [[Baltkrievija]]s pierobežā. Robežojas ar sava novada [[Krāslava]]s pilsētu un pa Daugavu ar [[Ūdrīšu pagasts|Ūdrīšu]], [[Krāslavas pagasts|Krāslavas]], [[Kalniešu pagasts|Kalniešu]] un [[Piedrujas pagasts|Piedrujas]] pagastiem, [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] [[Salienas pagasts|Salienas pagastu]], kā arī Baltkrievijas [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabala]] [[Braslavas rajons|Braslavas rajonu]]. 

== Daba ==
=== Hidrogrāfija ===
'''Upes:''' [[Bruņinieku upe]], [[Kobilka (upe)|Kobilka]], [[Bruņinieku upe|Melnupīte]], [[Piskovatka]], [[Robežupe (Daugavas pieteka)|Robežupe]], [[Šaltupe]], [[Viļeika]], [[Žukovka (upe)|Žukovka]].

'''Ezeri:''' [[Baļticas ezers]], [[Dubinka]], [[Jabloņkas ezers]], [[Kaudzīšu ezers]], [[Lielais Borvinkas ezers]], [[Mazais Borvinkas ezers]], [[Saučenku ezers]], [[Šilovkas ezers]], [[Varnaviču ezers]], [[Vilnīšu ezers (Krivojes ezers)]], [[Zariņa ezers]], [[Zimašu ezers]].

== Vēsture ==
Izveidots kā '''Bornes pagasts''' [[Kurzemes guberņa]]s [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] [[Aizlauces draudzes novads|Aizlauces draudzes novadā]] apvienojot vairākus muižu pagastus.  
Pēc [[1920. gada zemes reforma]]s Bornes pagasta [[Kaplavas muiža]] (''Born'') tika sadalīta 69 vienībās 245 ha kopplatībā, Matulišķu muiža (''Matulischek'', 970 ha) 53 vienībās, Dvorišķu muiža (213 ha) 6 vienībās, [[Vecbornes muiža]] (''Alt-Born'', 646 ha) 29 vienības (Bornes muižas pils piešķirta pagastam), Bornes mācītāja muiža (320 ha) 13 vienībās, [[Varnaviču muiža]] (''Warnowiz'', 884 ha) 75 vienībās, Lizetes muiža (''Lisettenhof'', 181 ha) 5 vienībās, Rožupoles muiža (''Rosenfeld'', 352 ha) 20 vienībās un Plātera Annas muiža (''Annenhof'' jeb ''Platershof'', 333 ha) 176 vienībās.&lt;ref&gt;{{LKV|VIII.|15 494}}&lt;/ref&gt; 1925. gadā Bornes pagasts pārdēvēts par Kaplavas pagastu. 

1935. gadā [[Ilūkstes apriņķis|Ilūkstes apriņķa]] Kaplavas pagasta platība bija 119 km² un tajā dzīvoja 2383 iedzīvotāji.&lt;ref&gt;{{Pagastu apraksti}}&lt;/ref&gt; 1945. gadā pagastā izveidoja Kaplavas, [[Sarkanarmiešu ciems|Sarkanarmiešu]] un [[Varnaviču ciems|Varnaviču]] [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajona]] '''Kaplavas ciemam''' 1956. gadā pievienoja [[Salienas pagasts|Salienas ciema]] [[kolhozs|kolhoza]] «Strana Sovetov» teritoriju, bet 1957. gadā šī kolhoza teritoriju pievienoja atpakaļ Salienas ciemam. 1979. gadā Kaplavas ciemam pievienoja likvidētā Sarkanarmiešu ciema teritoriju.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt; 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Kaplavas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]].

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Iedzīvotāju skaita izmaiņas
|-
| Gads || 1925 || 1930 || 1935 || 1967 || 1979 || 1989 || 2000 || 2011 || 2021
|-
| Skaits || 2 335&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1925.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1925|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; || 2 315&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1930.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1930|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; || 2 383&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1935.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1935|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; || 1 647&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  Сельсоветы Латвии 1967 год|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Latvija_1967.pdf|date=2015-02-02|accessdate=2022-08-05|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 1 140&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Русский:  Latvijas 1979. gada tautas skaitīšanas dati|url=https://commons.wikimedia.org/wiki/File:Kraslavas_1979.jpg|date=2014-12-09|accessdate=2022-08-05|last=Prieditis2012}}&lt;/ref&gt; || 970&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm1989.htm|title=Ethnic composition of Latvia 1989|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; || 844&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2000.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2000|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; || 494&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pop-stat.mashke.org/latvia-ethnic-comm2011.htm|title=Ethnic composition of Latvia 2011|website=pop-stat.mashke.org|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; || 422
|}
=== Apdzīvotās vietas ===
Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Kaplava (Kaplavas pagasts)|Kaplava]] (pagasta centrs), [[Varnaviči]], [[Upmale (Kaplavas pagasts)|Upmale]], [[Rožupole]], [[Vecborne]], [[Veckaplava]], [[Dvorišči]].

=== Ievērojamas personības ===
* 1873. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis latviešu ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs [[Pēteris Pauls Jozuus]].
* 1912. gadā  Varnaviču (Varnovicas) muižā dzīvoja izcilais pedagogs un sabiedriskais darbinieks [[Atis Ķeniņš]]. 
* 20. gadsimta pirmajā pusē Kaplavas pagastā dzīvojis un divus romānus uzrakstījis arī rakstnieks [[Jānis Jaunsudrabiņš]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.latgaleslaiks.lv/lv/2001/8/3/4700 |title=Latgales Laiks: Kaplavā joprojām dzīva rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa gara bagātība 03.08.2001. |access-date=10.04.2008 |archive-date=08.03.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160308160612/http://latgaleslaiks.lv/lv/2001/8/3/4700 }}&lt;/ref&gt; Romānā &quot;Augšzemnieki&quot; Jaunsudrabiņš aprakstījis saimnieciskās dzīves uzplaukumu [[Augšzeme|Augšzemē]], tostarp Kaplavā.
* 1885. gadā Bornes pagastā dzimis [[6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks|6. Tukuma latviešu strēlnieku pulka]] un Latvijas armijas virsnieks, [[Lāčplēša Kara ordenis|Lāčplēša kara ordeņa]] kavalieris [[Rūdolfs Graudiņš]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=478|title=LKOK nr.3/1870 : Graudiņš, Rūdolfs|website=www.lkok.com}}&lt;/ref&gt;.
* 1890. gadā tagadējā Kaplavas pagastā dzimis 1. Latvijas Neatkarības rotas virsnieks, kapteinis un vēlākais Latvijas armijas pulkvedis-leitnants, kā arī nacionālās pretestības kustības dalībnieks, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris [[Eduards Graudiņš]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.lkok.com/detail1.asp?ID=476|title=LKOK nr.3/878 : Graudiņš, Eduards|website=www.lkok.com}}&lt;/ref&gt;.
* 1899.gadā [[Lielbornes muiža|Lielbornes muižā]] dzimis [[Vesels fon Freitāgs-Loringhofens]] — vācu pretestības kustības dalībnieks, piedalījās atentāta rīkošanā pret [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]] 1944. gada 20. jūlijā. Bērnību un jaunības gadus viņš pavadīja [[Skultes muiža|Skultē]].


== Saimniecība ==
=== Transports ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība un kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

{{Latvijas pagasts-aizmetnis}}
{{Krāslavas novads}}
{{Navboxes
|title=Vēsturiskā administratīvā piederība
|list1=
{{Krāslavas rajons}}
{{Krāslavas apriņķis}}
{{Ilūkstes apriņķis}}
}}
[[Kategorija:Sēlija]]
[[Kategorija:Krāslavas novada pagasti]]
[[Kategorija:Kaplavas pagasts| ]]</text>
      <sha1>4l3k3trrfwy1zpzgokkulzsp72kg9tv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Azova</title>
    <ns>0</ns>
    <id>56350</id>
    <revision>
      <id>3667057</id>
      <parentid>3114110</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T01:55:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2273" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | official_name            = Azova
 | image_skyline            = Азов (Ростовская область).jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag_of_Azov.svg
 | image_shield             = Coat of Arms of Azov.svg
 | shield_size              = 70px
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Rostovas apgabals#Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Rostovas apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1067}}
 | established_title2       = Pilsētas statuss
 | established_date2        = {{dat|1708}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 67.5
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2014
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 82495
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+3]]
 | utc_offset               = +3
 | latd = 47 | latm = 06 | lats = 00 | latNS = N
 | longd = 39 | longm = 25 | longs = 00 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_ft             = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Azova''' ({{val|ru|Азов}}) ir pilsēta [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Apdzīvotā vieta dibināta [[1067]]. gadā, 1708. gadā tai piešķirts pilsētas statuss. Atrodas [[Dona]]s kreisajā krastā, 15 km no vietas, kur tā ietek [[Azovas jūra]]s Taganrogas līcī.&lt;ref&gt;{{PZT|82}}&lt;/ref&gt;

== Cilvēki ==
* [[Tamāra Bikova]], bijusī pasaules rekordiste augstlēkšanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Azov|Azova}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Rostovas apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rostovas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>7i7yke8z5tpi9y1533jblzdk8m3uubl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667058</id>
      <parentid>3667057</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T02:46:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3168" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | official_name            = Azova
 | image_skyline            = Азов (Ростовская область).jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag_of_Azov.svg
 | image_shield             = Coat of Arms of Azov.svg
 | shield_size              = 70px
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Rostovas apgabals#Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Rostovas apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1067}}
 | established_title2       = Pilsētas statuss
 | established_date2        = {{dat|1708}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 67.5
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2014
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 82495
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+3]]
 | utc_offset               = +3
 | latd = 47 | latm = 06 | lats = 00 | latNS = N
 | longd = 39 | longm = 25 | longs = 00 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_ft             = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Azova''' ({{val|ru|Азов}}) ir pilsēta [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Apdzīvotā vieta dibināta [[1067]]. gadā, 1708. gadā tai piešķirts pilsētas statuss. Atrodas [[Dona]]s kreisajā krastā, 15 km no vietas, kur tā ietek [[Azovas jūra]]s Taganrogas līcī.&lt;ref&gt;{{PZT|82}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
3. gadsimtā p.m.ē. [[Senā Grieķija|senie grieķi]] no [[Bosfora]]s nodibināja Tanaisas koloniju, kuru 330. gadā m.ē. nopostīja [[ostgoti]].  Vēlāk to pakļāva [[hazāri]], 10. gadsimtā [[Kijivas Krievzeme]], bet 1067. gadā [[kipčaki]], kas to pārdēvēja par Azaku. [[Dženovas]] tirgotāji 14. gadsimtā šeit nodibināja Tanas koloniju tirdzniecībai ar [[Zelta Orda]]s zemēm.

1392. gadā to iekaroja [[Tamerlans]], 1471. gadā [[Osmaņu impērija]]. 
[[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu—turku kara]] laikā 1696. gadā Azaku ieņēma [[Pēteris I]], bet nākamā [[Krievu—turku karš (1710—1711)|krievu—turku kara]] laikā to 1711. gadā atguva [[Osmaņu impērija]]. Pēc [[Kučuk-Kainardžas līgums|Kučuk-Kainardžas līguma]] Azaka ietilpa suverēnās [[Krimas haniste]]s teritorijā, bet 1783. gadā to okupēja [[Krievijas impērija]].

== Cilvēki ==
* [[Tamāra Bikova]], bijusī pasaules rekordiste augstlēkšanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Azov|Azova}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Rostovas apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rostovas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>mbdrhhcb3feni19rjv3utpy2flkossl</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667059</id>
      <parentid>3667058</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T02:46:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3168" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | official_name            = Azova
 | image_skyline            = Азов (Ростовская область).jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag_of_Azov.svg
 | image_shield             = Coat of Arms of Azov.svg
 | shield_size              = 70px
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Rostovas apgabals#Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Rostovas apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1067}}
 | established_title2       = Pilsētas statuss
 | established_date2        = {{dat|1708}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 67.5
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2014
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 82495
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+3]]
 | utc_offset               = +3
 | latd = 47 | latm = 06 | lats = 00 | latNS = N
 | longd = 39 | longm = 25 | longs = 00 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_ft             = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Azova''' ({{val|ru|Азов}}) ir pilsēta [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Apdzīvotā vieta dibināta [[1067]]. gadā, 1708. gadā tai piešķirts pilsētas statuss. Atrodas [[Dona]]s kreisajā krastā, 15 km no vietas, kur tā ietek [[Azovas jūra]]s Taganrogas līcī.&lt;ref&gt;{{PZT|82}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
3. gadsimtā p.m.ē. [[Senā Grieķija|senie grieķi]] no [[Bosfora]]s nodibināja Tanaisas koloniju, kuru 330. gadā m.ē. nopostīja [[ostgoti]].  Vēlāk to pakļāva [[hazāri]], 10. gadsimtā [[Kijivas Krievzeme]], bet 1067. gadā [[kipčaki]], kas to pārdēvēja par Azaku. [[Dženova]]s tirgotāji 14. gadsimtā šeit nodibināja Tanas koloniju tirdzniecībai ar [[Zelta Orda]]s zemēm.

1392. gadā to iekaroja [[Tamerlans]], 1471. gadā [[Osmaņu impērija]]. 
[[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu—turku kara]] laikā 1696. gadā Azaku ieņēma [[Pēteris I]], bet nākamā [[Krievu—turku karš (1710—1711)|krievu—turku kara]] laikā to 1711. gadā atguva [[Osmaņu impērija]]. Pēc [[Kučuk-Kainardžas līgums|Kučuk-Kainardžas līguma]] Azaka ietilpa suverēnās [[Krimas haniste]]s teritorijā, bet 1783. gadā to okupēja [[Krievijas impērija]].

== Cilvēki ==
* [[Tamāra Bikova]], bijusī pasaules rekordiste augstlēkšanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Azov|Azova}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Rostovas apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rostovas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>50vyms6c1l9iav8141cym2dlcei9iyp</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667248</id>
      <parentid>3667059</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:14:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3186" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | official_name            = Azova
 | image_skyline            = Азов (Ростовская область).jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag_of_Azov.svg
 | image_shield             = Coat of Arms of Azov.svg
 | shield_size              = 70px
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Rostovas apgabals#Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Rostovas apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1067}}
 | established_title2       = Pilsētas statuss
 | established_date2        = {{dat|1708}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 67.5
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2014
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 82495
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+3]]
 | utc_offset               = +3
 | latd = 47 | latm = 06 | lats = 00 | latNS = N
 | longd = 39 | longm = 25 | longs = 00 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_ft             = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Azova''' ({{val|ru|Азов}}) ir pilsēta [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Apdzīvotā vieta dibināta [[1067]]. gadā, 1708. gadā tai piešķirts pilsētas statuss. Atrodas [[Dona]]s kreisajā krastā, 15 km no vietas, kur tā ietek [[Azovas jūra]]s Taganrogas līcī.&lt;ref&gt;{{PZT|82}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
3. gadsimtā p.m.ē. [[Senā Grieķija|senie grieķi]] no [[Bosfora]]s nodibināja '''Tanaisas''' koloniju, kuru 330. gadā m.ē. nopostīja [[ostgoti]].  Vēlāk to pakļāva [[hazāri]], 10. gadsimtā [[Kijivas Krievzeme]], bet 1067. gadā [[kipčaki]], kas to pārdēvēja par '''Azaku'''. [[Dženova]]s tirgotāji 14. gadsimtā šeit nodibināja '''Tanas''' koloniju tirdzniecībai ar [[Zelta Orda]]s zemēm.

1392. gadā to iekaroja [[Tamerlans]], 1471. gadā [[Osmaņu impērija]]. 
[[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu—turku kara]] laikā 1696. gadā Azaku ieņēma [[Pēteris I]], bet nākamā [[Krievu—turku karš (1710—1711)|krievu—turku kara]] laikā to 1711. gadā atguva [[Osmaņu impērija]]. Pēc [[Kučuk-Kainardžas līgums|Kučuk-Kainardžas līguma]] Azaka ietilpa suverēnās [[Krimas haniste]]s teritorijā, bet 1783. gadā to okupēja [[Krievijas impērija]].

== Cilvēki ==
* [[Tamāra Bikova]], bijusī pasaules rekordiste augstlēkšanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Azov|Azova}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Rostovas apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rostovas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>0nq5ntiz57phy27678jxw0uwpnk8pug</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667249</id>
      <parentid>3667248</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:16:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3186" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | official_name            = Azova
 | image_skyline            = Азов (Ростовская область).jpg
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Flag_of_Azov.svg
 | image_shield             = Coat of Arms of Azov.svg
 | shield_size              = 70px
 | image_map                = 
 | pushpin_map              = Rostovas apgabals#Krievijas Eiropas daļa#Krievija
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{RUS}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Rostovas apgabals]]
 | subdivision_type2        = 
 | subdivision_name2        = 
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = {{dat|1067}}
 | established_title2       = Pilsētas statuss
 | established_date2        = {{dat|1708}}
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 67.5
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 2014
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 82495
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[UTC+3]]
 | utc_offset               = +3
 | latd = 47 | latm = 06 | lats = 00 | latNS = N
 | longd = 39 | longm = 25 | longs = 00 | longEW = E
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_ft             = 
 | elevation_m              = 
 | website                  = 
 | footnotes                = 
}}
'''Azova''' ({{val|ru|Азов}}) ir pilsēta [[Rostovas apgabals|Rostovas apgabalā]] [[Krievija|Krievijas Federācijā]]. Apdzīvotā vieta dibināta [[1067]]. gadā, 1708. gadā tai piešķirts pilsētas statuss. Atrodas [[Dona]]s kreisajā krastā, 15 km no vietas, kur tā ietek [[Azovas jūra]]s Taganrogas līcī.&lt;ref&gt;{{PZT|82}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
3. gadsimtā p.m.ē. [[Senā Grieķija|senie grieķi]] no [[Bosfora]]s nodibināja '''Tanaisas''' koloniju, kuru 330. gadā m.ē. nopostīja [[ostgoti]].  Vēlāk to pakļāva [[hazāri]], 10. gadsimtā [[Kijivas Krievzeme]], bet 1067. gadā [[kipčaki]], kas to pārdēvēja par '''Azaku'''. [[Dženova]]s tirgotāji 14. gadsimtā šeit nodibināja '''Tanas''' koloniju tirdzniecībai ar [[Zelta Orda]]s zemēm.

1395. gadā to iekaroja [[Tamerlans]], 1471. gadā [[Osmaņu impērija]]. 
[[Krievu—turku karš (1686—1700)|Krievu—turku kara]] laikā 1696. gadā Azaku ieņēma [[Pēteris I]], bet nākamā [[Krievu—turku karš (1710—1711)|krievu—turku kara]] laikā to 1711. gadā atguva [[Osmaņu impērija]]. Pēc [[Kučuk-Kainardžas līgums|Kučuk-Kainardžas līguma]] Azaka ietilpa suverēnās [[Krimas haniste]]s teritorijā, bet 1783. gadā to okupēja [[Krievijas impērija]].

== Cilvēki ==
* [[Tamāra Bikova]], bijusī pasaules rekordiste augstlēkšanā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{commonscat-inline|Azov|Azova}}

{{Krievija-aizmetnis}}

{{Rostovas apgabals}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Rostovas apgabala pilsētas]]</text>
      <sha1>c9s9rsxulqiby0i9rnjjmah2fht8x65</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fall Grün 2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62594</id>
    <revision>
      <id>3666923</id>
      <parentid>2707901</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:23:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1196" xml:space="preserve">{{Nosaukums slīprakstā}}
[[Attēls:Atlantikwall.png|thumb|300px|Īrijas Republika (baltā krāsā) Otrā pasaules kara laikā saglabāja neitralitāti.]]
'''''Fall Grün 2''''' bija pilna mēroga [[Trešais Reihs|nacistiskās Vācijas]] uzbrukuma plāns [[Īrija (sala)|Īrijas salai]], [[Operācija Jūras Lauva|operācijas Jūras Lauva]] atbalstam. Neskatoties uz plāna detalizētību, tiek uzskatīts, ka plāns ticis izveidots tikai kā šķietams drauds, viltus uzbrukums, nevis īsta operācija. Britu armijas līdzinieks bija [[Plāns W]], plānotā britu spēku operācija salas atgūšanai.

Par ''Fall Grün 2'' atbildīgais bija ģenerālleitnants [[Leonards Kaupičs]] — vācu Ceturtās un Septītās armijas korpusu komandieris. Par plāna idejas autoru tiek uzskatīts tikko paaugstinātais feldmaršals [[Fjodors fon Boks]], no Armiju grupas B. Bokam bija operatīvā pārvalde pār rietumu flangu, operācijā Jūras Lauva. Tika izveidotas trīsdesmit divas plāna kopijas, tās tika izplatītas kā „Valsts Noslēpums”.

== Skatīt arī ==
* [[Fall Rot]]
* [[Fall Weiss]]
* [[Fall Grün]]
* [[Fall Gelb]]
* [[Fall Blau]]

[[Kategorija:Atceltās militārās operācijas]]</text>
      <sha1>9d3akrtvz8gaw0z6qlzsuh3cz296cxp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Akcija T4</title>
    <ns>0</ns>
    <id>62854</id>
    <revision>
      <id>3666882</id>
      <parentid>3665061</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:18:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>M202080</username>
        <id>108000</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11744" xml:space="preserve">{{enciklopēdiskais stils|+drukas kļūdas un nepareizs atsauču noformējums}}
Par '''&quot;Akciju T4&quot;''' ({{val|de|&quot;Aktion T 4&quot; vai &quot;T4&quot;}}) sauc [[Nacisms|nacistu]] no 1939. gada līdz 1941. gada rudenim īstenoto [[eitanāzija]]s programmu.&lt;ref&gt;[http://www.historyplace.com/worldwar2/holocaust/h-euthanasia.htm]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;&quot;...Hitlera tā saucamā eitanāzijas programma, saskaņā ar kuru tika nonāvēti apmēram 275 000 cilvēku, nebūt nav uzskatāma par eitanāzijas programmu, jo tās motivācija bija pavisam cita - tikt vaļā no nevajadzīgiem cilvēkiem...&quot;, t.i. medicīnā un likumdošanā lietotajam jēdzienam &quot;eitanāzija&quot; nav nekāda sakara ar nacistu programmu, kaut tā konspirācijas un propagandas nolūkos tika maskēta ar šo apzīmējumu. - Ķilkuts G., Mežinska S., Neiders I., Sīlis V., Sīle V., Biomedicīnas ētika: teorija un prakse., Rīgas Stradiņa universitāte, Rīga, 2006., 119. lpp.&lt;/ref&gt; Akciju T4 tika veikta ar [[Oglekļa monoksīds|oglekļa monoksīdu]] sešos nogalināšanas centros (Hadamar, Brandenburg, [[Hartheimas pils|Hartheim]], Grafeneck, Bernburg un Sonnenstein).

== Teorētiskais pamatojums ==
Lai arī pirmo reizi par tiesībām nomirt tika minēts jau [[1895]]. gadā,&lt;ref&gt;Willke J. C. M. D. et al &quot;Assisted suicide &amp; euthanasia. Past &amp;Present&quot; Hayes Publishing Co., Inc Cincinnati OH USA 2000. Page 5.&lt;/ref&gt; par nozīmīgāko darbu šajā sakarā uzskatāma [[1920]]. gadā [[Leipciga|Leipcigā]] ([[Vācija|Vācijā]]) izdotā psihiatra [[Alfrēds Hohe|Alfrēda Hohes]] (''Alfred Hoche'') un jurista [[Karls Bindings|Karla Bindinga]] (''Karl Binding'') grāmata &quot;Brīvlaišana nevērtīgās dzīvības iznīcināšanai&quot; ({{val|de|&quot;Die Freigabe der Vernichtung ''lebensunwerten'' Lebens&quot;}} — ''lebensunwert'' tulkojumā nozīmē &quot;tāds, kura eksistencei nav jēgas&quot;). Tajā autori ieteica nesodītu nonāvēšanu vairākām slimnieku grupām (invalīdiem, garīgi slimajiem, slimniekiem komas stāvoklī), kuras radiniekiem un sabiedrībai kopumā &quot;veido šausmīgu,smagu nastu&quot;,&lt;ref&gt;&quot;Medizin ohne Menshlichkeit&quot; / Dokumente des Nuernberger Aerzteprozesses/ Mitscherlich Alexander und Mielke Fred Herausgabe und Kommentare/ Mitscherlich A. Vorwort/ Fischer Taschenbuch Verlag Frankfurt am Main 1978 ,Seite 258. mūsdienās dažkārt runā par to, ka ģenētiska piederība cilvēku sugai nav nedz nepieciešamais, nedz arī pietiekamais nosacījums, lai atzītu par personu, ka dažas cilvēciskas būtnes nav personas ( skat Neiders I. &quot;Morālie konflikti un ētikas teorijas&quot; / Rakstu krāj. &quot;Biomedicīnas ētika: 'teorija un prakse&quot;/ Sīle Vija sast. Rīga, RSU 2006. g 95.lpp) un to nogalināšana ir attaisnojama ( Sīlis v. &quot;Dzīvas būtnes, cilvēki un personas ( Džona Harisa nošķīrums)&quot;/ turpat 113.lpp) sal. citātu no raksta par eitanāziju Holandē( citēts no angļu tulkojuma) : &quot;&quot;Sometimes death is put forward with a morpfine in case of shortage of beds,&quot;says a doctor, demanding anonimity. He fears to be brought before the Court because of undermining trust in the medical profession.&quot;I am present at meetings, where decisions are taken to enlarge doses morphine. Hospitals howewever will always deny they do this because of lack of beds. you are talking about something, that according to the law is murder.&quot; ( &quot;The shocking pracice of euthanasia in Holland&quot; )[http://www.schreeuwomleven.nl/Euthanasia/Index.htm] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070811202736/http://www.schreeuwomleven.nl/Euthanasia/Index.htm |date={{dat|2007|08|11||bez}} }} un vēsturnieces Rudītes Vīksnes citētās atmiņas par Jelgavas psih. slimnīcas pacientu nošaušanu 1942. gadā: &quot;Sapulci atklāja D. un tūlīt deva vārdu komisāram. Runas saturs īsos vārdos bija sekojošs: &quot;Karš iegājis izšķirošā stadijā un kareivjiem trūkst uztura vielu. Ja ir runa, kur tās ņemt, tad atbilde ir vienkārša: tās ir jāatņem tiem, kuri darbu nestrādā, bet patērē lielu daudzumu vērtīgo vielu, kuras tik nepieciešamas karotājiem. .... Piedaloties jūsu pārstāvjiem, komisija izlēma likvidēt Ģintermuižas iemītniekus, kas jau arī izdarīts.&quot; ( Vīksne R. &quot;Garīgi slimo iznīcināšana Latvijā nacistiskās okupācijas laikā.&quot;/ Latvijas Republikas prezidenta vēsturnieku komisijas raksti. 8. sēj. Rīga 2003.g 332. lpp). Ar ko holandiešu attieksme pret &quot;nepersonām&quot; atšķiras no nacistu laika attieksmes pret &quot;nevērtīgajiem?&quot;&lt;/ref&gt; kuru dzīvības turpināšana ilgākā laikā ir zaudējusi jēgu &quot;gan viņiem pašiem , gan sabiedrībai kopumā&quot;&lt;ref&gt;Turpat, ''Seite 257''&lt;/ref&gt; Šo ļaužu nāve pēc autoru domām &quot;viņiem pašiem ir atraisīšanās tāpat sabiedrībai, īpaši valstij atbrīvošanās no nastas&quot;.&lt;ref&gt;turpat&lt;/ref&gt; Šo brīvlaišanu autori uzskatīja par &quot;tiesiskas līdzjūtības pienākumu&quot;&lt;ref&gt;turpat, Seite 258&lt;/ref&gt; &quot;pārskats par šo balasta eksistenču virkni un īsas pārdomas parāda,ka attiecība uz vairumu no tiem netiek apspriests jautājums par apzinātu atgrūšanu, t. i. novākšanu. Arī trūkuma apstākļos, kādus mēs sagaidām, mēs turpināsim ārstēt miesīgus defektus un hroniskas slimības ciktāl slimnieki nav garīgi miruši, mēs nebeigsim ārstēt miesīgi un garīgi slimos, kamēr pastāvēs kaut niecīgākā cerība uz veselības stāvokļa uzlabošanos, bet varbūt kādu dienu mēs nonāksim pie izpratnes, ka pilnīgi mirušo novākšana nav noziegums, amorāla darbība, nekāda emocionāla vardarbība, bet ir atļauts, vajadzīgs akts.&quot; &lt;ref&gt;turpat, ''Seite 259''&lt;/ref&gt;

== Norise ==
[[1929]]. gadā par vājo cilvēku nogādāšanu pie malas izteicās [[Ādolfs Hitlers]].&lt;ref name=&quot;zeligman&quot;&gt;Zēligmanis R. &quot;Hitlers. Vācieši un viņu vadonis.&quot;/ Gransberga Irēna tulk./ R. Jumava 2005. 146. lpp&lt;/ref&gt; [[1934]]. gadā stājās spēkā &quot;Likums par iedzimto slimību novēršanu nākamajās paaudzēs,&quot; kas paredzēja noteiktu cilvēku grupu piespiedu [[sterilizācija|sterilizāciju]] nolūkā radīt &quot;kungu rasi&quot;. Grozot minēto likumu 1935. gadā tika legalizēti [[Aborts|ķirurģiskie aborti]].&lt;ref name=&quot;zeligman&quot; /&gt; 1939. gada maijā sākās jaundzimušo un mazo bērnu eitanāzija. Tās laikā sāka pielietot anketas, ko vēlāk lietoja arī pieaugušo nonāvēšanā. Bērnu eitanāzijai raksturīga metode bija nomērdēšana [[Bads|badā]]. Kā izteicās kāds bērnu eitanāzijas &quot;lietpratējs&quot;, šī metode ir &quot;daudz dabīgāka&quot;.&lt;ref&gt;&quot;Medizin ohne Menschlichkeit....&quot; Seite 193., sal &quot;1990 gadā Holandes anesteziologi galīgi izšķīrās pārtraukt sniegt narkozi bērniem ar Dauna sindromu. Ik gadus vismaz 300 jaundzimušo ar iedzimtām slimībām tiek nolemti bada nāvei.&quot; Clowes Brian/ Die Tatsachen des Lebens / Ein massgeblicher Leitfaden fuer Lebens - und Familienfragen Uebersetzergruppe/ Cech Edel M. -Leiterin, Human Life International - Ausgabe . 2. Auflage 2002. Seite 79&lt;/ref&gt; 1939. gada augustā, rīkojot provokācijas uz [[Vācija]]s un [[Polija]]s robežas ([[Gleivicas incidents]]), tika lietoti notiesātu vācu noziedznieku līķi. Šo ļaužu apzīmēšanai, dažas dienas pirms provokācijām, [[Reinhards Heidrihs]] (''Reinhardt Heydrich'') bija lietojis vārdu &quot;konservi&quot;. Provokāciju dienā R. Heidriha norīkoti ārsti šiem vīriem bija veikuši letālas injekcijas.&lt;ref&gt;The Trial of major German War Criminals/ Proceedings by the International Military Tribunal, sitting at Nuremberg, Germany/ parts 1 - 41 / Part 3. London 1946. page 191;192.&lt;/ref&gt;

1939. gada septembra beigās Ādolfs Hitlers ar atpakaļejošu datumu - 1939. gada 1. septembri parakstīja &quot;slepeno pavēli&quot; (&quot;eitanāzijas pilnvarojumu&quot;) ar kuru reihsleiteram F. Bouleram un savam personīgajam ārstam, dr. Karlam Brantam uzdeva paplašināt ārstu pilnvaras, reģistrējot tos īpaši, lai , pēc cilvēciskiem apsvērumiem, neārstējami slimajiem tiktu garantēta nonāvēšana aiz žēlsirdības.&lt;ref&gt;Zēligmanis R. Op. cit. 148.lpp, &quot;Medizin ohne Menschlichkeit..&quot; Seite 184.&lt;/ref&gt; 1939. gada oktobra beigās, Nacionālsociālistiskās ārstu apvienības priekšsēdētājs (Valsts Ārstu vadonis (''Reichsaerztefuehrer'')) [[Leonardo Konti]] (''Leonardo Conti'') pildot [[Vācijas Iekšlietu Ministrija]]s valsts sekretāra pienākumus veselības aizsardzības jautājumos, visām psihiatriskajām slimnīcām izsūtīja anketas, uz kurām pamatojoties, notika nonāvēšanai paredzēto pacientu atlase. Īpaši tika uzsvērts, ka anketas jāaizpilda par [[jūdi]]em, [[čigāni]]em, [[nēģeri]]em un personām, kurām nav Vācijas pilsonības. Šādu cilvēku eitanāziju nacisti sauca par &quot;īpašo ārstēšanu&quot; ({{val|de|Sonderbehandlung}}). Lai pacientu iekļautu nonāvējamo sarakstā, bija vajadzīgs triju, savstarpēji nesaistītu &quot;lietpratēju&quot; nonāvēšanai labvēlīgs atzinums. Darbības ar slimnīcās aizpildītājām anketām (pavairošana, izsūtīšana &quot;lietpratējiem&quot; utt.) kā arī grāmatvedība un slimnieku pārvietošana uz Novākšanas iestādēm ({{val|de|Verlegungsanstalt}}) tika vadītas no ēkas Berlīnē ''Tiergartenstrasse 4'',&lt;ref&gt;skat Willke J. C. M/ D. et al. &quot;Assisted suicide &amp; Euthanasia. Past &amp; present&quot; Page 10&lt;/ref&gt; no kā arī radās formāli slepenās nacistu eitanāzijas programmas koda nosaukums &quot;T-4&quot;.

Jau 1939. gada beigās vienā no Eitanāzijas iestādēm - Hadamāras slimnīcā, netālu no [[Limburga pie Lānas|Limburgas pie Lānas]], &quot;T-4&quot; ietvaros tika izmēģinātas [[gāzes kamera]]s. Nonāvētos no gāzes kameras pa slīdošo lenti nogādāja krematorijā. Bērni, gribēdami viens otru nolamāt, teica: &quot;Tu esi dulls, tu nokļūsi Hadamārā, cepeškrāsnī!&quot;&lt;ref&gt;&quot;Medizin ohne Menschlichkeit&quot;&lt;/ref&gt; 1941. gada [[3. augusts|3. augustā]], reaģējot uz pirms dažām dienām notikušo [[Marientāle]]s (netālu no Minsteres) klīnikas pacientu nosūtīšanu uz [[Eihberga]]s eitanāzijas iestādi, [[Minstere]]s arhibīskaps [[Klemenss Augusts fon Gālens]] (''Clemens August von Galen'') asi nosodīja nacistu eitanāzijas praksi,&lt;ref&gt;Sprediķa (tas pazīstams ar &quot;Eitanāzijas nosodījuma&quot; nosaukumu) teksts angļu valodā [http://www.euthanasia.com/galen/html]{{Novecojusi saite}}, latviski [http://www.katolis.lv/main.php?parent=1111]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; izraisot šoku valdošajā elitē. Šī sprediķa iespaidā Ādolfs Hitlers 1941. gada [[23. augusts|23. augustā]] pavēlēja izbeigt programmu &quot;T-4&quot;. Īstenībā tas nozīmēja tikai to, ka gāzes kameras no eitanāzijas iestādēm tika pārvestas uz [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnēm]], kā arī eitanāzijas &quot;lietpratēju&quot; iesaistīšanos koncentrācijas nometņu ieslodzītu iznīcināšanas programmā ''&quot;Sonderbehandlung 14f13&quot;'' un ''&quot;Euthanasie 14f13&quot;'', un okupēto zemju iedzīvotāju apšaušanā (''Aktion Reinhardt'' - pēc tās vadītāja - R. Heidriha vārda). Sakarā ar lielo nonāvēto jūdu tautības iedzīvotāju skaitu šie un citi, mazāka apjoma noziegumi koncentrācijas nometnēs un okupētajās teritorijās mūsdienās plašāk ir zināmi ar vienu nosaukumu - [[holokausts]].

== Piezīmes un atsauces ==
{{jāuzlabo|kur &quot;turpat&quot;?}}
{{Atsauces}}

== Skatīt arī ==
* [[Nacionālsociālisms|Nacisms]]
* [[Ādolfs Hitlers]]

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20081205063720/http://www.historyplace.com/worldwar2/holocaust/h-euthanasia.htm Nacistu eitanāzijas hronoloģija]
* [https://web.archive.org/web/20080723133750/http://www.historyplace.com/worldhistory/genocide/holocaust.htm Īsa holokausta hronoloģija]
* [http://www.project-tool.com/cms/galen/index.php?SMid=5&amp;lang=de (K. A. fon Galena dzīve un darbība)]{{Novecojusi saite}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vēsture]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Medicīnas ētika]]</text>
      <sha1>6870fnemqcr3fd5cgcd0meidj4p49iy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Timurs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>64782</id>
    <revision>
      <id>3667184</id>
      <parentid>3660231</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:06:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9322" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Timurs
| vārds_orģ           = ''Timūr, Temür''
| attēls              = Tamerlan.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Samarkanda]]s emīrs
| term_sākums         = {{dat|1370|||N}}
| term_beigas         = {{dat|1405|2|18|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = emīrs [[emīrs Huseins|Huseins]]
| pēctecis            = sultāns [[Halils]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1336|4|9}}
| dzim_vieta          = Keša, [[Čagatataja haniste]] (tagad {{vieta|Uzbekistāna|Šahrisabza}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1405|2|18|1336|4|9}}
| mir_vieta           = [[Otrara]], [[Timura lielvalsts]] (tagad {{KAZ}})
| apglabāts           = ''Gūr-e Amīr'' mauzolejs, [[Samarkanda]]
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = [[Timurīdi]]
| tēvs                = Taragajs
| māte                = Tekina
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = [[sunnītu islāms]]
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Timurs''' ({{val|fa|تیمور}}, ''Timūr, Temür'', burtiski: ‘[[dzelzs]]’; dzimis {{dat|1336|4|9}}, miris {{dat|1405|2|18}}) jeb '''Timurs Klibais''' ({{ara|تيمور لنگ‎}}, ''Timūr-e Lang'') jeb eiropeizētajā versijā — '''Tamerlans'''), bija [[mongoļi|mongoļu]] cilmes [[tjurki|tjurku]] valdnieks, [[Samarkanda]]s [[emīrs]], viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14. gadsimtā sakāva [[Zelta Orda|Zelta Ordu]] un iekaroja lielu daļu [[Āzija]]s (ieskaitot [[Horezma|Horezmu]], [[Horasāna|Horasānu]], [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]], [[Irāna|Irānu]] un [[Pendžaba|Pendžabu]]). [[Timurīdu dinastija]]s un [[Timurīdu lielvalsts]] izveidotājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis kā Timurs Taragaja dēls no Barlasu dzimtas (''Tāmūr ibn Tāraġaiyi Bārlās'') 1336. gada 9. aprīlī Kešā (mūsdienu [[Šahrisabza]]), ap 80 km uz dienvidiem no [[Samarkanda]]s.
Sākotnēji Timurs bija [[kavalērija]]s vienības vadītājs Kešas pilsētas karadraudzē (pilsētas galva Hadži Barlass bija viņa tēvocis). Aktīvi piedalījās politiskajās intrigās un pretendentu uz troni cīņās par varu, atbalstot te vienu, te otru. Kaujās Seistānā (mūsdienu [[Afganistāna]]s dienvidrietumos) zaudēja divus labās rokas pirkstus un guva smagu kājas savainojumu (tā dēļ visu atlikušo mūžu izteikti kliboja, iegūstot iesauku &quot;Timurs Klibais&quot;.

1360. gadā [[hans]] Tugluk-Timurs iecēla viņu par savu vietvaldi Kešā, un sākās Timura cīņa pret tēvoci, kurš vairākkārt centās atgūt zaudēto pilsētu. Pateicoties karavadoņa dotībām, kara veiksme bija Timura pusē, viņa karaspēks aizvien pieauga un visai drīz viņš atļāvās dumpoties pat pret pašu Čagataīdu ulusa hanu (1366. gadā sadumpojās, 1368. gadā izlīga, 1369. gadā atkal sacēlās). 1370. gada 10. aprīlī viņa varu atzina un viņam uzticību zvērēja visi [[Maverannahra]]s (reģions starp [[Sirdarja]]s un [[Amudarja]]s upēm [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]) [[Noijons|noijoni]] un emīri, līdz ar to vara nonāca Timura rokās.
[[Attēls:Mongol_dominions.jpg|thumb|200px|Timura lielvalsts aptuvenās robežas]]
Tā kā, saskaņā ar ''[[Jasa|Jasu]]'', par ulusa hanu [[Juaņu impērija|Juaņu impērijā]] varēja būt tikai [[Čingishans|Čingishana]] pēctecis, viņš saglabāja titulu ''emīrs'', par [[Monarhs|monarhu]] ieceļot &quot;marionešu hanus&quot; (Sujurgamišs hans 1370-1388, Mahmuds hans 1388-1398 un Satuks hans 1398-1405) un par galvaspilsētu izvēloties [[Samarkanda|Samarkandu]]. Attiecīgi, būdams absolūti suverēns valdnieks, ''de iure'' pozicionēja sevi kā [[Juaņu dinastija]]s vasali impērijas sastāvā.

Pirmos savas valdīšanas gadus Timurs veltīja valsts un kārtības atjaunošanai (emīru separātisma apspiešanai, Čingishana izdoto likumu — ''Jasas'', — ievērošanas atjaunošanai utt.). 1379. gadā iekaroja atšķēlušos [[Horezma|Horezmu]], 1380. gadā uzsāka [[Persija]]s (mūsdienu [[Irāna]]) iekarošanu, 1381. gadā ieņēma savulaik atšķēlušos [[Herata|Heratu]] (mūsdienu [[Afganistāna|Afganistānā]]). Neskaitot sīkākus pierobežu konfliktus un iekšējās soda ekspedīcijas, viņš Čagataīdu ulusa teritorijas atjaunošanai rīkoja trīs karagājienus: t. s. &quot;trīsgadu&quot; (1386), &quot;piecgadu&quot; (1392), &quot;septiņgadu&quot; (1399).
[[Attēls:Bajazeth_-_Timur_-_J_N_Geiger.jpg|thumb|200px|Osmaņu sultāns Bajazets I gūstā pie Timura]]
1386. gada karš ar [[Zelta Orda]]s hanu [[Tohtamišs|Tohtamišu]] noslēdzās ar 1389. gada iebrukumu [[Septiņupe]]s mongoļu zemēs līdz [[Irtiša]]i ziemeļos un Julduza kalnu grēdai austrumos. Ziemeļu robežu stabilitāti nodrošināja straujš reids 1391. gadā jau pašās Zelta Ordas zemēs, sasniedzot [[Volga|Volgu]].
Tā sauktajā ''piecgadu karā'' viņš 1392. gadā ieņēma teritorijas ap [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]], 1392. gadā Rietumpersiju, [[Bagdāde|Bagdādi]] un [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]]. Tam sekoja jauns iebrukums Zelta Ordas zemēs, Tohtamiša sagrāve kaujā pie [[Tereka]]s un viņa vajāšana Ordas vasaļu — krievu kņazistu, — zemēs. 1396. gadā Timurs atgriezās Samarkandā, bet jau 1397. gadā iecēla savu jaunāko dēlu Šahruhu par Horasānas, Seistānas un Mazanderānas vietvaldi (pārējie dēli bija iesaistīti valsts pārvaldē jau iepriekš: Omārs kā vietvaldis Farsā, bet Mirans kā vietvaldis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] un Aizkaukāzā). 1398. gadā sākās Timura karagājiens uz [[Indijas subkontinents|Indostānas pussalu]], ieņemot [[Deli]] un 1399. gadā sasniedzot [[Ganga]]s krastus, nemēģinot anektēt iekarotās zemes.

Tā sauktais &quot;septiņgadu karš&quot; sākās līdz ar Mirana slimību un haosu viņa pārvaldītajā provincē. Timurs atcēla prātā jukušo dēlu no amata un pāris straujos reidos sagrāva provincē iebrukušos kaimiņus. 1400. gadā [[Osmaņu impērija|osmaņu]] [[sultāns]], [[Kosova]]s iekarotājs [[Bajezids I|Bajazets I Zibenīgais]] (بايزي اول‎ — ''Bâyezid-i evvel'') sagrāba Arzindžanu, kur valdīja Timura vasalis. Timurs uzsāka karagājienu uz rietumiem. Vispirms sagrāva [[Ēģipte]]s sultāna armiju, jo viņš kā Tohtamiša sabiedrotais 1393. gadā lika nogalināt Timura sūtni, iekarojot Sivasu [[Mazāzija|Mazāzijā]] un [[Alepo]], bet 1401. gadā — [[Damaska|Damasku]]. 1402. gada 20. jūlijā Timura karaspēks sakāva osmaņus [[Ankaras kauja|kaujā pie Ankaras]] (pats sultāns krita Timura gūstā un atlikušo dzīvi pavadīja ieslēgts būrī, kas bija piekārts emīra dzīru zāles vidū, viesiem par izsmieklu). Izpostīta bija visa Mazāzija (pat [[Smirna]], kas piederēja neitrālajam [[Joanītu ordenis|Joanītu bruņinieku ordenim]]). Nākamajā, 1403. gadā Mazāzijas rietumdaļu Timurs atdāvināja atpakaļ Bajazeta dēliem, savukārt austrumdaļu saskaldīja provincēs un pievienoja savai valstij: par vietvaldi Bagdādē ieceļot Mirana dēlu Abu-Bekru, bet Azerbaidžānā — viņa brāli Omāru.

Pats Timurs atgriezās Samarkandā un sāka gatavoties karagājienam uz [[Ķīna|Ķīnu]], lai atjaunotu no turienes izdzītās Juaņu dinastijas varu. 1405. gadā viņš ar nepieredzēti lielu karaspēku ieradās pie savām austrumu robežām, [[Otrara]]s cietoksnī (netālu no [[Arisa (upe)|Arisas]] ietekas Sirdarjā), kur piepeši saslima un nomira (literatūrā pieņemts uzskatīt, ka 19. februārī, savukārt uz kapa plāksnes minēts 15. februāris).

Timuru apglabāja Samarkandā ''Gūr-e Amīr'' mauzolejā.&lt;ref&gt;[http://www.ulitsa.com.ua/index.php?di=245&amp;p=3&amp;id=5066 Великая тайна жесткого &quot;Хромого&quot; — kapa atvēršanas dalībnieka Malika Kajumova atmiņas (krievu val.)]&lt;/ref&gt;

== Atskaņas mūsdienu kultūrā ==
* [[Antonio Vivaldi|Vivaldi]] opera &quot;Bajazets&quot; (1735)
* [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Hendeļa]] opera &quot;Tamerlans&quot; (1724)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.vokrugsveta.ru/vs/article/574/ Тимур Великолепный — Журнал «Вокруг Света», № 2 (2773), февраль 2005]
* [http://www.e-samarkand.narod.ru/legends.htm Легенды и Тайны Древнего Самарканда]
* [https://web.archive.org/web/20130702182557/http://www.oxuscom.com/timursam.htm#timur Timur's Life]
* [https://web.archive.org/web/20030824123501/http://www.geocities.com/somasushma/Timur1.html The rise of Timur-i-Leng]
* [https://web.archive.org/web/20080915202334/http://www.umid.uz/Main/Uzbekistan/History/Timurid_Dynasty/timurid_dynasty.html The Timurid Dynasty]
* [http://historyview.blogspot.com/2008/05/titles-of-timur.html The Names and Titles used by Timur]

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1336. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1405. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]]</text>
      <sha1>k7hdzpphg02v3cgydfrmbxpk3wlm9ok</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667185</id>
      <parentid>3667184</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:06:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9323" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Timurs
| vārds_orģ           = ''Timūr, Temür''
| attēls              = Tamerlan.jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats               = [[Samarkanda]]s emīrs
| term_sākums         = {{dat|1370|||N}}
| term_beigas         = {{dat|1405|2|18|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = emīrs [[emīrs Huseins|Huseins]]
| pēctecis            = sultāns [[Halils]]
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati           = {{dat|1336|4|9}}
| dzim_vieta          = Keša, [[Čagatataja haniste]] (tagad {{vieta|Uzbekistāna|Šahrisabza}})
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = {{miršanas datums un vecums|1405|2|18|1336|4|9}}
| mir_vieta           = [[Otrara]], [[Timura lielvalsts]] (tagad {{KAZ}})
| apglabāts           = ''Gūr-e Amīr'' mauzolejs, [[Samarkanda]]
| tautība             = 
| partija             = 
| apvienība           = 
| dinastija           = [[Timurīdi]]
| tēvs                = Taragajs
| māte                = Tekina
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = [[sunnītu islāms]]
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}

'''Timurs''' ({{val|fa|تیمور}}, ''Timūr, Temür'', burtiski: ‘[[dzelzs]]’; dzimis {{dat|1336|4|9}}, miris {{dat|1405|2|18}}), arī '''Timurs Klibais''' ({{ara|تيمور لنگ‎}}, ''Timūr-e Lang'') jeb eiropeizētajā versijā — '''Tamerlans''', bija [[mongoļi|mongoļu]] cilmes [[tjurki|tjurku]] valdnieks, [[Samarkanda]]s [[emīrs]], viens no lielākajiem iekarotājiem cilvēces vēsturē, 14. gadsimtā sakāva [[Zelta Orda|Zelta Ordu]] un iekaroja lielu daļu [[Āzija]]s (ieskaitot [[Horezma|Horezmu]], [[Horasāna|Horasānu]], [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]], [[Irāna|Irānu]] un [[Pendžaba|Pendžabu]]). [[Timurīdu dinastija]]s un [[Timurīdu lielvalsts]] izveidotājs.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis kā Timurs Taragaja dēls no Barlasu dzimtas (''Tāmūr ibn Tāraġaiyi Bārlās'') 1336. gada 9. aprīlī Kešā (mūsdienu [[Šahrisabza]]), ap 80 km uz dienvidiem no [[Samarkanda]]s.
Sākotnēji Timurs bija [[kavalērija]]s vienības vadītājs Kešas pilsētas karadraudzē (pilsētas galva Hadži Barlass bija viņa tēvocis). Aktīvi piedalījās politiskajās intrigās un pretendentu uz troni cīņās par varu, atbalstot te vienu, te otru. Kaujās Seistānā (mūsdienu [[Afganistāna]]s dienvidrietumos) zaudēja divus labās rokas pirkstus un guva smagu kājas savainojumu (tā dēļ visu atlikušo mūžu izteikti kliboja, iegūstot iesauku &quot;Timurs Klibais&quot;.

1360. gadā [[hans]] Tugluk-Timurs iecēla viņu par savu vietvaldi Kešā, un sākās Timura cīņa pret tēvoci, kurš vairākkārt centās atgūt zaudēto pilsētu. Pateicoties karavadoņa dotībām, kara veiksme bija Timura pusē, viņa karaspēks aizvien pieauga un visai drīz viņš atļāvās dumpoties pat pret pašu Čagataīdu ulusa hanu (1366. gadā sadumpojās, 1368. gadā izlīga, 1369. gadā atkal sacēlās). 1370. gada 10. aprīlī viņa varu atzina un viņam uzticību zvērēja visi [[Maverannahra]]s (reģions starp [[Sirdarja]]s un [[Amudarja]]s upēm [[Centrālāzija|Centrālāzijā]]) [[Noijons|noijoni]] un emīri, līdz ar to vara nonāca Timura rokās.
[[Attēls:Mongol_dominions.jpg|thumb|200px|Timura lielvalsts aptuvenās robežas]]
Tā kā, saskaņā ar ''[[Jasa|Jasu]]'', par ulusa hanu [[Juaņu impērija|Juaņu impērijā]] varēja būt tikai [[Čingishans|Čingishana]] pēctecis, viņš saglabāja titulu ''emīrs'', par [[Monarhs|monarhu]] ieceļot &quot;marionešu hanus&quot; (Sujurgamišs hans 1370-1388, Mahmuds hans 1388-1398 un Satuks hans 1398-1405) un par galvaspilsētu izvēloties [[Samarkanda|Samarkandu]]. Attiecīgi, būdams absolūti suverēns valdnieks, ''de iure'' pozicionēja sevi kā [[Juaņu dinastija]]s vasali impērijas sastāvā.

Pirmos savas valdīšanas gadus Timurs veltīja valsts un kārtības atjaunošanai (emīru separātisma apspiešanai, Čingishana izdoto likumu — ''Jasas'', — ievērošanas atjaunošanai utt.). 1379. gadā iekaroja atšķēlušos [[Horezma|Horezmu]], 1380. gadā uzsāka [[Persija]]s (mūsdienu [[Irāna]]) iekarošanu, 1381. gadā ieņēma savulaik atšķēlušos [[Herata|Heratu]] (mūsdienu [[Afganistāna|Afganistānā]]). Neskaitot sīkākus pierobežu konfliktus un iekšējās soda ekspedīcijas, viņš Čagataīdu ulusa teritorijas atjaunošanai rīkoja trīs karagājienus: t. s. &quot;trīsgadu&quot; (1386), &quot;piecgadu&quot; (1392), &quot;septiņgadu&quot; (1399).
[[Attēls:Bajazeth_-_Timur_-_J_N_Geiger.jpg|thumb|200px|Osmaņu sultāns Bajazets I gūstā pie Timura]]
1386. gada karš ar [[Zelta Orda]]s hanu [[Tohtamišs|Tohtamišu]] noslēdzās ar 1389. gada iebrukumu [[Septiņupe]]s mongoļu zemēs līdz [[Irtiša]]i ziemeļos un Julduza kalnu grēdai austrumos. Ziemeļu robežu stabilitāti nodrošināja straujš reids 1391. gadā jau pašās Zelta Ordas zemēs, sasniedzot [[Volga|Volgu]].
Tā sauktajā ''piecgadu karā'' viņš 1392. gadā ieņēma teritorijas ap [[Kaspijas jūra|Kaspijas jūru]], 1392. gadā Rietumpersiju, [[Bagdāde|Bagdādi]] un [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]]. Tam sekoja jauns iebrukums Zelta Ordas zemēs, Tohtamiša sagrāve kaujā pie [[Tereka]]s un viņa vajāšana Ordas vasaļu — krievu kņazistu, — zemēs. 1396. gadā Timurs atgriezās Samarkandā, bet jau 1397. gadā iecēla savu jaunāko dēlu Šahruhu par Horasānas, Seistānas un Mazanderānas vietvaldi (pārējie dēli bija iesaistīti valsts pārvaldē jau iepriekš: Omārs kā vietvaldis Farsā, bet Mirans kā vietvaldis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]] un Aizkaukāzā). 1398. gadā sākās Timura karagājiens uz [[Indijas subkontinents|Indostānas pussalu]], ieņemot [[Deli]] un 1399. gadā sasniedzot [[Ganga]]s krastus, nemēģinot anektēt iekarotās zemes.

Tā sauktais &quot;septiņgadu karš&quot; sākās līdz ar Mirana slimību un haosu viņa pārvaldītajā provincē. Timurs atcēla prātā jukušo dēlu no amata un pāris straujos reidos sagrāva provincē iebrukušos kaimiņus. 1400. gadā [[Osmaņu impērija|osmaņu]] [[sultāns]], [[Kosova]]s iekarotājs [[Bajezids I|Bajazets I Zibenīgais]] (بايزي اول‎ — ''Bâyezid-i evvel'') sagrāba Arzindžanu, kur valdīja Timura vasalis. Timurs uzsāka karagājienu uz rietumiem. Vispirms sagrāva [[Ēģipte]]s sultāna armiju, jo viņš kā Tohtamiša sabiedrotais 1393. gadā lika nogalināt Timura sūtni, iekarojot Sivasu [[Mazāzija|Mazāzijā]] un [[Alepo]], bet 1401. gadā — [[Damaska|Damasku]]. 1402. gada 20. jūlijā Timura karaspēks sakāva osmaņus [[Ankaras kauja|kaujā pie Ankaras]] (pats sultāns krita Timura gūstā un atlikušo dzīvi pavadīja ieslēgts būrī, kas bija piekārts emīra dzīru zāles vidū, viesiem par izsmieklu). Izpostīta bija visa Mazāzija (pat [[Smirna]], kas piederēja neitrālajam [[Joanītu ordenis|Joanītu bruņinieku ordenim]]). Nākamajā, 1403. gadā Mazāzijas rietumdaļu Timurs atdāvināja atpakaļ Bajazeta dēliem, savukārt austrumdaļu saskaldīja provincēs un pievienoja savai valstij: par vietvaldi Bagdādē ieceļot Mirana dēlu Abu-Bekru, bet Azerbaidžānā — viņa brāli Omāru.

Pats Timurs atgriezās Samarkandā un sāka gatavoties karagājienam uz [[Ķīna|Ķīnu]], lai atjaunotu no turienes izdzītās Juaņu dinastijas varu. 1405. gadā viņš ar nepieredzēti lielu karaspēku ieradās pie savām austrumu robežām, [[Otrara]]s cietoksnī (netālu no [[Arisa (upe)|Arisas]] ietekas Sirdarjā), kur piepeši saslima un nomira (literatūrā pieņemts uzskatīt, ka 19. februārī, savukārt uz kapa plāksnes minēts 15. februāris).

Timuru apglabāja Samarkandā ''Gūr-e Amīr'' mauzolejā.&lt;ref&gt;[http://www.ulitsa.com.ua/index.php?di=245&amp;p=3&amp;id=5066 Великая тайна жесткого &quot;Хромого&quot; — kapa atvēršanas dalībnieka Malika Kajumova atmiņas (krievu val.)]&lt;/ref&gt;

== Atskaņas mūsdienu kultūrā ==
* [[Antonio Vivaldi|Vivaldi]] opera &quot;Bajazets&quot; (1735)
* [[Georgs Frīdrihs Hendelis|Hendeļa]] opera &quot;Tamerlans&quot; (1724)

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.vokrugsveta.ru/vs/article/574/ Тимур Великолепный — Журнал «Вокруг Света», № 2 (2773), февраль 2005]
* [http://www.e-samarkand.narod.ru/legends.htm Легенды и Тайны Древнего Самарканда]
* [https://web.archive.org/web/20130702182557/http://www.oxuscom.com/timursam.htm#timur Timur's Life]
* [https://web.archive.org/web/20030824123501/http://www.geocities.com/somasushma/Timur1.html The rise of Timur-i-Leng]
* [https://web.archive.org/web/20080915202334/http://www.umid.uz/Main/Uzbekistan/History/Timurid_Dynasty/timurid_dynasty.html The Timurid Dynasty]
* [http://historyview.blogspot.com/2008/05/titles-of-timur.html The Names and Titles used by Timur]

{{Cilvēks-aizmetnis}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1336. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1405. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Centrālāzijas vēsture]]</text>
      <sha1>iyrlp5m84j1p2koth2g4w481w39p66a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Klauss fon Štaufenbergs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>66631</id>
    <revision>
      <id>3666925</id>
      <parentid>3639232</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:29:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5791" xml:space="preserve">{{Militārpersonas infokaste
|             platums = 
|               vārds =Klauss fon Štaufenbergs 
|          vārds_orig =''Claus Schenk Graf von Stauffenberg'' 
|              attēls =Claus_Schenk_Graf_von_Stauffenberg_small.jpg
|          att_izmērs =
|       att_nosaukums =
|             dz_gads =1907 
|          dz_mēnesis =11 
|            dz_diena =15 
|            dz_vieta =[[Jetingene]], [[Attēls:Flag of Bavaria (striped).svg|20px|border]] [[Bavārija]],&lt;br /&gt;[[Attēls:Flag of Germany (1867–1919).svg|20px|border]] [[Vācijas impērija]] 
|              m_gads =1944 
|           m_mēnesis =7 
|             m_diena =21 
|             m_vieta =[[Berlīne]], [[Attēls:Flag of Germany 1933.svg|20px|border]] [[Trešais reihs]] 
|           pilsonība = 
|             tautība =[[vācieši|vācietis]] 
|            paraksts = 
|              pakāpe = [[pulkvedis]] (''Oberst'')
|      dienesta_laiks = 
|              valsts = [[Veimāras republika]]&lt;br /&gt;[[Trešais reihs]]
|           struktūra = 
|             vienība = 
|        nodarbošanās = 
|           komandēja = 
|              kaujas = [[Otrais Pasaules karš]]
|         apbalvojumi = [[Vācu krusts]] (zeltā)
|           izglītība = [[Prūsijas Kara akadēmija]] (''Preußische Kriegsakademie'')
|          cits_darbs = 
}}

'''Klauss Filips Marija Šenks grāfs fon Štaufenbergs''' ({{val|de|Claus Philipp Maria Schenk Graf von Stauffenberg}}, dzimis {{dat|1907|11|15}}, miris {{dat|1944|7|21}}) bija [[Vācija|vācu]] aristokrāts un [[vērmahts|vērmahta]] virsnieks, kurš bija neveiksmīgās [[20. jūlija sazvērestība]]s pret [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]] viens no līderiem un [[atentāts|atentāta]] tiešais izpildītājs. Sazvērestību atbalstīja vērmahta virsnieku aprindas, un tās rezultātā bija plānots nogalināt Ādolfu Hitleru un likvidēt [[NSDAP]] varu Vācijā.

== Dzīvesgājums ==
Dzimis [[Švābija|Švābijā]], slavenu aristokrātu ģimenē, viņa māte Karolīne Šenka fon Štaufenberga bija cēlusies no [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] [[Ikskili|fon Ikskilu]] dzimtas. 1926. gadā sāka dienestu kavalērijas daļā [[Bamberga|Bambergā]]. Mācījās [[Prūsijas Kara akadēmija|Prūsijas Kara akadēmijā]] [[Berlīne|Berlīnē]], ieguva leitnanta pakāpi un vēlāk dienēja 1. vieglajā divīzijā (''1. leichten Division'') ģenerāļa [[Erihs Hepners|Eriha Hepnera]] vadībā (arī viņš vēlāk iesaistījās sazvērestībā). 1938. gadā divīzija piedalījās [[Sudeti]]jas ieņemšanā. 

Sākoties [[Otrais Pasaules karš|Otrajam Pasaules karam]], Klauss fon Štaufenbergs kā štāba virsnieks piedalījās [[Polijas kampaņa|Polijas kampaņā]], iebrukumā [[Francija|Francijā]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un cīņās [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikā]]. 1943. gadā [[Tunisija|Tunisijā]] tika smagi ievainots. Kaut arī iesākumā iespaidojies no vācu uzvarām frontē, tolaik viņš jau bija pārliecināts Hitlera režīma pretinieks un saistījies ar vērmahta antihitleriskajām aprindām. Lai sagatavotu atentātu pret Hitleru, Klauss fon Štaufenbergs tika piekomandēts Rezerves armijai (''Ersatzheer'') Berlīnē, kur viņa komandieris bija sazvērestības līdzdalībnieks ģenerālis [[Frīdrihs Olbrihts]].

1944. gada 20. jūlijā Štaufenbergs kopā ar virsleitnantu [[Verners fon Hefters|Verneru fon Heftenu]]&lt;ref&gt;https://www.jewishvirtuallibrary.org/werner-von-haeften&lt;/ref&gt; ar lidmašīnu ieradās uz sapulci Hitlera mītnē ''[[Wolfsschanze]]'' [[Prūsija|Prūsijā]] pie [[Rastenburga]]s ar diviem spridzekļiem portfelī. Tā kā sapulce ar Hitlera piedalīšanos pēkšņi no pazemes bunkura tika pārcelta uz citu vietu, Štaufenbergam izdevās iedarbināt tikai vienu no bumbām. Sprādziena rezultātā gāja bojā četri cilvēki, vairāki tika ievainoti, bet Hitlers tika vien viegli ievainots, jo trieciena spēku mazināja galds, zem kura spridzeklis bija novietots. Izdzirdot sprādzienu, Štaufenbergs un Heftens paspēja pamest Hitlera mītni un izlidot uz Berlīni.

Domādams, ka Hitlers ir miris, Štaufenbergs un citi apvērsuma dalībnieki [[Berlīne|Berlīnē]] ķērās pie armijas daļu apzināšanas, lai arestētu [[Sicherheitsdienst|SD]] un [[SS]] līderus, tomēr īsi pēc tam [[Jozefs Gebelss]] teica radiouzrunu par neveiksmīgo atentātu, bet plkst. 19.00 radio uzstājās pats Hitlers. Apvērsums bija cietis neveiksmi. Redzēdams, ka plāns izgāzies, Štaufenberga tiešais priekšnieks [[ģenerālpulkvedis]] [[Frīdrihs Fromms]]&lt;ref&gt;https://www.jewishvirtuallibrary.org/friedrich-fromm&lt;/ref&gt;, kurš zināja par sazvērestību, tomēr tai netraucēja, glābdams savu dzīvību, arestēja Štaufenbergu un trīs viņa līdzgaitniekus. Pēc īsa kara tribunāla viņiem tika piespriests nāvessods, viņi tika nošauti un apglabāti ar militāru godu. Štaufenberga pēdējie vārdi pirms nošaušanas bija &quot;Lai dzīvo svētā Vācija&quot; (''Es lebe das heilige Deutschland'').

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://stauffenberg.eqoop.de/ Die Akte Stauffenberg] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130821093210/http://stauffenberg.eqoop.de/ |date={{dat|2013|08|21||bez}} }} {{de ikona}}
* [http://members.tripod.com/~Nevermore/stauffenberg.html &quot;Long live our sacred Germany&quot; Stauffenberg story] {{en ikona}}
* [http://berkovich-zametki.com/AStarina/Nomer15/Attentate1.htm Одинокие герои 1.daļa] [http://berkovich-zametki.com/AStarina/Nomer16/Attentate2.htm 2.daļa] {{ru ikona}}

{{Autoritatīvā vadība}}
{{DEFAULTSORT:Štaufenbergs, Klauss fon}}

== Atsauces ==

[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Vācijas virsnieki]]
[[Kategorija:Vērmahta virsnieki]]
[[Kategorija:Bavārijā dzimušie]]</text>
      <sha1>ma691q1tn92lclipushbb1ri4ur2o8r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1963. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>68573</id>
    <revision>
      <id>3667163</id>
      <parentid>3644269</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:45:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: regbijists → regbists using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11166" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|1963. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1963. gads Latvijā}}
{{Gadu navigācija|1963}}
{{Gada citi notikumi|1963}}
{{Gads citos kalendāros|1963}}
'''1963'''. ({{Rom sk gadam|1963}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]].

== Notikumi ==

=== Janvāris ===
* [[23. janvāris]] — sākās [[Gvinejas—Bisavas neatkarības karš]].

=== Februāris ===
* [[12. februāris]] — aviokompānijas ''[[Northwest Airlines]]'' lidmašīna ''[[Boeing 720]]'' avarēja [[Evergleida]]s purvājā [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. bojā gāja visi lidmašīnā esošie 43 cilvēki.

=== Marts ===
* [[16. marts]] — izvirda ''[[Mount Agung]]'' vulkāns [[Bali]] salā [[Indonēzija|Indonēzijā]]; bojā gāja aptuveni 11 000 cilvēku.

=== Aprīlis ===
* [[10. aprīlis]] — [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] ziemeļu daļā 2500 m dziļumā nogrima [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zemūdene ''Thresher'', bojā gāja 129 cilvēki.
* [[22. aprīlis]] — par [[Kanādas premjerministrs|Kanādas premjerministru]] kļuva [[Lesters Pīrsons]].

=== Maijs ===
* [[1. maijs]] — ''[[The Coca-Cola Company]]'' izlaida savu pirmo diētisko dzērienu ''[[TaB Cola]]''.
* [[12. maijs|12.]]—[[25. maijs]] — [[Brazīlija|Brazīlijā]] notika [[1963. gada Pasaules čempionāts basketbolā|Pasaules čempionāts basketbolā]].
* [[15. maijs]] — ''[[Mercury (kosmiskais projekts)|Mercury]]'': palaists ASV kosmosa kuģis ''[[Mercury-Atlas 9]]'' ar [[Skots Kārpenters|Skotu Kārpenteru]]; pēc 35 stundām tas nolaidās Klusajā okeānā.
* [[23. maijs]] — [[Fidels Kastro]] ieradās vizītē [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]].

=== Jūnijs ===
[[Attēls:Soviet Union-1963-Stamp-0.10. Valentina Tereshkova.jpg|thumb|150px|right|[[Valentīna Tereškova]] — pirmā sieviete kosmosā]]
* [[14. jūnijs]] — palaists PSRS kosmosa kuģis ''[[Vostok-5]]'' ar [[Valērijs Bikovskis|Valēriju Bikovski]].
* [[16. jūnijs]] — palaists PSRS kosmosa kuģis ''[[Vostok-6]]'' ar [[Valentīna Tereškova|Valentīnu Tereškovu]], pirmo sievieti kosmosā; pirmo reizi orbītā vienlaikus atradās divi pilotējami kosmiskie aparāti.

=== Jūlijs ===
* [[19. jūlijs]] — ar raķešlidmašīnu [[North American X-15|X-15]], kuru pilotēja [[Džozefs Vokers]], sasniegts 105,9 km augstums.
* [[26. jūlijs]]:
** [[zemestrīce|zemestrīcē]] [[Dienvidslāvija]]s pilsētā [[Skopje|Skopjē]] bojā gāja 1800 cilvēku;
** ASV palaists sakaru pavadonis ''[[Syncom 2]]'', pirmais pavadonis [[Ģeosinhronā orbīta|ģeosinhronajā orbītā]].

=== Augusts ===
* [[5. augusts]] — [[Maskava|Maskavā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Apvienotā Karaliste]] parakstīja līgumu par [[kodolieroči|kodolieroču]] izmēģinājumu aizliegumu [[atmosfēra|atmosfērā]], [[kosmiskā telpa|kosmiskajā telpā]] un zem [[ūdens]].
* [[22. augusts]] — ar raķešlidmašīnu [[North American X-15|X-15]], kuru pilotēja [[Džozefs Vokers]], sasniegts 107,8 km augstums.
* [[28. augusts]] — [[afroamerikāņu pilsonisko tiesību kustība|afroamerikāņu pilsonisko tiesību]] aktīvists [[Mārtins Luters Kings]] ap 250 tūkstošiem klausītāju [[Linkolna memoriāls|Linkolna memoriāla]] pakājē [[Vašingtona|Vašingtonā]] teica 17 minūšu garu runu ''[[I Have a Dream]]''.

=== Septembris ===
* [[10. septembris]] — dibināts [[Čīles Antarktikas institūts]].

=== Oktobris ===
* [[31. oktobris]] — [[Indianapolisa]]s pilsētā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] gāzes eksplozijā gāja bojā 74 cilvēki.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — trīs vilcienu katastrofā [[Jokohama|Jokohamā]], [[Japāna|Japānā]] bojā gāja 161 cilvēks.
* [[24. novembris]] — [[Džeks Rūbijs]] [[Dalasa]]s policijas iecirkņa pagrabā nošāva [[Lī Hārvijs Osvalds|Lī Hārviju Osvaldu]]. Šaušana notika televīzijas tiešraidē.

=== Decembris ===
* [[10. decembris]] — [[Zanzibāra]] ieguva neatkarību no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] kā konstitucionāla monarhija.
* [[12. decembris]] — [[Kenija]] ieguva neatkarību no Apvienotās Karalistes kā republika.

== Kultūra ==
* [[22. marts]] — ''[[The Beatles]]'' izlaida albumu ''[[Please Please Me]]''.
* [[8. aprīlis]] — notika [[35. Kinoakadēmijas balva|35. Kinoakadēmijas balvu]] pasniegšanas ceremonija.
* [[8. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kinoteātros tika sākta pirmās [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmas &quot;[[Doktors No]]&quot; demonstrēšana.

== Dzimuši ==
* [[4. janvāris]] — [[Tils Lindemans]] (''Till Lindemann''), vācu mūziķis
* [[16. janvāris]] — [[Džeimss Mejs]] (''James May''), britu žurnālists
* [[23. janvāris]] — [[Hakīms Oladžuvons]] (''Hakeem Abdul Olajuwon''), Nigērijā dzimis ASV basketbolists
* [[2. februāris]] — [[Andrejs Kiska]] (''Andrej Kiska''), Slovākijas prezidents
* [[7. februāris]] — [[Heidemarija Stefanišina-Paipere]] (''Heidemarie Stefanyshyn-Piper''), ASV kosmonaute
* [[20. februāris]] — [[Čārlzs Bārklijs]] (''Charles Wade Barkley''), ASV basketbolists
* [[21. marts]] — [[Ronalds Kūmans]] (''Ronald Koeman''), Nīderlandes futbolists
* [[27. marts]] — [[Kventins Tarantīno]] (''Quentin Tarantino''), ASV kinorežisors, aktieris
* [[30. marts]] — [[Elbegdordžs Cahjagīns]] (''Цахиагийн Элбэгдорж''), Mongolijas politiķis
* [[3. aprīlis]] — [[Stevo Pendarovskis]] (''Стево Пендаровски'') Ziemeļmaķedonijas prezidents
* [[6. aprīlis]] — [[Rafaels Korrea]] (''Rafael Vicente Correa Delgado''), Ekvadoras prezidents
* [[8. aprīlis]] — [[Dīns Noriss]] (''Dean Norris''), ASV aktieris
* [[9. aprīlis]] — [[Timotijs Kopra]] (''Timothy Lennart Kopra''), ASV kosmonauts
* [[13. aprīlis]] — [[Garijs Kasparovs]] (''Гарри Кимович Каспаров''), Krievijas šahists un politiķis
* [[26. aprīlis]] — [[Džets Lī]] (''Jet Li''), ķīniešu kinoaktieris, ušu meistars
* [[31. maijs]] — [[Viktors Orbāns]] (''Viktor Orbán''), Ungārijas politiķis
* [[9. jūnijs]] — [[Džonijs Deps]] (''Johnny Depp''), ASV kinoaktieris
* [[25. jūnijs]] — [[Džordžs Maikls]] (''George Michael''), angļu dziedātājs (miris 2016. gadā)
* [[24. jūlijs]] — [[Karls Malons]] (''Karl Anthony Malone''), ASV basketbolists
* [[31. jūlijs]] — ''[[Fatboy Slim]]'' (Normans Kuks), britu dīdžejs, producents un mūziķis
* [[1. augusts]] — [[Koiči Vakata]] (若田 光, ''Wakata Kōichi''), Japānas kosmonauts
* [[6. augusts]] — [[Kevins Mitniks]] (''Kevin Mitnick''), ASV hakeris
* [[20. oktobris]] — [[Žilija Pajeta]] (''Julie Payette''), Kanādas kosmonaute
* [[10. novembris]] — [[Hjū Bonevils]] (''Hugh Bonneville''), angļu aktieris
* [[26. novembris]] — [[Ričards Arnolds]] (''Richard R. Arnold''), ASV kosmonauts
* [[4. decembris]] — [[Sergejs Bubka]] (''Сергій Бубка''), ukraiņu vieglatlēts
* [[18. decembris]] — [[Breds Pits]] (''Brad Pitt''), ASV kinoaktieris
* [[12. decembris]] — [[Huans Karloss Varela]] (''Juan Carlos Varela''), Panamas prezidents

== Miruši ==
* [[17. janvāris]] — [[Anrī Masons]] (''Henri Masson''), franču paukotājs, olimpiskais medaļnieks (dzimis 1872. gadā)
* [[23. janvāris]] — [[Juzefs Goslavskis]] (''Józef Gosławski''), poļu tēlnieks (dzimis 1908. gadā)
* [[29. janvāris]] — [[Roberts Frosts]] (''Robert Frost''), amerikāņu dzejnieks (dzimis 1874. gadā)
* [[11. februāris]] — [[Silvija Plāta]] (''Sylvia Plath''), ASV dzejniece (dzimusi 1932. gadā)
* [[28. marts]] — [[Antoniuss Bauvenss]] (''Antonius Bouwens''), nīderlandiešu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā)
* [[18. aprīlis]] — [[Kārlis Galle]] (''Carl Galle''), vācu vieglatlēts, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1872. gadā)
* [[3. jūnijs]]:
** [[Jānis XXIII]] (Andželo Džuzepe Ronkalli), Romas pāvests (dzimis 1881. gadā)
** [[Nāzims Hikmets]] (''Nazım Hikmet Ran''), turku dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1901. gadā)
* [[11. augusts]] — [[Oto Vāle]] (''Otto Wahle''), austriešu peldētājs, trīs olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1879. gadā)
* [[13. augusts]] — [[Luijs Bastjēns]] (''Louis Bastien'') — franču treka riteņbraucējs un paukotājs, olimpiskais čempions riteņbraukšanā (dzimis 1881. gadā)
* [[27. augusts]] — [[V. E. B. Dibuā]] (''W. E. B. Du Bois''), amerikāņu sabiedrisks darbinieks (dzimis 1868. gadā)
* [[31. augusts]] — [[Žoržs Braks]] (''Georges Braque''), franču mākslinieks (dzimis 1882. gadā)
* [[4. septembris]] — [[Robērs Šūmanis]] (''Robert Schuman''), franču politiķis (dzimis 1886. gadā)
* [[6. septembris]] — [[Vladimirs Aitofs]] (''Wladimir Aïtoff''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā)
* [[10. oktobris]] — [[Edīte Piafa]] (''Edith Piaf''), franču dziedātāja (dzimusi 1915. gadā)
* [[11. oktobris]] — [[Žans Kokto]] (''Jean Cocteau''), franču mākslinieks (dzimis 1889. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Žaks Adamārs]] (''Jacques Hadamard''), franču matemātiķis (dzimis 1856. gadā)
** [[Oldess Hakslijs]] (''Aldous Leonard Huxley''), britu rakstnieks (dzimis 1894. gadā)
** [[Džons Kenedijs]] (''John Kennedy''), ASV prezidents (dzimis 1917. gadā)
** [[Klaivs Steiplss Lūiss]] (''Clive Staples Lewis''), britu rakstnieks (dzimis 1898. gadā)
* [[24. novembris]] — [[Lī Hārvijs Osvalds]] (''Lee Harvey Oswald''), ASV prezidenta slepkava (dzimis 1939. gadā)
* [[12. decembris]]:
** [[Teodors Heiss]] (''Theodor Heuss''), Vācijas prezidents (dzimis 1884. gadā)
** [[Harijs Van Bergens]] (''Harry Van Bergen''), amerikāņu burātājs (dzimis 1871. gadā)
* [[15. decembris]] — [[Oto Fikkeizens]] (''Otto Fickeisen''), vācu airētājs, olimpiskās zelta un bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1879. gadā)
* [[19. decembris]] — [[Viljams Remingtons]] (''William Remington''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1878. gadā)
* [[22. decembris]] — [[Džans Džordžo Trosīno]] (''Gian Giorgio Trissino''), itāļu jātnieks, olimpiskais čempions (dzimis 1877. gadā)
* [[25. decembris]] — [[Tristans Carā]] (''Tristan Tzara''), rumāņu/franču mākslinieks (dzimis 1896. gadā)
* [[28. decembris]] — [[Pauls Hindemits]] (''Paul Hindemith''), vācu komponists (dzimis 1895. gadā)

== Nobela prēmijas ==
* [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Jūdžīns Vīgners]], [[Marija Geperte-Maiere]], [[Hanss Jensens]]
* [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Džons Eklss]], [[Alans Hodžkins]], [[Endrū Hakslijs]]
* [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Karls Cīglers]], [[Džūlio Nata]]
* [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Jorgs Seferis]]
* [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Starptautiskā Sarkanā Krusta komiteja]], [[Sarkanā pusmēness biedrība]]

{{pg2}}
{{commons}}

[[Kategorija:1963. gads| ]]</text>
      <sha1>ivffp3i7bkc3x2q0p5wf3mpve5vmdgf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kasablanka (filma)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>69308</id>
    <revision>
      <id>3666985</id>
      <parentid>3660344</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:12:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Maikla Kertica filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3154" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|filmu|Kasablanka (nozīmju atdalīšana)|Kasablanka}}
{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Kasablanka
| attēls                   = Casablanca433.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Casablanca''
| žanrs                    = [[drāma]]
| režisors                 = [[Maikls Kertics]]
| producents               = Hals B. Voliss
| scenārija autors         = 
* [[Filips Epšteins]]
* [[Jūlijs Epšteins]]
* [[Hauards Kohs]]
* [[Keisijs Robinsons]] (titros nav minēts)
* (pēc [[Marijs Bērnets|Marija Bērneta]] un
* [[Džoana Elisone|Džoanas Elisones]] lugas
* ''[[Everybody Comes to Rick's]]'')
| galvenajās lomās         = 
* [[Hamfrijs Bogarts]]
* [[Ingrīda Bergmane]]
* [[Pols Henreids]]
| mūzika                   = [[Makss Stainers]]
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = ''[[Warner Bros.]]''
| izplatītājs              = 
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|1942|11|26|}}
| ilgums                   = 102 minūtes
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|964 tūkstoši}}
| ienākumi                 = 
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = 
| imdb                     = 0034583
}}

&quot;'''Kasablanka'''&quot; ({{val|en|Casablanca}}) ir 1942. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] romantiska [[drāma]]s filma, kuras [[kinorežisors|režisors]] ir [[Maikls Kertics]]. Filmas scenārija autori [[Filips Epšteins]], [[Jūlijs Epšteins]], [[Hauards Kohs]] adaptējuši [[Marijs Bērnets|Marija Bērneta]] un [[Džoana Elisone|Džoanas Elisones]] lugu ''[[Everybody Comes to Rick's]]''. Filmā galvenās lomas tēlo [[Hamfrijs Bogarts]], [[Ingrīda Bergmane]] un [[Pols Henreids]]. Otrā plāna lomas atveido Klods Reinss, Konrāds Vaidts, Sidnijs Grīnstrīts un [[Pēters Lorre]].

Tā nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i astoņās kategorijās, un no tām trīs balvas ieguva — &quot;[[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]]&quot;, &quot;[[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]&quot; un &quot;[[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais adaptētais scenārijs]]&quot;.

== Sižets ==
Filmas darbība notiek [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā [[Višī Francija|Višī valdības]] kontrolētajā [[Maroka]]s pilsētā [[Kasablanka|Kasablankā]]. Filmas sižeta pamatā ir amerikāņa Rika Bleina iekšējs konflikts, mēģinot izšķirties starp jūtām pret sievieti un pienākumu palīdzēt viņai un viņas vīram — [[čehi|čehu]] pretošanās kustības līderim, bēgt, lai turpinātu cīņu pret [[Trešais reihs|nacistisko Vāciju]].

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1942. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV romantikas filmas]]
[[Kategorija:Warner Bros. filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Maikla Kertica filmas]]</text>
      <sha1>q61n9yim0o0mlh4ybh4m207airpdlrr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>24. novembris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70212</id>
    <revision>
      <id>3667165</id>
      <parentid>3601717</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:45:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */sīkumi, replaced: regbijists → regbists using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6358" xml:space="preserve">'''24. novembris''' ir gada 328. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (329. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 37 dienas.

== Vārda dienas ==
[[Velda (personvārds)|Velda]], [[Velta (personvārds)|Velta]]

== Notikumi ==
* [[1227. gads]] — Polijas princis [[Lešeks I Baltais]] tika nogalināts [[Pjastu dinastija|Pjastu]] augstmaņu sanāksmē Gonsavā.
* [[1642. gads]] — [[Ābels Tasmans]] kļuva par pirmo eiropieti, kas atklāja Van Dīmena Zemi (vēlāk nosaukta par [[Tasmanija|Tasmaniju]]).
* [[1859. gads]] — [[Čārlzs Darvins]] publicēja &quot;[[Sugu izcelšanās|Sugu izcelšanos]]&quot;.
* [[1917. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|12}}) — [[Viskrievijas Satversmes sapulce]]s vēlēšanās vairākumu ieguva [[Sociālistu revolucionāru partija|eseri]].
* [[1963. gads]] — [[Džeks Rūbijs]] [[Dalasa]]s policijas iecirkņa pagrabā nošāva [[Lī Hārvijs Osvalds|Lī Hārviju Osvaldu]]. Šaušana notika televīzijas tiešraidē.
* [[1971. gads]] — [[D. B. Kūpers]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] nolaupīja lidmašīnu ''[[Boeing 727]]'', saņēma 200 000 [[ASV dolārs|ASV dolāru]] izpirkuma maksu un izlēca ar izpletni no tās, pazūdot bez pēdām.
* [[1973. gads]] — saistībā ar [[1973. gada naftas krīze|1973. gada naftas krīzi]] visā [[Vācija|Vācijā]] tika ieviests ātruma ierobežojums uz ''[[Autobahn]]'' maģistrālēm. Ierobežojums pastāvēja tikai četrus mēnešus.
* [[1974. gads]] — amerikāņu paleoantropologs [[Donalds Johansons]] un viņa kolēģi [[Etiopija|Etiopijā]] atklāja 40% no sieviešu dzimuma [[Afāras australopitēks|Afāras australopitēka]] (''Australopithecus afarensis'') [[skelets|skeleta]], kas vēlāk tika nosaukts par [[Lūsija|Lūsiju]].
* [[1997. gads]] — sākās [[Irākas kurdu pilsoņu karš]].
* [[2012. gads]] — ugunsgrēkā apģērbu fabrikā [[Daka|Dakā]], [[Bangladeša|Bangladešā]], bojā gāja 112 cilvēki.

== Dzimuši ==
* [[1632. gads]] — [[Benedikts Spinoza]] (ברוך שפינוזה‎; ''Benedictus de Spinoza''), ebreju Nīderlandes filozofs (miris 1677. gadā)
* [[1729. gads]] — [[Aleksandrs Suvorovs]] (''Алекса́ндр Суво́ров''), krievu karavadonis (miris 1800. gadā)
* [[1784. gads]] — [[Zekerijs Teilors]] (''Zachary Taylor''), 12. ASV prezidents (miris 1850. gadā)
* [[1864. gads]] — [[Anrī de Tulūzs-Lotreks]] (''Henri de Toulouse-Lautrec''), franču mākslinieks (miris 1901. gadā)
* [[1865. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||11|12}}) — [[Jānis Pauļuks (politiķis)|Jānis Pauļuks]], Latvijas politiķis (miris 1937. gadā)
* [[1866. gads]] — [[Mārtiņš Bruņenieks]], latviešu pedagogs, filologs, mitoloģijas pētnieks (miris 1950. gadā)
* [[1867. gads]] — [[Luijs de Šamsavēns]] (''Wilhelm Groener''), franču jātnieks, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1916. gadā)
* [[1876. gads]] — [[Volters Bērlijs Grifins|Volters Grifins]] (''Walter Griffin''), ASV arhitekts (miris 1937. gadā)
* [[1887. gads]]:
** [[Erihs fon Manšteins]] (''Erich von Manstein''), vācu ģenerālfeldmaršals (miris 1973. gadā)
** [[Rauls Paoli]] (''Raoul Paoli''), franču vieglatlēts, bokseris, airētājs, regbists, cīkstonis un aktieris (miris 1960. gadā)
* [[1925. gads]] — [[Simons van der Mērs]] (''Simon van der Meer''), nīderlandiešu fiziķis (miris 2011. gadā)
* [[1926. gads]] — [[Li Džendao]] (李政道, ''Tsung-Dao Lee''), Ķīnas, ASV fiziķis
* [[1946. gads]] — [[Teds Bandijs]] (''Ted Bundy''), amerikāņu sērijveida slepkava, izvarotājs, laupītājs un nekrofils (miris 1989. gadā)
* [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Dainis Turlais]], latviešu virsnieks, politiķis
* [[1952. gads]]:
** [[Jānis Dūklavs]], latviešu politiķis un lauksaimnieks
** [[Aleksandrs Vešņakovs]] (''Александр Вешняков''), Krievijas politiķis, diplomāts
* [[1954. gads]]:
** [[Emirs Kusturica]] (''Емир Кустурица''), serbu kinorežisors no Bosnijas un Hercegovinas
** [[Lindsijs Andersons]] (''Lindsay Anderson''), britu mākslas un dokumentālo filmu režisors un kinokritiķis (miris 1994. gadā)
* [[1977. gads]] — [[Kolins Henkss]] (''Colin Hanks''), ASV aktieris, kinoproducents un režisors
* [[1978. gads]] — [[Ketrīna Heigla]] (''Katherine Heigl''), amerikāņu aktrise
* [[1980. gads]]:
** [[Branko Radivojevičs]] (''Branko Radivojevič''), slovāku hokejists
** [[Lindons Rašs]] (''Lyndon Rush'') Kanādas bobslejists
* [[1984. gads]] — [[Marija Hefla-Rīša]] (''Maria Höfl-Riesch''), vācu kalnu slēpotāja

== Miruši ==
* [[1227. gads]] — [[Lešeks I Baltais]] (''Leszek Biały''), Krakovas lielkņazs (dzimis 1184. vai 1185. gadā)
* [[1572. gads]] — [[Džons Nokss]] (''John Knox''), skotu garīdznieks (dzimis ap 1510. gadu)
* [[1916. gads]] — [[Hairems Maksims]] (''Hiram Maxim''), britu ieroču konstruktors, izgudrotājs (dzimis 1840. gadā)
* [[1929. gads]] — [[Žoržs Klemanso]] (''Georges Clemenceau''), franču politiķis, ārsts un žurnālists (dzimis 1841. gadā)
* [[1960. gads]]:
** [[Rosko Lokvuds]] (''Roscoe Lockwood''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1875. gadā)
** [[Olga Romanova (lielkņaziene)|Olga Aleksandrovna]] (''Ольга Александровна''), krievu augstmane (dzimusi 1882. gadā)
* [[1963. gads]] — [[Lī Hārvijs Osvalds]] (''Lee Harvey Oswald''), ASV prezidenta slepkava (dzimis 1939. gadā)
* [[1985. gads]] — [[Lāslo Bīro]] (''Bíró László''), Ungārijā dzimis ebreju izgudrotājs (dzimis 1899. gadā)
* [[1988. gads]] — [[Joahims Fernavs]] (''Joachim Fernau''), vācu rakstnieks, publicists un gleznotājs (dzimis 1909. gadā)
* [[1991. gads]] — [[Fredijs Merkūrijs]] (''Freddie Mercury''), britu mūziķis (dzimis 1946. gadā)
* [[2004. gads]] — [[Arturs Heilijs]] (''Arthur Hailey''), ASV rakstnieks (dzimis 1920. gadā)
* [[2014. gads]] — [[Viktors Tihonovs (1930)|Viktors Tihonovs]] (''Виктор Тихонов''), krievu hokeja treneris (dzimis 1930. gadā)
* [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Mārtiņš Brauns]], latviešu komponists (dzimis 1951. gadā)

== Svētku un piemiņas dienas ==
* [[Evolūcija]]s diena

{{Viss gads}}

[[Kategorija:Novembris]]</text>
      <sha1>5zlm0krg5dbzrw2c3r3yuecvi57n7bn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1887. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70641</id>
    <revision>
      <id>3667161</id>
      <parentid>3572100</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:45:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */sīkumi, replaced: regbijists → regbists using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5564" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1887. gadu|1887 (nozīmju atdalīšana)|1887}}
{{Gadu navigācija|1887}}
{{Gada citi notikumi|1887}}
{{Gads citos kalendāros|1887}}

'''1887'''. ({{Rom sk gadam|1887}}) bija parastais gads, kas sākās [[sestdiena|sestdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[1. janvāris]] — Baltijā tika atcelts Krievijas impērijā pastāvošais personas nodoklis — galvas nauda, kuru 1783. gadā Baltijā ieviesa [[Katrīna II]].
* [[5. janvāris]] —  par [[Kolumbijas prezidenti|Kolumbijas prezidentu]] kļuva [[Eliseo Pajans Urtado]].

=== Februāris ===
* [[5. februāris]] — [[Milāna|Milānā]], ''[[La Scala]]'' notika [[Džuzepe Verdi|Džuzepes Verdi]] operas &quot;[[Otello (opera)|Otello]]&quot; pirmizrāde.

=== Jūnijs ===
* [[4. jūnijs]] —  par [[Kolumbijas prezidenti|Kolumbijas prezidentu]] kļuva [[Rafaels Nunjess Moledo]].

=== Oktobris ===
* [[17. oktobris]] — izveidota [[Franču Indoķīna]].

== Dzimuši ==
;Janvāris
* [[1. janvāris]] — [[Vilhelms Kanariss]] (''Wilhelm Franz Canaris''), Vācijas admirālis (miris 1945. gadā)
* [[14. janvāris]] — [[Hugo Steinhauss]] (''Hugo Steinhaus''), poļu matemātiķis (miris 1972. gadā)
* [[28. janvāris]] — [[Arturs Rubinšteins]] (''Arthur Rubinstein''), ASV pianists (miris 1982. gadā)
;Februāris
* [[3. februāris]] — [[Georgs Trākls]] (''Georg Trakl''), austriešu dzejnieks (miris 1914. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Zigfrīds Anna Meierovics]], Latvijas politiķis (miris 1925. gadā)
;Marts
* [[5. marts]] — [[Heitors Villa-Loboss]] (''Heitor Villa-Lobos''), Brazīlijas komponists (miris 1959. gadā)
* [[21. marts]] — [[Erihs Mendelsons]] (''Erich Mendelsohn''), vācu arhitekts (miris 1953. gadā)
* [[23. marts]] — [[Felikss Jusupovs]] (''Феликс Феликсович Юсупов''), krievu aristokrāts (miris 1967. gadā)
;Maijs
* [[7. maijs]] — [[Benžamins Gleizers]] (''Benjamin Glazer''), ziemeļīru scenārists un kinorežisors (miris 1956. gadā)
* [[25. maijs]] — [[Pio no Pjetrelčinas]] (''Padre Pio''), katoļu svētais (miris 1968. gadā)
* [[31. maijs]] — [[Senžons Pērss]] (''Saint-John Perse''), franču dzejnieks (miris 1975. gadā)
;Jūnijs
* [[20. jūnijs]] — [[Kurts Šviterss]] (''Kurt Schwitters''), vācu dzejnieks un mākslinieks (miris 1948. gadā)
;Jūlijs
* [[7. jūlijs]] — [[Marks Šagāls]] (''Marc Chagall''), krievu/francu mākslinieks (miris 1985. gadā)
* [[18. jūlijs]] — [[Vidkuns Kvislings]] (''Vidkun Quisling''), norvēģu virsnieks, politiķis (miris 1945. gadā)
* [[27. jūlijs]] — [[Ernē Donāņi]] (''Dohnányi Ernő''), ungāru mūziķis (miris 1960. gadā)
* [[28. jūlijs]] — [[Marsels Dišāns]] (''Marcel Duchamp''), franču mākslinieks (miris 1968. gadā)
;Augusts
* [[12. augusts]] — [[Ervīns Šrēdingers]] (''Erwin Schrödinger''), Austrijas fiziķis (miris 1961. gadā)
* [[15. augusts]] — [[Jānis Rudzutaks]], latviešu revolucionārs, PSRS politiķis (miris 1938. gadā)
* [[17. augusts]] — [[Kārlis I Hābsburgs|Kārlis I]] (''Karl I.''), pēdējais Austrijas imperators (miris 1922. gadā)
* [[22. augusts]] — [[Lucs Švērins fon Krozigks]] (''Lutz Schwerin von Krosigk''), Vācijas politiķis (miris 1977. gadā)
* [[23. augusts]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. [[11. augusts|11. augustā]]) — [[Frīdrihs Canders]] (''Friedrich Zander'', ''Фридрих Артурович Цандер''), baltvācu izcelsmes zinātnieks un izgudrotājs (miris 1933. gadā)
;Septembris
* [[1. septembris]] — [[Blēzs Sandrārs]] (''Blaise Cendrars'', dzimis ''Frédéric Louis Sauser''), franču rakstnieks, žurnālists (miris 1961. gadā)
;Oktobris
* [[6. oktobris]] — [[Lekorbizjē]] (''Le Corbusier''), Šveices arhitekts, mākslinieks (miris 1965. gadā)
* [[13. oktobris]] — [[Jozefs Tiso]] (''Jozef Tiso''), slovāku politiķis (miris 1947. gadā)
* [[30. oktobris]] — [[Georgs Heims]] (''Georg Heym''), vācu dzejnieks (miris 1912. gadā)
* [[31. oktobris]] — [[Čans Kaiši]] (蔣介石), ķīniešu politiķis (miris 1975. gadā)
;Novembris
* [[10. novembris]] — [[Arnolds Cveigs]] (''Arnold Zweig''), vācu rakstnieks (miris 1968. gadā)
* [[17. novembris]] — [[Bernards Montgomerijs]] (''Bernard Montgomery''), britu feldmaršals (miris 1976. gadā)
* [[24. novembris]]:
** [[Erihs fon Manšteins]] (''Erich von Manstein''), vācu ģenerālfeldmaršals (miris 1973. gadā)
** [[Rauls Paoli]] (''Raoul Paoli''), franču vieglatlēts, bokseris, airētājs, regbists, cīkstonis un aktieris (miris 1960. gadā)
* [[28. novembris]] — [[Ernsts Rēms]] (''Ernst Julius Röhm''), vācu virsnieks, NSDAP līderis (miris 1934. gadā)
;Decembris
* [[17. decembris]] — [[Jozefs Lada]] (''Josef Lada''), čehu gleznotājs un rakstnieks (miris 1957. gadā)
* [[22. decembris]] — [[Šrīnivāsa Rāmānudžans]] (''சீனிவாச இராமானுஜன''), indiešu matemātiķis (miris 1920. gadā)

== Miruši ==

* [[15. februāris]] — [[Aleksandrs Borodins]] (''Александр Порфирьевич Бородин'' ), krievu komponists (dzimis 1833. gadā)
* [[8. maijs]] — [[Aleksandrs Uļjanovs]] (''Александр Ильич Ульянов''), krievu revolucionārs (dzimis 1866. gadā)
* [[17. oktobris]] — [[Gustavs Roberts Kirhofs]] (''Gustav Robert Kirchhoff''), vācu fiziķis (dzimis 1824. gadā)
* [[18. novembris]] — [[Gustavs Fehners]] (''Gustav Fechner''), vācu psihologs (dzimis 1801. gadā)

{{commonscat|1887}}

[[Kategorija:1887. gads| ]]</text>
      <sha1>eiarj1sz0r0n7rvh35jbn5g771oygvn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1879. gads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>70960</id>
    <revision>
      <id>3667160</id>
      <parentid>3634090</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:45:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzimuši */sīkumi, replaced: regbijists → regbists using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7971" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|1879. gadu|1879 (nozīmju atdalīšana)|1879}}
{{Gadu navigācija|1879}}
{{Gads citos kalendāros|1879}}

'''1879'''. ({{Rom sk gadam|1879}}) bija parastais gads, kas sākās [[trešdiena|trešdienā]].

== Notikumi ==
=== Janvāris ===
* [[11. janvāris]] — sākās [[Angļu-Zulu]] karš.
* [[25. janvāris]] — [[Sofija|Sofijā]] izveidota [[Bulgārijas Nacionālā banka]].
* [[30. janvāris]] — par [[Francija]]s prezidentu kļuva [[Žils Grevī]].

=== Augsts ===
* [[16. augusts]] — dibināts profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs — ''[[Fulham F.C.]]''.

== Dzimuši ==
* [[1. janvāris]] — [[Eduards Morgans Forsters]] (''E. M. Forster''), angļu rakstnieks (miris [[1970]].) 
* [[2. janvāris]] — [[Rūdolfs Bauers]] (''Rudolf Bauer'') ungāru vieglatlēts, olimpiskais čempions diska mešanā 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (miris [[1932]].)
* [[11. janvāris]] — [[Džons Saimss]] (''John Symes''), britu kriketa spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris [[1944]]. gadā)
* [[22. janvāris]] — [[Fransiss Pikabia]] (''Francis Picabia''), franču mākslinieks (miris [[1953]].) 
* [[29. janvāris]] — [[Luijs Prevēls]] (''Louis Prével''), franču airētājs, divkārtējs Eiropas čempions (miris 1964. gadā)
* [[5. februāris]] — [[Žils De Bišops]] (''Jules De Bisschop''), beļģu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs un trīskārtējs Eiropas čempions (miris 1954. gadā)
* [[6. februāris]] — [[Arnolds Landfoigts]] (''Arnold Landvoigt''), franču regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1970. gadā)
* [[8. februāris]] — [[Fernāns Sāns]] (''Fernand Sanz''), franču riteņbraucējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1925. gadā)
* [[10. februāris]] — [[Ernsts Peders]] (''Ernst Põdder''), igauņu ģenerālmajors (miris [[1932]].)
* [[20. februāris]] — [[Ernests Moro de Melēns]] (''Ernest Moreau de Melen''), beļģu futbolists (miris 1968. gadā)
* [[1. marts]] — [[Franks Odbergs]] (''Frank Odberg''), beļģu airētājs (miris 1917. gadā)
* [[8. marts]] — [[Oto Hāns]] (''Otto Hahn''), vācu ķīmiķis (miris [[1968]].)
* [[14. marts]] — [[Alberts Einšteins]] (''Albert Einstein''), Vācijā dzimis ebreju fiziķis (miris [[1955]].) 
* [[2. aprīlis]] — [[Aleksandrs Moisiu]] (''Aleksander Moisiu''), albāņu izcelsmes Austrijas aktieris (miris [[1935]].) 
* [[4. aprīlis]] — [[Gustavs Goslers]] (''Gustav Goßler''), vācu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1940. gadā)
* [[10. aprīlis]] — [[Konrāds Hībendāls]] (''Coenraad Hiebendaal''), nīderlandiešu airētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1921. gadā)
* [[17. aprīlis]] — [[Anrī Tozēns]] (''Henri Tauzin''), franču vieglatlēts, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1918. gadā)
* [[21. aprīlis]] — [[Moriss Verdonks]] (''Maurice Verdonck''), beļģu airētājs (miris 1968. gadā)
* [[24. aprīlis]] — [[Andrē Rūzvelts]] (''André Roosevelt''), amerikāņu filmu veidotājs un kūrortviesnīcas vadītājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1962. gadā)
* [[26. aprīlis]] — [[Ovens Ričardsons]] (''Owen Willans Richardson''), britu fiziķis (miris [[1959]].) 
* [[6. maijs]] — [[Hendriks van Hēkelums]] (''Hendrik &quot;Henk&quot; van Heuckelum''), nīderlandiešu futbolists (miris 1929. gadā)
* [[15. maijs]] — [[Ernsts Šulcs]] (''Ernst Schultz''), dāņu vieglatlēts, sprinteris (miris [[1906]].)
* [[22. maijs]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|10}}) — [[Simons Petļura]] (''Симон Васильович Петлюра''), ukraiņu politiskais un militārais darbinieks (miris [[1926]].)
* [[27. maijs]] — [[Hanss Lammerss]] (''Hans Lammers''), vācu valsts darbinieks (miris [[1962]].)
* [[5. jūnijs]] — [[Henrijs Heslems]] (''Henry Haslam''), angļu futbolists (miris 1942. gadā)
* [[9. jūnijs]] — [[Harijs Debeks]] (''Harry DeBaecke''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1961. gadā)
* [[14. jūnijs]] — [[Artūrs Dafijs]] (''Arthur Duffey''), amerikāņu vieglatlēts (miris [[1955]].)
* [[6. jūlijs]] — [[Anrī Žobjē]] (''Henri Jobier''), franču paukotājs, olimpiskais čempions (miris 1930. gadā)
* [[9. jūlijs]] — [[Otorīno Respīgi]] (''Ottorino Respighi''), itāļu komponists (miris [[1936]].)
* [[15. jūlijs]] — [[Andrē Siks]] (''André Six''), franču peldētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris [[1915]]. gadā)
* [[21. jūlijs]] — [[Rūdolfs Bangerskis]], latviešu ģenerālis (miris [[1958]].)
* [[24. jūlijs]] — [[Džons Nikolass]] (''John Nicholas''), angļu futbolists (miris 1929. gadā)
* [[3. augusts]] — [[Žoržs Leijē]] (''Georges Leuillieux''), franču peldētājs un ūdenspolo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1950. gadā)
* [[5. augusts]] — [[Vladimirs Aitofs]] (''Wladimir Aïtoff''), franču regbists, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (miris 1963. gadā)
* [[7. augusts]] — [[Emīls Šampions]] (''Émile Champion''), franču vieglatlēts, garo distanču skrējējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris [[1921]].)
* [[23. augusts]] — [[Hermanis Albats]], latviešu jurists un politiķis (miris [[1942]].)
* [[31. augusts]] — [[Alma Mālere]] (''Alma Mahler''), austriešu komponiste (mirusi [[1964]].)
* [[14. septembris]] — [[Mārgarita Sengere]] (''Margaret Sanger''), amerikāņu sabiedriskā darbiniece (mirusi [[1966]].)
* [[25. septembris]] — [[Hermanis Barelē]] (''Hermann Barrelet''), franču airētājs, olimpiskais čempions (miris 1964. gadā)
* [[29. oktobris]] — [[Francis fon Pāpens]] (''Franz von Papen''), Vācijas kanclers (miris [[1969]].)
* [[1. novembris]] — [[Pāls Teleki]] (''Pál Teleki''), ungāru politiķis (miris [[1941]].)
* [[2. novembris]] — [[Meriona Džonsa Farkuara]] (''Marion Jones Farquhar''), amerikāņu teisiste (mirusi [[1965]].)
* [[5. novembris]] — [[Oto Vāle]] (''Otto Wahle''), austriešu peldētājs, trīs olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1963.  gadā)
* [[7. novembris]] ([[Vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||10|26}}) — [[Ļevs Trockis]] (''Лев Давидович Троцкий''), Krievijas revolucionārs (miris [[1940]].)
* [[25. novembris]] — [[Moriss Viņero]] (''Maurice Vignerot''), franču kroketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris [[1953]].)
* [[4. decembris]] — [[Anti Tulenheimo]] (''Anti Tulenheimo''), Somijas premjerministrs (miris [[1952]].)
* [[18. decembris]] — [[Pauls Klē]] (''Paul Klee''), šveiciešu gleznotājs (miris [[1940]].)
* [[24. decembris]]:
** [[karaliene Aleksandrīne]] (''Dronning Alexandrine''), Dānijas karaliene (mirusi [[1952]].)
** [[Oto Fikkeizens]] (''Otto Fickeisen''), vācu airētājs, olimpiskās zelta un bronzas medaļas ieguvējs (miris 1963. gadā)
** [[Denjels Hortons]] (''Daniel Horton''), amerikāņu vieglatlēts (miris [[1954]].)

== Miruši ==
* [[8. februāris]] — [[Auseklis (rakstnieks)|Auseklis]], latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists (dzimis [[1850]].)
* [[23. februāris]] — [[Albrehts fon Rons]] (''Albrecht von Roon''), vācu karavīrs un politiķis (dzimis [[1803]].)
* [[3. marts]] — [[Viljams Kingdons Klifords]] (''William Kingdon Clifford''), angļu matemātiķis (dzimis [[1845]].)
* [[13. marts]] — [[Ādolfs Andersens]] (''Adolf Anderssen''), vācu šahists (dzimis [[1818]].) 
* [[16. aprīlis]] — [[Bernadete Subirū]] (''Bernadette Soubirous''), Romas katoļu svētā (dzimusi [[1844]].) 
* [[17. septembris]] — [[Ežēns Violē le Diks]] (''Eugène Viollet-le-Duc''), franču arhitekts (dzimis [[1814]].)
* [[5. novembris]] — [[Džeimss Maksvels]] (''James Clerk Maxwell''), skotu fiziķis un matemātiķis (dzimis [[1831]].)
* [[19. decembris]] — [[Juris Bārs]], latviešu valodnieks, ārsts (dzimis [[1808]].)

{{commonscat|1879}}

[[Kategorija:1879. gads| ]]</text>
      <sha1>3gmqtua8de5ies3b5oonm2w328grnz7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alūksnes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75425</id>
    <revision>
      <id>3667036</id>
      <parentid>3597404</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T21:52:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Etniskais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14952" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Alūksnes novads
| karte             = Aluksnes Novads 2021.png
| karte2            = Alūksnes novads.png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = LVA Alūksnes novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Alūksnes novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Flag_of_Alūksnes_novads.png
| karoga_nosaukums  = Alūksnes novada karogs
| centrs            = Alūksne
| platība           = 1699,8&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |date={{dat|2012|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 13 861
| iedzīvotāji_gads  = 2021
| blīvums           = {{#expr: 13861 / 1699.8 round 1}}
| izveidots         = 2009
| mērs              = Dzintars Adlers
| mērs_partija      = {{nobr|[[Jaunā Vienotība]]}}
| mērs_gads         =
| teritorijas       = {{collapsible list|title=1 pilsēta&lt;br /&gt;un 15 pagasti|&lt;br /&gt;[[Alsviķu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Alūksne|Alūksnes pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Annas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ilzenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaunalūksnes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaunannas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaunlaicenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Kalncempju pagasts]]&lt;br /&gt;[[Liepnas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Malienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Mālupes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Mārkalnes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Pededzes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Veclaicenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Zeltiņu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ziemeru pagasts]]}}
| pakalpojumu_centri= 
| mājaslapa         = www.aluksne.lv  
}}

[[Attēls:Alūksnes novads 2021.png|thumb|260px|Alūksnes novads]]
'''Alūksnes novads''' ir 2009. gadā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Latvija]]s ziemeļaustrumos.&lt;ref&gt;[http://www.aluksne.lv/rajons/Terit_ref/Novada_projekts.doc Pašvaldību apvienošanās projekts.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Novadā apvienota [[Alūksne]]s [[pilsēta]] un 15 bijušā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[pagasts|pagasti]], izņemot [[Ape]]s pilsētu, [[Gaujienas pagasts|Gaujienas]], [[Trapenes pagasts|Trapenes]] un [[Virešu pagasts|Virešu]] pagastus, kas veidoja [[Apes novads|Apes novadu]] (kopš 2021. gadā ietilpst [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]]). No kopējā iedzīvotāju skaita 46,3% dzīvo Alūksnē, bet 53,7% pagastos. Robežojas ar [[Smiltenes novads|Smiltenes novadu]] rietumos, [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Balvu novads|Balvu]] novadiem dienvidos, [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalu]] austrumos un [[Igaunija]]s [[Veru apriņķis|Veru apriņķi]] ziemeļos.

Plānotie pakalpojumu centri: [[Alūksne]], [[Alsviķi]], [[Anna (ciems)|Anna]], [[Ilzene]], [[Kolberģis]], [[Jaunanna]], [[Jaunlaicene]], [[Kalncempji]], [[Liepna]], [[Brenci]], [[Mālupe (ciems)|Mālupe]], [[Mārkalne]], [[Pededze]], [[Korneti]], [[Zeltiņi]] un [[Māriņkalns]]. Pakalpojumu punkti — [[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]] un [[Beja]].

Vienreizējā mērķdotācija novada infrastruktūras attīstībai saņemta 3 200 000 LVL apmērā jeb 200 000 LVL katrai pašvaldībai.

== Daba ==

Lielāko teritorijas daļu aizņem izteikti paugurains reljefs. Pēc zemes izmantošanas veidiem 57,1% aizņem meži, 29,3% lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 3,8% purvi un 9,4% pārējās zemes. No derīgajiem izrakteņiem sastopami [[kūdra]], [[dolomīts]], [[kaļķakmens]], [[ģipšakmens]], [[sapropelis]].

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņi 600-700 mm gadā&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt; {{LPE|1|186}}&lt;/ref&gt;

Lielākās upes:
* [[Daugava]]s baseinā — [[Pededze]], [[Alūksne (upe)|Alūksne]], [[Igrīve]]
* [[Gauja]]s baseinā — [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]], [[Palsa]], [[Vaidava (upe)|Vaidava]].
* [[Veļikaja]]s baseinā — [[Liepna (upe)|Liepna]], [[Kūdupe]].

Lielākais ezers: [[Alūksnes ezers]] 15,9 km².

Augstākais punkts — Dēliņkalns, 271 m.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Alūksnes novads izveidojies agrākā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes draudzes novada]] teritorijā, ko likvidēja pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] stāšanās spēkā.
Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada 19. aprīlī tika izveidots savrups '''[[Alūksnes apriņķis]]''', bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Alūksnes apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta '''[[Alūksnes rajons|Alūksnes]]''', [[Apes rajons|Apes]] un [[Gulbenes rajons|Gulbenes]] rajonos.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt;
1956. gadā Alūksnes rajonam pievienoja Apes rajonu, bet 1959. gadā Liepnas ciemu no sadalītā [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]]. No 1962. līdz 1967. gadam Alūksnes rajons bija pievienots [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonam]]. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Alūksnes rajona [[Ciems (administratīva vienība)|ciemi]] tika pārdēvēti par pagastiem.
2009. gada [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] izveidoja Alūksnes novadu, apvienojot [[Alūksne]]s pilsētu un 15 bijušā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[pagasts|pagastus]].

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā ietilpst [[Alūksne]]s pilsēta un 15 pagasti: [[Alsviķu pagasts]], [[Annas pagasts]], [[Ilzenes pagasts]], [[Jaunalūksnes pagasts]], [[Jaunannas pagasts]], [[Jaunlaicenes pagasts]], [[Kalncempju pagasts]], [[Liepnas pagasts]], [[Malienas pagasts]], [[Mālupes pagasts]], [[Mārkalnes pagasts]], [[Pededzes pagasts]], [[Veclaicenes pagasts]], [[Zeltiņu pagasts]] un [[Ziemeru pagasts]].

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Alūksnes novada iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 datiem ir {{nobr|15 416}}
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasts
!2000
!2016
!2020
|-
|1
|Alūksne
|Pilsēta
|Alūksnes novads
|Pilsēta
|9510
|7171
|6539
|-
|2
|Liepna
|Ciems
|Alūksnes novads
|Liepnas pagasts
|557
|404
|364
|-
|3
|Jaunanna
|Ciems
|Alūksnes novads
|Jaunannas pagasts
|407
|283
|267
|-
|4
|Alsviķi
|Ciems
|Alūksnes novads
|Alsviķu pagasts
|371
|277
|251
|-
|5
|Kolberģis
|Ciems
|Alūksnes novads
|Jaunalūksnes pagasts
|351
|254
|234
|-
|6
|Jaunlaicene
|Ciems
|Alūksnes novads
|Jaunlaicenes pagasts
|215
|234
|217
|-
|7
|Mālupe
|Ciems
|Alūksnes novads
|Mālupes pagasts
|241
|205
|217
|-
|8
|Strautiņi
|Ciems
|Alūksnes novads
|Alsviķu pagasts
|220
|195
|187
|-
|9
|Māriņkalns
|Ciems
|Alūksnes novads
|Ziemera pagasts
|229
|182
|165
|-
|10
|Zeltiņi
|Ciems
|Alūksnes novads
|Zeltiņu pagasts
|181
|155
|131
|-
|11
|Anna
|Ciems
|Alūksnes novads
|Annas pagasts
|209
|126
|119
|-
|12
|Brenci
|Ciems
|Alūksnes novads
|Malienas pagasts
|154
|146
|135
|-
|13
|Jaunzemi
|Ciems
|Alūksnes novads
|Ilzenes pagasts
|177
|131
|105
|-
|14
|Korneti
|Ciems
|Alūksnes novads
|Veclaicenes pagasts
|164
|100
|87
|-
|15
|Mārkalne
|Ciems
|Alūksnes novads
|Mārkalnes pagasts
|127
|95
|80
|-
|16
|Pededze
|Ciems
|Alūksnes novads
|Pededzes pagasts
|115
|79
|71
|-
|17
|Sofikalns
|Ciems
|Alūksnes novads
|Mālupes pagasts
|117
|63
|46
|-
|18
|Kalncempji
|Ciems
|Alūksnes novads
|Kalncempju pagasts
|114
|57
|44
|-
|19
|Ziemeri
|Ciems
|Alūksnes novads
|Ziemera pagasts
|91
|61
|54
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Alūksnes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (11417)   |green|84}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1623)      |red|12}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (140)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (263)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|2238
|35.81
|5
|-
|Vidzemes partija, [[Latvijas Reģionu apvienība]]
|1253
|20.05
|3
|-
|[[Vienotība]]
|1109
|17.74
|3
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|727
|11.63
|2
|-
|Alūksne un novads — mūsu zeme
|646
|10.34
|2
|}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Ziemera pagasta Vengerskos atrodas olu un vistas gaļas ražošanas uzņēmums SIA &quot;Alūksnes putnu ferma&quot; (agrāk SIA &quot;Vistako&quot;), kas bija iekārtots 1960. gados būvētā putnu fabrikā, bet pēc modernizācijas 2017. gadā kļuva par otru pēc apjoma lielāko olu ražotāju Latvijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Matisone|first1=Gunta|title=Putnu ferma Alūksnes novadā pēc modernizācijas kļūst par otru lielāko olu ražotāju Latvijā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/putnu-ferma-aluksnes-novada-pec-modernizacijas-klust-par-otru-lielako-olu-razotaju-latvija.a231914/|accessdate={{dat|2017|4|10||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==

=== Pirmsskolas izglītības iestādes ===
* &quot;Pienenīte&quot;, Helēnas iela 32, Alūksne
* &quot;Pūcīte&quot;, „Pūcītēs”, [[Kolberģis]], Jaunalūksnes pagasts
* „Saulīte”, Alsviķu pagasts
* „Sprīdītis”, Raiņa bulvāris 5, Alūksne
* „Mazputniņš”, „Brenci”, Malienas pagasts
* „Cālis”, Lielā Ezera iela 7, Alūksne

=== Vispārējās izglītības iestādes ===
* Alūksnes pilsētas sākumskola, Lielā Ezera iela 26, Alūksne
* Alūksnes novada vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne
* Bejas pamatskola, „Bejas skola”, [[Beja]], Jaunalūksnes pagasts
* [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija]], Glika iela 10, Alūksne
* Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola, „Zvaniņi”, Jaunannas pagasts
* Liepnas vidusskola, [[Liepna]], Liepnas pagasts
* Malienas pamatskola, Malienas pagasts
* Pededzes pamatskola, „Rūķi”, Pededzes pagasts
* Strautiņu pamatskola, [[Strautiņi]], Alsviķu pagasts
* Ziemeru pamatskola, [[Māriņkalns]], Ziemera pagasts

=== Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes ===
* Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs, Dārza iela 8A, Alūksne
* Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne
* Alūksnes Mūzikas skola, Jāņkalna iela 38, Alūksne
* Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, Lielā Ezera iela 24A, Alūksne

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
* [[Alūksnes luterāņu baznīca]]
* [[Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca]]
* [[Liepnas luterāņu baznīca]]
* [[Zeltiņu luterāņu baznīca]]
* [[Liepnas pareizticīgo baznīca]]
* [[Pededzes pareizticīgo baznīca]]
* [[Veclaicenes pareizticīgo baznīca]]

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Ernests Gliks]] (1652—1705), [[Zviedru Vidzeme]]s luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, pirmais iztulkoja [[Bībele|Bībeli]] latviešu valodā, dibinājis skolas Alūksnē, Zeltiņos un Apekalnā
* [[Katrīna I]] (1684—1727), [[Pēteris I|Pētera I]] līdzvaldniece (no 1724) un Krievijas ķeizariene (1725—1727)
* [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] (1722—1792), [[Vidzemes guberņa]]s politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas impērijas &quot;Medicīnas kolēģijas&quot; ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai. Savu labo sakaru dēļ vēsturē pazīstams kā „Vidzemes pusķēniņš”
* [[Kristofs Burhards fon Fītinghofs]] (1767—1829), Alūksnes muižas apbūves un parka izveidotājs, [[Krievijas impērija|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I|Pāvila I]] kambarkungs un galma maršals
* [[Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs]] (1799—1875), [[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes Jaunās pils]] projekta pasūtītājs un būvniecības finansētājs
* [[Jānis Keggi]] (1906—1979), ķirurgs, Alūksnes slimnīcas direktors
* [[Edgars Liepiņš]] (1929—1995), aktieris
* [[Oļģerts Grāvītis]] (1926—2015), komponists, muzikologs, profesors, mākslas doktors
* [[Leonīds Slaucītājs]] (1899—1971), ģeofiziķis
* [[Kārlis Egle]] (1881—1974), literatūrzinātnieks
* [[Teodors Paulovics]] (1912—1971), gleznotājs
* [[Miervaldis Paulovics]] (1943), tekstilmākslinieks
* [[Jānis Anerauds]] (1924—2010), rakstnieks
* [[Modris Melzobs]] (1927—2014) , farmakologs
* [[Gunārs Selga]] (Gunārs Zaķis, 1929—1986), dzejnieks
* [[Sergejs Slaucītājs]] (1902—1982), astronoms
* [[Haralds Mednis]] (1906—2000), diriģents
* [[Jānis Blūms]] (1936—1986), skaņu režisors
* [[Oļegs Pavlovs]] (1931), profesors, sociologs
* [[Māra Svīre]] (1936), rakstniece
* [[Kristaps Keggi]] (dzimis 1934. gadā Rīgā), ASV ķirurgs ortopēds
* [[Ilze Māra Janelis]] (dzimusi 1940. gadā Alūksnē), Latvijas dārzu un parku vēsturniece, ainavu arhitekte
* [[Mārtiņš Brauns]] (dzimis 1951. gadā Rīgā), komponists, mūziķis
* [[Ints Sedlenieks]] (dzimis 1961. gadā Alūksnē), scenogrāfs
* [[Romāns Vendiņš]] (dzimis 1981. gadā Alūksnē), pianists
* [[Andrejs Rastorgujevs]] (dzimis 1988. gadā Alūksnē), biatlonists
* [[Jēkabs Raipulis]] (1939), ģenētiķis
* [[Dace Markus]] (1950), valodniece

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Alūksnes novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Ķuršu pareizticīgo baznīca.jpg|Ķuršu pareizticīgo baznīca
TU2-273 Alūksne (1).JPG|Šaursliežu bānītis
Alūksne, 2013, 3.jpg|Alūksnes ielās
Bible Museum in Aluksne.jpg|Bībeles muzejs Alūksnē
The New Castle of Alūksne, 2013, 1.jpg|Alūksnes Jaunā pils
Alūksne õigeusu kirik.JPG|Alūksnes pareizticīgo baznīca
Alūksne kunstikool 02.JPG|Alūksnes mākslas skola
Alūksne Linnuse varemed 11.JPG|Alūksnes pilsdrupas
Skats uz Drusku pilskalnu, 20.05.2018.jpg|Drusku pilskalns
Alūksnes ezers 1999-06-20.jpg|Alūksnes ezers
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{o-mlapa|www.aluksne.lv}}
* [https://web.archive.org/web/20090426070423/http://www.aluksne.lv/rajons/?ID=15 Alūksnes rajona teritoriālā reforma]


{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Alūksnes rajons}}
[[Kategorija:Alūksnes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>tedwgq97u0kkmla8on1d9p3momopz22</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667168</id>
      <parentid>3667036</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:46:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14960" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Alūksnes novads
| karte             = Aluksnes Novads 2021.png
| karte2            = Alūksnes novads.png
| karte2_apraksts   = 
| ģerboņa_attēls    = LVA Alūksnes novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Alūksnes novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Flag_of_Alūksnes_novads.png
| karoga_nosaukums  = Alūksnes novada karogs
| centrs            = Alūksne
| platība           = 1699,8&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |title=Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija |access-date={{dat|2009|08|24||bez}} |archive-date={{dat|2012|04|26||bez}} |archive-url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc }} {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67CSnViHZ?url=http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc |date={{dat|2012|04|26||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 13 861
| iedzīvotāji_gads  = 2021
| blīvums           = {{#expr: 13861 / 1699.8 round 1}}
| izveidots         = 2009
| mērs              = Dzintars Adlers
| mērs_partija      = {{nobr|[[Jaunā Vienotība]]}}
| mērs_gads         =
| teritorijas       = {{collapsible list|title=1 pilsēta&lt;br /&gt;un 15 pagasti|&lt;br /&gt;[[Alsviķu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Alūksne|Alūksnes pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Annas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ilzenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaunalūksnes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaunannas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaunlaicenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Kalncempju pagasts]]&lt;br /&gt;[[Liepnas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Malienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Mālupes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Mārkalnes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Pededzes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Veclaicenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Zeltiņu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ziemeru pagasts]]}}
| pakalpojumu_centri= 
| mājaslapa         = www.aluksne.lv  
}}

[[Attēls:Alūksnes novads 2021.png|thumb|260px|Alūksnes novads]]
'''Alūksnes novads''' ir 2009. gadā [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Latvija]]s ziemeļaustrumos.&lt;ref&gt;[http://www.aluksne.lv/rajons/Terit_ref/Novada_projekts.doc Pašvaldību apvienošanās projekts.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Novadā apvienota [[Alūksne]]s [[pilsēta]] un 15 bijušā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[pagasts|pagasti]], izņemot [[Ape]]s pilsētu, [[Gaujienas pagasts|Gaujienas]], [[Trapenes pagasts|Trapenes]] un [[Virešu pagasts|Virešu]] pagastus, kas veidoja [[Apes novads|Apes novadu]] (kopš 2021. gadā ietilpst [[Smiltenes novads|Smiltenes novadā]]). No kopējā iedzīvotāju skaita 46,3% dzīvo Alūksnē, bet 53,7% pagastos. Robežojas ar [[Smiltenes novads|Smiltenes novadu]] rietumos, [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Balvu novads|Balvu]] novadiem dienvidos, [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalu]] austrumos un [[Igaunija]]s [[Veru apriņķis|Veru apriņķi]] ziemeļos.

Plānotie pakalpojumu centri: [[Alūksne]], [[Alsviķi]], [[Anna (ciems)|Anna]], [[Ilzene]], [[Kolberģis]], [[Jaunanna]], [[Jaunlaicene]], [[Kalncempji]], [[Liepna]], [[Brenci]], [[Mālupe (ciems)|Mālupe]], [[Mārkalne]], [[Pededze]], [[Korneti]], [[Zeltiņi]] un [[Māriņkalns]]. Pakalpojumu punkti — [[Strautiņi (Alsviķu pagasts)|Strautiņi]] un [[Beja]].

Vienreizējā mērķdotācija novada infrastruktūras attīstībai saņemta 3 200 000 LVL apmērā jeb 200 000 LVL katrai pašvaldībai.

== Daba ==

Lielāko teritorijas daļu aizņem izteikti paugurains reljefs. Pēc zemes izmantošanas veidiem 57,1% aizņem meži, 29,3% lauksaimniecībā izmantojamā zeme, 3,8% purvi un 9,4% pārējās zemes. No derīgajiem izrakteņiem sastopami [[kūdra]], [[dolomīts]], [[kaļķakmens]], [[ģipšakmens]], [[sapropelis]].

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņi 600-700 mm gadā&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt; {{LPE|1|186}}&lt;/ref&gt;

Lielākās upes:
* [[Daugava]]s baseinā — [[Pededze]], [[Alūksne (upe)|Alūksne]], [[Igrīve]]
* [[Gauja]]s baseinā — [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]], [[Palsa]], [[Vaidava (upe)|Vaidava]].
* [[Veļikaja]]s baseinā — [[Liepna (upe)|Liepna]], [[Kūdupe]].

Lielākais ezers: [[Alūksnes ezers]] 15,9 km².

Augstākais punkts — Dēliņkalns, 271 m.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Alūksnes novads izveidojies agrākā [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķa]] [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes draudzes novada]] teritorijā, ko likvidēja pēc [[1866. gada pagastu pašvaldību likums|1866. gada pagastu pašvaldību likuma]] stāšanās spēkā.
Pēc Otrā pasaules kara 1946. gada 19. aprīlī tika izveidots savrups '''[[Alūksnes apriņķis]]''', bet 1949. gada 31. decembra administratīvi teritoriālajā reformā Alūksnes apriņķis tika likvidēts un tā teritorija iekļauta '''[[Alūksnes rajons|Alūksnes]]''', [[Apes rajons|Apes]] un [[Gulbenes rajons|Gulbenes]] rajonos.&lt;ref&gt;{{Latvijas PSR iedalījums}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt;
1956. gadā Alūksnes rajonam pievienoja Apes rajonu, bet 1959. gadā Liepnas ciemu no sadalītā [[Abrenes rajons|Abrenes rajona]]. No 1962. līdz 1967. gadam Alūksnes rajons bija pievienots [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajonam]]. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Alūksnes rajona [[Ciems (administratīva vienība)|ciemi]] tika pārdēvēti par pagastiem.
2009. gada [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]] izveidoja Alūksnes novadu, apvienojot [[Alūksne]]s pilsētu un 15 bijušā [[Alūksnes rajons|Alūksnes rajona]] [[pagasts|pagastus]].

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā ietilpst [[Alūksne]]s pilsēta un 15 pagasti: [[Alsviķu pagasts]], [[Annas pagasts]], [[Ilzenes pagasts]], [[Jaunalūksnes pagasts]], [[Jaunannas pagasts]], [[Jaunlaicenes pagasts]], [[Kalncempju pagasts]], [[Liepnas pagasts]], [[Malienas pagasts]], [[Mālupes pagasts]], [[Mārkalnes pagasts]], [[Pededzes pagasts]], [[Veclaicenes pagasts]], [[Zeltiņu pagasts]] un [[Ziemeru pagasts]].

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Alūksnes novada iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 datiem ir {{nobr|15 416}}
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasts
!2000
!2016
!2020
|-
|1
|Alūksne
|Pilsēta
|Alūksnes novads
|Pilsēta
|9510
|7171
|6539
|-
|2
|Liepna
|Ciems
|Alūksnes novads
|Liepnas pagasts
|557
|404
|364
|-
|3
|Jaunanna
|Ciems
|Alūksnes novads
|Jaunannas pagasts
|407
|283
|267
|-
|4
|Alsviķi
|Ciems
|Alūksnes novads
|Alsviķu pagasts
|371
|277
|251
|-
|5
|Kolberģis
|Ciems
|Alūksnes novads
|Jaunalūksnes pagasts
|351
|254
|234
|-
|6
|Jaunlaicene
|Ciems
|Alūksnes novads
|Jaunlaicenes pagasts
|215
|234
|217
|-
|7
|Mālupe
|Ciems
|Alūksnes novads
|Mālupes pagasts
|241
|205
|217
|-
|8
|Strautiņi
|Ciems
|Alūksnes novads
|Alsviķu pagasts
|220
|195
|187
|-
|9
|Māriņkalns
|Ciems
|Alūksnes novads
|Ziemera pagasts
|229
|182
|165
|-
|10
|Zeltiņi
|Ciems
|Alūksnes novads
|Zeltiņu pagasts
|181
|155
|131
|-
|11
|Anna
|Ciems
|Alūksnes novads
|Annas pagasts
|209
|126
|119
|-
|12
|Brenci
|Ciems
|Alūksnes novads
|Malienas pagasts
|154
|146
|135
|-
|13
|Jaunzemi
|Ciems
|Alūksnes novads
|Ilzenes pagasts
|177
|131
|105
|-
|14
|Korneti
|Ciems
|Alūksnes novads
|Veclaicenes pagasts
|164
|100
|87
|-
|15
|Mārkalne
|Ciems
|Alūksnes novads
|Mārkalnes pagasts
|127
|95
|80
|-
|16
|Pededze
|Ciems
|Alūksnes novads
|Pededzes pagasts
|115
|79
|71
|-
|17
|Sofikalns
|Ciems
|Alūksnes novads
|Mālupes pagasts
|117
|63
|46
|-
|18
|Kalncempji
|Ciems
|Alūksnes novads
|Kalncempju pagasts
|114
|57
|44
|-
|19
|Ziemeri
|Ciems
|Alūksnes novads
|Ziemera pagasts
|91
|61
|54
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Alūksnes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (11417)   |green|84.9}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1623)      |red|12.1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (140)      |blue|1.0}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (263)     |purple|2.0}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|2238
|35.81
|5
|-
|Vidzemes partija, [[Latvijas Reģionu apvienība]]
|1253
|20.05
|3
|-
|[[Vienotība]]
|1109
|17.74
|3
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;]]
|727
|11.63
|2
|-
|Alūksne un novads — mūsu zeme
|646
|10.34
|2
|}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Ziemera pagasta Vengerskos atrodas olu un vistas gaļas ražošanas uzņēmums SIA &quot;Alūksnes putnu ferma&quot; (agrāk SIA &quot;Vistako&quot;), kas bija iekārtots 1960. gados būvētā putnu fabrikā, bet pēc modernizācijas 2017. gadā kļuva par otru pēc apjoma lielāko olu ražotāju Latvijā.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Matisone|first1=Gunta|title=Putnu ferma Alūksnes novadā pēc modernizācijas kļūst par otru lielāko olu ražotāju Latvijā|url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/ekonomika/zinas/putnu-ferma-aluksnes-novada-pec-modernizacijas-klust-par-otru-lielako-olu-razotaju-latvija.a231914/|accessdate={{dat|2017|4|10||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|4|10||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Izglītība ==

=== Pirmsskolas izglītības iestādes ===
* &quot;Pienenīte&quot;, Helēnas iela 32, Alūksne
* &quot;Pūcīte&quot;, „Pūcītēs”, [[Kolberģis]], Jaunalūksnes pagasts
* „Saulīte”, Alsviķu pagasts
* „Sprīdītis”, Raiņa bulvāris 5, Alūksne
* „Mazputniņš”, „Brenci”, Malienas pagasts
* „Cālis”, Lielā Ezera iela 7, Alūksne

=== Vispārējās izglītības iestādes ===
* Alūksnes pilsētas sākumskola, Lielā Ezera iela 26, Alūksne
* Alūksnes novada vidusskola, Kanaviņu iela 14, Alūksne
* Bejas pamatskola, „Bejas skola”, [[Beja]], Jaunalūksnes pagasts
* [[Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija]], Glika iela 10, Alūksne
* Jaunannas Mūzikas un mākslas pamatskola, „Zvaniņi”, Jaunannas pagasts
* Liepnas vidusskola, [[Liepna]], Liepnas pagasts
* Malienas pamatskola, Malienas pagasts
* Pededzes pamatskola, „Rūķi”, Pededzes pagasts
* Strautiņu pamatskola, [[Strautiņi]], Alsviķu pagasts
* Ziemeru pamatskola, [[Māriņkalns]], Ziemera pagasts

=== Interešu un profesionālās ievirzes izglītības iestādes ===
* Alūksnes Bērnu un jauniešu centrs, Dārza iela 8A, Alūksne
* Alūksnes Mākslas skola, Ojāra Vācieša iela 2, Alūksne
* Alūksnes Mūzikas skola, Jāņkalna iela 38, Alūksne
* Alūksnes pilsētas Bērnu un jaunatnes sporta skola, Lielā Ezera iela 24A, Alūksne

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
* [[Alūksnes luterāņu baznīca]]
* [[Apekalna (Opekalna) luterāņu baznīca]]
* [[Liepnas luterāņu baznīca]]
* [[Zeltiņu luterāņu baznīca]]
* [[Liepnas pareizticīgo baznīca]]
* [[Pededzes pareizticīgo baznīca]]
* [[Veclaicenes pareizticīgo baznīca]]

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Ernests Gliks]] (1652—1705), [[Zviedru Vidzeme]]s luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, pirmais iztulkoja [[Bībele|Bībeli]] latviešu valodā, dibinājis skolas Alūksnē, Zeltiņos un Apekalnā
* [[Katrīna I]] (1684—1727), [[Pēteris I|Pētera I]] līdzvaldniece (no 1724) un Krievijas ķeizariene (1725—1727)
* [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] (1722—1792), [[Vidzemes guberņa]]s politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas impērijas &quot;Medicīnas kolēģijas&quot; ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai. Savu labo sakaru dēļ vēsturē pazīstams kā „Vidzemes pusķēniņš”
* [[Kristofs Burhards fon Fītinghofs]] (1767—1829), Alūksnes muižas apbūves un parka izveidotājs, [[Krievijas impērija|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I|Pāvila I]] kambarkungs un galma maršals
* [[Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs]] (1799—1875), [[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes Jaunās pils]] projekta pasūtītājs un būvniecības finansētājs
* [[Jānis Keggi]] (1906—1979), ķirurgs, Alūksnes slimnīcas direktors
* [[Edgars Liepiņš]] (1929—1995), aktieris
* [[Oļģerts Grāvītis]] (1926—2015), komponists, muzikologs, profesors, mākslas doktors
* [[Leonīds Slaucītājs]] (1899—1971), ģeofiziķis
* [[Kārlis Egle]] (1881—1974), literatūrzinātnieks
* [[Teodors Paulovics]] (1912—1971), gleznotājs
* [[Miervaldis Paulovics]] (1943), tekstilmākslinieks
* [[Jānis Anerauds]] (1924—2010), rakstnieks
* [[Modris Melzobs]] (1927—2014) , farmakologs
* [[Gunārs Selga]] (Gunārs Zaķis, 1929—1986), dzejnieks
* [[Sergejs Slaucītājs]] (1902—1982), astronoms
* [[Haralds Mednis]] (1906—2000), diriģents
* [[Jānis Blūms]] (1936—1986), skaņu režisors
* [[Oļegs Pavlovs]] (1931), profesors, sociologs
* [[Māra Svīre]] (1936), rakstniece
* [[Kristaps Keggi]] (dzimis 1934. gadā Rīgā), ASV ķirurgs ortopēds
* [[Ilze Māra Janelis]] (dzimusi 1940. gadā Alūksnē), Latvijas dārzu un parku vēsturniece, ainavu arhitekte
* [[Mārtiņš Brauns]] (dzimis 1951. gadā Rīgā), komponists, mūziķis
* [[Ints Sedlenieks]] (dzimis 1961. gadā Alūksnē), scenogrāfs
* [[Romāns Vendiņš]] (dzimis 1981. gadā Alūksnē), pianists
* [[Andrejs Rastorgujevs]] (dzimis 1988. gadā Alūksnē), biatlonists
* [[Jēkabs Raipulis]] (1939), ģenētiķis
* [[Dace Markus]] (1950), valodniece

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Alūksnes novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Ķuršu pareizticīgo baznīca.jpg|Ķuršu pareizticīgo baznīca
TU2-273 Alūksne (1).JPG|Šaursliežu bānītis
Alūksne, 2013, 3.jpg|Alūksnes ielās
Bible Museum in Aluksne.jpg|Bībeles muzejs Alūksnē
The New Castle of Alūksne, 2013, 1.jpg|Alūksnes Jaunā pils
Alūksne õigeusu kirik.JPG|Alūksnes pareizticīgo baznīca
Alūksne kunstikool 02.JPG|Alūksnes mākslas skola
Alūksne Linnuse varemed 11.JPG|Alūksnes pilsdrupas
Skats uz Drusku pilskalnu, 20.05.2018.jpg|Drusku pilskalns
Alūksnes ezers 1999-06-20.jpg|Alūksnes ezers
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{o-mlapa|www.aluksne.lv}}
* [https://web.archive.org/web/20090426070423/http://www.aluksne.lv/rajons/?ID=15 Alūksnes rajona teritoriālā reforma]


{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Alūksnes rajons}}
[[Kategorija:Alūksnes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>6pekqvqebtcweszca011b93n1qvq5sb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Paulu Souza</title>
    <ns>0</ns>
    <id>75730</id>
    <revision>
      <id>3667225</id>
      <parentid>3481393</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:08:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6954" xml:space="preserve">{{Portugāļu vārds|Karvaļu|Souza}}
{{Futbolista infokaste
| name = Paulu Souza
| image = Football against poverty 2014 - Paulo Sousa (cropped) - 2.jpg
| image_size = 220
| caption = Paulu Souza 2014. gadā
| fullname = Paulu Manuels Karvaļu Souza
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|30}}
| birth_place = {{vieta|Portugāle|Vizeu}}
| height = 177
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = 
| youthyears1 = 1984–1986
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} Repesenses
| youthyears2 = 1986–1989
| youthclubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
| years1 = 1989—1993
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
| caps1 = 86
| goals1 = 1
| years2 = 1993—1994
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| caps2 = 31
| goals2 = 2
| years3 = 1994—1996
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
| caps3 = 54
| goals3 = 1
| years4 = 1996—1997
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| caps4 = 27
| goals4 = 1
| years5 = 1998—2000
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]
| caps5 = 31
| goals5 = 0
| years6 = 2000
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Parma F.C.|Parma]]
| caps6 = 8
| goals6 = 0
| years7 = 2000—2001
| clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| caps7 = 10
| goals7 = 0
| years8 = 2002
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]]
| caps8 = 9
| goals8 = 0
| totalcaps = 256
| totalgoals = 5
| nationalyears1 = 1987
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U16
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 1987—1988
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 1989
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalcaps3 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 1989—1991
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps4 = 9
| nationalgoals4 = 1
| nationalyears5 = 1991—2002
| nationalteam5 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps5 = 51
| nationalgoals5 = 0
| manageryears1 = 2005—2008
| managerclubs1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U16
| manageryears2 = 2008—2009
| managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]
| manageryears3 = 2009—2010
| managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
| manageryears4 = 2010
| managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| manageryears5 = 2011—2013
| managerclubs5 = {{flaga|Ungārija}} [[MOL Vidi FC|Videoton]]
| manageryears6 = 2013—2014
| managerclubs6 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]
| manageryears7 = 2014—2015
| managerclubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| manageryears8 = 2015—2017
| managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| manageryears9 = 2017—2018
| managerclubs9 = {{flaga|Ķīna}} [[Tianjin Tianhai F.C.|Tianjin Quanjian]]
| manageryears10 = 2019—2020
| managerclubs10 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]
| managerclubs11 = {{fb|POL}}
| manageryears11 = 2021
| managerclubs12 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]]
| manageryears12 = 2021—2022
}}

'''Paulu Manuels Karvaļu Souza''', ({{val|pt|Paulo Manuel Carvalho Sousa}}; dzimis {{dat|1970|8|30}} [[Vizeu]]) ir bijušais [[Portugāle]]s futbolists, pašlaik futbola [[treneris]].

Spēlētāja karjeras laikā galvenokārt spēlēja balsta pussarga pozīcijā. 2008.—2009. gada sezonā viņš bija [[Kaspars Gorkšs|Kaspara Gorkša]] pārstāvētās ''[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]'' komandas galvenais treneris. No 2019. gada marta līdz 2020. augustam bija [[Francija]]s kluba [[Bordo &quot;Girondins&quot;]] galvenais treneris. 2021. gada janvārī Souza kļuva par [[Polijas futbola izlase]]s galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20210121-portugal-s-paulo-sousa-named-new-poland-coach|title=Portugal's Paulo Sousa named new Poland coach|website=France 24|access-date=2021-03-25|date=2021-01-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Vadīja Polijas izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. 2021. gadā decembrī atstāja darbu Polijā un kļuva par [[Brazīlija]]s kluba ''[[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]]'' gfalveno treneri, bet nostrādāja tikai pusgadu, jo 2022. gada jūnijā tika atbrīvots no amata.

[[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlases]] sastāvā piedalījies [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Bija iekļauts izlasē [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], taču laukumā neizgāja. Karjeru izlasē noslēdza 2002. gadā. Izlases rindās aizvadījis 51 spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=19784 |title=Paulo Sousa - national football team player |language=en |website=eu-football.info|accessdate={{dat|2019|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 1990–91
* [[Taça de Portugal]]: 1992–93
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 1989

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: 1994–95
* [[Coppa Italia]]: 1994–95
* [[Supercoppa Italiana]]: 1995
* [[UEFA Čempionu līga]]: 1995–96

'''Borussia Dortmund'''

* [[DFB Supercup]]: 1996
* UEFA Čempionu līga: 1996–97
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1997

=== Trenera karjera ===
'''Videoton'''

* [[Ungārijas Līgas kauss]]: 2011–12
* [[Ungārijas Superkauss]]: 2011, 2012

'''Maccabi Tel Aviv'''

* [[Izraēlas Premjerlīga]]: 2013–14

'''Basel'''

* [[Šveices Superlīga]]: 2014–15

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20090226143704/http://www.zerozerofootball.com/player/paulo_sousa/current/profile/0/default/5886 Statistika un trenera profils Zerozero.pt vietnē]

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Souza, Paulu}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles futbola treneri]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Parma F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Polijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]</text>
      <sha1>1a7okhehhpdxhp3c6hsjbz5iyd3tqk2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667226</id>
      <parentid>3667225</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:09:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6953" xml:space="preserve">{{Portugāļu vārds|Karvaļu|Souza}}
{{Futbolista infokaste
| name = Paulu Souza
| image = Football against poverty 2014 - Paulo Sousa (cropped) - 2.jpg
| image_size = 220
| caption = Paulu Souza 2014. gadā
| fullname = Paulu Manuels Karvaļu Souza
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1970|8|30}}
| birth_place = {{vieta|Portugāle|Vizeu}}
| height = 177
| position = [[Pussargs (futbols)|pussargs]]
| currentclub = 
| youthyears1 = 1984–1986
| youthclubs1 = {{flaga|Portugāle}} Repesenses
| youthyears2 = 1986–1989
| youthclubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
| years1 = 1989—1993
| clubs1 = {{flaga|Portugāle}} [[S.L. Benfica|Benfica]]
| caps1 = 86
| goals1 = 1
| years2 = 1993—1994
| clubs2 = {{flaga|Portugāle}} [[Sporting CP]]
| caps2 = 31
| goals2 = 2
| years3 = 1994—1996
| clubs3 = {{flaga|Itālija}} [[Juventus F.C.|Juventus]]
| caps3 = 54
| goals3 = 1
| years4 = 1996—1997
| clubs4 = {{flaga|Vācija}} [[Borussia Dortmund]]
| caps4 = 27
| goals4 = 1
| years5 = 1998—2000
| clubs5 = {{flaga|Itālija}} [[Milānas &quot;Internazionale&quot;|Inter Milan]]
| caps5 = 31
| goals5 = 0
| years6 = 2000
| clubs6 = {{īre}} {{flaga|Itālija}} [[Parma F.C.|Parma]]
| caps6 = 8
| goals6 = 0
| years7 = 2000—2001
| clubs7 = {{flaga|Grieķija}} [[Panathinaikos F.C.|Panathinaikos]]
| caps7 = 10
| goals7 = 0
| years8 = 2002
| clubs8 = {{flaga|Spānija}} [[RCD Espanyol|Espanyol]]
| caps8 = 9
| goals8 = 0
| totalcaps = 256
| totalgoals = 5
| nationalyears1 = 1987
| nationalteam1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U16
| nationalcaps1 = 8
| nationalgoals1 = 0
| nationalyears2 = 1987—1988
| nationalteam2 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U18
| nationalcaps2 = 4
| nationalgoals2 = 0
| nationalyears3 = 1989
| nationalteam3 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U20
| nationalcaps3 = 2
| nationalgoals3 = 0
| nationalyears4 = 1989—1991
| nationalteam4 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U21
| nationalcaps4 = 9
| nationalgoals4 = 1
| nationalyears5 = 1991—2002
| nationalteam5 = {{fb|Portugāle}}
| nationalcaps5 = 51
| nationalgoals5 = 0
| manageryears1 = 2005—2008
| managerclubs1 = {{flaga|Portugāle}} Portugāle U16
| manageryears2 = 2008—2009
| managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]
| manageryears3 = 2009—2010
| managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
| manageryears4 = 2010
| managerclubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| manageryears5 = 2011—2013
| managerclubs5 = {{flaga|Ungārija}} [[MOL Vidi FC|Videoton]]
| manageryears6 = 2013—2014
| managerclubs6 = {{flaga|Izraēla}} [[Maccabi Tel Aviv F.C.|Maccabi Tel Aviv]]
| manageryears7 = 2014—2015
| managerclubs7 = {{flaga|Šveice}} [[FC Basel|Basel]]
| manageryears8 = 2015—2017
| managerclubs8 = {{flaga|Itālija}} [[ACF Fiorentina|Fiorentina]]
| manageryears9 = 2017—2018
| managerclubs9 = {{flaga|Ķīna}} [[Tianjin Tianhai F.C.|Tianjin Quanjian]]
| manageryears10 = 2019—2020
| managerclubs10 = {{flaga|Francija}} [[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]
| managerclubs11 = {{fb|POL}}
| manageryears11 = 2021
| managerclubs12 = {{flaga|Brazīlija}} [[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]]
| manageryears12 = 2021—2022
}}

'''Paulu Manuels Karvaļu Souza''', ({{val|pt|Paulo Manuel Carvalho Sousa}}; dzimis {{dat|1970|8|30}} [[Vizeu]]) ir bijušais [[Portugāle]]s futbolists, pašlaik futbola [[treneris]].

Spēlētāja karjeras laikā galvenokārt spēlēja balsta pussarga pozīcijā. 2008.—2009. gada sezonā viņš bija [[Kaspars Gorkšs|Kaspara Gorkša]] pārstāvētās ''[[Queens Park Rangers F.C.|Queens Park Rangers]]'' komandas galvenais treneris. No 2019. gada marta līdz 2020. augustam bija [[Francija]]s kluba [[Bordo &quot;Girondins&quot;]] galvenais treneris. 2021. gada janvārī Souza kļuva par [[Polijas futbola izlase]]s galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.france24.com/en/live-news/20210121-portugal-s-paulo-sousa-named-new-poland-coach|title=Portugal's Paulo Sousa named new Poland coach|website=France 24|access-date=2021-03-25|date=2021-01-21|language=en}}&lt;/ref&gt; Vadīja Polijas izlasi [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. 2021. gadā decembrī atstāja darbu Polijā un kļuva par [[Brazīlija]]s kluba ''[[Riodežaneiro &quot;Flamengo&quot;|Flamengo]]'' galveno treneri, bet nostrādāja tikai pusgadu, jo 2022. gada jūnijā tika atbrīvots no amata.

[[Portugāles futbola izlase|Portugāles izlases]] sastāvā piedalījies [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]] un [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000. gada Eiropas čempionāta]] finālturnīrā. Bija iekļauts izlasē [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], taču laukumā neizgāja. Karjeru izlasē noslēdza 2002. gadā. Izlases rindās aizvadījis 51 spēli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu-football.info/_player.php?id=19784 |title=Paulo Sousa - national football team player |language=en |website=eu-football.info|accessdate={{dat|2019|7|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==

=== Spēlētāja karjera ===
'''Benfica'''

* [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles Premjerlīga]]: 1990–91
* [[Taça de Portugal]]: 1992–93
* [[Supertaça Cândido de Oliveira]]: 1989

'''Juventus'''

* [[Itālijas Serie A]]: 1994–95
* [[Coppa Italia]]: 1994–95
* [[Supercoppa Italiana]]: 1995
* [[UEFA Čempionu līga]]: 1995–96

'''Borussia Dortmund'''

* [[DFB Supercup]]: 1996
* UEFA Čempionu līga: 1996–97
* [[Starpkontinentālais kauss]]: 1997

=== Trenera karjera ===
'''Videoton'''

* [[Ungārijas Līgas kauss]]: 2011–12
* [[Ungārijas Superkauss]]: 2011, 2012

'''Maccabi Tel Aviv'''

* [[Izraēlas Premjerlīga]]: 2013–14

'''Basel'''

* [[Šveices Superlīga]]: 2014–15

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}
* [https://web.archive.org/web/20090226143704/http://www.zerozerofootball.com/player/paulo_sousa/current/profile/0/default/5886 Statistika un trenera profils Zerozero.pt vietnē]

{{Portugāles futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Souza, Paulu}}
[[Kategorija:1970. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles izlases futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles futbola treneri]]
[[Kategorija:1996. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2000. gada Eiropas čempionāta futbolā spēlētāji]]
[[Kategorija:2002. gada FIFA Pasaules kausa spēlētāji]]
[[Kategorija:Parma F.C. spēlētāji]]
[[Kategorija:Sporting CP spēlētāji]]
[[Kategorija:Lisabonas &quot;Benfica&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Dortmundes &quot;Borussia&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Milānas &quot;Internazionale&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:RCD Espanyol spēlētāji]]
[[Kategorija:Turīnas &quot;Juventus&quot; spēlētāji]]
[[Kategorija:Polijas futbola izlases treneri]]
[[Kategorija:2020. gada Eiropas čempionāta futbolā treneri]]</text>
      <sha1>hqtdxyjy80q51u68at3qer67b5uib3x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lejupslīde (ekonomika)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>77907</id>
    <revision>
      <id>3667013</id>
      <parentid>3666497</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:50:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Maranello Prime</username>
        <id>49485</id>
      </contributor>
      <comment>papildināšana</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1531" xml:space="preserve">'''Lejupslīde'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://termini.gov.lv/atrast/Recession |title= Akadēmiskā terminu datubāze — Recession |publisher= LZA Terminoloģijas komisija |accessdate=2021. gada 22. februārī}}&lt;/ref&gt; jeb '''recesija''' (no {{val|la|recessio}} — ‘iešana atpakaļ’) ir daļa no [[ekonomiskais cikls|ekonomiskā cikla]], kurai raksturīgs regresīvu [[saimniecība|saimniecisko]] procesu kopums. Tas ilgst vairākus mēnešus pēc kārtas. Lejupslīdes laikā vērojams [[vērtspapīrs|vērtspapīru]] kursu kritums, samazinās vai apstājās [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP) pieaugums, saasinās [[bezdarbs|bezdarba]] problēma. Lejupslīde var izraisīt [[ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].

Lejupslīde parasti sākas vienā valstī, bet pēcāk var izplatīties arī citās valstīs.

== Definīcija ==

Par lejupslīdi parasti dēvē procesu, kad divus [[ceturksnis|ceturkšņus]] (sešus mēnešus) pēc kārtas ir novērojama [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP) samazināšanās valsts [[ekonomika|saimniecībā]].&lt;ref name=&quot;investopedia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.investopedia.com/terms/r/recession.asp|title=What Is a Recession?|first=|last=|work=investopedia.com|publisher=[[Investopedia]]|date=29 July 2022|accessdate=5 August 2022}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ekonomika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Makroekonomika]]
[[Kategorija:Bezdarbs]]</text>
      <sha1>spuj86y8mgci0h1tavblzhb09kv5vra</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667014</id>
      <parentid>3667013</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:52:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Maranello Prime</username>
        <id>49485</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Added links</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1534" xml:space="preserve">'''Lejupslīde'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://termini.gov.lv/atrast/Recession |title= Akadēmiskā terminu datubāze — Recession |publisher= LZA Terminoloģijas komisija |accessdate=2021. gada 22. februārī}}&lt;/ref&gt; jeb '''recesija''' (no {{val|la|recessio}} — ‘iešana atpakaļ’) ir daļa no [[ekonomiskais cikls|ekonomiskā cikla]], kurai raksturīgs regresīvu [[saimniecība|saimniecisko]] procesu kopums. Tas ilgst vairākus mēnešus pēc kārtas. Lejupslīdes laikā vērojams [[vērtspapīrs|vērtspapīru]] kursu kritums, samazinās vai apstājās [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP) pieaugums, saasinās [[bezdarbs|bezdarba]] problēma. Lejupslīde var izraisīt [[ekonomiskā krīze|ekonomisko krīzi]].

Lejupslīde parasti sākas vienā valstī, bet pēcāk var izplatīties arī citās valstīs.

== Definīcija ==

Par lejupslīdi parasti dēvē procesu, kad divus [[ceturksnis|ceturkšņus]] (sešus mēnešus) pēc kārtas ir novērojama [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]] (IKP) samazināšanās valsts [[saimniecība|saimniecībā]].&lt;ref name=&quot;investopedia&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.investopedia.com/terms/r/recession.asp|title=What Is a Recession?|first=|last=|work=investopedia.com|publisher=[[Investopedia]]|date=29 July 2022|accessdate=5 August 2022}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{ekonomika-aizmetnis}}

[[Kategorija:Makroekonomika]]
[[Kategorija:Bezdarbs]]</text>
      <sha1>2bpfpbvpdw8je7e717ghhbd9evylsir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Manchester City F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82103</id>
    <revision>
      <id>3666967</id>
      <parentid>3624282</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:24:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7269" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #88BBFF
| nos        = ''Manchester City''
| logo       = [[Attēls:Manchester City FC logo.svg|180px]]
| pilns      = ''Manchester City Football Club''
| iesauka    = ''The Citizens (pilsētnieki),&lt;br /&gt;The Sky Blues (debesszilie)''
| pilsēta    = {{Vieta|Anglija|Mančestra}}
| dib        = 1880
| dib_com    = kā ''St Mark's (West Gorton)''
| stad       = [[Mančestras pilsētas stadions]]
| ietilp     = 55 097&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce| title= &quot;Premier League Handbook Season 2015/16&quot;| work= premierleague.com| url= http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf| accessdate= 10 September 2015| archive-date= {{dat|2015|09|06||bez}}| archive-url= https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf}}&lt;/ref&gt;
| prez       = {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} Halduns Al Mubaraks
| tren       = {{flaga|Spānija}} [[Hoseps Gvardiola]]
| līga       = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez        = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz        = 1. vieta
| pattern_la1 = _mancity2223h
| pattern_b1 = _mancity2223h
| pattern_ra1 = _mancity2223h
| pattern_sh1 =_mancity2223h
| pattern_so1 = _mancity2223hl
| leftarm1 = 78BCFF
| body1 = 78BCFF
| rightarm1 = 78BCFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 78BCFF
| pattern_la2 = _mancity2223a
| pattern_b2 = _mancity2223a
| pattern_ra2 = _mancity2223a
| pattern_sh2 =_mancity2223a
| pattern_so2 = _mancity2223al
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = _mancity2223t
| pattern_b3 = _mancity2223t
| pattern_ra3 = _mancity2223t
| pattern_sh3 =_mancity2223t
| pattern_so3 = _mancity2223tl
| leftarm3 = D3FE7A
| body3 = D3FE7A
| rightarm3 = D3FE7A
| shorts3 = 384157
| socks3 = D3FE7A
}}
'''''Manchester City F.C.''''' ir profesionāls angļu futbola klubs no [[Mančestra]]s. Dibināts 1880. gadā kā ''St Mark's (West Gorton)''. Pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles komanda aizvada [[Mančestras pilsētas stadions|Mančestras pilsētas stadionā]]. Kluba futbolisti ir septiņas reizes izcīnījuši Anglijas čempiontitulu, tai skaitā sešas reizes kopš Premjerlīgas izveides. Sešas reizes komanda ir uzvarējusi [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā. 1970. gadā uzvarēja [[UEFA Kausu ieguvēju kauss|UEFA Kausu ieguvēju kausā]]. [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020.—2021. gada sezonā]] pirmo reizi iekļuva [[UEFA Čempionu līga]]s finālā, taču piekāpās citam Anglijas klubam — ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|8|5||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mancity.com/players/mens|title=Manchester City Team Players and Squad|last=FC|first=Manchester City|website=www.mancity.com|access-date={{Dat|2021|9|18||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{fs start}}
{{fs player|no=2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kails Volkers]]}}
{{fs player|no=3|nat=POR|pos=DF|name=[[Rubens Diašs]]}}
{{fs player|no=4|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kelvins Filipss]]}}
{{fs player|no=5|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džons Stounss]]}}
{{fs player|no=6|nat=NED|pos=DF|name=[[Neitans Akē]]}}
{{fs player|no=7|nat=POR|pos=DF|name=[[Žuau Kanselu]]}}
{{fs player|no=8|nat=GER|pos=MF|name=[[Ilkajs Gindogans]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no=9|nat=NOR|pos=FW|name=[[Ērlings Breuts Holanns]]}}
{{fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeks Grīlišs]]}}
{{fs player|no=14|nat=ESP|pos=DF|name=[[Emeriks Laports]]}}
{{fs player|no=16|nat=ESP|pos=MF|name=[[Rodri]]}}
{{fs mid}} 
{{fs player|no=17|nat=BEL|pos=MF|name=[[Kevins de Breine]]}}
{{fs player|no=18|nat=GER|pos=GK|name=[[Štefans Ortega]]}}
{{fs player|no=19|nat=ARG|pos=FW|name=[[Hulians Alvaress]]}}
{{fs player|no=20|nat=POR|pos=MF|name=[[Bernardu Silva]]}}
{{fs player|no=26|nat=ALG|pos=FW|name=[[Rijāds Mehrezs]]}}
{{fs player|no=31|nat=BRA|pos=GK|name=[[Edersons]]}}
{{fs player|no=33|nat=ENG|pos=GK|name=[[Skots Kārsons]]}}
{{fs player|no=37|nat=BRA|pos=FW|name=[[Kaiki]]}}
{{fs player|no=47|nat=ENG|pos=MF|name=[[Fils Fodens]]}}
{{fs player|no=48|nat=ENG|pos=FW|name=[[Liams Delaps]]}}
{{fs player|no=80|nat=ENG|pos=MF|name=[[Kols Palmers]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (8): 1936–37, 1967–68, 2011–12, [[2013.—2014. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2013–14]], [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017–18]], [[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018–19]], [[2020.—2021. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2020–21]], [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021–22]], 
** Vicečempioni (6): 1903–04, 1920–21, 1976–77, 2012–13, 2014–15, [[2019.—2020. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2019–20]]
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (7): 1898–99, 1902–03, 1909–10, 1927–28, 1946–47, 1965–66, 2001–02
** Vicečempioni (4): 1895–96, 1950–51, 1988–89, 1999–2000 
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji  (6): 1903–04, 1933–34, 1955–56, 1968–69, 2010–11, 2018–19
** Finālisti (5): 1925–26, 1932–33, 1954–55, 1980–81, 2012–13
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archive-date={{dat|2016|03|29||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160329230552/http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (8): 1969–70, 1975–76, 2013–14, 2015–16, 2017–18, 2018–19, 2019–20, 2020–21
** Finālisti (1): 1973–74 
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (6): 1937, 1968, 1972, 2012, 2018, 2019
* '''[[UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (1): [[2020.—2021. gada UEFA Čempionu līgas sezona|2020–21]]
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1969–70

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.mancity.com Oficiālā kluba vietne]

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Manchester City F.C.]]
[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>1uordxoelsuhg6jn5y0v2q1g8u0okti</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aston Villa FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82377</id>
    <revision>
      <id>3666899</id>
      <parentid>3624299</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:13:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7507" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #7A003C
| bg_color        = #94BEE5
| nos             = ''Aston Villa''
| logo            = [[Attēls:Aston Villa.png|125px]]
| pilns           = ''Aston Villa Football Club''
| iesauka         = ''Villans'', ''The Villa'', &lt;br /&gt;''The Lions'' (lauvas)
| pilsēta         = {{Vieta|Anglija|Birmingema}}
| dib             = 1874
| dib_mēn         = 11
| dib_dat         = 21
| dib_com         =
| stad            = ''[[Villa Park]]''
| ietilp          = 42 682
| prez            = {{flaga|Ēģipte}} Nāsefs Sevīriss
| tren            = {{flaga|Anglija}} [[Stīvens Džerards]]
| līga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez             = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz             = 14. vieta
| pattern_la1 = _astonvilla2122h
| pattern_b1 = _astonvilla2122h
| pattern_ra1 = _astonvilla2122h
| pattern_sh1 = _astonvilla2122h
| pattern_so1 = _astonvilla2122h
| leftarm1 = A4CBFF
| body1 = 850322
| rightarm1 = A4CBFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = A4CBFF
| pattern_la2 = _astonvilla2122a
| pattern_b2 = _astonvilla2122a
| pattern_ra2 = _astonvilla2122a
| pattern_sh2 = _astonvilla2122a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = 850322
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

'''''Aston Villa F.C.''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no Vitonas, [[Birmingema]]s, kurš 2019.—2020. gada sezonā spēlēs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Klubs dibināts 1874. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/a/aston_villa/default.stm|title=Aston Villa Football Club information |publisher=BBC|accessdate=2007-06-26}}&lt;/ref&gt; Mājas spēles aizvada ''[[Villa Park]]'' stadionā, kur ir 42 682 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.premierleague.com/page/aston-villa |title=Aston Villa football club |publisher=Premier League |accessdate=2008-09-15 |archive-date=2007-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071128014655/http://www.premierleague.com/page/aston-villa }}&lt;/ref&gt; Kluba lielākais sasniegums Eiropas klubu turnīros ir uzvara [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausā]] 1982. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1981/index.html |title=UEFA Champions League 1981/82 - History |accessdate={{dat|2015|12|2}} |publisher=UEFA.com }}&lt;/ref&gt; Komanda ir septiņas reizes kļuvusi par Anglijas čempioniem (pirms Premjerlīgas izveides) un septiņas reizes uzvarējusi [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.avfc.co.uk/page/HistoryHonours|title=Honours |accessdate={{dat|2015|12|2}} |publisher=Aston Villa F.C. }}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''{{dat|2022|08|04||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/|title=Mens|last=Club|first=Aston Villa Football|website=Aston Villa Football Club|access-date=2021-08-09}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=ARG |pos=GK |name=[[Emiljano Martiness]]}}
{{Fs player|name=[[Metijs Kešs]]|pos=DF|no=2|nat=POL}}
{{fs player|no= 3|nat=BRA |pos=DF |name=[[Djegu Karlušs]]}}
{{fs player|no= 4|nat=ENG |pos=DF |name=[[Ezri Konsa]]}}
{{Fs player|name=[[Tairons Mingss]]|pos=DF|no=5|nat=ENG}}
{{Fs player|no= 6|nat=BRA |pos=MF |name=[[Duglass Luiss]]}}
{{fs player|no= 7|nat=SCO |pos=MF |name=[[Džons Makgins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no= 8|nat=FRA |pos=MF |name=[[Morgans Sansons]]}}
{{fs player|no= 9|nat=ENG |pos=FW |name=[[Denijs Ingss]]}}
{{fs player|no=10|nat=ARG |pos=MF |name=[[Emiljano Buendija]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ENG |pos=FW |name=[[Olijs Voktinss]]}}
{{fs player|no=12|nat=ENG |pos=GK |name=[[Džeds Stīrs]]}}
{{Fs player|no=15|nat=BFA |pos=FW |name=[[Bertrands Traore]]}}
{{Fs player|name=[[Kalems Čemberss]]|pos=DF|no=16|nat=ENG}}
{{Fs player|no=17|nat=SWE |pos=DF |name=[[Ludvigs Āgustinsons]]|other=īrē no [[Sevilla FC|Sevilla]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ENG |pos=DF |name=[[Ešlijs Jangs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=19|nat=ZIM |pos=MF |name=[[Marveloss Nakamba]]}}
{{fs player|no=21|nat=NED |pos=MF |name=[[Anvars El Gazi]]}}
{{fs player|no=23|nat=BRA |pos=MF |name=[[Filipi Koutinju]]}}
{{fs player|no=24|nat=FRA |pos=DF |name=[[Frederiks Gilbērs]]}}
{{fs player|no=25|nat=SWE |pos=GK |name=[[Robins Ulsens]]}}
{{Fs player|no=27|nat=FRA |pos=DF |name=[[Likā Diņs]]}}
{{Fs player|no=29|nat=ENG |pos=DF |name=[[Keins Keslers Heidens]]}}
{{Fs player|no=30|nat=ENG |pos=DF |name=[[Kortnijs Hauzs]]}}
{{Fs player|name=[[Leons Beilijs]]|no=31|nat=JAM|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Džeidens Filogens-Bidake]]|no=32|nat=ENG|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Kemerons Ārčers]]|no=35|nat=ENG|pos=FW}}
{{Fs player|no=39|nat=ENG |pos=FW |name=[[Keinans Deiviss]]}}
{{fs player|no=41|nat=ENG |pos=MF |name=[[Džeikobs Remzijs]]}}
{{fs player|no=44|nat=FRA |pos=MF |name=[[Bubakars Kamara]]}}
{{fs player|no=47|nat=ENG |pos=MF |name=[[Tims Iroegbunams]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (7): 1893–94, 1895–96, 1896–97, 1898–99, 1899–1900, 1909–10, 1980–81
** Vicečempioni (10): 1888–89, 1902–03, 1907–08, 1910–11, 1912–13, 1913–14, 1930–31, 1932–33, 1989–90, 1992–93
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1937–38, 1959–60 
** Vicečempioni (2): 1974–75, 1987–88
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 1886–87, 1894–95, 1896–97, 1904–05, 1912–13, 1919–20, 1956–57
** Finālisti (4): 1891–92, 1923–24, 1999–2000, 2014–15 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1960–61, 1974–75, 1976–77, 1993–94, 1995–96 
** Finālisti (4): 1962–63, 1970–71, 2009–10, 2019–20
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1981
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1981–82
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1982
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2001
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Finālisti (1): 1982

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Aston Villa FC}}
* [http://www.avfc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C.| ]]</text>
      <sha1>dmanycm0sh7i3t03oxt3spnijfee480</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666905</id>
      <parentid>3666899</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:42:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7491" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #7A003C
| bg_color        = #94BEE5
| nos             = ''Aston Villa''
| logo            = [[Attēls:Aston Villa.png|125px]]
| pilns           = ''Aston Villa Football Club''
| iesauka         = ''Villans'', ''The Villa'', &lt;br /&gt;''The Lions'' (lauvas)
| pilsēta         = {{Vieta|Anglija|Birmingema}}
| dib             = 1874
| dib_mēn         = 11
| dib_dat         = 21
| dib_com         =
| stad            = ''[[Villa Park]]''
| ietilp          = 42 682
| prez            = {{flaga|Ēģipte}} Nāsefs Sevīriss
| tren            = {{flaga|Anglija}} [[Stīvens Džerards]]
| līga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez             = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz             = 14. vieta
| pattern_la1 = 
| pattern_b1 = _astonvilla2223h
| pattern_ra1 = 
| pattern_sh1 = _astonvilla2223h
| pattern_so1 = _astonvilla2223h
| leftarm1 = A3C9F9
| body1 = 85001B
| rightarm1 = A3C9F9
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = A3C9F9
| pattern_la2 = _astonvilla2223a
| pattern_b2 = _astonvilla2223a
| pattern_ra2 = _astonvilla2223a
| pattern_sh2 = _astonvilla2223a
| pattern_so2 = _astonvilla2223a
| leftarm2 = A3C9F9
| body2 = A3C9F9
| rightarm2 = A3C9F9
| shorts2 = A3C9F9
| socks2 = 85001B
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

'''''Aston Villa F.C.''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no Vitonas, [[Birmingema]]s, kurš 2019.—2020. gada sezonā spēlēs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Klubs dibināts 1874. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://news.bbc.co.uk/sport1/hi/football/teams/a/aston_villa/default.stm|title=Aston Villa Football Club information |publisher=BBC|accessdate=2007-06-26}}&lt;/ref&gt; Mājas spēles aizvada ''[[Villa Park]]'' stadionā, kur ir 42 682 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.premierleague.com/page/aston-villa |title=Aston Villa football club |publisher=Premier League |accessdate=2008-09-15 |archive-date=2007-11-28 |archive-url=https://web.archive.org/web/20071128014655/http://www.premierleague.com/page/aston-villa }}&lt;/ref&gt; Kluba lielākais sasniegums Eiropas klubu turnīros ir uzvara [[UEFA Čempionu līga|Eiropas Čempionvienību kausā]] 1982. gadā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.uefa.com/uefachampionsleague/season=1981/index.html |title=UEFA Champions League 1981/82 - History |accessdate={{dat|2015|12|2}} |publisher=UEFA.com }}&lt;/ref&gt; Komanda ir septiņas reizes kļuvusi par Anglijas čempioniem (pirms Premjerlīgas izveides) un septiņas reizes uzvarējusi [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.avfc.co.uk/page/HistoryHonours|title=Honours |accessdate={{dat|2015|12|2}} |publisher=Aston Villa F.C. }}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''{{dat|2022|08|04||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.avfc.co.uk/|title=Mens|last=Club|first=Aston Villa Football|website=Aston Villa Football Club|access-date=2021-08-09}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=ARG |pos=GK |name=[[Emiljano Martiness]]}}
{{Fs player|name=[[Metijs Kešs]]|pos=DF|no=2|nat=POL}}
{{fs player|no= 3|nat=BRA |pos=DF |name=[[Djegu Karlušs]]}}
{{fs player|no= 4|nat=ENG |pos=DF |name=[[Ezri Konsa]]}}
{{Fs player|name=[[Tairons Mingss]]|pos=DF|no=5|nat=ENG}}
{{Fs player|no= 6|nat=BRA |pos=MF |name=[[Duglass Luiss]]}}
{{fs player|no= 7|nat=SCO |pos=MF |name=[[Džons Makgins]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{fs player|no= 8|nat=FRA |pos=MF |name=[[Morgans Sansons]]}}
{{fs player|no= 9|nat=ENG |pos=FW |name=[[Denijs Ingss]]}}
{{fs player|no=10|nat=ARG |pos=MF |name=[[Emiljano Buendija]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ENG |pos=FW |name=[[Olijs Voktinss]]}}
{{fs player|no=12|nat=ENG |pos=GK |name=[[Džeds Stīrs]]}}
{{Fs player|no=15|nat=BFA |pos=FW |name=[[Bertrands Traore]]}}
{{Fs player|name=[[Kalems Čemberss]]|pos=DF|no=16|nat=ENG}}
{{Fs player|no=17|nat=SWE |pos=DF |name=[[Ludvigs Āgustinsons]]|other=īrē no [[Sevilla FC|Sevilla]]}}
{{Fs player|no=18|nat=ENG |pos=DF |name=[[Ešlijs Jangs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=19|nat=ZIM |pos=MF |name=[[Marveloss Nakamba]]}}
{{fs player|no=21|nat=NED |pos=MF |name=[[Anvars El Gazi]]}}
{{fs player|no=23|nat=BRA |pos=MF |name=[[Filipi Koutinju]]}}
{{fs player|no=24|nat=FRA |pos=DF |name=[[Frederiks Gilbērs]]}}
{{fs player|no=25|nat=SWE |pos=GK |name=[[Robins Ulsens]]}}
{{Fs player|no=27|nat=FRA |pos=DF |name=[[Likā Diņs]]}}
{{Fs player|no=29|nat=ENG |pos=DF |name=[[Keins Keslers Heidens]]}}
{{Fs player|no=30|nat=ENG |pos=DF |name=[[Kortnijs Hauzs]]}}
{{Fs player|name=[[Leons Beilijs]]|no=31|nat=JAM|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Džeidens Filogens-Bidake]]|no=32|nat=ENG|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Kemerons Ārčers]]|no=35|nat=ENG|pos=FW}}
{{Fs player|no=39|nat=ENG |pos=FW |name=[[Keinans Deiviss]]}}
{{fs player|no=41|nat=ENG |pos=MF |name=[[Džeikobs Remzijs]]}}
{{fs player|no=44|nat=FRA |pos=MF |name=[[Bubakars Kamara]]}}
{{fs player|no=47|nat=ENG |pos=MF |name=[[Tims Iroegbunams]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (7): 1893–94, 1895–96, 1896–97, 1898–99, 1899–1900, 1909–10, 1980–81
** Vicečempioni (10): 1888–89, 1902–03, 1907–08, 1910–11, 1912–13, 1913–14, 1930–31, 1932–33, 1989–90, 1992–93
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1937–38, 1959–60 
** Vicečempioni (2): 1974–75, 1987–88
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (7): 1886–87, 1894–95, 1896–97, 1904–05, 1912–13, 1919–20, 1956–57
** Finālisti (4): 1891–92, 1923–24, 1999–2000, 2014–15 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1960–61, 1974–75, 1976–77, 1993–94, 1995–96 
** Finālisti (4): 1962–63, 1970–71, 2009–10, 2019–20
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1981
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1981–82
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1982
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2001
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Finālisti (1): 1982

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Aston Villa FC}}
* [http://www.avfc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Aston Villa F.C.| ]]</text>
      <sha1>6s2cv2zl463j5hvkc0kegyn4bd2aorb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>West Ham United FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>82614</id>
    <revision>
      <id>3666983</id>
      <parentid>3624290</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:04:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5270" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #FFFFFF
| bg_color    = #990033
| nos         = ''West Ham United''
| logo        = [[Attēls:West Ham United FC logo.svg|150px]]
| pilns       = ''West Ham United Football Club''
| iesauka     = ''The Irons, The Hammers''
| pilsēta     = {{Vieta|Anglija|Londona}}
| dib         = 1895
| dib_com     = ''kā [[Thames Ironworks FC|Thames Ironworks]]''
| stad        = [[Londonas Olimpiskais stadions]]
| ietilp      = 60 000
| prez        = {{flaga|Anglija}} Endrū Bernhards
| tren        = {{flaga|Skotija}} [[Deivids Moizs]]
| līga        = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez         = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz         = 7. vieta
| pattern_la1 = _westham2223h
| pattern_b1 = _westham2223h
| pattern_ra1 = _westham2223h
| pattern_sh1 = _westham2223h
| pattern_so1 = _westham2223hl
| leftarm1 = 80BFFF
| body1 = 7EBFFF
| rightarm1 = 80BFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = 990000
| pattern_la2 = _westham2223a
| pattern_b2 = _westham2223a
| pattern_ra2 = _westham2223a
| pattern_sh2 = _westham2223a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 000000
| body2 = 000000
| rightarm2 = 000000
| shorts2 = 000000
| socks2 = 000000
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

'''''West Ham United F.C.''''' ir [[Anglija|angļu]] [[futbols|futbola]] klubs no [[Aptonparka]]s, [[Londona]]s.  Dibināts [[1895. gads|1895]]. gadā kā ''Thames Ironworks''. Pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Kopš 2016. gada mājas spēles aizvada [[Londonas Olimpiskais stadions|Londonas Olimpiskajā stadionā]].

== Komandas sastāvs ==
''Atjaunots {{dat|2022|8|5||bez}}.''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.whufc.com/teams/first-team/squad|title=Teams First Team View {{!}} West Ham United|website=www.whufc.com|access-date=2020-10-13}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=POL|pos=GK|name=[[Lukašs Fabjaņskis]]}}
{{Fs player|no=2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Bens Džonsons (futbolists)|Bens Džonsons]]}}
{{Fs player|no=3|nat=ENG|pos=DF|name=[[Ārons Kresvels]]}}
{{fs player|no=4|nat=FRA|pos=DF|name=[[Kurts Zumā]]}}
{{Fs player|no=5|nat=CZE|pos=DF|name=[[Vladimirs Coufals]]}}
{{Fs player|no=7|nat=ITA|pos=FW|name=[[Džanluka Skamaka]]}}
{{Fs player|no=8|nat=ESP|pos=MF|name=[[Pablo Fornalss]]}}
{{Fs player|no=9|nat=JAM|pos=MF|name=[[Maikls Antonio]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ARG|pos=MF|name=[[Manuels Lansini]]}}
{{Fs player|no=11|nat=CRO|pos=MF|name=[[Nikola Vlašičs]]}}
{{Fs player|no=12|nat=ENG|pos=MF|name=[[Flins Daunss]]}}
{{Fs player|no=13|nat=FRA|pos=GK|name=[[Alfons Areola]]}}
{{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Kreigs Dosons]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=20|nat=ENG|pos=FW|name=[[Džarods Bouens]]}}
{{Fs player|no=21|nat=ITA|pos=DF|name=[[Andželo Ogbonna]]}}
{{Fs player|no=22|nat=ALG|pos=FW|name=[[Saīds Benrahma]]}}
{{Fs player|no=23|nat=FRA|pos=DF|name=[[Isa Diops]]}}
{{Fs player|no=27|nat=MAR|pos=DF|name=[[Najefs Agerds]]}}
{{Fs player|no=28|nat=CZE|pos=MF|name=[[Tomāšs Součeks]]}}
{{Fs player|no=29|nat=POR|pos=DF|name=[[Gonsalu Kardosu]]}}
{{Fs player|no=34|nat=ENG|pos=GK|name=[[Neitans Trots]]}}
{{Fs player|no=35|nat=IRL|pos=GK|name=[[Darens Rendolfs]]}}
{{Fs player|no=41|nat=ENG|pos=DF|name=[[Deklans Raiss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=45|nat=IRL|pos=FW|name=[[Mipo Odubeko]]}}
{{Fs player|no=50|nat=SCO|pos=DF|name=[[Harisons Ešbijs]]}}
{{Fs player|no=54|nat=IRL|pos=MF|name=[[Konors Koventrijs]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1957–58, 1980–81
** Vicečempioni (3): 1922–23, 1990–91, 1992–93
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (3): 1963–64, 1974–75, 1979–80 
** Finālisti (2): 1922–23, 2005–06
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1965–66, 1980–81
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1964
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1964–65
** Finālisti (1): 1975–76 
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 1999

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.whufc.com/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:West Ham United F.C.| ]]</text>
      <sha1>5pmvd019nbnrgvy3csir7c7wqgkguqe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Slash</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87002</id>
    <revision>
      <id>3667090</id>
      <parentid>3665911</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T06:24:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9929" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|Vārds            = Seuls Hadsons
|Attēls           = Slash live in Rome by Paride.jpg
|Att_izm          = 235px
|Apraksts         = Slash uzstājas 2011. gadā
|Fons             = instrumentālists_bez_vokāla
|Dz_vārds         = Seuls Hadsons
|Dzimis           = {{Dzimšanas datums un vecums|1965|7|23}}
|Miris            = 
|Vieta_dz         = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Vesthamstīda]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]]
|Vieta_mr         = 
|Instrumenti      = [[ģitāra]]
|Žanrs            = [[Smagais roks]]
|Nodarbošanās     = [[ģitārists]], [[dzejnieks]]
|Gadi             = [[1983]] — pašlaik
|Izdevējkompānija = [[UZI Suicide]], [[Geffen Records|Geffen]], [[Koch Entertainment|Koch]], [[RCA Records|RCA]]
|Darbojies_arī    = [[Guns N' Roses]]&lt;br /&gt;[[Slash's Snakepit]]&lt;br /&gt;[[Velvet Revolver]]
|Mlapa            = [http://www.slashonline.com slashonline.com]
|Dzimums          = V
}}

'''Seuls Hadsons''' (''Saul Hudson'', dzimis {{Dat|1965|7|23}}), labāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Slash''', ir bijušais grupas [[Guns N' Roses]] ģitārists un pašreizējais grupas [[Velvet Revolver]] ģitārists.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&amp;newsitemID=34451 |title=BLABBERMOUTH.NET - Slash nosaukts par 'Labāko ģitāristu' ESQUIRE Magazine {{en ikona}} |access-date={{dat|2011|04|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100924134534/http://www.roadrunnerrecords.com/blabbermouth.net/news.aspx?mode=Article&amp;newsitemID=34451 |archivedate={{dat|2010|09|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.rockwalk.com/inductees/inductee.cfm?id=170 Guitar Center's Hollywood Rockwalk {{en ikona}}]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |title=Metal Hammer - Jaunumu raksts {{en ikona}} |access-date={{dat|2010|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080424092230/http://www.metalhammer.co.uk/news/article/?id=46671 |archivedate={{dat|2008|04|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.digitaldreamdoor.com/pages/best_guitarsolo.html 100 Dižākie roka ģitāras solo {{en ikona}}]&lt;/ref&gt;

== Biogrāfija ==
=== Bērnība ===
Seuls Hadsons piedzima 1965. gada 23. jūlijā [[Vesthamstīda|Vesthamstīdā]], [[Londona|Londonā]], [[Anglija|Anglijā]] &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Biogrāfija Snakepit mājaslapā |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; Slash [[afroamerikāņi|afroamerikāņu]] māte, Ola Hadsone, strādāja kā [[Deivids Bovijs|Deivida Bovija]], citu akteru un mūziķu tērpu dizainere, un viņa angļu tēvs, Entonijs Hadsons, bija mākslinieks, kurš izveidojis albumu vākus tādiem mūziķiem kā [[Nīls Jangs]] un [[Džonija Mičela]].&lt;ref&gt;[http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090502082303/http://www.rollingstone.com/news/story/15808331/slash_the_rolling_stone_interview |date={{dat|2009|05|02||bez}} }} ''Rolling Stone Magazine'' intervija {{en ikona}}], issue #596&lt;/ref&gt;

Slash uzauga [[Stoka pie Trentas|Stokā pie Trentas]], [[Stefordšīra|Stefordšīrā]]. Kad viņam bija 11 gadu, viņi pārvācās uz [[Losandželosa|Losandželosu]]. Viņa vecāki izšķīrās un viņš galvenokārt dzīvoja ar māti. Iesauku &quot;Slash&quot; viņam iedeva ģimenes draugs [[Sīmors Kasels]], jo viņš &quot;visu laiku steidzās, pārmetās no vienas lietas uz citu.&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.snakepit.org/bio.html |title=Snakepit.org |access-date={{dat|2007|05|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070518132252/http://www.snakepit.org/bio.html |archivedate={{dat|2007|05|18||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |title=Swindle Magazine |access-date={{dat|2011|04|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100910081856/http://swindlemagazine.com/issueicons/slash/ |archivedate={{dat|2010|09|10||bez}} }}&lt;/ref&gt;

== Diskogrāfija ==

=== Guns N' Roses ===
* [[Live ?!*@ Like a Suicide]] ([[1986]])
* [[Appetite for Destruction]] ([[1987]])
* [[EP (Live from the Jungle)]] ([[1987]])
* [[G N' R Lies]] ([[1988]])
* [[Use Your Illusion I]] ([[1991]])
* [[Use Your Illusion II]] ([[1991]])
* [[The Spaghetti Incident?]] ([[1993]])
* [[Use Your Illusion]] ([[1998]])
* [[Live Era: '87–'93]] ([[1999]])
* [[Greatest Hits (Guns N' Roses albums)|Greatest Hits]] ([[2004]])

=== Slash's Snakepit ===

* [[It's Five O'Clock Somewhere]] ([[2004]])
* [[Ain't Life Grand]]	([[2007. gads|2007]])

=== Velvet Revolver ===

* [[Contraband]] ([[1995]])
* [[Libertad]] ([[1995]])

=== Solo ===

* [[Slash &amp; Friends]] ([[2010. gads|2010]])

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{mūziķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1965. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu mūziķi]]</text>
      <sha1>9gflviubukip7glzayxvcguj84pqn87</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gulbenes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>87481</id>
    <revision>
      <id>3667128</id>
      <parentid>3599349</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:54:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Etniskais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11298" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Gulbenes novads
| karte             = Gulbenes novads karte 2021.png
| karte2            = Gulbenes novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Gulbenes novads
| ģerboņa_attēls    = LVA_Gulbenes_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Gulbenes novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Gulbenes novads Flag.png
| karoga_nosaukums  = Gulbenes novada karogs
| centrs            = Gulbene
| mērs              = [[Normunds Audzišs]]
| mērs_partija      = [[ZZS]]
| platība           = 1872&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gulbene.lv/lv/nvd/trraxt/1613-teritv|title=Vispārīgs teritorijas raksturojums |access-date={{dat|2021|12|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 19 619&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2021
| blīvums           = {{#expr: 19619 / 1872 round 1}}
| izveidots         = 2009
| teritorijas       = {{collapsible list|title=1 pilsēta un&lt;br /&gt;13 pagasti:|&lt;br /&gt;[[Beļavas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Daukstu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Druvienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Gulbenes pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Galgauskas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaungulbenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lejasciema pagasts]]&lt;br /&gt;[[Litenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lizuma pagasts]]&lt;br /&gt;[[Līgo pagasts]]&lt;br /&gt;[[Rankas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Stāmerienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Stradu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Tirzas pagasts]]}}
| mājaslapa         = www.gulbene.lv
}}

'''Gulbenes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]]. Novads izveidots [[2009. gads|2009. gadā]], apvienojot visas bijušā [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajona]] pašvaldības. Robežojas ziemeļos ar [[Alūksnes novads|Alūksnes]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novadiem, austrumos ar [[Balvu novads|Balvu novadu]], dienvidos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]] un rietumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]].

Novada teritorijas kopplatība ir {{nobr|187 220}} ha jeb 1872 km². No tiem meži aizņem 95 607 ha. Novada centrs [[Gulbene]] atrodas [[Gulbenes paugurvalnis|Gulbenes paugurvaļņa]] dienvidu nogāzē, pārsvarā līdzenā teritorijā. Pilsētas augstākais punkts ir 145 metri virs jūras līmeņa.

== Daba ==

Novada ziemeļrietumu daļā atrodas [[Vidusgaujas ieplaka]], rietumos — [[Vidzemes Centrālā augstiene]] ar augstumiem, kas pārsniedz 200 m [[vjl]] (līdz 235 m), vidusdaļā Gulbenes paugurvalnis ar platumu 5-10 km un augstumiem 120-170 m ([[Beļavas pilskalns]] 178 m) un osu grēdām dienvidos (t. sk. Liedes kalni),&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|607}}&lt;/ref&gt; dienvidaustrumos [[Lubāna līdzenums]]. Augsnes: velēnu vidēji podzolētās, velēngleja, kūdras podzolētās gleja (g.k. gar Pededzi). Derīgie izrakteņi: māls, smilts, grants, saldūdens kaļķi, kūdra ([[Lielais Mārku purvs]]).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā +16,5 °C. Nokrišņu daudzums 600 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|3|674}}&lt;/ref&gt;

=== Lielākās upes ===
* [[Daugava]]s baseina: [[Pededze]], [[Liede]].
* [[Gauja]]s baseina: Gauja, [[Tirza (upe)|Tirza]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielākie ezeri — [[Ludza ezers]] (2,8 km²), [[Ušurs]] (1,6 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
13. gadsimta sākumā novada teritorija ietilpa [[Tālava]]s un [[Atzele]]s zemēs.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; Rakstītos avotos Gulbenes pilsnovads (''Gulbana'') pirmoreiz minēts 1224. gada [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līgumā]] starp [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapu]]. Pēc vienas hipotēzes, [[Druviena]]s nosaukumā saglabājies novada senā valdnieka [[Drivinalds|Drivinalda]] vārds.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe001.htm |title=Švābe, A. Tālava. Grām: Švābe, A. Straumes un avoti. III sējums. Sakārtojusi Švābe, L. Lincoln (Nebraska): Pilskalns, 1965. 393 lpp.&gt;179.-210.lpp. |access-date={{dat|2015|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151124042412/http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe001.htm |archivedate={{dat|2015|11|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No 13. līdz 16. gadsimtam novads atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Latviešu gals|Latviešu galā]], 1340. gadā uz senā satiksmes ceļa apmēram pusceļā starp [[Cesvaines pils|Cesvaines]] un [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes]] pilīm uzcēla [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes mūra pili]] (''Schwanenburg''), kas kļuva par novada pārvaldes centru. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā 1559. gadā pēc uzvaras [[Tirzas kauja|Tirzas kaujā]] Gulbenes pili ieņēma [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] Gulbenes pils krieviski nodēvēta par ''Шванцбург'', pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovadu iekļāva [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijā]].

Pēc [[Zviedru Vidzeme|Vidzemes]] iekarošanas Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs|Gustavs Ādolfs]] Gulbenes [[draudzes novads|draudzes novadu]] uzdāvināja ģenerālim G. Hornam, bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā [[muiža]] nonāca Zviedrijas valsts īpašumā.

Pēc Vidzemes pievienošanas [[Krievijas impērija]]i tagadējā Gulbenes novadā uzceltas vairākas greznas muižu kungu mājas. 1750. gadā feldmaršalam [[Frīdrihs fon Bergs|Frīdriham fon Bergam]] piederošajā [[Beļava]]s muižā (''Kortenhof'') uzcelta baroka stila kungu māja, pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. 1802. gadā [[fon Volfu dzimta|Johans Gotlībs fon Volfs]] iegādājās Vecgulbenes muižu, kurā uzcēla divas pilis ([[Gulbenes Baltā pils|Balto]] un [[Gulbenes Sarkanā pils|Sarkano pili]]). 1835. gadā historisma stilā celta [[Stāmerienas muiža]]s kungu māja, savukārt [[Jaungulbenes muiža]]s kungu māja būvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.

1903. gadā tika izbūvēts [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņu—Valkas]] šaursliežu [[dzelzceļš]] un uzbūvēta [[Gulbene (stacija)|Gulbenes stacija]].

== Teritoriālais iedalījums ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|- 
| 1. || [[Gulbene]] || Pilsēta || - || 7407
|-
| 2. || [[Litene]] || Ciems || Litenes || 663
|-
| 3. || [[Lizums]] || Ciems || Lizuma || 577
|-
| 4. || [[Stāķi]] || Ciems || Stradu || 483
|-
| 5. || [[Ranka]] || Ciems || Rankas || 461
|-
| 6. || [[Lejasciems]] || Ciems || Lejasciema || 460
|-
| 7. || [[Jaungulbene]] || Ciems || Jaungulbenes || 440
|-
| 8. || [[Šķieneri]] || Ciems || Stradu || 352
|-
| 9. || [[Stari]] || Ciems || Daukstu || 293
|-
| 10. || [[Vecstāmeriena]] || Ciems || Stāmerienas || 249
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Gulbenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (16833)   |green|88}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1575)      |red|8}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (153)      |blue|1}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (146)   |black|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (109)         |pink|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (255)     |purple|1}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] Gulbenes novadā ievēlēja 17 deputātus no 4 partiju kandidātu sarakstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=X529HnKejmjGyYeQG2yYjQ==|website=pv2017.cvk.lv|title=pv2017.cvk.lv. ElectionResults|access-date=2019-06-02}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
! style=&quot;background:#ccc&quot; |
! style=&quot;background:#ccc&quot; | Frakcija
! style=&quot;background:#ccc&quot; | Mandātu skaits
|-
| style=&quot;background:#258B4C&quot; |
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align: center&quot; | 6
|-
| style=&quot;background:#1f355e&quot; |
| [[Reģionu alianse]]
| style=&quot;text-align: center&quot; | 4
|-
| style=&quot;background:#99CC33&quot; |
| [[Vienotība]]
| style=&quot;text-align: center&quot; | 4
|-
| style=&quot;background:#8B1A1A&quot; |
| [[Atmoda (partija)|Atmoda]]
| style=&quot;text-align: center&quot; | 3
|}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte]] (1683—1759), Vidzemes [[hernhūtiešu kustība]]s veidotāja
* [[Oto Bērtiņš]] (1818—?), gleznotājs
* [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929), īstajā vārdā Jānis Jaunzemis, rakstnieks
* [[Jānis Misiņš]] (1862—1945), bibliogrāfs
* [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955), gleznotājs, interjerists
* [[Voldemārs Maldonis]] (1870—1941), luterāņu mācītājs, teologs un filozofs
* [[Jānis Poruks]] (1871—1911), rakstnieks un dzejnieks
* [[Andrievs Niedra]] (1871—1942), luterāņu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks
* [[Andrejs Priedkalns]] (1873—1923), ārsts un sabiedriskais darbinieks
* [[Augusts Malvess]] (1878—1951), arhitekts
* [[Voldemārs Irbe]] (1893—1944), mākslinieks
* [[Leo Svemps]] (1897—1975), gleznotājs
* [[Mariss Vētra]] (1901—1965), īstajā vārdā Morics Blumbergs, dziedātājs un rakstnieks
* [[Sergejs Duks]] (1902—1973), koru diriģents, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
* [[Imants Kokars]] (1921—2011), kordiriģents
* [[Gido Kokars]] (1921), kordiriģents
* [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000), aktrise
* [[Imants Cepītis]] (1935—1993), kordiriģents
* [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000), aktieris
* [[Ruta Muceniece]] (1950), [[farmakoloģija|farmakoloģe]], [[Latvijas Universitāte]]s profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s īstenā locekle (2008)
* [[Andris Kravalis]] (1967), katoļu bīskaps
* [[Madara Līduma]] (1982), biatloniste
* [[Daumants Dreiškens]] (1984), bobslejists

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Gulbenes novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Gulbene raudteejaam 11.JPG|Gulbenes dzelzceļa stacija
Stameriena manor 2013 02.jpg|[[Stāmerienas muiža]]s pils
Litene Manor, 2013, 3.jpg|Litenes muižas kungu māja
Jaungulbene Manor, 2013, 1.jpg|Jaungulbenes muižas pils
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa|www.gulbene.lv}}

{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Gulbenes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>ioyt7pitezuq9iokbpnb8k2ogiky9e4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667132</id>
      <parentid>3667128</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:15:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11310" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Gulbenes novads
| karte             = Gulbenes novads karte 2021.png
| karte2            = Gulbenes novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Gulbenes novads
| ģerboņa_attēls    = LVA_Gulbenes_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Gulbenes novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Gulbenes novads Flag.png
| karoga_nosaukums  = Gulbenes novada karogs
| centrs            = Gulbene
| mērs              = [[Normunds Audzišs]]
| mērs_partija      = [[ZZS]]
| platība           = 1872&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.gulbene.lv/lv/nvd/trraxt/1613-teritv|title=Vispārīgs teritorijas raksturojums |access-date={{dat|2021|12|29||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji       = 19 619&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2021
| blīvums           = {{#expr: 19619 / 1872 round 1}}
| izveidots         = 2009
| teritorijas       = {{collapsible list|title=1 pilsēta un&lt;br /&gt;13 pagasti:|&lt;br /&gt;[[Beļavas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Daukstu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Druvienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Gulbenes pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Galgauskas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Jaungulbenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lejasciema pagasts]]&lt;br /&gt;[[Litenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lizuma pagasts]]&lt;br /&gt;[[Līgo pagasts]]&lt;br /&gt;[[Rankas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Stāmerienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Stradu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Tirzas pagasts]]}}
| mājaslapa         = www.gulbene.lv
}}

'''Gulbenes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums (2009)|administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā izveidota [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]]. Novads izveidots [[2009. gads|2009. gadā]], apvienojot visas bijušā [[Gulbenes rajons|Gulbenes rajona]] pašvaldības. Robežojas ziemeļos ar [[Alūksnes novads|Alūksnes]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes]] novadiem, austrumos ar [[Balvu novads|Balvu novadu]], dienvidos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]] un rietumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]].

Novada teritorijas kopplatība ir {{nobr|187 220}} ha jeb 1872 km². No tiem meži aizņem 95 607 ha. Novada centrs [[Gulbene]] atrodas [[Gulbenes paugurvalnis|Gulbenes paugurvaļņa]] dienvidu nogāzē, pārsvarā līdzenā teritorijā. Pilsētas augstākais punkts ir 145 metri virs jūras līmeņa.

== Daba ==

Novada ziemeļrietumu daļā atrodas [[Vidusgaujas ieplaka]], rietumos — [[Vidzemes Centrālā augstiene]] ar augstumiem, kas pārsniedz 200 m [[vjl]] (līdz 235 m), vidusdaļā Gulbenes paugurvalnis ar platumu 5-10 km un augstumiem 120-170 m ([[Beļavas pilskalns]] 178 m) un osu grēdām dienvidos (t. sk. Liedes kalni),&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|607}}&lt;/ref&gt; dienvidaustrumos [[Lubāna līdzenums]]. Augsnes: velēnu vidēji podzolētās, velēngleja, kūdras podzolētās gleja (g.k. gar Pededzi). Derīgie izrakteņi: māls, smilts, grants, saldūdens kaļķi, kūdra ([[Lielais Mārku purvs]]).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā +16,5 °C. Nokrišņu daudzums 600 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|3|674}}&lt;/ref&gt;

=== Lielākās upes ===
* [[Daugava]]s baseina: [[Pededze]], [[Liede]].
* [[Gauja]]s baseina: Gauja, [[Tirza (upe)|Tirza]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielākie ezeri — [[Ludza ezers]] (2,8 km²), [[Ušurs]] (1,6 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
13. gadsimta sākumā novada teritorija ietilpa [[Tālava]]s un [[Atzele]]s zemēs.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; Rakstītos avotos Gulbenes pilsnovads (''Gulbana'') pirmoreiz minēts 1224. gada [[Tālavas dalīšanas līgums|Tālavas dalīšanas līgumā]] starp [[Zobenbrāļu ordenis|Zobenbrāļu ordeni]] un [[Rīgas bīskapija|Rīgas bīskapu]]. Pēc vienas hipotēzes, [[Druviena]]s nosaukumā saglabājies novada senā valdnieka [[Drivinalds|Drivinalda]] vārds.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe001.htm |title=Švābe, A. Tālava. Grām: Švābe, A. Straumes un avoti. III sējums. Sakārtojusi Švābe, L. Lincoln (Nebraska): Pilskalns, 1965. 393 lpp.&gt;179.-210.lpp. |access-date={{dat|2015|09|25||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20151124042412/http://www.old.historia.lv/alfabets/T/ta/talava/raksti/shvabe001.htm |archivedate={{dat|2015|11|24||bez}} }}&lt;/ref&gt;

No 13. līdz 16. gadsimtam novads atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Latviešu gals|Latviešu galā]], 1340. gadā uz senā satiksmes ceļa apmēram pusceļā starp [[Cesvaines pils|Cesvaines]] un [[Alūksnes viduslaiku pils|Alūksnes]] pilīm uzcēla [[Gulbenes viduslaiku pils|Gulbenes mūra pili]] (''Schwanenburg''), kas kļuva par novada pārvaldes centru. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] sākumā 1559. gadā pēc uzvaras [[Tirzas kauja|Tirzas kaujā]] Gulbenes pili ieņēma [[Ivans IV|Ivana IV]] karaspēks. Kādu laiku pils pakļāvās Livonijas karalim [[Magnuss (Livonijas karalis)|Magnusam]], bet 1577. gadā tā atkal nonāca krievu karaspēka rokās. 1582. gada [[Jamas Zapoļskas miera līgums|Jamas Zapoļskas miera līgumā]] Gulbenes pils krieviski nodēvēta par ''Шванцбург'', pēc līguma noslēgšanas Gulbenes pilsnovadu iekļāva [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas kopvalstij]] piederošās [[Livonijas Pārdaugavas hercogiste]]s [[Cēsu vaivadija|Cēsu vaivadijā]].

Pēc [[Zviedru Vidzeme|Vidzemes]] iekarošanas Zviedrijas karalis [[Gustavs II Ādolfs|Gustavs Ādolfs]] Gulbenes [[draudzes novads|draudzes novadu]] uzdāvināja ģenerālim G. Hornam, bet pēc muižu redukcijas 17. gs beigās šeit iekārtotā [[muiža]] nonāca Zviedrijas valsts īpašumā.

Pēc Vidzemes pievienošanas [[Krievijas impērija]]i tagadējā Gulbenes novadā uzceltas vairākas greznas muižu kungu mājas. 1750. gadā feldmaršalam [[Frīdrihs fon Bergs|Frīdriham fon Bergam]] piederošajā [[Beļava]]s muižā (''Kortenhof'') uzcelta baroka stila kungu māja, pēc viņa nāves muižas parkā uzcēla panteonam līdzīgu kapliču. 1802. gadā [[fon Volfu dzimta|Johans Gotlībs fon Volfs]] iegādājās Vecgulbenes muižu, kurā uzcēla divas pilis ([[Gulbenes Baltā pils|Balto]] un [[Gulbenes Sarkanā pils|Sarkano pili]]). 1835. gadā historisma stilā celta [[Stāmerienas muiža]]s kungu māja, savukārt [[Jaungulbenes muiža]]s kungu māja būvēta ap 1878. gadu angļu neogotikas stilā.

1903. gadā tika izbūvēts [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņu—Valkas]] šaursliežu [[dzelzceļš]] un uzbūvēta [[Gulbene (stacija)|Gulbenes stacija]].

== Teritoriālais iedalījums ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|- 
| 1. || [[Gulbene]] || Pilsēta || - || 7407
|-
| 2. || [[Litene]] || Ciems || Litenes || 663
|-
| 3. || [[Lizums]] || Ciems || Lizuma || 577
|-
| 4. || [[Stāķi]] || Ciems || Stradu || 483
|-
| 5. || [[Ranka]] || Ciems || Rankas || 461
|-
| 6. || [[Lejasciems]] || Ciems || Lejasciema || 460
|-
| 7. || [[Jaungulbene]] || Ciems || Jaungulbenes || 440
|-
| 8. || [[Šķieneri]] || Ciems || Stradu || 352
|-
| 9. || [[Stari]] || Ciems || Daukstu || 293
|-
| 10. || [[Vecstāmeriena]] || Ciems || Stāmerienas || 249
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Gulbenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (16833)   |green|88.3}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1575)      |red|8.3}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (153)      |blue|0.8}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (146)   |black|0.8}}
{{bar percent|[[Poļi]] (109)         |pink|0.6}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (255)     |purple|1.3}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
[[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]] Gulbenes novadā ievēlēja 17 deputātus no 4 partiju kandidātu sarakstiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=X529HnKejmjGyYeQG2yYjQ==|website=pv2017.cvk.lv|title=pv2017.cvk.lv. ElectionResults|access-date=2019-06-02}}&lt;/ref&gt;
{| class=&quot;wikitable&quot;
! style=&quot;background:#ccc&quot; |
! style=&quot;background:#ccc&quot; | Frakcija
! style=&quot;background:#ccc&quot; | Mandātu skaits
|-
| style=&quot;background:#258B4C&quot; |
| [[Zaļo un Zemnieku savienība]]
| style=&quot;text-align: center&quot; | 6
|-
| style=&quot;background:#1f355e&quot; |
| [[Reģionu alianse]]
| style=&quot;text-align: center&quot; | 4
|-
| style=&quot;background:#99CC33&quot; |
| [[Vienotība]]
| style=&quot;text-align: center&quot; | 4
|-
| style=&quot;background:#8B1A1A&quot; |
| [[Atmoda (partija)|Atmoda]]
| style=&quot;text-align: center&quot; | 3
|}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Magdalēna Elizabete fon Hallarte]] (1683—1759), Vidzemes [[hernhūtiešu kustība]]s veidotāja
* [[Oto Bērtiņš]] (1818—?), gleznotājs
* [[Apsīšu Jēkabs]] (1858—1929), īstajā vārdā Jānis Jaunzemis, rakstnieks
* [[Jānis Misiņš]] (1862—1945), bibliogrāfs
* [[Jūlijs Madernieks]] (1870—1955), gleznotājs, interjerists
* [[Voldemārs Maldonis]] (1870—1941), luterāņu mācītājs, teologs un filozofs
* [[Jānis Poruks]] (1871—1911), rakstnieks un dzejnieks
* [[Andrievs Niedra]] (1871—1942), luterāņu mācītājs, sabiedriskais darbinieks, politiķis, rakstnieks
* [[Andrejs Priedkalns]] (1873—1923), ārsts un sabiedriskais darbinieks
* [[Augusts Malvess]] (1878—1951), arhitekts
* [[Voldemārs Irbe]] (1893—1944), mākslinieks
* [[Leo Svemps]] (1897—1975), gleznotājs
* [[Mariss Vētra]] (1901—1965), īstajā vārdā Morics Blumbergs, dziedātājs un rakstnieks
* [[Sergejs Duks]] (1902—1973), koru diriģents, viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem
* [[Imants Kokars]] (1921—2011), kordiriģents
* [[Gido Kokars]] (1921), kordiriģents
* [[Antra Liedskalniņa]] (1930—2000), aktrise
* [[Imants Cepītis]] (1935—1993), kordiriģents
* [[Uldis Pūcītis]] (1937—2000), aktieris
* [[Ruta Muceniece]] (1950), [[farmakoloģija|farmakoloģe]], [[Latvijas Universitāte]]s profesore, [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s īstenā locekle (2008)
* [[Andris Kravalis]] (1967), katoļu bīskaps
* [[Madara Līduma]] (1982), biatloniste
* [[Daumants Dreiškens]] (1984), bobslejists

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Gulbenes novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Gulbene raudteejaam 11.JPG|Gulbenes dzelzceļa stacija
Stameriena manor 2013 02.jpg|[[Stāmerienas muiža]]s pils
Litene Manor, 2013, 3.jpg|Litenes muižas kungu māja
Jaungulbene Manor, 2013, 1.jpg|Jaungulbenes muižas pils
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa|www.gulbene.lv}}

{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Gulbenes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>a07do7vgtfmnwdvl3tgd4v5p2flth7r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ugedejs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90245</id>
    <revision>
      <id>3666930</id>
      <parentid>3479202</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:37:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2904" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Ugedejs
| vārds_orģ           =''Өгөөдэй хаан''
| attēls              =YuanEmperorAlbumOgedeiPortrait.jpg
| amats               =Mongoļu kagans
| term_sākums         =[[1229]]. gads
| term_beigas         =[[1241]]. gads
| priekštecis         =[[Čingishans]]
| pēctecis            =[[Gujugs]]
| dzim_dati           =ap [[1186]]. gadu
| dzim_vieta          =
| mir_dati            =[[1241]]. gadā
| mir_vieta           =[[Mongolija]]
| partija             =
| dzīvesb             =[[Turegene]]
| bērni               =[[Gujugs]], [[Kaidu]], [[Kadans]]
| alma_mater          =
| paraksts            =
}}

'''Ugedejs''' ({{val|mn|Өгэдэй}}; dzimis ap [[1186]]. gadu, miris [[1241]]. gadā) bija [[Čingishans|Čingishana]] trešais dēls un pēc Čingishana otrais [[mongoļi|mongoļu]] lielhans vai [[kagans]] ({{val|mn|хаган}}). Ugedeja laikā [[Mongoļu impērija]] sasniedza savas varenības virsotni.

Jau jaunības dienās piedalījās tēva militārajās kampaņās. Pēc tam, kad 1206. gadā Čingishans deklarēja sevi par kaganu, Ugedejs piedalījās Čingishana cīņās pret [[Cjinu dinastija|Cjinu dinastiju]] un [[Horezma|Horezmu]].

Čingishans mira 1227. gadā, bet ilgi pirms tam Ugedeju bija pasludinājis par savu mantinieku un 1229. gadā [[kurultajs]] to apstiprināja.

Ugedeja vadībā mongoļi iekaroja [[Persija|Persiju]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Armēnija|Armēniju]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Alānija|Alāniju]] un [[Koreja|Koreju]]. [[Subutajs|Subutaja]] vadībā tika sagrauta [[Volgas Bulgārija]] un [[Kijevas Krievzeme]]. Mongoļi iebruka arī Centrāleiropā, 1241. gadā sakaudami apvienotos [[Polija|poļu]], [[Čehija|čehu]], [[Teitoņu ordenis|teitoņu]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] spēkus [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]], bet [[Muhi kauja|Muhi kaujā]] — [[Ungārija|ungārus]]. Tika plānots turpināt iebrukumu Eiropā, tomēr 1241. gadā Ugedejs pēkšņi mira un mongoļi atkāpās, lai ievēlētu jaunu kaganu.

Ugedejs formalizēja valsts pārvaldi un tajā bija cilvēki no visām galvenajām mongoļu valsts reliģijām — [[kristietība]]s, [[islāms|islāma]] un [[konfūcisms|konfūcisma]], kaut arī pati valsts darbojās pēc [[jasa]]s principiem. Ugedejs izveidoja mongoļu impērijas galvaspilsētu — [[Karakoruma|Karakorumu]]. Ugedejs par savu pēcteci izvēlējās mazdēlu Širemumu, tomēr pēc tam, kad četrus gadus kā reģente bija valdījusi Ugedeja sieva [[Turegene]], par nākomo mongoļu kaganu kļuva Ugedeja dēls [[Gujugs]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bordžiginu dinastija]]
[[Kategorija:1186. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1241. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mongoļu kagani]]</text>
      <sha1>ogeou9kjrgevciiq3fw8g4f6rawmobh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666934</id>
      <parentid>3666930</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:41:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2925" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Ugedejs
| vārds_orģ           =''Өгөөдэй хаан''
| attēls              =YuanEmperorAlbumOgedeiPortrait.jpg
| amats               =Mongoļu kagans
| term_sākums         =[[1229]]. gads
| term_beigas         =[[1241]]. gads
| priekštecis         =[[Čingishans]]
| pēctecis            =[[Gujugs]]
| dzim_dati           =ap [[1186]]. gadu
| dzim_vieta          =
| mir_dati            =[[1241]]. gadā
| mir_vieta           =[[Mongolija]]
| partija             =
| dzīvesb             =[[Turegene]]
| bērni               =[[Gujugs]], [[Kaidu]], [[Kadans]]
| alma_mater          =
| paraksts            =
}}

'''Ugedejs''' ({{val|mn|Өгэдэй}}; dzimis ap [[1186]]. gadu, miris [[1241]]. gadā) bija [[Čingishans|Čingishana]] trešais dēls un pēc Čingishana otrais [[mongoļi|mongoļu]] lielhans vai [[kagans]] ({{val|mn|хаган}}). Ugedeja laikā [[Mongoļu impērija]] sasniedza savas varenības virsotni.

== Dzīvesgājums ==
Jau jaunības dienās piedalījās tēva militārajās kampaņās. Pēc tam, kad 1206. gadā Čingishans deklarēja sevi par kaganu, Ugedejs piedalījās Čingishana cīņās pret [[Cjinu dinastija|Cjinu dinastiju]] un [[Horezma|Horezmu]].

Čingishans mira 1227. gadā, bet ilgi pirms tam Ugedeju bija pasludinājis par savu mantinieku un 1229. gadā [[kurultajs]] to apstiprināja.

Ugedeja vadībā mongoļi iekaroja [[Persija|Persiju]], [[Ķīna|Ķīnu]], [[Armēnija|Armēniju]], [[Gruzija|Gruziju]], [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], [[Alānija|Alāniju]] un [[Koreja|Koreju]]. [[Subutajs|Subutaja]] vadībā tika sagrauta [[Volgas Bulgārija]] un [[Kijevas Krievzeme]]. Mongoļi iebruka arī Centrāleiropā, 1241. gadā sakaudami apvienotos [[Polija|poļu]], [[Čehija|čehu]], [[Teitoņu ordenis|teitoņu]] un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] spēkus [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]], bet [[Muhi kauja|Muhi kaujā]] — [[Ungārija|ungārus]]. Tika plānots turpināt iebrukumu Eiropā, tomēr 1241. gadā Ugedejs pēkšņi mira un mongoļi atkāpās, lai ievēlētu jaunu kaganu.

Ugedejs formalizēja valsts pārvaldi un tajā bija cilvēki no visām galvenajām mongoļu valsts reliģijām — [[kristietība]]s, [[islāms|islāma]] un [[konfūcisms|konfūcisma]], kaut arī pati valsts darbojās pēc [[jasa]]s principiem. Ugedejs izveidoja mongoļu impērijas galvaspilsētu — [[Karakoruma|Karakorumu]]. Ugedejs par savu pēcteci izvēlējās mazdēlu Širemumu, tomēr pēc tam, kad četrus gadus kā reģente bija valdījusi Ugedeja sieva [[Turegene]], par nākomo mongoļu kaganu kļuva Ugedeja dēls [[Gujugs]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bordžiginu dinastija]]
[[Kategorija:1186. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1241. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mongoļu kagani]]</text>
      <sha1>n8xyg41f1lvids2jr4ci5yem6hvu9sc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Līvānu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90646</id>
    <revision>
      <id>3667173</id>
      <parentid>3533421</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:51:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Etniskais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6786" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Līvānu novads
| karte             = Līvānu novada karte 2021.png
| karte2            = Līvānu novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Līvānu novads
| ģerboņa_attēls    = LVA Līvānu novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Līvānu novada ģerbonis &lt;!-- Pirms ģerboņa norādīt pilsētu, kādai tas pieder --&gt;
| karoga_attēls     = Flag of Līvānu novads.png
| karoga_nosaukums  = Līvānu novada karogs
| centrs            = Līvāni
| platība           = 624,6
| iedzīvotāji       = 12 448&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2017
| blīvums           = {{#expr: 12448 / 624.6 round 1}}
| izveidots         = 1999
| likvidēts         =
| mērs              = [[Andris Vaivods]]
| mērs_partija      = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
| mērs_gads         =
| teritorijas       = [[Jersikas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Līvāni|Līvānu pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Rožupes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Rudzātu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Sutru pagasts]]&lt;br /&gt;[[Turku pagasts]]
| pakalpojumu_centri= &lt;!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --&gt;
| mājaslapa         = www.livani.lv
}}

'''Līvānu novads''' ir 1999. gadā izveidota pašvaldība [[Latgale]]s rietumu daļā, [[Daugava]]s krastā, kurai 2009. gadā pievienoja bijušā [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[Jersikas pagasts|Jersikas]], [[Rudzātu pagasts|Rudzātu]] un [[Sutru pagasts|Sutru]] pagastus. Robežojas ziemeļos un rietumos ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadu]], dienvidos ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], kā arī dienvidos un austrumos ar [[Preiļu novads|Preiļu novadu]]. Novada centrs atrodas [[Līvāni|Līvānos]].

== Daba ==
Novads atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: [[māls]], [[dolomīts]], [[kvarcs|kvarca]] [[smilts]], [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;Sēta&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās.

Līvānu novadu šķērso divas lielas upes — [[Daugava]] un [[Dubna]], kura [[Līvāni|Līvānos]] ietek Daugavā. Caur novadu tek arī [[Nereta]], Dubnas pietekas [[Feimanka]], [[Sanaude]], [[Sauna (upe)|Sauna]] un [[Ūša]]. Novadā ir 12 ezeri, lielākie no kuriem [[Daguma ezers]] (54 ha) un [[Jersikas ezers]] (44 ha).&lt;ref name=&quot;LĢIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada apdzīvotība zināma kopš [[neolīts|neolīta]]. Izdevīgā vieta pie Daugavas un Dubnas satekas, kur tagad atrodas Līvāni, piesaistīja Daugavas tirdzniecības ceļa tirgotājus, un pirms 1000 gadiem tajā izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne Dubna. Kopš 1289. gada šajā vietā zināma [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Dubnas pils. 1533. gadā šeit uzcēla muižu - Līvenhofu. Lauksaimnieciski neizdevīgā teritorija mudināja šeit attīstīt amatniecību, bet vēlāk rūpniecību. Atšķirībā no Līvāniem, Jersika kopš 9. gadsimta attīstījās kā nocietinājums un lielas teritorijas administratīvais centrs.&lt;ref&gt;[https://www.livani.lv/lv/vesture Līvāni. Vēsture]&lt;/ref&gt; 13. gadsimta sākumā Jersiku un visu Daugavas ūdensceļu iekaroja krustneši, pēc tam pamazām izplatot savu varu arī pār apkaimes teritorijām.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Jersikas pagasts]], [[Līvānu pilsēta]], [[Rožupes pagasts]], [[Rudzātu pagasts]], [[Sutru pagasts]], [[Turku pagasts]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref name=&quot;LĢIA&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Līvāni]] || Pilsēta || — || 7552
|-
| 2. || [[Rudzāti]] || Ciems || Rudzātu || 282
|-
| 3. || [[Rožupe]] || Ciems || Rožupes || 271
|-
| 4. || [[Sutri]] || Ciems || Sutru || 142
|-
| 5. || [[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upinīki]] || Ciems || Jersikas || 149
|-
| 6. || [[Jaunsilavas]] || Ciems || Turku || 123
|-
| 7. || [[Jersika (ciems)|Jersika]] || Ciems || Jersikas || 78
|-
| 8. || [[Turki]] || Ciems || Turku || 56
|-
| 9. || [[Muktupovuli]] || Ciems || Rožupes || 47
|-
| 10. || [[Vuceni]] || Ciems || Jersikas || 39
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Līvānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (7296)   |green|70}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2505)      |red|24}}
{{bar percent|[[Poļi]] (169)         |pink|2}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (167)   |black|2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (99)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (207)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|2827
|70.32
|11
|-
|[[Latvijas Reģionu apvienība]]
|566
|14.08
|2
|-
|[[Saskaņa]]
|546
|13.58
|2
|}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Jēkabs Graubiņš]] (1886-1961), komponists, mūzikas kritiķis un pedagogs
* [[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandrs]] (1939), [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]]
* [[Romualds Ancāns]] (1944-2011), aktieris   
* [[Jānis Cakuls]] (1926), katoļu bīskaps

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Līvānu novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Daugava pie Jersikas pilskalna 2002-06-29 - panoramio.jpg|Daugava pie Jersikas
IMG 8213 iso ПЦDubna8.jpg|Dubna
Rudzātu baznīca 2001-08-11.jpg|Rudzātu baznīca
Pārceltuve pāri Daugavai (3).jpg|Līvānu pārceltuve
Cinderella shoes - panoramio.jpg|Līvānu stikls
Līvānu katoļu baznīca.jpg|Līvānu katoļu baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.livani.lv}}
* [http://www.livanub.lv/index.php?novads=novads&amp;active=1 Līvānu novada centrālā bibliotēka]


{{Novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Preiļu rajons}}

[[Kategorija:Līvānu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>os6det23xzllo4ij3eteomaph4ous1d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667238</id>
      <parentid>3667173</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:58:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6798" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Līvānu novads
| karte             = Līvānu novada karte 2021.png
| karte2            = Līvānu novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Līvānu novads
| ģerboņa_attēls    = LVA Līvānu novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Līvānu novada ģerbonis &lt;!-- Pirms ģerboņa norādīt pilsētu, kādai tas pieder --&gt;
| karoga_attēls     = Flag of Līvānu novads.png
| karoga_nosaukums  = Līvānu novada karogs
| centrs            = Līvāni
| platība           = 624,6
| iedzīvotāji       = 12 448&lt;ref&gt;{{pmlp2010}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2017
| blīvums           = {{#expr: 12448 / 624.6 round 1}}
| izveidots         = 1999
| likvidēts         =
| mērs              = [[Andris Vaivods]]
| mērs_partija      = [[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
| mērs_gads         =
| teritorijas       = [[Jersikas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Līvāni|Līvānu pilsēta]]&lt;br /&gt;[[Rožupes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Rudzātu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Sutru pagasts]]&lt;br /&gt;[[Turku pagasts]]
| pakalpojumu_centri= &lt;!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --&gt;
| mājaslapa         = www.livani.lv
}}

'''Līvānu novads''' ir 1999. gadā izveidota pašvaldība [[Latgale]]s rietumu daļā, [[Daugava]]s krastā, kurai 2009. gadā pievienoja bijušā [[Preiļu rajons|Preiļu rajona]] [[Jersikas pagasts|Jersikas]], [[Rudzātu pagasts|Rudzātu]] un [[Sutru pagasts|Sutru]] pagastus. Robežojas ziemeļos un rietumos ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadu]], dienvidos ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], kā arī dienvidos un austrumos ar [[Preiļu novads|Preiļu novadu]]. Novada centrs atrodas [[Līvāni|Līvānos]].

== Daba ==
Novads atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: [[māls]], [[dolomīts]], [[kvarcs|kvarca]] [[smilts]], [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;Sēta&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās.

Līvānu novadu šķērso divas lielas upes — [[Daugava]] un [[Dubna]], kura [[Līvāni|Līvānos]] ietek Daugavā. Caur novadu tek arī [[Nereta]], Dubnas pietekas [[Feimanka]], [[Sanaude]], [[Sauna (upe)|Sauna]] un [[Ūša]]. Novadā ir 12 ezeri, lielākie no kuriem [[Daguma ezers]] (54 ha) un [[Jersikas ezers]] (44 ha).&lt;ref name=&quot;LĢIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada apdzīvotība zināma kopš [[neolīts|neolīta]]. Izdevīgā vieta pie Daugavas un Dubnas satekas, kur tagad atrodas Līvāni, piesaistīja Daugavas tirdzniecības ceļa tirgotājus, un pirms 1000 gadiem tajā izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne Dubna. Kopš 1289. gada šajā vietā zināma [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] Dubnas pils. 1533. gadā šeit uzcēla muižu - Līvenhofu. Lauksaimnieciski neizdevīgā teritorija mudināja šeit attīstīt amatniecību, bet vēlāk rūpniecību. Atšķirībā no Līvāniem, Jersika kopš 9. gadsimta attīstījās kā nocietinājums un lielas teritorijas administratīvais centrs.&lt;ref&gt;[https://www.livani.lv/lv/vesture Līvāni. Vēsture]&lt;/ref&gt; 13. gadsimta sākumā Jersiku un visu Daugavas ūdensceļu iekaroja krustneši, pēc tam pamazām izplatot savu varu arī pār apkaimes teritorijām.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Jersikas pagasts]], [[Līvānu pilsēta]], [[Rožupes pagasts]], [[Rudzātu pagasts]], [[Sutru pagasts]], [[Turku pagasts]].

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref name=&quot;LĢIA&quot; /&gt;&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Līvāni]] || Pilsēta || — || 7552
|-
| 2. || [[Rudzāti]] || Ciems || Rudzātu || 282
|-
| 3. || [[Rožupe]] || Ciems || Rožupes || 271
|-
| 4. || [[Sutri]] || Ciems || Sutru || 142
|-
| 5. || [[Upenieki (Jersikas pagasts)|Upinīki]] || Ciems || Jersikas || 149
|-
| 6. || [[Jaunsilavas]] || Ciems || Turku || 123
|-
| 7. || [[Jersika (ciems)|Jersika]] || Ciems || Jersikas || 78
|-
| 8. || [[Turki]] || Ciems || Turku || 56
|-
| 9. || [[Muktupovuli]] || Ciems || Rožupes || 47
|-
| 10. || [[Vuceni]] || Ciems || Jersikas || 39
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Līvānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (7296)   |green|69.9}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2505)      |red|24.0}}
{{bar percent|[[Poļi]] (169)         |pink|1.6}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (167)   |black|1.6}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (99)      |blue|0.9}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (207)     |purple|2.0}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
!Partijas
!Balsu skaits
!%
!Vietas
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]
|2827
|70.32
|11
|-
|[[Latvijas Reģionu apvienība]]
|566
|14.08
|2
|-
|[[Saskaņa]]
|546
|13.58
|2
|}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Jēkabs Graubiņš]] (1886-1961), komponists, mūzikas kritiķis un pedagogs
* [[Aleksandrs (Aleksandrs Kudrjašovs)|Aleksandrs]] (1939), [[Rīgas un visas Latvijas metropolīts]]
* [[Romualds Ancāns]] (1944-2011), aktieris   
* [[Jānis Cakuls]] (1926), katoļu bīskaps

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Līvānu novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Daugava pie Jersikas pilskalna 2002-06-29 - panoramio.jpg|Daugava pie Jersikas
IMG 8213 iso ПЦDubna8.jpg|Dubna
Rudzātu baznīca 2001-08-11.jpg|Rudzātu baznīca
Pārceltuve pāri Daugavai (3).jpg|Līvānu pārceltuve
Cinderella shoes - panoramio.jpg|Līvānu stikls
Līvānu katoļu baznīca.jpg|Līvānu katoļu baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.livani.lv}}
* [http://www.livanub.lv/index.php?novads=novads&amp;active=1 Līvānu novada centrālā bibliotēka]


{{Novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Preiļu rajons}}

[[Kategorija:Līvānu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>grxoz3lyffcp6vx6ymiosbq2tur4apb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Olaines novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90657</id>
    <revision>
      <id>3667183</id>
      <parentid>3646831</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:05:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Apdzīvotās vietas */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10643" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Olaines novads
| karte             = Olaines novada karte 2021.png
| karte2            = Olaines novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Olaines novads
| ģerboņa_attēls    = Olaines novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Olaines novada ģerbonis 
| karoga_attēls     = Olaines novads Flag.png
| karoga_nosaukums  = Olaines novada karogs
| centrs            = Olaine
| platība           = 297
| iedzīvotāji       = 20 540
| iedzīvotāji_gads  = 2021
| blīvums           = {{#expr: 20540 / 297 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         =
| mērs              = [[Andris Bergs]]
| mērs_partija      = [[LSDSP]]
| mērs_gads         =
| teritorijas       = [[Olaine]]&lt;br /&gt;[[Olaines pagasts]]
| pakalpojumu_centri= &lt;!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --&gt;
| mājaslapa         = www.olaine.lv
}}
'''Olaines novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|2009. gada teritoriālajā reformā]] [[Vidzeme]]s rietumu daļā, [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]] izveidots novads, kurā apvienota [[Olaines pilsēta]] un [[Olaines pagasts]]. Robežojas ziemeļos ar [[Rīga]]s pilsētu un [[Mārupes novads|Mārupes novadu]], dienvidrietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], dienvidos ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un austrumos ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novadu]].

== Daba ==
Olaines novads atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: saldūdens kaļķi (Baložu atradne), [[kūdra]] ([[Cenas tīrelis]], [[Mēdemu purvs]]).&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|333}}&lt;/ref&gt; Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -5 — 5,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novadu šķērso [[Lielupe]]s pieteka [[Misa (upe)|Misa]], kuras baseina pietekas ([[Apšukalnu kanāls]], [[Olainīte]], [[Pupla]], [[Cena (upe)|Cena]], [[Medaine]], [[Skujupīte (Misas pieteka)|Skujupīte]], [[Smedruklu grāvis]], [[Spulle]], [[Stiebrāju grāvis]], [[Vāciešu Liekņas kanāls]]) veido lielāko upju tīkla daļu. Dienvidaustrumos [[Iecava (upe)|Iecavas]] baseinā ietilpst [[Ežupe (Baložu kanāla pieteka)|Ežupe]], [[Jāņupe (upe)|Jāņupe]], [[Mellupe (Baložu kanāla pieteka)|Mellupe]], [[Putrupīte]], [[Vecā Ežupe]], [[Vecā Jāņupe]].&lt;ref name=&quot;LGIA&quot; /&gt;

=== Ezeri ===

Lielu ezeru novadā nav, no esošajiem lielākie ir [[Līdumu karjers]] (22 ha), [[Stūnīšu ezers]] (20 ha), Melnais ezers (6 ha), Vīntapu ezeri (5 ha), Mežezers (3 ha).&lt;ref name=&quot;LGIA&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Olaines baznīca un ciems 18. gadsimtā.jpg|thumb|260px|[[Olaines luterāņu baznīca]] un ciems pie Jelgavas-Rīgas lielceļa (18. gadsimta karte).]]
[[Attēls:Olaines baznīca un pagasta nams pirms 1915.jpg|thumb|260px|[[Olaines luterāņu baznīca]] un vecais pagasta nams (pirms 1915).|link=Special:FilePath/Olaines_baznīca_un_pagasta_nams_pirms_1915.jpg]]
Tagadējā Olaines novada dienvidu robežu ar zemgaļu zemēm 1226. gadā iezīmēja Romas pāvesta legāts [[Modēnas Vilhelms]], kurš [[Rīga]]s pilsētai piešķīra savu [[Rīgas patrimoniālais apgabals|pārvaldes apgabalu]] jeb marku ({{val|la|marchia}}). Robeža ar [[Zemgales bīskapija]]s (1226—1251) zemēm no [[Rumbula]]s gāja līdz tuvākai vietai pie [[Misa (upe)|Misas upes]], no turienes pāri purviem taisni līdz vietai, kur [[Lielupe|Lielupē]] ietecēja Gātes upe, kas to savienoja ar [[Babītes ezers|Babītes ezeru]].&lt;ref&gt;[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]. 18. sējums, 35967.-35970. slejas&lt;/ref&gt;

1828. gadā minēts, ka Olaine bija muiža Rīgas patrimoniālā apgabala [[Katlakalna draudzes novads|Katlakalna draudzes novadā]]. Saskaņā ar 1860. gada [[Vidzemes guberņa]]s zemnieku likumiem Rīgas pilsēta 19. gs. otrajā pusē 68% no savu muižu zemes pārdeva zemnieku saimniecībām.
19. gadsimta nogalē uzcēla veco Olaines pagastmāju, ko nopostīja Pirmā pasaules kara laikā.
1922. gadā noteica Rīgas pilsētas administratīvās robežas un Olaines apkārtne vairs nebija tieši pakļauta Rīgas pilsētas, bet gan [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] pašvaldībai.

1932. gadā atklāja jauno pagastnamu ar lielu skatītāju zāli pēc arhitekta Eižena Ādamsa projekta.
1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķi likvidēja un Olaines apkārtnes teritoriju iekļāva [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]].&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt; 1962. gadā gandrīz klajā vietā sākās Olaines pilsētas celtniecība, un uz 1967. gada decembri tajā bija 3,3 tūkstoši iedzīvotāju, ķīmiskās rūpniecības un kūdras ieguves uzņēmumi.&lt;ref name=&quot;LME2&quot;&gt;{{LME|2|656}}&lt;/ref&gt;
Olaines pagastnama (ciema padomes nama) celtne [[Jaunolaine|Jaunolainē]] nodega 1977. gada 20. janvārī pārkurinātas krāsns dēļ.&lt;ref&gt;[https://manasvietas.blogspot.com/2016/07/olaines-pagastmaja.html?m=0 Olaines pagastmāja]&lt;/ref&gt;
2009. gadā tika izveidot Olaines novads, apvienojot Olaines pagastu un pilsētu. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Olaines pagastam pievienoja daļu [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]], lai apvienotu lielāko Olaines pagasta daļu un [[Jāņupe (ciems)|Jāņupes]] ciema pieguļošo teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā ietilpst [[Olaines pilsēta]] un [[Olaines pagasts]] ar ciemiem — [[Apšukalni]], [[Blijas]], [[Dāvi]], [[Damradi]], [[Grēnes]], [[Galiņi]], [[Ezītis]], [[Ielejas (Olaines pagasts)|Ielejas]], [[Jaunolaine]], [[Jāņupe (Olaines pagasts)|Jāņupe]], [[Kalmes]], [[Klāvi (Olaines pagasts)|Klāvi]], [[Medemciems]], [[Pārolaine]], [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieki]], [[Rājumi]], [[Stīpnieki]], [[Stūnīši]], [[Vaivadi]], [[Virši (Olaines pagasts)|Virši]].

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Olaine]] || Pilsēta || — || 10 826
|-
| 2. || [[Jaunolaine]] || Ciems || Olaines || 3364
|-
| 3. || [[Medemciems]] || Ciems || Olaines || 1491
|-
| 4. || [[Stūnīši]] || Ciems || Olaines || 1215
|-
| 5. || [[Jāņupe (Olaines pagasts)|Jāņupe]] || Ciems || Olaines || 966
|-
| 6. || [[Pārolaine]] || Ciems || Olaines || 481
|-
| 7. || [[Grēnes]] || Ciems || Olaines || 374
|-
| 8. || [[Virši (Olaines pagasts)|Virši]] || Ciems || Olaines || 343
|-
| 9. || [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieki]] || Ciems || Olaines || 260
|-
| 10. || [[Stīpnieki]] || Ciems || Olaines || 254
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Olaines novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (9399)   |green|47}}
{{bar percent|[[Krievi]] (7114)      |red|36}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1042)   |black|5}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (637)      |blue|3}}
{{bar percent|[[Poļi]] (453)         |pink|2}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (207)   |yellow|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1101)     |purple|6}}
}}
{{-}}

Pēc valstiskās piederības 2020. gadā&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc valstiskās piederības 01.07.2020.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas pilsoņi: 15 754 (75,9%)
* [[Latvijas nepilsoņi]]: 4002 (19,3%)
* Citu valstu pilsoņi: 996 (4,8%)

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Novada pašpārvaldes augstākā institūcija ir [[Olaines novada dome]]. Olaines novada domes priekšsēdētājs kopš 2013. gada jūnija ir [[LSDSP]] biedrs [[Andris Bergs]].

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
Olaines novadā ir 11 izglītības iestādes.&lt;ref&gt;[http://www.olaine.lv/izglitiba Olaine.lv. Izglītība]&lt;/ref&gt;
* [[Olaines 1. vidusskola]]
** Olaines 1.vidusskolas struktūrvienība Olaines sākumskola
* [[Olaines 2. vidusskola]]
* [[Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža]]
* Olaines Mūzikas un mākslas skola
* Pirmsskolas izglītības iestādes &quot;Dzērvenīte&quot;, &quot;Zīle&quot; un &quot;Magonīte&quot;
* Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Ābelīte&quot;
* Privātā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Saulīte&quot;
* Olaines pieaugušo izglītības centrs

== Sports ==
Olaines sporta centrs veic novadā esošo sporta objektu (Olaines peldbaseins, Olaines un Jaunolaines skeitparki, Olaines slidotava, Olaines sporta stadioni (pie Olaines 1. vidusskolas, Olaines 2. vidusskolas, Jaunolainē), Olaines Sporta nams un Jaunolaines Sporta nams) apsaimniekošanu un tautas sporta aktivitāšu organizēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olainessports.lv/lv/par_mums/|title=Par mums - Olaines Sporta Centrs|website=www.olainessports.lv|access-date=2020-10-01}}&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
Olainē atrodas [[Olaines Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca|katoļu]] un pareizticīgo baznīca. Jaunolainē — [[Olaines luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]].

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Olaines novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Misa pie Pēterniekiem.jpg|Misa pie Pēterniekiem
Balozi platform.jpg|Baložu stacija
Stunīšu ezers no augšas - panoramio.jpg|Stūnīšu ezers (jeb Stūnīšu ezeri) no ziemeļpuses
22-03-2021 Līdumu kanāls augštecē (3).jpg|Līdumu kanāls augštecē
Church and school in Olaine.jpg|Pareizticīgo baznīca un skola Olainē
Olaines luterāņu baznīca 3.jpg|Olaines luterāņu baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.olaine.lv}}


{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}
[[Kategorija:Olaines novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>nxrwdj5zvll575l4amokgh7fo49ea70</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667221</id>
      <parentid>3667183</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:04:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10657" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Olaines novads
| karte             = Olaines novada karte 2021.png
| karte2            = Olaines novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Olaines novads
| ģerboņa_attēls    = Olaines novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Olaines novada ģerbonis 
| karoga_attēls     = Olaines novads Flag.png
| karoga_nosaukums  = Olaines novada karogs
| centrs            = Olaine
| platība           = 297
| iedzīvotāji       = 20 540
| iedzīvotāji_gads  = 2021
| blīvums           = {{#expr: 20540 / 297 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         =
| mērs              = [[Andris Bergs]]
| mērs_partija      = [[LSDSP]]
| mērs_gads         =
| teritorijas       = [[Olaine]]&lt;br /&gt;[[Olaines pagasts]]
| pakalpojumu_centri= &lt;!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --&gt;
| mājaslapa         = www.olaine.lv
}}
'''Olaines novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|2009. gada teritoriālajā reformā]] [[Vidzeme]]s rietumu daļā, [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]] izveidots novads, kurā apvienota [[Olaines pilsēta]] un [[Olaines pagasts]]. Robežojas ziemeļos ar [[Rīga]]s pilsētu un [[Mārupes novads|Mārupes novadu]], dienvidrietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], dienvidos ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un austrumos ar [[Ķekavas novads|Ķekavas novadu]].

== Daba ==
Olaines novads atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: saldūdens kaļķi (Baložu atradne), [[kūdra]] ([[Cenas tīrelis]], [[Mēdemu purvs]]).&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|333}}&lt;/ref&gt; Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -5 — 5,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—700 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novadu šķērso [[Lielupe]]s pieteka [[Misa (upe)|Misa]], kuras baseina pietekas ([[Apšukalnu kanāls]], [[Olainīte]], [[Pupla]], [[Cena (upe)|Cena]], [[Medaine]], [[Skujupīte (Misas pieteka)|Skujupīte]], [[Smedruklu grāvis]], [[Spulle]], [[Stiebrāju grāvis]], [[Vāciešu Liekņas kanāls]]) veido lielāko upju tīkla daļu. Dienvidaustrumos [[Iecava (upe)|Iecavas]] baseinā ietilpst [[Ežupe (Baložu kanāla pieteka)|Ežupe]], [[Jāņupe (upe)|Jāņupe]], [[Mellupe (Baložu kanāla pieteka)|Mellupe]], [[Putrupīte]], [[Vecā Ežupe]], [[Vecā Jāņupe]].&lt;ref name=&quot;LGIA&quot; /&gt;

=== Ezeri ===

Lielu ezeru novadā nav, no esošajiem lielākie ir [[Līdumu karjers]] (22 ha), [[Stūnīšu ezers]] (20 ha), Melnais ezers (6 ha), Vīntapu ezeri (5 ha), Mežezers (3 ha).&lt;ref name=&quot;LGIA&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Olaines baznīca un ciems 18. gadsimtā.jpg|thumb|260px|[[Olaines luterāņu baznīca]] un ciems pie Jelgavas-Rīgas lielceļa (18. gadsimta karte).]]
[[Attēls:Olaines baznīca un pagasta nams pirms 1915.jpg|thumb|260px|[[Olaines luterāņu baznīca]] un vecais pagasta nams (pirms 1915).|link=Special:FilePath/Olaines_baznīca_un_pagasta_nams_pirms_1915.jpg]]
Tagadējā Olaines novada dienvidu robežu ar zemgaļu zemēm 1226. gadā iezīmēja Romas pāvesta legāts [[Modēnas Vilhelms]], kurš [[Rīga]]s pilsētai piešķīra savu [[Rīgas patrimoniālais apgabals|pārvaldes apgabalu]] jeb marku ({{val|la|marchia}}). Robeža ar [[Zemgales bīskapija]]s (1226—1251) zemēm no [[Rumbula]]s gāja līdz tuvākai vietai pie [[Misa (upe)|Misas upes]], no turienes pāri purviem taisni līdz vietai, kur [[Lielupe|Lielupē]] ietecēja Gātes upe, kas to savienoja ar [[Babītes ezers|Babītes ezeru]].&lt;ref&gt;[[Latviešu konversācijas vārdnīca]]. 18. sējums, 35967.-35970. slejas&lt;/ref&gt;

1828. gadā minēts, ka Olaine bija muiža Rīgas patrimoniālā apgabala [[Katlakalna draudzes novads|Katlakalna draudzes novadā]]. Saskaņā ar 1860. gada [[Vidzemes guberņa]]s zemnieku likumiem Rīgas pilsēta 19. gs. otrajā pusē 68% no savu muižu zemes pārdeva zemnieku saimniecībām.
19. gadsimta nogalē uzcēla veco Olaines pagastmāju, ko nopostīja Pirmā pasaules kara laikā.
1922. gadā noteica Rīgas pilsētas administratīvās robežas un Olaines apkārtne vairs nebija tieši pakļauta Rīgas pilsētas, bet gan [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķa]] pašvaldībai.

1932. gadā atklāja jauno pagastnamu ar lielu skatītāju zāli pēc arhitekta Eižena Ādamsa projekta.
1949. gada 31. decembrī Rīgas apriņķi likvidēja un Olaines apkārtnes teritoriju iekļāva [[Rīgas rajons|Rīgas rajonā]].&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt; 1962. gadā gandrīz klajā vietā sākās Olaines pilsētas celtniecība, un uz 1967. gada decembri tajā bija 3,3 tūkstoši iedzīvotāju, ķīmiskās rūpniecības un kūdras ieguves uzņēmumi.&lt;ref name=&quot;LME2&quot;&gt;{{LME|2|656}}&lt;/ref&gt;
Olaines pagastnama (ciema padomes nama) celtne [[Jaunolaine|Jaunolainē]] nodega 1977. gada 20. janvārī pārkurinātas krāsns dēļ.&lt;ref&gt;[https://manasvietas.blogspot.com/2016/07/olaines-pagastmaja.html?m=0 Olaines pagastmāja]&lt;/ref&gt;
2009. gadā tika izveidot Olaines novads, apvienojot Olaines pagastu un pilsētu. 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas rezultātā Olaines pagastam pievienoja daļu [[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagasta]], lai apvienotu lielāko Olaines pagasta daļu un [[Jāņupe (ciems)|Jāņupes]] ciema pieguļošo teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā ietilpst [[Olaines pilsēta]] un [[Olaines pagasts]] ar ciemiem — [[Apšukalni]], [[Blijas]], [[Dāvi]], [[Damradi]], [[Grēnes]], [[Galiņi]], [[Ezītis]], [[Ielejas (Olaines pagasts)|Ielejas]], [[Jaunolaine]], [[Jāņupe (Olaines pagasts)|Jāņupe]], [[Kalmes]], [[Klāvi (Olaines pagasts)|Klāvi]], [[Medemciems]], [[Pārolaine]], [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieki]], [[Rājumi]], [[Stīpnieki]], [[Stūnīši]], [[Vaivadi]], [[Virši (Olaines pagasts)|Virši]].

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Olaine]] || Pilsēta || — || 10 826
|-
| 2. || [[Jaunolaine]] || Ciems || Olaines || 3364
|-
| 3. || [[Medemciems]] || Ciems || Olaines || 1491
|-
| 4. || [[Stūnīši]] || Ciems || Olaines || 1215
|-
| 5. || [[Jāņupe (Olaines pagasts)|Jāņupe]] || Ciems || Olaines || 966
|-
| 6. || [[Pārolaine]] || Ciems || Olaines || 481
|-
| 7. || [[Grēnes]] || Ciems || Olaines || 374
|-
| 8. || [[Virši (Olaines pagasts)|Virši]] || Ciems || Olaines || 343
|-
| 9. || [[Pēternieki (Olaines pagasts)|Pēternieki]] || Ciems || Olaines || 260
|-
| 10. || [[Stīpnieki]] || Ciems || Olaines || 254
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Olaines novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (9399)   |green|47.1}}
{{bar percent|[[Krievi]] (7114)      |red|35.7}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1042)   |black|5.2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (637)      |blue|3.2}}
{{bar percent|[[Poļi]] (453)         |pink|2.3}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (207)   |yellow|1.0}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1101)     |purple|5.5}}
}}
{{-}}

Pēc valstiskās piederības 2020. gadā&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc valstiskās piederības 01.07.2020.]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
* Latvijas pilsoņi: 15 754 (75,9%)
* [[Latvijas nepilsoņi]]: 4002 (19,3%)
* Citu valstu pilsoņi: 996 (4,8%)

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Novada pašpārvaldes augstākā institūcija ir [[Olaines novada dome]]. Olaines novada domes priekšsēdētājs kopš 2013. gada jūnija ir [[LSDSP]] biedrs [[Andris Bergs]].

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
Olaines novadā ir 11 izglītības iestādes.&lt;ref&gt;[http://www.olaine.lv/izglitiba Olaine.lv. Izglītība]&lt;/ref&gt;
* [[Olaines 1. vidusskola]]
** Olaines 1.vidusskolas struktūrvienība Olaines sākumskola
* [[Olaines 2. vidusskola]]
* [[Olaines Mehānikas un tehnoloģijas koledža]]
* Olaines Mūzikas un mākslas skola
* Pirmsskolas izglītības iestādes &quot;Dzērvenīte&quot;, &quot;Zīle&quot; un &quot;Magonīte&quot;
* Speciālā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Ābelīte&quot;
* Privātā pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Saulīte&quot;
* Olaines pieaugušo izglītības centrs

== Sports ==
Olaines sporta centrs veic novadā esošo sporta objektu (Olaines peldbaseins, Olaines un Jaunolaines skeitparki, Olaines slidotava, Olaines sporta stadioni (pie Olaines 1. vidusskolas, Olaines 2. vidusskolas, Jaunolainē), Olaines Sporta nams un Jaunolaines Sporta nams) apsaimniekošanu un tautas sporta aktivitāšu organizēšanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.olainessports.lv/lv/par_mums/|title=Par mums - Olaines Sporta Centrs|website=www.olainessports.lv|access-date=2020-10-01}}&lt;/ref&gt;

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
Olainē atrodas [[Olaines Bezvainīgās Jaunavas Marijas Romas katoļu baznīca|katoļu]] un pareizticīgo baznīca. Jaunolainē — [[Olaines luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]].

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Olaines novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Misa pie Pēterniekiem.jpg|Misa pie Pēterniekiem
Balozi platform.jpg|Baložu stacija
Stunīšu ezers no augšas - panoramio.jpg|Stūnīšu ezers (jeb Stūnīšu ezeri) no ziemeļpuses
22-03-2021 Līdumu kanāls augštecē (3).jpg|Līdumu kanāls augštecē
Church and school in Olaine.jpg|Pareizticīgo baznīca un skola Olainē
Olaines luterāņu baznīca 3.jpg|Olaines luterāņu baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.olaine.lv}}


{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}
[[Kategorija:Olaines novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>5zx22bpnwiwsiuodegjrzzpl2iiv3ez</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Varakļānu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90856</id>
    <revision>
      <id>3667206</id>
      <parentid>3556828</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:42:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6992" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Varakļānu novads
| karte             = Varakļānu novada karte 2021.png
| karte2            = Varakļānu novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Varakļānu novads
| ģerboņa_attēls    = Varakļānu novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Varakļānu novada ģerbonis
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  =
| centrs            = Varakļāni
| platība           = 279
| iedzīvotāji       = 3 506&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 3506 / 279 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         =
| mērs              = Māris Justs
| mērs_partija      = [[Latvijas attīstībai]]
| mērs_gads         =
| teritorijas       = [[Murmastienes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Varakļānu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Varakļāni|Varakļānu pilsēta]]
| pakalpojumu_centri= 
| mājaslapa         = www.varaklani.lv
}}

'''Varakļānu novads''' ir pašvaldība, kurā 2009. gadā apvienota bijušā [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Varakļānu pilsēta]] un [[Murmastienes pagasts|Murmastienes]] un [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]] pagasti. Robežojas ziemeļos un rietumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]], austrumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]] un dienvidos ar [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadiem. Novada centrs ir [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsēta. Lai gan Varakļānu novads atrodas [[Latgale]]s [[latviešu vēsturiskās zemes|vēsturiskajā zemē]], tas ietilpst [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]].&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/latgaliskie-varaklani-administrativi-ieklauti-vidzeme%E2%80%A9-2/ Latgaliskie Varakļāni administratīvi iekļauti Vidzemē] Renāte Lazdiņa, la.lv 2012. gada 7. decembrī&lt;/ref&gt;

== Daba ==
Novads atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]]. Rietumdaļā stiepjas Varakļānu [[oss|osu]] grēda.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|634}}&lt;/ref&gt; Derīgie izrakteņi: [[māls]], [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;Sēta&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un purvu. Novada rietumdaļu aizņem [[Teiču purvs]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

Vidējā temperatūra: -6,5°C janvārī, +17°C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

=== Upes ===

Lielu upju novadā nav, lielākās — [[Malmuta]], [[Kažova]], [[Lisiņa]], [[Teicija]].

=== Ezeri ===

Lielākie ezeri atrodas Teiču purvā — [[Mindaugas ezers]] (0,4 km²), [[Lisiņš]] (0,3 km²), [[Lielais Murmasts]] (0,3 km²).

== Vēsture ==
13. gadsimta sākumā novads bija seno [[latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsts daļa, pēc krustnešu iekarošanas atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s daļā.&lt;ref&gt;Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986&lt;/ref&gt;. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā, vēlāk tiešā [[Polija]]s pārvaldē. 17. un 18. gadsimtā tas ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]] (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un no 1802. gada tika iekļauta [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]], ar 1819. gadu tās [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|10-1|286}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots [[Latvijas PSR]] teritoriālais dalījums pa bijušajiem rajoniem, Varakļānu novads iebilda pret tā pievienošanu Rēzeknes novadam, jo agrāk tas bija [[Madonas rajons|Madonas rajona]] sastāvā. Saeima no savas puses uzskatīja, ka kultūrvēsturiski [[Latgale]]i piederīgais novads būtu apvienojams ar Latgali. [[Satversmes tiesa]] lēma par novada kā patstāvīgas vienības saglabāšanu.&lt;ref&gt; [https://lvportals.lv/tiesas/328783-varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-ko-verteja-tiesa-2021 LvPortāls. Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Ko vērtēja tiesa]&lt;/ref&gt;
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Murmastienes pagasts]], [[Varakļānu pilsēta]] un [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagasts]].

== Iedzīvotāji ==
Varakļānu novads ir Latvijas mazākais novads pēc iedzīvotāju skaita.

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Varakļāni]] || Pilsēta || — || 1757
|-
| 2. || [[Murmastiene]] || Ciems || Murmastienes || 253
|-
| 3. || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || Ciems || Varakļānu || 102
|-
| 4. || [[Silagals (Murmastienes pagasts)|Silagals]] || Ciems || Murmastienes || 67
|-
| 5. || [[Inčārnieki]] || Ciems || Murmastienes || 57
|-
| 6. || [[Stirniene]] || Ciems || Varakļānu || 50
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Varakļānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (2713)   |green|93}}
{{bar percent|[[Krievi]] (132)     |red|5}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (22)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita tautība (22)    |purple|1}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
Varakļānu novadā dzimuši:
* [[Antons Justs]] (1931—2019) katoļu bīskaps,
* [[Boļeslavs Sloskāns]] (1893—1981) katoļu bīskaps,
* [[Pēteris Strods]] (1892—1960) katoļu bīskaps.

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Varakļānu novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Varakļāni palace.jpg|Varakļānu muiža
Teiči bog, Latvia.jpg|Teiču purvs
Stirnienes baznīca 2001-04-08.jpg|Stirnienes baznīca
Varakļānu pilsētas dome 2000-07-22 - panoramio.jpg|Varakļānu pilsētas dome
Varakļānu luterāņu baznīca 2000-07-28.jpg|Varakļānu luterāņu baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.varaklani.lv}}

{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Varakļānu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>85h8uz1jnt91afbtrsq9jilpb5odsv3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667223</id>
      <parentid>3667206</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:07:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7007" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Varakļānu novads
| karte             = Varakļānu novada karte 2021.png
| karte2            = Varakļānu novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Varakļānu novads
| ģerboņa_attēls    = Varakļānu novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Varakļānu novada ģerbonis
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  =
| centrs            = Varakļāni
| platība           = 279
| iedzīvotāji       = 3 506&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 3506 / 279 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         =
| mērs              = Māris Justs
| mērs_partija      = [[Latvijas attīstībai]]
| mērs_gads         =
| teritorijas       = [[Murmastienes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Varakļānu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Varakļāni|Varakļānu pilsēta]]
| pakalpojumu_centri= 
| mājaslapa         = www.varaklani.lv
}}

'''Varakļānu novads''' ir pašvaldība, kurā 2009. gadā apvienota bijušā [[Madonas rajons|Madonas rajona]] [[Varakļānu pilsēta]] un [[Murmastienes pagasts|Murmastienes]] un [[Varakļānu pagasts|Varakļānu]] pagasti. Robežojas ziemeļos un rietumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]], austrumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]] un dienvidos ar [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] novadiem. Novada centrs ir [[Varakļāni|Varakļānu]] pilsēta. Lai gan Varakļānu novads atrodas [[Latgale]]s [[latviešu vēsturiskās zemes|vēsturiskajā zemē]], tas ietilpst [[Vidzemes plānošanas reģions|Vidzemes plānošanas reģionā]].&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/latgaliskie-varaklani-administrativi-ieklauti-vidzeme%E2%80%A9-2/ Latgaliskie Varakļāni administratīvi iekļauti Vidzemē] Renāte Lazdiņa, la.lv 2012. gada 7. decembrī&lt;/ref&gt;

== Daba ==
Novads atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]]. Rietumdaļā stiepjas Varakļānu [[oss|osu]] grēda.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|634}}&lt;/ref&gt; Derīgie izrakteņi: [[māls]], [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;Sēta&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes galvenokārt mālainas podzolētās un purvu. Novada rietumdaļu aizņem [[Teiču purvs]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

Vidējā temperatūra: -6,5°C janvārī, +17°C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

=== Upes ===

Lielu upju novadā nav, lielākās — [[Malmuta]], [[Kažova]], [[Lisiņa]], [[Teicija]].

=== Ezeri ===

Lielākie ezeri atrodas Teiču purvā — [[Mindaugas ezers]] (0,4 km²), [[Lisiņš]] (0,3 km²), [[Lielais Murmasts]] (0,3 km²).

== Vēsture ==
13. gadsimta sākumā novads bija seno [[latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsts daļa, pēc krustnešu iekarošanas atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s daļā.&lt;ref&gt;Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986&lt;/ref&gt;. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā, vēlāk tiešā [[Polija]]s pārvaldē. 17. un 18. gadsimtā tas ietilpa [[Inflantijas vaivadija|Inflantijas vaivadijā]] (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un no 1802. gada tika iekļauta [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]], ar 1819. gadu tās [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķī]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|10-1|286}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots [[Latvijas PSR]] teritoriālais dalījums pa bijušajiem rajoniem, Varakļānu novads iebilda pret tā pievienošanu Rēzeknes novadam, jo agrāk tas bija [[Madonas rajons|Madonas rajona]] sastāvā. Saeima no savas puses uzskatīja, ka kultūrvēsturiski [[Latgale]]i piederīgais novads būtu apvienojams ar Latgali. [[Satversmes tiesa]] lēma par novada kā patstāvīgas vienības saglabāšanu.&lt;ref&gt; [https://lvportals.lv/tiesas/328783-varaklanu-novada-pievienosana-rezeknes-novadam-neatbilst-satversmei-ko-verteja-tiesa-2021 LvPortāls. Varakļānu novada pievienošana Rēzeknes novadam neatbilst Satversmei. Ko vērtēja tiesa]&lt;/ref&gt;
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Murmastienes pagasts]], [[Varakļānu pilsēta]] un [[Varakļānu pagasts|Varakļānu pagasts]].

== Iedzīvotāji ==
Varakļānu novads ir Latvijas mazākais novads pēc iedzīvotāju skaita.

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Varakļāni]] || Pilsēta || — || 1757
|-
| 2. || [[Murmastiene]] || Ciems || Murmastienes || 253
|-
| 3. || [[Kokari (Varakļānu pagasts)|Kokari]] || Ciems || Varakļānu || 102
|-
| 4. || [[Silagals (Murmastienes pagasts)|Silagals]] || Ciems || Murmastienes || 67
|-
| 5. || [[Inčārnieki]] || Ciems || Murmastienes || 57
|-
| 6. || [[Stirniene]] || Ciems || Varakļānu || 50
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Varakļānu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (2713)   |green|93.9}}
{{bar percent|[[Krievi]] (132)     |red|4.6}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (22)      |blue|0.8}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (22)    |purple|0.8}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
Varakļānu novadā dzimuši:
* [[Antons Justs]] (1931—2019) katoļu bīskaps,
* [[Boļeslavs Sloskāns]] (1893—1981) katoļu bīskaps,
* [[Pēteris Strods]] (1892—1960) katoļu bīskaps.

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Varakļānu novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Varakļāni palace.jpg|Varakļānu muiža
Teiči bog, Latvia.jpg|Teiču purvs
Stirnienes baznīca 2001-04-08.jpg|Stirnienes baznīca
Varakļānu pilsētas dome 2000-07-22 - panoramio.jpg|Varakļānu pilsētas dome
Varakļānu luterāņu baznīca 2000-07-28.jpg|Varakļānu luterāņu baznīca
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.varaklani.lv}}

{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Varakļānu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>6gg14beqbo1cjd0jmydz7uh0iac3qi9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valkas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>90952</id>
    <revision>
      <id>3667199</id>
      <parentid>3590437</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:32:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7239" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums         = Valkas novads
| karte             = Valkas novada karte 2021.png
| karte2            = Valkas novads 2021.png
| karte2_apraksts   = Valkas novads
| ģerboņa_attēls    = Valkas novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Valkas novada ģerbonis
| karoga_attēls     = Flag_of_Valkas_novads.png
| karoga_nosaukums  = Valkas novada karogs
| centrs            =Valka
| platība           = 908
| iedzīvotāji       = 9479&lt;ref&gt;{{PMLPiedz|2016-1}}&lt;/ref&gt;
| iedzīvotāji_gads  = 2016
| blīvums           = {{#expr: 9479 / 908 round 1}}
| izveidots         = 2009
| likvidēts         =
| mērs              = [[Vents Armands Krauklis]]
| mērs_partija      = [[Vidzemes partija]]
| mērs_gads         =
| teritorijas       = [[Ērģemes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Kārķu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Valkas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Valka]]s pilsēta&lt;br /&gt;[[Vijciema pagasts]]&lt;br /&gt;[[Zvārtavas pagasts]]
| pakalpojumu_centri= &lt;!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --&gt;
| mājaslapa         = www.valka.lv
}}

'''Valkas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|2009. gada teritoriālajā reformā]] izveidots novads [[Vidzeme]]s ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā [[Valkas rajons|Valkas rajona]] [[Valkas pilsēta]] un pieci pagasti: [[Ērģemes pagasts]], [[Kārķu pagasts]], [[Valkas pagasts]], [[Vijciema pagasts]] un [[Zvārtavas pagasts]]. Robežojas rietumos ar [[Valmieras novads|Valmieras novadu]], dienvidos ar [[Smiltenes novads|Smiltenes novadu]], kā arī austrumos ar [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķi]]. Novada centrs ir [[Valka]]s pilsētā.

== Daba ==
Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Lielāko tā daļu aizņem [[Tālavas zemiene|Ziemeļvidzemes zemiene]] — centrā [[Sedas līdzenums]], rietumos [[Burtnieka līdzenums]] un dienvidos ap [[Vijciems|Vijciemu]] neliela [[Atzeles pacēlums|Atzeles pacēluma]] daļa. Ziemeļdaļā gar Igaunijas robežu stiepjas [[Sakalas augstiene]]s [[Ērģemes pauguraine]]. Dienvidaustrumu daļā iestiepjas [[Vidzemes augstiene]]s [[Aumeisteru paugurvalnis]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Stariņi, Vijciems), [[kūdra]]. Augsnes galvenokārt smilšainas.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|10-1|244}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|608}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar maksimumu ziemeļrietumos Sakalas augstienes nogāzēs.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads atrodas [[Gauja]]s, [[Salaca]]s un [[Emajegi]] baseinu robežšķirtnē.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt; Lielākās upes:
* Gaujas baseins — Gauja, [[Vija]], [[Kaičupe]].
* Salacas baseins — [[Acupīte]], [[Seda (upe)|Seda]] ar [[Rikanda|Rikandu]], [[Ķire]].
* Emajegi baseins — [[Pedele (upe)|Pedele]], [[Omuļupe]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielu ezeru novadā nav, lielākie atrodas Zvārtavas pagastā — [[Salainis (Zvārtavas pagasts)|Salainis]] (0,8 km²) un [[Vēderis]] (0,8 km²).

=== Dabas aizsardzība ===
Novada dienvidaustrumos ap Gauju atrodas aizsargājamo ainavu apvidus [[Ziemeļgauja]]. Dienvidos [[dabas liegums]] [[Vadaiņu purvs]], rietumos uz ziemeļiem no Sedas upes iekļauj nelielu [[Sedas purvs|Sedas purva]] dabas lieguma daļu, ziemeļrietumos [[Kārķu purvs]].

== Vēsture ==
Senatnē novadā jaukti dzīvojušas [[balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis, 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[latgaļi|latgaļu]] [[Tālava]]i,&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; ziemeļrietumu daļa, iespējams, piederējusi pie igauņu [[Sakala]]s zemes.&lt;ref name=&quot;LV&quot;&gt;Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986.&lt;/ref&gt;

Pēc krustnešu iekarotās [[Livonija]]s sadalīšanas gandrīz viss novads nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pakļautībā, neliela daļa dienvidaustrumos tika [[Rīgas arhibīskapija]]i.&lt;ref name=&quot;LV&quot; /&gt;

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nokļuva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|ilgstoša kara]] 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķī]].
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Valka]] || Pilsēta || — || 5038
|-
| 2. || [[Kārķi]] || Ciems || Kārķu || 332
|-
| 3. || [[Ērģeme]] || Ciems || Ērģemes || 292
|-
| 4. || [[Vijciems]] || Ciems || Vijciema || 288
|-
| 5. || [[Lugaži]] || Ciems || Valkas || 239
|-
| 6. || [[Sēļi]] || Ciems || Valkas || 237
|-
| 7. || [[Stepi]] || Ciems || Zvārtavas || 115
|-
| 8. || [[Turna]] || Ciems || Ērģemes || 81
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Valkas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (6158)   |green|82}}
{{bar percent|[[Krievi]] (889)      |red|12}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (152)  |violet|2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (125)     |blue|2}}
{{bar percent|[[Poļi]] (47)         |yellow|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (143)    |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valkas novadā}}
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Ērģemes pilsdrupas 2000-08-05.jpg|Ērģemes pilsdrupas
Vija pie Vijciema. 2002-06-01 - panoramio.jpg|Vija pie Vijciema
Vijciema čiekurkalte 2.jpg|Vijciema čiekurkalte
Valga-Valka, Pedeli-Pedele.JPG|Pedele pirms Igaunijas robežas un Valgas ēkas
Valkas baznīca.jpg|Valkas baznīca
Luke (Lugaži) mõisa peahoone 2009. aastal.jpg|Lugažu muižas ēkas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* {{o-mlapa|www.valka.lv}}


{{Novads-aizmetnis}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Valkas rajons}}
[[Kategorija:Valkas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>q3vdl9rqmdr9rggfftj1vvzvlv5p5i1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5. tramvaju maršruts (Rīga)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>91039</id>
    <revision>
      <id>3666976</id>
      <parentid>3646625</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:51:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>82.193.85.114</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="24603" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5. tramvaju maršruts
|fona krāsa        = #C80404
|no                = [[Iļģuciems]]
|uz                = [[Mīlgrāvis]]
|karte             = Tram line 5, Riga.svg
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = 
|plānots atklāt    = 
|tika plān atklāt  = 
|izmaksas          = &lt;!-- izmaksas miljonos latu --&gt;
|kopējais garums   = 31,018 km&lt;br /&gt;(15,390 km / 15,628 km) &lt;ref&gt;[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/Linien/linien_lat.htm Tramvaju maršrutu saraksts], riga.mashke.org&lt;/ref&gt;
|staciju skaits    = &lt;!-- metro, vilciens --&gt;
|pieturu skaits    = 72
(36 / 36)
|transporta vienīb = 11 (darbdienās)

6 (brīvdienās)
|depo              = № 3 (apkalpo)
|parks             = 
|pasažieri dienā   = 
|pasažieri gadā    = 
|mājas lapa        = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/index.html#tram/5/a-b saraksti.rigassatiksme.lv]
|apakšveidne       = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}}
}}

'''5. tramvaju maršruts''' (pēc vecās, pirmskara numerācijas ir bij. 9. un 13. maršrutu apvienojums) ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas kursē no [[Iļģuciems|Iļģuciema]] apkaimes [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] līdz [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvja]] apkaimei.

5. tramvaju maršruta kopējais garums ir 31,018 km. Virziena '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' kopējais garums ir 15,390 km, bet virziena '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' kopējais garums ir 15,628 km.

Darbdienās pa 5. tramvaju maršrutu kursē 11 tramvaji, kuri pavisam veic 155 reisus, bet brīvdienās — 6 tramvaji, kuri pavisam veic 100 reisus (09.2014).

5. tramvaju maršrutu apkalpo RP SIA &quot;[[Rīgas satiksme]]&quot; 3. tramvaju depo.

5. tramvaju maršruts ir interesants ar to, ka Mīlgrāvja ielas posmā tam ir tikai vienas sliedes un ka Sliežu ielā tas šķērso dzelzceļa atzaru, kas ir vienīgā vieta Latvijā, kur krustojas tramvaja sliedes ar dzelzceļa sliedēm.

== Vēsture ==
Maršruts tika atklāts 1951. gadā, apvienojot 6. un 7. maršrutu. Sākumā kursēja no Sarkandaugavas līdz Bērnu slimnīcai, bet pēc tam pagarināja līdz Jaunmīlgrāvim. 1987. gadā 5. tramvajs no Torņakalna tika novirzīts uz Iļģuciemu. Pēdējos gados šajā maršrutā nav bijušas lielas izmaiņas. 5. tramvaju kādreiz apkalpoja daļēji 4. tramvaju depo, bet kad 2010. gada novembrī likvidēja 4. depo, 5. tramvaju sāka apkalpot tikai 3. tramvaju depo. Šobrīd 5. tramvajs ir trešais garākais tramvaja maršruts Rīgā. Sākot ar 2013. gada 4. septembri 5. tramvajam tika izveidota jauna pieturvieta &quot;Kultūru vidusskola&quot; abos virzienos. Viena atrodas starp pieturām &quot;Ganību dambis&quot; un &quot;Lugažu iela&quot; virzienā uz Mīlgrāvi. Otra atrodas starp pieturām &quot;Lugažu iela&quot; un &quot;Pētersalas iela&quot; virzienā uz Iļģuciemu.&lt;ref&gt; [https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-4-septembra-5-un-9-tramvaja-marsruta-tiks-ieviesta-jauna-pieturvieta/ No 4. septembra 5. un 9. tramvaja maršrutā tiks ieviesta jauna pieturvieta]&lt;/ref&gt;

No 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam un no 11. jūlija līdz 22. augustam (ieskaitot) &lt;ref&gt;[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-16-junija-5-marsruta-tramvaji-kurses-pa-pamatmarsrutu-ilguciems-milgravis/ No 16.jūnija 5.maršruta tramvaji kursēs pa pamatmaršrutu “Iļģuciems - Mīlgrāvis”]&lt;/ref&gt; tramvaja sliežu nomaiņas dēļ Slokas ielas un Jūrmalas gatves krustojumā 5. tramvaja maršruts tika saīsināts no Mīlgrāvja līdz Stacijas laukumam. Remonta laikā maršruta posmā no Stacijas laukuma līdz Iļģuciemam kursēja [[5T. autobusu maršruts]].

No 2022. gada 6. jūnija līdz 20. jūnijam sakarā ar [[Prāgas iela|Prāgas ielas]] pārvada slēgšanu [[Rail Baltica|Rail Baltic]] būvdarbu dēļ maršruts reisos - &quot;Mīlgrāvis - 3. depo&quot; un &quot;Iļģuciems - 3. depo&quot; tika novirzīts pa [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]], izlaižot [[Centrāltirgus iela|Centrāltirgus ielu]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-un-dzirnavu-ielas-dzelzcela-parvada-demontazas-darbu-del-no-6-junija-bus-izmainas-vairaku-tramvaju-autobusu-un-trolejbusu-kustiba/|title=}}&lt;/ref&gt; Otrreiz šādas izmaiņas notika no 2022. gada 11. jūlija līdz 30. jūlijam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/pragas-iela-notiekoso-demontazas-darbu-del-no-11-julija-uz-laiku-bus-izmainas-tramvaju-kustiba/|title=Prāgas ielā notiekošo demontāžas darbu dēļ no 11. jūlija uz laiku būs izmaiņas tramvaju kustībā}}&lt;/ref&gt;

'''2022. gada 6. augustā maršruts tika saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]] sakarā ar ēkas [[Pētersalas iela|Pētersalas ielā]] 5 avārijas stāvokli, kā rezultātā slēgta satiksme ielā. Maršruta posmu no [[Sarkandaugava|Sarkandaugavas]] līdz [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] nodrošina [[5T. autobusu maršruts|5T autobuss]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-augusta-tiks-veiktas-izmainas-5-tramvaja-marsruta-dala-marsruta-tiks-apkalpota-ar-5t-autobusu/|title=No 6. augusta tiks veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā, daļa maršruta tiks apkalpota ar 5T autobusu}}&lt;/ref&gt;'''

== Maršruts ==
[[Attēls:5. tramvajs Ganiibu dambii.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs brauc pa [[Ganību dambis|Ganību dambi]].]]
[[Attēls:5. tramvajs Auseklja ielaa.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs atrodas pie [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] loka.]]
[[Attēls:MAN-TESS sliezhu krustojums.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs šķērso dzelzceļa atzaru, kas ved uz MAN-TESS.]]
[[Attēls:5. tramvajs Iļģuciema galapunktā.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs galapunktā Iļģuciemā]]
[[Attēls:5. tramvajs Meierovica bulvārī.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvajs Z. A. Meierovica bulvārī]]
[[File:5. tramvajs Sliežu ielā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu ielā]]]]
[[File:5. tramvajs Sarkandaugavā.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas ielas]]]]
[[File:5. tramvajs uz Slokas ielas.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvajs uz [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]]]]
[[Attēls:Sliežu atzars uz MAN-TESS.JPG|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā. Priekšplānā dzelzceļa atzars uz MAN-TESS.]]
[[File:5. tramvaja un dzelzceļa līnija.jpg|thumb|200px|5. maršruta tramvaju līnija Sliežu ielā, pa labi [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]]

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 72 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 36 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 36 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; |1
|[[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
|[[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
|[[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
|[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
|[[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
|[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
|[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
|[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
|[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
|[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; |11
|[[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
|[[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
|[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
|[[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
|[[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
|[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
|[[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
|[[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
|[[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
|[[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
|[[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
|[[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
|[[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
|[[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
|[[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
|[[Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
|[[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
|[[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
|[[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
|[[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
|[[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
|[[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
|[[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
|[[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
|[[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
|[[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
|[[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 31
|[[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 32
|[[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 33
|[[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 34
|[[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 35
|[[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 36
|[[Iļģuciems]]
|}
|}

== Maršruts ar mainītu virzienu ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]].

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Prāgas iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Pētersalas iela]], [[Ganību dambis]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] un [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]].

Virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]], [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]], [[Sarkandaugavas iela]], [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]], [[Ganību dambis]], [[Pētersalas iela]], [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|K. Valdemāra iela]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris|Z. A. Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Prāgas iela]], [[Centrāltirgus iela]], [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]], [[Mazā Krasta iela (Rīga)|Mazā Krasta iela]], [[Īsā iela (Rīga)|Īsā iela]] un [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]].

== Maršruta ar mainītu virzienu pieturvietas ==
Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Iļģuciems]]''' ir 22 pieturas.

Bet virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 24 pieturas.

Virzienā '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' — '''[[Mīlgrāvis]]''' ir 30 pieturas.

Tāpat arī virzienā '''[[Mīlgrāvis]]''' — '''3. tramvaju depo ([[Fridriķa iela|Fridriķa ielā]])''' ir 30 pieturas.

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; 
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Turgeņeva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Iļģuciems]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Turgeņeva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| No 3. tramvaju depo
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Aiviekstes iela (Rīga)|Aiviekstes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Turgeņeva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Prāgas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Ganību dambis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Sarkandaugavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Mīlgrāvis]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Mīlgrāvis]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Gaujienas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Allažu iela (Rīga)|Allažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Rīgas elektromašīnbūves rūpnīca|Rūpnīca &quot;RER&quot;]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| 1. trolejbusu parks
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Rāmuļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Rankas iela (Rīga)|Rankas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Bukultu iela (Rīga)|Bukultu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Lugažu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| Kultūru vidusskola
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Pētersalas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Katrīnas iela (Rīga)|Katrīnas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 17
| [[Eksporta iela (Rīga)|Eksporta iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 18
| [[Vašingtona laukums (Rīga)|Vašingtona laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 19
| [[Kronvalda bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 20
| [[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 21
| [[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 22
| [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgus]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 23
| [[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 24
| [[Turgeņeva iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 25
| [[Elijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 26
| [[Katoļu iela (Rīga)|Katoļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 27
| [[Daugavpils iela (Rīga)|Daugavpils iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 28
| [[Mazā Kalna iela (Rīga)|Mazā Kalna iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 29
| [[Balvu iela (Rīga)|Balvu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 30
| [[Lubānas iela (Rīga)|Lubānas iela]]
|}
|}

== Skatīt arī ==
* [[Rīga]]
* [[Autobusu satiksme Rīgā]]
* [[Trolejbusu satiksme Rīgā]]
* [[Tramvaju satiksme Rīgā]]
* [[Sabiedriskais transports Rīgā]]
* [[Rīgas satiksme]]
* [[Rīgas metropolitēns]]

== Piezīmes un atsauces ==
&lt;!-- ===Piezīmes===
{{atsauces|group=P}}
 --&gt;
=== Atsauces ===
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv]
* {{youtube|zUhVHDsN12s|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|-G5MCqyTc7Y|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija}}
* {{youtube|GtJ516rQw5Q|Pilnā 5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Mīlgrāvis - Iļģuciems}}
* {{youtube|WEkxFZS7xPk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 1. daļa}}
* {{youtube|sCeQylsG0Vo|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 2. daļa}}
* {{youtube|Y8fMP0f91tQ|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 3. daļa}}
* {{youtube|DyMhge1hJn0|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 4. daļa}}
* {{youtube|58ESHcq9nYk|5. tramvaju maršruta video versija, virzienā Iļģuciems - Mīlgrāvis, 5. daļa}}


{{Rīga-aizmetnis}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā|05]]</text>
      <sha1>bp4ifvqd8942nalb9b1aulim9d7puoh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Southampton FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>92933</id>
    <revision>
      <id>3666977</id>
      <parentid>3624300</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:51:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6089" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #d91f26
| nos     = ''Southampton''
| logo    = [[Attēls:Southampton FC.png|150px]]
| pilns   = ''Southampton Football Club''
| iesauka = ''The Saints (svētie)''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Sauthemptona}}
| dib     = 1885
| dib_mēn = 11
| dib_dat = 21
| stad    = ''[[St. Mary's Stadium]]''
| ietilp  = 32 505
| tren    = {{flaga|Austrija}} [[Ralfs Hāzenhitls]]
| līga    = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez     = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz     = 15. vieta
&lt;!-- Mājas krāsas --&gt;
| pattern_la1 = _southampton2223h
| pattern_b1 = _southampton2223h
| pattern_ra1 = _southampton2223h
| pattern_sh1 = _southampton2223h
| pattern_so1 = _southampton2223hl
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 000000
| socks1 = FFFFFF
&lt;!-- Away kit --&gt;
| pattern_la2 = _southampton2223a
| pattern_b2  = _southampton2223a
| pattern_ra2 = _southampton2223a
| pattern_sh2 = _southampton2223a
| pattern_so2 = _southampton2223al
| leftarm2    = 78C1D5
| body2       = 78C1D5
| rightarm2   = 78C1D5
| shorts2     = 004860
| socks2      = 78C1D5
&lt;!-- Third kit --&gt;
}}

'''''Southampton Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s futbola klubs no [[Sauthemptona]]s [[Hempšīra|Hempšīrā]], kurš pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Klubs tika dibināts 1885. gadā. 2009. gada 8. jūlijā kluba vadību pārņēma biznesmenis [[Markuss Lībhers]].&lt;ref name = &quot;Hooray&quot;&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://www.saintsfc.co.uk/page/NewsDetail/0,,10280~1716797,00.html|title=Administrator Confirms SFC Sold!|date=8 Jul 2009|publisher=Southampton F.C.|accessdate=27 February 2010|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120308220127/http://www.saintsfc.co.uk/page/NewsDetail/0%2C%2C10280~1716797%2C00.html|archivedate={{dat|2012|03|08||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Klubs vienreiz uzvarējis [[FA kauss|FA kausa]] izcīņā un tā augstākais sasniegums līgā ir otrā vieta augstākajā divīzijā 1983./1984. gada sezonā.&lt;ref name=&quot;Second&quot;&gt;{{ziņu atsauce|title=Caught in Time: Southampton finish runners-up in the First Division, 1984|author=Greg Struthers|work=[[The Times]]|url=http://www.timesonline.co.uk/tol/sport/article732419.ece|date =19 February 3006|accessdate=4 January 2009 | location=London}}&lt;/ref&gt;

Laika posmā no 1999. līdz 2006. gadam klubā spēlēja [[Latvijas futbola izlase]]s uzbrucējs [[Marians Pahars]], kurš vairākas sezonas līdz nopietna savainojuma gūšanai bija komandas līderis.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|8|6||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.southamptonfc.com/first-team|title=SOUTHAMPTON FC {{!}} First Team|website=Southampton FC|access-date=2020-10-12|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player | no= 1 | nat=ENG | pos=GK | name=[[Alekss Makārtijs]]}}
{{Fs player|name=[[Kails Vokers Pīterss]]|pos=DF|no=2|nat=ENG}}
{{Fs player | no= 4 | nat=BRA | pos=DF | name=[[Ljanku]]}}
{{Fs player | no= 5 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Džeks Stīvenss]]}}
{{Fs player|name=[[Oriols Romeu]]|pos=MF|no=6|nat=ESP}}
{{Fs player | no= 7 | nat=NGA | pos=MF | name=[[Džo Aribo]]}}
{{Fs player|name=[[Džeimss Vords-Prauss]]|pos=MF|no=8|nat=ENG|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 9 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Ādams Ārmstrongs]]}}
{{Fs player | no=10 | nat=SCO | pos=FW | name=[[Čī Adamss]]}}
{{Fs player|name=[[Neitans Redmonds]]|pos=FW|no=11|nat=ENG}}
{{Fs player | no=13 | nat=ARG | pos=GK | name=[[Villijs Kavaljero]]}}
{{Fs player | no=15 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Romēns Pero]]}}
{{Fs player | no=17 | nat=SCO | pos=MF | name=[[Stjuarts Ārmstrongs]]}}
{{Fs player | no=18| nat=FRA | pos=FW | name=[[Sekū Mara]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=19 | nat=MLI | pos=MF | name=[[Musa Dženepo]]}}
{{Fs player | no=21 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Tino Livramento]]}}
{{Fs player | no=22 | nat=GHA | pos=DF | name=[[Muhameds Salisu]]}}
{{Fs player | no=23 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Neitans Tella]]}}
{{Fs player | no=24 | nat=NOR | pos=MF | name=[[Muhameds Eljunsi]]}}
{{Fs player | no=27 | nat=FRA | pos=MF | name=[[Ibrahima Dialo]]}}
{{Fs player | no=30 | nat=POL | pos=GK | name=[[Mateušs Liss]]}}
{{Fs player | no=31 | nat=IRL | pos=GK | name=[[Geivins Bazunu]]}}
{{Fs player | no=32 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Teo Volkots]]}}
{{Fs player | no=35 | nat=POL | pos=DF | name=[[Jans Bednareks]]}}
{{Fs player | no=37 | nat=GER | pos=DF | name=[[Armels Bella-Kotčaps]]}}
{{Fs player | no=38 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Dainels Simeu]]}}
{{Fs player | no=43 | nat=FRA | pos=DF | name=[[Jans Valerī]]}}
{{Fs player | no=45 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Romeo Lavija]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Vicečempioni (1): 1983–84
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Vicečempioni (3): 1965–66, 1977–78, 2011–12
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1975–76 
** Finālisti (3): 1899–1900, 1901–02, 2002–03 
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1978–79, 2016–17

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20090423015749/http://www.saintsfc.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Southampton FC| ]]</text>
      <sha1>sowphrqk6tpkce2shokxfwi08wq8tl0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Latvijas dzelzceļi</title>
    <ns>102</ns>
    <id>94601</id>
    <revision>
      <id>3667086</id>
      <parentid>3480575</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T06:15:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Stacijas */Lapa &quot;Bolderāja II&quot; ir izveidota.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14542" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas dzelzcelu karte.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas]]
Projekta '''&quot;Latvijas dzelzceļi&quot;''' mērķis ir apkopot un sakārtot informāciju par Latvijas dzelzceļa līnijām, stacijām un pieturas punktiem.

== Noformēšana ==
==== Dzelzceļa līnijas ====
* dzelzceļa līnijas posma garums;
* dzelzceļa līnijas statuss (pasažieru pārvadājumu līnijas, kravas pārvadājumu līnijas, likvidētās līnijas, līnijas bez satiksmes),
* dzelzceļa līnijas nozīme (pēc valsts dzelzceļa klasifikācijas);
* dzelzceļa līniju dalījums pēc sliežu tipa (galvenais sliežu ceļš, cits sliežu ceļš);
* dzelzceļa līniju dalījums pēc vilcējspēka (elektrificētās līnijas, neelektrificētās līnijas).

==== Dzelzceļa stacijas un pieturas punkti (~390) ====
* stacijas vai pieturas punkta nosaukums;
* objekta tips (stacija, pieturas punkts);
* objekta statuss (ar pasažieru satiksmi, bez pasažieru satiksmes, likvidēts);
* objekta atrašanās vieta.
* Sliežu ceļu skaits

== Vajadzīgie raksti ==
[[Attēls:Karta över Lettland under mellankrigstiden.png|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1925. gadā]]
* [[Griezulis]]
* [[Starpstacija]]
* [[Dīzeļvilciens]]
* [[Drezīna]]
* [[Zižļu sistēma]]

==== Stacijas ====
* [[Rīgas Krasta stacija]]
* [[Ganību parks]]
* [[Vaiņode (stacija)]]
* [[Rūjiena (stacija)]]
* [[Daugavpils Šķirošanas stacija]]

== Informācijas avoti ==
[[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1938. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā]]
==== Literatūra ====
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307055395|issueType:B Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938.]
* I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0302019194|issueType:B Latvijas dzelzceļi, 1919-1940 (II daļa) un 1941-1945 (1979)]

==== Ārējas saites ====
* {{LDZ pārskats}}
* [http://www.ldz.lv/lv/content/t%C4%ABkla-p%C4%81rskats Visi LDz tīklu pārskati]
* [http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas]
* [http://www.parovoz.com/history/abandoned.php Разобранные и законсервированные железные дороги] {{ru ikona}}
* [http://sbchf.narod.ru/uzk_lv.html Узкоколейные железные дороги Латвии] {{ru ikona}}
* [http://academia.lndb.lv/xmlui/handle/1/11/browse?value=Dzelzce%C4%BCi--Latvija--Kartes&amp;type=subject Vecās dzelzceļu kartes]
* [http://ldz.lv/texts_files/LDzCargo01_A5_LV_2012_I.pdf Tarifi, staciju saraksti, attālumi starp stacijām, LDz shēma]
* [https://www.railwaymuseum.lv/lv/museum-items/field_collection_id/fotogr%C4%81fijas-43/field_collection_id/neklasific%C4%93tie-priek%C5%A1meti-139/field_collection_type/stacijas-187 Dzelzceļa muzeja vēsturiskās fotogrāfijas]

== Dzelzceļa stacijas ==
[[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1940. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā]]
Dzelzceļa staciju rakstiem nepieciešams pievienot infokasti; to dara, ievietojot raksta sākumā un aizpildot [[Veidne:Dzelzceļa stacijas infokaste/doc|šo formu]].

Staciju rakstu nosaukumus pieņemts veidot formā ''Stacijas nosaukums (stacija)''; ja stacijas nosaukumam nav citu nozīmju, tad vienkārši ''Stacijas nosaukums''. Tas attiecas arī uz sadales punktiem un pieturas punktiem, kas nav stacijas. Skatīt arī [[Diskusija:Cena (stacija)|diskusiju]]. Pieturas punktu, staciju un citu sadales punktu klasifikācija oficiāli dota LDz tīklu pārskatos.

*[[Dzelzceļa stacijas Latvijā|Latvijas dzelzceļa staciju saraksts]]

{{Clear}}

== Latvijas dzelzceļa līnijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Līnijas saskaņā ar uzbūvēšanas vēsturi
! Kādus mūsdienu iecirkņus ietver
! Kādu līniju sastāvā atrodas
! Piezīmes
|-
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Rītupe—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne I—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski)
| Posms [[Rītupe (stacija)|Rītupe]]—[[Abrene (stacija)|Abrene]]—[[Skangaļi]] atrodas [[Krievija]]s teritorijā
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Zemgale|Daugavpils—Zemgale]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski)
| [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacija]] vairs nepastāv
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Vitebska|Daugavpils—Vitebska]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|Liepāja—Vaiņode]]
| valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža &lt;br /&gt; Liepāja—Priekule
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kaišadore|Liepāja—Kaišadore]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepāja—Romni]] (vēsturiski)
| Netiek izmantota (posms Liepāja—Priekule nojaukts 2012. gadā)
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Mangaļi|Rīga—Mangaļi]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]]
| Pirmais elektrificētais posms līnijā [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] (mūsdienās [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]])
|-
| [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīga—Bolderāja]]
| [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| 
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Grīva—Eglaine|Grīva—Eglaine]]
| [[dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas.]]
| [[dzelzceļa līnija Radvilišķi—Daugavpils|Radvilišķi—Daugavpils]]
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Jelgava—Reņģe]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Glūda—Reņģe—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Mažeiķi|Jelgava—Mažeiķi]]
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Rīga—Tukums]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Torņakalns—Tukums II]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Rīga—Ventspils]] (neoficiāli)
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Valka]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Lugaži—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīga—Pleskava]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Valka—Ipiķi|Valka—Ipiķi]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]] (vēsturiski)
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|Liepāja—Aizpute]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Ventspils—Zilupe|Ventspils—Zilupe]]
| [[dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Maskava—Ventspils|(Ribinska)—Maskava—Ventspils]] (vēsturiski)
| Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu)
|-
| [[dzelzceļa līnija Abrene—Sita|Abrene—Sita]]
| Gulbene—Vecumi—valsts robeža
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņas—Valka]]
| [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| 
| Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija
|-
| [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Pāle—Staicele|Pāle—Staicele]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Gulbene—Sita|Ieriķi—Gulbene—Sita]]
| Ieriķi—Gulbene
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti|Priekule—Kalēti]]
| valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža
| [[dzelzceļa līnija Priekule—Kretinga|Priekule—Kretinga]]
| Netiek izmantota
|-
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Šauļi—Jelgava|Šauļi—Jelgava]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Jelgava—Tilzīte|Jelgava—Tilzīte]] (vēsturiski)
|
|-
| [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes lauku dzelzceļi]]
| 
| 
| Sastāvēja no līnijām Jēkabpils—Nereta, Siliņi—Aknīste, Viesīte—Daudzeva, Siliņi—Elkšņi (senāk arī daudzas citas kara laika 600 mm līnijas). Mūsdienās viss tīkls nojaukts.
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugava—Birži|Daugava—Birži]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi]]
| 
| 
| Sastāvēja no līnijām Ventspils—Mazirbe—Stende, Valdgale—Mērsrags, Ventspils—Dundaga, Plintiņi—Raķukrogs, Cīruļi—Roja u.c. Mūsdienās viss tīkls nojaukts.
|-
| [[dzelzceļa līnija Meitene—Bauska|Meitene—Bauska]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Aizpute—Saldus|Aizpute—Saldus]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava|Liepāja—Rucava]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Glūda|Liepāja—Glūda]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (neoficiāli)
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Sita—Rēzekne|Sita—Rēzekne]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalnieši—Kūdupe]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|Liepāja—Kuldīga]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| Nojaukta 2009. gadā. Posms Alsunga—Kuldīga nojaukts 1974. gadā.
|-
| [[dzelzceļa līnija Alsunga—Ventspils|Alsunga—Ventspils]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|Tukums—Kuldīga]]
| 
| 
| Tikai projekta līmenī — reāli uzbūvēti daži kilometri no [[Tukums II|Tukuma II]] līdz [[Jaunsāti]]em, mūsdienās nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Bērzupe—Džūkste|Bērzupe—Džūkste]]
| 
| 
| Rokādes līnija [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. Pēc kara nojaukta.
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]]
| Rīga Preču—Saurieši
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta)
| Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|Madona—Lubāna]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta)
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Krustpils—Jēkabpils|Krustpils—Jēkabpils]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tallina|Rīga—Tallina]]
| Mūsdienās darbojas līnija [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]], posms Skulte—Rūjiena nojaukts
|-
| [[Daugavpils apvedceļa līnija]]
| Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km &lt;br /&gt; Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km
| 
|
|-
| Rīgas savienojošās līnijas
| [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Šķirotava—Rīga Preču|Šķirotava—Rīga Preču]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]]
| [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| 
|
|-
| Mazpazīstamas [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] laika līnijas: &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ropaži—Endzeliņmežs|Ropaži—Endzeliņmežs]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ropaži—Ādaži|Ropaži—Ādaži]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ikšķile—Kranciems|Ikšķile—Kranciems]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Valtaiķi—Laidi|Valtaiķi—Laidi]]
| 
| 
| Nojauktas
|-
| Mazpazīstamas mežu dzelzceļu līnijas: &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ogre—Laubere|Ogre—Laubere]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži|Inčukalns—Allaži]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Siliņi—Elkšņi|Siliņi—Elkšņi]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Plintiņi—Raķukrogs|Plintiņi—Raķukrogs]]
| 
| 
| Nojauktas
|}

== Dalībnieki ==
Projekta dalībniekiem lūgums ievietot savās dalībnieka lapās veidni {{tl|Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}.

Par Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieku var kļūt ikviens reģistrējies Vikipēdijas dalībnieks, kam interesē dzelzceļi Latvijā un to vēsture un ir vēlme papildināt ar dzelzceļu tematiku saistītos rakstus.

''Dalībnieki, kuri aktīvi papildina rakstus par dzelzceļiem Latvijā:''
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Dalībnieks
!Piezīmes
|-
|[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]]
|Viens no projekta aizsācējiem
|-
|[[Dalībnieks:European1|European1]]
|
|-
|[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]]
|
|-
|[[Dalībnieks:RRR01|RRR01]]
|
|-
|[[Dalībnieks:Nikslers|Nikslers]]
|Viens no jaunākajiem biedriem
|}

== Skatīt arī ==
*[[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

[[Kategorija:Transporta vikiprojekti]]</text>
      <sha1>085hlwm6l1ezdu6k7wn50pmevz27ppq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667131</id>
      <parentid>3667086</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:14:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vajadzīgie raksti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14502" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas dzelzcelu karte.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas]]
Projekta '''&quot;Latvijas dzelzceļi&quot;''' mērķis ir apkopot un sakārtot informāciju par Latvijas dzelzceļa līnijām, stacijām un pieturas punktiem.

== Noformēšana ==
==== Dzelzceļa līnijas ====
* dzelzceļa līnijas posma garums;
* dzelzceļa līnijas statuss (pasažieru pārvadājumu līnijas, kravas pārvadājumu līnijas, likvidētās līnijas, līnijas bez satiksmes),
* dzelzceļa līnijas nozīme (pēc valsts dzelzceļa klasifikācijas);
* dzelzceļa līniju dalījums pēc sliežu tipa (galvenais sliežu ceļš, cits sliežu ceļš);
* dzelzceļa līniju dalījums pēc vilcējspēka (elektrificētās līnijas, neelektrificētās līnijas).

==== Dzelzceļa stacijas un pieturas punkti (~390) ====
* stacijas vai pieturas punkta nosaukums;
* objekta tips (stacija, pieturas punkts);
* objekta statuss (ar pasažieru satiksmi, bez pasažieru satiksmes, likvidēts);
* objekta atrašanās vieta.
* Sliežu ceļu skaits

== Vajadzīgie raksti ==
[[Attēls:Karta över Lettland under mellankrigstiden.png|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1925. gadā]]
* [[Griezulis]]
* [[Starpstacija]]
* [[Dīzeļvilciens]]
* [[Zižļu sistēma]]

==== Stacijas ====
* [[Rīgas Krasta stacija]]
* [[Ganību parks]]
* [[Rūjiena (stacija)]]
* [[Daugavpils Šķirošanas stacija]]

== Informācijas avoti ==
[[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1938. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā]]
==== Literatūra ====
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307055395|issueType:B Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938.]
* I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0302019194|issueType:B Latvijas dzelzceļi, 1919-1940 (II daļa) un 1941-1945 (1979)]

==== Ārējas saites ====
* {{LDZ pārskats}}
* [http://www.ldz.lv/lv/content/t%C4%ABkla-p%C4%81rskats Visi LDz tīklu pārskati]
* [http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas]
* [http://www.parovoz.com/history/abandoned.php Разобранные и законсервированные железные дороги] {{ru ikona}}
* [http://sbchf.narod.ru/uzk_lv.html Узкоколейные железные дороги Латвии] {{ru ikona}}
* [http://academia.lndb.lv/xmlui/handle/1/11/browse?value=Dzelzce%C4%BCi--Latvija--Kartes&amp;type=subject Vecās dzelzceļu kartes]
* [http://ldz.lv/texts_files/LDzCargo01_A5_LV_2012_I.pdf Tarifi, staciju saraksti, attālumi starp stacijām, LDz shēma]
* [https://www.railwaymuseum.lv/lv/museum-items/field_collection_id/fotogr%C4%81fijas-43/field_collection_id/neklasific%C4%93tie-priek%C5%A1meti-139/field_collection_type/stacijas-187 Dzelzceļa muzeja vēsturiskās fotogrāfijas]

== Dzelzceļa stacijas ==
[[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1940. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā]]
Dzelzceļa staciju rakstiem nepieciešams pievienot infokasti; to dara, ievietojot raksta sākumā un aizpildot [[Veidne:Dzelzceļa stacijas infokaste/doc|šo formu]].

Staciju rakstu nosaukumus pieņemts veidot formā ''Stacijas nosaukums (stacija)''; ja stacijas nosaukumam nav citu nozīmju, tad vienkārši ''Stacijas nosaukums''. Tas attiecas arī uz sadales punktiem un pieturas punktiem, kas nav stacijas. Skatīt arī [[Diskusija:Cena (stacija)|diskusiju]]. Pieturas punktu, staciju un citu sadales punktu klasifikācija oficiāli dota LDz tīklu pārskatos.

*[[Dzelzceļa stacijas Latvijā|Latvijas dzelzceļa staciju saraksts]]

{{Clear}}

== Latvijas dzelzceļa līnijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Līnijas saskaņā ar uzbūvēšanas vēsturi
! Kādus mūsdienu iecirkņus ietver
! Kādu līniju sastāvā atrodas
! Piezīmes
|-
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Rītupe—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne I—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski)
| Posms [[Rītupe (stacija)|Rītupe]]—[[Abrene (stacija)|Abrene]]—[[Skangaļi]] atrodas [[Krievija]]s teritorijā
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Zemgale|Daugavpils—Zemgale]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski)
| [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacija]] vairs nepastāv
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Vitebska|Daugavpils—Vitebska]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|Liepāja—Vaiņode]]
| valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža &lt;br /&gt; Liepāja—Priekule
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kaišadore|Liepāja—Kaišadore]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepāja—Romni]] (vēsturiski)
| Netiek izmantota (posms Liepāja—Priekule nojaukts 2012. gadā)
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Mangaļi|Rīga—Mangaļi]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]]
| Pirmais elektrificētais posms līnijā [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] (mūsdienās [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]])
|-
| [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīga—Bolderāja]]
| [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| 
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Grīva—Eglaine|Grīva—Eglaine]]
| [[dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas.]]
| [[dzelzceļa līnija Radvilišķi—Daugavpils|Radvilišķi—Daugavpils]]
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Jelgava—Reņģe]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Glūda—Reņģe—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Mažeiķi|Jelgava—Mažeiķi]]
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Rīga—Tukums]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Torņakalns—Tukums II]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Rīga—Ventspils]] (neoficiāli)
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Valka]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Lugaži—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīga—Pleskava]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Valka—Ipiķi|Valka—Ipiķi]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]] (vēsturiski)
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|Liepāja—Aizpute]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Ventspils—Zilupe|Ventspils—Zilupe]]
| [[dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Maskava—Ventspils|(Ribinska)—Maskava—Ventspils]] (vēsturiski)
| Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu)
|-
| [[dzelzceļa līnija Abrene—Sita|Abrene—Sita]]
| Gulbene—Vecumi—valsts robeža
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņas—Valka]]
| [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| 
| Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija
|-
| [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Pāle—Staicele|Pāle—Staicele]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Gulbene—Sita|Ieriķi—Gulbene—Sita]]
| Ieriķi—Gulbene
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti|Priekule—Kalēti]]
| valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža
| [[dzelzceļa līnija Priekule—Kretinga|Priekule—Kretinga]]
| Netiek izmantota
|-
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Šauļi—Jelgava|Šauļi—Jelgava]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Jelgava—Tilzīte|Jelgava—Tilzīte]] (vēsturiski)
|
|-
| [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes lauku dzelzceļi]]
| 
| 
| Sastāvēja no līnijām Jēkabpils—Nereta, Siliņi—Aknīste, Viesīte—Daudzeva, Siliņi—Elkšņi (senāk arī daudzas citas kara laika 600 mm līnijas). Mūsdienās viss tīkls nojaukts.
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugava—Birži|Daugava—Birži]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi]]
| 
| 
| Sastāvēja no līnijām Ventspils—Mazirbe—Stende, Valdgale—Mērsrags, Ventspils—Dundaga, Plintiņi—Raķukrogs, Cīruļi—Roja u.c. Mūsdienās viss tīkls nojaukts.
|-
| [[dzelzceļa līnija Meitene—Bauska|Meitene—Bauska]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Aizpute—Saldus|Aizpute—Saldus]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava|Liepāja—Rucava]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Glūda|Liepāja—Glūda]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (neoficiāli)
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Sita—Rēzekne|Sita—Rēzekne]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalnieši—Kūdupe]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|Liepāja—Kuldīga]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| Nojaukta 2009. gadā. Posms Alsunga—Kuldīga nojaukts 1974. gadā.
|-
| [[dzelzceļa līnija Alsunga—Ventspils|Alsunga—Ventspils]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|Tukums—Kuldīga]]
| 
| 
| Tikai projekta līmenī — reāli uzbūvēti daži kilometri no [[Tukums II|Tukuma II]] līdz [[Jaunsāti]]em, mūsdienās nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Bērzupe—Džūkste|Bērzupe—Džūkste]]
| 
| 
| Rokādes līnija [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. Pēc kara nojaukta.
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]]
| Rīga Preču—Saurieši
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta)
| Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|Madona—Lubāna]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta)
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Krustpils—Jēkabpils|Krustpils—Jēkabpils]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tallina|Rīga—Tallina]]
| Mūsdienās darbojas līnija [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]], posms Skulte—Rūjiena nojaukts
|-
| [[Daugavpils apvedceļa līnija]]
| Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km &lt;br /&gt; Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km
| 
|
|-
| Rīgas savienojošās līnijas
| [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Šķirotava—Rīga Preču|Šķirotava—Rīga Preču]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]]
| [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| 
|
|-
| Mazpazīstamas [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] laika līnijas: &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ropaži—Endzeliņmežs|Ropaži—Endzeliņmežs]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ropaži—Ādaži|Ropaži—Ādaži]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ikšķile—Kranciems|Ikšķile—Kranciems]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Valtaiķi—Laidi|Valtaiķi—Laidi]]
| 
| 
| Nojauktas
|-
| Mazpazīstamas mežu dzelzceļu līnijas: &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ogre—Laubere|Ogre—Laubere]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži|Inčukalns—Allaži]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Siliņi—Elkšņi|Siliņi—Elkšņi]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Plintiņi—Raķukrogs|Plintiņi—Raķukrogs]]
| 
| 
| Nojauktas
|}

== Dalībnieki ==
Projekta dalībniekiem lūgums ievietot savās dalībnieka lapās veidni {{tl|Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}.

Par Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieku var kļūt ikviens reģistrējies Vikipēdijas dalībnieks, kam interesē dzelzceļi Latvijā un to vēsture un ir vēlme papildināt ar dzelzceļu tematiku saistītos rakstus.

''Dalībnieki, kuri aktīvi papildina rakstus par dzelzceļiem Latvijā:''
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Dalībnieks
!Piezīmes
|-
|[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]]
|Viens no projekta aizsācējiem
|-
|[[Dalībnieks:European1|European1]]
|
|-
|[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]]
|
|-
|[[Dalībnieks:RRR01|RRR01]]
|
|-
|[[Dalībnieks:Nikslers|Nikslers]]
|Viens no jaunākajiem biedriem
|}

== Skatīt arī ==
*[[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

[[Kategorija:Transporta vikiprojekti]]</text>
      <sha1>l4n7fr1595chxuv5dtgx41xrs9b18pe</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667179</id>
      <parentid>3667131</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:55:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vajadzīgie raksti */Izveidoju rakstu par starpstacijām.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14483" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas dzelzcelu karte.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas]]
Projekta '''&quot;Latvijas dzelzceļi&quot;''' mērķis ir apkopot un sakārtot informāciju par Latvijas dzelzceļa līnijām, stacijām un pieturas punktiem.

== Noformēšana ==
==== Dzelzceļa līnijas ====
* dzelzceļa līnijas posma garums;
* dzelzceļa līnijas statuss (pasažieru pārvadājumu līnijas, kravas pārvadājumu līnijas, likvidētās līnijas, līnijas bez satiksmes),
* dzelzceļa līnijas nozīme (pēc valsts dzelzceļa klasifikācijas);
* dzelzceļa līniju dalījums pēc sliežu tipa (galvenais sliežu ceļš, cits sliežu ceļš);
* dzelzceļa līniju dalījums pēc vilcējspēka (elektrificētās līnijas, neelektrificētās līnijas).

==== Dzelzceļa stacijas un pieturas punkti (~390) ====
* stacijas vai pieturas punkta nosaukums;
* objekta tips (stacija, pieturas punkts);
* objekta statuss (ar pasažieru satiksmi, bez pasažieru satiksmes, likvidēts);
* objekta atrašanās vieta.
* Sliežu ceļu skaits

== Vajadzīgie raksti ==
[[Attēls:Karta över Lettland under mellankrigstiden.png|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1925. gadā]]
* [[Griezulis]]
* [[Dīzeļvilciens]]
* [[Zižļu sistēma]]

==== Stacijas ====
* [[Rīgas Krasta stacija]]
* [[Ganību parks]]
* [[Rūjiena (stacija)]]
* [[Daugavpils Šķirošanas stacija]]

== Informācijas avoti ==
[[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1938. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā]]
==== Literatūra ====
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307055395|issueType:B Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938.]
* I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0302019194|issueType:B Latvijas dzelzceļi, 1919-1940 (II daļa) un 1941-1945 (1979)]

==== Ārējas saites ====
* {{LDZ pārskats}}
* [http://www.ldz.lv/lv/content/t%C4%ABkla-p%C4%81rskats Visi LDz tīklu pārskati]
* [http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas]
* [http://www.parovoz.com/history/abandoned.php Разобранные и законсервированные железные дороги] {{ru ikona}}
* [http://sbchf.narod.ru/uzk_lv.html Узкоколейные железные дороги Латвии] {{ru ikona}}
* [http://academia.lndb.lv/xmlui/handle/1/11/browse?value=Dzelzce%C4%BCi--Latvija--Kartes&amp;type=subject Vecās dzelzceļu kartes]
* [http://ldz.lv/texts_files/LDzCargo01_A5_LV_2012_I.pdf Tarifi, staciju saraksti, attālumi starp stacijām, LDz shēma]
* [https://www.railwaymuseum.lv/lv/museum-items/field_collection_id/fotogr%C4%81fijas-43/field_collection_id/neklasific%C4%93tie-priek%C5%A1meti-139/field_collection_type/stacijas-187 Dzelzceļa muzeja vēsturiskās fotogrāfijas]

== Dzelzceļa stacijas ==
[[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1940. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā]]
Dzelzceļa staciju rakstiem nepieciešams pievienot infokasti; to dara, ievietojot raksta sākumā un aizpildot [[Veidne:Dzelzceļa stacijas infokaste/doc|šo formu]].

Staciju rakstu nosaukumus pieņemts veidot formā ''Stacijas nosaukums (stacija)''; ja stacijas nosaukumam nav citu nozīmju, tad vienkārši ''Stacijas nosaukums''. Tas attiecas arī uz sadales punktiem un pieturas punktiem, kas nav stacijas. Skatīt arī [[Diskusija:Cena (stacija)|diskusiju]]. Pieturas punktu, staciju un citu sadales punktu klasifikācija oficiāli dota LDz tīklu pārskatos.

*[[Dzelzceļa stacijas Latvijā|Latvijas dzelzceļa staciju saraksts]]

{{Clear}}

== Latvijas dzelzceļa līnijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Līnijas saskaņā ar uzbūvēšanas vēsturi
! Kādus mūsdienu iecirkņus ietver
! Kādu līniju sastāvā atrodas
! Piezīmes
|-
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Rītupe—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne I—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski)
| Posms [[Rītupe (stacija)|Rītupe]]—[[Abrene (stacija)|Abrene]]—[[Skangaļi]] atrodas [[Krievija]]s teritorijā
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Zemgale|Daugavpils—Zemgale]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski)
| [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacija]] vairs nepastāv
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Vitebska|Daugavpils—Vitebska]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|Liepāja—Vaiņode]]
| valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža &lt;br /&gt; Liepāja—Priekule
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kaišadore|Liepāja—Kaišadore]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepāja—Romni]] (vēsturiski)
| Netiek izmantota (posms Liepāja—Priekule nojaukts 2012. gadā)
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Mangaļi|Rīga—Mangaļi]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]]
| Pirmais elektrificētais posms līnijā [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] (mūsdienās [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]])
|-
| [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīga—Bolderāja]]
| [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| 
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Grīva—Eglaine|Grīva—Eglaine]]
| [[dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas.]]
| [[dzelzceļa līnija Radvilišķi—Daugavpils|Radvilišķi—Daugavpils]]
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Jelgava—Reņģe]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Glūda—Reņģe—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Mažeiķi|Jelgava—Mažeiķi]]
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Rīga—Tukums]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Torņakalns—Tukums II]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Rīga—Ventspils]] (neoficiāli)
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Valka]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Lugaži—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīga—Pleskava]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Valka—Ipiķi|Valka—Ipiķi]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]] (vēsturiski)
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|Liepāja—Aizpute]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Ventspils—Zilupe|Ventspils—Zilupe]]
| [[dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Maskava—Ventspils|(Ribinska)—Maskava—Ventspils]] (vēsturiski)
| Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu)
|-
| [[dzelzceļa līnija Abrene—Sita|Abrene—Sita]]
| Gulbene—Vecumi—valsts robeža
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņas—Valka]]
| [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| 
| Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija
|-
| [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Pāle—Staicele|Pāle—Staicele]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Gulbene—Sita|Ieriķi—Gulbene—Sita]]
| Ieriķi—Gulbene
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti|Priekule—Kalēti]]
| valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža
| [[dzelzceļa līnija Priekule—Kretinga|Priekule—Kretinga]]
| Netiek izmantota
|-
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Šauļi—Jelgava|Šauļi—Jelgava]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Jelgava—Tilzīte|Jelgava—Tilzīte]] (vēsturiski)
|
|-
| [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes lauku dzelzceļi]]
| 
| 
| Sastāvēja no līnijām Jēkabpils—Nereta, Siliņi—Aknīste, Viesīte—Daudzeva, Siliņi—Elkšņi (senāk arī daudzas citas kara laika 600 mm līnijas). Mūsdienās viss tīkls nojaukts.
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugava—Birži|Daugava—Birži]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi]]
| 
| 
| Sastāvēja no līnijām Ventspils—Mazirbe—Stende, Valdgale—Mērsrags, Ventspils—Dundaga, Plintiņi—Raķukrogs, Cīruļi—Roja u.c. Mūsdienās viss tīkls nojaukts.
|-
| [[dzelzceļa līnija Meitene—Bauska|Meitene—Bauska]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Aizpute—Saldus|Aizpute—Saldus]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava|Liepāja—Rucava]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Glūda|Liepāja—Glūda]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (neoficiāli)
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Sita—Rēzekne|Sita—Rēzekne]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalnieši—Kūdupe]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|Liepāja—Kuldīga]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| Nojaukta 2009. gadā. Posms Alsunga—Kuldīga nojaukts 1974. gadā.
|-
| [[dzelzceļa līnija Alsunga—Ventspils|Alsunga—Ventspils]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|Tukums—Kuldīga]]
| 
| 
| Tikai projekta līmenī — reāli uzbūvēti daži kilometri no [[Tukums II|Tukuma II]] līdz [[Jaunsāti]]em, mūsdienās nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Bērzupe—Džūkste|Bērzupe—Džūkste]]
| 
| 
| Rokādes līnija [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. Pēc kara nojaukta.
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]]
| Rīga Preču—Saurieši
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta)
| Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|Madona—Lubāna]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta)
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Krustpils—Jēkabpils|Krustpils—Jēkabpils]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tallina|Rīga—Tallina]]
| Mūsdienās darbojas līnija [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]], posms Skulte—Rūjiena nojaukts
|-
| [[Daugavpils apvedceļa līnija]]
| Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km &lt;br /&gt; Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km
| 
|
|-
| Rīgas savienojošās līnijas
| [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Šķirotava—Rīga Preču|Šķirotava—Rīga Preču]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]]
| [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| 
|
|-
| Mazpazīstamas [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] laika līnijas: &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ropaži—Endzeliņmežs|Ropaži—Endzeliņmežs]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ropaži—Ādaži|Ropaži—Ādaži]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ikšķile—Kranciems|Ikšķile—Kranciems]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Valtaiķi—Laidi|Valtaiķi—Laidi]]
| 
| 
| Nojauktas
|-
| Mazpazīstamas mežu dzelzceļu līnijas: &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ogre—Laubere|Ogre—Laubere]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži|Inčukalns—Allaži]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Siliņi—Elkšņi|Siliņi—Elkšņi]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Plintiņi—Raķukrogs|Plintiņi—Raķukrogs]]
| 
| 
| Nojauktas
|}

== Dalībnieki ==
Projekta dalībniekiem lūgums ievietot savās dalībnieka lapās veidni {{tl|Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}.

Par Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieku var kļūt ikviens reģistrējies Vikipēdijas dalībnieks, kam interesē dzelzceļi Latvijā un to vēsture un ir vēlme papildināt ar dzelzceļu tematiku saistītos rakstus.

''Dalībnieki, kuri aktīvi papildina rakstus par dzelzceļiem Latvijā:''
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Dalībnieks
!Piezīmes
|-
|[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]]
|Viens no projekta aizsācējiem
|-
|[[Dalībnieks:European1|European1]]
|
|-
|[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]]
|
|-
|[[Dalībnieks:RRR01|RRR01]]
|
|-
|[[Dalībnieks:Nikslers|Nikslers]]
|Viens no jaunākajiem biedriem
|}

== Skatīt arī ==
*[[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

[[Kategorija:Transporta vikiprojekti]]</text>
      <sha1>4l2jnbiwwt4vk5cyqh8s4rr6f0etnbi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667222</id>
      <parentid>3667179</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:06:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dalībnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14582" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas dzelzcelu karte.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas]]
Projekta '''&quot;Latvijas dzelzceļi&quot;''' mērķis ir apkopot un sakārtot informāciju par Latvijas dzelzceļa līnijām, stacijām un pieturas punktiem.

== Noformēšana ==
==== Dzelzceļa līnijas ====
* dzelzceļa līnijas posma garums;
* dzelzceļa līnijas statuss (pasažieru pārvadājumu līnijas, kravas pārvadājumu līnijas, likvidētās līnijas, līnijas bez satiksmes),
* dzelzceļa līnijas nozīme (pēc valsts dzelzceļa klasifikācijas);
* dzelzceļa līniju dalījums pēc sliežu tipa (galvenais sliežu ceļš, cits sliežu ceļš);
* dzelzceļa līniju dalījums pēc vilcējspēka (elektrificētās līnijas, neelektrificētās līnijas).

==== Dzelzceļa stacijas un pieturas punkti (~390) ====
* stacijas vai pieturas punkta nosaukums;
* objekta tips (stacija, pieturas punkts);
* objekta statuss (ar pasažieru satiksmi, bez pasažieru satiksmes, likvidēts);
* objekta atrašanās vieta.
* Sliežu ceļu skaits

== Vajadzīgie raksti ==
[[Attēls:Karta över Lettland under mellankrigstiden.png|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1925. gadā]]
* [[Griezulis]]
* [[Dīzeļvilciens]]
* [[Zižļu sistēma]]

==== Stacijas ====
* [[Rīgas Krasta stacija]]
* [[Ganību parks]]
* [[Rūjiena (stacija)]]
* [[Daugavpils Šķirošanas stacija]]

== Informācijas avoti ==
[[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1938. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā]]
==== Literatūra ====
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307055395|issueType:B Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938.]
* I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0302019194|issueType:B Latvijas dzelzceļi, 1919-1940 (II daļa) un 1941-1945 (1979)]

==== Ārējas saites ====
* {{LDZ pārskats}}
* [http://www.ldz.lv/lv/content/t%C4%ABkla-p%C4%81rskats Visi LDz tīklu pārskati]
* [http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas]
* [http://www.parovoz.com/history/abandoned.php Разобранные и законсервированные железные дороги] {{ru ikona}}
* [http://sbchf.narod.ru/uzk_lv.html Узкоколейные железные дороги Латвии] {{ru ikona}}
* [http://academia.lndb.lv/xmlui/handle/1/11/browse?value=Dzelzce%C4%BCi--Latvija--Kartes&amp;type=subject Vecās dzelzceļu kartes]
* [http://ldz.lv/texts_files/LDzCargo01_A5_LV_2012_I.pdf Tarifi, staciju saraksti, attālumi starp stacijām, LDz shēma]
* [https://www.railwaymuseum.lv/lv/museum-items/field_collection_id/fotogr%C4%81fijas-43/field_collection_id/neklasific%C4%93tie-priek%C5%A1meti-139/field_collection_type/stacijas-187 Dzelzceļa muzeja vēsturiskās fotogrāfijas]

== Dzelzceļa stacijas ==
[[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1940. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā]]
Dzelzceļa staciju rakstiem nepieciešams pievienot infokasti; to dara, ievietojot raksta sākumā un aizpildot [[Veidne:Dzelzceļa stacijas infokaste/doc|šo formu]].

Staciju rakstu nosaukumus pieņemts veidot formā ''Stacijas nosaukums (stacija)''; ja stacijas nosaukumam nav citu nozīmju, tad vienkārši ''Stacijas nosaukums''. Tas attiecas arī uz sadales punktiem un pieturas punktiem, kas nav stacijas. Skatīt arī [[Diskusija:Cena (stacija)|diskusiju]]. Pieturas punktu, staciju un citu sadales punktu klasifikācija oficiāli dota LDz tīklu pārskatos.

*[[Dzelzceļa stacijas Latvijā|Latvijas dzelzceļa staciju saraksts]]

{{Clear}}

== Latvijas dzelzceļa līnijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Līnijas saskaņā ar uzbūvēšanas vēsturi
! Kādus mūsdienu iecirkņus ietver
! Kādu līniju sastāvā atrodas
! Piezīmes
|-
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Rītupe—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne I—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski)
| Posms [[Rītupe (stacija)|Rītupe]]—[[Abrene (stacija)|Abrene]]—[[Skangaļi]] atrodas [[Krievija]]s teritorijā
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Zemgale|Daugavpils—Zemgale]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski)
| [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacija]] vairs nepastāv
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Vitebska|Daugavpils—Vitebska]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|Liepāja—Vaiņode]]
| valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža &lt;br /&gt; Liepāja—Priekule
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kaišadore|Liepāja—Kaišadore]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepāja—Romni]] (vēsturiski)
| Netiek izmantota (posms Liepāja—Priekule nojaukts 2012. gadā)
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Mangaļi|Rīga—Mangaļi]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]]
| Pirmais elektrificētais posms līnijā [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] (mūsdienās [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]])
|-
| [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīga—Bolderāja]]
| [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| 
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Grīva—Eglaine|Grīva—Eglaine]]
| [[dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas.]]
| [[dzelzceļa līnija Radvilišķi—Daugavpils|Radvilišķi—Daugavpils]]
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Jelgava—Reņģe]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Glūda—Reņģe—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Mažeiķi|Jelgava—Mažeiķi]]
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Rīga—Tukums]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Torņakalns—Tukums II]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Rīga—Ventspils]] (neoficiāli)
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Valka]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Lugaži—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīga—Pleskava]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Valka—Ipiķi|Valka—Ipiķi]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]] (vēsturiski)
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|Liepāja—Aizpute]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Ventspils—Zilupe|Ventspils—Zilupe]]
| [[dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Maskava—Ventspils|(Ribinska)—Maskava—Ventspils]] (vēsturiski)
| Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu)
|-
| [[dzelzceļa līnija Abrene—Sita|Abrene—Sita]]
| Gulbene—Vecumi—valsts robeža
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņas—Valka]]
| [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| 
| Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija
|-
| [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Pāle—Staicele|Pāle—Staicele]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Gulbene—Sita|Ieriķi—Gulbene—Sita]]
| Ieriķi—Gulbene
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti|Priekule—Kalēti]]
| valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža
| [[dzelzceļa līnija Priekule—Kretinga|Priekule—Kretinga]]
| Netiek izmantota
|-
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Šauļi—Jelgava|Šauļi—Jelgava]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Jelgava—Tilzīte|Jelgava—Tilzīte]] (vēsturiski)
|
|-
| [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes lauku dzelzceļi]]
| 
| 
| Sastāvēja no līnijām Jēkabpils—Nereta, Siliņi—Aknīste, Viesīte—Daudzeva, Siliņi—Elkšņi (senāk arī daudzas citas kara laika 600 mm līnijas). Mūsdienās viss tīkls nojaukts.
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugava—Birži|Daugava—Birži]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi]]
| 
| 
| Sastāvēja no līnijām Ventspils—Mazirbe—Stende, Valdgale—Mērsrags, Ventspils—Dundaga, Plintiņi—Raķukrogs, Cīruļi—Roja u.c. Mūsdienās viss tīkls nojaukts.
|-
| [[dzelzceļa līnija Meitene—Bauska|Meitene—Bauska]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Aizpute—Saldus|Aizpute—Saldus]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava|Liepāja—Rucava]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Glūda|Liepāja—Glūda]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (neoficiāli)
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Sita—Rēzekne|Sita—Rēzekne]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalnieši—Kūdupe]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|Liepāja—Kuldīga]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| Nojaukta 2009. gadā. Posms Alsunga—Kuldīga nojaukts 1974. gadā.
|-
| [[dzelzceļa līnija Alsunga—Ventspils|Alsunga—Ventspils]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|Tukums—Kuldīga]]
| 
| 
| Tikai projekta līmenī — reāli uzbūvēti daži kilometri no [[Tukums II|Tukuma II]] līdz [[Jaunsāti]]em, mūsdienās nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Bērzupe—Džūkste|Bērzupe—Džūkste]]
| 
| 
| Rokādes līnija [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. Pēc kara nojaukta.
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]]
| Rīga Preču—Saurieši
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta)
| Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|Madona—Lubāna]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta)
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Krustpils—Jēkabpils|Krustpils—Jēkabpils]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tallina|Rīga—Tallina]]
| Mūsdienās darbojas līnija [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]], posms Skulte—Rūjiena nojaukts
|-
| [[Daugavpils apvedceļa līnija]]
| Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km &lt;br /&gt; Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km
| 
|
|-
| Rīgas savienojošās līnijas
| [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Šķirotava—Rīga Preču|Šķirotava—Rīga Preču]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]]
| [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| 
|
|-
| Mazpazīstamas [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] laika līnijas: &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ropaži—Endzeliņmežs|Ropaži—Endzeliņmežs]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ropaži—Ādaži|Ropaži—Ādaži]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ikšķile—Kranciems|Ikšķile—Kranciems]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Valtaiķi—Laidi|Valtaiķi—Laidi]]
| 
| 
| Nojauktas
|-
| Mazpazīstamas mežu dzelzceļu līnijas: &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ogre—Laubere|Ogre—Laubere]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži|Inčukalns—Allaži]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Siliņi—Elkšņi|Siliņi—Elkšņi]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Plintiņi—Raķukrogs|Plintiņi—Raķukrogs]]
| 
| 
| Nojauktas
|}

== Dalībnieki ==
Projekta dalībniekiem lūgums ievietot savās dalībnieka lapās veidni {{tl|Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}.

Par Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieku var kļūt ikviens reģistrējies Vikipēdijas dalībnieks, kam interesē dzelzceļi Latvijā un to vēsture un ir vēlme papildināt ar dzelzceļu tematiku saistītos rakstus.

''Dalībnieki, kuri aktīvi papildina rakstus par dzelzceļiem Latvijā:''
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Dalībnieks
!Piezīmes
|-
|[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]]
|Viens no projekta aizsācējiem
|-
|[[Dalībnieks:European1|European1]]
|
|-
|[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]]
|
|-
|[[Dalībnieks:RRR01|RRR01]]
|
|-
|[[Dalībnieks:Nikslers|Nikslers]]
|Viens no jaunākajiem biedriem
|
|[[Dalībnieks: Aérospatiale  Concorde|Aérospatiale Concorde]]
|Viens no jaunākajiem biedriem
|}

== Skatīt arī ==
*[[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

[[Kategorija:Transporta vikiprojekti]]</text>
      <sha1>jw7ok0umvcmcfyb64xaj2u8mt944jnv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667263</id>
      <parentid>3667222</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:52:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14584" xml:space="preserve">[[Attēls:Latvijas dzelzcelu karte.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas]]
Projekta '''&quot;Latvijas dzelzceļi&quot;''' mērķis ir apkopot un sakārtot informāciju par Latvijas dzelzceļa līnijām, stacijām un pieturas punktiem.

== Noformēšana ==
==== Dzelzceļa līnijas ====
* dzelzceļa līnijas posma garums;
* dzelzceļa līnijas statuss (pasažieru pārvadājumu līnijas, kravas pārvadājumu līnijas, likvidētās līnijas, līnijas bez satiksmes),
* dzelzceļa līnijas nozīme (pēc valsts dzelzceļa klasifikācijas);
* dzelzceļa līniju dalījums pēc sliežu tipa (galvenais sliežu ceļš, cits sliežu ceļš);
* dzelzceļa līniju dalījums pēc vilcējspēka (elektrificētās līnijas, neelektrificētās līnijas).

==== Dzelzceļa stacijas un pieturas punkti (~390) ====
* stacijas vai pieturas punkta nosaukums;
* objekta tips (stacija, pieturas punkts);
* objekta statuss (ar pasažieru satiksmi, bez pasažieru satiksmes, likvidēts);
* objekta atrašanās vieta.
* Sliežu ceļu skaits

== Vajadzīgie raksti ==
[[Attēls:Karta över Lettland under mellankrigstiden.png|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1925. gadā]]
* [[Griezulis]]
* [[Dīzeļvilciens]]
* [[Zižļu sistēma]]

==== Stacijas ====
* [[Rīgas Krasta stacija]]
* [[Ganību parks]]
* [[Rūjiena (stacija)]]
* [[Daugavpils Šķirošanas stacija]]

== Informācijas avoti ==
[[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1938. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā]]
==== Literatūra ====
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307055395|issueType:B Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938.]
* I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955
* [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0302019194|issueType:B Latvijas dzelzceļi, 1919-1940 (II daļa) un 1941-1945 (1979)]

==== Ārējās saites ====
* {{LDZ pārskats}}
* [http://www.ldz.lv/lv/content/t%C4%ABkla-p%C4%81rskats Visi LDz tīklu pārskati]
* [http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas]
* [http://www.parovoz.com/history/abandoned.php Разобранные и законсервированные железные дороги] {{ru ikona}}
* [http://sbchf.narod.ru/uzk_lv.html Узкоколейные железные дороги Латвии] {{ru ikona}}
* [http://academia.lndb.lv/xmlui/handle/1/11/browse?value=Dzelzce%C4%BCi--Latvija--Kartes&amp;type=subject Vecās dzelzceļu kartes]
* [http://ldz.lv/texts_files/LDzCargo01_A5_LV_2012_I.pdf Tarifi, staciju saraksti, attālumi starp stacijām, LDz shēma]
* [https://www.railwaymuseum.lv/lv/museum-items/field_collection_id/fotogr%C4%81fijas-43/field_collection_id/neklasific%C4%93tie-priek%C5%A1meti-139/field_collection_type/stacijas-187 Dzelzceļa muzeja vēsturiskās fotogrāfijas]

== Dzelzceļa stacijas ==
[[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1940. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā]]
Dzelzceļa staciju rakstiem nepieciešams pievienot infokasti; to dara, ievietojot raksta sākumā un aizpildot [[Veidne:Dzelzceļa stacijas infokaste/doc|šo formu]].

Staciju rakstu nosaukumus pieņemts veidot formā ''Stacijas nosaukums (stacija)''; ja stacijas nosaukumam nav citu nozīmju, tad vienkārši ''Stacijas nosaukums''. Tas attiecas arī uz sadales punktiem un pieturas punktiem, kas nav stacijas. Skatīt arī [[Diskusija:Cena (stacija)|diskusiju]]. Pieturas punktu, staciju un citu sadales punktu klasifikācija oficiāli dota LDz tīklu pārskatos.

*[[Dzelzceļa stacijas Latvijā|Latvijas dzelzceļa staciju saraksts]]

{{Clear}}

== Latvijas dzelzceļa līnijas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Līnijas saskaņā ar uzbūvēšanas vēsturi
! Kādus mūsdienu iecirkņus ietver
! Kādu līniju sastāvā atrodas
! Piezīmes
|-
| [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Rītupe—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne I—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski)
| Posms [[Rītupe (stacija)|Rītupe]]—[[Abrene (stacija)|Abrene]]—[[Skangaļi]] atrodas [[Krievija]]s teritorijā
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Zemgale|Daugavpils—Zemgale]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski)
| [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacija]] vairs nepastāv
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Vitebska|Daugavpils—Vitebska]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|Liepāja—Vaiņode]]
| valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža &lt;br /&gt; Liepāja—Priekule
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kaišadore|Liepāja—Kaišadore]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepāja—Romni]] (vēsturiski)
| Netiek izmantota (posms Liepāja—Priekule nojaukts 2012. gadā)
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Mangaļi|Rīga—Mangaļi]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]]
| Pirmais elektrificētais posms līnijā [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] (mūsdienās [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]])
|-
| [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīga—Bolderāja]]
| [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| 
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Grīva—Eglaine|Grīva—Eglaine]]
| [[dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas.]]
| [[dzelzceļa līnija Radvilišķi—Daugavpils|Radvilišķi—Daugavpils]]
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Jelgava—Reņģe]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Glūda—Reņģe—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Mažeiķi|Jelgava—Mažeiķi]]
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Rīga—Tukums]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Torņakalns—Tukums II]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Rīga—Ventspils]] (neoficiāli)
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Valka]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Lugaži—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīga—Pleskava]] (vēsturiski)
| 
|-
| [[dzelzceļa līnija Valka—Ipiķi|Valka—Ipiķi]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]] (vēsturiski)
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|Liepāja—Aizpute]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Ventspils—Zilupe|Ventspils—Zilupe]]
| [[dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Maskava—Ventspils|(Ribinska)—Maskava—Ventspils]] (vēsturiski)
| Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu)
|-
| [[dzelzceļa līnija Abrene—Sita|Abrene—Sita]]
| Gulbene—Vecumi—valsts robeža
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņas—Valka]]
| [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]]
| 
| Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija
|-
| [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Pāle—Staicele|Pāle—Staicele]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Gulbene—Sita|Ieriķi—Gulbene—Sita]]
| Ieriķi—Gulbene
| [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti|Priekule—Kalēti]]
| valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža
| [[dzelzceļa līnija Priekule—Kretinga|Priekule—Kretinga]]
| Netiek izmantota
|-
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—valsts robeža]]
| [[dzelzceļa līnija Šauļi—Jelgava|Šauļi—Jelgava]]&lt;br /&gt;[[dzelzceļa līnija Jelgava—Tilzīte|Jelgava—Tilzīte]] (vēsturiski)
|
|-
| [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes lauku dzelzceļi]]
| 
| 
| Sastāvēja no līnijām Jēkabpils—Nereta, Siliņi—Aknīste, Viesīte—Daudzeva, Siliņi—Elkšņi (senāk arī daudzas citas kara laika 600 mm līnijas). Mūsdienās viss tīkls nojaukts.
|-
| [[dzelzceļa līnija Daugava—Birži|Daugava—Birži]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi]]
| 
| 
| Sastāvēja no līnijām Ventspils—Mazirbe—Stende, Valdgale—Mērsrags, Ventspils—Dundaga, Plintiņi—Raķukrogs, Cīruļi—Roja u.c. Mūsdienās viss tīkls nojaukts.
|-
| [[dzelzceļa līnija Meitene—Bauska|Meitene—Bauska]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Aizpute—Saldus|Aizpute—Saldus]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava|Liepāja—Rucava]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Glūda|Liepāja—Glūda]]
| [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (neoficiāli)
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Sita—Rēzekne|Sita—Rēzekne]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalnieši—Kūdupe]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|Liepāja—Kuldīga]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| Nojaukta 2009. gadā. Posms Alsunga—Kuldīga nojaukts 1974. gadā.
|-
| [[dzelzceļa līnija Alsunga—Ventspils|Alsunga—Ventspils]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]]
| Nojaukta 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|Tukums—Kuldīga]]
| 
| 
| Tikai projekta līmenī — reāli uzbūvēti daži kilometri no [[Tukums II|Tukuma II]] līdz [[Jaunsāti]]em, mūsdienās nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Bērzupe—Džūkste|Bērzupe—Džūkste]]
| 
| 
| Rokādes līnija [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. Pēc kara nojaukta.
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]]
| Rīga Preču—Saurieši
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta)
| Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts 2009. gadā
|-
| [[dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|Madona—Lubāna]]
| 
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta)
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Krustpils—Jēkabpils|Krustpils—Jēkabpils]]
| 
| 
| Nojaukta
|-
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| [[dzelzceļa līnija Rīga—Tallina|Rīga—Tallina]]
| Mūsdienās darbojas līnija [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]], posms Skulte—Rūjiena nojaukts
|-
| [[Daugavpils apvedceļa līnija]]
| Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km &lt;br /&gt; Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km
| 
|
|-
| Rīgas savienojošās līnijas
| [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Šķirotava—Rīga Preču|Šķirotava—Rīga Preču]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]]
| [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]]
| 
|
|-
| [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]]
| 
|
|-
| Mazpazīstamas [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] laika līnijas: &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ropaži—Endzeliņmežs|Ropaži—Endzeliņmežs]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ropaži—Ādaži|Ropaži—Ādaži]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ikšķile—Kranciems|Ikšķile—Kranciems]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Valtaiķi—Laidi|Valtaiķi—Laidi]]
| 
| 
| Nojauktas
|-
| Mazpazīstamas mežu dzelzceļu līnijas: &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Ogre—Laubere|Ogre—Laubere]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži|Inčukalns—Allaži]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Siliņi—Elkšņi|Siliņi—Elkšņi]] &lt;br /&gt; [[dzelzceļa līnija Plintiņi—Raķukrogs|Plintiņi—Raķukrogs]]
| 
| 
| Nojauktas
|}

== Dalībnieki ==
Projekta dalībniekiem lūgums ievietot savās dalībnieka lapās veidni {{tl|Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}.

Par Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieku var kļūt ikviens reģistrējies Vikipēdijas dalībnieks, kam interesē dzelzceļi Latvijā un to vēsture un ir vēlme papildināt ar dzelzceļu tematiku saistītos rakstus.

''Dalībnieki, kuri aktīvi papildina rakstus par dzelzceļiem Latvijā:''
{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Dalībnieks
!Piezīmes
|-
|[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]]
|Viens no projekta aizsācējiem
|-
|[[Dalībnieks:European1|European1]]
|
|-
|[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]]
|
|-
|[[Dalībnieks:RRR01|RRR01]]
|
|-
|[[Dalībnieks:Nikslers|Nikslers]]
|Viens no jaunākajiem biedriem
|-
|[[Dalībnieks: Aérospatiale  Concorde|Aérospatiale Concorde]]
|Viens no jaunākajiem biedriem
|}

== Skatīt arī ==
*[[Vikiprojekts:Rail Baltica]]

[[Kategorija:Transporta vikiprojekti]]</text>
      <sha1>ml9epzdggvnww5oevr9fualfknugafb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pīters Benensons</title>
    <ns>0</ns>
    <id>100419</id>
    <revision>
      <id>3667032</id>
      <parentid>3572771</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T21:08:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MC2013</username>
        <id>40125</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2287" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Pīters Benensons
|     vārds_orig = Peter Benenson
|         attēls = 
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|        dz_gads = 1921
|     dz_mēnesis = 07
|       dz_diena = 31
|       dz_vieta = [[Londona]], {{GBR}}
|         m_gads = 2005
|      m_mēnesis = 02
|        m_diena = 25
|        m_vieta = [[Oksforda]], {{GBR}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = {{GBR}}
|        tautība = [[ebrejs]]
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|   nodarbošanās = [[jurists]], ''[[Amnesty International]]'' dibinātājs un vadītājs
|          bērni = 
|       paraksts = 
|       piezīmes = 
}}

'''Pīters Benensons''' ({{val|en|Peter Benenson}}; dzimis {{dat|1921|07|31}} kā '''Pēters Džeimss Henrijs Solomons''' ({{val|en|Peter James Henry Solomon}}), miris {{dat|2005|02|25}}) bija [[Lielbritānija|britu]] jurists un [[cilveķtiesības|cilvēktiesību]] organizācijas ''[[Amnesty International]]'' (AI) dibinātājs un pirmais vadītājs.

Dzimis [[Londona|Londonā]], ebreju&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.moreorless.au.com/heroes/benenson.html |title=Biogrāfija |access-date={{dat|2009|02|20||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20060218073705/http://www.moreorless.au.com/heroes/benenson.html |archivedate={{dat|2006|02|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; ģimenē. Pirms mācībām [[Ītona|Ītonā]], ņēma privātstundas pie dzejnieku [[Vistens Hjū Odens|V. H. Odena]]. [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā Benensons darbojās šifrēšanas dienestā, pēc kara — jurists. 1961. gadā Benensons iesāka kampaņu par divu [[Portugāle|portugāļu]] studentu atbrīvošanu, kuri par varai netīkamiem tostiem uz septiņiem gadiem tika ieslodzīti cietumā. Kampaņas koordinācijai tika nodibināta AI. Iekšēju nesaskaņu dēļ 1967. gadā Benensons no organizācijas aizgāja. Vēlāk viņš atkal salaba ar AI līderiem, tomēr aktīvi organizācijā vairs nedarbojās.

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{biogrāfija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Benensons, Piters}}
[[Kategorija:1921. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2005. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Londonā dzimušie]]
[[Kategorija:Britu juristi]]</text>
      <sha1>6vskdoh3h5z517pwrnt4qclxqms219i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>101816</id>
    <revision>
      <id>3666973</id>
      <parentid>3468844</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:46:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Stacijas un pieturas punkti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11293" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa līniju|mūzikas albumu|Bolderājas dzelzceļš (albums)}}
[[Attēls:Bolderājas dzelzceļa posms Lāčupe - Bolderāja.JPG|thumb|250px|Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja posmā Lāčupe—Bolderāja]]
'''Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja''' ir 9 km gara (no Rīgas līdz [[Bolderāja (stacija)|Bolderājas stacijai]] — 16 km) platsliežu (1524 mm) [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija, kas savieno [[Zasulauks (stacija)|Zasulauka staciju]] ar [[Bolderāja|Bolderāju]] un [[Daugavgrīva|Daugavgrīvu]]. Tai ir atzars no [[Lāčupe (stacija)|Lāčupes stacijas]] uz [[Iļģuciems|Iļģuciemu]] (mazizmantoto [[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema staciju]]), kā arī no [[Bolderāja II|Bolderājas II]] uz [[Krievu sala (stacija)|Krievu salas]] staciju. Bolderājas līnijā ir viens sliežu ceļš, tā nav elektrificēta un tajā pastāv tikai kravas satiksme. Līnija turpinās no Bolderājas pāri [[Buļļupe]]i uz Daugavgrīvu, taču šie sliežu ceļi skaitās privāti pievedceļi.

Plānoja, ka līdz 2022. gadam atjaunos pasažieru satiksmi šajā posmā&lt;ref&gt;[http://www.la.lv/vilciens-uz-bolderaju-varetu-kurset-pec-trim-gadiem Vilciens uz Bolderāju varētu kursēt pēc trim gadiem] Ivars Bušmanis la.lv 2019. gada 1. aprīlī&lt;/ref&gt;, vēlāk termiņš pārcelts uz 2023. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://jauns.lv/raksts/zinas/424736-vilcienu-uz-bolderaju-sola-aizvien-velak-tagad-2023-gada-beigas Vilcienu uz Bolderāju sola aizvien vēlāk: tagad 2023. gada beigās]&lt;/ref&gt;  Šim nolūkam vajadzīga apmēram 1 miljonu eiro investīcija un to varētu paveikt divu līdz trīs gadu laikā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/news/vilciens-uz-daugavgrivu-cik-realistisks-ir-sis-projekts?17639 |title=Vilciens uz Daugavgrīvu: cik reālistisks ir šis projekts? |access-date={{dat|2019|08|01||bez}} |archive-date={{dat|2019|08|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20190801101914/https://www.riga.lv/lv/news/vilciens-uz-daugavgrivu-cik-realistisks-ir-sis-projekts%3F17639 }}&lt;/ref&gt; Vispirms plānots atklāt satiksmi posmā Rīga—Bolderāja, bet vēlāk izbūvēt pasažieru staciju arī Daugavgrīvā. 2020. gada 22. jūlijā VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot; paziņoja par 48 staciju un pieturas punktu modernizācijas un izbūves projektu, kuru paredzēts īstenot līdz 2023. gada beigām.&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/lv/pirmo-reizi-%E2%80%9Clatvijas-dzelzce%C4%BCa%E2%80%9D-v%C4%93stur%C4%93-%E2%80%93-vienotas-vizu%C4%81l%C4%81s-pasa%C5%BEieru-infrastrukt%C5%ABras-vadl%C4%ABnijas Pirmo reizi “Latvijas dzelzceļa” vēsturē – vienotas vizuālās pasažieru infrastruktūras vadlīnijas]&lt;/ref&gt; Projekta gaitā paredzēts izbūvēt arī jaunas pasažieru pieturas Bolderājā un pie Slokas ielas pārbrauktuves.&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/planojot-vilcienu-uz-bolderaju-ieceretas-divas-pieturas.a390543/?utm_source=draugiem.lv&amp;utm_medium=say&amp;utm_campaign=post_1894012869 Plānojot vilcienu uz Bolderāju, iecerētas divas pieturas]&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Bolderājas vilciens.jpg|200px|thumb|left|Bolderājas vilciens (ap 1888)]]
Dzelzceļa līnija no [[Rīga]]s uz Bolderāju būvēta, lai varētu ērtāk nogādāt uz Rīgu preces no [[Bolderājas osta]]s, kur piestāja lielie kuģi. Pirmie vilcieni līnijā sāka kursēt [[1872]]. gadā pēc dzelzceļa tilta pār [[Daugava|Daugavu]] uzbūvēšanas, bet oficiāli līnija līdz Bolderājai atklāta {{dat|1873|01|01}} (11. decembrī — līdz Daugavgrīvai). 1873. gadā līniju vēl izmantoja gandrīz tikai pasažieru vilcieni, turklāt pāri jaunajam Daugavas tiltam kursēja arī [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīgas—Jelgavas]] līnijas vilcieni. 1877. gadā, kad no Zasulauka stacijas tika atklāta satiksme [[Tukums|Tukuma]] virzienā (sākumā līdz [[Majori]]em), Bolderājas dzelzceļa posmu Rīga—Zasulauks sāka izmantot arī [[Jūrmala]]s vilcieni un šajā posmā uzbūvēja otru sliežu ceļu.

[[Attēls:Zasulauks - Laachupe.JPG|thumb|200px|Bolderājas dzelzceļa līnija posmā Zasulauks—Lāčupe]]
Dzelzceļa līnija sākās atsevišķi izbūvētā stacijā, ko sauca par &quot;Rīgu otro&quot; jeb [[Rīga II]], tā atradās tagadējās 13. janvāra ielas rajonā.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/dc/lv/aktuala_informacija/Transporta_nozares_preses_apskats/newspappers_in_latvian/Neatkariga_rita_avize/19858 Stokenberga, D. Rīgas dzelzceļa mezgla projekts radīts 1902. gadā]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Ar toreizējo [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|līnijas Rīga—Daugavpils]] sākumstaciju to savienoja īpašs dzelzceļa posms. Vēlāk, kad uzbūvēja līniju Rīga—Tukums, staciju sāka dēvēt par Tukuma staciju vai Rīgas Jūrmalas staciju. 1914. gadā pēc jaunā dzelzs tilta uzbūvēšanas stacija likvidēta.

Ar 1924. gada 24. februārī [[Saeima]]s pieņemto likumu par [[Rīgas pilsēta]]s administratīvajām robežām, Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā līdz ar citām [[Pārdaugava]]s teritorijām tika iekļauta arī [[Bolderāja]]. No tā laika Rīgas—Bolderājas pasažieru dzelzceļa līnija pilnībā atrodas Rīgas robežās.

No līnijas 4. kilometra (mūsdienās — Lāčupes stacijas) 1926. gadā uzbūvēja apmēram 3 km garu atzarojumu līdz Cementa fabrikai un [[Iļģuciems|Iļģuciemā]] tika izveidota arī stacija. Padomju laikā no Iļģuciema izbūvēti daudzi atzarojumi uz dažādām rūpnīcām un noliktavām (Laku un krāsu rūpnīcu, &quot;Latvijas stiklu&quot;, mēbeļu kombinātu, Lauksaimniecības mašīnbūves rūpnīcu).

Pasažieru satiksme līnijā pārtraukta 1959. gadā un mūsdienās tajā ir tikai kravas satiksme.

2015. gada 17. novembrī tika pabeigta līnijas modernizācija, aizstājot sen novecojušo [[elektrozižļu sistēma|elektrozižļu sistēmu]] ar mūsdienīgu mikroprocesoru centralizāciju.&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/en/node/2213 Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1—Zasulauks]&lt;/ref&gt;

2019. gada 29. jūlijā notika Satiksmes ministrijas darba grupas izbraukums uz Bolderāju un Daugavgrīvu ar dienesta pasažieru vilcienu DR1A-405. Satiksmes ministrs [[Tālis Linkaits]] secināja, ka pasažieru satiksme uz Bolderāju ir nepieciešama.&lt;ref&gt;[https://www.db.lv/zinas/pasazieru-vilcienu-satiksmes-atjaunosana-uz-bolderaju-izmaksatu-1-miljonu-eiro-489417 Pasažieru vilcienu satiksmes atjaunošana uz Bolderāju izmaksātu 1 miljonu eiro]&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Riiga - Bolderaaja 1940.jpg|thumb|200px|Vilcienu saraksts maršrutā Rīga—Bolderāja 1940. gada vasarā&lt;ref&gt;1940. g. vasaras vilcienu, autobusu, tramvaju un kuģu līniju saraksts no 1940. g. 19. maija. Rīga: LETA.&lt;/ref&gt;]]

== Stacijas un pieturas punkti ==
* [[Zasulauks (stacija)|Zasulauks]]. Sākumā dēvēta par Zasenhofu. Mūsdienās darbojas arī kā pasažieru stacija līnijā Rīga—Tukums;
* Dzegužkalns (līdz [[1920. gadi]]em pastāvēja kā pieturas punkts, sākumā saukts par Aleksandra pieturu (''Alexanderhalt''); slēgts 1922. gada 20. novembrī&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_003_riru1922s01n259{{!}}article:DIVL169{{!}}query:Alexanderhalt%20Alexanderhalt{{!}}issueType:P |title=Rigasche Rundshau, Nr. 259 (16.11.1922) |access-date=12.12.2015 |archive-date=06.04.2016 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pa{{!}}issue:/p_003_riru1922s01n259{{!}}article:DIVL169{{!}}query:Alexanderhalt%20Alexanderhalt{{!}}issueType:P }}&lt;/ref&gt;);
* Nordeķi (pieturas punkts, sākumā dēvēts par Nordekshofu, 1929. gadā pārdēvēts par Dzegužkalnu, 1959. gadā likvidēts);
* [[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] — 1951. gadā atvērta kā 4. km postenis, [[1970. gadi|1970. gados]] saukta par &quot;izmaiņas punktu 4. km&quot;, bet no [[1980. gadi]]em — par Lāčupi;
* [[Bolderāja II]] — jauna stacija pie [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvja]], sākta būvēt 2014. gadā, pabeigta 2015. gadā&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”]&lt;/ref&gt;; paredzēta jaunā atzara uz [[Krievu sala|Krievu salu]] apkalpošanai;
* Spilve ([[1930]]. gadā atklāts pieturas punkts 10. km, drīz pārdēvēts par Spilvi, pietura pastāvēja līdz pasažieru satiksmes pārtraukšanai);
* [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]]. Savulaik pēc uzbūvēšanas bija otrā lielākā stacija aiz Rīgas. [[1970]]. gadā pārcelta tuvāk Rīgai;
* Skanste (sākumā [[Dinaminde]]s, vēlāk — [[Ustjdvinska]]s pietura), par Skansti pietura sākta saukt [[1919]]. gadā; pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] pasažieru vilcieni kursēja tikai līdz Bolderājai;
* Daugavgrīva — pēc dzelzceļa uzbūvēšanas saukta par Ostas dambja staciju, no 1919. gada par Daugavgrīvu, 1929. gadā šeit ir Ostas dambja stacija ar daudziem atzarojumiem un pievedceļiem, tai skaitā uz [[Komētforts|Komētfortu]]. Mūsdienās šeit atrodas Bolderājas stacijas pievedceļi.

Pasažieru vilcienu satiksme pa šo līniju notika no Rīgas dzelzceļa stacijas, kas atradās tagadējās 13. janvāra ielas teritorijā, pirms 1914. gada to dēvēja par Jūrmalas vai Tukuma staciju, no šīs stacijas vilcieni brauca tajā virzienā, kad staciju nodeva Rīgas-Dinaburgas dzelzceļa biedrībai, tā ieguva nosaukumu Rīga-II. Kad uzbūvēja jauno Dzelzceļa tiltu, šo staciju likvidēja un satiksme notika no Rīgas Centrālās pasažieru stacijas.

Iepriekšējā stacija pirms Zasulauka bija [[Torņakalns (stacija)|Torņakalns]], uz Rīgas—Mītavas dzelzceļa līnijas, tolaik saukta par Torensbergu.&lt;ref&gt;[http://old.subbota.com/2010/07/14/lu011.html?r=2&amp; Следующая станция — Больдераа...]{{Novecojusi saite}} {{krieviski}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems]];
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Mangaļi]];
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Tukums]];
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava]];
* [[Bolderājas osta]];
* [[Bolderāja]].

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20101126184730/http://www.pietura.lv/nsrd/?grupa=nsrd&amp;tkst=hl_nl Bolderājas dzelzceļa blūzs]
* [http://www.skyscrapercity.com/showpost.php?s=ca7f22c947d98df29b0971c93b0ec672&amp;p=103097438&amp;postcount=2085 Bolderājas līnijas divstāvu tvaika pašgājējvagona foto (ap 1900. gadu)]{{Novecojusi saite}}
* [http://www.youtube.com/watch?v=aq7vp1b4F_w LDz dienesta dīzeļvilciens posmā Lāčupe—Bolderāja (video)]
* [https://web.archive.org/web/20160305010315/http://parovoz.com/stories/bolderaja/index.php Линия Рига — Болдерая] {{krieviski}}
* [https://web.archive.org/web/20160310184332/http://forum.myriga.info/index.php?act=attach&amp;type=post&amp;id=6899  Vilcienu saraksts 1914. gadā]

== Literatūra ==
* T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 56. — 61. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{DEFAULTSORT:Zasulauks—Bolderāja, dzelzceļa līnija}}
[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Bolderāja]]
[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>gdn6viswctqzur25ayxhv9cv2bpux4p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viens pats mājās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107428</id>
    <revision>
      <id>3666989</id>
      <parentid>3654581</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:15:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Krisa Kolumbusa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2968" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Viens pats mājās
| attēls = Home alone cover.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = Home Alone
| žanrs = komēdija
| režisors = [[Kriss Kolumbuss]]
| producents = [[Džons Hjūdžess]]
| scenārija autors = [[Džons Hjūdžess]]
| galvenajās lomās = * [[Makolijs Kalkins]]
* [[Daniels Sterns]]
* [[Džo Peši]]
* [[Džons Hērds]]
* [[Katrīne O'Hara]]
| mūzika = [[Džons Viljamss]]
| operators = 
| montāža = [[Raja Gosnells]]
| studija = Hughes Entertainment
| izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
| izdošanas laiks = {{dat|1990|11|16}}
| ilgums = 103 minūtes
| valsts = {{ASV}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|18 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=homealone.htm|title=Home Alone (1990)|work=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Amazon|Amazon.com]]|accessdate={{dat|2014|1|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|476 684 675}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot; /&gt;
| iepriekšējā = 
| nākošā = &quot;[[Viens pats mājās 2]]&quot; (1992)
| imdb = 0099785
}}

'''&quot;Viens pats mājās&quot;''' ({{val-en|Home Alone}}) ir 1990. gada Ziemassvētku [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Kriss Kolumbuss]]. Galvenajā lomā [[Makolijs Kalkins]], kurš atveido Kevinu Makalisteru.

Filmas pirmizrāde notika {{dat|1990|11|16||bez}}. Pirmizrādes nedēļā filma kļuva par kases grāvēju, nopelnot vairāk nekā 17 miljonus dolāru. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tā bija skatītākā filma 12 nedēļas pēc kārtas un līdz 1991. gada jūnijam noturējās pasaulē skatītāko filmu desmitniekā. Filma iekļauta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]], kā visu laiku ienesīgākā sava žanra filma.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/kino/filma-kas-mainija-ziemassvetkus-viens-pats-majas-25.d?id=46726441|title=Filma, kas mainīja Ziemassvētkus: 'Viens pats mājās' - 25|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2018|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Mazais Kevins ir jaunākais bērns daudzbērnu ģimenē. Katru gadu pirms Ziemassvētkiem viņa ģimene brauc ārvalstu ceļojumos. Tieši vienu dienu pirms ceļojuma uz Parīzi Kevins sastrīdas ar vecākiem un pārējiem ģimenes iemītniekiem, kas par sodu viņu aizsūta gulēt bēniņos. Ģimene aizguļas un laikā, kad viņi pamostas, jau vajadzēja braukt uz lidostu. Viss notiek lielā steigā, un Kevins pat nepamostas. Viss jau būtu labi, jo Kevins gribēja, lai viņš būtu viens pats, taču &quot;Slapjie bandīti&quot; ir iekārojuši Makalisteru māju, un Kevinam neklāsies viegli.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{Viens pats mājās}}

[[Kategorija:1990. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]
[[Kategorija:Viens pats mājās]]
[[Kategorija:Krisa Kolumbusa filmas]]</text>
      <sha1>hjo9jw2cgs0n4nq653p5f12alv8adi2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667139</id>
      <parentid>3666989</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:30:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>box office upd....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3002" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Viens pats mājās
| attēls = Home alone cover.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = Home Alone
| žanrs = komēdija
| režisors = [[Kriss Kolumbuss]]
| producents = [[Džons Hjūdžess]]
| scenārija autors = [[Džons Hjūdžess]]
| galvenajās lomās = * [[Makolijs Kalkins]]
* [[Daniels Sterns]]
* [[Džo Peši]]
* [[Džons Hērds]]
* [[Katrīne O'Hara]]
| mūzika = [[Džons Viljamss]]
| operators = 
| montāža = [[Raja Gosnells]]
| studija = ''Hughes Entertainment''
| izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
| izdošanas laiks = {{filmas datums|1990|11|16}}
| ilgums = 103 minūtes
| valsts = {{ASV}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|18 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=homealone.htm|title=Home Alone (1990)|work=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Amazon|Amazon.com]]|accessdate={{dat|2014|1|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi = {{ASV dolārs|476,6 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot; /&gt;
| iepriekšējā = 
| nākošā = &quot;[[Viens pats mājās 2]]&quot; (1992)
| imdb = 0099785
}}

'''&quot;Viens pats mājās&quot;''' ({{val|en|Home Alone}}) ir 1990. gada [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Kriss Kolumbuss]]. Galvenajā lomā [[Makolijs Kalkins]], kurš atveido Kevinu Makalisteru.

Filmas pirmizrāde notika {{dat|1990|11|16||bez}}. Pirmizrādes nedēļā filma kļuva par kases grāvēju, nopelnot vairāk nekā 17 miljonus dolāru. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tā bija skatītākā filma 12 nedēļas pēc kārtas un līdz 1991. gada jūnijam noturējās pasaulē skatītāko filmu desmitniekā. Filma iekļauta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]], kā visu laiku ienesīgākā sava žanra filma.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/kino/filma-kas-mainija-ziemassvetkus-viens-pats-majas-25.d?id=46726441|title=Filma, kas mainīja Ziemassvētkus: 'Viens pats mājās' - 25|publisher=delfi.lv|accessdate={{dat|2018|12|27||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Sižets ==
Mazais Kevins ir jaunākais bērns daudzbērnu ģimenē. Katru gadu pirms Ziemassvētkiem viņa ģimene brauc ārvalstu ceļojumos. Tieši vienu dienu pirms ceļojuma uz Parīzi Kevins sastrīdas ar vecākiem un pārējiem ģimenes iemītniekiem, kas par sodu viņu aizsūta gulēt bēniņos. Ģimene aizguļas un laikā, kad viņi pamostas, jau vajadzēja braukt uz lidostu. Viss notiek lielā steigā, un Kevins pat nepamostas. Viss jau būtu labi, jo Kevins gribēja, lai viņš būtu viens pats, taču &quot;Slapjie bandīti&quot; ir iekārojuši Makalisteru māju, un Kevinam neklāsies viegli.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{Viens pats mājās}}

[[Kategorija:1990. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]
[[Kategorija:Viens pats mājās]]
[[Kategorija:Krisa Kolumbusa filmas]]</text>
      <sha1>8engtptejc3on6axnd36p7u5vdxhups</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viens pats mājās 2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>107432</id>
    <revision>
      <id>3666990</id>
      <parentid>3654582</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:15:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Krisa Kolumbusa filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1953" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Viens pats mājās 2
| attēls = Home Alone 2.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Home Alone 2: Lost in New York''
| žanrs = komēdija
| režisors = [[Kriss Kolumbuss]]
| producents = [[Džons Hjūdžess]]
| scenārija autors = [[Džons Hjūdžess]]
| galvenajās lomās = * [[Makolijs Kalkins]]
* [[Daniels Sterns]]
* [[Džo Peši]]
* [[Džons Hērds]]
* [[Katrīne O'Hara]]
* [[Brenda Frikere]]
* [[Tims Karijs]]
| mūzika = [[Džons Viljamss]]
| operators = 
| montāža = [[Raja Gosnells]]
| studija = Hughes Entertainment
| izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
| izdošanas laiks = {{filmas datums|1992|11|20}}
| ilgums = 120 minūtes
| valsts = {{ASV}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|20 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|358 994 850&lt;ref name=BOM&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Home Alone 2: Lost in New York (1992)|url=http://boxofficemojo.com/movies/?page=main&amp;id=homealone2.htm|publisher=[[Box Office Mojo]]|accessdate=December 23, 2012|archive-date={{dat|2012|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121109032348/http://www.boxofficemojo.com/movies/?page=main&amp;id=homealone2.htm}}&lt;/ref&gt;}}
| iepriekšējā = &quot;[[Viens pats mājās]]&quot;
| nākošā = &quot;[[Viens pats mājās 3]]&quot;
| imdb = 0104431
}}
'''&quot;Viens pats mājās 2: Apmaldījies Ņujorkā&quot;''' ({{val|en|Home Alone 2: Lost in New York}}, vai vienkārši '''Viens pats mājās 2''') ir 1992. gada Ziemassvētku komēdija, kuras režisors ir [[Kriss Kolumbuss]]. Tas ir turpinājums 1990. gada filmai &quot;[[Viens pats mājās]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{Viens pats mājās}}

[[Kategorija:1992. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]
[[Kategorija:Viens pats mājās]]
[[Kategorija:Krisa Kolumbusa filmas]]</text>
      <sha1>ne4wlaocu9ugrf8nekfav4qcog6cvnx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667142</id>
      <parentid>3666990</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:32:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1985" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski = Viens pats mājās 2
| attēls = Home Alone 2.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Home Alone 2: Lost in New York''
| žanrs = komēdija
| režisors = [[Kriss Kolumbuss]]
| producents = [[Džons Hjūdžess]]
| scenārija autors = [[Džons Hjūdžess]]
| galvenajās lomās = * [[Makolijs Kalkins]]
* [[Daniels Sterns]]
* [[Džo Peši]]
* [[Džons Hērds]]
* [[Katrīne O'Hara]]
* [[Brenda Frikere]]
* [[Tims Karijs]]
| mūzika = [[Džons Viljamss]]
| operators = 
| montāža = [[Raja Gosnells]]
| studija = ''Hughes Entertainment''
| izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]''
| izdošanas laiks = {{filmas datums|1992|11|20}}
| ilgums = 120 minūtes
| valsts = {{ASV}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = {{ASV dolārs|20 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|358,9 miljoni}}&lt;ref name=BOM&gt;{{tīmekļa atsauce|title=Home Alone 2: Lost in New York (1992)|url=http://boxofficemojo.com/movies/?page=main&amp;id=homealone2.htm|publisher=[[Box Office Mojo]]|accessdate=December 23, 2012|archive-date={{dat|2012|11|09||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20121109032348/http://www.boxofficemojo.com/movies/?page=main&amp;id=homealone2.htm}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā = &quot;[[Viens pats mājās]]&quot;
| nākošā = &quot;[[Viens pats mājās 3]]&quot;
| imdb = 0104431
}}
'''&quot;Viens pats mājās 2: Apmaldījies Ņujorkā&quot;''' ({{val|en|Home Alone 2: Lost in New York}}, vai vienkārši '''Viens pats mājās 2''') ir 1992. gada [[Ziemassvētki|Ziemassvētku]] [[kinokomēdija]], kuras režisors ir [[Kriss Kolumbuss]]. Tas ir turpinājums 1990. gada filmai &quot;[[Viens pats mājās]]&quot;.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{Viens pats mājās}}

[[Kategorija:1992. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:20th Century Fox filmas]]
[[Kategorija:Viens pats mājās]]
[[Kategorija:Krisa Kolumbusa filmas]]</text>
      <sha1>gqznswkl3kc3kefwk4wjq07wvjwmodt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Silva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108110</id>
    <revision>
      <id>3667259</id>
      <parentid>3308560</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:46:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Cilvēki ar šādu uzvārdu */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1149" xml:space="preserve">'''Silva''' var būt:

* [[Silva (personvārds)]]

== Cilvēki ar šādu vārdu ==
* [[Silva Bendrāte]]
* [[Silva Golde]]

== Cilvēki ar šādu uzvārdu ==
* [[Adriens Silva]] (''Adrien Silva''; 1989) — portugāļu futbolists;
* [[Andrē Silva]] (''André Silva''; 1995) — portugāļu futbolists;
* [[Bernardu Silva]] (''Bernardo Silva''; 1994) — portugāļu futbolists;
* [[Davids Silva]] (''David Silva''; 1986) — spāņu futbolists;
* [[Džeisons Silva]] (''Jason Silva''; 1982) — venecuēliešu izcelsmes amerikāņu televīzijas personība, filmu veidotājs, futūrists, filozofs un orators;
* [[Fransisko Silva]] (''Francisco Silva''; 1986) — Čīles futbolists;
* [[Gastons Silva]] (''Gastón Silva''; 1994) — Urugvajas futbolists;
* [[Marku Silva]] (''Marco Silva''; 1977) — portugāļu futbola treneris;
* [[Martins Silva]] (''Martín Silva''; 1983) — Urugvajas futbolists;
* [[Rafa Silva]] (''Rafa Silva''; 1993) — portugāļu futbolists.

== Vietvārds ==
* [[Silva (Launkalnes pagasts)|Silva]], ciems Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā

== Skatīt arī ==
* [[Da Silva]]
* [[Silvija]]

{{Nozīmju atdalīšana}}</text>
      <sha1>rbq3iq1w27cjgnojgixrfinh8p7eizx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Gada cilvēks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>108238</id>
    <revision>
      <id>3666997</id>
      <parentid>3652682</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:19:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Berija Levinsona filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2052" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Gada cilvēks
| attēls                   = Man of The Year (2006 film).jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = Man of the Year
| žanrs                    = drāma
| režisors                 = [[Berijs Levinsons]]
| producents               = [[Džeimss Dž. Robinsons]]
| scenārija autors         = [[Berijs Levinsons]]
| galvenajās lomās         = [[Robins Viljamss]]&lt;br /&gt; [[Kristofers Volkens]]&lt;br /&gt;[[Laura Lineja]]&lt;br /&gt;[[Lūiss Bleks]]&lt;br /&gt;[[Džefs Goldblums]]
| mūzika                   = [[Džreijems Levels]]
| operators                =
| montāža                  = [[Blairs Deilijs]]
| studija                  = [[Universal Pictures]]
| izplatītājs              = [[Universal Pictures]]
| izdošanas laiks          = 
| ilgums                   = 115 minūtes
| valsts                   = [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
| valoda                   = [[Angļu valoda|Angļu]]
| budžets                  = 20 miljoni
| ienākumi                 = 41 237 658
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     =
}}
'''&quot;Gada cilvēks&quot;''' ({{val-en|Man of the Year}}) ir [[2006. gads|2006]]. gada filma ar [[Robins Viljamss|Robinu Viljamsu]] galvenajā lomā. Filmas režisors ir [[Berijs Levinsons]], producents - [[Džeimss Dž. Robinsons]]. Filma ir drāma par [[prezidents|prezidenta]] vēlēšanām, mīlestību un politiku.

== Sižets ==
Toms Dobbs ir komiķis vienā no Amerikas štatiem, kas izdomā balotēties prezidenta vēlēšanām joka pēc, jo viņa šova skatītāji viņam to lūdz. Laikam varoņa [[šarms]] ir tas, kas pievelk vēlētājus. Viņš uzvarēs prezidenta vēlēšanās&lt;!-- , taču nekur nepaliks politiska trillera cienīgs stāsts --&gt;.

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2006. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]
[[Kategorija:Berija Levinsona filmas]]</text>
      <sha1>gjuo3llr94969v8di5m92khmnnxpeu1</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667145</id>
      <parentid>3666997</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:38:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>box office upd....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2145" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Gada cilvēks
| attēls                   = Man of The Year (2006 film).jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Man of the Year''
| žanrs                    = drāma
| režisors                 = [[Berijs Levinsons]]
| producents               = [[Džeimss Dž. Robinsons]]
| scenārija autors         = [[Berijs Levinsons]]
| galvenajās lomās         = 
* [[Robins Viljamss]]
* [[Kristofers Volkens]]
* [[Lora Linija]]
* [[Lūiss Bleks]]
* [[Džefs Goldblums]]
| mūzika                   = [[Džreijems Levels]]
| operators                =
| montāža                  = [[Blairs Deilijs]]
| studija                  = ''[[Universal Pictures]]''
| izplatītājs              = ''Universal Pictures''
| izdošanas laiks          = 
| ilgums                   = 115 minūtes
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|20 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|42,4 miljoni}}&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Man of the Year (2006) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0483726 |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|8|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     =
}}
'''&quot;Gada cilvēks&quot;''' ({{val-en|Man of the Year}}) ir 2006. gada ASV drāmas filma ar [[Robins Viljamss|Robinu Viljamsu]] galvenajā lomā. Filmas režisors ir [[Berijs Levinsons]], producents [[Džeimss Dž. Robinsons]]. Filma ir drāma par [[prezidents|prezidenta]] vēlēšanām, mīlestību un politiku.

== Sižets ==
Toms Dobbs ir komiķis vienā no Amerikas štatiem, kas izdomā balotēties prezidenta vēlēšanām joka pēc, jo viņa šova skatītāji viņam to lūdz. Laikam varoņa [[šarms]] ir tas, kas pievelk vēlētājus.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2006. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Universal Pictures filmas]]
[[Kategorija:Berija Levinsona filmas]]</text>
      <sha1>3q324jvluucts32tbw0vvbqwxvcbuir</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Everton FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>114810</id>
    <revision>
      <id>3666916</id>
      <parentid>3645004</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:10:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6031" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #003293
| nos     = ''Everton''
| logo    = [[Attēls:Everton FC logo.svg|175px]]
| pilns   = ''Everton Football Club''
| iesauka = ''The Toffees (īrisi), &lt;br/&gt;The Blues (zilie)''
| pilsēta       = {{Vieta|Anglija|Liverpūle}}
| dib     = 1878
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = 
| stad    = ''[[Goodison Park]]''
| ietilp  = 39 572
| prez    = {{flaga|Anglija}} Bils Kenraits
| īpašn   = 
| tren    = {{flaga|Anglija}} [[Frenks Lampards]] 
| līga    = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez     = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz     = 16. vieta
| pattern_la1 = _evertonfc2223h
| pattern_b1 = _evertonfc2223h
| pattern_ra1 = _evertonfc2223h
| pattern_sh1 = _evertonfc2223h
| pattern_so1 = _evertonfc2223h
| leftarm1 = 0000DE
| body1 = 0000DE
| rightarm1 = 0000DE
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _evertonfc2223a
| pattern_b2 = _evertonfc2223a
| pattern_ra2 = _evertonfc2223a
| pattern_sh2 = _evertonfc2223a
| pattern_so2 = _evertonfc2223a
| leftarm2 = fba6b9
| body2 = fba6b9
| rightarm2 = fba6b9
| shorts2 = 131743
| socks2 = fba6b9
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}

'''Liverpūles &quot;Everton&quot;''' (oficiālais kluba nosaukums '''''Everton Football Club''''') ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Anglija|Anglijā]]. Klubs spēlē spēcīgākajā Anglijas futbola līgā [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]].

&quot;Everton&quot; augstākajā līgā ir pavadijis 112 sezonas, kas ir rekords Anglijas futbola līgā, tāpat &quot;Everton&quot; ir ieguvis 9 līgas čempionkausus, kas arī ir rekords. Klubs bija viens no Premjerlīgas dibinātājklubiem 1992. gadā. Klubs savas mājasspēles aizvada ''[[Goodison Park]]'' stadionā.

== Komandas sastāvs ==
:''{{dat|2022|8|5||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.evertonfc.com/teams/first-team|title=First Team Squad {{!}} Everton Football Club|website=www.evertonfc.com|access-date=2020-10-09|language=en|archive-date=2019-12-05|archive-url=https://web.archive.org/web/20191205234846/https://www.evertonfc.com/teams/first-team}}&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{fs player|no= 1|nat=ENG|pos=GK|name=[[Džordans Pikfords]]}}
{{fs player|no= 2|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džeimss Tarkovskis]]}}
{{fs player|no= 3|nat=SCO|pos=DF|name=[[Neitans Patersons]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Meisons Holgeits]]}}
{{Fs player|name=[[Maikls Kīns]]|pos=DF|no=5|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Allans Markess Loureiru|Allans]]|pos=MF|no=6|nat=BRA}}
{{Fs player|no= 7|nat=ENG|pos=FW|name=[[Dvaits Maknīls]]}}
{{Fs player|no= 9|nat=ENG|pos=FW|name=[[Dominiks Kalverts-Lūins]]}}
{{Fs player|no=10|nat=ENG|pos=FW|name=[[Entonijs Gordons]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ENG|pos=FW|name=[[Demarejs Grejs]]}}
{{fs player|no=13|nat=COL|pos=DF|name=[[Jerri Mina]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=FW|name=[[Andros Taunsends]]}}
{{Fs player|no=15|nat=BIH|pos=GK|name=[[Asmirs Begovičs]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Abdulajs Dukurē]]|pos=MF|no=16|nat=FRA}}
{{fs player|no=17|nat=NGA|pos=FW|name=[[Alekss Ivobi]]}}
{{fs player|no=18|nat=FRA|pos=DF|name=[[Nīls Nkunku]]}}
{{Fs player|no=19|nat=UKR|pos=DF|name=[[Vitālijs Mikolenko]]}}
{{fs player|no=20|nat=ENG|pos=MF|name=[[Dele Alli]]}}
{{Fs player|no=21|nat=POR|pos=MF|name=[[Andrē Gomešs]]}}
{{fs player|no=22|nat=ENG|pos=DF|name=[[Bens Godfrijs]]}}
{{fs player|no=23|nat=IRL|pos=DF|name=[[Šeimuss Kolmens]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Žans Filips Gbamins]]|pos=MF|no=25|nat=CIV}}
{{fs player|no=26|nat=ENG|pos=MF|name=[[Toms Deiviss]]}}
{{fs player|no=29|nat=POR|pos=DF|name=[[Rubens Vinagre]]}}
{{fs player|no=31|nat=ENG|pos=GK|name=[[Endijs Lonergans]]}}
{{Fs player|name=[[Salomons Rondons]]|pos=FW|no=33|nat=VEN}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (9): 1890–91, 1914–15, 1927–28, 1931–32, 1938–39, 1962–63, 1969–70, 1984–85, 1986–87
** Vicečempioni (7): 1889–90, 1894–95, 1901–02, 1904–05, 1908–09, 1911–12, 1985–86
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (1): 1930–31 
** Vicečempioni (1): 1953–54
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (5): 1905–06, 1932–33, 1965–66, 1983–84, 1994–95
** Finālisti (8): 1892–93, 1896–97, 1906–07, 1967–68, 1984–85, 1985–86, 1988–89, 2008–09
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1976–77, 1983–84
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (9): 1928, 1932, 1963, 1970, 1984, 1985, 1986, 1987, 1995
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1984–85

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sporta ārējās saites}}
* [http://www.evertonfc.com/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Everton F.C.]]</text>
      <sha1>di3eksf3a1adh8diakdxaha1od12lga</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ceļa postenis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>115675</id>
    <revision>
      <id>3667205</id>
      <parentid>3138205</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:38:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Pagaidām izveidoju mapi,drīz tajā būs informācija,lūdzu nedzēsiet!</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1885" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>6haevcc1w41017o21gftdfc90gns499</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667208</id>
      <parentid>3667205</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:44:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ceļa posteņi Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1957" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

*[[1. kilometrs]]
*[[3. kilometrs (ceļa postenis)]]
*[[5. kilometrs]]

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>k2q205j7d3ywjnh4jgp11zexat0i3ut</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667209</id>
      <parentid>3667208</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:46:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ceļa posteņi Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2036" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

*[[1. kilometrs]]
*[[3. kilometrs (ceļa postenis)]]
*[[5. kilometrs]]
*[[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)]]
*[[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)]]

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>07alvy0dxdnq72o8o3azghidntbzmnw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667210</id>
      <parentid>3667209</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:47:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ceļa posteņi Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2094" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

*[[1. kilometrs]]
*[[3. kilometrs (ceļa postenis)]]
*[[5. kilometrs]]
*[[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)]]
*[[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)]]
*[[14. kilometrs]]
*[[50. kilometrs]]
*[[191. kilometrs]]

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>ouwe70kbf9wi68ptm13ejrj0nawrap6</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667211</id>
      <parentid>3667210</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:49:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ceļa posteņi Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2135" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

*[[1. kilometrs]]
*[[3. kilometrs (ceļa postenis)]]
*[[5. kilometrs]]
*[[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)]]
*[[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)]]
*[[14. kilometrs]]
*[[191. kilometrs]]
*[[192. kilometrs]]
*[[223. kilometrs]]
*[[383. kilometrs]]

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>k1y29lmo924wmsq13d4gf41c5ccda2r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667212</id>
      <parentid>3667211</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:51:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2195" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

*[[1. kilometrs]]
*[[3. kilometrs (ceļa postenis)]]
*[[5. kilometrs]]
*[[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)]]
*[[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)]]
*[[14. kilometrs]]
*[[191. kilometrs]]
*[[192. kilometrs]]
*[[223. kilometrs]]
*[[383. kilometrs]]
*[[387. kilometrs]]
*[[401. kilometrs]]
*[[524. kilometrs]]

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>3qivc6175qik8ed9d1r1tohsda41wqy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667214</id>
      <parentid>3667212</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:53:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2226" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

*[[1. kilometrs]]
*[[3. kilometrs (ceļa postenis)]]
*[[5. kilometrs]]
*[[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)]]
*[[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)]]
*[[14. kilometrs]]
*[[191. kilometrs]]
*[[192. kilometrs]]
*[[223. kilometrs]]
*[[383. kilometrs]]
*[[387. kilometrs]]
*[[401. kilometrs]]
*[[524. kilometrs]]
*[[Inčupe (stacija)|Inčupe]]

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>rjukzug0dvz80u97pvvgp8ped1bjdxd</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667215</id>
      <parentid>3667214</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:54:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ceļa posteņi Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2261" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

*[[1. kilometrs]]
*[[3. kilometrs (ceļa postenis)]]
*[[5. kilometrs]]
*[[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)]]
*[[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)]]
*[[14. kilometrs]]
*[[191. kilometrs]]
*[[192. kilometrs]]
*[[223. kilometrs]]
*[[383. kilometrs]]
*[[387. kilometrs]]
*[[401. kilometrs]]
*[[524. kilometrs]]
*[[Inčupe (stacija)|Inčupe]]
*[[Kleperova (stacija)|Kleperova]]

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>jq19x19tnfrf6jnyyt8vp51y7473mi2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667216</id>
      <parentid>3667215</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:55:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ceļa posteņi Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2290" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

*[[1. kilometrs]]
*[[3. kilometrs (ceļa postenis)]]
*[[5. kilometrs]]
*[[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)]]
*[[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)]]
*[[14. kilometrs]]
*[[191. kilometrs]]
*[[192. kilometrs]]
*[[223. kilometrs]]
*[[383. kilometrs]]
*[[387. kilometrs]]
*[[401. kilometrs]]
*[[524. kilometrs]]
*[[Inčupe (stacija)|Inčupe]]
*[[Kleperova (stacija)|Kleperova]]
*[[Krāce (stacija)|Krāce]]

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>kb0wwcgtyp47588lmgt7lukj3x1r7uj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667217</id>
      <parentid>3667216</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:56:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ceļa posteņi Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2321" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

*[[1. kilometrs]]
*[[3. kilometrs (ceļa postenis)]]
*[[5. kilometrs]]
*[[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)]]
*[[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)]]
*[[14. kilometrs]]
*[[191. kilometrs]]
*[[192. kilometrs]]
*[[223. kilometrs]]
*[[383. kilometrs]]
*[[387. kilometrs]]
*[[401. kilometrs]]
*[[524. kilometrs]]
*[[Inčupe (stacija)|Inčupe]]
*[[Kleperova (stacija)|Kleperova]]
*[[Krāce (stacija)|Krāce]]
*[[Pūpoli (stacija)|Pūpoli]]

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>qrx7bkx059357rnyw2lxkt8los7z71y</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667218</id>
      <parentid>3667217</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:57:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2348" xml:space="preserve">[[Attēls:Brasas dzelzceļu krustojums.JPG|thumb|300px|[[Brasa (stacija)|Brasas]] ceļa postenis. [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitānu—Skultes]] un [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga-Krasta|Čiekurkalna—Rīgas-Krasta]] dzelzceļa līniju krustošanās vieta.]]
'''Ceļa postenis''' ir [[Dzelzceļš|dzelzceļa]] [[sadales punkts]], kurā parasti nav ceļu izvērsuma, bet var būt [[Nosviedējpārmija un aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]], [[ceļa pāreja]] un ceļa atzarojumi (piemēram, uz pasažieru staciju, kravas staciju, uz pievedceļiem u.tml.) un ceļu krustojumi. Stacijā vienmēr ir vairāk iespēju nekā postenī bez ceļu izvērsuma. Ceļa postenis vilcienu kustības vadības ziņā strādā pēc stacijas noteikumiem. Postenī kustību vada ar ieejas/izejas, maršruta/izejas [[luksofors|luksoforu]] signāliem, kurus var pārslēgt automātiskajā režīmā kādā no virzieniem darbam kā parastus garāmejas luksoforus. Ceļu postenī var būt pasažieru [[pieturas punkts|pietura]].

Ceļa postenī vilcienu kustību vada [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dežurants]] no vietas vai attālināti no blakusesošas stacijas, kurai tas ir pierakstīts (parasti no tās puses, no kuras uz posteni ir taisna ieeja un izeja), bet ar dispečercentralizāciju aprīkotos iecirkņos - vilcienu [[Stacijas dežurants un vilcienu dispečers|dispečers]].


==Ceļa posteņi Latvijā==

*[[1. kilometrs]]
*[[3. kilometrs (ceļa postenis)]]
*[[5. kilometrs]]
*[[8. kilometrs (Daugavpils apvedceļš)]]
*[[8. kilometrs (Rīga—Jelgava)]]
*[[14. kilometrs]]
*[[191. kilometrs]]
*[[192. kilometrs]]
*[[223. kilometrs]]
*[[383. kilometrs]]
*[[387. kilometrs]]
*[[401. kilometrs]]
*[[524. kilometrs]]
*[[Inčupe (stacija)|Inčupe]]
*[[Kleperova (stacija)|Kleperova]]
*[[Krāce (stacija)|Krāce]]
*[[Pūpoli (stacija)|Pūpoli]]
*[[Valka (stacija)|Valka]]

==Attēlu galerija==
&lt;gallery&gt;
Attēls:8. kilometrs 08.JPG|Postenis 8.km līnijas Torņakalns - Olaine uz B ceļa
Attēls:1. kilometrs level junction 07.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūram Daugavpils apvedceļā 1.km
Attēls:192. kilometrs level junction 18.JPG|Ceļa postenis trijstūra kontūrā līnijā Eglaine - Daugavpils 192.km
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==

{{atsauces}}

{{dzelzceļš-aizmetnis}}
[[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]]</text>
      <sha1>f2g2znp4y69nhedrsir73l2xsn17yo1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inčukalns (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>117207</id>
    <revision>
      <id>3667202</id>
      <parentid>3664163</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:35:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Vēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4126" xml:space="preserve">{{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Inčukalns}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Inčukalns
| tips = stacija
| attēls = File:Inčukalna stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts = Inčukalna stacijas ēka 2021. gadā
| map = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] &lt;br /&gt; [[Dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži|Inčukalns—Allaži]] (likvidēta šaursliežu līnija)
| atvērta = &lt;!-- tikai gadskaitlis --&gt;
| citi_nosaukumi = Hincenberga
| stacijas_tips = pasažieru
| arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = &lt;!-- tikai skaitlis --&gt;
| adrese = 
| latd = 57.0964122
| latNS = N
| longd = 24.6871758
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (6 km) &lt;br /&gt; [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (11 km) &lt;br /&gt; [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (17 km)
| tuvākie_pp_un_cp = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (4 km) &lt;br /&gt; [[Silciems (stacija)|Silciems]] (7 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 41
}}

'''Inčukalns''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukala pagasta]] [[Inčukalns|Inčukalnā]]. Tajā pietur visi dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]], izņemot ekspresi Rīga—Cēsis—Rīga.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12239/no-10-junija-jauns-ekspresis-cesis-riga-cesis/|title=Ekspresis Rīga-Cēsis-Rīga|last=|first=|access-date=|date=}}&lt;/ref&gt;

== Vēsture ==
Būvējot [[Rīgas—Valkas dzelzceļa līnija|Rīgas—Valkas dzelzceļa līniju]], [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 80. gados pagastā ierīkota dzelzceļa stacija Hincenberga (''Hincenberg''), kas sekmēja straujāku Inčukalna attīstību&lt;ref&gt;[http://www.incukalns.lv/incukalns.php?idv=11&amp;width=1152 Inčukalna novada vēsture]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;. 
[[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] sākumā (1918. gada 31. decembrī - 1919. gada 1. janvārī) pie Inčukalna stacijas notika [[Inčukalna kauja]]. 

[[1919]]. gadā staciju pārdēvēja par Inčukalnu. [[1932]].—[[1933]]. gados kokmateriālu transportēšanai, no Inčukalna stacijas izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju [[Allaži|Allažu]] virzienā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title=&quot;Līnijai Rīga-Valka 120 gadi&quot; Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}&lt;/ref&gt;. Stacijas ēka uzbūvēta 1932. gadā&lt;ref&gt;T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 78. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}&lt;/ref&gt;. Greznā ēka nav saglabājusies, mūsdienās te ir vienkārša baltu silikātķieģeļu būve, būvēta 1961. gadā.

Mūsdienās stacijā atrodas biļešu kase un uzgaidāmās telpas. Biļešu kase slēgta 2020. gada 26. martā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

Staciju izmantoja [[Inčukalna gāzes krātuve|Inčukalna gāzes krātuves]] celtniecībā, transportējot celtniecības materiālus. Stacijā ir aizsargstrupceļi.

== Vēsturiski attēli ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Inčukalns 1930.jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Inčukalna stacijas ēka 1930. gados&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;150px&quot; heights=&quot;90px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Inčukalna stacija.JPG|Inčukalna stacijas ēka 2011. gadā
File:Sliežu ceļi Inčukalnā.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā
File:Sliežu ceļi Inčukalnā 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Inčukalns]]</text>
      <sha1>cprpomakngx9gx8wwbxgwi6pney9we0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rona-Alpi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>118288</id>
    <revision>
      <id>3667067</id>
      <parentid>2694484</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T03:20:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2293" xml:space="preserve">{{infokaste+}}
{| class=&quot;infobox vcard&quot; style=&quot;width:235px; font-size:90%; line-height:1.40em; text-align:left; background-color:#F9F9F9; border: 1px solid #D9D9D9;&quot;
|-
| colspan=2 bgcolor=#d3daed align=center | &lt;big&gt;'''Rona-Alpi&lt;br /&gt;''Rhône-Alpes''&lt;br /&gt;''Ròse-Aups'''''&lt;/big&gt;
|-
| colspan=2 align=center | [[Attēls:Rhône-Alpes flag.svg|150px|Ronas-Alpu karogs]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Karogs&lt;/small&gt;
|-
| colspan=2 align=center | [[Attēls:Rhône-Alpes region locator map.svg|235px|Rona-Alpi]]&lt;br /&gt;&lt;small&gt;Ronas-Alpu atrašanās vieta Francijā&lt;/small&gt;
|-
| '''Valsts''' || {{FRA}}
|-
| '''Adm. centrs''' || [[Liona]]
|-
| '''Adm. iedalījums''' || {{Collapsible list|title=8 departamenti
  |[[Ardēša]]
  |[[Augšsavoja]]
  |[[Droma]]
  |[[Ēna (departaments)|Ēna]]
  |[[Izēra]]
  |[[Luāra]]
  |[[Rona]]
  |[[Savoja]]
  }}
|-
| '''Platība''' || 43 698&amp;nbsp;km²
|-
| colspan=2 | '''Iedzīvotāji''' (2007. gada 1. janvārī) 
|-
| - '''kopā:''' || 6 058 000
|-
| - '''blīvums:''' || 138,6 cilv./km²
|-
| '''Laika zona''' || [[Centrāleiropas laiks|CET]] ([[UTC]] +1)
|-
| '''Mājas lapa''' || [http://www.rhonealpes.fr/ www.rhonealpes.fr] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110209001835/http://www.rhonealpes.fr/ |date={{dat|2011|02|09||bez}} }}
|}

'''Rona-Alpi''' ({{val-fr|Rhône-Alpes}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ʁon.alp]]]}}, {{val-oc|Ròse-Aups}}) bija [[Francija]]s reģions, kas kopš 2016. gada kopā ar bijušo [[Overņa]]s reģionu apvienots [[Overņa-Rona-Alpi|Overņas-Ronas-Alpu]] reģionā. 

Ronas-Alpu reģions sīkāk iedalījās astoņos [[Francijas departamenti|departamentos]]: [[Ardēša]], [[Augšsavoja]], [[Droma]], [[Ēna (departaments)|Ēna]], [[Izēra]], [[Luāra]], [[Rona]] un [[Savoja]]. 

Rona-Alpi dienvidos robežojas ar [[Provansa-Alpi-Azūra Krasts|Provansas-Alpu-Azūru Krastu]], dienvidrietumos ar [[Langdoka-Rusijona|Langdoku-Rusijonu]], rietumos ar [[Overņa|Overņu]], ziemeļrietumos ar [[Burgundija|Burgundiju]], bet ziemeļos ar [[Franškontē]]. Ziemeļaustrumos un rietumos tā robežojas ar divām valstīm, attiecīgi, ar [[Šveice|Šveici]] un [[Itālija|Itāliju]]. Ronas-Alpu administratīvais centrs bija [[Liona]].

{{Francija-aizmetnis}}

{{Francijas reģioni}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Francijas reģioni]]</text>
      <sha1>bjzy78dgj0r66zhlhkatbekcvhxvu5p</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Privātais Radio</title>
    <ns>0</ns>
    <id>126048</id>
    <revision>
      <id>3667010</id>
      <parentid>2664702</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:47:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Definīcija</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1141" xml:space="preserve">{{jāuzlabo}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = Privātais Radio
| Izpildītājs           = [[Gacho]]
| Vāks                  = Privatais-Radio_Albuma-vaks.jpg
| Background            = 
| Izdots                = 
| Ierakstīts            = Neizdotais albums
| Žanrs                 = 
| Garums                = 
| Ierakstu kompānija    = -
| Producents            = 
| Izpildītājsģen        = 
| Iepriekšējais albums  = 
| Šis albums            = 
| Nākamais albums       = 
}}
'''''Privātais Radio''''' — ir 2005. gada neizdots izpildītāja [[Gacho]] [[Mūzikas albums|muzikas albūms]].

== Dziesmu saraksts ==
# Intro
# Introits
# Daļa No...
# Tie Paši Aizdomās Turamie
# Depresija (pied. Āķis)
# Jūs Esat Blakus (pied. Ūdrītis (The Hobos))
# Balss / Golos (pied. Skim (9Kanal))
# Mans Dārgums
# Skits (pied. DJ Krii)
# Ejiet D****
# Mūsu (pied. Emīls)
# Domā, Ko Darīt
# Tu Takš Zini, ka Es Tevi Mīlu
# Cilvēcība (scratch DJ Krii)
# Viņi Dejoja Vienu Vasaru
# Debess Zvani
# Krāj Mantu Mūžībai (pied. Jānis Stībelis)
# Outro

[[Kategorija:Gacho albumi]]
[[Kategorija:2005. gada albumi]]</text>
      <sha1>8xed0o2ma6s45xeolf0fuwgqig6oc2k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667012</id>
      <parentid>3667010</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:50:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1137" xml:space="preserve">{{jāuzlabo}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = Privātais Radio
| Izpildītājs           = [[Gacho]]
| Vāks                  = Privatais-Radio_Albuma-vaks.jpg
| Background            = 
| Izdots                = 
| Ierakstīts            = Neizdotais albums
| Žanrs                 = 
| Garums                = 
| Ierakstu kompānija    = -
| Producents            = 
| Izpildītājsģen        = 
| Iepriekšējais albums  = 
| Šis albums            = 
| Nākamais albums       = 
}}
'''''Privātais Radio''''' ir 2005. gada neizdots izpildītāja [[Gacho]] [[Mūzikas albums|muzikas albūms]].

== Dziesmu saraksts ==
# Intro
# Introits
# Daļa No...
# Tie Paši Aizdomās Turamie
# Depresija (pied. Āķis)
# Jūs Esat Blakus (pied. Ūdrītis (The Hobos))
# Balss / Golos (pied. Skim (9Kanal))
# Mans Dārgums
# Skits (pied. DJ Krii)
# Ejiet D****
# Mūsu (pied. Emīls)
# Domā, Ko Darīt
# Tu Takš Zini, ka Es Tevi Mīlu
# Cilvēcība (scratch DJ Krii)
# Viņi Dejoja Vienu Vasaru
# Debess Zvani
# Krāj Mantu Mūžībai (pied. Jānis Stībelis)
# Outro

[[Kategorija:Gacho albumi]]
[[Kategorija:2005. gada albumi]]</text>
      <sha1>p53gstloak0yyqh5sluen7nbxvhrxb8</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667071</id>
      <parentid>3667012</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T04:44:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>pareizr.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1137" xml:space="preserve">{{jāuzlabo}}
{{Albuma infokaste
| Nosaukums             = Privātais Radio
| Izpildītājs           = [[Gacho]]
| Vāks                  = Privatais-Radio_Albuma-vaks.jpg
| Background            = 
| Izdots                = 
| Ierakstīts            = Neizdotais albums
| Žanrs                 = 
| Garums                = 
| Ierakstu kompānija    = -
| Producents            = 
| Izpildītājsģen        = 
| Iepriekšējais albums  = 
| Šis albums            = 
| Nākamais albums       = 
}}
'''''Privātais Radio''''' ir 2005. gada neizdots izpildītāja [[Gacho]] [[Mūzikas albums|mūzikas albums]].

== Dziesmu saraksts ==
# Intro
# Introits
# Daļa No...
# Tie Paši Aizdomās Turamie
# Depresija (pied. Āķis)
# Jūs Esat Blakus (pied. Ūdrītis (The Hobos))
# Balss / Golos (pied. Skim (9Kanal))
# Mans Dārgums
# Skits (pied. DJ Krii)
# Ejiet D****
# Mūsu (pied. Emīls)
# Domā, Ko Darīt
# Tu Takš Zini, ka Es Tevi Mīlu
# Cilvēcība (scratch DJ Krii)
# Viņi Dejoja Vienu Vasaru
# Debess Zvani
# Krāj Mantu Mūžībai (pied. Jānis Stībelis)
# Outro

[[Kategorija:Gacho albumi]]
[[Kategorija:2005. gada albumi]]</text>
      <sha1>rad3r7buatzszyayf5ughxj953x6a3c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Fulham FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>132404</id>
    <revision>
      <id>3666918</id>
      <parentid>3648089</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:17:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6493" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
  | text_color = #FFFFFF
  | bg_color   = #000000
  | nos        = ''Fulham''
  | logo       = [[Attēls:Fulham FC.svg|150px|Fulham's crest since 2000]]
  | pilns      = ''Fulham Football Club''
  | iesauka    = ''The Cottagers, The Whites''
  | pilsēta    = {{Vieta|Anglija|Londona}}
  | dib        = 1879
  | dib_mēn    = 8
  | dib_dat    = 16
  | Dissolved  =
  | stad       = ''[[Craven Cottage]]''
  | ietilp     = 25 700&lt;ref&gt;Saskaņā ar datiem kluba [http://www.fulhamfc.com/Club/CravenCottage.aspx oficiālajā lapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090819030035/http://www.fulhamfc.com/Club/CravenCottage.aspx |date={{dat|2009|08|19||bez}} }}&lt;/ref&gt;
  | prez       = {{flaga|ASV}} [[Šahids Hans]]
  | tren       = {{flaga|Portugāle}} [[Marku Silva]]
  | līga       = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
  | sez        = 2021.—2022.
  | poz        = 1. vieta ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' {{increase}}
| pattern_la1 = _fulham2223h
| pattern_b1 = _fulham2223h
| pattern_ra1 = _fulham2223h
| pattern_sh1 = _fulham2223h
| pattern_so1 = _color_3_stripes_black
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = 000000
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _fulham2223a
| pattern_b2 = _fulham2223a
| pattern_ra2 = _fulham2223a
| pattern_sh2 = _fulham2223a
| pattern_so2 = _fulham2223a
| leftarm2 = 80fed2
| body2 = 80fed2
| rightarm2 = 80fed2
| shorts2 = 80fed2
| socks2 = 80fed2
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}
'''''Fulham Football Club''''' ({{IPA|ˈfʊləm}}) ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Fulema]]s, [[Hammersmita un Fulema|Hammersmitā un Fulemā]], [[Londona|Londonā]]. Dibināts 1879. gadā, pašlaik spēlē Anglijas spēcīgākajā līgā — [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]. ''Fulham'' ir vecākā profesionālā futbola komanda Londonā.&lt;ref&gt;1879. gads, saskaņā ar [http://www.fulhamfc.com/Club/ClubHistory/HistoryOverview.aspx kluba vēsturi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120501064123/http://www.fulhamfc.com/Club/ClubHistory/HistoryOverview.aspx |date={{dat|2012|05|01||bez}} }} oficiālajā vietnē un 1886./7. [http://www.standrewsfulham.com/articles/football.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091018085447/http://www.standrewsfulham.com/articles/football.html |date={{dat|2009|10|18||bez}} }} saskaņā ar rakstu 'Kā baznīcas kriketa un futbol klubs kļuva par ''Fulham Football Club''' – Morgan Phillips 2007&lt;/ref&gt;

Klubs augstākajā Anglijas futbola līgas divīzijā ir pavadījis 26 sezonas, galvenokārt 1960. un 2000. gados. Pēdējais panākumu periods ir saistīts ar kluba bijušo īpašnieku [[Mohameds al Fajeds|Mohamedu al Fajedu]], kura ietekmē klubam 1990. gados izdevās pakāpties no [[Anglijas futbola 2. līga|2. līgas]] (tobrīd saucās 3. līga). Klubs nekad nav uzvarējis nevienā nozīmīgā turnīrā, tomēr tam divreiz ir izdevies iekļūt finālā. 1975. gadā, spēlējot 2. līgā, klubs vienīgo reizi iekļuva [[FA kauss|FA kausa]] finālā, kur tas ar 2–0 zaudēja ''[[West Ham United F.C.|West Ham United]]''. 2010. gadā ''Fulham'' sasniedza [[UEFA Eiropas līga|Eiropas līgas]] finālu, kur [[Hamburga|Hamburgā]] papildlaikā zaudēja ''[[Madrides &quot;Atletico&quot;|Atlético Madrid]]'' ar 2–1.

No 2000. līdz 2004. gadam klubā spēlēja [[Latvijas futbola izlase]]s uzbrucējs [[Andrejs Štolcers]].

== Komandas sastāvs ==
'' Atjaunots {{dat|2022|8|5||bez}}''&lt;ref&gt;https://www.fulhamfc.com/teams/&lt;/ref&gt;
{{fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=SVK|pos=GK|name=[[Mareks Rodaks]]}}
{{Fs player|name=[[Kenijs Tete]]|no=2|pos=DF|nat=NED}}
{{Fs player|name=[[Tosins Adarabiojo]]|no=4|pos=DF|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Šeins Dafijs]]|pos=DF|no=5|nat=IRL|other=īrē no [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=ENG|pos=MF|name=[[Harisons Rīds]]}}
{{fs player|no= 7|nat=COD|pos=MF|name=[[Nēskenss Kebano]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=WAL|pos=MF|name=[[Harijs Vilsons]]}}
{{fs player|no= 9|nat=SER|pos=FW|name=[[Aleksandrs Mitrovičs]]}}
{{Fs player|no=10|nat=SCO|pos=MF|name=[[Toms Kernijs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ISR|pos=MF|name=[[Manors Solomons]]|other=īrē no [[FC Shakhtar Donetsk|Shakhtar Donetsk]]}}
{{Fs player|name=[[Natanjels Šalobā]]|pos=MF|no=12|nat=ENG}}
{{fs player|no=13|nat=USA|pos=DF|name=[[Tims Rīms]]}}
{{fs player|no=14|nat=JAM|pos=FW|name=[[Bobijs Dekordova Rīds]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Bernds Leno]]|pos=GK|no=17|nat=GER}}
{{Fs player|name=[[Andreass Pereira]]|pos=MF|no=18|nat=BRA}}
{{fs player|no=19|nat=BRA|pos=FW|name=[[Rodrigo Munizs]]}}
{{fs player|no=21|nat=ARG|pos=GK|name=[[Paulo Gazaniga]]}}
{{fs player|no=23|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Braians]]}}
{{Fs player|no=25|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džošs Onomā]]}}
{{Fs player|no=26|nat=POR|pos=MF|name=[[Žuau Paliņa]]}}
{{fs player|no=33|nat=USA|pos=DF|name=[[Entonijs Robinsons]]}}
{{Fs player|no=35|nat=AUS|pos=MF|name=[[Tairīs Fransuā]]}}
{{Fs player|no=43|nat=SUI|pos=DF|name=[[Kevins Mbabu]]}}
{{fs player|no=  |nat=FRA|pos=MF|name=[[Antonī Nokārs]]}}
{{Fs player|no=  |nat=POR|pos=FW|name=[[Ivans Kavaleiru]]}}
{{Fs player|no=  |nat=NED|pos=DF|name=[[Terenss Kongolo]]}}
{{fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (3): 1948–49, 2000–01, 2021—22
** Vicečempioni (1): 1958–59
* '''Anglijas futbola 3. līmenis''' (pašlaik — ''League One'')
** Čempioni (2): 1931–32, 1998–99
** Vicečempioni (1): 1970–71
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 1974–75
* '''[[UEFA Eiropas līga]]'''
** Finālisti (1): 2009–10
* '''[[UEFA Intertoto kauss]]'''
** Uzvarētāji (1): 2002

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [http://www.fulhamfc.com/ Oficiālā vietne]

{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Fulham FC| ]]</text>
      <sha1>5prqaz41plk42fodmrk6upbz2wlgwx4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dākija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>151607</id>
    <revision>
      <id>3666938</id>
      <parentid>3646511</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:07:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6429" xml:space="preserve">[[Attēls:Koson 79000126.jpg|thumb|200px|Dākijas zelta monēta ar ērgļa un vainaga attēlu un uzrakstu ΚΟΣΩΝ (1. gs. vidus p.m.ē.).]]
[[Attēls:Dacia 82 BC.png|thumb|200px|Dākijas valsts aptuvenās robežas ķēniņa Burebistas valdīšanas laikā (82. gadā p.m.ē.).]]
[[Attēls:Roman_province_of_Dacia_(106_-_271_AD).svg|thumb|200px|[[Romas impērija]]s Dākijas provinču (sārtā krāsā) karte ar iezīmētām zelta (Au) un sudraba (Ag) raktuvju vietām.]]
'''Dākija''' jeb '''Dāķija''' ({{val-la|Dacia}}) bija [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] tautu [[dāki|dāku]] un [[gēti|gētu]] apdzīvota [[valsts|ķēniņvalsts]] (no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 106. gadam m.ē.) aptuveni tagadējās [[Rumānija]]s un [[Moldova]]s teritorijā. Dākijas galvaspilsēta bija [[Sarmizegetusa]], kas atradās [[Karpati|Dienvidkarpatu]] priekškalnē, tagadējā Hunedoaras žudeca ([[Transilvānija]]) teritorijā. 2.-3. gadsimtā Dākija bija iekļauta [[Romas impērija]]s sastāvā.

== Vēsture ==
Pirmais zināmais Dākijas valdnieks bija ķēniņš Rubobosts (''Rubobostes''), kas 2. gadsimta p.m.ē. sākumā (pirms 168.g.p.m.ē.) sakāva [[ķelti|ķeltus]], kas līdz tam valdīja zemēs uz rietumiem no [[Karpati]]em.&lt;ref&gt;Barry Cunliffe. The Celtic World, 1987&lt;/ref&gt; 
Zināms, ka dāki ķēniņa Orola ('' Oroles '') vadībā karoja ar bastarniem (''bastarnae'') tagadējās Moldovas teritorijā un kopā ar skordisku un dardanu ciltīm pret [[Senā Roma|romiešiem]] (112.-109. g.p.m.ē. un 74. g. p.m.ē.). Ķēniņa [[Burebista]]s (''Boerebista'', 82.-44. p.m.ē.), kas bija [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] laikabiedrs, vadībā Dākijas valsts sasniedza savu maksimālo platību, pakļaujot savai varai arī grieķu [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ostas pilsētas [[Olbija|Olbiju]] un [[Apolonija|Apoloniju]]. Viņš pārcēla Dākijas galvaspilsētu no Argedavas uz Sarmizegetusu. Pēc Burebistas nogalināšanas viņa ķēniņvalsts tika sadalīta četrās vai piecās daļās un [[Romas impērija|Romas imperatora]] [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] valdīšanas laikā (27.g.p.m.ē.–14.g.m.ē.) dāki bija spiesti atzīt romiešu pārākumu, kad 6. gadā m.ē. romieši uz dienvidiem no [[Donava]]s iekarotajās zemēs nodibināja Mēzijas provinci. 86. gadā Dākijas ķēniņš Durs (''Duras'', 68.-87.) sāka uzbrukumus Mēzijai, tādēļ imperators [[Domiciāns]] (''Domitianus'', 81.—96.) lika četriem vai pieciem leģioniem šķērsot Donavu. Dākiem Karpatu kalnu pārejā izdevās iznīcināt divus leģionus un viņu karavadonis Diurpans (''Diurpaneus'') kļuva par jauno Dākijas ķēniņu Decebalu (''Decebalus'', 87.-106.m.ē.). Viņš atkal apvienoja valsti no [[Tisa]]s rietumos līdz [[Dņestra]]i austrumos un pēc atkārtotas uzvaras 88. gadā piespieda romiešus noslēgt mieru un maksāt kontribūciju.

[[Attēls:Traj col homage 3.jpg|left|thumb|200px|Romas imperators [[Trajāns]] ar pakļauto dāku virsaišiem (fragments no Trajāna kolonnas bareljefa Romā).]]
Tomēr 101.-102. gadā m.ē. imperators [[Trajāns]] (''Traianus'', 98.—117.) uzvarēja dāku karaspēku un ķēniņš Decebals bija spiests kļūt par viņa vasali. 105. gadā dāki lauza pamieru, romiešiem 106. gadā izdevās ieņemt viņu galvaspilsētu Sarmizegetuzu. Decebals izdarīja pašnāvību, viņa galva kā uzvaras zīme tika pasniegta imperatoram Trajānam. Viņa pēctecis imperators [[Adriāns]] 118. gadā iekaroto Dākiju sadalīja divās provincēs - Augšdākijā (''Dacia superior'') un Lejasdākijā (''Dacia inferior''), bet vēlāk Augšdākijas ziemeļos tika izveidota jauna province Porolisas Dākija (''Dacia Porolissensis''). Imperators [[Antonīns Pijs]] (''Antoninus Pius'', 138-161) vēlreiz pārstrukturēja iekaroto Dākiju, izveidojot trīs provinces, kas tika nosauktas pēc to galvenajām pilsētām - Apūlas Dākiju (''Dacia Apulensis''), Porolisas Dākiju (''Dacia Porolissensis'') un Malvas Dākiju (''Dacia Malvensis''), ko pārvaldīja prefekti. Barbaru uzbrukumu rezultātā imperators [[Marks Aurēlijs]] visas trīs provinces pakļāva vienam militārajam vietvaldim jeb pretoram, kura rezidence atradās netālu no senās Dākijas galvaspilsētas Sarmizegetusas un tika dēvēta par ''Ulpia Traiana Sarmizegetusa''.

Dākijas provinču galvenā bagātība bija zelta un sudraba raktuves, tomēr to ziemeļu robeža bija grūti nosargājama pret barbaru iebrukumiem. [[Sarmati|Sarmatu]], vēlāk ģermāņu cilšu ([[goti]], [[taifali]], [[bastarni]], [[heruli]]) un nepakļauto dāku cilšu ([[karpi]]) atkārtotie iebrukumi 248.-250., 258-263., 267.-269. gadā piespieda provinču romanizētos iedzīvotājus bēgt pāri [[Donava]]s aizsardzības līnijai uz [[Mēzija]]s provincēm vai arī patverties Karpatu kalnos. Imperatoru Galiēna (''Gallienus'', 260.-268.) un Aureliāna (''Aurelianus'', 270.-275.) laikā impērijas leģioni bija spiesti pamest Dākiju.

Romas imperators [[Konstantīns I]] 328. gadā lika uzbūvēt tiltu pāri [[Donava]]i un 336. gadā mēģināja iekarot gotu cilšu ieņemto agrākās Dākijas dienviddaļu un lika sevi titulēt kā &quot;Lielo Dāku&quot; (''Dacicus Maximus''). Tomēr viņa pēctecis imperators Valens (''Valenus'', 364-378) nebija spējīgs iekarojumus noturēt un viņa izveidotos nocietinājumus iznīcināja [[huņņi]] [[Atila]]s vadībā 447. gadā.

== Pilsētu nosaukumi ==
[[Attēls:Teritoriul onomastic al elementului dava - Sorin Olteanu.jpg|thumb|200px|Seno pilsētu ar izskaņu ''-dava'' izvietojums.]] 
Dāku pilsētu nosaukumiem bija raksturīga izskaņa ''-dava'' ({{val-el|-δαυα}}) vai ''-deva'':

''Acidava'', ''Argedava'', ''Buridava'', ''Dokidava'', ''Carsidava'', ''Clepidava'', ''Cumidava'' (tagad - [[Rišnova]]), ''Marcodava'', ''Netindava'', ''Patridava'', ''Pelendava'' (tagad - [[Krajova]]), ''Perburidava'', ''Petrodaua'', ''Piroboridaua'', ''Rhamidaua'', ''Rusidava'', ''Sacidava'', ''Sangidava'', ''Setidava'', ''Singidava'', ''Sucidava'', ''Tamasidava'', ''Utidava'', ''Zargidava'', ''Ziridava''.

== Dākijas vārda izmantošana mūsdienās ==
No 1952. gada Rumānijā tiek ražotas automašīnas ar nosaukumu ''[[Automobile Dacia|Dacia]]'' ({{izrunā|ˈdat͡ʃi.a}}), kas pašlaik pilnībā pieder automobiļu koncernam ''[[Renault]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Rumānijas vēsture]]</text>
      <sha1>6p4q98pqsndyb6dz1ufgmlcldl64ul5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666941</id>
      <parentid>3666938</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:11:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6428" xml:space="preserve">[[Attēls:Koson 79000126.jpg|thumb|200px|Dākijas zelta monēta ar ērgļa un vainaga attēlu un uzrakstu ΚΟΣΩΝ (1. gs. vidus p.m.ē.).]]
[[Attēls:Dacia 82 BC.png|thumb|200px|Dākijas valsts aptuvenās robežas ķēniņa Burebistas valdīšanas laikā (82. gadā p.m.ē.).]]
[[Attēls:Roman_province_of_Dacia_(106_-_271_AD).svg|thumb|200px|[[Romas impērija]]s Dākijas provinču (sārtā krāsā) karte ar iezīmētām zelta (Au) un sudraba (Ag) raktuvju vietām.]]
'''Dākija''' jeb '''Dāķija''' ({{val-la|Dacia}}) bija [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] tautu [[dāki|dāku]] un [[gēti|gētu]] apdzīvota [[valsts|ķēniņvalsts]] (no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 106. gadam m.ē.) aptuveni tagadējās [[Rumānija]]s un [[Moldova]]s teritorijā. Dākijas galvaspilsēta bija [[Sarmizegetusa]], kas atradās [[Karpati|Dienvidkarpatu]] priekškalnē, tagadējā Hunedoaras žudeca ([[Transilvānija]]) teritorijā. 2.-3. gadsimtā Dākija bija iekļauta [[Romas impērija]]s sastāvā.

== Vēsture ==
Pirmais zināmais Dākijas valdnieks bija ķēniņš Rubobosts (''Rubobostes''), kas 2. gadsimta p.m.ē. sākumā (pirms 168.g.p.m.ē.) sakāva [[ķelti|ķeltus]], kas līdz tam valdīja zemēs uz rietumiem no [[Karpati]]em.&lt;ref&gt;Barry Cunliffe. The Celtic World, 1987&lt;/ref&gt; 
Zināms, ka dāki ķēniņa Orola ('' Oroles'') vadībā karoja ar bastarniem (''bastarnae'') tagadējās Moldovas teritorijā un kopā ar skordisku un dardanu ciltīm pret [[Senā Roma|romiešiem]] (112.-109. g.p.m.ē. un 74. g. p.m.ē.). Ķēniņa [[Burebista]]s (''Boerebista'', 82.-44. p.m.ē.), kas bija [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] laikabiedrs, vadībā Dākijas valsts sasniedza savu maksimālo platību, pakļaujot savai varai arī grieķu [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ostas pilsētas [[Olbija|Olbiju]] un [[Apolonija|Apoloniju]]. Viņš pārcēla Dākijas galvaspilsētu no Argedavas uz Sarmizegetusu. Pēc Burebistas nogalināšanas viņa ķēniņvalsts tika sadalīta četrās vai piecās daļās un [[Romas impērija|Romas imperatora]] [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] valdīšanas laikā (27.g.p.m.ē.–14.g.m.ē.) dāki bija spiesti atzīt romiešu pārākumu, kad 6. gadā m.ē. romieši uz dienvidiem no [[Donava]]s iekarotajās zemēs nodibināja Mēzijas provinci. 86. gadā Dākijas ķēniņš Durs (''Duras'', 68.-87.) sāka uzbrukumus Mēzijai, tādēļ imperators [[Domiciāns]] (''Domitianus'', 81.—96.) lika četriem vai pieciem leģioniem šķērsot Donavu. Dākiem Karpatu kalnu pārejā izdevās iznīcināt divus leģionus un viņu karavadonis Diurpans (''Diurpaneus'') kļuva par jauno Dākijas ķēniņu Decebalu (''Decebalus'', 87.-106.m.ē.). Viņš atkal apvienoja valsti no [[Tisa]]s rietumos līdz [[Dņestra]]i austrumos un pēc atkārtotas uzvaras 88. gadā piespieda romiešus noslēgt mieru un maksāt kontribūciju.

[[Attēls:Traj col homage 3.jpg|left|thumb|200px|Romas imperators [[Trajāns]] ar pakļauto dāku virsaišiem (fragments no Trajāna kolonnas bareljefa Romā).]]
Tomēr 101.-102. gadā m.ē. imperators [[Trajāns]] (''Traianus'', 98.—117.) uzvarēja dāku karaspēku un ķēniņš Decebals bija spiests kļūt par viņa vasali. 105. gadā dāki lauza pamieru, romiešiem 106. gadā izdevās ieņemt viņu galvaspilsētu Sarmizegetuzu. Decebals izdarīja pašnāvību, viņa galva kā uzvaras zīme tika pasniegta imperatoram Trajānam. Viņa pēctecis imperators [[Adriāns]] 118. gadā iekaroto Dākiju sadalīja divās provincēs - Augšdākijā (''Dacia superior'') un Lejasdākijā (''Dacia inferior''), bet vēlāk Augšdākijas ziemeļos tika izveidota jauna province Porolisas Dākija (''Dacia Porolissensis''). Imperators [[Antonīns Pijs]] (''Antoninus Pius'', 138-161) vēlreiz pārstrukturēja iekaroto Dākiju, izveidojot trīs provinces, kas tika nosauktas pēc to galvenajām pilsētām - Apūlas Dākiju (''Dacia Apulensis''), Porolisas Dākiju (''Dacia Porolissensis'') un Malvas Dākiju (''Dacia Malvensis''), ko pārvaldīja prefekti. Barbaru uzbrukumu rezultātā imperators [[Marks Aurēlijs]] visas trīs provinces pakļāva vienam militārajam vietvaldim jeb pretoram, kura rezidence atradās netālu no senās Dākijas galvaspilsētas Sarmizegetusas un tika dēvēta par ''Ulpia Traiana Sarmizegetusa''.

Dākijas provinču galvenā bagātība bija zelta un sudraba raktuves, tomēr to ziemeļu robeža bija grūti nosargājama pret barbaru iebrukumiem. [[Sarmati|Sarmatu]], vēlāk ģermāņu cilšu ([[goti]], [[taifali]], [[bastarni]], [[heruli]]) un nepakļauto dāku cilšu ([[karpi]]) atkārtotie iebrukumi 248.-250., 258-263., 267.-269. gadā piespieda provinču romanizētos iedzīvotājus bēgt pāri [[Donava]]s aizsardzības līnijai uz [[Mēzija]]s provincēm vai arī patverties Karpatu kalnos. Imperatoru Galiēna (''Gallienus'', 260.-268.) un Aureliāna (''Aurelianus'', 270.-275.) laikā impērijas leģioni bija spiesti pamest Dākiju.

Romas imperators [[Konstantīns I]] 328. gadā lika uzbūvēt tiltu pāri [[Donava]]i un 336. gadā mēģināja iekarot gotu cilšu ieņemto agrākās Dākijas dienviddaļu un lika sevi titulēt kā &quot;Lielo Dāku&quot; (''Dacicus Maximus''). Tomēr viņa pēctecis imperators Valens (''Valenus'', 364-378) nebija spējīgs iekarojumus noturēt un viņa izveidotos nocietinājumus iznīcināja [[huņņi]] [[Atila]]s vadībā 447. gadā.

== Pilsētu nosaukumi ==
[[Attēls:Teritoriul onomastic al elementului dava - Sorin Olteanu.jpg|thumb|200px|Seno pilsētu ar izskaņu ''-dava'' izvietojums.]] 
Dāku pilsētu nosaukumiem bija raksturīga izskaņa ''-dava'' ({{val-el|-δαυα}}) vai ''-deva'':

''Acidava'', ''Argedava'', ''Buridava'', ''Dokidava'', ''Carsidava'', ''Clepidava'', ''Cumidava'' (tagad - [[Rišnova]]), ''Marcodava'', ''Netindava'', ''Patridava'', ''Pelendava'' (tagad - [[Krajova]]), ''Perburidava'', ''Petrodaua'', ''Piroboridaua'', ''Rhamidaua'', ''Rusidava'', ''Sacidava'', ''Sangidava'', ''Setidava'', ''Singidava'', ''Sucidava'', ''Tamasidava'', ''Utidava'', ''Zargidava'', ''Ziridava''.

== Dākijas vārda izmantošana mūsdienās ==
No 1952. gada Rumānijā tiek ražotas automašīnas ar nosaukumu ''[[Automobile Dacia|Dacia]]'' ({{izrunā|ˈdat͡ʃi.a}}), kas pašlaik pilnībā pieder automobiļu koncernam ''[[Renault]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Rumānijas vēsture]]</text>
      <sha1>aaadlxi347drsqoy22wmisf21omyn2d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666942</id>
      <parentid>3666941</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:12:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6427" xml:space="preserve">[[Attēls:Koson 79000126.jpg|thumb|200px|Dākijas zelta monēta ar ērgļa un vainaga attēlu un uzrakstu ΚΟΣΩΝ (1. gs. vidus p.m.ē.).]]
[[Attēls:Dacia 82 BC.png|thumb|200px|Dākijas valsts aptuvenās robežas ķēniņa Burebistas valdīšanas laikā (82. gadā p.m.ē.).]]
[[Attēls:Roman_province_of_Dacia_(106_-_271_AD).svg|thumb|200px|[[Romas impērija]]s Dākijas provinču (sārtā krāsā) karte ar iezīmētām zelta (Au) un sudraba (Ag) raktuvju vietām.]]
'''Dākija''' jeb '''Dāķija''' ({{val-la|Dacia}}) bija [[indoeiropieši|indoeiropiešu]] tautu [[dāki|dāku]] un [[gēti|gētu]] apdzīvota [[valsts|ķēniņvalsts]] (no 2. gadsimta p.m.ē. līdz 106. gadam m.ē.) aptuveni tagadējās [[Rumānija]]s un [[Moldova]]s teritorijā. Dākijas galvaspilsēta bija [[Sarmizegetusa]], kas atradās [[Karpati|Dienvidkarpatu]] priekškalnē, tagadējā Hunedoaras žudeca ([[Transilvānija]]) teritorijā. 2.-3. gadsimtā Dākija bija iekļauta [[Romas impērija]]s sastāvā.

== Vēsture ==
Pirmais zināmais Dākijas valdnieks bija ķēniņš Rubobosts (''Rubobostes''), kas 2. gadsimta p.m.ē. sākumā (pirms 168.g.p.m.ē.) sakāva [[ķelti|ķeltus]], kas līdz tam valdīja zemēs uz rietumiem no [[Karpati]]em.&lt;ref&gt;Barry Cunliffe. The Celtic World, 1987&lt;/ref&gt; 
Zināms, ka dāki ķēniņa Orola (''Oroles'') vadībā karoja ar bastarniem (''bastarnae'') tagadējās Moldovas teritorijā un kopā ar skordisku un dardanu ciltīm pret [[Senā Roma|romiešiem]] (112.-109. g.p.m.ē. un 74. g. p.m.ē.). Ķēniņa [[Burebista]]s (''Boerebista'', 82.-44. p.m.ē.), kas bija [[Jūlijs Cēzars|Jūlija Cēzara]] laikabiedrs, vadībā Dākijas valsts sasniedza savu maksimālo platību, pakļaujot savai varai arī grieķu [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ostas pilsētas [[Olbija|Olbiju]] un [[Apolonija|Apoloniju]]. Viņš pārcēla Dākijas galvaspilsētu no Argedavas uz Sarmizegetusu. Pēc Burebistas nogalināšanas viņa ķēniņvalsts tika sadalīta četrās vai piecās daļās un [[Romas impērija|Romas imperatora]] [[Oktaviāns|Augusta Oktaviāna]] valdīšanas laikā (27.g.p.m.ē.–14.g.m.ē.) dāki bija spiesti atzīt romiešu pārākumu, kad 6. gadā m.ē. romieši uz dienvidiem no [[Donava]]s iekarotajās zemēs nodibināja Mēzijas provinci. 86. gadā Dākijas ķēniņš Durs (''Duras'', 68.-87.) sāka uzbrukumus Mēzijai, tādēļ imperators [[Domiciāns]] (''Domitianus'', 81.—96.) lika četriem vai pieciem leģioniem šķērsot Donavu. Dākiem Karpatu kalnu pārejā izdevās iznīcināt divus leģionus un viņu karavadonis Diurpans (''Diurpaneus'') kļuva par jauno Dākijas ķēniņu Decebalu (''Decebalus'', 87.-106.m.ē.). Viņš atkal apvienoja valsti no [[Tisa]]s rietumos līdz [[Dņestra]]i austrumos un pēc atkārtotas uzvaras 88. gadā piespieda romiešus noslēgt mieru un maksāt kontribūciju.

[[Attēls:Traj col homage 3.jpg|left|thumb|200px|Romas imperators [[Trajāns]] ar pakļauto dāku virsaišiem (fragments no Trajāna kolonnas bareljefa Romā).]]
Tomēr 101.-102. gadā m.ē. imperators [[Trajāns]] (''Traianus'', 98.—117.) uzvarēja dāku karaspēku un ķēniņš Decebals bija spiests kļūt par viņa vasali. 105. gadā dāki lauza pamieru, romiešiem 106. gadā izdevās ieņemt viņu galvaspilsētu Sarmizegetuzu. Decebals izdarīja pašnāvību, viņa galva kā uzvaras zīme tika pasniegta imperatoram Trajānam. Viņa pēctecis imperators [[Adriāns]] 118. gadā iekaroto Dākiju sadalīja divās provincēs - Augšdākijā (''Dacia superior'') un Lejasdākijā (''Dacia inferior''), bet vēlāk Augšdākijas ziemeļos tika izveidota jauna province Porolisas Dākija (''Dacia Porolissensis''). Imperators [[Antonīns Pijs]] (''Antoninus Pius'', 138-161) vēlreiz pārstrukturēja iekaroto Dākiju, izveidojot trīs provinces, kas tika nosauktas pēc to galvenajām pilsētām - Apūlas Dākiju (''Dacia Apulensis''), Porolisas Dākiju (''Dacia Porolissensis'') un Malvas Dākiju (''Dacia Malvensis''), ko pārvaldīja prefekti. Barbaru uzbrukumu rezultātā imperators [[Marks Aurēlijs]] visas trīs provinces pakļāva vienam militārajam vietvaldim jeb pretoram, kura rezidence atradās netālu no senās Dākijas galvaspilsētas Sarmizegetusas un tika dēvēta par ''Ulpia Traiana Sarmizegetusa''.

Dākijas provinču galvenā bagātība bija zelta un sudraba raktuves, tomēr to ziemeļu robeža bija grūti nosargājama pret barbaru iebrukumiem. [[Sarmati|Sarmatu]], vēlāk ģermāņu cilšu ([[goti]], [[taifali]], [[bastarni]], [[heruli]]) un nepakļauto dāku cilšu ([[karpi]]) atkārtotie iebrukumi 248.-250., 258-263., 267.-269. gadā piespieda provinču romanizētos iedzīvotājus bēgt pāri [[Donava]]s aizsardzības līnijai uz [[Mēzija]]s provincēm vai arī patverties Karpatu kalnos. Imperatoru Galiēna (''Gallienus'', 260.-268.) un Aureliāna (''Aurelianus'', 270.-275.) laikā impērijas leģioni bija spiesti pamest Dākiju.

Romas imperators [[Konstantīns I]] 328. gadā lika uzbūvēt tiltu pāri [[Donava]]i un 336. gadā mēģināja iekarot gotu cilšu ieņemto agrākās Dākijas dienviddaļu un lika sevi titulēt kā &quot;Lielo Dāku&quot; (''Dacicus Maximus''). Tomēr viņa pēctecis imperators Valens (''Valenus'', 364-378) nebija spējīgs iekarojumus noturēt un viņa izveidotos nocietinājumus iznīcināja [[huņņi]] [[Atila]]s vadībā 447. gadā.

== Pilsētu nosaukumi ==
[[Attēls:Teritoriul onomastic al elementului dava - Sorin Olteanu.jpg|thumb|200px|Seno pilsētu ar izskaņu ''-dava'' izvietojums.]] 
Dāku pilsētu nosaukumiem bija raksturīga izskaņa ''-dava'' ({{val-el|-δαυα}}) vai ''-deva'':

''Acidava'', ''Argedava'', ''Buridava'', ''Dokidava'', ''Carsidava'', ''Clepidava'', ''Cumidava'' (tagad - [[Rišnova]]), ''Marcodava'', ''Netindava'', ''Patridava'', ''Pelendava'' (tagad - [[Krajova]]), ''Perburidava'', ''Petrodaua'', ''Piroboridaua'', ''Rhamidaua'', ''Rusidava'', ''Sacidava'', ''Sangidava'', ''Setidava'', ''Singidava'', ''Sucidava'', ''Tamasidava'', ''Utidava'', ''Zargidava'', ''Ziridava''.

== Dākijas vārda izmantošana mūsdienās ==
No 1952. gada Rumānijā tiek ražotas automašīnas ar nosaukumu ''[[Automobile Dacia|Dacia]]'' ({{izrunā|ˈdat͡ʃi.a}}), kas pašlaik pilnībā pieder automobiļu koncernam ''[[Renault]]''.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Senā Roma]]
[[Kategorija:Senie laiki]]
[[Kategorija:Rumānijas vēsture]]</text>
      <sha1>73hugykt5pyqx5jjqykwxyj5rw59lm6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Susilo Bambans Judojono</title>
    <ns>0</ns>
    <id>152794</id>
    <revision>
      <id>3666931</id>
      <parentid>3580101</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:38:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>CommonsDelinker</username>
        <id>1319</id>
      </contributor>
      <comment>Attēls &quot;SusiloBambangYudhoyono.jpg&quot; aizvietots ar &quot;Susilo_Bambang_Yudhoyono,_official_presidential_portrait_(2004).jpg&quot; (iemesls:&quot;[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)&quot;).</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2641" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds               = Susilo Bambans Judojono
| vārds_orģ           = ''Susilo Bambang Yudhoyono''
| attēls              = Susilo Bambang Yudhoyono, official presidential portrait (2004).jpg
| mazs_att            = 
| apraksts            = 
| amats               = [[Indonēzija]]s prezidents
| term_sākums         = {{dat|2004|10|20|N}}
| term_beigas         = {{dat|2014|10|20|N}}
| viceprezidents      = 
| vicepremjers        = 
| vietnieks           = 
| prezidents          = 
| premjers            = 
| priekštecis         = [[Megavati Sukarnoputri]]
| pēctecis            = [[Džoko Vidodo]]
| amats2              = 
| term_sākums2        = 
| term_beigas2        = 
| viceprezidents2     = 
| vicepremjers2       = 
| vietnieks2          = 
| prezidents2         = 
| premjers2           = 
| priekštecis2        = 
| pēctecis2           = 
| dzim_dati           = {{dzimšanas datums un vecums|1949|9|9}}
| dzim_vieta          = {{vieta|Indonēzija|Pacitana|Tremasa}}
| dzīves_vieta        = 
| mir_dati            = 
| mir_vieta           = 
| apglabāts           = 
| tautība             = 
| partija             = 
| dinastija           = 
| tēvs                = 
| māte                = 
| dzīvesb             = 
| bērni               = 
| profesija           = 
| alma_mater          = 
| reliģija            = 
| paraksts            = 
| paraksts_izm        = 
| piezīmes            = 
}}
'''Susilo Bambans Judojono''' (''Susilo Bambang Yudhoyono''; dzimis {{dat|1949|9|9}} [[Tremasa|Tremasā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]]) ir [[Indonēzija]]s politiķis, bija 6. [[Indonēzija]]s prezidents no {{dat|2004|10|20|Ģ|bez}} līdz {{dat|2014|10|20|D|bez}}. Tāpat viņš ir atvaļināts armijas ģenerālvirsnieks.

S. B. Judojono uzvarēja 2004. gada Indonēzijas prezidenta vēlēšanās toreizējo valsts vadītāju [[Megavati Sukarnoputri]]. 2009. gadā kandidēja uz pārvēlēšanu amatā, kur vēlēšanu pirmajā kārtā uzvarēja ar lielu balsu pārsvaru.

Indonēzijas prezidents ir darbojies arī mūzikas jomā. Ir izdevis trīs studijas albumus: ''My Longing for You'' (2007), ''Evolusi'' (2009) un ''I'm Certain I'll Make It'' (2010).

== Ārējās saites ==
{{Commonscat-inline|Susilo Bambang Yudhoyono|Susilo Bambans Judojono}}
* [https://web.archive.org/web/20130923064725/http://www.presidensby.info/ Oficiālā valdības mājaslapa] {{en ikona}}

{{Politiķis-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Judojono, Susilo Bambans}}
[[Kategorija:1949. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Indonēzijā dzimušie]]
[[Kategorija:Indonēzijas politiķi]]</text>
      <sha1>tiz7a19aq38q3tbig4uh7yufy7gtz83</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leeds United F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163385</id>
    <revision>
      <id>3666961</id>
      <parentid>3666472</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:09:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10597" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #fbcb05
| bg_color    = #1c3984
| nos         = ''Leeds United''
| logo_links  = Leeds United Logo.png
| logo_izm    = 150px
| pilns       = ''Leeds United Football Club''
| iesauka     = ''The Whites'' (baltie)&lt;br /&gt;''The Peacocks'' (pāvi)
| pilsēta     = {{Vieta|Anglija|Līdsa}}
| dib         = 1919
| dib_mēn     = 10
| dib_dat     = 17
| stad        = ''[[Elland Road]]''
| ietilp      = 37 890&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.leedsunited.com/page/Records/0,,10273,00.html | title = Club Records | publisher = www.leedsunited.com | date = 21 May 2007 | accessdate = 8 March 2009 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20100808171238/http://www.leedsunited.com/page/Records/0,,10273,00.html | archivedate = {{dat|2010|08|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;
| prez        = {{flaga|Itālija}} Andrea Radridzāni
| tren        = {{flaga|ASV}} [[Džesijs Māršs]]
| līga        = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez         = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz         = 17. vieta
| mediji      = {{URL|http://www.leedsunited.com/}}
| pattern_la1 = _leeds2223h
| pattern_b1 = _leeds2223h
| pattern_ra1 = _leeds2223h
| pattern_sh1 = _leeds2223h
| pattern_so1 = _leeds2223h
| leftarm1 = FFFFFF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = FFFFFF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _leeds2122a
| pattern_b2 = _leeds2122a
| pattern_ra2 = _leeds2122a
| pattern_sh2 = _adidaswhite
| pattern_so2 = _leeds2122a
| leftarm2 = 10234A
| body2 = 10234A
| rightarm2 = 10234A
| shorts2 = 1E224C
| socks2 = 1E224C
| pattern_la3 = _leeds2122t
| pattern_b3 = _leeds2122t
| pattern_ra3 = _leeds2122t
| pattern_sh3 = _adidaswhite
| pattern_so3 = _leeds2122t
| leftarm3 = AEA9E1
| body3 = AEA9E1
| rightarm3 = AEA9E1
| shorts3 = AEA9E1
| socks3 = AEA9E1
}}

'''''Leeds United F.C.''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Līdsa]]s [[Vestjorkšīra|Vestjorkšīrā]]. Klubs šobrīd spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Elland Road]]'' stadionā.

Biežākās kluba iesaukas ir ''&quot;The Whites&quot;'' (baltie), ''&quot;United&quot;'' (apvienotie) un &quot;''The Peacocks''&quot; (pāvi), pēdējā no tām cēlusies no ''Elland Road'' vecā nosaukuma, ''The Old Peacock Ground''.&lt;ref name=WAFLL1&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.wafll.com/elland-road/elland-road-history.html |title=WAFLL – Elland Road History |accessdate=8 May 2007 |publisher=WAFLL}}&lt;/ref&gt; Lai arī kluba nosaukums iekļauj &quot;AFC&quot;,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache%3AvMco5ZgZH4oJ%3Awww.mightyleeds.co.uk%2Fhistory%2Funitedbirth.htm+%22Leeds+United+Association+Football+Club%22&amp;hl=en&amp;ct=clnk&amp;cd=6 |title=History of the Club – the birth of Leeds United |accessdate=26 December 2006 |publisher=mightyleeds.co.uk |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160118023833/http://webcache.googleusercontent.com/search?q=cache%3AvMco5ZgZH4oJ%3Awww.mightyleeds.co.uk%2Fhistory%2Funitedbirth.htm+%22Leeds+United+Association+Football+Club%22&amp;hl=en&amp;ct=clnk&amp;cd=6 |archivedate={{dat|2016|01|18||bez}} }}&lt;/ref&gt; šobrīd uz kluba emblēmas attēloti burti &quot;LUFC&quot;.

Klubs lielāko daļu sava pastāvēšanas laika ir atradies Anglijas futbola līgas sistēmas augšējā līmenī. Tas dibināts pēc tam, kad 1919. gadā tika likvidēts iepriekšējais Līdsas klubs ''Leeds City''. 1960. un 1970. gados [[Dons Revī|Dona Revī]] vadībā ''Leeds'' divreiz uzvarēja [[Anglijas futbola līgas Pirmā divīzija|Pirmajā divīzijā]], [[FA kauss|FA kausā]], [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausā]] un divreiz [[Starppilsētu gadatirgu kauss|Starppilsētu gadatirgu kausā]]. Pēc šiem panākumiem Revī tika piedāvāts vadīt [[Anglijas futbola izlase|Anglijas izlasi]] un viņš pameta klubu. 1982. gadā komanda izkrita uz [[Anglijas futbola līgas Otrā divīzija|Otro divīziju]] un neatgriezās augstākajā līmenī līdz pat 1990. gadam, kad to vadīja [[Hauards Vilkinsons]]. ''Leeds'' pēc divām sezonām 1992. gadā kļuva par līgas čempioniem. 1990. gados un 2000. gadu sākumā ''Leeds'' regulāri cīnījās par līgas pozīcijām, kuras ļāva kvalificēties Eiropas klubu turnīriem. Tajos komandai izdevās divas sezonas pēc kārtas sasniegt pusfinālu [[UEFA kauss|UEFA kausā]] un [[UEFA Čempionu līga|Čempionu līgā]]. Tomēr pēc smagām finansiālajām problēmām un apjomīgas spēlētāju pārdošanas ''Leeds'' izkrita no [[Premjerlīga]]s un trīs gadus vēlāk arī no [[Anglijas futbola čempionāts|Čempionāta]]. Pēc trīs sezonām [[Anglijas futbola Pirmā līga|Pirmajā līgā]] komanda atgriezās Čempionātā, kvalificējoties 2009.—2010. gada sezonas pēdējā dienā. 2019.—2020. gada sezonā uzvarēja ''Championship'' un atgriezās Premjerlīgā.

''Leeds United'' ir vienīgā profesionālā futbola komanda pilsētā, tāpēc tai ir liels un lojāls fanu klubs. Nesenas interneta aptaujas liecina, ka tas ir viens no pieciem atbalstītākajiem klubiem Anglijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.roymorgan.com/news/press-releases/2006/490/ |title=Chelsea climbing the popularity table but Man United still the team to beat |accessdate=20 January 2011 |date=12 May 2006 |publisher=roymorgan.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130108053201/http://www.roymorgan.com/news/press-releases/2006/490/ |archivedate={{dat|2013|01|08||bez}} }}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.epltalk.com/most-visited-football-web-sites-in-the-uk-2071 |title=Most Visited Football Web Sites in the UK |publisher=EPL Talk |accessdate=18 August 2011}}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|08|05||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.leedsunited.com/teams/first-team|title=First Team - Leeds United|website=www.leedsunited.com|access-date=2020-10-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Ilāns Mesjē]]|nat=FRA|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Lūks Eilings]]|nat=ENG|no=2|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Huniors Firpo]]|pos=DF|no=3|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Ādams Foršo]]|pos=MF|no=4|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Robins Kohs]]|nat=DEU|no=5|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Liams Kūpers]]|nat=SCO|pos=DF|no=6|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Brendens Āronsons]]|nat=USA|no=7|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Marks Roka]]|nat=ESP|no=8|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Patriks Bamfords]]|nat=ENG|no=9|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Krisensio Sammervils]]|pos=MF|no=10|nat=NED}}
{{Fs player|name=[[Džeks Herisons]]|nat=ENG|no=11|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Tailers Adamss]]|nat=USA|no=12|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Kristofers Klēsons]]|nat=NOR|no=13|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Djego Ljorente]]|pos=DF|no=14|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Stjuarts Dalass]]|nat=NIR|no=15|pos=MF}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Sonijs Pērkinss]]|nat=ENG|no=16|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Darko Gjabi]]|nat=ENG|no=18|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Rodrigo (futbolists)|Rodrigo]]|pos=FW|no=19|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Denjels Džeimss]]|nat=WAL|no=20|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Paskāls Strujiks]]|nat=NED|no=21|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Luiss Sinisterra]]|nat=COL|no=23|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Rasmuss Kristensens]]|nat=DEN|no=25|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Džo Gelhards]]|nat=ENG|no=30|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Leo Jelde]]|nat=NOR|no=33|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Koudijs Dramē]]|pos=DF|no=37|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Sems Grīnvuds]]|pos=FW|no=42|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Mateušs Klihs]]|nat=POL|no=43|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Ians Poveda]]|nat=ENG|no=  |pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Elders Košta]]|pos=MF|no=  |nat=ANG}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (3): 1968–69, 1973–74, 1991–92
** Vicečempioni (5): 1964–65, 1965–66, 1969–70, 1970–71, 1971–72
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1923–24, 1963–64, 1989–90, 2019–20
** Vicečempioni (3): 1927–28, 1931–32, 1955–56
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1971–72 
** Finālisti (3): 1964–65, 1969–70, 1972–73
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1967–68
** Finālisti (1): 1995–96
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1969, 1992
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]'''
** Finālisti (1): 1974–75
* '''[[UEFA Kausu ieguvēju kauss]]'''
** Finālisti (1): 1972–73
* '''Starppilsētu gadatirgu kauss'''
** Kausa ieguvēji (2): 1967–68, 1970–71
** Finālisti (1): 1966–67

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Commons category|Leeds United F.C.}}
* [http://www.leedsunited.com Oficiālā vietne]
* [http://www.skysports.com/football/team/0,,11715,00.html Sky Sports] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110812000820/http://www.skysports.com/football/team/0,,11715,00.html |date={{dat|2011|08|12||bez}} }}
* [https://web.archive.org/web/20091012181407/http://www.soccerbase.com/teams2.sd?teamid=1524 Soccerbase]
* [http://soccernet.espn.go.com/team?id=357&amp;cc=5739 ESPNsoccernet] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110525154532/http://soccernet.espn.go.com/team?id=357&amp;cc=5739 |date={{dat|2011|05|25||bez}} }}
* [http://www.leeds-fans.org.uk Leeds fanu klubs]
* [http://www.leedsunited-mad.co.uk/ Leeds Utd Mad]
* [http://www.wafll.com/loiners/loiners.html 'Loiners of Leeds United'] Pilns saraksts ar Līdsā dzimušajiem komandas spēlātājiem.


{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Leeds United F.C.| ]]</text>
      <sha1>5pq2ocnkg2mzs0tmpencmnrqvmznopi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Batuhans</title>
    <ns>0</ns>
    <id>163893</id>
    <revision>
      <id>3666890</id>
      <parentid>3459174</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:46:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2948" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Batuhans
| vārds_orģ           =''Бат Хаан''
| attēls              =Batu.png
| amats               =Zelta Ordas Rietumu puses (Zilās Ordas) hans
| term_sākums         =[[1227]]. gads
| term_beigas         =[[1255]]. gads
| priekštecis         =[[Džuči]]
| pēctecis            =[[Sartakhans]]
| dzim_dati           =ap [[1207]]. gadu
| dzim_vieta          =[[Mongolija]]
| mir_dati            =[[1255]]. gadā
| mir_vieta           =[[Saraja]], [[Zelta Orda]]&lt;br /&gt;(mūsdienās [[Astrahaņas apgabals]], {{RUS}})
| partija             =
| tēvs                =[[Džuči]]
| māte                =Uhāudžina
| dzīvesb             =Borakčina
| bērni               =[[Sartakhans]]
| alma_mater          =
| paraksts            =
}}
[[Attēls:Batuhan.JPG|thumb|right|222px]]
'''Batuhans''' arī '''Batijs''' ({{val-mn|Бат Хаан}}; dzimis ap [[1207]]. gadu, miris [[1255]]. gadā) bija [[Čingishans|Čingishana]] vecākā dēla [[Džuči]] dēls, [[Zilā Orda|Zilās Ordas]] valdnieks un, kopā ar [[Ordahans|Ordahanu]], - [[Zelta Orda]]s dibinātājs. Krievu hronikās viņš tika dēvēts par '''caru Batiju'''.&lt;ref&gt;[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
12. gadsimta trīsdesmito gadu beigās Batuhans ar talantīgā karavadoņa [[Subedejs|Subedeja]] palīdzību [[Mongoļu iebrukums Krievzemē|iebruka Krievzemē]], izpostīdams gandrīz visas galvenās pilsētas, izņemot [[Smoļenska|Smoļensku]], [[Novgoroda|Novgorodu]] un [[Pleskava|Pleskavu]]. Rezultātā [[Krievzeme]] un [[Kaukāzs]] uz 250 gadiem nokļuva mongoļu atkarībā.

Vēlāk mongoļi Batija vadībā iebruka dziļāk Eiropā, sakaudami apvienoto [[Polija]]s un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] karaspēku [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]] 1241. gada 9. aprīlī, bet 1241. gada 11. aprīli sakaudami [[Ungārija]]s karaspēku [[Bēla IV Ārpāds|Bēlas IV]] vadībā [[Muhi kauja|Muhi kaujā]]. Tomēr, uzzinājuši par [[Ugedejs|Ugedeja]] nāvi, mongoļi devās uz atpakaļ uz dzimteni, lai piedalītos [[kurultajs|kurultajā]], kas ievēlētu nākamo valdnieku.

Pēc Čingishana dēlu nāves Batuhans kļuva par visvecāko dzīvo Čingishana pēcnācēju, ar lielu ietekmi mongoļu vidū.
1253. gadā Inocents IV izsludināja jaunu krusta karu pret mongoļu valdnieku Batuhanu, aicinot tajā piedalīties kristītos [[Livonija]]s, [[Bohēmija]]s, [[Morāvija]]s, [[Serbija]]s, [[Pomerānija]]s un [[Lietuva]]s iedzīvotājus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

== Skatīt arī ==
* [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bordžiginu dinastija]]
[[Kategorija:1207. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1255. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mongoļu hani]]
[[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]]</text>
      <sha1>3c3e4gj6cvftvn1tbje9rva6sfj38ip</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666892</id>
      <parentid>3666890</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:50:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2978" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Batuhans
| vārds_orģ           =''Бат Хаан''
| attēls              =Batu.png
| amats               =Zelta Ordas Rietumu puses (Zilās Ordas) hans
| term_sākums         =[[1227]]. gads
| term_beigas         =[[1255]]. gads
| priekštecis         =[[Džuči]]
| pēctecis            =[[Sartakhans]]
| dzim_dati           =ap [[1207]]. gadu
| dzim_vieta          =[[Mongolija]]
| mir_dati            =[[1255]]. gadā
| mir_vieta           =[[Saraja]], [[Zelta Orda]]&lt;br /&gt;(mūsdienās [[Astrahaņas apgabals]], {{RUS}})
| partija             =
| tēvs                =[[Džuči]]
| māte                =Uhāudžina
| dzīvesb             =Borakčina
| bērni               =[[Sartakhans]]
| alma_mater          =
| paraksts            =
}}

'''Batuhans''' arī '''Batijs''' ({{val-mn|Бат Хаан}}; dzimis ap [[1207]]. gadu, miris [[1255]]. gadā) bija [[Čingishans|Čingishana]] vecākā dēla [[Džuči]] dēls, [[Zilā Orda|Zilās Ordas]] valdnieks un, kopā ar [[Ordahans|Ordahanu]], - [[Zelta Orda]]s dibinātājs. Krievu hronikās viņš tika dēvēts par '''caru Batiju'''.&lt;ref&gt;[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
12. gadsimta trīsdesmito gadu beigās Batuhans ar talantīgā karavadoņa [[Subedejs|Subedeja]] palīdzību [[Mongoļu iebrukums Krievzemē|iebruka Krievzemē]], izpostīdams gandrīz visas galvenās pilsētas, izņemot [[Smoļenska|Smoļensku]], [[Novgoroda|Novgorodu]] un [[Pleskava|Pleskavu]]. Rezultātā [[Krievzeme]] un [[Kaukāzs]] uz 250 gadiem nokļuva mongoļu atkarībā.

Vēlāk mongoļi Batija vadībā iebruka dziļāk Eiropā, sakaudami apvienoto [[Polija]]s un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] karaspēku [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]] 1241. gada 9. aprīlī, bet 1241. gada 11. aprīli sakaudami [[Ungārija]]s karaspēku [[Bēla IV Ārpāds|Bēlas IV]] vadībā [[Muhi kauja|Muhi kaujā]]. Tomēr, uzzinājuši par [[Ugedejs|Ugedeja]] nāvi, mongoļi devās uz atpakaļ uz dzimteni, lai piedalītos [[kurultajs|kurultajā]], kas ievēlētu nākamo valdnieku.

Pēc Čingishana dēlu nāves Batuhans kļuva par visvecāko dzīvo Čingishana pēcnācēju, ar lielu ietekmi mongoļu vidū.
1253. gadā Inocents IV izsludināja jaunu krusta karu pret mongoļu valdnieku Batuhanu, aicinot tajā piedalīties kristītos [[Livonija]]s, [[Bohēmija]]s, [[Morāvija]]s, [[Serbija]]s, [[Pomerānija]]s un [[Lietuva]]s iedzīvotājus.
&lt;gallery&gt;
Attēls:Batuhan.JPG|Batuhana krūšutēls Turcijā
&lt;/gallery&gt;
== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

== Skatīt arī ==
* [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bordžiginu dinastija]]
[[Kategorija:1207. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1255. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mongoļu hani]]
[[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]]</text>
      <sha1>4rdsysmhww5qlyes3aokb9aka6uv8ax</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666895</id>
      <parentid>3666892</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:03:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */ pap</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3184" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Batuhans
| vārds_orģ           =''Бат Хаан''
| attēls              =Batu.png
| amats               =Zelta Ordas Rietumu puses (Zilās Ordas) hans
| term_sākums         =[[1227]]. gads
| term_beigas         =[[1255]]. gads
| priekštecis         =[[Džuči]]
| pēctecis            =[[Sartakhans]]
| dzim_dati           =ap [[1207]]. gadu
| dzim_vieta          =[[Mongolija]]
| mir_dati            =[[1255]]. gadā
| mir_vieta           =[[Saraja]], [[Zelta Orda]]&lt;br /&gt;(mūsdienās [[Astrahaņas apgabals]], {{RUS}})
| partija             =
| tēvs                =[[Džuči]]
| māte                =Uhāudžina
| dzīvesb             =Borakčina
| bērni               =[[Sartakhans]]
| alma_mater          =
| paraksts            =
}}

'''Batuhans''' arī '''Batijs''' ({{val-mn|Бат Хаан}}; dzimis ap [[1207]]. gadu, miris [[1255]]. gadā) bija [[Čingishans|Čingishana]] vecākā dēla [[Džuči]] dēls, [[Zilā Orda|Zilās Ordas]] valdnieks un, kopā ar [[Ordahans|Ordahanu]], - [[Zelta Orda]]s dibinātājs. Krievu hronikās viņš tika dēvēts par '''caru Batiju'''.&lt;ref&gt;[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
12. gadsimta trīsdesmito gadu beigās Batuhans ar talantīgā karavadoņa [[Subedejs|Subedeja]] palīdzību [[Mongoļu iebrukums Krievzemē|iebruka Krievzemē]], izpostīdams gandrīz visas galvenās pilsētas, izņemot [[Smoļenska|Smoļensku]], [[Novgoroda|Novgorodu]] un [[Pleskava|Pleskavu]]. Rezultātā [[Krievzeme]] un [[Kaukāzs]] uz 250 gadiem nokļuva mongoļu atkarībā.

Vēlāk mongoļi Batija vadībā iebruka dziļāk Eiropā, sakaudami apvienoto [[Polija]]s un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] karaspēku [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]] 1241. gada 9. aprīlī, bet 1241. gada 11. aprīli sakaudami [[Ungārija]]s karaspēku [[Bēla IV Ārpāds|Bēlas IV]] vadībā [[Muhi kauja|Muhi kaujā]]. Tomēr, uzzinājuši par [[Ugedejs|Ugedeja]] nāvi, mongoļi devās uz atpakaļ uz dzimteni, lai piedalītos [[kurultajs|kurultajā]], kas ievēlētu nākamo valdnieku.

Pēc Čingishana dēlu nāves Batuhans kļuva par visvecāko dzīvo Čingishana pēcnācēju, ar lielu ietekmi mongoļu vidū.
1253. gadā Inocents IV izsludināja jaunu krusta karu pret mongoļu valdnieku Batuhanu, aicinot tajā piedalīties kristītos [[Livonija]]s, [[Bohēmija]]s, [[Morāvija]]s, [[Serbija]]s, [[Pomerānija]]s un [[Lietuva]]s iedzīvotājus.
&lt;gallery&gt;
Цар Батий на престолі.jpg|Batuhans tronī (Rašida-al-Dina miniatūra, ap 1300)
Oleksandr Nevskyi.jpg|Batuhans un viņa vasalis [[Aleksandrs Ņevskis]] 
Batu han.jpg|Batuhana statuja Mongolijā
Batuhan.JPG|Batuhana krūšutēls Turcijā

&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

== Skatīt arī ==
* [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bordžiginu dinastija]]
[[Kategorija:1207. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1255. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mongoļu hani]]
[[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]]</text>
      <sha1>2jxlropsq21yjqfbzyjq18vudh4d4w3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666926</id>
      <parentid>3666895</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:32:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3160" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste 
| vārds               =Batuhans
| vārds_orģ           =''Бат Хаан''
| attēls              =Batu.png
| amats               =Zelta Ordas Rietumu puses (Zilās Ordas) hans
| term_sākums         =[[1227]]. gads
| term_beigas         =[[1255]]. gads
| priekštecis         =[[Džuči]]
| pēctecis            =[[Sartakhans]]
| dzim_dati           =ap [[1207]]. gadu
| dzim_vieta          =[[Mongolija]]
| mir_dati            =[[1255]]. gadā
| mir_vieta           =[[Saraja]], [[Zelta Orda]]&lt;br /&gt;(mūsdienās [[Astrahaņas apgabals]], {{RUS}})
| partija             =
| tēvs                =[[Džuči]]
| māte                =Uhāudžina
| dzīvesb             =Borakčina
| bērni               =[[Sartakhans]]
| alma_mater          =
| paraksts            =
}}

'''Batuhans''' arī '''Batijs''' ({{val-mn|Бат Хаан}}; dzimis ap [[1207]]. gadu, miris [[1255]]. gadā) bija [[Čingishans|Čingishana]] vecākā dēla [[Džuči]] dēls, [[Zilā Orda|Zilās Ordas]] valdnieks un, kopā ar [[Ordahans|Ordahanu]], - [[Zelta Orda]]s dibinātājs. Krievu hronikās viņš tika dēvēts par '''caru Batiju'''.&lt;ref&gt;[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
1230. gadu beigās Batuhans ar karavadoņa [[Subedejs|Subedeja]] palīdzību [[Mongoļu iebrukums Krievzemē|iebruka Krievzemē]], izpostīdams gandrīz visas galvenās pilsētas, izņemot [[Smoļenska|Smoļensku]], [[Novgoroda|Novgorodu]] un [[Pleskava|Pleskavu]]. Rezultātā [[Krievzeme]] un [[Kaukāzs]] uz 250 gadiem nokļuva mongoļu pakļautībā.

Vēlāk mongoļi Batija vadībā iebruka dziļāk Eiropā, sakaudami apvienoto [[Polija]]s un [[Svētā Romas impērija|Svētās Romas impērijas]] karaspēku [[Legņicas kauja|Legņicas kaujā]] 1241. gada 9. aprīlī, bet 1241. gada 11. aprīli sakaudami [[Ungārija]]s karaspēku [[Bēla IV Ārpāds|Bēlas IV]] vadībā [[Muhi kauja|Muhi kaujā]]. Tomēr, uzzinājuši par hana [[Ugedejs|Ugedeja]] nāvi, mongoļi devās uz atpakaļ uz dzimteni, lai piedalītos [[kurultajs|kurultajā]], kas ievēlētu nākamo valdnieku.

Pēc Čingishana dēlu nāves Batuhans kļuva par visvecāko dzīvo Čingishana pēcnācēju, ar lielu ietekmi mongoļu vidū.
1253. gadā Inocents IV izsludināja jaunu krusta karu pret mongoļu valdnieku Batuhanu, aicinot tajā piedalīties kristītos [[Livonija]]s, [[Bohēmija]]s, [[Morāvija]]s, [[Serbija]]s, [[Pomerānija]]s un [[Lietuva]]s iedzīvotājus.
&lt;gallery&gt;
Цар Батий на престолі.jpg|Batuhans tronī (Rašida-al-Dina miniatūra, ap 1300)
Oleksandr Nevskyi.jpg|Batuhans un viņa vasalis [[Aleksandrs Ņevskis]] 
Batu han.jpg|Batuhana statuja Mongolijā
Batuhan.JPG|Batuhana krūšutēls Turcijā

&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

== Skatīt arī ==
* [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Bordžiginu dinastija]]
[[Kategorija:1207. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1255. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mongoļu hani]]
[[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]]</text>
      <sha1>c9h4b7w0xmq2xcivuqco36tbqkfl7hx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Egilus</title>
    <ns>3</ns>
    <id>165596</id>
    <revision>
      <id>3667094</id>
      <parentid>3658093</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T06:49:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Rūjienas stacija */ jauna sadaļa</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="85039" xml:space="preserve">{| class=&quot;infobox&quot; style=&quot;width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;&quot;
| style=&quot;padding-top:4px; text-align:center;&quot;| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''&lt;br /&gt;[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs'''
|-
| 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]]
|}

== Angermindes pils attēls ==

Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes &quot;Ielādēt attēlus&quot; un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST)
:Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST)

== Tulkošanas rīks ==

Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST)
:[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST)
::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST)
:::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST)
Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&amp;direction=prev&amp;oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem]

== Trīsciems ==

Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET)
:{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET)
::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET)
::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET)
::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET)
:::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET)
::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&amp;type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET)

== Pamācība &quot;smukām atsaucēm&quot; ==

Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET)
:Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET)

== Gada sēne ==

Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST)
:{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST)
::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST)

== 100 wikidays ==

Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET)
:{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET)

== Vikipēdijas sakopšanas konkurss ==

[[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]]
Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos.

Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET)
:{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt...

== Pēdējās stundās skatītie raksti ==

Atbildot uz &quot;Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto&quot;, varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&amp;date=24&amp;list=pages&amp;sort=hits&amp;filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST)
:{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST)

== Sveicieni ==
Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET)
:Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET)
::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto &quot;novērst (rollback)&quot; saiti, nevis &quot;atcelt (revert)&quot;, tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET)
:::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET)

== tā grāmata ==
es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST)
:Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST)
::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST)
:::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST)
::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST)

== [[Pgp_engineering]] ==

Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST)
:{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST)
:: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST)

== K.Raudives politiskie uzskati ==

Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. 
Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. 
Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?!
:Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā.
:Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu.
:Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST)

Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem.
&quot;Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri.
Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593
Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast...
[[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST)
:Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni &quot;tagad - Latvija&quot; nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis.
:Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis &quot;es uzskatu&quot;.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST)

== Pateicība no Kb10076 ==

{| class=&quot;messagebox plainlinks&quot; style=&quot;padding:5px;&quot;
| [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]]
| &lt;div align=middle&gt;&lt;div style=&quot;font-size:1.4em&quot;&gt;'''Pateicība!'''&lt;/div&gt;.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!&lt;/div&gt;
|}

[[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST)
:{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST)

== Propoganda? ==

Greetings,
I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. 

It would have been better for those who don’t know history science to be silent :)

Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST)

:{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings,
We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - &quot;pedophilia&quot; is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)&lt;p&gt;

Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state  that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that

Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law.

I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)&lt;/p&gt;
:{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad.
:BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST)

== lietotājs Decembris ==
sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET)
:pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET)
::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā &quot;2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot.&quot;? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā &quot;tautība = nodevējs&quot;, bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET)
:::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET)

== Duvra ==

Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET)
:No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants, Jury members and Organizers,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! 

* This form will be closed at February 15.
* For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Wikipedia Asian Month 2020 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
[[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]]
Dear Participants and Organizers,

Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]].

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&amp;oldid=20923776 --&gt;

== Latvijas valsts meži ==

Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz  a.sedlenieks@lvm.lv saziņai?

== Galerija iekš Vecrīga raksta ==

&gt;&quot;Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?&quot;

'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. 
Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST)
:{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz &quot;viegliem un pārskatāmiem&quot;, pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas &quot;lai būtu smuki&quot;. Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam.
:Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST)

== Oriģināls pētījums ==

vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST)
:Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem &quot;80 000-300 000&quot;, tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs.
:Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST)

== Edit revert ==

Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&amp;oldid=prev&amp;diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST)
:{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST)
:: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST)
::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST)

== Про бумеранг ==

Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST)
:{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи &quot;типичный&quot;. Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST)
::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST)
:::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST)

== Arturs Konans Doils ==

Доброго времени суток, уважаемый коллега!

Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils

Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное (&quot;латышская&quot;-латвийская&quot;) в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили!

Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет?

В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе.

В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово.

В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. 

В-шестых, ваше утверждение, что &quot;участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами&quot;, кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 &quot;простых&quot; участников, из них 264 &quot;активных&quot;. Пока только вы один сообщили, что они &quot;заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами&quot;. Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы &quot;автопатрулируемый&quot; и &quot;администратор&quot;?

В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим &quot;золотой фонд&quot; литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. &quot;Наши рассказы на первом месте, английские - долой&quot;, так что ли?

с уважением, ulugbeck1
: {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос &quot;зачем&quot; ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы.
: У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). 
: Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания.
: Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа &quot;только&quot; и &quot;исключительно&quot; - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже.
: Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST)


Доброго времени суток, уважаемый коллега!

С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен.

Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на &quot;рабочую обстановку&quot; подразумевает &quot;тыкание&quot;, &quot;ни здрасте, ни до свидания&quot;, так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме?

Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. 

В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: &quot;Зарегистрированные участники (список участников)	- 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)&quot;, &quot;Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности?

Во-четвертых, вы пишете, что &quot;обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими&quot;. К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну &quot;малую Википедию&quot; (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран.

В-пятых, вы пишите, &quot;если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой&quot;. То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!?

В-шестых,  вы пишите &quot;будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал&quot;. Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине &quot;ненужности&quot;, а лишь по причине банальной &quot;искры&quot;, &quot;импульса к действию&quot;. Поэтому хоть какая-то попытка &quot;сдвинуть дело с мертвой точки&quot; должно поощряться, а не осуждаться, нет?

В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество!

с большим уважением, ulugbeck1

: *вздыхая* &quot;Активный участник&quot;, то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. 
: Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся.
: Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST)

== Baltu slāvu pirmvaloda ==

Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST)
:Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu.
:Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST)

::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST)
::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST)

::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - &gt; Baltu-slāvu - &gt; baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē.  [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST)

== Saziņa par R. P. lapu ==

Labvakar,

Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi.

Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām)
: Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST)
::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST)
:::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST)

== Jaunais tjurku alfabēts ==

Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET)
:{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл &quot;новый&quot;, тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на &quot;новый&quot; (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET)
:: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET)
::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET)
:::: Дело в грамматическом окончании, у нас на &quot;ф&quot; слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET)

== Bžezinskis ==

nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem &quot;amatiem&quot; kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET)
: Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET)
: p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET)
::ar &quot;Bžezinskis&quot; biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār &quot;kašķējies&quot; diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET)
:::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina &quot;vēsturi&quot;) par atveidošanas &quot;problēmām&quot; var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET)
:::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET)
:::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET)
:::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET)

== Jehovas Liecinieki ==

Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET)
: Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma.
: Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks &quot;katolis&quot;, kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET)

== Ekonomiskās sankcijas ==

Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET)
:{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET)

== Palīdzība ar raksta veidošanu ==

Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? 

Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]]

Paldies :)
: {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): 
* [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm.
* Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā &quot;debites&quot; - &quot;debijas&quot;, saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :)
* Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu.
* Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2.
* Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET)
: p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET)

== Jautājumi par infokasti. ==

Labdien.
Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}}
:{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET)

:Liels paldies!  [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET)

== Jautājums par dalībnieka lapu ==

Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET)
:{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''&lt;nowiki&gt;{|&lt;/nowiki&gt;'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes &lt;nowiki&gt;{{userbox|...}}&lt;/nowiki&gt; un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, &lt;nowiki&gt;{{Lietotājs vīrietis}}&lt;/nowiki&gt;, to vienkārši atstājam infokastē kā ir.
:Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET)

== How we will see unregistered users ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;section begin=content/&gt;
Hi!

You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki.

When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed.

Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help.

If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]].

We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January.

Thank you. 
/[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]&lt;section end=content/&gt;
&lt;/div&gt;

== Lappušu tulkošana ==

Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET)

:Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā &lt;nowiki&gt;{{inuse}}&lt;/nowiki&gt;, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus
:Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET)

== Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) ==

Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET)
: {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā &quot;Labot pirmkodu&quot;. Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams:
: 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne &lt;nowiki&gt;{{atsauces}}&lt;/nowiki&gt; arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) 
: 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā &quot;arhEpelāgs&quot;, &quot;Hautevīra&quot;, &quot;izsētos Francijā&quot;, mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās).
: 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam &quot;Parādīt pirmsskatu&quot; un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET)

== Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) ==

Labdien!

Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET)

:Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET)

== Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) ==

Labdien!

Tāpat arī radies jautājums par &quot;info kasti&quot;, nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET)

:Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst.
:Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā &lt;nowiki&gt;[saite teksts]&lt;/nowiki&gt;), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET)

== [[Rīgas Loža &quot;Saule Pērkons Daugava&quot;]] ==
Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET)

:Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET)
::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka &quot;Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā&quot;  ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET)
:::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet  pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens &quot;Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā&quot; nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv.
:::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET)
::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens.
::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus  viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. 
::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET)
:::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk.
:::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību.
:::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits).
:::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET)

== Jautājums no [[User:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] (2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48) ==

Sveiki! Kā var pievienot rakstu Wikipedia? --[[Dalībnieks:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] ([[Dalībnieka diskusija:Anna Dribas official|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48 (EET)

:Sveiki! Nu vispirms jau - uzrakstot viņu. Ideālā gadījumā vispirms patrenējoties savā smilšu kastē: [[Dalībnieks:Anna Dribas official/Smilšu kaste]]. Rakstam daudzmaz jāatbilst standartam, kā rakstīti citi raksti par attiecīgo tēmu, un nevar pa tiešo kopēt citas Interneta lapas, jāraksta saviem vārdiem un bez reklāmas frāzēm. Rakstīt par sevi skaitās slikts tonis un interešu konflikts, bet nav aizliegts. Bet pirmo rakstu es visiem iesaku treniņa nolūkos uzrakstīt par kaut ko pašam rakstītājam nebūtisku, lai nebūtu žēl, ja raksts būs par sliktu un viņu nāksies izdzēst. Reti kuram jau ar pirmo piegājienu sanāk kas labs... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 21.18 (EET)

== Wikipedia Asian Month 2021 Postcard ==

&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
&lt;div lang=&quot;en&quot; dir=&quot;ltr&quot; class=&quot;mw-content-ltr&quot;&gt;
Dear Participants,

Congratulations!

It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2021, the seventh Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2021. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSck2FFBSatWmQYubvyCSWDEAvYzplfL_ZNDvr8j5hWU2bmNww/viewform the form], let the postcard can send to you asap!

:This form will be closed at March 15.

Cheers!

Thank you and best regards,

[[:m:Wikipedia_Asian_Month_2021/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2022.02
&lt;/div&gt;
&lt;/div&gt;
&lt;!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Winners&amp;oldid=22878389 --&gt;

== Jautājums no [[User:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] par [[Laikmetīgā deja]] (2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58) ==

kā papildināt veidus ar informāciju?
Piemēram ir Improvizācija, kontaktimprovizācija.
vēlos pievienot vides deja --[[Dalībnieks:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] ([[Dalībnieka diskusija:VIDES DEJA|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58 (EEST)
: Nu ja slinkums pašam pētīt [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|palīdzības lapas]] - tad vienkārši uzspiežam attiecīgajā lapā &quot;labot&quot; un pierakstām tekstā ko vajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 16.03 (EEST)

== Jautājums no [[User:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] (2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27) ==

Labdien! Reģistrējoties, nepievērsu uzmanību, ka lietotāja vārds ir publisks. Vai iespējams to nomainīt tā, lai tas nepaliktu arhīvos? --[[Dalībnieks:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] ([[Dalībnieka diskusija:Andis.krauklis|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27 (EEST)

:Ir, bet ķēpīgi (Wiki arhīvu dziļumos paliks vienalga, bet jūs droši vien domājat Gugli). Tas aprakstīts te: [[:en:Wikipedia:Changing username]] vai krieviski [[:ru:Википедия:Запросы на переименование учётных записей]]. Bet 99% gadījumu vienkāršāk ir piereģistrēties par jaunu, bet veco akauntu aizmirst nelietotu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST)

== copyvio dzēšana uzreiz ==

čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST)

:Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST)

== Vajadzīga bloķēšana ==
https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2601:242:C000:ED:EC3D:EBF:143:A577 TV infomācija nav patiesa. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.39 (EEST)

:@[[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] Kāda jēga bloķēt vienreiz lietotu adresi, ja autors no tās jau apklusis? No teksta līmeņa redzams, ka viņš šeit nav pirmoreiz - tātad adrese ir mainīga. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.53 (EEST)
== Iekavas (21.07.2022) ==

[[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka &lt;span class=&quot;plainlinks&quot;&gt;[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3658083 šis labojums] lapā [[Edgars Tavars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edgars Tavars|action=edit&amp;minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&amp;title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].&lt;/span&gt;

{{{!}} class=&quot;navbox collapsible collapsed&quot; style=&quot;text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;&quot; {{!}}-
! style=&quot;background-color: #FAA;&quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā&lt;span style=&quot;font-size:88%;margin-left:3em;&quot;&gt;(spied rādīt &lt;span style=&quot;font-size:130%;&quot;&gt;⇨&lt;/span&gt;)&lt;/span&gt;&lt;/div&gt;    
{{!}}-
{{!}} style=&quot;border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; &quot; {{!}} &lt;div style=&quot;font-size:112%;&quot;&gt;
:Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā:
&lt;p&gt;“Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”&lt;span style=&quot;color:red;font-weight:bold;&quot;&gt;&amp;#93;&amp;#93;&lt;/span&gt;.
|}
Paldies! &lt;!-- (0, -2, 0, 0) --&gt;&lt;!-- User:BracketBot/inform --&gt;[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 21. jūlijs, plkst. 05.02 (EEST)

== Rūjienas stacija ==

Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti.
[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde</text>
      <sha1>c4lwyrebbhhsv0q96ms0jhhf81ts1gd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Latvija</title>
    <ns>102</ns>
    <id>171936</id>
    <revision>
      <id>3667002</id>
      <parentid>3497629</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:22:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* 35px Dalībnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13202" xml:space="preserve">{{Start tab
|Tab-1=Portāls
|URL-1=Portāls:Latvija
|Tab-2=Portāla diskusija
|URL-2=Portāla diskusija:Latvija
|Tab-3=Vikiprojekts
|URL-3=Vikiprojekts:Latvija
|Tab-4=Vikiprojekta diskusija
|URL-4=Vikiprojekta diskusija:Latvija
|border=1px solid #9e1b34
|Off tab color=#F8EABA
|On tab color=
|rounding=5em
|Tab alignment=center
}}
{{Vikiprojekts:Latvija/Navigācija}}
Latvijas vikiprojekts tika izveidots {{dat|2011|12|10||bez}}.

Esi sveicināts Latvijas [[Vikipēdija:Vikiprojekts|vikiprojektā]]. '''Projekta &quot;[[Latvija]]&quot;''' mērķis ir sniegt informāciju potenciālajiem rakstu uzlabotājiem, kas vēlētos apkopot un sakārtot informāciju par Latviju tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku pasaulē varētu latviešu valodā atrast plašu, noderīgu un kvalitatīvu informāciju par šo tēmu.

Latvija ir ļoti plaša tēma, bet projekta prioritāte ir Latvijas vēsture, nozīmīgu ar Latviju saistītu cilvēku biogrāfijas, apdzīvotās vietas Latvijā.

Vikipēdijā latviešu valodā ir nepieciešams ikviens dalībnieks, kam ir jebkādas zināšanas vai arī interese par jautājumiem, saistītiem ar Latviju (vēsture, politika u.c.) un kas labprāt spēs papildināt un uzlabot ar Latviju saistītos Vikipēdijas rakstus. Ja arī Tu vēlies kļūt par projekta dalībnieku, piesakies Latvijas vikiprojekta dalībnieku sarakstā ([[#Dalībnieki|šeit]]) un dod savu ieguldījumu šobrīd vēl nepilnīgajā Vikipēdijā latviešu valodā.
&lt;!-- 
Ja Tu nezini ar ko sākt darbu, vari apskatīt projekta [[#Noderīgie darbi|darāmo darbu sarakstu]].
 --&gt;
Ja Tev ir kādas idejas, kā uzlabot darbu vai rakstu kvalitāti, droši dalies ar domām '''[[Vikiprojekta diskusija:Latvija|projekta diskusijā]]'''.
__NoToc__
{| width=100% cellspacing=10 style=&quot;background:none;&quot;
|-
! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== [[Attēls:Current sport.svg|35px]] Aktuāli =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
* &lt;big&gt;[[2021. gads Latvijā]]&lt;/big&gt;
* &lt;big&gt;[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]&lt;/big&gt;
|-

! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== [[Attēls:Nuvola apps usb.png|30px]] Projekta apakšlapas =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
Šajā sadaļā ir uzskatītas visas Latvijas vikiprojekta apakšlapas:
* [[Vikiprojekts:Latvija/Vajadzīgie raksti|Projekta vajadzīgie raksti]]
* [[Vikiprojekts:Latvija/Uzlabojamie raksti‎|Uzlabojamie raksti‎]]
* [[Vikiprojekts:Latvija/Ievērojamākās personības|Ievērojamākās personības]]
* [[Vikiprojekts:Latvija/Luterāņu baznīcas|Luterāņu baznīcu Latvijā uzskaitījums]]

|-
&lt;!-- 
! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== Mērķi =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
'''Rakstīt rakstus:'''

'''Uzlabot rakstus:'''

'''Kategorizēt rakstus:'''
# lai būtu vieglāk orientēties Latvijas tēmas rakstu krājumā.
# lai būtu vieglāk atrast visu vajadzīgo.
|-
 --&gt;
! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== Lietas, kas jāatceras =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
# Šī ir vispārīgā enciklopēdija. Vikipēdijā esošajiem rakstiem jābūt saprotamiem ikvienam.
# Apskaties lapu [[Vikipēdija:Kas Vikipēdija nav|Kas Vikipēdija nav]]!

|-

! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;| 

===== [[Image:Stock post message.svg|25px]] Noderīgie darbi =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
[[File:Nuvola apps korganizer.svg|50px]]
Ja nevari izlemt, ar ko sākt darbu, varbūt vari veikt kādu no šiem darbiem?

* Jāatjauno un jāpapildina raksts [[2015. gads Latvijā]].
* Jāuzlabo [[Portāls:Latvija|Latvijas portāls]]!
* Vari augšupielādēt ar autortiesībām neaizsargātus attēlus (piemēram, no ''[http://www.flickr.com/search/?l=5&amp;w=all&amp;q=Latvia&amp;m=text Flickr]'').
* Jāpapildina raksti ar infokastēm.
* Jāveido jauni raksti par Latviju un jāpapildina esošie.
* Jāatjauno sen neatjaunotas biogrāfijas.
* Jāpapildina [//tools.wmflabs.org/catscan2/catscan2.php?language=lv&amp;categories=Latvijas+pils%C4%93tas&amp;sortby=size&amp;doit=1 īsākie raksti] par Latvijas pilsētām.
* Jāpievieno koordinātas visiem Latvijā esošajiem objektiem

|-

! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== Uzlabojamie raksti =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
* Latvijas raksti, kam ir veidne &quot;jāuzlabo&quot;: [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&amp;wikifam=.wikipedia.org&amp;basecat=Latvija&amp;basedeep=7&amp;mode=ts&amp;templates=j%C4%81uzlabo&amp;go=Scan&amp;format=html&amp;userlang=en skatīt]
* Latvijas raksti, kam ir veidne &quot;Infokaste+&quot;: [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&amp;wikifam=.wikipedia.org&amp;basecat=Latvija&amp;basedeep=7&amp;mode=ts&amp;templates=infokaste+&amp;go=Scan&amp;format=html&amp;userlang=en skatīt]
* Latvijas raksti, kam ir veidne &quot;Atjaunot&quot;: [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&amp;wikifam=.wikipedia.org&amp;basecat=Latvija&amp;basedeep=7&amp;mode=ts&amp;templates=atjaunot&amp;go=Scan&amp;format=html&amp;userlang=en skatīt]
|-
&lt;!-- 
! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;| 

===== Noderīga informācija =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
* Nozīmīgas diskusijas:
** Par sporta klubu nosaukumu rakstību: [[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle/Arhīvs/1#Pilsētas &quot;Klubs&quot;|Dark Eagle]], [[Diskusija:FC Steaua Bukareste|FC Steaua Bukareste]], [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs11#Sporta komandu nosaukumi|Kopienas portāls (1)]]
*** [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Balsošana (1)]], [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Balsošana (2)]]
** Par cilvēku vārdu pareizu atveidi latviešu valodā: [[Diskusija:Kimi Raikonens|Kimi Raikonens]], [[Diskusija:Kristina Šmiguna-Vehi|Kristina Šmiguna-Vehi]], [[Diskusija:Magdalēna Neinere|Magdalēna Neinere]].
*** [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Balsošana]]
** Par sporta līgu nosaukumu rakstību:
*** [[Diskusija:Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līga]]
|-
 --&gt;
! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== [[Attēls:Wikiconcours vert.png|20px]] Kvalitatīvākie raksti =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
{{col-begin}}
{{col-2}}
* '''Vērtīgi raksti'''
** {{icon|FA}}&amp;nbsp;[[10. Saeimas vēlēšanas]]
** {{icon|FA}}&amp;nbsp;[[2009. gada laikapstākļi Latvijā]]
** {{icon|FA}}&amp;nbsp;[[2010. gada laikapstākļi Latvijā]]
** {{icon|FA}}&amp;nbsp;[[Bermontiāde]]
** {{icon|FA}}&amp;nbsp;[[Brīvības piemineklis]]
** {{icon|FA}}&amp;nbsp;[[Martins Dukurs]]
** {{icon|FA}}&amp;nbsp;[[Ģibuļu pagasts]]
** {{icon|FA}}&amp;nbsp;[[Latvijas futbola izlase]]
** {{icon|FA}}&amp;nbsp;[[Rīga]]

* '''Vērtīgi saraksti'''
** {{icon|FL}}&amp;nbsp;[[Latvijas futbola izlases spēles]]
** {{icon|FL}}&amp;nbsp;[[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2009. gada Eiropas čempionātā]]
** {{icon|FL}}&amp;nbsp;[[LMT Virslīgas 2010. gada sezonas spēles]]

{{col-2}}

* '''Labi raksti'''
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Elīna Babkina]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Dāvis Bertāns]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Jānis Čakste]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Eirodziesma 2011]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Francis Kemps]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Jūrmalgeita]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Latvijas hokeja izlase]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Latvijas klimats]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2011. gada Eiropas čempionātā]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[LSDSP vēsture]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Mālpils novads]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Ozolnieku novads]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Normunds Sējējs]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[Herberts Vasiļjevs]]
** {{icon|GA}}&amp;nbsp;[[VID datu noplūde]]

{{col-end}}
&lt;!-- 
;Pretendējošie raksti {{nobold|(ar Latviju saistīti raksti, kurus uzlabojot var virzīt uz kāda statusa saņemšanu)}}

|-

! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== [[Attēls:Nuvola apps package development.png|20px]] Veidnes =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
Pašlaik pieejamās ar Latviju saistītās veidnes ir pieejamas [[:Kategorija:Latvijas veidnes|šajā kategorijā]].
 --&gt;
|-

! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== [[Attēls:System-users.svg|35px]] Dalībnieki =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
Šajā tabulā ir uzskaitīti tie Vikipēdijas dalībnieki, kas ir Latvijas vikiprojekta dalībnieki.

Par sporta vikiprojekta dalībnieku var kļūt ikviens reģistrēts Vikipēdijas dalībnieks, kam interesē ar Latviju saistītie raksti un ir vēlme papildināt tos.

Lai kļūtu par vikiprojekta dalībnieku, aizpildi šo tabulu, ierakstot savu vikipēdijas dalībniekvārdu un ievietojot informāciju par Tevi interesējošām tēmām. Pēc tabulas aizpildīšanas ieteicams ievietot savā dalībnieka lapā veidni {{tl|Latvijas vikiprojekta dalībnieks}}.

{|class=&quot;wikitable&quot;
|-
!Nr. !! Dalībnieks !! Darbības zona !! Piezīmes
|-
| 1. || [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] || Biogrāfijas, sports, mūzika || Vikiprojekta izveidotājs
|-
| 2. || [[Dalībnieks:GreenZeb|GreenZeb]] || Laikapstākļi || 
|-
| 3. || [[Dalībnieks:Semigall|Semigall]] || Vēsture, ģeogrāfija, kultūra  || 
|-
| 4. || [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] || Viss par un ap Latviju || 
|-
| 5. || [[Dalībnieks:Piebaldzēns|Piebaldzēns]] || Viss par Latviju || Šobrīd &quot;[[Latvijas pagastu uzskaitījums|Latvijas pagasti]]&quot;
|-
| 6. || [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] || Vēsture, kūltūra, politika || 
&lt;!--|-
| 7. ||  ||  || 
|-
| 8. ||  ||  || 
|-
| 9. ||  ||  || 
|-
| 10. ||  ||  || 
|-
| 11. ||  ||  || 
|-
| 12. ||  ||  || 
|-
| 13. ||  ||  || --&gt;
|}

|-
! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== Papildinformācija =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
* [http://tools.wikimedia.de/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&amp;wikifam=.wikipedia.org&amp;basecat=Latvija&amp;basedeep=10&amp;mode=rc&amp;hours=168&amp;nominor=on&amp;nobots=on&amp;onlynew=on&amp;go=Scannen&amp;userlang=lv Ar Latviju saistītās jaunās lapas (raksti, kategorijas, veidnes utt.) Vikipēdijā latviešu valodā, kas tapušas pēdējās nedēļas laikā]
* [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=en&amp;wikifam=.wikipedia.org&amp;basecat=Latvia&amp;basedeep=10&amp;mode=rc&amp;hours=336&amp;nominor=on&amp;nobots=on&amp;onlynew=on&amp;go=Scan&amp;format=html&amp;userlang=en Ar Latviju saistītās jaunās lapas (raksti, kategorijas, veidnes utt.) Vikipēdijā angļu valodā, kas tapušas pēdējo 2 nedēļu laikā]
* [http://www.archive.org/ Interneta arhīvs] {{en ikona}}

&lt;!-- *[[tools:~dispenser/view/Reflinks|Reflinks]] — uzlabo nenoformētas atsauces
*[[tools:~dispenser/view/Checklinks|Checklinks]] — pārbauda ārējās saites
*[[tools:~dispenser/view/Dab_solver|Dab solver]] — pārbauda nozīmju atdalīšanas lapas --&gt;
*[http://reftag.appspot.com/ Google Books] — uzlabo ''Google Books'' atsauču noformējumu

'''Citas Vikipēdijas'''
* Latvijas tematiskās nedēļas Vikipēdijās citās valodās
** [[:ru:Проект:Тематическая неделя европейских регионов/Латвия]]
** [[:ru:Проект:Тематическая неделя/Латвийская неделя]]
** [[:d:Q13260550|Baltijas nedēļa]]

|-

|-
! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== Noderīgas mājaslapas =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 
* [http://www.latvia.travel/lv Idejas rakstiem]
* [http://www.latvia.lv/ Latvia.lv]

;Biogrāfijas
* [http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/ Latvijas Kultūras kanons] + [http://www.letonika.lv/groups/entryList.aspx?r=264 letonika]
* [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1 Letonikas enciklopēdijas] (daļa nav bezmaksas)
* [http://www.gramata21.lv/ Latvijas ļaudis]
* [http://www.etonnantelettonie.org/index.php?&amp;4 Pārsteidzošā Latvija]
* [http://www.kultura.lv/lv/persons/ Latvijas Kultūras portāls]
* [http://www.skolenam.lv/lv/darbi/muzika/latviesu-komponisti Latviešu komponisti]
* [http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati Latviešu literāti]

|-

! style=&quot;border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;&quot; colspan=&quot;2&quot;|

===== Saistītie vikiprojekti =====
|-
| colspan=&quot;2&quot;| 

* [[Vikiprojekts:Latvijas dzelzceļi]]
* [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti]]
* [[Vikiprojekts:Latvijas rajoni]]
|}

{{DEFAULTSORT:{{PAGENAME}}}}
[[Kategorija:Latvijas vikiprojekts| ]]</text>
      <sha1>r8tu9he0n0ma8axlt17wejlvfffjbky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Notingemas &quot;Forest&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>181785</id>
    <revision>
      <id>3666971</id>
      <parentid>3648087</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:46:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6651" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #FF3333
 | nos             = Notingemas &quot;Forest&quot;
 | logo_links      = Nottingham Forest.svg
 | logo_izm        = 125px
 | pilns           = Notingemas futbola klubs &quot;Forest&quot; (''Nottingham Forest Football Club'')
 | iesauka         = The Reds&lt;br/&gt;The Garibaldi&lt;br/&gt;Forest&lt;br/&gt;The Tricky Trees
 | pilsēta         = {{vieta|Anglija|Notingema}}
 | līga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
 | sez             = 2021.—2022.
 | poz             = 4. vieta ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' {{increase}}
 | dib             = 1865
 | dib_mēn         = 
 | dib_dat         = 
 | dib_com         = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''City Ground''
 | ietilp          = 30 576
 | krāsas          = 
 | īpašn           = {{flaga|Grieķija}} [[Evangels Marinakis]]
 | prez            = 
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Velsa}} [[Stīvs Kūpers]]
 | kapteinis       = 
 | mediji          = 
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
 | name1           = 
 | dates1          = 
 | name2           = 
 | dates2          = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 | līga1           = Eiropas
 | uzvaras1        = 2
 | līga2           = 
 | uzvaras2        = 
 | līga3           = 
 | uzvaras3        = 
 | līga4           = 
 | uzvaras4        = 
| pattern_la1 = _nottingham1920h
| pattern_b1 = _nottingham1920h
| pattern_ra1 = _nottingham1920h
| pattern_sh1 = _nottingham1920h
| pattern_so1 = _nottingham1920h
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FF0000
| pattern_la2 = _nottingham1920a
| pattern_b2 = _nottingham1920a
| pattern_ra2 = _nottingham1920a
| pattern_sh2 = _nottingham1920a
| pattern_so2 = _nottingham1920a
| leftarm2 = 002147
| body2 = 002147
| rightarm2 = 002147
| shorts2 = 002147
| socks2 = 002147
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}
'''Notingemas futbola klubs &quot;Forest&quot;''' ({{val|en|Nottingham Forest Football Club}}) ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs&lt;ref&gt;https://www.nottinghamforest.co.uk/club/history/history.aspx&lt;/ref&gt;, kas ir bāzēts [[Notingema|Notingemā]], [[Anglija|Anglijā]]. Klubs spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Tas ir dibināts 1865. gadā. Klubam veiksmīgākais periods bija starp 1975. un 1993. gadu, kad to trenēja [[Braiens Klofs]]. Šajā laikā &quot;Forest&quot; divas reizes pēc kārtas izcīnīja [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausu]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''City Ground'' stadionā.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|8|5||bez}}''
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=ENG|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|other=īrē no [[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=FRA|pos=DF|name=[[Žulians Bjankons]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=ENG|pos=DF|name=[[Stīvs Kuks]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Vorals]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=BEL|pos=MF|name=[[Oriels Mangala]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=FRA|pos=DF|name=[[Loiks Mbe So]]}}
{{fs player|no= 7|nat=WAL|pos=DF|name=[[Neko Viljamss]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeks Kolbeks]]}}
{{fs player|no= 9|nat=NGA|pos=FW|name=[[Taivo Avoniji]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džese Lingārds]]}}
{{Fs player|no=12|nat=ENG|pos=GK|name=[[Džordans Smits]]}}
{{Fs player|no=13|nat=WAL|pos=GK|name=[[Veins Henesijs]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=MF|name=[[Luiss O'Braiens]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Harijs Tofolo]]}}
{{Fs player|no=16|nat=ENG|pos=FW|name=[[Sems Saridžs]]}}
{{Fs player|no=17|nat=ENG|pos=FW|name=[[Alekss Mingtens]]}}
{{Fs player|no=18|nat=POR|pos=MF|name=[[Kafu (futbolists, dzimis 1993. gadā)|Kafu]]}}
{{Fs player|no=19|nat=FRA|pos=DF|name=[[Musa Niakatē]]}}
{{Fs player|no=20|nat=WAL|pos=FW|name=[[Brennans Džonsons]]}}
{{fs player|no=22|nat=ENG|pos=MF|name=[[Raiens Jeitss]]}}
{{Fs player|no=26|nat=SCO|pos=DF|name=[[Skots Makkenna]]}}
{{fs player|no=27|nat=ENG|pos=DF|name=[[Omārs Ričardss]]}}
{{Fs player|no=33|nat=MSR|pos=FW|name=[[Lails Teilors]]}}
{{Fs player|no=  |nat=CPV|pos=FW|name=[[Nunu da Košta]]}}
{{Fs player|no=  |nat=ENG|pos=FW|name=[[Džo Lolijs]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (1): 1977–78
** Vicečempioni (2): 1966–67, 1978–79
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (3): 1906–07, 1921–22, 1997–98 
** Vicečempioni (2): 1956–57, 1993–94
** Izslēgšanas spēļu uzvarētāji (1): 2021—22&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/29052022-nottingham_forest_pirmoreiz_kops_1999_gad&lt;/ref&gt;
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1897–98, 1958–59 
** Finālisti (1): 1990–91
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1977–78, 1978–79, 1988–89, 1989–90 
** Finālisti (2): 1979–80, 1991–92
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1978
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1978–79, 1979–80 
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1979
** Finālisti (1): 1980
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Finālisti (1): 1980

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.nottinghamforest.co.uk/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UK-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C.| ]]</text>
      <sha1>0fdne96q4ej84m7dztf91tarwinp08q</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666972</id>
      <parentid>3666971</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:46:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6504" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #FF3333
 | nos             = Notingemas &quot;Forest&quot;
 | logo_links      = Nottingham Forest.svg
 | logo_izm        = 125px
 | pilns           = Notingemas futbola klubs &quot;Forest&quot; (''Nottingham Forest Football Club'')
 | iesauka         = The Reds&lt;br/&gt;The Garibaldi&lt;br/&gt;Forest&lt;br/&gt;The Tricky Trees
 | pilsēta         = {{vieta|Anglija|Notingema}}
 | līga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
 | sez             = 2021.—2022.
 | poz             = 4. vieta ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' {{increase}}
 | dib             = 1865
 | dib_mēn         = 
 | dib_dat         = 
 | dib_com         = &lt;!-- Komentārs pie ailes &quot;Dibināts&quot; --&gt;
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''City Ground''
 | ietilp          = 30 576
 | krāsas          = 
 | īpašn           = {{flaga|Grieķija}} [[Evangels Marinakis]]
 | prez            = 
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Velsa}} [[Stīvs Kūpers]]
 | kapteinis       = 
 | mediji          = 
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
&lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
 | name1           = 
 | dates1          = 
 | name2           = 
 | dates2          = 
&lt;!------ čempiontituli -------&gt;
 | līga1           = Eiropas
 | uzvaras1        = 2
 | līga2           = 
 | uzvaras2        = 
 | līga3           = 
 | uzvaras3        = 
 | līga4           = 
 | uzvaras4        = 
| pattern_la1 = _nottingham2223h
| pattern_b1 = _nottingham2223h
| pattern_ra1 = _nottingham2223h
| pattern_sh1 = _nottingham2223h
| pattern_so1 = _nottingham2223hl
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FF0000
| pattern_la2 = _nottingham2223a
| pattern_b2 = _nottingham2223a
| pattern_ra2 = _nottingham2223a
| pattern_sh2 = _nottingham2223a
| pattern_so2 = _nottingham2223al
| leftarm2 = FFFF00
| body2 = FFFF00
| rightarm2 = FFFF00
| shorts2 = 0033FF
| socks2 = FFFF00
}}
'''Notingemas futbola klubs &quot;Forest&quot;''' ({{val|en|Nottingham Forest Football Club}}) ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs&lt;ref&gt;https://www.nottinghamforest.co.uk/club/history/history.aspx&lt;/ref&gt;, kas ir bāzēts [[Notingema|Notingemā]], [[Anglija|Anglijā]]. Klubs spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Tas ir dibināts 1865. gadā. Klubam veiksmīgākais periods bija starp 1975. un 1993. gadu, kad to trenēja [[Braiens Klofs]]. Šajā laikā &quot;Forest&quot; divas reizes pēc kārtas izcīnīja [[UEFA Čempionu līga|Eiropas kausu]]. Klubs savas mājas spēles aizvada ''City Ground'' stadionā.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|8|5||bez}}''
{{Fs start}}
{{Fs player|no= 1|nat=ENG|pos=GK|name=[[Dīns Hendersons]]|other=īrē no [[Manchester United F.C.|Manchester United]]}}
{{Fs player|no= 2|nat=FRA|pos=DF|name=[[Žulians Bjankons]]}}
{{Fs player|no= 3|nat=ENG|pos=DF|name=[[Stīvs Kuks]]}}
{{Fs player|no= 4|nat=ENG|pos=DF|name=[[Džo Vorals]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no= 5|nat=BEL|pos=MF|name=[[Oriels Mangala]]}}
{{Fs player|no= 6|nat=FRA|pos=DF|name=[[Loiks Mbe So]]}}
{{fs player|no= 7|nat=WAL|pos=DF|name=[[Neko Viljamss]]}}
{{Fs player|no= 8|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeks Kolbeks]]}}
{{fs player|no= 9|nat=NGA|pos=FW|name=[[Taivo Avoniji]]}}
{{Fs player|no=11|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džese Lingārds]]}}
{{Fs player|no=12|nat=ENG|pos=GK|name=[[Džordans Smits]]}}
{{Fs player|no=13|nat=WAL|pos=GK|name=[[Veins Henesijs]]}}
{{Fs player|no=14|nat=ENG|pos=MF|name=[[Luiss O'Braiens]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=15|nat=ENG|pos=DF|name=[[Harijs Tofolo]]}}
{{Fs player|no=16|nat=ENG|pos=FW|name=[[Sems Saridžs]]}}
{{Fs player|no=17|nat=ENG|pos=FW|name=[[Alekss Mingtens]]}}
{{Fs player|no=18|nat=POR|pos=MF|name=[[Kafu (futbolists, dzimis 1993. gadā)|Kafu]]}}
{{Fs player|no=19|nat=FRA|pos=DF|name=[[Musa Niakatē]]}}
{{Fs player|no=20|nat=WAL|pos=FW|name=[[Brennans Džonsons]]}}
{{fs player|no=22|nat=ENG|pos=MF|name=[[Raiens Jeitss]]}}
{{Fs player|no=26|nat=SCO|pos=DF|name=[[Skots Makkenna]]}}
{{fs player|no=27|nat=ENG|pos=DF|name=[[Omārs Ričardss]]}}
{{Fs player|no=33|nat=MSR|pos=FW|name=[[Lails Teilors]]}}
{{Fs player|no=  |nat=CPV|pos=FW|name=[[Nunu da Košta]]}}
{{Fs player|no=  |nat=ENG|pos=FW|name=[[Džo Lolijs]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (1): 1977–78
** Vicečempioni (2): 1966–67, 1978–79
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (3): 1906–07, 1921–22, 1997–98 
** Vicečempioni (2): 1956–57, 1993–94
** Izslēgšanas spēļu uzvarētāji (1): 2021—22&lt;ref&gt;https://sportacentrs.com/futbols/anglija/29052022-nottingham_forest_pirmoreiz_kops_1999_gad&lt;/ref&gt;
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1897–98, 1958–59 
** Finālisti (1): 1990–91
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1977–78, 1978–79, 1988–89, 1989–90 
** Finālisti (2): 1979–80, 1991–92
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1978
* '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss]]'''
** Kausa ieguvēji (2): 1978–79, 1979–80 
* '''[[UEFA Superkauss]]'''
** Kausa ieguvēji (1): 1979
** Finālisti (1): 1980
* '''[[Starpkontinentālais kauss]]'''
** Finālisti (1): 1980

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.nottinghamforest.co.uk/ Kluba oficiālā mājaslapa]

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UK-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Nottingham Forest F.C.| ]]</text>
      <sha1>q8pt5v9x696itqqjmu3efxr9l18vqxv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tveras kņazi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>182386</id>
    <revision>
      <id>3666885</id>
      <parentid>3019559</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:37:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4051" xml:space="preserve">'''Tveras kņazi''' bija [[Rurika dinastija]]i piederīgi [[Tvera]]s kņazistes valdnieki no 1246. līdz 1485. gadam. No 1305. gada Tveras kņazi cīnījās ar Maskavas kņaziem par Zelta Ordas vietvalžu (lielkņazu) statusu krievu zemēs.

13. gadsimtā [[Zelta Orda]]s vietvalži krievu kņazistēs bija [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]], 1247. gadā kņazs Svjatoslavs Vsevolodovičs Tveru piešķīra valdījumā kņazam Jaroslavam Jaroslavičam. Pēc viņa vecāko brāļu un sāncenšu [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandrs Jaroslaviča (Ņevska)]] un Andreja Jaroslaviča nāves viņš pats kļuva par lielkņazu un Zelta Ordas vietvaldi pār citiem krievu kņaziem (1264). 

Arī viņa dēlu Mihailu Jaroslaviču [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Zelta ordas hans]] Muhameds Uzbeks ({{val-tt|Солтан Мөхәммәт Үзбәк-хан, Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan}}) iecēla par lielkņazu, bet pēc apsūdzības hana māsas Končakas (Agafjas) noindēšanā viņu sodīja ar nāvi (1318).
 
1349. gadā Tveras kņazi saradojās ar [[Lietuvas dižkunigaiši]]em. Kad novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par Maskavas lielkņazu, Tveras kņazi arī no Zelta Ordas hana [[Tohtamišs|Tohtamiša]] ieguva tiesības saukties par lielkņaziem. 

== Tveras kņazi ==
* Jaroslavs Jaroslavičs (''Ярослав Ярославич''), Tveras kņazs [[1247]].-[[1272]]., Vladimiras-Suzdaļas lielkņazs [[1264]].-[[1271]].
* Svjatoslavs Jaroslavičs (''Святослав Ярославич''), valdīja [[1272]].-[[1285]].
* Mihails Jaroslavičs (''Михаил Ярославич Тверской''), valdīja [[1285]].-[[1318]]., Vladimiras-Suzdaļas lielkņazs [[1304]].-[[1318]].
* Dmitrijs Mihailovičš (''Дмитрий Михайлович Грозные Очи''), valdīja [[1318]].-[[1326]].
* Aleksandrs Mihailovičs (''Александр Михайлович''), valdīja [[1326]].—[[1327]].; [[1338]].—[[1339]]. Vladimiras-Suzdaļas lielkņazs [[1326]].-[[1327]].
* Konstantīns Mihailovičs (''Константин Михайлович'', 1328—1338, 1339—1345)
* Vsevolods Aleksandrovičs (''Всеволод Александрович'', 1346 - 1351)
* Vasīlijs Mihailovičs (''Василий Михайлович Кашинский'', 1351 - 1368) 

== Tveras lielkņazi ==
* Mihails Aleksandrovičs (''Михаил Александрович'', 1368—1399), lielkņazs no 1375. gada, 
* Ivans Mihailovičs (''Иван Михайлович'', 1399—1425)
* Aleksandrs Ivanovičs (''Александр Иванович'', 1425), miris no mēra
* Jurijs Aleksandrovičs (''Юрий Александрович'', 1425), miris no mēra
* Boriss Aleksandrovičs (''Борис Александрович'', 1425—1461), Lietuvas dižkunigaiša Vītauta sabiedrotais 
* Mihails Borisovičs (''Михаил Борисович'', 1461—1485), Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira]] sabiedrotais. 

1485. gadā Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] anektēja Tveras kņazisti un piespieda pēdējo lielkņazu Mihailu bēgt uz Lietuvu, viņa vietā par Tveras lielkņazu ieceļot savu dēlu Ivanu (līdz 1490). Krievijas cars [[Ivans IV]] Tveras kņaza titulu uz laiku piešķīra pareizticībā pārgājušajam hanam [[Simeons Bekbulatovičs|Simeonam Bekbulatovičam]], kas uz laiku 1576. gadā skaitījās arī [[Krievijas cariste|Krievijas cars]].

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Grand Duchy of Tver}}
* [http://runivers.ru/lib/detail.php?ID=483584 Tveras kņazistes vēsture] (krieviski)
* [https://web.archive.org/web/20120417001358/http://www.allmonarchs.net/maps/showmap.php?MapName=tver_1322.jpg Tveras kņazistes karte (1322)]
* [https://web.archive.org/web/20120412143721/http://www.allmonarchs.net/maps/showmap.php?MapName=tver_1360.jpg Tveras kņazistes karte (1360)]

{{Kijevas Krievzemes kņazistes}}

[[Kategorija:Krievzemes kņazi]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>90gk3jpjdz2215h4qlzio22bibrbgg7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666886</id>
      <parentid>3666885</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:39:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4065" xml:space="preserve">'''Tveras kņazi''' bija [[Rurika dinastija]]i piederīgi [[Tvera]]s kņazistes valdnieki no 1246. līdz 1485. gadam. No 1305. gada Tveras kņazi cīnījās ar Maskavas kņaziem par Zelta Ordas vietvalžu (lielkņazu) statusu krievu zemēs.

13. gadsimtā [[Zelta Orda]]s vietvalži krievu kņazistēs bija [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi]], 1247. gadā kņazs Svjatoslavs Vsevolodovičs Tveru piešķīra valdījumā kņazam Jaroslavam Jaroslavičam. Pēc viņa vecāko brāļu un sāncenšu [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandrs Jaroslaviča (Ņevska)]] un Andreja Jaroslaviča nāves viņš pats kļuva par lielkņazu un Zelta Ordas vietvaldi pār citiem krievu kņaziem (1264). 

Arī viņa dēlu Mihailu Jaroslaviču [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Zelta ordas hans]] [[Uzbeghans|Muhameds Uzbeks]] ({{val-tt|Солтан Мөхәммәт Үзбәк-хан, Soltan Mөxəmmət Üzbək-xan}}) iecēla par lielkņazu, bet pēc apsūdzības hana māsas Končakas (Agafjas) noindēšanā viņu sodīja ar nāvi (1318).
 
1349. gadā Tveras kņazi saradojās ar [[Lietuvas dižkunigaiši]]em. Kad novājinoties Zelta ordas varai, Maskavas kņazs Vasīlijs Dmitrijevičs pēc 1389. gada sevi sāka dēvēt par Maskavas lielkņazu, Tveras kņazi arī no Zelta Ordas hana [[Tohtamišs|Tohtamiša]] ieguva tiesības saukties par lielkņaziem. 

== Tveras kņazi ==
* Jaroslavs Jaroslavičs (''Ярослав Ярославич''), Tveras kņazs [[1247]].-[[1272]]., Vladimiras-Suzdaļas lielkņazs [[1264]].-[[1271]].
* Svjatoslavs Jaroslavičs (''Святослав Ярославич''), valdīja [[1272]].-[[1285]].
* Mihails Jaroslavičs (''Михаил Ярославич Тверской''), valdīja [[1285]].-[[1318]]., Vladimiras-Suzdaļas lielkņazs [[1304]].-[[1318]].
* Dmitrijs Mihailovičš (''Дмитрий Михайлович Грозные Очи''), valdīja [[1318]].-[[1326]].
* Aleksandrs Mihailovičs (''Александр Михайлович''), valdīja [[1326]].—[[1327]].; [[1338]].—[[1339]]. Vladimiras-Suzdaļas lielkņazs [[1326]].-[[1327]].
* Konstantīns Mihailovičs (''Константин Михайлович'', 1328—1338, 1339—1345)
* Vsevolods Aleksandrovičs (''Всеволод Александрович'', 1346 - 1351)
* Vasīlijs Mihailovičs (''Василий Михайлович Кашинский'', 1351 - 1368) 

== Tveras lielkņazi ==
* Mihails Aleksandrovičs (''Михаил Александрович'', 1368—1399), lielkņazs no 1375. gada, 
* Ivans Mihailovičs (''Иван Михайлович'', 1399—1425)
* Aleksandrs Ivanovičs (''Александр Иванович'', 1425), miris no mēra
* Jurijs Aleksandrovičs (''Юрий Александрович'', 1425), miris no mēra
* Boriss Aleksandrovičs (''Борис Александрович'', 1425—1461), Lietuvas dižkunigaiša Vītauta sabiedrotais 
* Mihails Borisovičs (''Михаил Борисович'', 1461—1485), Lietuvas dižkunigaiša un Polijas karaļa [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimira]] sabiedrotais. 

1485. gadā Maskavas lielkņazs [[Ivans III]] anektēja Tveras kņazisti un piespieda pēdējo lielkņazu Mihailu bēgt uz Lietuvu, viņa vietā par Tveras lielkņazu ieceļot savu dēlu Ivanu (līdz 1490). Krievijas cars [[Ivans IV]] Tveras kņaza titulu uz laiku piešķīra pareizticībā pārgājušajam hanam [[Simeons Bekbulatovičs|Simeonam Bekbulatovičam]], kas uz laiku 1576. gadā skaitījās arī [[Krievijas cariste|Krievijas cars]].

== Ārējās saites ==
{{commonscat|Grand Duchy of Tver}}
* [http://runivers.ru/lib/detail.php?ID=483584 Tveras kņazistes vēsture] (krieviski)
* [https://web.archive.org/web/20120417001358/http://www.allmonarchs.net/maps/showmap.php?MapName=tver_1322.jpg Tveras kņazistes karte (1322)]
* [https://web.archive.org/web/20120412143721/http://www.allmonarchs.net/maps/showmap.php?MapName=tver_1360.jpg Tveras kņazistes karte (1360)]

{{Kijevas Krievzemes kņazistes}}

[[Kategorija:Krievzemes kņazi]]
[[Kategorija:Krievijas vēsture]]
[[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]]</text>
      <sha1>7yh7f9n6qmj85fzodh7jbjiz2ptp27e</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;</title>
    <ns>0</ns>
    <id>187148</id>
    <revision>
      <id>3666984</id>
      <parentid>3624294</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:10:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6353" xml:space="preserve">{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #000
| bg_color = #FF8000
| nos = Vulverhemptonas &quot;Wanderers&quot;
| logo_links = Wolverhampton Wanderers.svg
| logo_izm = 150px
| pilns = Vulverhemptonas futbola klubs &quot;Wanderers&quot; (''Wolverhampton Wanderers Football Club'')
| iesauka = ''Wolves'', ''The Wanderers''
| pilsēta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Anglija|Vulverhemptona}}
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz = 10. vieta  
| dib = 1877
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| dib_com = kā ''St. Luke's''
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās = 
| stad = ''[[Molineux Stadium]]''
| ietilp = 31 700
| krāsas = 
| īpašn = 	Fosun International
| prez = 
| menedžeris = 
| tren = {{flaga|Portugāle}} [[Brunu Laži]]
| kapteinis = {{flaga|Anglija}} [[Konors Koudijs]]
| mediji = 
| sadarbojas = 
| current = &lt;!------ Franšīzes vēsture -------&gt;
| name1 = 
| dates1 = 
| name2 = 
| dates2 = &lt;!------ čempiontituli -------&gt;
| līga1 = Anglijas čempionāta
| uzvaras1 = 3
| līga2 = 
| uzvaras2 = 
| līga3 = 
| uzvaras3 = 
| līga4 = 
| uzvaras4 = 
| pattern_la1 = _wolverhampton2021h
| pattern_b1 = _wolverhampton2021h
| pattern_ra1 = _wolverhampton2021h
| pattern_sh1 = _wolverhampton2021h
| pattern_so1 = _wolverhampton2021h
| leftarm1 = FF9900
| body1 = FF9900
| rightarm1 = FF9900
| shorts1 = 000000
| socks1 = FF9900
| pattern_la2 = _wolverhampton2021a
| pattern_b2 = _wolverhampton2021a
| pattern_ra2 = _wolverhampton2021a
| pattern_sh2 = _adidasblack
| pattern_so2 = _3_stripes_black
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}
'''Vulverhemptonas futbola klubs &quot;Wanderers&quot;''' ({{val|en|Wolverhampton Wanderers Football Club}}) ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs, kas ir bāzēts [[Vulverhemptona|Vulverhemptonā]], [[Anglija|Anglijā]]. Klubs spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Tas dibināts 1877. gadā un kopš 1889. gada mājas spēles aizvada ''Molineux'' stadionā. &quot;Wanderers&quot; bija viens no [[Anglijas futbola līga]]s dibinātājklubiem. 1972. gadā klubs izcīnīja otro vietu [[UEFA kauss|UEFA kausa]] izcīņā, tāpat četras reizes uzvarējusi [[FA kauss|FA kausā]], trīs reizes kļuvuši par Anglijas čempioniem ar uzvaru Pirmajā līgā.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|8|5|5=bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.wolves.co.uk/teams/first-team/|title=First-Team|website=www.wolves.co.uk|access-date=2020-10-13|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Žuzē Sā]]|nat=POR|pos=GK|no=1}}
{{Fs player|name=[[Rajans Aits Nurī]]|pos=DF|no=3|nat=FRA}}
{{Fs player|name=[[Neitans Kolinss]]|pos=DF|no=4|nat=IRL}}
{{Fs player|name=[[Brunu Žordāu]]|pos=MF|nat=POR|no=6}}
{{Fs player|name=[[Pedru Netu]]|pos=MF|nat=POR|no=7}}
{{Fs player|name=[[Rubens Neviss]]|nat=POR|no=8|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Rauls Himeness]]|nat=MEX|pos=FW|no=9}}
{{Fs player|name=[[Daniels Podense]]|pos=MF|nat=POR|no=10}}
{{Fs player|name=[[Hvans Hijčhans]]|nat=KOR|pos=FW|no=11}}
{{Fs player|name=[[Matija Sarkičs]]|nat=MNE|pos=GK|no=13}}
{{Fs player|name=[[Jersons Moskvera]]|nat=COL|pos=DF|no=14}}
{{Fs player|name=[[Villijs Bolijs]]|nat=FRA|pos=DF|no=15}}
{{Fs player|name=[[Konors Koudijs]]|nat=ENG|pos=DF|no=16|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Metijs Gibss-Vaits]]|nat=ENG|pos=MF|no=18}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Honatans Kastro Oto|Honnijs]]|nat=ESP|pos=DF|no=19}}
{{Fs player|name=[[Šikiņu]]|nat=POR|pos=FW|no=20}}
{{Fs player|name=[[Nelsons Semedu]]|pos=DF|no=22|nat=POR}}
{{Fs player|name=[[Makss Kilmens]]|nat=ENG|pos=DF|no=23}}
{{Fs player|name=[[Tote Gomešs]]|nat=POR|no=24|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Konors Ronans]]|nat=IRL|no=25|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Žuau Moutiņu]]|pos=MF|nat=POR|no=28}}
{{Fs player|name=[[Leanders Dendonkers]]|nat=BEL|pos=MF|no=32}}
{{Fs player|name=[[Adama Traore]]|nat=ESP|pos=FW|no=37}}
{{Fs player|name=[[Lūks Kandls]]|pos=MF|no=39|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Andreass Sēndergārds]]|nat=DEN|pos=GK|no=62}}
{{Fs player|name=[[Leo Bonatini]]|nat=BRA|pos=FW|no=}}
{{Fs player|name=[[Patriks Kutrone]]|nat=ITA|pos=FW|no=}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (3): 1953–54, 1957–58, 1958–59
** Vicečempioni (5): 1937–38, 1938–39, 1949–50, 1954–55, 1959–60
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (4): 1931–32, 1976–77, 2008–09, 2017–18
** Vicečempioni (2): 1966–67, 1982–83
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1892–93, 1907–08, 1948–49, 1959–60 
** Finālisti (4): 1888–89, 1895–96, 1920–21, 1938–39
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (2): 1973–74, 1979–80
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (4): 1949, 1954, 1959, 1960 
* '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss]]'''
** Finālisti (1): 1971–72

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.wolves.co.uk/ Kluba oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{UK-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Wolverhampton Wanderers F.C.}}
[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Wolverhampton Wanderers F.C.| ]]</text>
      <sha1>cs0bgvlj3315vxja2rbef6in33x34mi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mantuja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>187739</id>
    <revision>
      <id>3667027</id>
      <parentid>3368669</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T20:39:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4178" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Mantuja
 | official_name            = ''Mantova''
 | settlement_type          = pilsēta
 | image_skyline            = Mantova Skyline.jpg
 | image_caption            = Mantujas panorāma
 | image_flag               = 
 | image_seal               = 
 | image_shield             =
 | shield_link              = 
 | flag_link                = 
 | shield_size              = 
 | pushpin_map              = Italy
 | pushpin_label_position   = bottom
 | map_caption              = 
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{ITA}}
 | subdivision_type1        = Reģions
 | subdivision_name1        = [[Attēls:Flag of Lombardy.svg|22px|border]] [[Lombardija]]
 | subdivision_type2        = Province
 | subdivision_name2        = [[Mantujas province]]
 | established_title        = 
 | established_date         = 
 | government_type          = 
 | leader_title             = 
 | leader_name              = 
 | area_magnitude           = 
 | area_total_km2           = 63.97
 | area_land_km2            = 
 | area_water_km2           = 
 | area_urban_km2           = 
 | area_metro_km2           = 
 | population_as_of         = 31-12-2010
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 48612
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density_km2   = auto
 | timezone                 = [[Centrāleiropas laiks|CET]]
 | utc_offset               = +1
 | timezone_DST             = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]]
 | utc_offset_DST           = +2
 | latd = 45 | latm = 10 | lats =  | latNS = N
 | longd = 10 | longm = 48 | longs =  | longEW = E
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 46100
 | elevation_footnotes      = 
 | elevation_m              = 19
 | website                  = {{url|http://www.cittadimantova.it/}}
 | footnotes                = 
}}

[[Attēls:Mantova - Profilo di Mantova.jpg|thumb|Mantujas panorāma|250px]]
'''Mantuja''' ({{val-it|Mantova}}, {{izrunā|ˈmantova}}) ir pilsēta [[Itālija|Itālijā]], [[Lombardija]]s reģionā. Tā ir [[Mantujas province]]s administratīvais centrs. Pilsētu ieskauj trīs 12. gadsimtā mākslīgi izrakti [[ezers|ezeri]]. Bija arī ceturtais ezers, bet tas 18. gadsimta beigās izžuva.

Mantujā vairākus gadsimtus valdīja [[Gonzagu dzimta]] (1328—1708). Tās valdīšanas laikā pilsētā attīstījās māksla, kultūra un mūzika. Mantujai ir nozīmīga loma [[opera]]s attīstības vēsturē, jo šeit dzīvoja itāļu komponists [[Klaudio Monteverdi]]. Netālu no pilsētas ir dzimis Romas vēsturnieks [[Vergīlijs]]. Mantuja ir zināma arī kā pilsēta, uz kurieni [[Viljams Šekspīrs|Viljama Šekspīra]] lugā &quot;[[Romeo un Džuljeta]]&quot; tika izraidīts galvenais lugas varonis Romeo.

2007. gadā Mantujas vecpilsētu (''centro storico'') un [[Sabjoneta]]s komūnu [[Mantujas province|Mantujas provincē]] [[UNESCO]] pasludināja par [[UNESCO Pasaules mantojuma objekts|Pasaules mantojuma objektiem]].

2017. gadā Itālijas vides aizsardzības asociācija ''Legambiente'' Mantuju nosauca par vislabāko Itālijas pilsētu pēc dzīves un vides kvalitātes.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.legambiente.it/contenuti/dossier/ecosistema-urbano-2017|title=Ecosistema Urbano 2017|publisher=legambiente|access-date={{dat|2019|01|21||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20180830110315/https://www.legambiente.it/contenuti/dossier/ecosistema-urbano-2017|archivedate={{dat|2018|08|30||bez}}}}&lt;/ref&gt;
== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [http://www.comune.mantova.it/ Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070807231627/http://www.comune.mantova.it/ |date={{dat|2007|08|07||bez}} }}
* [http://www.mantovatourism.it/en/ Mantujas tūrisma mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190204164753/http://www.mantovatourism.it/en/ |date={{dat|2019|02|04||bez}} }}

{{Itālija-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Lombardijas pilsētas]]
[[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Itālijā]]</text>
      <sha1>8si0kz4l2n0evro06cblkfpcvc7ti0n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Elektrokardiogrāfija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>199910</id>
    <revision>
      <id>3666897</id>
      <parentid>3666758</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:06:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>81.198.201.122</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Amplitūdas un intervāli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8114" xml:space="preserve">[[Attēls:SinusRhythmLabels-lv.svg|thumb|Sirds EKG vilnis normālā sinusa ritmā|291x291px]]
[[Attēls:ECGcolor.svg|thumbnail|326x326px|10 elektrodu pieslēgšanas vietas elektrokardiogrāfijas veikšanai]]
'''Elektrokardiogrāfija''' (saīsinājumā '''EKG''', no {{val-el|καρδία}}, ''cardia'' — 'sirds' un ''γραφειν'', ''graphein'' — 'rakstīt') ir viena no galvenajām&lt;ref name=&quot;PME&quot;/&gt; [[sirds]] izmeklēšanas metodēm. Ar [[elektrokardiogrāfs|elektrokardiogrāfu]], kura elektrodi pievienoti cilvēka ādai, tiek uzņemtas '''elektrokardiogrammas''' ('''EKG'''). Šie elektrodi nosaka nelielas elektriskās izmaiņas, kas ir [[Miokards|sirds muskuļu]] depolarizācijas sekas, kam seko repolarizācija katra [[Sirds#Sirds cikls|sirds cikla]] (sitiena) laikā. Izmaiņas normālā elektrokardiogrammā rodas daudzu sirds patoloģiju, tostarp sirds ritma traucējumos (piemēram, [[mirdzaritmija]] jeb priekškambaru (ātriju) fibrillācija un kambaru tahikardija), nepietiekamā koronāro artēriju asinsritē (piemēram, [[miokarda išēmija]] un [[miokarda infarkts]]) un [[Elektrolīts|elektrolītu]] traucējumos (piemēram, [[hipokaliēmija]], [[hiperkaliēmija]] vai [[hiperkalciēmija]]).&lt;ref name=&quot;PME&quot; /&gt;

Rodoties šūnu uzbudinājumam, uzbudinātais sirds apgabals kļūst negatīvs, salīdzinot ar neuzbudinātiem apgabaliem, tādēļ rodas potenciālu atšķirība starp attiecīgajām sirds daļām. Šī potenciālu starpība, kas rodas sirdī, elektriskā lauka veidā izplatās pa visu ķermeni. Ar EKG palīdzību var izsekot uzbudinājuma ātro rašanos un izplatīšanos sirds muskulī, un samērā lēno izzušanu (atgriešanos miera stāvoklī).
[[Attēls:ECG principle slow.gif|thumb|Normāla EKG viļņa animācija]]
[[Attēls:Normal 12 lead EKG.jpg|thumb|Normāla 12 novadījumu elektrokardiogramma]]
Pēc elektrokardiogrammas var noteikt sirds veselības stāvokli un izsekot tādu slimību gaitai kā [[sirdstrieka]], iekaisums, vadīšanas traucējumi, [[aritmija]]s, arī [[Sirds vainagartērijas|sirds vainagartēriju]], to zaru stāvoklis ([[skleroze]], sašaurinājums), izmaiņas, ko rada paaugstināts [[asinsspiediens]], [[Sirds#Vārstuļi|sirds vārstuļu]] defekti, [[perikardīts]], kā arī izmaiņas pēc infarkta ([[rētaudi|rētaudu]] veidošanās, atveseļošanās).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Fizioloģija ārstiem |author=Līga Aberberga-Augškalne, Olga Koroļova |year=2007 |publisher=Izdevniecība Nacionālais apgāds |location=Rīga |isbn=978-9984-26-294-9 |page= |pages=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;PME&quot;/&gt;

== Interpretācija ==

=== Amplitūdas un intervāli ===
Visiem viļņiem EKG pierakstā un intervāliem starp tiem ir paredzams laika ilgums, virkne pieņemamu amplitūdu (spriegumu) un tipisku morfoloģiju. Jebkura novirze no parasta pieraksta ir potenciāli patoloģiska un līdz ar to klīniski nozīmiga.
[[Attēls:Precordial leads in ECG.png|thumb|Krūšu jeb prekardiālo novadījumu (no V1-V6) elektrodu izvietojums ]]
Lai atvieglotu amplitūdu un intervālu mērīšanu, EKG ir drukāts uz diagrammas papīra standarta skalā: katrs 1 mm (viens mazs kvadrāts uz standarta 25mm/s EKG papīra) veido 40 milisekundes uz X-ass un 0,1 milivolti (mV) uz y ass.
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Funkcija
!Apraksts
!Patoloģija
!Ilgums
|-
|'''P vilnis'''
|P vilnis atspoguļo priekškambaru depolarizāciju. Priekškambaru depolarizācija izplatās no SA mezgla uz AV mezglu un no labā ātrija uz kreiso ātriju.
|P viļņi parasti ir vertikāli lielākā daļā novadījumu, izņemot aVR; Neparasta P viļņu ass (invertēta citos vados), var norādīt uz ektopisku priekškambaru elektrokardiostimulāciju. Ja P vilnis ir neparasti ilgs, tā var būt priekškambaru paplašināšanās. Parasti liels labais ātrijs izraisa augstu, smailu P vilni, kamēr liels kreisais ātrijs dod divkupru P vilni.
|&lt;80 ms
|-
|'''PR intervāls'''
|PR intervālu mēra no P viļņa sākuma līdz QRS kompleksa sākumam. Šis intervāls atspoguļo laiku, kad elektriskais impulss pārvietojas no sinusa mezgla caur AV mezglu.
|PR intervāls īsāks par 120 ms liecina, ka elektriskais impulss apiet AV mezglu, tāpat kā Volfa—Parkinsona—Vaita sindromā. PR intervāls pastāvīgi ilgāks par 200 ms norāda uz pirmās pakāpes atrioventrikulāro blokādi. PR segments (daļa no pieraksta pēc P vilņa un pirms QRS kompleksa) parasti ir pilnīgi plakans, bet var tikt nomākts [[Perikardīts|perikardīta]] gadījumā.
|120 līdz 200 ms
|-
|'''QRS komplekss'''
|QRS komplekss atspoguļo labā un kreisā kambara straujo depolarizāciju. Kambariem ir liela muskuļu masa, salīdzinot ar priekškambariem, tāpēc QRS komplekss parasti ir daudz lielākas amplitūdas nekā P vilnis.
|Ja QRS komplekss ir plats (ilgāks par 120 ms), tas liecina par [[Sirds vadītājsistēma|sirds vadīšanas sistēmas]] traucējumiem, piemēram, kreisā zara blokāde (LBBB), labā zara blokāde (RBBB) vai kambaru ritmiem, piemēram, kambaru tahikardiju (VT). Vielmaiņas problēmas, piemēram, smaga hiperkaliēmija vai triciklisko antidepresantu pārdozēšana, arī var pagarināt QRS kompleksu. Neparasti augsts QRS komplekss var liecināt par kreisā kambara hipertrofiju (LVH), savukārt ļoti zemas amplitūdas QRS komplekss var liecināt par šķidrumu [[Perikards|perikardā]] (perikarda efūzija) vai infiltratīvu miokarda slimību.
|80 līdz 100 ms
|-
|'''J-punkts'''
|J-punkts ir punkts, kurā beidzas QRS komplekss un sākas ST segments.
|J-punkts var būt paaugstināts kā normas variants. Atsevišķa J vilņa vai Osborna vilņa esamība J-punktā ir hipotermijas vai hiperkalciēmijas patognomonika.
|
|-
|'''ST segments'''
|ST segments savieno QRS kompleksu un T vilni; Tas ir periods, kad kambari ir depolarizēti.
|Tas parasti ir izoelektrisks, bet var būt nomākts vai paaugstināts miokarda infarktu vai išēmijas gadījumos. [[ST depresija|ST-depresiju]] var izraisīt arī kreisā kambara hipertrofija (LVH) vai digoksīns. ST elevāciju var izraisīt arī perikardīts, [[Brugadas sindroms]], vai var būt normāls variants (J-punkta pacēlums).
|
|-
|'''T vilnis'''
|T vilnis atspoguļo kambaru repolarizāciju. Tas parasti ir vertikāli visos novadījumos, izņemot aVR un V1.
|Invertēti T viļņi var liecināt par [[Išēmiskā sirds slimība|miokarda išēmiju]], kreisā kambara hipertrofiju, augstu intrakraniālo spiedienu vai vielmaiņas traucējumiem. Smaili T viļņi var liecināt par hiperkaliēmiju vai ļoti agrīnu [[Miokarda infarkts|miokarda infarktu]].
|160 ms
|-
|'''QT koriģētais intervāls (QTc)'''
|QT intervālu mēra no QRS kompleksa sākuma līdz T viļņa beigām. Pieņemamie diapazoni atšķiras atkarībā no sirdsdarbības ātruma, tāpēc tas ir jākoriģē līdz QTc, dalot ar RR intervāla kvadrātsakni.
|Ilgstošs QTc intervāls ir ventrikulāro tahiaritmiju un pēkšņas nāves riska faktors. Garš QT var rasties kā ģenētiska sindroms, vai arī atsevišķu medikamentu blakusparādība. Neparasti īsu QTc var redzēt smagas hiperkalciēmijas gadījumā.
|&lt;440 ms
|-
|'''U vilnis'''
|U vilni, iespējams, izraisa kambaru starpsienas repolarizācija. Parasti tas ir zemas amplitūdas, un visbiežāk ir pilnīgi iztrūkstošs.
|Ļoti ievērojams U vilnis var būt hipokaliēmijas, hiperkalciēmijas vai hipertireozes pazīme.&lt;ref&gt;{{Cite book|url=https://books.google.com/books?id=8s4TQ6yYHRkC|title=Making Sense of the ECG, Third Edition|last1=Houghton, Andrew R|last2=Gray, David|date=2012|publisher=Hodder Education|isbn=978-1-4441-6654-5|page=214}}&lt;/ref&gt;
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;PME&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |author=Anatolijs Bļugers |title=Populārā medicīnas enciklopēdija |url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=elektrokardiografija |accessdate=2015. gada 1. martā |year=1984 |publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija |location=Rīga |isbn=}}&lt;/ref&gt;
}}

{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kardioloģija]]
[[Kategorija:Asinsrites orgānu sistēma]]
[[Kategorija:Medicīniskās izmeklēšanas metodes]]
[[Kategorija:Sirds elektrofizioloģija]]</text>
      <sha1>ozg1xi6jdyi0drjg5v3j29t9hsfrkdv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666898</id>
      <parentid>3666897</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:09:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>81.198.201.122</ip>
      </contributor>
      <comment>/* Amplitūdas un intervāli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8160" xml:space="preserve">[[Attēls:SinusRhythmLabels-lv.svg|thumb|Sirds EKG vilnis normālā sinusa ritmā|291x291px]]
[[Attēls:ECGcolor.svg|thumbnail|326x326px|10 elektrodu pieslēgšanas vietas elektrokardiogrāfijas veikšanai]]
'''Elektrokardiogrāfija''' (saīsinājumā '''EKG''', no {{val-el|καρδία}}, ''cardia'' — 'sirds' un ''γραφειν'', ''graphein'' — 'rakstīt') ir viena no galvenajām&lt;ref name=&quot;PME&quot;/&gt; [[sirds]] izmeklēšanas metodēm. Ar [[elektrokardiogrāfs|elektrokardiogrāfu]], kura elektrodi pievienoti cilvēka ādai, tiek uzņemtas '''elektrokardiogrammas''' ('''EKG'''). Šie elektrodi nosaka nelielas elektriskās izmaiņas, kas ir [[Miokards|sirds muskuļu]] depolarizācijas sekas, kam seko repolarizācija katra [[Sirds#Sirds cikls|sirds cikla]] (sitiena) laikā. Izmaiņas normālā elektrokardiogrammā rodas daudzu sirds patoloģiju, tostarp sirds ritma traucējumos (piemēram, [[mirdzaritmija]] jeb priekškambaru (ātriju) fibrillācija un kambaru tahikardija), nepietiekamā koronāro artēriju asinsritē (piemēram, [[miokarda išēmija]] un [[miokarda infarkts]]) un [[Elektrolīts|elektrolītu]] traucējumos (piemēram, [[hipokaliēmija]], [[hiperkaliēmija]] vai [[hiperkalciēmija]]).&lt;ref name=&quot;PME&quot; /&gt;

Rodoties šūnu uzbudinājumam, uzbudinātais sirds apgabals kļūst negatīvs, salīdzinot ar neuzbudinātiem apgabaliem, tādēļ rodas potenciālu atšķirība starp attiecīgajām sirds daļām. Šī potenciālu starpība, kas rodas sirdī, elektriskā lauka veidā izplatās pa visu ķermeni. Ar EKG palīdzību var izsekot uzbudinājuma ātro rašanos un izplatīšanos sirds muskulī, un samērā lēno izzušanu (atgriešanos miera stāvoklī).
[[Attēls:ECG principle slow.gif|thumb|Normāla EKG viļņa animācija]]
[[Attēls:Normal 12 lead EKG.jpg|thumb|Normāla 12 novadījumu elektrokardiogramma]]
Pēc elektrokardiogrammas var noteikt sirds veselības stāvokli un izsekot tādu slimību gaitai kā [[sirdstrieka]], iekaisums, vadīšanas traucējumi, [[aritmija]]s, arī [[Sirds vainagartērijas|sirds vainagartēriju]], to zaru stāvoklis ([[skleroze]], sašaurinājums), izmaiņas, ko rada paaugstināts [[asinsspiediens]], [[Sirds#Vārstuļi|sirds vārstuļu]] defekti, [[perikardīts]], kā arī izmaiņas pēc infarkta ([[rētaudi|rētaudu]] veidošanās, atveseļošanās).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce |title=Fizioloģija ārstiem |author=Līga Aberberga-Augškalne, Olga Koroļova |year=2007 |publisher=Izdevniecība Nacionālais apgāds |location=Rīga |isbn=978-9984-26-294-9 |page= |pages=}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;PME&quot;/&gt;

== Interpretācija ==

=== Amplitūdas un intervāli ===
Visiem viļņiem EKG pierakstā un intervāliem starp tiem ir paredzams laika ilgums, virkne pieņemamu amplitūdu (spriegumu) un tipisku morfoloģiju. Jebkura novirze no parasta pieraksta ir potenciāli patoloģiska un līdz ar to klīniski nozīmiga.
[[Attēls:Precordial leads in ECG.png|thumb|Krūšu jeb prekardiālo novadījumu (no V1-V6) elektrodu izvietojums ]]
Lai atvieglotu amplitūdu un intervālu mērīšanu, EKG ir drukāts uz diagrammas papīra standarta skalā: katrs 1 mm (viens mazs kvadrāts uz standarta 25mm/s EKG papīra) veido 40 ms (milisekundes) uz X-ass un 0,1 mV (milivolti) uz Y-ass.

==== Intervālu un viļņu nozīme ====
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Funkcija
!Apraksts
!Patoloģija
!Ilgums
|-
|'''P vilnis'''
|P vilnis atspoguļo priekškambaru depolarizāciju. Priekškambaru depolarizācija izplatās no SA mezgla uz AV mezglu un no labā ātrija uz kreiso ātriju.
|P viļņi parasti ir vertikāli lielākā daļā novadījumu, izņemot aVR; Neparasta P viļņu ass (invertēta citos vados), var norādīt uz ektopisku priekškambaru elektrokardiostimulāciju. Ja P vilnis ir neparasti ilgs, tā var būt priekškambaru paplašināšanās. Parasti liels labais ātrijs izraisa augstu, smailu P vilni, kamēr liels kreisais ātrijs dod divkupru P vilni.
|&lt;80 ms
|-
|'''PR intervāls'''
|PR intervālu mēra no P viļņa sākuma līdz QRS kompleksa sākumam. Šis intervāls atspoguļo laiku, kad elektriskais impulss pārvietojas no sinusa mezgla caur AV mezglu.
|PR intervāls īsāks par 120 ms liecina, ka elektriskais impulss apiet AV mezglu, tāpat kā Volfa—Parkinsona—Vaita sindromā. PR intervāls pastāvīgi ilgāks par 200 ms norāda uz pirmās pakāpes atrioventrikulāro blokādi. PR segments (daļa no pieraksta pēc P vilņa un pirms QRS kompleksa) parasti ir pilnīgi plakans, bet var tikt nomākts [[Perikardīts|perikardīta]] gadījumā.
|120 līdz 200 ms
|-
|'''QRS komplekss'''
|QRS komplekss atspoguļo labā un kreisā kambara straujo depolarizāciju. Kambariem ir liela muskuļu masa, salīdzinot ar priekškambariem, tāpēc QRS komplekss parasti ir daudz lielākas amplitūdas nekā P vilnis.
|Ja QRS komplekss ir plats (ilgāks par 120 ms), tas liecina par [[Sirds vadītājsistēma|sirds vadīšanas sistēmas]] traucējumiem, piemēram, kreisā zara blokāde (LBBB), labā zara blokāde (RBBB) vai kambaru ritmiem, piemēram, kambaru tahikardiju (VT). Vielmaiņas problēmas, piemēram, smaga hiperkaliēmija vai triciklisko antidepresantu pārdozēšana, arī var pagarināt QRS kompleksu. Neparasti augsts QRS komplekss var liecināt par kreisā kambara hipertrofiju (LVH), savukārt ļoti zemas amplitūdas QRS komplekss var liecināt par šķidrumu [[Perikards|perikardā]] (perikarda efūzija) vai infiltratīvu miokarda slimību.
|80 līdz 100 ms
|-
|'''J-punkts'''
|J-punkts ir punkts, kurā beidzas QRS komplekss un sākas ST segments.
|J-punkts var būt paaugstināts kā normas variants. Atsevišķa J vilņa vai Osborna vilņa esamība J-punktā ir hipotermijas vai hiperkalciēmijas patognomonika.
|
|-
|'''ST segments'''
|ST segments savieno QRS kompleksu un T vilni; Tas ir periods, kad kambari ir depolarizēti.
|Tas parasti ir izoelektrisks, bet var būt nomākts vai paaugstināts miokarda infarktu vai išēmijas gadījumos. [[ST depresija|ST-depresiju]] var izraisīt arī kreisā kambara hipertrofija (LVH) vai digoksīns. ST elevāciju var izraisīt arī perikardīts, [[Brugadas sindroms]], vai var būt normāls variants (J-punkta pacēlums).
|
|-
|'''T vilnis'''
|T vilnis atspoguļo kambaru repolarizāciju. Tas parasti ir vertikāli visos novadījumos, izņemot aVR un V1.
|Invertēti T viļņi var liecināt par [[Išēmiskā sirds slimība|miokarda išēmiju]], kreisā kambara hipertrofiju, augstu intrakraniālo spiedienu vai vielmaiņas traucējumiem. Smaili T viļņi var liecināt par hiperkaliēmiju vai ļoti agrīnu [[Miokarda infarkts|miokarda infarktu]].
|160 ms
|-
|'''QT koriģētais intervāls (QTc)'''
|QT intervālu mēra no QRS kompleksa sākuma līdz T viļņa beigām. Pieņemamie diapazoni atšķiras atkarībā no sirdsdarbības ātruma, tāpēc tas ir jākoriģē līdz QTc, dalot ar RR intervāla kvadrātsakni.
|Ilgstošs QTc intervāls ir ventrikulāro tahiaritmiju un pēkšņas nāves riska faktors. Garš QT var rasties kā ģenētiska sindroms, vai arī atsevišķu medikamentu blakusparādība. Neparasti īsu QTc var redzēt smagas hiperkalciēmijas gadījumā.
|&lt;440 ms
|-
|'''U vilnis'''
|U vilni, iespējams, izraisa kambaru starpsienas repolarizācija. Parasti tas ir zemas amplitūdas, un visbiežāk ir pilnīgi iztrūkstošs.
|Ļoti ievērojams U vilnis var būt hipokaliēmijas, hiperkalciēmijas vai hipertireozes pazīme.&lt;ref&gt;{{Cite book|url=https://books.google.com/books?id=8s4TQ6yYHRkC|title=Making Sense of the ECG, Third Edition|last1=Houghton, Andrew R|last2=Gray, David|date=2012|publisher=Hodder Education|isbn=978-1-4441-6654-5|page=214}}&lt;/ref&gt;
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=
&lt;ref name=&quot;PME&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce |author=Anatolijs Bļugers |title=Populārā medicīnas enciklopēdija |url=http://www.neslimo.lv/pme/?name=elektrokardiografija |accessdate=2015. gada 1. martā |year=1984 |publisher=Galvenā enciklopēdiju redakcija |location=Rīga |isbn=}}&lt;/ref&gt;
}}

{{medicīna-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kardioloģija]]
[[Kategorija:Asinsrites orgānu sistēma]]
[[Kategorija:Medicīniskās izmeklēšanas metodes]]
[[Kategorija:Sirds elektrofizioloģija]]</text>
      <sha1>kfzw0m8ovu14ebphbhqqg9c8z1bjwqx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>1973. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>205935</id>
    <revision>
      <id>3666883</id>
      <parentid>3666756</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:32:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Atsauces */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38587" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]]:
** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C.
** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C.
* [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža.
* [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū.

Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C.
* [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C.
* [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā.
* [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā.
* [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas.

Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C
* [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8&amp;nbsp;°C.

=== Jūlijs ===
* [[7. jūlijs]]:
** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]]:
** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]]:
** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.
* [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]]:
** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>3es1dyues13etv5158qminm76r74gl5</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666893</id>
      <parentid>3666883</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:50:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="39622" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]]:
** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C.
** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C.
* [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža.
* [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū.

Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C.
* [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C.
* [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā.
* [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā.
* [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas.

Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C
* [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]].

Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā.
* [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[7. jūlijs]]:
** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]]:
** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]]:
** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.
* [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]]:
** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>nruq4mad99ma5wji99pgitk2bjpyy0s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666902</id>
      <parentid>3666893</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:37:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41373" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]]:
** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C.
** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C.
* [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža.
* [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū.

Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C.
* [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C.
* [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā.
* [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā.
* [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas.

Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C
* [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]].

Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā.
* [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecias dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem.

Mēneša sākumā virs ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrī līdz +32 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt; Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[7. jūlijs]]:
** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]]:
** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]]:
** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.
* [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]]:
** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>9f9uc94h2q5l8opkv4kvb6f6yyrknc0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666920</id>
      <parentid>3666902</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:19:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="41912" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]]:
** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C.
** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C.
* [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža.
* [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū.

Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C.
* [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C.
* [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā.
* [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā.
* [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas.

Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C
* [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]].

Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā.
* [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecias dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem.

Mēneša sākumā virs ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrī līdz +32 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt; Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[7. jūlijs]]:
** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]]:
** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]]:
** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.
* [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]]:
** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>jy158x8azb3cedkho0c1k0pb9s57f9h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666935</id>
      <parentid>3666920</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:44:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jūnijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="42217" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]]:
** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C.
** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C.
* [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža.
* [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū.

Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C.
* [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C.
* [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā.
* [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā.
* [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas.

Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C
* [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa &quot;Pacific defender&quot; izkraušanas darbi.&lt;ref&gt;Sacensības spraigais ritms. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 132, 1. lpp. {{dat|1973|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]].

Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā.
* [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecias dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem.

Mēneša sākumā virs ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrī līdz +32 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt; Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[7. jūlijs]]:
** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]] — Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]]:
** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]]:
** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.
* [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]]:
** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>jl9j5wx60oc04fx4ed25arbc2n0t2x0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666943</id>
      <parentid>3666935</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:13:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43385" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]]:
** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C.
** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C.
* [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža.
* [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū.

Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C.
* [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C.
* [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā.
* [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā.
* [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas.

Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C
* [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa &quot;Pacific defender&quot; izkraušanas darbi.&lt;ref&gt;Sacensības spraigais ritms. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 132, 1. lpp. {{dat|1973|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]].

Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā.
* [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecias dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem.

Mēneša sākumā virs ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrī līdz +32 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt; Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[7. jūlijs]]:
** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]]:
** Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
** Ļoti spēcīgs pērkona negaiss plosījās Jūrmalā un Rīgas ziemeļu daļā. Jūrmalas pilsētas rajonā izveidojās negaisa mākonis, kura biezums sasniedza gandrīz piecus kilometrus. Meteoroloģiskās stacijas &quot;Daugavgrīva&quot; speciālisti ziņoja, ka Bolderājā finiera fabrikas &quot;Lignums&quot; rajonā no debesīm gāzusies īsta ūdens un ledus straume. Mašīnas braukušas ar iedegtām ugunīm. Bet netālejā rajonā pie [[Daugavgrīvas bāka]]s zeme palikusi gandrīz lietus neskarta. Krusas baltie ledus gabali, kas bija baloža olas lielumā, un spēcīgs lietus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nikni kapāja putekļaino zemi. Pagāja tikai viens mirklis, un visa apkārtne atgādināja pirmo sniegputeni ziemas sākumā — ielas, laukumi, zālāji no krusas graudiem kļuva pavisem balti. Vilcieni uz Rīgu brauca palēninātā gaitā pustukši, lai gan stacijas bija laužu pārpilnas. Nevienam nebija drosmes aizskriet tos dažus metrus līdz vagoniem. Tik neganta bija šī krusa. No kokiem lapas krita gluži kā rudenī, pēc salnas.&lt;ref&gt;Mazliet neparasti | Vai jūlijā uzkrita pirmais sniegs? Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 159, 3. lpp.{{dat|1973|7|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]]:
** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]]:
** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.
* [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]]:
** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>ehloj1q1emsz526xcvekrh0xxl0izf2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666944</id>
      <parentid>3666943</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:17:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43481" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]]:
** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C.
** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C.
* [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža.
* [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū.

Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C.
* [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C.
* [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā.
* [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā.
* [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas.

Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C
* [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa &quot;Pacific defender&quot; izkraušanas darbi.&lt;ref&gt;Sacensības spraigais ritms. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 132, 1. lpp. {{dat|1973|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]].

Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā.
* [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecias dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem.

Mēneša sākumā virs ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrī līdz +32 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt; Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[7. jūlijs]]:
** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]]:
** Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
** Ļoti spēcīgs pērkona negaiss plosījās Jūrmalā un Rīgas ziemeļu daļā. Jūrmalas pilsētas rajonā izveidojās negaisa mākonis, kura biezums sasniedza gandrīz piecus kilometrus. Meteoroloģiskās stacijas &quot;Daugavgrīva&quot; speciālisti ziņoja, ka Bolderājā finiera fabrikas &quot;Lignums&quot; rajonā no debesīm gāzusies īsta ūdens un ledus straume. Mašīnas braukušas ar iedegtām ugunīm. Bet netālejā rajonā pie [[Daugavgrīvas bāka]]s zeme palikusi gandrīz lietus neskarta. Krusas baltie ledus gabali, kas bija baloža olas lielumā, un spēcīgs lietus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nikni kapāja putekļaino zemi. Pagāja tikai viens mirklis, un visa apkārtne atgādināja pirmo sniegputeni ziemas sākumā — ielas, laukumi, zālāji no krusas graudiem kļuva pavisem balti. Vilcieni uz Rīgu brauca palēninātā gaitā pustukši, lai gan stacijas bija laužu pārpilnas. Nevienam nebija drosmes aizskriet tos dažus metrus līdz vagoniem. Tik neganta bija šī krusa. No kokiem lapas krita gluži kā rudenī, pēc salnas. Neliela krusa šajā dienā tika novērota arī Ventspilī, bet dienu iepriekš Ogrē un citur.&lt;ref&gt;Mazliet neparasti | Vai jūlijā uzkrita pirmais sniegs? Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 159, 3. lpp.{{dat|1973|7|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]]:
** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]]:
** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.
* [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]]:
** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>se1bgw7w8xumcl9u6l01cnbbmyp0nsm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666947</id>
      <parentid>3666944</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:50:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Laurijs</username>
        <id>583</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Jūlijs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43768" xml:space="preserve">{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste
|nosaukums  = [[1973]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat    = +6,1&amp;nbsp;°C
|min Lat    = -
|max Lat    = -
|vid Rīga   = +7,0&amp;nbsp;°C
|min Rīga   = −23,6&amp;nbsp;°C
|max Rīga   = +30,8&amp;nbsp;°C

|nokrišņi gadā      = Latvija: 644,3 mm&lt;br&gt;Rīga: 652,4 mm
|nokrišņi mēnesī    = 
|nokrišņi dekādē    = 
|nokrišņi diennaktī = 
|sniega sega        =

|vējš 10 min    = 
|vēja brāzmas   =

|citi notikumi  = 
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[1973]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada notikumi ==
Sākot ar 1973. gadu, PSRS Ministru Padomes Hidrometeoroloģiskā dienesta galvenā pārvalde visā Padomju Savienībā ieviesa jaunu terminoloģiju un vērtējumus iedzīvotājiem domātajām laika prognozēm tuvākajā diennaktī. Pēc jaunajiem noteikumiem, temperatūras intervāls prognozē nākamajai naktij un dienai Latvijas teritorijā nepārsniedza 4 grādus (agrāk minēja 5 grādu intervālu). Tā kā ievērojamā teritorijas dalā līst vai snieg tikai atsevišķās vietās, ne visur, kas zīmīgi arī Rīgai, jaunā kārtība prognozes atļāva lietot terminu &quot;vietām&quot;. Agrāk šo terminu lietoja tikai prognozēs visas republikas teritorijā. Frāzi &quot;bez ievērojamiem nokrišņiem&quot; turpmāk vairs nelietoja. Vējam turpmāk lietoja tikai raksturojumu skaitļos ar intervālu 4 metri sekundē. Sakarā ar to sākumā varēja rasties zināmas grūtības, interpretējot, cik spēcīgs vējš gaidāms Iepriekš bija noteikts, ka 0—4 metri sekundē lietojams lēna, 5—9 metri sekundē — mērena, 10—14 metri sekunde — stipra, 15—19 metri sekundē — ļoti stipra vēja, 20—24 metri sekundē — vētras, 25—29 metri sekundē — stipras vētras, bet 30 metri sekundē un vairāk — viesuļvētras apzīmēšanai. Šie apzīmējumi palika spēkā arī turpmāk.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Jaunā terminoloģija. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 4, {{dat|1973|1|5|SK}}&lt;/ref&gt;

Februāra vidū laikrakstā &quot;Rīgas Balss&quot; tika apspriests jautājums — cik gadu no vietas iespējama karsta vasara (vidējā temperatūra augstāka par normu)? Novērojumi rāda, ka tas var turpināties sešus līdz septiņus gadus. Šādi noturīgi periodi pēdējos simt gados bijuši divas reizes — no 1936. gada līdz 1941. gadam un no 1966. gada līdz 1972. gadam. Tātad ir ļoti maz cerību, ka 1973. gadā, astoto gada pēc kārtas, būs silta vasara. Tiasa, parādības, kas nav novērotas simt gadu laikā, izņēmuma veidā var rasties 200 vai 300 gados un lielākā laika periodā. Taču droši var teikt, ka pērnā gada ļoti karstā vasara 1973. gadā neatkārtosies.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāda būs vasara?. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 40, {{dat|1973|2|16|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Ziema ===
1972./1973. gadu ziema bija silta. Ziemas vidējā gaisa temperatūra Rīgā šajā desmitgadē bija −4,1 grāds, taču faktiski šajā ziemā tā bija −0,7 grādi, bet nokrišņu daudzums bija 62 milimetri, kas atbilst 63 procentiem no normas.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Janvāris===
Janvāra otrās dekādes noslēgumā Latvijā bija pārsvarā skaidrs un auksts laiks. Termometra dzīvsudraba stabiņš republikas lielākajā daļā naktī svārstījās no −11 līdz −16 grādiem, dienā bija 4 līdz 8 grādu sals. Laiku Baltijā noteica milzīgs anticiklons, kura centrs visas šis dienas bija virs Padomju Savienības Eiropas daļas dienvidu rajoniem. [[18. janvāris|18. janvārī]] savilkās blīvi mākoņi, vietām nedaudz sniga.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Skaidrs, auksts laiks. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 16, {{dat|1973|1|19|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. janvāris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā otro nakti pēc kārtas pazeminājās zem −10 grādiem un bija −10,6 °C.
* [[20. janvāris]] — uzsniegot 2 centimetriem sniega, pirmo reizi, kopš gada sākuma, Rīgā izveidojās sniega sega.
* [[24. janvāris]] — sniega segas biezums sasniedza 5 centimetrus.
* [[28. janvāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[31. janvāris]] — visvairāk sniega bija Madonas rajonā — 12 centimetri. Otrajā vietā bija Zosēni ar 10 centimetru bieza sniega segu, bet Rigā tā bija tikai 3 centimetri. Nabadzīgā sniega kārta radīja dziļāku augsnes sasalumu nekā parasti. Tā, piemēram, Rīgā zemes sasaluma slānis bija 32 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Februāris ===
* [[2. februāris]] — pēdējā nedēļā atmosfērā notika cīņa starp silto un arktisko gaisu. Aukstais anticiklons (centrā temperatūra sasniedz −50 grādus), kas bija izvietojies virs Padomju Savienības Eiropas daļas austrumiem, vairākkārt centās virzīties uz Baltijas republika pusi, taču sasniedza Latviju tikai [[1. februāris|1. februārī]], pazeminājis temperatūru līdz −20 grādiem (galvaspilsētā temperatūra nenoslīdēja zem −10 grādiem). Šajā dienā siltais Atlantijas ciklons atkal atvirzija aukstumu uz austrumiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atkal siltums. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 28, {{dat|1973|2|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[3. februāris]] — iepriekš uzsnigusī sniega sega bija noplakusi līdz 3 centimetriem un triju dienu laikā nokusa pavisam.
* [[7. februāris]]:
** Liepājā tika reģistrēts vislielākais 10 minūtēs vidējais vēja ātrums februārī Latvijā — 18&amp;nbsp;m/s. Vēl šāda stipruma vējš tika reģistrēts tikai [[1968]]. gada [[18. februāris|18. februārī]] [[Liepāja|Liepājā]] un [[1981]]. gada [[8. februāris|8. februārī]] [[Saldus|Saldū]].
** Cēsu rajona Drabešu pagasta Melturos tika reģistrēts Latvijas austrumu daļā vislielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī — 27&amp;nbsp;mm.
* [[9. februāris]] — atkārtoti izveidojās 2 centimetru (nākamajā dienā 3 cm) bieza sniega sega, kura līdz [[16. februāris|16. februārim]] nokusa pavisam.

Februāra pirmās dekādes beigās bija jūrama pavasara tuvošanās. Temperatūra neatlaidīgi turējās 7 līdz 9 grādu robežās virs klimatiskās normas. Ventā un Bārtā ūdens līmenis dažviet bija cēlies līdz 1 metram un bija vērojama ledus kustēšanās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Tuvojas pavasaris. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 34, {{dat|1973|2|9|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. februāris]] — galvaspilsētā īslaicīgi izveidojās 2 centimetrus bieza sniega sega.
* [[23. februāris]]:
** Dienu iepriekš, kad bija pārvirzījies lietainā clklona centrs. Iegriezās ziemeļu vējš un uzvēdīja aukstums. Naktī dzīvsudraba stabiņš Rīgā nokrita līdz −5,5 grādiem; Ainažos un Alūksnē — līdz −8 grādiem. Republikas ziemeļaustrumos bija palikusi vienīgā sniega &quot;saliņa&quot;, sniega dziļums Alūksnē bija 10 centimetri.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziemas kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 46, {{dat|1973|2|23|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgā izveidojās 1 centimetru bieza sniega sega, kura saglabājās līdz [[27. februāris|27. februārim]].
* [[28. februāris]] — februāra pēdējā diena sals uzstādīja savdabīgu rekordu. Temperatūra Viļakā noslīdēja līdz −20 grādiem. Tā bija pati zemākā temperatūra šajā ziemā. Interesanti, ka analoģlsks rekords tika registrēts 1962. gadā — arī pēdējā ziemas dienā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Ziema atvadās... Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 52, {{dat|1973|3|2|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Marts ===
Līdzās [[1968. gada laikapstākļi Latvijā|1968]], [[1990. gada laikapstākļi Latvijā|1990]] un [[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gadam, vissiltākais marts Latvijā. Mēneša beigās atsevišķās dienās vidējā diennakts temperatūra pārsniedza +10&amp;nbsp;°C un vairāk, kā tas parasti ir maija vidū.

* [[7. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 3 centimetrus bieza sniega sega.

Vidzemes augstienē bija atlikušas vairs tikai dažas mazas sniega saliņas. Pat Laivijas sniega &quot;polā&quot; — Gaiziņkalnā — bija sācies pavasaris. Lietus, kas nolija marta sākumā, bija strauji samazinājis sniega segu. Tomēr atsevišķās vietās bija saglabājies pietiekams sniega daudzums slēpotājiem (Gureļos — 11 centimetru biezumā). Visvairāk sniega bija saglabājies Alūksnes rajonā, kur tas bija līdz 17 centimetrus biezs.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Slēpotāju pēdējās trases. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 57, {{dat|1973|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;

Otrās dekādes vidū Latvijā bija iestājies pavasaris. Marta sākumā tas sasniedza Baitijas jūras piekrasti — diennakts vidējā gaisa temperatūra turējās augstāk par 0. grādiem. [[11. marts|11. martā]] meteoroloģiskais pavasaris ieradās arī Rigā: divas nedēļas pirms ierastā termiņa tika pārkāpta 0 grādu robeža. Ledus pilnībā bija izgājis Ventā un Bārtā. Ledus nebija arī posmā no Slokas līdz Lielupes grīvai. bija sākusies arī ledus kustēšanās Daugavā. kopumā 1973. gada pavasaris upēs bija mierīgs. Lieli ledus pacēlumi un sastrēgumi neveidojās. Daugavas baseinā sniega krājumi bija mazi un ledus plāns, tāpēc augsts ūdens līmenis netika novērots.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasaris upēs. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 63, {{dat|1973|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. marts]] — Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[20. marts]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C.
* [[22. marts]] — pēdējo reizi pavasara sezonā, Rīgā īslaicīgi izveidojās 1 centimetra bieza sniega sega.
* [[24. marts]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +10 grādus un bija +16,1 °C
* [[25. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +16,8&amp;nbsp;°C.
* [[26. marts]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +18,4&amp;nbsp;°C.
* [[29. marts]] — Ventspilī un Pāvilostā tika reģistrēts pirmais perkons. Ventspilī visā meteoroloģisko novērojumu vēsturē pērkons martā vēl nekad nebija atzīmēts.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

Marta pēdējās nedēļas dienās apmēram 60 procentu lielā Latvijas teritorijā tika sasniegti temperatūras rekordi, kādi nebija konstatēti desmitiem gadu. Rigā no 24. marta līdz 26. martam termometra dzīvsudraba stabiņš uzkāpa lidz +17 un +18 grādiem, kas bija apmēram 0,5 līdz 1,5 grādu vairāk nekā iepriekš novērotais maksimums. Pērkoni, kas šajās dienās tika novēroti Latvijā, bija izskaidrojami ar pāri slīdošo auksto atmosfēras fronti un krasajiem temperatūras kontrastiem tās abās puses, kā arī ievērojamo starpība starp jūras un sauszemes temperatūrām un relalīvi augsto gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Dun pirmais pērkons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 75, {{dat|1973|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis ===
* [[5. aprīlis]]:
** Vēsākā aprīļa diena galvaspilsētā. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz −2,6 °C.
** Aprīļa sākumā regulāri, cits pēc cita, Latviju sasniedza diezgan dziļi cikloni, atnesot lietu un vēja pastiprināšanos. Ciklons virs Baltijas izraisīja 8 līdz 10 balles stipru vēju. Vēja ātrums brāzmās [[Liepāja|Liepājā]] sasniedza 24 metrus sekundē.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
** Galvaspilsētā tika reģistrēta Daugavas caurplūduma kulminācija, 1565 kubikmetri sekundē, kas ir ļoti zems rādītājs un kārtējo reizi pierādīja to, ka pavasaris bija mierīgs un pali praktiski netika novēroti.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rāmi pali. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 81, {{dat|1973|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. aprīlis]] — ciklons, kas šajā dienā no Vidusjūras virzījās uz Baltijas valstīm, atnesa gan lietu un sniegu, negaisu un miglas, siltumu un aukstumu, bei dažviet arī vētru. Daugavpilī temperatūra pacēlās līdz +12 grādiem, bet pavisam nelālu, Gulbenē, šajā pašā laikā dārdēja pērkons un sniga sniegs, kura dziļums vietām sasniedza 6 centimetrus.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. aprīlis]] — iepriekšējās dienas ciklons vēl nebija ticis pāri Latvijai, kad no Skandināvijas rietumiem uz Dāniju pārvielojās otrs ciklons, kurš pagriezās uz Baltiju. Šajā dienā tas pārgāja pāri Baltijai, izraisīdams intensīvu spiediena pieaugumu. Aišķirībā no sava dienvidu radinieka šis ciklons bija diezgan skops ar nokrišņiem.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kontrasti. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 87, {{dat|1973|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[29. aprīlis]] — siltākā mēneša diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā gaisa temperatūra pakāpās līdz +18,8 °C.
* [[30. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs ===
* [[2. maijs]] — maijs Latvijā sākās ar meteoroloģiskajiem rekordiem. [[2. maijs|2. maijā]] atmosfēras fronte dalīja Latviju divās daļās. Ventspilī gaisa temperatūra dienā pacēlās virs +8 grādiem, bet dienvidaustrumos — Daugavpilī dzīvsudraba stabiņš uzkāpa līdz +25 grādiem. Robeža starp gaisa masām bija tik šaura, ka krasa temperatūras pazemināšanās notika burtiski dažas minūtēs. Rīgā pulksten 12 bija +18,2 grādi, bet pulksten 13 — ap +7,6 grādiem. Tādējādi temperatūra vienā stundā kritās vairāk nekā par 10 grādiem. Gaisa mitrums svārstijās no 61 procenta pulksten 12 līdz 88 procentiem pulksten 13 un līdz 99 procentiem pulksten 15. Absolutais mitrums (ūdens daudzuma saturs vienā kubikmetrā gaisa) nokritās no 12,6 līdz 9,2 gaisa kubikmetrā. Vienīgi spiediens nemainījās pārāk krasi — divi milimetri dzīvsudraba stabiņa trijās stundās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Laiks būs labvēlīgs atpūtai. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 103, {{dat|1973|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. maijs]] — tikai 0,2 grādi pietrūka lai pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, galvaspilsētā tiktu sasniegta +20 grādu robeža.
* [[6. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 5,4 milimetri un tika novērots dienas vidū.

Maija otrajā dekādē diennakts vidējā gaisa temperatūra Rīgā nepārsniedza 7 līdz 10 grādus, kas ir par 3 līdz 4 grādiem zemāka nekā normālā temperatūra šīm gada dienām. Dekādes izskaņā anticiklona ietekmēta debess skaidrošanās un lēns vējš izraisīja intensīvu siltā gaisa aizplūšanu no zemes virsmas, kas izraisīja temperatūras pazemināšanos līdz 0, +4 grādiem, bet zemākās reljefa vietās tika reģistrētas salnas — tostarp pēdējā salna galvaspilsētā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Pavasara kaprīzes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 114, {{dat|1973|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[18. maijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta pēdējā negatīvā gaisa temperatūra pavasara sezonā. Minimālā gaisa temperatūra naktī noslīdēja līdz −0,2 °C.
* [[21. maijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pārsniedza +20 grādus un bija +23,0 °C.
* [[22. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 6,1 milimetrs un tika novērots pēcpusdienā.
* [[23. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Diennakts nokrišņu daudzums sastādīja 11,2 milimetri un tika novērots pēcpusdienā.
* [[30. maijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 83 dienas.

Maija pēdējā dekādē gaisa temperatūra Rīgā bija par diviem grādiem virs normas. Nokrišņu daudzums republikas rietumu rajonos — 50 procenti no normas, austrumos nedaudz lielāks. Augsne bija sasilusi līdz 15—17 grādiem. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija +14 līdz +18 grādi, Rīgas jūras līča dienvidu daļā — apmēram +15 grādi. Maija pēdējās dienās ļoti silts un sauss laiks izveidojās pateicoties anticiklonam, kura centrs atradās Maskavas rajonā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Vasaras pirmajās dienās. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 126, {{dat|1973|6|1|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs ===
* [[3. jūnijs]] — pirmo reizi 1973. gada pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā paaugstinājās virs +25 grādiem un bija tieši +25,0 °C. Nākamajā dienā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +25,1 °C
* [[4. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt; Presē tika ziņots, ka naktī Rīgā uznāca pamatīgs pērkona negaiss, kā rezultātā Rīgas ostas pirmajā preču rajonā tika pārtraukta okeāna līnijkuģa &quot;Pacific defender&quot; izkraušanas darbi.&lt;ref&gt;Sacensības spraigais ritms. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 132, 1. lpp. {{dat|1973|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūnijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta mēneša zemākā gaisa temperatūra. Minimālā gaisa temperatūra nakts stundās pazeminājās līdz +5,8 grādiem. Apaļus sežus grādus zema temperatūra tika reģistrēta arī naktī uz [[15. jūnijs|15. jūniju]].

Jūnija pirmajā pusē valdīja nepastāvīgi laikapstākļi. Sevišķi tas bija jūrams temperatūras režīmā. otrās dekādes sākumā, piemēram, gaisa temperatūra Rīgā vienas dienas ietvaros svārstījās no +16 līdz +25 grādiem. Tāda nepastāvība tika skaidrota ar strauju atmosfēras cirkulācijas maiņu. Vienā dienā laikapstākļus noteica aukstā atmosfēras fronte, bet jau nākamajā — anticiklons.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Virs Baltijas — anticiklons. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 138, {{dat|1973|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[22. jūnijs]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī un republikas upēs bija +17, +19 grādu robežās.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Kāds būs jūlijs? Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 144, {{dat|1973|6|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. jūnijs]] — vairākos Latvijas rajonos temperatūra sasniedza gada maksimumu. Kopš 1881. gada visaugstākā 28. jūnijā fiksētā gaisa temperatūra bija 1940. gadā — +30,2 grādi. Rīgā tika uzstādīts jauns šīs diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +30,8 °C.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija arī 1973. gada ausgtākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsētā.
* [[30. jūnijs]] — aukstā atmosfēras fronte, kas divas dienas iepriekš sāka plesties pa līniju Kopenhāgena—Stokholma un dienu vēlāk sasniedza Gdaņsku un Gotlandes salu, šajā dienā virzījās pāri Baltijas valstīm, pazeminot gaisa temperatūru.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Atpūtīsimies no svelmes. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 150, {{dat|1973|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs ===
* [[4. jūlijs|4.]]—[[8. jūlijs]] — piecias dienas pēc kārtas, maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +28 grādiem.

Mēneša sākumā virs ziemeļeiropas nostiprinājās anticiklona ietekme, tādēļ valdīja karsts laiks. Pirmās dekādes vidū Petrozavodskā un Helsinkos bija +30 grādi, Stokholmā dzīvsudraba stabiņš pakāpās gandrī līdz +32 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=02484&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Стокгольме. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt; Karsts bija arī Maskavā, tomēr tur maksimālā gaisa temperatūra nesasniedza +30 grādu atzīmi.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor.php?id=27612&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Москве. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Karstums uzbrūk. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 156, {{dat|1973|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[7. jūlijs]]:
** Rīgas centra novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +31,2&amp;nbsp;°C. [[2006. gada laikapstākļi Latvijā|2006. gadā]] šis rekords tika atkārtots, bet [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gadā]] tika uzstādīts jauns rekords, +32,0&amp;nbsp;°C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/VSIA_LVGMC/status/221845736600502272 LVĢMC, @VSIA_LVGMC], twitter.com, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/428374-riga_parsniegts_karstuma_rekords_registreti_32 Rīgā pārsniegts karstuma rekords - reģistrēti +32], tvnet.lv, {{dat|2012|7|8|SK}}&lt;/ref&gt;
** Liepājā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,5 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
** Vidzemes jūrmalā, Kuivižu zvejnieku kolhoza &quot;Enkurs&quot; p|avās pēkšņi uznāca viesulis, kas pacēla gaisā siena gubiņas, daļu no tim sasviežot jūrā.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Rets gadījums jūlijā. Laikraksts &quot;Dzimtenes Balss&quot; Nr. 28, 2. lpp. {{dat|1973|7|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[8. jūlijs]]:
** Liepājā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +31,3 grādiem. Abās šajās dienās tika labots arī attiecīgās dienas maksimālās gaisa temperatūras rekords un tās kļuva par karstākajām dienām Liepājā 1973. gada vasaras sezonā.&lt;ref&gt;[http://www.pogodaiklimat.ru/monitor2.php?id=26406&amp;month=7&amp;year=1973 Погода в Лиепае. Температура воздуха и осадки. Июль 1973 г.], pogodaiklimat.ru&lt;/ref&gt;
** Ļoti spēcīgs pērkona negaiss plosījās Jūrmalā un Rīgas ziemeļu daļā. Jūrmalas pilsētas rajonā izveidojās negaisa mākonis, kura biezums sasniedza gandrīz piecus kilometrus. Meteoroloģiskās stacijas &quot;Daugavgrīva&quot; speciālisti ziņoja, ka Bolderājā finiera fabrikas &quot;Lignums&quot; rajonā no debesīm gāzusies īsta ūdens un ledus straume. Mašīnas braukušas ar iedegtām ugunīm. Bet netālejā rajonā pie [[Daugavgrīvas bāka]]s zeme palikusi gandrīz lietus neskarta. Krusas baltie ledus gabali, kas bija baloža olas lielumā, un spēcīgs lietus [[Jūrmala|Jūrmalā]] nikni kapāja putekļaino zemi. Pagāja tikai viens mirklis, un visa apkārtne atgādināja pirmo sniegputeni ziemas sākumā — ielas, laukumi, zālāji no krusas graudiem kļuva pavisem balti. Vilcieni uz Rīgu brauca palēninātā gaitā pustukši, lai gan stacijas bija laužu pārpilnas. Nevienam nebija drosmes aizskriet tos dažus metrus līdz vagoniem. Tik neganta bija šī krusa. No kokiem lapas krita gluži kā rudenī, pēc salnas. Neliela krusa šajā dienā tika novērota arī Ventspilī, bet dienu iepriekš Ogrē un citur.&lt;ref&gt;Mazliet neparasti | Vai jūlijā uzkrita pirmais sniegs? Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 159, 3. lpp.{{dat|1973|7|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. jūlijs]]:
** Pirmo un vienīgo reizi 1973. gada vasarā, Rīgā tika novērota [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra naktī galvaspilsētā bija +20,1 °C.
** Pēc ilgstoša karstuma sākot ar rietumu rajoniem, kļuva vēsāks, jo pāri Latvijai virzījās aukstā atmosfēras fronte. Šīs frontes abās pusēs bija krasi atšķirīga temperatūra, tāpēc radās bagātīgi nokrišņi, vietām pat krusa. Ventspilī tika sasniegts vislielākais nokrišņu daudzums diennaktī Latvijā! 6 stundu laikā nolija '''160,2&amp;nbsp;mm'''! — nokrišņu daudzums, kas atbilst trim mēneša normām. Spēcīgās lietus gāzes skāra lielākoties tikai jūras piekrastes rajonus. Republikas lielākajā daļā jūlija pirmajā dekādē nolija tikai 3 līdz 10 milimetri — mazāk par pusi no normas.&lt;ref&gt;[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi|issue:/p_001_cina1973n162|issueType:P Laiks un sējumi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pi{{!}}issue:/p_001_cina1973n162{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts &quot;Cīņa&quot; Nr. 162, {{dat|1973|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[19. jūlijs]] — vairākos rajonos nolija pusmēneša norma, bet bija arī tādas vielas, kur lietus vispār nebija. Rīgas jūras līcī ūdens bija relatīvi vēss — no +16 līdz +18 grādiem. Nedaudz siltāks ūdens bija Vidzemes jūrmalā — no +18 līdz +20 grādiem, jo rietumu vēji iepludināja šajā rajonā vairāk sasilušos augšējos ūdens slāņus. Ūdens temperatūra upēs bija no +19 līdz +21 grādam.&lt;ref&gt;Sinoptiķa komentārs | Aktuāla prognoze. Laikraksts &quot;Rīgas Balss&quot; Nr. 168, {{dat|1973|7|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[23. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;

=== Augusts ===
* [[4. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[7. augusts]]:
** Vēja ātrums brāzmās [[Rīga|Rīgā]] sasniedza 24&amp;nbsp;m/s.
** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[8. augusts]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[10. augusts]] — Bauskā tika reģistrēta [[salna]]. Šī bija viena no agrākajām salnām Latvijā.
* [[21. augusts]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C.

=== Septembris ===
* [[4. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[11. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[12. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].&lt;ref name=&quot;en.tutiempo.net&quot;&gt;[https://en.tutiempo.net/climate/1973/ws-264220.html Climate Riga (Year 1973) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;
* [[17. septembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, +0,5&amp;nbsp;°C.
* [[23. septembris]] — no rīta Rēzeknē, kā ļoti reta parādība septembra beigās, tika novērots visagrākais īslaicīgais [[sniegs]] Latvijā. Sniega segas biezums šīs dienas rītā bija 3&amp;nbsp;cm.&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/479819-aprit_40_gadu_kops_agrakas_sniega_segas_latvijas_vesture Aprit 40 gadu kopš agrākās sniega segas Latvijas vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|23|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://www.tvnet.lv/zala_zeme/daba/480148-jurmala_un_riga_iespejams_pieredzeta_agraka_snigsana_zinamaja_vesture Jūrmalā un Rīgā, iespējams, pieredzēta agrākā snigšana zināmajā vēsturē], tvnet.lv, {{dat|2013|9|25|SK}}&lt;/ref&gt; Tā ir agrākā sniega sega Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

=== Oktobris ===
* [[12. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,9&amp;nbsp;°C.
* [[14. oktobris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −4,6&amp;nbsp;°C.
* [[25. oktobris]] — pirmo reizi rudens sezonā, Rīgā uzsniga 2 centimetrus bieza sniega sega, kura nākamajā dienā jau bija nokususi.

=== Novembris ===
* [[9. novembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras maksimums, +10,8&amp;nbsp;°C.
* [[15. novembris]] — uzsbiegot 4 centimetriem sniega, otro reizi rudens/ziemas sezonā, Rīgā sāka veidoties sniega sega, kas noturējās līdz [[22. novembris|22. novembrim]].
* [[25. novembris]]:
** Rīgā iestājās [[Ziemas klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C.
** Atkārtoti sāka veidoties noturīga sniega sega.
* [[28. novembris|28.]] un [[29. novembris]] — sniega segas biezums galvaspilsētā sasniedza 17 centimetrus.

=== Decembris ===
* [[4. decembris]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza '''19,0&amp;nbsp;mm''', kas ir decembra diennakts absolūtais rekords.
* [[8. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −23,6&amp;nbsp;°C.
* [[9. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −18,9&amp;nbsp;°C.
* [[10. decembris]] — Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, −19,4&amp;nbsp;°C.

== Gada pārskats ==
=== Temperatūra ===
* [[Latvija]]:
* [[Latvija]]:
* [[Rīga]]: −23,6&amp;nbsp;°C ([[8. decembris]])
* [[Rīga]]: +30,8&amp;nbsp;°C ([[28. jūnijs]])

=== Nokrišņi ===
* Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] sastādīja 652,4&amp;nbsp;mm.

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot;&gt;[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru&lt;/ref&gt;

{| 
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;440&quot; colspan=&quot;7&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;140&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;110&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;110&quot; colspan=&quot;2&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; −10,6&amp;nbsp;°C
| [[18. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,8&amp;nbsp;°C
| [[6. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−2,9}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,6}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; −7,3&amp;nbsp;°C
| [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +5,5&amp;nbsp;°C
| [[21. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|−0,6}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,8}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[3. marts]]
| &lt;center&gt; +18,4&amp;nbsp;°C
| [[26. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,1}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; −2,6&amp;nbsp;°C
| [[5. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +18,8&amp;nbsp;°C
| [[29. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+5,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,1}}
|- 
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; −0,3&amp;nbsp;°C
| [[1. maijs]]
| &lt;center&gt; +24,1&amp;nbsp;°C
| [[22. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}}
|- 
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +5,8&amp;nbsp;°C
| [[12. jūnijs]]
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | &lt;center&gt; +30,8&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#FFCA7A&quot; | [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
|- 
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +10,1&amp;nbsp;°C
| [[26. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +29,6&amp;nbsp;°C
| [[8. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+19,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,9}}
|- 
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt; +6,6&amp;nbsp;°C
| [[28. augusts]]
| &lt;center&gt; +29,9&amp;nbsp;°C
| [[7. augusts]]
| {{Temperatūras krāsa|+16,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}}
|- 
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt; +0,5&amp;nbsp;°C
| [[17. septembris|17.]] [[19. septembris|19.]] [[25. septembris]]
| &lt;center&gt; +20,0&amp;nbsp;°C
| [[9. septembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+9,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt; −5,5&amp;nbsp;°C
| [[24. oktobris]]
| &lt;center&gt; +17,2&amp;nbsp;°C
| [[4. oktobris]]
| {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,3}}
|- 
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt; −7,9&amp;nbsp;°C
| [[30. novembris]]
| &lt;center&gt; +10,8&amp;nbsp;°C
| [[9. novembris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,8}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,5}}
|- 
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; −23,6&amp;nbsp;°C
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[8. decembris]]
| &lt;center&gt; +5,4&amp;nbsp;°C
| [[30. decembris]]
| {{Temperatūras krāsa|−3,5}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,0}}
|- 
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; | &lt;center&gt; 14,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 2,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[10. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 28,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 6,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 11,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 9,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[21. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 10,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 3,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,8
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 7,4&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 5,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,8&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 43,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,3
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 18,6
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 17,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 11,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 64,5&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 4,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[4. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 62,7&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 15,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 23,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 12,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 75,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 1,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 38,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 16,3&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[8. augusts]]
|-
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 99,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 30,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 34,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 33,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 15,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[11. septembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 79,2&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 13,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 25,3
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 40,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 18,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[23. oktobris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 71,9&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 31,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 32,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 13,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[25. novembris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 45,1&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 37,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 7,2
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; |  &lt;center&gt; 0,7
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | &lt;center&gt; 19,0&amp;nbsp;mm
| bgcolor=&quot;#99C7FF&quot; | [[4. decembris]]
|-
|}
|}

Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:&lt;ref&gt;[http://www.tutiempo.net/clima/Riga/1973/264220.htm Clima en Riga el tiempo en 1973], tutiempo.net {{spāniski}}&lt;/ref&gt;
* [[Lietus]] — 173 dienas
* [[Sniegs]] — 59 dienas
* [[Negaiss]] — 24 dienas
* [[Migla]] — 31 dienu
* [[Krusa]] — 6 dienas

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.&lt;ref name=&quot;cliware.meteo.ru&quot; /&gt;
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −14,2&amp;nbsp;°C — [[8. decembris]]
* −13,2&amp;nbsp;°C — [[9. decembris]]
* −10,9&amp;nbsp;°C — [[2. decembris]]
* −7,2&amp;nbsp;°C — [[22. janvāris]]
* −7,0&amp;nbsp;°C — [[1. decembris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +20,1&amp;nbsp;°C — [[9. jūlijs]]
* +19,8&amp;nbsp;°C — [[8. jūlijs]]
* +19,1&amp;nbsp;°C — [[17. jūlijs]]
* +18,7&amp;nbsp;°C — [[29. jūnijs]]
* +18,2&amp;nbsp;°C — [[7. augusts]]
{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[1973. gads Latvijā]]

== Atsauces ==
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:1973. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>ncd155zzdqoqb4jn76if4uebnn4uvhc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Crystal Palace FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>206560</id>
    <revision>
      <id>3666915</id>
      <parentid>3666469</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:01:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5815" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{cita nozīme|futbola klubu|ēku|The Crystal Palace}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #0054a4
 | nos             = ''Crystal Palace''
 | logo_links      = Crystal Palace FC logo.svg
 | logo_izm        = 150px
 | pilns           = ''Crystal Palace Football Club''
 | iesauka         = ''Eagles (ērgļi)''
 | pilsēta         = {{Vieta|Anglija|Londona}}
 | līga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
 | sez             = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
 | poz             = 12. vieta
 | dib             = 1905
 | dib_mēn         = 9
 | dib_dat         = 10
 | dib_com         = 
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''[[Selhurst Park]]''
 | ietilp          = 26 255
 | krāsas          = 
 | īpašn           = [[Stīvs Perišs]]&lt;br&gt;[[Džošua Hariss]]&lt;br&gt;[[Deivids S.Blicers]]
 | prez            = 
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Francija}} [[Patriks Vieira]]
 | kapteinis       = {{flaga|Serbija}} [[Luka Milivojevičs]]
 | mediji          = http://www.cpfc.co.uk/
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
 | name1           = 
 | dates1          = 
 | name2           = 
 | dates2          = 
 | name3           = 
 | dates3          = 
 | name4           = 
 | dates4          = 
 | name5           = 
 | dates5          = 
 | name6           = 
 | dates6          = 
 | name7           = 
 | dates7          = 
 | name8           = 
 | dates8          = 
 | name9           = 
 | dates9          = 
 | name10          = 
 | dates10         = 
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
 | līga1           = 
 | uzvaras1        = 
 | līga2           = 
 | uzvaras2        = 
 | līga3           = 
 | uzvaras3        = 
 | līga4           = 
 | uzvaras4        = 
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1 = _crystalp2223h
| pattern_b1 = _crystalp2223h
| pattern_ra1 = _crystalp2223h
| pattern_sh1 = _crystalp2223h
| pattern_so1 = _crystalp2223h
| leftarm1 = 0044FF
| body1 = 0044FF
| rightarm1 = 0044FF
| shorts1 = 0044FF
| socks1 = 0044FF
| pattern_la2 = _crystalp2223a
| pattern_b2 = _crystalp2223a
| pattern_ra2 = _crystalp2223a
| pattern_sh2 =_crystalp2223a
| pattern_so2 = _crystalp2223a
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _crystalp2223t
| pattern_b3 = _crystalp2223t
| pattern_ra3 = _crystalp2223t
| pattern_sh3 = _crystalp2223t
| pattern_so3 = _crystalp2223t
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}
}}
'''''Crystal Palace F.C.''''' ir [[Anglija]]s futbola klubs no [[Londona]]s dienvidiem, [[Kroidona]]s, pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]].

Komanda ieguva 3. vietu agrākajā Pirmajā divīzijā (pašreizējā Premjerlīga) 1990.—1991. gada sezonā. 1990. gadā klubs sasniedza [[FA kauss|FA kausa]] finālu, kurā piekāpās ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|8|5||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cpfc.co.uk/teams/first-team/|title=Crystal Palace FC - First-Team Squad 2019/20|website=www.cpfc.co.uk|access-date=2020-10-09}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=ENG|name=[[Džeks Batlends]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=2 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Džoels Vords]]}}
{{Fs player|no=3 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Tairiks Mičels]]}}
{{Fs player|no=4 |nat=SRB|pos=MF|name=[[Luka Milivojevičs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=5 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Džeimss Tomkinss]]}}
{{Fs player|no=6 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]}}
{{Fs player|no=7 |nat=FRA|pos=MF|name=[[Maikls Olise]]}}
{{Fs player|name=[[Džordans Ajū]]|nat=GHA|pos=FW|no=9}}
{{Fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Ebereči Eze]]}}
{{Fs player|no=11|nat=CIV|pos=FW|name=[[Vilfrīds Zaha]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ESP|pos=GK|name=[[Visente Gvaita]]}}
{{Fs player|no=14|nat=FRA|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]}}
{{Fs player|no=15|nat=GHA|pos=DF|name=[[Džefrijs Šlups]]}}
{{Fs player|no=16|nat=DEN|pos=DF|name=[[Joahims Andersens]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=17|nat=ENG|pos=DF|name=[[Natenjels Klains]]}}
{{Fs player|no=18|nat=SCO|pos=MF|name=[[Džeimss Makarturs]]}}
{{Fs player|name=[[Vills Hjūzs]]|pos=MF|no=19|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Kristians Benteke]]|pos=FW|no=20|nat=BEL}}
{{Fs player|name=[[Sems Džonstons]]|pos=GK|no=21|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Odsons Eduārs]]|pos=FW|no=22|nat=FRA}}
{{Fs player|name=[[Malkolms Ebiovei]]|pos=MF|no=23|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Kriss Ričardss]]|pos=DF|no=26|nat=USA}}
{{Fs player|name=[[Šeiks Dukurē]]|pos=MF|no=28|nat=MLI}}
{{Fs player|name=[[Neitans Fērgusons]]|pos=DF|no=36|nat=ENG}}
{{Fs player|no=44|nat=NED|pos=MF|name=[[Džairo Rīdevalds]]}}
{{Fs player|name=[[Lūks Plengs]]|pos=FW|no=48|nat=ENG}}
{{Fs player|no=49|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeseruns Raks-Sakji]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1978–79, 1993–94
** Vicečempioni (1): 1968–69
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1989–90, 2015–16

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā mājaslapa}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C.| ]]</text>
      <sha1>rwgtb5ta0r1r774ylzrpcg72nndr8vy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666950</id>
      <parentid>3666915</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T16:04:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5813" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{cita nozīme|futbola klubu|ēku|The Crystal Palace}}
{{Futbola kluba infokaste
 | text_color      = #FFFFFF
 | bg_color        = #0054a4
 | nos             = ''Crystal Palace''
 | logo_links      = Crystal Palace FC logo.svg
 | logo_izm        = 150px
 | pilns           = ''Crystal Palace Football Club''
 | iesauka         = ''Eagles (ērgļi)''
 | pilsēta         = {{Vieta|Anglija|Londona}}
 | līga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
 | sez             = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
 | poz             = 12. vieta
 | dib             = 1905
 | dib_mēn         = 9
 | dib_dat         = 10
 | dib_com         = 
 | beidza_pastāvēt = 
 | darbojās        = 
 | stad            = ''[[Selhurst Park]]''
 | ietilp          = 26 255
 | krāsas          = 
 | īpašn           = [[Stīvs Perišs]]&lt;br&gt;[[Džošua Hariss]]&lt;br&gt;[[Deivids S.Blicers]]
 | prez            = 
 | menedžeris      = 
 | tren            = {{flaga|Francija}} [[Patriks Vieira]]
 | kapteinis       = {{flaga|Serbija}} [[Luka Milivojevičs]]
 | mediji          = http://www.cpfc.co.uk/
 | sadarbojas      = 
 | current         = 
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
 | name1           = 
 | dates1          = 
 | name2           = 
 | dates2          = 
 | name3           = 
 | dates3          = 
 | name4           = 
 | dates4          = 
 | name5           = 
 | dates5          = 
 | name6           = 
 | dates6          = 
 | name7           = 
 | dates7          = 
 | name8           = 
 | dates8          = 
 | name9           = 
 | dates9          = 
 | name10          = 
 | dates10         = 
&lt;!------ Čempiontituli -------&gt;
 | līga1           = 
 | uzvaras1        = 
 | līga2           = 
 | uzvaras2        = 
 | līga3           = 
 | uzvaras3        = 
 | līga4           = 
 | uzvaras4        = 
&lt;!------ Tērpu krāsas -------&gt;
| pattern_la1 = _crystalp2223h
| pattern_b1 = _crystalp2223h
| pattern_ra1 = _crystalp2223h
| pattern_sh1 = _crystalp2223h
| pattern_so1 = _crystalp2223h
| leftarm1 = 0044FF
| body1 = 0044FF
| rightarm1 = 0044FF
| shorts1 = 0044FF
| socks1 = 0044FF
| pattern_la2 = _crystalp2223a
| pattern_b2 = _crystalp2223a
| pattern_ra2 = _crystalp2223a
| pattern_sh2 =_crystalp2223a
| pattern_so2 = _crystalp2223a
| leftarm2 = FFFFFF
| body2 = FFFFFF
| rightarm2 = FFFFFF
| shorts2 = FFFFFF
| socks2 = FFFFFF
| pattern_la3 = _crystalp2223t
| pattern_b3 = _crystalp2223t
| pattern_ra3 = _crystalp2223t
| pattern_sh3 = _crystalp2223t
| pattern_so3 = _crystalp2223t
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
}}

'''''Crystal Palace F.C.''''' ir [[Anglija]]s futbola klubs no [[Londona]]s dienvidiem, [[Kroidona]]s, pašlaik spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]].

Komanda ieguva 3. vietu agrākajā Pirmajā divīzijā (pašreizējā Premjerlīga) 1990.—1991. gada sezonā. 1990. gadā klubs sasniedza [[FA kauss|FA kausa]] finālu, kurā piekāpās ''[[Manchester United FC|Manchester United]]''.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|8|5||bez}}''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cpfc.co.uk/teams/first-team/|title=Crystal Palace FC - First-Team Squad 2019/20|website=www.cpfc.co.uk|access-date=2020-10-09}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|no=1|nat=ENG|name=[[Džeks Batlends]]|pos=GK}}
{{Fs player|no=2 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Džoels Vords]]}}
{{Fs player|no=3 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Tairiks Mičels]]}}
{{Fs player|no=4 |nat=SRB|pos=MF|name=[[Luka Milivojevičs]]|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|no=5 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Džeimss Tomkinss]]}}
{{Fs player|no=6 |nat=ENG|pos=DF|name=[[Marks Gehi]]}}
{{Fs player|no=7 |nat=FRA|pos=MF|name=[[Maikls Olise]]}}
{{Fs player|name=[[Džordans Ajū]]|nat=GHA|pos=FW|no=9}}
{{Fs player|no=10|nat=ENG|pos=MF|name=[[Ebereči Eze]]}}
{{Fs player|no=11|nat=CIV|pos=FW|name=[[Vilfrīds Zaha]]}}
{{Fs player|no=13|nat=ESP|pos=GK|name=[[Visente Gvaita]]}}
{{Fs player|no=14|nat=FRA|pos=FW|name=[[Žans Filips Mateta]]}}
{{Fs player|no=15|nat=GHA|pos=DF|name=[[Džefrijs Šlups]]}}
{{Fs player|no=16|nat=DEN|pos=DF|name=[[Joahims Andersens]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|no=17|nat=ENG|pos=DF|name=[[Natenjels Klains]]}}
{{Fs player|no=18|nat=SCO|pos=MF|name=[[Džeimss Makarturs]]}}
{{Fs player|name=[[Vills Hjūzs]]|pos=MF|no=19|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Kristians Benteke]]|pos=FW|no=20|nat=BEL}}
{{Fs player|name=[[Sems Džonstons]]|pos=GK|no=21|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Odsons Eduārs]]|pos=FW|no=22|nat=FRA}}
{{Fs player|name=[[Malkolms Ebiovei]]|pos=MF|no=23|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Kriss Ričardss]]|pos=DF|no=26|nat=USA}}
{{Fs player|name=[[Šeiks Dukurē]]|pos=MF|no=28|nat=MLI}}
{{Fs player|name=[[Neitans Fērgusons]]|pos=DF|no=36|nat=ENG}}
{{Fs player|no=44|nat=NED|pos=MF|name=[[Džairo Rīdevalds]]}}
{{Fs player|name=[[Lūks Plengs]]|pos=FW|no=48|nat=ENG}}
{{Fs player|no=49|nat=ENG|pos=MF|name=[[Džeseruns Raks-Sakji]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (2): 1978–79, 1993–94
** Vicečempioni (1): 1968–69
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (2): 1989–90, 2015–16

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā mājaslapa}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Crystal Palace F.C.| ]]</text>
      <sha1>dask9h9ug3d83f4dkqvwoq1mn073uod</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mairis Briedis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>208581</id>
    <revision>
      <id>3667233</id>
      <parentid>3666864</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:44:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>81.198.230.117</ip>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="33220" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Mairis Briedis
 |       piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 26px
 | piktogramma_1 saite = Bokss
 |          vārds_orig = 
 |              attēls = Mairis Briedis 2018.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{ddv|1985|1|13}}&lt;ref name=&quot;Latvijas Sports&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 |             dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}&lt;ref name=&quot;Latvijas Sports&quot;/&gt;
 |             mir_dat = 
 |            mir_viet = 
 |             tautība = [[latvieši|latvietis]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērvienība|cm=186}}
 |               svars = {{mērvienība|kg=91}}
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}}
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]&lt;ref name=&quot;Latvijas Sports&quot;/&gt;
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{LAT}}
 |        sporta veids = [[bokss]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 2009
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris =  Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)&lt;ref name=&quot;Pārums&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt;
 |         bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]&lt;ref name=&quot;Pārums&quot;/&gt;
 |               trenē = 
 |          karj cīņas = 28/1
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ PČ informācija ------&gt;
 |            PČ_saite = 
 |           pč_dalība = 
 |          pč_medaļas = 
 |         pč_lab sasn = 
&lt;!------ Karjeras statistika ------&gt;
 |      karj stat līga = 
 |         karj stat 1 = 
 |    karj stat 1_dati = 
 |         karj stat 2 = 
 |    karj stat 2_dati = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta)
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = 
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]] un 14. Latvijas Republikas Saeimas deputāta kandidāts. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums 2&quot;/&gt; Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}&lt;/ref&gt; M. Brieža lielisko boksa karjeru lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}&lt;/ref&gt;'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &amp;#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title=&quot;TV3 Group&quot; nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}&lt;/ref&gt; M. Briedis ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāv partiju &quot;[[Saskaņa]]&quot;. Brieža šā brīža politiskās darbības pārsvarā bijušas pašreizējās valdības un citu iestāžu (piemēram, &quot;Rīgas domes&quot;) lēmumu kritika sociālajos tīklos, lietojot tādus epitetus kā &quot;tiek iznīcināta mūsu valsts&quot;, &quot;cenšas sarīdīt mūs&quot;, &quot;kauns par tādu valdību&quot; u.c.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt; &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Dzīvesgājums ==
Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.&lt;ref name=&quot;Latvijas Sports&quot;/&gt; Briedis trenējās cīņu mākslu klubā &quot;BUDO centrs&quot; pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.&lt;ref name=&quot;Latvijas Sports&quot;/&gt;

2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju&lt;ref name=&quot;LETA&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}&lt;/ref&gt; bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}&lt;/ref&gt; Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi:

{{cquote
|Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu.
|author=Mairis Briedis
|source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: &quot;Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri&quot; |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar sievu Jūliju — trīs dēli.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: &quot;Mani var pārliecināt tikai sieva&quot; |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;

Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par &quot;[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]&quot; demontēšanu).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Boksa profesionāļa karjera ==
Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums&quot;/&gt; Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt; ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums 2&quot;/&gt;

2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]].

2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.&lt;ref&gt;{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}&lt;/ref&gt;

Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]].

Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma).

== Cīņas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; cellpadding=&quot;8&quot; cellspacing=&quot;0&quot; style=&quot;border-collapse: collapse; margin:0 auto;&quot;
| style=&quot;text-align:center;&quot; colspan=&quot;8&quot;|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti'''
|-  style=&quot;text-align:center; background:#e3e3e3;&quot;
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Rez.'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; width:60px&quot; |'''U—Z—N'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; width:150px&quot; |'''Pretinieks'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Tips'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Datums'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Vieta'''
|  style=&quot;border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes'''
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|28—1—0
|{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]]
|{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}}
|3
|16.10.2021
|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|27—1—0
|{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]]
|{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}}
|12
|27.09.2020
|{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}}
|{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|26—1—0
|{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]]
|{{small|TKO}}
|3 (12), {{small|0:27}}
|15.06.2019
|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|25—1—0
|{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]]
|{{small|UD}}
|12
|10.11.2018
|{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}}
|{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|24—1—0
|{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]]
|{{small|UD}}
|10
|21.07.2018
|{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}}
|
|-
|style=&quot;background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-no2&quot; |Zaudējums
|23—1—0
|{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]]
|{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}}
|12
|27.01.2018
|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|23—0—0
|{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]]
|{{small|UD}}
|12
|30.09.2017
|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|22—0—0
|{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]]
|{{small|UD}}
|12
|01.04.2017
|{{vieta|Vācija|Dortmunde}}
|{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|21—0—0
|{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]]
|{{small|TKO}}
|3 (8), {{small|2:36}}
|15.10.2016
|{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|20—0—0
|{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]]
|{{small|TKO}}
|9 (12), {{small|2:58}}
|14.05.2016
|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|19—0—0
|align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]]
|{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|18—0—0
|align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|17—0—0
|align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]]
|{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|16—0—0
|align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|15—0—0
|align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]]
|{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|14—0—0
|align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]]
|{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}}
|{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|13—0—0
|align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]]
|{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|12—0—0
|align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]]
|{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}}
|align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|11—0—0
|align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]]
|{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}}
|align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}}
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|10—0—0
|align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]]
|{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|9—0—0
|align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|8—0—0
|align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|7—0—0
|align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|6—0—0
|align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]]
|{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|5—0—0
|align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]]
|{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|4—0—0
|align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]]
|{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|3—0—0
|align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]]
|{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|2—0—0
|align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]]
|{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņicazdroja}}
|
|-
|style=&quot;background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;&quot; class=&quot;table-yes2&quot; |Uzvara
|1—0—0
|align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]]
|{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}}
|{{small|Brieža profesionālā debija}}
|}

== Karjera politikā ==
2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas &quot;[[Saskaņa]]&quot; kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|refs=

&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}&lt;/ref&gt;

&lt;ref name=&quot;Siliņš, Pārums 2&quot;&gt;{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt;
}}

== Ārējās saites ==
{{Sporta ārējās saites}}

{{Eiropas gada cilvēks Latvijā}}

{{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}}
[[Kategorija:1985. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Rīgā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas bokseri]]
[[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]]
[[Kategorija:Latvijas policisti]]
[[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]]</text>
      <sha1>70hj1rbu1bprocb2e3ualkjaxy04884</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Inčupe (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>211439</id>
    <revision>
      <id>3667126</id>
      <parentid>3664488</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:51:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3209" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|upi|Inčupe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Inčupe
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Inčupes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Inčupes pietura 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| atvērta             = 1971
| slēgta              = &lt;!-- tikai, ja tika slēgta --&gt;
| citi_nosaukumi      = 
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 13| lats  = 30.4968| latNS  = N
| longd = 24| longm = 23| longs = 52.7064| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (7 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 43
}}
'''Inčupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Inčupē pietur daļa vilcienu uz [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte|Skulti]]. Inčupi var uzskatīt arī par ceļa posteni, jo šeit notiek pāreja no vienceļa posma Lilaste—Inčupe uz divceļu posmu Inčupe—Saulkrasti, bet sadalošā pārmija pieder Saulkrastu stacijai.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/texts_files/2014%20tikla_parskats.pdf Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas Dzelzceļš]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Uz pieturu ved zemesceļš, kurš atzarojās no [[A1|A1 šosejas]].

No 2019. gada decembra tiks samazināts pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Inčupē.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No 2022. gada Inčupes pieturu paredzēts slēgt.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 4. oktobrī]&lt;/ref&gt; Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Inčupes stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Inčupes pietura 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Inčupē (3).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Inčupē (4).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Skultes virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]</text>
      <sha1>33zsgv3vk7winuf8rn2wn8w0xm45akq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667127</id>
      <parentid>3667126</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:53:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3230" xml:space="preserve">{{cita nozīme|dzelzceļa pieturu|upi|Inčupe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums           = Inčupe
| tips                = pieturas punkts
| attēls              = File:Inčupes stacija 2021.jpg
| attēla_apraksts     = Inčupes pietura 2021. gadā
| karte               = Latvijas dzelzceļi
| līnijā              = [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni—Skulte]]
| atvērta             = 1971
| slēgta              = &lt;!-- tikai, ja tika slēgta --&gt;
| citi_nosaukumi      = 
| stacijas_tips       = pasažieru
| arhitekts           = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas          = 2
| platformu_tips      = 
| sliežu_ceļi         = 2
| adrese              = 
| latd  = 57| latm  = 13| lats  = 30.4968| latNS  = N
| longd = 24| longm = 23| longs = 52.7064| longEW = E
| tuvākās_stacijas    = [[Saulkrasti (stacija)|Saulkrasti]] (5 km) &lt;br /&gt; [[Lilaste (stacija)|Lilaste]] (5 km)
| tuvākie_pp_un_cp    = [[Pabaži (stacija)|Pabaži]] (2 km) &lt;br /&gt; [[Ķīšupe (stacija)|Ķīšupe]] (7 km)
| attālums_līdz_Rīgai = 43
}}
'''Inčupe''' ir dzelzceļa pieturas punkts [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu pagasts|Saulkrastu pagastā]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Zemitāni-Skulte]]. Inčupē pietur daļa vilcienu uz [[Saulkrasti|Saulkrastiem]] un [[Skulte|Skulti]]. Inčupi var uzskatīt arī par ceļa posteni, jo šeit notiek pāreja no vienceļa posma Lilaste—Inčupe uz divceļu posmu Inčupe—Saulkrasti, bet sadalošā pārmija pieder Saulkrastu stacijai.&lt;ref&gt;[http://www.ldz.lv/texts_files/2014%20tikla_parskats.pdf Publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārskats 2014; VAS Latvijas Dzelzceļš]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; Uz pieturu ved zemesceļš, kurš atzarojās no [[Autoceļš A1 (Latvija)|A1 šosejas]].

No 2019. gada decembra tiks samazināts pasažieru vilcienu reisu skaits, kas pietur Inčupē.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_20092019.pdf#overlay-context=lv/jaunumi/sabiedrisk%25C4%2581-transporta-padomes-l%25C4%2593mumi Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 20.septembrī]{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt; No 2022. gada Inčupes pieturu paredzēts slēgt.&lt;ref&gt;[http://www.atd.lv/sites/default/files/STPLemumi_04102019.pdf Sabiedriskā transporta padomes lēmums Nr.1 2019.gada 4. oktobrī]&lt;/ref&gt; Pieturas punktā biļešu kase ir slēgta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}&lt;/ref&gt;

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;170px&quot; perrow=&quot;3&quot;&gt;
Attēls:Inčupes stacija.JPG|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Inčupes pietura 2010. gadā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Inčupē (3).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Rīgas virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
File:Sliežu ceļi Inčupē (4).jpg|&lt;center&gt;&lt;small&gt;Sliežu ceļi Skultes virzienā&lt;/small&gt;&lt;/center&gt;
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte}}

[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Zemitāni—Skulte stacijas un pieturas punkti]]
[[Kategorija:Saulkrastu novads]]</text>
      <sha1>oaf27j0tfbv9spvtbz7f0q9xe0xecvu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli</title>
    <ns>102</ns>
    <id>213943</id>
    <revision>
      <id>3667063</id>
      <parentid>3552947</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T03:01:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Kurzemes rajons */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6400" xml:space="preserve">Vikiprojekts, kura mērķis ir iegūt un apkopot visu Rīgas ielu attēlus.

Noteikumi
# Attēlu pievienošana notiek apakšlapās, ne šajā lapā. Šeit pievieno vienīgi saites uz apakšlapām.
# '''Pievienotajās bildēs ielai jābūt galvenajam objektam un skaidri saskatāmai.'''
# Pievienojot jaunu ielas attēlu apkaimei, par kuru apakšlapa nav izveidota, obligāti ir jāpievieno apakšlapas tabulā arī visu pārējo apkaimes ielu uzskaitījums.
# Daudzas ielas pieder pie vairākām apkaimēm. Šādā gadījumā attēls tiek pievienots pie tās apkaimes, kura attēlā ir redzama.

Īpaši vajadzīgi attēli: '''[[:Kategorija:Rīgas ielu raksti bez attēliem]]'''.

== Apkaimes ==
=== Kurzemes rajons ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Bolderāja]]''' || '''100%''' (49) || 49 || 66
|-
| '''[[/Daugavgrīva]]''' || '''100%''' (12) || 12 || 15
|- 
| '''[[/Dzirciems]]''' || '''100%''' (43) || 43 || 45
|- 
| '''[[/Iļģuciems]]''' || '''100%''' (31) || 31 || 33
|- 
| '''[[/Imanta]]''' || '''100%''' (79) || 79 || 87
|- 
| '''[[/Kleisti]]''' || '''100%''' (21) || 21 || 31
|- 
| '''[[/Ķīpsala]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 22
|-
| '''[[/Rītabuļļi]]''' || '''100%''' (15) || 15 || 19
|-
| '''[[/Spilve]]''' || '''100%''' (5) || 5 || 7
|-
| '''[[/Voleri]]''' || '''100%''' (5) || 5 || 7
|-
| '''[[/Zasulauks]]''' || '''100%''' (25) || 25 || 27
|-
|}

=== Zemgales priekšpilsēta ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Āgenskalns]]''' || '''100%''' (89) || 89 || 107
|-
| '''[[/Atgāzene]]''' || '''100%''' (14) || 14 || 14
|-
| '''[[/Beberbeķi]]''' || '''100%''' (14) || 14 || 20
|-
| '''[[/Bieriņi]]''' || '''100%''' (74) || 74 || 89
|-
| '''[[/Bišumuiža]]''' || '''100%''' (23) || 23 || 32
|-
| '''[[/Katlakalns]]''' || '''100%''' (4) || 4 || 4
|-
| '''[[/Mūkupurvs]]''' || '''100%''' (29) || 29 || 32
|-
| '''[[/Pleskodāle]]''' || '''100%''' (36) || 36 || 36
|-
| '''[[/Salas]]''' || '''100%''' (2) || 2 || 4
|-
| '''[[/Šampēteris]]''' || '''100%''' (19) || 19 || 21
|-
| '''[[/Torņakalns]]''' || '''100%''' (44) || 44 || 46
|-
| '''[[/Ziepniekkalns]]''' || '''100%''' (76) || 76 || 83
|-
| '''[[/Zolitūde]]''' || '''100%''' (39) || 39 || 39
|}

=== Ziemeļu rajons ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Čiekurkalns]]''' || '''100%''' (39) || 39 || 41
|-
| '''[[/Jaunciems]]''' || '''100%''' (23) || 23 || 27
|-
| '''[[/Kundziņsala]]''' || '''100%''' (26) || 26 || 27
|-
| '''[[/Mangaļsala]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 33
|-
| '''[[/Mežaparks]]''' || '''100%''' (52) || 52 || 54
|-
| '''[[/Mīlgrāvis]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 22
|-
| '''[[/Pētersala-Andrejsala]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 25
|-
| '''[[/Sarkandaugava]]''' || '''100%''' (38) || 38 || 43
|-
| '''[[/Trīsciems]]''' || '''100%''' (36) || 36 || 83
|-
| '''[[/Vecāķi]]''' || '''100%''' (37) || 37 || 44
|-
| '''[[/Vecdaugava]]''' || '''100%''' (16) || 16 || 17
|-
| '''[[/Vecmīlgrāvis]]''' || '''100%''' (44) || 44 || 46
|}

=== Vidzemes priekšpilsēta ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Berģi]]''' || '''100%''' (44) || 44 || 49
|-
| '''[[/Brasa]]''' || '''100%''' (33) || 33 || 34
|-
| '''[[/Brekši]]''' || '''100%''' (20) || 20 || 20
|-
| '''[[/Bukulti]]''' || '''100%''' (14) || 14 || 15
|-
| '''[[/Dreiliņi]]''' || '''100%''' (13) || 13 || 27
|-
| '''[[/Jugla]]''' || '''100%''' (68) || 68 || 79
|-
| '''[[/Mežciems]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 36
|-
| '''[[/Purvciems]]''' || '''100%''' (46) || 46 || 148
|-
| '''[[/Skanste]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 27
|-
| '''[[/Suži]]''' || '''100%''' (6) || 6 || 7
|-
| '''[[/Teika]]''' || '''100%''' (66) || 66 || 194
|}

=== Centra rajons ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Centrs]]''' || '''100%''' (78) || 78 || 108
|-
| '''[[/Vecrīga]]''' || '''100%''' (70) || 70 || 119
|-
|}

=== Latgales priekšpilsēta ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Apkaime !! data-sort-type=&quot;number&quot;| Ielas ar&lt;br/&gt;attēliem !! Kopā&lt;br/&gt;ielas !! Kopā&lt;br/&gt;attēli
|-
| '''[[/Avoti]]''' || '''100%''' (29) || 29 || 39
|-
| '''[[/Dārzciems]]''' || '''100%''' (51) || 51 || 58
|-
| '''[[/Dārziņi]]''' || '''100%''' (98) || 98 || 127
|-
| '''[[/Grīziņkalns]]''' || '''100%''' (23) || 23 || 60
|-
| '''[[/Ķengarags]]''' || '''100%''' (36) || 36 || 38
|-
| '''[[/Maskavas forštate]]''' || '''100%''' (77) || 77 || 99
|-
| '''[[/Pļavnieki]]''' || '''100%''' (22) || 22 || 41
|-
| '''[[/Rumbula]]''' || '''100%''' (18) || 18 || 19
|-
| '''[[/Šķirotava]]''' || '''100%''' (43) || 43 || 55
|}

== Aktīvākie ielu fotografētāji ==
Bilžu skaits vikiprojekta apakšlapās (''26.01.2022.'').
# [[Dalībnieks:GreenZeb|GreenZeb]] — 953
# [[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] — 710
# [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] &lt;small&gt;(Egīls Belševics)&lt;/small&gt; — 450
# [[Dalībnieks:Olgerts V|Olgerts V]] — 182
# [[Dalībnieks:Silraks|Silraks]] — 128
# [[Dalībnieks:Evita wiki|Evita]] — 77
# [[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] &lt;small&gt;(Jānis Vilniņš)&lt;/small&gt; — 66
# [[Dalībnieks:Laurijs|Laurijs]] &lt;small&gt;(Laurijs Svirskis)&lt;/small&gt; — 63
# [[Dalībnieks:Driver24|Driver24]] — 29
# [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] &lt;small&gt;(Edgars Košovojs)&lt;/small&gt; — 22
# [[Dalībnieks:Sula1|Sula1]] — 19
# [[Dalībnieks:Dezidor|Dezidor]] — 16
&lt;!-- topā iekļūst no 16 attēliem
# [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] &lt;small&gt;(Mārtiņš Bruņenieks)&lt;/small&gt; — 5
# [[Dalībnieks:Dzintarsable|Dzintarsable]] &lt;small&gt;(Dzintars Graudiņš)&lt;/small&gt; — 2 
# [[Dalībnieks:U Bardins|U Bardins]] — 1 --&gt;

&lt;!-- 
== Cita statistika ==
1.1	Kurzemes rajons
* 288 no 288 — 100%
1.2	Zemgales priekšpilsēta
* 446 no 446 — 100%
1.3	Ziemeļu rajons
* 345 no 345 — 100%
1.4	Vidzemes priekšpilsēta
* 320 no 320 — 100%
1.5	Centra rajons
* 147 no 147 — '''100%'''
1.6	Latgales priekšpilsēta
* 395 no 395 — 100%
KOPĀ
* 1951 no 1951 — 100%
 --&gt;
[[Kategorija:Vikiprojekti]]</text>
      <sha1>jze04dlrqw3iss38tit2enisafmqsm0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Viljams Dženingss Braians</title>
    <ns>0</ns>
    <id>242526</id>
    <revision>
      <id>3667189</id>
      <parentid>3655978</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:13:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apekribo</username>
        <id>48114</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2190" xml:space="preserve">{{Personas infokaste
|          vārds = Viljams Dženingss Braians
|     vārds_orig = ''William Jennings Bryan''
|         attēls = William Jennings Bryan.JPG
|     att_izmērs = 
|  att_nosaukums = 
|     dz_dat_alt = 
|        dz_gads = 1860
|     dz_mēnesis = 3
|       dz_diena = 19
|       dz_vieta = [[Salema, Ilinoisa|Salema]], [[Ilinoisa]], {{USA}}
|      m_dat_alt = 
|         m_gads = 1925
|      m_mēnesis = 7
|        m_diena = 26
|        m_vieta = [[Deitona]], [[Tenesī]], {{USA}}
|   dzīves_vieta = 
|      pilsonība = 
|        tautība = 
|   nodarbošanās = politiķis
|        dzimums = V
|         vecāki = 
|          brāļi = 
|          māsas = 
|   dzīvesbiedrs = 
|          bērni = 
|       paraksts = WJ Bryan Signature.svg
|       piezīmes = 
|    kategorijas = nē
|    citas daļas = 
}}

'''Viljams Dženingss Braians''' ({{val-en|William Jennings Bryan}}; dzimis {{dat|1860|3|19}}, miris {{dat|1925|7|26}}) bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] politiķis no [[ASV Demokrātiskā partija|Demokrātiskās partijas]]. Trīs reizes neveiksmīgi kandidēja ASV prezidenta vēlēšanās — 1896. un 1900. gadā, kad zaudēja [[Viljams Makinlijs|Viljamam Makinlijam]], un 1908. gadā, kad zaudēja [[Viljams Tāfts|Viljamam Tāftam]]. Divus termiņus bija [[ASV Pārstāvju palāta]]s loceklis no [[Nebraska]]s štata. Kad par ASV prezidentu 1913. gadā kļuva [[Vudro Vilsons]], tika iecelts par [[ASV Valsts sekretārs|ASV Valsts sekretāru]]. Amatā bija līdz 1915. gada jūnijam, kad demisionēja, jo neatbalstīja stingru politiku [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā.

Pēc pārliecības būdams stingrs [[kristietība|kristietis]], iestājās pret [[zelta standarts|zelta standartu]], bankām un dzelzceļa kompānijām. Atbalstīja [[prohibīcija|sauso likumu]], aktīvi cīnījās pret [[darvinisms|darvinisma]] mācīšanu skolās. Viens no izcilākajiem sava laika oratoriem.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Braians, Viljams Dženingss}}
[[Kategorija:1860. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1925. gadā mirušie]]
[[Kategorija:ASV valsts sekretāri]]</text>
      <sha1>nwhu5cmciqnt3oqf8o2x6vldmyioe95</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kauja pie Vorsklas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>259095</id>
    <revision>
      <id>3667239</id>
      <parentid>2929609</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:59:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Priekšvēsture */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7455" xml:space="preserve">{{Militāras sadursmes infokaste
|conflict=Kauja pie Vorsklas
|partof=[[Lietuvas dižkunigaitija]]s paplašināšanas kariem 
|image=[[Attēls:Facial Chronicle - b.11, p.421 - Battle at Vorskla.jpg|250px]]
|caption= Lietuvieši kreisajā pusē, tatāri labajā. Kaujas attēls no [[Ivans IV|Ivana IV]] personīgās hronikas (16. gs.)
|date= [[1399]]. gada [[12. augusts]]
|place= Vorsklas upes krastā [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabalā]]
|result=[[Zelta Orda]]s uzvara 
|combatant1={{plainlist|
* '''[[Lietuvas dižkunigaitija]]'''
* [[Podolija]]
* [[Moldova]]
}}
|combatant2={{plainlist|
* '''[[Zelta Orda]]'''
* [[Nogaju orda|nogajieši]]
}}
|commander1={{plainlist|
* [[Vītauts Dižais]]
* [[Tohtamišs]]
}}
|commander2={{plainlist|
* Timurs Kutlugs
* Edigejs
}}
|strength1=ap 38 000 
|strength2=ap 90 000
|casualties1=vismaz 19 000 nogalināti, tostarp 20 kņazi
|casualties2=nezināms skaits
}}
'''Kauja pie Vorsklas''' ({{val-lt|Vorsklos mūšis}}, {{val-uk|Битва на Ворсклі}}, {{val-tt|Vorskla yılğası buyındağı suğışta}}) notika [[1399]]. gada 12. augustā Romas pāvesta pasludinātā [[Ziemeļu krusta kari|krusta karagājiena]] laikā pret [[tatāri]]em. [[Zelta Orda]]s karaspēks sagrāva apvienoto [[Lietuvas dižkunigaitija]]s kņazu un viņu sabiedroto karaspēku.

Kauja notika pie [[Vorskla|Vorsklas]] upes ietekas [[Dņepra|Dņeprā]] vai arī uz ziemeļiem no [[Poltava]]s tagadējā Biļskas ciema apkārtnē [[Poltavas apgabals|Poltavas apgabalā]].

== Priekšvēsture ==
1378. gadā [[Tohtamišs]] (''Tuqtamış'') ar Samarkandas emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] (Timura) palīdzību uzsāka karu pret Zelta ordas austrumu daļas hanu Urusu un rietumu daļas emīru [[Mamajs|Mamaju]]. 1380. gadā viņš ieņēma galvaspilsētu [[Saraja|Saraju-Berki]] un pēc [[Kuļikovas kauja|Kuļikovas kaujas]] [[Krima|Krimā]] pilnīgi sakāva Mamaja karaspēku un tika ievēlēts par jauno Zelta Ordas hanu. Lai atjaunotu kontroli pār krievu kņazistēm, 1382. gada augustā hans Tohtamišs iebruka krievu zemēs. Ņižņijnovgorodas, Rjazaņas un Tveras kņazi apliecināja savu padevību Tohtamišam, bet Maskavas kņazs Dmitrijs devās uz [[Kostroma|Kostromu]] vākt karaspēku. [[Maskava|Maskavu]] aizstāvēja vienīgi tās garnizons un lietuvieši Aļgirda mazdēla Osteja vadībā, kurus Ordas karaspēks uzvarēja un izpostīja Maskavu un apkārtējās pilsētas. 1383. gadā hans Tohtamišs uzvarēja arī Lietuvas dižkunigaiti [[Jagailis|Jagaili]] kaujā pie [[Poltava]]s, kas piekrita maksāt Zelta Ordai meslus par viņam pakļautajam krievu zemēm.&lt;ref&gt; René Grousset. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, p.407&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://itaka.stv.ru/wiki/%D0%AF%D1%80%D0%BB%D1%8B%D0%BA_%D0%A2%D0%BE%D1%85%D1%82%D0%B0%D0%BC%D1%8B%D1%88_%D1%85%D0%B0%D0%BD%D0%B0_%D0%BA_%D0%AF%D0%B3%D0%B0%D0%B9%D0%BB%D1%83 Ярлык Тохтамыш хана к Ягайлу]{{Novecojusi saite}} (Hana Tohtamiša jarliks Jagailim senkrievu valodā)&lt;/ref&gt;

Pēc krievu zemju pakļaušanas hans Tohtamišs 1385. gadā iebruka arī viņa bijušajam sabiedrotajam emīram Tamerlanam pakļautajās Aizkaukāza zemēs. Tamerlana karaspēks sakāva Zelta Ordas karaspēku 1391. gada kaujā pie Kondurčes (tagadējais [[Samāras apgabals]]) un 1395. gadā pie [[Tereka]]s upes. Tamerlans nopostīja Ordas galvaspilsētu Saraju-Berki un [[Krima]]s ostas. Tohtamišs aizbēga pie Lietuvas dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta]], viņa vietā Tamerlans par Ordas hanu iecēla hana Urusa mazdēlu Timuru Kutlugu (''Timer Qotlığ'', valdīja 1395—1399). Tohatamišs apsolīja pakļauties Vītautam, ja viņš palīdzēs tam atgūt varu Zelta Ordā, un iegūt virsvaru pār tai pakļautajam krievu kņazistēm.&lt;ref&gt;{{cite book| title=A History of Russia |first=George |last=Vernadsky |url=http://books.google.com/books?id=FXvUZppjzhYC&amp;pg=PA75&amp;as_brr=3 |publisher=Yale University Press |year=1969 |isbn=0-300-00247-5 |page=75}}&lt;/ref&gt; Jau 1392. gadā Maskavas kņazs [[Vasīlijs II|Vasīlijs]] bija noslēdzis savienību ar Vītautu un apprecējis viņa meitu. 1398. gadā Vītauts ieņēma cietoksni pie Dņepras upes grīvas un paplašināja Lietuvas teritoriju līdz pat [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastei. 1399. gada maijā viņš [[Kijeva|Kijevā]] izsludināja krusta karu pret tatāriem, ko apstiprināja [[Romas pāvests]] [[Bonifācijs IX]].

== Norise ==
[[Attēls:VKL-1462-ru.png|thumb|300px|[[Lietuvas dižkunigaitija]]s paplašināšanās līdz 1462. gadam (ar punktētu līniju apzīmēts kazaku apdzīvotais &quot;Mežonīgais lauks&quot;, uz kura robežas atradās Poltava).]] 
1399. gada vasarā Kijevā sapulcējās liels karaspēks Vītauta vadībā, kas devās lejup gar Dņepras upi, tad pavērsās uz austrumiem un 5. augustā sastapās ar Zelta Odras karaspēku pie Vorsklas upes uz ziemeļiem no [[Poltava]]s. Hans Timurs Kutlugs ierosināja trīs dienu pamieru, lai sagatavotos kaujai. Šajā laikā ieradās emīra Edigeja papildspēki, bet Vītauts pavēlēja izveidot apļveida nocietinājumu no vezumiem, kura iekšpusē izvietoja lielgabalus uzbrūkošo tatāru jātnieku apšaudei. Kauja sakās 12. augustā ar divkauju, kurā lietuviešu bruņinieks uzveica hana murzu. Sākoties lielgabalu apšaudei, Zelta Ordas karaspēks tēloja atkāpšanos, lietuviešu karaspēks atstāja nocietinājumus un pārcēlās pāri upei, kur viņiem uzbruka [[Nogaju orda|nogajiešu]] kavalērija Edigeja vadībā un pilnīgi sakāva tos. Tohtamišs ar saviem jātniekiem cīņas laikā atstāja kaujas lauku. Liela daļa lietuviešu karavadoņu krita kaujā, ievainotajam Vītautam izdevās izglābties un nokļūt Kijevā.

== Sekas ==
Vītauts bija spiests uz laiku atteikties no cerībām kļūt par Lietuvas karali un meklēt savienību ar Polijas karali Jagaili. 1408. gadā Vītauts panāca izlīgumu ar Maskavas lielkņazu Vasīliju II par ietekmes sadali Novgorodas un Pleskavas valstīs.

Tohtamišs bēga uz [[Sibīrijas haniste|Sibīriju]], kur viņu 1405. gadā nogalināja hans Šadibeks. Tohtamiša dēls Džalaladins aizbēga pie Lietuvas dizkunigaiša Vītauta un 1410. gadā piedalījās [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], kur lietuvieši sekmīgi izmantoja no tatāriem aizgūto viltus atkāpšanās taktiku. 1408. gadā emīrs Edigejs iebruka krievu zemēs un Maskavas kņazs Vasīlijs no jauna bija spiests atzīt Zelta Ordas virsvaru un 1412. gadā samaksāt iekavētās nodevas. Ar dižkunigaiša Vītauta palīdzību Džalaladins kļuva par Zelta Ordas hanu (1412—1413). Emīrs Edigejs līdz savai nāvei 1419. gadā nostiprinājās Krimā, no kurienes uzbruka Tohtamiša pēctečiem un vairākas reizes padzina viņus no Sarajas, vietā ieliekot sev paklausīgus hanus.

== Skatīt arī ==
* [[Zelta Orda]]

== Literatūra ==
* Ivinskis Z. Lietuvos istorija iki Vytauto Didžiojo mirties. Vilnius: Mokslas, 1991. (lietuviski)
* Горелик М. Оружие Ворсклинской битвы. Цейхгауз. — № 3. 1993. (krieviski)
* Измайлов И. Битва на Ворскле. 1399. Звёздный час эмира Идегея... Цейхгауз. — № 3. 1993.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{coord|48|54|15|N|34|7|18|E|display=title}}

[[Kategorija:Lietuvas vēsture]]
[[Kategorija:Ukrainas vēsture]]
[[Kategorija:Kaujas ar Lietuvas dižkunigaitijas piedalīšanos]]
[[Kategorija:1399. gads]]</text>
      <sha1>6zi5tihhdsneutxjv4hlyp8igccdh4o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jurijs Daņilovičs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>266870</id>
    <revision>
      <id>3666887</id>
      <parentid>3594751</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:41:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3653" xml:space="preserve">{{Infobox royalty
| vārds               =Jurijs Daņilovičs
| vārds_orģ           = ''Юрий Данилович''
| attēls              =Jurij of Moscov.jpg
| amats               =[[Maskavas kņazs]]
| term_sākums         =	{{dat|1303|03|4|N}}
| term_beigas         = {{dat|1325|11|21|N}}
| priekštecis         =[[Daniils Aleksandrovičs]]
| pēctecis            =[[Ivans I Kaļita]]
| amats2               =[[Vladimiras lielkņazs]]
| term_sākums2         =[[1318]]. gads
| term_beigas2         =[[1322]]. gads
| priekštecis2         =[[Mihails Jaroslavičs]]
| pēctecis2            =[[Dmitrijs Mihailovičs]]
| amats3               =[[Novgorodas kņazs]]
| term_sākums3         =[[1322]]. gads
| term_beigas3         =[[1325]]. gads
| priekštecis3         =Afanasijs Daņilovičs
| pēctecis3            =[[Aleksandrs Mihailovičs]]
| dzim_dati           =[[1281]]. gads
| dzim_vieta          =
| dzīves_vieta        =
| mir_dati            ={{dat|1325|11|21}}
| mir_vieta           =[[Saraja|Jaunā Saraja]], [[Zelta Orda]]&lt;br/&gt;([[Ļeņinskas rajons]], [[Volgogradas apgabals]], {{RUS}})
| tēvs                =[[Daniils Aleksandrovičs]]
| māte                =
| dinastija           =[[Rurika dinastija]]
| dzīvesb             =no 1297. gada - Rostovas kņaza Konstantīna Borisoviča meita&lt;br /&gt;no 1317. gada - Zelta Ordas hana māsa Končaka
| bērni               =
| reliģija            =[[pareizticība]]
| apglabāts           =
| paraksts            =
| piezīmes            =
}}

'''Jurijs (Georgijs) Daņilovičs''' ({{val-ru|Ю́рий (Гео́ргий) Дани́лович}}; dzimis [[1281]]. gadā, miris {{dat|1325|11|21}}) bija [[Maskavas kņazs]] no 1303. līdz 1325. gadam, [[Vladimiras lielkņazs]] no 1318. līdz 1322. gadam un [[Novgorodas kņazs]] no 1322. līdz 1325. gadam.

Jurijs Daņilovičs bija pirmā [[Maskavas kņaziste|Maskavas kņaza]], [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandra Ņevska]] jaunākā dēla [[Daniils Aleksandovičs|Daniila Aleksandoviča]] (1261-1303) vecākais dēls. Pirms tam pārvaldot [[Perejaslava-Zeļeska|Perejaslavu]], pēc tēva nāves sāka valdīt Maskavā. Cīnījās par ietekmi ar [[Tvera]]s kņazu, no 1305. līdz 1318. gadam - [[Vladimiras lielkņazs|Vladimiras lielkņazu]] [[Mihails Jaroslavičs|Mihailu Jaroslaviču]]. 1318. gadā Jurijs Daņilovičs tika iecelts par Vladimiras liekņazu, kad [[Zelta Orda]]s hans [[Uzbekhans|Uzbeks]], izsauca Mihailu Jaroslaviču uz [[Saraja|Jauno Saraju]] un pavēlēja to sodīt ar nāvi. 1317. gadā apprecēja hana Uzbeka māsu Končaku.

1321. gadā Jurijs Daņilovičs nenodeva Tverā iekasētās nodevas Ordai, tapēc Uzbeks 1322. gadā par Vladimiras lielkņazu iecēla Tveras kņazu [[Dmitrijs Mihailovičs Bargās Acis|Dmitriju Bargās Acis]]. Jurijs Daņilovičs tikmēr devas uz [[Novgoroda|Novgorodu]], kur ieņēma kņaza troni. 1232. gadā viņs nodibināja [[Šliselburga|Orešekas]] cietoksni un noslēdza [[Orehovas miera līgums|Orehovas miera līgumu]] ar [[Zviedrija|Zviedriju]]. 1325. gadā Jurijs Daņilovičs ieradās Zelta Ordā, kur to strīdā nogalināja Dmitrijs Bargās Acis.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{kastes sākums}}
{{Rūrika dzimtas valdnieki}}
{{s-amati}}
{{Amatu secība | pirms = [[Mihails Jaroslavičs]] | virsraksts = [[Vladimiras lielkņazs]] | periods = 1318.-1322. | pēc = [[Dmitrijs Mihailovičs]]}}
{{kastes beigas}}

{{Krievija-aizmetnis}}
{{cilvēks-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Vladimiras lielkņazi]]
[[Kategorija:Maskavas kņazi]]
[[Kategorija:Rurika dinastija]]
[[Kategorija:1281. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1325. gadā mirušie]]</text>
      <sha1>o25u8ia5qhmwzswrchgvwlod5qgivfl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lietus cilvēks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>269455</id>
    <revision>
      <id>3666999</id>
      <parentid>3652338</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:20:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Berija Levinsona filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1830" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = &quot;Lietus cilvēks&quot;
| oriģinālnos = ''Rain Man''
| attēls = Rain Man poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = 
| režisors = [[Berijs Levinsons]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Dastins Hofmans]]
* [[Toms Krūzs]]
* [[Valērija Golino]]
| mūzika = [[Hanss Cimmers]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''Star Partners II, Ltd.''
* ''[[Barris Industries|Guber-Peters Company]]''
| izplatītājs = ''[[United Artists]]''
| izdošana = {{filmas datums|1988|12|16}}
| ilgums = 133 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = Angļu
| budžets = {{ASV dolārs|25 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|354 825 435}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Lietus cilvēks&quot;''' ({{val|en|Rain Man}}), arī '''&quot;Lietus vīrs&quot;''', ir 1988. gada amerikāņu drāma, kuras režisors ir [[Berijs Levinsons]].

Filma ir par [[japijs|japiju]], kas pēc sava tēva nāves uzzina, ka viņam ir ar [[autisms|autismu]] slims brālis, kam savukārt tēvs ir atstājis mantojumā visu naudu. Tajā galvenās lomas attēlo [[Dastins Hofmans]], [[Toms Krūzs]] un [[Valērija Golino]].

Filma saņēma pozitīvas atsauksmes, tika uzteikts Hofmana tēlojums un filmas scenārijs. &quot;Lietus cilvēks&quot; tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i astoņās nominācijās. Balva tika iegūta labākās filmas, labākā režisora, labākā aktiera (Hofmans) un labakā oriģinālscenārija kategorijā. Filma ieguva galveno balvu arī 39. [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā]].

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

[[Kategorija:1988. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Berija Levinsona filmas]]</text>
      <sha1>a1uvtikz4v5jwye5baxv1l93ckkwc1p</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667154</id>
      <parentid>3666999</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:43:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>izņemts &quot;tika&quot;.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1817" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = &quot;Lietus cilvēks&quot;
| oriģinālnos = ''Rain Man''
| attēls = Rain Man poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = 
| režisors = [[Berijs Levinsons]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Dastins Hofmans]]
* [[Toms Krūzs]]
* [[Valērija Golino]]
| mūzika = [[Hanss Cimmers]]
| operators = 
| montāža = 
| studija = * ''Star Partners II, Ltd.''
* ''[[Barris Industries|Guber-Peters Company]]''
| izplatītājs = ''[[United Artists]]''
| izdošana = {{filmas datums|1988|12|16}}
| ilgums = 133 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = Angļu
| budžets = {{ASV dolārs|25 miljoni}}
| ienākumi = {{ASV dolārs|354,8 miljoni}}
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}
'''&quot;Lietus cilvēks&quot;''' ({{val|en|Rain Man}}), arī '''&quot;Lietus vīrs&quot;''', ir 1988. gada ASV drāmas filma, kuras režisors ir [[Berijs Levinsons]].

Filma ir par [[japijs|japiju]], kas pēc sava tēva nāves uzzina, ka viņam ir ar [[autisms|autismu]] slims brālis, kam savukārt tēvs ir atstājis mantojumā visu naudu. Tajā galvenās lomas attēlo [[Dastins Hofmans]], [[Toms Krūzs]] un [[Valērija Golino]].

Filma saņēma pozitīvas atsauksmes, uzteikts Hofmana tēlojums un filmas scenārijs. &quot;Lietus cilvēks&quot; nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i astoņās nominācijās. Balva iegūta labākās filmas, labākā režisora, labākā aktiera (Hofmans) un labākā oriģinālscenārija kategorijā. Filma ieguva galveno balvu arī 39. [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls|Berlīnes starptautiskajā kinofestivālā]].

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{filma-aizmetnis}}
{{Labākā filma (Oskars)}}

[[Kategorija:1988. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinoakadēmijas balvas ieguvējas filmas]]
[[Kategorija:Berija Levinsona filmas]]</text>
      <sha1>k4bs08kjo6x8kdx544ckf9qtsz47ugb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Markus Riva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>273792</id>
    <revision>
      <id>3667073</id>
      <parentid>3666867</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T04:54:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>80.233.141.42</ip>
      </contributor>
      <comment>https://www.vipi.tv/vip/latvija/idn22831/vai-markus-riva-ir-ivetas-feldmanes-milakais/komentari/lpp0/</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4892" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = Markus Riva
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = Markus Riva на Europa Plus TV. Hit Non Stop в Витебске 2016.jpg
|         Att_izm = 
|          Ainava = 
|        Apraksts = Markus Riva 2016. gadā
|        Dz_vārds = Miķelis Ļaksa
|      Pseidonīms = Markus Riva
|          Dzimis = {{Dzimšanas datums un vecums|1986|10|2}}
|        Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Sabile|td=Latvija}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = popmūzika
|    Nodarbošanās = dziedātājs, producents
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 2009–pašlaik
|Izdevējkompānija = 
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = 
|         Dzimums = v
}}
'''Miķelis Ļaksa''' (dzimis {{dat|1986|10|2}}),&lt;ref name=&quot;riva&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://markusrivaofficial.com/2011/01/07/mister-saulstarins-jegors-jerohomovics-dienas-izklaide-23122010/|title=Mister Saulstariņš, Jegors Jerohomovičs – Dienas “Izklaide” /23/12/2010|publisher=Markusrivaofficial.com|accessdate={{dat|2015|2|22||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150419013243/http://markusrivaofficial.com/2011/01/07/mister-saulstarins-jegors-jerohomovics-dienas-izklaide-23122010/|archivedate={{dat|2015|04|19||bez}}}}&lt;/ref&gt; pazīstams kā '''Markus Riva''', ir [[latvieši|latviešu]] mūziķis, producents, modelis. Pabeidzis mācības [[Rīgas Doma kora skola|Rīgas Doma kora skolā]].&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt; Izdevis vairākus albumus, debijas studijas albums — &quot;Ticu&quot; (2009).&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt; Strādājis radiostacijā &quot;[[Capital FM]]&quot; par dīdžeju.&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt; Nodarbojas arī ar pasākumu vadīšanu un TV raidījumu vadīšanu.&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt;

Sacerējis mūziku dažādiem televīzijas raidījumiem.&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt; 2014. gadā piedalījies TV šovā &quot;Gribu pie Meladzes&quot;, kur sasniedzis superfinālu, tajā paliekot 2. vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/izklaide/popmuzika/melomanija/markus-riva-meladzes-sova-paliek-otraja-vieta.d?id=45258194|title=Markus Riva Meladzes šovā paliek otrajā vietā|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2015|2|22||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2017., 2018., 2019. un 2021. gadā vadījis [[TV3]] šovu &quot;[[X Faktors (Latvija)| X faktors Latvija]]&quot;. 2018. gadā piedalījies kibermobingā kopā ar ''drossinternets'' un ''bitelv'', pasākums notika DALP (Draudzīga aicinājuma Liepājas pilsētas) 5. vidusskolā. Viņš atzina savu homoseksualitāti un romānu ar Rīgas modes mākslinieku Mārtiņu Pūpoli.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vipi.tv/vip/latvija/idn22831/vai-markus-riva-ir-ivetas-feldmanes-milakais/|title=Vai Markus Riva ir Ivetas Feldmanes mīļākais?|website=Vipi.tv|access-date=2022-08-06|date=1970-01-01|language=lv}}&lt;/ref&gt; 

== Eirovīzija ==
Viņa sacerētās dziesmas tikušas vairākkārt izpildītas [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas]] Latvijas nacionālajā atlasē.&lt;ref name=&quot;riva&quot; /&gt; [[Dziesma 2014|2014. gada atlasē Eirovīzijai]] piedalījies ar dziesmu ''Lights On'', finālā ieņēmis 10. vietu. [[Supernova 2015|2015. gada atlasē Eirovīzijai]] piedalījās ar dziesmu ''Take Me Down''. Visos gados piedalījies [[LTV]] Eirovīzijas konkursa nacionālajā atlasē — konkursā [[Supernova (konkurss)|Supernova]], [[Supernova 2015|2015. gada]] un [[Supernova 2018|2018. gada]] konkursā iekļuvis finālā, [[Supernova 2016|2016. gadā]] tika izbalsots pusfinālā, bet [[Supernova 2017|2017. gadā]] tika izbalsots jau ceturtdaļfinālā. 2018. gadā finālā palicis 5. vietā. Markus Riva turpināja piedalīties Eirovīzijas atlasē arī 2019. gadā ar dziesmu ''You make me so crazy'' un ieguva 2. vietu. [[Supernova 2020|2020. gadā]] Markus Riva piedalījās Eirovīzijas atlasē ar dziesmu ''Impossible'', taču nekvalificējās finālam. 2021. gadā nenotika nacionālā atlase Eirovīzijai, savukārt [[Supernova 2022|2022. gadā]] Markus Riva piedalījās Eirovīzijas atlasē ar dziesmu ''If You're Gonna Love Me'', taču nekvalificējās finālam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/supernova/cinu-par-eiroviziju-turpina-10-dziesmas-markus-riva-atkal-netiek.d?id=54023500|title=Cīņu par 'Eirovīziju' turpina 10 dziesmas; Markus Riva atkal netiek|publisher=Delfi}}&lt;/ref&gt; Līdz šim Markus Riva ir piedalījies Eirovīzijas atlases konkursos 8 reizes, bet ne reizi nav uzvarējis.

== Diskogrāfija ==
{|class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot;
|-
! Gads
! Vāks
! Nosaukums
! Izdevējs
|-
| 2009
|
| &quot;[[Ticu]]&quot;
| ''[[Deeselecta]]''
|-
| 2018
|
| ''[[I CAN]]''
|
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{tviteris|markusriva}}


{{Latvijas cilvēks-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Riva, Markus}}

[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas mūziķi]]
[[Kategorija:Supernovas dalībnieki]]</text>
      <sha1>r9h2f3k9x2zxrlxxyvhosp97b8ue9i0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Vai tu zināji/Sagatave</title>
    <ns>10</ns>
    <id>286204</id>
    <revision>
      <id>3667064</id>
      <parentid>3666763</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T03:05:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bots: faktu pievienošana Sākumlapai</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10428" xml:space="preserve">{{#switch:{{{1|}}}
&lt;!--29. datums
--&gt;|29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]]}}
* ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par &quot;Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]&quot;{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]?
* ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''?
&lt;!--30. datums
--&gt;|30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus?
* ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs?
&lt;!--31. datums
--&gt;|31|0={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]]}}
* ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību?
* ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto &quot;Raptors&quot;]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo &quot;Raptors&quot; spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]?
* ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''&quot;[[Ar mīlestību no Krievijas]]&quot;''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā?
&lt;!--1. datums
--&gt;|1={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]]}}
* ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru?
* ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]?
* ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē?
&lt;!--2. datums
--&gt;|2={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]]}}
* ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]], un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu?
* ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos?
&lt;!--3. datums
--&gt;|3={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]]}}
* ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s?
* ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''&quot;[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]&quot;''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)?
&lt;!--4. datums
--&gt;|4={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti?
* ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles?
* ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu?
&lt;!--5. datums
--&gt;|5={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)&lt;/small&gt;}}?
* ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])?
* ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])?
&lt;!--6. datums
--&gt;|6={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]]}}
* ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}} ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols?
* ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s?
* ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds?
&lt;!--7. datums
--&gt;|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}}
* ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}&lt;small&gt;(attēlā)&lt;/small&gt;}}?
* ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]?
* ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras?
}}&lt;noinclude&gt;
{{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>eylawmur1pkhtp6set7l0npuqq9cymi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tas Latviešu Ļaužu Draugs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>286655</id>
    <revision>
      <id>3667140</id>
      <parentid>3110423</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:31:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6854" xml:space="preserve">{{Preses izdevuma infokaste
| title          = &quot;Tas Latviešu Ļaužu Draugs&quot;
| image_file     = Tas Latviešu Ļaužu Draugs.jpg
| image_size     = 
| image_caption  = 
| editor         = [[Hermanis Treijs]]
| staff_writer   = 
| frequency      = 
| category       = 
| company        = 
| firstdate      = 
| country        = [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s ([[Krievijas impērija]])
| language       = Latviešu
| website        = 
}}

'''„Tas Latviešu Ļaužu Draugs”''' (vecajā ortogrāfijā: ''Tas Latweeschu łauschu draugs'') bija no 1832. līdz 1846. gadam [[latviešu valoda|latviešu valodā]] iznākošs nedēļas laikraksts, ko izdeva [[Rīgas Svētā Jāņa baznīca|Rīgas Jāņa latviešu draudzes]] virsmācītājs [[Hermanis Treijs]] (1794–1849). No 1838. gada laikraksta nosaukums bija '''Tas Latviešu Draugs'''.

== Darbības uzsākšana ==
Kopš 1822. gada mācītājs [[Kārlis Frīdrihs Vatsons]] [[Jelgava|Jelgavā]] iespieda &quot;[[Latviešu Avīzes]]&quot;. 
1831. gada novembrī mācītājs Johans Hermanis Treijs izplatīja iespiestu lapiņu “Dievs palīdz, mīļi latvieši!”, kurā pavēstīja par jaunas nedēļas avīzes izdošanu. 
 
Pirmais laikraksta numurs iznāca 1832. gada 1. janvārī. Laikraksta redaktors H. Treijs rakstīja: “Laikam tu domā, ka latvieši iekš Vidzemes un Kurzemes pavisam nevar kļūt citā dzīves kārtā, nekā zemnieka un kalpa kārta. Tu pievilies, jo tāpat kā iekš visas pasaules tam, kas māk, tā arī iekš mūsu tēvu zemes ikvienam cilvēkam, kas ko labu ir mācījies un čakls uz darbiem, gods un maize nākas.” Avīzes pirmajā gadagājumā bija nodrukāts [[Ansis Leitāns|Anša Leitāna]] dzejolis “Tuvāku mīlestība”, tajā publicējās arī [[Ansis Līventāls]], [[Jānis Ruģēns]] un [[Ernests Dinsbergs]]. 
Laikrakstam iznāca pielikumi – gan patstāvīgie reliģiska satura un populārzinātniski, gan nelieli vienreizēji izdevumi par aktualitātēm – [[Rīgas rāte]]s paziņojums par jaunas krājkases dibināšanu, par Nabagu apgādāšanas komisiju Rīgas pilsētā u.tml.

== Saturs ==
Laikraksts informēja par jaunākajiem notikumiem gan pašu zemē, gan ārvalstīs. Vietējo ziņu, draudžu dzīves pārskatu veidošanā iesaistījās korespondenti no dažādām Latvijas vietām, to starpā arī daudzi latvieši – tautskolotāji, rakstveži vai pat vienkārši zemnieki. 
Iecienīts temats laikraksta slejās bija vēršanās pret zemnieku aizplūšanu uz pilsētām. Lauku dzīves idille atainota gan rakstos, gan literāru žanru darbos. Kādā publikācijā vecs zemnieks raksta savam dēlam vēstuli: “Kas tev dzina, dēls, atstāt godīgu zemnieku būšanu un uzņemt citu dzīves būšanu tāl no tēva un mātes un no visiem mīļiem radiem; tādu darbu, ko tu vēl neproti, tādu kārtu, kur jaunas un grūtākas kārdināšanas tev sagaida? Vai maizes tev še trūka?” Tēvs lūdz dēlu vairīties no kārdināšanām un atgriezties mājās. Iecienīts audzinošs temats bija arī vēršanās pret dzeršanu stāstā par atturības kustību “Mālukrodzinieka vēstule”, A. Līventāla dzejolī “Žūpu Bērtulis un sātības biedrs” un citos materiālos.
Pasaules notikumu pārstāstiem Treija laikraksts kā avotu izmantoja vācu presi. Notikumu aptvērums bija plašs: nelaimes gadījumi, ievērojami notikumi, nemieri un revolūcijas, zemestrīces un stipras vētras, slimības, sevišķi holera, kas plosījās daudzās Eiropas valstīs, un Ziemeļameriku skārusī un nedēļas laikā 33.000 cilvēku dzīvības nopļāvusī mēra epidēmija. Laikraksts nevairījās arī no tik Latvijas muižniekiem jūtīga temata kā vergu atbrīvošanās kustība Amerikā.
Netrūka avīzē ļaudīm tik nepieciešamo praktisko padomu. Te mācīts, “kā zemīte mīļa jāstrādā un jākopj, lai viņas augļi vairotos un zemnieku dzīvošana labumā ietu”, izskaidrotas deviņu lauku sistēmas priekšrocības, A. Leitāns “Darbu rullī” pa mēnešiem precīzi norāda uz darāmajiem darbiem. Avīze centās pievērst lauku ļaužu uzmanību retākām kultūrām, mācot kopt augļu dārzus, potēt augļu kokus, audzēt apiņus, kopt mežus, pazīt koku lietderību (raksts “Cik daudz tie koki lieti der, kas Vidzemes un Kurzemes mežos aug”). Izskaidrota arī “jauna derīga vīze lopus barot”. Stāstīts par veterināriju, biškopību, lauku saimniecības tehniku, citviet mācīts ar maijvaboļu palīdzību ārstēt traku vilku un suņu kodumus. Lielvārdes mācītājs D. G. Krons mācīja “taisīt kontraktus” un rakstīt vēstules. Bija izskaidroti baznīcas likumi.
Avīzei rūpēja lasītāju garīgais apvārsnis, tāpēc tika ievietoti populārzinātniski raksti par dabaszinātni un vēsturi. Durbes mācītājs F. Runclers iepazīstināja lasītājus ar kurmi, zirnekļiem, čūskām, krokodiliem, ziloņiem. Pēc “augsti mācītu vīru” (piemēram, K. Linneja) teorijām tika izskaidrots, kā rodas sniegs, cik tālu saule atrodas no zemes. Liepupes mācītājs A.G. Velligs 83 turpinājumos sagatavoja “Tās īsas ziņas par mūsu pasauli jeb zemi” (pasaules valstu ģeogrāfiju). Avīzē publicējās pirmā sieviešu dzimuma latviešu rakstītāja Steinbaumu Doroteja. Dialoga formā viņa uzrakstīja Latvijas vēsturi, kā arī publicēja savus dzejoļus.

== Aizliegšana ==
Laikraksta izdošana tika apturēta 1846. gadā sakarā ar tā vēršanos pret [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|latviešu pāreju pareizticībā]] rakstā “Tas vecs uzticams mācītājs Leišu zemē un viņa audzēknis Jānis”. Stāstā tēlots, ka [[Lietuva|Leišu zemi]] piemeklēja sūri bada gadi, [[Birži|Biržu]] luterāņu draudzē izplatījušās ziņas, ka poļu ķēniņš visus latviešus, kas pieņemšot ķēniņa ticību, apbalvošot ar zemes gabaliem. Gan vecais mācītājs brīdinājis tādām runām neticēt, gan to pašu tautiešiem lūdzis arī viņa audzēknis Jānis, taču latvieši viņos neklausījušies un bariem devušies uz Viļņu pierakstīties katoļticībā. Ļaudis gan savu ticību atmetuši, bet beigās dabūjuši pievilties, jo solītos labumus nav saņēmuši. Krievijas valdība saprata, ka stāsts vēršas pie latviešiem ar aicinājumu nepāriet pareizticībā, kas tolaik daudzās Vidzemes draudzēs norisinājās masveidā. Toreizējais ģenerālgubernators [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|J. Golovins]] avīzes iznākšanu apturēja un izrēķinājās ar tās redaktoru, izsūtot viņu uz Kauņu uz pieciem gadiem.&lt;ref&gt;[http://www.latvijasluteranis.lv/2012/09/27/pirma-rigas-kristiga-avize/ PIRMĀ RĪGAS KRISTĪGĀ AVĪZE] Lilija Limane &quot;Latvijas luterānis&quot;&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Bijušie Latvijā izdotie laikraksti]]
[[Kategorija:Bijušie laikraksti latviešu valodā]]</text>
      <sha1>nf1gh8ydqjdonum5wsq5i8zhr011t1b</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikiprojekts:Rīgas ielu attēli/Spilve</title>
    <ns>102</ns>
    <id>292075</id>
    <revision>
      <id>3667062</id>
      <parentid>3649562</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T03:01:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Pieliku pāris pieklājīgākā gadalaikā uzņemtus attēlus.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1692" xml:space="preserve">== Spilve ==
Visām 5 ielām ir pieejami attēli.
{| class=&quot;wikitable&quot;
|-
! Ielas nosaukums !! Attēls !! Nr.p.k. !! Uzņemšanas laiks !! Autors
|-
| [[Daugavgrīvas iela (Rīga)|Daugavgrīvas iela]] || [[Attēls:Daugavgrīvas iela Spilve, Rīga.jpg|250px]] || 1 || 2017-05-24 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Daugavgrīvas šoseja (Rīga)|Daugavgrīvas šoseja]] || [[Attēls:Daugavgrīvas šoseja.JPG|250px]] || 1 || 2015-07-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Dzirciema iela]] || [[Attēls:Dzirciema iela 2.JPG|250px]] || 1 || 2016-09-14 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Mazā Apakšgrāvja iela (Rīga)|Mazā Apakšgrāvja iela]] || [[Attēls:Mazā Apakšgrāvja iela.JPG|250px]] || 1 || 2012-12-21 || '''[[Lietotājs:GreenZeb|&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;G&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;reen&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;003300&quot;&gt;Z&lt;/font&gt;&lt;font color=&quot;006600&quot;&gt;eb&lt;/font&gt;]]'''
|-
| [[Mazā Apakšgrāvja iela (Rīga)|Mazā Apakšgrāvja iela]] || [[Attēls:Street Mazā Apakšgrāvja iela near station Bolderāja 2.jpg|250px]] || 2 || 2022-08-05 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Mazā Apakšgrāvja iela (Rīga)|Mazā Apakšgrāvja iela]] || [[Attēls:Street Mazā Apakšgrāvja iela near station Bolderāja.jpg|250px]] || 3 || 2022-08-05 || [[Dalībnieks:Egilus|Egīls Belševics]]
|-
| [[Podraga iela (Rīga)|Podraga iela]] || [[File:Podraga iela.jpg|250px]] || 1 || 2021-08-08 || [[Lietotājs:Titāns|Titāns]]
|-
|}</text>
      <sha1>qb3ou30ex65ae1p9zs7gs4a0jv9cwsf</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>AFC Bournemouth</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293005</id>
    <revision>
      <id>3666901</id>
      <parentid>3648082</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:23:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandas sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5491" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #000000
| bg_color = #FF0000
| nos = ''AFC Bournemouth''
| logo = [[Attēls:AFC Bournemouth Logo.png|150px]]
| pilns = Association Football Club Bournemouth
| iesauka = ''The Cherries (ķirši), Boscombe''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Bornmuta}}
| dib = 1890
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| stad = ''[[Dean Court]]''
| ietilp = 11 464
| prez = {{flaga|Anglija}} Džefs Mostins
| tren = {{flaga|Anglija}} [[Skots Pārkers]]
| pattern_la1 = _bournemouth1920h
| pattern_b1 = _bournemouth1920h
| pattern_ra1 = _bournemouth1920h
| pattern_sh1 = _bournemouth1920h
| pattern_so1 = _afcb201920h
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _bournemouth1920a
| pattern_b2 = _bournemouth1920a
| pattern_ra2 = _bournemouth1920a
| pattern_sh2 = _bournemouth1920a
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 000055
| body2 = 000055
| rightarm2 = 000055
| shorts2 = 000055
| socks2 = 000055
| pattern_la3=_bournemouth1920t
| pattern_b3=_bournemouth1920t
| pattern_ra3=_bournemouth1920t
| pattern_sh3=_bournemouth1920t
| pattern_so3=_bournemouth1920t
| leftarm3=BFFF00
| body3=BFFF00
| rightarm3=BFFF00
| shorts3=020031
| socks3=BFFF00
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]
| sez = 2021.—2022.
| poz = 2. vieta ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' {{increase}}
}}

'''''A.F.C. Bournemouth''''' ir [[Anglija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]] no  [[Bornmuta]]s [[Dorseta]]s grāfistē. Klubs ir dibināts 1890. gadā kā ''Boscombe St. John's Institute FC'', reformēts 1899. gadā, iegūstot nosaukumu ''Boscombe F.C''. Pašreizējais nosaukums klubam ir kopš 1972. gada. 2014.—2015. gada sezonā komanda uzvarēja [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]] (Anglijas futbola 2. līmenis) un pirmoreiz kluba vēsturē iekļuva [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Dean Court]]'' stadionā (sponsorēšanas līguma dēļ oficiālais nosaukums ''Vitality Stadium''), kur ir 11 464 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf |title=2015/16 Premier League Handbook |website=premierleague.com |accessdate=2015-09-10 |archive-date=2015-09-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf |date=2015-09-06 }}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|8|5||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/127/Bournemouth/squad|title=AFC Bournemouth Squad Information 2019/2020 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2019-08-09|language=en}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Marks Treverss]]|nat=IRL|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Raiens Frederikss]]|nat=ENG|pos=DF|no=2|}}
{{Fs player|name=[[Lūiss Kuks]]|nat=ENG|pos=DF|no=4}}
{{Fs player|no=5|pos=DF|nat=ENG|name=[[Loids Kellijs]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Kriss Mefams]]|nat=WAL|no=6|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Deivids Brukss]]|pos=MF|no=7|nat=WAL}}
{{Fs player|name=[[Džefersons Lerma]]|pos=MF|no=8|nat=COL}}
{{Fs player|no=9|name=[[Dominiks Solanke]]|pos=FW|nat=ENG}}
{{Fs player|no=10|name=[[Raiens Kristijs]]|pos=MF|nat=SCO}}
{{Fs player|name=[[Emiliano Markondess]]|no=11|pos=MF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Džo Rotvels]]|pos=MF|no=14|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Ādams Smits (futbolists)|Ādams Smits]]|pos=DF|no=15|nat=ENG}}
{{Fs player|no=16|pos=MF|nat=ENG|name=[[Markuss Travenjē]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Džeks Steisijs]]|nat=ENG|pos=DF|no=17}}
{{Fs player|name=[[Džamals Lovs]]|nat=JAM|pos=FW|no=18}}
{{Fs player|name=[[Džuniors Stanislass]]|nat=ENG|pos=MF|no=19}}
{{Fs player|no=20|pos=FW|nat=SCO|name=[[Siriki Dembele]]}}
{{Fs player|name=[[Kīfers Mūrs]]|nat=WAL|no=21|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Bens Pīrsons]]|nat=ENG|pos=MF|no=22}}
{{Fs player|name=[[Džeimss Hills]]|nat=ENG|pos=DF|no=23}}
{{Fs player|name=[[Filips Billings]]|pos=MF|no=29|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Džeidons Entonijs]]|pos=FW|no=32|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Džordans Zemura]]|nat=ZIM|no=33|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Kristians Seidī]]|pos=FW|no=38|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Sems Saridžs]]|pos=GK|no=40|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Vills Deniss]]|pos=MF|no=53|nat=IRE}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (1): 2014–15
** 2. vieta (1): 2021–22
* '''Anglijas futbola 3. līmenis''' (tagad — ''League One'')
** Uzvarētāji (1): 1986–87
** 2. vieta (2): 1947–48, 2012–13

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.afcb.premiumtv.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20021205084731/http://www.afcb.premiumtv.co.uk/ |date={{dat|2002|12|05||bez}} }}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:A.F.C. Bournemouth]]</text>
      <sha1>i3m5tpemb24d47lvhz4ocs4ogb2yona</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666906</id>
      <parentid>3666901</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:42:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5403" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #000000
| bg_color = #FF0000
| nos = ''AFC Bournemouth''
| logo = [[Attēls:AFC Bournemouth Logo.png|150px]]
| pilns = Association Football Club Bournemouth
| iesauka = ''The Cherries (ķirši), Boscombe''
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Bornmuta}}
| dib = 1890
| dib_mēn = 
| dib_dat = 
| stad = ''[[Dean Court]]''
| ietilp = 11 464
| prez = {{flaga|Anglija}} Džefs Mostins
| tren = {{flaga|Anglija}} [[Skots Pārkers]]
| pattern_la1 = _bournemouth2223h
| pattern_b1 = _bournemouth2223h
| pattern_ra1 = _bournemouth2223h
| pattern_sh1 = _bournemouth2223h
| pattern_so1 = _bournemouth2223hl
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = 
| pattern_b2 = 
| pattern_ra2 = 
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = 
| body2 = 
| rightarm2 = 
| shorts2 = 
| socks2 = 
| pattern_la3 = _bournemouth2223t
| pattern_b3 = _bournemouth2223t
| pattern_ra3 = _bournemouth2223t
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = _bournemouth2223tl
| leftarm3 = 000000
| body3 = 000000
| rightarm3 = 000000
| shorts3 = 000000
| socks3 = 000000
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]
| sez = 2021.—2022.
| poz = 2. vieta ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' {{increase}}
}}

'''''A.F.C. Bournemouth''''' ir [[Anglija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]] no  [[Bornmuta]]s [[Dorseta]]s grāfistē. Klubs ir dibināts 1890. gadā kā ''Boscombe St. John's Institute FC'', reformēts 1899. gadā, iegūstot nosaukumu ''Boscombe F.C''. Pašreizējais nosaukums klubam ir kopš 1972. gada. 2014.—2015. gada sezonā komanda uzvarēja [[Anglijas futbola čempionāts|Anglijas čempionātā]] (Anglijas futbola 2. līmenis) un pirmoreiz kluba vēsturē iekļuva [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Dean Court]]'' stadionā (sponsorēšanas līguma dēļ oficiālais nosaukums ''Vitality Stadium''), kur ir 11 464 skatītāju vietas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf |title=2015/16 Premier League Handbook |website=premierleague.com |accessdate=2015-09-10 |archive-date=2015-09-06 |archive-url=https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150906045556/http://www.premierleague.com/content/dam/premierleague/site-content/News/publications/handbooks/premier-league-handbook-2015-16.pdf |date=2015-09-06 }}&lt;/ref&gt;

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|8|5||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/clubs/127/Bournemouth/squad|title=AFC Bournemouth Squad Information 2019/2020 {{!}} Premier League|website=www.premierleague.com|access-date=2019-08-09|language=en}}&lt;/ref&gt;
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Marks Treverss]]|nat=IRL|no=1|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Raiens Frederikss]]|nat=ENG|pos=DF|no=2|}}
{{Fs player|name=[[Lūiss Kuks]]|nat=ENG|pos=DF|no=4}}
{{Fs player|no=5|pos=DF|nat=ENG|name=[[Loids Kellijs]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Kriss Mefams]]|nat=WAL|no=6|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Deivids Brukss]]|pos=MF|no=7|nat=WAL}}
{{Fs player|name=[[Džefersons Lerma]]|pos=MF|no=8|nat=COL}}
{{Fs player|no=9|name=[[Dominiks Solanke]]|pos=FW|nat=ENG}}
{{Fs player|no=10|name=[[Raiens Kristijs]]|pos=MF|nat=SCO}}
{{Fs player|name=[[Emiliano Markondess]]|no=11|pos=MF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Džo Rotvels]]|pos=MF|no=14|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Ādams Smits (futbolists)|Ādams Smits]]|pos=DF|no=15|nat=ENG}}
{{Fs player|no=16|pos=MF|nat=ENG|name=[[Markuss Travenjē]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Džeks Steisijs]]|nat=ENG|pos=DF|no=17}}
{{Fs player|name=[[Džamals Lovs]]|nat=JAM|pos=FW|no=18}}
{{Fs player|name=[[Džuniors Stanislass]]|nat=ENG|pos=MF|no=19}}
{{Fs player|no=20|pos=FW|nat=SCO|name=[[Siriki Dembele]]}}
{{Fs player|name=[[Kīfers Mūrs]]|nat=WAL|no=21|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Bens Pīrsons]]|nat=ENG|pos=MF|no=22}}
{{Fs player|name=[[Džeimss Hills]]|nat=ENG|pos=DF|no=23}}
{{Fs player|name=[[Filips Billings]]|pos=MF|no=29|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Džeidons Entonijs]]|pos=FW|no=32|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Džordans Zemura]]|nat=ZIM|no=33|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Kristians Seidī]]|pos=FW|no=38|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Sems Saridžs]]|pos=GK|no=40|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Vills Deniss]]|pos=MF|no=53|nat=IRE}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (1): 2014–15
** 2. vieta (1): 2021–22
* '''Anglijas futbola 3. līmenis''' (tagad — ''League One'')
** Uzvarētāji (1): 1986–87
** 2. vieta (2): 1947–48, 2012–13

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.afcb.premiumtv.co.uk/ Oficiālā kluba vietne] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20021205084731/http://www.afcb.premiumtv.co.uk/ |date={{dat|2002|12|05||bez}} }}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:A.F.C. Bournemouth]]</text>
      <sha1>nlabu41z5jmsv6onuwe4lfhx8onajtl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Leicester City FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>293015</id>
    <revision>
      <id>3666963</id>
      <parentid>3624291</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:14:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6317" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color   = #0152A1
| nos          = ''Leicester City''
| logo         = [[Attēls:Leicester City FC Logo.svg|175px]]
| pilns        = ''Leicester City Football Club''
| iesauka      = ''The Foxes (lapsas)''
| pilsēta      = {{Vieta|Anglija|Lestera}}
| dib          = 1884
| dib_mēn      = 
| dib_dat      = 
| stad         = ''[[King Power Stadium]]''
| ietilp       = 32 262
| prez         = {{flaga|Taizeme}} Aijavats Šrivadanaprabha
| tren         = {{flaga|Ziemeļīrija}} [[Brendans Rodžerss]]
| līga         = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez          = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz          = 8. vieta
| pattern_la1 = _leicester2223h
| pattern_b1 = _leicester2223h
| pattern_ra1 = _leicester2223h
| pattern_sh1 = _adidaswhite
| pattern_so1 = _3_stripes_white
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = 0000FF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = 0000FF
| socks1 = 0000FF
| pattern_la2 = _leicester2122a
| pattern_b2 = _leicester2122a
| pattern_ra2 = _leicester2122a
| pattern_sh2 = _leicester2122a
| pattern_so2 = _leicester2122a
| leftarm2 = D6F3F1
| body2 = D6F3F1
| rightarm2 = D6F3F1
| shorts2 = 2B3A5B
| socks2 = D6F3F1
| pattern_la3 = _leicester2122t
| pattern_b3 = _leicester2122t
| pattern_ra3 = _leicester2122t
| pattern_sh3 = _leicester2122t
| pattern_so3 = _leicester2122t
| leftarm3 = 667378
| body3 = 667378
| rightarm3 = 667378
| shorts3 = 000000
| socks3 = FB7ABE
}}

'''''Leicester City Football Club''''' ir [[Anglija]]s [[futbola komanda|futbola klubs]] no [[Lestera]]s. Klubs ir dibināts 1884. gadā kā ''Leicester Fosse'', pašreizējais nosaukums klubam ir kopš 1919. gada. Komanda spēlē [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]], mājas spēles aizvada ''[[King Power Stadium|King Power]]'' stadionā, kur ir 32 262 skatītāju vietas. Komanda uzvarēja [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2015.—2016. gada Anglijas Premjerlīgas sezonā]]. Pirms tam ''Leicester City'' lielākais panākums bija 2. vieta Anglijas futbola līgas Pirmajā divīzijā, kas tolaik bija Anglijas futbola augstākā līga, 1928.—1929. gada sezonā. 2021. gadā kluba futbolisti izcīnīja [[FA kauss|FA kausu]].

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|8|5||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://https/%3A%2F%2Fwww.lcfc.com%2Fteams%2Ffirst-team|title=LCFC First Team Players I Leicester City|website=https|access-date=2020-10-09|language=en}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player | no= 2 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Džeims Džastins]]}}
{{Fs player | no= 3 | nat=MLI | pos=DF | name=[[Veslijs Fofana]]}}
{{Fs player | no= 4 | nat=TUR | pos=DF | name=[[Čaglars Sejindži]]}}
{{Fs player | no= 5 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Raiens Bertrands]]}}
{{fs player | no= 6 | nat=NIR | pos=DF | name=[[Džonijs Evanss]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player | no= 7 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Hārvijs Bārnss]]}}
{{Fs player | no= 8 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Juri Tīlemanss]]}}
{{Fs player | no= 9 | nat=ENG | pos=FW | name=[[Džeimijs Vārdijs]]}}
{{Fs player | no=10 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Džeimss Medisons (futbolists)|Džeimss Medisons]]}}
{{Fs player | no=11 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Marks Olbraitons]]}}
{{Fs player | no=12 | nat=WAL | pos=GK | name=[[Denijs Vords]]}}
{{Fs player | no=14 | nat=NGA | pos=FW | name=[[Keleči Iheanačo]]}}
{{Fs player | no=17 | nat=ESP | pos=FW | name=[[Ajoze Peress]]}}
{{Fs mid}}
{{Fs player | no=18 | nat=GHA | pos=MF | name=[[Denjels Amartijs]]}}
{{Fs player | no=20 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Hamza Čaudrī]]}}
{{Fs player | no=21 | nat=POR | pos=DF | name=[[Rikardu Pereira]]}}
{{Fs player | no=22 | nat=ENG | pos=MF | name=[[Kīrnans Devsberī-Hols]]}}
{{Fs player | no=23 | nat=DEN | pos=DF | name=[[Janiks Vestergārds]]}}
{{Fs player | no=24 | nat=SEN | pos=MF | name=[[Nampalī Mendī]]}}
{{Fs player | no=25 | nat=NGR | pos=MF | name=[[Vilfreds Ndidi]]}}
{{Fs player | no=26 | nat=BEL | pos=MF | name=[[Deniss Praets]]}}
{{Fs player | no=27 | nat=BEL | pos=DF | name=[[Timotijs Kastaņs]]}}
{{Fs player | no=29 | nat=ZAM | pos=FW | name=[[Patsons Daka]]}}
{{Fs player | no=31 | nat=DEN | pos=GK | name=[[Daniels Iversens]]}}
{{Fs player | no=33 | nat=ENG | pos=DF | name=[[Lūks Tomass]]}}
{{Fs player | no=42 | nat=FRA | pos=MF | name=[[Bubakarī Sumarē]]}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola augstākais līmenis''' (līdz 1992. gadam '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]''')
** Čempioni (1): 2015–16
** Vicečempioni (1): 1928–29
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempioni (7): 1924–25, 1936–37, 1953–54, 1956–57, 1970–71, 1979–80, 2013–14 
** Vicečempioni (2): 1907–08, 2002–03
* '''Anglijas futbola 3. līmenis''' (tagad — ''League One'')
** Uzvarētāji (1): 2008–09
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 2020–21
** Finālisti (4): 1948–49, 1960–61, 1962–63, 1968–69
* '''[[Anglijas Līgas kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engleagcuphist.html |title=England - Football League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (3): 1963–64, 1996–97, 1999–2000 
** Finālisti (2):  1964–65, 1998–99 
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1971

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{oficiālā mājaslapa|http://www.lcfc.com}}

{{futbols-aizmetnis}}

{{Anglijas Premjerlīga}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Leicester City F.C.]]</text>
      <sha1>pvds12m4ibt0f771tpxxsj1kpyxn8ih</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Laimens Frenks Baums</title>
    <ns>0</ns>
    <id>325987</id>
    <revision>
      <id>3667187</id>
      <parentid>3588481</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:10:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Apekribo</username>
        <id>48114</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3945" xml:space="preserve">{{Rakstnieka infokaste
|            platums = 
|              vārds = Laimens Frenks Baums
|         vārds_orig = ''L. Frank Baum''
|             attēls = L. Frank Baum (1911).jpg
|         att_izmērs = 210px
|      att_nosaukums = Baums 1911. gadā
|         dz_dat_alt = 
|            dz_gads = 1856
|         dz_mēnesis = 5
|           dz_diena = 15
|           dz_vieta = [[Ņujorka]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|          m_dat_alt = 
|             m_gads = 1919
|          m_mēnesis = 5
|            m_diena = 6
|            m_vieta = [[Holivuda (Losandželosa)|Holivuda]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]
|       dzīves_vieta = 
|          pilsonība = 
|            tautība = [[amerikāņi (nācija)|amerikānis]]
|            dzimums = V
|             vecāki = Sintija Anna&lt;br&gt;Benjamins Vards Baums
|              brāļi = 
|              māsas = 
|       dzīvesbiedrs = Made Gaga Bauma&lt;br&gt;(1882–1919)
|              bērni = Frenks Džoslins Baums&lt;br&gt;Roberts Stantons Baums&lt;br&gt;Harijs Nils Baums&lt;br&gt;Kenets Gags Baums
|           paraksts = L Frank Baum Signature.svg
|         pseidonīms = ''George Brooks, Louis F. Baum, Laura Bancroft, Suzanne Metcalf, Capt. Hugh Fitzgerald, Schuyler Staunton, Edith Van Dyne, Floyd Akers, John Estes Cooke''
|       nodarbošanās = Rakstnieks, aktieris, filmu producents
| rakstīšanas valoda = [[angļu valoda|angļu]]
|            periods = 
|              žanri = īsie stāsti, [[fantāzijas literatūra]]
|             temati = 
|       lit virzieni = 
|   slavenākie darbi = &quot;[[Oza zemes burvis]]&quot;
|        ietekmējies = 
|         ietekmējis = 
|         alma_mater = 
|        apbalvojumi = 
|           piezīmes = 
|        kategorijas = 
}}
'''Laimens Frenks Brauns''', arī '''L. Frenks Baums''' (dzimis {{dat|1856|5|15}}, miris {{dat|1919|5|6}}), bija [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] rakstnieks, kurš rakstīja bērnu literatūru un [[Romāns|romānus]]. Viņa pazīstamākais darbs ir &quot;[[Brīnumainais burvis no Oza zemes]]&quot;. Kopumā rakstnieks sarakstījis 13 romānu sērijas, 83 īsos stāstus un vairāk nekā 200 poēmu.

Viņš ir dzimis 1856. gadā [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[metodisms|metodistu]] ģimenē. Rakstniekam ir [[Vācieši|vācu]] un [[Īri|īru]] saknes. Laimens piedzima kā septītais bērns no deviņiem.&lt;ref name=&quot;google&quot;&gt;{{Grāmatas atsauce|title=The Wonderful World of Oz: The Wizard of Oz, The Emerald City of Oz, Glinda of Oz|author1=Baum, L.F.|author2=Zipes, J.|author3=Denslow, W.W.|date=1998|publisher=Penguin Publishing Group|isbn=9781440674358|url=https://books.google.ca/books?id=bVlPdbOSB6AC|accessdate=May 27, 2015}}&lt;/ref&gt; Rakstnieka tēvabrāli sauca Laimens, tādēļ viņam šis vārds nepatika un viņš lietoja vārdu Frenks.&lt;ref&gt;Hearn, Introduction, ''The Annotated Wizard of Oz'', p. xv n. 3.&lt;/ref&gt;

Benjamins Baums strādājis [[degviela]]s biznesā. Ģimenes māja 1950. gados nodegusi, tās vietā tika ierīkots [[Skeitbordings|skeitborda]] laukums. Rakstnieks divus gadus mācījies militārajā skolā. Ar rakstniecību Baums sāka nodarboties agrā bērnībā, jo tēvs viņam nopirka rakstāmmašīnu.

Rakstnieks miris {{dat|1919|5|6}}. Viņa darbus, kā, piemēram, par Oza zemi, pēc rakstnieka nāves turpinājuši citi autori, pazīstamākā autore — Rūta Plamlija Tompsone.&lt;ref name=&quot;RuthPlumlyThompson&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://pabook.libraries.psu.edu/palitmap/bios/Thompson__Ruth_Plumly.html|title=Ruth Plumly Thompson|work=psu.edu|access-date={{dat|2013|05|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20130501121254/http://pabook.libraries.psu.edu/palitmap/bios/Thompson__Ruth_Plumly.html|archivedate={{dat|2013|05|01||bez}}}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Baums, Laimens Frenks}}
[[Kategorija:Rakstnieki]]
[[Kategorija:1856. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1919. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Angļu valodā rakstošie]]</text>
      <sha1>sh1j39pa7esiyzquw0nby1txddiw4qs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Aktuāls notikums sākumlapā/Skatītākie raksti</title>
    <ns>10</ns>
    <id>326752</id>
    <revision>
      <id>3667066</id>
      <parentid>3666765</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T03:05:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Edgars2007</username>
        <id>9590</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="617" xml:space="preserve">{{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Maksims Galkins]]''|
''[[Ukraina]]''|
''[[Krievija]]''|
''[[Radio Brīvā Eiropa]]''|
''[[Padomju Savienība]]''|
''[[Edgars Kramiņš]]''|
''[[Daugava]]''|
''[[Alla Pugačova]]''}}&lt;noinclude&gt;{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/05 šiem datiem] (kategoriju &quot;Krievija&quot; un &quot;Ukraina&quot; raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti:
* [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
}}
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>92ic8i0jmguky7r680oel8axw5xwasu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>328922</id>
    <revision>
      <id>3667261</id>
      <parentid>3634557</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:48:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Treneri un kapteiņi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13313" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezona v2
| nosaukums        = 2016.—2017. gada&lt;br /&gt;Anglijas Premjerlīgas sezona
| logo             = 
| pikseļi          = 
| apraksts         = 
| liga             = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]
| sezona           = 2016.—2017.
| valsts           = {{ENG}}
| uzvar            = ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]''&lt;br /&gt;5. Premjerlīgas tituls&lt;br /&gt;6. Anglijas čempionu tituls
| komandas         = 20
| pazem            = ''[[Hull City A.F.C.|Hull City]]&lt;br /&gt;[[Middlesbrough FC|Middlesbrough]]&lt;br /&gt;[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]''
| pazem_liga       = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
| kauss1           = [[UEFA Čempionu līga]]
| kauss1_kvalif    = ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]&lt;br /&gt;[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]&lt;br /&gt;[[Manchester City F.C.|Manchester City]]&lt;br /&gt;[[Liverpool FC|Liverpool]]&lt;br /&gt;[[Manchester United FC|Manchester United]]''
| kauss2           = [[UEFA Eiropas līga]]
| kauss2_kvalif    = ''[[Arsenal FC|Arsenal]]&lt;br /&gt;[[Everton F.C.|Everton]]''
| rezultativakais  = [[Harijs Keins]]&lt;br /&gt;(29 vārti)
| varti            = 1064
| varti_spele      = 2,80
| vid_apm          = 35 821&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/barclays-premier-league/23/statistics/performance?season=2016 |title=English Premier League Statistics |language=en |accessdate={{dat|2017|5|23||bez}}|publisher=ESPN }}&lt;/ref&gt;
| pag_sez          = [[2015.—2016. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|←&amp;nbsp;2015.—2016.]]
| nak_sez          = [[2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2017.—2018.&amp;nbsp;→]]
}}
'''2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona''' bija 25. [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2016|8|13||bez}} un noslēdzās {{dat|2017|5|21||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://twitter.com/premierleague/status/670250228449206272|title=Premier League on Twitter|publisher=Premier League |date=27 November 2015 |accessdate=1 March 2016}}&lt;/ref&gt;

Par Premjerlīgas čempioniem piekto reizi kļuva ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' futbolisti. Kopumā klubam tas bija sestais Anglijas čempionu tituls. Par sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuva ''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Harijs Keins]], kurš guva 29 vārtus.

== Stadioni ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
|[[A.F.C. Bournemouth]]
|[[Bornmuta]]
|[[Dean Court]]
|11 464
|-
|[[Arsenal FC]]
|[[Londona]]
|[[Emirates Stadium]]
|60 432
|-
|[[Burnley FC]]
|[[Bērnli]]
|[[Turf Moor]]
|22 546
|-
|[[Chelsea F.C.]]
|[[Londona]]
|[[Stamford Bridge]]
|41 623
|-
|[[Crystal Palace F.C.]]
|[[Londona]]
|[[Selhurst Park]]
|26 309
|-
|[[Everton F.C.]]
|[[Liverpūle]]
|[[Goodison Park]]
|40 569
|-
|[[Hull City A.F.C.]]
|[[Kingstona pie Hallas]]
|[[KCOM Stadium]]
|25 404
|-
|[[Leicester City F.C.]]
|[[Lestera]]
|[[King Power Stadium]]
|32 500
|-
|[[Liverpool F.C.]]
|[[Liverpūle]]
|[[Enfīldas stadions]]
|54 074
|-
|[[Manchester City F.C.]]
|[[Mančestra]]
|[[Mančestras pilsētas stadions]]
|55 097
|-
|[[Manchester United FC]]
|[[Mančestra]]
|[[Old Trafford]]
|76 100
|-
|[[Middlesbrough FC]]
|[[Midlsbro]]
|[[Riverside Stadium]]
|35 100
|-
|[[Southampton F.C.]]
|[[Sauthemptona]]
|[[St. Mary's Stadium]]
|32 689
|-
|[[Stoke City F.C.]]
|[[Stoka pie Trentas]]
|[[bet365 Stadium]]
|28 383
|-
|[[Sunderland A.F.C.]]
|[[Sanderlenda]]
|[[Stadium of Light]]
|49 000
|-
|[[Swansea City A.F.C.]]
|[[Svonzi]]
|[[Liberty Stadium]]
|20 972
|-
|[[Tottenham Hotspur F.C.]]
|[[Londona]]
|[[White Hart Lane]]
|36 274
|-
|[[Watford F.C.]]
|[[Vatforda]]
|[[Vicarage Road]]
|21 977
|-
|[[West Bromwich Albion F.C.]]
|[[Vestbromviča]]
|[[The Hawthorns]]
|26 500
|-
|[[West Ham United F.C.]]
|[[Londona]]
|[[Londonas Olimpiskais stadions]]
|57 000
|}

== Treneri un kapteiņi ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
|AFC Bournemouth
|{{Flaga|Anglija}} [[Edijs Hovs]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Saimons Frānsiss]]
|-
|Arsenal
|{{Flaga|Francija}} [[Arsēns Vengers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Pērs Mertezakers]]
|-
|Burnley
|{{Flaga|Anglija}} [[Šons Daičs]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Toms Hītons]]
|-
|Chelsea
|{{Flaga|Itālija}} [[Antonio Konte]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Džons Terijs]]
|-
|Crystal Palace
|{{Flaga|Anglija}} [[Sems Elerdaiss]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Skots Dans]]
|-
|Everton
|{{Flaga|Nīderlande}} [[Ronalds Kūmans]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Fils Jagelka]]
|-
|Hull City
|{{Flaga|Portugāle}} [[Marku Silva]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Maikls Dousons]]
|-
|Leicester City
|{{Flaga|Anglija}} [[Kreigs Šekspīrs]]
|{{Flaga|Jamaika}} [[Vess Morgans]]
|-
|Liverpool
|{{Flaga|Vācija}} [[Jirgens Klops]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Džordans Hendersons]]
|-
|Manchester City
|{{Flaga|Spānija}} [[Hoseps Gvardiola]]
|{{Flaga|Beļģija}} [[Vensāns Kompanī]]
|-
|Manchester United
|{{Flaga|Portugāle}} [[Žuze Mourinju]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Veins Rūnijs]]
|-
|Middlesbrough
|{{Flaga|Spānija}} [[Aitors Karanka]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Grānts Līdbiters]]
|-
|Southampton
|{{Flaga|Francija}} [[Klods Puels]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Stīvens Deiviss]]
|-
|Stoke City
|{{Flaga|Velsa}} [[Marks Hjūzs]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Raiens Šokross]]
|-
|Sunderland
|{{Flaga|Skotija}} [[Deivids Moizs]]
|{{Flaga|Īrija}} [[Džons O'Šī]]
|-
|Swansea City
|{{Flaga|Anglija}} [[Pols Klements]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Leons Britons]]
|-
|Tottenham Hotspur
|{{Flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]
|{{Flaga|Francija}} [[Igo Loriss]]
|-
|Watford
|{{Flaga|Itālija}} [[Valters Macāri]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Trojs Dīnijs]]
|-
|West Bromwich Albion
|{{Flaga|Velsa}} [[Tonijs Pjūliss]]
|{{Flaga|Skotija}} [[Derens Flečers]]
|-
|West Ham United
|{{Flaga|Horvātija}} [[Slavens Biličs]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Marks Nobls]]
|}

== Turnīra tabula ==

{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|source=[http://www.premierleague.com/en-gb/matchday/league-table.html Premier League]

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=CHE |team2=TOT |team3=MCI |team4=LIV |team5=ARS |team6=MUN |team7=EVE |team8=SOU |team9=BOU |team10=WBA |team11=WHU |team12=LEI |team13=STK |team14=CRY |team15=SWA |team16=BUR |team17=WAT |team18=HUL |team19=MID |team20=SUN

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=CLGS |result2=CLGS |result3=CLGS |result4=CLPO |result5=ELGS |result6=ELTH |result7=EL3Q |result18=REL |result19=REL |result20=REL

&lt;!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--&gt;
|win_ARS=23|draw_ARS=6 |loss_ARS=9 |gf_ARS=77|ga_ARS=44&lt;!-- Arsenal --&gt;
|win_BOU=12|draw_BOU=10|loss_BOU=16|gf_BOU=55|ga_BOU=67&lt;!-- Bournemouth --&gt;
|win_BUR=11|draw_BUR=7 |loss_BUR=20|gf_BUR=39|ga_BUR=55&lt;!-- Burnley --&gt;
|win_CHE=30|draw_CHE=3 |loss_CHE=5 |gf_CHE=85|ga_CHE=33&lt;!-- Chelsea --&gt;
|win_CRY=12|draw_CRY=5 |loss_CRY=21|gf_CRY=50|ga_CRY=63&lt;!-- Crystal Palace --&gt;
|win_EVE=17|draw_EVE=10|loss_EVE=11|gf_EVE=62|ga_EVE=44&lt;!-- Everton --&gt;
|win_HUL=9 |draw_HUL=7 |loss_HUL=22|gf_HUL=37|ga_HUL=80&lt;!-- Hull City --&gt;
|win_LEI=12|draw_LEI=8 |loss_LEI=18|gf_LEI=48|ga_LEI=63&lt;!-- Leicester City --&gt;
|win_LIV=22|draw_LIV=10|loss_LIV=6 |gf_LIV=78|ga_LIV=42&lt;!-- Liverpool --&gt;
|win_MCI=23|draw_MCI=9 |loss_MCI=6 |gf_MCI=80|ga_MCI=39&lt;!-- Manchester City --&gt;
|win_MUN=18|draw_MUN=15|loss_MUN=5 |gf_MUN=54|ga_MUN=29&lt;!-- Manchester United --&gt;
|win_MID=5 |draw_MID=13|loss_MID=20|gf_MID=27|ga_MID=53&lt;!-- Middlesbrough --&gt;
|win_SOU=12|draw_SOU=10|loss_SOU=16|gf_SOU=41|ga_SOU=48&lt;!-- Southampton --&gt;
|win_STK=11|draw_STK=11|loss_STK=16|gf_STK=41|ga_STK=56&lt;!-- Stoke City --&gt;
|win_SUN=6 |draw_SUN=6 |loss_SUN=26|gf_SUN=29|ga_SUN=69&lt;!-- Sunderland --&gt;
|win_SWA=12|draw_SWA=5 |loss_SWA=21|gf_SWA=45|ga_SWA=70&lt;!-- Swansea City --&gt;
|win_TOT=26|draw_TOT=8 |loss_TOT=4 |gf_TOT=86|ga_TOT=26&lt;!-- Tottenham Hotspur --&gt;
|win_WAT=11|draw_WAT=7 |loss_WAT=20|gf_WAT=40|ga_WAT=68&lt;!-- Watford --&gt;
|win_WBA=12|draw_WBA=9 |loss_WBA=17|gf_WBA=43|ga_WBA=51&lt;!-- West Bromwich Albion --&gt;
|win_WHU=12|draw_WHU=9 |loss_WHU=17|gf_WHU=47|ga_WHU=64&lt;!-- West Ham United --&gt;

&lt;!--Team definitions (wikilinks in table)--&gt;
|name_ARS=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]
|name_BOU=[[A.F.C. Bournemouth|AFC Bournemouth]]
|name_BUR=[[Burnley F.C.|Burnley]]
|name_CHE=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]
|name_CRY=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
|name_EVE=[[Everton F.C.|Everton]]
|name_HUL=[[Hull City A.F.C.|Hull City]]
|name_LEI=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]
|name_LIV=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]
|name_MCI=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]
|name_MUN=[[Manchester United FC|Manchester United]]
|name_MID=[[Middlesbrough F.C.|Middlesbrough]]
|name_SOU=[[Southampton F.C.|Southampton]]
|name_STK=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]
|name_SUN=[[Sunderland A.F.C.|Sunderland]]
|name_SWA=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
|name_TOT=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
|name_WAT=[[Watford F.C.|Watford]]
|name_WBA=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]
|name_WHU=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]

&lt;!--Status--&gt;
|status_CHE=C |status_HUL=R |status_MID=R |status_SUN=R

&lt;!--Table settings and rules--&gt;
|show_limit=5
|res_col_header=QR
|col_CLGS=green1 |text_CLGS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram
|col_ELTH=green1 |text_ELTH=Kvalifikācija UEFA Čempionu līgas grupu turnīram
|col_CLPO=green2 |text_CLPO=Kvalifikācija UEFA Čempionu līgas kvalifikācijas izslēgšanas kārtai
|col_ELGS=blue1  |text_ELGS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīram
|col_EL3Q=blue2  |text_EL3Q=Kvalifikācija UEFA Eiropas līgas 3. kvalifikācijas kārtai
|col_REL=red1    |text_REL=Pazemināšana uz ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''

|note_res_ELTH=''[[Manchester United FC|Manchester United]]'' kvalificējās [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram kā 2016.—2017. gada [[UEFA Eiropas līga]]s uzvarētāji.
}}

== Statistika ==

=== Labākie vārtu guvēji ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
!Vieta
!Spēlētājs
!Klubs
!Vārti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goals |title=Premier League Player Stats - Goals |website=premierleague.com |accessdate={{dat|2017|5|23||bez}}|language=en}}&lt;/ref&gt;
|-
|1
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|ENG}} [[Harijs Keins]]
| align=&quot;left&quot;|[[Tottenham Hotspur F.C.]]
|29
|-
|2
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|BEL}} [[Romelu Lukaku]]
| align=&quot;left&quot;|[[Everton F.C.]]
|25
|-
|3
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|Čīle}} [[Aleksiss Sančess]]
| align=&quot;left&quot;|[[Arsenal FC]]
|24
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |4
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|ARG}}[[Serhio Agvero]]
| align=&quot;left&quot;|[[Manchester City F.C.]]
| rowspan=&quot;2&quot; |20
|-
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|ESP}} [[Djegu Kosta]]
| align=&quot;left&quot;|[[Chelsea F.C.]]
|-
|6
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|ENG}} [[Dele Alli]]
| align=&quot;left&quot;|[[Tottenham Hotspur F.C.]]
|18
|-
|7
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|SWE}} [[Zlatans Ibrahimovičs]]
| align=&quot;left&quot;|[[Manchester United FC]]
|17
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |8
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|BEL}} [[Edens Azārs]]
| align=&quot;left&quot;|[[Chelsea F.C.]]
| rowspan=&quot;2&quot; |16
|-
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|NOR}} [[Džošua Kings]]
| align=&quot;left&quot;|[[A.F.C. Bournemouth]]
|-
| rowspan=&quot;3&quot; |10
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|BEL}} [[Kristians Benteke]]
| align=&quot;left&quot;|[[Crystal Palace F.C.]]
| rowspan=&quot;3&quot; |15
|-
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|ENG}} [[Džermens Defo]]
| align=&quot;left&quot;|[[Sunderland A.F.C.]]
|-
| align=&quot;left&quot;|{{Flaga|ESP}} [[Fernando Ljorente]]
| align=&quot;left&quot;|[[Swansea City A.F.C.]]
|}

=== ''Hat-trick'' ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Spēlētājs
!Klubs
!Pretinieks
!Rezultāts
!Datums
|-
|{{Flaga|Beļģija}} [[Romelu Lukaku]]
|[[Everton F.C.]]
|[[Sunderland A.F.C.]]
|align=&quot;center&quot;|3:0
|2016. gada 12. septembris
|-
|{{Flaga|Čīle}} [[Aleksiss Sančess]]
|[[Arsenal FC]]
|[[West Ham United F.C.]]
|align=&quot;center&quot;|5:1
|2016. gada 3. decembris
|-
|{{Flaga|ENG}} [[Džeimijs Vārdijs]]
|[[Leicester City F.C.]]
|[[Manchester City F.C.]]
|align=&quot;center&quot;|4:2
|2016. gada 10. decembris
|-
|{{Flaga|Venecuēla}} [[Salomons Rondons]]
|[[West Bromwich Albion F.C.]]
|[[Swansea City A.F.C.]]
|align=&quot;center&quot;|3:1
|2016. gada 14. decembris
|-
|{{Flaga|ENG}} [[Andrē Grejs]]
|[[Burnley FC]]
|[[Sunderland A.F.C.]]
|align=&quot;center&quot;|4:1
|2016. gada 31. decembris
|-
|{{Flaga|ENG}} [[Harijs Keins]]
|[[Tottenham Hotspur F.C.]]
|[[West Bromwich Albion F.C.]]
|align=&quot;center&quot;|4:0
|2017. gada 14. janvāris
|-
|{{Flaga|BEL}} [[Romelu Lukaku]]&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|[[Everton F.C.]]
|[[A.F.C. Bournemouth]]
|align=&quot;center&quot;|6:3
|2017. gada 4. februāris
|-
|{{Flaga|ENG}} [[Harijs Keins]]
|[[Tottenham Hotspur F.C.]]
|[[Stoke City F.C.]]
|align=&quot;center&quot;|4:0
|2017. gada 26. februāris
|-
|{{Flaga|NOR}} [[Džošua Kings]]
|[[A.F.C. Bournemouth]]
|[[West Ham United F.C.]]
|align=&quot;center&quot;|3:2
|2017. gada 11. marts
|-
|{{Flaga|ENG}} [[Harijs Keins]]&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;
|[[Tottenham Hotspur F.C.]]
|[[Leicester City F.C.]]
|align=&quot;center&quot;|6:1
|2017. gada 18. maijs
|-
|{{Flaga|ENG}} [[Harijs Keins]]
|[[Tottenham Hotspur F.C.]]
|[[Hull City A.F.C.]]
|align=&quot;center&quot;|7:1
|2017. gada 21. maijs
|}
&lt;sup&gt;4&lt;/sup&gt;Spēlētājs guvis četrus vārtus

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.premierleague.com/ Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}}

[[Kategorija:Anglijas futbola Premjerlīga]]
[[Kategorija:2016. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]]
[[Kategorija:2017. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]]</text>
      <sha1>o03tz1fsqb8wjdd7ryu2zzr4ljniv3s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:V(g)</title>
    <ns>2</ns>
    <id>328991</id>
    <redirect title="Dalībnieks:G(x)" />
    <revision>
      <id>3667016</id>
      <parentid>3666759</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T19:34:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EmausBot</username>
        <id>16777</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Bot: Fixing double redirect to [[Dalībnieks:G(x)]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="30" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieks:G(x)]]</text>
      <sha1>i569w4mhlvruqv3mv7a3x8cc75tcny1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Satekles iela</title>
    <ns>0</ns>
    <id>341242</id>
    <revision>
      <id>3666910</id>
      <parentid>3666240</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:53:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Titāns</username>
        <id>34176</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4343" xml:space="preserve">{{Ielas infokaste
|nosaukums        = Satekles iela
|attēls           = Satekles iela.JPG
|pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]]
|karte            = 
|pilsēta          = [[Attēls:Flag of Riga.svg|24px|border]] [[Rīga]]
|priekšpilsēta    = [[Latgales priekšpilsēta]]
|apkaime          = [[Centrs (Rīga)|Centrs]], [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
|ielas garums     = 1313 m&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;&gt;{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}&lt;/ref&gt;
|atklāta          = 
|vēst nosaukumi   = 
|joslu skaits     = 
|ielas segums     = [[asfaltbetons|asfalts]]
|ievēr celtnes    = 
|autobuss         = [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1.]], [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4.]], [[4z. autobusu maršruts (Rīga)|4z.]], [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5.]], [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6.]], [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7.]], [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9.]], [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10.]], [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12.]], [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23.]], [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25.]], [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26.]], [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32.]], [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38.]], [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39.]], [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43.]], [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51.]], [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52.]], [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54.]], [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55.]]
|trolejbuss       = [[1. trolejbusu maršruts (Rīga)|1.]], [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11.]], [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18.]], [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23.]]
|tramvajs         = 
|mikroautobuss    = [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|214.]], [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|233.]], [[238. mikroautobusu maršruts (Rīga)|238.]], [[263. mikroautobusu maršruts (Rīga)|263.]]
|cits             = 
}}

'''Satekles iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Latgales priekšpilsēta]]s [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avotu]] apkaimē. Satekles iela sākas pie [[Marijas iela (Rīga)|Marijas]], [[13. janvāra iela|13. janvāra]] un [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielas]] krustojuma un beidzas pie [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielas]] krustojuma. Ielas garums ir 1313 metri.&lt;ref name=&quot;opendata-riga&quot;/&gt;°

== Vēsture ==
Satekles iela Rīgas ielu sarakstā atrodama kopš 19. gadsimta vidus ar nosaukumu '''Mazā Kalēju iela''' ({{val|de|Kleine Schmiedestrasse}}). Iela veda no Kārļa (tagadējās [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša]]) ielas pa labi Smilšu kalnu (tagadējās [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielas]] apkaime) virzienā. 1885. gadā iela pārdēvēta par '''Polockas ielu''', kas vēlāk pagarināta pretējā virzienā no Kārļa ielas gar dzelzceļu līdz Popova (tagadējai [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža]]) ielai. 1920. un 1930. gados iela bija tikai posmā no Lāčplēša ielas līdz [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielai]]. 1938. gadā iela pārdēvēta par Satekles ielu. 1950. gadu beigās izveidots ielas turpinājums  caur [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu]] un [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes]] ielu gruntsgabaliem līdz [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumam]].

No 1922. gada Satekles ielā 11  dzīvoja tēlnieks [[Kārlis Zāle]]. 1988. gadā Kārļa Zāles vecās mājas pagrabā atrada vairākus tēlnieka veidotos ģipša atlējumus, starp tiem arī [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] tēlu modeļus un formu fragmentus.

== Ielu savienojumi ==
Satekles iela krustojas ar:
* [[Marijas iela (Rīga)|Marijas ielu]]
* [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]]
* [[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa ielu]]
* [[Elizabetes iela (Rīga)|Elizabetes ielu]]
* [[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu ielu]]
* [[Visvalža iela (Rīga)|Visvalža ielu]]
* [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielu]]
* [[Kurbada iela|Kurbada ielu]]
* [[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes ielu]]
* [[Valmieras iela (Rīga)|Valmieras ielu]]

== Attēli ==
&lt;gallery widths=&quot;240px&quot; heights=&quot;180px&quot; perrow=&quot;2&quot;&gt;
Attēls:51. autobuss Satekles ielā.JPG
File:Satekles iela 4.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Skatīt arī ==
* [[Avoti (Rīgas apkaime)|Avoti]]
* [[Latgales priekšpilsēta]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Rīga-aizmetnis}}

{{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}}

[[Kategorija:Ielas Avotos]]
[[Kategorija:Latgales priekšpilsēta]]</text>
      <sha1>swhne1eqpksoqh1jg7qtlswjlkyk67i</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>359938</id>
    <revision>
      <id>3667260</id>
      <parentid>3634558</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:48:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Treneri un kapteiņi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13447" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezonas infokaste
|nosaukums=2017.—2018. gada&lt;br /&gt;Anglijas Premjerlīgas sezona
|logo=
|pikseļi=
|apraksts=
|liga=[[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]
|sezona=2017.—2018.
|valsts={{ENG}}
|uzvar=''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]''&lt;br /&gt;3. Premjerlīgas tituls&lt;br /&gt;5. Anglijas čempionu tituls
|komandas=20
|pazem=''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]&lt;br /&gt;[[Stoke City F.C.|Stoke City]]&lt;br /&gt;[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]''
|pazem_liga=''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
|kauss1=[[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif=''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]&lt;br /&gt;[[Manchester United FC|Manchester United]]&lt;br /&gt;[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]&lt;br /&gt;[[Liverpool FC|Liverpool]]''
|kauss2=[[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif=''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]&lt;br /&gt;[[Arsenal FC|Arsenal]]&lt;br /&gt;[[Burnley FC|Burnley]]''
|rezultativakais=[[Mohameds Salāhs]] &lt;br /&gt;(32 vārti)
|varti=1018
|varti_spele=2,68
|vid_apm=38 274&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espnfc.com/english-premier-league/23/statistics/performance 
|title=English Premier League Statistics |language=en |accessdate={{dat|2018|5|20||bez}}|publisher=ESPN }}&lt;/ref&gt;
|pag_sez=[[2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|←&amp;nbsp;2016.—2017.]]
|nak_sez=[[2018.—2019. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2018.—2019.&amp;nbsp;→]]

}}

'''2017.—2018. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona''' bija 26. [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] sezona. Tā sākās 2017. gada 11. augustā un noslēdzās 2018. gada 13. maijā.

Par Premjerlīgas čempioniem trešo reizi kļuva ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' futbolisti. Kopumā klubam tas bija piektais Anglijas čempionu tituls. Par sezonas rezultatīvāko spēlētāju kļuva ''[[Liverpool FC]]'' [[Uzbrucējs (futbols)|uzbrucējs]] [[Mohameds Salāhs]], kurš guva 32 vārtus.

== Komandas ==
{{VietasKarte+|Anglija|alt=2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas komandas|caption=2016.—2017. gada Anglijas futbola Premjerlīgas komandas|float=right|places={{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.735278 |long=-1.838333 |label=[[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.9058 |long=-1.39111 |label=[[Southampton FC|Southampton]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=51.5155|long=-0.0922|label=[[Londona]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.8616 |long=-0.0837 |label=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.530005 |long=-2.007372 |label=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.988358 |long=-2.175556 |label=[[Stoke City F.C.|Stoke City]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.483139 |long=-2.2003 |label=[[Manchester City F.C.|Manchester City]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.463053 |long=-2.291325 |label=[[Manchester United FC|Manchetser United]] |position=top}}  {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.431866 |long=-2.963126 |label=[[Liverpool FC|Liverpool]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.438787 |long=-2.968508 |label=[[Everton F.C.|Everton]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.6543 |long=-1.7683 |label=[[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=54.9756 |long=-1.6216 |label=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.620327 |long=-1.142296 |label=[[Leicester City F.C.|Leicester City]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=51.6422 |long=-3.9351  |label=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] |position=top}}  {{VietasKarte~ |Anglija |lat=51.64977|long=-0.4013797|label=[[Watford F.C.|Watford]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.789167 |long=-2.230278 |label=[[Burnley FC|Burnley]] |position=top}}|width=440}}

=== Stadioni ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Komanda
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
|[[A.F.C. Bournemouth]]
|[[Bornmuta]]
|[[Dean Court]]
|11 464
|-
|[[Arsenal FC]]
|[[Londona]]
|[[Emirates Stadium]]
|60 432
|-
|[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.]]
|[[Braitona]]
|[[Falmer Stadium]]
|30 666
|-
|[[Burnley FC]]
|[[Bērnli]]
|[[Turf Moor]]
|22 546
|-
|[[Chelsea F.C.]]
|[[Londona]]
|[[Stamford Bridge]]
|41 623
|-
|[[Crystal Palace F.C.]]
|[[Londona]]
|[[Selhurst Park]]
|26 309
|-
|[[Everton F.C.]]
|[[Liverpūle]]
|[[Goodison Park]]
|40 569
|-
|[[Huddersfield Town A.F.C.]]
|[[Hadersfīlda]]
|[[Kirklees Stadium]]
|24 169
|-
|[[Leicester City F.C.]]
|[[Lestera]]
|[[King Power Stadium]]
|32 500
|-
|[[Liverpool FC]]
|[[Liverpūle]]
|[[Enfīldas stadions]]
|54 074
|-
|[[Manchester City F.C.]]
|[[Mančestra]]
|[[Mančestras pilsētas stadions]]
|55 097
|-
|[[Manchester United FC]]
|[[Mančestra]]
|[[Old Trafford]]
|76 100
|-
|[[Newcastle United F.C.]]
|[[Ņūkāsla pie Tainas]]
|[[St James' Park]]
|52 354
|-
|[[Southampton FC]]
|[[Sauthemptona]]
|[[St. Mary's Stadium]]
|32 689
|-
|[[Stoke City F.C.]]
|[[Stoka pie Trentas]]
|[[bet365 Stadium]]
|28 383
|-
|[[Swansea City A.F.C.]]
|[[Svonzi]]
|[[Liberty Stadium]]
|20 972
|-
|[[Tottenham Hotspur F.C.]]
|[[Londona]]
|[[Vemblija stadions]]
|90 000
|-
|[[Watford F.C.]]
|[[Vatforda]]
|[[Vicarage Road]]
|21 977
|-
|[[West Bromwich Albion F.C.]]
|[[Vestbromviča]]
|[[The Hawthorns]]
|26 500
|-
|[[West Ham United F.C.]]
|[[Londona]]
|[[Londonas Olimpiskais stadions]]
|57 000
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
|AFC Bournemouth
|{{Flaga|Anglija}} [[Edijs Hovs]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Saimons Frānsiss]]
|-
|Arsenal
|{{Flaga|Francija}} [[Arsēns Vengers]]
|{{Flaga|Vācija}} [[Pērs Mertezakers]]
|-
|Brighton &amp; Hove Albion
|{{Flaga|IRE}} [[Kriss Hjūtons]]
|{{Flaga|ESP}} [[Bruno (futbolists)|Bruno]]
|-
|Burnley
|{{Flaga|Anglija}} [[Šons Daičs]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Toms Hītons]]
|-
|Chelsea
|{{Flaga|Itālija}} [[Antonio Konte]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Gērijs Kehils]]
|-
|Crystal Palace
|{{Flaga|ENG}} [[Rojs Hodžsons]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Džeisons Pančons]]
|-
|Everton
|{{Flaga|ENG}} [[Sems Elerdaiss]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Fils Jagelka]]
|-
|Huddersfield Town
|{{Flaga|USA}} [[Deivids Vāgners]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Tomijs Smits (futbolists)|Tomijs Smits]]
|-
|Leicester City
|{{Flaga|Francija}} [[Klods Puels]]
|{{Flaga|Jamaika}} [[Vess Morgans]]
|-
|Liverpool
|{{Flaga|Vācija}} [[Jirgens Klops]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Džordans Hendersons]]
|-
|Manchester City
|{{Flaga|Spānija}} [[Hoseps Gvardiola]]
|{{Flaga|Beļģija}} [[Vensāns Kompanī]]
|-
|Manchester United
|{{Flaga|Portugāle}} [[Žuze Mourinju]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Maikls Keriks]]
|-
|Newcastle United
|{{Flaga|Spānija}} [[Rafaels Benitess]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Džemals Lasēls]]
|-
|Southampton
|{{Flaga|ARG}} [[Maurisio Pelegrīno]]
|{{Flaga|NIR}} [[Stīvens Deiviss]]
|-
|Stoke City
|{{Flaga|Velsa}} [[Marks Hjūzs]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Raiens Šokross]]
|-
|Swansea City
|{{Flaga|Anglija}} [[Pols Klements]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Leons Britons]]
|-
|Tottenham Hotspur
|{{Flaga|Argentīna}} [[Maurisio Početino]]
|{{Flaga|Francija}} [[Igo Loriss]]
|-
|Watford
|{{Flaga|POR}} [[Marku Silva]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Trojs Dīnijs]]
|-
|West Bromwich Albion
|{{Flaga|ENG}} [[Alans Pardju]]
|{{Flaga|NIR}} [[Džonijs Evans]]
|-
|West Ham United
|{{Flaga|Skotija}} [[Deivids Moizs]]
|{{Flaga|Anglija}} [[Marks Nobls]]
|}

== Turnīra tabula ==
{{#invoke:Sports table|main|style=WDL
|update=complete
|source=[https://www.premierleague.com/tables Premier League]

&lt;!--Update team positions here--&gt;
|team1=MCI |team2=MUN |team3=TOT |team4=LIV |team5=CHE |team6=ARS |team7=BUR |team8=EVE |team9=LEI |team10=NEW |team11=CRY |team12=BOU |team13=WHU |team14=WAT |team15=BHA |team16=HUD |team17=SOU |team18=SWA |team19=STK |team20=WBA

&lt;!--Update team qualifications here (defined below)--&gt;
|result1=CLGS |result2=CLGS |result3=CLGS |result4=CLGS |result5=ELGS |result6=ELGS |result7=EL2Q |result18=REL |result19=REL |result20=REL

&lt;!--Update team results here and then (if needed) positions above. Don't forget to update the date (update parameter).--&gt;
|win_BOU=11|draw_BOU=11|loss_BOU=16|gf_BOU=45|ga_BOU=61&lt;!-- AFC Bournemouth --&gt;
|win_ARS=19|draw_ARS=6 |loss_ARS=13|gf_ARS=74|ga_ARS=51&lt;!-- Arsenal --&gt;
|win_BHA=9 |draw_BHA=13|loss_BHA=16|gf_BHA=34|ga_BHA=54&lt;!-- Brighton &amp; Hove Albion --&gt;
|win_BUR=14|draw_BUR=12|loss_BUR=12|gf_BUR=36|ga_BUR=39&lt;!-- Burnley --&gt;
|win_CHE=21|draw_CHE=7 |loss_CHE=10|gf_CHE=62|ga_CHE=38&lt;!-- Chelsea --&gt;
|win_CRY=11|draw_CRY=11|loss_CRY=16|gf_CRY=45|ga_CRY=55&lt;!-- Crystal Palace --&gt;
|win_EVE=13|draw_EVE=10|loss_EVE=15|gf_EVE=44|ga_EVE=58&lt;!-- Everton --&gt;
|win_HUD=9 |draw_HUD=10|loss_HUD=19|gf_HUD=28|ga_HUD=58&lt;!-- Huddersfield Town --&gt;
|win_LEI=12|draw_LEI=11|loss_LEI=15|gf_LEI=56|ga_LEI=60&lt;!-- Leicester City --&gt;
|win_LIV=21|draw_LIV=12|loss_LIV=5 |gf_LIV=84|ga_LIV=38&lt;!-- Liverpool --&gt;
|win_MCI=32|draw_MCI=4 |loss_MCI=2 |gf_MCI=106|ga_MCI=27&lt;!-- Manchester City --&gt;
|win_MUN=25|draw_MUN=6 |loss_MUN=7 |gf_MUN=68|ga_MUN=28&lt;!-- Manchester United --&gt;
|win_NEW=12|draw_NEW=8 |loss_NEW=18|gf_NEW=39|ga_NEW=47&lt;!-- Newcastle United --&gt;
|win_SOU=7 |draw_SOU=15|loss_SOU=16|gf_SOU=37|ga_SOU=56&lt;!-- Southampton --&gt;
|win_STK=7 |draw_STK=12|loss_STK=19|gf_STK=35|ga_STK=68&lt;!-- Stoke City --&gt;
|win_SWA=8 |draw_SWA=9 |loss_SWA=21|gf_SWA=28|ga_SWA=56&lt;!-- Swansea City --&gt;
|win_TOT=23|draw_TOT=8 |loss_TOT=7 |gf_TOT=74|ga_TOT=36&lt;!-- Tottenham Hotspur --&gt;
|win_WAT=11|draw_WAT=8 |loss_WAT=19|gf_WAT=44|ga_WAT=64&lt;!-- Watford --&gt;
|win_WBA=6 |draw_WBA=13|loss_WBA=19|gf_WBA=31|ga_WBA=56&lt;!-- West Bromwich Albion --&gt;
|win_WHU=10|draw_WHU=12|loss_WHU=16|gf_WHU=48|ga_WHU=68&lt;!-- West Ham United --&gt;

&lt;!--Status--&gt;
|status_MCI=C
|status_SWA=R
|status_WBA=R
|status_STK=R

&lt;!--Team definitions (wikilinks in table)--&gt;
|name_ARS=[[Arsenal F.C.|Arsenal]]
|name_BOU=[[A.F.C. Bournemouth|Bournemouth]]
|name_BHA=[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|Brighton &amp; Hove Albion]]
|name_BUR=[[Burnley F.C.|Burnley]]
|name_CHE=[[Chelsea F.C.|Chelsea]]
|name_CRY=[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
|name_EVE=[[Everton F.C.|Everton]]
|name_HUD=[[Huddersfield Town A.F.C.|Huddersfield Town]]
|name_LEI=[[Leicester City F.C.|Leicester City]]
|name_LIV=[[Liverpool F.C.|Liverpool]]
|name_MCI=[[Manchester City F.C.|Manchester City]]
|name_MUN=[[Manchester United FC|Manchester United]]
|name_NEW=[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
|name_SOU=[[Southampton F.C.|Southampton]]
|name_STK=[[Stoke City F.C.|Stoke City]]
|name_SWA=[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]
|name_TOT=[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
|name_WAT=[[Watford F.C.|Watford]]
|name_WBA=[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]
|name_WHU=[[West Ham United F.C.|West Ham United]]

&lt;!--Qualification and relegation column definitions--&gt;
|show_limit=5
|res_col_header=QR
|col_CLGS=green1 |text_CLGS=Kvalifikācija [[UEFA Čempionu līga]]s grupu turnīram
|col_ELGS=blue1  |text_ELGS=Kvalifikācija [[UEFA Eiropas līga]]s grupu turnīram
|col_EL2Q=blue2  |text_EL2Q=Kvalifikācija UEFA Eiropas līgas 2. kvalifikācijas kārtai
|col_REL=red1    |text_REL=Pazemināšana uz ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''

|note_res_ELGS=Tā kā 2017.—2018. gada sezonas [[FA kauss|FA kausa]] ieguvēji ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'' un [[Anglijas Līgas kauss|Līgas kausa]] ieguvēji ''[[Manchester City F.C.|Manchester City]]'' kvalificējās UEFA klubu sacensībām pēc iegūtās vietas Premjerlīgā, ceļazīmi uz [[UEFA Eiropas līga]]s 2. kvalifikācijas kārtu izcīnīja 7. vietas ieguvēji.
|note_res_EL2Q=ELGS
}}

== Statistika ==
=== Visvairāk gūto vārtu ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
!Vieta
!Spēlētājs
!Klubs
!Vārti&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|accessdate={{dat|2018|5|20||bez}}|language=en|title=Premier League Player Stats - Goals|url=https://www.premierleague.com/stats/top/players/goals|website=premierleague.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| align=&quot;center&quot;|1
|{{Flaga|EGY}} [[Mohameds Salāhs]]
|[[Liverpool FC]]
| align=&quot;center&quot;|32
|-
| align=&quot;center&quot;|2
|{{Flaga|ENG}} [[Harijs Keins]]
|[[Tottenham Hotspur F.C.]]
| align=&quot;center&quot;|30
|-
| align=&quot;center&quot;|3
|{{Flaga|ARG}} [[Serhio Agvero]]
|[[Manchester City F.C.]]
| align=&quot;center&quot;|21
|-
| align=&quot;center&quot;|4
|{{Flaga|ENG}} [[Džeimijs Vārdijs]]
|[[Leicester City F.C.]]
| align=&quot;center&quot;|20
|-
| align=&quot;center&quot;|5
|{{Flaga|ENG}} [[Rahīms Stērlings]]
|[[Manchester City F.C.]]
| align=&quot;center&quot;|18
|-
| align=&quot;center&quot;|6
|{{Flaga|BEL}} [[Romelu Lukaku]]
|[[Manchester United FC]]
| align=&quot;center&quot;|16
|-
| align=&quot;center&quot;|7
|{{Flaga|BRA}} [[Robertu Firminu]]
|[[Liverpool FC]]
| align=&quot;center&quot;|15
|-
| align=&quot;center&quot;|8
|{{Flaga|FRA}} [[Aleksandrs Lakazets]]
|[[Arsenal FC]]
| align=&quot;center&quot;|14
|-
| align=&quot;center&quot;|9
|{{Flaga|BRA}} [[Gabriels Žezuss]]
|[[Manchester City F.C.]]
| align=&quot;center&quot;|13
|-
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;4&quot; |10
|{{Flaga|BEL}} [[Edens Azārs]]
|[[Chelsea F.C.]]
| align=&quot;center&quot; rowspan=&quot;4&quot; |12
|-
|{{Flaga|ALG}} [[Rijāds Mehrezs]]
|[[Leicester City F.C.]]
|-
|{{Flaga|ENG}} [[Glens Marijs]]
|[[Brighton &amp; Hove Albion F.C.]]
|-
|{{Flaga|KOR}} [[Sons Hinmins]]
|[[Tottenham Hotspur F.C.]]
|}

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://www.premierleague.com/ Oficiālā mājaslapa]{{En ikona}}

[[Kategorija:Anglijas futbola Premjerlīga]]
[[Kategorija:2017. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]]
[[Kategorija:2018. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]]</text>
      <sha1>7jk6dr14b9p3zf4dktbfjxd3l0iikmu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brighton &amp; Hove Albion F.C.</title>
    <ns>0</ns>
    <id>361106</id>
    <revision>
      <id>3666908</id>
      <parentid>3645019</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:50:17Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5088" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color  = #FFFFFF
| bg_color    = #015DAB
| nos         = Braitonas un Hovas &quot;Albion&quot;
| logo        = [[Attēls:Brighton &amp; Hove Albion logo.svg|175px]]
| pilns       = Braitonas un Hovas futbola klubs &quot;Albion&quot; (''Brighton &amp; Hove Albion Football Club'')
| iesauka     = kaijas (''The Seagulls'')
| pilsēta     = {{Vieta|Anglija|Braitona}}
| dib         = 1901
| dib_mēn    = 6
| dib_dat    = 24
| dib_com     = 
| stad        = ''[[Falmer Stadium]]''
| ietilp      = 30 750
| prez        = {{flaga|Anglija}} Tonijs Blūms
| tren        = {{flaga|Anglija}} [[Greiems Poters]]
| līga        = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez         = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz         = 9. vieta 
| mediji = {{url|brightonandhovealbion.com}}
| pattern_la1 = _brighton2223h
| pattern_b1 = _brighton2223h
| pattern_ra1 = _brighton2223h
| pattern_sh1 = _brighton2223h
| pattern_so1 = _brighton2223h
| leftarm1 = 0000FF
| body1 = FFFFFF
| rightarm1 = 0000FF
| shorts1 = FFFFFF
| socks1 = FFFFFF
| pattern_la2 = _brighton2223a
| pattern_b2 = _brighton2223a
| pattern_ra2 = _brighton2223a
| pattern_sh2 = 
| pattern_so2 = 
| leftarm2 = FE5442
| body2 = FE5442
| rightarm2 = FE5442
| shorts2 = FE5442
| socks2 = FE5442
| pattern_la3 = _brighton2122a
| pattern_b3 = _brighton2122a
| pattern_ra3 = _brighton2122a
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 08E8DE
| body3 = 08E8DE
| rightarm3 = 08E8DE
| shorts3 = 08E8DE
| socks3 = 08E8DE
}}

'''Braitonas un Hovas futbola klubs &quot;Albion&quot;''' ({{val|en|Brighton &amp; Hove Albion Football Club}}) ir [[Anglija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Braitona]]s ([[Braitona un Hova|Braitonas un Hovas]]), pilsētas [[Austrumsaseksa]]s grāfistē. Dibināts [[1901. gads|1901]]. gadā. Pašlaik spēlē  [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''Falmer'' stadionā.

== Komandas sastāvs ==
''{{Dat|2022|08|05||bez}}''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brightonandhovealbion.com/teams/mens-team|title=Brighton &amp; Hove Albion|website=www.brightonandhovealbion.com|access-date=2021-08-09|language=en}}&lt;/ref&gt;

{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Roberts Sančess]]|pos=GK|no=1|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Tariks Lemptijs]]|pos=DF|no=2|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Ādams Vebsters]]|pos=DF|nat=ENG|no=4}}
{{Fs player|name=[[Lūiss Danks]]|nat=ENG|no=5|pos=DF|other=[[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Levi Kolvils]]|pos=DF|nat=ENG|no=6|other=īrē no [[Chelsea FC|Chelsea]]}}
{{Fs player|name=[[Solijs Mārčs]]|pos=DF|no=7|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Enoks Mvepu]]|pos=MF|no=8|nat=ZAM}}
{{Fs player|name=[[Nīls Mopē]]|pos=FW|no=9|nat=FRA}}
{{Fs player|name=[[Aleksiss Makalisters]]|no=10|pos=MF|nat=ARG}}
{{Fs player|name=[[Leandro Trosārs]]|nat=BEL|pos=MF|no=11}}
{{Fs player|name=[[Paskāls Gross]]|nat=DEU|pos=MF|no=13}}
{{Fs player|name=[[Ādams Lalana]]|pos=MF|no=14|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Jakubs Moders]]|pos=MF|no=15|nat=POL}}
{{Fs player|name=[[Kjells Sherpens]]|pos=FW|nat=NED|no=16}}
{{Fs player|name=[[Stīvens Alzets]]|nat=COL|pos=MF|no=17}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Denijs Velbeks]]|pos=FW|no=18|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Heremijs Sarmiento]]|pos=FW|no=19|nat=ECU}}
{{Fs player|name=[[Hulio Enkiso]]|nat=PAR|pos=FW|no=20}}
{{Fs player|name=[[Denizs Undavs]]|nat=GER|pos=FW|no=21}}
{{Fs player|name=[[Kaoru Mitoma]]|nat=JAP|pos=MF|no=22}}
{{Fs player|name=[[Džeisons Stīls]]|pos=GK|nat=ENG|no=23}}
{{Fs player|name=[[Moisess Kaisedo]]|nat=ECU|pos=MF|no=25}}
{{Fs player|name=[[Mets Klārks]]|nat=ENG|pos=DF|no=26}}
{{Fs player|name=[[Jans Pauls van Heks]]|nat=NED|pos=DF|no=29}}
{{Fs player|name=[[Joels Veltmans]]|pos=DF|no=34|nat=NED}}
{{Fs player|name=[[Toms Makgils]]|nat=ENG|pos=GK|no=38}}
{{Fs player|name=[[Kacpers Kozlovskis]]|nat=POL|pos=MF|no=}}
{{Fs player|name=[[Florins Andone]]|nat=ROU|pos=FW|no=}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Vicečempioni (2): 1978–79, 2016–17
* '''[[FA kauss]]'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engcuphist.html |title=England FA Challenge Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Finālisti (1): 1982–83 
* '''''FA Community Shield''''' (līdz 2001. gadam — ''Charity Shield'')&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablese/engsupcuphist.html |title=England - List of FA Charity/Community Shield Matches |language=en |accessdate={{dat|2020|5|6||bez}} |publisher=[[RSSSF]]}}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1910

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
* [https://www.brightonandhovealbion.com/ Kluba oficiālā vietne] {{en ikona}}

{{Futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Brighton &amp; Hove Albion F.C.| ]]</text>
      <sha1>7vqu5mq3h0kuw02p021fshzmtxidrj0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Simons Pauļus</title>
    <ns>0</ns>
    <id>362481</id>
    <revision>
      <id>3667019</id>
      <parentid>3663184</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T19:59:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2023" xml:space="preserve">{{Infokaste futbolists
| playername           = Simons Pauļus
| image                = 
| fullname             = 
| dateofbirth          = {{dzimšanas datums un vecums|1991|5|12}}
| cityofbirth          = [[Kretinga]]
| countryofbirth       = [[Lietuva]]
| height               = 183
| currentclub          = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]]
| clubnumber           = ?
| position             = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]]
| years1               = 2009–2011 |clubs1 = {{flaga|Lietuva}}  [[FBK Kaunas]]      |caps1 = 29  |goals1 = 4
| years2               = 2012 |clubs2 = {{flaga|Lietuva}} [[Alītas „Dainava”]]      |caps2 = 15  |goals2 = 0
| years3               = 2012–2017     |clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Ventspils]] |caps3 = 134 |goals3 = 13
| years4               = 2018     |clubs4 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris]] |caps4 = 18  |goals4 = 1
| years5               = 2018–    |clubs5 = {{flaga|POL}} [[Lodzas &quot;Widzew&quot;]]       |caps5 = 4   |goals5 = 0
| years6               = 2020     |clubs6 = {{flaga|Lietuva}} [[FK Kauno Žalgiris]] |caps6 = 13  |goals6 = 1
| years7               = 2021–    |clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FA Šiauliai]]       |caps7 = 41  |goals7 = 0

| nationalyears1       =            |nationalteam1 = {{flaga|Lietuva}} Lietuva U21 |nationalcaps1 = 2 |nationalgoals1 = 0
| nationalyears2       = 2016–      |nationalteam2 = {{fb|LTU}}                    |nationalcaps2 = 4 |nationalgoals2 = 0
| pcupdate             = 2022.08.05
| ntupdate             = 2017.10.11
}}

'''Simons Pauļus''' ({{val|lt|Simonas Paulius}}; dzimis {{dat|1991|5|12}}) ir [[Lietuva]]s futbolists, pussargs. Kopš 2020. gada spēlē [[FK Kauno Žalgiris]] sastāvā.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{īss-aizmetnis}}
{{Lietuvas futbolists-aizmetnis}}

{{DEFAULTSORT:Pauļus, Simons}}
[[Kategorija:1991. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Lietuvas futbolisti]]
[[Kategorija:Lietuvas izlases futbolisti]]
[[Kategorija:FK Ventspils spēlētāji]]</text>
      <sha1>srmo3ml43v9yb8tv0j8znqy9et14mkn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Griezes luterāņu baznīca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>365033</id>
    <revision>
      <id>3666951</id>
      <parentid>3472253</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T16:05:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Olgerts V</username>
        <id>41522</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>precizēts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3662" xml:space="preserve">{{Reliģiskas ēkas infokaste
| building_name         = Griezes evaņģēliski luteriskā baznīca
| image                 = Griezes baznīca pirms 1940.jpg
| image_size            = 150px
| caption               = pirms Otrā pasaules kara
| map_type              = &lt;!-- Latvia --&gt;
| map_size              = 150
| position              = right
| latd  = 56.414300 | latm  = | lats  = | latNS  = N
| longd = 22.219350 | longm = | longs = | longEW = E
| religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|LELB]]
| rite                  = 
| location              = {{vieta|Latvija|Saldus novads|Ezeres pagasts}}
| consecration_year     = 
| status                = 
| functional_status     = sagruvusi; tiek atjaunota
| heritage_designation  = 
| leadership            = 
| website               = 
| architecture          = 
| architect             = 
| architecture_type     = 
| architecture_style    = 
| general_contractor    = 
| facade_direction      = 
| groundbreaking        = 1580
| year_completed        = 
| construction_cost     = 
| specifications        = 
| capacity              = 
| length                = 
| width                 = 
| width_nave            = 
| height_max            = 
| dome_quantity         = 
| dome_height_outer     = 
| dome_height_inner     = 
| dome_dia_outer        = 
| dome_dia_inner        = 
| minaret_quantity      = 
| minaret_height        = 
| spire_quantity        = 
| spire_height          = 
| materials             = 
| embedded              = 
}}

'''Griezes evaņģēliski luteriskā baznīca''' ir [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] dievnams [[Saldus novads|Saldus novada]] [[Ezeres pagasts|Ezeres pagastā]]. Atrodas ainaviskā vietā — pakalnā 200 metrus no [[Lietuva]]s robežas un [[Vadakste]]s ietekas [[Venta|Ventā]].

== Vēsture ==
Baznīca celta 1580. gadā. Tai 1769. gadā un 1846. gadā ir veikti pārbūves darbi, kuru laikā baznīca ieguva pašreizējās aprises. Griezes baznīca, līdzīgi kā 21 km attālā [[Rubas baznīca]], ir smagi cietusi [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]], bet saglabājusies līdz [[1950. gadi]]em, kad draudzei tika atņemta un nodota dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības pārziņā, līdz ar to pilnīgi pamesta un pakāpeniski nonākusi pašlaik redzamajā stāvoklī. Dievkalpojumi notiek atjaunotajā sakristejā, bet piemērotos laika apstākļos — zem klajas debess baznīcas mūros.

2003. gadā sākās Griezes baznīcas sakopšanas talkas, 2010. gadā no drupām atjaunota sakristeja, kopš 2012. gada notiek restaurācijas nākamais posms — kara laikā stipri cietušā torņa atjaunošanas darbi, ko iecerēts pabeigt 2019.—2020. gadā.

Griezes baznīcā tika kristīts latviešu tēlnieks [[Kārlis Zāle]].

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery widths=&quot;180&quot; heights=&quot;150&quot; perrow=&quot;6&quot;&gt;
Griezes baznīcas drupas.jpg
Attēls:Griezes baznīcas drupas 6.jpg
Attēls:Griezes baznīcas drupas 8.jpg
Attēls:Griezes baznīcas drupas 2.jpg
Attēls:Griezes baznīcas drupas 5.jpg
Attēls:Griezes baznīcas drupas 7.jpg
Attēls:Griezes baznīcas drupas 9.jpg
Attēls:Griezes baznīcas drupas 3.jpg
Attēls:Griezes baznīcas drupas 4.jpg
Attēls:Griezes luterāņu baznīca 12.jpg
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces+}}

== Ārējās saites ==
* [http://griezesbaznica.lv/ Griezes baznīcas oficiālā mājaslapa]


{{Reliģija-aizmetnis}}
{{arhitektūra-aizmetnis}}

{{Latvijas baznīcas}}

{{DEFAULTSORT:Griezes evaņgzeliski luteriska baznica}}
[[Kategorija:Ezeres pagasts]]
[[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]]
[[Kategorija:Drupas]]</text>
      <sha1>no0mvuyeqkazz61yiawgwkwvwgp8oh8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>5T. autobusu maršruts</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397181</id>
    <revision>
      <id>3666974</id>
      <parentid>3640425</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:47:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>82.193.85.114</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7334" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5T. autobusu maršuts 
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Iļģuciems (2018); Aldaris (2022 jūlijs); Mīlgrāvis (2022 augusts)]]
|uz                = [[Stacijas laukums (2018); Sarkandaugava (2022 augusts)]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2018|05|28}} 
|slēgts            =  {{dat|2022|07|04}} 
|pieturu skaits    = 32 
|parks             = № 7 (apkalpoja katru dienu) &lt;br /&gt; № 6 (apkalpoja tikai darbdienās)
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:A5T Slokas ielā.jpg|thumb|255px|5T. autobuss Slokas ielā ]]
'''5T. autobusu maršruts''' bija [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] pagaidu [[autobuss|autobusu]] maršruts, kurš kursēja no Iļģuciema līdz Stacijas laukumam. Šis maršuts tika izveidots [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] tramvaju maršruta sliežu ceļu remonta dēļ no 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam, atjaunots no 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam (ieskaitot),&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/&lt;/ref&gt; un bija šī maršruta pagarinājums no Iļģuciema līdz Stacijas laukumam. Brauca pa 5. tramvaja ceļu no Iļģuciema līdz Stacijas laukumam.

No 2018. gada 11. jūlija saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] un [[Jūrmalas gatve]]s krustojumā tika veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā. 5. maršruta tramvajs no galapunkta „[[Mīlgrāvis]]” brauca pa maršrutu līdz pieturvietai „[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]” tālāk pa [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvāri]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]], līdz pieturvietai „Stacijas laukums” un tad atpakaļ uz Mīlgrāvi. No Iļģuciema minētais tramvajs atkal tika aizstāts ar 5T. maršruta autobusu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt;

2022. gada 2.-4. jūlijā sakarā ar tramvaju sliežu ceļu remontdarbiem [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] tika atjaunots 5T. autobuss. 2. jūlijā tā maršruts bija &quot;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] - [[Mīlgrāvis]]&quot;, savukārt 3. un 4. jūlijā - &quot;Aldaris - [[Mīlgrāvis]]&quot; -, aizstājot 5., 7. un 11. tramvaja maršrutu posmā no [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]] (11. tramvaja galapunkts) / Aldarim (7. tramvaja galapunkts) / [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] (5. tramvaja galapunkts).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nedelas-nogale-planotas-izmainas-atsevisku-tramvaju-marsrutu-kustiba/|title=Nedēļas nogalē plānotas izmaiņas atsevišķu tramvaju maršrutu kustībā}}&lt;/ref&gt;

'''2022. gada 6. augustā maršruts tika atjaunots sakarā ar ēkas avārijas stāvokli [[Pētersalas iela|Pētersalas ielā]] 5, kā rezultātā tiek slēgta satiksme ielā. [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaja maršruts]] tiek saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]]. Maršruta nosaukums - &quot;[[Sarkandaugava]] - [[Mīlgrāvis]]&quot;.''' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-augusta-tiks-veiktas-izmainas-5-tramvaja-marsruta-dala-marsruta-tiks-apkalpota-ar-5t-autobusu/|title=No 6. augusta tiks veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā, daļa maršruta tiks apkalpota ar 5T autobusu}}&lt;/ref&gt;

5T. autobusu maršrutu apkalpoja RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 7. autobusu parks, bet darbdienās — arī RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 6. autobusu parks.
[[Attēls:5T. maršruta autobuss Radio ielā.JPG|thumb|255px|5T. maršruta autobuss Radio ielā]]

== Maršruts ==
* Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' autobusi brauca pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]].

* Virzienā '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' autobusi brauca pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5T. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 32 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''Stacijas laukums''' ir 16 pieturas, tāpat arī virzienā '''Stacijas laukums''' — '''[[Iļģuciems]]''' bija 16 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Iļģuciems]]
|}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05T]]</text>
      <sha1>mqmyp87ptq096lu2gjgayxw10lsx4s4</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667196</id>
      <parentid>3666974</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:29:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>82.193.85.114</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7275" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5T. autobusu maršuts 
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Iļģuciems (2018); Aldaris (2022 jūlijs); Mīlgrāvis (2022 augusts)]]
|uz                = [[Stacijas laukums (2018); Sarkandaugava (2022 augusts)]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2018|05|28}} 
|slēgts            =  {{dat|2022|07|04}} 
|pieturu skaits    = 32 
|parks             = № 7 (apkalpoja katru dienu) &lt;br /&gt; № 6 (apkalpoja tikai darbdienās)
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:A5T Slokas ielā.jpg|thumb|255px|5T. autobuss Slokas ielā ]]
'''5T. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] pagaidu [[autobuss|autobusu]] maršruts, kas kursē gadījumos, kad tiek slēgts kāds no [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaja maršruta]] posms. 

Pirmoreiz šis maršuts tika izveidots [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] tramvaju maršruta sliežu ceļu remonta dēļ no 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/&lt;/ref&gt; Brauca pa 5. tramvaja ceļu no Iļģuciema līdz Stacijas laukumam.

No 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] un [[Jūrmalas gatve]]s krustojumā tika veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā. 5. maršruta tramvajs no galapunkta „[[Mīlgrāvis]]” brauca pa maršrutu līdz pieturvietai „[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]” tālāk pa [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvāri]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]], līdz pieturvietai „Stacijas laukums” un tad atpakaļ uz Mīlgrāvi. No Iļģuciema minētais tramvajs atkal tika aizstāts ar 5T. maršruta autobusu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt;

2022. gada 2.-4. jūlijā sakarā ar tramvaju sliežu ceļu remontdarbiem [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] tika atjaunots 5T. autobuss. 2. jūlijā tā maršruts bija &quot;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] - [[Mīlgrāvis]]&quot;, savukārt 3. un 4. jūlijā - &quot;Aldaris - [[Mīlgrāvis]]&quot; -, aizstājot 5., 7. un 11. tramvaja maršrutu posmā no [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]] (11. tramvaja galapunkts) / Aldarim (7. tramvaja galapunkts) / [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] (5. tramvaja galapunkts).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nedelas-nogale-planotas-izmainas-atsevisku-tramvaju-marsrutu-kustiba/|title=Nedēļas nogalē plānotas izmaiņas atsevišķu tramvaju maršrutu kustībā}}&lt;/ref&gt;

'''2022. gada 6. augustā maršruts tika atjaunots sakarā ar ēkas avārijas stāvokli [[Pētersalas iela|Pētersalas ielā]] 5, kā rezultātā tiek slēgta satiksme ielā. [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaja maršruts]] tiek saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]]. Maršruta nosaukums - &quot;[[Sarkandaugava]] - [[Mīlgrāvis]]&quot;.''' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-augusta-tiks-veiktas-izmainas-5-tramvaja-marsruta-dala-marsruta-tiks-apkalpota-ar-5t-autobusu/|title=No 6. augusta tiks veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā, daļa maršruta tiks apkalpota ar 5T autobusu}}&lt;/ref&gt;

5T. autobusu maršrutu apkalpoja RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 7. autobusu parks, bet darbdienās — arī RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 6. autobusu parks.
[[Attēls:5T. maršruta autobuss Radio ielā.JPG|thumb|255px|5T. maršruta autobuss Radio ielā]]

== Maršruts ==
* Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' autobusi brauca pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]].

* Virzienā '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' autobusi brauca pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5T. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 32 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''Stacijas laukums''' ir 16 pieturas, tāpat arī virzienā '''Stacijas laukums''' — '''[[Iļģuciems]]''' bija 16 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Iļģuciems]]
|}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05T]]</text>
      <sha1>lodtpw2ygs5gwjilemwm9tvkzhqinyf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667197</id>
      <parentid>3667196</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:29:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>82.193.85.114</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7272" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5T. autobusu maršuts 
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Iļģuciems (2018); Aldaris (2022 jūlijs); Mīlgrāvis (2022 augusts)]]
|uz                = [[Stacijas laukums (2018); Sarkandaugava (2022 augusts)]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2018|05|28}} 
|slēgts            =  {{dat|2022|07|04}} 
|pieturu skaits    = 32 
|parks             = № 7 (apkalpoja katru dienu) &lt;br /&gt; № 6 (apkalpoja tikai darbdienās)
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:A5T Slokas ielā.jpg|thumb|255px|5T. autobuss Slokas ielā ]]
'''5T. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] pagaidu [[autobuss|autobusu]] maršruts, kas kursē gadījumos, kad tiek slēgts kāds [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaja maršruta]] posms. 

Pirmoreiz šis maršuts tika izveidots [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] tramvaju maršruta sliežu ceļu remonta dēļ no 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/&lt;/ref&gt; Brauca pa 5. tramvaja ceļu no Iļģuciema līdz Stacijas laukumam.

No 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] un [[Jūrmalas gatve]]s krustojumā tika veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā. 5. maršruta tramvajs no galapunkta „[[Mīlgrāvis]]” brauca pa maršrutu līdz pieturvietai „[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]” tālāk pa [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvāri]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]], līdz pieturvietai „Stacijas laukums” un tad atpakaļ uz Mīlgrāvi. No Iļģuciema minētais tramvajs atkal tika aizstāts ar 5T. maršruta autobusu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt;

2022. gada 2.-4. jūlijā sakarā ar tramvaju sliežu ceļu remontdarbiem [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] tika atjaunots 5T. autobuss. 2. jūlijā tā maršruts bija &quot;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] - [[Mīlgrāvis]]&quot;, savukārt 3. un 4. jūlijā - &quot;Aldaris - [[Mīlgrāvis]]&quot; -, aizstājot 5., 7. un 11. tramvaja maršrutu posmā no [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]] (11. tramvaja galapunkts) / Aldarim (7. tramvaja galapunkts) / [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] (5. tramvaja galapunkts).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nedelas-nogale-planotas-izmainas-atsevisku-tramvaju-marsrutu-kustiba/|title=Nedēļas nogalē plānotas izmaiņas atsevišķu tramvaju maršrutu kustībā}}&lt;/ref&gt;

'''2022. gada 6. augustā maršruts tika atjaunots sakarā ar ēkas avārijas stāvokli [[Pētersalas iela|Pētersalas ielā]] 5, kā rezultātā tiek slēgta satiksme ielā. [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaja maršruts]] tiek saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]]. Maršruta nosaukums - &quot;[[Sarkandaugava]] - [[Mīlgrāvis]]&quot;.''' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-augusta-tiks-veiktas-izmainas-5-tramvaja-marsruta-dala-marsruta-tiks-apkalpota-ar-5t-autobusu/|title=No 6. augusta tiks veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā, daļa maršruta tiks apkalpota ar 5T autobusu}}&lt;/ref&gt;

5T. autobusu maršrutu apkalpoja RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 7. autobusu parks, bet darbdienās — arī RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 6. autobusu parks.
[[Attēls:5T. maršruta autobuss Radio ielā.JPG|thumb|255px|5T. maršruta autobuss Radio ielā]]

== Maršruts ==
* Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' autobusi brauca pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]].

* Virzienā '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' autobusi brauca pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5T. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 32 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''Stacijas laukums''' ir 16 pieturas, tāpat arī virzienā '''Stacijas laukums''' — '''[[Iļģuciems]]''' bija 16 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Iļģuciems]]
|}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05T]]</text>
      <sha1>8kamphuakbrzx22z71st3ddq6u5busw</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667198</id>
      <parentid>3667197</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:31:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>82.193.85.114</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7264" xml:space="preserve">{{Transporta maršruta infokaste
|nosaukums         = 5T. autobusu maršuts 
|fona krāsa        = #007C06
|no                = [[Iļģuciems (2018); Aldaris (2022 jūl.); Mīlgrāvis (2022 aug.)]]
|uz                = [[Stacijas laukums (2018); Sarkandaugava (2022 aug.)]]
|valsts            = {{flag|Latvija}}
|pilsēta           = Rīga
|atklāts           = {{dat|2018|05|28}} 
|slēgts            =  {{dat|2022|07|04}} 
|pieturu skaits    = 32 
|parks             = № 7 (apkalpoja katru dienu) &lt;br /&gt; № 6 (apkalpoja tikai darbdienās)
|apakšveidne       = {{Rīgas autobusu apakšveidne}}
}}
[[Attēls:A5T Slokas ielā.jpg|thumb|255px|5T. autobuss Slokas ielā ]]
'''5T. autobusu maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] pagaidu [[autobuss|autobusu]] maršruts, kas kursē gadījumos, kad tiek slēgts kāds [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaja maršruta]] posms. 

Pirmoreiz šis maršuts tika izveidots [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] tramvaju maršruta sliežu ceļu remonta dēļ no 2018. gada 28. maija līdz 16. jūnijam.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/izmainas-5-tramvaja-marsruta/&lt;/ref&gt; Brauca pa 5. tramvaja ceļu no Iļģuciema līdz Stacijas laukumam.

No 2018. gada 11. jūlija līdz 23. augustam saistībā ar tramvaja sliežu nomaiņu [[Slokas iela (Rīga)|Slokas ielas]] un [[Jūrmalas gatve]]s krustojumā tika veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā. 5. maršruta tramvajs no galapunkta „[[Mīlgrāvis]]” brauca pa maršrutu līdz pieturvietai „[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]]” tālāk pa [[Aspazijas bulvāris|Aspazijas bulvāri]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona ielu]], līdz pieturvietai „Stacijas laukums” un tad atpakaļ uz Mīlgrāvi. No Iļģuciema minētais tramvajs atkal tika aizstāts ar 5T. maršruta autobusu.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot; /&gt;

2022. gada 2.-4. jūlijā sakarā ar tramvaju sliežu ceļu remontdarbiem [[Kronvalda bulvāris|Kronvalda bulvārī]] tika atjaunots 5T. autobuss. 2. jūlijā tā maršruts bija &quot;[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] - [[Mīlgrāvis]]&quot;, savukārt 3. un 4. jūlijā - &quot;Aldaris - [[Mīlgrāvis]]&quot; -, aizstājot 5., 7. un 11. tramvaja maršrutu posmā no [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukuma]] līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]] (11. tramvaja galapunkts) / Aldarim (7. tramvaja galapunkts) / [[Mīlgrāvis|Mīlgrāvim]] (5. tramvaja galapunkts).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/nedelas-nogale-planotas-izmainas-atsevisku-tramvaju-marsrutu-kustiba/|title=Nedēļas nogalē plānotas izmaiņas atsevišķu tramvaju maršrutu kustībā}}&lt;/ref&gt;

'''2022. gada 6. augustā maršruts tika atjaunots sakarā ar ēkas avārijas stāvokli [[Pētersalas iela|Pētersalas ielā]] 5, kā rezultātā tiek slēgta satiksme ielā. [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. tramvaja maršruts]] tiek saīsināts līdz [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielai]]. Maršruta nosaukums - &quot;[[Sarkandaugava]] - [[Mīlgrāvis]]&quot;.''' &lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/no-6-augusta-tiks-veiktas-izmainas-5-tramvaja-marsruta-dala-marsruta-tiks-apkalpota-ar-5t-autobusu/|title=No 6. augusta tiks veiktas izmaiņas 5. tramvaja maršrutā, daļa maršruta tiks apkalpota ar 5T autobusu}}&lt;/ref&gt;

5T. autobusu maršrutu apkalpoja RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 7. autobusu parks, bet darbdienās — arī RP SIA &quot;[[Rīgas Satiksme]]&quot; 6. autobusu parks.
[[Attēls:5T. maršruta autobuss Radio ielā.JPG|thumb|255px|5T. maršruta autobuss Radio ielā]]

== Maršruts ==
* Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' autobusi brauca pa šādām ielām: [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]], [[Dagmāras iela]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Akmens tilts]], [[11. novembra krastmala]], [[13. janvāra iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Krišjāņa Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]].

* Virzienā '''[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]''' — '''[[Iļģuciems]]''' autobusi brauca pa šādām ielām: [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[13. janvāra iela]], [[11. novembra krastmala]], [[Akmens tilts]], [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]], [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]], [[Dagmāras iela]] un [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]].

== Pieturvietas ==
5T. autobusu maršrutā pavisam kopā bija 32 pieturas. Virzienā '''[[Iļģuciems]]''' — '''Stacijas laukums''' ir 16 pieturas, tāpat arī virzienā '''Stacijas laukums''' — '''[[Iļģuciems]]''' bija 16 pieturas.

{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Iļģuciems]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[Bēnes iela (Rīga)|Bēnes iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Uzvaras bulvāris (Rīga)|Uzvaras bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 14
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;&quot; align=&quot;center&quot;
|-
! width=&quot;30&quot;|Nr.
! width=&quot;190&quot;|Nosaukums
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| [[13. janvāra iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| [[Grēcinieku iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Nacionālā bibliotēka]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| [[Slokas iela (Rīga)|Slokas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| [[Aleksandra Grīna bulvāris|A. Grīna bulvāris]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| [[Nometņu iela (Rīga)|Nometņu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| [[Mārtiņa iela (Rīga)|Mārtiņa iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| [[Baldones iela (Rīga)|Baldones iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| [[Dārza iela (Rīga)|Dārza iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 12
| [[Eiženijas iela (Rīga)|Eiženijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Saldus iela (Rīga)|Saldus iela]] / [[Valsts asinsdonoru centrs|Donoru centrs]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 13
| [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 15
| [[Lilijas iela (Rīga)|Lilijas iela]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 16
| [[Iļģuciems]]
|}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Sabiedriskais transports Rīga}}

[[Kategorija:Autobusu satiksme Rīgā|05T]]</text>
      <sha1>dvtpjjw9u6pcvgmfhzfvl7yq9s4avkp</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valstu uzskaitījums vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>397711</id>
    <revision>
      <id>3667174</id>
      <parentid>3636507</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:52:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>sīkumi, replaced: [[ASV]] → [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], {{cite book → {{grāmatas atsauce (28), ref&gt;. → ref&gt; (6), ref&gt;, → ref&gt;, Pasaules kar → pasaules kar (5), {{cite journal → {{publikācijas atsauc using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="377328" xml:space="preserve">Šajā uzskaitījumā apkopotas '''valstis''', kuru [[Nacionālā olimpiskā komiteja|Nacionālās olimpiskās komitejas]] piedalījušās [[vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] kopš [[1896]]. gada. Pēdējās [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]] piedalījās 206 valstis. [[Austrālija olimpiskajās spēlēs|Austrālijas]] (ieskaitot 2 spēles, kad tā startēja [[Austrālāzija olimpiskajās spēlēs|Austrālāzijas]] komandā), [[Francijas olimpiskajās spēlēs|Francijas]], [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]], [[Grieķija olimpiskajās spēlēs|Grieķijas]] un [[Šveice olimpiskajās spēlēs|Šveices]] sportisti līdz šim ir piedalījušies visās 28 vasaras olimpiskajās spēlēs.

== Vēsture ==

=== Sākuma gadi (1896—1916) ===
[[Attēls:1896 Olympic opening ceremony.jpg|thumb|[[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija]]
Sākotnēji olimpiskajās spēlēs nebija skaidri dokumentēts, kuras valstis piedalās spēlēs. Pirmajās olimpiskajās spēlēs [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gadā Atēnās]] piedalījās 14 valstu komandas un jauktā komanda.&lt;ref name=&quot;IOC1896&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/athens-1896-summer-olympics |title=Athens 1896 Summer Olympics |publisher=International Olympic Committee |accessdate=2014-02-02}}&lt;/ref&gt; Taču [[Bulgārija olimpiskajās spēlēs|Bulgārija]]&lt;ref name=&quot;BUL1896&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Olympic Games Athens 1896 |url=http://old.bgolympic.org/cgi-bin/e-cms/vis/vis.pl?s=001&amp;p=0039&amp;n=000001 |archive-url=https://archive.is/20140204193434/http://old.bgolympic.org/cgi-bin/e-cms/vis/vis.pl?s=001&amp;p=0039&amp;n=000001 |dead-url=yes |archive-date=2014-02-04 |publisher=Bulgarian Olympic Committee |accessdate=2014-02-02 }}&lt;/ref&gt; un [[Čīle olimpiskajās spēlēs|Čīle]]&lt;ref name=&quot;CHI1896&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|title=La Presencia de Chile en los Juegos Olimpicos |url=http://www.coch.cl/museo.htm#chile |publisher=Comité Olímpico de Chile |language=Spanish |accessdate=2008-02-04 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080111114222/http://www.coch.cl/museo.htm |archivedate=2008-01-11 |deadurl=yes |df= }}&lt;/ref&gt; apgalvo, ka arī ar vienu sportistu ir bijušas pārstāvētas olimpiskajās spēlēs. Citos avotos ir minēts, ka spēlēs piedalījušies arī sportisti no [[Itālija olimpiskajās spēlēs|Itālijas]], [[Ēģiptes olimpiskajās spēlēs|Ēģiptes]] un [[Turcija olimpiskajās spēlēs|Osmaņu impērijas (tagadējā Turcija)]].&lt;ref name=&quot;Mallon1896&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=The 1896 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, With Commentary |last=Mallon |first=Bill |author2=Widlund, Ture |pages=22–23 |publisher=McFarland |year=1998 |isbn=0-7864-0379-9 |chapter=1896 Olympic Games — Analysis and Summaries |chapterurl=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf |accessdate=2017-09-09 |archive-date=2016-03-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160303183714/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1896.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Herman1896&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Herman's Top Athina 1896 Olympians |first=Herman |last=De Wael |date=2005-06-13 |url=http://www.hdw.be/olymp/topath96.html |archive-url=https://archive.is/20140204193416/http://www.hdw.be/olymp/topath96.html |dead-url=yes |archive-date=2014-02-04 |accessdate=2014-02-02 }}&lt;/ref&gt; Pēc [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpisko spēļu]] oficiālā ziņojuma [[Parīze]]s olimpiskajās spēlēs tika pārstāvētas 24 valstis,&lt;ref name=&quot;IOC1900&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/paris-1900-summer-olympics |title=Paris 1900 |publisher=International Olympic Committee |accessdate=2014-02-02}}&lt;/ref&gt; taču pēc citiem avotiem 28 valstis.&lt;ref name=&quot;Mallon1900&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=The 1900 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, With Commentary |last=Mallon |first=Bill |pages=10, 23–26 |publisher=McFarland |date=December 1997 |isbn=978-0-7864-0378-3 |chapter=1900 Olympic Games — Analysis and Summaries |chapterurl=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1900.pdf |accessdate=2017-09-09 |archive-date=2014-01-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20140109114006/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1900.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;Herman1900&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Herman's Top Paris 1900 Olympians |first=Herman |last=De Wael |date=2002-10-10 |url=http://www.hdw.be/olymp/toppar00.html |archive-url=https://archive.is/20140204193332/http://www.hdw.be/olymp/toppar00.html |dead-url=yes |archive-date=2014-02-04 |accessdate=2014-02-02 }}&lt;/ref&gt; [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas norisinājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Sentluisa|Sentluisā]] piedalījās tikai 12 valstis un ļoti liels sportistu pārsvars bija tieši no [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]].&lt;ref name=&quot;Mallon1904&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=The 1904 Olympic Games: Results for All Competitors in All Events, With Commentary |last=Mallon |first=Bill |pages=23–24 |publisher=McFarland |date=February 1999 |isbn=978-0-7864-0550-3 |chapter=1904 Olympic Games — Analysis and Summaries |chapterurl=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf |accessdate=2017-09-09 |archive-date=2017-06-10 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170610150612/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/Mallon/1904.pdf }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;IOC1904&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/st-louis-1904-summer-olympics |title=St. Louis 1904 |publisher=International Olympic Committee |accessdate=2014-02-02}}&lt;/ref&gt; Lai gan [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles]] oficiāli vairs netiek atzītas un iekļautas olimpisko spēļu sarakstā, tās palīdzēja uzlabot un atjaunot [[olimpiskā kustība|olimpisko kustību]]. Nākamajās spēlēs valstu skaits tikai pieauga, [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada Londonas spēlēs]] piedalījās — 22 valstis,&lt;ref name=&quot;OR1908&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|author=Cook, Theodore Andrea |title=The Fourth Olympiad London 1908 Official Report |publisher=British Olympic Association |location=London |date=May 1909 |page=656 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1908/1908.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; savukārt [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada Stokholmas spēlēs]] — 28 valstis.&lt;ref name=&quot;OR1912&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=The Olympic Games of Stockholm 1912 Official Report |author=(ed). Bergvall, Erik |publisher=Wahlström and Widstrand |location=Stockholm |date=December 1913 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1912/1912.pdf |page=889 |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20140207072609/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1912/1912.pdf |archivedate=2014-02-07 }}&lt;/ref&gt; Šajās divās spēlēs [[Austrālija olimpiskajās spēlēs|Austrālijas]] un [[Jaunzēlande olimpiskajās spēlēs|Jaunzēlandes]] sportisti startēja kā apvienotā [[Austrālāzija olimpiskajās spēlēs|Austrālāzijas]] komanda. [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles]], kas bija plānotas [[Vācija]]s galvaspilsētā [[Berlīne|Berlīnē]] bija pirmās olimpiskās spēles, kas tika atceltas.

=== Starpkaru periods (1920—1940) ===
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 146-1976-033-17, Berlin, Olympische Spiele.jpg|thumb|[[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija [[Berlīne|Berlīnē]]]]
Pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] olimpiskās spēles tika atkal organizētas [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920. gadā Antverpenē]]. Šajās olimpiskajās spēlēs piedalījās 29 valstis, bet tajās nebija pārstāvēta [[Austrija olimpiskajās spēlēs|Austrija]], [[Ungārija olimpiskajās spēlēs|Ungārija]], [[Vācija olimpiskajās spēlēs|Vācija]] un [[Turcija olimpiskajās spēlēs|Turcija]]. Šīm valstīm bija nozīmīga loma Pirmajā pasaules karā, līdz ar to tās netika uzaicinātas uz [[1920]]. gada [[Antverpene]]s spēlēm.&lt;ref name=&quot;OR1920&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=Olympic Games Antwerp 1920 — Official Report |publisher=Belgian Olympic Committee |year=1957 |language=French |pages=168–170 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1920/1920.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007202443/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1920/1920.pdf |archivedate=2018-10-07 }}&lt;/ref&gt; Šajās spēlēs piedalījās vairākas jaunas [[Eiropa]]s valstis, piemēram [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs|Čehoslovākija]] un [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvija]].

[[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs]] strauji pieauga dalībvalstu skaits līdz 44 valstīm,&lt;ref name=&quot;OR1924&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=Les Jeux de la VIII&lt;sup&gt;e&lt;/sup&gt; Olympiade Paris 1924 – Rapport Officiel |author=(ed.) M. Avé, Comité Olympique Français |publisher=Librairie de France |location=Paris |language=French |page=79 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1924/1924.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080410085129/http://www.la84foundation.org/6oic/OfficialReports/1924/1924.pdf |archivedate=2008-04-10 }}&lt;/ref&gt; lai gan šajās spēlēs joprojām bija liegts piedalīties [[Vācija]]i. Šī situācija mainījās [[1928]]. gadā, kas olimpiskās spēles tika organizētas [[Berlīne|Berlīnē]], un [[Vācija olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komandai bija ļauts atgriezties olimpiskajās spēlēs. Kopumā [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada Berlīnes spēlēs]] piedalījās 46 valstis.&lt;ref name=&quot;OR1928&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=The Ninth Olympiad Amsterdam 1928 Official Report |author=(ed.) G. Van Rossem |publisher=J. H. De Bussy |location=Amsterdam |year=1928 |pages=87–88 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1928/1928.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] ietekmes dēļ [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932. gada Losandželosas olimpiskajās spēlēs]], piedalījās tikai 37 valstis — kaut gan tajā laikā nacionālo olimpisko komiteju skaits [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja|Starptautiskajā olimpiskajā komitejā]] (SOK) bija vismaz divreiz lielāks.&lt;ref name=&quot;OR1932&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=The Games of the Xth Olympiad Los Angeles 1932 |publisher=Xth Olympiade Committee of the Games of Los Angeles, U.S.A. 1932 |year=1933 |page=374 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1932/1932s.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180918083527/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1932/1932s.pdf |archivedate=2018-09-18 }}&lt;/ref&gt; [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles]] atkal notika Vācijas (tajā laikā [[Nacistiskā Vācija|Nacistiskās Vācijas]]) galvaspilsēta Berlīnē, taču tās bija ļoti augsti politizētas spēles. Šajās spēlēs kopumā piedalījās 49 valstis, no tām 8 valstis pirmo reizi.&lt;ref name=&quot;OR1936&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |last=Diem |first=Carl |title=XIth Olympic Games, Berlin 1936 Official Report |publisher=Wilhelm Limpert |location=Berlin |year=1937 |pages=596–597 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1936/1936v1sum.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170130043451/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1936/1936v1sum.pdf |archivedate=2017-01-30 }}&lt;/ref&gt; [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles]] bija plānotas [[Japāna]]s galvaspilsētā [[Tokija|Tokijā]], taču tās tika atceltas saistībā ar [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] sākumu. Arī nākamās [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles]], kas bija plānotas [[Londona|Londonā]] šī paša iemesla dēļ tika atceltas.

=== Pēckara periods un Aukstā kara gadi (1948—1988) ===
[[Attēls:Nations at 1952 Olympics.jpg|thumb|[[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija [[Helsinki|Helsinkos]].]]
12 gadus pēc iepriekšējām olimpiskajām spēlēs [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles]] tika organizētas Lielbritānijas galvaspilsētā Londonā. Tajās piedalījās 59 valstis no kurām 14 valstis startēja pirmo reizi. Šajās olimpiskajās spēlēs netika uzaicināta [[Vācija olimpiskajās spēlēs|Vācija]] un [[Japāna olimpiskajās spēlēs|Japāna]].&lt;ref name=&quot;OR1948&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=The Official Report of the Organising Committee for the XIV Olympiad |author=(ed.) [[David Cecil, 6th Marquess of Exeter|Lord Burghley]] |publisher=Organising Committee for the XIV Olympiad |location=London |year=1951 |pages=546–547 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1948/OR1948.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada Helsinku olimpiskajās spēlēs]], atkal piedalījās tajā laikā rekordliels valstu skaits — 69 valstis —, tostarp pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās [[Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienība]], kā arī spēlēs tika atkal atļauts piedalīties Vācijas un Japānas sportistiem.&lt;ref name=&quot;OR1952&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=The Official Report of the Organising Committee for the Games of the XV Olympiad Helsinki 1952 |author=(ed.) Kolkka, Sulo |year=1955 |publisher=Organising Committee for the XV Olympiad Helsinki 1952 |location=Helsinki |pages=244–255 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1952/OR1952.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[Austrālija]]s pilsētā [[Melnburnā|Melburnā]] piedalījās 67 valstis. Šīs bija pirmais olimpiskās spēles, kas saskārās ar [[boikots|boikotu]].&lt;ref name=&quot;OR1956&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=The Official Report of the Organizing Committee for the Games of the XVI Olympiad Melbourne 1956 |publisher=The Organizing Committee of the XVI Olympiad, Melbourne, 1956 |year=1958 |location=Melbourne |pages=260–261 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1956/OR1956.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; [[Ēģipte olimpiskajās spēlēs|Ēģipte]], [[Irāka olimpiskajās spēlēs|Irāka]] un [[Lībija olimpiskajās spēlēs|Lībija]] atteicās piedalīties olimpiskajās spēlēs, reaģējot uz [[Suecas krīze|Suceas krīzi]]. Savukārt [[Nīderlande olimpiskajās spēlēs|Nīderlande]], [[Spānija olimpiskajās spēlēs|Spānija]] un [[Šveice olimpiskajās spēlēs]] atteicās piedalīties, reaģējots uz [[1956. gada Ungārijas revolūcija|Padomju Savienības iebrukumu Ungārijā]]. Saistībā ar [[Austrālija]]s [[karantīna]] ierobežojumiem [[Jāšana 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jāšanas sacensības]] tika organizētas piecus mēnešus agrāk un tās notika [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stoholmā]]. Šajās sacensībās piedalījās 29 valstis, tostarp piecas valstis, kuras vēlāk nepiedalijās olimpiskajās spēlēs, kad tās notika Melburnā.&lt;ref name=&quot;EQ1956&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=The Equestrian Games of the XVI Olympiad Stockholm 1956 |publisher=Esselte Aktiebolag |year=1959 |location=Stockholm |page=23 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1956/or1956eq.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160912024429/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1956/or1956eq.pdf |archivedate=2016-09-12 }}&lt;/ref&gt;

[[1960. gadi|20. gadsimta 60. gados]] olimpiskajās spēlēs pirmo reizi piedalījās vairākas [[Āfrika]]s un [[Latīņamerika]]s valstis. [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]], kas notika [[Roma|Romā]] piedalījās 84 valstis.&lt;ref name=&quot;OR1960&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=The Games of the XVII Olympiad Rome 1960, The Official Report of the Organizing Committee, Volume 2 |author=(ed.) Giacomini, Romolo |page=56 |publisher=Carlo Colombo |location=Rome |date=May 1963 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1960/OR1960v2pt1.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; Nakamājās olimpiskajās spēlēs [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gadā Tokijā]] piedalījās 94 valstis.&lt;ref name=&quot;OR1964&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=The Official Report of the Games of the XVIII Olympiad, Tokyo 1964, Volume II |publisher=The Organizing Committee for the Games of the XVIII Olympiad |location=Tokyo |date=October 1966 |pages=2–13 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1964/or1964v2pt1.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180630081154/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1964/or1964v2pt1.pdf |archivedate=2018-06-30 }}&lt;/ref&gt; Savukārt [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada Mehiko spēlēs]] piedalījās 112 valstis.&lt;ref name=&quot;OR1968&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=The Official Report of the Organizing Committee of the Games of the XIX Olympiad Mexico 1968, Volume 3: The Games |author=(ed.) Trueblood, Beatrice |publisher=Organizing Committee of the Games of the XIX Olympiad |year=1969 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1968/1968v3pt1.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160912024355/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1968/1968v3pt1.pdf |archivedate=2016-09-12 }}&lt;/ref&gt; [[1968]]. gada Mehiko olimpiskās spēles bija pirmās olimpiskās spēles kur startēja atsevišķas [[Rietumvācija olimpiskajās spēlēs|Rietumvācijas]] un [[Austrumvācija olimpiskajās spēlēs|Austrumvācijas]] komandas. Iepriekšējās trijās olimpiskajās spēlēs (1956—1964) šīs valstis startēja kā [[Vācijas apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Vācijas apvienotā komanda]].&lt;ref name=&quot;FRGhist&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |author=(ed.) Berlioux, Monique |title=The Federal Republic of Germany and Olympism |journal=Olympic Review |issue=93–94 |date=July–August 1975 |pages=290–306 |publisher=International Olympic Committee |location=Lausanne |url=http://library.la84.org/OlympicInformationCenter/OlympicReview/1975/ore93/ore93zb.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160912055111/http://library.la84.org/OlympicInformationCenter/OlympicReview/1975/ore93/ore93zb.pdf |archive-date=2016-09-12 }}&lt;/ref&gt; Nākamajās [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Minhenes spēlēs]] atkal piedalījās rekordliels valstu skaits. Šajās spēlēs bija pārstāvēta 121 valsts.&lt;ref name=&quot;OR1972&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=The official report of the Organizing Committee for the Games of the XXth Olympiad Munich 1972, Volume 3 The competitions |author=(ed.) Kunze, Herbert |publisher=proSport |location=Munich |year=1974 |pages=541–563 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1972/1972s3.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt;

Nakamās trīs olimpiskās spēles (1976—1984) saskarās ar iespaidīgiem boikotiem. [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Monreāla|Monreālā]] piedalījās tikai 92 valstis.&lt;ref name=&quot;OR1976&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=Games of the XXI Olympiad Montréal 1976 Official Report, Volume I Organization |author=(ed.) Chantigny, Louis |publisher=COJO 76 |location=Montreal |year=1978 |pages=139–150 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1976/1976v1.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; 29 [[Āfrika]]s valstis (vienīgie izņēmumi bija [[Kotdivuāra olimpiskajās spēlēs|Kotdivuāra]] un [[Senegāla olimpiskajās spēlēs|Senegāla]]) šajās spēlēs atteicās piedalīties, saistībā ar [[aparteīds|aparteīda politiku]] [[DĀR|Dienvidāfrikas Republikā]]. Šī paša iemesla dēļ vienīgo reizi savā dalības vēsturē no piedalīšanās olimpiskajās spēlēs atteicās arī [[Jaunzēlande olimpiskajās spēlēs|Jaunzēlande]].&lt;ref name=&quot;Africa1976&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |author=(ed.) Berlioux, Monique |title=Africa and the XXIst Olympiad |journal=Olympic Review |issue=109–110 |date=November–December 1976 |pages=584–585 |publisher=International Olympic Committee |location=Lausanne |url=http://library.la84.org/OlympicInformationCenter/OlympicReview/1976/ore109/ore109h.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170417132022/http://library.la84.org/OlympicInformationCenter/OlympicReview/1976/ore109/ore109h.pdf |archive-date=2017-04-17 }}&lt;/ref&gt; Lielākais boikots līdz šim olimpisko spēļu vēsturē bija [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpiskajās spēlēs]], kad bija pārstāvēta tikai 81 valsts.&lt;ref name=&quot;OR1980&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=Games of the XXII Olympiad Moscow 1980, Volume 3 Participants and Results |author=(ed.) I. T. Novikov |publisher=Fizkultura i Sport |year=1981 |location=Moscow |pages=610–639 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1980/or1980v3.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; [[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|Šī boikota]] ierosinātāja bija [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]], kas protestēja pret [[Afganistānas karš (1979—1989)|PSRS iebrukumu Afganistānā]]. Boikotā oficiāli piedalījās 65 valstis, kas tika uzaicinātas uz olimpiskajās spēlēm, taču nepiedalījās. Atbildot uz 1980. gada boikotu, [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984. gada Losandželosas spēles]] [[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|boikotēja]] [[Padomju Savienība]] un vairākas tās sabiedrotās valstis (kopumā 15 valstis). Tomēr šis boikots bija daudz mazāks kā iepriekšējais un kopumā Losandželosas olimpiskajās spēlēs startēja 140 valsts.&lt;ref name=&quot;OR1984&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=Official Report of the Games of the XXIIIrd Olympiad Los Angeles 1984, Volume 2 Competition Summary and Results |publisher=Los Angeles Olympic Organizing Committee |author=(ed.) Perelman, Richard B. |year=1985 |pages=224–227 |isbn=0-9614512-0-3 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1984/1984v2.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; Nakamās [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles]] bija pa ilgiem laikiem bez boikotiem un tajās piedalījās rekorliels valstu skaits — 160 valstis.&lt;ref name=&quot;OR1988&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=Games of the XXIVth Olympiad Seoul 1988 Official Report, Volume 2: Competition Summary and Results |author=(ed.) Lee Kyong-hee |publisher=Seoul Olympic Organizing Committee |date=September 1989 |pages=150–161 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1988/1988v2.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt;

=== Mūsdienas (1992 — pašlaik) ===
[[Attēls:Beijing Olympics 2008.jpg|thumb|[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonija [[Pekina|Pekinā]].]]
Vairāki [[1990. gadi|20. gadsimta 90. gadu]] notikumi ievērojami palielināja olimpisko spēļu dalībvalstu skaitu. Pēc [[PSRS sabrukums|Padomju Savienības sabrukšanas]], [[Baltijas valstis]] pirmo reizi kopš [[1936]]. gada [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpiskajās spēlēs]] piedalījās, kā neatkarīgas valstis.&lt;ref name=&quot;OR1992&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=Official Report of the Games of the XXV Olympiad Barcelona 1992, Volume IV The Games |author=(ed.) Cuyàs, Romà |publisher=COOB'92 |year=1992 |pages=396–397 |isbn=84-7868-097-7 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1992/1992s4.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160912023750/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1992/1992s4.pdf |archivedate=2016-09-12 }}&lt;/ref&gt; Savukārt pārējās [[Padomju Sociālistiskās Republikas|Padomju Savienības republikas]] 1992. gada Barselonas spēlēs piedalījās kā kopīga [[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienotā komanda]]. Kopš [[1964]]. gada kopīgi atkal startēja vienota [[Vācija olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] komanda. Savukārt [[Dienvislāvijas sabrukums|Dienvislāvijas sabrukuma]] rezultātā izveidojās virkne jaunas valstis, kuras šajās spēlēs debitēja.

[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atlanta|Atlantā]] piedalījās 197 valstis, no kurām 24 valstīm tā bija pirmā dalība vasaras olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;OR1996&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=The Official Report of the Centennial Olympic Games, Volume III The Competition Results |author=(ed.) Watkins, Ginger T. |publisher=Peachtree Publishers |location=Atlanta |year=1997 |isbn=1-56145-150-9 |pages=viii–ix |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1996/1996v3.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kad atsevišķi startēja [[Čehija olimpiskajās spēlēs|Čehijas]] un [[Slovākija olimpikajās spēlēs|Slovākijas]] komandas, līdz tam šīs abas valstis startēja kā [[Čehoslovākija olimpikajās spēlēs|Čehoslovākija]], kā arī pirmo reizi visas bijušās Padomju Savienības republikas vasaras olimpiskajās spēlēs startēja kā neatkarīgas valstis. Dalībvalstu skaits olimpiskajās spēlēs turpmāk tikai palielinājās, [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada Sidnejas spēlēs]] startēja 199 valstis&lt;ref name=&quot;OR2000&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=Official Report of the XXVII Olympiad, Volume Three: Results |publisher=Sydney Organising Committee for the Olympic Games |year=2001 |isbn=0-9579616-1-8 |chapter=National Olympic Committees |pages=1–5 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/2000/Results.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |author=Sydney Organising Committee for the Olympic Games. |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131211182330/http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/2000/Results.pdf |archivedate=2013-12-11 }}&lt;/ref&gt; un nākamajās, [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada Atēnas olimpiskajās spēlēs]] jau 201 valsts.&lt;ref name=&quot;OR2004&quot;&gt;{{grāmatas atsauce|title=Official Report of the XXVIII Olympiad, Volume Two: The Games |author=(ed.) Skarveli, Efharis; Zervos, Isabel |publisher=Athens 2004 Organising Committee for the Olympic Games |date=November 2005 |isbn=960-88101-7-5 |pages=528–529 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/2004/or2004b.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt;

[[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] jau piedalījās 204 valstis,&lt;ref name=&quot;OR2008&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=Official Report of the Beijing 2008 Olympic Games, Volume II |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/2008/2008v2.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; un tajās debitēja [[Māršala Salas olimpiskajās spēlēs|Māršala Salas]] un [[Tuvalu olimpiskajās spēlēs|Tuvalu]]. Pēc tam, kad [[2004]]. gada spēlēs [[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Serbija un Melnkalne]] startēja kā kopīga komanda, nākamajās vasaras olimpiskajās spēlēs jau piedalījās kā neatkarīgas valstis. [[Bruneja]] bija vienīgā valsts, kas nepiedalījās 2008. gada Pekinas olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;BRU2008&quot;&gt;{{Ziņu atsauce |title=Brunei excluded from Beijing Games |publisher=Reuters |date=2008-08-08 |url=https://www.reuters.com/article/GCA-Olympics/idUSPEK32791920080808 |accessdate=2008-08-15}}&lt;/ref&gt; Lai gan [[Dienvidsudāna]] pēc neatkarības pasludināšanas [[2011]]. gadā vēl nebija paspējusi izveidot savu olimpisko komiteju, tā olimpiskajās spēlēs debitēja ar vienu sportistu. Šajās olimpiskajās spēlēs atkal piedalījās [[Bruneja olimpiskajās spēlēs|Brunejas]] sportisti, taču sportisti no bijušās [[Nīderlandes Antiļas|Nīderlandes Antiļām]] startēja kā neatkarīgas komandas, saistībā ar to, ka šī valsts beidza pastāvēt [[2010]]. gadā un tās olimpiskā komiteja tika likvidēta [[2011]]. gadā.

Arī [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Riodežaneiro]] palielinājās dalībvalstu skaits līdz 207. Šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kur Dienvidsudānas sportisti varēja startēt zem sava karoga, kā arī pirmo reizi olimpiskajās spēlēs piedalījās [[Kosova olimpiskajās spēlēs|Kosovas]] komanda kā neatkarīga valsts. Šajās olimpiskajās spēlēs bija arī speciāli izveidota [[Bēgļu olimpiskā komanda 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|bēgļu komanda]], kuras sastāvēja no [[Kongo DR|Kongo Demokrātiskās Republikas]], [[Etiopija]]s, [[Dienvidsudāna]]s un [[Sīrija]]s sportistiem, kuri bija aizbēguši no savām dzimtajām valstīm. Viņiem bija atļauts spēlēs piedalīties zem [[olimpiskais karogs|olimpiskā karoga]].

== Statistika ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
! style=&quot;width:12em&quot;| Spēles || Valstu skaits || Debitantu skaits || Valstis/Komandas, kas debitēja || Ats.
|-
| {{flaga|Grieķija|old}} [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896 Atēnas]] || 14 || 14 || &lt;small&gt; [[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]], [[Austrālija olimpiskajās spēlēs|Austrālija]], [[Austrija olimpiskajās spēlēs|Austrija]], [[Bulgārija olimpiskajās spēlēs|Bulgārija]], [[Čīle olimpiskajās spēlēs|Čīle]], [[Dānija olimpiskajās spēlēs|Dānija]], [[Francija olimpiskajās spēlēs|Francija]], [[Grieķija olimpiskajās spēlēs|Grieķija]], [[Itālija olimpiskajās spēlēs|Itālija]], [[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]], [[Šveice olimpiskajās spēlēs|Šveice]], [[Ungārija olimpiskajās spēlēs|Ungārija]], [[Vācija olimpiskajās spēlēs|Vācija]], [[Zviedrija olimpiskajās spēlēs|Zviedrija]] un [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]&lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;IOC1896&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Francija}} [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] || 28 || 11 || &lt;small&gt; [[Argentīna olimpiskajās spēlēs|Argentīna]], [[Beļģija olimpiskajās spēlēs|Beļģija]], [[Haiti olimpiskajās spēlēs|Haiti]], [[Bohēmija olimpiskajās spēlēs|Bohēmija]], [[Indija olimpiskajās spēlēs|Indija]], [[Kanāda olimpiskajās spēlēs|Kanāda]], [[Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impērija]], [[Kuba olimpiskajās spēlēs|Kuba]], [[Meksika olimpiskajās spēlēs|Meksika]], [[Nīderlande olimpiskajās spēlēs|Nīderlande]], [[Norvēģija olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]], [[Rumānija olimpiskajās spēlēs|Rumānija]], [[Spānija olimpiskajās spēlēs|Spānija]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;IOC1900&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|ASV}} [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904 Sentluisa]] || 12 || 1 || &lt;small&gt; [[Dienvidāfrika olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;IOC1904&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908 Londona]] || 22 || 4 || &lt;small&gt; [[Austrālāzija olimpiskajās spēlēs|Austrālāzija]], [[Islande olimpiskajās spēlēs|Islande]], [[Somija olimpiskajās spēlēs|Somija]], [[Turcija olimpiskajās spēlēs|Turcija]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1908&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Zviedrija}} [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912 Stokholma]] || 28 || 5 || &lt;small&gt; [[Ēģipte olimpiskajās spēlēs|Ēģipte]],  [[Japāna olimpiskajās spēlēs|Japāna]], [[Luksemburga olimpiskajās spēlēs|Luksemburga]], [[Portugāle olimpiskajās spēlēs|Portugāle]], [[Serbija olimpiskajās spēlēs|Serbija]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1912&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Vācijas Impērija}} [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|1916 Berlīne]] || colspan=4| ''netika organizētas saistībā ar [[Pirmais pasaules karš|Pirmo pasaules karu]].''
|-
| {{flaga|Beļģija}} [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|1920 Antverpene]] || 29 || 6 || &lt;small&gt; [[Brazīlija olimpiskajās spēlēs|Brazīlija]], [[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs|Čehoslovākija]], [[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvija]], [[Igaunija olimpiskajās spēlēs|Igaunija]], [[Jaunzēlande olimpiskajās spēlēs|Jaunzēlande]], [[Monako olimpiskajās spēlēs|Monako]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1920&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Francija}} [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924 Parīze]] || 44 || 9 || &lt;small&gt; [[Ekvadora olimpiskajās spēlēs|Ekvadora]], [[Filipīnas olimpiskajās spēlēs|Filipīnas]], [[Haiti olimpiskajās spēlēs|Haiti]], [[Īrija olimpiskajās spēlēs|Īrija]], [[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvija]], [[Lietuva olimpiskajās spēlēs|Lietuva]], [[Polija olimpiskajās spēlēs|Polija]], [[Urugvaja olimpiskajās spēlēs|Urugvaja]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1924&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Nīderlande}} [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928 Amsterdama]] || 46 || 3 || &lt;small&gt; [[Malta olimpiskajās spēlēs|Malta]], [[Panama olimpiskajās spēlēs|Panama]], [[Zimbabve olimpiskajās spēlēs|Zimbabve]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1928&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|ASV}} [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|1932 Losandželosa]] || 37 || 2 || &lt;small&gt; [[Kolumbija olimpiskajās spēlēs|Kolumbija]], [[Ķīnas Republika olimpiskajās spēlēs|Ķīnas Republika]]&lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1932&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Nacistiskā Vācija}} [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936 Berlīne]] || 49 || 6 || &lt;small&gt; [[Afganistāna olimpiskajās spēlēs|Afganistāna]], [[Bermuda olimpiskajās spēlēs|Bermuda]], [[Bolīvija olimpiskajās spēlēs|Bolīvija]], [[Kostarika olimpiskajās spēlēs|Kostarika]], [[Lihtenšteina olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteina]], [[Peru olimpiskajās spēlēs|Peru]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1936&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Japāna}} [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|1940 Tokija]] || colspan=4| ''netika organizētas saistībā ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]].''
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|1944 Londona]] || colspan=4| ''netika organizētas saistībā ar [[Otrais pasaules karš|Otro pasaules karu]].''
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|1948 Londona]] || 59 || 14 || &lt;small&gt; [[Dienvidkoreja olimpiskajās spēlēs|Dienvidkoreja]], [[Gajāna olimpiskajās spēlēs|Gajāna]], [[Irāka olimpiskajās spēlēs|Irāka]], [[Irāna olimpiskajās spēlēs|Irāna]], [[Jamaika olimpiskajās spēlēs|Jamaika]], [[Libāna olimpiskajās spēlēs|Libāna]], [[Mjanma olimpiskajās spēlēs|Mjanma]], [[Pakistāna olimpiskajās spēlēs|Pakistāna]], [[Puertoriko olimpiskajās spēlēs|Puertoriko]], [[Singapūra olimpiskajās spēlēs|Singapūra]], [[Sīrija olimpiskajās spēlēs|Sīrija]], [[Šrilanka olimpiskajās spēlēs|Šrilanka]], [[Trinidāda un Tobāgo olimpiskajās spēlēs|Trinidāda un Tobāgo]], [[Venecuēla olimpiskajās spēlēs|Venecuēla]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1948&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Somija}} [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952 Helsinki]] || 69 || 13 || &lt;small&gt; [[Bahamas olimpiskajās spēlēs|Bahamas]], [[Gana olimpiskajās spēlēs|Gana]], [[Gvatemala olimpiskajās spēlēs|Gvatemala]], [[Honkonga olimpiskajās spēlēs|Honkonga]], [[Indonēzija olimpiskajās spēlēs|Indonēzija]], [[Izraēla olimpiskajās spēlēs|Izraēla]], [[Ķīna olimpiskajās spēlēs|Ķīna]], [[Nigērija olimpiskajās spēlēs|Nigērija]], [[Nīderlandes Antiļas olimpiskajās spēlēs|Nīderlandes Antiļas]], [[Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienība]], [[Taizeme olimpiskajās spēlēs|Taizeme]],  [[Vjetnama olimpiskajās spēlēs|Vjetnama]], [[Zāra olimpiskajās spēlēs|Zāra]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1952&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Austrālija}} [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956 Melnburna]] || 72 || 10 || &lt;small&gt; [[Etiopija olimpiskajās spēlēs|Etiopija]], [[Fidži olimpiskajās spēlēs|Fidži]], [[Kambodža olimpiskajās spēlēs|Kambodža]], [[Kenija olimpiskajās spēlēs|Kenija]], [[Ķīnas Taipeja olimpiskajās spēlēs|Ķīnas Taipeja]], [[Libērija olimpiskajās spēlēs|Libērija]], [[Malaja olimpiskajās spēlēs|Malaja]], [[Uganda olimpiskajās spēlēs|Uganda]], [[Vācijas apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Vācijas apvienotā komanda]], [[Ziemeļborneo olimpiskajās spēlēs|Ziemeļborneo]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1956&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Itālija}} [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960 Roma]] || 83 || 4 || &lt;small&gt; [[Apvienotā Arābu Republika olimpiskajās spēlēs|Apvienotā Arābu Republika]], [[Britu Vesindija olimpiskajās spēlēs|Britu Vestindija]], [[Maroka olimpiskajās spēlēs|Maroka]], [[Sanmarīno olimpiskajās spēlēs|Sanmarīno]], [[Sudāna olimpiskajās spēlēs|Sudāna]], [[Surinama olimpiskajās spēlēs|Surinama]], [[Tunisija olimpiskajās spēlēs|Tunisija]]&lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1960&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Japāna}} [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964 Tokija]] || 93 || 15 || &lt;small&gt; [[Alžīrija olimpiskajās spēlēs|Alžīrija]], [[Čada olimpiskajās spēlēs|Čada]], [[Dominikāna olimpiskajās spēlēs|Dominikāna]], [[Kamerūna olimpiskajās spēlēs|Kamerūna]], [[Kongo Republika olimpiskajās spēlēs|Kongo Republika]], [[Kotdivuāra olimpiskajās spēlēs|Kotdivuāra]], [[Madagaskara olimpiskajās spēlēs|Madagaskara]], [[Malaizija olimpiskajās spēlēs|Malaizija]], [[Mali olimpiskajās spēlēs|Mali]], [[Mongolija olimpiskajās spēlēs|Mongolija]], [[Nepāla olimpiskajās spēlēs|Nepāla]], [[Nigēra olimpiskajās spēlēs|Nigēra]], [[Senegāla olimpiskajās spēlēs|Senegāla]], [[Tanzānija olimpiskajās spēlēs|Tanzānija]], [[Zambija olimpiskajās spēlēs|Zambija]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1964&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Meksika}} [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968 Mehiko]] || 112 || 16 || &lt;small&gt; [[ASV Virdžīnas olimpiskajās spēlēs|ASV Virdžīnas]] , [[Austrumvācija olimpiskajās spēlēs|Austrumvācija]], [[Beliza olimpiskajās spēlēs|Beliza]], [[Centrālāfrikas Republika olimpiskajās spēlēs|Centrālāfrikas Republika]], [[Gvineja olimpiskajās spēlēs|Gvineja]], [[Hondurasa olimpiskajās spēlēs|Hondurasa]], [[Kongo Demokrātiskā Republika olimpiskajās spēlēs|Kongo Demokrātiskā Republika]], [[Kuveita olimpiskajās spēlēs|Kuveita]], [[Lībija olimpiskajās spēlēs|Lībija]], [[Nikaragva olimpiskajās spēlēs|Nikaragva]], [[Paragvaja olimpiskajās spēlēs|Paragvaja]], [[Rietumvācija olimpiskajās spēlēs|Rietumvācija]], [[Salvadora olimpiskajās spēlēs|Salvadora]], [[Sjerraleone olimpiskajās spēlēs|Sjerraleone]]&lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1968&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|VFR}} [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972 Minhene]] || 121 || 11 || &lt;small&gt; [[Albānija olimpiskajās spēlēs|Albānija]], [[Benina olimpiskajās spēlēs|Benina]], [[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs|Burkinafaso]], [[Gabona olimpiskajās spēlēs|Gabona]], [[Lesoto olimpiskajās spēlēs|Lesoto]], [[Malāvija olimpiskajās spēlēs|Malāvija]], [[Saūda Arābija olimpiskajās spēlēs|Saūda Arābija]], [[Somālija olimpiskajās spēlēs|Somālija]], [[Svazilenda olimpiskajās spēlēs|Svazilenda]], [[Togo olimpiskajās spēlēs|Togo]], [[Ziemeļkoreja olimpiskajās spēlēs|Ziemeļkoreja]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1972&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Kanāda}} [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976 Monreāla]] || 93 || 4 || &lt;small&gt; [[Andora olimpiskajās spēlēs|Andora]], [[Antigva un Barbuda olimpiskajās spēlēs|Antigva un Barbuda]], [[Kaimanu Salas olimpiskajās spēlēs|Kaimanu Salas]], [[Papua-Jaungvineja olimpiskajās spēlēs|Papua-Jaungvineja]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1976&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|PSRS}} [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980 Maskava]] || 80 || 8 || &lt;small&gt; [[Angola olimpiskajās spēlēs|Angola]], [[Apvienotie Arābu Emirāti olimpiskajās spēlēs|Apvienotie Arābu Emirāti]], [[Botsvana olimpiskajās spēlēs|Botsvana]], [[Jordānija olimpiskajās spēlēs|Jordānija]], [[Kipra olimpiskajās spēlēs|Kipra]], [[Laosa olimpiskajās spēlēs|Laosa]], [[Mozambika olimpiskajās spēlēs|Mozambika]], [[Seišelas olimpiskajās spēlēs|Seišelas]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1980&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|ASV}} [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|1984 Losandželosa]] || 140 || 18 || &lt;small&gt; [[Bahreina olimpiskajās spēlēs|Baheina]], [[Bangladeša olimpiskajās spēlēs|Bangladeša]], [[Barbadosa olimpiskajās spēlēs|Barbadosa]], [[Britu Virdžīnas Salas olimpiskajās spēlēs|Britu Vidžīnas Salas]], [[Butāna olimpiskajās spēlēs|Butāna]], [[Džibuti olimpiskajās spēlēs|Džibuti]], [[Ekvatoriālā Gvineja olimpiskajās spēlēs|Ekvatoriālā Gvineja]], [[Gambija olimpiskajās spēlēs|Gambija]], [[Grenāda olimpiskajās spēlēs|Grenāda]], [[Katara olimpiskajās spēlēs|Katara]], [[Mauritānija olimpiskajās spēlēs|Mauritānija]], [[Maurīcija olimpiskajās spēlēs|Maurīcija]], [[Omāna olimpiskajās spēlēs|Omāna]], [[Ruanda olimpiskajās spēlēs|Ruanda]], [[Samoa olimpiskajās spēlēs|Samoa]], [[Tonga olimpiskajās spēlēs|Tonga]], [[Zālamana Salas olimpiskajās spēlēs|Zālamana Salas]], [[Ziemeļjemena olimpiskajās spēlēs|Ziemeļjemena]]&lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1984&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Dienvidkoreja}} [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988 Seula]] || 159 || 7 || &lt;small&gt; [[Amerikāņu Samoa olimpiskajās spēlēs|Amerikāņu Samoa]], [[Aruba olimpiskajās spēlēs|Aruba]], [[Dienvidjemena olimpiskajās spēlēs|Dienvidjemena]], [[Guama olimpiskajās spēlēs|Guama]], [[Kuka Salas olimpiskajās spēlēs|Kuka Salas]], [[Maldīvija olimpiskajās spēlēs|Maldīvija]], [[Sentvinsenta un Grenadīnas olimpiskajās spēlēs|Sentvinsenta un Grenadīnas]], [[Vanuatu olimpiskajās spēlēs|Vanuatu]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1988&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Spānija}} [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992 Barselona]] || 169 || 5 || &lt;small&gt; [[Bosnija un Hercegovina olimpiskajās spēlēs|Bosnija un Hercegovina]], [[Burundi olimpiskajās spēlēs|Burundi]], [[Horvātija olimpiskajās spēlēs|Horvātija]], [[Jemena olimpiskajās spēlēs|Jemena]], [[Namībija olimpiskajās spēlēs|Namībija]], [[Nauru olimpiskajās spēlēs|Nauru]], [[Slovēnija olimpiskajās spēlēs|Slovēnija]] un [[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienotā komanda]] un [[Neatkarīgie olimpieši olimpiskajās spēlēs|Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1992&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|ASV}} [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996 Atlanta]] || 197 || 26 || &lt;small&gt; [[Armēnija olimpiskajās spēlēs|Armēnija]], [[Azerbaidžāna olimpiskajās spēlēs|Azerbaidžāna]], [[Baltkrievija olimpiskajās spēlēs|Baltkrievija]], [[Bruneja olimpiskajās spēlēs|Bruneja]], [[Čehija olimpiskajās spēlēs|Čehija]], [[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominika]], [[Gruzija olimpiskajās spēlēs|Gruzija]], [[Gvineja-Bisava olimpiskajās spēlēs|Gvineja-Bisava]], [[Kaboverde olimpiskajās spēlēs|Kaboverde]], [[Kazahstāna olimpiskajās spēlēs|Kazahstāna]], [[Kirgizstāna olimpiskajās spēlēs|Kirgizstāna]], [[Komoras olimpiskajās spēlēs|Komoras]], [[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krievija]], [[Maķedonija olimpiskajās spēlēs|Maķedonija]], [[Moldova olimpiskajās spēlēs|Moldova]], [[Palestīna olimpiskajās spēlēs|Palestīna]], [[Santome un Prinsipi olimpiskajās spēlēs|Santome un Prinsipi]], [[Sentkitsa un Nevisa olimpiskajās spēlēs|Sentkitsa un Nevisa]], [[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsija]], [[Slovākija olimpiskajās spēlēs|Slovākija]], [[Tadžikistāna olimpiskajās spēlēs|Tadžikistāna]], [[Turkmenistāna olimpiskajās spēlēs|Turkmenistāna]], [[Ukraina olimpiskajās spēlēs|Ukraina]], [[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs|Uzbekistāna]]&lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR1996&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Austrālija}} [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000 Sidneja]] || 199 || 3 || &lt;small&gt; [[Eritreja olimpiskajās spēlēs|Eritreja]], [[Mikronēzija olimpiskajās spēlēs|Mikronēzija]], [[Palau olimpiskajās spēlēs|Palau]] un [[Neatkarīgie olimpieši olimpiskajās spēlēs|Neatkarīgie olimpiskie sportisti]]&lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR2000&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Grieķija}} [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004 Atēnas]] || 201 || 2 || &lt;small&gt; [[Austrumtimora olimpiskajās spēlēs|Austrumtimora]], [[Kiribati olimpiskajās spēlēs|Kiribati]], [[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Serbija un Melnkalne]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR2004&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Ķīna}} [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008 Pekina]] || 204 || 3 || &lt;small&gt; [[Māršala Salas olimpiskajās spēlēs|Māršala Salas]], [[Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Melnkalne]], [[Tuvalu olimpiskajās spēlēs|Tuvalu]] &lt;/small&gt; ||&lt;ref name=&quot;OR2008&quot;/&gt;
|-
| {{flaga|Lielbritānija}} [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|2012 Londona]] || 204 || 0 || ||&lt;ref name=athletecount&gt;{{Ziņu atsauce|title=Olympics&amp;nbsp;– Countries|quote=From the 27th of July 2012&amp;nbsp;– 204 countries will send more than 10,000 athletes to compete in 300 events|url=https://www.bbc.co.uk/sport/olympics/2012/countries|work=BBC Sport|accessdate=19 July 2012|deadurl=no|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120718221053/http://www.bbc.co.uk/sport/olympics/2012/countries|archivedate=18 July 2012|df=dmy-all}}&lt;/ref&gt;
|-
| {{flaga|Brazīlija}} [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016 Riodežaneiro]] || 206 || 2 || &lt;small&gt; [[Dienvidsudāna olimpiskajās spēlēs|Dienvidsudāna]], [[Kosova olimpiskajās spēlēs|Kosova]] un [[Bēgļu olimpiskā komanda olimpiskajās spēlēs|Bēgļu olimpiskā komanda]] &lt;/small&gt;
|}

== Valstu uzskaitījums ==

=== Paskaidrojums ===
* Iekļautas '''206 valstis/teritorijas''',&lt;ref name=&quot;NOCsList&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.olympic.org/national-olympic-committees |title=National Olympic Committees |publisher=International Olympic Committee |accessdate=2014-02-02}}&lt;/ref&gt; kurām pašlaik pastāv aktīva nacionālā olimpiskā komiteja.
* Iekļautas '''18 valstis''', kuras vairs nepastāv, līdz ar to ir likvidēta arī nacionālā olimpiskā komiteja. Tās uzskaitījumā izceltas ''slīprakstā''.
* Iekļautas vairākas citas komandas.

Katrai olimpiskajai komitejai ir savs unikāls [[SOK valstu un teritoriju kodi|SOK kods]]. Kopš [[1960]]. gada šos kodus bieži izmanto [[Staptautiskā olimpiskā komiteja]] (SOK) un spēļu organizētājkomiteja, lai identificētu nacionālās olimpiskās komitejas, piemēram, olimpisko spēļu oficiālajā ziņojumā.&lt;ref name=&quot;NOCsCodes&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |title=IOC and OCOG Abbreviations for NOCs |last=Mallon |first=Bill |author2=Karlsson, Ove |journal=Journal of Olympic History |volume=12 |issue=2 |date=May 2004 |pages=25–28 |url=http://library.la84.org/SportsLibrary/JOH/JOHv12n2/johv12n2l.pdf |format=PDF |accessdate=2017-09-09 |archive-url=https://web.archive.org/web/20160912011218/http://library.la84.org/SportsLibrary/JOH/JOHv12n2/johv12n2l.pdf |archive-date=2016-09-12 }}&lt;/ref&gt; Tomēr šajā sadaļā vairākām valstīm tiek lietots [[Apvienoto Nāciju organizācija]]s noteiktais valsts nosaukums, kas ir īsāks par oficiālo valsts pilno nosaukumu, piemēram: [[Laosa]] (Laosas Tautas Demokrātiskā Republika), [[Ziemeļkoreja]] (Korejas Tautas Demokrātiskā Republika), [[Moldova]] (Moldovas Republika) u.c. Vairākām valstīm ir mainījiess nosaukums olimpisko spēlu vēsturē.

=== Tabulu leģenda ===
{|
|-
|style=&quot;background:#f2f2f2; border:1px #aaa solid; text-align:center; width:1em&quot;|'''96''' ||   | — Tabulas virsrakstos norādīts spēļu gads
|-
|style=&quot;background:#f9f9f9; border:1px #aaa solid; text-align:center; width:1em&quot;| '''X''' || — Dalība attiecīgajās vasaras olimpiskajās spēles
|-
|style=&quot;background:gold; border:1px #aaa solid; text-align:center;&quot;|'''X''' || — Attiecīgo olimpisko spēļu rīkotājvalsts
|-
| style=&quot;background:#lighhtblue; border:1px #aaa solid; text-align:center; width:1em&quot;| '''B''' ||  — Valsts attiecīgās olimpiskās spēles nolēma boikotēt
|-
|style=&quot;background:#f9f9f9; border:1px #aaa solid; text-align:center; color:#002bb8&quot;|&lt;sup&gt;[A]&lt;/sup&gt; || — Papildus paskaidrojoša piezīme par dalību olimpiskajās spēlēs
|-
|style=&quot;background:#f9f9f9; border:1px #aaa solid; text-align:center; color:#002bb8&quot;|&lt;sup&gt;[P1]&lt;/sup&gt; || — Paskaidrojošā piezīme par valsts atšķirīgajiem nosaukumiem, kādā no olimpiskajām spēlēm
|-
|style=&quot;background:#bbb; border:1px #aaa solid;&quot;|  || — Plānotās 1916., 1940. un 1944. gada vasaras olimpiskās spēles tika atceltas saistībā ar Pasaules karu.
|-
|style=&quot;background:#e0e0e0; border:1px #aaa solid;&quot;|  || — Valsts piedalījās citu nacionālo olimpisko komiteju sastāvā attiecīgajās olimiskajās spēlēs.
|}

=== Alfabētiskais uzskaitījums ===

{| id=&quot;toc&quot; class=&quot;toc&quot; summary=&quot;Contents&quot;
! Saturs: || [[#A|A]] [[#B|B]] [[#C|C]] [[#Č|Č]] [[#D|D]] [[#E|E]] [[#Ē|Ē]] [[#F|F]] [[#G|G]] [[#H|H]] [[#I|I]] [[#J|J]] [[#K|K]] [[#Ķ|Ķ]] [[#L|L]] [[#M|M]] [[#N|N]] [[#O|O]] [[#P|P]] [[#R|R]] [[#S|S]] [[#Š|Š]] [[#T|T]] [[#U|U]] [[#V|V]] [[#Z|Z]] [[#Citas komandas|Citas komandas]]
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align:center; font-size:90%&quot;
|-
! style=&quot;width:21em&quot;| &lt;span id=&quot;A&quot;&gt;A&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Afganistāna}} '''[[Afganistāna olimpiskajās spēlēs|Afganistāna]]''' || &lt;span id=&quot;AFG&quot;&gt;AFG&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Afganistāna 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Afganistāna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Afganistāna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Afganistāna 1960. gada olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Afganistāna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Afganistāna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Afganistāna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Afganistāna 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Afganistāna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Afganistāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Afganistāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Afganistāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Afganistāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Afganistāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] 
|-
| align=left| {{flaga|Albānija}} '''[[Albānija olimpiskajās spēlēs|Albānija]]''' || &lt;span id=&quot;ALB&quot;&gt;ALB&lt;/span&gt; || 8 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || [[Albānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || || [[Albānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Albānija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Albānija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Albānija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Albānija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Albānija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Albānija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] 
|-
| align=left| {{flaga|Alžīrija}} '''[[Alžīrija olimpiskajās spēlēs|Alžīrija]]''' || &lt;span id=&quot;ALG&quot;&gt;ALG&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Alžīrija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Alžīrija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Alžīrija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Amerikāņu Samoa}} '''[[Amerikāņu Samoa olimpiskajās spēlēs|Amerikāņu Samoa]]''' || &lt;span id=&quot;ASA&quot;&gt;ASA&lt;/span&gt; || 8 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || [[Amerikāņu Samoa 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Amerikāņu Samoa 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Amerikāņu Samoa 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Amerikāņu Samoa 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Amerikāņu Samoa 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Amerikāņu Samoa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Amerikāņu Samoa 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Amerikāņu Samoa 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Andora}} '''[[Andora olimpiskajās spēlēs|Andora]]''' || &lt;span id=&quot;AND&quot;&gt;AND&lt;/span&gt; || 11 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || [[Andora 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Andora 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Andora 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Andora 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Andora 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Andora 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Andora 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Andora 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Andora 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Andora 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Andora 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Angola}} '''[[Angola olimpiskajās spēlēs|Angola]]''' || &lt;span id=&quot;ANG&quot;&gt;ANG&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || [[Angola 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;|  '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Angola 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Angola 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Angola 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Angola 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Angola 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Angola 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Angola 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Angola 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Antigva un Barbuda}} '''[[Antigva un Barbuda olimpiskajās spēlēs|Antigva un Barbuda]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Antigva un Barbuda]] neatkarību ieguva [[1981]]. gadā. Taču [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] Antigva olimpiskajās spēlēs piedalījās kā [[Vestindijas asociētās valstis|asociētā valsts]].&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;ANT&quot;&gt;ANT&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Antigva 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Antigva un Barbuda 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Antigva un Barbuda 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Antigva un Barbuda 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Antigva un Barbuda 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Antigva un Barbuda 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Antigva un Barbuda 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Antigva un Barbuda 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Antigva un Barbuda 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Antigva un Barbuda 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Apvienotā Arābu Republika}} ''[[Apvienotā Arābu Republika olimpiskajās spēlēs|Apvienotā Arābu Republika]]'' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Apvienotā Arābu Republika]] bija valsts no [[1958]]. līdz 1961. gadam. Tās sastāvā atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s un [[Sīrija]]s valstis. Kaut gan [[1960]]. gada vasaras olimpiskajās spēlēs Apvienotās Arābu Republikas sastāvā varēja startēt gan Ēģiptes, gan Sīrijas sportisti, nav ziņu, ka kāds no Sīrijas sportistiem būtu startējis. [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada VOS]] un [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada VOS]] Ēģipte olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu ''Apvienotā Arābu Republika''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;RAU&quot;&gt;RAU&lt;/span&gt; || 1 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || ||  [[Apvienotā Arābu Republika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]  || colspan=14 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EGY|EGY]]/[[#SYR|SYR]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Apvienotie Arābu Emirāti}} '''[[Apvienotie Arābu Emirāti olimpiskajās spēlēs|Apvienotie Arābu Emirāti]]''' || &lt;span id=&quot;RAU&quot;&gt;UAE&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Apvienotie Arābu Emirāti 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Apvienotie Arābu Emirāti 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Apvienotie Arābu Emirāti 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Apvienotie Arābu Emirāti 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Apvienotie Arābu Emirāti 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Apvienotie Arābu Emirāti 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Apvienotie Arābu Emirāti 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Apvienotie Arābu Emirāti 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Apvienotie Arābu Emirāti 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Argentīna}} '''[[Argentīna olimpiskajās spēlēs|Argentīna]]''' || &lt;span id=&quot;ARG&quot;&gt;ARG&lt;/span&gt; || 24 || || [[Argentīna 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Argentīna 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Argentīna 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Argentīna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Argentīna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Argentīna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Armēnija}} '''[[Armēnija olimpiskajās spēlēs|Armēnija]]''' || &lt;span id=&quot;ARM&quot;&gt;ARM&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Armēnija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Armēnija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Armēnija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Armēnija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Armēnija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Armēnija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Aruba}} '''[[Aruba olimpiskajās spēlēs|Aruba]]''' || &lt;span id=&quot;ARU&quot;&gt;ARU&lt;/span&gt; || 8 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || colspan=9 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#AHO|AHO]]&lt;/small&gt; || [[Aruba 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Aruba 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Aruba 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Aruba 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Aruba 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Aruba 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Aruba 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Aruba 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|ASV}} '''[[ASV olimpiskajās spēlēs|ASV]]''' || &lt;span id=&quot;USA&quot;&gt;USA &lt;/span&gt;|| 26 || [[ASV 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[ASV 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[ASV 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[ASV 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[ASV 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:gold&quot;| [[ASV 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[ASV 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|ASV Virdžīnas}} '''[[ASV Virdžīnas olimpiskajās spēlēs|ASV Virdžīnas]]''' || &lt;span id=&quot;ISV&quot;&gt;ISV&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || [[ASV Virdžīnas 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV Virdžīnas 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV Virdžīnas 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[ASV Virdžīnas 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV Virdžīnas 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV Virdžīnas 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV Virdžīnas 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV Virdžīnas 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV Virdžīnas 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV Virdžīnas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV Virdžīnas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[ASV Virdžīnas 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Austrālija}} '''[[Austrālija olimpiskajās spēlēs|Austrālija]]''' || &lt;span id=&quot;AUS&quot;&gt;AUS&lt;/span&gt; || 26 || [[Austrālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#ANZ|ANZ]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Austrālija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Austrālija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Austrālija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Austrālija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| [[Attēls:Flag of Australasian team for Olympic games.svg|23px]] ''[[Austrālāzija olimpiskajās spēlēs|Austrālāzija]]'' || &lt;span id=&quot;ANZ&quot;&gt;ANZ&lt;/span&gt; || 2 || || || || [[Austrālāzija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrālāzija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#AUS|AUS]]/[[#NZL|NZL]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=18 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#AUS|AUS]]/[[#NZL|NZL]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Austrija}} '''[[Austrija olimpiskajās spēlēs|Austrija]]''' || &lt;span id=&quot;AUT&quot;&gt;AUT&lt;/span&gt; || 26 || [[Austrija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Austrija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Austrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Austrumtimora}} '''[[Austrumtimora olimpiskajās spēlēs|Austrumtimora]]''' || &lt;span id=&quot;TLS&quot;&gt;TLS&lt;/span&gt; || 4 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#INA|INA]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#IOA|IOA]]&lt;/small&gt; || [[Austrumtimora 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrumtimora 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrumtimora 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrumtimora 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Austrumvācija}} ''[[Austrumvācija olimpiskajās spēlēs|Austrumvācija (VDR)]]'' || &lt;span id=&quot;GDR&quot;&gt;GDR&lt;/span&gt; || 5 || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]/[[#SAA|SAA]]&lt;/small&gt; || colspan=3 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUA|EUA]]&lt;/small&gt; || [[Austrumvācija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrumvācija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Austrumvācija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Austrumvācija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=10 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Azerbaidžāna}} '''[[Azerbaidžāna olimpiskajās spēlēs|Azerbaidžāna]]''' || &lt;span id=&quot;AZR&quot;&gt;AZR&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Azerbaidžāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Azerbaidžāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Azerbaidžāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Azerbaidžāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Azerbaidžāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Azerbaidžāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! style=&quot;width:18em&quot;| &lt;span id=&quot;B&quot;&gt;B&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Bahamas}} '''[[Bahamas olimpiskajās spēlēs|Bahamas]]''' || &lt;span id=&quot;BAH&quot;&gt;BAH&lt;/span&gt; || 16 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Bahamas 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Bahamas 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahamas 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Bahreina}} '''[[Bahreina olimpiskajās spēlēs|Bahreina]]''' || &lt;span id=&quot;BRN&quot;&gt;BRN&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Bahreina 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahreina 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahreina 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahreina 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahreina 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahreina 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahreina 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahreina 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bahreina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Bangladeša}} '''[[Bangladeša olimpiskajās spēlēs|Bangladeša]]''' || &lt;span id=&quot;BAN&quot;&gt;BAN&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Bangladeša 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bangladeša 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bangladeša 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bangladeša 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bangladeša 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bangladeša 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bangladeša 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bangladeša 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bangladeša 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Barbadosa}} '''[[Barbadosa olimpiskajās spēlēs|Barbadosa]]''' || &lt;span id=&quot;BAR&quot;&gt;BAR&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#BWI|BWI]]&lt;/small&gt; || || [[Barbadosa 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Barbadosa 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Barbadosa 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Barbadosa 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Barbadosa 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Barbadosa 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Barbadosa 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Barbadosa 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Barbadosa 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Barbadosa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Barbadosa 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Barbadosa 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Baltkrievija}} '''[[Baltkrievija olimpiskajās spēlēs|Baltkrievija]]''' || &lt;span id=&quot;BLR&quot;&gt;BLR&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Baltkrievija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Baltkrievija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Baltkrievija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Baltkrievija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Baltkrievija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Baltkrievija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Beļģija}} '''[[Beļģija olimpiskajās spēlēs|Beļģija]]''' || &lt;span id=&quot;BEL&quot;&gt;BEL&lt;/span&gt; || 26 || || [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Beļģija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:gold&quot;| [[Beļģija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Beļģija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beļģija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Beliza}} '''[[Beliza olimpiskajās spēlēs|Beliza]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Beliza]] [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada Vasaras]] un [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Vasaras]] olimpiskajās piedalījās ar nosaukumu ''[[Britu Hondurasa]] (HBR)''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;BIZ&quot;&gt;BIZ&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Britu Hondurasa 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Britu Hondorasa 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beliza 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Beliza 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beliza 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beliza 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beliza 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beliza 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beliza 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beliza 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beliza 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Beliza 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Benina}} '''[[Benina olimpiskajās spēlēs|Benina]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Benina]] [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada vasaras]] olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu ''[[Dahomeja]] (DAH)''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;BEN&quot;&gt;BEN&lt;/span&gt; || 11 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Dahomeja 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Benina 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Benina 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Benina 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Benina 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Benina 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Benina 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Benina 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Benina 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Benina 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Benina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Bermuda}} '''[[Bermuda olimpiskajās spēlēs|Bermuda]]''' || &lt;span id=&quot;BER&quot;&gt;BER&lt;/span&gt; || 18 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Bermuda 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Bermuda 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Bermuda 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bermuda 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Bohēmija}} ''[[Bohēmija olimpiskajās spēlēs|Bohēmija]]'' || &lt;span id=&quot;BOH&quot;&gt;BOH&lt;/span&gt; || 3 || || [[Bohēmija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Bohēmija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bohēmija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#TCH|TCH]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=12 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#TCH|TCH]]&lt;/small&gt; || colspan=6 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#CZE|CZE]]/[[#SVK|SVK]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Bolīvija}} '''[[Bolīvija olimpiskajās spēlēs|Bolīvija]]''' || &lt;span id=&quot;BOL&quot;&gt;BOL&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Bolīvija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Bolīvija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Bolīvija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bolīvija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Bosnija un Hercegovina}} '''[[Bosnija un Hercegovina olimpiskajās spēlēs|Bosnija un Hercegovina]]''' || &lt;span id=&quot;BIH&quot;&gt;BIH&lt;/span&gt; || 7 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || [[Bosnija un Hercegovina 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bosnija un Hercegovina 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bosnija un Hercegovina 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bosnija un Hercegovina 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bosnija un Hercegovina 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bosnija un Hercegovina 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bosnija un Hercegovina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Botsvana}} '''[[Botsvana olimpiskajās spēlēs|Botsvana]]''' || &lt;span id=&quot;BOT&quot;&gt;BOT&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || [[Botsvana 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Botsvana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Botsvana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Botsvana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Botsvana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Botsvana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Botsvana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Botsvana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Botsvana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Botsvana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Brazīlija}} '''[[Brazīlija olimpiskajās spēlēs|Brazīlija]]''' || &lt;span id=&quot;BRA&quot;&gt;BRA&lt;/span&gt; || 22 || || {{ref label|A|A|}} || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Brazīlija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Brazīlija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Brazīlija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Brazīlija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Brazīlija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| [[Attēls:Flag of the West Indies Federation.svg|22px]] ''[[Britu Vestindija olimpiskajās spēlēs|Britu Vestindija]]'' || &lt;span id=&quot;BWI&quot;&gt;BWI&lt;/span&gt; || 1 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#JAM|JAM]]/[[#TTO|TTO]]&lt;/small&gt; || [[Britu Vestindija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=22 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#JAM|JAM]]/[[#TTO|TTO]]/[[#BAR|BAR]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Britu Virdžīnas}} '''[[Britu Virdžīnas olimpiskajās spēlēs|Britu Virdžīnas]]''' || &lt;span id=&quot;IVB&quot;&gt;IVB&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || [[Britu Virdžīnas 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Britu Virdžīnas 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Britu Virdžīnas 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Britu Virdžīnas 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Britu Virdžīnas 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Britu Virdžīnas 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Britu Virdžīnas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Britu Virdžīnas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Britu Virdžīnas 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Bruneja}} '''[[Bruneja olimpiskajās spēlēs|Bruneja]]''' || &lt;span id=&quot;BRU&quot;&gt;BRU&lt;/span&gt; || 5 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || {{ref label|B|B|}} || || [[Bruneja 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bruneja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bruneja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Bruneja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bruneja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Bulgārija}} '''[[Bulgārija olimpiskajās spēlēs|Bulgārija]]''' || &lt;span id=&quot;BUL&quot;&gt;BUL&lt;/span&gt; || 20 || [[Bulgārija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|C|C|}} || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Bulgārija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || [[Bulgārija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Bulgārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]|| style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Bulgārija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Bulgārija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Burkinafaso}} '''[[Burkinafaso olimpiskajās spēlēs|Burkinafaso]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Burkinafaso]] [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Vasaras]] olimpiskajās piedalījās ar nosaukumu ''[[Augšvolta]] (VOL)''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;BUR&quot;&gt;BUR&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Augšvolta 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || || || [[Burkinafaso 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burkinafaso 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burkinafaso 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burkinafaso 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burkinafaso 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burkinafaso 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burkinafaso 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burkinafaso 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Burundi}} '''[[Burundi olimpiskajās spēlēs|Burundi]]''' || &lt;span id=&quot;BDI&quot;&gt;BDI&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || [[Burundi 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burundi 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burundi 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burundi 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burundi 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burundi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Burundi 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Butāna}} '''[[Butāna olimpiskajās spēlēs|Butāna]]''' || &lt;span id=&quot;BHU&quot;&gt;BHU&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || [[Butāna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Butāna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Butāna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Butāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Butāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Butāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Butāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Butāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Butāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;C&quot;&gt;C&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Centrālāfrikas Republika}} '''[[Centrālāfrikas Republika olimpiskajās spēlēs|Centrālāfrikas Republika]]''' ||  &lt;span id=&quot;CAF&quot;&gt;CAF&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || [[Centrālāfrikas Republika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Centrālāfrikas Republika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Centrālāfrikas Republika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Centrālāfrikas Republika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Centrālāfrikas Republika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Centrālāfrikas Republika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Centrālāfrikas Republika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Centrālāfrikas Republika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Centrālāfrikas Republika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Centrālāfrikas Republika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;Č&quot;&gt;Č&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga| Čada}} '''[[Čada olimpiskajās spēlēs|Čada]]''' ||  &lt;span id=&quot;CHA&quot;&gt;CHA&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Čada 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čada 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čada 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Čada 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čada 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čada 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čada 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čada 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čada 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čada 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čada 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čada 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Čehija}} '''[[Čehija olimpiskajās spēlēs|Čehija]]''' ||  &lt;span id=&quot;CZE&quot;&gt;CZE&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#BOH|BOH]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#TCH|TCH]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=12 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#TCH|TCH]]&lt;/small&gt; || [[Čehija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Čehoslovākija}} ''[[Čehoslovākija olimpiskajās spēlēs|Čehoslovākija]]'' || &lt;span id=&quot;TCH&quot;&gt;TCH&lt;/span&gt; || 16 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#BOH|BOH]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Čehoslovākija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Čehoslovākija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Čehoslovākija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čehoslovākija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=6 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#CZE|CZE]]/[[#SVK|SVK]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Čīle}} '''[[Čīle olimpiskajās spēlēs|Čīle]]''' ||  &lt;span id=&quot;CHI&quot;&gt;CHI&lt;/span&gt; || 20 || [[Čīle 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|D|D|}} || || || || [[Čīle 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Čīle 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Čīle 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Čīle 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Čīle 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Čīle 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;D&quot;&gt;D&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Dānija}} '''[[Dānija olimpiskajās spēlēs|Dānija]]''' || &lt;span id=&quot;DEN&quot;&gt;DEN&lt;/span&gt; || 27 || [[Dānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Dānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Dānija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Dānija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dānija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Dienvidāfrika}} '''[[Dienvidāfrika olimpiskajās spēlēs|Dienvidāfrika]]''' || &lt;span id=&quot;RSA&quot;&gt;RSA&lt;/span&gt; || 19 || || || [[Dienvidāfrika 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Dienvidāfrika 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Dienvidāfrika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || || || || || [[Dienvidāfrika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidāfrika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Dienvidjemena}} ''[[Dienvidjemena olimpiskajās spēlēs|Dienvidjemena]]'' || &lt;span id=&quot;YMD&quot;&gt;YMD&lt;/span&gt; || 1 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Dienvidjemena 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=7 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YEM|YEM]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Dienvidslāvija}} ''[[Dienvidslāvija olimpiskajās spēlēs|Dienvidslāvija]]'' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;Par [[Dienvidslāvija]]s ''(Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika)'' sabrukšanas gadu uzskata [[1991]]. gadu. [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Barselona|Barselonā]] atsevišķi startēja [[Bosnija un Hercegovina olimpiskajās spēlēs|Bosnijas un Hercegovinas]], [[Horvātija olimpiskajās spēlēs|Horvātijas]] un [[Slovēnija olimpiskajās spēlēs|Slovēnijas]] valstu komandas. Savukārt pārējās bijušās Dienvidslāvijas Republikas varēja startēt apvienotajā komandā kā ''[[Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki]] (IOP)''. No [[1996]]. līdz [[2000]]. gadam Dienvidslāvijas nosaukumu izmantoja ''Serbijas'' un ''Melnkalnes'' komandas. Taču [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] tās izmantoja nosaukumu ''[[Serbija un Melnkalne]] (SCG)''. Savukārt pēc tam šī valsts tika sadalīta vēl vairākās atsevišķās valstis, kas neatkarīgi viena no otra piedalās olimpiskajās spēlēs.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;YUG&quot;&gt;YUG&lt;/span&gt; || 18 || || || ||  || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Dienvidslāvija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Dienvidslāvija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Dienvidslāvija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#IOP|IOP]]&lt;/small&gt; || [[Dienvidslāvija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidslāvija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#SRB|SRB]]/[[#MNE|MNE]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Dienvidkoreja}} '''[[Dienvidkoreja olimpiskajās spēlēs|Dienvidkoreja]]''' || &lt;span id=&quot;KOR&quot;&gt;KOR&lt;/span&gt; || 17 || || || || || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#JPN|JPN]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#JPN|JPN]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Dienvidkoreja 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Dienvidkoreja 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold| [[Dienvidkoreja 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dienvidkoreja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Dienvidsudāna}} '''[[Dienvidsudāna olimpiskajās spēlēs|Dienvidsudāna]]''' || &lt;span id=&quot;SSD&quot;&gt;SSD&lt;/span&gt; || 1 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || colspan=13 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#SUD|SUD]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#IOA|IOA]]&lt;/small&gt; || [[Dienvidsudāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Dominika}} '''[[Dominika olimpiskajās spēlēs|Dominika]]''' || &lt;span id=&quot;DMA&quot;&gt;DMA&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || [[Dominika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Dominikāna}} '''[[Dominikāna olimpiskajās spēlēs|Dominikāna]]''' || &lt;span id=&quot;DOM&quot;&gt;DOM&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Dominikāna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Dominikāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Džibuti}} '''[[Džibuti olimpiskajās spēlēs|Džibuti]]''' || &lt;span id=&quot;DJI&quot;&gt;DJI&lt;/span&gt; || 8 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || [[Džibuti 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Džibuti 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Džibuti 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Džibuti 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Džibuti 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || {{ref label|E|E|}} || [[Džibuti 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Džibuti 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Džibuti 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;E&quot;&gt;E&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Ekvadora}} '''[[Ekvadora olimpiskajās spēlēs|Ekvadora]]''' || &lt;span id=&quot;ECU&quot;&gt;ECU&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Ekvadora 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Ekvadora 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvadora 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Ekvatoriālā Gvineja}} '''[[Ekvatoriālā Gvineja olimpiskajās spēlēs|Ekvatoriālā Gvineja]]''' || &lt;span id=&quot;GEQ&quot;&gt;GEQ&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || [[Ekvatoriālā Gvineja 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvatoriālā Gvineja 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvatoriālā Gvineja 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvatoriālā Gvineja 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvatoriālā Gvineja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvatoriālā Gvineja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvatoriālā Gvineja 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvatoriālā Gvineja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ekvatoriālā Gvineja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Eritreja}} '''[[Eritreja olimpiskajās spēlēs|Eritreja]]''' || &lt;span id=&quot;ERI&quot;&gt;ERI&lt;/span&gt; || 5 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || colspan=10 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#ETH|ETH]]&lt;/small&gt; || || [[Eritreja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Eritreja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Eritreja 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Eritreja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Eritreja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Etiopija}} '''[[Etiopija olimpiskajās spēlēs|Etiopija]]''' || &lt;span id=&quot;ETH&quot;&gt;ETH&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || [[Etiopija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Etiopija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Etiopija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Etiopija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Etiopija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Etiopija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1988. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Etiopija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Etiopija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Etiopija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Etiopija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Etiopija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Etiopija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Etiopija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;Ē&quot;&gt;Ē&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Ēģipte}} '''[[Ēģipte olimpiskajās spēlēs|Ēģipte]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;No [[1960]]. līdz [[1968]]. gadam Ēģipte olimpiskajās spēlēs piedalījās kā ''[[Apvienotā Arābu Republika]] (RAU)''. [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Roma|Romā]] Apvienotās Arābu Republikas sastāvā varēja piedalīties gan Ēģiptes, gan Sīrijas sportisti. Taču nav zināms, ka šajās spēlēs būtu piedalījies kāds Sīrijas sportists.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;EGY&quot;&gt;EGY&lt;/span&gt; || 21 || {{ref label|F|F|}} || || || || [[Ēģipte 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Ēģipte 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Ēģipte 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Ēģipte 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| [[Ēģipte 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|G|G|}} || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RAU|RAU]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Apvienotā Arābu Republika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Apvienotā Arābu Republika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| [[Ēģipte 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|H|H|}} || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Ēģipte 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ēģipte 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;F&quot;&gt;F&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Fidži}} '''[[Fidži olimpiskajās spēlēs|Fidži]]''' || &lt;span id=&quot;FIJ&quot;&gt;FIJ&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || [[Fidži 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Fidži 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Fidži 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Fidži 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Filipīnas}} '''[[Filipīnas olimpiskajās spēlēs|Filipīnas]]''' || &lt;span id=&quot;PHI&quot;&gt;PHI&lt;/span&gt; || 21 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Filipīnas 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Filipīnas 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Filipīnas 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Filipīnas 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Francija}} '''[[Francija olimpiskajās spēlēs|Francija]]''' || &lt;span id=&quot;FRA&quot;&gt;FRA&lt;/span&gt; || 28 || [[Francija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|I|I|}} || [[Francija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Francija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Francija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Francija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;G&quot;&gt;G&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Gabona}} '''[[Gabona olimpiskajās spēlēs|Gabona]]''' || &lt;span id=&quot;GAB&quot;&gt;GAB&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || [[Gabona 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Gabona 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gabona 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gabona 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gabona 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gabona 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gabona 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gabona 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gabona 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gabona 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Gajāna}} '''[[Gajāna olimpiskajās spēlēs|Gajāna]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Gajāna]]  no [[1948]]. līdz [[1964]]. gadam piedalījās vasaras olimpiskajās spēlēs ar nosaukumu ''[[Britu Gviāna]] '' [[1966]]. gadā tā ieguva neatkarību.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;GUY&quot;&gt;GUY&lt;/span&gt; || 17 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Gajāna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Gajāna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Gajāna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Gajāna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Gajāna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Gajāna 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gajāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Gambija}} '''[[Gambija olimpiskajās spēlēs|Gambija]]''' || &lt;span id=&quot;GAM&quot;&gt;GAM&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Gambija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gambija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gambija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gambija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gambija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gambija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gambija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gambija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gambija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Gana}} '''[[Gana olimpiskajās spēlēs|Gana]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Gana]] [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|1952. gada vasaras]] olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu ''[[Zelta Krasts (Britu kolonija)|Zelta Krasts]]''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;GHA&quot;&gt;GHA&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Gana 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Gana 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Gana 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gana 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Grieķija}} '''[[Grieķija olimpiskajās spēlēs|Grieķija]]''' || &lt;span id=&quot;GRE&quot;&gt;GRE&lt;/span&gt; || 28 || style=&quot;background:gold&quot;| [[Grieķija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Grieķija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Grieķija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Grieķija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grieķija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Grenāda}} '''[[Grenāda olimpiskajās spēlēs|Grenāda]]''' || &lt;span id=&quot;GRN&quot;&gt;GRN&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || [[Grenāda 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grenāda 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grenāda 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grenāda 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grenāda 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grenāda 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grenāda 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grenāda 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Grenāda 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Gruzija}} '''[[Gruzija olimpiskajās spēlēs|Gruzija]]''' || &lt;span id=&quot;GEO&quot;&gt;GEO&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Gruzija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gruzija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gruzija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gruzija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gruzija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gruzija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Guama}} '''[[Guama olimpiskajās spēlēs|Guama]]''' || &lt;span id=&quot;GUM&quot;&gt;GUM&lt;/span&gt; || 8 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || [[Guama 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Guama 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Guama 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Guama 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Guama 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Guama 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Guama 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Guama 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Gvatemala}} '''[[Gvatemala olimpiskajās spēlēs|Gvatemala]]''' || &lt;span id=&quot;GUA&quot;&gt;GUA&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Gvatemala 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || || [[Gvatemala 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvatemala 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Gvineja}} '''[[Gvineja olimpiskajās spēlēs|Gvineja]]''' || &lt;span id=&quot;GUI&quot;&gt;GUI&lt;/span&gt; || 11 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || [[Gvineja 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || [[Gvineja 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Gvineja-Bisava}} '''[[Gvineja-Bisava olimpiskajās spēlēs|Gvineja-Bisava]]''' || &lt;span id=&quot;GBS&quot;&gt;GBS&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || [[Gvineja-Bisava 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja-Bisava 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja-Bisava 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja-Bisava 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja-Bisava 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Gvineja-Bisava 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;H&quot;&gt;H&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Haiti}} '''[[Haiti olimpiskajās spēlēs|Haiti]]''' || &lt;span id=&quot;HAI&quot;&gt;HAI&lt;/span&gt; || 15 || || [[Haiti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] {{ref label|J|J|}} || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || ||  [[Haiti 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Haiti 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Haiti 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ||  ||  |||| [[Haiti 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || [[Haiti 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Haiti 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Haiti 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Haiti 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Haiti 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Haiti 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Haiti 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Haiti 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Haiti 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Haiti 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Haiti 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Hondurasa}} '''[[Hondurasa olimpiskajās spēlēs|Hondurasa]]''' || &lt;span id=&quot;HON&quot;&gt;HON&lt;/span&gt; || 11 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ||  || || || || || [[Hondurasa 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || ||  [[Hondurasa 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Hondurasa 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Hondurasa 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Hondurasa 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Hondurasa 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Hondurasa 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Hondurasa 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Hondurasa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Hondurasa 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Hondurasa 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Honkonga}} '''[[Honkonga olimpiskajās spēlēs|Honkonga]]''' || &lt;span id=&quot;HKG&quot;&gt;HKG&lt;/span&gt; || 16 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Honkonga 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Honkonga 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Honkonga 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Honkonga 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Horvātija}} '''[[Horvātija olimpiskajās spēlēs|Horvātija]]''' || &lt;span id=&quot;CRO&quot;&gt;CRO&lt;/span&gt; || 7 || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#AUT|AUT]], [[#HUN|HUN]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || [[Horvātija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Horvātija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Horvātija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Horvātija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Horvātija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Horvātija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Horvātija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;I&quot;&gt;I&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Igaunija}} '''[[Igaunija olimpiskajās spēlēs|Igaunija]]''' || &lt;span id=&quot;EST&quot;&gt;EST&lt;/span&gt; || 12 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Igaunija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Igaunija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Igaunija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Igaunija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Igaunija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; || [[Latvija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Igaunija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Igaunija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Igaunija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Igaunija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Igaunija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Igaunija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Indija}} '''[[Indija olimpiskajās spēlēs|Indija]]''' || &lt;span id=&quot;IND&quot;&gt;IND&lt;/span&gt; || 20 || || [[Indija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Indija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Indija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Indija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Indonēzija}} '''[[Indonēzija olimpiskajās spēlēs|Indonēzija]]''' || &lt;span id=&quot;INA&quot;&gt;INA&lt;/span&gt; || 15 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Indonēzija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1964. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Indonēzija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Indonēzija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Indonēzija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Indonēzija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Irāka}} '''[[Irāka olimpiskajās spēlēs|Irāka]]''' || &lt;span id=&quot;IRQ&quot;&gt;IRQ&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Irāka 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1956. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Irāka 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāka 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Irāka 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāka 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāka 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāka 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāka 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāka 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāka 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāka 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāka 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāka 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Irāna}} '''[[Irāna olimpiskajās spēlēs|Irāna]]''' || &lt;span id=&quot;IRI&quot;&gt;IRI&lt;/span&gt; || 16 || || {{ref label|K|K|}} || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Irāna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Irāna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Irāna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Irāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Islande}} '''[[Islande olimpiskajās spēlēs|Islande]]''' || &lt;span id=&quot;ISL&quot;&gt;ISL&lt;/span&gt; || 20 || || || || [[Islande 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Islande 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Islande 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Islande 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Islande 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Itālija}} '''[[Itālija olimpiskajās spēlēs|Itālija]]''' || &lt;span id=&quot;ITA&quot;&gt;ITA&lt;/span&gt; || 27 || [[Itālija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Itālija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Itālija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Itālija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Itālija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Itālija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Itālija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Izraēla}} '''[[Izraēla olimpiskajās spēlēs|Izraēla]]''' || &lt;span id=&quot;ISR&quot;&gt;ISR&lt;/span&gt; || 16 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Izraēla 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Izraēla 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Izraēla 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;Ī&quot;&gt;Ī&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Īrija}} '''[[Īrija olimpiskajās spēlēs|Īrija]]''' || &lt;span id=&quot;IRL&quot;&gt;IRL&lt;/span&gt; || 21 || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GBR|GBR]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GBR|GBR]]&lt;/small&gt; || [[Īrija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Īrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Īrija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Īrija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;J&quot;&gt;J&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Jamaika}} '''[[Jamaika olimpiskajās spēlēs|Jamaika]]''' || &lt;span id=&quot;JAM&quot;&gt;JAM&lt;/span&gt; || 17 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Jamaika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#BWI|BWI]]&lt;/small&gt; || [[Jamaika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Jamaika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jamaika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Japāna}} '''[[Japāna olimpiskajās spēlēs|Japāna]]''' || &lt;span id=&quot;JAP&quot;&gt;JAP&lt;/span&gt; || 22 || || || || || [[Japāna 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Japāna 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Japāna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Japāna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Japāna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Japāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Jaunzēlande}} '''[[Jaunzēlande olimpiskajās spēlēs|Jaunzēlande]]''' || &lt;span id=&quot;NZL&quot;&gt;NZL&lt;/span&gt; || 23 || || {{ref label|L|L|}} || || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#ANZ|ANZ]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Jaunzēlande 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Jaunzēlande 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jaunzēlande 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Jemena}} '''[[Jemena olimpiskajās spēlēs|Jemena]]''' || &lt;span id=&quot;JEM&quot;&gt;YEM&lt;/span&gt; || 8 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YAR|YAR]]; [[#YMD|YMD]]&lt;/small&gt; || [[Jemena 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jemena 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jemena 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jemena 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jemena 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jemena 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jemena 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Jordānija}} '''[[Jordānija olimpiskajās spēlēs|Jordānija]]''' || &lt;span id=&quot;JOR&quot;&gt;JOR&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || [[Jordānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jordānija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jordānija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jordānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jordānija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jordānija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jordānija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jordānija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jordānija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jordānija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;K&quot;&gt;K&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Kaboverde}} '''[[Kaboverde olimpiskajās spēlēs|Kaboverde]]''' || &lt;span id=&quot;CPV&quot;&gt;CPV&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || [[Kaboverde 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaboverde 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaboverde 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaboverde 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaboverde 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaboverde 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kaimanu Salas}} '''[[Kaimanu Salas olimpiskajās spēlēs|Kaimanu Salas]]''' || &lt;span id=&quot;CAY&quot;&gt;CAY&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || [[Kaimanu Salas 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Kaimanu Salas 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaimanu Salas 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaimanu Salas 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaimanu Salas 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaimanu Salas 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaimanu Salas 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaimanu Salas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaimanu Salas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kaimanu Salas 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kambodža}} '''[[Kambodža olimpiskajās spēlēs|Kambodža]]''' || &lt;span id=&quot;CAM&quot;&gt;CAM&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| [[Kambodža 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|G|G|}} || || [[Kambodža 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Kambodža 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || || || || [[Kambodža 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kambodža 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kambodža 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kambodža 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kambodža 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kambodža 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kamerūna}} '''[[Kamerūna olimpiskajās spēlēs|Kamerūna]]''' || &lt;span id=&quot;CMR&quot;&gt;CMR&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Kamerūna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| [[Kamerūna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|H|H|}} || [[Kamerūna 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kamerūna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kanāda}} '''[[Kanāda olimpiskajās spēlēs|Kanāda]]''' || &lt;span id=&quot;CAN&quot;&gt;CAN&lt;/span&gt; || 27 || || [[Kanāda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Kanāda 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Kanāda 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Kanāda 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Kanāda 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kanāda 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Katara}} '''[[Katara olimpiskajās spēlēs|Katara]]''' || &lt;span id=&quot;QAT&quot;&gt;QAT&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]'''  || [[Katara 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Katara 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Katara 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Katara 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Katara 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Katara 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Katara 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Katara 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Katara 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kazahstāna}} '''[[Kazahstāna olimpiskajās spēlēs|Kazahstāna]]''' || &lt;span id=&quot;KAZ&quot;&gt;KAZ&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Kazahstāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kazahstāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kazahstāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kazahstāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kazahstāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kazahstāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kenija}} '''[[Kenija olimpiskajās spēlēs|Kenija]]''' || &lt;span id=&quot;KEN&quot;&gt;KEN&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || [[Kenija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Kenija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kenija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kipra}} '''[[Kipra olimpiskajās spēlēs|Kipra]]''' || &lt;span id=&quot;CYP&quot;&gt;CYP&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || [[Kipra 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kipra 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kipra 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kipra 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kipra 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kipra 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kipra 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kipra 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kipra 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kipra 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kirgizstāna}} '''[[Kirgizstāna olimpiskajās spēlēs|Kirgizstāna]]''' || &lt;span id=&quot;KGZ&quot;&gt;KGZ&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Kirgizstāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kirgizstāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kirgizstāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kirgizstāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kirgizstāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kirgizstāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kiribati}} '''[[Kiribati olimpiskajās spēlēs|Kiribati]]''' || &lt;span id=&quot;KIR&quot;&gt;KIR&lt;/span&gt; || 4 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || || || [[Kiribati 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kiribati 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kiribati 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kiribati 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kolumbija}} '''[[Kolumbija olimpiskajās spēlēs|Kolumbija]]''' || &lt;span id=&quot;COL&quot;&gt;COL&lt;/span&gt; || 19 || || {{ref label|M|M|}} || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || [[Kolumbija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Kolumbija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Kolumbija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kolumbija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Komoras}} '''[[Komoras olimpiskajās spēlēs|Komoras]]''' || &lt;span id=&quot;COM&quot;&gt;COM&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || [[Komoras 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Komoras 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Komoras 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Komoras 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Komoras 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Komoras 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kongo Demokrātiskā Republika}} '''[[Kongo Demokrātiskā Republika olimpiskajās spēlēs|Kongo Demokrātiskā Republika]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Kongo Demokrātiskā Republika]] [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Mehiko]] piedalījās ar nosaukumu ''[[Kongo-Kinšasa]] (COK)'' Savukārt no [[1984]]. līdz [[1996]]. gadam tā vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu ''[[Zaira]] (ZAI)''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;COM&quot;&gt;COD&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kongo Demokrātiskā Republika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kongo Demokrātiskā Republika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kongo Demokrātiskā Republika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kongo Demokrātiskā Republika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kongo Demokrātiskā Republika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Demokrātiskā Republika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Demokrātiskā Republika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Demokrātiskā Republika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Demokrātiskā Republika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Demokrātiskā Republika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kongo Republika}} '''[[Kongo Republika olimpiskajās spēlēs|Kongo Republika]]''' || &lt;span id=&quot;CGO&quot;&gt;CGO&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Kongo Republika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Kongo Republika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Kongo Republika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Republika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Republika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Republika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Republika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Republika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Republika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Republika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Republika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kongo Republika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kosova}} '''[[Kosova olimpiskajās spēlēs|Kosova]]''' || &lt;span id=&quot;KOS&quot;&gt;KOS&lt;/span&gt; || 1 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#IOP|IOP]]&lt;/small&gt; || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#SCG|SCG]]&lt;/small&gt; || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#SRB|SRB]]&lt;/small&gt; || [[Kosova 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kostarika}} '''[[Kostarika olimpiskajās spēlēs|Kostarika]]''' || &lt;span id=&quot;CRC&quot;&gt;CRC&lt;/span&gt; || 15 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Kostarika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Kostarika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kostarika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kotdivuāra}} '''[[Kotdivuāra olimpiskajās spēlēs|Kotdivuāra]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Kotdivuāra]] no [[1964]]. līdz [[1988]]. gadam olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu ''[[Ziloņkaula krasts]] (CML)''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;CIV&quot;&gt;CIV&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kotdivuāra 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kotdivuāra 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kotdivuāra 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kotdivuāra 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kotdivuāra 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Kotdivuāra 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kotdivuāra 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kotdivuāra 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kotdivuāra 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kotdivuāra 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kotdivuāra 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kotdivuāra 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kotdivuāra 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Krievija}} '''[[Krievija olimpiskajās spēlēs|Krievija]]''' || &lt;span id=&quot;RUS&quot;&gt;RUS&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Krievija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Krievija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Krievija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Krievija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Krievija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Krievija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Krievijas Impērija}} ''[[Krievijas Impērija olimpiskajās spēlēs|Krievijas Impērija]]'' || RU1 || 3 || || [[Krievijas Impērija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Krievijas Impērija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Krievijas Impērija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || colspan=7 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RUS|RUS]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Kuba}} '''[[Kuba olimpiskajās spēlēs|Kuba]]''' || &lt;span id=&quot;CUB&quot;&gt;CUB&lt;/span&gt; || 20 || ||  [[Kuba 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Kuba 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Kuba 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Kuba 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Kuba 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1988. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Kuba 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuba 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kuka Salas}} '''[[Kuka Salas olimpiskajās spēlēs|Kuka Salas]]''' || &lt;span id=&quot;COK&quot;&gt;COK&lt;/span&gt; || 8 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || [[Kuka Salas 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuka Salas 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuka Salas 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuka Salas 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuka Salas 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuka Salas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuka Salas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuka Salas 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Kuveita}} '''[[Kuveita olimpiskajās spēlēs|Kuveita]]''' || &lt;span id=&quot;KUW&quot;&gt;KUW&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || [[Kuveita 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuveita 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || [[Kuveita 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuveita 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuveita 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuveita 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuveita 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuveita 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuveita 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Kuveita 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#IOA|IOA]]&lt;/small&gt;
|-
! &lt;span id=&quot;Ķ&quot;&gt;Ķ&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Ķīna}} '''[[Ķīna olimpiskajās spēlēs|Ķīna]]''' || &lt;span id=&quot;CHN&quot;&gt;CHN&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#ROC|ROC]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#ROC|ROC]]&lt;/small&gt; || [[Ķīna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1956. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || || || || || || || [[Ķīna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Ķīna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Ķīnas Republika}} ''[[Ķīnas Republika olimpiskajās spēlēs|Ķīna Republika]]'' || &lt;span id=&quot;ROC&quot;&gt;ROC&lt;/span&gt; || 4 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || [[Ķīnas Republika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīnas Republika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Ķīnas Republika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=22 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#CHN|CHN]]/[[#ROC|ROC]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| [[Attēls:Flag of Chinese Taipei for Olympic games.svg|23px]] '''[[Ķīnas Taipeja olimpiskajās spēlēs|Ķīnas Taipeja]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Ķīnas Taipeja]] [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|1956. gada Vasaras]], [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada Vasaras]] un [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|1972. gada Vasaras]] olimpiskajās spēlēs startēja ar nosaukumu bija ''[[Ķīnas Republika (1912—1949)|Ķīnas Republika]] (ROC)''. Savukārt [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada Vasaras]] un [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|1968. gadada Vasaras]] olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu ''Taivāna'' .&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;TPE&quot;&gt;TPE&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#ROC|ROC]]&lt;/small&gt;|| || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Ķīnas Taipeja 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Ķīnas Taipeja 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Ķīnas Taipeja 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Ķīnas Taipeja 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Ķīnas Taipeja 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Ķīnas Taipeja 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīnas Taipeja 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīnas Taipeja 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīnas Taipeja 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīnas Taipeja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīnas Taipeja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīnas Taipeja 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīnas Taipeja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ķīnas Taipeja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;L&quot;&gt;L&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Laosa}} '''[[Laosa olimpiskajās spēlēs|Laosa]]''' || &lt;span id=&quot;LAO&quot;&gt;LAO&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || [[Laosa 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Laosa 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Laosa 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Laosa 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Laosa 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Laosa 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Laosa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Laosa 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Laosa 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Latvija}} '''[[Latvija olimpiskajās spēlēs|Latvija]]''' || &lt;span id=&quot;LAT&quot;&gt;LAT&lt;/span&gt; || 11 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Latvija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Latvija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Latvija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Latvija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; || [[Latvija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Latvija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Latvija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Latvija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Latvija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Latvija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Latvija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Lesoto}} '''[[Lesoto olimpiskajās spēlēs|Lesoto]]''' || &lt;span id=&quot;LES&quot;&gt;LES&lt;/span&gt; || 11 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || [[Lesoto 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Lesoto 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lesoto 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lesoto 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lesoto 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lesoto 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lesoto 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lesoto 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lesoto 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lesoto 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lesoto 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Libāna}} '''[[Libāna olimpiskajās spēlēs|Libāna]]''' || &lt;span id=&quot;LIB&quot;&gt;LIB&lt;/span&gt; || 17 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Libāna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1956. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' ||  [[Libāna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Libāna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Libērija}} '''[[Libērija olimpiskajās spēlēs|Libērija]]''' || &lt;span id=&quot;LBR&quot;&gt;LBR&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || [[Libērija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libērija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libērija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Libērija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]'''{{ref label|N|N|}} || [[Libērija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libērija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Libērija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libērija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libērija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libērija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libērija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Libērija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Lihtenšteina}} '''[[Lihtenšteina olimpiskajās spēlēs|Lihtenšteina]]''' || &lt;span id=&quot;LIE&quot;&gt;LIE&lt;/span&gt; || 17 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Lihtenšteina 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Lihtenšteina 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || ||  [[Lihtenšteina 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Lihtenšteina 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Lihtenšteina 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lihtenšteina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Lielbritānija}} '''[[Lielbritānija olimpiskajās spēlēs|Lielbritānija]]''' || &lt;span id=&quot;GRB&quot;&gt;GRB&lt;/span&gt; || 28 || [[Lielbritānija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  style=&quot;background:gold&quot;| [[Lielbritānija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Lielbritānija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ||  style=&quot;background:gold&quot;| [[Lielbritānija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  style=&quot;background:gold&quot;| [[Lielbritānija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lielbritānija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Lietuva}} '''[[Lietuva olimpiskajās spēlēs|Lietuva]]''' || &lt;span id=&quot;LTU&quot;&gt;LTU&lt;/span&gt; || 9 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Lietuva 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lietuva 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; || [[Lietuva 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lietuva 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lietuva 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lietuva 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lietuva 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lietuva 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lietuva 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Lībija}} '''[[Lībija olimpiskajās spēlēs|Lībija]]''' || &lt;span id=&quot;LBA&quot;&gt;LBA&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || {{ref label|O|O|}} || [[Lībija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' ||  [[Lībija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Lībija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Lībija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lībija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lībija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lībija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lībija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Lībija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Luksemburga}} '''[[Luksemburga olimpiskajās spēlēs|Luksemburga]]''' || &lt;span id=&quot;LUX&quot;&gt;LUX&lt;/span&gt; || 17 || || {{ref label|P|P|}} || || || [[Luksemburga 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Luksemburga 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Luksemburga 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Luksemburga 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Luksemburga 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  [[Luksemburga 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Luksemburga 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;M&quot;&gt;M&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Madagaskara}} '''[[Madagaskara olimpiskajās spēlēs|Madagaskara]]''' || &lt;span id=&quot;MAD&quot;&gt;MAD&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Madagaskara 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Madagaskara 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Madagaskara 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Madagaskara 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Madagaskara 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1988. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Madagaskara 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Madagaskara 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Madagaskara 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Madagaskara 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Madagaskara 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Madagaskara 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Madagaskara 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Maķedonija}} '''[[Maķedonija olimpiskajās spēlēs|Maķedonija]]''' || &lt;span id=&quot;MAC&quot;&gt;MAC&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#IOP|IOP]]&lt;/small&gt; || [[Maķedonija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maķedonija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maķedonija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maķedonija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maķedonija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maķedonija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Malaizija}} '''[[Malaizija olimpiskajās spēlēs|Malaizija]]''' || &lt;span id=&quot;MAS&quot;&gt;MAS&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#MAL|MAL]]; [[#NBO|NBO]]&lt;/small&gt; || [[Malaizija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Malaizija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaizija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| [[Attēls:Flag of Malaya.svg|23px]] ''[[Malaja olimpiskajās spēlēs|Malaja]]'' || &lt;span id=&quot;MAL&quot;&gt;MAL&lt;/span&gt; || 2 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || [[Malaja 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malaja 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=14 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#MAS|MAS]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Malāvija}} '''[[Malāvija olimpiskajās spēlēs|Malāvija]]''' || &lt;span id=&quot;MAW&quot;&gt;MAW&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || [[Malāvija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Malāvija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malāvija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malāvija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malāvija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malāvija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malāvija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malāvija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malāvija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malāvija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Maldīvija}} '''[[Maldīvija olimpiskajās spēlēs|Maldīvija]]''' || &lt;span id=&quot;MDV&quot;&gt;MDV&lt;/span&gt; || 8 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || [[Maldīvija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maldīvija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maldīvija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maldīvija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maldīvija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maldīvija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maldīvija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maldīvija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Mali}} '''[[Mali olimpiskajās spēlēs|Mali]]''' || &lt;span id=&quot;MLI&quot;&gt;MLI&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Mali 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Mali 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mali 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Malta}} '''[[Malta olimpiskajās spēlēs|Malta]]''' || &lt;span id=&quot;MLT&quot;&gt;MLT&lt;/span&gt; || 16 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || [[Malta 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Malta 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Malta 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || [[Malta 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Malta 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malta 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Malta 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malta 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malta 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malta 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malta 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malta 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malta 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malta 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malta 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Malta 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Maroka}} '''[[Maroka olimpiskajās spēlēs|Maroka]]''' || &lt;span id=&quot;MAR&quot;&gt;MAR&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| ||  || || || [[Maroka 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| [[Maroka 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|H|H|}} || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Maroka 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maroka 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Mauritānija}} '''[[Mauritānija olimpiskajās spēlēs|Mauritānija]]''' || &lt;span id=&quot;MTN&quot;&gt;MTN&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Mauritānija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mauritānija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mauritānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mauritānija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mauritānija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mauritānija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mauritānija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mauritānija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mauritānija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Maurīcija}} '''[[Maurīcija olimpiskajās spēlēs|Maurīcija]]''' || &lt;span id=&quot;MRI&quot;&gt;MRI&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Maurīcija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maurīcija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maurīcija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maurīcija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maurīcija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maurīcija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maurīcija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maurīcija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Maurīcija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Māršala Salas}} '''[[Māršala Salas olimpiskajās spēlēs|Māršala Salas]]''' || &lt;span id=&quot;MHL&quot;&gt;MHL&lt;/span&gt; || 3 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || || || || [[Māršala Salas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Māršala Salas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Māršala Salas 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Meksika}} '''[[Meksika olimpiskajās spēlēs|Meksika]]''' || &lt;span id=&quot;MEX&quot;&gt;MEX&lt;/span&gt; || 23 || || [[Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Meksika 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Meksika 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Meksika 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Meksika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Melnkalne}} '''[[Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Melnkalne]]''' || &lt;span id=&quot;MNE&quot;&gt;MNE&lt;/span&gt; || 3 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#IOP|IOP]]&lt;/small&gt; || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#SCG|SCG]]&lt;/small&gt; || [[Melnkalne 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Melnkalne 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Melnkalne 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Mikronēzija}} '''[[Mikronēzija olimpiskajās spēlēs|Mikronēzija]]''' || &lt;span id=&quot;FSM&quot;&gt;FSM&lt;/span&gt; || 5 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || || [[Mikronēzija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mikronēzija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mikronēzija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mikronēzija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mikronēzija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Mjanma}} '''[[Mjanma olimpiskajās spēlēs|Mjanma]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Mjanma]] no [[1948]]. līdz [[1988]]. gadam vasas olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu ''Birma (BIR)''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;MYA&quot;&gt;MYA&lt;/span&gt; || 17 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Birma 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Birma 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Birma 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Birma 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Birma 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Birma 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Birma 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Mjanma 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Mjanma 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Mjanma 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mjanma 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mjanma 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mjanma 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mjanma 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mjanma 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mjanma 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mjanma 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Moldova}} '''[[Moldova olimpiskajās spēlēs|Moldova]]''' || &lt;span id=&quot;MDA&quot;&gt;MDA&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#ROM|ROM]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Moldova 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Moldova 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Moldova 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Moldova 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Moldova 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Moldova 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Monako}} '''[[Monako olimpiskajās spēlēs|Monako]]''' || &lt;span id=&quot;MON&quot;&gt;MON&lt;/span&gt; || 20 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Monako 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Monako 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Monako 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Monako 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Monako 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Monako 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Mongolija}} '''[[Mongolija olimpiskajās spēlēs|Mongolija]]''' || &lt;span id=&quot;MGL&quot;&gt;MGL&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Mongolija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]  || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Mongolija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mongolija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Mozambika}} '''[[Mozambika olimpiskajās spēlēs|Mozambika]]''' || &lt;span id=&quot;MOZ&quot;&gt;MOZ&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || [[Mozambika 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mozambika 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mozambika 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mozambika 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mozambika 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mozambika 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mozambika 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mozambika 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mozambika 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Mozambika 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;N&quot;&gt;N&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Namībija}} '''[[Namībija olimpiskajās spēlēs|Namībija]]''' || &lt;span id=&quot;NAM&quot;&gt;NAM&lt;/span&gt; || 7 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || [[Namībija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Namībija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Namībija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Namībija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Namībija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Namībija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Namībija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Nauru}} '''[[Nauru olimpiskajās spēlēs|Nauru]]''' || &lt;span id=&quot;NRU&quot;&gt;NRU&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || [[Nauru 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nauru 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nauru 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nauru 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nauru 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nauru 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Nepāla}} '''[[Nepāla olimpiskajās spēlēs|Nepāla]]''' || &lt;span id=&quot;NEP&quot;&gt;NEP&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Nepāla 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Nepāla 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nepāla 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Nigēra}} '''[[Nigēra olimpiskajās spēlēs|Nigēra]]''' || &lt;span id=&quot;NIG&quot;&gt;NIG&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Nigēra 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigēra 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigēra 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Nigēra 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigēra 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigēra 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigēra 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigēra 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigēra 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigēra 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigēra 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigēra 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Nigērija}} '''[[Nigērija olimpiskajās spēlēs|Nigērija]]''' || &lt;span id=&quot;NGR&quot;&gt;NGR&lt;/span&gt; || 16 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Nigērija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' ||  [[Nigērija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nigērija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Nikaragva}} '''[[Nikaragva olimpiskajās spēlēs|Nikaragva]]''' || &lt;span id=&quot;NCA&quot;&gt;NCA&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || [[Nikaragva 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nikaragva 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nikaragva 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nikaragva 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nikaragva 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1988. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Nikaragva 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nikaragva 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nikaragva 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nikaragva 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nikaragva 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nikaragva 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nikaragva 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Nīderlande}} '''[[Nīderlande olimpiskajās spēlēs|Nīderlande]]''' || &lt;span id=&quot;NED&quot;&gt;NED&lt;/span&gt; || 26 || || [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Nīderlande 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Nīderlande 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Nīderlande 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Nīderlande 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| [[Nīderlande 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|G|G|}} || [[Nīderlande 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlande 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Nīderlandes Antiļas}} ''[[Nīderlandes Antiļas olimpiskajās spēlēs|Nīderlandes Antiļas]]'' || &lt;span id=&quot;AHO&quot;&gt;AHO&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Nīderlandes Antiļas 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Nīderlandes Antiļas 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlandes Antiļas 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlandes Antiļas 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlandes Antiļas 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlandes Antiļas 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Nīderlandes Antiļas 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlandes Antiļas 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlandes Antiļas 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlandes Antiļas 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlandes Antiļas 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlandes Antiļas 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Nīderlandes Antiļas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#IOA|IOA]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#NED|NED]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Norvēģija}} '''[[Norvēģija olimpiskajās spēlēs|Norvēģija]]''' || &lt;span id=&quot;NOR&quot;&gt;NOR&lt;/span&gt; || 25 || || [[Norvēģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Norvēģija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Norvēģija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Norvēģija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Norvēģija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Norvēģija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;O&quot;&gt;O&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Omāna}} '''[[Omāna olimpiskajās spēlēs|Omāna]]''' || &lt;span id=&quot;OMA&quot;&gt;OMA&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || || [[Omāna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Omāna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Omāna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Omāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Omāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Omāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Omāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Omāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Omāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;P&quot;&gt;P&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Padomju Savienība}} ''[[Padomju Savienība olimpiskajās spēlēs|Padomju Savienība]]'' || &lt;span id=&quot;URS&quot;&gt;URS&lt;/span&gt; || 9 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1936. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]'''  || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Padomju Savienība 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Padomju Savienība 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Padomju Savienība 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Padomju Savienība 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Padomju Savienība 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Padomju Savienība 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Padomju Savienība 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Padomju Savienība 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Padomju Savienība 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || colspan=7 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RUS|RUS]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Pakistāna}} '''[[Pakistāna olimpiskajās spēlēs|Pakistāna]]''' || &lt;span id=&quot;PAK&quot;&gt;PAK&lt;/span&gt; || 17 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Pakistāna 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Pakistāna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Pakistāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Palau}} '''[[Palau olimpiskajās spēlēs|Palau]]''' || &lt;span id=&quot;PLW&quot;&gt;PLW&lt;/span&gt; || 5 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || || || || || || [[Palau 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Palau 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Palau 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Palau 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Palau 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Palestīna}} '''[[Palestīna olimpiskajās spēlēs|Palestīna]]''' || &lt;span id=&quot;PLE&quot;&gt;PLE&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || || || || || [[Palestīna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Palestīna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Palestīna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Palestīna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Palestīna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Palestīna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Panama}} '''[[Panama olimpiskajās spēlēs|Panama]]''' || &lt;span id=&quot;PAN&quot;&gt;PAN&lt;/span&gt; || 17 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || [[Panama 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Panama 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Panama 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Panama 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Panama 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Papua-Jaungvineja}} '''[[Papua-Jaungvineja olimpiskajās spēlēs|Papua-Jaungvineja]]''' || &lt;span id=&quot;PNG&quot;&gt;PNG&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || [[Papua-Jaungvineja 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Papua-Jaungvineja 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Papua-Jaungvineja 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Papua-Jaungvineja 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Papua-Jaungvineja 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Papua-Jaungvineja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Papua-Jaungvineja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Papua-Jaungvineja 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Papua-Jaungvineja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Papua-Jaungvineja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Paragvaja}} '''[[Paragvaja olimpiskajās spēlēs|Paragvaja]]''' || &lt;span id=&quot;PAR&quot;&gt;PAR&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || [[Paragvaja 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Paragvaja 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Paragvaja 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Paragvaja 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Paragvaja 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Paragvaja 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Paragvaja 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Paragvaja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Paragvaja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Paragvaja 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Paragvaja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Paragvaja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Peru}} '''[[Peru olimpiskajās spēlēs|Peru]]''' || &lt;span id=&quot;PER&quot;&gt;PER&lt;/span&gt; || 18 || || {{ref label|Q|Q|}} || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Peru 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Peru 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Peru 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Peru 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Polija}} '''[[Polija olimpiskajās spēlēs|Polija]]''' || &lt;span id=&quot;POL&quot;&gt;POL&lt;/span&gt; || 21 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Polija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Polija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Polija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Polija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Portugāle}} '''[[Portugāle olimpiskajās spēlēs|Portugāle]]''' || &lt;span id=&quot;POR&quot;&gt;POR&lt;/span&gt; || 24 || || || || || [[Portugāle 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Portugāle 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Portugāle 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Portugāle 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Puertoriko}} '''[[Puertoriko olimpiskajās spēlēs|Puertoriko]]''' || &lt;span id=&quot;PUR&quot;&gt;PUR&lt;/span&gt; || 18 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Puertoriko 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Puertoriko 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;R&quot;&gt;R&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Rietumvācija}} ''[[Rietumvācija olimpiskajās spēlēs|Rietumvācija (VFR)]]'' || &lt;span id=&quot;FRG&quot;&gt;FRG&lt;/span&gt; || 5 || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]/[[#SAA|SAA]]&lt;/small&gt; || colspan=3 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUA|EUA]]&lt;/small&gt; || [[Rietumvācija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rietumvācija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rietumvācija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Rietumvācija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rietumvācija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=10 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Ruanda}} '''[[Ruanda olimpiskajās spēlēs|Ruanda]]''' || &lt;span id=&quot;RWA&quot;&gt;RWA&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || || [[Ruanda 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ruanda 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ruanda 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ruanda 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ruanda 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ruanda 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ruanda 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ruanda 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ruanda 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Rumānija}} '''[[Rumānija olimpiskajās spēlēs|Rumānija]]''' || &lt;span id=&quot;ROU&quot;&gt;ROU&lt;/span&gt; || 18 || || [[Rumānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Rumānija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Rumānija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Rumānija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Rumānija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;S&quot;&gt;S&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Salvadora}} '''[[Salvadora olimpiskajās spēlēs|Salvadora]]''' || &lt;span id=&quot;ESA&quot;&gt;ESA&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || [[Salvadora 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Salvadora 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Salvadora 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Salvadora 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Salvadora 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Salvadora 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Salvadora 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Salvadora 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Salvadora 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Salvadora 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Salvadora 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Samoa}} '''[[Samoa olimpiskajās spēlēs|Samoa]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Samoa]] no [[1948]]. līdz [[1996]]. gadam vasas olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu ''Rietumsamoa''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;SAM&quot;&gt;SAM&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Samoa 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Samoa 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Samoa 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Samoa 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Samoa 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Samoa 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Samoa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Samoa 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Samoa 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Sanmarīno}} '''[[Sanmarīno olimpiskajās spēlēs|Sanmarīno]]''' || &lt;span id=&quot;SMR&quot;&gt;SMR&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || [[Sanmarīno 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Sanmarīno 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sanmarīno 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Santome un Prinsipi}} '''[[Santome un Prinsipi olimpiskajās spēlēs|Santome un Prinsipi]]''' || &lt;span id=&quot;STP&quot;&gt;STP&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || || || || || [[Santome un Prinsipi 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Santome un Prinsipi 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Santome un Prinsipi 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Santome un Prinsipi 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Santome un Prinsipi 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Santome un Prinsipi 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Saūda Arābija}} '''[[Saūda Arābija olimpiskajās spēlēs|Saūda Arābija]]''' || &lt;span id=&quot;KSA&quot;&gt;KSA&lt;/span&gt; || 11 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || [[Saūda Arābija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Saūda Arābija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Saūda Arābija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Saūda Arābija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Saūda Arābija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Saūda Arābija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Saūda Arābija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Saūda Arābija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Saūda Arābija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Saūda Arābija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Saūda Arābija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Seišelas}} '''[[Seišelas olimpiskajās spēlēs|Seišelas]]''' || &lt;span id=&quot;SEY&quot;&gt;SEY&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || [[Seišelas 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Seišelas 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1988. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Seišelas 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Seišelas 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Seišelas 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Seišelas 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Seišelas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Seišelas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Seišelas 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Senegāla}} '''[[Senegāla olimpiskajās spēlēs|Senegāla]]''' || &lt;span id=&quot;SEN&quot;&gt;SEN&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || [[Senegāla 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Senegāla 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Sentkitsa un Nevisa}} '''[[Sentkitsa un Nevisa olimpiskajās spēlēs|Sentkitsa un Nevisa]]''' || &lt;span id=&quot;SKN&quot;&gt;SKN&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || || || || || [[Sentkitsa un Nevisa 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentkitsa un Nevisa 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentkitsa un Nevisa 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentkitsa un Nevisa 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentkitsa un Nevisa 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentkitsa un Nevisa 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Sentlūsija}} '''[[Sentlūsija olimpiskajās spēlēs|Sentlūsija]]''' || &lt;span id=&quot;LCA&quot;&gt;LCA&lt;/span&gt; || 6 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || || || || || [[Sentlūsija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentlūsija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentlūsija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentlūsija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentlūsija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentlūsija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Sentvinsenta un Grenadīnas}} '''[[Sentvinsenta un Grenadīnas olimpiskajās spēlēs|Sentvinsenta un Grenadīnas]]''' || &lt;span id=&quot;SKN&quot;&gt;SKN&lt;/span&gt; || 8 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || ||  || || || || || [[Sentvinsenta un Grenadīnas 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentvinsenta un Grenadīnas 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentvinsenta un Grenadīnas 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentvinsenta un Grenadīnas 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentvinsenta un Grenadīnas 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentvinsenta un Grenadīnas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentvinsenta un Grenadīnas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sentvinsenta un Grenadīnas 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Serbija}} '''[[Serbija olimpiskajās spēlēs|Serbija]]''' || &lt;span id=&quot;SRB&quot;&gt;SRB&lt;/span&gt; || 4 || || || || || [[Serbija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#IOP|IOP]]&lt;/small&gt; || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#SCG|SCG]]&lt;/small&gt; || [[Serbija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Serbija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Serbija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Serbija un Melnkalne}} ''[[Serbija un Melnkalne olimpiskajās spēlēs|Serbija un Melnkalne]]'' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;Lai gan [[Serbija un Melnkalne]] kā valsts tika izveidota [[1992]]. gadā, pēc [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika]] sabrukuma, tā līdz 2003. gadam izmantoja nosaukumu ''[[Dienvidslāvijas Federatīvā Republika]]'' un tikai pēc tam tā sāka izmantot savu oficiālo valsts nosaukumu.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;SCG&quot;&gt;SCG&lt;/span&gt; || 1 || || || || || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#SRB|SRB]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#IOP|IOP]]&lt;/small&gt; || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || [[Serbija un Melnkalne 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#SRB|SRB]]/[[#MNE|MNE]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Singapūra}} '''[[Singapūra olimpiskajās spēlēs|Singapūra]]''' || &lt;span id=&quot;SGP&quot;&gt;SGP&lt;/span&gt; || 16 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Singapūra 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#MAS|MAS]]&lt;/small&gt; || [[Singapūra 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Singapūra 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Singapūra 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Sīrija}} '''[[Sīrija olimpiskajās spēlēs|Sīrija]]''' || &lt;span id=&quot;SWZ&quot;&gt;SWZ&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Sīrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RAU|RAU]]&lt;/small&gt; || || [[Sīrija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sīrija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Sīrija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sīrija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sīrija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sīrija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sīrija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sīrija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sīrija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sīrija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sīrija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sīrija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Sjerraleone}} '''[[Sjerraleone olimpiskajās spēlēs|Sjerraleone]]''' || &lt;span id=&quot;SLE&quot;&gt;SLE&lt;/span&gt; || 11 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || [[Sjerraleone 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || [[Sjerraleone 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sjerraleone 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sjerraleone 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sjerraleone 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sjerraleone 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sjerraleone 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sjerraleone 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sjerraleone 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sjerraleone 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sjerraleone 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Slovākija}} '''[[Slovākija olimpiskajās spēlēs|Slovākija]]''' || &lt;span id=&quot;SVK&quot;&gt;SVK&lt;/span&gt; || 6 || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#HUN|HUN]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#TCH|TCH]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=12 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#TCH|TCH]]&lt;/small&gt; || [[Slovākija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovākija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovākija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovākija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovākija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovākija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Slovēnija}} '''[[Slovēnija olimpiskajās spēlēs|Slovēnija]]''' || &lt;span id=&quot;SLO&quot;&gt;SLO&lt;/span&gt; || 7 || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#AUT|AUT]], [[#HUN|HUN]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || [[Slovēnija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovēnija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovēnija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovēnija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovēnija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovēnija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Slovēnija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Somālija}} '''[[Somālija olimpiskajās spēlēs|Somālija]]''' || &lt;span id=&quot;SOM&quot;&gt;SOM&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || [[Somālija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Somālija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somālija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Somālija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somālija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somālija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somālija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somālija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somālija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Somija}} '''[[Somija olimpiskajās spēlēs|Somija]]''' || &lt;span id=&quot;FIN&quot;&gt;FIN&lt;/span&gt; || 25 || || || || [[Somija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Somija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Somija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Somija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Somija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Spānija}} '''[[Spānija olimpiskajās spēlēs|Spānija]]''' || &lt;span id=&quot;ESP&quot;&gt;ESP&lt;/span&gt; || 23 || || [[Spānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Spānija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1936. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]'''  || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Spānija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| [[Spānija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|G|G|}} || [[Spānija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Spānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Spānija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Sudāna}} '''[[Sudāna olimpiskajās spēlēs|Sudāna]]''' || &lt;span id=&quot;SUD&quot;&gt;SUD&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || [[Sudāna 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Sudāna 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sudāna 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Sudāna 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sudāna 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sudāna 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sudāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sudāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sudāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sudāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sudāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Sudāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Surinama}} '''[[Surinama olimpiskajās spēlēs|Surinama]]''' || &lt;span id=&quot;SUR&quot;&gt;SUR&lt;/span&gt; || 12 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || [[Surinama 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|R|R|}} || || [[Surinama 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Surinama 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Surinama 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Surinama 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Surinama 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Surinama 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Surinama 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Surinama 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Surinama 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Surinama 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Surinama 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Surinama 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Svazilenda}} '''[[Svazilenda olimpiskajās spēlēs|Svazilenda]]''' || &lt;span id=&quot;SWZ&quot;&gt;SWZ&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || [[Svazilenda 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Svazilenda 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Svazilenda 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Svazilenda 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Svazilenda 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Svazilenda 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Svazilenda 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Svazilenda 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Svazilenda 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Svazilenda 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;Š&quot;&gt;Š&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Šrilanka}} '''[[Šrilanka olimpiskajās spēlēs|Šrilanka]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Šrilanka]] no [[1948]]. līdz [[1976]]. gadam vasas olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu ''[[Ceilona]] (CEY)''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;SRI&quot;&gt;SRI&lt;/span&gt; || 17 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Šrilanka 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Šrilanka 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Šrilanka 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Šrilanka 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Šrilanka 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Šrilanka 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;|  [[Šrilanka 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Šrilanka 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šrilanka 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šrilanka 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šrilanka 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šrilanka 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šrilanka 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šrilanka 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šrilanka 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šrilanka 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šrilanka 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Šveice}} '''[[Šveice olimpiskajās spēlēs|Šveice]]''' || &lt;span id=&quot;SUI&quot;&gt;SUI&lt;/span&gt; || 28 || [[Šveice 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Šveice 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Šveice 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| [[Šveice 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|G|G|}} || [[Šveice 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Šveice 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;T&quot;&gt;T&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Tadžikistāna}} '''[[Tadžikistāna olimpiskajās spēlēs|Tadžikistāna]]''' || &lt;span id=&quot;TJK&quot;&gt;TJK&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Tadžikistāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tadžikistāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tadžikistāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tadžikistāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tadžikistāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tadžikistāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Taizeme}} '''[[Taizeme olimpiskajās spēlēs|Taizeme]]''' || &lt;span id=&quot;THA&quot;&gt;THA&lt;/span&gt; || 16 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Taizeme 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Taizeme 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Taizeme 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Tanzānija}} '''[[Tanzānija olimpiskajās spēlēs|Tanzānija]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Tanzānija]] [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Tokija|Tokijā]] piedalījās ar nosaukumu ''[[Tanganjika]]s un [[Zanzibāra]]s Apvienotā Republika''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;TAN&quot;&gt;TAN&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Tanganjika 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Tanzānija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tanzānija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Togo}} '''[[Togo olimpiskajās spēlēs|Togo]]''' || &lt;span id=&quot;TOG&quot;&gt;TOG&lt;/span&gt; || 10 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || [[Togo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Togo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Togo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Togo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Togo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Togo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Togo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Togo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Togo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Togo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Tonga}} '''[[Tonga olimpiskajās spēlēs|Tonga]]''' || &lt;span id=&quot;TGA&quot;&gt;TGA&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || [[Tonga 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tonga 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tonga 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tonga 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tonga 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tonga 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tonga 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tonga 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tonga 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Trinidāda un Tobāgo}} '''[[Trinidāda un Tobāgo olimpiskajās spēlēs|Trinidāda un Tobāgo]]''' || &lt;span id=&quot;TTO&quot;&gt;TTO&lt;/span&gt; || 17 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Trinidāda un Tobāgo 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#BWI|BWI]]&lt;/small&gt; || [[Trinidāda un Tobāgo 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Trinidāda un Tobāgo 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Tunisija}} '''[[Tunisija olimpiskajās spēlēs|Tunisija]]''' || &lt;span id=&quot;TUN&quot;&gt;TUN&lt;/span&gt; || 14 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || [[Tunisija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| [[Tunisija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]{{ref label|H|H|}} || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Tunisija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tunisija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Turcija}} '''[[Turcija olimpiskajās spēlēs|Turcija]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Turcija]] [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada vasaras]] un [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|1912. gada vasaras]] olimpiskahjās spēlēs iedalījās ar nosaukumu ''Osmaņu impērija''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;TUR&quot;&gt;TUR&lt;/span&gt; || 22 || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Osmaņu impērija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Osmaņu impērija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Turcija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Turcija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Turcija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Turcija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turcija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Turkmenistāna}} '''[[Turkmenistāna olimpiskajās spēlēs|Turkmenistāna]]''' || &lt;span id=&quot;TKM&quot;&gt;TKM&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Turkmenistāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turkmenistāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turkmenistāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turkmenistāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turkmenistāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Turkmenistāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Tuvalu}} '''[[Tuvalu olimpiskajās spēlēs|Tuvalu]]''' || &lt;span id=&quot;TUV&quot;&gt;TUV&lt;/span&gt; || 3 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || || || || [[Tuvalu 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tuvalu 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Tuvalu 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;U&quot;&gt;U&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Uganda}} '''[[Uganda olimpiskajās spēlēs|Uganda]]''' || &lt;span id=&quot;UGA&quot;&gt;UGA&lt;/span&gt; || 15 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || ||  || [[Uganda 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Uganda 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uganda 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Ukraina}} '''[[Ukraina olimpiskajās spēlēs|Ukraina]]''' || &lt;span id=&quot;UKR&quot;&gt;UKR&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Ukraina 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ukraina 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ukraina 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ukraina 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ukraina 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ukraina 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Ungārija}} '''[[Ungārija olimpiskajās spēlēs|Ungārija]]''' || &lt;span id=&quot;HUN&quot;&gt;HUN&lt;/span&gt; || 26 || [[Ungārija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Ungārija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Ungārija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Ungārija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ungārija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Urugvaja}} '''[[Urugvaja olimpiskajās spēlēs|Urugvaja]]''' || &lt;span id=&quot;URU&quot;&gt;URU&lt;/span&gt; || 21 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Urugvaja 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Urugvaja 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Urugvaja 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Urugvaja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Uzbekistāna}} '''[[Uzbekistāna olimpiskajās spēlēs|Uzbekistāna]]''' || &lt;span id=&quot;UZB&quot;&gt;UZB&lt;/span&gt; || 6 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; ||  style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUN|EUN]]&lt;/small&gt; || [[Uzbekistāna 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uzbekistāna 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uzbekistāna 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uzbekistāna 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uzbekistāna 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Uzbekistāna 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;V&quot;&gt;V&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Vanuatu}} '''[[Vanuatu olimpiskajās spēlēs|Vanuatu]]''' || &lt;span id=&quot;VAN&quot;&gt;VAN&lt;/span&gt; || 8 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || [[Vanuatu 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vanuatu 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vanuatu 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vanuatu 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vanuatu 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vanuatu 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vanuatu 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vanuatu 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Vācija}} '''[[Vācija olimpiskajās spēlēs|Vācija]]''' || &lt;span id=&quot;GER&quot;&gt;GER&lt;/span&gt; || 16 || [[Vācija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| ||  ||  || [[Vācija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Vācija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Vācija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=3 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUA|EUA]]&lt;/small&gt; || colspan=6 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GDR|GDR]]/[[#FRG|FRG]]&lt;/small&gt; || [[Vācija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| [[Attēls:German Olympic flag (1959-1968).svg|22px]] ''[[Vācijas apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Vācija apvienotā komanda]]'' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;Vācijas apvienotajā komandā no [[1956]]. gada līdz [[1964]]. gadam startēja kopīgi startēja ''[[Austrumvācija|Vācijas Demokrātiskās Republikas]]'' un ''[[Rietumvācija|Vācijas Federatīvās Republikas]]'' komandas. Taču kopš [[1968]]. gada šīs valstis startēja atsevišķi viena no otras.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;EUA&quot;&gt;EUA&lt;/span&gt; || 3 || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]/[[#SAA|SAA]]&lt;/small&gt; || [[Vācijas apvienotā komanda 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācijas apvienotā komanda 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vācijas apvienotā komanda 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=6 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GDR|GDR]]/[[#FRG|FRG]]&lt;/small&gt; || colspan=10 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Venecuēla}} '''[[Venecuēla olimpiskajās spēlēs|Venecuēla]]''' || &lt;span id=&quot;VEN&quot;&gt;VEN&lt;/span&gt; || 18 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Venecuēla 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Venecuēla 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Vjetnama}} '''[[Vjetnama olimpiskajās spēlēs|Vjetnama]]''' || &lt;span id=&quot;VIE&quot;&gt;VIE&lt;/span&gt; || 15 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || [[Vjetnama 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Vjetnama 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Vjetnama 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Vjetnama 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;Z&quot;&gt;Z&lt;/span&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
| align=left| {{flaga|Zambija}} '''[[Zambija olimpiskajās spēlēs|Zambija]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Zambija]] [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada vasaras olimpiskajās spēles]] [[Tokija|Tokijā]] piedalījās ar nosaukumu ''[[Ziemeļrodēzija]] (NRH)''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;ZAM&quot;&gt;ZAM&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Ziemeļrodēzija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1976. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Zambija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zambija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Zālamana Salas}} '''[[Zālamana Salas olimpiskajās spēlēs|Zālamana Salas]]''' || &lt;span id=&quot;SOL&quot;&gt;SOL&lt;/span&gt; || 9 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || [[Zālamana Salas 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zālamana Salas 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zālamana Salas 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zālamana Salas 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zālamana Salas 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zālamana Salas 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zālamana Salas 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zālamana Salas 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zālamana Salas 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| [[Attēls:Flag of Saar (1947–1956).svg|22px]] ''[[Zāra olimpiskajās spēlēs|Zāra]]'' || &lt;span id=&quot;SAA&quot;&gt;SAA&lt;/span&gt; || 3 || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]] || [[Zāra 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] ||  colspan=3 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#EUA|EUA]]&lt;/small&gt; || colspan=6 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GDR|GDR]]/[[#FRG|FRG]]&lt;/small&gt; || colspan=10 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#GER|GER]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| [[Attēls:Flag of North Borneo (1948–1963).svg|22px]] ''[[Ziemeļborneo olimpiskajās spēlēs|Ziemeļborneo]]'' || &lt;span id=&quot;NBO&quot;&gt;NBO&lt;/span&gt; || 1 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || [[Ziemeļjemena 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || colspan=27 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#MAS|MAS]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| [[Attēls:Flag of North Yemen.svg|22px]] ''[[Ziemeļjemena olimpiskajās spēlēs|Ziemeļjemena]]'' || &lt;span id=&quot;YAR&quot;&gt;YAR&lt;/span&gt; || 2 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || [[Ziemeļjemena 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ziemeļjemena 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=7 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YEM|YEM]]&lt;/small&gt;
|-
| align=left| {{flaga|Ziemeļkoreja}} '''[[Ziemeļkoreja olimpiskajās spēlēs|Ziemeļkoreja]]''' || &lt;span id=&quot;PRK&quot;&gt;PRK&lt;/span&gt; || 10 || || || || || style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#JPN|JPN]] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#JPN|JPN]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || [[Ziemeļkoreja 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ziemeļkoreja 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ziemeļkoreja 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1984. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || style=&quot;background:lightblue&quot;| '''[[1988. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|B]]''' || [[Ziemeļkoreja 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ziemeļkoreja 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ziemeļkoreja 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ziemeļkoreja 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ziemeļkoreja 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ziemeļkoreja 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Ziemeļkoreja 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Zimbabve}} '''[[Zimbabve olimpiskajās spēlēs|Zimbabve]]''' &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;[[Zimbabve]] [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|1928. gada]] [[Amsterdama]]s, [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada]] [[Roma]]s un [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada]] [[Tokija]]s vasaras olimpiskajās spēlēs piedalījās ar nosaukumu ''[[Rodēzija]] (RHO)''.&lt;/ref&gt; || &lt;span id=&quot;ZIM&quot;&gt;ZIM&lt;/span&gt; || 13 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Rodēzija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Rodēzija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#9FE2BF&quot;| [[Rodēzija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || || [[Zimbabve 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zimbabve 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zimbabve 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zimbabve 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zimbabve 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zimbabve 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zimbabve 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zimbabve 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zimbabve 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zimbabve 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
| align=left| {{flaga|Zviedrija}} '''[[Zviedrija olimpiskajās spēlēs|Zviedrija]]''' || &lt;span id=&quot;SWE&quot;&gt;SWE&lt;/span&gt; || 27 || [[Zviedrija 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || [[Zviedrija 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:gold&quot;| [[Zviedrija 1912. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Zviedrija 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1928. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1932. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || [[Zviedrija 1948. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1952. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1956. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1964. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1968. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1972. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1980. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1984. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1988. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 1996. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 2004. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 2008. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Zviedrija 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! &lt;span id=&quot;Citas komandas&quot;&gt;Citas komandas&lt;/span&gt; &lt;ref group=&quot;Р&quot;&gt;Iekļautas tās olimpisko dalībnieku komandas, kuru dalībniekiem politisku, ekonomisku vai citādu iemeslu dēļ nebija iespējas piedalīties olimpiskajās spēlēs savas valsts sastāvā''.&lt;/ref&gt; || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''[[Apvienotā komanda olimpiskajās spēlēs|Apvienotā komanda]]'' || &lt;span id=&quot;EUN&quot;&gt;EUN&lt;/span&gt; || 1 || || colspan=4 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RU1|RU1]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#URS|URS]]&lt;/small&gt; || [[Apvienotā komanda 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=14 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#RUS|RUS]]/[[#BLR|BLR]]/[[#UKR|UKR]] u.c.&lt;/small&gt;
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] '''[[Bēgļu olimpiskā komanda olimpiskajās spēlēs|Bēgļu olimpiskā komanda]]''' || &lt;span id=&quot;ROT&quot;&gt;ROT&lt;/span&gt; || 1 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || || || || || || [[Bēgļu olimpiskā komanda 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] 
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''[[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]]'' || &lt;span id=&quot;ZZX&quot;&gt;ZZX&lt;/span&gt; || 3 || [[Jauktā komanda 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Jauktā komanda 1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || || || || || || 
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] ''[[Neatkarīgie olimpieši olimpiskajās spēlēs|Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki]]'' || &lt;span id=&quot;IOP&quot;&gt;IOP&lt;/span&gt; || 1 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=5 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || colspan=11 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || [[Neatkarīgie olimpiskie dalībnieki 1992. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || colspan=2 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#YUG|YUG]]&lt;/small&gt; || colspan=7 style=&quot;background:#e0e0e0| &lt;small&gt;[[#SCG|SCG]]/[[#MAC|MAC]]&lt;/small&gt; 
|-
|align=left| [[Attēls:Olympic flag.svg|22px]] '''[[Neatkarīgie olimpieši olimpiskajās spēlēs|Neatkarīgie olimpiskie sportisti]]''' || &lt;span id=&quot;IOA&quot;&gt;IOA&lt;/span&gt; || 3 || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || style=&quot;background:#bbb&quot;| || style=&quot;background:#bbb&quot;| || || || || || || || || || || || || || || [[Neatkarīgie olimpiskie sportisti 2000. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || || || [[Neatkarīgie olimpiskie sportisti 2012. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']] || [[Neatkarīgie olimpiskie sportisti 2016. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|'''X''']]
|-
! || [[SOK kods|Kods]] || Kopā || [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[1916. gada vasaras olimpiskās spēles|16]] || [[1920. gada vasaras olimpiskās spēles|20]] || [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|24]] || [[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|28]] || [[1932. gada vasaras olimpiskās spēles|32]] || [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|36]] || [[1940. gada vasaras olimpiskās spēles|40]] || [[1944. gada vasaras olimpiskās spēles|44]] || [[1948. gada vasaras olimpiskās spēles|48]] || [[1952. gada vasaras olimpiskās spēles|52]] || [[1956. gada vasaras olimpiskās spēles|56]] || [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|60]] || [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|64]] || [[1968. gada vasaras olimpiskās spēles|68]] || [[1972. gada vasaras olimpiskās spēles|72]] || [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|76]] || [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|80]] || [[1984. gada vasaras olimpiskās spēles|84]] || [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|88]] || [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|92]] || [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|96]] || [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|00]] || [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|04]] || [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|08]] || [[2012. gada vasaras olimpiskās spēles|12]] || [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|16]]
|}

:'''Piezīmes:'''
: A {{note|A}} — [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpisko spēļu]] [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikas]] sacensībās piedalījās [[Ādolfs Klingelhoeffers]], kas bija [[Brazīlija]]s diplomāta dēls. Lai gan viņš bija dzimis un uzaudzis [[Parīze|Parīzē]], [[1900]]. gadā viņam bija Brazīlijas pilsonība un līdz [[1940]]. gadam saglabāja šo pilsonību. Šis fakts tika atklāts [[2008]]. gadā, līdz tam viņš dalība tika saistīta ar [[Francija|Franciju]].
: B {{note|B}} — [[1988. gada vasaras olimpiskās spēles|1988. gada olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā [[Bruneja]]s delegācija sastāvēja tikai no viena cilvēka un tā pati bija amatpersona, bet spēlēs nepiedalījās neviens Brunejas sportists.&lt;ref name=&quot;OR1988&quot;/&gt;
: C {{note|C}} — [[Bulgārijas Olimpiskā komiteja]] apgalvo, ka [[Šarls Šampovs]], [[Šveice]]s vingrošanas skolotājs, kas tajā laikā dzīvoja [[Bulgārija]]s galvaspilsētā [[Sofija|Sofijā]] [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]], pārstāvēja [[Bulgārija|Bulgāriju]].&lt;ref name=&quot;BUL1896&quot;/&gt;
: D {{note|D}} — [[Čīles Olimpiskā komiteja]] apgalvo, ka [[Luiss Suberkasiukss]], [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]] piedalījās pārstāvot [[Čīle|Čīli]].&lt;ref name=&quot;CHI1896&quot;/&gt;
: E {{note|E}} — [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004. gada olimpisko spēļu]] atklāšanas ceremonijā [[Atēnas|Atēnās]] [[Džibuti]] delegācija piedalījās, taču pašās olimpiskajās spēlēs neviens sportists nepiedalījās.
: F {{note|F}} — Iespējams [[Dionīsijs Kasdaglis]], kas piedalījās [[Teniss 1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Tenisa sacensībās 1896. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]], bija no [[Ēģipte]]s.
: G {{note|G}} — [[Ēģipte]], [[Kambodža]], [[Nīderlande]], [[Spānija]] un [[Šveice]] piedalījās tikai [[Jāšaba 1956. gada olimpiskajās spēlēs|1956. gada olimpisko spēļu Jāšanas sacensībās]], kas notika [[Zviedrija]]s galvaspilsētā [[Stokholma|Stokholmā]] tā paša gada jūnijā.&lt;ref name=&quot;EQ1956&quot;/&gt; Taču šis valstis boikotēja pārējo speļu programmu, kas notika [[Melburna|Melburnā]] gada beigās.&lt;ref name=&quot;OR1956&quot;/&gt; 
: H {{note|H}} — [[Ēģipte]], [[Kamerūna]], [[Maroka]] un [[Tunisija]] piedalījās [[1976. gada vasaras olimpiskās spēles|1976. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] pirmajās trīs dienās. Taču vēlāk tāpat kā lielākā daļa [[Āfrika]]s valstu šīs spēles boikotēja.&lt;ref name=&quot;OR1976&quot;/&gt;
: I {{note|I}} — Avotos ir atrodamas pretrunīgas ziņas par [[Francija]]s dalību [[1904. gada vasaras olimpiskās spēles|1904. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]. Oficiāli no Francijas bija tikai viens sportists — maratonists [[Alberts Korī]] —, taču parādās ziņas, ka spēlēs ir piedalījusies arī francūži, kas valkāja &quot;Čikāgas atlētikas asociācijas krāsas&quot;.&lt;ref name=&quot;OR1904&quot;&gt;{{grāmatas atsauce |title=The Olympic Games — 1904 |author=Charles J.P. Lucas |publisher=Woodard &amp; Tiernan |year=1905 |location=St. Louis, MO |page=47 |url=http://library.la84.org/6oic/OfficialReports/1904/1904lucas.pdf |format=PDF|type=PDF |accessdate=2017-09-09}}&lt;/ref&gt; Kā arī francūži startēja [[Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|jauktās komandas]] sastāvā, taču tajā piedalījās arī citu valstu pārstāvji.&lt;ref name=&quot;IOCdatabase&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Olympic Medal Winners |publisher=International Olympic Committee |url=http://www.olympic.org/athletes |accessdate=2014-02-02}}&lt;/ref&gt;
: J {{note|J}} — Atsevišķi avoti vēsta, ka [[Leons Tērselīns]] un [[Andrē Korvingtons]], kas piedalījās [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošana 1900. gada olimpiskajās spēlēs]] un regbists [[Konstantīns Enrikess]] bijuši ar [[Haiti]] pilsonību.&lt;ref name=&quot;Mallon1900&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Fencing1900&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |title=Fencing 1900 |first=Herman |last=De Wael |date=2001-01-24 |url=http://www.hdw.be/olymp/fen1900.html |archive-url=https://archive.is/20131020161142/http://www.hdw.be/olymp/fen1900.html |dead-url=yes |archive-date=2013-10-20 |accessdate=2014-02-02 }}&lt;/ref&gt;
: K {{note|K}} — Atsevišķi avoti vēsta, ka [[Feridūns Malkoms]], kurš piedalījās [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Paukošanā 1900. gada olimpiskajās spēlēs]] ir bijis ar [[Kadžaru valsts|Persija]]s pilsonību, līdz ar to uzskatāms kā pirmais Irānas sportists, kas piedalījies olimpiskajās spēlēs.&lt;ref name=&quot;Mallon1900&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Fencing1900&quot;/&gt;
: L {{note|L}} — Iespējams, ka [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900. gada ūdenspolo]] spēlētājs [[Viktors Lindbergs]] bija no [[Jaunzēlande]]s.
: M {{note|M}} — [[Virves vilkšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900. gada olimpiskajās spēlēs virves vilkšanā]] [[Francija]]s komandas ietvaros startēja [[Francisko Enrikess de Zubirija]], kuram bija [[Kolumbija]]s pilsonība.
: N {{note|N}} — [[Libērija]] [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada olimpiskajās spēlēs]] piedalījās spēļu atklāšanas ceremonijā, taču nevienā no sporta veidiem nepiedalījās kāds no valsts sportistiem, saistībā ar to, ka izlēma piedalīties [[1980. gada vasaras olimpisko spēļu boikots|1980. gada spēļu boikotā]].
: O {{note|O}} — [[Lībija]] [[1964. gada vasaras olimpiskās spēles|1964. gada olimpiskajās spēlēs]] piedalījās spēļu atklāšanas ceremonijā, taču neviens sportists nepiedalījās kādā no sporta veidiem, jo pēc tam izstājās no olimpiskajām spēlēm.&lt;ref name=&quot;OR1964&quot;/&gt;
: P {{note|P}} —  [[Mišels Teato]], kurš ieguva zelta medaļu [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[maratons|maratona]] sacensībās, pārstāvēja [[Francija|Franciju]]. Taču vēlāk tika atklāts, ka viņš ir dzimis [[Luksemburga|Luksemburgā]].&lt;ref name=&quot;Mallon1900&quot;/&gt;
: Q {{note|Q}} — Atsevisķi avoti uzskata, ka paukotājs un diplomāts [[Karloss de Kandamo]] ir bijis ar Peru pilsonību.&lt;ref name=&quot;Mallon1900&quot;/&gt;&lt;ref name=&quot;Fencing1900&quot;/&gt;
: R {{note|R}} — [[Surinama]] [[1960. gada vasaras olimpiskās spēles|1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Roma|Romā]] piedalījās spēļu atklāšanas ceremonijā, taču neviens no valsts sportistiem nesacentās kādā no sporta veidiem, saistībā ar pašu plānošanā pieļauto kļūdu.

{{atsauces|group=Р}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

{{olimpiskās spēles}}
{{Valstis olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis olimpiskajās spēlēs|*]]
[[Kategorija:Uzskaitījumi|vasaras olimpiskās spēles]]</text>
      <sha1>j9n2tm0c51pagx45iecikkcm5relts4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Brentford FC</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398102</id>
    <revision>
      <id>3666903</id>
      <parentid>3624298</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:40:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4249" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #FF0000
| nos = ''Brentford''
| pilns = ''Brentford Football Club''
| logo_links      = Brentford FC logo.svg
| logo_izm        = 175px
| iesauka = ''The Bees'' (bites)
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Lielā Londona|Brentforda}}
| dib = 1889
| dib_mēn = 10
| dib_dat = 10
| stad = ''[[Brentford Community Stadium]]''
| ietilp = 17,250
| prez = {{flaga|Anglija}} Klifs Krauns
| tren = {{flaga|Dānija}} [[Tomass Franks]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz = 13. vieta
| mediji = {{URL|http://www.brentfordfc.com/}}
| pattern_la1   = _brentford2122h
| pattern_b1    = _brentford2122h
| pattern_ra1   = _brentford2122h
| pattern_sh1   = _brentford2122h
| pattern_so1   = _brentford2122h
| leftarm1      = FF0000
| body1         = FF0000
| rightarm1     = FF0000
| shorts1       = 000000
| socks1        = 000000
| pattern_la2   = _brentford2122a
| pattern_b2    = _brentford2122a
| pattern_ra2   = _brentford2122a
| pattern_sh2   = _brentford2122a
| pattern_so2   = _brentford2122a
| leftarm2      = FFF239
| body2         = FFF239
| rightarm2     = FFF239
| shorts2       = FFF239
| socks2        = FFF239
}}
'''''Brentford Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbola klubs]] no [[Brentforda]]s [[Lielā Londona|Lielajā Londonā]]. Klubs pašlaik (2022) spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Brentford Community Stadium]]'' stadionā.

== Sastāvs ==
''Sastāvs {{Dat|2022|8|5|5=bez}}''
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Davids Raja]]|no=1|nat=ESP|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Ārons Hikijs]]|pos=DF|nat=SCO|no=2}}
{{Fs player|name=[[Riko Henrijs]]|no=3|pos=DF|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Čārlijs Guds]]|no=4|pos=DF|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Ītans Pinoks]]|no=5|nat=JAM|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Kristians Nergords]]|no=6|pos=MF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Serhi Kanoss]]|no=7|pos=MF|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Matiāss Jensens]]|no=8|pos=MF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Džošs Dasilva]]|no=10|nat=ENG|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Joans Visa]]|nat=COD|no=11|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Tomass Strakoša]]|nat=ALB|no=13|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Samans Godoss]]|nat=IRN|no=14|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Frenks Onjeka]]|no=15|nat=NGA|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Bens Mī]]|no=16|nat=ENG|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Aivens Tonijs]]|no=17|nat=ENG|pos=FW}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Pontuss Jānsons]]|nat=SWE|pos=DF|no=18|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Braiens Mbeumo]]|pos=MF|no=19|nat=FRA}}
{{Fs player|name=[[Kristofers Ajērs]]|pos=DF|no=20|nat=NOR}}
{{Fs player|name=[[Halils Dervišoglu]]|no=21|nat=TUR|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Kīns Luiss-Poters]]|no=23|pos=FW|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Tarike Fosu]]|nat=GHA|no=24|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Mailss Pīrts-Heriss]]|no=25|pos=MF|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Šendons Baptists]]|no=26|pos=MF|nat=GRN}}
{{Fs player|name=[[Vitālijs Janelts]]|no=27|pos=MF|nat=GER}}
{{Fs player|name=[[Madss Bejs Sērensens]]|no=29|pos=DF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Madss Rērslevs]]|no=30|pos=DF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Luka Račičs]]|no=32|pos=DF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Fins Stīvenss]]|pos=DF|no=36|nat=WAL}}
{{Fs player|name=[[Metjū Kokss]]|pos=GK|no=41|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Huels Valensija]]|pos=FW|nat=ECU}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempiopni (1): 1934–35
* '''Anglijas futbola 3. līmenis''' (pašlaik — ''League One'')
** Čempiopni (2): 1932–33 (South), 1991–92
** Vicečempiopni (4): 1929–30, 1957–58, 1994–95, 2013–14
*'''Anglijas futbola 4. līmenis''' (pašlaik - ''League Two'')
** Čempioni (3): 1962-63, 1998-99, 2008-09

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.brentfordfc.com/}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>b55vzx14qpmo0fetwtl1y3ybejlwldx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666907</id>
      <parentid>3666903</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:43:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4317" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color = #FFFFFF
| bg_color = #FF0000
| nos = ''Brentford''
| pilns = ''Brentford Football Club''
| logo_links      = Brentford FC logo.svg
| logo_izm        = 175px
| iesauka = ''The Bees'' (bites)
| pilsēta = {{Vieta|Anglija|Lielā Londona|Brentforda}}
| dib = 1889
| dib_mēn = 10
| dib_dat = 10
| stad = ''[[Brentford Community Stadium]]''
| ietilp = 17,250
| prez = {{flaga|Anglija}} Klifs Krauns
| tren = {{flaga|Dānija}} [[Tomass Franks]]
| līga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]
| sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2021.—2022.]]
| poz = 13. vieta
| mediji = {{URL|http://www.brentfordfc.com/}}
| pattern_la1 = _brentford2122h
| pattern_b1 = _brentford2122h
| pattern_ra1 = _brentford2122h
| pattern_sh1 = _brentford2122h
| pattern_so1 = _brentford2122h
| leftarm1 = FF0000
| body1 = FF0000
| rightarm1 = FF0000
| shorts1 = 000000
| socks1 = 000000
| pattern_la2 = _brentford2224a
| pattern_b2 = _brentford2224a
| pattern_ra2 = _brentford2224a
| pattern_sh2 = _brentford2224a
| pattern_so2 = _brentford2224al
| leftarm2 = a5e5f7
| body2 = a5e5f7
| rightarm2 = a5e5f7
| shorts2 = 000066
| socks2 = a5e5f7
| pattern_la3 = 
| pattern_b3 = 
| pattern_ra3 = 
| pattern_sh3 = 
| pattern_so3 = 
| leftarm3 = 
| body3 = 
| rightarm3 = 
| shorts3 = 
| socks3 = 
}}
'''''Brentford Football Club''''' ir profesionāls [[Anglija]]s [[futbola klubs]] no [[Brentforda]]s [[Lielā Londona|Lielajā Londonā]]. Klubs pašlaik (2022) spēlē [[Anglijas Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Brentford Community Stadium]]'' stadionā.

== Sastāvs ==
''Sastāvs {{Dat|2022|8|5|5=bez}}''
{{Fs start}}
{{Fs player|name=[[Davids Raja]]|no=1|nat=ESP|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Ārons Hikijs]]|pos=DF|nat=SCO|no=2}}
{{Fs player|name=[[Riko Henrijs]]|no=3|pos=DF|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Čārlijs Guds]]|no=4|pos=DF|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Ītans Pinoks]]|no=5|nat=JAM|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Kristians Nergords]]|no=6|pos=MF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Serhi Kanoss]]|no=7|pos=MF|nat=ESP}}
{{Fs player|name=[[Matiāss Jensens]]|no=8|pos=MF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Džošs Dasilva]]|no=10|nat=ENG|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Joans Visa]]|nat=COD|no=11|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Tomass Strakoša]]|nat=ALB|no=13|pos=GK}}
{{Fs player|name=[[Samans Godoss]]|nat=IRN|no=14|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Frenks Onjeka]]|no=15|nat=NGA|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Bens Mī]]|no=16|nat=ENG|pos=DF}}
{{Fs player|name=[[Aivens Tonijs]]|no=17|nat=ENG|pos=FW}}
{{Fs mid}}
{{Fs player|name=[[Pontuss Jānsons]]|nat=SWE|pos=DF|no=18|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}}
{{Fs player|name=[[Braiens Mbeumo]]|pos=MF|no=19|nat=FRA}}
{{Fs player|name=[[Kristofers Ajērs]]|pos=DF|no=20|nat=NOR}}
{{Fs player|name=[[Halils Dervišoglu]]|no=21|nat=TUR|pos=FW}}
{{Fs player|name=[[Kīns Luiss-Poters]]|no=23|pos=FW|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Tarike Fosu]]|nat=GHA|no=24|pos=MF}}
{{Fs player|name=[[Mailss Pīrts-Heriss]]|no=25|pos=MF|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Šendons Baptists]]|no=26|pos=MF|nat=GRN}}
{{Fs player|name=[[Vitālijs Janelts]]|no=27|pos=MF|nat=GER}}
{{Fs player|name=[[Madss Bejs Sērensens]]|no=29|pos=DF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Madss Rērslevs]]|no=30|pos=DF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Luka Račičs]]|no=32|pos=DF|nat=DEN}}
{{Fs player|name=[[Fins Stīvenss]]|pos=DF|no=36|nat=WAL}}
{{Fs player|name=[[Metjū Kokss]]|pos=GK|no=41|nat=ENG}}
{{Fs player|name=[[Huels Valensija]]|pos=FW|nat=ECU}}
{{Fs end}}

== Sasniegumi ==
* '''Anglijas futbola 2. līmenis''' (1893.—1992. '''Otrā divīzija'''; 1992.—2004. '''Pirmā divīzija'''; tagad — '''''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''''')
** Čempiopni (1): 1934–35
* '''Anglijas futbola 3. līmenis''' (pašlaik — ''League One'')
** Čempiopni (2): 1932–33 (South), 1991–92
** Vicečempiopni (4): 1929–30, 1957–58, 1994–95, 2013–14
*'''Anglijas futbola 4. līmenis''' (pašlaik - ''League Two'')
** Čempioni (3): 1962-63, 1998-99, 2008-09

== Ārējās saites ==
{{Sisterlinks-inline}}
* {{Oficiālā mājaslapa|https://www.brentfordfc.com/}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}
{{Anglijas Premjerlīga}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Anglijas futbola klubi]]</text>
      <sha1>814clxwt3cmfyvsbcex5i2en1o34da4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>FK Kauno Žalgiris</title>
    <ns>0</ns>
    <id>398607</id>
    <revision>
      <id>3666881</id>
      <parentid>3666748</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:12:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11435" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #FFFFFF
| bg_color        = #024e2a
| nos             = ''FK Kauno Žalgiris''
| logo            = [[Attēls:FK Kauno Žalgiris logo.png|150px]]
| pilns           = ''Futbolo Klubas Kauno Žalgiris''
| iesauka         = Balti-Žali (balti zaļie)
| pilsēta         = {{Vieta|Lietuva|Kauņa}}
| dib             = 2004
| dib_mēn    = 
| dib_dat    = 
| dib_com    = 
| stad       = FA Kauno Žalgiris&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris|title=„Kauno Žalgiris“ &amp;#124; A Lyga &amp;#124; Aukščiausia Lietuvos futbolo lyga|website=alyga.lt}}&lt;/ref&gt;
| ietilp     = 500
| prez       = {{flaga|Lietuva}} Eimants Pūrs
| tren       = {{flaga|Lietuva}} [[Roks Garasts]]&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://zalgiris.lt/news/fc-kauno-zalgiris/86899/|title=„Kauno Žalgirio“ futbolo komandos trenerio poste – R.Garastas|date=2019. gada 3. dec.}}&lt;/ref&gt;
| līga       = A līga
| sez        = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]
| poz        = 3. vieta
|  
&lt;!------ Nosaukuma vēsture -------&gt;
| name1      = ''Spyris''
| dates1     = 2004—2015
| name2      = ''Kauno Žalgiris''
| dates2     = 2016—
|
|pattern_la1=_hummelauthentic20gg
|pattern_b1=_hummelauthentic20gg
|pattern_ra1=_hummelauthentic20gg
|pattern_sh1=_hummelauthentic20gg
|pattern_so1=_hummel20w
|leftarm1=FFFFFF
|body1=FFFFFF
|rightarm1=FFFFFF
|shorts1=FFFFFF
|socks1=FFFFFF

|pattern_la2=_hummelcoreXKwb
|pattern_b2=_hummelcoreXKwb
|pattern_ra2=_hummelcoreXKwb
|pattern_sh2=_hummelcoreXKwb
|pattern_so2=_hummel20gg
|leftarm2=00FF00
|body2=00FF00
|rightarm2=00FF00
|shorts2=00FF00
|socks2=FFFFFF
}}

'''''FK Kauno Žalgiris''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Kauņa]]s, kurš spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgā]].&lt;ref&gt;{{Cite web|url=https://zalgiris.lt/football/|title=Futbolas}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}&lt;/ref&gt;
Klubs dibināts 2004. gadā, tolaik saukts '''''FK Spyris'''''.

Savas mājas spēles aizvada [[Futbola akademija Kauno Žalgiris|FA Kauno Žalgiris stadionā]].

== Sezonas ==
{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! Atsauces
! Izmaiņas
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#F4DC93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[Pirma lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''4.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#1lyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|  {{increase}} Paaugstināšana uz 2015. gada A lyga
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''8.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''5.'''
|&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=1755571 2018 lietuvosfutbolas.lt]&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;|'''4.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ddffdd&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]'''
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.'''
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#DEB678&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''3.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt; 
|-
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#DDFFDD&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''[[A lyga]]''' 
| bgcolor=&quot;#F5F5F5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/kauno-zalgiris-1252/?cid=11757672 2022 g. sezona]&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Krāsas ==
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0&quot;
|-
| style=&quot;background:green;color:white&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
| style=&quot;background:white;color:green&quot; width=&quot;150&quot; height=&quot;50&quot; |'''Kauno Žalgiris'''
|}

== Apģērbu izmaiņas ==
{| width=33%
|-
|
{{Football kit |
 pattern_la=|
|pattern_b=|pattern_ra=|
  leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=0000FF|socks=0000FF|
|title= 2010–2015 g. „Spyris“
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm=008000 |
 body=008000|
 rightarm=008000 |
 shorts=008000 |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
 pattern_la=|
 pattern_b=_collar|
 pattern_ra=|
 leftarm= |
 body=|
 rightarm= |
 shorts= |
 socks=008000 |
 title= 2015–2017 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_zalgiris1819h 
| pattern_b=_zalgiris1819h 
| pattern_ra=_zalgiris1819h 
| pattern_sh=_zalgiris1819h
| pattern_so=_zalgiris1819h
| leftarm=008000 
| body=008000
| rightarm=008000 
| shorts=008000 
| socks=008000 
| title= 2018–2021 (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la=_garbarnia1819h
| pattern_b=_garbarnia1819h
| pattern_ra=_garbarnia1819h
| pattern_sh=_pristinha1718a
| pattern_so=_alaves1617a
| leftarm= FFFFFF
| body= FFFFFF
| rightarm= FFFFFF
| shorts= FFFFFF
| socks= FFFFFF
| title= 2018–2021 (Izbraukuma)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelauthentic20gg
| pattern_b  = _hummelauthentic20gg
| pattern_ra = _hummelauthentic20gg
| pattern_sh = _hummelauthentic20gg
| pattern_so = _hummel20gg
| leftarm    = 00FF00
| body       = 00FF00
| rightarm   = 00FF00
| shorts     = 00FF00
| socks      = FFFFFF
| title      = 2022– &lt;br /&gt; (Mājas krāsas)
}}
|{{Football kit |
| pattern_la = _hummelcoreXKwb
| pattern_b  = _hummelcoreXKwb
| pattern_ra = _hummelcoreXKwb
| pattern_sh = _hummelcoreXKwb
| pattern_so = _hummel20w
| leftarm    = FFFFFF
| body       = FFFFFF
| rightarm   = FFFFFF
| shorts     = FFFFFF
| socks      = 00FF00
| title      = 2022– &lt;br /&gt;(Izbraukuma)
}}
|}

== Sastāvs ==
: ''Atjaunots {{dat|2022|08|05||bez}}.'' (https://alyga.lt)
{{fs start}}
{{Fs player|no=22|nat=LTU|pos=GK|name=[[Deividas Mikelionis]]}}
{{Fs player|no=31|nat=LTU|pos=GK|name=[[Dovydas Vilkas]]}}
{{fs player|no=12|name=[[Arijus Bražinskas]]|nat=LTU|pos=GK}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 3|nat=CRO|pos=MF|name=[[Marko Pejić]]}} 
{{fs player|no= 4|name=[[Martynas Dapkus]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no= 5|pos=DF|nat=Curaçao|name=[[Shermar Martina]]}}
{{Fs player|no= 8|name=[[Egidijus Vaitkūnas]]|nat=LTU|pos=DF}}
{{Fs player|no=18|nat=NGR|pos=DF|name=[[Seth Sincere]]}}
{{Fs player|no=88|nat=LTU|pos=DF|name=[[Ernestas Mockus]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{Fs player|no= 6|nat=JAP|pos=MF|name=[[Yuma Suwa]]}}
{{Fs player|no=10|nat=LTU|pos=MF|name=[[Gratas Sirgėdas]]}}
{{Fs player|no=13|nat=LTU|pos=MF|name=[[Domantas Putrius]]}}
{{Fs player|no=14|nat=LTU|pos=MF|name=[[Matas Popiera]]}}
{{Fs player|no=18|nat=LTU|pos=MF|name=[[Edvinas Kloniūnas]]}}
{{Fs player|no=77|nat=LTU|pos=MF|name=[[Linas Pilibaitis]]}}
{{Fs player|no=24|nat=Gana|pos=MF|name=[[Divine Naah]]}}&lt;ref&gt;https://www.sportas.lt/naujiena/436058/manchester-city-aukletinis-papilde-kauno-zalgiri&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;https://alyga.lt/naujiena/riteriai-ir-kauno-zalgiris-sulauke-pastiprinimo/7182&lt;/ref&gt;
{{Fs player|no=80|nat=LTU|pos=MF|name=[[Edvinas Kloniūnas]]}}
{{Fs player|no=29|nat=LTU|pos=MF|name=Benas Anisas }}
{{Fs player|no=99|nat=LTU|pos=MF|name=[[Nerijus Valskis]]}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs player|no= 9|nat=BRA|pos=FW|name=[[Michael Thuique]]}}
{{Fs player|no= 7|nat=Barbados|pos=FW|name=Ryan Trotman}}
|-----
! colspan=&quot;9&quot; bgcolor=&quot;#B0D3FB&quot; align=&quot;left&quot; |
|----- bgcolor=&quot;#DFEDFD&quot;
{{fs end}}

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.zalgiris.lt/ Kluba oficiālā vietne] {{lietuviski}} {{angliski}}
* [https://www.facebook.com/FK-Kauno-%C5%BDalgiris-331659016959999/ facebook] {{lietuviski}}
* [https://alyga.lt/komanda/k-zalgiris FK Kauno Žalgiris: alyga.lt] {{lietuviski}}
* [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/spyris-kaunas/8413/ FK Kauno Žalgiris: Soccerway]
* [https://www.sofascore.com/team/football/fk-kauno-zalgiris/80741 FK Kauno Žalgiris: Sofascore]
* [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-kauno-zalgiris/15855/ Globalsportsarchive]

{{A lyga}}
{{Lietuvas futbola sezonas}}

[[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Kauno Žalgiris]]
[[Kategorija:Kauņa]]</text>
      <sha1>ct7y2w2zypc4ryouhj33n3lfl24hwoa</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>RoPS Rovaniemi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>400849</id>
    <revision>
      <id>3666917</id>
      <parentid>3506264</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:11:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Makenzis</username>
        <id>56205</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7153" xml:space="preserve">{{nosaukums slīprakstā}}
{{Futbola kluba infokaste
| text_color      = #f5f5f5
| bg_color        = #0000BF
| nos             = RoPS Rovaniemi
| logo            = [[Attēls:RoPS logo.png|150px]]
| pilns           = ''Rovaniemen Palloseura''
| iesauka         = ''RoPS''
| pilsēta         = {{Vieta|Somija|Rovaniemi}}
| līga            = ''Kakkonnen''
| sez             = 2021.
| poz             = {{decrease}} 2. vieta, ''Ykonnen''
| dib             = 1950
| dib_mēn         = 
| dib_dat         = 
| dib_com         =
| beidza_pastāvēt = 
| darbojās        = 
| stad            = [[Keskuskenttä stadions]]
| ietilp          = 4000
| krāsas          = 
| īpašn           = 
| prez            = {{flaga|Somija}} Risto Niva
| tren            = {{flaga|Somija}} Vesa Tauriainens
| kapteinis       = 
| mediji          = {{URL|http://www.rops.fi}}
| 
  |pattern_la1=|pattern_b1=|pattern_ra1=
  |leftarm1=0047AB|body1=0047AB|rightarm1=0047AB|shorts1=FFFFFF|socks1=0047AB
  |pattern_la2=|pattern_b2=|pattern_ra2=|
  |leftarm2=FFFFFF|body2=FFFFFF|rightarm2=FFFFFF|shorts2=FFFFFF|socks2=FFFFFF
}}

'''''Rovaniemen Palloseura / RoPS''''' ir [[Somija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Rovaniemi]]u. Dibināts [[1950. gads|1950]]. gadā, spēlē ''[[Veikkausliiga]]'', Somijas futbola čempionāta augstākajā līgā.&lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.veikkausliiga.com/|title=Veikkausliiga|website=www.veikkausliiga.com}}&lt;/ref&gt;

== Sasniegumi ==
* '''''[[Veikkausliiga]]'''''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |title=Finland - List of Champions |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114114101/http://rsssf.com/tablesf/finchamp.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Čempioni (0): 
** Vicečempioni (1): 2018 
* '''Somijas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |title=Finland - List of Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200114094029/http://rsssf.com/tablesf/fincuphist.html |archivedate={{dat|2020|01|14||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (1): 1986
** Finālisti (2): 1962, 1993
* '''Somijas līgas kauss'''&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |title=Finland - League Cup Finals |language=en |accessdate={{dat|2020|01|14||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191225131740/http://rsssf.com/tablesf/finleagcuphist.html |archivedate={{dat|2019|12|25||bez}} }}&lt;/ref&gt;
** Kausa ieguvēji (0): 
** Finālisti (1): 1996

== Sezonas ==

{|class=&quot;wikitable&quot;
! Sezona
! Līmenis
! Līga
! Vieta
! @
|-
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2010.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Ykkonen'''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2010.html|title=Finland 2010|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2011.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Veikkausliiga'''
| bgcolor=&quot;#ffaaaa&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2011.html|title=Finland 2011|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2012.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Ykkonen'''
| bgcolor=&quot;#ffff00&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2012.html|title=Finland 2012|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2013.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Veikkausliiga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''11.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2013.html|title=Finland 2013|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2014.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Veikkausliiga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''9.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2014.html|title=Finland 2014|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2015.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Veikkausliiga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2015.html|title=Finland 2015|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2016.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Veikkausliiga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''6.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2016.html|title=Finland 2016|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2017.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Veikkausliiga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''7.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2017.html|title=Finland 2017|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2018.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Veikkausliiga'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2018.html|title=Finland 2018|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2019.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Veikkausliiga'''
| bgcolor=&quot;#f5f5f5&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''10.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2019.html|title=Finland 2019|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2020.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''1.'''
| bgcolor=&quot;#ff88ff&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Veikkausliiga'''
| bgcolor=&quot;#FFAAAA&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''12.''' 
| &lt;ref&gt;{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesf/fin2020.html|title=Finland 2020|website=www.rsssf.com}}&lt;/ref&gt;
|-
| bgcolor=&quot;#f4dc96&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2021.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc96&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.'''
| bgcolor=&quot;#f4dc93&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''Ykkonen'''
| bgcolor=&quot;#BBBBBB&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;| '''2.''' 
| &lt;ref&gt;http://www.rsssf.com/tablesf/fin2021.html&lt;/ref&gt;
|-
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.rops.fi oficiala majas lapa]

{{FINfutč}}
{{DEFAULTSORT:RoPS}}
[[Kategorija:Somijas futbola klubi]]
[[Kategorija:Lapzeme (Somija)]]</text>
      <sha1>0736qvinvrvkiaxkrxa9wwtsw91ay66</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>14. Saeimas vēlēšanas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>403238</id>
    <revision>
      <id>3666880</id>
      <parentid>3666870</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:09:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sarakstu līderihttps://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66805" xml:space="preserve">{{būs}}
{{Vēlēšanu infokaste
| election_name      = 14. Saeimas vēlēšanas
| country            = Latvija
| image              = 
| flag_year          = 
| type               = parliamentary
| ongoing            = yes
| previous_election  = 13. Saeimas vēlēšanas
| previous_year      = 2018
| next_election      = 15. Saeimas vēlēšanas 
| next_year          = 2026
| election_date      = {{dat|2022|10|01}}
| seats_for_election = 100
| turnout            = 
| party_name         = no
| leader_title       = Premjera amata kandidāts

&lt;!-- Saskaņa --&gt;
| image1             = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]]
| colour1            = EB482C
| leader1            = [[Ivars Zariņš]]
| party1             = [[Saskaņa]]
| last_election1     = 23 (19,80%)
| seats_before1      = 18
| seats_after1       = 
| seat_change1       = 
| popular_vote1      = 
| percentage1        = 
| swing1             = 

&lt;!-- JKP --&gt;
| image2             = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] 
| colour2            = 192956
| leader2            = [[Jānis Bordāns]]
| party2             = [[Konservatīvie]]
| last_election2     = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija)
| seats_before2      = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after2       = 
| seat_change2       = 
| popular_vote2      = 
| percentage2        = 
| swing2             = 

&lt;!-- AP! --&gt;
| image3             =  [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(30841645967).jpg|150x75px]]&lt;br&gt; [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(45781418991).jpg|150x75px]]
| colour3            = FFEC00
| leader3            = [[Artis Pabriks]]&lt;br /&gt;[[Marija Golubeva]]
| party3             = [[Attīstībai/Par!]]
| last_election3     = 13 (12,04%)
| seats_before3      = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after3       = 
| seat_change3       = 
| popular_vote3      = 
| percentage3        = 
| swing3             = 

&lt;!-- NA --&gt;
| image4             = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]]
| colour4            = 5A0505
| leader4            = [[Uģis Mitrevics]]
| party4             = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā Apvienība]]
| last_election4     = 13 (11,01%)
| seats_before4      = 11  + 1 ārpusfrakciju deputāts
| seats_after4       = 
| seat_change4       = 
| popular_vote4      = 
| percentage4        = 
| swing4             = 

&lt;!-- ZZS --&gt;
| image5             = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]]
| colour5            = 2C943F
| leader5            = [[Aivars Lembergs]]
| party5             = [[Zaļo un Zemnieku savienība]]

| last_election5     = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]])
| seats_before5      = 10
| seats_after5       = 
| seat_change5       = 
| popular_vote5      = 
| percentage5        = 
| swing5             = 

&lt;!-- Jaunā Vienotība --&gt;
| image6             = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]]
| colour6            = A6C705
| leader6            = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]
| party6             = [[Jaunā Vienotība]] 
| last_election6     = 8 (6,69%)
| seats_before6      = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti
| seats_after6       = 
| seat_change6       = 
| popular_vote6      = 
| percentage6        = 
| swing6             = 

| before_election    = [[Krišjānis Kariņš]]
| before_party       = [[Jaunā Vienotība]]
| title              = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]]
| after_election     = 
| after_party        = 
}}
'''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 13. jūlija līdz 2. augustam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}&lt;/ref&gt;

== Balsošanas sistēma ==
[[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu.

== Vēlēšanu apgabali ==
{{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}}
Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala.

{| class=wikitable style=&quot;text-align:center;
|-
!colspan=&quot;2&quot; |Vēlēšanu apgabals
!Vietas
!Izmaiņas
|-
! 1.
|style=&quot;text-align:left;| [[Rīga]]
| 36
| {{increase}} 1
|-
! 2.
|style=&quot;text-align:left;| [[Vidzeme]]
| 26
| {{increase}} 1
|-
! 3.
|style=&quot;text-align:left;| [[Zemgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 4.
|style=&quot;text-align:left;| [[Latgale]]
| 13
| {{decrease}} 1
|-
! 5.
|style=&quot;text-align:left;| [[Kurzeme]]
| 12
| {{steady}}
|}

== Priekšvēsture ==
{{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}}
{{multiple image
 | width =  180
 | image1 = 13Saeima2018.svg
 | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā
 | image2 = Latvia Saeima 2021.svg
 | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija
}}
14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. 

[[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva &quot;[[Saskaņa]]&quot;, tai sekoja &quot;[[KPV LV]]&quot; un &quot;[[Jaunā konservatīvā partija]]&quot;. Saeimā iekļuva arī &quot;[[Attīstībai/Par!]]&quot;, &quot;[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]&quot;, &quot;[[Zaļo un Zemnieku savienība]]&quot; un &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot;. Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: &quot;Jaunā Vienotība&quot;, &quot;Jaunā konservatīvā partija&quot;, &quot;Attīstībai/Par!&quot;, &quot;Nacionālā apvienība&quot;, kā arī daļa no &quot;KPV LV&quot; frakcijas.

Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]].

13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas &quot;Saskaņa&quot; frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas &quot;KPV LV&quot; frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}&lt;/ref&gt; 5. jūnijā no &quot;Nacionālās Apvienības&quot; izstājās [[Inguna Rībena]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; 29. maijā no &quot;KPV LV&quot; izstājās arī [[Linda Liepiņa]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}&lt;/ref&gt; 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}&lt;/ref&gt; bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz &quot;Vienotību&quot;|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas &quot;KPV LV&quot; tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla &quot;[[ManaBalss.lv]]&quot; vēsturē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt; Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki.

== Kandidātu raksturojums ==

=== Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta ===
Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti&amp;nbsp;— 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība&amp;nbsp;— 432 (23,6%), pamatizglītība&amp;nbsp;— 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem&amp;nbsp;bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam&amp;nbsp;— [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]]&amp;nbsp;— viens.

=== Vecums ===
15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,&lt;ref name=&quot;centralas-velesanu-komisijas-informacija-pasvaldibu-velesanas-2021&quot; /&gt; jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

=== Ģimenes stāvoklis ===
46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt; 

=== Tautība ===
1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.&lt;ref &gt;[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]&lt;/ref&gt;

== Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti ==
=== Reģistrācija ===

Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}.

{| class=&quot;wikitable palinrowheaders&quot;
|- style=&quot;background-color:#cccccc;&quot;
! scope=&quot;col&quot;|Nr.
! scope=&quot;col&quot;|Saraksts
! scope=&quot;col&quot;|Reģistrācija
|-
! scope=&quot;row&quot;|1
| [[Attīstībai/Par!]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|13|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|2
| [[Stabilitātei!]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|3
| [[Saskaņa]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|18|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|4
| [[Progresīvie]]
| style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|20|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|5
|[[Jaunā Vienotība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|25|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|6
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|7
|[[Apvienotais saraksts]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|26|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|8
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|9
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]
| rowspan=&quot;2&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|27|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|10
|[[Katram un katrai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|11
|[[Latvijas Krievu savienība]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||07|29|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|12
|[[Republika (partija)|Republika]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|13
|[[Konservatīvie]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|14
| [[Suverēnā vara]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|01|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|15
|[[Tautas varas spēks]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|16
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|17
| [[Apvienība Latvijai]]
| rowspan=&quot;3&quot; style=&quot;text-align:center;&quot; | {{dat||08|02|SK}}
|-
! scope=&quot;row&quot;|18
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|-
! scope=&quot;row&quot;|19
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|}

=== Sarakstu līderi&lt;ref&gt;https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti&lt;/ref&gt; ===

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
!rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi
|-
!Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale
|-
!1
|[[Jaunā Vienotība]]
|&lt;small&gt;[[Edgars Rinkēvičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Rihards Kozlovskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Arvils Ašeradens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Reirs]]&lt;/small&gt;
|-
!2
|[[Latvijas Krievu savienība]]
|&lt;small&gt;[[Miroslavs Mitrofanovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Vurčs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jeļena Osipova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andrejs Pagors]]&lt;/small&gt;
|-
!3
|[[Zaļo un zemnieku savienība]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Gunārs Kūtris]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Armands Krauze]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Melnis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Augulis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktors Valainis]]&lt;/small&gt;
|-
!4
|[[Tautas kalpi Latvijai]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Kramiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Andris Lubiņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Smans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Zernis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]&lt;/small&gt;
|-
!5
|[[Suverēnā vara]]
|&lt;small&gt;[[Jūlija Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ļubova Švecova]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vjačeslavs Stepaņenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Inga Gluzda]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Silvija Šimfa]]&lt;/small&gt;
|-
!6
|[[Kristīgi Progresīvā partija]]
|&lt;small&gt;[[Andrejs Krasņikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Imants Burvis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Flaumanis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aivars Ošenieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jolanta Zeltiņa]]&lt;/small&gt;
|-
!7
|[[Saskaņa]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Urbanovičs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ivars Zariņš]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Regīna Ločmele]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Valērijs Agešins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aleksandrs Kazačkovs]]&lt;/small&gt;
|-
!8
|[[Stabilitātei]]
|&lt;small&gt;[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Amils Saļimovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Viktorija Pleškāne]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sanita Petere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Naomi Farbere]]&lt;/small&gt;
|-
!9
|[[Tautas varas spēks]]
|&lt;small&gt;[[Valentīns Jeremejevs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Sondars]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jurijs Ragozins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vladislavs Valentins]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aigars Egle]]&lt;/small&gt;
|-
!10
|[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Anita Mitriķe]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iveta Lauciņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Sandra Dzene]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Madara Gobziņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Santa Ķempele]]&lt;/small&gt;
|-
!11
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|&lt;small&gt;[[Ināra Mūrniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uģis Mitrevics]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Teirumnieks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ilze Indriksone]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvīns Šnore]]&lt;/small&gt;
|-
!12
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|&lt;small&gt;[[Ainārs Šlesers]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Linda Liepiņa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Vilis Krištopāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ramona Petraviča]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edmunds Zivtiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!13
|[[Konservatīvie]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Anita Muižniece]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jānis Bordāns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Aldis Bukšs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Krišjānis Feldmans]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Gatis Eglītis]]&lt;/small&gt;
|-
!14
|[[Katram un katrai]]
|&lt;small&gt;[[Aldis Gobzems]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Karina Sprūde]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Igors Prelatovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Agris Freifalts]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Raimonds Lazdiņš]]&lt;/small&gt;
|-
!15
|[[Progresīvie]]
|&lt;small&gt;[[Antoņina Ņenaševa]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Briškens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Leila Rasima]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Liene Gātere]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Atis Švinka]]&lt;/small&gt;
|-
!16
|[[Attīstībai/Par!]]
|&lt;small&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artis Pabriks]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Pūce]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kristaps Eklons]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Artūrs Toms Plešs]]&lt;/small&gt;
|-
!17
|[[Apvienība Latvijai]]
|&lt;small&gt;[[Jānis Riņķis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Možvillo]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Iļja Zļenko]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Guntis Rolis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Uldis Godainis]]&lt;/small&gt;
|-
!18
|[[Apvienotais saraksts]]&lt;ref&gt;[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]&lt;/ref&gt;
|&lt;small&gt;[[Didzis Šmits]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edvards Smiltēns]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Juris Viļums]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Māris Kučinskis]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Edgars Tavars]]&lt;/small&gt;
|-
!19
|[[Republika (partija)|Republika]]
|&lt;small&gt;[[Sandis Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Kaspars Ģirģens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Jevgēnijs Koršenkovs]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Ēriks Pucens]]&lt;/small&gt;
|&lt;small&gt;[[Normunds Barkāns]]&lt;/small&gt;
|}

=== Ministru prezidenta amata kandidāti ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;text-align: left;&quot;
|- bgcolor=&quot;#cccccc&quot;
!Saraksts
!Kandidāts
|-
|[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]]
|[[Aivars Lembergs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Progresīvie]]
|[[Kaspars Briškens]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Latvija pirmajā vietā]]
|[[Ainars Šlesers]]&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Jaunā Vienotība]]
|[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Stabilitātei!]]
|[[Aleksejs Rosļikovs]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No &quot;Stabilitātei!&quot; uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Saskaņa]]
|[[Ivars Zariņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Apvienotais saraksts]]
|[[Uldis Pīlēns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Konservatīvie]]
|[[Jānis Bordāns]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
|[[Uģis Mitrevics]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Katram un katrai]]
|[[Aldis Gobzems]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Republika (partija)|Republika]]
|[[Sandis Ģirģens]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Tautas kalpi Latvijai]]
|[[Edgars Kramiņš]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš  |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|-
|[[Attīstībai/Par!]]
|[[Artis Pabriks]]&lt;br&gt;[[Marija Golubeva]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-par-premjera-amata-kandidatu-izvirza-pabriku.a467882/|title=«Attīstībai/Par!» par premjera amata kandidātu izvirza Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}&lt;/ref&gt;
|}

== Priekšvēlēšanu aptaujas ==
=== Partiju reitingi ===
[[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]]

==== 2022. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas laiks
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=&quot;3&quot; |Aptaujāto skaits
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Saskaņa|S]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]&lt;hr&gt;AL
! rowspan=&quot;2&quot; |JKP&lt;hr&gt;[[Konservatīvie|K]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Attīstībai/Par!|AP!]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]]
! colspan=&quot;2&quot; |[[Apvienotais saraksts|AS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Jaunā Vienotība|JV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=&quot;2&quot; |LuK&lt;hr&gt;[[Katram un katrai|KuK]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=&quot;2&quot; |[[Stabilitātei!|S!]]
! rowspan=&quot;3&quot; |Citi saraksti
! rowspan=&quot;3&quot; |Nezina
! rowspan=&quot;3&quot; |Neplāno piedalīties
! rowspan=&quot;3&quot; |Vadība
|-
![[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot; |
! colspan=&quot;2&quot; class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#ffa800; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot; |
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#f57d00; width:30px;&quot; |
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-partiju-reitingi-liecina-par-teoretisku-iespeju-ieklut-saeima-12-partijam.a467933/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1818
|'''7,3'''
|–
|2,4
|'''5,5'''
|'''7,5'''
|'''5,1'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''8,8'''
|3,8
|4,5
|2,7
|3,4
|2,9
|–
|26,9
|12,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,3
|-
|20.–24. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV]
|1156
|'''10,3'''
|–
|'''5,7'''
|'''10,7'''
|'''11,3'''
|'''6,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |4,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,5'''
|3,8
|'''6,4'''
|3,1
|'''5,0'''
|'''5,3'''
|2,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |9,2
|-
|6.–10. jūlijs
|[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV]
|859
|'''10,6'''
|–
|'''6,2'''
|'''9.0'''
|'''12,3'''
|'''6,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,3'''
|'''5,5'''
|'''6,8'''
|2,2
|'''7,5'''
|3,2
|2,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |8,0
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV]
|1795
|'''7,0'''
|–
|3,6
|'''5,7'''
|'''7,0'''
|'''5,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,9'''
|2,4
|'''5,2'''
|2,4
|3,0
|2,8
|–
|27,5
|14,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,9
|-
|maijs
|[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV]
|665
|'''10,6'''
|0,1
|'''6,9'''
|'''10,2'''
|'''12,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,4'''
|2,9
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''20,0'''
|'''7,1'''
|'''6,9'''
|2,6
|4,6
|1,9
|6,9
| colspan=&quot;2&quot; |51,2 (no 969)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |7,2
|-
|13.–24. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV]
|1814
|'''7,6'''
|0,6
|3,2
|'''5,6'''
|'''8,5'''
|'''6,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |2,8
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|2,7
|4,0
|1,2
|2,1
|2,3
|1,9
|30,1
|12,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,9
|-
|22. aprīlis – 2. maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1812
|'''6,8'''
|0,6
|2,5
|4,4
|'''7,8'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,0'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,8'''
|3,2
|4,4
|2,4
|3,0
|1,6
|2,2
|29,6
|11,3
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|26.–29. aprīlis
|[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV]
|969
|'''12,4'''
|1,0
|'''9,1'''
|'''10,3'''
|'''12,5'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,4'''
|2,2
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''19,2'''
|'''5,2'''
|'''5,9'''
|3,8
|3,1
|–
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |53,0
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |6,8
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1820
|'''6,7'''
|0,3
|3,1
|'''5,4'''
|'''7,2'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''7,7'''
|2,4
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''9,4'''
|3,2
|4,9
|1,9
|2,5
|2
|1,7
|24,0
|18
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,7
|-
|29.–31. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum]
|498
|'''11,2'''
|1,6
|'''6,7'''
|'''10,2'''
|'''11,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''10,8'''
|2,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17,0'''
|'''5,6'''
|'''5,9'''
|4,7
|'''5,2'''
|–
|4,3
| colspan=&quot;2&quot; |51,9 (no 832)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |5,1
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=widget-v2&amp;utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV]
|1815
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,1'''
|–
|3,1
|4,2
|'''7,0'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''6,9'''
|2,3
|'''8,2'''
|2,4
|3,9
|2,2
|4,3
|2
|1,6
|24,0
|17,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,9
|-
|23.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum]
|1325
|'''12,7'''
|1,1
|'''6,2'''
|'''11,5'''
|'''11,6'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,5'''
|3,6
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,3'''
|3,4
|'''6,5'''
|'''5,7'''
|4,5
|–
|5,6
| colspan=&quot;2&quot; |49,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,5
|-
|1. janvāris – 2. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum]
|344
|'''12,7'''
|0,8
|'''6,0'''
|'''11,6'''
|'''11,7'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''9,6'''
|3,7
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,6'''
|3,2
|'''7,0'''
|'''5,9'''
|4,3
|–
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |50,3 (no 637)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=theme&amp;utm_campaign=theme SKDS/LTV]
|1808
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,6'''
|–
|2,8
|4,6
|'''5,9'''
| colspan=&quot;2&quot; |'''8,2'''
|2,6
|'''7,5'''
|2,9
|3,3
|2,5
|2,7
|1,3
|2,5
|22,8
|19,8
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|}

==== 2021. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! KPV LV&lt;hr&gt;[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]]
! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#0e0e0e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#9E3039; width:30px;&quot;|
|-
|1.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum]
|818
|'''12,2'''
|0,8
|'''6,1'''
|'''12,0'''
|'''11,5'''
|'''9,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,1
|3,1
|'''6,6'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,6
| colspan=&quot;2&quot; |51,5 (no 1410)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |4,7
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV]
|1818
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,0'''
|0,7
|3,4
|4,5
|'''6,6'''
|'''6,6'''
|'''7,7'''
|2,2
|2,7
|3,7
|3,0
|2,5
|1,0
|23,6
|19,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.–30. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum]
|508
|'''13,0'''
|0,8
|'''5,5'''
|'''12,6'''
|'''11,4'''
|'''9,4'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|4,9
|3,0
|'''5,9'''
|'''5,4'''
|4,6
|4,7
| colspan=&quot;2&quot; |51,3 (no 866)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |3,9
|-
|8.–29. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV]
|1805
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,5'''
|–
|2,8
|4,9
|'''5,6'''
|'''7,4'''
|'''7,8'''
|2,6
|2,7
|3,7
|1,7
|2,1
|1,3
|28,9
|17,9
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–31. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum]
|1147
|'''12,6'''
|0,6
|'''5,1'''
|'''14,1'''
|'''11,8'''
|'''9,0'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,9'''
|3,8
|3,5
|'''6,4'''
|'''6,4'''
|4,5
|4,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,8 (no 1871)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,8
|-
|oktobris &lt;small&gt;(publicēts 29. oktobrī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,0'''
|0,9
|2,5
|4,6
|'''5,3'''
|'''6,5'''
|'''6,4'''
|2,4
|2,5
|2,7
|2,2
|2,4
|0,5
|28,4
|21,4
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,5
|-
|1. septembris – 1. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum]
|679
|'''13,4'''
|0,7
|'''6,9'''
|'''14,8'''
|'''11,9'''
|'''8,5'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,5'''
|4,0
|2,9
|'''5,7'''
|'''6,1'''
|3,1
|3,2
| colspan=&quot;2&quot; |49,1 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,7
|-
|septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV]
|1806
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,0'''
|0,4
|2,9
|4,8
|'''6,9'''
|'''8,3'''
|'''8,2'''
|3,1
|2,6
|3,5
|3,7
|2,9
|0,7
|21,3
|18,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,1
|-
|27.–31. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum]
|710
|'''14,6'''
|1,0
|'''6,1'''
|'''14,0'''
|'''11,7'''
|'''9,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,9'''
|3,7
|2,8
|'''5,7'''
|'''5,1'''
|3,6
|4,8
| colspan=&quot;2&quot; |47,6 (no 1181)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,3
|-
|?.–18. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV]
|1825
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,6'''
|0,4
|3,1
|'''5,0'''
|'''7,1'''
|'''7,3'''
|'''6,7'''
|2,8
|3,3
|3,6
|3,2
|–
|1,6
|23,1
|20,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV]
|1801
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|0,9
|4,0
|'''5,6'''
|'''7,3'''
|'''7,7'''
|'''7,6'''
|3,5
|3,5
|3,0
|3,4
|style=&quot;background:#d3d3d3;&quot; rowspan=&quot;14&quot; |''nav''
|1,7
|18,2
|22,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,6
|-
|27.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum]
|612
|'''15,8'''
|0,6
|'''5,8'''
|'''11,5'''
|'''14,4'''
|'''11,6'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,2'''
|4,1
|3,4
|'''6,5'''
|4,1
|6,0
| colspan=&quot;2&quot; |45,9 (no 1029)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,4
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&amp;utm_campaign=news&amp;utm_medium=admin SKDS/LTV]
|1793
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,1'''
|0,6
|3,7
|'''5,6'''
|'''9,3'''
|'''9,4'''
|'''7,2'''
|2,7
|3,4
|4,3
|3,3
|1,1
|18,0
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,7
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV]
|1816
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''10,3'''
|0,8
|4,7
|4,9
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''6,6'''
|1,9
|3,6
|3,7
|3,2
|0,9
|22,8
|20,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,3
|-
|26.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum]
|576
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''17,1'''
|0,6
|'''7,8'''
|'''11,1'''
|'''13,3'''
|'''12,5'''
|'''15,9'''
|3,5
|3,8
|'''6,1'''
|3,3
|5,0
| colspan=&quot;2&quot; |47,9 (no 1089)
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|1,2
|-
|aprīlis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''12,0'''
|0,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''8,0'''
|'''7,7'''
|'''7,0'''
|2,0
|4,2
|4,5
|4,2
|0,6
|20,1
|20,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|4,0
|-
|26.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum]
|680
|'''15,2'''
|1,0
|'''7,4'''
|'''12,2'''
|'''11,9'''
|'''10,1'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16,8'''
|4,3
|4,1
|'''6,4'''
|'''5,6'''
|5,1
| colspan=&quot;2&quot; |49,6 (no 1170)
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |1,6
|-
|9.–19. aprīlis
|[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti]
|1003
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''9,2'''
|1,1
|3,7
|'''5,3'''
|'''6,2'''
|'''7,3'''
|'''6,2'''
|2,2
|1,8
|2,6
|2,7
|–
|36,0
|15,6
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,0
|-
| rowspan=&quot;2&quot; |marts
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,5'''
|1,3
|4,4
|'''5,2'''
|'''6,6'''
|'''6,2'''
|'''6,1'''
|2,2
|1,4
|2,8
|2,6
|–
|35,6
|15,1
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,9
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV]
|1806
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|'''9,9'''
|–
|3,9
|'''5,1'''
|'''7,3'''
|'''6,4'''
|'''6,3'''
|2,6
|2,9
|4,2
|3,7
|1,9
|28,3
|17,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot;|2,6
|-
|26.–30. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum]
|990
|'''13,5'''
|1,3
|'''8,3'''
|'''13,4'''
|'''12,2'''
|'''10,7'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,7'''
|3,5
|3,2
|'''5,6'''
|'''5,7'''
|6,8
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2,2
|-
|februāris
|[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti]
|–
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,5'''
|1,0
|4,6
|'''7,2'''
|'''5,7'''
|'''9,8'''
|'''6,5'''
|2,3
|1,8
|2,8
|2,7
|–
|28,1
|16,0
| style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,7
|-
|1.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum]
|1903
|'''12,0'''
|1,9
|'''8,0'''
|'''14,6'''
|'''11,1'''
|'''11,9'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''15,1'''
|3,6
|3,9
|'''7,0'''
|4,3
|6,5
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |0,5
|-
|7.–31. janvāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum]
|1250
|'''11,8'''
|2,5
|'''7,5'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''14,0'''
|'''12,4'''
|'''12,3'''
|'''13,7'''
|3,0
|4,1
|'''6,8'''
|3,5
|6,8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |0,3
|}

==== 2020. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''5,3'''
|4,8
|'''5,8'''
|'''8,0'''
|4,1
|3,0
|2,1
|3,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,3
|-
|1.-17. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum]
|2421
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#f99696&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#8BD9A9&quot; |'''13'''
| style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''13'''
|4
|4
|'''8'''
|9
|–
|–
|–
|-
|novembis
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,6'''
|1,1
|4,9
|'''8,6'''
|'''8,2'''
|'''7,0'''
|'''5,0'''
|3,2
|3,6
|2,9
|1,0
|26,6
|22,0
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3,0
|-
|11.-20. novembis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum]
|817
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''15'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''13'''
|4
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
|–
|-
|26.–30. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum]
|853
|'''15'''
|1
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|3
|4
|'''6'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|9.-20. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV]
|889
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,3'''
|1,9
|'''6,4'''
|'''7,8'''
|'''6,4'''
|'''8,9'''
|'''5,4'''
|3,0
|2,8
|3,3
|0,7
|23
|19
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|29. septembris – 4. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum]
|442
|'''15'''
|2
|'''8'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''17'''
|'''13'''
|'''9'''
|'''15'''
|4
|3
|'''7'''
|8
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |2
|-
|11.-22. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV]
|888
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''10,2'''
|2,2
|'''6,1'''
|'''7,6'''
|'''6,2'''
|'''9,8'''
|'''6,6'''
|3,5
|2,6
|3
|1,1
|22,4
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |0,4
|-
|7.–24. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum]
|637
|'''15'''
|2
|'''9'''
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |'''16'''
|'''13'''
|'''10'''
|'''15'''
|3
|4
|'''5'''
|7
|–
|–
| style=&quot;background:#F2F5A9&quot; |1
|-
|7.–20. augusts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV]
|900 
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,2'''
|1,9
|4,6
|'''7,8'''
|'''5,2'''
|'''10,7'''
|'''6,6'''
|3,8
|1,5
|1,4
|0,7
|28,5
|17,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1,5
|-
|8.–31. jūlijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum]
|1975
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''16'''
|4
|3
|'''8'''
|6
|–
|–
|–
|-
|jūlijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,5'''
|2,2
|3,9
|'''5,6'''
|'''6,8'''
|'''8,3'''
|'''5,8'''
|2,9
|2,1
|2,2
|0,2
|26,0
|18,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,2
|-
|1.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum]
|1461
|'''15'''
|2
|'''9'''
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''5'''
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|1,8
|4,2
|'''5,8'''
|'''5,6'''
|'''8,9'''
|'''5,1'''
|2,8
|2,2
|1,7
|0,6
|29,8
|18,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,0
|-
|23. maijs – 2. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV]
|902
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,2'''
|2,0
|3,7
|'''5,0'''
|'''5,5'''
|'''8,1'''
|'''6,1'''
|2,6
|2,3
|1,5
|9,6
|29,6
|19,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,1
|-
|18.–31. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum]
|1182
|'''16'''
|2
|'''9'''
|'''13'''
|'''11'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''18'''
|4
|3
|'''8'''
|7
|–
|–
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |2
|-
|7.–26. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum]
|1325
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|2
|'''11'''
|'''14'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''16'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|marts
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV]
|903
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,8'''
|2,2
|4,8
|'''5,6'''
|'''5,8'''
|'''8,6'''
|'''5,8'''
|2,9
|1,5
|1,5
|0,6
|28,8
|17,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|4.–28. marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum]
|1994
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''13'''
|'''13'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''5'''
|4
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|24.–28. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum]
|783
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|3
|'''11'''
|'''12'''
|'''12'''
|'''13'''
|'''14'''
|'''5'''
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|7.–18. februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,3'''
|1,3
|4,1
|'''5,4'''
|'''5,4'''
|'''7,9'''
|'''6,4'''
|3,3
|2,0
|2,2
|0,4
|27,9
|21,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,4
|-
|28. janvāris – 1. februāris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum]
|684
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''21'''
|2
|'''11'''
|'''11'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''5'''
|3
|'''7'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,6'''
|2,0
|'''6,1'''
|'''5,4'''
|'''6,3'''
|'''8,7'''
|'''6,1'''
|2,9
|2,5
|1,8
|0,8
|26,9
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|}

==== 2019. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|18.–31. decembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum]
|1153
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|2
|'''12'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''14'''
|'''5'''
|'''5'''
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6
|-
|30. novembris – 12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV]
|887
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''13,4'''
|1,8
|'''5,9'''
|4,6
|'''6,9'''
|'''8,0'''
|'''6,8'''
|2,0
|2,2
|2,4
|0,1
|26,7
|19,2
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,4
|-
|21.–24. novembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum]
|966
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''13'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''10'''
|'''16'''
|4
|4
|'''6'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4
|-
|2.–12. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV]
|884
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''11,2'''
|3,0
|'''5,4'''
|'''5,6'''
|'''8,8'''
|'''7,5'''
|'''6,5'''
|2,8
|2,0
|2,1
|0,2
|25,4
|19,5
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2,4
|-
|15.–22. oktobris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum]
|502
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|3
|'''14'''
|'''9'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''15'''
|4
|4
|'''6'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|5.–16. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV]
|909
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''12,9'''
|2,5
|'''6,7'''
|'''5,2'''
|'''7,3'''
|'''8,0'''
|'''6,5'''
|2,2
|2,2
|2,8
|0,5
|24,9&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;
|18,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |4,9
|-
|27.–30. septembris
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum]
|489
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19'''
|2
|'''15'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''10'''
|'''17'''
|'''5'''
|4
|'''5'''
|2
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |2
|-
|6.–18. septembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV]
|~900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,5'''
|2,8
|'''7,2'''
|'''6,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''8,3'''
|2,5
|–
|2,1
|1,0
|22,1
|16,1
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,6
|-
|27.–30. augusts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum]
|1152
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|4
|'''16'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''11'''
|'''17'''
|4
|4
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|augusts &lt;small&gt;(publicēts 30. augustā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''16,1'''
|2,6
|'''6,3'''
|'''6,2'''
|'''7,2'''
|'''8,3'''
|'''8,8'''
|2,9
|2,5
|2,1
|0,3
|17,3
|19,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,3
|-
|jūlijs &lt;small&gt;(publicēts 30. jūlijā)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''14,7'''
|1,6
|'''5,0'''
|'''5,7'''
|'''6,3'''
|'''7,6'''
|'''8,5'''
|3,6
|2,3
|2,1
|0,5
|22,2
|19,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |6,2
|-
|22.–29. jūlijs 
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum]
|989
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18'''
|2
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|'''10'''
|'''15'''
|4
|'''6'''
|4
|1
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |3
|-
|26.–30. jūnijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum]
|860
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''12'''
|'''15'''
|'''9'''
|style=&quot;background:#a0d78e&quot; |'''17'''
|'''6'''
|4
|'''6'''
|0
|–
|–
|–
|-
|7.–17. jūnijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV]
|891
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15,8'''
|3,4
|4,6
|'''6,8'''
|'''7,7'''
|'''6,3'''
|'''10,5'''
|3,0
|1,6
|3,0
|0,4
|18,2
|18,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|-
|maijs
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,5'''
|2,4
|'''7,9'''
|'''5,9'''
|'''8,6'''
|'''8,8'''
|'''6,1'''
|4,0
|1,5
|1,9
|0,1
|16,9
|18,4
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,7
|-
|1.–28. maijs
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum]
|1079
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17'''
|4
|'''10'''
|'''10'''
|'''16'''
|'''8'''
|'''16'''
|4
|4
|'''7'''
|4
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|1.–30. aprīlis
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum]
|1236
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20'''
|4
|'''15'''
|'''10'''
|'''12'''
|'''11'''
|'''10'''
|'''6'''
|3
|'''7'''
|3
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5
|-
|aprīlis &lt;small&gt;(publicēts 26. aprīlī)&lt;/small&gt;
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV]
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,7'''
|2,8
|'''8,6'''
|'''5,6'''
|'''6,7'''
|'''6,9'''
|'''5,8'''
|3,0
|1,6
|1,5
|0,3
|20,6
|16,9
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |11,1
|-
|rowspan=2|marts
|[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum]
|867
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''15'''
|4
|'''13'''
|'''11'''
|'''14'''
|'''10'''
|'''11'''
|'''6'''
|'''5'''
|'''6'''
|5
|–
|–
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |1
|-
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&amp;utm_campaign=news=&amp;utm_medium=chrome SKDS/LTV]
|873
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,7'''
|4,1
|'''8,0'''
|'''6,2'''
|'''5,0'''
|'''7,6'''
|'''5,3'''
|2,9
|1,6
|2,3
|0,5
|22,1
|16,7
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,3
|-
|februāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV]
|872
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,0'''
|3,5
|'''9,5'''
|'''5,9'''
|'''6,3'''
|'''5,7'''
|'''6,5'''
|2,4
|2,0
|2,7
|0,4
|19,3
|16,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |9,5
|-
|11.–23. janvāris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV]
|906
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''17,4'''
|'''7,1'''
|'''12,1'''
|'''6,7'''
|'''7,7'''
|'''8,1'''
|4,0
|–
|–
|–
|5,3
|18,8
|12,8
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,3
|}

==== 2018. gads ====
{| class=&quot;wikitable collapsable mw-datatable&quot; style=&quot;text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;&quot;
|-
! rowspan=2|Aptaujas laiks
! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs
! rowspan=2|Aptaujāto skaits
! [[Saskaņa|S]]
! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]]
! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]]
! [[Attīstībai/Par!|AP!]]
! [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]]
! [[Jaunā Vienotība|JV]]
! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]]
! [[Progresīvie (partija)|P]]
! rowspan=2| Citi saraksti
! rowspan=2| Nezina
! rowspan=2| Neplāno piedalīties
! rowspan=2| Vadība
|-
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FF2400; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#00acb4; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#192956; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#FFEC00; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#5A0505; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#258B4C; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#64C049; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#1f355e; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#2268C1; width:30px;&quot;|
! class=&quot;unsortable&quot; style=&quot;background:#E64632; width:30px;&quot;|
|-
|1.–12. decembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''20,6'''
|'''10,4'''
|'''8,9'''
|'''6,2'''
|'''6,5'''
|'''6,6'''
|4,2
|3,0
|2,4
|2,3
|0,1
|16,5
|12,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |10,2
|-
|3.–15. novembris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV]
|833
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''18,2'''
|'''9,8'''
|'''10,2'''
|'''6,7'''
|'''5,9'''
|'''6,4'''
|4,7
|2,6
|1,6
|1,8
|0,1
|17,7
|14,3
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |8,0
|-
|13.–23. oktobris
|[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV]
|900
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,2'''
|'''11,5'''
|'''10,1'''
|'''8,9'''
|'''8,4'''
|'''5,4'''
|4,4
|4,2
|1,4
|1,7
|0,2
|12,0
|12,6
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |7,7
|-
!colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]]
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |'''19,80'''
|'''14,25'''
|'''13,59'''
|'''12,05'''
|'''11,02'''
|'''9,92'''
|'''6,70'''
|4,15
|3,20
|2,62
|2,70
!colspan=2|
|style=&quot;background:#F8C1BE&quot; |5,55
|}

=== Citas aptaujas ===
2019. gada augustā &quot;Kantar TNS&quot; aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}&lt;/ref&gt;

2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc &quot;mazākā ļaunuma&quot; principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}&lt;/ref&gt;

&quot;Eurobarometer&quot; aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}&lt;/ref&gt; Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}&lt;/ref&gt; savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa]
* [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa]

{{Saeimas vēlēšanas}}
{{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}}

[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]
[[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]]</text>
      <sha1>ehnymu1o1yizj0c825j4q5ch7iwerpz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Labrīt, Vjetnama</title>
    <ns>0</ns>
    <id>410337</id>
    <revision>
      <id>3666994</id>
      <parentid>3654182</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:19:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Berija Levinsona filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3289" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Labrīt, Vjetnama
| attēls                   = Good Morning, Vietnam.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Good Morning, Vietnam''
| žanrs                    = komēdija, drāma
| režisors                 = [[Berijs Levinsons]]
| producents               = 
* [[Lerijs Brezners]]
* [[Marks Džonsons]]
| scenārija autors         = [[Mičs Markovics]]
| galvenajās lomās         = 
* [[Robins Viljamss]]
* [[Forests Vaitekers]]
| mūzika                   = [[Alekss Norss]]
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = ''[[Touchstone Pictures]]''
| izplatītājs              = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Buena Vista Pictures]]''
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|1987|12|23|ierobežots vietu skaits|1988|1|15|pasaule}}
| ilgums                   = 116 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/good-morning-vietnam-1987|title=Good Morning, Vietnam|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 21, 2018}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|13 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|123,9 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=goodmorningvietnam.htm|title=Good Morning, Vietnam (1987) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 21, 2018}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 
}}
'''&quot;Labrīt, Vjetnama&quot;''' ({{val|en|Good Morning, Vietnam}}) ir 1987. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāma, kuras režisors ir [[Berijs Levinsons]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Robins Viljamss]] un [[Forests Vaitekers]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1987|12|23||bez}}.

Filmas galvenā varoņa tēls veidots, balstoties uz reālu personu [[Adrians Kronauers|Adrianu Kronaueru]] (1938—2018), kas būdams [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] kareivis, [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā dienēja [[Hošimina|Saigonā]]. Viņš vadīja radioraidījumu, darbojoties kā [[diskžokejs|radio dīdžejs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu.usatoday.com/story/life/people/2014/08/12/good-morning-vietnam-airman-reacts-robin-williams-death/13954271/|title=Real-life 'Vietnam' DJ recalls Williams' portrayal|publisher=USA Today}}&lt;/ref&gt; Adrianu Kronaueru filmā attēlo Robins Viljamss. Par šo lomu viņš saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī tika nominēts [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un [[BAFTA kino balva]]i kā labākais aktieris. Viņš tika apbalvots arī ar [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] par labāko komēdijas ierakstu.

Pēc filmas sižeta, 1965. gadā radio dīdžejs Adrians Kronauers sāk strādāt ASV armijas dienesta radio stacijā Vjetnamā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1987. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Berija Levinsona filmas]]</text>
      <sha1>orenaze8gbr2rqwrgqlwl0gvwghfer9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667150</id>
      <parentid>3666994</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:41:35Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Baisulis</username>
        <id>11523</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>izņemts &quot;tika&quot;.....</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3280" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Labrīt, Vjetnama
| attēls                   = Good Morning, Vietnam.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Good Morning, Vietnam''
| žanrs                    = komēdija, drāma
| režisors                 = [[Berijs Levinsons]]
| producents               = 
* [[Lerijs Brezners]]
* [[Marks Džonsons]]
| scenārija autors         = [[Mičs Markovics]]
| galvenajās lomās         = 
* [[Robins Viljamss]]
* [[Forests Vaitekers]]
| mūzika                   = [[Alekss Norss]]
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = ''[[Touchstone Pictures]]''
| izplatītājs              = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Buena Vista Pictures]]''
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|1987|12|23|ierobežots vietu skaits|1988|1|15|pasaule}}
| ilgums                   = 116 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/good-morning-vietnam-1987|title=Good Morning, Vietnam|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=October 21, 2018}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|13 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|123,9 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=goodmorningvietnam.htm|title=Good Morning, Vietnam (1987) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= October 21, 2018}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākošā                   = 
| imdb                     = 
}}
'''&quot;Labrīt, Vjetnama&quot;''' ({{val|en|Good Morning, Vietnam}}) ir 1987. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāma, kuras režisors ir [[Berijs Levinsons]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Robins Viljamss]] un [[Forests Vaitekers]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1987|12|23||bez}}.

Filmas galvenā varoņa tēls veidots, balstoties uz reālu personu [[Adrians Kronauers|Adrianu Kronaueru]] (1938—2018), kas būdams [[ASV Gaisa spēki|ASV Gaisa spēku]] kareivis, [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā dienēja [[Hošimina|Saigonā]]. Viņš vadīja radioraidījumu, darbojoties kā [[diskžokejs|radio dīdžejs]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://eu.usatoday.com/story/life/people/2014/08/12/good-morning-vietnam-airman-reacts-robin-williams-death/13954271/|title=Real-life 'Vietnam' DJ recalls Williams' portrayal|publisher=USA Today}}&lt;/ref&gt; Adrianu Kronaueru filmā attēlo Robins Viljamss. Par šo lomu viņš saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]], kā arī nomināciju [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i un [[BAFTA kino balva]]i kā labākais aktieris. Viņu apbalvoja arī ar [[Grammy balva|''Grammy'' balvu]] par labāko komēdijas ierakstu.

Pēc filmas sižeta, 1965. gadā radio dīdžejs Adrians Kronauers sāk strādāt ASV armijas dienesta radio stacijā Vjetnamā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1987. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Berija Levinsona filmas]]</text>
      <sha1>2qwj1v4bpbgte1gw3ytfh4nqzkl9aam</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Dzēšanai izvirzītās lapas</title>
    <ns>10</ns>
    <id>413574</id>
    <revision>
      <id>3666982</id>
      <parentid>3666686</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:01:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>upd</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7556" xml:space="preserve">&lt;div style=&quot;float:right;&quot;&gt;{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}&lt;/div&gt;
Atjaunināts: 2022-08-05 18:01:05{{clear}}
{| class=&quot;sortable wikitable&quot;
|-
! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš
|-
| {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 31 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || slikts tulkojums || 
|-
| {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 25 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;dz&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 25 || {{U|Baisulis}} || &lt;nowiki&gt;rosinu dzēst.....&lt;/nowiki&gt; ||  || 
|-
| {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 23 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;maznozīmīgs&lt;/nowiki&gt; || enciklopēdiski maznozīmīgs || 
|-
| {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 18 || {{U|Edgars2007}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || ja netiks sakārtots || 
|-
| {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 17 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || 
|-
| {{page-multi|page=Mūzika uz ūdens (Hendelis)|t|h|d}} || 2022-07-20 18:42:40 || 15 || {{U|Biafra}} || &lt;nowiki&gt;raksts izvirzīts uz dzēšanu&lt;/nowiki&gt; || īsti nekā nav par pašu raksta tēmu; termiņš: 04.08.2022 || 
|-
| {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 4 || {{U|Papuass}} || &lt;nowiki&gt;&lt;/nowiki&gt; || Nav pamatota nozīmība || 
|-
| {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 2 || {{U|Egilus}} || &lt;nowiki&gt;{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}&lt;/nowiki&gt; || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022)
|-
|}&lt;noinclude&gt;
[[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>7cx0dw5cg0navlaf07d4d4qdqdpq589</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kas tikko notika</title>
    <ns>0</ns>
    <id>416099</id>
    <revision>
      <id>3666998</id>
      <parentid>3654129</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:20:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Berija Levinsona filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2459" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
 |   nosaukums = Kas tikko notika
 | oriģinālnos = ''What Just Happened''
 |      attēls = What just happened.jpg
 |     att_izm = 
 |    paraksts = 
 |       žanrs = drāma, komēdija
 |    režisors = [[Berijs Levinsons]]
 |  producents = 
* [[Ārts Linsons]]
* [[Marks Kubens]]
* [[Roberts De Niro]]
* [[Džeina Rozentāle]]
 |   scenārijs = Ārts Linsons
 |     aktieri = 
* [[Roberts De Niro]]
* [[Šons Penns]]
* [[Ketrīna Kīnere]]
* [[Stenlijs Tuči]]
* [[Džons Turturo]]
* [[Robina Raita]]
* [[Mūna Blodgūda]]
* [[Kristena Stjuarta]]
* [[Maikls Vinkots]]
* [[Brūss Viliss]]
 |      mūzika = [[Marselo Zavoss]]
 |   operators = 
 |     montāža = 
 |     studija = 
 | izplatītājs = 
* ''[[Magnolia Pictures]]''
* ''[[Pathé]]''
 |    izdošana = {{filmas datums|2008|1|19|[[Sandensas kinofestivāls]]|2008|5|25|[[Kannu kinofestivāls]]|2008|10|17|ASV|}}
 |      ilgums = 101 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/what-just-happened-2008|title=What Just Happened|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=January 1, 2019}}{{Novecojusi saite}}&lt;/ref&gt;
 |      valsts = {{USA}}
 |      valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
 |     budžets = {{ASV dolārs|25 miljoni}}
 |    ienākumi = {{ASV dolārs|6,7 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=whatjusthappened.htm|title=What Just Happened (2008) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= January 1, 2019}}&lt;/ref&gt;
 | iepriekšējā = 
 |      nākamā = 
 |        imdb = 
}}
'''&quot;Kas tikko notika&quot;''' ({{val|en|What Just Happened}}) ir 2008. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāma, kuras režisors ir [[Berijs Levinsons]]. Galvenās lomas atveido [[Roberts De Niro]], [[Šons Penns]], [[Ketrīna Kīnere]], [[Stenlijs Tuči]], [[Džons Turturo]], [[Robina Raita]], [[Mūna Blodgūda]], [[Kristena Stjuarta]], [[Maikls Vinkots]] un [[Brūss Viliss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2008|1|19||bez}} [[Sandensas kinofestivāls|Sandensas kinofestivālā]].

Filmā parādītas divas nedēļas Holivudas producenta dzīvē. Šajā laikā viņš cenšas izveidot savu jauno filmu.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2008. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Berija Levinsona filmas]]</text>
      <sha1>t7o88odf1bd4l9rafw34c3iauadf6bk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>427065</id>
    <revision>
      <id>3667011</id>
      <parentid>3662946</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:49:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Peldēšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16212" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = AUT
| NOCname           = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 16 (visi vīrieši)
| sports            = 4
| flagbearer        = 
| rank              = 16
| gold              = 0
| silver            = 3
| bronze            = 3
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Austrija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] 
| [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan=&quot;8&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] 
| [[Zīgfrīds Flešs]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8
|-
| Haršteins || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] 
| [[Milans Neraličs]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}}
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|2:22.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:32.0 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2:35.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4:32.0 || align=center|4 || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Oto Vāle]] || align=center|15:27.0 || align=center|2 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14:43.6 || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1:26:25.6 || align=center|4 ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|2:56.0 || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:56.0 || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|3:06.0 	 || align=center|2 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:51.2 || align=center|4
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2:56.1 || align=center|1 ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:40.0 || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>2alnzbn35qdwy7rlzjamnvlilnjd1bo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667015</id>
      <parentid>3667011</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:53:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Peldēšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16491" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = AUT
| NOCname           = [[Austrijas Olimpiskā komiteja]]
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 16 (visi vīrieši)
| sports            = 4
| flagbearer        = 
| rank              = 16
| gold              = 0
| silver            = 3
| bronze            = 3
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Austrija|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = ''[[Bohēmija 1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs|1906 (neof.)]]''
}}

'''[[Austrija]] (Austrijas Karaliste)''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Šīs bija gan otrās vasaras olimpiskās spēles, kurās startēja Austrija, lai gan tā bija daļa no [[Austroungārija]]s, [[Ungārija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Ungārijas]] dalība tiek dalīta atsevišķi.

Šajās olimpiskajās spēlēs Austriju pārstāvēja 16 sportisti (visi vīrieši), kuri startēja četros sporta veidos — [[vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|vieglatlētikā]], [[jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|jāšanā]] un [[paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|paukošanā]]. No šiem pirmo reizi tā bija pārstāvēta jāšanā.

Austrija šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja 6 olimpiskās medaļas, 3 sudraba un 3 bronzas medaļas. Lielākā daļa no tām, 4 medaļas, tika izcīnītas peldēšanā, savukārt divas medaļas tika iegūtas paukošanā. Paukošanā tās bija pirmās olimpiskās medaļas Austrijai. Peldētāji [[Oto Vāle]] un [[Karls Ruberls]] katrs izcīnīja pa divām olimpiskajām medaļām šajās olimpiskajās spēlēs.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/  |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 |work=''Olympedia'' |archive-date=2022. gada 21. jūlijs |title=Austria at the 1900 Summer Olympics|accessdate=2022. gada 21. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Jāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Mandls]] &lt;br /&gt; [[Žoržs de Zogebs]]}}
| —
| '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|8}}|[[Rūdolfs Brošs]] &lt;br /&gt; [[Zīgfrīds Flešs]] &lt;br /&gt; Haršteins &lt;br /&gt; [[Kamillo Millers]] &lt;br /&gt; [[Milans Neraličs]] &lt;br /&gt; [[Heinrihs Rištofs]] &lt;br /&gt; van der Stopens &lt;br /&gt; [[Heinrihs fon Tenners]]}}
| —
| '''8'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|[[Aloiss Anderlē]] &lt;br /&gt; [[Rihards fon Foregers]] &lt;br /&gt; [[Karls Ruberls]] &lt;br /&gt; [[Oto Vāle]]}}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Vieglatlētika|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|2}}|[[Hermans Vraštils]] &lt;br /&gt; [[Kornēliuss fon Luboveckis]]}}
| —
| '''2'''
|-
! Kopā || 16 || 0 || 16
|}

== Medaļu ieguvēji ==
[[Attēls:Otto Wahle 1901.jpg|200px|right|thumb| [[Oto Vāle]] šajās olimpiskajās spēlēs izcīnīja divas sudraba medaļas.]]
* '' Skatīt arī: [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļu tabula]] un [[1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]]''

=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportists !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|100 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-backstroke-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m backstroke men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:silver| '''Sudrabs''' || [[Oto Vāle]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympic.org/paris-1900/swimming/200m-obstacle-event-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m obstacle event men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Zīgfrīds Flešs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-individual-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre individual men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Milans Neraličs]] || {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/fencing/sabre-masters-men |title=Paris 1900 Fencing: sabre masters men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 31. marts}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || [[Karls Ruberls]] || {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brīvajā stilā]] ||&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/swimming/200m-freestyle-men |title=Paris 1900 Swimming: 200m freestyle men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 14. februāris}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Paukošana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 2 || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Peldēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 3 || 1 || '''4'''
|-
! Kopā || 0 || 3 || 3 || 6
|}

== Rezultāti ==

=== [[Attēls:Equestrian pictogram.svg|20px]] Jāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna !! Sportists !! Zirgs !! Rezultāts !! Vieta
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — augstlēkšana|Augstlēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|4/37
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — individuālais konkūrs|Konkūrs]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — tāllēkšana|Tāllēkšana]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — jāšanas medības|Jāšanas medības]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/51
|-
| rowspan=2| [[Jāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — pasta piegāde|Pasta piegāde]]
| [[Hermans Mandls]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|-
| [[Žoržs de Zogebs]] || || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5/28
|}

=== [[Attēls:Fencing pictogram.svg|20px]] Paukošana ===
* Skatīt arī: ''[[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna ||  rowspan=2|Sportists || colspan=2|Pirmā kārta || colspan=2|Ceturdaļfināls || colspan=2|Atkārtojuma cīņa || colspan=2|Pusfināls || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — florete vīriešiem|Florete]] 
| [[Rūdolfs Brošs]] || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija atkārtojuma cīņai}}) || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || align=center|3―4 || align=center|4 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center| 1―6 || align=center|8
|-
| [[Heinrihs Rištofs]] || colspan=2 align=center| ― || colspan=&quot;8&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| van der Stopens || colspan=2 align=center|Žūrijas izvēle ({{abbr|Q|Kvalifikācija ceturtdaļfinālam}}) || colspan=2 align=center|— || colspan=&quot;6&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| rowspan=4| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens vīriešiem|Zobens]] 
| [[Zīgfrīds Flešs]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Heinrihs fon Teners]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(B pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2―5 || align=center|7
|-
| [[Kamillo Millers]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|2 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|1―6 || align=center|8
|-
| Haršteins || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|5/8 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Paukošana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zobens profesionāļiem, vīriešiem|Zobens profesionāļiem]] 
| [[Milans Neraličs]] || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center| ''Nav zināms'' || align=center|1 ― 4 &lt;small&gt;(grupa)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija pusfinālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a| }} || align=center|5―2 || align=center|3 &lt;small&gt;(A pusfināls)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|4―3 || align=center| {{bronze03}}
|}

=== [[Attēls:Swimming pictogram.svg|20px]] Peldēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| rowspan=3| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metri brivajā stilā]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|2:22.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 &lt;small&gt;(5. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:32.0 || align=center|{{bronze03}}
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2:35.6 ({{abbr|OR|Olimpiskais rekords}}) || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nestartēja}}
|-
| [[Rihards fon Foregers]] || align=center|4:32.0 || align=center|4 &lt;small&gt;(4. kvalifikācija)&lt;/small&gt; || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nekvalificējās}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1000 metri brīvajā stilā vīriešiem|1000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Oto Vāle]] || align=center|15:27.0 || align=center|2 &lt;small&gt;(3. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || align=center|14:43.6 || align=center|{{silver02}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metri brīvajā stilā]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|1:26:25.6 || align=center|4 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|q|Kvalifikācija finālam pēc laika}}) || colspan=&quot;2&quot; {{n/a|Nefinišēja}}
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri uz muguras vīriešiem|200 metri uz muguras]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|2:56.0 || align=center|1 &lt;small&gt;(3. kvalifikācija)&lt;/small&gt;  ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:56.0 || align=center|{{silver02}}
|-
| rowspan=2| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu josla]] 
| [[Karls Ruberls]] || align=center|3:06.0 || align=center|2 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:51.2 || align=center|4
|-
| [[Oto Vāle]] || align=center|2:56.1 || align=center|1 &lt;small&gt;(2. kvalifikācija)&lt;/small&gt; ({{abbr|Q|Kvalifikācija finālam}}) || align=center|2:40.0 || align=center|{{silver02}}
|}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
! Disciplīna || Sportists || Sekundes || Metri || Punkti || Vieta
|-
| [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|Zemūdens peldēšana]] 
| [[Aloiss Anderlē]] || align=center|22.4 || align=center|23.50 || align=center|69.4 || align=center|13
|}

=== [[Attēls:Athletics pictogram.svg|20px]] Vieglatlētika ===
* Skatīt arī: ''[[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportists || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 1500 metri vīriešiem|1500 metri]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|6
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2500 metru šķēršļu skrējiens vīriešiem|2500 metru šķēršļu skrējiens]] 
| [[Hermans Vraštils]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|5
|-
| [[Vieglatlētika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — diska mešana vīriešiem|Diska mešana]] 
| [[Kornēliuss fon Luboveckis]] || align=center|''Nav zināms'' || align=center|''Nav zināms''
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/AUT/summer/1900/ Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/countries/AUT/editions/2 Austrija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Austrijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Austrija olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Austrija olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>ayaagu3cgec6ytom6rmgyomlifj6pw3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rusofobija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>442697</id>
    <revision>
      <id>3667068</id>
      <parentid>3666506</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T04:13:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>InternetArchiveBot</username>
        <id>77366</id>
      </contributor>
      <comment>Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3986" xml:space="preserve">{{Nepilnīgs}}
{{izolēts raksts|date=2019. gada oktobris}}
[[Attēls:Puck magazine, 1903 June 17.jpg|thumb|Krievu cilvēks, kas &quot;pakļauts nicinājumam visās pasaules priekšā&quot;, satīras žurnāls ''[[Puck]]'', ASV, 1903. gads]]
'''Rusofobija''' ({{val|fr|russophobie}}, no ''russo-'' — 'krievi' un {{val|grc|φόβος}} (''fobos'') — 'bailes') ir pret [[Krievija|Krieviju]], [[krievi]]em, [[krievu valoda|krievu valodu]] vai [[krievu kultūra|krievu kultūru]] vērsta negatīva [[attieksme]] un/vai [[bailes]].&lt;ref&gt;{{cite web|url=https://ahdictionary.com/word/search.html?q=Russophobia|title=Russophobia|website=The American Heritage Dictionary|access-date=27 December 2020}}&lt;/ref&gt; Tas attiecas arī uz naidu pret Krievijas politiku,&lt;ref&gt;{{cite web|title=Russophobia|website=Merriam-Webster|url=https://www.merriam-webster.com/dictionary/Russophobia}}&lt;/ref&gt; kā arī uz spēcīgu un bieži iracionālu naidu pret Krieviju.&lt;ref&gt;{{cite web |title=Russophobia |url=https://www.collinsdictionary.com/dictionary/english/russophobia |website=Collins English Dictionary |access-date=9 July 2022}}&lt;/ref&gt; Specifisks etnofobijas novirziens.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |title=Доклад к заседанию Координационного совета по культуре при Министерстве культуры Российской Федерации по вопросу: «О формировании толерантности в обществе, развитии межнационального общения и борьбе с ксенофобией средствами культуры» |url=http://mkrf.ru/ministry/sovet/detail.php?ID=75214 |website=[[Krievijas Federācijas Kultūras ministrija]] |access-date={{dat|2022|08|04||bez}} |archive-date={{dat|2012|07|18||bez}} |archive-url=https://archive.ph/20120718031916/mkrf.ru/ministry/sovet/detail.php?ID=75214 }}&lt;/ref&gt; Daži speciālisti uzskata, ka rusofobija, līdzīgi [[antisemītisms|antisemītismam]], bieži izplatās kā vienota ideoloģija ar savu struktūru, jēdzienu sistēma, ģenēzes vēsturi, kā arī ar savām tipiskām izpausmēm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |last1=Неменский |first1=Олег |title=Русофобия как идеология |url=https://www.perspektivy.info/print.php?ID=363035}}&lt;/ref&gt;

Terminu ''Russophobie'' lieto kopš 19. gs. 30. gadiem. Tiek uzskatīts, ka pirmoreiz [[krievu literatūra|krievu literātu]] vidū šo terminu pielietoja [[Fjodors Tjutčevs]]&lt;ref&gt;[http://www.vesti.ru/doc.html?id=205437 «Русофобия: история и современность»] [[Vesti.ru]], 31.08.2008, [[Dmitrijs Kiseļovs]]: ''«Кстати, впервые этот термин (русофобия) использовал поэт, дипломат общественный деятель Фёдор Тютчев».''&lt;/ref&gt; 1867. gada 27. septembra vēstulē savai meitai Annai.&lt;ref&gt;{{grāmatas atsauce |last1=Tjutčevs |first1=Fjodors |title=Полное собрание сочинений и писем |date=2004. gads |pages=269, 271}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji termins tika lietots tikai attiecībā uz Krievijas imperiālistiskās ārpolitikas nepieņemšanu,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.osw.waw.pl/sites/default/files/pw_56_ang_russophobia_net.pdf|title=&quot;Russophobia in the Kremlin's strategy: A weapon of mass destruction&quot; (PDF).|publisher=OSW Centre for Eastern Studies|others=Darczewska, Jolanta; Żochowsky, Piotr (October 2015). ISBN 978-83-62936-72-4}}&lt;/ref&gt; bet 21. gadsimtā to pašas Krievijas varas iestādes lieto šādas savas politikas attaisnošanai.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://ulir.ul.ie/bitstream/handle/10344/8429/Robinson%2C%20Russophobia.pdf|title=&quot;&quot;Russophobia&quot; in Official Russian Political Discourse&quot; (PDF).|last=Robinson|first=, Neil|publisher=DeEuropa.|date=(2019).|doi=10.13135/2611-853X/3384}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{Krievija-aizmetnis}}

[[Kategorija:Ksenofobija]]
[[Kategorija:Diskriminācija]]</text>
      <sha1>bv4olv5hxda1cc4wkkjfc04vajo0oov</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aste luncina suni</title>
    <ns>0</ns>
    <id>443563</id>
    <revision>
      <id>3666996</id>
      <parentid>3653884</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:19:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Berija Levinsona filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2738" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = Aste luncina suni
| attēls                   =  Wag The Dog Poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''Wag the Dog''
| žanrs                    = melnā komēdija
| režisors                 = [[Berijs Levinsons]]
| producents               = 
* [[Roberts De Niro]]
* Berijs Levinsons
| scenārija autors         = 
* [[Hilarija Henkina]]
* [[Deivids Mamets]]
| galvenajās lomās         = 
* [[Dastins Hofmans]]
* [[Roberts De Niro]]
* [[Anne Heče]]
* [[Deniss Līrijs]]
* [[Villijs Nelsons]]
* [[Andrea Mārtina]]
* [[Kirstena Dansta]]
| mūzika                   = [[Marks Knoflers]]
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = 
* ''[[Baltimore Pictures]]''
* ''[[TriBeCa Productions]]''
| izplatītājs              = ''[[New Line Cinema]]''
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|1997|12|17|''Century City''|1997|12|25|ASV}}
| ilgums                   = 95 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/wag-dog-1997|title=Wag the Dog|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate=October 14, 2019|archive-date={{dat|2019|10|14||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191014161433/https://bbfc.co.uk/releases/wag-dog-1997}}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|15 miljoni}}
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|64,3 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=wagthedog.htm|title=Wag the Dog|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= October 14, 2019}}&lt;/ref&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = 
| imdb                     = 
}}
'''&quot;Aste luncina suni&quot;''' ({{val|en|Wag the Dog}}) ir 1997. gada melnā komēdija, kas balstīta uz Lerija Beinhārta romānu ''American Hero''. Filmas režisors un viens no producentiem ir [[Berijs Levinsons]]. Galvenās lomas atveido [[Dastins Hofmans]], [[Roberts De Niro]], [[Anne Heče]], [[Deniss Līrijs]], [[Villijs Nelsons]], [[Andrea Mārtina]] un [[Kirstena Dansta]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1997|12|17||bez}} ''Century City''.

Neilgi pirms vēlēšanām ārsts Konrāds Brīns un Holivudas producents Stenlijs Motss apvienojas, lai izveidotu viltus karu un tādā veidā novērstu uzmanību no prezidenta seksa skandāla.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1997. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]
[[Kategorija:Berija Levinsona filmas]]</text>
      <sha1>k5upyzw32qdn8ek1mynsvemhlzhxkde</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>25. stunda</title>
    <ns>0</ns>
    <id>443693</id>
    <revision>
      <id>3667000</id>
      <parentid>3630880</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:21:02Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Spaika Lī filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2780" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums latviski       = 25. stunda
| attēls                   =  25th Hour Poster.jpg
| att_izm                  = 
| paraksts                 = 
| nosaukums oriģinālvalodā = ''25th Hour''
| žanrs                    = drāma
| režisors                 = [[Spaiks Lī]]
| producents               = 
* [[Tobijs Magvairs]]
* [[Džūlija Česmena]]
* [[Džons Kiliks]]
* Spaiks Lī
| scenārija autors         = Deivids Beniofs
| galvenajās lomās         = 
* [[Edvards Nortons]]
* [[Filips Sīmors Hofmans]]
* [[Berijs Pepers]]
* [[Rozārio Dousone]]
* [[Anna Pakvina]]
* [[Braians Kokss]]
| mūzika                   = [[Terenss Blanšārds]]
| operators                = 
| montāža                  = 
| studija                  = 
* ''[[25th Hour Productions]]''
* ''[[40 Acres and a Mule Filmworks]]''
* ''[[Gamut Films]]''
* ''[[Industry Entertainment]]''
* ''[[Touchstone Pictures]]''
| izplatītājs              = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Buena Vista Pictures]]''
| izdošanas laiks          = {{filmas datums|2002|12|16|Ņujorka|2002|12|19|ASV|}}
| ilgums                   = 129 minūtes&lt;ref name=&quot;BBFC&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://bbfc.co.uk/releases/25th-hour-2002-0|title=25th Hour|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate=October 16, 2019|archive-date={{dat|2019|10|16||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20191016162136/https://bbfc.co.uk/releases/25th-hour-2002-0}}&lt;/ref&gt;
| valsts                   = {{USA}}
| valoda                   = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets                  = {{ASV dolārs|5 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=25thhour.htm|title=25th Hour|publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= October 16, 2019}}&lt;/ref&gt;
| ienākumi                 = {{ASV dolārs|23,9 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot; /&gt;
| iepriekšējā              = 
| nākamā                   = 
| imdb                     = 
}}
'''&quot;25. stunda&quot;''' ({{val|en|25th Hour}}) ir 2002. gada drāma, kas balstīta uz Deivida Beniofa romānu ''The 25th Hour''. Filmas režisors un viens no producentiem ir [[Spaiks Lī]]. Galvenās lomas atveido [[Edvards Nortons]], [[Filips Sīmors Hofmans]], [[Berijs Pepers]], [[Rozārio Dousone]], [[Anna Pakvina]] un [[Braians Kokss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2002|12|16||bez}} Ņujorkā.

Ņujorkas narkotiku tirgonis Montgomerijs Brogans pārvērtē savu dzīvi 24 stundas pirms došanās uz cietumu, kur Montgomerijam būs jāpavada turpmākie septiņi gadi.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}

{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:2002. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Drāmas]]
[[Kategorija:Spaika Lī filmas]]</text>
      <sha1>3mjq3art0uewozg11qhxjilr166i5a0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Edgars2007/Missing popular2</title>
    <ns>2</ns>
    <id>450362</id>
    <revision>
      <id>3667061</id>
      <parentid>3666761</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T03:00:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>EdgarsBot</username>
        <id>50781</id>
      </contributor>
      <comment>Bots: atjaunināts</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="66680" xml:space="preserve">Datums: {{dat|2022|08|05|n|bez}}

== en ==
{{div col|3}}
* [[:en:India at the 2022 Commonwealth Games|India at the 2022 Commonwealth Games]] (4 iw) — 527762 skatījumu
* [[:en:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 393350 skatījumu
* [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (22 iw) — 363128 skatījumu
* [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (15 iw) — 273594 skatījumu
* [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (17 iw) — 244095 skatījumu
* [[:en:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 207710 skatījumu
* [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 191459 skatījumu
* [[:en:Cherie Gil|Cherie Gil]] (6 iw) — 175949 skatījumu
* [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 122893 skatījumu
* [[:en:Sabbathday Lake Shaker Village|Sabbathday Lake Shaker Village]] (3 iw) — 120505 skatījumu
* [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (9 iw) — 115066 skatījumu
* [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 113165 skatījumu
* [[:en:2022 Commonwealth Games medal table|2022 Commonwealth Games medal table]] (2 iw) — 103779 skatījumu
* [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 96321 skatījumu
* [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (17 iw) — 92163 skatījumu
* [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (26 iw) — 91235 skatījumu
* [[:en:Darlings (film)|Darlings (film)]] (1 iw) — 85092 skatījumu
* [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 83077 skatījumu
* [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 78718 skatījumu
* [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (1 iw) — 78680 skatījumu
* [[:en:Kyrsten Sinema|Kyrsten Sinema]] (30 iw) — 74640 skatījumu
* [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 72301 skatījumu
* [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (10 iw) — 71378 skatījumu
* [[:en:India at the 2018 Commonwealth Games|India at the 2018 Commonwealth Games]] (1 iw) — 67796 skatījumu
* [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (12 iw) — 67483 skatījumu
* [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 64061 skatījumu
* [[:en:La Jument|La Jument]] (6 iw) — 63834 skatījumu
* [[:en:Kari Lake|Kari Lake]] (6 iw) — 63138 skatījumu
* [[:en:Pakistan at the 2022 Commonwealth Games|Pakistan at the 2022 Commonwealth Games]] (2 iw) — 60969 skatījumu
* [[:en:William Saliba|William Saliba]] (23 iw) — 59230 skatījumu
* [[:en:Viktor Bout|Viktor Bout]] (25 iw) — 58269 skatījumu
* [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 57880 skatījumu
* [[:en:Bimbisara (film)|Bimbisara (film)]] (2 iw) — 55648 skatījumu
* [[:en:Jennifer Coolidge|Jennifer Coolidge]] (35 iw) — 54781 skatījumu
* [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (15 iw) — 54645 skatījumu
* [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 54066 skatījumu
* [[:en:Batgirl (film)|Batgirl (film)]] (19 iw) — 53963 skatījumu
* [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (19 iw) — 50898 skatījumu
* [[:en:Big Brother 24 (American season)|Big Brother 24 (American season)]] (1 iw) — 49544 skatījumu
* [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 49113 skatījumu
* [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 48841 skatījumu
* [[:en:Michael Crawford|Michael Crawford]] (22 iw) — 47349 skatījumu
* [[:en:Dan Schneider|Dan Schneider]] (34 iw) — 47321 skatījumu
* [[:en:Vikrant Rona|Vikrant Rona]] (4 iw) — 47035 skatījumu
* [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (14 iw) — 46122 skatījumu
* [[:en:Black Bird (miniseries)|Black Bird (miniseries)]] (4 iw) — 45372 skatījumu
* [[:en:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 45311 skatījumu
* [[:en:Paul Whelan (security director)|Paul Whelan (security director)]] (2 iw) — 44979 skatījumu
* [[:en:Rauw Alejandro|Rauw Alejandro]] (10 iw) — 44378 skatījumu
* [[:en:Liz Cheney|Liz Cheney]] (27 iw) — 43723 skatījumu
* [[:en:Ek Villain Returns|Ek Villain Returns]] (5 iw) — 43157 skatījumu
* [[:en:India at the Commonwealth Games|India at the Commonwealth Games]] (6 iw) — 42436 skatījumu
* [[:en:Stoneman Douglas High School shooting|Stoneman Douglas High School shooting]] (27 iw) — 41270 skatījumu
* [[:en:Andrea Spendolini-Sirieix|Andrea Spendolini-Sirieix]] (6 iw) — 39929 skatījumu
* [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 39216 skatījumu
* [[:en:Nicholas Galitzine (actor)|Nicholas Galitzine (actor)]] (11 iw) — 38895 skatījumu
* [[:en:Glory Johnson|Glory Johnson]] (11 iw) — 38537 skatījumu
* [[:en:Juliane Koepcke|Juliane Koepcke]] (19 iw) — 38222 skatījumu
* [[:en:Varalakshmi Vratam|Varalakshmi Vratam]] (5 iw) — 37894 skatījumu
* [[:en:Wrestling at the 2022 Commonwealth Games|Wrestling at the 2022 Commonwealth Games]] (1 iw) — 37675 skatījumu
* [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 37417 skatījumu
* [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 35910 skatījumu
* [[:en:Terry A. Davis|Terry A. Davis]] (9 iw) — 35432 skatījumu
* [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 35318 skatījumu
* [[:en:Herman the Archdeacon|Herman the Archdeacon]] (1 iw) — 34762 skatījumu
* [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 34372 skatījumu
* [[:en:Nasubi|Nasubi]] (1 iw) — 34296 skatījumu
* [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 33832 skatījumu
* [[:en:Leslie Grace|Leslie Grace]] (16 iw) — 33829 skatījumu
* [[:en:Luck (2022 film)|Luck (2022 film)]] (8 iw) — 33769 skatījumu
* [[:en:James Taylor|James Taylor]] (36 iw) — 33141 skatījumu
* [[:en:Dan Trachtenberg|Dan Trachtenberg]] (10 iw) — 32021 skatījumu
* [[:en:India at the 2010 Commonwealth Games|India at the 2010 Commonwealth Games]] (1 iw) — 31792 skatījumu
* [[:en:Kaduva|Kaduva]] (3 iw) — 31009 skatījumu
* [[:en:Diego Bertie|Diego Bertie]] (7 iw) — 30968 skatījumu
* [[:en:Renaissance (Beyoncé album)|Renaissance (Beyoncé album)]] (12 iw) — 30600 skatījumu
* [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 30581 skatījumu
* [[:en:Rocketry: The Nambi Effect|Rocketry: The Nambi Effect]] (6 iw) — 30498 skatījumu
* [[:en:Josh McDaniels|Josh McDaniels]] (2 iw) — 30256 skatījumu
* [[:en:India at the 2014 Commonwealth Games|India at the 2014 Commonwealth Games]] (4 iw) — 30007 skatījumu
* [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 29958 skatījumu
* [[:en:The Orville|The Orville]] (34 iw) — 29540 skatījumu
* [[:en:XNXX|XNXX]] (10 iw) — 29326 skatījumu
* [[:en:Predator (franchise)|Predator (franchise)]] (11 iw) — 29268 skatījumu
* [[:en:The Legend (2022 film)|The Legend (2022 film)]] (1 iw) — 29167 skatījumu
* [[:en:Bajrang Punia|Bajrang Punia]] (24 iw) — 28256 skatījumu
* [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (40 iw) — 28103 skatījumu
* [[:en:Liz Truss|Liz Truss]] (42 iw) — 27819 skatījumu
* [[:en:Killing of Breonna Taylor|Killing of Breonna Taylor]] (22 iw) — 27688 skatījumu
* [[:en:Chainsaw Man|Chainsaw Man]] (18 iw) — 27634 skatījumu
* [[:en:Walker Hayes|Walker Hayes]] (6 iw) — 27577 skatījumu
* [[:en:Badminton at the 2022 Commonwealth Games|Badminton at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 27431 skatījumu
* [[:en:Jamie Campbell Bower|Jamie Campbell Bower]] (40 iw) — 27215 skatījumu
* [[:en:Hockey at the 2022 Commonwealth Games|Hockey at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 27140 skatījumu
* [[:en:Hanu Raghavapudi|Hanu Raghavapudi]] (2 iw) — 27127 skatījumu
* [[:en:Vin Scully|Vin Scully]] (20 iw) — 27118 skatījumu
* [[:en:Omegle|Omegle]] (30 iw) — 26925 skatījumu
* [[:en:Tony Boselli|Tony Boselli]] (4 iw) — 26798 skatījumu
* [[:en:Stranger Things (season 4)|Stranger Things (season 4)]] (19 iw) — 26730 skatījumu
* [[:en:2018 Commonwealth Games|2018 Commonwealth Games]] (29 iw) — 26682 skatījumu
{{div col end}}


== de ==
{{div col|3}}
* [[:de:Roy Orbison|Roy Orbison]] (53 iw) — 57530 skatījumu
* [[:de:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 54114 skatījumu
* [[:de:Beate Uhse|Beate Uhse]] (19 iw) — 27204 skatījumu
* [[:de:Taiwan-Konflikt|Taiwan-Konflikt]] (23 iw) — 16491 skatījumu
* [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 15244 skatījumu
* [[:de:Margot Eskens|Margot Eskens]] (14 iw) — 14665 skatījumu
* [[:de:Richard David Precht|Richard David Precht]] (19 iw) — 11267 skatījumu
* [[:de:Schlacht von Maserfield|Schlacht von Maserfield]] (14 iw) — 11112 skatījumu
* [[:de:Wacken Open Air|Wacken Open Air]] (32 iw) — 10474 skatījumu
* [[:de:Flatliners – Heute ist ein schöner Tag zum Sterben|Flatliners – Heute ist ein schöner Tag zum Sterben]] (26 iw) — 10254 skatījumu
* [[:de:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 9791 skatījumu
* [[:de:Lisa-Maria Kellermayr|Lisa-Maria Kellermayr]] (4 iw) — 9771 skatījumu
* [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 9424 skatījumu
* [[:de:Kiss Me Kosher|Kiss Me Kosher]] (2 iw) — 9213 skatījumu
* [[:de:AVUS|AVUS]] (27 iw) — 9205 skatījumu
* [[:de:Go Your Own Way|Go Your Own Way]] (11 iw) — 9066 skatījumu
* [[:de:Ursula Andermatt|Ursula Andermatt]] (1 iw) — 9009 skatījumu
* [[:de:Sky du Mont|Sky du Mont]] (9 iw) — 8778 skatījumu
* [[:de:Doro Pesch|Doro Pesch]] (29 iw) — 8673 skatījumu
* [[:de:Brigitte Grothum|Brigitte Grothum]] (6 iw) — 8265 skatījumu
* [[:de:Tootsie|Tootsie]] (49 iw) — 8102 skatījumu
* [[:de:Mickie Krause|Mickie Krause]] (6 iw) — 7944 skatījumu
* [[:de:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (17 iw) — 7915 skatījumu
* [[:de:Luise Wolfram|Luise Wolfram]] (2 iw) — 7839 skatījumu
* [[:de:Internationaler Tag des Bieres|Internationaler Tag des Bieres]] (20 iw) — 7795 skatījumu
* [[:de:Mark Benecke|Mark Benecke]] (6 iw) — 7641 skatījumu
* [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 7065 skatījumu
* [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 6957 skatījumu
* [[:de:Klaus Meine|Klaus Meine]] (41 iw) — 6947 skatījumu
* [[:de:Wiktor Anatoljewitsch But|Wiktor Anatoljewitsch But]] (25 iw) — 6831 skatījumu
* [[:de:Affenpocken-Ausbruch 2022|Affenpocken-Ausbruch 2022]] (35 iw) — 6785 skatījumu
* [[:de:Alex Jones (Radiomoderator)|Alex Jones (Radiomoderator)]] (39 iw) — 6488 skatījumu
* [[:de:Alma Kettig|Alma Kettig]] (1 iw) — 6461 skatījumu
* [[:de:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (21 iw) — 6424 skatījumu
* [[:de:In Extremo|In Extremo]] (22 iw) — 6381 skatījumu
* [[:de:Leony|Leony]] (1 iw) — 6046 skatījumu
* [[:de:Traveling Wilburys|Traveling Wilburys]] (36 iw) — 5995 skatījumu
* [[:de:Felix Kolmer|Felix Kolmer]] (5 iw) — 5949 skatījumu
* [[:de:Tag des Sieges und der heimatlichen Dankbarkeit|Tag des Sieges und der heimatlichen Dankbarkeit]] (11 iw) — 5941 skatījumu
* [[:de:Gesetz der Rache|Gesetz der Rache]] (35 iw) — 5714 skatījumu
* [[:de:Qixi|Qixi]] (27 iw) — 5673 skatījumu
* [[:de:Topkapi (Film)|Topkapi (Film)]] (29 iw) — 5585 skatījumu
* [[:de:Deniz Aytekin|Deniz Aytekin]] (21 iw) — 5582 skatījumu
* [[:de:Alvaro Soler|Alvaro Soler]] (31 iw) — 5487 skatījumu
* [[:de:Cecil Williams|Cecil Williams]] (4 iw) — 5475 skatījumu
* [[:de:Die Tiefe|Die Tiefe]] (24 iw) — 5429 skatījumu
* [[:de:Wacken|Wacken]] (36 iw) — 5319 skatījumu
* [[:de:Corey Taylor|Corey Taylor]] (36 iw) — 5190 skatījumu
* [[:de:Karl Lauterbach|Karl Lauterbach]] (19 iw) — 5180 skatījumu
* [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 5163 skatījumu
* [[:de:Geschichte Taiwans|Geschichte Taiwans]] (37 iw) — 5158 skatījumu
* [[:de:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 5104 skatījumu
* [[:de:Lou Bega|Lou Bega]] (29 iw) — 4982 skatījumu
* [[:de:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 4958 skatījumu
* [[:de:Oswald (Northumbria)|Oswald (Northumbria)]] (28 iw) — 4811 skatījumu
* [[:de:Geburtstagsparadoxon|Geburtstagsparadoxon]] (38 iw) — 4742 skatījumu
* [[:de:Charlie Watts|Charlie Watts]] (51 iw) — 4716 skatījumu
* [[:de:Birger Bergersen|Birger Bergersen]] (5 iw) — 4591 skatījumu
* [[:de:Lockout (Film)|Lockout (Film)]] (21 iw) — 4535 skatījumu
* [[:de:Michael Patrick Kelly|Michael Patrick Kelly]] (8 iw) — 4526 skatījumu
* [[:de:Jadebusen|Jadebusen]] (22 iw) — 4485 skatījumu
* [[:de:Ein-China-Politik|Ein-China-Politik]] (35 iw) — 4468 skatījumu
* [[:de:Rememory|Rememory]] (10 iw) — 4452 skatījumu
* [[:de:Jasna Fritzi Bauer|Jasna Fritzi Bauer]] (6 iw) — 4410 skatījumu
* [[:de:Franziska van Almsick|Franziska van Almsick]] (22 iw) — 4327 skatījumu
* [[:de:Nature One|Nature One]] (4 iw) — 4302 skatījumu
* [[:de:Frank Busemann|Frank Busemann]] (13 iw) — 4290 skatījumu
* [[:de:Daniel Köllerer|Daniel Köllerer]] (16 iw) — 4269 skatījumu
* [[:de:Glasperlenspiel (Band)|Glasperlenspiel (Band)]] (7 iw) — 4255 skatījumu
* [[:de:Streitkräfte der Republik China|Streitkräfte der Republik China]] (29 iw) — 4216 skatījumu
* [[:de:Moran Rosenblatt|Moran Rosenblatt]] (3 iw) — 4160 skatījumu
* [[:de:Tomboy|Tomboy]] (42 iw) — 4152 skatījumu
* [[:de:The Rookie (Fernsehserie)|The Rookie (Fernsehserie)]] (18 iw) — 4101 skatījumu
* [[:de:Steffen Baumgart|Steffen Baumgart]] (15 iw) — 4072 skatījumu
* [[:de:Grunewald (Forst)|Grunewald (Forst)]] (11 iw) — 4016 skatījumu
* [[:de:Martina Voss-Tecklenburg|Martina Voss-Tecklenburg]] (15 iw) — 3994 skatījumu
* [[:de:Uri Geller|Uri Geller]] (35 iw) — 3993 skatījumu
* [[:de:Kottan ermittelt|Kottan ermittelt]] (2 iw) — 3966 skatījumu
* [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 3958 skatījumu
* [[:de:Ibo (Schlagersänger)|Ibo (Schlagersänger)]] (1 iw) — 3917 skatījumu
* [[:de:Aline Abboud|Aline Abboud]] (3 iw) — 3880 skatījumu
* [[:de:Vanessa Petruo|Vanessa Petruo]] (11 iw) — 3846 skatījumu
* [[:de:Jacqueline Bisset|Jacqueline Bisset]] (63 iw) — 3793 skatījumu
* [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 3755 skatījumu
* [[:de:Shane MacGowan|Shane MacGowan]] (23 iw) — 3711 skatījumu
* [[:de:Andrea Berg|Andrea Berg]] (16 iw) — 3701 skatījumu
* [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (17 iw) — 3674 skatījumu
* [[:de:Behemoth (Band)|Behemoth (Band)]] (41 iw) — 3634 skatījumu
* [[:de:Émile-Huchet|Émile-Huchet]] (3 iw) — 3613 skatījumu
* [[:de:Lizzie Borden|Lizzie Borden]] (20 iw) — 3610 skatījumu
* [[:de:Moguai|Moguai]] (8 iw) — 3574 skatījumu
* [[:de:Jennifer Coolidge|Jennifer Coolidge]] (35 iw) — 3501 skatījumu
* [[:de:Rachel Rinast|Rachel Rinast]] (6 iw) — 3436 skatījumu
* [[:de:Rechtlicher Status Taiwans|Rechtlicher Status Taiwans]] (2 iw) — 3425 skatījumu
* [[:de:Mercia|Mercia]] (61 iw) — 3415 skatījumu
* [[:de:Aglaia Szyszkowitz|Aglaia Szyszkowitz]] (5 iw) — 3373 skatījumu
* [[:de:Operation Oluja|Operation Oluja]] (31 iw) — 3360 skatījumu
* [[:de:Evelyn Burdecki|Evelyn Burdecki]] (1 iw) — 3353 skatījumu
* [[:de:ARD|ARD]] (49 iw) — 3333 skatījumu
* [[:de:Joey Jordison|Joey Jordison]] (36 iw) — 3322 skatījumu
{{div col end}}


== fr ==
{{div col|3}}
* [[:fr:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 26477 skatījumu
* [[:fr:Roy Orbison|Roy Orbison]] (53 iw) — 26415 skatījumu
* [[:fr:Patrick Balkany|Patrick Balkany]] (3 iw) — 16760 skatījumu
* [[:fr:Jordan Veretout|Jordan Veretout]] (26 iw) — 15440 skatījumu
* [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (15 iw) — 15058 skatījumu
* [[:fr:Geneviève Grad|Geneviève Grad]] (16 iw) — 13559 skatījumu
* [[:fr:Claude Gensac|Claude Gensac]] (21 iw) — 12435 skatījumu
* [[:fr:Hassan Iquioussen|Hassan Iquioussen]] (1 iw) — 11851 skatījumu
* [[:fr:Elsa Pataky|Elsa Pataky]] (38 iw) — 11767 skatījumu
* [[:fr:Rémy Riou|Rémy Riou]] (13 iw) — 11232 skatījumu
* [[:fr:Le Gendarme se marie|Le Gendarme se marie]] (22 iw) — 11227 skatījumu
* [[:fr:Le Gendarme (série de films)|Le Gendarme (série de films)]] (4 iw) — 10844 skatījumu
* [[:fr:Michel Polnareff|Michel Polnareff]] (18 iw) — 10778 skatījumu
* [[:fr:Viktor Bout|Viktor Bout]] (25 iw) — 10453 skatījumu
* [[:fr:Affaire Dominici|Affaire Dominici]] (2 iw) — 10207 skatījumu
* [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 10062 skatījumu
* [[:fr:Johann Lepenant|Johann Lepenant]] (5 iw) — 9684 skatījumu
* [[:fr:Topkapi (film)|Topkapi (film)]] (29 iw) — 8049 skatījumu
* [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (26 iw) — 7380 skatījumu
* [[:fr:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (17 iw) — 7074 skatījumu
* [[:fr:Pop Redemption|Pop Redemption]] (1 iw) — 6823 skatījumu
* [[:fr:Le Gendarme en balade|Le Gendarme en balade]] (22 iw) — 6673 skatījumu
* [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (9 iw) — 6602 skatījumu
* [[:fr:Romain Hamouma|Romain Hamouma]] (20 iw) — 6348 skatījumu
* [[:fr:Histoire de Taïwan|Histoire de Taïwan]] (37 iw) — 6259 skatījumu
* [[:fr:Camille Cerf (Miss France)|Camille Cerf (Miss France)]] (9 iw) — 6010 skatījumu
* [[:fr:Statut de Taïwan|Statut de Taïwan]] (23 iw) — 5871 skatījumu
* [[:fr:Le Gendarme de Saint-Tropez|Le Gendarme de Saint-Tropez]] (26 iw) — 5734 skatījumu
* [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 5600 skatījumu
* [[:fr:Art hellénistique|Art hellénistique]] (24 iw) — 5340 skatījumu
* [[:fr:Hélène Bizot|Hélène Bizot]] (2 iw) — 5124 skatījumu
* [[:fr:Isabelle Balkany|Isabelle Balkany]] (1 iw) — 5114 skatījumu
* [[:fr:France Rumilly|France Rumilly]] (4 iw) — 5054 skatījumu
* [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 4768 skatījumu
* [[:fr:Christian Barbier|Christian Barbier]] (4 iw) — 4719 skatījumu
* [[:fr:Glory Johnson|Glory Johnson]] (11 iw) — 4719 skatījumu
* [[:fr:Melina Mercouri|Melina Mercouri]] (46 iw) — 4702 skatījumu
* [[:fr:Iris Mittenaere|Iris Mittenaere]] (29 iw) — 4679 skatījumu
* [[:fr:Dani (artiste)|Dani (artiste)]] (9 iw) — 4656 skatījumu
* [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 4621 skatījumu
* [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (3 iw) — 4543 skatījumu
* [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 4536 skatījumu
* [[:fr:Titoff|Titoff]] (2 iw) — 4490 skatījumu
* [[:fr:Michel Modo|Michel Modo]] (12 iw) — 4376 skatījumu
* [[:fr:Guy Grosso|Guy Grosso]] (11 iw) — 4354 skatījumu
* [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4253 skatījumu
* [[:fr:Michel Galabru|Michel Galabru]] (36 iw) — 4169 skatījumu
* [[:fr:Léna Situations|Léna Situations]] (3 iw) — 4112 skatījumu
* [[:fr:Kad Merad|Kad Merad]] (23 iw) — 4092 skatījumu
* [[:fr:Christian Marin|Christian Marin]] (12 iw) — 4073 skatījumu
* [[:fr:But en argent|But en argent]] (25 iw) — 4068 skatījumu
* [[:fr:Nos cœurs meurtris|Nos cœurs meurtris]] (11 iw) — 4053 skatījumu
* [[:fr:Christophe Galtier|Christophe Galtier]] (27 iw) — 4033 skatījumu
* [[:fr:Corinne Masiero|Corinne Masiero]] (10 iw) — 3844 skatījumu
* [[:fr:Lio|Lio]] (16 iw) — 3829 skatījumu
* [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3794 skatījumu
* [[:fr:Jean Lefebvre|Jean Lefebvre]] (20 iw) — 3758 skatījumu
* [[:fr:Capitaine Marleau|Capitaine Marleau]] (2 iw) — 3752 skatījumu
* [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 3746 skatījumu
* [[:fr:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 3622 skatījumu
* [[:fr:Treize Vies|Treize Vies]] (15 iw) — 3585 skatījumu
* [[:fr:Nicoletta|Nicoletta]] (8 iw) — 3535 skatījumu
* [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3529 skatījumu
* [[:fr:Christophe Béchu|Christophe Béchu]] (7 iw) — 3515 skatījumu
* [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 3461 skatījumu
* [[:fr:Yellowstone (série télévisée)|Yellowstone (série télévisée)]] (15 iw) — 3436 skatījumu
* [[:fr:Julien Arruti|Julien Arruti]] (2 iw) — 3332 skatījumu
* [[:fr:Julien Doré|Julien Doré]] (14 iw) — 3288 skatījumu
* [[:fr:Roberto Alagna|Roberto Alagna]] (28 iw) — 3278 skatījumu
* [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 3275 skatījumu
* [[:fr:Jules Dassin|Jules Dassin]] (36 iw) — 3275 skatījumu
* [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3263 skatījumu
* [[:fr:Journée internationale de la bière|Journée internationale de la bière]] (20 iw) — 3252 skatījumu
* [[:fr:Patrick Bruel|Patrick Bruel]] (33 iw) — 3205 skatījumu
* [[:fr:Vincent Niclo|Vincent Niclo]] (9 iw) — 3147 skatījumu
* [[:fr:Predator (créature)|Predator (créature)]] (22 iw) — 3144 skatījumu
* [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 3141 skatījumu
* [[:fr:Baptiste Giabiconi|Baptiste Giabiconi]] (14 iw) — 3134 skatījumu
* [[:fr:Riqui Puig|Riqui Puig]] (36 iw) — 3081 skatījumu
* [[:fr:Marilou Berry|Marilou Berry]] (15 iw) — 3080 skatījumu
* [[:fr:Michel Berger|Michel Berger]] (20 iw) — 3028 skatījumu
* [[:fr:Le Gendarme et les Extra-terrestres|Le Gendarme et les Extra-terrestres]] (20 iw) — 3015 skatījumu
* [[:fr:Audrey Dana|Audrey Dana]] (16 iw) — 3005 skatījumu
* [[:fr:Pierre Cosso|Pierre Cosso]] (6 iw) — 3001 skatījumu
* [[:fr:Ons Jabeur|Ons Jabeur]] (27 iw) — 2951 skatījumu
* [[:fr:William Saliba|William Saliba]] (23 iw) — 2948 skatījumu
* [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 2884 skatījumu
* [[:fr:Jô Soares|Jô Soares]] (14 iw) — 2859 skatījumu
* [[:fr:Affaire Dupont de Ligonnès|Affaire Dupont de Ligonnès]] (4 iw) — 2850 skatījumu
* [[:fr:Politique étrangère de Taïwan|Politique étrangère de Taïwan]] (14 iw) — 2840 skatījumu
* [[:fr:Amir (chanteur)|Amir (chanteur)]] (30 iw) — 2838 skatījumu
* [[:fr:Élisabeth Borne|Élisabeth Borne]] (45 iw) — 2824 skatījumu
* [[:fr:Jonathan Cohen|Jonathan Cohen]] (7 iw) — 2761 skatījumu
* [[:fr:Bryan Mbeumo|Bryan Mbeumo]] (17 iw) — 2759 skatījumu
* [[:fr:Yvonne Baby|Yvonne Baby]] (3 iw) — 2732 skatījumu
* [[:fr:Claire Keim|Claire Keim]] (20 iw) — 2718 skatījumu
* [[:fr:Arthur (animateur)|Arthur (animateur)]] (4 iw) — 2700 skatījumu
* [[:fr:Karl Olive|Karl Olive]] (1 iw) — 2699 skatījumu
* [[:fr:Orelsan|Orelsan]] (14 iw) — 2688 skatījumu
* [[:fr:Adeline Blondieau|Adeline Blondieau]] (3 iw) — 2684 skatījumu
{{div col end}}


== ru ==
{{div col|3}}
* [[:ru:Международный день пива|Международный день пива]] (20 iw) — 67227 skatījumu
* [[:ru:Салют-7|Салют-7]] (24 iw) — 22911 skatījumu
* [[:ru:Железный купол|Железный купол]] (46 iw) — 21319 skatījumu
* [[:ru:Грайнер, Бриттни|Грайнер, Бриттни]] (28 iw) — 19799 skatījumu
* [[:ru:Баунов, Александр Германович|Баунов, Александр Германович]] (1 iw) — 19384 skatījumu
* [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (50 iw) — 17957 skatījumu
* [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 14849 skatījumu
* [[:ru:Бут, Виктор Анатольевич|Бут, Виктор Анатольевич]] (25 iw) — 14112 skatījumu
* [[:ru:Бережная, Ирина Григорьевна|Бережная, Ирина Григорьевна]] (6 iw) — 13572 skatījumu
* [[:ru:Патрульные корабли проекта 22160|Патрульные корабли проекта 22160]] (8 iw) — 12967 skatījumu
* [[:ru:Салют-7 (фильм)|Салют-7 (фильм)]] (17 iw) — 12960 skatījumu
* [[:ru:Пучков, Дмитрий Юрьевич|Пучков, Дмитрий Юрьевич]] (6 iw) — 11761 skatījumu
* [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 11394 skatījumu
* [[:ru:ПФМ-1|ПФМ-1]] (14 iw) — 10943 skatījumu
* [[:ru:Сальдо, Владимир Васильевич|Сальдо, Владимир Васильевич]] (6 iw) — 10860 skatījumu
* [[:ru:Монсон, Джефф|Монсон, Джефф]] (12 iw) — 10446 skatījumu
* [[:ru:Палестинский исламский джихад|Палестинский исламский джихад]] (39 iw) — 10311 skatījumu
* [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 10075 skatījumu
* [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 9832 skatījumu
* [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (15 iw) — 9585 skatījumu
* [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9045 skatījumu
* [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 8794 skatījumu
* [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 8483 skatījumu
* [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 7715 skatījumu
* [[:ru:Синдром Гийена — Барре|Синдром Гийена — Барре]] (54 iw) — 7526 skatījumu
* [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 7329 skatījumu
* [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 7243 skatījumu
* [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (17 iw) — 7172 skatījumu
* [[:ru:Захват самолёта Ил-76 3 августа 1995 года|Захват самолёта Ил-76 3 августа 1995 года]] (5 iw) — 7131 skatījumu
* [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 7035 skatījumu
* [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 6956 skatījumu
* [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (4 iw) — 6828 skatījumu
* [[:ru:Перламутровые папулы|Перламутровые папулы]] (24 iw) — 6608 skatījumu
* [[:ru:Рубальская, Лариса Алексеевна|Рубальская, Лариса Алексеевна]] (6 iw) — 6593 skatījumu
* [[:ru:Джанибеков, Владимир Александрович|Джанибеков, Владимир Александрович]] (29 iw) — 6538 skatījumu
* [[:ru:Дацик, Вячеслав Валерьевич|Дацик, Вячеслав Валерьевич]] (5 iw) — 6457 skatījumu
* [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (41 iw) — 6334 skatījumu
* [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6004 skatījumu
* [[:ru:Савицкая, Лариса Владимировна|Савицкая, Лариса Владимировна]] (1 iw) — 5784 skatījumu
* [[:ru:Пески (Донецкая область)|Пески (Донецкая область)]] (10 iw) — 5665 skatījumu
* [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 5436 skatījumu
* [[:ru:Путина, Людмила Александровна|Путина, Людмила Александровна]] (42 iw) — 5409 skatījumu
* [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 5250 skatījumu
* [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 5127 skatījumu
* [[:ru:Варвара (певица)|Варвара (певица)]] (7 iw) — 5107 skatījumu
* [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 5017 skatījumu
* [[:ru:Федосеев, Владимир Иванович|Федосеев, Владимир Иванович]] (11 iw) — 4987 skatījumu
* [[:ru:Патрушев, Дмитрий Николаевич|Патрушев, Дмитрий Николаевич]] (9 iw) — 4897 skatījumu
* [[:ru:Ты водишь!|Ты водишь!]] (17 iw) — 4774 skatījumu
* [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 4388 skatījumu
* [[:ru:Вадатурский, Алексей Афанасьевич|Вадатурский, Алексей Афанасьевич]] (3 iw) — 4314 skatījumu
* [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4244 skatījumu
* [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 4236 skatījumu
* [[:ru:Бутина, Мария Валерьевна|Бутина, Мария Валерьевна]] (14 iw) — 4076 skatījumu
* [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 4057 skatījumu
* [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 3923 skatījumu
* [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 3893 skatījumu
* [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 3844 skatījumu
* [[:ru:Лолита (фильм, 1997)|Лолита (фильм, 1997)]] (31 iw) — 3843 skatījumu
* [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 3830 skatījumu
* [[:ru:Одна (фильм, 2022)|Одна (фильм, 2022)]] (2 iw) — 3818 skatījumu
* [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 3795 skatījumu
* [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (11 iw) — 3710 skatījumu
* [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3676 skatījumu
* [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 3660 skatījumu
* [[:ru:Газманов, Олег Михайлович|Газманов, Олег Михайлович]] (19 iw) — 3538 skatījumu
* [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3494 skatījumu
* [[:ru:День железнодорожника|День железнодорожника]] (4 iw) — 3441 skatījumu
* [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3426 skatījumu
* [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3311 skatījumu
* [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3311 skatījumu
* [[:ru:Вспышка оспы обезьян (2022)|Вспышка оспы обезьян (2022)]] (35 iw) — 3296 skatījumu
* [[:ru:Годовщины свадьбы|Годовщины свадьбы]] (39 iw) — 3294 skatījumu
* [[:ru:Повалий, Таисия Николаевна|Повалий, Таисия Николаевна]] (14 iw) — 3271 skatījumu
* [[:ru:Бадоева, Жанна Осиповна|Бадоева, Жанна Осиповна]] (6 iw) — 3249 skatījumu
* [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 3239 skatījumu
* [[:ru:Ядерный клуб|Ядерный клуб]] (55 iw) — 3229 skatījumu
* [[:ru:Последнее китайское предупреждение|Последнее китайское предупреждение]] (15 iw) — 3148 skatījumu
* [[:ru:Гачимучи|Гачимучи]] (3 iw) — 3135 skatījumu
* [[:ru:Демидова, Алла Сергеевна|Демидова, Алла Сергеевна]] (11 iw) — 3083 skatījumu
* [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 3020 skatījumu
* [[:ru:Список недружественных государств (Россия)|Список недружественных государств (Россия)]] (12 iw) — 3004 skatījumu
* [[:ru:Савиных, Виктор Петрович|Савиных, Виктор Петрович]] (25 iw) — 3001 skatījumu
* [[:ru:Мидфандер, Эмбер|Мидфандер, Эмбер]] (17 iw) — 2998 skatījumu
* [[:ru:Почаевская икона Божией Матери|Почаевская икона Божией Матери]] (3 iw) — 2981 skatījumu
* [[:ru:Нагиев, Дмитрий Владимирович|Нагиев, Дмитрий Владимирович]] (16 iw) — 2971 skatījumu
* [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 2968 skatījumu
* [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 2966 skatījumu
* [[:ru:Хангошвили, Зелимхан Султанович|Хангошвили, Зелимхан Султанович]] (8 iw) — 2943 skatījumu
* [[:ru:Столкновение над Завитинском|Столкновение над Завитинском]] (5 iw) — 2942 skatījumu
* [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 2933 skatījumu
* [[:ru:Су-25|Су-25]] (50 iw) — 2922 skatījumu
* [[:ru:Джумагалиев, Николай Есполович|Джумагалиев, Николай Есполович]] (8 iw) — 2897 skatījumu
* [[:ru:Тяжёлая огнемётная система|Тяжёлая огнемётная система]] (28 iw) — 2891 skatījumu
* [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 2889 skatījumu
* [[:ru:Бауэр, Джейми Кэмпбелл|Бауэр, Джейми Кэмпбелл]] (40 iw) — 2865 skatījumu
* [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2862 skatījumu
* [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 2856 skatījumu
* [[:ru:Глаголева, Вера Витальевна|Глаголева, Вера Витальевна]] (17 iw) — 2847 skatījumu
* [[:ru:122-мм гаубица Д-30|122-мм гаубица Д-30]] (23 iw) — 2842 skatījumu
{{div col end}}


== be ==
{{div col|3}}
* [[:be:Саша 3%|Саша 3%]] (2 iw) — 89 skatījumu
* [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 55 skatījumu
* [[:be:Фаіна Іпацьеўна Вахрава|Фаіна Іпацьеўна Вахрава]] (16 iw) — 53 skatījumu
* [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 42 skatījumu
* [[:be:Конегадоўля|Конегадоўля]] (24 iw) — 37 skatījumu
* [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 37 skatījumu
* [[:be:Савет Міністраў БССР|Савет Міністраў БССР]] (2 iw) — 35 skatījumu
* [[:be:Індэкс дэмакратыі|Індэкс дэмакратыі]] (42 iw) — 32 skatījumu
* [[:be:Полацкі дзяржаўны ўніверсітэт імя Ефрасінні Полацкай|Полацкі дзяржаўны ўніверсітэт імя Ефрасінні Полацкай]] (10 iw) — 25 skatījumu
* [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 24 skatījumu
* [[:be:Аншар|Аншар]] (24 iw) — 23 skatījumu
* [[:be:Беларускі дзяржаўны ўніверсітэт фізічнай культуры|Беларускі дзяржаўны ўніверсітэт фізічнай культуры]] (3 iw) — 21 skatījumu
* [[:be:Галкі|Галкі]] (5 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Кітайска-тайваньскі крызіс (2022)|Кітайска-тайваньскі крызіс (2022)]] (17 iw) — 20 skatījumu
* [[:be:Пеніс чалавека|Пеніс чалавека]] (58 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Касцёл Святога Антонія (Рагачоў)|Касцёл Святога Антонія (Рагачоў)]] (1 iw) — 19 skatījumu
* [[:be:Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)|Вывад амерыканскіх войск з Ірака (2007—2011)]] (6 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Губарэвічы|Губарэвічы]] (4 iw) — 18 skatījumu
* [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Клясціцкі сельсавет|Клясціцкі сельсавет]] (2 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Бела-чырвона-белы сцяг|Бела-чырвона-белы сцяг]] (12 iw) — 17 skatījumu
* [[:be:Ваенна-марскі флот СССР|Ваенна-марскі флот СССР]] (37 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Турмантас|Турмантас]] (12 iw) — 16 skatījumu
* [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 15 skatījumu
* [[:be:Сакалоў|Сакалоў]] (23 iw) — 14 skatījumu
* [[:be:Лівійскі крызіс|Лівійскі крызіс]] (9 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Марыу Суарыш|Марыу Суарыш]] (52 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Бернар Арно|Бернар Арно]] (43 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Сяргей Барысавіч Рэпкін|Сяргей Барысавіч Рэпкін]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Антоні Грушэцкі|Антоні Грушэцкі]] (4 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Пімен Панчанка|Пімен Панчанка]] (9 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Быдгашчскае ваяводства (1950—1975)|Быдгашчскае ваяводства (1950—1975)]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 13 skatījumu
* [[:be:Герб Гомеля|Герб Гомеля]] (4 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Тарас на Парнасе|Тарас на Парнасе]] (3 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 12 skatījumu
* [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Плешчаніцы|Плешчаніцы]] (14 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Gemeinsame Normdatei|Gemeinsame Normdatei]] (65 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Вінцук Вячорка|Вінцук Вячорка]] (9 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Аляксандр Іванавіч Груша|Аляксандр Іванавіч Груша]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Міцкевічаўскі батальён|Міцкевічаўскі батальён]] (4 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Клецкая бітва|Клецкая бітва]] (8 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях|Шляхціц Завальня, або Беларусь у фантастычных апавяданнях]] (1 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 11 skatījumu
* [[:be:Касцёл Маці Божай Ружанцовай (Солы)|Касцёл Маці Божай Ружанцовай (Солы)]] (3 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Лявон Вольскі|Лявон Вольскі]] (8 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Крышталічная рашотка|Крышталічная рашотка]] (6 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Макоўскі|Макоўскі]] (7 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Беларуская дзяржаўная акадэмія мастацтваў|Беларуская дзяржаўная акадэмія мастацтваў]] (6 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Георгій (Каніскі)|Георгій (Каніскі)]] (6 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч|Вінцэнт Дунін-Марцінкевіч]] (11 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Фара Вітаўта (Гродна)|Фара Вітаўта (Гродна)]] (5 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Марат Сяргеевіч Маркаў|Марат Сяргеевіч Маркаў]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Франак Вячорка|Франак Вячорка]] (9 iw) — 10 skatījumu
* [[:be:Яўгенія Янішчыц|Яўгенія Янішчыц]] (4 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Віталь Уладзіміравіч Скалабан|Віталь Уладзіміравіч Скалабан]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Віктар Пятровіч Маркавец|Віктар Пятровіч Маркавец]] (2 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Ігнат Уладзіміравіч Канчэўскі|Ігнат Уладзіміравіч Канчэўскі]] (3 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Настаўніцкая газета|Настаўніцкая газета]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Хросны бацька (саўндтрэк)|Хросны бацька (саўндтрэк)]] (7 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Леаніды не вернуцца да Зямлі|Леаніды не вернуцца да Зямлі]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Ліцвіны|Ліцвіны]] (11 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Быдгашчскае ваяводства|Быдгашчскае ваяводства]] (2 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Ларыса Геніюш|Ларыса Геніюш]] (21 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Сарыбаба (Лачын)|Сарыбаба (Лачын)]] (5 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Польскія могілкі (Магілёў)|Польскія могілкі (Магілёў)]] (2 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Соф’я Мікалаеўна Шах|Соф’я Мікалаеўна Шах]] (1 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Іваноў|Іваноў]] (29 iw) — 9 skatījumu
* [[:be:Часовы орган кааліцыі|Часовы орган кааліцыі]] (21 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Onliner.by|Onliner.by]] (3 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Музей прафесійнага мастацтва мініяцюры Генрык Ян Даміняк у Тыхы|Музей прафесійнага мастацтва мініяцюры Генрык Ян Даміняк у Тыхы]] (8 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Іванскі сельсавет|Іванскі сельсавет]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Цмокі-Мінск (жаночы баскетбольны клуб)|Цмокі-Мінск (жаночы баскетбольны клуб)]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Тадэвуш Рэйтан|Тадэвуш Рэйтан]] (10 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Іван Рыгоравіч Новікаў|Іван Рыгоравіч Новікаў]] (1 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Малая Вядрэнь|Малая Вядрэнь]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Першы Усебеларускі з’езд|Першы Усебеларускі з’езд]] (5 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Воінская часць|Воінская часць]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Хросны бацька 2 (саўндтрэк)|Хросны бацька 2 (саўндтрэк)]] (4 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Ганс Макарт|Ганс Макарт]] (24 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Альгерд Бахарэвіч|Альгерд Бахарэвіч]] (10 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Рыгор Барадулін|Рыгор Барадулін]] (22 iw) — 8 skatījumu
* [[:be:Вялікая Вядрэнь|Вялікая Вядрэнь]] (2 iw) — 8 skatījumu
{{div col end}}


== pl ==
{{div col|3}}
* [[:pl:Shazza|Shazza]] (4 iw) — 8500 skatījumu
* [[:pl:Kobylnica (województwo pomorskie)|Kobylnica (województwo pomorskie)]] (12 iw) — 6468 skatījumu
* [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 5037 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (9 iw) — 4885 skatījumu
* [[:pl:Rzeź Woli|Rzeź Woli]] (15 iw) — 3259 skatījumu
* [[:pl:Władysław Frasyniuk|Władysław Frasyniuk]] (10 iw) — 2962 skatījumu
* [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 2698 skatījumu
* [[:pl:Andrzej Lepper|Andrzej Lepper]] (22 iw) — 2601 skatījumu
* [[:pl:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 2522 skatījumu
* [[:pl:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 2363 skatījumu
* [[:pl:Historia Tajwanu|Historia Tajwanu]] (37 iw) — 2315 skatījumu
* [[:pl:Bayer Full|Bayer Full]] (1 iw) — 2211 skatījumu
* [[:pl:Beata Tyszkiewicz|Beata Tyszkiewicz]] (28 iw) — 1969 skatījumu
* [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (17 iw) — 1885 skatījumu
* [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1882 skatījumu
* [[:pl:I rozbiór Polski|I rozbiór Polski]] (26 iw) — 1855 skatījumu
* [[:pl:Tour de Pologne 2022|Tour de Pologne 2022]] (9 iw) — 1802 skatījumu
* [[:pl:Przemienienie Pańskie|Przemienienie Pańskie]] (59 iw) — 1777 skatījumu
* [[:pl:Heinz Reinefarth|Heinz Reinefarth]] (15 iw) — 1772 skatījumu
* [[:pl:Michał Żebrowski (aktor)|Michał Żebrowski (aktor)]] (18 iw) — 1766 skatījumu
* [[:pl:Krzysztof Kamil Baczyński|Krzysztof Kamil Baczyński]] (21 iw) — 1742 skatījumu
* [[:pl:Michał Paszczyk|Michał Paszczyk]] (1 iw) — 1724 skatījumu
* [[:pl:Ukryte piękno|Ukryte piękno]] (30 iw) — 1719 skatījumu
* [[:pl:Człowiek ze złotym pistoletem (film)|Człowiek ze złotym pistoletem (film)]] (46 iw) — 1616 skatījumu
* [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 1596 skatījumu
* [[:pl:Top Girls|Top Girls]] (1 iw) — 1584 skatījumu
* [[:pl:Marian Dziędziel|Marian Dziędziel]] (9 iw) — 1578 skatījumu
* [[:pl:Zmrocznik gładysz|Zmrocznik gładysz]] (30 iw) — 1570 skatījumu
* [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1529 skatījumu
* [[:pl:Joan Laporta|Joan Laporta]] (34 iw) — 1485 skatījumu
* [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (2 iw) — 1452 skatījumu
* [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 1438 skatījumu
* [[:pl:Matka Boska Śnieżna|Matka Boska Śnieżna]] (16 iw) — 1428 skatījumu
* [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1392 skatījumu
* [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1385 skatījumu
* [[:pl:Voo Voo|Voo Voo]] (3 iw) — 1349 skatījumu
* [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 1348 skatījumu
* [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1344 skatījumu
* [[:pl:Manuela Sáenz|Manuela Sáenz]] (26 iw) — 1343 skatījumu
* [[:pl:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 1341 skatījumu
* [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1331 skatījumu
* [[:pl:Karol Świerczewski|Karol Świerczewski]] (21 iw) — 1314 skatījumu
* [[:pl:Strachy na Lachy|Strachy na Lachy]] (3 iw) — 1293 skatījumu
* [[:pl:Ubikacje w Japonii|Ubikacje w Japonii]] (29 iw) — 1267 skatījumu
* [[:pl:Bobby Brown|Bobby Brown]] (34 iw) — 1259 skatījumu
* [[:pl:M.I.G|M.I.G]] (1 iw) — 1228 skatījumu
* [[:pl:Halina Wyrodek|Halina Wyrodek]] (2 iw) — 1215 skatījumu
* [[:pl:LPG|LPG]] (61 iw) — 1189 skatījumu
* [[:pl:Zbigniew Ziobro|Zbigniew Ziobro]] (13 iw) — 1180 skatījumu
* [[:pl:James Bond (seria filmów)|James Bond (seria filmów)]] (26 iw) — 1178 skatījumu
* [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1171 skatījumu
* [[:pl:Dawit Minasiani|Dawit Minasiani]] (1 iw) — 1149 skatījumu
* [[:pl:Ugoda perejasławska|Ugoda perejasławska]] (33 iw) — 1141 skatījumu
* [[:pl:K-141 Kursk|K-141 Kursk]] (39 iw) — 1098 skatījumu
* [[:pl:Marcin Miller|Marcin Miller]] (1 iw) — 1067 skatījumu
* [[:pl:07 zgłoś się|07 zgłoś się]] (2 iw) — 1056 skatījumu
* [[:pl:Pellet|Pellet]] (36 iw) — 1049 skatījumu
* [[:pl:Knattspyrnufélagið Víkingur|Knattspyrnufélagið Víkingur]] (34 iw) — 1040 skatījumu
* [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 1020 skatījumu
* [[:pl:Ørganek|Ørganek]] (1 iw) — 1009 skatījumu
* [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (41 iw) — 1008 skatījumu
* [[:pl:Czesław Lang|Czesław Lang]] (16 iw) — 1003 skatījumu
* [[:pl:Jennifer Coolidge|Jennifer Coolidge]] (35 iw) — 979 skatījumu
* [[:pl:Masters (zespół muzyczny)|Masters (zespół muzyczny)]] (1 iw) — 966 skatījumu
* [[:pl:Bizon (kombajn rolniczy)|Bizon (kombajn rolniczy)]] (3 iw) — 955 skatījumu
* [[:pl:Boys (zespół muzyczny)|Boys (zespół muzyczny)]] (1 iw) — 953 skatījumu
* [[:pl:Anna Lewandowska (ur. 1988)|Anna Lewandowska (ur. 1988)]] (9 iw) — 939 skatījumu
* [[:pl:Kamila Skolimowska|Kamila Skolimowska]] (30 iw) — 935 skatījumu
* [[:pl:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 935 skatījumu
* [[:pl:Wanda Traczyk-Stawska|Wanda Traczyk-Stawska]] (1 iw) — 931 skatījumu
* [[:pl:Britt Ekland|Britt Ekland]] (40 iw) — 929 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 923 skatījumu
* [[:pl:Rozpad Jugosławii|Rozpad Jugosławii]] (42 iw) — 923 skatījumu
* [[:pl:Koreańska Armia Ludowa|Koreańska Armia Ludowa]] (42 iw) — 922 skatījumu
* [[:pl:Stegna|Stegna]] (9 iw) — 919 skatījumu
* [[:pl:Trofeu Joan Gamper|Trofeu Joan Gamper]] (21 iw) — 917 skatījumu
* [[:pl:Magda Gessler|Magda Gessler]] (6 iw) — 912 skatījumu
* [[:pl:Szerszeń europejski|Szerszeń europejski]] (55 iw) — 902 skatījumu
* [[:pl:Wojciech Olszański|Wojciech Olszański]] (2 iw) — 902 skatījumu
* [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 899 skatījumu
* [[:pl:Bobbi Kristina Brown|Bobbi Kristina Brown]] (27 iw) — 898 skatījumu
* [[:pl:Żabka (sieć sklepów)|Żabka (sieć sklepów)]] (9 iw) — 881 skatījumu
* [[:pl:Jerzy Grotowski|Jerzy Grotowski]] (33 iw) — 880 skatījumu
* [[:pl:Su-25|Su-25]] (50 iw) — 859 skatījumu
* [[:pl:Kuba Sienkiewicz|Kuba Sienkiewicz]] (2 iw) — 857 skatījumu
* [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 850 skatījumu
* [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (35 iw) — 848 skatījumu
* [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 846 skatījumu
* [[:pl:Krzysztof Grabowski (wokalista)|Krzysztof Grabowski (wokalista)]] (5 iw) — 846 skatījumu
* [[:pl:Pasikonik zielony|Pasikonik zielony]] (29 iw) — 846 skatījumu
* [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 842 skatījumu
* [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 842 skatījumu
* [[:pl:Marek Papszun|Marek Papszun]] (2 iw) — 841 skatījumu
* [[:pl:Daniel Obajtek|Daniel Obajtek]] (3 iw) — 838 skatījumu
* [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 829 skatījumu
* [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 824 skatījumu
* [[:pl:Jan Englert|Jan Englert]] (12 iw) — 814 skatījumu
* [[:pl:Bert Hellinger|Bert Hellinger]] (19 iw) — 813 skatījumu
* [[:pl:Ich Troje|Ich Troje]] (17 iw) — 799 skatījumu
* [[:pl:Gwar|Gwar]] (18 iw) — 798 skatījumu
{{div col end}}


== lt ==
{{div col|3}}
* [[:lt:Stadija (matavimo vienetas)|Stadija (matavimo vienetas)]] (34 iw) — 543 skatījumu
* [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (15 iw) — 378 skatījumu
* [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 285 skatījumu
* [[:lt:Vaidotas Žala|Vaidotas Žala]] (2 iw) — 202 skatījumu
* [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 168 skatījumu
* [[:lt:Povilas Vanagas|Povilas Vanagas]] (13 iw) — 148 skatījumu
* [[:lt:Gabrielė Martirosian|Gabrielė Martirosian]] (6 iw) — 144 skatījumu
* [[:lt:Raktas (muzika)|Raktas (muzika)]] (55 iw) — 139 skatījumu
* [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 130 skatījumu
* [[:lt:Studijinis albumas|Studijinis albumas]] (39 iw) — 123 skatījumu
* [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 115 skatījumu
* [[:lt:Antanas Guoga|Antanas Guoga]] (11 iw) — 113 skatījumu
* [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 111 skatījumu
* [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 111 skatījumu
* [[:lt:Dovydas Giedraitis|Dovydas Giedraitis]] (2 iw) — 110 skatījumu
* [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 108 skatījumu
* [[:lt:Taivano ginkluotosios pajėgos|Taivano ginkluotosios pajėgos]] (29 iw) — 103 skatījumu
* [[:lt:69 Danguje|69 Danguje]] (1 iw) — 102 skatījumu
* [[:lt:Taivano istorija|Taivano istorija]] (37 iw) — 96 skatījumu
* [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 92 skatījumu
* [[:lt:OnlyFans|OnlyFans]] (34 iw) — 88 skatījumu
* [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 78 skatījumu
* [[:lt:Justas Vincas Paleckis|Justas Vincas Paleckis]] (8 iw) — 75 skatījumu
* [[:lt:Mykolas Sluckis|Mykolas Sluckis]] (3 iw) — 73 skatījumu
* [[:lt:Džordana Butkutė|Džordana Butkutė]] (2 iw) — 73 skatījumu
* [[:lt:Ligitas Kernagis|Ligitas Kernagis]] (1 iw) — 72 skatījumu
* [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 71 skatījumu
* [[:lt:Salomėja Nėris|Salomėja Nėris]] (22 iw) — 69 skatījumu
* [[:lt:Monika Liu|Monika Liu]] (25 iw) — 67 skatījumu
* [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 65 skatījumu
* [[:lt:Miego paralyžius|Miego paralyžius]] (52 iw) — 65 skatījumu
* [[:lt:Ignas Brazdeikis|Ignas Brazdeikis]] (11 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 64 skatījumu
* [[:lt:Tautvydas Šležas|Tautvydas Šležas]] (5 iw) — 63 skatījumu
* [[:lt:Su-25|Su-25]] (50 iw) — 63 skatījumu
* [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 62 skatījumu
* [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 60 skatījumu
* [[:lt:VIII Kauno fortas|VIII Kauno fortas]] (3 iw) — 58 skatījumu
* [[:lt:Cinoberis (pigmentas)|Cinoberis (pigmentas)]] (37 iw) — 58 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 56 skatījumu
* [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 55 skatījumu
* [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:Free Finga|Free Finga]] (1 iw) — 54 skatījumu
* [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Justas Paleckis|Justas Paleckis]] (17 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 53 skatījumu
* [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 52 skatījumu
* [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 50 skatījumu
* [[:lt:Butkų Juzė|Butkų Juzė]] (3 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 49 skatījumu
* [[:lt:Krekenavos seniūnija|Krekenavos seniūnija]] (2 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 47 skatījumu
* [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Žmogaus varpa|Žmogaus varpa]] (58 iw) — 46 skatījumu
* [[:lt:Kvadriga|Kvadriga]] (43 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos elektrinė|Lietuvos elektrinė]] (10 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė|Kauno Algirdo Brazausko hidroelektrinė]] (6 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Rusnė|Rusnė]] (14 iw) — 45 skatījumu
* [[:lt:Paprastoji auslinda|Paprastoji auslinda]] (37 iw) — 44 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Milčius ardytojas|Milčius ardytojas]] (6 iw) — 43 skatījumu
* [[:lt:Someljė|Someljė]] (37 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 42 skatījumu
* [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 41 skatījumu
* [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Žalieji ežerai|Žalieji ežerai]] (3 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:David Angeloff|David Angeloff]] (1 iw) — 40 skatījumu
* [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Kazuariniai paukščiai|Kazuariniai paukščiai]] (31 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Ba.|Ba.]] (3 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Lietuvos miesteliai|Lietuvos miesteliai]] (3 iw) — 39 skatījumu
* [[:lt:Deutsche Welle|Deutsche Welle]] (68 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Julius Janonis|Julius Janonis]] (6 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Ė|Ė]] (22 iw) — 38 skatījumu
* [[:lt:Škotijos klanai|Škotijos klanai]] (28 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:FB|FB]] (23 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Ilzenbergo dvaras|Ilzenbergo dvaras]] (1 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Karklė|Karklė]] (3 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Algimantas Kriščiūnas|Algimantas Kriščiūnas]] (1 iw) — 37 skatījumu
* [[:lt:Kuliai|Kuliai]] (10 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Seth Sincere|Seth Sincere]] (11 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Meksikos laikinoji vyriausybė|Meksikos laikinoji vyriausybė]] (12 iw) — 36 skatījumu
* [[:lt:Artūras Milaknis|Artūras Milaknis]] (11 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Andrius Giedraitis|Andrius Giedraitis]] (11 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Saulės dievas|Saulės dievas]] (35 iw) — 35 skatījumu
* [[:lt:Bernardas Bučas|Bernardas Bučas]] (3 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Status quo|Status quo]] (59 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Elvar Már Friðriksson|Elvar Már Friðriksson]] (6 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Palūšė|Palūšė]] (12 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 34 skatījumu
* [[:lt:Narcisizmas|Narcisizmas]] (65 iw) — 33 skatījumu
{{div col end}}


== et ==
{{div col|3}}
* [[:et:Liina Vahtrik|Liina Vahtrik]] (1 iw) — 791 skatījumu
* [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 407 skatījumu
* [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 348 skatījumu
* [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 243 skatījumu
* [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 207 skatījumu
* [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 192 skatījumu
* [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 189 skatījumu
* [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 183 skatījumu
* [[:et:Jan Uuspõld|Jan Uuspõld]] (2 iw) — 168 skatījumu
* [[:et:Mai Kolossova|Mai Kolossova]] (1 iw) — 151 skatījumu
* [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 150 skatījumu
* [[:et:Umbusi jõgi|Umbusi jõgi]] (5 iw) — 139 skatījumu
* [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 131 skatījumu
* [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 123 skatījumu
* [[:et:Surnud kassi põrge|Surnud kassi põrge]] (14 iw) — 123 skatījumu
* [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 120 skatījumu
* [[:et:Aidi Vallik|Aidi Vallik]] (8 iw) — 119 skatījumu
* [[:et:Jan Kempdorp|Jan Kempdorp]] (10 iw) — 114 skatījumu
* [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 105 skatījumu
* [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 99 skatījumu
* [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 98 skatījumu
* [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 96 skatījumu
* [[:et:Ott Tänak|Ott Tänak]] (28 iw) — 91 skatījumu
* [[:et:Helvi Jürisson|Helvi Jürisson]] (1 iw) — 87 skatījumu
* [[:et:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 86 skatījumu
* [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 82 skatījumu
* [[:et:Lea Dali Lion|Lea Dali Lion]] (4 iw) — 81 skatījumu
* [[:et:Dajan Ahmet|Dajan Ahmet]] (4 iw) — 80 skatījumu
* [[:et:Soome ralli|Soome ralli]] (20 iw) — 77 skatījumu
* [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 74 skatījumu
* [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 72 skatījumu
* [[:et:Peeter Volkonski|Peeter Volkonski]] (5 iw) — 71 skatījumu
* [[:et:Sulamite loend|Sulamite loend]] (15 iw) — 70 skatījumu
* [[:et:Katri Raik|Katri Raik]] (10 iw) — 68 skatījumu
* [[:et:Dean Reed|Dean Reed]] (26 iw) — 68 skatījumu
* [[:et:Tõnis Mägi|Tõnis Mägi]] (10 iw) — 67 skatījumu
* [[:et:Helgi Sallo|Helgi Sallo]] (3 iw) — 66 skatījumu
* [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 64 skatījumu
* [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 64 skatījumu
* [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 63 skatījumu
* [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 61 skatījumu
* [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Silvi Vrait|Silvi Vrait]] (20 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 60 skatījumu
* [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Jõevähk|Jõevähk]] (43 iw) — 59 skatījumu
* [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (6 iw) — 58 skatījumu
* [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 57 skatījumu
* [[:et:Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool|Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool]] (2 iw) — 56 skatījumu
* [[:et:Leo Kunnas|Leo Kunnas]] (6 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Õllepäev|Õllepäev]] (20 iw) — 55 skatījumu
* [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 54 skatījumu
* [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 53 skatījumu
* [[:et:Riina Solman|Riina Solman]] (5 iw) — 52 skatījumu
* [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Kerttu Rakke|Kerttu Rakke]] (1 iw) — 51 skatījumu
* [[:et:Lihula monument|Lihula monument]] (3 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Pipi Pikksukk|Pipi Pikksukk]] (55 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Ansambel (muusika)|Ansambel (muusika)]] (37 iw) — 50 skatījumu
* [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 48 skatījumu
* [[:et:Tirtslased|Tirtslased]] (38 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Mats Traat|Mats Traat]] (10 iw) — 47 skatījumu
* [[:et:Tarmo Pihlap|Tarmo Pihlap]] (3 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:August Jakobson|August Jakobson]] (12 iw) — 46 skatījumu
* [[:et:Rummu karjäär|Rummu karjäär]] (2 iw) — 45 skatījumu
* [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Ene Järvis|Ene Järvis]] (2 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Eve Kivi|Eve Kivi]] (10 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Viking Line|Viking Line]] (17 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Valge laev|Valge laev]] (1 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Eesti haridus- ja teadusminister|Eesti haridus- ja teadusminister]] (2 iw) — 44 skatījumu
* [[:et:Viktor But|Viktor But]] (25 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Russalka (monument)|Russalka (monument)]] (10 iw) — 43 skatījumu
* [[:et:Markus Villig|Markus Villig]] (1 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Eesti filmide loend|Eesti filmide loend]] (2 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Kurna|Kurna]] (8 iw) — 42 skatījumu
* [[:et:Kadri Rämmeld|Kadri Rämmeld]] (2 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 41 skatījumu
* [[:et:Vana-Rooma keisrite loend|Vana-Rooma keisrite loend]] (6 iw) — 40 skatījumu
* [[:et:Silja Europa|Silja Europa]] (9 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Kristiina Ojuland|Kristiina Ojuland]] (14 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Hõlmine ogakurk|Hõlmine ogakurk]] (14 iw) — 39 skatījumu
* [[:et:Stefan Airapetjan|Stefan Airapetjan]] (26 iw) — 38 skatījumu
* [[:et:Kärt Tomingas|Kärt Tomingas]] (3 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Madis Milling|Madis Milling]] (3 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Spetsiaalse sõjalise operatsiooni läbiviimisest|Spetsiaalse sõjalise operatsiooni läbiviimisest]] (11 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Terminaator (ansambel)|Terminaator (ansambel)]] (7 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Helicobacter pylori infektsioon|Helicobacter pylori infektsioon]] (1 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 37 skatījumu
* [[:et:Sinimägede lahing|Sinimägede lahing]] (9 iw) — 36 skatījumu
* [[:et:Jalgpallurite loend|Jalgpallurite loend]] (6 iw) — 36 skatījumu
* [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 36 skatījumu
* [[:et:Carmen Mikiver|Carmen Mikiver]] (2 iw) — 35 skatījumu
* [[:et:Katrin Karisma|Katrin Karisma]] (3 iw) — 35 skatījumu
* [[:et:Padjaklubi|Padjaklubi]] (1 iw) — 35 skatījumu
* [[:et:Nanseni pass|Nanseni pass]] (38 iw) — 35 skatījumu
* [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (5 iw) — 35 skatījumu
* [[:et:Arnold Oksmaa|Arnold Oksmaa]] (1 iw) — 34 skatījumu
* [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 34 skatījumu
* [[:et:Eesti sportlaste loend|Eesti sportlaste loend]] (1 iw) — 33 skatījumu
{{div col end}}</text>
      <sha1>l8jliunqrh1k76fs6a39irf0hhcr589</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Aizkraukles novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462541</id>
    <revision>
      <id>3667035</id>
      <parentid>3637118</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T21:50:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7259" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Aizkraukles novads (2001—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Aizkraukles novads
| karte            = Aizkraukles novads karte 2021.png
| karte2           = Aizkraukles novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Aizkraukles novads
| ģerboņa_attēls    = Aizkraukles novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Aizkraukles novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Aizkraukle
| mērs              = Leons Līdums
| mērs_partija      = [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai|LA]]
| mērs_gads         = 2021 - ''pašlaik''
| platība          = 2274,3
| iedzīvotāji      = 29367
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 29367/ 2274.3 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = http://www.aizkraukle.lv/lv/
}}
'''Aizkraukles novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Aizkraukles novads (2001—2021)|Aizkraukles novads]], [[Jaunjelgavas novads]], [[Kokneses novads]], [[Neretas novads]], [[Pļaviņu novads]] un [[Skrīveru novads]]. Robežojas ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] rietumos, [[Ogres novads|Ogres novadu]] rietumos un ziemeļos, [[Madonas novads|Madonas novadu]] ziemeļos, [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadu]] austrumos un [[Lietuva]]s [[Paņevežas apriņķis|Paņevežas apriņķi]] dienvidos. Novada centrs atrodas [[Aizkraukle]]s [[pilsēta|pilsētā]].

Novads apvieno lielāko daļu pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajona]] teritoriālo vienību, izņemot [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagastu]] un [[Valles pagasts|Valles pagastu]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Aiviekstes pagasts]], [[Aizkraukles pagasts]], [[Aizkraukle]]s pilsēta, [[Bebru pagasts]], [[Daudzeses pagasts]], [[Iršu pagasts]], [[Jaunjelgavas pagasts]], [[Jaunjelgava]]s pilsēta, [[Klintaines pagasts]], [[Kokneses pagasts]], [[Koknese]]s pilsēta, [[Mazzalves pagasts]], [[Neretas pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsēta, [[Seces pagasts]], [[Sērenes pagasts]], [[Skrīveru pagasts]], [[Staburaga pagasts]], [[Sunākstes pagasts]], [[Vietalvas pagasts]], [[Zalves pagasts]].

== Daba ==
[[Attēls:Plavinu HES.JPG|thumb|250px|Pļaviņu HES.]]
Rajons atrodas galvenokārt līdzenā vai lēzeni paugurainā apvidū, ziemeļos [[Vidzemes Centrālā augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] dienvidu mala ar 208 m augsto [[Birznieku kalns|Birznieku kalnu]] pie [[Vietalva]]s. Izrakteņi - [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]].

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650–700 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|9|320}}&lt;/ref&gt;

Meži 52%, purvi 2% teritorijas.

Nozīmīgākie aizsargājamie dabas un vēstures objekti: Daugavas ieleja lejpus Pļaviņu hidroelektrostacijas, dendrārijs Skrīveros, pilsdrupas Koknesē.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
Daugavas baseinā - [[Daugava]], [[Aiviekste]], [[Pērse]], [[Dīvaja]]
Lielupes baseinā - [[Viesīte (upe)|Viesīte]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Dienvidsusēja]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielākie ezeri: [[Odzes ezers]] 2,69 km², [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]] 32,4 km².

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Aizkraukles novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 31 096
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasti
!2000
!2016
!2020
|-
|1
|Aizkraukle
|Pilsēta
|Aizkraukles novads
|Pilsēta
|9268
|7321
|7000
|-
|2
|Pļaviņas
|Pilsēta
|Pļaviņu novads
|Pilsēta
|7127
|3211
|2963
|-
|3
|Koknese
|Pilsēta
|Kokneses novads
|Kokneses pagasts
|2958
|2595
|2459
|-
|4
|Skrīveri
|Ciems
|Skrīveru novads
|Skrīveru pagasts
|2690
|2370
|2283
|-
|5
|Jaunjelgava
|Pilsēta
|Jaunjelgavas novads
|Pilsēta
|2323
|1944
|1753
|-
|6
|Nereta
|Ciems
|Neretas novads
|Neretas pagasts
|1435
|1098
|1007
|-
|7
|Daudzeva
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Daudzeses pagasts
|709
|596
|565
|-
|8
|Vecbebri
|Ciems
|Kokneses novads
|Bebru pagasts
|659
|497
|470
|-
|9
|Sece
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Seces pagasts
|425
|377
|358
|-
|10
|Irši
|Ciems
|Kokneses novads
|Iršu pagats
|426
|344
|299
|-
|11
|Ērberģe
|Ciems
|Neretas novads
|Mazzalves pagasts
|434
|319
|290
|-
|12
|Sērene
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Sērenes pagasts
|295
|250
|231
|-
|13
|Vietalva
|Ciems
|Pļaviņu novads
|Vietalvas pagasts
|275
|195
|146
|-
|14
|Pilskalne
|Ciems
|Neretas novads
|Pilskalnes pagasts
|288
|173
|141
|-
|15
|Stukmaņi
|Ciems
|Pļaviņu novads
|Klintaines pagasts
|234
|175
|156
|-
|16
|Zalve
|Ciems
|Neretas novads
|Zalves pagasts
|237
|163
|144
|-
|17
|Bormaņi
|Ciems
|Kokneses novads
|Kokneses pagasts
|222
|146
|142
|-
|18
|Sunākste
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Sunākstes pagasts
|202
|162
|148
|-
|19
|Sproģi
|Ciems
|Neretas novads
|Zalves pagasts
|205
|116
|114
|-
|20
|Staburags
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Staburaga pagasts
|156
|116
|106
|-
|21
|Daudzese
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Daudzeses pagasts
|70
|52
|48
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Aizkraukles novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (23414)   |green|81}}
{{bar percent|[[Krievi]] (3330)      |red|11}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (629)   |black|2}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (560)   |yellow|2}}
{{bar percent|[[Poļi]] (342)         |pink|1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (322)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (458)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
  P. Barisona Aizkraukles mūzikas skola - ogre11 - Panoramio.jpg|Mūzikas skola Aizkrauklē
  Островок - panoramio (13).jpg|Pļaviņu ūdenskrātuve
  Р. Иецава Iecavas upe - panoramio (2).jpg|Iecavas upe
  Jaunjelgava jelgavas 45.jpg|[[Jaunjelgava]]
  Koknese (Kokenhusen) castle ruins - panoramio (1).jpg|[[Kokneses pilsdrupas]]
  Neretas luterāņu baznīca (1).jpg|Neretas luterāņu baznīca
  Maizīte pie Skrīveriem 2000-05-28 - panoramio.jpg|Maizīte pie Skrīveriem
  Odzienas muižas pils.jpg|[[Odzienas muiža]]s pils
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Aizkraukles rajons}}

[[Kategorija:Aizkraukles novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>s77cy7siwjbilhw4rirbiaegej6fzqa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667178</id>
      <parentid>3667035</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:54:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7273" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Aizkraukles novads (2001—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Aizkraukles novads
| karte            = Aizkraukles novads karte 2021.png
| karte2           = Aizkraukles novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Aizkraukles novads
| ģerboņa_attēls    = Aizkraukles novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Aizkraukles novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Aizkraukle
| mērs              = Leons Līdums
| mērs_partija      = [[Vidzemes partija]]/[[Latvijas attīstībai|LA]]
| mērs_gads         = 2021 - ''pašlaik''
| platība          = 2274,3
| iedzīvotāji      = 29367
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 29367/ 2274.3 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = http://www.aizkraukle.lv/lv/
}}
'''Aizkraukles novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Aizkraukles novads (2001—2021)|Aizkraukles novads]], [[Jaunjelgavas novads]], [[Kokneses novads]], [[Neretas novads]], [[Pļaviņu novads]] un [[Skrīveru novads]]. Robežojas ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] rietumos, [[Ogres novads|Ogres novadu]] rietumos un ziemeļos, [[Madonas novads|Madonas novadu]] ziemeļos, [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadu]] austrumos un [[Lietuva]]s [[Paņevežas apriņķis|Paņevežas apriņķi]] dienvidos. Novada centrs atrodas [[Aizkraukle]]s [[pilsēta|pilsētā]].

Novads apvieno lielāko daļu pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Aizkraukles rajons|Aizkraukles rajona]] teritoriālo vienību, izņemot [[Kurmenes pagasts|Kurmenes pagastu]] un [[Valles pagasts|Valles pagastu]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Aiviekstes pagasts]], [[Aizkraukles pagasts]], [[Aizkraukle]]s pilsēta, [[Bebru pagasts]], [[Daudzeses pagasts]], [[Iršu pagasts]], [[Jaunjelgavas pagasts]], [[Jaunjelgava]]s pilsēta, [[Klintaines pagasts]], [[Kokneses pagasts]], [[Koknese]]s pilsēta, [[Mazzalves pagasts]], [[Neretas pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Aizkraukles novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Pļaviņas|Pļaviņu]] pilsēta, [[Seces pagasts]], [[Sērenes pagasts]], [[Skrīveru pagasts]], [[Staburaga pagasts]], [[Sunākstes pagasts]], [[Vietalvas pagasts]], [[Zalves pagasts]].

== Daba ==
[[Attēls:Plavinu HES.JPG|thumb|250px|Pļaviņu HES.]]
Rajons atrodas galvenokārt līdzenā vai lēzeni paugurainā apvidū, ziemeļos [[Vidzemes Centrālā augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] dienvidu mala ar 208 m augsto [[Birznieku kalns|Birznieku kalnu]] pie [[Vietalva]]s. Izrakteņi - [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]].

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650–700 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|9|320}}&lt;/ref&gt;

Meži 52%, purvi 2% teritorijas.

Nozīmīgākie aizsargājamie dabas un vēstures objekti: Daugavas ieleja lejpus Pļaviņu hidroelektrostacijas, dendrārijs Skrīveros, pilsdrupas Koknesē.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
Daugavas baseinā - [[Daugava]], [[Aiviekste]], [[Pērse]], [[Dīvaja]]
Lielupes baseinā - [[Viesīte (upe)|Viesīte]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Dienvidsusēja]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielākie ezeri: [[Odzes ezers]] 2,69 km², [[Pļaviņu HES ūdenskrātuve]] 32,4 km².

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Aizkraukles novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 31 096
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasti
!2000
!2016
!2020
|-
|1
|Aizkraukle
|Pilsēta
|Aizkraukles novads
|Pilsēta
|9268
|7321
|7000
|-
|2
|Pļaviņas
|Pilsēta
|Pļaviņu novads
|Pilsēta
|7127
|3211
|2963
|-
|3
|Koknese
|Pilsēta
|Kokneses novads
|Kokneses pagasts
|2958
|2595
|2459
|-
|4
|Skrīveri
|Ciems
|Skrīveru novads
|Skrīveru pagasts
|2690
|2370
|2283
|-
|5
|Jaunjelgava
|Pilsēta
|Jaunjelgavas novads
|Pilsēta
|2323
|1944
|1753
|-
|6
|Nereta
|Ciems
|Neretas novads
|Neretas pagasts
|1435
|1098
|1007
|-
|7
|Daudzeva
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Daudzeses pagasts
|709
|596
|565
|-
|8
|Vecbebri
|Ciems
|Kokneses novads
|Bebru pagasts
|659
|497
|470
|-
|9
|Sece
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Seces pagasts
|425
|377
|358
|-
|10
|Irši
|Ciems
|Kokneses novads
|Iršu pagats
|426
|344
|299
|-
|11
|Ērberģe
|Ciems
|Neretas novads
|Mazzalves pagasts
|434
|319
|290
|-
|12
|Sērene
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Sērenes pagasts
|295
|250
|231
|-
|13
|Vietalva
|Ciems
|Pļaviņu novads
|Vietalvas pagasts
|275
|195
|146
|-
|14
|Pilskalne
|Ciems
|Neretas novads
|Pilskalnes pagasts
|288
|173
|141
|-
|15
|Stukmaņi
|Ciems
|Pļaviņu novads
|Klintaines pagasts
|234
|175
|156
|-
|16
|Zalve
|Ciems
|Neretas novads
|Zalves pagasts
|237
|163
|144
|-
|17
|Bormaņi
|Ciems
|Kokneses novads
|Kokneses pagasts
|222
|146
|142
|-
|18
|Sunākste
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Sunākstes pagasts
|202
|162
|148
|-
|19
|Sproģi
|Ciems
|Neretas novads
|Zalves pagasts
|205
|116
|114
|-
|20
|Staburags
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Staburaga pagasts
|156
|116
|106
|-
|21
|Daudzese
|Ciems
|Jaunjelgavas novads
|Daudzeses pagasts
|70
|52
|48
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Aizkraukles novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (23414)   |green|80.5}}
{{bar percent|[[Krievi]] (3330)      |red|11.5}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (629)   |black|2.2}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (560)   |yellow|1.9}}
{{bar percent|[[Poļi]] (342)         |pink|1.2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (322)      |blue|1.1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (458)     |purple|1.6}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
  P. Barisona Aizkraukles mūzikas skola - ogre11 - Panoramio.jpg|Mūzikas skola Aizkrauklē
  Островок - panoramio (13).jpg|Pļaviņu ūdenskrātuve
  Р. Иецава Iecavas upe - panoramio (2).jpg|Iecavas upe
  Jaunjelgava jelgavas 45.jpg|[[Jaunjelgava]]
  Koknese (Kokenhusen) castle ruins - panoramio (1).jpg|[[Kokneses pilsdrupas]]
  Neretas luterāņu baznīca (1).jpg|Neretas luterāņu baznīca
  Maizīte pie Skrīveriem 2000-05-28 - panoramio.jpg|Maizīte pie Skrīveriem
  Odzienas muižas pils.jpg|[[Odzienas muiža]]s pils
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Aizkraukles rajons}}

[[Kategorija:Aizkraukles novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>mytvdk27fiu8ajdcc6bd2iyxikn04zs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rēzeknes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462544</id>
    <revision>
      <id>3667188</id>
      <parentid>3607966</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:12:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11737" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Rēzeknes novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Rēzeknes novads
| karte            = Rēzeknes novads karte 2021.png
| karte2           = Rēzeknes novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Rēzeknes novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg
| ģerboņa_nosaukums = Rēzeknes novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Rēzekne
| mērs              = Monvīds Švarcs
| mērs_partija      = [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2809
| iedzīvotāji      = 34617
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 34617/ 2809 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://rezeknesnovads.lv
}}
'''Rēzeknes novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] beigām [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā tika apvienots [[Rēzeknes novads (2009—2021)|Rēzeknes novads]] un [[Viļānu novads]]. Novada centrs atrodas [[Rēzekne]]s [[pilsēta|pilsētā]], kas neietilpst novadā. Robežojas centrā ar [[Rēzekne]]s valstspilsētu, ziemeļos ar [[Balvu novads|Balvu novadu]], rietumos ar [[Madonas novads|Madonas]], [[Varakļānu novads|Varakļānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu novadiem]], dienvidos [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] un austrumos ar [[Ludzas novads|Ludzas novadu]].

Rēzeknes novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] teritoriju, izņemot no [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] 2009. gadā pievienoto [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastu]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Audriņu pagasts]], [[Bērzgales pagasts]], [[Čornajas pagasts]], [[Dricānu pagasts]], [[Feimaņu pagasts]], [[Gaigalavas pagasts]], [[Griškānu pagasts]], [[Ilzeskalna pagasts]], [[Kantinieku pagasts]], [[Kaunatas pagasts]], [[Lendžu pagasts]], [[Lūznavas pagasts]], [[Mākoņkalna pagasts]], [[Maltas pagasts]], [[Nagļu pagasts]], [[Nautrēnu pagasts]], [[Ozolaines pagasts]], [[Ozolmuižas pagasts]], [[Pušas pagasts]], [[Rikavas pagasts]], [[Sakstagala pagasts]], [[Silmalas pagasts]], [[Stoļerovas pagasts]], [[Stružānu pagasts]], [[Vērēmu pagasts]], [[Dekšāres pagasts]], [[Sokolku pagasts]], [[Viļānu pagasts]] un [[Viļāni|Viļānu]] pilsēta.

== Daba ==
Novada vidus, dienvidu un austrumu daļa atrodas [[Latgales augstiene]]s ziemeļu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — dienvidrietumos [[Feimaņu pauguraine]] un [[Maltas pazeminājums]], dienvidos [[Rāznavas pauguraine]] ([[Lielais Liepukalns]] 289 m, [[Rāznas ezers|Rāznas ezeru]] no DA apliecošajā morēnu valnī), centrā ap Rēzekni [[Rēzeknes pazeminājums]], uz ziemeļiem no Rēzeknes [[Burzavas pauguraine]]. Ziemeļrietumi ietilpst [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumā]], [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]] un [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]].&lt;ref name=&quot;LĢA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Rietumdaļas reljefu veido limnoglaciālie smilšu un smilšmāla līdzenumi, austrumos — morēnu un [[kēmi|kēmu]] pauguraines, [[drumlini]], galamorēnu vaļņi,&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|8|361}}&lt;/ref&gt; subglaciālajās ieplakās ezeru virknes.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|166}}&lt;/ref&gt; Pamatiežus veido [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Pērtnieki]]), [[māls]] ([[Tūmuži]], Rāzna, Žagatas), [[smilts]] un [[grants]] ([[Lipuški]]-Ismeri, [[Janopole]], Griščāti), [[kūdra]] ([[Kņovu pūrs|Kņovu]], Salas, Stružānu, Īdeņu, Lubāna u.c. purvos). Augsnes — augstienē galvenokārt velēnu vidēji un vāji podzolētās, zemienēs pārsvarā velēngleja, podzolētās gleja un purvu, augstienēs augšņu erozija. Meži aizņem ap 30% no novada platības, purvi ap 6%.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 — 700 mm gadā, nedaudz lielāks dienviddaļā.&lt;ref name=&quot;LĢA&quot; /&gt;

=== Upes ===
* [[Daugava]]s baseins: Lubāna ezerā ietekošās [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]],  [[Malta (upe)|Malta]], [[Iča]].
* [[Veļikaja]]s baseins (novada ZA stūrī): [[Rītupe]]

Rēzeknes novada garākā upe ir [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]]. Tā iztek no Rāznas ezera un ietek Lubānas ezerā. Kopējais upes garums ir 116 km, bet kritums 71 m. Otra garākā upe ir  [[Malta (upe)|Malta]]. Tās garums ir 105 km, bet kritums vēl lielāks nekā Rēzeknei — 97 m.

=== Ūdenstilpes ===
183 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Lubāns]] (daļēji, 82 km²), [[Rāznas ezers]] (57,6 km²), [[Rušons]] (daļēji, 23,7 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Dabas aizsardzība ===
Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: [[Rāznas nacionālais parks]] (lielākā daļa), [[Adamovas ezera dabas parks]], [[Salājs (Mākoņkalna pagasts)|Salāja ezera dabas parks]]. Lielākie dabas liegumi — [[Lubāna mitrāju komplekss]] (daļēji), kā arī [[Lielais Liepukalns]] un [[Harčenku purvs]] Rāznas nacionālajā parkā.

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota kopš [[mezolīts|mezolīta]], 9.-8. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]] Lielākais akmens laikmeta apmetņu daudzums atklāts ap Lubānas ezeru. Agrajā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] (4.-2. gadsimts p.m.ē.) teritorijā dzīvojušas Baltijas somu ciltis, sākot no 5. gadsimta, teritoriju, teritoriju sākuši apdzīvot [[latgaļi]]. 9.-10. gadsimtā novadu apdzīvoja galvenokārt latgaļi, ziemeļdaļā jaukti ar igauņiem.&lt;ref name=&quot;LPSRvesture&quot;&gt;''Latvijas PSR vēsture'', 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986.&lt;/ref&gt; 12.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta, iespējams, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pārvaldītajās [[Lotigola]]s un [[Varka (pilsnovads)|Varkas]] zemēs,&lt;ref name=&quot;LPSRvesture&quot; /&gt; 13. gadsimtā teritoriju sagrāba [[Livonija]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]], vēlāk pēc 1629. gada [[Polija]]s [[Inflantija|Inflantijā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un tika iekļauta vispirms [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]], tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] un no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. No 1917. gada novembrim līdz 1918. gada februārim un no tā paša gada decembrim līdz 1920. gada janvārim teritorija bija iekļauta [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Padomju Latvijā]] ar pārtraukumu uz [[Vācija]]s okupāciju,&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 1920. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Viļāni]] || Pilsēta || — || 2921
|-
| 2. || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] || Ciems || Maltas || 2202
|-
| 3. || [[Pleikšņi]] || Ciems || Ozolaines || 810
|-
| 4. || [[Strūžāni]] || Ciems || Stružānu || 719
|-
| 5. || [[Kaunata]] || Ciems || Kaunatas || 489
|-
| 6. || [[Audriņi]] || Ciems || Audriņu || 438
|-
| 7. || [[Sondori]] || Ciems || Vērēmu || 366
|-
| 8. || [[Vecružina]] || Ciems || Silmalas || 361
|-
| 9. || [[Sprūževa]] || Ciems || Griškānu || 334
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Rēzeknes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (16956)   |green|58}}
{{bar percent|[[Krievi]] (10433)     |red|36}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (335)   |black|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (300)         |pink|1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (225)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (709)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957), vēsturnieks
* [[Staņislavs Jaudzems]] (1890—1969), skolotājs un izglītības ministrs
* [[Pēteris Jurciņš]] (1932—2004), rakstnieks
* [[Andrivs Jūrdžs]] (1845—1925), rakstnieks
* [[Staņislavs Kambala]] (1893—1941), politiķis
* [[Antons Kazričs]] (1862—1917), flotes inženieris, ģenerālmajors  
* [[Eduards Kazričs]] (1871—1911), [[Krievijas impērijas Valsts dome|Krievijas Domes]] deputāts
* [[Francis Kemps]] (1876—1952), literāts un politiķis
* [[Jānis Klīdzējs]] (1914—2000), rakstnieks un dzejnieks
* [[Antons Kūkojs]] (1940), rakstnieks
* [[Viktors Lācis]] (1977), treneris
* [[Vladislavs Locis]] (1912—1984), rakstnieks
* [[Gustavs Manteifelis]] (1832—1916), vēsturnieks, etnogrāfs un mecenāts
* [[Pīters Miglinīks]] (1850—1883), dzejnieks
* [[Bērtulis Pizičs]], [[Dailes teātris|Dailes teātra]] direktors
* [[Konstantīns Počs]], fiziķis
* [[Jānis Pujāts]] (1930), kardināls
* [[Jāzeps Rancāns]] (1886—1969), bīskaps, valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā
* [[Nikodems Rancāns]] (1870—1933), garīdznieks un rakstnieks
* [[Jānis Rubulis]] (1893—1960), politiķis
* [[Antons Rupainis]] (1906—1976), literāts un diriģents
* [[Valērija Seile]] (1891—1970), izglītības un sabiedriskā darbiniece
* [[Joņs Seiļs]] (1832—1928), rakstnieks un dziesminieks
* [[Viktors Skudra]] (1943), jurists un politiķis
* [[Boļeslavs Sloskāns]] (1893—1981), [[Rīgas arhidiecēze]]s palīgbīskaps
* [[Antonijs Springovičs]] (1876—1958), arhibīskaps
* [[Francis Trasuns]] (1864—1926), literāts un valstsvīrs

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Malta, Viļānu pagasts, Viļānu novads, Latvia - panoramio.jpg|Maltas upe Viļānos
St. Miķeļa Church and Monastery in Viļāni - panoramio.jpg|Baznīca ar klosteri Viļānos
Viļānu HES 2000-07-22 - panoramio.jpg|Viļānu HES
Kristceļu vecticībnieku lūgšanu nams, Viļānu pagasts, Viļānu novads, Latvia - panoramio (1).jpg|Vecticībnieku lūgšanu nams Kristceļos
Ostronas katoļu baznīca 2004-08-05 - panoramio.jpg|Ostronas katoļu baznīca
Franca Trasuna muzejs Konasata 1.jpg|Franča Trasuna muzejs
20140815-12(Rāznas ezers).jpg|Rāznas ezers
Monument-Otra Pasaules kara fašisma upuru piemiņai 04.JPG|Piemineklis Audriņu kara laikā nogalinātajiem civiliedzīvotājiem
Православная церковь, Малта (2) - panoramio.jpg|Maltas pareizticīgo baznīca
Kvāpānu dīķi no Bākas.jpg|Kvāpānu dīķi pie Lubāna
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Rēzeknes rajons}}

[[Kategorija:Rēzeknes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>qrrasvondtlmadoku1ovibcoiq66nrj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667251</id>
      <parentid>3667188</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:20:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11749" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Rēzeknes novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Rēzeknes novads
| karte            = Rēzeknes novads karte 2021.png
| karte2           = Rēzeknes novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Rēzeknes novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg
| ģerboņa_nosaukums = Rēzeknes novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Rēzekne
| mērs              = Monvīds Švarcs
| mērs_partija      = [[Jaunā Vienotība]]/[[Kustība Par!]]/[[Latgales partija]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2809
| iedzīvotāji      = 34617
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 34617/ 2809 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://rezeknesnovads.lv
}}
'''Rēzeknes novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] beigām [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā tika apvienots [[Rēzeknes novads (2009—2021)|Rēzeknes novads]] un [[Viļānu novads]]. Novada centrs atrodas [[Rēzekne]]s [[pilsēta|pilsētā]], kas neietilpst novadā. Robežojas centrā ar [[Rēzekne]]s valstspilsētu, ziemeļos ar [[Balvu novads|Balvu novadu]], rietumos ar [[Madonas novads|Madonas]], [[Varakļānu novads|Varakļānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu novadiem]], dienvidos [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] un austrumos ar [[Ludzas novads|Ludzas novadu]].

Rēzeknes novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Rēzeknes rajons|Rēzeknes rajona]] teritoriju, izņemot no [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] 2009. gadā pievienoto [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastu]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Audriņu pagasts]], [[Bērzgales pagasts]], [[Čornajas pagasts]], [[Dricānu pagasts]], [[Feimaņu pagasts]], [[Gaigalavas pagasts]], [[Griškānu pagasts]], [[Ilzeskalna pagasts]], [[Kantinieku pagasts]], [[Kaunatas pagasts]], [[Lendžu pagasts]], [[Lūznavas pagasts]], [[Mākoņkalna pagasts]], [[Maltas pagasts]], [[Nagļu pagasts]], [[Nautrēnu pagasts]], [[Ozolaines pagasts]], [[Ozolmuižas pagasts]], [[Pušas pagasts]], [[Rikavas pagasts]], [[Sakstagala pagasts]], [[Silmalas pagasts]], [[Stoļerovas pagasts]], [[Stružānu pagasts]], [[Vērēmu pagasts]], [[Dekšāres pagasts]], [[Sokolku pagasts]], [[Viļānu pagasts]] un [[Viļāni|Viļānu]] pilsēta.

== Daba ==
Novada vidus, dienvidu un austrumu daļa atrodas [[Latgales augstiene]]s ziemeļu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — dienvidrietumos [[Feimaņu pauguraine]] un [[Maltas pazeminājums]], dienvidos [[Rāznavas pauguraine]] ([[Lielais Liepukalns]] 289 m, [[Rāznas ezers|Rāznas ezeru]] no DA apliecošajā morēnu valnī), centrā ap Rēzekni [[Rēzeknes pazeminājums]], uz ziemeļiem no Rēzeknes [[Burzavas pauguraine]]. Ziemeļrietumi ietilpst [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumā]], [[Aronas paugurlīdzenums|Aronas paugurlīdzenumā]] un [[Lubāna līdzenums|Lubāna līdzenumā]].&lt;ref name=&quot;LĢA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Rietumdaļas reljefu veido limnoglaciālie smilšu un smilšmāla līdzenumi, austrumos — morēnu un [[kēmi|kēmu]] pauguraines, [[drumlini]], galamorēnu vaļņi,&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|8|361}}&lt;/ref&gt; subglaciālajās ieplakās ezeru virknes.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|166}}&lt;/ref&gt; Pamatiežus veido [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Pērtnieki]]), [[māls]] ([[Tūmuži]], Rāzna, Žagatas), [[smilts]] un [[grants]] ([[Lipuški]]-Ismeri, [[Janopole]], Griščāti), [[kūdra]] ([[Kņovu pūrs|Kņovu]], Salas, Stružānu, Īdeņu, Lubāna u.c. purvos). Augsnes — augstienē galvenokārt velēnu vidēji un vāji podzolētās, zemienēs pārsvarā velēngleja, podzolētās gleja un purvu, augstienēs augšņu erozija. Meži aizņem ap 30% no novada platības, purvi ap 6%.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650 — 700 mm gadā, nedaudz lielāks dienviddaļā.&lt;ref name=&quot;LĢA&quot; /&gt;

=== Upes ===
* [[Daugava]]s baseins: Lubāna ezerā ietekošās [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]],  [[Malta (upe)|Malta]], [[Iča]].
* [[Veļikaja]]s baseins (novada ZA stūrī): [[Rītupe]]

Rēzeknes novada garākā upe ir [[Rēzekne (upe)|Rēzekne]]. Tā iztek no Rāznas ezera un ietek Lubānas ezerā. Kopējais upes garums ir 116 km, bet kritums 71 m. Otra garākā upe ir  [[Malta (upe)|Malta]]. Tās garums ir 105 km, bet kritums vēl lielāks nekā Rēzeknei — 97 m.

=== Ūdenstilpes ===
183 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Lubāns]] (daļēji, 82 km²), [[Rāznas ezers]] (57,6 km²), [[Rušons]] (daļēji, 23,7 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Dabas aizsardzība ===
Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: [[Rāznas nacionālais parks]] (lielākā daļa), [[Adamovas ezera dabas parks]], [[Salājs (Mākoņkalna pagasts)|Salāja ezera dabas parks]]. Lielākie dabas liegumi — [[Lubāna mitrāju komplekss]] (daļēji), kā arī [[Lielais Liepukalns]] un [[Harčenku purvs]] Rāznas nacionālajā parkā.

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota kopš [[mezolīts|mezolīta]], 9.-8. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]] Lielākais akmens laikmeta apmetņu daudzums atklāts ap Lubānas ezeru. Agrajā [[dzelzs laikmets|dzelzs laikmetā]] (4.-2. gadsimts p.m.ē.) teritorijā dzīvojušas Baltijas somu ciltis, sākot no 5. gadsimta, teritoriju, teritoriju sākuši apdzīvot [[latgaļi]]. 9.-10. gadsimtā novadu apdzīvoja galvenokārt latgaļi, ziemeļdaļā jaukti ar igauņiem.&lt;ref name=&quot;LPSRvesture&quot;&gt;''Latvijas PSR vēsture'', 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986.&lt;/ref&gt; 12.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta, iespējams, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pārvaldītajās [[Lotigola]]s un [[Varka (pilsnovads)|Varkas]] zemēs,&lt;ref name=&quot;LPSRvesture&quot; /&gt; 13. gadsimtā teritoriju sagrāba [[Livonija]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]], vēlāk pēc 1629. gada [[Polija]]s [[Inflantija|Inflantijā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un tika iekļauta vispirms [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]], tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] un no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. No 1917. gada novembrim līdz 1918. gada februārim un no tā paša gada decembrim līdz 1920. gada janvārim teritorija bija iekļauta [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika|Padomju Latvijā]] ar pārtraukumu uz [[Vācija]]s okupāciju,&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 1920. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Viļāni]] || Pilsēta || — || 2921
|-
| 2. || [[Malta (Maltas pagasts)|Malta]] || Ciems || Maltas || 2202
|-
| 3. || [[Pleikšņi]] || Ciems || Ozolaines || 810
|-
| 4. || [[Strūžāni]] || Ciems || Stružānu || 719
|-
| 5. || [[Kaunata]] || Ciems || Kaunatas || 489
|-
| 6. || [[Audriņi]] || Ciems || Audriņu || 438
|-
| 7. || [[Sondori]] || Ciems || Vērēmu || 366
|-
| 8. || [[Vecružina]] || Ciems || Silmalas || 361
|-
| 9. || [[Sprūževa]] || Ciems || Griškānu || 334
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Rēzeknes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (16956)   |green|58.6}}
{{bar percent|[[Krievi]] (10433)     |red|36.0}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (335)   |black|1.2}}
{{bar percent|[[Poļi]] (300)         |pink|1.0}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (225)      |blue|0.8}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (709)     |purple|2.4}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Boļeslavs Brežgo]] (1887—1957), vēsturnieks
* [[Staņislavs Jaudzems]] (1890—1969), skolotājs un izglītības ministrs
* [[Pēteris Jurciņš]] (1932—2004), rakstnieks
* [[Andrivs Jūrdžs]] (1845—1925), rakstnieks
* [[Staņislavs Kambala]] (1893—1941), politiķis
* [[Antons Kazričs]] (1862—1917), flotes inženieris, ģenerālmajors  
* [[Eduards Kazričs]] (1871—1911), [[Krievijas impērijas Valsts dome|Krievijas Domes]] deputāts
* [[Francis Kemps]] (1876—1952), literāts un politiķis
* [[Jānis Klīdzējs]] (1914—2000), rakstnieks un dzejnieks
* [[Antons Kūkojs]] (1940), rakstnieks
* [[Viktors Lācis]] (1977), treneris
* [[Vladislavs Locis]] (1912—1984), rakstnieks
* [[Gustavs Manteifelis]] (1832—1916), vēsturnieks, etnogrāfs un mecenāts
* [[Pīters Miglinīks]] (1850—1883), dzejnieks
* [[Bērtulis Pizičs]], [[Dailes teātris|Dailes teātra]] direktors
* [[Konstantīns Počs]], fiziķis
* [[Jānis Pujāts]] (1930), kardināls
* [[Jāzeps Rancāns]] (1886—1969), bīskaps, valsts prezidenta vietas izpildītājs trimdā
* [[Nikodems Rancāns]] (1870—1933), garīdznieks un rakstnieks
* [[Jānis Rubulis]] (1893—1960), politiķis
* [[Antons Rupainis]] (1906—1976), literāts un diriģents
* [[Valērija Seile]] (1891—1970), izglītības un sabiedriskā darbiniece
* [[Joņs Seiļs]] (1832—1928), rakstnieks un dziesminieks
* [[Viktors Skudra]] (1943), jurists un politiķis
* [[Boļeslavs Sloskāns]] (1893—1981), [[Rīgas arhidiecēze]]s palīgbīskaps
* [[Antonijs Springovičs]] (1876—1958), arhibīskaps
* [[Francis Trasuns]] (1864—1926), literāts un valstsvīrs

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Malta, Viļānu pagasts, Viļānu novads, Latvia - panoramio.jpg|Maltas upe Viļānos
St. Miķeļa Church and Monastery in Viļāni - panoramio.jpg|Baznīca ar klosteri Viļānos
Viļānu HES 2000-07-22 - panoramio.jpg|Viļānu HES
Kristceļu vecticībnieku lūgšanu nams, Viļānu pagasts, Viļānu novads, Latvia - panoramio (1).jpg|Vecticībnieku lūgšanu nams Kristceļos
Ostronas katoļu baznīca 2004-08-05 - panoramio.jpg|Ostronas katoļu baznīca
Franca Trasuna muzejs Konasata 1.jpg|Franča Trasuna muzejs
20140815-12(Rāznas ezers).jpg|Rāznas ezers
Monument-Otra Pasaules kara fašisma upuru piemiņai 04.JPG|Piemineklis Audriņu kara laikā nogalinātajiem civiliedzīvotājiem
Православная церковь, Малта (2) - panoramio.jpg|Maltas pareizticīgo baznīca
Kvāpānu dīķi no Bākas.jpg|Kvāpānu dīķi pie Lubāna
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Rēzeknes rajons}}

[[Kategorija:Rēzeknes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>d0pxdvncynggx66i9dcwmmc2s0ycbqd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augšdaugavas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462545</id>
    <revision>
      <id>3667037</id>
      <parentid>3664832</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T21:56:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8289" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Augšdaugavas novads
| karte            = Augšdaugavas novads karte 2021.png
| karte2           =  Augšdaugavas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Augšdaugavas novada administratīvais iedalījums
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = 
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Daugavpils
| mērs              = [[Arvīds Kucins]]
| mērs_partija      = [[Daugavpils novada partija]]
| mērs_gads         = 2021-''pašlaik''
| platība          = 2524
| iedzīvotāji      = 25927
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 25927/ 2523.6 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        =augsdaugavasnovads.lv 
}}
'''Augšdaugavas novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā tika apvienots [[Daugavpils novads]] un [[Ilūkstes novads]]. Robežojas ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadiem ziemeļos, [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] austrumos, [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]] rietumos un [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķi]] dienvidos, kā arī [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalu]] dienvidos. Novada administratīvais centrs atrodas [[Daugavpils]] [[pilsēta|pilsētā]], kas neietilpst novadā.

Novadā ietilpst 25 pagasti un 2 pilsētas.

Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] (1962—2009) teritorijai.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Ambeļu pagasts]], [[Bebrenes pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Demenes pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Dvietes pagasts]], [[Eglaines pagasts]], [[Ilūkste]]s pilsēta, [[Kalkūnes pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Laucesas pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Medumu pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Prodes pagasts]], [[Salienas pagasts]], [[Skrudalienas pagasts]], [[Subate]]s pilsēta, [[Sventes pagasts]], [[Šēderes pagasts]], [[Tabores pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Vecsalienas pagasts]] un [[Višķu pagasts]].

== Daba ==
Novada dienvidos un rietumos atrodas [[Augšzemes augstiene]] un [[Aknīstes pacēlums]], ziemeļaustrumos — [[Latgales augstiene]], ziemeļrietumus un ziemeļus aizņem [[Austrumlatvijas zemiene]]. Augstumi [[virs jūras līmeņa]] no 90-100 m Daugavas ielejā līdz 200 m augstienēs. Augsnes — velēnu podzolētās, velēngleja un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|2|449}}&lt;/ref&gt;

=== Upes ===
Caur novadu tek [[Daugava]] un tās pietekas: [[Ilūkste (upe)|Ilūkste]], [[Laucesa]], [[Dubna]], [[Līksna (upe)|Līksna]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielākie ezeri: [[Sventes ezers]] — 7,39 km², [[Riču ezers]] — 5,88 km², [[Lielais Stropu ezers]] — 4,18 km².

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
Saskaņā ar PMLP datiem, 2021. gada 1. janvārī Augšdaugavas novadā bija 28 433 iedzīvotāju:{{Nepieciešama atsauce}}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Lielākās apdzīvotās vietas
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasts
!2000
!2016
!2020
|-
|1
|[[Ilūkste]]
|Pilsēta
|Ilūkstes novads
|Pilsēta
|2962
|2380
|2214
|-
|2
|[[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|2030
|1450
|1327
|-
|3
|[[Lociki]]
|Ciems
|Daugavpils novads 
|Naujenes pagasts
|1355
|1030
|972
|-
|4
|[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|1112
|963
|850
|-
|5
|[[Kalkūni]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalkūnes pagasts
|1205
|817
|720
|-
|6
|[[Višķi]] (kopā ar&lt;br&gt;[[Višķu tehnikums|Višķu tehnikumu]])
|Ciems
|Daugavpils novads
|Višķu pagasts
|1039
|646
|613
|-
|7
|[[Subate]]
|Pilsēta
|Ilūkstes novads
|Pilsēta
|861
|645
|596
|-
|8
|[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Skrudalienas pagasts
|854
|605
|525
|-
|9
|[[Kalupe]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalupes pagasts
|748
|610
|567
|-
|10
|[[Medumi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Medumu pagasts
|695
|499
|447
|-
|11
|[[Svente]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Sventes pagasts
|713
|480
|391
|-
|12
|[[Randene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalkūnes pagasts
|591
|382
|355
|-
|13
|[[Bebrene]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Bebrenes pagasts
|596
|370
|328
|-
|14
|[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Eglaines pagasts
|555
|374
|335
|-
|15
|[[Mirnijs]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Laucesas pagasts
|541
|360
|305
|-
|16
|[[Naujene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|441
|378
|353
|-
|17
|[[Nīcgale]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Nīcgales pagasts
|572
|303
|268
|-
|18
|[[Dubna]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Dubnas pagasts
|471
|366
|306
|-
|19
|[[Maļinova]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Maļinovas pagasts
|466
|337
|294
|-
|20
|[[Pašuliene]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Šēderes pagasts
|539
|227
|186
|-
|21
|[[Demene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Demenes pagasts
|343
|268
|230
|-
|22
|[[Kumbuļi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Demenes pagasts
|376
|228
|213
|-
|23
|[[Tabore]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Tabores pagasts
|327
|259
|217
|-
|24
|[[Ambeļi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Ambeļu pagasts
|320
|242
|233
|-
|25
|[[Špoģi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Višķu pagasts
|320
|239
|213
|-
|26
|[[Dviete]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Dvietes pagasts
|341
|224
|187
|-
|27
|[[Šēdere]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Šēderes pagasts
|349
|187
|160
|-
|28
|[[Saliena]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Salienas pagasts
|312
|194
|187
|-
|29
|[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Vecsalienas pagasts
|286
|212
|178
|-
|30
|[[Līksna]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Līksnas pagasts
|298
|179
|171
|-
|31
|[[Vabole (ciems)|Vabole]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Vaboles pagasts
|267
|186
|152
|-
|32
|[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Biķernieku pagasts
|281
|162
|134
|-
|33
|[[Laucesa (ciems)|Laucesa]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Laucesas pagasts
|205
|178
|160
|-
|34
|[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Pilskalnes pagasts
|173
|157
|134
|-
|35
|[[Skrudaliena]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Skrudalienas pagasts
|196
|119
|112
|-
|36
|[[Vīganti]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Višķu pagasts
|260
|93
|68
|-
|37
|[[Stropi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|136
|140
|116
|-
|38
|[[Muitas]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalkūnes pagasts
|142
|99
|81
&lt;!-- |-
|
|[[Baltmuiža (Prodes pagasts)|Baltmuiža]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Prodes pagasts
|42
|26
|25
--&gt;
|}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Augšdaugavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (10894)   |green|43}}
{{bar percent|[[Krievi]] (8884)      |red|35}}
{{bar percent|[[Poļi]] (2614)         |pink|10}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1392)   |black|6}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (294)   |yellow|1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (294)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (905)     |purple|4}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- == Ārējās saites == --&gt;

{{Novads-aizmetnis}}


{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Daugavpils novads}}
{{Ilūkstes novads}}
{{Daugavpils rajons}}
}}

[[Kategorija:Augšdaugavas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>lwtqjk5bkt0ryix51t8d3v520h1g66d</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667147</id>
      <parentid>3667037</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:38:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8303" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Augšdaugavas novads
| karte            = Augšdaugavas novads karte 2021.png
| karte2           =  Augšdaugavas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Augšdaugavas novada administratīvais iedalījums
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = 
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Daugavpils
| mērs              = [[Arvīds Kucins]]
| mērs_partija      = [[Daugavpils novada partija]]
| mērs_gads         = 2021-''pašlaik''
| platība          = 2524
| iedzīvotāji      = 25927
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 25927/ 2523.6 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        =augsdaugavasnovads.lv 
}}
'''Augšdaugavas novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā tika apvienots [[Daugavpils novads]] un [[Ilūkstes novads]]. Robežojas ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]], [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu]] novadiem ziemeļos, [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] austrumos, [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]] rietumos un [[Utenas apriņķis|Utenas apriņķi]] dienvidos, kā arī [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalu]] dienvidos. Novada administratīvais centrs atrodas [[Daugavpils]] [[pilsēta|pilsētā]], kas neietilpst novadā.

Novadā ietilpst 25 pagasti un 2 pilsētas.

Novada teritorija atbilst pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Daugavpils rajons|Daugavpils rajona]] (1962—2009) teritorijai.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Ambeļu pagasts]], [[Bebrenes pagasts]], [[Biķernieku pagasts]], [[Demenes pagasts]], [[Dubnas pagasts]], [[Dvietes pagasts]], [[Eglaines pagasts]], [[Ilūkste]]s pilsēta, [[Kalkūnes pagasts]], [[Kalupes pagasts]], [[Laucesas pagasts]], [[Līksnas pagasts]], [[Maļinovas pagasts]], [[Medumu pagasts]], [[Naujenes pagasts]], [[Nīcgales pagasts]], [[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]], [[Prodes pagasts]], [[Salienas pagasts]], [[Skrudalienas pagasts]], [[Subate]]s pilsēta, [[Sventes pagasts]], [[Šēderes pagasts]], [[Tabores pagasts]], [[Vaboles pagasts]], [[Vecsalienas pagasts]] un [[Višķu pagasts]].

== Daba ==
Novada dienvidos un rietumos atrodas [[Augšzemes augstiene]] un [[Aknīstes pacēlums]], ziemeļaustrumos — [[Latgales augstiene]], ziemeļrietumus un ziemeļus aizņem [[Austrumlatvijas zemiene]]. Augstumi [[virs jūras līmeņa]] no 90-100 m Daugavas ielejā līdz 200 m augstienēs. Augsnes — velēnu podzolētās, velēngleja un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]], [[grants]], [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|2|449}}&lt;/ref&gt;

=== Upes ===
Caur novadu tek [[Daugava]] un tās pietekas: [[Ilūkste (upe)|Ilūkste]], [[Laucesa]], [[Dubna]], [[Līksna (upe)|Līksna]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielākie ezeri: [[Sventes ezers]] — 7,39 km², [[Riču ezers]] — 5,88 km², [[Lielais Stropu ezers]] — 4,18 km².

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
Saskaņā ar PMLP datiem, 2021. gada 1. janvārī Augšdaugavas novadā bija 28 433 iedzīvotāju:{{Nepieciešama atsauce}}

{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|+Lielākās apdzīvotās vietas
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasts
!2000
!2016
!2020
|-
|1
|[[Ilūkste]]
|Pilsēta
|Ilūkstes novads
|Pilsēta
|2962
|2380
|2214
|-
|2
|[[Vecstropi (Naujenes pagasts)|Vecstropi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|2030
|1450
|1327
|-
|3
|[[Lociki]]
|Ciems
|Daugavpils novads 
|Naujenes pagasts
|1355
|1030
|972
|-
|4
|[[Krauja (Naujenes pagasts)|Krauja]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|1112
|963
|850
|-
|5
|[[Kalkūni]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalkūnes pagasts
|1205
|817
|720
|-
|6
|[[Višķi]] (kopā ar&lt;br&gt;[[Višķu tehnikums|Višķu tehnikumu]])
|Ciems
|Daugavpils novads
|Višķu pagasts
|1039
|646
|613
|-
|7
|[[Subate]]
|Pilsēta
|Ilūkstes novads
|Pilsēta
|861
|645
|596
|-
|8
|[[Silene (Skrudalienas pagasts)|Silene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Skrudalienas pagasts
|854
|605
|525
|-
|9
|[[Kalupe]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalupes pagasts
|748
|610
|567
|-
|10
|[[Medumi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Medumu pagasts
|695
|499
|447
|-
|11
|[[Svente]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Sventes pagasts
|713
|480
|391
|-
|12
|[[Randene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalkūnes pagasts
|591
|382
|355
|-
|13
|[[Bebrene]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Bebrenes pagasts
|596
|370
|328
|-
|14
|[[Eglaine (Eglaines pagasts)|Eglaine]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Eglaines pagasts
|555
|374
|335
|-
|15
|[[Mirnijs]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Laucesas pagasts
|541
|360
|305
|-
|16
|[[Naujene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|441
|378
|353
|-
|17
|[[Nīcgale]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Nīcgales pagasts
|572
|303
|268
|-
|18
|[[Dubna]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Dubnas pagasts
|471
|366
|306
|-
|19
|[[Maļinova]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Maļinovas pagasts
|466
|337
|294
|-
|20
|[[Pašuliene]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Šēderes pagasts
|539
|227
|186
|-
|21
|[[Demene]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Demenes pagasts
|343
|268
|230
|-
|22
|[[Kumbuļi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Demenes pagasts
|376
|228
|213
|-
|23
|[[Tabore]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Tabores pagasts
|327
|259
|217
|-
|24
|[[Ambeļi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Ambeļu pagasts
|320
|242
|233
|-
|25
|[[Špoģi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Višķu pagasts
|320
|239
|213
|-
|26
|[[Dviete]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Dvietes pagasts
|341
|224
|187
|-
|27
|[[Šēdere]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Šēderes pagasts
|349
|187
|160
|-
|28
|[[Saliena]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Salienas pagasts
|312
|194
|187
|-
|29
|[[Červonka (Vecsalienas pagasts)|Červonka]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Vecsalienas pagasts
|286
|212
|178
|-
|30
|[[Līksna]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Līksnas pagasts
|298
|179
|171
|-
|31
|[[Vabole (ciems)|Vabole]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Vaboles pagasts
|267
|186
|152
|-
|32
|[[Biķernieki (Biķernieku pagasts)|Biķernieki]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Biķernieku pagasts
|281
|162
|134
|-
|33
|[[Laucesa (ciems)|Laucesa]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Laucesas pagasts
|205
|178
|160
|-
|34
|[[Pilskalne (Augšdaugavas novads)|Pilskalne]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Pilskalnes pagasts
|173
|157
|134
|-
|35
|[[Skrudaliena]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Skrudalienas pagasts
|196
|119
|112
|-
|36
|[[Vīganti]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Višķu pagasts
|260
|93
|68
|-
|37
|[[Stropi]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Naujenes pagasts
|136
|140
|116
|-
|38
|[[Muitas]]
|Ciems
|Daugavpils novads
|Kalkūnes pagasts
|142
|99
|81
&lt;!-- |-
|
|[[Baltmuiža (Prodes pagasts)|Baltmuiža]]
|Ciems
|Ilūkstes novads
|Prodes pagasts
|42
|26
|25
--&gt;
|}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Augšdaugavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (10894)   |green|43.1}}
{{bar percent|[[Krievi]] (8884)      |red|35.1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (2614)         |pink|10.3}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1392)   |black|5.5}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (294)   |yellow|1.2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (294)      |blue|1.2}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (905)     |purple|3.6}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

&lt;!-- == Ārējās saites == --&gt;

{{Novads-aizmetnis}}


{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1=
{{Daugavpils novads}}
{{Ilūkstes novads}}
{{Daugavpils rajons}}
}}

[[Kategorija:Augšdaugavas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>6z8lmv5xw49yl7bmuure8h3acr2x096</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ādažu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462558</id>
    <revision>
      <id>3667034</id>
      <parentid>3658203</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T21:46:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5009" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ādažu novads (2006—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ādažu novads
| karte            = Adazu novads karte 2021.png
| karte2           = Ādažu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ādažu novads
| ģerboņa_attēls    = Ādažu novads COA 2022.svg
| ģerboņa_nosaukums = Ādažu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = Ādažu novada karogs.svg
| karoga_nosaukums = Ādažu novada karogs
| centrs           = Ādaži
| mērs              = Māris Sprindžuks
| mērs_partija      = [[LRA]]
| mērs_gads         = 2021 - ''pašlaik''
| platība          = 242,9
| iedzīvotāji      = 21134
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 21134/ 242.9 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.adazi.lv/
}}
'''Ādažu novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas novads]]. Robežojas dienvidrietumos ar [[Rīga]]s pilsētu, dienvidos ar [[Ropažu novads|Ropažu]], austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas]] un ziemeļos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ādaži|Ādažos]].

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadu veido [[Ādaži|Ādažu pilsēta]], [[Ādažu pagasts]] un [[Carnikavas pagasts]].
=== Ciemi ===
* Ādažu pagasts (11): [[Alderi]], [[Āņi]], [[Atari (ciems)|Atari]], [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]], [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieki]], [[Divezeri]], [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuri]], [[Garkalne]], [[Kadaga]], [[Stapriņi]], [[Iļķene]].
* Carnikavas pagasts (11): [[Carnikava]], [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]], [[Garciems]], [[Garupe (ciems)|Garupe]], [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]], [[Kalngale]], [[Laveri]], [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]], [[Garciems|Mežciems]], [[Mežgarciems]], [[Siguļi]].&lt;ref&gt;[https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/ Ādaži.lv. Novada raksturojums]&lt;/ref&gt;

== Daba ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Upes ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Ūdenstilpes ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Ādažu novadā kopā iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 ir {{nobr|22 297}}
!Nr.skaits
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasti
!2000
!2016
!2020
|'''2022'''
|-
|1
|Ādaži
|Pilsēta 
|Ādažu novads
|—
|4288
|6090
|6796
|7482
|-
|2
|Carnikava
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|3336
|3928
|4440
|4882
|-
|3
|Kadaga
|Ciems
|Ādažu novads
|Ādažu pagasts
|1479
|2061
|2195
|2362
|-
|4
|Garciems
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|401
|864
|1321
|1468
|-
|5
|Gauja
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|136
|568
|1130
|1304
|-
|6
|Kalngale
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|583
|853
|1019
|1158
|-
|7
|Baltezers
|Ciems
|Ādažu novads
|Ādažu pagasts
|972
|1215
|1393
|974
|-
|8
|Garupe
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|5
|122
|459
|641
|-
|9
|Stapriņi
|Ciems
|Ādažu novads
|Ādažu pagasts
|128
|496
|516
|548
|-
|10
|Alderi
|Ciems
|Ādažu novads
|Ādažu pagasts
|153
|270
|373
|460
|-
|11
|Siguļi
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|92
|239
|343
|438
|-
|12
|Atari
|Ciems
|Ādažu novads
|Ādažu pagasts
|43
|110
|125
|143
|-
!colspan=&quot;14&quot;|Avoti:{{Nepieciešama atsauce}}
|}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ādažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (15453)   |green|70}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4106)      |red|19}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (524)      |blue|2}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (447)   |black|2}}
{{bar percent|[[Poļi]] (280)         |pink|1}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (137)   |yellow|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (997)     |purple|5}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{{Galvenais|2021. gada Ādažu novada domes vēlēšanas}}

== Saimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Ādažu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>444cnnducchpry71lzqlv4w6ocm0zlh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667156</id>
      <parentid>3667034</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:44:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5023" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ādažu novads (2006—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ādažu novads
| karte            = Adazu novads karte 2021.png
| karte2           = Ādažu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ādažu novads
| ģerboņa_attēls    = Ādažu novads COA 2022.svg
| ģerboņa_nosaukums = Ādažu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = Ādažu novada karogs.svg
| karoga_nosaukums = Ādažu novada karogs
| centrs           = Ādaži
| mērs              = Māris Sprindžuks
| mērs_partija      = [[LRA]]
| mērs_gads         = 2021 - ''pašlaik''
| platība          = 242,9
| iedzīvotāji      = 21134
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 21134/ 242.9 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.adazi.lv/
}}
'''Ādažu novads''' ir [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] 2021. gada 1. jūlijā tika apvienots [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]] un [[Carnikavas pagasts|Carnikavas novads]]. Robežojas dienvidrietumos ar [[Rīga]]s pilsētu, dienvidos ar [[Ropažu novads|Ropažu]], austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas]] un ziemeļos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ādaži|Ādažos]].

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadu veido [[Ādaži|Ādažu pilsēta]], [[Ādažu pagasts]] un [[Carnikavas pagasts]].
=== Ciemi ===
* Ādažu pagasts (11): [[Alderi]], [[Āņi]], [[Atari (ciems)|Atari]], [[Baltezers (Ādažu pagasts)|Baltezers]], [[Birznieki (Ādažu pagasts)|Birznieki]], [[Divezeri]], [[Eimuri (Ādažu pagasts)|Eimuri]], [[Garkalne]], [[Kadaga]], [[Stapriņi]], [[Iļķene]].
* Carnikavas pagasts (11): [[Carnikava]], [[Eimuri (Carnikavas pagasts)|Eimuri]], [[Garciems]], [[Garupe (ciems)|Garupe]], [[Gauja (Carnikavas pagasts)|Gauja]], [[Kalngale]], [[Laveri]], [[Lilaste (Carnikavas pagasts)|Lilaste]], [[Garciems|Mežciems]], [[Mežgarciems]], [[Siguļi]].&lt;ref&gt;[https://www.adazi.lv/novads/novada-raksturojums/ Ādaži.lv. Novada raksturojums]&lt;/ref&gt;

== Daba ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Upes ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Ūdenstilpes ===
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Ādažu novadā kopā iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 ir {{nobr|22 297}}
!Nr.skaits
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasti
!2000
!2016
!2020
|'''2022'''
|-
|1
|Ādaži
|Pilsēta 
|Ādažu novads
|—
|4288
|6090
|6796
|7482
|-
|2
|Carnikava
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|3336
|3928
|4440
|4882
|-
|3
|Kadaga
|Ciems
|Ādažu novads
|Ādažu pagasts
|1479
|2061
|2195
|2362
|-
|4
|Garciems
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|401
|864
|1321
|1468
|-
|5
|Gauja
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|136
|568
|1130
|1304
|-
|6
|Kalngale
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|583
|853
|1019
|1158
|-
|7
|Baltezers
|Ciems
|Ādažu novads
|Ādažu pagasts
|972
|1215
|1393
|974
|-
|8
|Garupe
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|5
|122
|459
|641
|-
|9
|Stapriņi
|Ciems
|Ādažu novads
|Ādažu pagasts
|128
|496
|516
|548
|-
|10
|Alderi
|Ciems
|Ādažu novads
|Ādažu pagasts
|153
|270
|373
|460
|-
|11
|Siguļi
|Ciems
|Carnikavas novads
|Carnikavas pagasts
|92
|239
|343
|438
|-
|12
|Atari
|Ciems
|Ādažu novads
|Ādažu pagasts
|43
|110
|125
|143
|-
!colspan=&quot;14&quot;|Avoti:{{Nepieciešama atsauce}}
|}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ādažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (15453)   |green|70.4}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4106)      |red|18.7}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (524)      |blue|2.4}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (447)   |black|2.0}}
{{bar percent|[[Poļi]] (280)         |pink|1.3}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (137)   |yellow|0.6}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (997)     |purple|4.5}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{{Galvenais|2021. gada Ādažu novada domes vēlēšanas}}

== Saimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Ādažu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>gnbni7eqr22dmh3y568aslpw6e5aa80</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķekavas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462559</id>
    <revision>
      <id>3667157</id>
      <parentid>3642910</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:45:07Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Etniskais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10923" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ķekavas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ķekavas novads
| karte            = Ķekavas novads karte 2021.png
| karte2           = Ķekavas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ķekavas novads
| ģerboņa_attēls    = Ķekavas novada ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Ķekavas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Ķekava
| mērs              = Juris Žilko
| mērs_partija      = [[Latvijas attīstībai|LA]]/[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 454,5
| iedzīvotāji      = 27391
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 27391/ 454.5 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.kekava.lv/
}}
'''Ķekavas novads''' ir [[pašvaldība]] [[Pierīga|Pierīgā]]. Robežojas ziemeļos ar [[Rīga]]s pilsētu, austrumos — ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], dienvidos — ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un rietumos — ar [[Olaines novads|Olaines novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ķekava|Ķekavā]]. Iekļauj [[Baloži|Baložu]], [[Baldone]]s un [[Ķekava]]s pilsētas un [[Baldones pagasts|Baldones]], [[Daugmales pagasts|Daugmales]] un [[Ķekavas pagasts|Ķekavas]] pagastus. Izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] 2021. gada 1. jūlijā, apvienojot [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novadu]] un [[Baldones novads|Baldones novadu]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Baldones pagasts]], [[Baldone]]s pilsēta, [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] pilsēta, [[Daugmales pagasts]], [[Ķekavas pagasts]] un [[Ķekava]]s pilsēta.

== Daba ==
Novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Upmales paugurlīdzenums|Upmales paugurlīdzenumā]] un rietumdaļa — [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]], gar Daugavu daļēji applūdinātā [[Lejasdaugavas senleja]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē [[devons|augšdevona]] nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas velēnu podzolētās un tipiski podzolētās, rietumdaļā podzolētās glejaugsnes. Meži pārsvarā skujkoku. Novada dienvidaustrumos Upmales paugurlīdzenumam raksturīgas lokveida pacēluma joslas, kas izliektas senā ledāja kustības virzienā un savienotas ar iegareniem vaļņiem. Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri. Augstākie punkti — [[Riekstukalns]] (85,2 m) un [[Morisona kalns]] (81,7 m) pie Baldones.

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm ir apmēram divas reizes lielāks par iztvaikojošā mitruma daudzumu.

=== Upes ===

* [[Daugava]]s baseina: Daugava, [[Ķekaviņa]], [[Bērzene (Daugavas pieteka)|Bērzene]], [[Olekte]], [[Ostvalda kanāls]].
* [[Lielupe]]s baseina: [[Misa (upe)|Misa]], [[Mellupe (Vecās Jāņupes pieteka)|Mellupe]], [[Skujupīte (Misas pieteka)|Skujupīte]].

Ķekaviņu un Misu savieno [[Daugavas-Misas kanāls]].

=== Ūdenstilpes ===
Ziemeļos uz Daugavas atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]. Lielākie ezeri - [[Titurgas ezers]] (12 ha), [[Lejasezers]] (5 ha).

== Vēsture ==
Līdz 13. gadsimtam tagadējais Ķekavas novads ietilpa [[zemgaļi|zemgaļu]] [[Upmales zeme]]s sastāvā. [[Livonijas konfederācija]]s laikā tā ziemeļrietumu daļa ietilpa [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas pilsētas landfogtejā]], bet dienvidaustrumu daļa [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Doles draudzes novads|Doles draudzes novadā]] un Baldones puse sākotnēji [[Mežotnes pils]] novadā, bet vēlāk tā bija [[Jelgavas komtureja]]s un no 1450. gada [[Bauskas fogti]]jas sastāvdaļa. Tagadējais Baldones pagasts un pilsēta [[1561. gads|1561]]. gadā tika iekļauta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā un no 1562. gada tā bija Kurzemes—Zemgales hercoga domēne. [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] laikā no [[1642. gads|1642]]. līdz [[1682. gads|1682]]. gadam Baldonē tika ierīkota hercoga &quot;[[slabada]]&quot; — biezi apdzīvota vieta, kuru apdzīvoja amatnieki. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1636. gadā Rīgas pilsēta iegādājās [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muižu]], kuras zemes atradās abos Daugavas krastos. Rīgas patrimoniālajā apgabalā izveidoja Katlakalna draudzes novadu.1721. gadā to kopā ar pārējo Zviedru Vidzemes teritoriju iekļāva [[Krievijas impērija]]s sastāvā, bet [[1795. gads|1795]]. gadā tajā iekļāva arī hercogistes zemes. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē Baldoni sāka pieminēt kā kūrortu tajā esošā sēravota dēļ.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20131111100409/http://www.baldone.lv/Lapas/N_vesture.htm baldone.lv Baldones vēsture]&lt;/ref&gt;

2009. gadā, likvidējot padomju laika Rīgas rajonu, kurā līdz tam ietilpa novada teritorija, [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastu]] apvienoja ar [[Baloži (pilsēta)|Baložu pilsētu]] un [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastu]], izveidojot Ķekavas novadu, bet [[Baldone]]s pilsētu ar [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. 2021. gadā Ķekavas novadu apvienoja ar [[Baldones novads|Baldones novadu]].

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|- 
| 1. || [[Baloži_(pilsēta)|Baloži]] || Pilsēta || - || 7032
|-
| 2. || [[Ķekava]] || Pilsēta || - || 5134
|-
| 3. || [[Baldone]] || Pilsēta || - || 3841
|-
| 4. || [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] || Ciems || Ķekavas || 2297
|-
| 5. || [[Valdlauči]] || Ciems || Ķekavas || 1709
|-
| 6. || [[Rāmava]] || Ciems || Ķekavas || 1387
|-
| 7. || [[Odukalns]] || Ciems || Ķekavas || 891
|-
| 8. || [[Krustkalni]] || Ciems || Ķekavas || 779
|-
| 9. || [[Vimbukrogs]] || Ciems || Ķekavas || 736
|-
| 10. || [[Dzērumi]] || Ciems || Ķekavas || 719 
|}
.

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ķekavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (23332)   |green|76}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4409)      |red|14}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (582)   |black|2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (492)      |blue|2}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (303)   |yellow|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (283)         |pink|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1160)     |purple|4}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{{Galvenais|2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas}}

== Saimniecība ==

Pazīstamākais uzņēmums, kas asociējas ar Ķekavas novada saimniecību, ir “[[Putnu fabrika Ķekava]]” AS, kas pazīstams ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus to robežām, galvenokārt — Skandināvijā. Uzņēmums dibināts 1967. gadā, nodarbojas ar putnu gaļas audzēšanu un vistas gaļas produktu ražošanu.&lt;ref&gt;[https://vistas.lv/par-mums/ Ķekavas putnu fabrika]&lt;/ref&gt;

Ķekavas novada tuvums ar valsts galvaspilsētu un pieejamās plašās apbūves platības ir bijis labs priekšnosacījums vairāku vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumu bāzes vietu esamībai šajā novadā:
* SIA “[[Maxima Latvija]]” — mazumtirdzniecības tīkls&lt;ref&gt;[https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums Maxima.lv]&lt;/ref&gt;
* SIA “Sanitex”, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības, izplatīšanas un loģistikas uzņēmums
* AS “[[Akvedukts (uzņēmums)|Akvedukts]]”, ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotājs&lt;ref&gt;[https://www.akvedukts.lv/lv/par-firmu/ Akvedukts.lv]&lt;/ref&gt;
Novadā atrodas metālapstrādes uzņēmums SIA “EMJ Metāls”, kas savā lāzergriešanas un locīšanas nozarē ir lielākais Baltijā.&lt;ref&gt;[https://www.emjmetals.lv/lv EMJ Metāls]&lt;/ref&gt;.

Ķekavas novada Valdlaučos atrodas [[izstāžu komplekss “Rāmava”]] (SIA A.M.L.).&lt;ref&gt;[https://www.aml-ramava.lv/lv/par-mums AML Rāmava]&lt;/ref&gt;.

Netālu no Baldones — uzņēmuma &quot;Radons&quot; radioaktīvu atkritumu novietne [[Atomkalns|Atomkalnā]].

=== Transports ===
Caur novada teritoriju ved autoceļš [[Via Baltica]]. Lai samazinātu tā pārslodzi Pierīgā, tiek būvēts [[Ķekavas apvedceļš]]. Tāpat caur novadu ved [[Rīgas apvedceļš]] un autoceļi [[P89]] no Rīgas uz [[Skaistkalne|Skaistkalni]] gar Baldoni un [[P85]] uz [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]] gar kreiso Daugavas krastu.

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==

* [[Jānis Goldmanis]] (1875—1955), politiķis, [[Latvijas Tautas padome]]s loceklis, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un [[Saeima]]s deputāts, Zemkopības ministrs, Apsardzības ministrs
* [[Pēteris Sēja]] (1880—1940), diplomāts

== Ievērojamas vietas ==
* [[Nāves sala]],
* [[Baldones observatorija]]
* [[Baldones sēravoti]]
* [[Baložu kūdras bānītis]]

=== Arheoloģijas pieminekļi ===
* [[Klaņģu kalns]] — pilskalns (bijis apdzīvots bronzas laikmetā un datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
* Sauliešu pilskalns (datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
* Pļavniekkalna skolas senkapi (5.-7.gs. zemgaļu apbedījumi).&lt;ref&gt;[http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121007050038/http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 |date={{dat|2012|10|07||bez}} }} Ķekavas novada mājaslapa&lt;/ref&gt;
* [[Daugmales pilskalns]]

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Daugmales pilskalns 3.jpg|Daugmales pilskalns
Baldone White palace - panoramio.jpg|Baldones Baltā pils
Ķekavas upīte pie Ķekavas 1998-11-07 - panoramio.jpg|Ķekaviņas upīte pie Ķekavas
Baldone observatory in Latvia - The dome (14511700735).jpg|Baldones observatorija
Mazais Kausezers.jpg|Mazais Kausezers
Riekstukalns - ogre11 - Panoramio.jpg|Riekstukalns ziemā
Baldones sanatorija - panoramio (1).jpg|Baldones sanatorija
Ķekavas baznīca.jpg|Ķekavas baznīca
Дома в Баложи - panoramio.jpg|Baloži
Naves sala 1.jpg|Nāves sala
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Ķekavas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>s6mh57owspvsl2y7dbw5ydovfimo74e</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667159</id>
      <parentid>3667157</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:45:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10922" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ķekavas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ķekavas novads
| karte            = Ķekavas novads karte 2021.png
| karte2           = Ķekavas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ķekavas novads
| ģerboņa_attēls    = Ķekavas novada ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Ķekavas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Ķekava
| mērs              = Juris Žilko
| mērs_partija      = [[Latvijas attīstībai|LA]]/[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 454,5
| iedzīvotāji      = 27391
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 27391/ 454.5 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.kekava.lv/
}}
'''Ķekavas novads''' ir [[pašvaldība]] [[Pierīga|Pierīgā]]. Robežojas ziemeļos ar [[Rīga]]s pilsētu, austrumos — ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], dienvidos — ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un rietumos — ar [[Olaines novads|Olaines novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ķekava|Ķekavā]]. Iekļauj [[Baloži|Baložu]], [[Baldone]]s un [[Ķekava]]s pilsētas un [[Baldones pagasts|Baldones]], [[Daugmales pagasts|Daugmales]] un [[Ķekavas pagasts|Ķekavas]] pagastus. Izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] 2021. gada 1. jūlijā, apvienojot [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novadu]] un [[Baldones novads|Baldones novadu]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Baldones pagasts]], [[Baldone]]s pilsēta, [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] pilsēta, [[Daugmales pagasts]], [[Ķekavas pagasts]] un [[Ķekava]]s pilsēta.

== Daba ==
Novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Upmales paugurlīdzenums|Upmales paugurlīdzenumā]] un rietumdaļa — [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]], gar Daugavu daļēji applūdinātā [[Lejasdaugavas senleja]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē [[devons|augšdevona]] nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas velēnu podzolētās un tipiski podzolētās, rietumdaļā podzolētās glejaugsnes. Meži pārsvarā skujkoku. Novada dienvidaustrumos Upmales paugurlīdzenumam raksturīgas lokveida pacēluma joslas, kas izliektas senā ledāja kustības virzienā un savienotas ar iegareniem vaļņiem. Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri. Augstākie punkti — [[Riekstukalns]] (85,2 m) un [[Morisona kalns]] (81,7 m) pie Baldones.

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm ir apmēram divas reizes lielāks par iztvaikojošā mitruma daudzumu.

=== Upes ===

* [[Daugava]]s baseina: Daugava, [[Ķekaviņa]], [[Bērzene (Daugavas pieteka)|Bērzene]], [[Olekte]], [[Ostvalda kanāls]].
* [[Lielupe]]s baseina: [[Misa (upe)|Misa]], [[Mellupe (Vecās Jāņupes pieteka)|Mellupe]], [[Skujupīte (Misas pieteka)|Skujupīte]].

Ķekaviņu un Misu savieno [[Daugavas-Misas kanāls]].

=== Ūdenstilpes ===
Ziemeļos uz Daugavas atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]. Lielākie ezeri - [[Titurgas ezers]] (12 ha), [[Lejasezers]] (5 ha).

== Vēsture ==
Līdz 13. gadsimtam tagadējais Ķekavas novads ietilpa [[zemgaļi|zemgaļu]] [[Upmales zeme]]s sastāvā. [[Livonijas konfederācija]]s laikā tā ziemeļrietumu daļa ietilpa [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas pilsētas landfogtejā]], bet dienvidaustrumu daļa [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Doles draudzes novads|Doles draudzes novadā]] un Baldones puse sākotnēji [[Mežotnes pils]] novadā, bet vēlāk tā bija [[Jelgavas komtureja]]s un no 1450. gada [[Bauskas fogti]]jas sastāvdaļa. Tagadējais Baldones pagasts un pilsēta [[1561. gads|1561]]. gadā tika iekļauta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā un no 1562. gada tā bija Kurzemes—Zemgales hercoga domēne. [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] laikā no [[1642. gads|1642]]. līdz [[1682. gads|1682]]. gadam Baldonē tika ierīkota hercoga &quot;[[slabada]]&quot; — biezi apdzīvota vieta, kuru apdzīvoja amatnieki. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1636. gadā Rīgas pilsēta iegādājās [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muižu]], kuras zemes atradās abos Daugavas krastos. Rīgas patrimoniālajā apgabalā izveidoja Katlakalna draudzes novadu.1721. gadā to kopā ar pārējo Zviedru Vidzemes teritoriju iekļāva [[Krievijas impērija]]s sastāvā, bet [[1795. gads|1795]]. gadā tajā iekļāva arī hercogistes zemes. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē Baldoni sāka pieminēt kā kūrortu tajā esošā sēravota dēļ.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20131111100409/http://www.baldone.lv/Lapas/N_vesture.htm baldone.lv Baldones vēsture]&lt;/ref&gt;

2009. gadā, likvidējot padomju laika Rīgas rajonu, kurā līdz tam ietilpa novada teritorija, [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastu]] apvienoja ar [[Baloži (pilsēta)|Baložu pilsētu]] un [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastu]], izveidojot Ķekavas novadu, bet [[Baldone]]s pilsētu ar [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. 2021. gadā Ķekavas novadu apvienoja ar [[Baldones novads|Baldones novadu]].

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|- 
| 1. || [[Baloži_(pilsēta)|Baloži]] || Pilsēta || - || 7032
|-
| 2. || [[Ķekava]] || Pilsēta || - || 5134
|-
| 3. || [[Baldone]] || Pilsēta || - || 3841
|-
| 4. || [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] || Ciems || Ķekavas || 2297
|-
| 5. || [[Valdlauči]] || Ciems || Ķekavas || 1709
|-
| 6. || [[Rāmava]] || Ciems || Ķekavas || 1387
|-
| 7. || [[Odukalns]] || Ciems || Ķekavas || 891
|-
| 8. || [[Krustkalni]] || Ciems || Ķekavas || 779
|-
| 9. || [[Vimbukrogs]] || Ciems || Ķekavas || 736
|-
| 10. || [[Dzērumi]] || Ciems || Ķekavas || 719 
|}
.
=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ķekavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (23332)   |green|76}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4409)      |red|14}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (582)   |black|2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (492)      |blue|2}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (303)   |yellow|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (283)         |pink|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1160)     |purple|4}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{{Galvenais|2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas}}

== Saimniecība ==

Pazīstamākais uzņēmums, kas asociējas ar Ķekavas novada saimniecību, ir “[[Putnu fabrika Ķekava]]” AS, kas pazīstams ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus to robežām, galvenokārt — Skandināvijā. Uzņēmums dibināts 1967. gadā, nodarbojas ar putnu gaļas audzēšanu un vistas gaļas produktu ražošanu.&lt;ref&gt;[https://vistas.lv/par-mums/ Ķekavas putnu fabrika]&lt;/ref&gt;

Ķekavas novada tuvums ar valsts galvaspilsētu un pieejamās plašās apbūves platības ir bijis labs priekšnosacījums vairāku vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumu bāzes vietu esamībai šajā novadā:
* SIA “[[Maxima Latvija]]” — mazumtirdzniecības tīkls&lt;ref&gt;[https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums Maxima.lv]&lt;/ref&gt;
* SIA “Sanitex”, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības, izplatīšanas un loģistikas uzņēmums
* AS “[[Akvedukts (uzņēmums)|Akvedukts]]”, ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotājs&lt;ref&gt;[https://www.akvedukts.lv/lv/par-firmu/ Akvedukts.lv]&lt;/ref&gt;
Novadā atrodas metālapstrādes uzņēmums SIA “EMJ Metāls”, kas savā lāzergriešanas un locīšanas nozarē ir lielākais Baltijā.&lt;ref&gt;[https://www.emjmetals.lv/lv EMJ Metāls]&lt;/ref&gt;.

Ķekavas novada Valdlaučos atrodas [[izstāžu komplekss “Rāmava”]] (SIA A.M.L.).&lt;ref&gt;[https://www.aml-ramava.lv/lv/par-mums AML Rāmava]&lt;/ref&gt;.

Netālu no Baldones — uzņēmuma &quot;Radons&quot; radioaktīvu atkritumu novietne [[Atomkalns|Atomkalnā]].

=== Transports ===
Caur novada teritoriju ved autoceļš [[Via Baltica]]. Lai samazinātu tā pārslodzi Pierīgā, tiek būvēts [[Ķekavas apvedceļš]]. Tāpat caur novadu ved [[Rīgas apvedceļš]] un autoceļi [[P89]] no Rīgas uz [[Skaistkalne|Skaistkalni]] gar Baldoni un [[P85]] uz [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]] gar kreiso Daugavas krastu.

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==

* [[Jānis Goldmanis]] (1875—1955), politiķis, [[Latvijas Tautas padome]]s loceklis, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un [[Saeima]]s deputāts, Zemkopības ministrs, Apsardzības ministrs
* [[Pēteris Sēja]] (1880—1940), diplomāts

== Ievērojamas vietas ==
* [[Nāves sala]],
* [[Baldones observatorija]]
* [[Baldones sēravoti]]
* [[Baložu kūdras bānītis]]

=== Arheoloģijas pieminekļi ===
* [[Klaņģu kalns]] — pilskalns (bijis apdzīvots bronzas laikmetā un datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
* Sauliešu pilskalns (datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
* Pļavniekkalna skolas senkapi (5.-7.gs. zemgaļu apbedījumi).&lt;ref&gt;[http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121007050038/http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 |date={{dat|2012|10|07||bez}} }} Ķekavas novada mājaslapa&lt;/ref&gt;
* [[Daugmales pilskalns]]

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Daugmales pilskalns 3.jpg|Daugmales pilskalns
Baldone White palace - panoramio.jpg|Baldones Baltā pils
Ķekavas upīte pie Ķekavas 1998-11-07 - panoramio.jpg|Ķekaviņas upīte pie Ķekavas
Baldone observatory in Latvia - The dome (14511700735).jpg|Baldones observatorija
Mazais Kausezers.jpg|Mazais Kausezers
Riekstukalns - ogre11 - Panoramio.jpg|Riekstukalns ziemā
Baldones sanatorija - panoramio (1).jpg|Baldones sanatorija
Ķekavas baznīca.jpg|Ķekavas baznīca
Дома в Баложи - panoramio.jpg|Baloži
Naves sala 1.jpg|Nāves sala
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Ķekavas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>scwp3a2bmea4v6o6zgsnt9gqwiz40mq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667255</id>
      <parentid>3667159</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:38:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10936" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ķekavas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ķekavas novads
| karte            = Ķekavas novads karte 2021.png
| karte2           = Ķekavas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ķekavas novads
| ģerboņa_attēls    = Ķekavas novada ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Ķekavas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Ķekava
| mērs              = Juris Žilko
| mērs_partija      = [[Latvijas attīstībai|LA]]/[[Izaugsme (partija)|Izaugsme]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 454,5
| iedzīvotāji      = 27391
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 27391/ 454.5 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.kekava.lv/
}}
'''Ķekavas novads''' ir [[pašvaldība]] [[Pierīga|Pierīgā]]. Robežojas ziemeļos ar [[Rīga]]s pilsētu, austrumos — ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], dienvidos — ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un rietumos — ar [[Olaines novads|Olaines novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ķekava|Ķekavā]]. Iekļauj [[Baloži|Baložu]], [[Baldone]]s un [[Ķekava]]s pilsētas un [[Baldones pagasts|Baldones]], [[Daugmales pagasts|Daugmales]] un [[Ķekavas pagasts|Ķekavas]] pagastus. Izveidots [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālajā reformā]] 2021. gada 1. jūlijā, apvienojot [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novadu]] un [[Baldones novads|Baldones novadu]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Baldones pagasts]], [[Baldone]]s pilsēta, [[Baloži (pilsēta)|Baložu]] pilsēta, [[Daugmales pagasts]], [[Ķekavas pagasts]] un [[Ķekava]]s pilsēta.

== Daba ==
Novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Upmales paugurlīdzenums|Upmales paugurlīdzenumā]] un rietumdaļa — [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]], gar Daugavu daļēji applūdinātā [[Lejasdaugavas senleja]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē [[devons|augšdevona]] nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas velēnu podzolētās un tipiski podzolētās, rietumdaļā podzolētās glejaugsnes. Meži pārsvarā skujkoku. Novada dienvidaustrumos Upmales paugurlīdzenumam raksturīgas lokveida pacēluma joslas, kas izliektas senā ledāja kustības virzienā un savienotas ar iegareniem vaļņiem. Šo formu krustpunktos paceļas neregulāri kēmu—morēnu pauguri. Augstākie punkti — [[Riekstukalns]] (85,2 m) un [[Morisona kalns]] (81,7 m) pie Baldones.

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm ir apmēram divas reizes lielāks par iztvaikojošā mitruma daudzumu.

=== Upes ===

* [[Daugava]]s baseina: Daugava, [[Ķekaviņa]], [[Bērzene (Daugavas pieteka)|Bērzene]], [[Olekte]], [[Ostvalda kanāls]].
* [[Lielupe]]s baseina: [[Misa (upe)|Misa]], [[Mellupe (Vecās Jāņupes pieteka)|Mellupe]], [[Skujupīte (Misas pieteka)|Skujupīte]].

Ķekaviņu un Misu savieno [[Daugavas-Misas kanāls]].

=== Ūdenstilpes ===
Ziemeļos uz Daugavas atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]. Lielākie ezeri - [[Titurgas ezers]] (12 ha), [[Lejasezers]] (5 ha).

== Vēsture ==
Līdz 13. gadsimtam tagadējais Ķekavas novads ietilpa [[zemgaļi|zemgaļu]] [[Upmales zeme]]s sastāvā. [[Livonijas konfederācija]]s laikā tā ziemeļrietumu daļa ietilpa [[Rīgas patrimonālais apgabals|Rīgas pilsētas landfogtejā]], bet dienvidaustrumu daļa [[Rīgas arhibīskapija]]s [[Doles draudzes novads|Doles draudzes novadā]] un Baldones puse sākotnēji [[Mežotnes pils]] novadā, bet vēlāk tā bija [[Jelgavas komtureja]]s un no 1450. gada [[Bauskas fogti]]jas sastāvdaļa. Tagadējais Baldones pagasts un pilsēta [[1561. gads|1561]]. gadā tika iekļauta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s sastāvā un no 1562. gada tā bija Kurzemes—Zemgales hercoga domēne. [[Jēkabs Ketlers|Jēkaba Ketlera]] laikā no [[1642. gads|1642]]. līdz [[1682. gads|1682]]. gadam Baldonē tika ierīkota hercoga &quot;[[slabada]]&quot; — biezi apdzīvota vieta, kuru apdzīvoja amatnieki. [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1636. gadā Rīgas pilsēta iegādājās [[Mazjumpravas muiža (Rīga)|Mazjumpravas muižu]], kuras zemes atradās abos Daugavas krastos. Rīgas patrimoniālajā apgabalā izveidoja Katlakalna draudzes novadu.1721. gadā to kopā ar pārējo Zviedru Vidzemes teritoriju iekļāva [[Krievijas impērija]]s sastāvā, bet [[1795. gads|1795]]. gadā tajā iekļāva arī hercogistes zemes. [[18. gadsimts|18. gadsimta]] otrajā pusē Baldoni sāka pieminēt kā kūrortu tajā esošā sēravota dēļ.&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20131111100409/http://www.baldone.lv/Lapas/N_vesture.htm baldone.lv Baldones vēsture]&lt;/ref&gt;

2009. gadā, likvidējot padomju laika Rīgas rajonu, kurā līdz tam ietilpa novada teritorija, [[Ķekavas pagasts|Ķekavas pagastu]] apvienoja ar [[Baloži (pilsēta)|Baložu pilsētu]] un [[Daugmales pagasts|Daugmales pagastu]], izveidojot Ķekavas novadu, bet [[Baldone]]s pilsētu ar [[Baldones pagasts|Baldones pagastu]]. 2021. gadā Ķekavas novadu apvienoja ar [[Baldones novads|Baldones novadu]].

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|- 
| 1. || [[Baloži_(pilsēta)|Baloži]] || Pilsēta || - || 7032
|-
| 2. || [[Ķekava]] || Pilsēta || - || 5134
|-
| 3. || [[Baldone]] || Pilsēta || - || 3841
|-
| 4. || [[Katlakalns (Ķekavas pagasts)|Katlakalns]] || Ciems || Ķekavas || 2297
|-
| 5. || [[Valdlauči]] || Ciems || Ķekavas || 1709
|-
| 6. || [[Rāmava]] || Ciems || Ķekavas || 1387
|-
| 7. || [[Odukalns]] || Ciems || Ķekavas || 891
|-
| 8. || [[Krustkalni]] || Ciems || Ķekavas || 779
|-
| 9. || [[Vimbukrogs]] || Ciems || Ķekavas || 736
|-
| 10. || [[Dzērumi]] || Ciems || Ķekavas || 719 
|}
.
=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ķekavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (23332)   |green|76.3}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4409)      |red|14.4}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (582)   |black|1.9}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (492)      |blue|1.6}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (303)   |yellow|1.0}}
{{bar percent|[[Poļi]] (283)         |pink|0.9}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1160)     |purple|3.8}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{{Galvenais|2021. gada Ķekavas novada domes vēlēšanas}}

== Saimniecība ==

Pazīstamākais uzņēmums, kas asociējas ar Ķekavas novada saimniecību, ir “[[Putnu fabrika Ķekava]]” AS, kas pazīstams ne tikai Baltijas valstīs, bet arī ārpus to robežām, galvenokārt — Skandināvijā. Uzņēmums dibināts 1967. gadā, nodarbojas ar putnu gaļas audzēšanu un vistas gaļas produktu ražošanu.&lt;ref&gt;[https://vistas.lv/par-mums/ Ķekavas putnu fabrika]&lt;/ref&gt;

Ķekavas novada tuvums ar valsts galvaspilsētu un pieejamās plašās apbūves platības ir bijis labs priekšnosacījums vairāku vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumu bāzes vietu esamībai šajā novadā:
* SIA “[[Maxima Latvija]]” — mazumtirdzniecības tīkls&lt;ref&gt;[https://www.maxima.lv/par-uznemumu/par-mums Maxima.lv]&lt;/ref&gt;
* SIA “Sanitex”, pārtikas un nepārtikas preču vairumtirdzniecības, izplatīšanas un loģistikas uzņēmums
* AS “[[Akvedukts (uzņēmums)|Akvedukts]]”, ūdensapgādes, apkures un dārza preču vairumtirgotājs&lt;ref&gt;[https://www.akvedukts.lv/lv/par-firmu/ Akvedukts.lv]&lt;/ref&gt;
Novadā atrodas metālapstrādes uzņēmums SIA “EMJ Metāls”, kas savā lāzergriešanas un locīšanas nozarē ir lielākais Baltijā.&lt;ref&gt;[https://www.emjmetals.lv/lv EMJ Metāls]&lt;/ref&gt;.

Ķekavas novada Valdlaučos atrodas [[izstāžu komplekss “Rāmava”]] (SIA A.M.L.).&lt;ref&gt;[https://www.aml-ramava.lv/lv/par-mums AML Rāmava]&lt;/ref&gt;.

Netālu no Baldones — uzņēmuma &quot;Radons&quot; radioaktīvu atkritumu novietne [[Atomkalns|Atomkalnā]].

=== Transports ===
Caur novada teritoriju ved autoceļš [[Via Baltica]]. Lai samazinātu tā pārslodzi Pierīgā, tiek būvēts [[Ķekavas apvedceļš]]. Tāpat caur novadu ved [[Rīgas apvedceļš]] un autoceļi [[P89]] no Rīgas uz [[Skaistkalne|Skaistkalni]] gar Baldoni un [[P85]] uz [[Jaunjelgava|Jaunjelgavu]] gar kreiso Daugavas krastu.

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==

* [[Jānis Goldmanis]] (1875—1955), politiķis, [[Latvijas Tautas padome]]s loceklis, [[Latvijas Republikas Satversmes sapulce|Satversmes sapulces]] un [[Saeima]]s deputāts, Zemkopības ministrs, Apsardzības ministrs
* [[Pēteris Sēja]] (1880—1940), diplomāts

== Ievērojamas vietas ==
* [[Nāves sala]],
* [[Baldones observatorija]]
* [[Baldones sēravoti]]
* [[Baložu kūdras bānītis]]

=== Arheoloģijas pieminekļi ===
* [[Klaņģu kalns]] — pilskalns (bijis apdzīvots bronzas laikmetā un datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
* Sauliešu pilskalns (datējams ar pirmo gadu tūkstoti pirms mūsu ēras);
* Pļavniekkalna skolas senkapi (5.-7.gs. zemgaļu apbedījumi).&lt;ref&gt;[http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121007050038/http://www.kekava.lv/pub/index.php?id=110 |date={{dat|2012|10|07||bez}} }} Ķekavas novada mājaslapa&lt;/ref&gt;
* [[Daugmales pilskalns]]

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Daugmales pilskalns 3.jpg|Daugmales pilskalns
Baldone White palace - panoramio.jpg|Baldones Baltā pils
Ķekavas upīte pie Ķekavas 1998-11-07 - panoramio.jpg|Ķekaviņas upīte pie Ķekavas
Baldone observatory in Latvia - The dome (14511700735).jpg|Baldones observatorija
Mazais Kausezers.jpg|Mazais Kausezers
Riekstukalns - ogre11 - Panoramio.jpg|Riekstukalns ziemā
Baldones sanatorija - panoramio (1).jpg|Baldones sanatorija
Ķekavas baznīca.jpg|Ķekavas baznīca
Дома в Баложи - panoramio.jpg|Baloži
Naves sala 1.jpg|Nāves sala
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Ķekavas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>4litx3fhg3d0k48vd75u8f39wdm3mjn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Balvu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462566</id>
    <revision>
      <id>3667038</id>
      <parentid>3658884</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T21:58:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8531" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Balvu novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Balvu novads
| karte            = Balvu novads karte 2021.png
| karte2           = Balvu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Balvu novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Balvu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Balvi
| mērs              = Sergejs Maksimovs
| mērs_partija      = [[Latgales partija]]
| mērs_gads         = 2021 - ''pašlaik''
| platība          = 2386,3
| iedzīvotāji      = 19015
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 19015/ 2386.3 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = http://www.balvi.lv/
}}
'''Balvu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Balvu novads (2009—2021)|Balvu novads]], [[Baltinavas pagasts|Baltinavas novads]], [[Rugāju novads]] un [[Viļakas novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]], rietumos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Madonas novads|Madonas novadiem]], dienvidos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadiem]] un austrumos ar [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Palkinas rajons|Palkinas]] un [[Pitalovas rajons|Pitalovas rajoniem]]. Novada centrs atrodas [[Balvi|Balvu]] [[pilsēta|pilsētā]].

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Balvu rajons|Balvu rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Baltinavas pagasts]], [[Balvu pagasts]], [[Balvi|Balvu]] pilsēta, [[Bērzkalnes pagasts]], [[Bērzpils pagasts]], [[Briežuciema pagasts]], [[Krišjāņu pagasts]], [[Kubulu pagasts]], [[Kupravas pagasts]], [[Lazdukalna pagasts]], [[Lazdulejas pagasts]], [[Medņevas pagasts]], [[Rugāju pagasts]], [[Susāju pagasts]], [[Šķilbēnu pagasts]], [[Tilžas pagasts]], [[Vectilžas pagasts]], [[Vecumu pagasts]], [[Viļaka]]s pilsēta, [[Vīksnas pagasts]] un [[Žīguru pagasts]].

== Daba ==

Balvu novads izvietojies [[Austrumlatvijas zemiene]]s ziemeļdaļā. Tā austrumos atrodas [[Veļikajas zemiene]], bet vidusdaļā — [[Ziemeļlatgales pacēlums]] (līdz 135 metriem [[vjl]]), kas ir viļņots [[morēna]]s līdzenums ar morēnu pauguraini austrumpusē. Augsnes — podzolētās, velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: [[māls]] (Kupravā), grants (Plešovā), kūdra (lielākie kūdras purvi — [[Bērzpils purvs]], [[Lutiņānu purvs]], [[Lagažu-Šņitku purvs]]). Vidējā temperatūra janvārī -7 — -7,5 °C, jūlijā 16,5 — 17 °C. Nokrišņi 550-600 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 38% teritorijas, purvi 10%.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|1|656}}&lt;/ref&gt;

=== Lielākās upes ===
* [[Daugava]]s baseina: [[Pededze]], [[Bolupe]], [[Vārniene]], [[Iča]], [[Tilža (upe)|Tilža]].
* [[Veļikaja]]s baseina: [[Vāda]], [[Kuhva]], [[Rika]], [[Koura]].

=== Ūdenstilpes ===
47 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — [[Pērkonu ezers]] (2,3 km²), [[Balvu ezers]] (1,7 km²), [[Viļakas ezers]] (1,4 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Tagadējā Balvu novada teritorija 13. gadsimta sākumā ietilpa [[Atzele]]s novadā, 1224. — 1561. gadā tā bija [[Rīgas arhibīskapija]]s īpašums, 1561. — 1772. [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. 1772. gadā iekļauta [[Krievijas impērija]]s [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]], no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. Līdz 1861. gadam, kad atcēla dzimtbūšanu, zeme bija galvenokārt muižnieku īpašumā (lielākās — [[Viļakas muiža]] 492 km², [[Balvu muiža]] 350 km²). [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada 2. decembrī notika revolucionārās [[milicija]]s sadursme ar ulānu vienību [[Sita]]s silā. 

Pēc [[Otrais Latgales kongress|Otrā Latgales kongresa]] ierosmes 1917. gada 14. decembrī [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķi]] atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja Vidzemes guberņai&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.&lt;/ref&gt;, bet [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] laikā to 1918. gada 21. februārī iekaroja [[Vācijas impērija]]s karaspēks. 1918. gada decembrī Balvu apkārtni ieņēma [[Sarkanā armija]] un to iekļāva [[Latvijas SPR]] sastāvā.

[[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās [[Latgales divīzija]]s štābs.
Pēc neatkarības kara beigām, saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]] Balvi ietilpa Latvijas Republikas sastāvā. Ar 1924. gada jūnija likumu Balvu pagastu kopā ar 11 citiem pagastiem atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]].&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Balvu novada kopējais iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 bija {{nobr|24 991}}
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads (līdz 2021)
!Pagasti
!2000
!2016
!2020
|-
|1
|Balvi
|Pilsēta
|Balvu novads
|Pilsēta
|8533
|6457
|5914
|-
|2
|Viļaka
|Pilsēta
|Viļakas novads
|Pilsēta
|1887
|1330
|1221
|-
|3
|Žīguri
|Ciems
|Viļakas novads
|Žīguru pagasts
|906
|599
|522
|-
|4
|Tilža
|Ciems
|Balvu novads
|Tilžas pagasts
|672
|508
|469
|-
|5
|Baltinava
|Ciems
|Baltinavas novads
|Baltinavas pagasts
|664
|448
|431
|-
|6
|Kubuli
|Ciems
|Balvu novads
|Kubulu pagasts
|568
|448
|433
|-
|7
|Kuprava
|Ciems
|Viļakas novads
|Kupravas pagasts
|709
|319
|263
|-
|8
|Semenova
|Ciems
|Viļakas novads
|Medņevas pagasts
|271
|201
|190
|-
|9
|Vīksna
|Ciems
|Balvu novads
|Vīksnas pagasts
|260
|194
|184
|-
|10
|Bērzpils
|Ciems
|Balvu novads
|Bērzpils pagasts
|240
|186
|169
|-
|11
|Bērzkalne
|Ciems
|Balvu novads
|Bērzkalnes pagasts
|249
|167
|148
|-
|12
|Šķilbani
|Ciems
|Viļakas novads
|Šķilbēnu pagasts
|216
|157
|139
|-
|13
|Rekova
|Ciems
|Viļakas novads
|Šķilbēnu pagasts
|163
|155
|157
|-
|14
|Borisova
|Ciems
|Viļakas novads
|Vecumu pagasts
|181
|137
|111
|-
|15
|Naudaskalns
|Ciems
|Balvu novads
|Balvu pagasts
|177
|114
|112
|-
|16
|Krišjāņi
|Ciems
|Balvu novads
|Krišjāņu pagasts
|148
|110
|110
|-
|17
|Egļuciems
|Ciems
|Balvu novads
|Lazdulejas pagasts
|137
|102
|91
|-
|18
|Vectilža
|Ciems
|Balvu novads
|Vectilžas pagasts
|115
|95
|97
|-
|19
|Briežuciems
|Ciems
|Balvu novads
|Briežuciema pagasts
|122
|87
|87
|}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Balvu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (15281)   |green|83}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2627)      |red|14}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (115)   |black|1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (115)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (302)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Balvu rajons}}

[[Kategorija:Balvu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>bz274nhj097gr382x2mp3dwaa5yma6h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667141</id>
      <parentid>3667038</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:31:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8541" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Balvu novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Balvu novads
| karte            = Balvu novads karte 2021.png
| karte2           = Balvu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Balvu novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Balvu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Balvi
| mērs              = Sergejs Maksimovs
| mērs_partija      = [[Latgales partija]]
| mērs_gads         = 2021 - ''pašlaik''
| platība          = 2386,3
| iedzīvotāji      = 19015
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 19015/ 2386.3 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = http://www.balvi.lv/
}}
'''Balvu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Balvu novads (2009—2021)|Balvu novads]], [[Baltinavas pagasts|Baltinavas novads]], [[Rugāju novads]] un [[Viļakas novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]], rietumos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Madonas novads|Madonas novadiem]], dienvidos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadiem]] un austrumos ar [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabala]] [[Palkinas rajons|Palkinas]] un [[Pitalovas rajons|Pitalovas rajoniem]]. Novada centrs atrodas [[Balvi|Balvu]] [[pilsēta|pilsētā]].

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Balvu rajons|Balvu rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Baltinavas pagasts]], [[Balvu pagasts]], [[Balvi|Balvu]] pilsēta, [[Bērzkalnes pagasts]], [[Bērzpils pagasts]], [[Briežuciema pagasts]], [[Krišjāņu pagasts]], [[Kubulu pagasts]], [[Kupravas pagasts]], [[Lazdukalna pagasts]], [[Lazdulejas pagasts]], [[Medņevas pagasts]], [[Rugāju pagasts]], [[Susāju pagasts]], [[Šķilbēnu pagasts]], [[Tilžas pagasts]], [[Vectilžas pagasts]], [[Vecumu pagasts]], [[Viļaka]]s pilsēta, [[Vīksnas pagasts]] un [[Žīguru pagasts]].

== Daba ==

Balvu novads izvietojies [[Austrumlatvijas zemiene]]s ziemeļdaļā. Tā austrumos atrodas [[Veļikajas zemiene]], bet vidusdaļā — [[Ziemeļlatgales pacēlums]] (līdz 135 metriem [[vjl]]), kas ir viļņots [[morēna]]s līdzenums ar morēnu pauguraini austrumpusē. Augsnes — podzolētās, velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: [[māls]] (Kupravā), grants (Plešovā), kūdra (lielākie kūdras purvi — [[Bērzpils purvs]], [[Lutiņānu purvs]], [[Lagažu-Šņitku purvs]]). Vidējā temperatūra janvārī -7 — -7,5 °C, jūlijā 16,5 — 17 °C. Nokrišņi 550-600 mm gadā. Meži 1981. gadā aizņēma 38% teritorijas, purvi 10%.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|1|656}}&lt;/ref&gt;

=== Lielākās upes ===
* [[Daugava]]s baseina: [[Pededze]], [[Bolupe]], [[Vārniene]], [[Iča]], [[Tilža (upe)|Tilža]].
* [[Veļikaja]]s baseina: [[Vāda]], [[Kuhva]], [[Rika]], [[Koura]].

=== Ūdenstilpes ===
47 ezeri ar platību virs viena hektāra, lielākie — [[Pērkonu ezers]] (2,3 km²), [[Balvu ezers]] (1,7 km²), [[Viļakas ezers]] (1,4 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Tagadējā Balvu novada teritorija 13. gadsimta sākumā ietilpa [[Atzele]]s novadā, 1224. — 1561. gadā tā bija [[Rīgas arhibīskapija]]s īpašums, 1561. — 1772. [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] sastāvā. 1772. gadā iekļauta [[Krievijas impērija]]s [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]], no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. Līdz 1861. gadam, kad atcēla dzimtbūšanu, zeme bija galvenokārt muižnieku īpašumā (lielākās — [[Viļakas muiža]] 492 km², [[Balvu muiža]] 350 km²). [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā 1905. gada 2. decembrī notika revolucionārās [[milicija]]s sadursme ar ulānu vienību [[Sita]]s silā. 

Pēc [[Otrais Latgales kongress|Otrā Latgales kongresa]] ierosmes 1917. gada 14. decembrī [[Ludzas apriņķis|Ludzas apriņķi]] atdalīja no Vitebskas guberņas un pievienoja Vidzemes guberņai&lt;ref&gt;Latviešu konversācijas vārdnīcas 10. sējuma 20 229 - 20 230 slejas. Rīga, 1933.-1934.&lt;/ref&gt;, bet [[Operācija &quot;Dūres sitiens&quot;|operācijas &quot;Dūres sitiens&quot;]] laikā to 1918. gada 21. februārī iekaroja [[Vācijas impērija]]s karaspēks. 1918. gada decembrī Balvu apkārtni ieņēma [[Sarkanā armija]] un to iekļāva [[Latvijas SPR]] sastāvā.

[[Ziemeļlatgales atbrīvošanas operācija]]s laikā 1920. gada janvārī Balvos atradās [[Latgales divīzija]]s štābs.
Pēc neatkarības kara beigām, saskaņā ar 1920. gada 11. augustā parakstīto [[Latvijas—Krievijas miera līgums|Latvijas—Krievijas miera līgumu]] Balvi ietilpa Latvijas Republikas sastāvā. Ar 1924. gada jūnija likumu Balvu pagastu kopā ar 11 citiem pagastiem atdalīja no Ludzas apriņķa un iekļāva jaunizveidotajā [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]].&lt;ref&gt;[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n140|article:DIVL5|issueType:P Likums par Latvijas teritorijas iedalīšanu apriņķos] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n140{{!}}article:DIVL5{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} Valdības Vēstnesis - 1924.gada 26.jūnijs&lt;/ref&gt;

== Apdzīvotās vietas ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Balvu novada kopējais iedzīvotāju skaits pēc PMLP 01.01.2021 bija {{nobr|24 991}}
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads (līdz 2021)
!Pagasti
!2000
!2016
!2020
|-
|1
|Balvi
|Pilsēta
|Balvu novads
|Pilsēta
|8533
|6457
|5914
|-
|2
|Viļaka
|Pilsēta
|Viļakas novads
|Pilsēta
|1887
|1330
|1221
|-
|3
|Žīguri
|Ciems
|Viļakas novads
|Žīguru pagasts
|906
|599
|522
|-
|4
|Tilža
|Ciems
|Balvu novads
|Tilžas pagasts
|672
|508
|469
|-
|5
|Baltinava
|Ciems
|Baltinavas novads
|Baltinavas pagasts
|664
|448
|431
|-
|6
|Kubuli
|Ciems
|Balvu novads
|Kubulu pagasts
|568
|448
|433
|-
|7
|Kuprava
|Ciems
|Viļakas novads
|Kupravas pagasts
|709
|319
|263
|-
|8
|Semenova
|Ciems
|Viļakas novads
|Medņevas pagasts
|271
|201
|190
|-
|9
|Vīksna
|Ciems
|Balvu novads
|Vīksnas pagasts
|260
|194
|184
|-
|10
|Bērzpils
|Ciems
|Balvu novads
|Bērzpils pagasts
|240
|186
|169
|-
|11
|Bērzkalne
|Ciems
|Balvu novads
|Bērzkalnes pagasts
|249
|167
|148
|-
|12
|Šķilbani
|Ciems
|Viļakas novads
|Šķilbēnu pagasts
|216
|157
|139
|-
|13
|Rekova
|Ciems
|Viļakas novads
|Šķilbēnu pagasts
|163
|155
|157
|-
|14
|Borisova
|Ciems
|Viļakas novads
|Vecumu pagasts
|181
|137
|111
|-
|15
|Naudaskalns
|Ciems
|Balvu novads
|Balvu pagasts
|177
|114
|112
|-
|16
|Krišjāņi
|Ciems
|Balvu novads
|Krišjāņu pagasts
|148
|110
|110
|-
|17
|Egļuciems
|Ciems
|Balvu novads
|Lazdulejas pagasts
|137
|102
|91
|-
|18
|Vectilža
|Ciems
|Balvu novads
|Vectilžas pagasts
|115
|95
|97
|-
|19
|Briežuciems
|Ciems
|Balvu novads
|Briežuciema pagasts
|122
|87
|87
|}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Balvu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (15281)   |green|82.9}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2627)      |red|14.2}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (115)   |black|0.6}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (115)      |blue|0.6}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (302)     |purple|1.6}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Balvu rajons}}

[[Kategorija:Balvu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>63pwjrmmji2zir2nwtco9psu9ij95ph</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bauskas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462567</id>
    <revision>
      <id>3667039</id>
      <parentid>3643221</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T22:01:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7758" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Bauskas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Bauskas novads
| karte            = Bauskas novads karte 2021.png
| karte2           = Bauskas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Bauskas novads
| ģerboņa_attēls    = LVA_Bauskas_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Bauskas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Bauska
| mērs              = [[Aivars Okmanis]]
| mērs_partija      = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
| mērs_gads         = 2021 - ''pašlaik''
| platība          = 2174,9
| iedzīvotāji      = 41755
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 41755/ 2174.9 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.bauska.lv/
}}
'''Bauskas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Bauskas novads (2009—2021)|Bauskas novads]], [[Iecavas novads]], [[Rundāles novads]] un [[Vecumnieku novads]]. Robežojas rietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], ziemeļos ar [[Ķekavas novads|Ķekavas]] un [[Olaines novads|Olaines novadiem]], austrumos un ziemeļos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]] un dienvidos ar [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]] un [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona]] pašvaldībām, kā arī [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldību]]. Novada centrs atrodas [[Bauska]]s [[pilsēta|pilsētā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Bauska|Bauskas pilsēta]], [[Bārbeles pagasts]], [[Brunavas pagasts]], [[Ceraukstes pagasts]], [[Codes pagasts]], [[Dāviņu pagasts]], [[Gailīšu pagasts]], [[Iecavas pagasts]], [[Iecava|Iecavas pilsēta]], [[Īslīces pagasts]], [[Kurmenes pagasts]], [[Mežotnes pagasts]], [[Rundāles pagasts]], [[Skaistkalnes pagasts]], [[Stelpes pagasts]], [[Svitenes pagasts]], [[Valles pagasts]], [[Vecsaules pagasts]], [[Vecumnieku pagasts]] un [[Viesturu pagasts]].

Bez pievienotajiem Kurmenes un Valles pagastiem Bauskas novada teritorija sakrīt ar agrākā [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] teritoriju, kāda tā bija 2009. gadā.

== Daba ==
Bauskas novads atrodas [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] austrumdaļā, ZA nomale ir [[Viduslatvijas nolaidenums|Viduslatvijas nolaidenuma]] DR mala. Teritorija galvenokārt līdzena, [[Skaistkalne]]s un [[Taurkalne]]s apkaimē pauguraina.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|195}}&lt;/ref&gt; Augsnes — galvenokārt auglīgas velēnu karbonātu augsnes uz bezakmeņu māla pamatnēm, arī velēnu podzolētās, novada ZA daļā biežāk smilšainas un smilšmāla podzolētās augsnes.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Derīgie izrakteņi: dolomīts ([[Mežotne]], Gulbji), ģipsis (Skaistkalne), māls (Mežotne), saldūdens kaļķieži ([[Pellaju purvs]]), kūdra (lielākie kūdras purvi — [[Briģu purvs|Briģu]], [[Lādzēnu purvs|Lādzēnu]]).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|1|699, 700}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -5 °C, jūlijā 17 — 17,5 °C. Nokrišņi 500-650 mm gadā. Klimats nedaudz siltāks un sausāks par vidējo Latvijā.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Meži 1981. gadā aizņēma 30% toreizējā Bauskas rajona teritorijas,&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; vairums mežu atrodas novada austrumos un ziemeļaustrumos (Taurkalnes un Misas skujkoku masīvi).&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt;

=== Upes ===
Gandrīz visa novada teritorija atrodas [[Lielupe]]s baseinā. Lielākās upes: Lielupe, tās satekupes [[Mēmele]] un [[Mūsa]], pietekas [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Īslīce]], [[Svitene]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Ūdenstilpes ===
Ezeru novadā maz, lielākie — [[Taurkalnes Aklais ezers]] (0,24 km²) un [[Zaļezers|Zāļezers]] (0,3 km²). Mākslīgās ūdenskrātuves — [[Lādzēnu dīķi]] (kopplatība 2,6 km²), [[Arves ezers]] kopā ar [[Beibežu dīķis|Beibežu dīķi]] (1 km²), [[Ozolaines dīķis]] (0,7 km²), [[Staņķu ezers|Staņķu dzirnavu ezers]] (0,23 km²).

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Teritorijas apdzīvotība konstatēta kopš 5. gadu tūkstoša p.m.ē. Mūsu ērā to šķērsoja tirdzniecības ceļi pa Lielupi un [[Klaipēda]]s-[[Pleskava]]s ceļš. 13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp [[krustneši]]em, [[zemgaļi]]em un [[Lietuva|lietuviešiem]], pēc zemgaļu atkāpšanās uz Lietuvu sadursmes turpinājās starp [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederāciju]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāju&lt;br&gt;skaits (2021)&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Bauska]] || Pilsēta || - || 10 397
|-
| 2. || [[Iecava]] || Pilsēta || - || 5736
|-
| 3. || [[Vecumnieki]] || Ciems || Vecumnieku || 2053
|-
| 4. || [[Rītausmas]] || Ciems || Īslīces || 1236
|-
| 5. || [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] || Ciems || Gailīšu || 988
|-
| 6. || [[Bērzkalni]] || Ciems || Īslīces || 847
|-
| 7. || [[Pilsrundāle]] || Ciems || Rundāles || 697
|-
| 8. || [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]] || Ciems || Vecumnieku || 690
|-
| 9. || [[Skaistkalne]] || Ciems || Skaistkalnes || 602
|-
| 10. || [[Code]] || Ciems || Codes || 567
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Bauskas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (32495)   |green|79}}
{{bar percent|[[Krievi]] (3639)      |red|9}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (2035)   |yellow|5}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1173)   |black|3}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (768)      |blue|2}}
{{bar percent|[[Poļi]] (449)         |pink|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (833)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==

=== Apskates objekti ===
[[Rundāles pils]], [[Bauskas pils]], [[Kaucmindes muiža]], [[Skaistkalnes katoļu baznīca]],&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Bauskas vecpilsēta, novadpētniecības muzejs un motormuzejs, Trušu pilsētiņa Bauskā, brīvdabas muzejs “Ausekļa dzirnavas”, Mežotnes pils un pilskalns, [[Jumprava (Mežotnes pagasts)|Jumpravmuižas]] parks, orientēšanās poligons [[Vecumnieki|Vecumniekos]].&lt;ref&gt;[https://www.tourism.bauska.lv/lv/ko-redzet/top tourism.bauska.lv]&lt;/ref&gt;

=== Aizsargājami dabas objekti ===
[[Bārbeles sērūdeņraža avots]], [[Skaistkalnes karsta kritenes]], [[Zaļezera purvs]], [[Paņemūnes meži]], [[Vāveres ezers]], [[Seržu tīrelis]], [[Kalēju tīrelis]], Iecavas un Mežotnes parki, [[Stelpe]]s dendroloģiskie stādījumi u. c.

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Bauskas rajons}}

[[Kategorija:Bauskas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>o6dzoby088k2duwuzk9mz77mpeyy43t</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667138</id>
      <parentid>3667039</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:28:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7773" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Bauskas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Bauskas novads
| karte            = Bauskas novads karte 2021.png
| karte2           = Bauskas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Bauskas novads
| ģerboņa_attēls    = LVA_Bauskas_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Bauskas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Bauska
| mērs              = [[Aivars Okmanis]]
| mērs_partija      = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|NA]]
| mērs_gads         = 2021 - ''pašlaik''
| platība          = 2174,9
| iedzīvotāji      = 41755
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 41755/ 2174.9 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.bauska.lv/
}}
'''Bauskas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Bauskas novads (2009—2021)|Bauskas novads]], [[Iecavas novads]], [[Rundāles novads]] un [[Vecumnieku novads]]. Robežojas rietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], ziemeļos ar [[Ķekavas novads|Ķekavas]] un [[Olaines novads|Olaines novadiem]], austrumos un ziemeļos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]] un dienvidos ar [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķa]] [[Biržu rajona pašvaldība|Biržu rajona]] un [[Pasvales rajona pašvaldība|Pasvales rajona]] pašvaldībām, kā arī [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķa]] [[Pakrojas rajona pašvaldība|Pakrojas rajona pašvaldību]]. Novada centrs atrodas [[Bauska]]s [[pilsēta|pilsētā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Bauska|Bauskas pilsēta]], [[Bārbeles pagasts]], [[Brunavas pagasts]], [[Ceraukstes pagasts]], [[Codes pagasts]], [[Dāviņu pagasts]], [[Gailīšu pagasts]], [[Iecavas pagasts]], [[Iecava|Iecavas pilsēta]], [[Īslīces pagasts]], [[Kurmenes pagasts]], [[Mežotnes pagasts]], [[Rundāles pagasts]], [[Skaistkalnes pagasts]], [[Stelpes pagasts]], [[Svitenes pagasts]], [[Valles pagasts]], [[Vecsaules pagasts]], [[Vecumnieku pagasts]] un [[Viesturu pagasts]].

Bez pievienotajiem Kurmenes un Valles pagastiem Bauskas novada teritorija sakrīt ar agrākā [[Bauskas rajons|Bauskas rajona]] teritoriju, kāda tā bija 2009. gadā.

== Daba ==
Bauskas novads atrodas [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenuma]] austrumdaļā, ZA nomale ir [[Viduslatvijas nolaidenums|Viduslatvijas nolaidenuma]] DR mala. Teritorija galvenokārt līdzena, [[Skaistkalne]]s un [[Taurkalne]]s apkaimē pauguraina.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|195}}&lt;/ref&gt; Augsnes — galvenokārt auglīgas velēnu karbonātu augsnes uz bezakmeņu māla pamatnēm, arī velēnu podzolētās, novada ZA daļā biežāk smilšainas un smilšmāla podzolētās augsnes.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Derīgie izrakteņi: dolomīts ([[Mežotne]], Gulbji), ģipsis (Skaistkalne), māls (Mežotne), saldūdens kaļķieži ([[Pellaju purvs]]), kūdra (lielākie kūdras purvi — [[Briģu purvs|Briģu]], [[Lādzēnu purvs|Lādzēnu]]).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|1|699, 700}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -5 °C, jūlijā 17 — 17,5 °C. Nokrišņi 500-650 mm gadā. Klimats nedaudz siltāks un sausāks par vidējo Latvijā.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Meži 1981. gadā aizņēma 30% toreizējā Bauskas rajona teritorijas,&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; vairums mežu atrodas novada austrumos un ziemeļaustrumos (Taurkalnes un Misas skujkoku masīvi).&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt;

=== Upes ===
Gandrīz visa novada teritorija atrodas [[Lielupe]]s baseinā. Lielākās upes: Lielupe, tās satekupes [[Mēmele]] un [[Mūsa]], pietekas [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Īslīce]], [[Svitene]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Ūdenstilpes ===
Ezeru novadā maz, lielākie — [[Taurkalnes Aklais ezers]] (0,24 km²) un [[Zaļezers|Zāļezers]] (0,3 km²). Mākslīgās ūdenskrātuves — [[Lādzēnu dīķi]] (kopplatība 2,6 km²), [[Arves ezers]] kopā ar [[Beibežu dīķis|Beibežu dīķi]] (1 km²), [[Ozolaines dīķis]] (0,7 km²), [[Staņķu ezers|Staņķu dzirnavu ezers]] (0,23 km²).

== Vēsture ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Teritorijas apdzīvotība konstatēta kopš 5. gadu tūkstoša p.m.ē. Mūsu ērā to šķērsoja tirdzniecības ceļi pa Lielupi un [[Klaipēda]]s-[[Pleskava]]s ceļš. 13. gadsimtā novadā notika daudzas kaujas starp [[krustneši]]em, [[zemgaļi]]em un [[Lietuva|lietuviešiem]], pēc zemgaļu atkāpšanās uz Lietuvu sadursmes turpinājās starp [[Livonijas konfederācija|Livonijas konfederāciju]] un [[Lietuvas lielkņaziste|Lietuvas lielkņazisti]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāju&lt;br&gt;skaits (2021)&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Bauska]] || Pilsēta || - || 10 397
|-
| 2. || [[Iecava]] || Pilsēta || - || 5736
|-
| 3. || [[Vecumnieki]] || Ciems || Vecumnieku || 2053
|-
| 4. || [[Rītausmas]] || Ciems || Īslīces || 1236
|-
| 5. || [[Uzvara (Gailīšu pagasts)|Uzvara]] || Ciems || Gailīšu || 988
|-
| 6. || [[Bērzkalni]] || Ciems || Īslīces || 847
|-
| 7. || [[Pilsrundāle]] || Ciems || Rundāles || 697
|-
| 8. || [[Misa (Vecumnieku pagasts)|Misa]] || Ciems || Vecumnieku || 690
|-
| 9. || [[Skaistkalne]] || Ciems || Skaistkalnes || 602
|-
| 10. || [[Code]] || Ciems || Codes || 567
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Bauskas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (32495)   |green|78.5}}
{{bar percent|[[Krievi]] (3639)      |red|8.8}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (2035)   |yellow|4.9}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1173)   |black|2.8}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (768)      |blue|1.9}}
{{bar percent|[[Poļi]] (449)         |pink|1.1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (833)     |purple|2.0}}
}}
{{-}}


== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==

=== Apskates objekti ===
[[Rundāles pils]], [[Bauskas pils]], [[Kaucmindes muiža]], [[Skaistkalnes katoļu baznīca]],&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Bauskas vecpilsēta, novadpētniecības muzejs un motormuzejs, Trušu pilsētiņa Bauskā, brīvdabas muzejs “Ausekļa dzirnavas”, Mežotnes pils un pilskalns, [[Jumprava (Mežotnes pagasts)|Jumpravmuižas]] parks, orientēšanās poligons [[Vecumnieki|Vecumniekos]].&lt;ref&gt;[https://www.tourism.bauska.lv/lv/ko-redzet/top tourism.bauska.lv]&lt;/ref&gt;

=== Aizsargājami dabas objekti ===
[[Bārbeles sērūdeņraža avots]], [[Skaistkalnes karsta kritenes]], [[Zaļezera purvs]], [[Paņemūnes meži]], [[Vāveres ezers]], [[Seržu tīrelis]], [[Kalēju tīrelis]], Iecavas un Mežotnes parki, [[Stelpe]]s dendroloģiskie stādījumi u. c.

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Bauskas rajons}}

[[Kategorija:Bauskas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>sugl2ei8rp4cpaev8x1syz0ull3gmlr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Cēsu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462571</id>
    <revision>
      <id>3667040</id>
      <parentid>3645990</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T22:03:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6901" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Cēsu novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Cēsu novads
| karte            = Cēsu novads karte 2021.png
| karte2           = Cēsu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Cēsu novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Cēsu novada ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Cēsu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Cēsis
| mērs              = [[Jānis Rozenbergs]]
| mērs_partija      = [[Jaunā Vienotība]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2886,35
| iedzīvotāji      = 41161
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 41161/ 2668.2 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.cesis.lv/lv/
}}
'''Cēsu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Cēsu novads (2009—2021)|Cēsu novads]], [[Amatas novads]], [[Jaunpiebalgas novads]], [[Līgatnes novads]], [[Pārgaujas novads]], [[Priekuļu novads]] un [[Vecpiebalgas novads]]. Robežojas rietumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]], dienvidos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]], dienvidos un dienvidaustrumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]], austrumos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadiem]], ziemeļos ar [[Valmieras novads|Valmieras novadu]] un ziemeļrietumos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]]. Novada centrs atrodas [[Cēsis|Cēsu]] [[pilsēta|pilsētā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Amatas pagasts]], Cēsu pilsēta, [[Drabešu pagasts]], [[Dzērbenes pagasts]], [[Inešu pagasts]], [[Jaunpiebalgas pagasts]], [[Kaives pagasts]], [[Liepas pagasts]], [[Līgatnes pagasts]], [[Līgatne]]s pilsēta, [[Mārsnēnu pagasts]], [[Nītaures pagasts]], [[Priekuļu pagasts]], [[Raiskuma pagasts]], [[Skujenes pagasts]], [[Stalbes pagasts]], [[Straupes pagasts]], [[Taurenes pagasts]], [[Vaives pagasts]], [[Vecpiebalgas pagasts]], [[Veselavas pagasts]], [[Zaubes pagasts]] un [[Zosēnu pagasts]].

== Daba ==
Cēsu novada dienvidu un dienvidaustrumu daļa atrodas [[Vidzemes Centrālā augstiene|Vidzemes Centrālajā augstienē]] (augstākie punkti — [[Elkas kalns]] 261 m un [[Brežģa kalns]] 255 m), rietumos ir [[Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums]], ziemeļos — [[Vidusgaujas ieplaka]]. Divas trešdaļas novada virsmas aizņem pauguraines.&lt;ref&gt;{{LME|1|298}}&lt;/ref&gt; Augsnes — vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla vai mālsmilts cilmiežiem. Meži 1981. gadā aizņēma 44% toreizējās rajona teritorijas. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Cēsis), [[grants]] ([[Āraiši]], Pāvuli, Plukši), [[devons|devona]] [[māls]] ([[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]], Gārša, Glūda, Murleja), [[kūdra]] (lielākie kūdras purvi — [[Lielais purvs]], [[Lielais Unguru purvs]]). Rietumos un ziemeļrietumos [[Gaujas nacionālais parks]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|2|258, 259}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā 16 °C. Nokrišņi 650-700 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
Upes gandrīz visas pieder [[Gauja]]s baseinam, lielākās — [[Amata]], [[Līgatne (upe)|Līgatne]], [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]]. Dienvidu daļā [[Daugava]]s pietekas — dienvidaustrumos [[Ogre (upe)|Ogre]], dienvidrietumos [[Bērzupe (Mazās Juglas pieteka)|Bērzupe]] un [[Mergupe]].

=== Ūdenstilpes ===
Vairāk nekā 200 ezeru ar platību virs 1 hektāram, lielākie — [[Alauksts]] (7,47 km²), [[Inesis]] (5,2 km²), [[Ungurs]] (3,94 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Teritorija apdzīvota kopš [[akmens laikmets|akmens laikmeta]]. Uz 13. gadsimta sākumā tā bija sadalīta [[latgaļi|latgaļu]] un [[lībieši|lībiešu]] [[Autīne]]s, [[Idumeja]]s un [[Tālava]]s zemēs. Gauja tika izmantota kā tirdzniecības ceļš. 13. gadsimtā novadu pakļāva [[krustneši]] un sadalīja starp [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistē]], pēc 1629. gada [[Zviedru Vidzeme]]s pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja [[Krievijas impērija]] un 1721. gadā iekļāva to [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāju&lt;br&gt;skaits (2021)&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Cēsis]] || Pilsēta || - || 16 553
|-
| 2. || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || Ciems || Liepas || 2202
|-
| 3. || [[Priekuļi]] || Ciems || Priekuļu || 2183
|-
| 4. || [[Augšlīgatne]] || Ciems || Līgatnes || 1435
|-
| 5. || [[Līgatne]] || Pilsēta || - || 1134
|-
| 6. || [[Jaunpiebalga]] || Ciems || Jaunpiebalgas || 880
|-
| 7. || [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]] || Ciems || Priekuļu || 528
|-
| 8. || [[Dzērbene]] || Ciems || Dzērbenes || 484
|-
| 9. || [[Vecpiebalga]] || Ciems || Vecpiebalgas || 457
|-
| 10. || [[Straupe]] || Ciems || Straupes || 444
|-
| 11. || [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvi]] || Ciems || Drabešu || 437
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Cēsu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (36223)   |green|89}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2876)      |red|7}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (447)   |black|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (324)         |pink|1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (320)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (432)     |purple|1}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Cēsu novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Cēsu rajons}}

[[Kategorija:Cēsu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>os2ioefncztijcctywqu0sp8kzddy6r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667134</id>
      <parentid>3667040</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:25:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6913" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Cēsu novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Cēsu novads
| karte            = Cēsu novads karte 2021.png
| karte2           = Cēsu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Cēsu novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Cēsu novada ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Cēsu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Cēsis
| mērs              = [[Jānis Rozenbergs]]
| mērs_partija      = [[Jaunā Vienotība]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2886,35
| iedzīvotāji      = 41161
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 41161/ 2668.2 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.cesis.lv/lv/
}}
'''Cēsu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Cēsu novads (2009—2021)|Cēsu novads]], [[Amatas novads]], [[Jaunpiebalgas novads]], [[Līgatnes novads]], [[Pārgaujas novads]], [[Priekuļu novads]] un [[Vecpiebalgas novads]]. Robežojas rietumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]], dienvidos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]], dienvidos un dienvidaustrumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]], austrumos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadiem]], ziemeļos ar [[Valmieras novads|Valmieras novadu]] un ziemeļrietumos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]]. Novada centrs atrodas [[Cēsis|Cēsu]] [[pilsēta|pilsētā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Amatas pagasts]], Cēsu pilsēta, [[Drabešu pagasts]], [[Dzērbenes pagasts]], [[Inešu pagasts]], [[Jaunpiebalgas pagasts]], [[Kaives pagasts]], [[Liepas pagasts]], [[Līgatnes pagasts]], [[Līgatne]]s pilsēta, [[Mārsnēnu pagasts]], [[Nītaures pagasts]], [[Priekuļu pagasts]], [[Raiskuma pagasts]], [[Skujenes pagasts]], [[Stalbes pagasts]], [[Straupes pagasts]], [[Taurenes pagasts]], [[Vaives pagasts]], [[Vecpiebalgas pagasts]], [[Veselavas pagasts]], [[Zaubes pagasts]] un [[Zosēnu pagasts]].

== Daba ==
Cēsu novada dienvidu un dienvidaustrumu daļa atrodas [[Vidzemes Centrālā augstiene|Vidzemes Centrālajā augstienē]] (augstākie punkti — [[Elkas kalns]] 261 m un [[Brežģa kalns]] 255 m), rietumos ir [[Ziemeļrietumu Vidzemes pacēlums]], ziemeļos — [[Vidusgaujas ieplaka]]. Divas trešdaļas novada virsmas aizņem pauguraines.&lt;ref&gt;{{LME|1|298}}&lt;/ref&gt; Augsnes — vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla vai mālsmilts cilmiežiem. Meži 1981. gadā aizņēma 44% toreizējās rajona teritorijas. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Cēsis), [[grants]] ([[Āraiši]], Pāvuli, Plukši), [[devons|devona]] [[māls]] ([[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]], Gārša, Glūda, Murleja), [[kūdra]] (lielākie kūdras purvi — [[Lielais purvs]], [[Lielais Unguru purvs]]). Rietumos un ziemeļrietumos [[Gaujas nacionālais parks]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|2|258, 259}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -6 °C, jūlijā 16 °C. Nokrišņi 650-700 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
Upes gandrīz visas pieder [[Gauja]]s baseinam, lielākās — [[Amata]], [[Līgatne (upe)|Līgatne]], [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]]. Dienvidu daļā [[Daugava]]s pietekas — dienvidaustrumos [[Ogre (upe)|Ogre]], dienvidrietumos [[Bērzupe (Mazās Juglas pieteka)|Bērzupe]] un [[Mergupe]].

=== Ūdenstilpes ===
Vairāk nekā 200 ezeru ar platību virs 1 hektāram, lielākie — [[Alauksts]] (7,47 km²), [[Inesis]] (5,2 km²), [[Ungurs]] (3,94 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Teritorija apdzīvota kopš [[akmens laikmets|akmens laikmeta]]. Uz 13. gadsimta sākumā tā bija sadalīta [[latgaļi|latgaļu]] un [[lībieši|lībiešu]] [[Autīne]]s, [[Idumeja]]s un [[Tālava]]s zemēs. Gauja tika izmantota kā tirdzniecības ceļš. 13. gadsimtā novadu pakļāva [[krustneši]] un sadalīja starp [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]] un [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeni]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistē]], pēc 1629. gada [[Zviedru Vidzeme]]s pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja [[Krievijas impērija]] un 1721. gadā iekļāva to [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāju&lt;br&gt;skaits (2021)&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Cēsis]] || Pilsēta || - || 16 553
|-
| 2. || [[Liepa (Liepas pagasts)|Liepa]] || Ciems || Liepas || 2202
|-
| 3. || [[Priekuļi]] || Ciems || Priekuļu || 2183
|-
| 4. || [[Augšlīgatne]] || Ciems || Līgatnes || 1435
|-
| 5. || [[Līgatne]] || Pilsēta || - || 1134
|-
| 6. || [[Jaunpiebalga]] || Ciems || Jaunpiebalgas || 880
|-
| 7. || [[Jāņmuiža (Priekuļu pagasts)|Jāņmuiža]] || Ciems || Priekuļu || 528
|-
| 8. || [[Dzērbene]] || Ciems || Dzērbenes || 484
|-
| 9. || [[Vecpiebalga]] || Ciems || Vecpiebalgas || 457
|-
| 10. || [[Straupe]] || Ciems || Straupes || 444
|-
| 11. || [[Līvi (Drabešu pagasts)|Līvi]] || Ciems || Drabešu || 437
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Cēsu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (36223)   |green|89.2}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2876)      |red|7.1}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (447)   |black|1.1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (324)         |pink|0.8}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (320)      |blue|0.8}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (432)     |purple|1.1}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Cēsu novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Cēsu rajons}}

[[Kategorija:Cēsu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>85dkvxacm9r0g8n91pbsthmca9ds4pr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dobeles novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462572</id>
    <revision>
      <id>3666948</id>
      <parentid>3533201</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T15:54:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <comment>Nacionālais sastāvs</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6093" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Dobeles novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Dobeles novads
| karte            = Dobeles novads karte 2021.png
| karte2           = Dobeles novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Dobeles novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = LVA_Dobeles_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Dobeles novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Dobele
| mērs              = [[Ivars Gorskis]]
| mērs_partija      = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 1629,4
| iedzīvotāji      = 28517
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 28517/ 1629.4 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://dobele.lv/ 
}}

'''Dobeles novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Dobeles novads (2009—2021)|Dobeles novads]], [[Auces novads]] un [[Tērvetes novads]]. Robežojas rietumos ar [[Saldus novads|Saldus novadu]], ziemeļos ar [[Tukuma novads|Tukuma novadu]], austrumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]] un dienvidos ar [[Lietuva]]s [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķi]]. Novada centrs atrodas [[Dobele]]s [[pilsēta|pilsētā]].

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Dobeles rajons|Dobeles rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Annenieku pagasts]], [[Auce]]s pilsēta, [[Augstkalnes pagasts]], [[Auru pagasts]], [[Bēnes pagasts]], [[Bērzes pagasts]], [[Bikstu pagasts]], [[Bukaišu pagasts]], [[Dobeles pagasts]], [[Dobele]]s pilsēta, [[Īles pagasts]], [[Jaunbērzes pagasts]], [[Krimūnu pagasts]], [[Lielauces pagasts]], [[Naudītes pagasts]], [[Penkules pagasts]], [[Tērvetes pagasts]], [[Ukru pagasts]], [[Vecauces pagasts]], [[Vītiņu pagasts]] un [[Zebrenes pagasts]].

== Daba ==
Lielākā Dobeles novada daļa atrodas [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenumā]], ziemeļaustrumi pieder pie [[Rīgas smiltāju līdzenums|Rīgas smiltāju līdzenuma]], dienvidrietumi pie [[Dienvidkurzemes zemiene]]s. Novada rietumos augstumi sasniedz 100 — 150 m vjl, augstākais punkts — 150,4 m (Cīruļu kalns Lielauces pagastā). Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu vāji un vidēji podzolētās. Meži ap ceturtdaļa no teritorijas. Derīgie izrakteņi — [[grants]] (Krikšķi, Podiņi), [[māls]] ([[Lielauce]]), kaļķakmens ([[Vītiņi]]), [[kūdra]] ([[Zīļu purvs]]).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|2|622}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 550—600 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|1|395}}&lt;/ref&gt;

=== Upes ===
* Lielupes baseina: [[Svēte (upe)|Svēte]] ar pietekām ([[Tērvete (upe)|Tērvete]], [[Auce (upe)|Auce]], [[Bērze (Svētes pieteka)|Bērze]]), [[Pienava (upe)|Pienava]]
* Ventas baseina: [[Vadakste]]

=== Ūdenstilpes ===
18 ezeru, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Zebrus ezers]] 4,4 km², [[Lielauces ezers]] 3,7 km².&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorija relatīvi blīvi apdzīvota kopš 3. gadu tūkstoša p.m.ē. 10.-12. gadsimtā tajā bija izveidojušās [[zemgaļi|zemgaļu]] zemes ar nocietinātiem centriem — Tērvete, Spārnene, Dobele, Silene. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika cīņas ar [[krustneši]]em. Pēc tam, kad 1279.-1289. gadā Dobeles pils izturēja sešus krustnešu aplenkumus, zemgaļi to nodedzināja un atkāpās uz Rakti un Lietuvu.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|- 
| 1. || [[Dobele]] || Pilsēta || - || 9277
|-
| 2. || [[Auce]] || Pilsēta || - || 2407
|-
| 3. || [[Bēne]] || Ciems || Bēnes || 1203
|-
| 4. || [[Gardene]] || Ciems || Auru || 1149
|-
| 5. || [[Jaunbērze]] || Ciems || Jaunbērzes || 618
|-
| 6. || [[Miltiņi]] || Ciems || Bērzes || 497
|-
| 7. || [[Augstkalne (Augstkalnes pagasts)|Augstkalne]] || Ciems || Augstkalnes || 478
|-
| 8. || [[Kroņauce]] || Ciems || Tērvetes || 471
|-
| 9. || [[Vecauce]] || Ciems || Vecauces || 433
|-
| 10. || [[Kaķenieki]] || Ciems || Annenieku || 427
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Dobeles novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (21719)   |green|77.6}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2862)      |red|10.2}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (1163)   |yellow|4.2}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1006)   |black|3.6}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (396)      |blue|1.4}}
{{bar percent|[[Poļi]] (326)         |pink|1.2}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (521)     |purple|1.9}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Dobeles rajons}}

[[Kategorija:Dobeles novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>96gybkfbps6iarubuxgagovlnvamzfq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jelgavas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462573</id>
    <revision>
      <id>3667129</id>
      <parentid>3573723</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:04:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6090" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Jelgavas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Jelgavas novads
| karte            = Jelgavas novads karte 2021.png
| karte2           = Jelgavas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Jelgavas novads
| ģerboņa_attēls    = Jelgavas novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Jelgavas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Jelgava
| mērs             = [[Madars Lasmanis]]
| mērs_partija     = [[Latvijas attīstībai|LA]]
| mērs_gads        = 2022-
| platība          = 1604,1
| iedzīvotāji      = 37530
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 37530/ 1604.1 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = http://www.jelgavasnovads.lv/lv/
}}
'''Jelgavas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Jelgavas novads (2009—2021)|Jelgavas novads]] un [[Ozolnieku novads]]. Novada centrs atrodas [[Jelgava]]s [[valstspilsēta|valstspilsētā]], kas gan pati neatrodas novadā. Robežojas centrā ar [[Jelgava]]s valstspilsētu, rietumos ar [[Dobeles novads|Dobeles]] un [[Tukuma novads|Tukuma novadiem]], ziemeļos ar [[Mārupes novads|Mārupes novadu]], ziemeļaustrumos ar [[Olaines novads|Olaines novadu]], austrumos ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un dienvidos ar [[Lietuva]]s [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķi]].

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Cenu pagasts]], [[Elejas pagasts]], [[Glūdas pagasts]], [[Jaunsvirlaukas pagasts]], [[Kalnciema pagasts]], [[Lielplatones pagasts]], [[Līvbērzes pagasts]], [[Ozolnieku pagasts]], [[Platones pagasts]], [[Salgales pagasts]], [[Sesavas pagasts]], [[Svētes pagasts]], [[Valgundes pagasts]], [[Vilces pagasts]], [[Vircavas pagasts]] un [[Zaļenieku pagasts]].

== Daba ==
Novada ziemeļdaļa atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgas smiltāju līdzenums|Rīgas smiltāju līdzenumā]], dienviddaļa — [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenumā]]. Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu podzolētās, tipiskas podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma 28% teritorijas. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Kalnciems]]), [[māls]] (Kalnciems, [[Tetele]], [[Āne]], Liberti), kūdra (lielākie kūdras purvi — [[Kaigu purvs]], [[Drabiņu purvs]]).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|4|477}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 500—600 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads atrodas [[Lielupe]]s baseinā. Lielākās upes: Lielupe, [[Svēte (upe)|Svēte]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Svitene]], [[Sesava (Lielupes pieteka)|Sesava]], [[Vircava (upe)|Vircava]], [[Platone (upe)|Platone]].

=== Ūdenstilpes ===
Novadā ir 9 ezeri, kas lielāki par 1 ha.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika [[zemgaļi|zemgaļu]] cīņas ar [[krustneši]]em, tai skaitā zemgaļiem veiksmīgā [[Garozes kauja]] 1287. gadā. Kopš 13. gadsimta beigām visa teritorija ietilpa [[Livonija]]s [[Jelgavas komturi|Jelgavas komturejā]],&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; kopš 1566. gada [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], ar 1795. gadu [[Krievijas impērija]]s sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|- 
| 1. || [[Ozolnieki]] || Ciems || Ozolnieku || 4260
|-
| 2. || [[Kalnciems]] || Ciems || Kalnciema || 1714
|-
| 3. || [[Eleja]] || Ciems || Elejas || 1574
|-
| 4. || [[Āne]] || Ciems  || Cenu || 1336
|-
| 5. || [[Brankas]] || Ciems || Cenu || 930
|-
| 6. || [[Līvbērze]] || Ciems || Līvbērzes || 889
|-
| 7. || [[Nākotne]] || Ciems || Glūdas || 764
|-
| 8. || [[Svēte (ciems)|Svēte]] || Ciems || Svētes || 625
|-
| 9. || [[Zaļenieki]] || Ciems  || Zaļenieku || 575
|-
| 10. || [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciems]] || Ciems || Jaunsvirlaukas || 568
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Jelgavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (23171)   |green|72}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4831)      |red|15}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1546)   |black|5}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (699)   |yellow|2}}
{{bar percent|[[Poļi]] (509)         |pink|2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (538)      |blue|2}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (605)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Jelgavas rajons}}

[[Kategorija:Jelgavas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>8jt8f7mw92q9scglswa751hc1ohm899</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667133</id>
      <parentid>3667129</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:18:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6104" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Jelgavas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Jelgavas novads
| karte            = Jelgavas novads karte 2021.png
| karte2           = Jelgavas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Jelgavas novads
| ģerboņa_attēls    = Jelgavas novads COA.svg
| ģerboņa_nosaukums = Jelgavas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Jelgava
| mērs             = [[Madars Lasmanis]]
| mērs_partija     = [[Latvijas attīstībai|LA]]
| mērs_gads        = 2022-
| platība          = 1604,1
| iedzīvotāji      = 37530
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 37530/ 1604.1 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = http://www.jelgavasnovads.lv/lv/
}}
'''Jelgavas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Jelgavas novads (2009—2021)|Jelgavas novads]] un [[Ozolnieku novads]]. Novada centrs atrodas [[Jelgava]]s [[valstspilsēta|valstspilsētā]], kas gan pati neatrodas novadā. Robežojas centrā ar [[Jelgava]]s valstspilsētu, rietumos ar [[Dobeles novads|Dobeles]] un [[Tukuma novads|Tukuma novadiem]], ziemeļos ar [[Mārupes novads|Mārupes novadu]], ziemeļaustrumos ar [[Olaines novads|Olaines novadu]], austrumos ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]] un dienvidos ar [[Lietuva]]s [[Šauļu apriņķis|Šauļu apriņķi]].

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Jelgavas rajons|Jelgavas rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Cenu pagasts]], [[Elejas pagasts]], [[Glūdas pagasts]], [[Jaunsvirlaukas pagasts]], [[Kalnciema pagasts]], [[Lielplatones pagasts]], [[Līvbērzes pagasts]], [[Ozolnieku pagasts]], [[Platones pagasts]], [[Salgales pagasts]], [[Sesavas pagasts]], [[Svētes pagasts]], [[Valgundes pagasts]], [[Vilces pagasts]], [[Vircavas pagasts]] un [[Zaļenieku pagasts]].

== Daba ==
Novada ziemeļdaļa atrodas [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgas smiltāju līdzenums|Rīgas smiltāju līdzenumā]], dienviddaļa — [[Zemgales līdzenums|Zemgales līdzenumā]]. Augsnes — velēnu karbonātu, velēnu podzolētās, tipiskas podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma 28% teritorijas. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Kalnciems]]), [[māls]] (Kalnciems, [[Tetele]], [[Āne]], Liberti), kūdra (lielākie kūdras purvi — [[Kaigu purvs]], [[Drabiņu purvs]]).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|4|477}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -5,5 ° C janvārī, + 17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 500—600 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads atrodas [[Lielupe]]s baseinā. Lielākās upes: Lielupe, [[Svēte (upe)|Svēte]], [[Iecava (upe)|Iecava]], [[Misa (upe)|Misa]], [[Svitene]], [[Sesava (Lielupes pieteka)|Sesava]], [[Vircava (upe)|Vircava]], [[Platone (upe)|Platone]].

=== Ūdenstilpes ===
Novadā ir 9 ezeri, kas lielāki par 1 ha.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš 2. gadu tūkstoša p.m.ē. Gandrīz visu 13. gadsimtu notika [[zemgaļi|zemgaļu]] cīņas ar [[krustneši]]em, tai skaitā zemgaļiem veiksmīgā [[Garozes kauja]] 1287. gadā. Kopš 13. gadsimta beigām visa teritorija ietilpa [[Livonija]]s [[Jelgavas komturi|Jelgavas komturejā]],&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; kopš 1566. gada [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]], ar 1795. gadu [[Krievijas impērija]]s sastāvā, ar 1797. gadu izveidotajā [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņā]].
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|- 
| 1. || [[Ozolnieki]] || Ciems || Ozolnieku || 4260
|-
| 2. || [[Kalnciems]] || Ciems || Kalnciema || 1714
|-
| 3. || [[Eleja]] || Ciems || Elejas || 1574
|-
| 4. || [[Āne]] || Ciems  || Cenu || 1336
|-
| 5. || [[Brankas]] || Ciems || Cenu || 930
|-
| 6. || [[Līvbērze]] || Ciems || Līvbērzes || 889
|-
| 7. || [[Nākotne]] || Ciems || Glūdas || 764
|-
| 8. || [[Svēte (ciems)|Svēte]] || Ciems || Svētes || 625
|-
| 9. || [[Zaļenieki]] || Ciems  || Zaļenieku || 575
|-
| 10. || [[Mežciems (Jaunsvirlaukas pagasts)|Mežciems]] || Ciems || Jaunsvirlaukas || 568
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Jelgavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (23171)   |green|72.6}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4831)      |red|15.1}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1546)   |black|4.8}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (699)   |yellow|2.2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (538)      |blue|1.7}}
{{bar percent|[[Poļi]] (509)         |pink|1.6}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (605)     |purple|1.9}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Jelgavas rajons}}

[[Kategorija:Jelgavas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>fwg9dp1z95a2rygv7kid6jh1utgrmge</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jēkabpils novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462576</id>
    <revision>
      <id>3667146</id>
      <parentid>3658894</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:38:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6742" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Jēkabpils novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Jēkabpils novads
| karte            = Jēkabpils novads karte 2021.png
| karte2           = Jēkabpils novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Jēkabpils novads
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Jēkabpils novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Jēkabpils
| mērs              = Raivis Ragainis
| mērs_partija      = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2996,1
| iedzīvotāji      = 46703
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 46703/ 2996.1 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.jekabpils.lv/
}}
'''Jēkabpils novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Jēkabpils pilsēta]], [[Jēkabpils novads (2009—2021)|Jēkabpils novads]], [[Aknīstes novads]], [[Krustpils novads]], [[Salas novads]] un [[Viesītes novads]]. Novada centrs atrodas [[Jēkabpils]] valsts[[pilsēta|pilsētā]]. Robežojas rietumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]], ziemeļos ar [[Madonas novads|Madonas]] un [[Varakļānu novads|Varakļānu novadiem]], austrumos ar [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu novadiem]], dienvidos ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]] un [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]].

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Aknīstes pagasts]], [[Aknīste]]s pilsēta, [[Asares pagasts]], [[Atašienes pagasts]], [[Ābeļu pagasts]], [[Dignājas pagasts]], [[Dunavas pagasts]], [[Elkšņu pagasts]], [[Gārsenes pagasts]], [[Jēkabpils]] valstspilsēta, [[Kalna pagasts]], [[Krustpils pagasts]], [[Kūku pagasts]], [[Leimaņu pagasts]], [[Mežāres pagasts]], [[Rites pagasts]], [[Rubenes pagasts]], [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]], [[Saukas pagasts]], [[Sēlpils pagasts]], [[Variešu pagasts]], [[Viesītes pagasts]], [[Viesīte]]s pilsēta, [[Vīpes pagasts]] un [[Zasas pagasts]].

== Daba ==
Novada austrumdaļā atrodas [[Vidusdaugavas zemiene]], dienvidaustrumos [[Aknīstes pacēlums]], rietumos [[Sēlijas valnis]] ([[Ormaņu kalns]] 167 m, [[Taborkalns (Sēlija)|Taborkalns]] 139 m). Augsnes — velēnu, podzolētās un purvu. Meži 1982. gadā aizņēma ap 40% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants ([[Elkšņi]], Spārniņi), māls (Auzāni, Skanstenieki), dolomīts ([[Birži (Salas pagasts)|Birži]], [[Brodi]]), kūdra ([[Baraukas pūrs|Baraukas]], Nomaļu, Stridas purvi).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|4|472}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -6 — -6,5 ° C janvārī, + 17 — 17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
* [[Daugava]]s baseina: Daugava, [[Odze (upe)|Odze]], [[Ziemeļsusēja]], [[Nereta (upe)|Nereta]], [[Aiviekste]] (robežupe).
* [[Lielupe]]s baseina: [[Dienvidsusēja]], [[Viesīte (upe)|Viesīte]].

=== Ūdenstilpes ===
74 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Saukas ezers]] 7,7 km², [[Viesītes ezers]] 2,3 km². Ziemeļrietumos [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s daļa.

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]]&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 1. gadu tūkstotī p.m.ē, nocietinātas apmetnes bija [[Asote|Asotē]], [[Dignāja|Dignājā]], [[Sēlpils|Sēlpilī]]. Mūsu ēras sākumā novadu apdzīvoja [[latgaļi]] un [[sēļi]], cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš un vietējie tirdzniecības ceļi. 13. gadsimtā Sēlpils un Asote kļuva par [[krustneši|krustnešu]] uzbrukumu mērķiem jau pirmajās desmitgadēs. 1250. gados Sēlijas daļa bija pakļauta. Pēc [[Livonija]]s sabrukuma 1560. gados Daugavas kreisā krasta zemes ieguva [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], labais krasts nonāca [[Polija]]s pārvaldē, tā ziemeļdaļa kopš 1620. gadiem piederēja [[Zviedrija]]i. 18. gadsimtā novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-  
| 1. || [[Jēkabpils]] || Valstspilsēta || - || 22 950
|-
| 2. || [[Viesīte]] || Pilsēta || - || 1558
|-
| 3. || [[Sala (Jēkabpils novads)|Sala]]|| Ciems || Salas || 1412
|-
| 4. || [[Aknīste]] || Pilsēta || - || 1016
|-
| 5. || [[Birži (Salas pagasts)|Birži]] || Ciems || Salas || 494
|-
| 6. || [[Brodi]] || Ciems || Ābeļu || 367
|-
| 7. || [[Zasa]] || Ciems || Zasas || 312
|-
| 8. || [[Mežāre]] || Ciems || Mežāres || 300
|-
| 9. || [[Zīlāni]] || Ciems || Kūku || 295
|-
| 10. || [[Jaunā muiža (Kūku pagasts)|Jaunā muiža]] || Ciems || Kūku || 287
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Jēkabpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (28567)   |green|71}}
{{bar percent|[[Krievi]] (7552)      |red|19}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (961)   |black|2}}
{{bar percent|[[Poļi]] (786)         |pink|2}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (535)   |yellow|1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (469)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1114)     |purple|3}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Jēkabpils rajons}}

[[Kategorija:Jēkabpils novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>qmsqpk4ump1vi74qbontrfujmsodrma</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667256</id>
      <parentid>3667146</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:42:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6756" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gadā|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Jēkabpils novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Jēkabpils novads
| karte            = Jēkabpils novads karte 2021.png
| karte2           = Jēkabpils novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Jēkabpils novads
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Jēkabpils novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Jēkabpils
| mērs              = Raivis Ragainis
| mērs_partija      = [[Latvijas Zaļā partija|LZP]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2996,1
| iedzīvotāji      = 46703
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 46703/ 2996.1 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.jekabpils.lv/
}}
'''Jēkabpils novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Jēkabpils pilsēta]], [[Jēkabpils novads (2009—2021)|Jēkabpils novads]], [[Aknīstes novads]], [[Krustpils novads]], [[Salas novads]] un [[Viesītes novads]]. Novada centrs atrodas [[Jēkabpils]] valsts[[pilsēta|pilsētā]]. Robežojas rietumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]], ziemeļos ar [[Madonas novads|Madonas]] un [[Varakļānu novads|Varakļānu novadiem]], austrumos ar [[Līvānu novads|Līvānu]] un [[Preiļu novads|Preiļu novadiem]], dienvidos ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]] un [[Lietuva]]s [[Panevēžas apriņķis|Panevēžas apriņķi]].

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Jēkabpils rajons|Jēkabpils rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Aknīstes pagasts]], [[Aknīste]]s pilsēta, [[Asares pagasts]], [[Atašienes pagasts]], [[Ābeļu pagasts]], [[Dignājas pagasts]], [[Dunavas pagasts]], [[Elkšņu pagasts]], [[Gārsenes pagasts]], [[Jēkabpils]] valstspilsēta, [[Kalna pagasts]], [[Krustpils pagasts]], [[Kūku pagasts]], [[Leimaņu pagasts]], [[Mežāres pagasts]], [[Rites pagasts]], [[Rubenes pagasts]], [[Salas pagasts (Jēkabpils novads)|Salas pagasts]], [[Saukas pagasts]], [[Sēlpils pagasts]], [[Variešu pagasts]], [[Viesītes pagasts]], [[Viesīte]]s pilsēta, [[Vīpes pagasts]] un [[Zasas pagasts]].

== Daba ==
Novada austrumdaļā atrodas [[Vidusdaugavas zemiene]], dienvidaustrumos [[Aknīstes pacēlums]], rietumos [[Sēlijas valnis]] ([[Ormaņu kalns]] 167 m, [[Taborkalns (Sēlija)|Taborkalns]] 139 m). Augsnes — velēnu, podzolētās un purvu. Meži 1982. gadā aizņēma ap 40% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants ([[Elkšņi]], Spārniņi), māls (Auzāni, Skanstenieki), dolomīts ([[Birži (Salas pagasts)|Birži]], [[Brodi]]), kūdra ([[Baraukas pūrs|Baraukas]], Nomaļu, Stridas purvi).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|4|472}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -6 — -6,5 ° C janvārī, + 17 — 17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
* [[Daugava]]s baseina: Daugava, [[Odze (upe)|Odze]], [[Ziemeļsusēja]], [[Nereta (upe)|Nereta]], [[Aiviekste]] (robežupe).
* [[Lielupe]]s baseina: [[Dienvidsusēja]], [[Viesīte (upe)|Viesīte]].

=== Ūdenstilpes ===
74 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Saukas ezers]] 7,7 km², [[Viesītes ezers]] 2,3 km². Ziemeļrietumos [[Pļaviņu ūdenskrātuve]]s daļa.

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota kopš 9. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]]&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 1. gadu tūkstotī p.m.ē, nocietinātas apmetnes bija [[Asote|Asotē]], [[Dignāja|Dignājā]], [[Sēlpils|Sēlpilī]]. Mūsu ēras sākumā novadu apdzīvoja [[latgaļi]] un [[sēļi]], cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš un vietējie tirdzniecības ceļi. 13. gadsimtā Sēlpils un Asote kļuva par [[krustneši|krustnešu]] uzbrukumu mērķiem jau pirmajās desmitgadēs. 1250. gados Sēlijas daļa bija pakļauta. Pēc [[Livonija]]s sabrukuma 1560. gados Daugavas kreisā krasta zemes ieguva [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]], labais krasts nonāca [[Polija]]s pārvaldē, tā ziemeļdaļa kopš 1620. gadiem piederēja [[Zviedrija]]i. 18. gadsimtā novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-  
| 1. || [[Jēkabpils]] || Valstspilsēta || - || 22 950
|-
| 2. || [[Viesīte]] || Pilsēta || - || 1558
|-
| 3. || [[Sala (Jēkabpils novads)|Sala]]|| Ciems || Salas || 1412
|-
| 4. || [[Aknīste]] || Pilsēta || - || 1016
|-
| 5. || [[Birži (Salas pagasts)|Birži]] || Ciems || Salas || 494
|-
| 6. || [[Brodi]] || Ciems || Ābeļu || 367
|-
| 7. || [[Zasa]] || Ciems || Zasas || 312
|-
| 8. || [[Mežāre]] || Ciems || Mežāres || 300
|-
| 9. || [[Zīlāni]] || Ciems || Kūku || 295
|-
| 10. || [[Jaunā muiža (Kūku pagasts)|Jaunā muiža]] || Ciems || Kūku || 287
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Jēkabpils novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (28567)   |green|71.4}}
{{bar percent|[[Krievi]] (7552)      |red|18.9}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (961)   |black|2.4}}
{{bar percent|[[Poļi]] (786)         |pink|2.0}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (535)   |yellow|1.3}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (469)      |blue|1.2}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1114)     |purple|2.8}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Jēkabpils rajons}}

[[Kategorija:Jēkabpils novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>hieaxy0etfvuab1l6f3wd9t6qd8267y</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krāslavas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462577</id>
    <revision>
      <id>3667151</id>
      <parentid>3573725</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:42:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6546" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Krāslavas novads (2001—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Krāslavas novads
| karte            = Krāslavas novads karte 2021.png
| karte2           = Krāslavas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Krāslavas novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Krāslavas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Krāslava
| mērs              = Gunārs Upenieks
| mērs_partija      = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2288,9
| iedzīvotāji      = 27675
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 27675/ 2288.9 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://kraslava.lv/
}}
'''Krāslavas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Krāslavas novads (2001—2021)|Krāslavas novads]] un [[Dagdas novads]], kā arī trīs [[Aglonas novads|Aglonas novada]] pagasti. Robežojas rietumos ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], ziemeļos ar [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadiem]], kā arī austrumos un dienvidos ar [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalu]]. Novada centrs atrodas [[Krāslava]]s pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Andrupenes pagasts]], [[Andzeļu pagasts]], [[Asūnes pagasts]], [[Aulejas pagasts]], [[Bērziņu pagasts]], [[Dagdas pagasts]], [[Dagda]]s pilsēta, [[Ezernieku pagasts]], [[Grāveru pagasts]], [[Indras pagasts]], [[Izvaltas pagasts]], [[Kalniešu pagasts]], [[Kaplavas pagasts]], [[Kastuļinas pagasts]], [[Kombuļu pagasts]], [[Konstantinovas pagasts]], [[Krāslavas pagasts]], [[Krāslava]]s pilsēta, [[Ķepovas pagasts]], [[Piedrujas pagasts]], [[Robežnieku pagasts]], [[Skaistas pagasts]], [[Svariņu pagasts]], [[Šķaunes pagasts]], [[Šķeltovas pagasts]] un [[Ūdrīšu pagasts]].

== Daba ==
Novada lielākā daļa atrodas [[Latgales augstiene]]s dienviddaļā ([[Karaļu kalns]] 272 m, [[Līpkolns]] 264 m), dienvidos [[Polockas zemiene]]. Augsnes — pārsvarā podzolētās un velēnu podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma ap 30% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants ([[Tartaks (Ūdrīšu pagasts)|Tartaks]]), māls ([[Baltica (Krāslavas pagasts)|Baltica]]), kūdra (Zamševas, Lielžogotovas, Reinieku, Trestišķu purvi).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|5-1|403}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
Viss novads ietilpst [[Daugava]]s baseinā. Lielākās upes: Daugava, [[Sarjanka]], [[Dubna]], [[Indrica (upe)|Indrica]], [[Asūnīca]].

=== Ūdenstilpes ===
273 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Sīvers]] 17,6 km², [[Ežezers]] 10,6 km², [[Drīdzis]] 7,5 km².&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota pirms 3. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]] Neolītā 2. gadu tūkstotī p.m.ē tajā dzīvoja [[balti|baltu]] ciltis.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|140}}&lt;/ref&gt; Ap 12. gadsimtu novads bija iekļauts [[latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas valstī]], cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta [[Livonija]]s  [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturejā]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]], vēlāk tiešā [[Polija]]s pārvaldē. 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un tika iekļauta vispirms [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]], tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] un no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;
{{Nepilnīga nodaļa}}

{{Nepilnīga nodaļa}}
== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|- 
| 1. || [[Krāslava]] || Pilsēta || - || 8041
|-
| 2. || [[Dagda]] || Pilsēta || - || 1945
|-
| 3. || [[Indra]] || Ciems || Indras || 517
|-
| 4. || [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] || Ciems || Ūdrīšu || 410
|-
| 5. || [[Ezernieki]] || Ciems || Ezernieku || 367
|-
| 6. || [[Andrupene]] || Ciems || Andrupenes || 276
|-
| 7. || [[Šķaune]] || Ciems || Šķaunes || 273
|-
| 8. || [[Robežnieki]] || Ciems || Robežnieku || 269
|-
| 9. || [[Andzeļi]] || Ciems || Andzeļu || 261
|-
| 10. || [[Asūne]] || Ciems || Asūnes || 240 
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (10793)   |green|52}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4823)      |red|23}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (2987)   |black|14}}
{{bar percent|[[Poļi]] (1154)         |pink|6}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (236)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (771)     |purple|4}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Krāslavas rajons}}

[[Kategorija:Krāslavas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>3y0stm1z585gwx38f3oxr3zsexhszsz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667171</id>
      <parentid>3667151</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:50:38Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6558" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Krāslavas novads (2001—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Krāslavas novads
| karte            = Krāslavas novads karte 2021.png
| karte2           = Krāslavas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Krāslavas novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Krāslavas novads COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Krāslavas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Krāslava
| mērs              = Gunārs Upenieks
| mērs_partija      = [[Latvijas Zemnieku savienība|LZS]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2288,9
| iedzīvotāji      = 27675
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 27675/ 2288.9 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://kraslava.lv/
}}
'''Krāslavas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Krāslavas novads (2001—2021)|Krāslavas novads]] un [[Dagdas novads]], kā arī trīs [[Aglonas novads|Aglonas novada]] pagasti. Robežojas rietumos ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], ziemeļos ar [[Preiļu novads|Preiļu]], [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Ludzas novads|Ludzas novadiem]], kā arī austrumos un dienvidos ar [[Baltkrievija]]s [[Vitebskas apgabals|Vitebskas apgabalu]]. Novada centrs atrodas [[Krāslava]]s pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Krāslavas rajons|Krāslavas rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Andrupenes pagasts]], [[Andzeļu pagasts]], [[Asūnes pagasts]], [[Aulejas pagasts]], [[Bērziņu pagasts]], [[Dagdas pagasts]], [[Dagda]]s pilsēta, [[Ezernieku pagasts]], [[Grāveru pagasts]], [[Indras pagasts]], [[Izvaltas pagasts]], [[Kalniešu pagasts]], [[Kaplavas pagasts]], [[Kastuļinas pagasts]], [[Kombuļu pagasts]], [[Konstantinovas pagasts]], [[Krāslavas pagasts]], [[Krāslava]]s pilsēta, [[Ķepovas pagasts]], [[Piedrujas pagasts]], [[Robežnieku pagasts]], [[Skaistas pagasts]], [[Svariņu pagasts]], [[Šķaunes pagasts]], [[Šķeltovas pagasts]] un [[Ūdrīšu pagasts]].

== Daba ==
Novada lielākā daļa atrodas [[Latgales augstiene]]s dienviddaļā ([[Karaļu kalns]] 272 m, [[Līpkolns]] 264 m), dienvidos [[Polockas zemiene]]. Augsnes — pārsvarā podzolētās un velēnu podzolētās. Meži 1982. gadā aizņēma ap 30% no teritorijas. Derīgie izrakteņi — grants ([[Tartaks (Ūdrīšu pagasts)|Tartaks]]), māls ([[Baltica (Krāslavas pagasts)|Baltica]]), kūdra (Zamševas, Lielžogotovas, Reinieku, Trestišķu purvi).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|5-1|403}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 600—650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
Viss novads ietilpst [[Daugava]]s baseinā. Lielākās upes: Daugava, [[Sarjanka]], [[Dubna]], [[Indrica (upe)|Indrica]], [[Asūnīca]].

=== Ūdenstilpes ===
273 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Sīvers]] 17,6 km², [[Ežezers]] 10,6 km², [[Drīdzis]] 7,5 km².&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota pirms 3. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]] Neolītā 2. gadu tūkstotī p.m.ē tajā dzīvoja [[balti|baltu]] ciltis.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|140}}&lt;/ref&gt; Ap 12. gadsimtu novads bija iekļauts [[latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas valstī]], cauri tam gāja svarīgais Daugavas ūdensceļš. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta [[Livonija]]s  [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturejā]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]], vēlāk tiešā [[Polija]]s pārvaldē. 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un tika iekļauta vispirms [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]], tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] un no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;
{{Nepilnīga nodaļa}}

{{Nepilnīga nodaļa}}
== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|- 
| 1. || [[Krāslava]] || Pilsēta || - || 8041
|-
| 2. || [[Dagda]] || Pilsēta || - || 1945
|-
| 3. || [[Indra]] || Ciems || Indras || 517
|-
| 4. || [[Augstkalne (Ūdrīšu pagasts)|Augstkalne]] || Ciems || Ūdrīšu || 410
|-
| 5. || [[Ezernieki]] || Ciems || Ezernieku || 367
|-
| 6. || [[Andrupene]] || Ciems || Andrupenes || 276
|-
| 7. || [[Šķaune]] || Ciems || Šķaunes || 273
|-
| 8. || [[Robežnieki]] || Ciems || Robežnieku || 269
|-
| 9. || [[Andzeļi]] || Ciems || Andzeļu || 261
|-
| 10. || [[Asūne]] || Ciems || Asūnes || 240 
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Krāslavas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (10793)   |green|52.0}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4823)      |red|23.2}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (2987)   |black|14.4}}
{{bar percent|[[Poļi]] (1154)         |pink|5.6}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (236)      |blue|1.1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (771)     |purple|3.7}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Krāslavas rajons}}

[[Kategorija:Krāslavas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>cfe76qg1tqkht1yasomwfesip8xsfzj</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Limbažu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462584</id>
    <revision>
      <id>3667169</id>
      <parentid>3637111</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:47:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8380" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Limbažu novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Limbažu novads
| karte            = Limbažu novads karte 2021.png
| karte2           = Limbažu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Limbažu novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Limbažu_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Limbažu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Limbaži
| mērs              = Dagnis Straubergs
| mērs_partija      = [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2440,8
| iedzīvotāji      = 31364
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 31364/ 2440.8 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.limbazunovads.lv/lv
}}

'''Limbažu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Limbažu novads (2009—2021)|Limbažu novads]], [[Alojas novads]] un [[Salacgrīvas novads]]. Robežojas dienvidos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]] un [[Siguldas novads|Siguldas novadiem]], dienvidaustrumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], austrumos ar [[Valmieras novads|Valmieras novadu]] un ziemeļos ar [[Igaunija]]s [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķi]]. Novada centrs atrodas [[Limbaži|Limbažu]] pilsētā. Bez Siguldas novadā iekļautā [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]] mūsdienu Limbažu novada robežas gandrīz sakrīt ar agrāko [[Limbažu rajons|Limbažu rajonu]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Ainažu pagasts]], [[Ainažu pilsēta]], [[Alojas pagasts]], [[Alojas pilsēta]], [[Braslavas pagasts]], [[Brīvzemnieku pagasts]], [[Katvaru pagasts]], [[Liepupes pagasts]], [[Limbažu pagasts]], [[Limbažu pilsēta]], [[Pāles pagasts]], [[Salacgrīvas pagasts]], [[Salacgrīvas pilsēta]], [[Skultes pagasts]], [[Staiceles pagasts]], [[Staiceles pilsēta]], [[Umurgas pagasts]], [[Vidrižu pagasts]] un [[Viļķenes pagasts]].

== Daba ==
Novada piekrastes rietumdaļa atrodas [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]]. Piekrasti aizņem mežu un krasta randu pļavu josla, kas ziemeļos pie [[Kuiviži]]em iziet līdz ūdenim. Vairākās vietās piekrastē ([[Dunte]], [[Liepupe (ciems)|Liepupe]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Ķurmrags]]) blīvi akmeņu krāvumi, vietām krastā smilšakmeņu atsegumi ([[Veczemju klintis]]). Tālāk no jūras rietumos un ziemeļos atrodas [[Metsepoles līdzenums]], biežas upju senlejas ([[Vitrupe (upe)|Vitrupes]], [[Svētupe]]s, [[Vangmuiža]]s), kurās atrodas ezeru virknes.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|383}}&lt;/ref&gt; Novada dienviddaļā [[Idumejas augstiene]]s [[Limbažu viļņotais līdzenums]]. Austrumdaļā novadu skar [[Augstrozes paugurvalnis]] dienvidos ([[Cēsu kalns]] 126 m) un [[Burtnieka līdzenums]] ziemeļos. Derīgie izrakteņi: māls (Tūja, [[Pāle]], [[Pociems]], [[Viļķene]], [[Vīķi]]), grants ([[Kaijciems]], [[Lauvas]], [[Lielezers]], Tūja), smilts ([[Katvari]], Pociems, [[Tiegaži]]), kūdra (Puikules-Tēvgāršas, Kodu-Kapzemes, Laugas, Aģes purvos), dziednieciskās dūņas ([[Dūņezers (Limbažu pagasts)|Dūņezers]]). Augsnes — tipiskās podzolētās (tuvāk piekrastei), velēnu vāji un vidēji podzolētās, velēnu gleja un purvu.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Meži aizņem ap pusi no novada platības, purvi ap 8%.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|6|184}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 550—600 mm gadā, austrumdaļā līdz 800 mm.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
Vairums novada upju ietek tieši jūrā — [[Salaca]], [[Vitrupe (upe)|Vitrupe]], [[Svētupe]], [[Aģe]]. Dienvidaustrumos [[Gauja]]s pieteka [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]].

=== Ūdenstilpes ===
49 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Augstrozes Lielezers]] 4 km², [[Limbažu Lielezers]] 2,6 km².&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota kopš 2. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]] 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta [[lībieši|lībiešu]] [[Metsepole]]s zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta [[Livonija|Livonijā]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistē]], pēc 1629. gada [[Zviedru Vidzeme]]s pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja [[Krievijas impērija]] un 1721. gadā iekļāva to [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Limbaži]] || Pilsēta || — || 7182
|-
| 2. || [[Salacgrīva]] || Pilsēta || — || 2706
|-
| 3. || [[Aloja]] || Pilsēta || — || 1100
|-
| 4. || [[Staicele]] || Pilsēta || — || 875
|-
| 5. || [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] || Ciems || Skultes || 823
|-
| 6. || [[Ainaži]] || Pilsēta || — || 721
|-
| 7. || [[Ozolaine (Limbažu pagasts)|Ozolaine]] || Ciems || Limbažu || 676
|-
| 8. || [[Umurga]] || Ciems || Umurgas || 472
|-
| 9. || [[Viļķene]] || Ciems || Viļķenes || 454
|-
| 10. || [[Svētciems]] || Ciems || Salacgrīvas || 346
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Limbažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (25186)   |green|89}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1613)      |red|6}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (352)      |blue|1}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (279)   |black|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (190)         |pink|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (515)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==

* [[Fabians fon Aderkass]], Zviedrijas armijas ģenerālmajors;
* [[Auseklis (rakstnieks)|Auseklis]], īstajā vārdā Miķelis Krogzemis, latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists;
* [[Voldemārs Bastjānis]], politiķis;
* [[Baumaņu Kārlis]], komponists, dzejnieks;
* [[Kārlis Baumanis (komunists)|Kārlis Baumanis]], komunists, [[PSRS]] sabiedriskais darbinieks;
* [[Oskars Grosbergs]], žurnālists un politiķis;
* [[Jānis Kalniņš (ģenerālis)]], [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes bataljona]] komandieris;
* [[Māris Kučinskis]], politiķis;
* bīskaps Aleksandrs, īstajā vārdā [[Andrejs Zaķis]], latviešu pareizticīgo bīskaps;
* [[Indriķis Zīle]], [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] virsdiriģents, ērģelnieks;
* [[Mārtiņš Zīle]], ārsts un filozofs.

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Randu pļavas &amp; jūra.jpg|Randu pļavas
Liepupe parish, Latvia - panoramio.jpg|Vidzemes akmeņainā jūrmala
Veczemju klintis, Vidzemes akmeņainā jūrmala 04.jpg|Veczemju klintis
Old lighthouse, Baltic sea.jpg|Ķurmraga bāka
Heinaste häärber.JPG|Veides pils Ainažos
Aloja District Council.JPG|Alojas dome
Salacgrīva - port.JPG|Salaca Salacgrīvā
Limbažu Dūņezers (2).jpg|Limbažu Dūņezers
Burtnieku iela Limbažu vecpilsētā.jpg|Burtnieku iela Limbažos
Vitrupes ielejas dabas liegums (2).jpg|Vitrupe
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
&lt;!--

== Ārējās saites ==

== Skatīt arī == --&gt;

{{Novads-aizmetnis}}
{{Limbažu novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Limbažu rajons}}

[[Kategorija:Limbažu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>mnd7wgtfx87uc33bbj479kj5i6dy4rm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667254</id>
      <parentid>3667169</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:35:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8392" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Limbažu novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Limbažu novads
| karte            = Limbažu novads karte 2021.png
| karte2           = Limbažu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Limbažu novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Limbažu_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Limbažu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Limbaži
| mērs              = Dagnis Straubergs
| mērs_partija      = [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 2440,8
| iedzīvotāji      = 31364
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 31364/ 2440.8 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.limbazunovads.lv/lv
}}

'''Limbažu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Limbažu novads (2009—2021)|Limbažu novads]], [[Alojas novads]] un [[Salacgrīvas novads]]. Robežojas dienvidos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]] un [[Siguldas novads|Siguldas novadiem]], dienvidaustrumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], austrumos ar [[Valmieras novads|Valmieras novadu]] un ziemeļos ar [[Igaunija]]s [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķi]]. Novada centrs atrodas [[Limbaži|Limbažu]] pilsētā. Bez Siguldas novadā iekļautā [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]] mūsdienu Limbažu novada robežas gandrīz sakrīt ar agrāko [[Limbažu rajons|Limbažu rajonu]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Ainažu pagasts]], [[Ainažu pilsēta]], [[Alojas pagasts]], [[Alojas pilsēta]], [[Braslavas pagasts]], [[Brīvzemnieku pagasts]], [[Katvaru pagasts]], [[Liepupes pagasts]], [[Limbažu pagasts]], [[Limbažu pilsēta]], [[Pāles pagasts]], [[Salacgrīvas pagasts]], [[Salacgrīvas pilsēta]], [[Skultes pagasts]], [[Staiceles pagasts]], [[Staiceles pilsēta]], [[Umurgas pagasts]], [[Vidrižu pagasts]] un [[Viļķenes pagasts]].

== Daba ==
Novada piekrastes rietumdaļa atrodas [[Piejūras zemiene|Piejūras zemienē]]. Piekrasti aizņem mežu un krasta randu pļavu josla, kas ziemeļos pie [[Kuiviži]]em iziet līdz ūdenim. Vairākās vietās piekrastē ([[Dunte]], [[Liepupe (ciems)|Liepupe]], [[Tūja (Liepupes pagasts)|Tūja]], [[Ķurmrags]]) blīvi akmeņu krāvumi, vietām krastā smilšakmeņu atsegumi ([[Veczemju klintis]]). Tālāk no jūras rietumos un ziemeļos atrodas [[Metsepoles līdzenums]], biežas upju senlejas ([[Vitrupe (upe)|Vitrupes]], [[Svētupe]]s, [[Vangmuiža]]s), kurās atrodas ezeru virknes.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|383}}&lt;/ref&gt; Novada dienviddaļā [[Idumejas augstiene]]s [[Limbažu viļņotais līdzenums]]. Austrumdaļā novadu skar [[Augstrozes paugurvalnis]] dienvidos ([[Cēsu kalns]] 126 m) un [[Burtnieka līdzenums]] ziemeļos. Derīgie izrakteņi: māls (Tūja, [[Pāle]], [[Pociems]], [[Viļķene]], [[Vīķi]]), grants ([[Kaijciems]], [[Lauvas]], [[Lielezers]], Tūja), smilts ([[Katvari]], Pociems, [[Tiegaži]]), kūdra (Puikules-Tēvgāršas, Kodu-Kapzemes, Laugas, Aģes purvos), dziednieciskās dūņas ([[Dūņezers (Limbažu pagasts)|Dūņezers]]). Augsnes — tipiskās podzolētās (tuvāk piekrastei), velēnu vāji un vidēji podzolētās, velēnu gleja un purvu.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; Meži aizņem ap pusi no novada platības, purvi ap 8%.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|6|184}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 550—600 mm gadā, austrumdaļā līdz 800 mm.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Upes ===
Vairums novada upju ietek tieši jūrā — [[Salaca]], [[Vitrupe (upe)|Vitrupe]], [[Svētupe]], [[Aģe]]. Dienvidaustrumos [[Gauja]]s pieteka [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]].

=== Ūdenstilpes ===
49 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Augstrozes Lielezers]] 4 km², [[Limbažu Lielezers]] 2,6 km².&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota kopš 2. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]] 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta [[lībieši|lībiešu]] [[Metsepole]]s zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta [[Livonija|Livonijā]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistē]], pēc 1629. gada [[Zviedru Vidzeme]]s pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja [[Krievijas impērija]] un 1721. gadā iekļāva to [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Limbaži]] || Pilsēta || — || 7182
|-
| 2. || [[Salacgrīva]] || Pilsēta || — || 2706
|-
| 3. || [[Aloja]] || Pilsēta || — || 1100
|-
| 4. || [[Staicele]] || Pilsēta || — || 875
|-
| 5. || [[Skulte (Skultes pagasts)|Skulte]] || Ciems || Skultes || 823
|-
| 6. || [[Ainaži]] || Pilsēta || — || 721
|-
| 7. || [[Ozolaine (Limbažu pagasts)|Ozolaine]] || Ciems || Limbažu || 676
|-
| 8. || [[Umurga]] || Ciems || Umurgas || 472
|-
| 9. || [[Viļķene]] || Ciems || Viļķenes || 454
|-
| 10. || [[Svētciems]] || Ciems || Salacgrīvas || 346
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Limbažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (25186)   |green|89.5}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1613)      |red|5.7}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (352)      |blue|1.3}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (279)   |black|1.0}}
{{bar percent|[[Poļi]] (190)         |pink|0.7}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (515)     |purple|1.8}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==

* [[Fabians fon Aderkass]], Zviedrijas armijas ģenerālmajors;
* [[Auseklis (rakstnieks)|Auseklis]], īstajā vārdā Miķelis Krogzemis, latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists;
* [[Voldemārs Bastjānis]], politiķis;
* [[Baumaņu Kārlis]], komponists, dzejnieks;
* [[Kārlis Baumanis (komunists)|Kārlis Baumanis]], komunists, [[PSRS]] sabiedriskais darbinieks;
* [[Oskars Grosbergs]], žurnālists un politiķis;
* [[Jānis Kalniņš (ģenerālis)]], [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku pulks|3. Kurzemes bataljona]] komandieris;
* [[Māris Kučinskis]], politiķis;
* bīskaps Aleksandrs, īstajā vārdā [[Andrejs Zaķis]], latviešu pareizticīgo bīskaps;
* [[Indriķis Zīle]], [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Vispārējo latviešu Dziesmu svētku]] virsdiriģents, ērģelnieks;
* [[Mārtiņš Zīle]], ārsts un filozofs.

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Randu pļavas &amp; jūra.jpg|Randu pļavas
Liepupe parish, Latvia - panoramio.jpg|Vidzemes akmeņainā jūrmala
Veczemju klintis, Vidzemes akmeņainā jūrmala 04.jpg|Veczemju klintis
Old lighthouse, Baltic sea.jpg|Ķurmraga bāka
Heinaste häärber.JPG|Veides pils Ainažos
Aloja District Council.JPG|Alojas dome
Salacgrīva - port.JPG|Salaca Salacgrīvā
Limbažu Dūņezers (2).jpg|Limbažu Dūņezers
Burtnieku iela Limbažu vecpilsētā.jpg|Burtnieku iela Limbažos
Vitrupes ielejas dabas liegums (2).jpg|Vitrupe
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}
&lt;!--

== Ārējās saites ==

== Skatīt arī == --&gt;

{{Novads-aizmetnis}}
{{Limbažu novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Limbažu rajons}}

[[Kategorija:Limbažu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>cru1myi0a1tpwhz4zgqsri48k4hn1fu</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ludzas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462585</id>
    <revision>
      <id>3667176</id>
      <parentid>3573729</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:54:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8429" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ludzas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ludzas novads
| karte            = Ludzas novads karte 2021.png
| karte2           = Ludzas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ludzas novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = LVA_Ludzas_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Ludzas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Ludza
| mērs              = Edgars Mekšs
| mērs_partija      = [[ZZS]]
| mērs_gads         = 2021-pašlaik
| platība          = 2411,4
| iedzīvotāji      = 26732
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 26732/ 2411.4 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://ludzasnovads.lv/
}}

'''Ludzas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Ludzas novads (2009—2021)|Ludzas novads]], [[Ciblas novads]], [[Kārsavas novads]] un [[Zilupes novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Balvu novads|Balvu novadu]], rietumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]], dienvidos ar [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] un austrumos ar [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalu]]. Novada centrs atrodas [[Ludza]]s pilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] teritoriju, izņemot Rēzeknes novadam nodoto [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastu]] .

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Blontu pagasts]], [[Briģu pagasts]], [[Ciblas pagasts]], [[Cirmas pagasts]], [[Goliševas pagasts]], [[Isnaudas pagasts]], [[Istras pagasts]], [[Kārsava]]s pilsēta, [[Lauderu pagasts]], [[Līdumnieku pagasts]], [[Ludza]]s pilsēta, [[Malnavas pagasts]], [[Mežvidu pagasts]], [[Mērdzenes pagasts]], [[Nirzas pagasts]], [[Ņukšu pagasts]], [[Pasienes pagasts]], [[Pildas pagasts]], [[Pureņu pagasts]], [[Pušmucovas pagasts]], [[Rundēnu pagasts]], [[Salnavas pagasts]], [[Zaļesjes pagasts]], [[Zilupe]]s pilsēta un [[Zvirgzdenes pagasts]].

== Daba ==
Novada lielākā daļa atrodas [[Latgales augstiene]]s ziemeļu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — dienvidos [[Rāznavas pauguraine]] ([[Rudavas kalns]] 244 m, [[Pentjušu pilskalns]] 226 m, [[Dangu kalns]] 221 m), dienvidaustrumos [[Dagdas pauguraine]] ar 5,5 km garu [[oss|osu]] grēdu ([[Grebļa kalns]] 156 m), centrā ap Ludzu [[Rēzeknes pazeminājums]], apmēram līdz [[Mērdzene]]i [[Burzavas pauguraine]]. Ziemeļrietumi ap [[Salnava|Salnavu]] ietilpst [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumā]] ar [[Numernes valnis|Numernes valni]] (līdz 163 m). Gar austrumu robežu [[Mudavas zemiene]], dienviddaļā tās [[Zilupes līdzenums]], ziemeļos [[Abrenes nolaidenums]].&lt;ref name=&quot;LĢA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Pamatiežus veido [[devons|augšdevona]] [[dolomīts]] un [[dolomītmerģelis]]. Derīgie izrakteņi: dolomīts ([[Malnava]], [[Mediševa]]), [[māls]] (Kārsava), [[grants]] ([[Vecslabada]]), saldūdens kaļķieži, [[kūdra]] (Peikstuļnīcas-Salas, Kreiču, Salinieku-Brieževkas u.c. purvos). Augsnes — velēnu podzolētās, velēnu gleja un purvu, augstienēs augšņu erozija. Meži aizņem ap trešdaļu no novada platības, purvi ap 7%.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|6|184}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|383}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -7,5 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā, nedaudz lielāks dienviddaļā.&lt;ref name=&quot;LĢA&quot; /&gt;

=== Upes ===
* [[Veļikaja]]s baseins: [[Rītupe]], [[Ludza (upe)|Ludza]], [[Zilupe (upe)|Zilupe]]
* [[Daugava]]s baseins: [[Sarjanka]]

=== Ūdenstilpes ===
144 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Cirma ezers]] (12,6 km²), [[Lielais Ludzas ezers]] (8,5 km²), [[Nirzas ezers]] (5,6 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

=== Dabas aizsardzība ===
Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: [[Numernes vaļņa dabas parks]], [[Istras pauguraines dabas parks]], [[Kurjanovas ezera dabas parks]], dienvidrietumos daļa no [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālā parka]]. Lielākie dabas liegumi — Krievijas pierobežas purvi [[Kreiču purvs]], [[Klešniku purvs]], [[Gulbju un Platpirovas purvs]], kā arī [[Grebļukalns]], [[Pildas ezers]], [[Gulbinkas purvs]], [[Istras ezers]].

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota kopš [[mezolīts|mezolīta]], 7. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]] Neolīta beigās (2. gadu tūkstotī p.m.ē.) teritorijā dzīvojušas pirmbaltu ciltis.12.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta, iespējams, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pārvaldītajā [[Lotigola]]s zemē, 13. gadsimtā teritoriju sagrāba [[Livonija]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]], vēlāk pēc 1629. gada [[Polija]]s [[Inflantija|Inflantijā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un tika iekļauta vispirms [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]], tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] un no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. No 1917. gada decembrim līdz 1918 gada februārim un no tā paša gada decembrim līdz 1920. teritorija bija iekļauta [[Padomju Latvija|Padomju Latvijā]],&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 1920. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Ludza]] || Pilsēta || — || 7936
|-
| 2. || [[Kārsava]] || Pilsēta || — || 2016
|-
| 3. || [[Zilupe]] || Pilsēta || — || 1381
|-
| 4. || [[Malnava]] || Ciems || Malnavas || 323
|-
| 5. || [[Martiši]] || Ciems || Isnaudas || 322
|-
| 6. || [[Pasiene]] || Ciems || Pasienes || 286
|-
| 7. || [[Tutāni]] || Ciems || Cirmas || 282
|-
| 8. || [[Mērdzene]] || Ciems || Mērdzenes || 281
|-
| 9. || [[Pilda]] || Ciems || Pildas || 280
|-
| 10. || [[Vecslabada]] || Ciems || Istras || 279
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ludzas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (12727)   |green|60}}
{{bar percent|[[Krievi]] (6810)      |red|32}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (688)   |black|3}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (258)      |blue|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (164)         |pink|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (459)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Zilupes dzelzceļa stacija, Zilupe, Zilupes novads, Latvia - panoramio.jpg|Zilupes dzelzceļa stacija
Pasienes baznīcas altāris 08.2016.jpg|Pasienes baznīcas altāris
Pasienes muižas pils 2000-07-22.jpg|Pasienes muižas kungu māja
Jaunais korpuss.JPG|Malnavas koledža
Pudinavas dambis.jpg|Pudinavas dambis
Numernes valnis.jpg|Numernes valnis
Felicianovas HES - panoramio.jpg|Felicianovas HES
Ludza Panorama.jpg|Ludza
Mazais Ludzas ezers - panoramio (3).jpg|Mazais Ludzas ezers
Ludzas pilsdrupas.jpg|Ludzas pilsdrupas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Ludzas rajons}}

[[Kategorija:Ludzas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>06ryygrjw5kxlxaburogqx1i2cccs9l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Madonas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462591</id>
    <revision>
      <id>3667180</id>
      <parentid>3658883</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:57:23Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16793" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Madonas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Madonas novads
| karte            = Madonas novads karte 2021.png
| karte2           = Madonas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Madonas novads
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Madonas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Madona
| mērs              = Agris Lungevičs
| mērs_partija      = [[LRA]]/[[LZS]]
| mērs_gads         = 2021-pašlaik
| platība          = 3354,8
| iedzīvotāji      = 37216
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 37216/ 3354.8 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.madona.lv/
}}

'''Madonas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] [[1. jūlijs|1. jūlijā]] izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novads]], [[Cesvaines novads]], [[Ērgļu novads]] un [[Lubānas novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadiem]], rietumos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]], dienvidrietumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]], dienvidos ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] un [[Varakļānu novads|Varakļānu novadiem]] un austrumos [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Balvu novads|Balvu novadiem]]. Novada centrs atrodas [[Madona]]s pilsētā.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Aronas pagasts]], [[Barkavas pagasts]], [[Bērzaunes pagasts]], [[Cesvaines pagasts]], [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]], [[Dzelzavas pagasts]], [[Ērgļu pagasts]], [[Indrānu pagasts]], [[Jumurdas pagasts]], [[Kalsnavas pagasts]], [[Lazdonas pagasts]], [[Liezēres pagasts]], [[Lubāna|Lubānas pilsēta]], [[Ļaudonas pagasts]], [[Madona|Madonas pilsēta]], [[Mārcienas pagasts]], [[Mētrienas pagasts]], [[Ošupes pagasts]], [[Praulienas pagasts]], [[Sarkaņu pagasts]], [[Sausnējas pagasts]] un [[Vestienas pagasts]].

== Daba ==
Novada rietumu un centrālā daļa atrodas [[Vidzemes Centrālā augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] augstākajā daļā ([[Gaiziņkalns]] 311 m, [[Sirdskalns]] 297 m, [[Nesaules kalns]] 284 m). Sīkāk tā šeit iedalās [[Augšogres pazeminājums|Augšogres pazeminājumā]] gar Ogres upi, [[Vestienas pauguraine|Vestienas paugurainē]] augstienes centrā, un rajona ziemeļdaļā [[Piebalgas pauguraine|Piebalgas paugurainē]] un [[Augšgaujas pazeminājums|Augšgaujas pazeminājumā]]. Austrumdaļā — [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Lubāna līdzenums]], [[Meirānu līdzenums]] un [[Aronas paugurlīdzenums]] ar [[Madonas — Trepes valnis|Madonas — Trepes valni]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes — velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Aiviekste (ciems)|Aiviekste]], [[Saikava]]), [[māls]] ([[Prauliena]], Kaļļukalns), [[limonīts]], saldūdens kaļķi ([[Ļaudona]]), [[grants]] (Jāņukalns, Madona, [[Jaunkalsnava]]), [[kūdra]] ([[Baltie klāni|Balto klānu]], Olgas, Klānu purvi).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|6|327}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|461}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 600 — 800 mm gadā, ar maksimumu rietumdaļā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
* [[Daugava]]s baseins:
** [[Aiviekste]] un tās pietekas [[Kuja]], [[Arona]], [[Veseta]], [[Pededze]], [[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzaune]], [[Liede]] u.c.
** [[Ogre (upe)|Ogres]] un [[Pērse]]s augštece
* [[Gauja]]s baseins: [[Tirza (upe)|Tirza]]

=== Ūdenstilpes ===
189 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|hektāru]]. Lielākie no tiem — [[Lubāns|Lubāna]] rietumdaļa, [[Kāla ezers]] (4 km²), [[Viešūrs]] (1,76 km²), [[Jumurdas ezers]] (1,74 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Saieta laukums.jpg|thumbnail|right|265px|Saieta laukums, Madona]]
[[Attēls:Laukums madona.jpg|thumbnail|right|265px|Saieta laukums, Madona]]
[[Attēls:Modon, Große str.jpg|thumbnail|right|265px|Madonas Lielā iela 1918. gadā]]
[[Attēls:Madonas stacija.jpg|thumbnail|right|265px|Madonas stacija ap 1910. gadu]]
[[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigās [[Latvija]]s teritorijā gar [[Daugava|Daugavu]] un [[Lielupe|Lielupi]] no dienvidiem ienāca [[Ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] mednieku ciltis. No Daugavas tie virzījušies arī uz [[Aiviekste]]s augšteci, kur [[Lubānas ezers|Lubānas ezera]] apkārtnē atrodas [[Zvidzes apmetne]] — viena no senākajām [[akmens laikmeta apmetnes Latvijā|mezolīta apmetnēm Latvijā]]. Aiviekste bija satiksmes ceļš, pa to uz Lubāna apkaimi jau pirms gadu tūkstošiem ceļojis [[dzintars]], no kura gatavoti piekariņi, pogas un figūriņas.

[[12. gadsimts|XII gs.]] sākumā šeit cauri gājis tirdzniecības ceļš no [[Koknese (valsts)|Kokneses]] uz [[Alūksne|Alūksni]]. [[Livonijas konfederācija]]s laikā apkārtne piederēja [[Rīgas arhibīskapija]]s vasaļiem. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] nonāca [[Polija]]s pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva [[Zviedrija]]. Zviedrijas daļu 1721., bet Polijas 1772. gadā pievienoja [[Krievijas impērija]]i. Tās laikā šī bija [[Vidzemes guberņa]]s dienvidaustrumu daļa — [[Maliena]]. 19. gs. beigās pieauga piena lopkopības apjomi un nozīme — krejotavu un pienotavu blīvums vēlāk šeit bija lielākais Latvijā. Pirmais pasaules kara laikā te bija pagaidu apmešanās vieta bēgļiem no Kurzemes un Zemgales. Pēc 1920. gada agrārreformas [[muiža]]s sadalīja jaunsaimniecībās. 1926. gadā izveidoja [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķi]], kas aptvēra arī lielu daļu tagadējā Gulbenes novada. [[Madonas rajons]] dibināts 1950. gadā, bet 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā no rajona daļas izveidots Madonas novads. 2021. gada 1. jūlijā Madonas novadam tika pievienoti [[Cesvaines novads|Cesvaines]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]] un [[Lubānas novads|Lubānas]] novadi.

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Madona]] || Pilsēta || — || 7280
|-
| 2. || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || Ciems || Ērgļu || 1700
|-
| 3. || [[Lubāna]] || Pilsēta || — || 1579
|-
| 4. || [[Cesvaine]] || Pilsēta || — || 1295
|-
| 5. || [[Barkava]] || Ciems || Barkavas || 713
|-
| 6. || [[Jaunkalsnava]] || Ciems || Kalsnavas || 660
|-
| 7. || [[Mārciena]] || Ciems || Mārcienas || 595
|-
| 8. || [[Ļaudona]] || Ciems || Ļaudonas || 578
|-
| 9. || [[Kusa]] || Ciems || Aronas || 546
|-
| 10. || [[Lazdona]] || Ciems || Lazdonas || 536
|-
| 11. || [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] || Ciems || Bērzaunes || 512
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Madonas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (25169)   |green|90}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1835)      |red|7}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (297)   |black|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (174)         |pink|1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (161)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (373)     |purple|1}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Saimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Transports ===
Madonas novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina gan novada iedzīvotāju vajadzības, gan kravu transportu caur novadu. Pieci valsts pirmās šķiras autoceļi, kas krustojas novada centrā Madonā, nodrošina labu satiksmi ar citu novadu centriem — Cēsīm, Gulbeni, Varakļāniem, Pļaviņām, un nodrošina izeju uz valsts galvenajiem autoceļiem [[A6]] (Rīga—Daugavpils), [[A12]] (Rīga—Rēzekne), [[A2]] (Rīga—Pleskava). Tā kā Madonas novads atrodas Austrumlatvijas vidusdaļā un novada administratīvais centrs Madonas pilsēta atrodas novada centrālajā daļā, tad attālumi no Madonas līdz kaimiņvalstu robežām ir līdzīgi attālumam līdz Rīgas ostai un Starptautiskajai lidostai Rīga:
* Rīga — 165 km;
* Igaunijas robeža — 130 km;
* Krievijas robeža — 120 km;
* Lietuvas robeža — 150 km.

Madonas novadu šķērso dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]. Madonā atrodas autoosta un dzelzceļa stacija.

=== Tūrisms ===
[[Attēls:Skan cup 13.jpg|thumbnail|right|Skandināvijas kausa posms Smeceres silā]]
[[Attēls:Gaizinkalns_rudens.jpg|thumbnail|right|Skats no Gaiziņkalna nogāzes Lielais Golgāts]]
[[Attēls:Ceramic Janis Seiksts.jpg|thumbnail|right|Keramiķis Jānis Seiksts]]

Madonas novadā ir divas aktīvas tūrisma sezonas — vasarā un ziemā.

=== Ziemas sezona ===
Līdz ar pirmās sniega segas parādīšanos Madonas novadā sākas aktīvā ziemas sporta un tūrisma sezona. Madonas novadā ziemā sniegs ir vidēji par 20 cm biezāks un ziema ilgst par vienu mēnesi ilgāk nekā citviet Latvijā. Madonas novadā ziemā ir iespējams nodarboties ar kalnu un distanču slēpošanu, snovbordu un tūbingu 4 ziemas sporta un atpūtas bāzēs. Sporta un atpūtas bāze &quot;Smeceres sils&quot;&lt;ref&gt;http://www.smeceressils.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151013062615/http://www.smeceressils.lv/ |date={{dat|2015|10|13||bez}} }} www.smeceressils.lv&lt;/ref&gt;ir specializējusies distanču slēpošanā un biatlonā. Smeceres silā regulāri notiek Latvijas un starptautiska mēroga distanču sacensības — Latvijas čempionāts distanču slēpošanā, 2013. gada pasaules un Eiropas čempionāts ziemas orientēšanās uz slēpēm, Skandināvijas kausa posmi.

Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna ziemeļaustrumu pusē tiek piedāvāta kalnu un distanču slēpošana, snovbords atpūtas bāzē &quot;Gaiziņš&quot;&lt;ref&gt;http://www.gaizins.lv www.gaizins.lv&lt;/ref&gt;. Pāris kilometrus no Gaiziņkalna atrodas slēpošanas bāze &quot;Viešūra kalns&quot;&lt;ref&gt;[http://www.viesurakalns.lv www.viesurakalns.lv]&lt;/ref&gt;, agrāk saukts par Lido kalnu. Atpūtas kompleksā &quot;Rēķu kalns&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rekukalns.lv/ |title=www.rekukalns.lv |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190411050246/https://www.rekukalns.lv/ |archivedate={{dat|2019|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir pieejama kalnu slēpošana un kameru trase.

=== Vasaras sezona ===
Vasaras sezonā novadā īpaši attīstīts ir dabas tūrisms. Novadā 2020. gadā bija 15 īpaši aizsargājamās Natura 2000 dabas teritorijas, tai skaitā, 2 dabas rezervāti, 4 dabas parki, 1 ainavu apvidus un 8 dabas liegumi. Iecienītākie dabas objekti bija Gaiziņkalns un tā apkārtne, Teiču un Krustkalnu rezervāti, Kalsnavas arboretums, ezeri — Lubāns un tā apkārtne, Kāla un Viešūra ezeri, kā arī Aiviekstes upe. Šo dabas objektu apkārtnē ir atpūtas pakalpojumi un izziņas programmas — dabas takas, putnu novērošanas un dabas izziņas programmas, iespēja nopeldēties, laivu un velo noma.

[[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs|Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja]] izstāžu zāles&lt;ref&gt;[http://www.madonasmuzejs.lv www.madonasmuzejs.lv]&lt;/ref&gt; iekārtotas bijušajā Biržu muižas klēts ēkā. Muzejs ir viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtību krātuvēm Vidzemē, krājumā ir vairāk kā 126 000 vienību. Muzejā glabājas arī UNESCO programmas &quot;Pasaules atmiņa&quot; eksponāts &quot;Elzas Serdānes Sibīrijā rakstītā vēstule uz bērzu tāss&quot;. Medicīnas profesora A. Bieziņa muzejs &quot;Jaundilmaņi&quot; — Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja A. Bieziņa dzimtās mājas. Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas &quot;Liepsalas&quot;, kurās atrodas piemiņas memoriāls Latvijas nacionālā karaspēka pirmajam komandierim.

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Ernests Gideons fon Laudons]] (1717—1790) — karavadonis, [[Hābsburgu monarhija]]s feldmaršals
* [[Ansis Līventāls]] (1803—1878) — dzejnieks un tulkotājs
* [[Juris Alunāns]] (1832—1864) — [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības aizsācējs
* [[Jānis Kroders]] (1860—1938), skolotājs, rakstvedis un cilvēktiesību aktīvists, [[1905. gada revolūcija]]s dalībnieks
* [[Doku Atis]] (1861—1903) — skolotājs un rakstnieks
* [[Pēteris Sarķis]] (1862—1895) — fabulists
* [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] (1873—1919) — arhitekts,
* [[Jānis Priede]] (1874—1969) — [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks un ģenerālis
* [[Viktors Eglītis]] (1877—1945) — rakstnieks un mākslas teorētiķis
* [[Pēteris Delle]] (1877—1946) — [[agronomija|agronoms]], [[pārtikas rūpniecība]]s speciālists, [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultāte|Lauksaimniecības fakultātes]] dekāns (1939—1944), pēc tam Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes dekāns.
* [[Jūlijs Dievkociņš]] (1879—1906) — dzejnieks un [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] dalībnieks
* [[Pēteris Dreimanis]] (1879—1971) — vēsturnieks un trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks
* [[Oto Nonācs]] (1880—1942) — skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks
* [[Haralds Blaus]] (1885—1945) — sportists, [[Stokholma]]s [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] (1912) bronzas medaļas ieguvējs
* [[Gustavs Turss (Tūrs)]] (1890—1973) — [[Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas]] arhibīskaps
* [[Andrejs Eglītis]] (1912—2006) — dzejnieks
* [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs
* [[Ēvalds Mugurēvičs]] (1931—2018) — vēsturnieks un arheologs
* [[Olga Dreģe]] (1938) — teātra un kino aktrise
* [[Andris Ezeriņš]] (1946—2016) — horeogrāfs un [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Deju svētku]] Goda virsvadītājs
* [[Bernhards Dīriķis]] (1831—1892), žurnālists, [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībnieks.
* [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922), latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
* [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948), latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.
* [[Rūdolfs Blaumanis]] (1863—1908), latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
* [[Jānis Zālītis]] (1874—1919), latviešu politiķis, [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts, viens no [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljonu organizētājiem, pirmais [[Latvijas Republikas Apsardzības ministrs]].
* [[Jānis Grots]] (1901—1968), latviešu rakstnieks.
* [[Zinaīda Lazda]] (1902—1957), latviešu dzejniece.
* [[Māris Olte]] (1968), biologs un žurnālists.
* [[Hugo Celmiņš]] (1877—1941), politiķis, agronoms, [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]].
* [[Miķelis Gruzītis]] (1940—2019), mūziķis un sabiedriskais darbinieks.
* [[Oskars Kalpaks]] (1882—1919), virsnieks, [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris]]
* [[Jānis Zābers]] (1935—1973), operdziedātājs

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
Lubāns no putna lidojuma - panoramio - BirdsEyeLV (5).jpg|Lubāns aprīlī
Cesvaine Schloss 03.JPG|Cesvaines muiža
IMG 5125vestienaqq.jpg|Vestienas ainavu parkā
Centrs.jpg|Lubānas centrs
Bākūžkalna vējdzirnavas.jpg|Bākūžu kalna vējdzirnavas
Brāžu krāces, 14.05.2017. - 38394643741.jpg|Brāžu krāces uz Ogres
Braki. Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs 12.jpg|Braki. Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs
Skats uz Gaiziņu no augšas - panoramio.jpg|Skats uz Gaiziņu no augšas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Madonas rajons}}

[[Kategorija:Madonas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>46mhsjwrzr5x95n1z4mcj960wdgo2uz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667237</id>
      <parentid>3667180</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:53:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="16805" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Madonas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Madonas novads
| karte            = Madonas novads karte 2021.png
| karte2           = Madonas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Madonas novads
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Madonas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Madona
| mērs              = Agris Lungevičs
| mērs_partija      = [[LRA]]/[[LZS]]
| mērs_gads         = 2021-pašlaik
| platība          = 3354,8
| iedzīvotāji      = 37216
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 37216/ 3354.8 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.madona.lv/
}}

'''Madonas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] [[1. jūlijs|1. jūlijā]] izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novads]], [[Cesvaines novads]], [[Ērgļu novads]] un [[Lubānas novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Cēsu novads|Cēsu novadiem]], rietumos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]], dienvidrietumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]], dienvidos ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils]] un [[Varakļānu novads|Varakļānu novadiem]] un austrumos [[Rēzeknes novads|Rēzeknes]] un [[Balvu novads|Balvu novadiem]]. Novada centrs atrodas [[Madona]]s pilsētā.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Aronas pagasts]], [[Barkavas pagasts]], [[Bērzaunes pagasts]], [[Cesvaines pagasts]], [[Cesvaine|Cesvaines pilsēta]], [[Dzelzavas pagasts]], [[Ērgļu pagasts]], [[Indrānu pagasts]], [[Jumurdas pagasts]], [[Kalsnavas pagasts]], [[Lazdonas pagasts]], [[Liezēres pagasts]], [[Lubāna|Lubānas pilsēta]], [[Ļaudonas pagasts]], [[Madona|Madonas pilsēta]], [[Mārcienas pagasts]], [[Mētrienas pagasts]], [[Ošupes pagasts]], [[Praulienas pagasts]], [[Sarkaņu pagasts]], [[Sausnējas pagasts]] un [[Vestienas pagasts]].

== Daba ==
Novada rietumu un centrālā daļa atrodas [[Vidzemes Centrālā augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] augstākajā daļā ([[Gaiziņkalns]] 311 m, [[Sirdskalns]] 297 m, [[Nesaules kalns]] 284 m). Sīkāk tā šeit iedalās [[Augšogres pazeminājums|Augšogres pazeminājumā]] gar Ogres upi, [[Vestienas pauguraine|Vestienas paugurainē]] augstienes centrā, un rajona ziemeļdaļā [[Piebalgas pauguraine|Piebalgas paugurainē]] un [[Augšgaujas pazeminājums|Augšgaujas pazeminājumā]]. Austrumdaļā — [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Lubāna līdzenums]], [[Meirānu līdzenums]] un [[Aronas paugurlīdzenums]] ar [[Madonas — Trepes valnis|Madonas — Trepes valni]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes — velēnu podzolētās un purvu. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Aiviekste (ciems)|Aiviekste]], [[Saikava]]), [[māls]] ([[Prauliena]], Kaļļukalns), [[limonīts]], saldūdens kaļķi ([[Ļaudona]]), [[grants]] (Jāņukalns, Madona, [[Jaunkalsnava]]), [[kūdra]] ([[Baltie klāni|Balto klānu]], Olgas, Klānu purvi).&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|6|327}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|461}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 600 — 800 mm gadā, ar maksimumu rietumdaļā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
* [[Daugava]]s baseins:
** [[Aiviekste]] un tās pietekas [[Kuja]], [[Arona]], [[Veseta]], [[Pededze]], [[Bērzaune (Aiviekstes pieteka)|Bērzaune]], [[Liede]] u.c.
** [[Ogre (upe)|Ogres]] un [[Pērse]]s augštece
* [[Gauja]]s baseins: [[Tirza (upe)|Tirza]]

=== Ūdenstilpes ===
189 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|hektāru]]. Lielākie no tiem — [[Lubāns|Lubāna]] rietumdaļa, [[Kāla ezers]] (4 km²), [[Viešūrs]] (1,76 km²), [[Jumurdas ezers]] (1,74 km²).&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
[[Attēls:Saieta laukums.jpg|thumbnail|right|265px|Saieta laukums, Madona]]
[[Attēls:Laukums madona.jpg|thumbnail|right|265px|Saieta laukums, Madona]]
[[Attēls:Modon, Große str.jpg|thumbnail|right|265px|Madonas Lielā iela 1918. gadā]]
[[Attēls:Madonas stacija.jpg|thumbnail|right|265px|Madonas stacija ap 1910. gadu]]
[[Ledus laikmets|Ledus laikmeta]] beigās [[Latvija]]s teritorijā gar [[Daugava|Daugavu]] un [[Lielupe|Lielupi]] no dienvidiem ienāca [[Ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] mednieku ciltis. No Daugavas tie virzījušies arī uz [[Aiviekste]]s augšteci, kur [[Lubānas ezers|Lubānas ezera]] apkārtnē atrodas [[Zvidzes apmetne]] — viena no senākajām [[akmens laikmeta apmetnes Latvijā|mezolīta apmetnēm Latvijā]]. Aiviekste bija satiksmes ceļš, pa to uz Lubāna apkaimi jau pirms gadu tūkstošiem ceļojis [[dzintars]], no kura gatavoti piekariņi, pogas un figūriņas.

[[12. gadsimts|XII gs.]] sākumā šeit cauri gājis tirdzniecības ceļš no [[Koknese (valsts)|Kokneses]] uz [[Alūksne|Alūksni]]. [[Livonijas konfederācija]]s laikā apkārtne piederēja [[Rīgas arhibīskapija]]s vasaļiem. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] nonāca [[Polija]]s pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva [[Zviedrija]]. Zviedrijas daļu 1721., bet Polijas 1772. gadā pievienoja [[Krievijas impērija]]i. Tās laikā šī bija [[Vidzemes guberņa]]s dienvidaustrumu daļa — [[Maliena]]. 19. gs. beigās pieauga piena lopkopības apjomi un nozīme — krejotavu un pienotavu blīvums vēlāk šeit bija lielākais Latvijā. Pirmais pasaules kara laikā te bija pagaidu apmešanās vieta bēgļiem no Kurzemes un Zemgales. Pēc 1920. gada agrārreformas [[muiža]]s sadalīja jaunsaimniecībās. 1926. gadā izveidoja [[Madonas apriņķis|Madonas apriņķi]], kas aptvēra arī lielu daļu tagadējā Gulbenes novada. [[Madonas rajons]] dibināts 1950. gadā, bet 2009. gadā administratīvi teritoriālās reformas laikā no rajona daļas izveidots Madonas novads. 2021. gada 1. jūlijā Madonas novadam tika pievienoti [[Cesvaines novads|Cesvaines]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]] un [[Lubānas novads|Lubānas]] novadi.

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Madona]] || Pilsēta || — || 7280
|-
| 2. || [[Ērgļi (Ērgļu pagasts)|Ērgļi]] || Ciems || Ērgļu || 1700
|-
| 3. || [[Lubāna]] || Pilsēta || — || 1579
|-
| 4. || [[Cesvaine]] || Pilsēta || — || 1295
|-
| 5. || [[Barkava]] || Ciems || Barkavas || 713
|-
| 6. || [[Jaunkalsnava]] || Ciems || Kalsnavas || 660
|-
| 7. || [[Mārciena]] || Ciems || Mārcienas || 595
|-
| 8. || [[Ļaudona]] || Ciems || Ļaudonas || 578
|-
| 9. || [[Kusa]] || Ciems || Aronas || 546
|-
| 10. || [[Lazdona]] || Ciems || Lazdonas || 536
|-
| 11. || [[Sauleskalns (Bērzaunes pagasts)|Sauleskalns]] || Ciems || Bērzaunes || 512
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Madonas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (25169)   |green|89.9}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1835)      |red|6.6}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (297)   |black|1.1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (174)         |pink|0.6}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (161)      |blue|0.6}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (373)     |purple|1.3}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Saimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

=== Transports ===
Madonas novadā ir sazarots ceļu tīkls, kas nodrošina gan novada iedzīvotāju vajadzības, gan kravu transportu caur novadu. Pieci valsts pirmās šķiras autoceļi, kas krustojas novada centrā Madonā, nodrošina labu satiksmi ar citu novadu centriem — Cēsīm, Gulbeni, Varakļāniem, Pļaviņām, un nodrošina izeju uz valsts galvenajiem autoceļiem [[A6]] (Rīga—Daugavpils), [[A12]] (Rīga—Rēzekne), [[A2]] (Rīga—Pleskava). Tā kā Madonas novads atrodas Austrumlatvijas vidusdaļā un novada administratīvais centrs Madonas pilsēta atrodas novada centrālajā daļā, tad attālumi no Madonas līdz kaimiņvalstu robežām ir līdzīgi attālumam līdz Rīgas ostai un Starptautiskajai lidostai Rīga:
* Rīga — 165 km;
* Igaunijas robeža — 130 km;
* Krievijas robeža — 120 km;
* Lietuvas robeža — 150 km.

Madonas novadu šķērso dzelzceļa līnija [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]. Madonā atrodas autoosta un dzelzceļa stacija.

=== Tūrisms ===
[[Attēls:Skan cup 13.jpg|thumbnail|right|Skandināvijas kausa posms Smeceres silā]]
[[Attēls:Gaizinkalns_rudens.jpg|thumbnail|right|Skats no Gaiziņkalna nogāzes Lielais Golgāts]]
[[Attēls:Ceramic Janis Seiksts.jpg|thumbnail|right|Keramiķis Jānis Seiksts]]

Madonas novadā ir divas aktīvas tūrisma sezonas — vasarā un ziemā.

=== Ziemas sezona ===
Līdz ar pirmās sniega segas parādīšanos Madonas novadā sākas aktīvā ziemas sporta un tūrisma sezona. Madonas novadā ziemā sniegs ir vidēji par 20 cm biezāks un ziema ilgst par vienu mēnesi ilgāk nekā citviet Latvijā. Madonas novadā ziemā ir iespējams nodarboties ar kalnu un distanču slēpošanu, snovbordu un tūbingu 4 ziemas sporta un atpūtas bāzēs. Sporta un atpūtas bāze &quot;Smeceres sils&quot;&lt;ref&gt;http://www.smeceressils.lv {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151013062615/http://www.smeceressils.lv/ |date={{dat|2015|10|13||bez}} }} www.smeceressils.lv&lt;/ref&gt;ir specializējusies distanču slēpošanā un biatlonā. Smeceres silā regulāri notiek Latvijas un starptautiska mēroga distanču sacensības — Latvijas čempionāts distanču slēpošanā, 2013. gada pasaules un Eiropas čempionāts ziemas orientēšanās uz slēpēm, Skandināvijas kausa posmi.

Latvijas augstākā kalna Gaiziņkalna ziemeļaustrumu pusē tiek piedāvāta kalnu un distanču slēpošana, snovbords atpūtas bāzē &quot;Gaiziņš&quot;&lt;ref&gt;http://www.gaizins.lv www.gaizins.lv&lt;/ref&gt;. Pāris kilometrus no Gaiziņkalna atrodas slēpošanas bāze &quot;Viešūra kalns&quot;&lt;ref&gt;[http://www.viesurakalns.lv www.viesurakalns.lv]&lt;/ref&gt;, agrāk saukts par Lido kalnu. Atpūtas kompleksā &quot;Rēķu kalns&quot;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rekukalns.lv/ |title=www.rekukalns.lv |access-date={{dat|2020|01|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190411050246/https://www.rekukalns.lv/ |archivedate={{dat|2019|04|11||bez}} }}&lt;/ref&gt; ir pieejama kalnu slēpošana un kameru trase.

=== Vasaras sezona ===
Vasaras sezonā novadā īpaši attīstīts ir dabas tūrisms. Novadā 2020. gadā bija 15 īpaši aizsargājamās Natura 2000 dabas teritorijas, tai skaitā, 2 dabas rezervāti, 4 dabas parki, 1 ainavu apvidus un 8 dabas liegumi. Iecienītākie dabas objekti bija Gaiziņkalns un tā apkārtne, Teiču un Krustkalnu rezervāti, Kalsnavas arboretums, ezeri — Lubāns un tā apkārtne, Kāla un Viešūra ezeri, kā arī Aiviekstes upe. Šo dabas objektu apkārtnē ir atpūtas pakalpojumi un izziņas programmas — dabas takas, putnu novērošanas un dabas izziņas programmas, iespēja nopeldēties, laivu un velo noma.

[[Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs|Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja]] izstāžu zāles&lt;ref&gt;[http://www.madonasmuzejs.lv www.madonasmuzejs.lv]&lt;/ref&gt; iekārtotas bijušajā Biržu muižas klēts ēkā. Muzejs ir viena no nozīmīgākajām kultūrvēstures vērtību krātuvēm Vidzemē, krājumā ir vairāk kā 126 000 vienību. Muzejā glabājas arī UNESCO programmas &quot;Pasaules atmiņa&quot; eksponāts &quot;Elzas Serdānes Sibīrijā rakstītā vēstule uz bērzu tāss&quot;. Medicīnas profesora A. Bieziņa muzejs &quot;Jaundilmaņi&quot; — Latvijas bērnu ķirurģijas pamatlicēja A. Bieziņa dzimtās mājas. Pulkveža Oskara Kalpaka dzimtās mājas &quot;Liepsalas&quot;, kurās atrodas piemiņas memoriāls Latvijas nacionālā karaspēka pirmajam komandierim.

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Ernests Gideons fon Laudons]] (1717—1790) — karavadonis, [[Hābsburgu monarhija]]s feldmaršals
* [[Ansis Līventāls]] (1803—1878) — dzejnieks un tulkotājs
* [[Juris Alunāns]] (1832—1864) — [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības aizsācējs
* [[Jānis Kroders]] (1860—1938), skolotājs, rakstvedis un cilvēktiesību aktīvists, [[1905. gada revolūcija]]s dalībnieks
* [[Doku Atis]] (1861—1903) — skolotājs un rakstnieks
* [[Pēteris Sarķis]] (1862—1895) — fabulists
* [[Aleksandrs Vanags (arhitekts)|Aleksandrs Vanags]] (1873—1919) — arhitekts,
* [[Jānis Priede]] (1874—1969) — [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībnieks un ģenerālis
* [[Viktors Eglītis]] (1877—1945) — rakstnieks un mākslas teorētiķis
* [[Pēteris Delle]] (1877—1946) — [[agronomija|agronoms]], [[pārtikas rūpniecība]]s speciālists, [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija]]s [[Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultāte|Lauksaimniecības fakultātes]] dekāns (1939—1944), pēc tam Lauksaimniecības tehnoloģijas un mājturības fakultātes dekāns.
* [[Jūlijs Dievkociņš]] (1879—1906) — dzejnieks un [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] dalībnieks
* [[Pēteris Dreimanis]] (1879—1971) — vēsturnieks un trimdas latviešu sabiedriskais darbinieks
* [[Oto Nonācs]] (1880—1942) — skolotājs, žurnālists un sabiedriskais darbinieks
* [[Haralds Blaus]] (1885—1945) — sportists, [[Stokholma]]s [[1912. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpisko spēļu]] (1912) bronzas medaļas ieguvējs
* [[Gustavs Turss (Tūrs)]] (1890—1973) — [[Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapi|Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas]] arhibīskaps
* [[Andrejs Eglītis]] (1912—2006) — dzejnieks
* [[Alfejs Bromults]] (1913—1991) — gleznotājs
* [[Ēvalds Mugurēvičs]] (1931—2018) — vēsturnieks un arheologs
* [[Olga Dreģe]] (1938) — teātra un kino aktrise
* [[Andris Ezeriņš]] (1946—2016) — horeogrāfs un [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Deju svētku]] Goda virsvadītājs
* [[Bernhards Dīriķis]] (1831—1892), žurnālists, [[Jaunlatvieši|jaunlatviešu]] kustības dalībnieks.
* [[Andrejs Jurjāns]] (1856—1922), latviešu klasiskās mūzikas pārstāvis, komponists un folklorists.
* [[Pāvuls Jurjāns]] (1866—1948), latviešu komponists, diriģents, pedagogs, mūzikas kritiķis un tautas dziesmu vācējs.
* [[Rūdolfs Blaumanis]] (1863—1908), latviešu prozaiķis, dramaturgs un žurnālists.
* [[Jānis Zālītis]] (1874—1919), latviešu politiķis, [[Krievijas Valsts dome]]s deputāts, viens no [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] bataljonu organizētājiem, pirmais [[Latvijas Republikas Apsardzības ministrs]].
* [[Jānis Grots]] (1901—1968), latviešu rakstnieks.
* [[Zinaīda Lazda]] (1902—1957), latviešu dzejniece.
* [[Māris Olte]] (1968), biologs un žurnālists.
* [[Hugo Celmiņš]] (1877—1941), politiķis, agronoms, [[Latvijas Ministru prezidenti|Latvijas Ministru prezidents]].
* [[Miķelis Gruzītis]] (1940—2019), mūziķis un sabiedriskais darbinieks.
* [[Oskars Kalpaks]] (1882—1919), virsnieks, [[1. latviešu atsevišķais bataljons|1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris]]
* [[Jānis Zābers]] (1935—1973), operdziedātājs

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;4&quot;&gt;
Lubāns no putna lidojuma - panoramio - BirdsEyeLV (5).jpg|Lubāns aprīlī
Cesvaine Schloss 03.JPG|Cesvaines muiža
IMG 5125vestienaqq.jpg|Vestienas ainavu parkā
Centrs.jpg|Lubānas centrs
Bākūžkalna vējdzirnavas.jpg|Bākūžu kalna vējdzirnavas
Brāžu krāces, 14.05.2017. - 38394643741.jpg|Brāžu krāces uz Ogres
Braki. Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs 12.jpg|Braki. Rūdolfa Blaumaņa memoriālais muzejs
Skats uz Gaiziņu no augšas - panoramio.jpg|Skats uz Gaiziņu no augšas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Madonas rajons}}

[[Kategorija:Madonas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>kefcqyqqnm2gr4zy1dnlpa44swyef4n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mārupes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462592</id>
    <revision>
      <id>3667181</id>
      <parentid>3658895</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:01:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7253" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Mārupes pagasts}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Mārupes novads
| karte            = Mārupes novads karte 2021.png
| karte2           = Mārupes novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Mārupes novads
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Mārupes novada ģerbonis
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  = Mārupes novada karogs
| centrs           = Mārupe
| mērs              = Andrejs Ence 
| mērs_partija      = [[LRA]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 347,2
| iedzīvotāji      = 25352
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 25352/ 347.2 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.marupe.lv/
}}

'''Mārupes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Mārupes novads (2009—2021)|Mārupes novads]] un [[Babītes novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Jūrmala]]s [[valstspilsēta|valstspilsētu]], rietumos ar [[Tukuma novads|Tukuma novadu]], dienvidrietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], dienvidos ar [[Olaines novads|Olaines novadu]] un austrumos ar [[Rīga|Rīgu]]. Novada centrs atrodas [[Mārupe|Mārupē]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Babītes pagasts]], [[Mārupes pagasts]], [[Mārupe]]s pilsēta un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]].

== Daba ==
Novada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]], bet dienvidu un rietumu daļa — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē [[devons|augšdevona]] nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] un [[Medema purvs|Medema purva]], dienvidrietumos [[Ložmetējkalna purvs]]. Mežos pārsvarā [[priedes]].&lt;ref name=&quot;lga&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; 

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm.&lt;ref name=&quot;lga&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads galvenokārt atrodas [[Lielupe]]s baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] — [[Gāte]] un [[Varkaļu kanāls]]. Austrumos [[Daugava]]s pietekas [[Mārupīte]]s augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi [[polderis|polderi]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielākās — [[Babītes ezers]] (25,6 km²), [[Božu ūdenskrātuve]] (0,5 km²), [[Skaista ezers]] (0,2 km²), [[Beberbeķu dzirnavezers]] (0,1 km²).

== Vēsture ==
Novada ziemeļdaļa vēl pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem jūras līmeņa. Tai pamazām ceļoties un Babītes ezeram kļūstot par lagūnu, piekrastē sāka veidoties zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne tiek datēta ar 3. gadu tūkstoti [[p.m.ē.]]&lt;ref&gt;[https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/babites-un-salas-pagasti Mārupe. Vēsture — Babītes un Salas pagasti]&lt;/ref&gt;
.
12. gadsimtā novadu apdzīvoja [[lībieši]] un [[zemgaļi]], šeit cauri gājis ceļš uz [[Prūsija|Prūsiju]]. Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālajā apgabalā]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] lielākā novada daļa nonāca [[Polija]]s [[Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedrija]]. Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā tika iekļauta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Zviedrijas daļu 1721., bet hercogistes 1795. gadā pievienoja [[Krievijas impērija]]i.

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Mārupe]] || Pilsēta || — || 16 826
|-
| 2. || [[Piņķi]] || Ciems || Babītes || 3695
|-
| 3. || [[Jaunmārupe]] || Ciems || Mārupes || 3212
|-
| 4. || [[Tīraine]] || Ciems || Mārupes || 1568
|-
| 5. || [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]] || Ciems || Babītes || 1359
|-
| 6. || [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]] || Ciems || Babītes || 1315
|-
| 7. || [[Babīte]] || Ciems || Babītes || 1273
|-
| 8. || [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] || Ciems || Mārupes || 1128
|-
| 9. || [[Spuņciems]] || Ciems || Salas || 585
|-
| 10. || [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] || Ciems || Mārupes|| 538
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Mārupes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (24506)   |green|71}}
{{bar percent|[[Krievi]] (5996)      |red|17}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (641)   |black|2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (622)      |blue|2}}
{{bar percent|[[Poļi]] (358)         |pink|1}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (235)   |yellow|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (2073)     |purple|6}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{{Galvenais|2021. gada Mārupes novada domes vēlēšanas}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Реконструированные укрепления - panoramio.jpg|Rekonstruēts nocietinājums Ložmetējkalna apkārtnē
Babītes ezers 09.jpg|Babītes ezers
20120630-03(Skaista ezers, Cenas tīrelis).jpg|Skaista ezers Cenas tīrelī
Cenas tīreļa laipa.jpg|Cenas tīreļa laipa
Jaunmārupe, Mārupes novads, LV-2166, Latvia - panoramio - alinco fan.jpg|Dzīvojamās ēkas Jaunmārupē
Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca,8.jpg|Piņķu luterāņu baznīca
Sluzas - panoramio.jpg|Varkaļu kanāla slūžu aizsprosts
Piņku kaujas piemiņai, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio.jpg|Piņku kaujas piemineklis
Božu ūdenskrātuve, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio (4).jpg|Božu ūdenskrātuve
Beberbeķu ezers, 22.04.2014.jpg|Beberbeķu dzirnavezers
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.marupe.lv}}

{{Latvijas novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}

[[Kategorija:Mārupes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>406xfz1m9jmye30qe88n0is8wu9pn5w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667252</id>
      <parentid>3667181</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:26:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7267" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Mārupes pagasts}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Mārupes novads
| karte            = Mārupes novads karte 2021.png
| karte2           = Mārupes novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Mārupes novads
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Mārupes novada ģerbonis
| karoga_attēls     = 
| karoga_nosaukums  = Mārupes novada karogs
| centrs           = Mārupe
| mērs              = Andrejs Ence 
| mērs_partija      = [[LRA]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 347,2
| iedzīvotāji      = 25352
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 25352/ 347.2 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.marupe.lv/
}}

'''Mārupes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Mārupes novads (2009—2021)|Mārupes novads]] un [[Babītes novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Jūrmala]]s [[valstspilsēta|valstspilsētu]], rietumos ar [[Tukuma novads|Tukuma novadu]], dienvidrietumos ar [[Jelgavas novads|Jelgavas novadu]], dienvidos ar [[Olaines novads|Olaines novadu]] un austrumos ar [[Rīga|Rīgu]]. Novada centrs atrodas [[Mārupe|Mārupē]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Babītes pagasts]], [[Mārupes pagasts]], [[Mārupe]]s pilsēta un [[Salas pagasts (Mārupes novads)|Salas pagasts]].

== Daba ==
Novada ziemeļu un austrumu daļa ietilpst [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]], bet dienvidu un rietumu daļa — [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenumā]]. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā daļā Latvijas, dominē [[devons|augšdevona]] nogulumi. Augsnes galvenokārt smilšainas gleja, podzolētās gleja un purvu kūdraugsnes. Dienvidos atrodas daļas no [[Cenas tīrelis|Cenas tīreļa]] un [[Medema purvs|Medema purva]], dienvidrietumos [[Ložmetējkalna purvs]]. Mežos pārsvarā [[priedes]].&lt;ref name=&quot;lga&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; 

Vidējā temperatūra: -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Vidējais gada nokrišņu daudzums 650 — 700 mm.&lt;ref name=&quot;lga&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads galvenokārt atrodas [[Lielupe]]s baseinā, galvenās ūdensteces ir Lielupe un tās savienojumi ar [[Babītes ezers|Babītes ezeru]] — [[Gāte]] un [[Varkaļu kanāls]]. Austrumos [[Daugava]]s pietekas [[Mārupīte]]s augštece. Daudz meliorācijas grāvju, ap Babītes ezeru un Lielupi [[polderis|polderi]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielākās — [[Babītes ezers]] (25,6 km²), [[Božu ūdenskrātuve]] (0,5 km²), [[Skaista ezers]] (0,2 km²), [[Beberbeķu dzirnavezers]] (0,1 km²).

== Vēsture ==
Novada ziemeļdaļa vēl pirms 5—6 gadu tūkstošiem atradās zem jūras līmeņa. Tai pamazām ceļoties un Babītes ezeram kļūstot par lagūnu, piekrastē sāka veidoties zvejnieku un mednieku apmetnes. Senākā atklātā Romju-Kalniņu apmetne tiek datēta ar 3. gadu tūkstoti [[p.m.ē.]]&lt;ref&gt;[https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/vesture/babites-un-salas-pagasti Mārupe. Vēsture — Babītes un Salas pagasti]&lt;/ref&gt;
.
12. gadsimtā novadu apdzīvoja [[lībieši]] un [[zemgaļi]], šeit cauri gājis ceļš uz [[Prūsija|Prūsiju]]. Kopš 13. gadsimta tagadējais Mārupes novads ietilpa Rīgas landfogtejā, vēlāk [[Rīgas patrimoniālais apgabals|Rīgas patrimoniālajā apgabalā]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] lielākā novada daļa nonāca [[Polija]]s [[Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedrija]]. Neliela daļa Lielupes kreisajā krastā tika iekļauta [[Kurzemes un Zemgales hercogiste|Kurzemes un Zemgales hercogistē]]. Zviedrijas daļu 1721., bet hercogistes 1795. gadā pievienoja [[Krievijas impērija]]i.

== Iedzīvotāji ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Mārupe]] || Pilsēta || — || 16 826
|-
| 2. || [[Piņķi]] || Ciems || Babītes || 3695
|-
| 3. || [[Jaunmārupe]] || Ciems || Mārupes || 3212
|-
| 4. || [[Tīraine]] || Ciems || Mārupes || 1568
|-
| 5. || [[Spilve (Babītes pagasts)|Spilve]] || Ciems || Babītes || 1359
|-
| 6. || [[Mežāres (Babītes pagasts)|Mežāres]] || Ciems || Babītes || 1315
|-
| 7. || [[Babīte]] || Ciems || Babītes || 1273
|-
| 8. || [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skulte]] || Ciems || Mārupes || 1128
|-
| 9. || [[Spuņciems]] || Ciems || Salas || 585
|-
| 10. || [[Vētras (Mārupes pagasts)|Vētras]] || Ciems || Mārupes|| 538
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Mārupes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (24506)   |green|71.2}}
{{bar percent|[[Krievi]] (5996)      |red|17.4}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (641)   |black|1.9}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (622)      |blue|1.8}}
{{bar percent|[[Poļi]] (358)         |pink|1.0}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (235)   |yellow|0.7}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (2073)     |purple|6.0}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
{{Galvenais|2021. gada Mārupes novada domes vēlēšanas}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Реконструированные укрепления - panoramio.jpg|Rekonstruēts nocietinājums Ložmetējkalna apkārtnē
Babītes ezers 09.jpg|Babītes ezers
20120630-03(Skaista ezers, Cenas tīrelis).jpg|Skaista ezers Cenas tīrelī
Cenas tīreļa laipa.jpg|Cenas tīreļa laipa
Jaunmārupe, Mārupes novads, LV-2166, Latvia - panoramio - alinco fan.jpg|Dzīvojamās ēkas Jaunmārupē
Piņķu Sv. Nikolaja luterāņu baznīca,8.jpg|Piņķu luterāņu baznīca
Sluzas - panoramio.jpg|Varkaļu kanāla slūžu aizsprosts
Piņku kaujas piemiņai, Piņķi, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio.jpg|Piņku kaujas piemineklis
Božu ūdenskrātuve, Babītes pagasts, Babītes novads, Latvia - panoramio (4).jpg|Božu ūdenskrātuve
Beberbeķu ezers, 22.04.2014.jpg|Beberbeķu dzirnavezers
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{o-mlapa|www.marupe.lv}}

{{Latvijas novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}

[[Kategorija:Mārupes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>f8r2jsjl95i70txuvhsjmzlfssal3qn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ogres novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462594</id>
    <revision>
      <id>3667025</id>
      <parentid>3640238</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T20:15:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14477" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ogres novads (2002—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ogres novads
| karte            = Ogres novads karte 2021.png
| karte2           = Ogres novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Ogres_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Ogres novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Ogre
| mērs              = [[Egils Helmanis]]
| mērs_partija      = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| mērs_gads         = 2021-
| teritorijas       = {{collapsible list|title=4 pilsētas&lt;br /&gt;un 16 pagasti|&lt;br /&gt;[[Birzgales pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ikšķile]]&lt;br /&gt;[[Jumpravas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Krapes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ķegums]]&lt;br /&gt;[[Ķeipenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lauberes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lēdmanes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lielvārdes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lielvārde]]&lt;br /&gt;[[Madlienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Mazozolu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Meņģeles pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ogre]]&lt;br /&gt;[[Ogresgala pagasts]]&lt;br /&gt;[[Rembates pagasts]]&lt;br /&gt;[[Suntažu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Taurupes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Tīnūžu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Tomes pagasts]]}}
| platība          = 1839,4
| iedzīvotāji      = 57617
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 57617/ 1839.4 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.ogresnovads.lv/lv
}}

'''Ogres novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Ogres novads (2002—2021)|Ogres novads]], [[Ikšķiles novads]], [[Lielvārdes novads]] un [[Ķeguma novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], rietumos ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ķekavas novads|Ķekavas novadiem]], dienvidrietumos ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], austrumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]] un dienvidaustrumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ogre]]s valstspilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Ogres rajons|Ogres rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Birzgales pagasts]], [[Ikšķile|Ikšķiles pilsēta]], [[Jumpravas pagasts]], [[Krapes pagasts]], [[Ķegums|Ķeguma pilsēta]], [[Ķeipenes pagasts]], [[Lauberes pagasts]], [[Lēdmanes pagasts]], [[Lielvārdes pagasts]], [[Lielvārde|Lielvārdes pilsēta]], [[Madlienas pagasts]], [[Mazozolu pagasts]], [[Meņģeles pagasts]], [[Ogre|Ogres valstspilsēta]], [[Ogresgala pagasts]], [[Rembates pagasts]], [[Suntažu pagasts]], [[Taurupes pagasts]], [[Tīnūžu pagasts]] un [[Tomes pagasts]].

== Daba ==

Lielākā daļa novada atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Viduslatvijas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]] ar augstumiem no 30 m [[vjl]]. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet [[Lejasdaugavas senleja]], Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes [[Upmales paugurlīdzenums]] un [[Taurkalnes līdzenums]]. Kreisajā krastā [[kāpa]]s ar relatīvo augstumu 10-18 m, labajā krastā [[oss|osu]] pauguru grēdas ([[Ogres Kangari]], [[Lielie Kangari]], [[Ķeipenes valnis]]). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|651}}&lt;/ref&gt; Novada ziemeļaustrumos — [[Vidzemes augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] rietumu nogāzes [[Augšogres pazeminājums]], [[Vestienas pauguraine|Vestienas]] un [[Piebalgas pauguraine]]s.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Kranciems]], [[Remīne]], [[Rembate]]), [[smilšakmens]] (Rembate), māls ([[Birzgale]], [[Kastrāne]], [[Tome]]), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži ap pusi no teritorijas.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|7|282}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads pilnībā ietilpst [[Daugava]]s baseinā. Lielākās upes — Daugava, [[Ogre (upe)|Ogre]], [[Mazā Jugla]], [[Līčupe (Ogres pieteka)|Līčupe]], [[Lobe (upe)|Lobe]], [[Aviekste]], [[Abza]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Ūdenstilpes ===
13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas [[Ķeguma ūdenskrātuve]] (24,9 km²) un daļa [[Rīgas ūdenskrātuve]]s.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]]. Tā attīstību veicināja [[Daugavas tirdzniecības ceļš]], kurš kļuva par vienu no pirmajiem [[krustneši|krustnešu]] iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja [[lībieši]] un [[latgaļi]].&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; 12. gadsimta beigās [[Ikšķile|Ikšķilē]] tika uzcelta pirmā vācu pils un [[Baznīca (celtne)|baznīca]]; apkaimes lībieši tika regulāri kristīti. 1207. gadā teritoriju pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] nonāca [[Polija]]s [[Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva [[Zviedrija]]. [[Lielais mēris|Lielā mēra]] laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas impērija]]i. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|+Ogres novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 57 617
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasti
!2000
!2016
!2020
|-
| 1
| [[Ogre]]
| Pilsēta
| Ogres novads
| Pilsēta
| 26200
| 23903
| 23061
|-
| 2
| [[Ikšķile]]
| Pilsēta
| Ikšķiles novads
| Pilsēta
| 3853
| 6532
| 7217
|-
| 3
| [[Lielvārde]]
| Pilsēta
| Lielvārdes novads
| Pilsēta
| 5183
| 6090
| 5939
|-
| 4
| [[Ķegums]]
| Pilsēta
| Ķeguma novads
| Pilsēta
| 2546
| 2193
| 2088
|-
| 5
| [[Ciemupe]]
| Ciems
| Ogres novads
| Ogresgala pagasts
| 513
| -
| 1065
|-
| 6
| [[Ogresgals]]
| Ciems
| Ogres novads
| Ogresgala pagasts
| 872
| 1006
| 1007
|-
| 7
| [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Jumpravas pagasts
| 1264
| 1034
| 983
|-
| 8
| [[Madliena]]
| Ciems
| Ogres novads
| Madlienas pagasts
| 1061
| 785
| 777
|-
| 9
| [[Suntaži]]
| Ciems
| Ogres novads
| Suntažu pagasts
| 1002
| 776
| 718
|-
| 10
| [[Tīnūži]]
| Ciems
| Ikšķiles novads
| Tīnūžu pagasts
| 376
| 485
| 658
|-
| 11
| [[Birzgale]]
| Ciems
| Ķeguma novads
| Birzgales pagasts
| 816
| 624
| 618
|-
| 12
| [[Lēdmane]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Lēdmanes pagasts
| 676
| 540
| 508
|-
| 13
| [[Ķeipene]]
| Ciems
| Ogres novads
| Ķeipenes pagasts
| 698
| 500
| 475
|-
| 14
| [[Rembate]]
| Ciems
| Ķeguma novads
| Rembates pagasts
| 618
| 499
| 462
|-
| 15
| [[Laubere]]
| Ciems
| Ogres novads
| Lauberes pagasts
| 496
| 324
| 309
|-
| 16
| [[Kaibala]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Lielvārdes pagasts
| 271
| 257
| 267
|-
| 17
| [[Meņģele]]
| Ciems
| Ogres novads
| Meņģeles pagasts
| 409
| 274
| 261
|-
| 18
| [[Līčupe (ciems)|Līčupe]]
| Ciems
| Ogres novads
| Mazozolu pagasts
| 441
| 254
| 231
|-
| 19
| [[Taurupe]]
| Ciems
| Ogres novads
| Taurupes pagasts
| 379
| 223
| 222
|-
| 20
| [[Krape]]
| Ciems
| Ogres novads
| Krapes pagasts
| 259
| 176
| 168
|-
| 21
| [[Dzelmes]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Jumpravas pagasts
| 202
| 140
| 130
|-
| 21
| [[Ceplīši (Tīnūžu pagasts)|Ceplīši]]
| Ciems
| Ikšķiles novads
| Tīnūžu pagasts
| 106
| 109
| 101
|-
| 22
| [[Tome]]
| Ciems
| Ķeguma novads
| Tomes pagasts
| 67
| 63
| 61
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ogres novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (46964)   |green|82}}
{{bar percent|[[Krievi]] (6627)      |red|12}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1131)   |black|2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (632)      |blue|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (601)         |pink|1}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (358)   |yellow|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1280)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Ogres novadā darbojas 9 vidējās izglītības iestādes, 11 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.

=== Vidējās izglītības iestādes ===
* [[Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola]]
* [[Ikšķiles vidusskola]]
* [[Jaunogres vidusskola]]
* [[Ķeguma komercnovirziena vidusskola]]
* [[Madlienas vidusskola]]
* [[Ogres 1. vidusskola]]
* [[Ogres Valsts ģimnāzija]]
* [[Ogres tehnikums]]
* [[Suntažu vidusskola]]

=== Pamatskolas un sākumskolas ===
* [[Birzgales pamatskola]]
* [[Jumpravas pamatskola]]
* [[Ķeipenes pamatskola]]
* [[Lēdmanes pamatskola]]
* [[Lielvārdes pamatskola]]
* [[Ogresgala pamatskola]]
* [[Ogres sākumskola]]
* [[Suntažu internātpamatskola - rehabilitācijas centrs]]
* [[Taurupes pamatskola]]
* [[Tīnūžu sākumskola]]
* [[Valdemāra pamatskola]]

=== Pirmsskolas izglītības iestādes ===
* [[Birzgales pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Birztaliņa&quot;]]
* [[Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Čiekuriņš&quot;]]
* [[Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādes &quot;Urdaviņa&quot;]]
* [[Ķeguma pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Gaismiņa&quot;]]
* [[Lielvārdes pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pūt vējiņi&quot;]]
* [[Madlienas pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Taurenītis&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Ābelīte&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Cīrulītis&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Dzīpariņš&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Riekstiņš&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Saulīte&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Strautiņš&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Zelta sietiņš&quot;]]

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:
{{div col}}
* [[Kārlis Hūns]] (1831—1877), gleznotājs,
* [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939), uzņēmējs un žurnālists,
* [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951), gleznotājs un pedagogs,
* [[Eduards Brencēns]] (1885—1929), gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.
* [[Juris Zaķis]] (1936—2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis
* [[Edmunds Krastiņš]] (1958), matemātiķis un politiķis
* [[Ilmārs Latkovskis]] (1958), žurnālists, publicists un politiķis
* [[Elita Patmalniece]] (1964), modes māksliniece
* [[Atvars Tribuncovs]] (1976), hokejists
* [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] (1976), futbolists
* [[Pēteris Draguns]] (1976), dzejnieks
* [[Andrejs Prohorenkovs]] (1977), futbolists
* [[Dmitrijs Žabotinskis]] (1980), hokeja vārtsargs
* [[Marts Pujāts]] (1982), dzejnieks
* [[Jānis Pozņaks]] (1983), basketbolists
* [[Ēriks Dauksts]] (1984), politiķis
* [[Kaspars Bērziņš]] (1985), basketbolists
* [[Aija Andrejeva]] (1986), dziedātāja
* [[Oļegs Žatkins]] (1987), futbolists
* [[Oskars Bārtulis]] (1987), hokejists
* [[Anete Šteinberga]] (1990), basketboliste
* [[Otto Birznieks]] (1991), autosportists
* [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945), gleznotājs
* [[Kārlis Kažociņš]] (1886—1920). korditriģents
* [[Pauls Sakss]] (1878—1966), dziedonis
* [[Leontīne Blaua]] (Viola) (1878—1944), aktrise un dzejniece
* [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958), ģenerālis
* [[Meinards]] (1130/1140—1196), bīskaps
* [[Pauls Kvelde]] (1927—2017), diriģents
* [[Andrejs Pumpurs]] (1841—1902), rakstnieks, eposa &quot;Lāčplēsis&quot; autors, karavīrs
* [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]] (1850—1879), dzejnieks, pedagogs, publicists
* [[Edgars Kauliņš]] (1903—1979), lauksaimnieks, kolhoza &quot;Lāčplēsis&quot; priekšsēdētājs
* [[Gunārs Priede]] (1928—2000), dramaturgs
* [[Uldis Žagata]] (1928—2015), horeogrāfs un deju pedagogs
* [[Ivande Kaija]] (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), rakstniece
* [[Dzintra Klētniece]] (1946—2016), teātra aktrise un režisore
* [[Anastasija Neretniece]] (1931), skolotājs, muzejniece, kultūras darbiniece
* [[Oļegs Andrejevs (mūziķis)|Alex]] (1962—2021), mūziķis
* [[Olga Rajecka]] (1962), dziedātāja un vokālā pedagoģe
* [[Āris Matesovičs]] (1992), aktieris
* [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003), dzejnieks un ornitologs
* [[Kārlis Grigulis]] (1884—1972), ornitologs un rakstnieks
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks
* [[Regīna Ezera]] (1930—2002), rakstniece
* [[Kārlis Ēriks Arons]] (1933—2005), medicīnas vēsturnieks
* [[Jānis Greste]] (1876—1951), pedagogs
* [[Jānis Dūklavs]] (1952), politiķis
* [[Raimonds Vējonis]] (1966), politiķis, [[Latvijas Valsts Prezidents]] (2015—2019)
* [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943), režisors un aktieris
* [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] (1939—2020), šķēpa metējs
* [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941), rakstnieks
* [[Nora Ikstena]] (1969), rakstniece
* [[Jānis Purapuķe]] (1864—1902), rakstnieks
* [[Jānis Kaijaks]] (1952), režisors, aktieris
{{div col end}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Latvijas novads-aizmetnis}}

{{Ogres novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Ogres rajons}}

[[Kategorija:Ogres novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>e4y2gkpbr3jwwu5gheq2n027rd7e802</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667152</id>
      <parentid>3667025</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:42:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14491" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ogres novads (2002—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ogres novads
| karte            = Ogres novads karte 2021.png
| karte2           = Ogres novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Ogres_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Ogres novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Ogre
| mērs              = [[Egils Helmanis]]
| mērs_partija      = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| mērs_gads         = 2021-
| teritorijas       = {{collapsible list|title=4 pilsētas&lt;br /&gt;un 16 pagasti|&lt;br /&gt;[[Birzgales pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ikšķile]]&lt;br /&gt;[[Jumpravas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Krapes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ķegums]]&lt;br /&gt;[[Ķeipenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lauberes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lēdmanes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lielvārdes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lielvārde]]&lt;br /&gt;[[Madlienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Mazozolu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Meņģeles pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ogre]]&lt;br /&gt;[[Ogresgala pagasts]]&lt;br /&gt;[[Rembates pagasts]]&lt;br /&gt;[[Suntažu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Taurupes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Tīnūžu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Tomes pagasts]]}}
| platība          = 1839,4
| iedzīvotāji      = 57617
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 57617/ 1839.4 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.ogresnovads.lv/lv
}}

'''Ogres novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Ogres novads (2002—2021)|Ogres novads]], [[Ikšķiles novads]], [[Lielvārdes novads]] un [[Ķeguma novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], rietumos ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ķekavas novads|Ķekavas novadiem]], dienvidrietumos ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], austrumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]] un dienvidaustrumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ogre]]s valstspilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Ogres rajons|Ogres rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Birzgales pagasts]], [[Ikšķile|Ikšķiles pilsēta]], [[Jumpravas pagasts]], [[Krapes pagasts]], [[Ķegums|Ķeguma pilsēta]], [[Ķeipenes pagasts]], [[Lauberes pagasts]], [[Lēdmanes pagasts]], [[Lielvārdes pagasts]], [[Lielvārde|Lielvārdes pilsēta]], [[Madlienas pagasts]], [[Mazozolu pagasts]], [[Meņģeles pagasts]], [[Ogre|Ogres valstspilsēta]], [[Ogresgala pagasts]], [[Rembates pagasts]], [[Suntažu pagasts]], [[Taurupes pagasts]], [[Tīnūžu pagasts]] un [[Tomes pagasts]].

== Daba ==

Lielākā daļa novada atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Viduslatvijas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]] ar augstumiem no 30 m [[vjl]]. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet [[Lejasdaugavas senleja]], Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes [[Upmales paugurlīdzenums]] un [[Taurkalnes līdzenums]]. Kreisajā krastā [[kāpa]]s ar relatīvo augstumu 10-18 m, labajā krastā [[oss|osu]] pauguru grēdas ([[Ogres Kangari]], [[Lielie Kangari]], [[Ķeipenes valnis]]). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|651}}&lt;/ref&gt; Novada ziemeļaustrumos — [[Vidzemes augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] rietumu nogāzes [[Augšogres pazeminājums]], [[Vestienas pauguraine|Vestienas]] un [[Piebalgas pauguraine]]s.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Kranciems]], [[Remīne]], [[Rembate]]), [[smilšakmens]] (Rembate), māls ([[Birzgale]], [[Kastrāne]], [[Tome]]), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži ap pusi no teritorijas.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|7|282}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads pilnībā ietilpst [[Daugava]]s baseinā. Lielākās upes — Daugava, [[Ogre (upe)|Ogre]], [[Mazā Jugla]], [[Līčupe (Ogres pieteka)|Līčupe]], [[Lobe (upe)|Lobe]], [[Aviekste]], [[Abza]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Ūdenstilpes ===
13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas [[Ķeguma ūdenskrātuve]] (24,9 km²) un daļa [[Rīgas ūdenskrātuve]]s.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]]. Tā attīstību veicināja [[Daugavas tirdzniecības ceļš]], kurš kļuva par vienu no pirmajiem [[krustneši|krustnešu]] iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja [[lībieši]] un [[latgaļi]].&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; 12. gadsimta beigās [[Ikšķile|Ikšķilē]] tika uzcelta pirmā vācu pils un [[Baznīca (celtne)|baznīca]]; apkaimes lībieši tika regulāri kristīti. 1207. gadā teritoriju pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] nonāca [[Polija]]s [[Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva [[Zviedrija]]. [[Lielais mēris|Lielā mēra]] laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas impērija]]i. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|+Ogres novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 57 617
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasti
!2000
!2016
!2020
|-
| 1
| [[Ogre]]
| Pilsēta
| Ogres novads
| Pilsēta
| 26200
| 23903
| 23061
|-
| 2
| [[Ikšķile]]
| Pilsēta
| Ikšķiles novads
| Pilsēta
| 3853
| 6532
| 7217
|-
| 3
| [[Lielvārde]]
| Pilsēta
| Lielvārdes novads
| Pilsēta
| 5183
| 6090
| 5939
|-
| 4
| [[Ķegums]]
| Pilsēta
| Ķeguma novads
| Pilsēta
| 2546
| 2193
| 2088
|-
| 5
| [[Ciemupe]]
| Ciems
| Ogres novads
| Ogresgala pagasts
| 513
| -
| 1065
|-
| 6
| [[Ogresgals]]
| Ciems
| Ogres novads
| Ogresgala pagasts
| 872
| 1006
| 1007
|-
| 7
| [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Jumpravas pagasts
| 1264
| 1034
| 983
|-
| 8
| [[Madliena]]
| Ciems
| Ogres novads
| Madlienas pagasts
| 1061
| 785
| 777
|-
| 9
| [[Suntaži]]
| Ciems
| Ogres novads
| Suntažu pagasts
| 1002
| 776
| 718
|-
| 10
| [[Tīnūži]]
| Ciems
| Ikšķiles novads
| Tīnūžu pagasts
| 376
| 485
| 658
|-
| 11
| [[Birzgale]]
| Ciems
| Ķeguma novads
| Birzgales pagasts
| 816
| 624
| 618
|-
| 12
| [[Lēdmane]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Lēdmanes pagasts
| 676
| 540
| 508
|-
| 13
| [[Ķeipene]]
| Ciems
| Ogres novads
| Ķeipenes pagasts
| 698
| 500
| 475
|-
| 14
| [[Rembate]]
| Ciems
| Ķeguma novads
| Rembates pagasts
| 618
| 499
| 462
|-
| 15
| [[Laubere]]
| Ciems
| Ogres novads
| Lauberes pagasts
| 496
| 324
| 309
|-
| 16
| [[Kaibala]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Lielvārdes pagasts
| 271
| 257
| 267
|-
| 17
| [[Meņģele]]
| Ciems
| Ogres novads
| Meņģeles pagasts
| 409
| 274
| 261
|-
| 18
| [[Līčupe (ciems)|Līčupe]]
| Ciems
| Ogres novads
| Mazozolu pagasts
| 441
| 254
| 231
|-
| 19
| [[Taurupe]]
| Ciems
| Ogres novads
| Taurupes pagasts
| 379
| 223
| 222
|-
| 20
| [[Krape]]
| Ciems
| Ogres novads
| Krapes pagasts
| 259
| 176
| 168
|-
| 21
| [[Dzelmes]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Jumpravas pagasts
| 202
| 140
| 130
|-
| 21
| [[Ceplīši (Tīnūžu pagasts)|Ceplīši]]
| Ciems
| Ikšķiles novads
| Tīnūžu pagasts
| 106
| 109
| 101
|-
| 22
| [[Tome]]
| Ciems
| Ķeguma novads
| Tomes pagasts
| 67
| 63
| 61
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ogres novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.07.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (46964)   |green|81.5}}
{{bar percent|[[Krievi]] (6627)      |red|11.5}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1131)   |black|2.0}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (632)      |blue|1.1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (601)         |pink|1.0}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (358)   |yellow|0.6}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1280)     |purple|2.2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Ogres novadā darbojas 9 vidējās izglītības iestādes, 11 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.

=== Vidējās izglītības iestādes ===
* [[Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola]]
* [[Ikšķiles vidusskola]]
* [[Jaunogres vidusskola]]
* [[Ķeguma komercnovirziena vidusskola]]
* [[Madlienas vidusskola]]
* [[Ogres 1. vidusskola]]
* [[Ogres Valsts ģimnāzija]]
* [[Ogres tehnikums]]
* [[Suntažu vidusskola]]

=== Pamatskolas un sākumskolas ===
* [[Birzgales pamatskola]]
* [[Jumpravas pamatskola]]
* [[Ķeipenes pamatskola]]
* [[Lēdmanes pamatskola]]
* [[Lielvārdes pamatskola]]
* [[Ogresgala pamatskola]]
* [[Ogres sākumskola]]
* [[Suntažu internātpamatskola - rehabilitācijas centrs]]
* [[Taurupes pamatskola]]
* [[Tīnūžu sākumskola]]
* [[Valdemāra pamatskola]]

=== Pirmsskolas izglītības iestādes ===
* [[Birzgales pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Birztaliņa&quot;]]
* [[Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Čiekuriņš&quot;]]
* [[Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādes &quot;Urdaviņa&quot;]]
* [[Ķeguma pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Gaismiņa&quot;]]
* [[Lielvārdes pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pūt vējiņi&quot;]]
* [[Madlienas pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Taurenītis&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Ābelīte&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Cīrulītis&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Dzīpariņš&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Riekstiņš&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Saulīte&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Strautiņš&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Zelta sietiņš&quot;]]

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:
{{div col}}
* [[Kārlis Hūns]] (1831—1877), gleznotājs,
* [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939), uzņēmējs un žurnālists,
* [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951), gleznotājs un pedagogs,
* [[Eduards Brencēns]] (1885—1929), gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.
* [[Juris Zaķis]] (1936—2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis
* [[Edmunds Krastiņš]] (1958), matemātiķis un politiķis
* [[Ilmārs Latkovskis]] (1958), žurnālists, publicists un politiķis
* [[Elita Patmalniece]] (1964), modes māksliniece
* [[Atvars Tribuncovs]] (1976), hokejists
* [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] (1976), futbolists
* [[Pēteris Draguns]] (1976), dzejnieks
* [[Andrejs Prohorenkovs]] (1977), futbolists
* [[Dmitrijs Žabotinskis]] (1980), hokeja vārtsargs
* [[Marts Pujāts]] (1982), dzejnieks
* [[Jānis Pozņaks]] (1983), basketbolists
* [[Ēriks Dauksts]] (1984), politiķis
* [[Kaspars Bērziņš]] (1985), basketbolists
* [[Aija Andrejeva]] (1986), dziedātāja
* [[Oļegs Žatkins]] (1987), futbolists
* [[Oskars Bārtulis]] (1987), hokejists
* [[Anete Šteinberga]] (1990), basketboliste
* [[Otto Birznieks]] (1991), autosportists
* [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945), gleznotājs
* [[Kārlis Kažociņš]] (1886—1920). korditriģents
* [[Pauls Sakss]] (1878—1966), dziedonis
* [[Leontīne Blaua]] (Viola) (1878—1944), aktrise un dzejniece
* [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958), ģenerālis
* [[Meinards]] (1130/1140—1196), bīskaps
* [[Pauls Kvelde]] (1927—2017), diriģents
* [[Andrejs Pumpurs]] (1841—1902), rakstnieks, eposa &quot;Lāčplēsis&quot; autors, karavīrs
* [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]] (1850—1879), dzejnieks, pedagogs, publicists
* [[Edgars Kauliņš]] (1903—1979), lauksaimnieks, kolhoza &quot;Lāčplēsis&quot; priekšsēdētājs
* [[Gunārs Priede]] (1928—2000), dramaturgs
* [[Uldis Žagata]] (1928—2015), horeogrāfs un deju pedagogs
* [[Ivande Kaija]] (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), rakstniece
* [[Dzintra Klētniece]] (1946—2016), teātra aktrise un režisore
* [[Anastasija Neretniece]] (1931), skolotājs, muzejniece, kultūras darbiniece
* [[Oļegs Andrejevs (mūziķis)|Alex]] (1962—2021), mūziķis
* [[Olga Rajecka]] (1962), dziedātāja un vokālā pedagoģe
* [[Āris Matesovičs]] (1992), aktieris
* [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003), dzejnieks un ornitologs
* [[Kārlis Grigulis]] (1884—1972), ornitologs un rakstnieks
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks
* [[Regīna Ezera]] (1930—2002), rakstniece
* [[Kārlis Ēriks Arons]] (1933—2005), medicīnas vēsturnieks
* [[Jānis Greste]] (1876—1951), pedagogs
* [[Jānis Dūklavs]] (1952), politiķis
* [[Raimonds Vējonis]] (1966), politiķis, [[Latvijas Valsts Prezidents]] (2015—2019)
* [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943), režisors un aktieris
* [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] (1939—2020), šķēpa metējs
* [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941), rakstnieks
* [[Nora Ikstena]] (1969), rakstniece
* [[Jānis Purapuķe]] (1864—1902), rakstnieks
* [[Jānis Kaijaks]] (1952), režisors, aktieris
{{div col end}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Latvijas novads-aizmetnis}}

{{Ogres novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Ogres rajons}}

[[Kategorija:Ogres novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>5f0q3f9rrz85cxov7gtow4ng6p40rfy</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667182</id>
      <parentid>3667152</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:02:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="14491" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ogres novads (2002—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ogres novads
| karte            = Ogres novads karte 2021.png
| karte2           = Ogres novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ogres novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Ogres_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Ogres novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Ogre
| mērs              = [[Egils Helmanis]]
| mērs_partija      = [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|Nacionālā apvienība]]
| mērs_gads         = 2021-
| teritorijas       = {{collapsible list|title=4 pilsētas&lt;br /&gt;un 16 pagasti|&lt;br /&gt;[[Birzgales pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ikšķile]]&lt;br /&gt;[[Jumpravas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Krapes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ķegums]]&lt;br /&gt;[[Ķeipenes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lauberes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lēdmanes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lielvārdes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Lielvārde]]&lt;br /&gt;[[Madlienas pagasts]]&lt;br /&gt;[[Mazozolu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Meņģeles pagasts]]&lt;br /&gt;[[Ogre]]&lt;br /&gt;[[Ogresgala pagasts]]&lt;br /&gt;[[Rembates pagasts]]&lt;br /&gt;[[Suntažu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Taurupes pagasts]]&lt;br /&gt;[[Tīnūžu pagasts]]&lt;br /&gt;[[Tomes pagasts]]}}
| platība          = 1839,4
| iedzīvotāji      = 57617
| iedzīvotāji_gads = 2021
| blīvums          = {{#expr: 57617/ 1839.4 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.ogresnovads.lv/lv
}}

'''Ogres novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Ogres novads (2002—2021)|Ogres novads]], [[Ikšķiles novads]], [[Lielvārdes novads]] un [[Ķeguma novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Siguldas novads|Siguldas]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], rietumos ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ķekavas novads|Ķekavas novadiem]], dienvidrietumos ar [[Bauskas novads|Bauskas novadu]], austrumos ar [[Madonas novads|Madonas novadu]] un dienvidaustrumos ar [[Aizkraukles novads|Aizkraukles novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ogre]]s valstspilsētā.

Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Ogres rajons|Ogres rajona]] teritoriju.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Birzgales pagasts]], [[Ikšķile|Ikšķiles pilsēta]], [[Jumpravas pagasts]], [[Krapes pagasts]], [[Ķegums|Ķeguma pilsēta]], [[Ķeipenes pagasts]], [[Lauberes pagasts]], [[Lēdmanes pagasts]], [[Lielvārdes pagasts]], [[Lielvārde|Lielvārdes pilsēta]], [[Madlienas pagasts]], [[Mazozolu pagasts]], [[Meņģeles pagasts]], [[Ogre|Ogres valstspilsēta]], [[Ogresgala pagasts]], [[Rembates pagasts]], [[Suntažu pagasts]], [[Taurupes pagasts]], [[Tīnūžu pagasts]] un [[Tomes pagasts]].

== Daba ==

Lielākā daļa novada atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Viduslatvijas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]] ar augstumiem no 30 m [[vjl]]. rietumos līdz 90 m vjl. austrumos. Gar Daugavu iet [[Lejasdaugavas senleja]], Daugavas kreisajā krastā — šīs pašas zemienes [[Upmales paugurlīdzenums]] un [[Taurkalnes līdzenums]]. Kreisajā krastā [[kāpa]]s ar relatīvo augstumu 10-18 m, labajā krastā [[oss|osu]] pauguru grēdas ([[Ogres Kangari]], [[Lielie Kangari]], [[Ķeipenes valnis]]). Paugurains reljefs aizņem ap 10% novada platības.&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|2|651}}&lt;/ref&gt; Novada ziemeļaustrumos — [[Vidzemes augstiene|Vidzemes Centrālās augstienes]] rietumu nogāzes [[Augšogres pazeminājums]], [[Vestienas pauguraine|Vestienas]] un [[Piebalgas pauguraine]]s.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augsnes — velēnu podzolētās un velēnu gleja. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Kranciems]], [[Remīne]], [[Rembate]]), [[smilšakmens]] (Rembate), māls ([[Birzgale]], [[Kastrāne]], [[Tome]]), saldūdens kaļķi, grants, kūdra (Sivēnīcas, Žļaugu, Pečoru purvi), minerālūdeņu avoti. Meži ap pusi no teritorijas.&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|7|282}}&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra janvārī -6 — -6,5 °C, jūlijā +16,5 — +17 °C. Nokrišņu daudzums 700 — 850 mm gadā, ar maksimumu ziemeļaustrumos.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads pilnībā ietilpst [[Daugava]]s baseinā. Lielākās upes — Daugava, [[Ogre (upe)|Ogre]], [[Mazā Jugla]], [[Līčupe (Ogres pieteka)|Līčupe]], [[Lobe (upe)|Lobe]], [[Aviekste]], [[Abza]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Ūdenstilpes ===
13 ezeru, kas lielāki par 1 hektāru. Lielākie no tiem — Lobes ezers (5,3 km²), Pečoru ezers (1,1 km²), Plaužu ezers (1 km²). Uz Daugavas [[Ķeguma ūdenskrātuve]] (24,9 km²) un daļa [[Rīgas ūdenskrātuve]]s.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorijas apdzīvotība zināma kopš [[bronzas laikmets|bronzas laikmeta]]. Tā attīstību veicināja [[Daugavas tirdzniecības ceļš]], kurš kļuva par vienu no pirmajiem [[krustneši|krustnešu]] iebrukuma mērķiem. Uz to laiku novadā dzīvoja [[lībieši]] un [[latgaļi]].&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt; 12. gadsimta beigās [[Ikšķile|Ikšķilē]] tika uzcelta pirmā vācu pils un [[Baznīca (celtne)|baznīca]]; apkaimes lībieši tika regulāri kristīti. 1207. gadā teritoriju pievienoja [[Rīgas bīskapija]]i. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] nonāca [[Polija]]s [[Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada lielāko novada daļu ieguva [[Zviedrija]]. [[Lielais mēris|Lielā mēra]] laikā novada iedzīvotāju skaits ievērojami kritās — Ikšķiles draudzē izdzīvoja 15%, bet Suntažu draudzē 11,3% iedzīvotāju. 1721. gadā teritoriju pievienoja [[Krievijas impērija]]i. [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā teritorijas daļa gar Daugavu smagi cieta no karadarbības.&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Apdzīvotās vietas ==
{| class=&quot;sortable wikitable&quot; style=&quot;margin: 1em auto 1em auto&quot;
|+Ogres novada iedzīvotāju skaits, pēc PMLP 01.01.2021,- 57 617
!Nr.
!Nosaukums
!Statuss
!Novads
!Pagasti
!2000
!2016
!2020
|-
| 1
| [[Ogre]]
| Pilsēta
| Ogres novads
| Pilsēta
| 26200
| 23903
| 23061
|-
| 2
| [[Ikšķile]]
| Pilsēta
| Ikšķiles novads
| Pilsēta
| 3853
| 6532
| 7217
|-
| 3
| [[Lielvārde]]
| Pilsēta
| Lielvārdes novads
| Pilsēta
| 5183
| 6090
| 5939
|-
| 4
| [[Ķegums]]
| Pilsēta
| Ķeguma novads
| Pilsēta
| 2546
| 2193
| 2088
|-
| 5
| [[Ciemupe]]
| Ciems
| Ogres novads
| Ogresgala pagasts
| 513
| -
| 1065
|-
| 6
| [[Ogresgals]]
| Ciems
| Ogres novads
| Ogresgala pagasts
| 872
| 1006
| 1007
|-
| 7
| [[Jumprava (Jumpravas pagasts)|Jumprava]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Jumpravas pagasts
| 1264
| 1034
| 983
|-
| 8
| [[Madliena]]
| Ciems
| Ogres novads
| Madlienas pagasts
| 1061
| 785
| 777
|-
| 9
| [[Suntaži]]
| Ciems
| Ogres novads
| Suntažu pagasts
| 1002
| 776
| 718
|-
| 10
| [[Tīnūži]]
| Ciems
| Ikšķiles novads
| Tīnūžu pagasts
| 376
| 485
| 658
|-
| 11
| [[Birzgale]]
| Ciems
| Ķeguma novads
| Birzgales pagasts
| 816
| 624
| 618
|-
| 12
| [[Lēdmane]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Lēdmanes pagasts
| 676
| 540
| 508
|-
| 13
| [[Ķeipene]]
| Ciems
| Ogres novads
| Ķeipenes pagasts
| 698
| 500
| 475
|-
| 14
| [[Rembate]]
| Ciems
| Ķeguma novads
| Rembates pagasts
| 618
| 499
| 462
|-
| 15
| [[Laubere]]
| Ciems
| Ogres novads
| Lauberes pagasts
| 496
| 324
| 309
|-
| 16
| [[Kaibala]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Lielvārdes pagasts
| 271
| 257
| 267
|-
| 17
| [[Meņģele]]
| Ciems
| Ogres novads
| Meņģeles pagasts
| 409
| 274
| 261
|-
| 18
| [[Līčupe (ciems)|Līčupe]]
| Ciems
| Ogres novads
| Mazozolu pagasts
| 441
| 254
| 231
|-
| 19
| [[Taurupe]]
| Ciems
| Ogres novads
| Taurupes pagasts
| 379
| 223
| 222
|-
| 20
| [[Krape]]
| Ciems
| Ogres novads
| Krapes pagasts
| 259
| 176
| 168
|-
| 21
| [[Dzelmes]]
| Ciems
| Lielvārdes novads
| Jumpravas pagasts
| 202
| 140
| 130
|-
| 21
| [[Ceplīši (Tīnūžu pagasts)|Ceplīši]]
| Ciems
| Ikšķiles novads
| Tīnūžu pagasts
| 106
| 109
| 101
|-
| 22
| [[Tome]]
| Ciems
| Ķeguma novads
| Tomes pagasts
| 67
| 63
| 61
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ogres novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=05.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (46964)   |green|81.5}}
{{bar percent|[[Krievi]] (6627)      |red|11.5}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (1131)   |black|2.0}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (632)      |blue|1.1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (601)         |pink|1.0}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (358)   |yellow|0.6}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1280)     |purple|2.2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}
Ogres novadā darbojas 9 vidējās izglītības iestādes, 11 pamatskolas un sākumskolas, kā arī 13 pirmsskolas izglītības iestādes.

=== Vidējās izglītības iestādes ===
* [[Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola]]
* [[Ikšķiles vidusskola]]
* [[Jaunogres vidusskola]]
* [[Ķeguma komercnovirziena vidusskola]]
* [[Madlienas vidusskola]]
* [[Ogres 1. vidusskola]]
* [[Ogres Valsts ģimnāzija]]
* [[Ogres tehnikums]]
* [[Suntažu vidusskola]]

=== Pamatskolas un sākumskolas ===
* [[Birzgales pamatskola]]
* [[Jumpravas pamatskola]]
* [[Ķeipenes pamatskola]]
* [[Lēdmanes pamatskola]]
* [[Lielvārdes pamatskola]]
* [[Ogresgala pamatskola]]
* [[Ogres sākumskola]]
* [[Suntažu internātpamatskola - rehabilitācijas centrs]]
* [[Taurupes pamatskola]]
* [[Tīnūžu sākumskola]]
* [[Valdemāra pamatskola]]

=== Pirmsskolas izglītības iestādes ===
* [[Birzgales pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Birztaliņa&quot;]]
* [[Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Čiekuriņš&quot;]]
* [[Ikšķiles pirmsskolas izglītības iestādes &quot;Urdaviņa&quot;]]
* [[Ķeguma pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Gaismiņa&quot;]]
* [[Lielvārdes pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Pūt vējiņi&quot;]]
* [[Madlienas pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Taurenītis&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Ābelīte&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Cīrulītis&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Dzīpariņš&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Riekstiņš&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Saulīte&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Strautiņš&quot;]]
* [[Ogres pirmsskolas izglītības iestāde &quot;Zelta sietiņš&quot;]]

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
Ogres novada teritorijā dzimuši vai dzīvojuši:
{{div col}}
* [[Kārlis Hūns]] (1831—1877), gleznotājs,
* [[Antons Benjamiņš]] (1860—1939), uzņēmējs un žurnālists,
* [[Kārlis Brencēns]] (1879—1951), gleznotājs un pedagogs,
* [[Eduards Brencēns]] (1885—1929), gleznotājs, grafiķis, dekorators un grāmatu ilustrators.
* [[Juris Zaķis]] (1936—2017), zinātnieks, pedagogs un politiķis
* [[Edmunds Krastiņš]] (1958), matemātiķis un politiķis
* [[Ilmārs Latkovskis]] (1958), žurnālists, publicists un politiķis
* [[Elita Patmalniece]] (1964), modes māksliniece
* [[Atvars Tribuncovs]] (1976), hokejists
* [[Igors Stepanovs (futbolists, 1976)|Igors Stepanovs]] (1976), futbolists
* [[Pēteris Draguns]] (1976), dzejnieks
* [[Andrejs Prohorenkovs]] (1977), futbolists
* [[Dmitrijs Žabotinskis]] (1980), hokeja vārtsargs
* [[Marts Pujāts]] (1982), dzejnieks
* [[Jānis Pozņaks]] (1983), basketbolists
* [[Ēriks Dauksts]] (1984), politiķis
* [[Kaspars Bērziņš]] (1985), basketbolists
* [[Aija Andrejeva]] (1986), dziedātāja
* [[Oļegs Žatkins]] (1987), futbolists
* [[Oskars Bārtulis]] (1987), hokejists
* [[Anete Šteinberga]] (1990), basketboliste
* [[Otto Birznieks]] (1991), autosportists
* [[Vilhelms Purvītis]] (1872—1945), gleznotājs
* [[Kārlis Kažociņš]] (1886—1920). korditriģents
* [[Pauls Sakss]] (1878—1966), dziedonis
* [[Leontīne Blaua]] (Viola) (1878—1944), aktrise un dzejniece
* [[Rūdolfs Bangerskis]] (1878—1958), ģenerālis
* [[Meinards]] (1130/1140—1196), bīskaps
* [[Pauls Kvelde]] (1927—2017), diriģents
* [[Andrejs Pumpurs]] (1841—1902), rakstnieks, eposa &quot;Lāčplēsis&quot; autors, karavīrs
* [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]] (1850—1879), dzejnieks, pedagogs, publicists
* [[Edgars Kauliņš]] (1903—1979), lauksaimnieks, kolhoza &quot;Lāčplēsis&quot; priekšsēdētājs
* [[Gunārs Priede]] (1928—2000), dramaturgs
* [[Uldis Žagata]] (1928—2015), horeogrāfs un deju pedagogs
* [[Ivande Kaija]] (1876—1942), īstajā vārdā Antonija Lūkina (dzimusi Meldere-Millere), rakstniece
* [[Dzintra Klētniece]] (1946—2016), teātra aktrise un režisore
* [[Anastasija Neretniece]] (1931), skolotājs, muzejniece, kultūras darbiniece
* [[Oļegs Andrejevs (mūziķis)|Alex]] (1962—2021), mūziķis
* [[Olga Rajecka]] (1962), dziedātāja un vokālā pedagoģe
* [[Āris Matesovičs]] (1992), aktieris
* [[Jānis Baltvilks]] (1944—2003), dzejnieks un ornitologs
* [[Kārlis Grigulis]] (1884—1972), ornitologs un rakstnieks
* [[Jāzeps Osmanis]] (1932—2014), rakstnieks, tulkotājs, mākslinieks
* [[Regīna Ezera]] (1930—2002), rakstniece
* [[Kārlis Ēriks Arons]] (1933—2005), medicīnas vēsturnieks
* [[Jānis Greste]] (1876—1951), pedagogs
* [[Jānis Dūklavs]] (1952), politiķis
* [[Raimonds Vējonis]] (1966), politiķis, [[Latvijas Valsts Prezidents]] (2015—2019)
* [[Aleksis Mierlauks]] (1866—1943), režisors un aktieris
* [[Jānis Lūsis (vieglatlēts)|Jānis Lūsis]] (1939—2020), šķēpa metējs
* [[Sudrabu Edžus]] (1860—1941), rakstnieks
* [[Nora Ikstena]] (1969), rakstniece
* [[Jānis Purapuķe]] (1864—1902), rakstnieks
* [[Jānis Kaijaks]] (1952), režisors, aktieris
{{div col end}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Latvijas novads-aizmetnis}}

{{Ogres novads}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Ogres rajons}}

[[Kategorija:Ogres novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>0bsdolbp0cbm52mbhgikcofjihupbio</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Preiļu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462596</id>
    <revision>
      <id>3667186</id>
      <parentid>3629356</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:08:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9815" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Preiļu novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Preiļu novads
| karte            = Preiļu novads karte 2021.png
| karte2           = Preiļu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Preiļu novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Preiļu_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Preiļu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Preiļi
| mērs              = Ārijs Vucāns
| mērs_partija      = [[Apvienība iedzīvotāji]]/[[LRA]]/[[JKP]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 1419,4
| iedzīvotāji      = 20392
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 20392/ 1419.4 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://preili.lv/
}}

'''Preiļu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Preiļu novads (2009—2021)|Preiļu novads]], [[Riebiņu novads]], [[Vārkavas novads]] un daļa no [[Aglonas novads|Aglonas novada]] ([[Aglonas pagasts]]). Robežojas ziemeļos ar [[Varakļānu novads|Varakļānu novadu]], ziemeļrietumos ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadu]], rietumos ar [[Līvānu novads|Līvānu novadu]], dienvidos ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], dienvidaustrumos ar [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] un austrumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]]. Novada centrs atrodas [[Preiļi|Preiļu]] pilsētā.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Aglonas pagasts]], [[Aizkalnes pagasts]], [[Galēnu pagasts]], [[Pelēču pagasts]], [[Preiļu pagasts]], [[Preiļi|Preiļu]] pilsēta, [[Riebiņu pagasts]], [[Rožkalnu pagasts]], [[Rušonas pagasts]], [[Saunas pagasts]], [[Silajāņu pagasts]], [[Sīļukalna pagasts]], [[Stabulnieku pagasts]], [[Upmalas pagasts]] un [[Vārkavas pagasts]].

== Daba ==
Novada rietumdaļa atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]], austrumdaļas lielākā tiesa [[Latgales augstiene]]s [[Feimaņu pauguraine|Feimaņu paugurainē]], gar kuras malām tās pašas augstienes [[Maltas pazeminājums]] un [[Dagdas pauguraine]]. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Sīļukalns), [[smilts]] un [[grants]] (Kaži, Riebiņi, Zīlēni), [[māls]] (Aizkalne, Ārlava, Gailīši), [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;Sēta&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|73}}&lt;/ref&gt; Augsnes rietumos galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās, austrumos smilšainas un smilšmāla velēnu podzolētās. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi.

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

=== Upes ===

Preiļu novadu šķērso [[Daugava]]s pieteka [[Dubna (upe)|Dubna]], kuras baseina upes (lielākās — [[Feimanka]], [[Sauna (upe)|Sauna]], [[Ūša]], [[Jaša]]) veido lielāko upju tīkla daļu. Austrumdaļā kā robežupe [[Malta (upe)|Malta]].

=== Ezeri ===

Lielākie ezeri atrodas novada dienvidaustrumos — [[Rušons]] (23,7 km², daļēji), [[Ciriša ezers]] (6,3 km²), [[Zolvas ezers]] (3,65 km²), [[Bicānu ezers]] (1,5 km²), [[Kategrades ezers]] (1,4 km²), [[Salmejs]] (1 km²), [[Jašazars]] (0,9 km²).

== Vēsture ==
Novada apdzīvotība zināma kopš agrā [[neolīts|neolīta]], taču lielāks iedzīvotāju blīvums konstatēts kopš vēlā neolīta.&lt;ref&gt;Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986&lt;/ref&gt; 13. gadsimta sākumā novads bija seno [[latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsts daļa. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta [[Livonija]]s [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturejā]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā, vēlāk tiešā [[Polija]]s pārvaldē. 17. gadsimtā tas ietilpa [[Inflantijas vaivadija]]s [[Daugavpils trakts|Daugavpils traktā]] (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un tika iekļauta vispirms [[Pleskavas guberņa]]s [[Daugavas province|Daugavas provincē]], tad 1776. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] un no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]].

1949. gadā tika izveidots [[Preiļu rajons]].&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt; 1952. — 1953. gadā Preiļu rajons ietilpa [[Daugavpils apgabals|Daugavpils apgabalā]]. 1959. gadā Preiļu rajonam tika pievienots [[Līvānu rajons]]. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Preiļu rajona [[Ciems (administratīva vienība)|ciemi]] tika pārdēvēti par pagastiem, bet 2009. gadā rajons tika sadalīts vairākos novados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&amp;from=off |title=Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums |access-date={{dat|2010|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101012071945/http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&amp;from=off |archivedate={{dat|2010|10|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
.
2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots [[Latvijas PSR]] teritoriālais dalījums pa rajoniem, bijušais Preiļu rajons tomēr palika sadalīts divos — centrs un austrumi palika Preiļu novadam, bet rietumi tika Līvānu novadam.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Preiļi]] || Pilsēta || — || 6481
|-
| 2. || [[Aglona]] || Ciems || Aglonas || 833
|-
| 3. || [[Riebiņi]] || Ciems || Riebiņu || 718
|-
| 4. || [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || Ciems || Preiļu || 308
|-
| 5. || [[Galēni]] || Ciems || Galēnu || 259
|-
| 6. || [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] || Ciems || Stabulnieku || 233
|-
| 7. || [[Prīkuļi]] || Ciems || Saunas || 211
|-
| 8. || [[Kastīre]] || Ciems || Rušonas || 198
|-
| 9. || [[Pelēči]] || Ciems || Pelēču || 183
|-
| 10. || [[Jaunaglona]] || Ciems || Jaunaglonas || 178
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Preiļu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (11833)   |green|72}}
{{bar percent|[[Krievi]] (3712)      |red|23}}
{{bar percent|[[Poļi]] (208)         |pink|1}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (173)   |black|1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (110)      |blue|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (266)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983), latviešu komponists
* [[Staņislavs Kerbedzis]] (1810—1899), inženieris, tiltu būves speciālists&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riebini.lv/lv/sidemenu/novads/ieverojamas-personibas |title=Riebiņu novads. Ievērojamas personības. |access-date={{dat|2017|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170211034841/http://riebini.lv/lv/sidemenu/novads/ieverojamas-personibas |archivedate={{dat|2017|02|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Jevgēnija Kerbedža]] (1855—1946), poļu mecenāte, Riebiņu muižas un Lūznavas muižas īpašniece
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), viens no [[embrioloģija]]s pamatlicējiem
* [[Vladimirs Kovaļevskis]] (1842—1883), viens no [[paleontoloģija]]s pamatlicējiem
* [[Anastasija Neretniece]] (1931), Pumpura muzeja izveidotāja un vadītāja
* [[Jānis Streičs]] (1936), kinorežisors
* [[Julijans Vaivods]] (1895—1990), katoļu kardināls
* [[Jānis Volonts]] (1882—1943), Latvijas politiķis, Daugavpils pilsētas galva (1923—1937) un Latvijas tautas labklājības ministrs (1938—1940)
* [[Francis Zagorskis]] (1929—1986), vēsturnieks un arheologs
* [[Einārs Pelšs]] (1960), dzejnieks
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Tartaks, Aglonas pagasts, Aglonas novads, Latvia - panoramio.jpg|Tartaks
Karaļu kalns - mikroskops - Panoramio.jpg|Karaļu kalns
Cirišs - Uldis Osis - Panoramio.jpg|Ciriša ezers
Aglonas bazilika-2.jpg|Aglonas bazilika
Vārkavas Sv.Trīsvienības Romas katoļu baznīca 7.jpg|Vārkavas katoļu baznīcā
Arendoles muižas pils.jpg|Arendoles muižas kungu māja
Pazarnaja stancyja Preili.JPG|Preiļu ugunsdzēsēju stacija
Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē 2001-04-08.jpg|Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē
Озеро Ардавас.jpg|Ārdavas ezers
12 - panoramio (4).jpg|Pelēču pagasts
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Preiļu rajons}}

[[Kategorija:Preiļu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>rt2sjvedhgl43tzocc2ty1as5ste27a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667241</id>
      <parentid>3667186</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:06:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9827" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Preiļu novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Preiļu novads
| karte            = Preiļu novads karte 2021.png
| karte2           = Preiļu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Preiļu novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Preiļu_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Preiļu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Preiļi
| mērs              = Ārijs Vucāns
| mērs_partija      = [[Apvienība iedzīvotāji]]/[[LRA]]/[[JKP]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 1419,4
| iedzīvotāji      = 20392
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 20392/ 1419.4 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://preili.lv/
}}

'''Preiļu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Preiļu novads (2009—2021)|Preiļu novads]], [[Riebiņu novads]], [[Vārkavas novads]] un daļa no [[Aglonas novads|Aglonas novada]] ([[Aglonas pagasts]]). Robežojas ziemeļos ar [[Varakļānu novads|Varakļānu novadu]], ziemeļrietumos ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadu]], rietumos ar [[Līvānu novads|Līvānu novadu]], dienvidos ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], dienvidaustrumos ar [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] un austrumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]]. Novada centrs atrodas [[Preiļi|Preiļu]] pilsētā.

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Aglonas pagasts]], [[Aizkalnes pagasts]], [[Galēnu pagasts]], [[Pelēču pagasts]], [[Preiļu pagasts]], [[Preiļi|Preiļu]] pilsēta, [[Riebiņu pagasts]], [[Rožkalnu pagasts]], [[Rušonas pagasts]], [[Saunas pagasts]], [[Silajāņu pagasts]], [[Sīļukalna pagasts]], [[Stabulnieku pagasts]], [[Upmalas pagasts]] un [[Vārkavas pagasts]].

== Daba ==
Novada rietumdaļa atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]], austrumdaļas lielākā tiesa [[Latgales augstiene]]s [[Feimaņu pauguraine|Feimaņu paugurainē]], gar kuras malām tās pašas augstienes [[Maltas pazeminājums]] un [[Dagdas pauguraine]]. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Sīļukalns), [[smilts]] un [[grants]] (Kaži, Riebiņi, Zīlēni), [[māls]] (Aizkalne, Ārlava, Gailīši), [[kūdra]].&lt;ref name=&quot;Sēta&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|73}}&lt;/ref&gt; Augsnes rietumos galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās, austrumos smilšainas un smilšmāla velēnu podzolētās. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi.

Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.&lt;ref name=&quot;Sēta&quot; /&gt;

=== Upes ===

Preiļu novadu šķērso [[Daugava]]s pieteka [[Dubna (upe)|Dubna]], kuras baseina upes (lielākās — [[Feimanka]], [[Sauna (upe)|Sauna]], [[Ūša]], [[Jaša]]) veido lielāko upju tīkla daļu. Austrumdaļā kā robežupe [[Malta (upe)|Malta]].

=== Ezeri ===

Lielākie ezeri atrodas novada dienvidaustrumos — [[Rušons]] (23,7 km², daļēji), [[Ciriša ezers]] (6,3 km²), [[Zolvas ezers]] (3,65 km²), [[Bicānu ezers]] (1,5 km²), [[Kategrades ezers]] (1,4 km²), [[Salmejs]] (1 km²), [[Jašazars]] (0,9 km²).

== Vēsture ==
Novada apdzīvotība zināma kopš agrā [[neolīts|neolīta]], taču lielāks iedzīvotāju blīvums konstatēts kopš vēlā neolīta.&lt;ref&gt;Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986&lt;/ref&gt; 13. gadsimta sākumā novads bija seno [[latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsts daļa. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta [[Livonija]]s [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturejā]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā, vēlāk tiešā [[Polija]]s pārvaldē. 17. gadsimtā tas ietilpa [[Inflantijas vaivadija]]s [[Daugavpils trakts|Daugavpils traktā]] (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un tika iekļauta vispirms [[Pleskavas guberņa]]s [[Daugavas province|Daugavas provincē]], tad 1776. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] un no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]].

1949. gadā tika izveidots [[Preiļu rajons]].&lt;ref&gt;Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts &quot;Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā&quot;&lt;/ref&gt; 1952. — 1953. gadā Preiļu rajons ietilpa [[Daugavpils apgabals|Daugavpils apgabalā]]. 1959. gadā Preiļu rajonam tika pievienots [[Līvānu rajons]]. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Preiļu rajona [[Ciems (administratīva vienība)|ciemi]] tika pārdēvēti par pagastiem, bet 2009. gadā rajons tika sadalīts vairākos novados.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&amp;from=off |title=Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums |access-date={{dat|2010|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101012071945/http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&amp;from=off |archivedate={{dat|2010|10|12||bez}} }}&lt;/ref&gt;
.
2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots [[Latvijas PSR]] teritoriālais dalījums pa rajoniem, bijušais Preiļu rajons tomēr palika sadalīts divos — centrs un austrumi palika Preiļu novadam, bet rietumi tika Līvānu novadam.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Preiļi]] || Pilsēta || — || 6481
|-
| 2. || [[Aglona]] || Ciems || Aglonas || 833
|-
| 3. || [[Riebiņi]] || Ciems || Riebiņu || 718
|-
| 4. || [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || Ciems || Preiļu || 308
|-
| 5. || [[Galēni]] || Ciems || Galēnu || 259
|-
| 6. || [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] || Ciems || Stabulnieku || 233
|-
| 7. || [[Prīkuļi]] || Ciems || Saunas || 211
|-
| 8. || [[Kastīre]] || Ciems || Rušonas || 198
|-
| 9. || [[Pelēči]] || Ciems || Pelēču || 183
|-
| 10. || [[Jaunaglona]] || Ciems || Jaunaglonas || 178
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Preiļu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (11833)   |green|72.6}}
{{bar percent|[[Krievi]] (3712)      |red|22.8}}
{{bar percent|[[Poļi]] (208)         |pink|1.3}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (173)   |black|1.1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (110)      |blue|0.7}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (266)     |purple|1.6}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983), latviešu komponists
* [[Staņislavs Kerbedzis]] (1810—1899), inženieris, tiltu būves speciālists&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riebini.lv/lv/sidemenu/novads/ieverojamas-personibas |title=Riebiņu novads. Ievērojamas personības. |access-date={{dat|2017|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170211034841/http://riebini.lv/lv/sidemenu/novads/ieverojamas-personibas |archivedate={{dat|2017|02|11||bez}} }}&lt;/ref&gt;
* [[Jevgēnija Kerbedža]] (1855—1946), poļu mecenāte, Riebiņu muižas un Lūznavas muižas īpašniece
* [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), viens no [[embrioloģija]]s pamatlicējiem
* [[Vladimirs Kovaļevskis]] (1842—1883), viens no [[paleontoloģija]]s pamatlicējiem
* [[Anastasija Neretniece]] (1931), Pumpura muzeja izveidotāja un vadītāja
* [[Jānis Streičs]] (1936), kinorežisors
* [[Julijans Vaivods]] (1895—1990), katoļu kardināls
* [[Jānis Volonts]] (1882—1943), Latvijas politiķis, Daugavpils pilsētas galva (1923—1937) un Latvijas tautas labklājības ministrs (1938—1940)
* [[Francis Zagorskis]] (1929—1986), vēsturnieks un arheologs
* [[Einārs Pelšs]] (1960), dzejnieks
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Tartaks, Aglonas pagasts, Aglonas novads, Latvia - panoramio.jpg|Tartaks
Karaļu kalns - mikroskops - Panoramio.jpg|Karaļu kalns
Cirišs - Uldis Osis - Panoramio.jpg|Ciriša ezers
Aglonas bazilika-2.jpg|Aglonas bazilika
Vārkavas Sv.Trīsvienības Romas katoļu baznīca 7.jpg|Vārkavas katoļu baznīcā
Arendoles muižas pils.jpg|Arendoles muižas kungu māja
Pazarnaja stancyja Preili.JPG|Preiļu ugunsdzēsēju stacija
Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē 2001-04-08.jpg|Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē
Озеро Ардавас.jpg|Ārdavas ezers
12 - panoramio (4).jpg|Pelēču pagasts
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Preiļu rajons}}

[[Kategorija:Preiļu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>kj65sof5uwyv9f46pd8h7lep8hz5xup</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ropažu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462598</id>
    <revision>
      <id>3667190</id>
      <parentid>3658155</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:15:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6530" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ropažu pagasts}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ropažu novads
| karte            = Ropažu novads karte 2021.png
| karte2           = Ropažu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ropažu novads
| ģerboņa_attēls    = Ropažu novada ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Ropažu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = Ropažu novada karogs.svg
| karoga_nosaukums = Ropažu novada karogs
| centrs           = Ulbroka
| mērs              = Vita Paulāne
| mērs_partija      = [[Latvijas attīstībai]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 536
| iedzīvotāji      = 28343
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 28343/ 536 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.ropazi.lv/
}}

'''Ropažu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Ropažu pagasts|Ropažu novads]], [[Garkalnes pagasts|Garkalnes novads]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu novads]] un [[Inčukalna pagasts|Inčukalna novada]] [[Vangaži|Vangažu pilsēta]]. Robežojas ziemeļrietumos ar [[Ādažu novads|Ādažu novadu]], rietumos ar [[Rīga|Rīgu]], dienvidos ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], kā arī austrumos un ziemeļaustrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ulbroka|Ulbrokā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Garkalnes pagasts]], [[Ropažu pagasts]], [[Stopiņu pagasts]] un [[Vangažu pilsēta]].

== Daba ==
Ropažu novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], nelielas daļas ietilpst austrumos [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]], bet rietumos [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Gaitiņi, Sienāži), [[smilts]] un [[grants]] (Garkalne, Krievupe). Ģeoloģiski novada dienvidu un austrumu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Pārsvarā priežu un priežu-egļu meži.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Teritoriāli lielākie dabas liegumi: [[Garkalnes meži]], [[Lielie Kangari (dabas liegums)|Lielie Kangari]] (lielākā osu grēda Latvijā 26 km garumā).

Vidējā temperatūra: -5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novada galējie ziemeļrietumi ietilpst dažus kilometrus no novada robežas tekošās [[Gauja]]s baseinā bez lielām pietekām, pārējā daļa ir [[Daugava]]s baseinā. Cauri novadam no austrumiem uz rietumiem tek [[Lielā Jugla]], dienvidos [[Mazā Jugla]], ziemeļos [[Krievupe]] un [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Rietumos [[Juglas kanāls]] no [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] un [[Jugla (upe)|Jugla]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Ezeri ===

Lielākie ezeri ir [[Lielais Baltezers]] (daļēji, 6 km²), [[Mašēnu ezers]] (0,4 km²), [[Langstiņu ezers]] (0,4 km²), [[Lielais Jūgezers]] (0,3 km²), [[Sudrabezers]] (0,3 km²). Pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]] — [[Upesciema dīķi]], pie [[Saurieši]]em — [[Sauriešu karjers]].

== Vēsture ==

13. gadsimtā gandrīz visa novada teritorija nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā, nelielu daļu saņēma [[Rīgas patrimoniālais apgabals]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] novads nonāca [[Polija]]s [[Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedrija]]. 1721. gadā to pievienoja [[Krievijas impērija]]i.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Vangaži]] || Pilsēta || — || 3552
|-
| 2. || [[Ulbroka]] || Ciems || Stopiņu || 3102
|-
| 3. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || Ciems || Stopiņu || 2777
|-
| 4. || [[Garkalne]] || Ciems || Garkalnes || 2019
|-
| 5. || [[Saurieši]] || Ciems || Stopiņu || 1815
|-
| 6. || [[Ropaži]] || Ciems || Ropažu || 1661
|-
| 7. || [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] || Ciems || Garkalnes || 1400
|-
| 8. || [[Upeslejas]] || Ciems || Stopiņu || 1281
|-
| 9. || [[Upesciems]] || Ciems || Garkalnes || 1258
|-
| 10. || [[Dzidriņas]] || Ciems || Stopiņu || 1213
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (20584)   |green|61}}
{{bar percent|[[Krievi]] (8015)      |red|24}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (968)   |black|3}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (887)      |blue|3}}
{{bar percent|[[Poļi]] (513)         |pink|2}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (216)   |yellow|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1853)     |purple|6}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==

&lt;gallery&gt;
Vangažu pilsētas centrs.jpg|Vangažu pilsētas centrs
Ropazu viduslaiku pils 04 2015-02-15.jpg|Ropažu pilsdrupas
Andrejfr - panoramio - Andrejfr (2).jpg|Lielā Jugla pie Silakroga
Lielais Jūgezers, 24.06.2019 (10). Skats no austrumu piekrastes.jpg|Lielais Jūgezers
Krievupe River south from railway station Krievupe 20200715 (4).jpg|Krievupe
Rīgas TEC-2. 2003-02-16 - panoramio.jpg|Rīgas TEC-2
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}

[[Kategorija:Ropažu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>8wb9g0wg31w4iec1qig1dwpf0w4vfto</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667253</id>
      <parentid>3667190</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:32:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6544" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ropažu pagasts}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Ropažu novads
| karte            = Ropažu novads karte 2021.png
| karte2           = Ropažu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Ropažu novads
| ģerboņa_attēls    = Ropažu novada ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Ropažu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = Ropažu novada karogs.svg
| karoga_nosaukums = Ropažu novada karogs
| centrs           = Ulbroka
| mērs              = Vita Paulāne
| mērs_partija      = [[Latvijas attīstībai]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 536
| iedzīvotāji      = 28343
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 28343/ 536 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.ropazi.lv/
}}

'''Ropažu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Ropažu pagasts|Ropažu novads]], [[Garkalnes pagasts|Garkalnes novads]], [[Stopiņu pagasts|Stopiņu novads]] un [[Inčukalna pagasts|Inčukalna novada]] [[Vangaži|Vangažu pilsēta]]. Robežojas ziemeļrietumos ar [[Ādažu novads|Ādažu novadu]], rietumos ar [[Rīga|Rīgu]], dienvidos ar [[Salaspils novads|Salaspils]] un [[Ogres novads|Ogres novadiem]], kā arī austrumos un ziemeļaustrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]]. Novada centrs atrodas [[Ulbroka|Ulbrokā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Garkalnes pagasts]], [[Ropažu pagasts]], [[Stopiņu pagasts]] un [[Vangažu pilsēta]].

== Daba ==
Ropažu novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]], nelielas daļas ietilpst austrumos [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenumā]], bet rietumos [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas līdzenumā]]. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Gaitiņi, Sienāži), [[smilts]] un [[grants]] (Garkalne, Krievupe). Ģeoloģiski novada dienvidu un austrumu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Pārsvarā priežu un priežu-egļu meži.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Teritoriāli lielākie dabas liegumi: [[Garkalnes meži]], [[Lielie Kangari (dabas liegums)|Lielie Kangari]] (lielākā osu grēda Latvijā 26 km garumā).

Vidējā temperatūra: -5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novada galējie ziemeļrietumi ietilpst dažus kilometrus no novada robežas tekošās [[Gauja]]s baseinā bez lielām pietekām, pārējā daļa ir [[Daugava]]s baseinā. Cauri novadam no austrumiem uz rietumiem tek [[Lielā Jugla]], dienvidos [[Mazā Jugla]], ziemeļos [[Krievupe]] un [[Tumšupe (upe)|Tumšupe]]. Rietumos [[Juglas kanāls]] no [[Lielais Baltezers|Lielā Baltezera]] un [[Jugla (upe)|Jugla]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Ezeri ===

Lielākie ezeri ir [[Lielais Baltezers]] (daļēji, 6 km²), [[Mašēnu ezers]] (0,4 km²), [[Langstiņu ezers]] (0,4 km²), [[Lielais Jūgezers]] (0,3 km²), [[Sudrabezers]] (0,3 km²). Pie [[Juglas ezers|Juglas ezera]] — [[Upesciema dīķi]], pie [[Saurieši]]em — [[Sauriešu karjers]].

== Vēsture ==

13. gadsimtā gandrīz visa novada teritorija nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] īpašumā, nelielu daļu saņēma [[Rīgas patrimoniālais apgabals]]. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] novads nonāca [[Polija]]s [[Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedrija]]. 1721. gadā to pievienoja [[Krievijas impērija]]i.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Vangaži]] || Pilsēta || — || 3552
|-
| 2. || [[Ulbroka]] || Ciems || Stopiņu || 3102
|-
| 3. || [[Dreiliņi (Stopiņu pagasts)|Dreiliņi]] || Ciems || Stopiņu || 2777
|-
| 4. || [[Garkalne]] || Ciems || Garkalnes || 2019
|-
| 5. || [[Saurieši]] || Ciems || Stopiņu || 1815
|-
| 6. || [[Ropaži]] || Ciems || Ropažu || 1661
|-
| 7. || [[Berģi (Garkalnes pagasts)|Berģi]] || Ciems || Garkalnes || 1400
|-
| 8. || [[Upeslejas]] || Ciems || Stopiņu || 1281
|-
| 9. || [[Upesciems]] || Ciems || Garkalnes || 1258
|-
| 10. || [[Dzidriņas]] || Ciems || Stopiņu || 1213
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Ropažu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (20584)   |green|62.3}}
{{bar percent|[[Krievi]] (8015)      |red|24.3}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (968)   |black|2.9}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (887)      |blue|2.7}}
{{bar percent|[[Poļi]] (513)         |pink|1.6}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (216)   |yellow|0.7}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (1853)     |purple|5.6}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==

&lt;gallery&gt;
Vangažu pilsētas centrs.jpg|Vangažu pilsētas centrs
Ropazu viduslaiku pils 04 2015-02-15.jpg|Ropažu pilsdrupas
Andrejfr - panoramio - Andrejfr (2).jpg|Lielā Jugla pie Silakroga
Lielais Jūgezers, 24.06.2019 (10). Skats no austrumu piekrastes.jpg|Lielais Jūgezers
Krievupe River south from railway station Krievupe 20200715 (4).jpg|Krievupe
Rīgas TEC-2. 2003-02-16 - panoramio.jpg|Rīgas TEC-2
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}

[[Kategorija:Ropažu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>a54dytqp5qevk2sto88vfjo7gbgemq1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Valmieras novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462607</id>
    <revision>
      <id>3667204</id>
      <parentid>3637101</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:38:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8404" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
|nosaukums = Valmieras novads
|karte = Valmieras novads karte 2021.png
|karte_apraksts =
|karte2           = Valmieras novads 2021.png
|karte2_apraksts  = Valmieras novads no 2021. gada 1. jūlija
|ģerboņa_attēls = 
|ģerboņa_nosaukums = Valmieras novada ģerbonis
|karoga_attēls = 
|karoga_nosaukums = Valmieras novada karogs
|centrs = Valmiera
|platība = 2948
|iedzīvotāji = 57854
|iedzīvotāji_gads = 2018
|blīvums = {{#expr: 57854 / 2948 round 1}}
|izveidots = 2021
|mērs = Jānis Baiks
|mērs_gads = 
|mērs_partija = [[Valmierai un Vidzemei]]
|teritorijas = {{collapsible list|title=5 pilsētas un&lt;br&gt;26 pagasti:|&lt;br&gt;[[Bērzaines pagasts]]&lt;br&gt;[[Brenguļu pagasts]]&lt;br&gt;[[Burtnieku pagasts]]&lt;br&gt;[[Dikļu pagasts]]&lt;br&gt;[[Ēveles pagasts]]&lt;br&gt;[[Ipiķu pagasts]]&lt;br&gt;[[Jērcēnu pagasts]]&lt;br&gt;[[Jeru pagasts]]&lt;br&gt;[[Kauguru pagasts]]&lt;br&gt;[[Kocēnu pagasts]]&lt;br&gt;[[Ķoņu pagasts]]&lt;br&gt;[[Lodes pagasts]]&lt;br&gt;[[Matīšu pagasts]]&lt;br&gt;[[Mazsalacas pagasts]]&lt;br&gt;[[Mazsalaca|Mazsalacas pilsēta]]&lt;br&gt;[[Naukšēnu pagasts]]&lt;br&gt;[[Plāņu pagasts]]&lt;br&gt;[[Ramatas pagasts]]&lt;br&gt;[[Rencēnu pagasts]]&lt;br&gt;[[Rūjiena|Rūjienas pilsēta]]&lt;br&gt;[[Seda|Sedas pilsēta]]&lt;br&gt;[[Sēļu pagasts]]&lt;br&gt;[[Skaņkalnes pagasts]]&lt;br&gt;[[Strenči|Strenču pilsēta]]&lt;br&gt;[[Trikātas pagasts]]&lt;br&gt;[[Vaidavas pagasts]]&lt;br&gt;[[Valmieras pagasts]]&lt;br&gt;[[Valmiera|Valmieras valstspilsēta]]&lt;br&gt;[[Vecates pagasts]]&lt;br&gt;[[Vilpulkas pagasts]]&lt;br&gt;[[Zilākalna pagasts]]}}
|pakalpojumu_centri = &lt;!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --&gt;
|mājaslapa = https://www.valmierasnovads.lv/
}}

'''Valmieras novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Valmiera]], [[Beverīnas novads]], [[Burtnieku novads]], [[Kocēnu novads]], [[Mazsalacas novads]], [[Naukšēnu novads]], [[Rūjienas novads]] un [[Strenču novads]]. Robežojas rietumos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], dienvidos ar [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadiem]], austrumos ar [[Valkas novads|Valkas novadu]], kā arī ziemeļos ar [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas]], [[Viljandi apriņķis|Viljandi]] un [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķiem]]. Novada centrs atrodas [[Valmiera]]s [[pilsēta|valstspilsētā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Bērzaines pagasts]], [[Brenguļu pagasts]], [[Burtnieku pagasts]], [[Dikļu pagasts]], [[Ēveles pagasts]], [[Ipiķu pagasts]], [[Jeru pagasts]], [[Jērcēnu pagasts]], [[Kauguru pagasts]], [[Kocēnu pagasts]], [[Ķoņu pagasts]], [[Lodes pagasts]], [[Matīšu pagasts]], [[Mazsalacas pagasts]], [[Mazsalaca]]s pilsēta, [[Naukšēnu pagasts]], [[Plāņu pagasts]], [[Ramatas pagasts]], [[Rencēnu pagasts]], [[Rūjiena]]s pilsēta, [[Seda]]s pilsēta, [[Sēļu pagasts]], [[Skaņkalnes pagasts]], [[Strenči|Strenču]] pilsēta, [[Trikātas pagasts]], [[Vaidavas pagasts]], [[Valmieras pagasts]], [[Valmiera]]s valstspilsēta, [[Vecates pagasts]], [[Vilpulkas pagasts]] un [[Zilākalna pagasts]].

== Daba ==

Novada centrālo un rietumu daļu aizņem [[Tālavas zemiene|Ziemeļvidzemes zemienes]] [[Burtnieka līdzenums]], austrumos [[Sedas līdzenums]] un dienvidaustrumos [[Trikātas pacēlums]]. Galējos ziemeļaustrumos pie Igaunijas robežas atrodas [[Sakalas augstiene]]s [[Ērģemes pauguraine]], dienvidrietumos [[Idumejas augstiene]]s [[Augstrozes paugurvalnis]] ([[Zilais kalns]] 127 m) un [[Gaujas senleja]]. Ap Burtnieku ezeru izplatīti [[drumlini]], ziemeļos arī [[oss|osi]]. Ģeoloģiski novadā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Derīgie izrakteņi: [[māls]] (Planči, Burtnieki, [[Jumara]]s krastos), [[grants]] un [[smilts]] ([[Bāle]]-Bērziņi, [[Ķoņi]], [[Unguriņi]], [[Oliņas]]), saldūdens kaļķi, kūdra ([[Sedas purvs|Sedas]], Sapatas, Lielajā, Rūjas purvos), Valmieras minerālavoti.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|614}}&lt;/ref&gt; Augsnes — velēnu vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, ziemeļos velēnu gleja, arī velēnu podzolētās gleja un purvu.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|10-1|249}}&lt;/ref&gt; Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 10%.

Vidējā temperatūra: -6 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 700—750 mm gadā, austrumdaļā 650—700  mm.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads atrodas [[Gauja]]s un [[Salaca]]s upju baseinos. Lielākās upes:

* Gaujas baseins — Gauja, [[Abuls]], [[Strenčupīte]], [[Lisa (Abula pieteka)|Lisa]], [[Nigra]], [[Vija]] (robežupe ar Valkas novadu).
* Salacas baseins — Salaca, [[Seda (upe)|Seda]], [[Rūja]], [[Briede]], [[Ramata (upe)|Ramata]], [[Iģe]] (robežupe ar Limbažu novadu).

=== Ūdenstilpes ===
Lielākie ezeri: [[Burtnieks]] 40 km², [[Ramatas Lielezers]] 1,6 km², [[Vaidavas ezers (Vaidavas pagasts)|Vaidavas ezers]] 0,9 km².&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota kopš 9.-2. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]]&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta [[lībieši|lībiešu]] un [[latgaļi|latgaļu]] apdzīvotajā [[Tālava]]s zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta [[Livonija|Livonijā]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistē]], vēlāk pēc 1629. gada [[Zviedru Vidzeme]]s pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja [[Krievijas impērija]] un 1721. gadā iekļāva to [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Valmiera]] || Pilsēta || — || 24 750
|-
| 2. || [[Rūjiena]] || Pilsēta || — || 2799
|-
| 3. || [[Valmiermuiža]] || Ciems || Valmieras || 2392
|-
| 4. || [[Seda]] || Pilsēta || — || 1207
|-
| 5. || [[Mazsalaca]] || Pilsēta || — || 1165
|-
| 6. || [[Strenči]] || Pilsēta || — || 1062
|-
| 7. || [[Kocēni]] || Ciems || Kocēnu || 949
|-
| 8. || [[Zilaiskalns]] || Ciems || Zilākalna || 742
|-
| 9. || [[Naukšēni]] || Ciems || Naukšēnu || 651
|-
| 10. || [[Rencēni]] || Ciems || Rencēnu || 493
|-
| 11. || [[Matīši]] || Ciems || Matīšu || 442
|-
| 12. || [[Mūrmuiža]] || Ciems || Kauguru || 440
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Valmieras novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (43621)   |green|86}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4550)      |red|9}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (863)   |black|2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (442)      |blue|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (352)         |pink|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (746)     |purple|1}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Burtnieku ezera pļavas - dabas liegums 05.jpg|Burtnieku ezera pļavas
Trikāta, keskus. 1.jpg|Trikātas saieta nams “Depo”
Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|Neļķu klintis pie Mazsalacas
Valmieras teātris.jpg|Valmieras teātris
Valmieras pilsdrupas 2.jpg|Valmieras pilsdrupas
Strenchi watertower - chimney - panoramio.jpg|Strenču slimnīcas saimnieciskās ēkas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Valmieras novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>06x3ulkajv1cggtmdruofnfhat0j9up</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667246</id>
      <parentid>3667204</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:12:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="8416" xml:space="preserve">{{Latvijas novada infokaste
|nosaukums = Valmieras novads
|karte = Valmieras novads karte 2021.png
|karte_apraksts =
|karte2           = Valmieras novads 2021.png
|karte2_apraksts  = Valmieras novads no 2021. gada 1. jūlija
|ģerboņa_attēls = 
|ģerboņa_nosaukums = Valmieras novada ģerbonis
|karoga_attēls = 
|karoga_nosaukums = Valmieras novada karogs
|centrs = Valmiera
|platība = 2948
|iedzīvotāji = 57854
|iedzīvotāji_gads = 2018
|blīvums = {{#expr: 57854 / 2948 round 1}}
|izveidots = 2021
|mērs = Jānis Baiks
|mērs_gads = 
|mērs_partija = [[Valmierai un Vidzemei]]
|teritorijas = {{collapsible list|title=5 pilsētas un&lt;br&gt;26 pagasti:|&lt;br&gt;[[Bērzaines pagasts]]&lt;br&gt;[[Brenguļu pagasts]]&lt;br&gt;[[Burtnieku pagasts]]&lt;br&gt;[[Dikļu pagasts]]&lt;br&gt;[[Ēveles pagasts]]&lt;br&gt;[[Ipiķu pagasts]]&lt;br&gt;[[Jērcēnu pagasts]]&lt;br&gt;[[Jeru pagasts]]&lt;br&gt;[[Kauguru pagasts]]&lt;br&gt;[[Kocēnu pagasts]]&lt;br&gt;[[Ķoņu pagasts]]&lt;br&gt;[[Lodes pagasts]]&lt;br&gt;[[Matīšu pagasts]]&lt;br&gt;[[Mazsalacas pagasts]]&lt;br&gt;[[Mazsalaca|Mazsalacas pilsēta]]&lt;br&gt;[[Naukšēnu pagasts]]&lt;br&gt;[[Plāņu pagasts]]&lt;br&gt;[[Ramatas pagasts]]&lt;br&gt;[[Rencēnu pagasts]]&lt;br&gt;[[Rūjiena|Rūjienas pilsēta]]&lt;br&gt;[[Seda|Sedas pilsēta]]&lt;br&gt;[[Sēļu pagasts]]&lt;br&gt;[[Skaņkalnes pagasts]]&lt;br&gt;[[Strenči|Strenču pilsēta]]&lt;br&gt;[[Trikātas pagasts]]&lt;br&gt;[[Vaidavas pagasts]]&lt;br&gt;[[Valmieras pagasts]]&lt;br&gt;[[Valmiera|Valmieras valstspilsēta]]&lt;br&gt;[[Vecates pagasts]]&lt;br&gt;[[Vilpulkas pagasts]]&lt;br&gt;[[Zilākalna pagasts]]}}
|pakalpojumu_centri = &lt;!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --&gt;
|mājaslapa = https://www.valmierasnovads.lv/
}}

'''Valmieras novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Valmiera]], [[Beverīnas novads]], [[Burtnieku novads]], [[Kocēnu novads]], [[Mazsalacas novads]], [[Naukšēnu novads]], [[Rūjienas novads]] un [[Strenču novads]]. Robežojas rietumos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], dienvidos ar [[Cēsu novads|Cēsu]] un [[Smiltenes novads|Smiltenes novadiem]], austrumos ar [[Valkas novads|Valkas novadu]], kā arī ziemeļos ar [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas]], [[Viljandi apriņķis|Viljandi]] un [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas apriņķiem]]. Novada centrs atrodas [[Valmiera]]s [[pilsēta|valstspilsētā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Bērzaines pagasts]], [[Brenguļu pagasts]], [[Burtnieku pagasts]], [[Dikļu pagasts]], [[Ēveles pagasts]], [[Ipiķu pagasts]], [[Jeru pagasts]], [[Jērcēnu pagasts]], [[Kauguru pagasts]], [[Kocēnu pagasts]], [[Ķoņu pagasts]], [[Lodes pagasts]], [[Matīšu pagasts]], [[Mazsalacas pagasts]], [[Mazsalaca]]s pilsēta, [[Naukšēnu pagasts]], [[Plāņu pagasts]], [[Ramatas pagasts]], [[Rencēnu pagasts]], [[Rūjiena]]s pilsēta, [[Seda]]s pilsēta, [[Sēļu pagasts]], [[Skaņkalnes pagasts]], [[Strenči|Strenču]] pilsēta, [[Trikātas pagasts]], [[Vaidavas pagasts]], [[Valmieras pagasts]], [[Valmiera]]s valstspilsēta, [[Vecates pagasts]], [[Vilpulkas pagasts]] un [[Zilākalna pagasts]].

== Daba ==

Novada centrālo un rietumu daļu aizņem [[Tālavas zemiene|Ziemeļvidzemes zemienes]] [[Burtnieka līdzenums]], austrumos [[Sedas līdzenums]] un dienvidaustrumos [[Trikātas pacēlums]]. Galējos ziemeļaustrumos pie Igaunijas robežas atrodas [[Sakalas augstiene]]s [[Ērģemes pauguraine]], dienvidrietumos [[Idumejas augstiene]]s [[Augstrozes paugurvalnis]] ([[Zilais kalns]] 127 m) un [[Gaujas senleja]]. Ap Burtnieku ezeru izplatīti [[drumlini]], ziemeļos arī [[oss|osi]]. Ģeoloģiski novadā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;''Latvijas ģeogrāfijas atlants''. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Derīgie izrakteņi: [[māls]] (Planči, Burtnieki, [[Jumara]]s krastos), [[grants]] un [[smilts]] ([[Bāle]]-Bērziņi, [[Ķoņi]], [[Unguriņi]], [[Oliņas]]), saldūdens kaļķi, kūdra ([[Sedas purvs|Sedas]], Sapatas, Lielajā, Rūjas purvos), Valmieras minerālavoti.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|614}}&lt;/ref&gt; Augsnes — velēnu vāji un vidēji podzolētās uz smilšmāla un mālsmilts cilmiežiem, ziemeļos velēnu gleja, arī velēnu podzolētās gleja un purvu.&lt;ref name=&quot;LME&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|10-1|249}}&lt;/ref&gt; Meži aizņem ap 40% no novada platības, purvi ap 10%.

Vidējā temperatūra: -6 °C janvārī, +16,5 °C jūlijā. Nokrišņu daudzums rietumdaļā 700—750 mm gadā, austrumdaļā 650—700  mm.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads atrodas [[Gauja]]s un [[Salaca]]s upju baseinos. Lielākās upes:

* Gaujas baseins — Gauja, [[Abuls]], [[Strenčupīte]], [[Lisa (Abula pieteka)|Lisa]], [[Nigra]], [[Vija]] (robežupe ar Valkas novadu).
* Salacas baseins — Salaca, [[Seda (upe)|Seda]], [[Rūja]], [[Briede]], [[Ramata (upe)|Ramata]], [[Iģe]] (robežupe ar Limbažu novadu).

=== Ūdenstilpes ===
Lielākie ezeri: [[Burtnieks]] 40 km², [[Ramatas Lielezers]] 1,6 km², [[Vaidavas ezers (Vaidavas pagasts)|Vaidavas ezers]] 0,9 km².&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt;

== Vēsture ==
Novada teritorija apdzīvota kopš 9.-2. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]]&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; 10.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta [[lībieši|lībiešu]] un [[latgaļi|latgaļu]] apdzīvotajā [[Tālava]]s zemē, 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta [[Livonija|Livonijā]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas Livonijas hercogistē]], vēlāk pēc 1629. gada [[Zviedru Vidzeme]]s pārvaldē. Lielā Ziemeļu kara laikā tā teritoriju iekaroja [[Krievijas impērija]] un 1721. gadā iekļāva to [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņā]].&lt;ref name=&quot;LPE&quot; /&gt; Kopš 1918. gada ietilpst Latvijas Republikā.
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Valmiera]] || Pilsēta || — || 24 750
|-
| 2. || [[Rūjiena]] || Pilsēta || — || 2799
|-
| 3. || [[Valmiermuiža]] || Ciems || Valmieras || 2392
|-
| 4. || [[Seda]] || Pilsēta || — || 1207
|-
| 5. || [[Mazsalaca]] || Pilsēta || — || 1165
|-
| 6. || [[Strenči]] || Pilsēta || — || 1062
|-
| 7. || [[Kocēni]] || Ciems || Kocēnu || 949
|-
| 8. || [[Zilaiskalns]] || Ciems || Zilākalna || 742
|-
| 9. || [[Naukšēni]] || Ciems || Naukšēnu || 651
|-
| 10. || [[Rencēni]] || Ciems || Rencēnu || 493
|-
| 11. || [[Matīši]] || Ciems || Matīšu || 442
|-
| 12. || [[Mūrmuiža]] || Ciems || Kauguru || 440
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Valmieras novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (43621)   |green|86.3}}
{{bar percent|[[Krievi]] (4550)      |red|9.0}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (863)   |black|1.7}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (442)      |blue|0.9}}
{{bar percent|[[Poļi]] (352)         |pink|0.7}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (746)     |purple|1.5}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Burtnieku ezera pļavas - dabas liegums 05.jpg|Burtnieku ezera pļavas
Trikāta, keskus. 1.jpg|Trikātas saieta nams “Depo”
Carnation cliff, Mazsalaca.jpg|Neļķu klintis pie Mazsalacas
Valmieras teātris.jpg|Valmieras teātris
Valmieras pilsdrupas 2.jpg|Valmieras pilsdrupas
Strenchi watertower - chimney - panoramio.jpg|Strenču slimnīcas saimnieciskās ēkas
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{novads-aizmetnis}}

{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}

[[Kategorija:Valmieras novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>lo97e5cppz49li462fcgrdtnpf88z5f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Smiltenes novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462610</id>
    <revision>
      <id>3667195</id>
      <parentid>3658896</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:27:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9086" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Smiltenes novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Smiltenes novads
| karte            = Smiltenes novads karte 2021.png
| karte2           = Smiltenes novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Smiltenes novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Smiltenes novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Smiltene
| mērs              = Edgars Avotiņš
| mērs_partija      = Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai&quot;- &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;
| mērs_gads         = 2021.
| platība          = 1801,3
| iedzīvotāji      = 20509
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 20509/ 1801.3 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://smiltenesnovads.lv/
}}

'''Smiltenes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Smiltenes novads (2009—2021)|Smiltenes novads]], [[Apes novads]] un [[Raunas novads]]. Robežojas rietumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], dienvidos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes novadu]], austrumos ar [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]] un ziemeļos ar [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Valkas novads|Valkas novadiem]], kā arī [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas]] un [[Veru apriņķis|Veru apriņķiem]]. Novada centrs atrodas [[Smiltene]]s [[pilsēta|pilsētā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Apes pagasts]], [[Ape]]s pilsēta, [[Bilskas pagasts]], [[Blomes pagasts]], [[Brantu pagasts]], [[Drustu pagasts]], [[Gaujienas pagasts]], [[Grundzāles pagasts]], [[Launkalnes pagasts]], [[Palsmanes pagasts]], [[Raunas pagasts]], [[Smiltenes pagasts]], [[Smiltene]]s pilsēta, [[Trapenes pagasts]], [[Variņu pagasts]] un [[Virešu pagasts]].

== Daba ==
Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Dienvidos un dienvidrietumos atrodas [[Vidzemes augstiene]]s [[Mežoles pauguraine]], ziemeļdaļā un dienviddaļā attiecīgi tās pašas augstienes [[Aumeisteru paugurvalnis]] un [[Augšgaujas pazeminājums]], ziemeļos [[Ziemeļvidzemes zemiene]]s [[Sedas līdzenums]], austrumos [[Vidusgaujas zemiene]]s [[Trapenes līdzenums]], galējos austrumos [[Alūksnes augstiene]]s [[Veclaicenes pauguraine]]. Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Dārzciems (Gaujienas pagasts)|Dārzciems]], Dzeņi, Ape), [[māls]] ([[Trapene]]), [[smilts]] un [[grants]] ([[Brutuļi]]), [[kūdra]] (Melnsalas-Kaulezera purvs).&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar minimumu vidusdaļā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads pilnībā ietilpst [[Gauja]]s baseinā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt; Lielākās upes — Gauja un tās pietekas:
* labā krasta — [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]] un [[Vaidava (upe)|Vaidava]] (abas ietek Gaujas pietekā [[Mustjegi]]),
* kreisā krasta — [[Vija]], [[Vizla (upe)|Vizla]] ar [[Palsa|Palsu]], [[Abuls]], [[Vecpalsa]] ar [[Rauza (upe)|Rauzu]], [[Rauna (upe)|Rauna]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielu ezeru novadā nav, augstienēs daudz nelielu ezeriņu, tai skaitā [[Juveris]] (0,8 km²) un [[Lizdoles ezers]] (0,5 km²).

=== Dabas aizsardzība ===
Novada centrā Gaujas apkaimē atrodas aizsargājamo ainavu apvidus [[Ziemeļgauja]] (tai skaitā [[Vireši (dabas liegums)|Virešu dabas liegums]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Melnsalas purvs]], [[Sloku purvs]], [[Lepuru purvs]], [[Tetersalas meži]], [[Melnupes meži]], rietumos [[Raunas Staburags]], vidusdaļā [[Mežole]], [[Launkalne (dabas liegums)|Launkalne]], [[Rauza (dabas liegums)|Rauza]] un [[Šepka]], austrumos daļa no [[Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus]].

== Vēsture ==
Senatnē novadā jaukti dzīvojušas [[balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis, 10. gadsimtā tās pamatā bija [[latgaļi]] un [[igauņi]]. Vēlāk sāka iezīmēties latgaļu pārsvars.&lt;ref name=&quot;LV&quot;&gt;Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986.&lt;/ref&gt; 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Tālava]]i Gaujas kreisajā krastā un [[Atzele]]i labajā, paša novada teritorijā lielu pārvaldes centru nebija.&lt;ref name=&quot;LV&quot; /&gt;

Pēc iekarotās [[Livonija]]s sadalīšanas novada dienvidi un rietumi nonāca [[Rīgas arhibīskapija]]s pakļautībā, ziemeļi un austrumi — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa pakļautībā]]. Ordeņa komtura pils bija [[Gaujiena|Gaujienā]], bīskapa pilis — Smiltenē un [[Rauna|Raunā]].&lt;ref name=&quot;LV&quot; /&gt;

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nokļuva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|ilgstoša kara]] 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķī]].

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Smiltene]] || Pilsēta || — || 5397
|-
| 2. || [[Rauna]] || Ciems || Raunas || 1218
|-
| 3. || [[Ape]] || Pilsēta || — || 847
|-
| 4. || [[Palsmane]] || Ciems || Palsmanes || 560
|-
| 5. || [[Gaujiena]] || Ciems || Gaujienas || 501
|-
| 6. || [[Variņi]] || Ciems || Variņu || 401
|-
| 7. || [[Grundzāle]] || Ciems || Grundzāles || 366
|-
| 8. || [[Silva (ciems)|Silva]] || Ciems || Launkalnes || 346
|-
| 9. || [[Trapene]] || Ciems || Trapenes || 344
|-
| 10. || [[Drusti]] || Ciems || Drustu || 264
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Smiltenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (16708)   |green|93}}
{{bar percent|[[Krievi]] (601)       |red|3}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (161)   |black|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (118)         |pink|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (195)     |purple|1}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
Novadu visā garumā šķērso [[Vidzemes šoseja]] (A2).
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Jūlijs Auškāps]] (1884—1942), ķīmijas tehnologs, profesors, izglītības ministrs
* [[Jānis Cimze]] (1814—1881), pedagogs, tautas dziesmu vācējs
* [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927), skolotājs, grāmatizdevējs
* [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] (1888—1974), vācbaltiešu vēsturnieks un rakstnieks
* [[Ķikuļu Jēkabs]] (1740—1777), audējs, [[hernhūtietis]]
* [[Matīss Karro]] (1991), motosportists
* [[Linards Laicens]] (1883—1938), rakstnieks
* [[Jēkabs Lange]] (1711—1777), mācītājs, pirmās vācu — latviešu vārdnīcas autors
* [[Mairis Levans]] (1967), motosportists
* [[Pauls Līvens]] (1875—1963), [[Smiltenes muiža]]s īpašnieks
* [[Rūdolfs Pērle]] (1875—1917), mākslinieks 
* [[Jūlijs Pētersons]] (1880—1945), rakstnieks
* [[Pēteris Šmits]] (1869—1938), sinologs, valodnieks un etnogrāfs
* [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), dzejnieks
* [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), komponists
* [[Elīna Zālīte]] (1898—1955), rakstniece

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Raunas staburags - Guntars Mednis - Panoramio.jpg|Raunas Staburags
Gaujienas muižas ēka (21).jpg|Gaujienas muižas ēka
Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|Ape, Raganu klintis pie Vaidavas
Gauja pie Gaujienas 1998-09-10.jpg|Gauja pie Gaujienas
Пожарное депо - panoramio.jpg|Smiltenes ugunsdzēsēju depo
Niedrāja Ezers.2021.gadā.jpg|Niedrāja ezers
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Valkas rajons}}

[[Kategorija:Smiltenes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>74eph0s26hfuq2744yqqt5avxnc0f11</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667240</id>
      <parentid>3667195</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:02:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9096" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Smiltenes novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Smiltenes novads
| karte            = Smiltenes novads karte 2021.png
| karte2           = Smiltenes novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Smiltenes novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = 
| ģerboņa_nosaukums = Smiltenes novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Smiltene
| mērs              = Edgars Avotiņš
| mērs_partija      = Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai&quot;- &quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;
| mērs_gads         = 2021.
| platība          = 1801,3
| iedzīvotāji      = 20509
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 20509/ 1801.3 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://smiltenesnovads.lv/
}}

'''Smiltenes novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Smiltenes novads (2009—2021)|Smiltenes novads]], [[Apes novads]] un [[Raunas novads]]. Robežojas rietumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], dienvidos ar [[Gulbenes novads|Gulbenes novadu]], austrumos ar [[Alūksnes novads|Alūksnes novadu]] un ziemeļos ar [[Valmieras novads|Valmieras]] un [[Valkas novads|Valkas novadiem]], kā arī [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas]] un [[Veru apriņķis|Veru apriņķiem]]. Novada centrs atrodas [[Smiltene]]s [[pilsēta|pilsētā]].

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Apes pagasts]], [[Ape]]s pilsēta, [[Bilskas pagasts]], [[Blomes pagasts]], [[Brantu pagasts]], [[Drustu pagasts]], [[Gaujienas pagasts]], [[Grundzāles pagasts]], [[Launkalnes pagasts]], [[Palsmanes pagasts]], [[Raunas pagasts]], [[Smiltenes pagasts]], [[Smiltene]]s pilsēta, [[Trapenes pagasts]], [[Variņu pagasts]] un [[Virešu pagasts]].

== Daba ==
Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Dienvidos un dienvidrietumos atrodas [[Vidzemes augstiene]]s [[Mežoles pauguraine]], ziemeļdaļā un dienviddaļā attiecīgi tās pašas augstienes [[Aumeisteru paugurvalnis]] un [[Augšgaujas pazeminājums]], ziemeļos [[Ziemeļvidzemes zemiene]]s [[Sedas līdzenums]], austrumos [[Vidusgaujas zemiene]]s [[Trapenes līdzenums]], galējos austrumos [[Alūksnes augstiene]]s [[Veclaicenes pauguraine]]. Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļrietumos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] ([[Dārzciems (Gaujienas pagasts)|Dārzciems]], Dzeņi, Ape), [[māls]] ([[Trapene]]), [[smilts]] un [[grants]] ([[Brutuļi]]), [[kūdra]] (Melnsalas-Kaulezera purvs).&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -7 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar minimumu vidusdaļā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novads pilnībā ietilpst [[Gauja]]s baseinā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt; Lielākās upes — Gauja un tās pietekas:
* labā krasta — [[Melnupe (Mustjegi pieteka)|Melnupe]] un [[Vaidava (upe)|Vaidava]] (abas ietek Gaujas pietekā [[Mustjegi]]),
* kreisā krasta — [[Vija]], [[Vizla (upe)|Vizla]] ar [[Palsa|Palsu]], [[Abuls]], [[Vecpalsa]] ar [[Rauza (upe)|Rauzu]], [[Rauna (upe)|Rauna]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielu ezeru novadā nav, augstienēs daudz nelielu ezeriņu, tai skaitā [[Juveris]] (0,8 km²) un [[Lizdoles ezers]] (0,5 km²).

=== Dabas aizsardzība ===
Novada centrā Gaujas apkaimē atrodas aizsargājamo ainavu apvidus [[Ziemeļgauja]] (tai skaitā [[Vireši (dabas liegums)|Virešu dabas liegums]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Melnsalas purvs]], [[Sloku purvs]], [[Lepuru purvs]], [[Tetersalas meži]], [[Melnupes meži]], rietumos [[Raunas Staburags]], vidusdaļā [[Mežole]], [[Launkalne (dabas liegums)|Launkalne]], [[Rauza (dabas liegums)|Rauza]] un [[Šepka]], austrumos daļa no [[Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus]].

== Vēsture ==
Senatnē novadā jaukti dzīvojušas [[balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis, 10. gadsimtā tās pamatā bija [[latgaļi]] un [[igauņi]]. Vēlāk sāka iezīmēties latgaļu pārsvars.&lt;ref name=&quot;LV&quot;&gt;Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986.&lt;/ref&gt; 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Tālava]]i Gaujas kreisajā krastā un [[Atzele]]i labajā, paša novada teritorijā lielu pārvaldes centru nebija.&lt;ref name=&quot;LV&quot; /&gt;

Pēc iekarotās [[Livonija]]s sadalīšanas novada dienvidi un rietumi nonāca [[Rīgas arhibīskapija]]s pakļautībā, ziemeļi un austrumi — [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa pakļautībā]]. Ordeņa komtura pils bija [[Gaujiena|Gaujienā]], bīskapa pilis — Smiltenē un [[Rauna|Raunā]].&lt;ref name=&quot;LV&quot; /&gt;

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nokļuva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|ilgstoša kara]] 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi.

Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķī]].

== Iedzīvotāji ==

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Smiltene]] || Pilsēta || — || 5397
|-
| 2. || [[Rauna]] || Ciems || Raunas || 1218
|-
| 3. || [[Ape]] || Pilsēta || — || 847
|-
| 4. || [[Palsmane]] || Ciems || Palsmanes || 560
|-
| 5. || [[Gaujiena]] || Ciems || Gaujienas || 501
|-
| 6. || [[Variņi]] || Ciems || Variņu || 401
|-
| 7. || [[Grundzāle]] || Ciems || Grundzāles || 366
|-
| 8. || [[Silva (ciems)|Silva]] || Ciems || Launkalnes || 346
|-
| 9. || [[Trapene]] || Ciems || Trapenes || 344
|-
| 10. || [[Drusti]] || Ciems || Drustu || 264
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Smiltenes novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (16708)   |green|94.0}}
{{bar percent|[[Krievi]] (601)       |red|3.4}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (161)   |black|0.9}}
{{bar percent|[[Poļi]] (118)         |pink|0.7}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (195)     |purple|1.1}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
Novadu visā garumā šķērso [[Vidzemes šoseja]] (A2).
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
* [[Jūlijs Auškāps]] (1884—1942), ķīmijas tehnologs, profesors, izglītības ministrs
* [[Jānis Cimze]] (1814—1881), pedagogs, tautas dziesmu vācējs
* [[Jēkabs Dravnieks]] (1858—1927), skolotājs, grāmatizdevējs
* [[Zigfrīds fon Fēgezaks]] (1888—1974), vācbaltiešu vēsturnieks un rakstnieks
* [[Ķikuļu Jēkabs]] (1740—1777), audējs, [[hernhūtietis]]
* [[Matīss Karro]] (1991), motosportists
* [[Linards Laicens]] (1883—1938), rakstnieks
* [[Jēkabs Lange]] (1711—1777), mācītājs, pirmās vācu — latviešu vārdnīcas autors
* [[Mairis Levans]] (1967), motosportists
* [[Pauls Līvens]] (1875—1963), [[Smiltenes muiža]]s īpašnieks
* [[Rūdolfs Pērle]] (1875—1917), mākslinieks 
* [[Jūlijs Pētersons]] (1880—1945), rakstnieks
* [[Pēteris Šmits]] (1869—1938), sinologs, valodnieks un etnogrāfs
* [[Ojārs Vācietis]] (1933—1983), dzejnieks
* [[Jāzeps Vītols]] (1863—1948), komponists
* [[Elīna Zālīte]] (1898—1955), rakstniece

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Raunas staburags - Guntars Mednis - Panoramio.jpg|Raunas Staburags
Gaujienas muižas ēka (21).jpg|Gaujienas muižas ēka
Ape, Raganu klintis pie Vaidavas 1999-06-19 - panoramio.jpg|Ape, Raganu klintis pie Vaidavas
Gauja pie Gaujienas 1998-09-10.jpg|Gauja pie Gaujienas
Пожарное депо - panoramio.jpg|Smiltenes ugunsdzēsēju depo
Niedrāja Ezers.2021.gadā.jpg|Niedrāja ezers
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Valkas rajons}}

[[Kategorija:Smiltenes novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>pvym7ue5ufnkv2gm490aua942kw1002</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Siguldas novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462611</id>
    <revision>
      <id>3667194</id>
      <parentid>3621514</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:24:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12537" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Siguldas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Siguldas novads
| karte            = Sigulda novads karte 2021.png
| karte2           = Siguldas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Siguldas novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Siguldas_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Siguldas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Sigulda
| mērs              = Uģis Mitrevics
| mērs_partija      = [[Nacionālā apvienība]]/[[LRA]]/[[LZP]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 1030,1
| iedzīvotāji      = 30040
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 30040/ 1030.1 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.sigulda.lv/public/lat/
}}

'''Siguldas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Siguldas novads (2009—2021)|Siguldas novads]], [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas novads]] un [[Mālpils pagasts|Mālpils novads]]. Robežojas austrumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], ziemeļos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], rietumos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], kā arī dienvidos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]]. Novada centrs atrodas [[Sigulda]]s pilsētā. 

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Allažu pagasts]], [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas pagasts]], [[Lēdurgas pagasts]], [[Mālpils pagasts]], [[Mores pagasts]], [[Siguldas pagasts]] un [[Sigulda]]s pilsēta.

== Daba ==
Ģeogrāfiski novads tiek dalīts divās daļās. [[Gauja]]s labajā krastā atrodas [[Idumejas augstiene]]s [[Limbažu viļņotais līdzenums]]. Pie augstienes pieskaita arī [[Gaujas senleja|Gaujas senleju]] abos tās krastos. Kreiso krastu gandrīz visu aizņem [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā lēzeni paugurainā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu mala, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]] austrumos un [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]] rietumos. Ģeoloģiski novada dienvidu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Lorupe).&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -5,5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 750—850 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novada ziemeļdaļa ietilpst [[Gauja]]s baseinā, neliela daļa ziemeļrietumos [[Baltijas jūra]]s baseinā, dienvidu daļa [[Daugava]]s baseinā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt; Lielākās upes:
* Gaujas baseina — Gauja, labajā krastā [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] un [[Loja (upe)|Loja]], kreisajā krastā [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], [[Lorupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]] un [[Inčupīte]].
* Daugavas baseina — [[Lielā Jugla]] un tās satekupes [[Suda]] un [[Mergupe]].
* Baltijas jūras baseina — [[Aģe]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielu ezeru novadā nav, lielākie — [[Aijažu ezers]] (3,1 km²) un [[Aģes ezers]] (1,1 km²).

=== Dabas aizsardzība ===
Ievērojamu daļu novada centrā un ziemeļos aizņem [[Gaujas nacionālais parks]] (tai skaitā [[Nurmižu gravu rezervāts]], [[Inciema senkrasta rezervāts]] un [[Turaidas muzejrezervāts]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Laugas purvs]], [[Lielais un Pemmes purvs]], [[Linezers (dabas liegums)|Linezers]], dienvidos [[Mazie Kangari]], [[Ezernieku karsta kritenes]] un [[Mežmuižas avoti]].

== Vēsture ==
Siguldas apkārtne bijusi intensīvi apdzīvota no 1. gt. [[p.m.ē.]] Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas [[zemgaļi|zemgaļu]] ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), kas atstājušas zemgaļiem un sēļiem raksturīgos uzkalniņu kapus, taču 9.-11. gadsimtā šeit jau konstatējama pie [[somugri]]em piederošā [[lībieši|lībiešu]] (Gaujas lībiešu) jeb līvu kultūra.&lt;ref name=&quot;LV&quot;&gt;Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986.&lt;/ref&gt; 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Turaida (zeme)|Turaidai]] Gaujas labajā krastā un [[Satezele]]i kreisajā. Pēc krustnešu iebrukuma Turaidas valdītājs [[Kaupo]] kļuva par to uzticamu sabiedroto un [[katolicisms|katoli]], 1204. gadā apmeklēja [[Roma|Romu]]. 1206. gadā katoļu priesteris Alebrands kristīja Gaujas līvus un uzcēla Kubeseles baznīcu ({{val|la|ecclesia Cubbesele}}). [[1206]]. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas [[līvi]] padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto [[zemgaļi|zemgaļu]] kopīgo uzbrukumu [[Turaidas pils|Turaidas pilij]]. Pēc tam Gaujas līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), Kaupo novads  ar divām pilīm (''castrum magnum Cauponis'' un ''castrum Cauponis'', tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā), tāpat kā citas novada Gaujas labā krasta zemes, nokļuva bīskapa Alberta tiesā. Kreisais krasts, izņemot nelielu daļu ap [[Sidgunda|Sidgundu]], kļuva par ordeņa īpašumu. 1212. gadā notika kopīga līvu un [[latgaļi|latgaļu]] [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]], kura cieta sakāvi pie Satezeles. 

Pēc Kaupo nāves 1217. gadā Krimuldas novada zemi ieguva [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas Domkapituls]], vēlāk tā atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s Turaidas fogtu pārvaldībā. Novada dienvidos [[Mālpils]] apkaimi ieguva Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen''), kurš 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.&lt;ref&gt;[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts &quot;Mālpils senatne&quot; (2002).]&lt;/ref&gt; Sidgundas apkaimē esošās Daugavas lībiešu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. 

1345. gadā līvi ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]].&lt;ref name=&quot;LV&quot; /&gt; Pēc nostāsta, leišu lielkungs atbildējis: &quot;Zemniek, tu nebūsi te karalis&quot; un pavēlējis viņam nocirst galvu.&lt;ref&gt;Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.&lt;/ref&gt; 

Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — &quot;māla pils&quot;). Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz Vidzemi.

Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī. Krimuldu 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi [[Līveni]], kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem. 
[[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils muižas kungu māja]]
Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta.

[[Latvijas brīvības cīņas|Pilsoņu kara]] laikā 1918.-1919. gadā pie [[Inčukalns|Inčukalna]] notika svarīga [[Inčukalna kauja|kauja]] starp [[landesvērs|landesvēru]] un [[sarkanie strēlnieki|sarkanajiem strēlniekiem]]. 1944. gada septembrī pie [[More]]s notika [[Mores kaujas]] starp latviešu leģionu un [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]].

Pirmoreiz [[Siguldas novads (2009—2021)|Siguldas novadu]] izveidoja [[2003. gads|2003]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], un tobrīd tā sastāvā ietilpa Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts. Teritoriālās reformas rezultātā 2009. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] Siguldas novadam pievienoja Allažu pagastu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.sigulda.lv/upload/filemanager/Marts,2012.pdf|title=Apstiprināts Siguldas novada ģerbonis|publisher=Siguldas novada pašvaldība|work=Siguldas Novada Ziņas|access-date=2022-05-19|date=2012. gada marts|issue=162|pages=1.-2.}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Sigulda]] || Pilsēta || — || 14 937
|-
| 2. || [[Inčukalns]] || Ciems || Inčukalna || 1985
|-
| 3. || [[Mālpils]] || Ciems || Mālpils || 1804
|-
| 4. || [[Ragana]] || Ciems || Raganas || 1155
|-
| 5. || [[Gauja]] || Ciems || Inčukalna || 787
|-
| 6. || [[Allaži]] || Ciems || Allažu || 700
|-
| 7. || [[Lēdurga]] || Ciems || Lēdurgas || 564
|-
| 8. || [[Inciems]] || Ciems || Krimuldas || 539
|-
| 9. || [[Sidgunda]] || Ciems || Mālpils || 378
|-
| 10. || [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]] || Ciems || Inčukalna || 376
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Siguldas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (27074)   |green|88}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2429)      |red|8}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (332)   |black|1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (281)      |blue|1}}
{{bar percent|[[Poļi]] (235)         |pink|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (415)     |purple|1}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Burg Turaida04.jpg|Turaidas pils
Pils iela 16.JPG|Siguldas Jaunā pils
Daudas ūdenskritums.jpg|Daudas ūdenskritums
Viesulēnu slāņi, 20200618.jpg|Viesulēnu slāņi Inčukalna pagastā
Gauja no Katlapu ieža.jpg|Gauja no Katlapu ieža
Sidgunda old school house.jpg|Sidgundas vecā skola
Slūnu iezis - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Slūnu iezis pie Braslas
2011.Kraukļukalna iezis ziemā,sasalis ūdenskritums.Frozen waterfall - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Kraukļukalna iezis
Gutmani koobas Siguldas.JPG|Gūtmaņa ala
Sigulda, Siguldas novads - panoramio (19).jpg|Siguldas Spieķu parkā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Siguldas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>juxvau2eqzx0050afoir7shupk1kc1h</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667262</id>
      <parentid>3667194</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:50:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12549" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Siguldas novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Siguldas novads
| karte            = Sigulda novads karte 2021.png
| karte2           = Siguldas novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Siguldas novads no 2021. gada 1. jūlija
| ģerboņa_attēls    = Siguldas_novads_COA.png
| ģerboņa_nosaukums = Siguldas novada ģerbonis
| karoga_attēls    = 
| karoga_nosaukums = 
| centrs           = Sigulda
| mērs              = Uģis Mitrevics
| mērs_partija      = [[Nacionālā apvienība]]/[[LRA]]/[[LZP]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 1030,1
| iedzīvotāji      = 30040
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 30040/ 1030.1 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://www.sigulda.lv/public/lat/
}}

'''Siguldas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Siguldas novads (2009—2021)|Siguldas novads]], [[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas novads]] un [[Mālpils pagasts|Mālpils novads]]. Robežojas austrumos ar [[Cēsu novads|Cēsu novadu]], ziemeļos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], rietumos ar [[Saulkrastu novads|Saulkrastu]], [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Ropažu novads|Ropažu novadiem]], kā arī dienvidos ar [[Ogres novads|Ogres novadu]]. Novada centrs atrodas [[Sigulda]]s pilsētā. 

== Teritoriālais iedalījums ==
[[Allažu pagasts]], [[Inčukalna pagasts]], [[Krimuldas pagasts]], [[Lēdurgas pagasts]], [[Mālpils pagasts]], [[Mores pagasts]], [[Siguldas pagasts]] un [[Sigulda]]s pilsēta.

== Daba ==
Ģeogrāfiski novads tiek dalīts divās daļās. [[Gauja]]s labajā krastā atrodas [[Idumejas augstiene]]s [[Limbažu viļņotais līdzenums]]. Pie augstienes pieskaita arī [[Gaujas senleja|Gaujas senleju]] abos tās krastos. Kreiso krastu gandrīz visu aizņem [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]] ietilpstošā lēzeni paugurainā [[Madlienas nolaidenums|Madlienas nolaidenuma]] ziemeļu mala, robežojoties ar [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstieni]] austrumos un [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumu]] rietumos. Ģeoloģiski novada dienvidu daļā dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]], bet ziemeļos vidusdevona nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Lorupe).&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt;

Vidējā temperatūra: -5,5 — -6 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 750—850 mm gadā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novada ziemeļdaļa ietilpst [[Gauja]]s baseinā, neliela daļa ziemeļrietumos [[Baltijas jūra]]s baseinā, dienvidu daļa [[Daugava]]s baseinā.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt; Lielākās upes:
* Gaujas baseina — Gauja, labajā krastā [[Brasla (Gaujas pieteka)|Brasla]] un [[Loja (upe)|Loja]], kreisajā krastā [[Vējupīte (Gaujas pieteka)|Vējupīte]], [[Lorupe]], [[Egļupe (Gaujas pieteka)|Egļupe]] un [[Inčupīte]].
* Daugavas baseina — [[Lielā Jugla]] un tās satekupes [[Suda]] un [[Mergupe]].
* Baltijas jūras baseina — [[Aģe]].

=== Ūdenstilpes ===
Lielu ezeru novadā nav, lielākie — [[Aijažu ezers]] (3,1 km²) un [[Aģes ezers]] (1,1 km²).

=== Dabas aizsardzība ===
Ievērojamu daļu novada centrā un ziemeļos aizņem [[Gaujas nacionālais parks]] (tai skaitā [[Nurmižu gravu rezervāts]], [[Inciema senkrasta rezervāts]] un [[Turaidas muzejrezervāts]]). Ziemeļos [[dabas liegums|dabas liegumi]] [[Laugas purvs]], [[Lielais un Pemmes purvs]], [[Linezers (dabas liegums)|Linezers]], dienvidos [[Mazie Kangari]], [[Ezernieku karsta kritenes]] un [[Mežmuižas avoti]].

== Vēsture ==
Siguldas apkārtne bijusi intensīvi apdzīvota no 1. gt. [[p.m.ē.]] Senatnē Siguldas apkārtnē dzīvojušas [[zemgaļi|zemgaļu]] ciltis (tā sauktie Gaujas zemgaļi), kas atstājušas zemgaļiem un sēļiem raksturīgos uzkalniņu kapus, taču 9.-11. gadsimtā šeit jau konstatējama pie [[somugri]]em piederošā [[lībieši|lībiešu]] (Gaujas lībiešu) jeb līvu kultūra.&lt;ref name=&quot;LV&quot;&gt;Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986.&lt;/ref&gt; 13. gadsimta sākumā novada teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[Turaida (zeme)|Turaidai]] Gaujas labajā krastā un [[Satezele]]i kreisajā. Pēc krustnešu iebrukuma Turaidas valdītājs [[Kaupo]] kļuva par to uzticamu sabiedroto un [[katolicisms|katoli]], 1204. gadā apmeklēja [[Roma|Romu]]. 1206. gadā katoļu priesteris Alebrands kristīja Gaujas līvus un uzcēla Kubeseles baznīcu ({{val|la|ecclesia Cubbesele}}). [[1206]]. gadā līvu sacelšanās laikā, Turaidas [[līvi]] padzina krustnešu sabiedroto Kaupo un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli, Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto [[zemgaļi|zemgaļu]] kopīgo uzbrukumu [[Turaidas pils|Turaidas pilij]]. Pēc tam Gaujas līvu zemes sadalīja [[Rīgas arhibīskapija]] un [[Zobenbrāļu ordenis]] (no 1237. gada [[Livonijas ordenis]]), Kaupo novads  ar divām pilīm (''castrum magnum Cauponis'' un ''castrum Cauponis'', tagadējo Turaidas un Krimuldas pilsdrupu tuvumā), tāpat kā citas novada Gaujas labā krasta zemes, nokļuva bīskapa Alberta tiesā. Kreisais krasts, izņemot nelielu daļu ap [[Sidgunda|Sidgundu]], kļuva par ordeņa īpašumu. 1212. gadā notika kopīga līvu un [[latgaļi|latgaļu]] [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]], kura cieta sakāvi pie Satezeles. 

Pēc Kaupo nāves 1217. gadā Krimuldas novada zemi ieguva [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas Domkapituls]], vēlāk tā atradās [[Rīgas arhibīskapija]]s Turaidas fogtu pārvaldībā. Novada dienvidos [[Mālpils]] apkaimi ieguva Idoves (''castrum Yodoven'') pilskungs Manegints (''Meningen''), kurš 1207. gadā kļuva par ordeņa vasali un turpināja pārvaldīt savas zemes.&lt;ref&gt;[http://www.malpils.lv/uploads/filedir/File/Vestis/2002/maalpils-maijs.pdf Leonida Jansona raksts &quot;Mālpils senatne&quot; (2002).]&lt;/ref&gt; Sidgundas apkaimē esošās Daugavas lībiešu zemes ieguva [[Livonijas bīskapija]], kas 1255. gadā tika pārveidota par [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskapiju]]. 

1345. gadā līvi ievēlēja savu ķēniņu un vēlējās atbrīvoties no Livonijas ordeņa mestra virsvaras. [[Vartbergas Hermaņa Livonijas hronika]] aprakstā par Lietuvas dižkunigaiša [[Aļģirds|Aļģirda]] iebrukumu Līvzemē pieminēts, ka kāds vārdā nenosaukts līvu vecākais ({{val|la|quidam Livo de senioribus dicens}}), kuru iedzīvotāji bija izvēlējuši par savu ķēniņu (''regem constitutum'') Siguldā ticies ar dižkunigaiti un piedāvājis kopā ar viņu iekarot visu zemi un padzīt [[Livonijas ordeņa mestri|Livonijas mestru]] [[Burhards fon Dreilēbens|Burhardu]].&lt;ref name=&quot;LV&quot; /&gt; Pēc nostāsta, leišu lielkungs atbildējis: &quot;Zemniek, tu nebūsi te karalis&quot; un pavēlējis viņam nocirst galvu.&lt;ref&gt;Indriķis Šturms. Latvijas vēsture 1290-1500. Rīga, Daugava, 1997. 400 lpp.&lt;/ref&gt; 

Mālpils pagasta pārvaldei starp 1386. un 1413. gadu Mergupes upes krastā tika uzcelta Livonijas ordeņa [[Lemburgas pils]], kuras nosaukumu skaidro kā [[līvu valoda|līvu]] vietvārdu (''lembit'' — virsaitis, ''urga''— upe), kas pārgājis vācu valodā kā (''Lehm'' + ''burg'' — &quot;māla pils&quot;). Rīgas arhibīskapam pakļautās novada dienviddaļas zemes tika pārvaldītas no [[Suntaži|Suntažos]] uzbūvētās pils.

[[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nonāca [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz Vidzemi.

Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads nonāca [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s Rīgas apriņķī. Krimuldu 1726. gadā ieguva kapteinis Kārlis Hermersens, bet 1817. gadā kņazi [[Līveni]], kas sevi uzskatīja par līvu ķēniņa Kaupo pēcnācējiem. 
[[Attēls:Mālpils pils 2000-02-12.jpg|thumb|250px|Mālpils muižas kungu māja]]
Pirms 1760. gada Mālpils un Vites muižas ieguva [[Vidzemes guberņa]]s landrāts Gustavs Vilhelms fon Taube, kas uzcēla savu mītni tagadējās Mālpils kungu mājas vietā un iekārtoja muižas parku ar dīķiem. [[1905. gada revolūcija]]s laikā Mālpils muiža tika nodedzināta, bet līdz 1911. gadam to atjaunoja pēc arhitekta [[Vilhelms Bokslafs|Vilhelma Bokslafa]] projekta.

[[Latvijas brīvības cīņas|Pilsoņu kara]] laikā 1918.-1919. gadā pie [[Inčukalns|Inčukalna]] notika svarīga [[Inčukalna kauja|kauja]] starp [[landesvērs|landesvēru]] un [[sarkanie strēlnieki|sarkanajiem strēlniekiem]]. 1944. gada septembrī pie [[More]]s notika [[Mores kaujas]] starp latviešu leģionu un [[Sarkanā armija|Sarkano armiju]].

Pirmoreiz [[Siguldas novads (2009—2021)|Siguldas novadu]] izveidoja [[2003. gads|2003]]. gada [[1. jūnijs|1. jūnijā]], un tobrīd tā sastāvā ietilpa Siguldas pilsēta, Siguldas pagasts un Mores pagasts. Teritoriālās reformas rezultātā 2009. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]] Siguldas novadam pievienoja Allažu pagastu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.sigulda.lv/upload/filemanager/Marts,2012.pdf|title=Apstiprināts Siguldas novada ģerbonis|publisher=Siguldas novada pašvaldība|work=Siguldas Novada Ziņas|access-date=2022-05-19|date=2012. gada marts|issue=162|pages=1.-2.}}&lt;/ref&gt;

== Iedzīvotāji ==
=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Sigulda]] || Pilsēta || — || 14 937
|-
| 2. || [[Inčukalns]] || Ciems || Inčukalna || 1985
|-
| 3. || [[Mālpils]] || Ciems || Mālpils || 1804
|-
| 4. || [[Ragana]] || Ciems || Raganas || 1155
|-
| 5. || [[Gauja]] || Ciems || Inčukalna || 787
|-
| 6. || [[Allaži]] || Ciems || Allažu || 700
|-
| 7. || [[Lēdurga]] || Ciems || Lēdurgas || 564
|-
| 8. || [[Inciems]] || Ciems || Krimuldas || 539
|-
| 9. || [[Sidgunda]] || Ciems || Mālpils || 378
|-
| 10. || [[Egļupe (Inčukalna pagasts)|Egļupe]] || Ciems || Inčukalna || 376
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Siguldas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (27074)   |green|88.0}}
{{bar percent|[[Krievi]] (2429)      |red|7.9}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (332)   |black|1.1}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (281)      |blue|0.9}}
{{bar percent|[[Poļi]] (235)         |pink|0.8}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (415)     |purple|1.3}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery perrow=&quot;5&quot;&gt;
Burg Turaida04.jpg|Turaidas pils
Pils iela 16.JPG|Siguldas Jaunā pils
Daudas ūdenskritums.jpg|Daudas ūdenskritums
Viesulēnu slāņi, 20200618.jpg|Viesulēnu slāņi Inčukalna pagastā
Gauja no Katlapu ieža.jpg|Gauja no Katlapu ieža
Sidgunda old school house.jpg|Sidgundas vecā skola
Slūnu iezis - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Slūnu iezis pie Braslas
2011.Kraukļukalna iezis ziemā,sasalis ūdenskritums.Frozen waterfall - Guntars Mednis - Panoramio (1).jpg|Kraukļukalna iezis
Gutmani koobas Siguldas.JPG|Gūtmaņa ala
Sigulda, Siguldas novads - panoramio (19).jpg|Siguldas Spieķu parkā
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Siguldas novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>jiee6bkzfswgx36vnxuagqvaxe8bq0j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Saulkrastu novads</title>
    <ns>0</ns>
    <id>462612</id>
    <revision>
      <id>3667193</id>
      <parentid>3645995</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:22:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Lasks</username>
        <id>38532</id>
      </contributor>
      <comment>/* Iedzīvotāji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6834" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Saulkrastu novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Saulkrastu novads
| karte            = Saulkrastu novads karte 2021.png
| karte2           = Saulkrastu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Saulkrastu novads
| ģerboņa_attēls    = Saulkrastu novada ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Saulkrastu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = Saulkrastu novada karogs.svg
| karoga_nosaukums = Saulkrastu novada karogs
| centrs           = Saulkrasti
| mērs              = Normunds Līcis
| mērs_partija      = [[LRA]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 277,8
| iedzīvotāji      = 8203
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 8203/ 277.8 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://saulkrasti.lv/
}}
'''Saulkrastu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novads]] un [[Sējas novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]] un dienvidos ar [[Ādažu novads|Ādažu novadu]]. Novada centrs atrodas [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētā.

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā ietverti [[Saulkrastu pagasts]], [[Saulkrastu pilsēta]] un [[Sējas pagasts]].

== Daba ==
Saulkrastu novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]] un [[Metsepoles līdzenums|Metsepoles līdzenumā]], gar jūru rietumos [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums]]. Derīgie izrakteņi — [[kūdra]] (Čaganu un Vētras purvi).&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|314}}&lt;/ref&gt; Ģeoloģiski dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augstākais punkts ir Jēņu kalns pie [[Loja]]s — 68,8 m. Lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: [[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus]] (gandrīz sakrītošs ar [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] robežām), [[dabas liegums]] [[Dzelves-Kroņa purvs]], [[Piejūras dabas parks|Piejūras dabas parka]] ziemeļdaļa.

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novada rietumdaļas upes ir nelielas un visas ietilpst [[Baltijas jūra]]s baseinā. Lielākās no tām ir jūrā ietekošās [[Aģe]] (ar [[Skultes osta|Skultes ostu]] grīvā),&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|8|613}}&lt;/ref&gt; [[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]], [[Pēterupe (upe)|Pēterupe]], [[Inčupe]], [[Lilaste (upe)|Lilaste]] un tās baseina [[Puska]] un [[Melnupe (Lilastes ezers)|Melnupe]]. Dienvidaustrumos novads robežojas ar [[Gauja|Gauju]], no kuras pietekām tam cauri plūst [[Loja (upe)|Loja]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Ezeri ===

Lielu ezeru novadā nav, lielākais ir [[Pabažu ezers]] (0,38 km²). Pie novadu robežas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] — [[Lilastes ezers]].

== Vēsture ==

Vēsturiski novadā dzīvojušas Vidzemes [[lībieši|lībiešu]] ciltis. 13. gadsimtā krustnešu iekarojumu rezultātā novada teritorija nonāca [[Rīgas arhibīskapija]]s īpašumā. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] novads nonāca [[Polija]]s [[Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedrija]]. 1721. gadā to pievienoja [[Krievijas impērija]]i.&lt;ref&gt;''Latvijas PSR vēsture'', 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986.&lt;/ref&gt;
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
Saulkrastu apkaimē atrodas daudzi vasarnīcu ciemati, kuru iedzīvotāju skaits ievērojami atšķiras vasaras un ziemas sezonā. Lielu daļu novada dienvidaustrumu daļā aizņem neapdzīvotais [[Ādažu poligons]].

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Saulkrasti]] || Pilsēta || — || 3467
|-
| 2. || [[Zvejniekciems]] || Ciems || Saulkrastu || 2016
|-
| 3. || [[Loja]] || Ciems || Sējas || 382
|-
| 4. || [[Pabaži (Sējas pagasts)|Pabaži]] || Ciems || Sējas || 366
|-
| 5. || [[VEF-Biķernieki]] || Ciems || Saulkrastu || 309
|-
| 6. || [[Murjāņi]] || Ciems || Sējas || 299
|-
| 7. || [[Jubileja]] || Ciems || Saulkrastu || 137
|-
| 8. || [[Sēja (ciems)|Sēja]] || Ciems || Sējas || 136
|-
| 9. || [[Priedes (Saulkrastu pagasts)|Priedes]] || Ciems || Saulkrastu || 122
|-
| 10. || [[Roze (Saulkrastu pagasts)|Roze]] || Ciems || Saulkrastu || 122
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Saulkrastu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (7371)   |green|78}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1348)      |red|14}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (156)   |black|2}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (152)      |blue|2}}
{{bar percent|[[Poļi]] (100)         |pink|1}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (50)   |yellow|1}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (230)     |purple|2}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Loja pie Murjāņiem 2002-05-25.jpg|Loja pie Murjāņiem
MSG3.jpg|Murjāņu sporta ģimnāzijas kopmītne
Саулкрасты (Латвия) Устье реки Инчупе (подножие Белой дюны) - panoramio.jpg|Inčupes grīva
Baltā kāpa 2013.g. 27. janvāris - panoramio (1).jpg|Skats no Saulkrastu Baltās kāpas
Sējas Dižozols11.jpg|Sējas dižozols
Saulkrasti Forstei House 2014-02-23 (2).jpg|Saulkrastu Mežmuiža
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Saulkrastu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>t58t2oakmd5mzwuvo4h3ho00x7dru5f</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667243</id>
      <parentid>3667193</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:09:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Nacionālais sastāvs */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6848" xml:space="preserve">{{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Saulkrastu novads (2009—2021)}}
{{Latvijas novada infokaste
| nosaukums        = Saulkrastu novads
| karte            = Saulkrastu novads karte 2021.png
| karte2           = Saulkrastu novads 2021.png
| karte2_apraksts  = Saulkrastu novads
| ģerboņa_attēls    = Saulkrastu novada ģerbonis.svg
| ģerboņa_nosaukums = Saulkrastu novada ģerbonis
| karoga_attēls    = Saulkrastu novada karogs.svg
| karoga_nosaukums = Saulkrastu novada karogs
| centrs           = Saulkrasti
| mērs              = Normunds Līcis
| mērs_partija      = [[LRA]]
| mērs_gads         = 
| platība          = 277,8
| iedzīvotāji      = 8203
| iedzīvotāji_gads = 2018
| blīvums          = {{#expr: 8203/ 277.8 round 1}}
| izveidots        = 2021
| mājaslapa        = https://saulkrasti.lv/
}}
'''Saulkrastu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots agrākais [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novads]] un [[Sējas novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Limbažu novads|Limbažu novadu]], austrumos ar [[Siguldas novads|Siguldas novadu]] un dienvidos ar [[Ādažu novads|Ādažu novadu]]. Novada centrs atrodas [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsētā.

== Teritoriālais iedalījums ==
Novadā ietverti [[Saulkrastu pagasts]], [[Saulkrastu pilsēta]] un [[Sējas pagasts]].

== Daba ==
Saulkrastu novads galvenokārt atrodas [[Viduslatvijas zemiene]]s [[Ropažu līdzenums|Ropažu līdzenumā]] un [[Metsepoles līdzenums|Metsepoles līdzenumā]], gar jūru rietumos [[Piejūras zemiene]]s [[Rīgavas līdzenums]]. Derīgie izrakteņi — [[kūdra]] (Čaganu un Vētras purvi).&lt;ref name=&quot;LME&quot;&gt;{{LME|3|314}}&lt;/ref&gt; Ģeoloģiski dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi.&lt;ref name=&quot;LGA&quot;&gt;Latvijas ģeogrāfijas atlants. &quot;Jāņa sēta&quot;, 2020&lt;/ref&gt; Augstākais punkts ir Jēņu kalns pie [[Loja]]s — 68,8 m. Lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: [[Ādaži (aizsargājamo ainavu apvidus)|Ādažu aizsargājamo ainavu apvidus]] (gandrīz sakrītošs ar [[Ādažu poligons|Ādažu poligona]] robežām), [[dabas liegums]] [[Dzelves-Kroņa purvs]], [[Piejūras dabas parks|Piejūras dabas parka]] ziemeļdaļa.

Vidējā temperatūra: -5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 700—750 mm gadā ar maksimumu austrumos.&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Upes ===
Novada rietumdaļas upes ir nelielas un visas ietilpst [[Baltijas jūra]]s baseinā. Lielākās no tām ir jūrā ietekošās [[Aģe]] (ar [[Skultes osta|Skultes ostu]] grīvā),&lt;ref name=&quot;LPE&quot;&gt;{{LPE|8|613}}&lt;/ref&gt; [[Ķīšupe (upe)|Ķīšupe]], [[Pēterupe (upe)|Pēterupe]], [[Inčupe]], [[Lilaste (upe)|Lilaste]] un tās baseina [[Puska]] un [[Melnupe (Lilastes ezers)|Melnupe]]. Dienvidaustrumos novads robežojas ar [[Gauja|Gauju]], no kuras pietekām tam cauri plūst [[Loja (upe)|Loja]].&lt;ref name=&quot;LGA&quot; /&gt;

=== Ezeri ===

Lielu ezeru novadā nav, lielākais ir [[Pabažu ezers]] (0,38 km²). Pie novadu robežas [[Ādažu novads|Ādažu novadā]] — [[Lilastes ezers]].

== Vēsture ==

Vēsturiski novadā dzīvojušas Vidzemes [[lībieši|lībiešu]] ciltis. 13. gadsimtā krustnešu iekarojumu rezultātā novada teritorija nonāca [[Rīgas arhibīskapija]]s īpašumā. Pēc [[Livonijas karš|Livonijas kara]] novads nonāca [[Polija]]s [[Pārdaugavas hercogiste]]s pakļautībā, pēc 1629. gada to ieguva [[Zviedrija]]. 1721. gadā to pievienoja [[Krievijas impērija]]i.&lt;ref&gt;''Latvijas PSR vēsture'', 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, &quot;Zinātne&quot;, 1986.&lt;/ref&gt;
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Iedzīvotāji ==
Saulkrastu apkaimē atrodas daudzi vasarnīcu ciemati, kuru iedzīvotāju skaits ievērojami atšķiras vasaras un ziemas sezonā. Lielu daļu novada dienvidaustrumu daļā aizņem neapdzīvotais [[Ādažu poligons]].

=== Apdzīvotās vietas ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+ Lielākās apdzīvotās vietas
|-
! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji&lt;br&gt; (2021)&lt;ref&gt;[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;LGIA&quot;&gt;[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021&lt;/ref&gt;
|-
| 1. || [[Saulkrasti]] || Pilsēta || — || 3467
|-
| 2. || [[Zvejniekciems]] || Ciems || Saulkrastu || 2016
|-
| 3. || [[Loja]] || Ciems || Sējas || 382
|-
| 4. || [[Pabaži (Sējas pagasts)|Pabaži]] || Ciems || Sējas || 366
|-
| 5. || [[VEF-Biķernieki]] || Ciems || Saulkrastu || 309
|-
| 6. || [[Murjāņi]] || Ciems || Sējas || 299
|-
| 7. || [[Jubileja]] || Ciems || Saulkrastu || 137
|-
| 8. || [[Sēja (ciems)|Sēja]] || Ciems || Sējas || 136
|-
| 9. || [[Priedes (Saulkrastu pagasts)|Priedes]] || Ciems || Saulkrastu || 122
|-
| 10. || [[Roze (Saulkrastu pagasts)|Roze]] || Ciems || Saulkrastu || 122
|}

=== Nacionālais sastāvs ===
{{bar box
|width = 400px
|float = left
|title = Saulkrastu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}&lt;/ref&gt;
|titlebar = #ddd
|bars =
{{bar percent|[[Latvieši]] (7371)   |green|78.4}}
{{bar percent|[[Krievi]] (1348)      |red|14.3}}
{{bar percent|[[Baltkrievi]] (156)   |black|1.7}}
{{bar percent|[[Ukraiņi]] (152)      |blue|1.6}}
{{bar percent|[[Poļi]] (100)         |pink|1.1}}
{{bar percent|[[Lietuvieši]] (50)   |yellow|0.5}}
{{bar percent|Cita un neizvēlēta (230)     |purple|2.4}}
}}
{{-}}

== Pašvaldība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Tautsaimniecība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Izglītība ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Sports ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Kultūra ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Reliģija ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojami novadnieki ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Ievērojamas vietas ==
{{Nepilnīga nodaļa}}

== Attēlu galerija ==
&lt;gallery&gt;
Loja pie Murjāņiem 2002-05-25.jpg|Loja pie Murjāņiem
MSG3.jpg|Murjāņu sporta ģimnāzijas kopmītne
Саулкрасты (Латвия) Устье реки Инчупе (подножие Белой дюны) - panoramio.jpg|Inčupes grīva
Baltā kāpa 2013.g. 27. janvāris - panoramio (1).jpg|Skats no Saulkrastu Baltās kāpas
Sējas Dižozols11.jpg|Sējas dižozols
Saulkrasti Forstei House 2014-02-23 (2).jpg|Saulkrastu Mežmuiža
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{Novads-aizmetnis}}

== Skatīt arī ==
{{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}}
{{Latvijas administratīvais iedalījums}}
{{Rīgas rajons}}

[[Kategorija:Saulkrastu novads| ]]
[[Kategorija:Latvijas novadi]]</text>
      <sha1>pxxh8hth6klurj9ymall0hgbox03ya3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Liepnieks/Smilšu kaste</title>
    <ns>2</ns>
    <id>462707</id>
    <revision>
      <id>3667028</id>
      <parentid>3665692</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T20:46:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Liepnieks</username>
        <id>92332</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59137" xml:space="preserve">Svešvārdu personvārdi iekļauti no 400 skaits no PMLP:
----Jeļena: 18.08: 20900

Jurijs: 23.04: 11311

Nataļja: 26.08: 10921

Gaļina: 02.07: 8996

Nadežda: 30.10: 7569

Jekaterina: 25.11: 7296

Vadims: 22.04: 5967

Artjoms: 20.12: 5831

Deniss: 17.01: 5652

Ivans: 27.08: 5536

Pāvels: 29.06: 5362

Ļubova: 30.09: 4545

Vjačeslavs: 28.09: 4196


Arturs: 17.06: 4178

Ņikita: 26.09: 4021

Iļja: 02.08: 3580

Valerijs: 29.01: 3471

Ruslans: 30.08: 3414


Raisa: 09.02: 3363

Darja: 06.02: 3320

Valentina: 30.01: 2918

Romans: 04.08: 2815

Aļona: 18.08: 2745

Karina: 17.10: 2732

Vasīlijs: 23.01: 2702

Zoja: 12.02: 2602

Genādijs: 13.09: 2080

Pjotrs: 29.06: 1999

Keita: 25.11: 1792

Martins: 10.11: 1728

Genadijs: 13.09: 1597


Jegors: 05.06: 1386

Grigorijs: 25.03: 1366

Poļina: 10.02: 1199

Oļesja: 11.08: 1189

Anžela: 31.07: 1160

Ainars: 13.06: 1155

Jekaterīna: 25.11: 1105

Deivids: 30.12: 978

Jaroslavs: 02.05: 830

Vanesa: 23.09: 857

Taisija: 21.10: 845

Timofejs: 09.05: 812

Vasilijs: 23.01: 743

Karolīna: 12.02: 721

Endijs: 04.03: 660

Karolīna: 12.02: 607

Keitija: 25.11: 566

Dimitrijs: 04.10: 547

Ļevs: 06.11: 497

Vitalijs: 23.08: 449

Uļjana: 30.10: 444

=== Personvārdu statistika janvārī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. ===
Janvārī kopējās dienas ir 31.dienas.

Janvāris ir gada I mēnesis &quot;01&quot;.

Janvāris ir II ziemas mēnesis.

Janvārī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 87, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 39.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Janvāris
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Solvita
|2437
|2420
|2391
|2353
|2322
|2289
|2269
|2246
|2237
|2219
|2211
|N/A
|1.janvāris
|-
|Indulis
|944
|923
|902
|879
|865
|841
|828
|810
|781
|760
|739
|N/A
|2.janvāris
|-
|Ivo
|2387
|2378
|2391
|2360
|2340
|2316
|2302
|2273
|2263
|2244
|2241
|N/A
|2.janvāris
|-
|Miervaldis
|649
|627
|599
|573
|550
|527
|504
|475
|453
|439
|413
|N/A
|3.janvāris
|-
|Ilva
|990
|978
|966
|956
|947
|938
|937
|930
|923
|912
|N/A
|902
|4.janvāris
|-
|Zintis
|538
|534
|533
|523
|517
|509
|500
|494
|489
|482
|N/A
|470
|5.janvāris
|-
|Zigmārs
|741
|730
|725
|714
|703
|694
|694
|681
|677
|673
|N/A
|665
|7.janvāris
|-
|Gatis
|5106
|5091
|5070
|5039
|5003
|4946
|4910
|4849
|4836
|4820
|N/A
|4797
|8.janvāris
|-
|Aksels
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|401
|417
|434
|N/A
|466
|8.janvāris
|-
|Kaspars
|8833
|8780
|8772
|8694
|8625
|8560
|8493
|8406
|8340
|8304
|N/A
|8257
|9.janvāris
|-
|Tatjana
|N/A
|23825
|23276
|22586
|22098
|21420
|21078
|20744
|20434
|20141
|N/A
|19400
|10.janvāris
|-
|Reinis
|N/A
|3403
|3453
|3511
|3529
|3605
|3667
|3729
|3814
|3890
|3957
|4029
|12.janvāris
|-
|Renāts
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|400
|407
|408
|409
|408
|409
|12.janvāris
|-
|Harijs
|N/A
|2204
|2146
|2096
|2040
|1993
|1948
|1901
|1869
|1842
|1811
|1778
|13.janvāris
|-
|Āris
|N/A
|604
|601
|596
|591
|583
|577
|568
|564
|563
|557
|554
|13.janvāris
|-
|Aira
|N/A
|465
|460
|455
|447
|446
|439
|437
|434
|430
|423
|419
|13,janvāris
|-
|Roberts
|N/A
|8586
|8738
|8905
|9100
|9275
|9460
|9555
|9678
|9772
|9828
|9884
|14.janvāris
|-
|Raitis
|N/A
|2912
|2900
|2887
|2883
|2864
|2843
|2827
|2818
|2805
|2796
|2777
|14.janvāris
|-
|Lidija
|N/A
|8435
|8133
|7830
|7505
|7205
|6934
|6670
|6398
|6159
|5900
|5587
|16.janvāris
|-
|Antons
|4655
|4515
|4348
|4195
|4017
|3863
|3725
|3583
|3472
|3363
|3237
|3090
|18.janvāris
|-
|Oļģerts
|668
|667
|642
|611
|588
|557
|524
|503
|476
|458
|435
|409
|20.janvāris
|-
|Agnese
|6196
|6153
|6112
|6050
|6017
|5978
|5947
|5883
|5856
|5836
|5829
|5795
|21.janvāris
|-
|Agnija
|657
|661
|663
|669
|673
|680
|680
|688
|689
|686
|677
|685
|21.janvāris
|-
|Austris
|490
|488
|485
|487
|487
|489
|490
|491
|491
|499
|505
|504
|22.janvāris
|-
|Grieta
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|409
|432
|451
|23.janvāris
|-
|Rebeka
|N/A
|726
|775
|N/A
|891
|934
|1005
|1078
|1119
|1194
|1241
|1280
|23.janvāris
|-
|Krišs
|405
|412
|428
|424
|441
|458
|459
|480
|494
|508
|530
|551
|24.janvāris
|-
|Ksenija
|2581
|2627
|2667
|2694
|2758
|2811
|2840
|2866
|2877
|2870
|2884
|2866
|24.janvāris
|-
|Zigurds
|1364
|1319
|1289
|1241
|1195
|1161
|1127
|1083
|1048
|1018
|990
|952
|25.janvāris
|-
|Ansis
|979
|960
|938
|924
|911
|902
|896
|886
|871
|862
|846
|837
|26.janvāris
|-
|Agnis
|836
|827
|824
|811
|803
|805
|802
|792
|783
|787
|782
|779
|26.janvāris
|-
|Ilze
|12148
|12021
|11904
|11743
|11645
|11532
|11404
|11279
|11173
|11070
|11003
|10891
|27.janvāris
|-
|Kārlis
|8074
|8016
|7980
|8005
|8014
|8073
|8122
|8193
|8240
|8245
|8256
|8228
|28.janvāris
|-
|Aivars
|13182
|12983
|12775
|12532
|12271
|12040
|11851
|11598
|11374
|11115
|10883
|10554
|29.janvāris
|-
|Valērijs
|6207
|6098
|6002
|5866
|5664
|5562
|5469
|5357
|5249
|5150
|5046
|4885
|29.janvāris
|-
|Tīna
|677
|725
|761
|797
|823
|847
|873
|890
|908
|929
|952
|973
|30.janvāris
|-
|Valentīna
|20059
|19442
|18821
|18178
|17494
|16967
|16432
|15930
|15362
|14840
|14335
|13639
|30.janvāris
|-
|Pārsla
|559
|559
|552
|548
|544
|540
|529
|524
|515
|511
|505
|494
|30.janvāris
|-
|Tekla
|1037
|973
|909
|855
|823
|752
|692
|645
|592
|545
|498
|444
|31.janvāris
|-
|Violeta
|942
|949
|948
|947
|949
|950
|942
|936
|932
|930
|932
|921
|31.janvāris
|}
'''Personvārdu statistika februārī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam.'''

Februārī kopējās dienas ir 28.dienas, vai arī 29 dienas (garajā gadā, pēc 4 gadiem).

Februāris ir gada II mēnesis &quot;02&quot;.

Februāris ir III ziemas mēnesis.

Februārī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 75, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 40.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda  interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Februāris
!Personvāŗdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Brigita
|2258
|2241
|2199
|2165
|2129
|2093
|2053
|2019
|1957
|1888
|1831
|1775
|1.februāris
|-
|Indra
|2537
|2611
|2580
|2545
|2516
|2497
|2467
|2440
|2427
|2403
|2384
|2354
|1.februāris
|-
|Daila
|488
|484
|471
|462
|454
|446
|432
|423
|411
|N/A
|N/A
|N/A
|4.februāris
|-
|Veronika
|5706
|5598
|5484
|5402
|5325
|5255
|5198
|5091
|5010
|4959
|4873
|4751
|4.februāris
|-
|Dominiks
|N/A
|N/A
|449
|533
|656
|786
|942
|1083
|1206
|1314
|1430
|1534
|4.februāris
|-
|Agate
|728
|759
|794
|825
|859
|892
|925
|951
|994
|1030
|1066
|1097
|5.februāris
|-
|Dace
|10332
|10218
|10129
|10015
|9905
|9831
|9716
|9625
|9556
|9501
|9449
|9386
|6.februāris
|-
|Dārta
|821
|877
|993
|1100
|1242
|1408
|1545
|1690
|1840
|1982
|2093
|2222
|6.februāris
|-
|Rihards
|4784
|4816
|4842
|4825
|4925
|4974
|5011
|5017
|5030
|5042
|5069
|5082
|7.februāris
|-
|Ričards
|2855
|2976
|3085
|3179
|3293
|3392
|3500
|3586
|3692
|3787
|3867
|3941
|7.februāris
|-
|Aldona
|676
|657
|632
|609
|588
|576
|555
|534
|517
|493
|467
|438
|8.februāris
|-
|Česlavs
|695
|675
|647
|616
|590
|570
|545
|514
|500
|474
|459
|435
|8.februāris
|-
|Simona
|1163
|1167
|1165
|1164
|1167
|1163
|1167
|1169
|1164
|1160
|1169
|1160
|9.februāris
|-
|Paula
|2951
|3101
|3282
|3478
|3650
|3807
|3992
|4159
|4312
|4451
|4607
|4744
|10.februāris
|-
|Jasmīna
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|402
|433
|470
|507
|542
|10.februāris
|-
|Laima
|2554
|2522
|2496
|2477
|2477
|2465
|2431
|2425
|2411
|2389
|2358
|2324
|11.februāris
|-
|Laimdota
|755
|737
|719
|706
|692
|672
|648
|635
|611
|589
|567
|541
|11.februāris
|-
|Karlīna
|N/A
|460
|533
|599
|683
|765
|850
|932
|995
|1049
|1103
|1166
|12.februāris
|-
|Līna
|803
|792
|787
|802
|813
|819
|824
|826
|829
|835
|841
|848
|12.februāris
|-
|Malda
|469
|456
|449
|439
|426
|418
|407
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|13.februāris
|-
|Melita
|564
|548
|524
|508
|496
|477
|460
|439
|417
|404
|N/A
|N/A
|13,februāris
|-
|Valentīns
|N/A
|2848
|2680
|2604
|2512
|2443
|2367
|2284
|2213
|2155
|2080
|1975
|14.februāris
|-
|Olafs
|N/A
|N/A
|405
|416
|428
|447
|457
|466
|479
|491
|503
|508
|15.februāris
|-
|Jūlija
|N/A
|9069
|8921
|8701
|8495
|8332
|8199
|8066
|7953
|7826
|7746
|7628
|16.februāris
|-
|Zane
|N/A
|5387
|5354
|N/A
|5250
|5232
|5186
|5152
|5134
|5135
|5119
|5096
|19.februāris
|-
|Vitauts
|N/A
|830
|799
|N/A
|734
|716
|693
|661
|641
|623
|609
|585
|20.februāris
|-
|Eleonora
|1658
|1610
|1547
|N/A
|1461
|1419
|1363
|1317
|1295
|1271
|1239
|1182
|21.februāris
|-
|Ārija
|3581
|3496
|3392
|N/A
|3173
|3062
|2973
|2847
|2739
|2627
|2503
|2397
|22.februāris
|-
|Adrians
|1374
|1517
|1651
|N/A
|2001
|2164
|2331
|2475
|2629
|2776
|2902
|3016
|22.februāris
|-
|Adrija
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|422
|453
|491
|518
|554
|22.februāris
|-
|Adriāna
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|410
|423
|22.februāris
|-
|Haralds
|1524
|1518
|1522
|N/A
|N/A
|1611
|1639
|1653
|1677
|1690
|1740
|1760
|23.februāris
|-
|Diāna
|8984
|8899
|8824
|8744
|8626
|8586
|8501
|8432
|8353
|8292
|8269
|8186
|24.februāris
|-
|Dina
|1966
|1931
|1911
|1883
|1866
|1838
|1819
|1787
|1763
|1746
|1735
|1713
|24.februāris
|-
|Alma
|1073
|1008
|936
|884
|837
|788
|751
|721
|676
|657
|636
|622
|25.februāris
|-
|Evelīna
|2646
|2798
|2944
|3077
|3210
|3330
|3466
|3562
|3651
|3724
|3792
|3844
|26.februāris
|-
|Līvija
|1932
|N/A
|1849
|1807
|1769
|1717
|1655
|1601
|1553
|1504
|1462
|1424
|27.februāris
|-
|Līva
|2431
|N/A
|2524
|2575
|2638
|2712
|2754
|2799
|2841
|2874
|2916
|2945
|27.februāris
|-
|Andra
|1218
|N/A
|1198
|1181
|1164
|1155
|1142
|1135
|1129
|1116
|1110
|1102
|27.februāris
|-
|Skaidrīte
|5225
|N/A
|4931
|4802
|4637
|4474
|4312
|4141
|3971
|3841
|3679
|3511
|28.februāris
|}
'''Personvārdu statistika martā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam.'''

Martā kopējās dienas ir 31.dienas.

Marts ir gada III mēnesis &quot;03&quot;.

Marts ir I pavasara mēnesis.

Martā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 41.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Marts
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Ivars
|9197
|N/A
|8889
|8755
|8595
|8459
|8296
|8135
|7987
|7854
|7699
|7524
|1.marts
|-
|Ilgvars
|1237
|N/A
|1191
|1169
|1148
|1132
|1109
|1084
|1048
|1024
|1006
|974
|1.marts
|-
|Luīze
|1267
|N/A
|1396
|1498
|1581
|1679
|1754
|1827
|1899
|1965
|2064
|2137
|2.marts
|-
|Laila
|2251
|N/A
|2217
|2188
|2160
|2155
|2141
|2130
|2114
|2103
|2102
|2089
|2.marts
|-
|Alise
|4003
|N/A
|4353
|4532
|4752
|5007
|5238
|5459
|5675
|5902
|6111
|6296
|4.marts
|-
|Enija
|479
|N/A
|702
|726
|807
|899
|993
|1083
|1155
|1223
|1290
|1341
|4.marts
|-
|Austra
|2134
|2044
|1954
|1878
|1784
|1708
|1642
|1589
|1512
|1445
|1385
|1325
|5.marts
|-
|Ella
|741
|724
|694
|686
|676
|675
|667
|655
|660
|661
|651
|654
|7.marts
|-
|Dagmāra
|465
|459
|455
|447
|434
|430
|415
|409
|401
|N/A
|N/A
|N/A
|8.marts
|-
|Ēvalds
|1116
|1078
|1049
|1018
|994
|967
|933
|910
|872
|848
|813
|783
|9.marts
|-
|Silvija
|4619
|4556
|4490
|4408
|4313
|4253
|4179
|4102
|3998
|N/A
|3822
|3716
|10.marts
|-
|Konstantīns
|3152
|3113
|3041
|2958
|2868
|2826
|2774
|2731
|2686
|2654
|2617
|2548
|11.marts
|-
|Agita
|2175
|2149
|2135
|2118
|2092
|2075
|2059
|2039
|2025
|1997
|1982
|1968
|11.marts
|-
|Aija
|8075
|7986
|7882
|7776
|7683
|7595
|7499
|7401
|7314
|7232
|7137
|7021
|12.marts
|-
|Aiva
|1220
|1210
|1204
|1190
|1183
|1177
|1168
|1156
|1151
|1144
|1140
|1133
|12.marts
|-
|Aivis
|1910
|1906
|1894
|1886
|1871
|1858
|1845
|1828
|1814
|1792
|1789
|1778
|12.marts
|-
|Ernests
|1995
|2065
|2143
|2249
|2380
|2520
|2619
|2745
|2861
|2976
|3069
|3154
|13.marts
|-
|Guntis
|6210
|6135
|6048
|5948
|5849
|5751
|5653
|5566
|5488
|5390
|5281
|5182
|16.marts
|-
|Guntars
|4018
|3996
|3935
|3882
|3830
|3794
|3739
|3681
|3656
|3624
|3595
|3532
|16.marts
|-
|Gerda
|528
|551
|558
|580
|597
|612
|623
|641
|662
|674
|684
|694
|17.marts
|-
|Ilona
|7379
|7291
|7193
|7074
|6944
|6874
|6774
|6718
|6664
|6605
|6548
|6474
|18.marts
|-
|Adelīna
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|418
|447
|490
|552
|626
|18.marts
|-
|Jāzeps
|2240
|2123
|2008
|1924
|1836
|1730
|1639
|1548
|1467
|1388
|1315
|1230
|19.marts
|-
|Una
|1268
|1286
|1289
|1291
|1284
|1283
|1282
|1260
|1286
|1294
|1294
|1293
|21.marts
|-
|Tamāra
|7179
|7010
|6794
|6555
|6296
|6091
|5901
|5731
|5562
|5426
|5257
|5028
|22.marts
|-
|Gabriela
|605
|727
|856
|1013
|1163
|1290
|1451
|1597
|1708
|1814
|1905
|2005
|22.marts
|-
|Gabriels
|N/A
|433
|501
|586
|658
|749
|844
|909
|993
|1073
|1150
|1220
|22.marts
|-
|Mirdza
|3615
|3423
|3255
|3096
|2924
|2746
|2560
|2414
|2264
|2121
|1974
|1831
|23.marts
|-
|Žanete
|580
|584
|587
|584
|582
|582
|573
|577
|578
|572
|577
|574
|23.marts
|-
|Žanna
|3946
|3897
|3849
|3773
|3687
|3636
|3593
|3558
|3521
|3491
|3478
|3419
|23.marts
|-
|Kazimirs
|556
|519
|489
|462
|438
|414
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|24.marts
|-
|Māra
|4690
|4657
|4624
|4608
|4584
|4537
|4525
|4479
|4428
|4406
|4361
|4321
|25.marts
|-
|Mārīte
|4604
|4583
|4541
|4491
|4426
|4379
|4326
|4275
|4227
|4167
|4118
|4065
|25.marts
|-
|Marita
|1285
|1272
|1271
|1254
|1238
|1224
|1217
|1201
|1197
|1189
|1180
|1174
|25.marts
|-
|Gustavs
|1721
|1964
|2201
|2445
|2666
|2893
|3152
|3358
|3533
|3691
|3857
|4006
|27.marts
|-
|Gusts
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|406
|420
|27.marts
|-
|Gunta
|6244
|6171
|6121
|6033
|5969
|5912
|5863
|5815
|5764
|5711
|5636
|N/A
|28.marts
|-
|Ginta
|1590
|1580
|1565
|1551
|1526
|1518
|1499
|1485
|1474
|1465
|1462
|N/A
|28.marts
|-
|Agija
|508
|511
|517
|519
|516
|516
|509
|505
|504
|499
|493
|N/A
|29.marts
|-
|Gvido
|1145
|1144
|1147
|1150
|1139
|1144
|1152
|1155
|1151
|1138
|1141
|N/A
|31.marts
|}
'''Personvārdu statistika aprīlī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam.'''

Aprīlī kopējās dienas ir 30.dienas.

Aprīlis ir gada IV mēnesis &quot;04&quot;.

Aprīlis ir II pavasara mēnesis.

Aprīlī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 83, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 37.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Aprīlis
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Daira
|498
|493
|489
|486
|485
|480
|480
|475
|471
|472
|468
|N/A
|3.aprīlis
|-
|Dairis
|827
|824
|827
|829
|830
|833
|831
|830
|837
|839
|837
|N/A
|3.aprīlis
|-
|Valda
|2611
|2565
|2518
|2463
|2411
|2354
|2287
|2235
|2175
|2110
|2056
|1977
|4.aprīlis
|-
|Vija
|6682
|6586
|6478
|6380
|6257
|6146
|6032
|5899
|5763
|5619
|5464
|5302
|5.aprīlis
|-
|Zinta
|717
|712
|706
|696
|682
|668
|654
|643
|637
|629
|623
|611
|6.aprīlis
|-
|Filips
|511
|527
|549
|557
|565
|574
|584
|595
|612
|621
|634
|647
|6.aprīlis
|-
|Zinaīda
|1783
|1714
|1645
|1570
|1518
|1450
|1398
|1335
|1286
|1235
|1184
|1122
|7.aprīlis
|-
|Helmuts
|621
|609
|607
|596
|587
|582
|574
|572
|557
|548
|542
|529
|7.aprīlis
|-
|Edgars
|16337
|16186
|16048
|15841
|15648
|15497
|15296
|15124
|14976
|14850
|14744
|14615
|8.aprīlis
|-
|Dana
|2270
|2252
|2243
|2230
|2209
|2205
|2197
|2180
|2163
|2154
|2164
|2141
|8.arpīlis
|-
|Valērija
|2732
|2739
|2735
|2728
|2730
|2714
|2697
|2682
|2668
|2646
|2617
|2561
|9.aprīlis
|-
|Alla
|5582
|5508
|5434
|5344
|5241
|5176
|5104
|5036
|4965
|4912
|4860
|4769
|9.aprīlis
|-
|Anita
|10272
|10192
|10081
|9967
|9857
|9749
|9618
|9514
|9428
|9337
|9229
|9113
|10.aprīlis
|-
|Ainis
|701
|693
|684
|670
|658
|645
|633
|626
|624
|614
|609
|N/A
|12.aprīlis
|-
|Egils
|1694
|1677
|1653
|1638
|1616
|1590
|1561
|1553
|1524
|1504
|1469
|N/A
|13.aprīlis
|-
|Egīls
|651
|644
|643
|642
|634
|635
|632
|629
|622
|619
|613
|N/A
|13.aprīlis
|-
|Nauris
|2186
|2179
|2177
|2167
|2144
|2130
|2116
|2097
|2090
|2077
|2078
|N/A
|13.aprīlis
|-
|Aelita
|502
|500
|499
|493
|481
|476
|471
|468
|462
|460
|457
|N/A
|15.aprīlis
|-
|Rūdolfs
|2333
|2355
|2386
|2429
|2474
|2515
|2564
|2619
|2665
|2715
|2746
|N/A
|17.arpīlis
|-
|Laura
|9025
|9058
|9127
|9135
|9178
|9222
|9204
|9221
|9201
|9224
|9227
|9213
|18.aprīlis
|-
|Jadviga
|1681
|1609
|1529
|1455
|1378
|1309
|1233
|1175
|1111
|1052
|996
|914
|18.aprīlis
|-
|Vēsma
|1051
|1034
|1019
|1003
|987
|972
|959
|947
|934
|926
|906
|894
|19.aprīlis
|-
|Anastasija
|9873
|9834
|9786
|9727
|9620
|9560
|9455
|9374
|9275
|9172
|9072
|8902
|21.aprīlis
|-
|Armands
|4937
|4943
|4962
|4958
|4935
|4933
|4919
|4913
|4911
|4897
|4902
|4876
|22.aprīlis
|-
|Jurģis
|811
|822
|837
|840
|844
|851
|857
|861
|870
|891
|896
|895
|23.aprīlis
|-
|Juris
|18608
|18311
|18019
|17673
|17314
|16995
|16630
|16286
|15966
|15680
|15333
|14944
|23.aprīlis
|-
|Georgs
|475
|470
|467
|472
|473
|481
|480
|487
|489
|493
|494
|494
|23,aprīlis
|-
|Visvaldis
|1099
|1058
|1010
|972
|918
|870
|818
|780
|734
|699
|664
|618
|24.aprīlis
|-
|Alīna
|2864
|2847
|2856
|2843
|2826
|2827
|2823
|2817
|2786
|2786
|2798
|2777
|26.aprīlis
|-
|Sandris
|1527
|1522
|1517
|1501
|1486
|1472
|1468
|1453
|1444
|1445
|1446
|1421
|26.aprīlis
|-
|Gundega
|1485
|1478
|1464
|1446
|1432
|1422
|1408
|1390
|1371
|1362
|1535
|1336
|28.aprīlis
|-
|Terēze
|549
|558
|564
|569
|580
|590
|595
|601
|606
|610
|616
|622
|28.aprīlis
|-
|Vilnis
|4204
|4128
|4023
|3922
|3811
|3723
|3632
|3522
|3426
|3337
|3234
|3117
|29.aprīlis
|-
|Raimonds
|6674
|6616
|6559
|6462
|6371
|6307
|6216
|6130
|6061
|5995
|5918
|5839
|29.aprīlis
|-
|Laine
|661
|663
|668
|670
|671
|673
|672
|677
|675
|675
|677
|679
|29.aprīlis
|-
|Lilija
|4891
|4761
|4603
|4479
|4321
|4211
|4103
|4002
|3907
|3820
|3714
|3550
|30.aprīlis
|-
|Liāna
|1545
|1542
|1533
|1524
|1507
|1502
|1491
|1496
|1490
|1479
|1483
|1471
|30.aprīlis
|}

=== Personvārdu statistika maijā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. ===
Maijā kopējās dienas ir 31.dienas.

Maijs ir gada V mēnesis &quot;05&quot;.

Maijs ir III pavasara mēnesis.

Maijā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 90, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 45.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Maijs
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Ziedonis
|1359
|1322
|1277
|1242
|1204
|1165
|1127
|1095
|1063
|1027
|987
|952
|1.maijs
|-
|Zigmunds
|1115
|1094
|1078
|1048
|1028
|1011
|990
|975
|949
|921
|897
|879
|2.maijs
|-
|Gints
|3481
|3464
|3453
|3415
|3369
|3333
|3306
|3291
|3275
|3259
|3237
|3222
|3.maijs
|-
|Ģirts
|3493
|3483
|3479
|3464
|3449
|3424
|3389
|3380
|3365
|3347
|3331
|3311
|5.maijs
|-
|Didzis
|1593
|1585
|1581
|1571
|1557
|1556
|1544
|1528
|1516
|1511
|1505
|1504
|6.maijs
|-
|Henrijs
|662
|706
|748
|797
|852
|897
|935
|993
|1061
|1120
|1169
|1231
|7.maijs
|-
|Staņislavs
|4003
|3860
|3719
|3593
|3442
|3326
|3195
|3071
|2969
|2850
|2724
|2597
|8.maijs
|-
|Staņislava
|1044
|992
|952
|911
|863
|830
|772
|733
|703
|655
|611
|562
|8.maijs
|-
|Stefānija
|603
|596
|581
|570
|559
|572
|583
|607
|616
|629
|656
|685
|8.maijs
|-
|Klāvs
|1037
|1064
|1094
|1114
|1148
|1154
|1171
|1204
|1232
|1281
|1322
|1356
|9.maijs
|-
|Einārs
|1122
|1115
|1106
|1091
|1082
|1071
|1061
|1052
|1045
|1041
|1033
|1016
|9.maijs
|-
|Ervīns
|1345
|1342
|1334
|1327
|1328
|1313
|1301
|1309
|1284
|1273
|1268
|1260
|9.maijs
|-
|Maija
|6763
|6692
|6630
|6566
|6501
|6450
|6416
|6369
|6341
|6318
|6267
|6184
|10.maijs
|-
|Milda
|1380
|1263
|1149
|1061
|971
|883
|790
|722
|656
|608
|543
|484
|11.maijs
|-
|Valija
|2681
|2579
|2472
|2342
|2238
|2114
|2006
|1896
|1807
|1726
|1620
|1510
|12.maijs
|-
|Ināra
|7807
|7733
|7640
|7525
|7422
|7320
|7227
|7127
|7020
|6915
|6806
|6687
|12.maijs
|-
|Ina
|2699
|2676
|2644
|2595
|2558
|2505
|2476
|2451
|2436
|2418
|2385
|2359
|12.maijs
|-
|Irēna
|N/A
|7434
|7279
|7126
|6979
|6832
|6677
|6554
|6387
|6233
|6060
|5866
|13.maijs
|-
|Irīna
|1164
|1145
|1139
|1117
|1100
|1081
|1058
|1041
|1027
|1018
|1004
|992
|13.maijs
|-
|Ira
|597
|585
|575
|556
|543
|537
|529
|523
|515
|503
|493
|478
|13.maijs
|-
|Krišjānis
|979
|1020
|1079
|1128
|1160
|1215
|1266
|1300
|1332
|1374
|1411
|1444
|14.maijs
|-
|Sofija
|3395
|3545
|3759
|3981
|4217
|4527
|4817
|5047
|5278
|5442
|5633
|5825
|15.maijs
|-
|Arita
|599
|594
|593
|580
|569
|562
|555
|546
|546
|545
|545
|545
|15.maijs
|-
|Edvīns
|2392
|2329
|2286
|2236
|2186
|2128
|2079
|2036
|1976
|1929
|1891
|1841
|16.maijs
|-
|Edijs
|1947
|1941
|1940
|1927
|1916
|1912
|1901
|1886
|1876
|1869
|1856
|1845
|16.maijs
|-
|Inese
|13490
|13356
|13235
|13044
|12870
|12713
|12594
|12459
|12357
|12274
|12196
|12082
|18.maijs
|-
|Ēriks
|6370
|6288
|6228
|6130
|6035
|5950
|5883
|5786
|5716
|5663
|5574
|5463
|18.maijs
|-
|Lita
|679
|672
|663
|658
|655
|645
|641
|636
|626
|622
|616
|610
|19.maijs
|-
|Salvis
|600
|604
|603
|601
|598
|589
|586
|584
|581
|582
|581
|581
|20.maijs
|-
|Emīlija
|3449
|3502
|3626
|3829
|3993
|4206
|4397
|4603
|4778
|4973
|5161
|5336
|22.maijs
|-
|Leontīne
|517
|490
|466
|441
|424
|400
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|23.maijs
|-
|Lonija
|449
|437
|420
|409
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|23.maijs
|-
|Edvards
|1579
|1658
|1737
|1807
|1884
|1987
|2079
|2159
|2244
|2301
|2347
|2385
|26.maijs
|-
|Eduards
|6824
|6742
|6682
|6613
|6539
|6504
|6411
|6360
|6303
|6258
|6173
|6081
|26.maijs
|-
|Dzidra
|4438
|4269
|4119
|3926
|3761
|3563
|3384
|3205
|3048
|2878
|2683
|2485
|27.maijs
|-
|Gunita
|2174
|2166
|2137
|2113
|2090
|2071
|2046
|2026
|2011
|2000
|1990
|1983
|27.maijs
|-
|Loreta
|895
|941
|978
|1027
|1072
|1120
|1153
|1196
|1231
|1278
|1295
|1334
|27.maijs
|-
|Vilis
|1552
|1488
|1450
|1388
|1339
|1286
|1225
|1177
|1131
|1093
|1038
|1011
|28.maijs
|-
|Vilhelms
|484
|465
|451
|441
|427
|413
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|28.maijs
|-
|Maksims
|N/A
|6813
|6878
|6942
|6995
|7087
|N/A
|7164
|7203
|7263
|7247
|7251
|29.maijs
|-
|Raivis
|3647
|3663
|3661
|3652
|3652
|3639
|N/A
|3606
|3600
|3587
|3593
|3595
|29.maijs
|-
|Raivo
|1629
|1660
|1679
|1697
|1716
|1732
|N/A
|1736
|1754
|1773
|1791
|1806
|29.maijs
|-
|Vitolds
|824
|795
|758
|735
|708
|678
|N/A
|619
|583
|551
|523
|505
|30.maijs
|-
|Lolita
|1857
|1846
|1822
|1796
|1768
|1752
|N/A
|1720
|1700
|1682
|1667
|1651
|30.maijs
|-
|Letīcija
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|422
|456
|492
|30.maijs
|}

=== Personvārdu statistika jūnijā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. ===
Jūnijā kopējās dienas ir 30.dienas.

Jūnijs ir gada VI mēnesis &quot;06&quot;.

Jūnijs ir I vasaras mēnesis.

Jūnijā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 43.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Jūnijs
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Biruta
|5557
|5400
|5265
|5113
|4962
|4766
|N/A
|4456
|4303
|4127
|3930
|3717
|1.jūnijs
|-
|Mairita
|836
|828
|820
|804
|794
|790
|N/A
|781
|774
|763
|756
|749
|1.jūnijs
|-
|Emma
|761
|739
|729
|751
|763
|773
|N/A
|872
|947
|1058
|1180
|1331
|2.jūnijs
|-
|Inta
|6894
|6793
|6695
|6585
|6501
|6373
|N/A
|6148
|6041
|5918
|5787
|5663
|3.jūnijs
|-
|Ineta
|2996
|2964
|2930
|2888
|2865
|2846
|N/A
|2802
|2783
|2760
|2755
|2741
|3.jūnijs
|-
|Sintija
|4350
|4330
|4320
|4282
|4221
|4170
|N/A
|4094
|4063
|4042
|4015
|3983
|4.jūnijs
|-
|Sindija
|1144
|1150
|1156
|1162
|1152
|1149
|N/A
|1134
|1139
|1141
|1137
|1140
|4.jūnijs
|-
|Igors
|15697
|15517
|15286
|14969
|14567
|14335
|14065
|13845
|13628
|13452
|13151
|12920
|5.jūnijs
|-
|Ingrīda
|3467
|3435
|3396
|3356
|3318
|3290
|3261
|3230
|3192
|3162
|3128
|3073
|6.jūnijs
|-
|Gaida
|1722
|1665
|1589
|1534
|1469
|1414
|1350
|1288
|1230
|1169
|1103
|1037
|7.jūnijs
|-
|Arnis
|5004
|4960
|4890
|4808
|4730
|4664
|4591
|4506
|4457
|4401
|4335
|4266
|7.jūnijs
|-
|Ligita
|3486
|3452
|3414
|3376
|3337
|3317
|3272
|3249
|3215
|3173
|3131
|3068
|9.jūnijs
|-
|Gita
|2839
|2817
|2782
|2739
|2702
|2679
|2655
|2624
|2595
|2577
|2557
|2528
|9.jūnijs
|-
|Anatolijs
|9183
|8903
|8591
|8275
|7851
|7571
|7311
|7049
|6821
|6591
|6316
|6039
|10.jūnijs
|-
|Ingus
|2013
|1995
|1996
|1977
|1960
|1938
|1915
|1889
|1874
|1858
|1846
|1841
|11.jūnijs
|-
|Mairis
|722
|723
|724
|722
|719
|715
|732
|760
|783
|803
|820
|831
|11.jūnijs
|-
|Nora
|944
|958
|974
|995
|1028
|1066
|1127
|1174
|1228
|1303
|1364
|1451
|12.jūnijs
|-
|Ainārs
|3898
|3875
|3847
|3808
|3776
|3740
|3700
|3663
|3639
|3619
|3588
|3539
|13.jūnijs
|-
|Justīne
|908
|925
|953
|981
|1009
|1037
|1072
|1101
|1122
|1138
|1161
|1174
|16.jūnijs
|-
|Juta
|653
|645
|633
|633
|623
|619
|621
|621
|612
|607
|597
|593
|16.jūnijs
|-
|Artūrs
|12549
|12603
|12592
|12590
|12591
|12590
|12608
|12550
|12575
|12599
|12565
|12559
|17.jūnijs
|-
|Artis
|4222
|4235
|4244
|4254
|4261
|4250
|4240
|4235
|4239
|4249
|4244
|4234
|17.jūnijs
|-
|Alberts
|2855
|2783
|2683
|2622
|2569
|2517
|2469
|2411
|2377
|2359
|2325
|2271
|18.jūnijs
|-
|Viktors
|17832
|17396
|16881
|16405
|15784
|15361
|14926
|14561
|14211
|13830
|13352
|12926
|19.jūnijs
|-
|Nils
|1004
|1022
|1054
|1066
|1090
|1115
|1124
|1128
|1136
|1146
|1151
|1141
|19.jūnijs
|-
|Rasma
|N/A
|3311
|3216
|3115
|3012
|2903
|2793
|2685
|2574
|2479
|2350
|2202
|20.jūnijs
|-
|Rasa
|N/A
|494
|499
|499
|510
|524
|535
|546
|555
|564
|582
|589
|20.jūnijs
|-
|Maira
|N/A
|773
|766
|765
|763
|760
|751
|746
|738
|737
|736
|729
|20.jūnijs
|-
|Emīls
|N/A
|3942
|4113
|4254
|4428
|4605
|4759
|4923
|5067
|5242
|5375
|5489
|21.jūnijs
|-
|Egita
|N/A
|927
|918
|910
|900
|894
|881
|871
|869
|866
|860
|849
|21.jūnijs
|-
|Ludmila
|N/A
|15925
|15446
|15025
|14512
|14212
|13921
|13662
|13441
|13196
|12805
|12502
|22.jūnijs
|-
|Līga
|N/A
|10587
|10492
|10362
|10286
|10205
|10096
|10012
|9965
|9918
|9871
|9820
|23.jūnijs
|-
|Jānis
|N/A
|58469
|57235
|56114
|54908
|53886
|52660
|51549
|50453
|49456
|48311
|47185
|24.jūnijs
|-
|Maiga
|N/A
|1692
|1611
|1539
|1452
|1368
|1311
|1240
|1155
|1078
|1000
|938
|25.jūnijs
|-
|Ausma
|N/A
|4952
|4779
|4618
|4413
|4232
|4033
|3804
|3621
|3456
|3235
|3004
|26.jūnijs
|-
|Inguna
|N/A
|1574
|1562
|1545
|1537
|1524
|1511
|1502
|1489
|1487
|1482
|1477
|26.jūnijs
|-
|Ingūna
|N/A
|808
|799
|790
|777
|769
|762
|756
|746
|740
|736
|731
|26.jūnijs
|-
|Viesturs
|2578
|2556
|2538
|2528
|2522
|2516
|2505
|2488
|2486
|2481
|N/A
|2424
|28.jūnijs
|-
|Kitija
|1594
|1600
|1600
|1596
|1596
|1589
|1593
|1597
|1604
|1606
|N/A
|1608
|28.jūnijs
|-
|Pēteris
|10543
|10238
|9928
|9676
|9389
|9131
|8840
|8531
|8251
|8010
|N/A
|7492
|29.jūnijs
|-
|Pauls
|1083
|1090
|1110
|1153
|1186
|1217
|1266
|1319
|1358
|1420
|N/A
|1532
|29.jūnijs
|-
|Tālivaldis
|558
|537
|522
|498
|482
|458
|428
|405
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|30.jūnijs
|-
|Mareks
|3741
|3754
|3749
|3728
|3686
|3672
|3644
|3615
|3615
|3616
|N/A
|3592
|30.jūnijs
|}

=== Personvārdu statistika jūlijā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. ===
Jūlijā kopējās dienas ir 31.dienas.

Jūlijs ir gada VII mēnesis &quot;07&quot;.

Jūlijs ir II vasaras mēnesis.

Jūlijā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 97, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 57.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Jūlijs
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Imants
|5890
|5742
|5563
|5395
|5202
|5028
|4845
|4676
|4499
|4337
|N/A
|4007
|1.jūlijs
|-
|Ingars
|622
|619
|612
|604
|599
|596
|586
|580
|582
|579
|N/A
|573
|1.jūlijs
|-
|Intars
|1093
|1102
|1099
|1079
|1066
|1066
|1058
|1047
|1037
|1042
|N/A
|1037
|1.jūlijs
|-
|Lauma
|1645
|1669
|1682
|1700
|1722
|1744
|1760
|1778
|1799
|1823
|N/A
|1841
|2.jūlijs
|-
|Ilvars
|481
|476
|474
|472
|470
|469
|459
|454
|445
|438
|N/A
|436
|2.jūlijs
|-
|Benita
|1170
|1152
|1129
|1109
|1084
|1061
|1038
|1022
|1003
|982
|N/A
|926
|3.jūlijs
|-
|Everita
|425
|428
|431
|439
|439
|437
|436
|434
|434
|435
|N/A
|436
|3.jūlijs
|-
|Uldis
|7597
|7488
|7333
|7194
|7066
|6936
|6785
|6675
|6557
|6434
|N/A
|N/A
|4.jūlijs
|-
|Sandis
|3129
|3121
|3099
|3085
|3076
|3062
|3043
|3019
|3003
|2979
|N/A
|N/A
|4.jūlijs
|-
|Sandijs
|652
|660
|656
|657
|649
|658
|660
|655
|654
|648
|N/A
|N/A
|4.jūlijs
|-
|Edīte
|2626
|2585
|2546
|2522
|2482
|2422
|2388
|2340
|2306
|2262
|2223
|N/A
|5.jūlijs
|-
|Anrijs
|437
|450
|462
|470
|475
|476
|474
|470
|473
|475
|477
|N/A
|6.jūlijs
|-
|Arkādijs
|969
|947
|925
|891
|847
|829
|809
|792
|769
|750
|718
|N/A
|6.jūlijs
|-
|Alda
|859
|849
|836
|827
|820
|807
|790
|781
|775
|762
|752
|N/A
|7.jūlijs
|-
|Maruta
|1601
|1591
|1570
|1556
|1543
|1523
|1506
|1486
|1472
|1458
|1443
|N/A
|7.jūlijs
|-
|Antra
|2359
|2338
|2311
|2292
|2257
|2243
|2236
|2209
|2204
|2194
|2192
|N/A
|8.jūlijs
|-
|Adele
|N/A
|N/A
|N/A
|416
|447
|482
|509
|543
|571
|617
|659
|N/A
|8.jūlijs
|-
|Zaiga
|1710
|1691
|1670
|1649
|1631
|1615
|1587
|1557
|1537
|1509
|1485
|N/A
|9.jūlijs
|-
|Lija
|828
|812
|790
|769
|756
|739
|735
|717
|703
|691
|674
|N/A
|10.jūlijs
|-
|Olivers
|N/A
|N/A
|475
|591
|723
|909
|1121
|1358
|1570
|1763
|1939
|N/A
|10.jūlijs
|-
|Odrija
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|455
|555
|632
|726
|N/A
|10.jūlijs
|-
|Olīvija
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|439
|516
|576
|N/A
|10.jūlijs
|-
|Leonora
|615
|587
|563
|546
|532
|505
|488
|466
|448
|439
|416
|N/A
|11.jūlijs
|-
|Ints
|714
|709
|697
|689
|680
|676
|665
|657
|650
|639
|631
|625
|12.jūlijs
|-
|Margarita
|3698
|3695
|3668
|3658
|3613
|3589
|3545
|3497
|3464
|3422
|3356
|3323
|13.jūlijs
|-
|Oskars
|6089
|6083
|6081
|6094
|6093
|6098
|6108
|6114
|6107
|6110
|6117
|6113
|14.jūlijs
|-
|Ritvars
|1547
|1543
|1542
|1538
|1530
|1530
|1526
|1518
|1517
|1513
|1512
|1511
|14.jūlijs
|-
|Egons
|1079
|1043
|1011
|981
|945
|912
|884
|855
|828
|798
|760
|734
|15.jūlijs
|-
|Egija
|794
|788
|787
|779
|771
|768
|761
|758
|752
|749
|751
|752
|15.jūlijs
|-
|Estere
|1558
|1679
|1777
|1932
|2064
|2212
|2339
|2478
|2604
|2734
|2851
|2953
|16.jūlijs
|-
|Aleksis
|970
|906
|1013
|1029
|1027
|1036
|1053
|1060
|1067
|1068
|1074
|1070
|17.jūlijs
|-
|Aleksejs
|12375
|12226
|12055
|11864
|11507
|11320
|11174
|10984
|10826
|10679
|10459
|10299
|17.jūlijs
|-
|Alekss
|N/A
|996
|1013
|1118
|1214
|1343
|1444
|1552
|1660
|1763
|1864
|1964
|17.jūlijs
|-
|Sāra
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|417
|466
|517
|572
|615
|674
|744
|19.jūlijs
|-
|Ramona
|995
|992
|985
|983
|967
|967
|964
|957
|954
|956
|948
|954
|20.jūlijs
|-
|Melisa
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|413
|448
|490
|553
|609
|660
|734
|21.jūlijs
|-
|Marija
|19623
|19057
|18507
|17943
|17343
|16857
|16442
|15967
|15513
|15092
|14596
|14117
|22.jūlijs
|-
|Marika
|1636
|1637
|1626
|1603
|1585
|1583
|1579
|1573
|1556
|1542
|1537
|1527
|22.jūlijs
|-
|Marina
|9286
|9216
|9090
|9015
|8854
|8742
|8627
|8547
|8479
|8406
|8254
|8246
|22.jūlijs
|-
|Kristīne
|14676
|14531
|14353
|14164
|13957
|13735
|13567
|13428
|13326
|13239
|13138
|13050
|24.jūlijs
|-
|Kristīna
|N/A
|2396
|2364
|2315
|2272
|2241
|2203
|2164
|2123
|2119
|2087
|2075
|24.jūlijs
|-
|Krista
|2294
|3310
|2324
|2321
|2320
|2328
|2325
|2336
|2335
|2347
|2349
|2351
|24.jūlijs
|-
|Kristiāna
|2373
|2398
|2420
|2444
|2457
|2462
|2483
|2497
|2505
|2502
|2494
|2484
|24.jūlijs
|-
|Kristiāns
|2015
|2053
|2085
|2116
|2159
|2201
|2243
|2291
|2333
|2371
|2391
|2419
|24.jūlijs
|-
|Jēkabs
|1429
|1493
|1585
|1694
|1785
|1926
|2083
|2204
|2349
|2485
|2614
|2730
|25.jūlijs
|-
|Anna
|28078
|27531
|26976
|26531
|26071
|25595
|25146
|24743
|24246
|23836
|23300
|23296
|26.jūlijs
|-
|Ance
|1166
|1219
|1263
|1310
|1363
|1416
|1459
|1488
|1542
|1589
|1623
|1677
|26.jūlijs
|-
|Annija
|1953
|2004
|2056
|2109
|2166
|2245
|2300
|2355
|2418
|2453
|2474
|2497
|26.jūlijs
|-
|Marta
|5487
|5583
|5736
|5910
|6078
|6327
|6461
|6600
|6749
|6891
|6977
|7112
|27.jūlijs
|-
|Dita
|1064
|1063
|1063
|1065
|1057
|1062
|1055
|1060
|1053
|1045
|1049
|1043
|27.jūlijs
|-
|Edmunds
|2519
|2478
|2435
|2402
|2365
|2306
|2263
|2213
|2166
|2128
|2082
|2040
|29.jūlijs
|-
|Valters
|1953
|2025
|2110
|2192
|2267
|2357
|2430
|2515
|2600
|2684
|2741
|2801
|30.jūlijs
|-
|Renārs
|2613
|2678
|2744
|2801
|2843
|2938
|3031
|3104
|3164
|3241
|3302
|3349
|30.jūlijs
|-
|Regnārs
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|446
|472
|501
|538
|30.jūlijs
|-
|Rūta
|2232
|2247
|2292
|2306
|2324
|2353
|2368
|2393
|2396
|2412
|2426
|2436
|31.jūlijs
|-
|Ruta
|4547
|4472
|4364
|4298
|4217
|4117
|4028
|3928
|3835
|3741
|3639
|3537
|31.jūlijs
|-
|Sigita
|1721
|1701
|1673
|1648
|1635
|1613
|1597
|1589
|1578
|1575
|1560
|1541
|31.jūlijs
|}

=== Personvārdu statistika augustā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. ===
Augustā kopējās dienas ir 31.dienas.

Augusts ir gada VIII mēnesis &quot;08&quot;.

Augusts ir III vasaras mēnesis.

Augustā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 85, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 55.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Augusts
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Albīna
|597
|582
|554
|542
|518
|498
|478
|457
|443
|424
|N/A
|N/A
|1.augusts
|-
|Normunds
|5798
|5744
|5685
|5637
|5589
|5522
|5462
|5390
|5328
|5290
|5238
|5178
|2.augusts
|-
|Stefans
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|409
|431
|451
|2.augusts
|-
|Augusts
|599
|590
|578
|587
|N/A
|592
|608
|625
|657
|673
|700
|750
|3.augusts
|-
|Romāns
|3113
|3094
|3042
|3009
|N/A
|2908
|2868
|2818
|2791
|2767
|2722
|2688
|4.augusts
|-
|Romualds
|951
|925
|895
|868
|N/A
|812
|782
|756
|739
|722
|694
|671
|4.augusts
|-
|Osvalds
|798
|770
|725
|698
|N/A
|641
|610
|576
|540
|518
|484
|454
|5.augusts
|-
|Alfrēds
|1112
|1062
|1009
|953
|N/A
|868
|829
|799
|753
|717
|675
|641
|7.augusts
|-
|Madars
|664
|668
|668
|667
|N/A
|665
|659
|651
|650
|654
|664
|665
|7.augusts
|-
|Mudīte
|1207
|1194
|1179
|1161
|N/A
|1116
|1094
|1079
|1055
|1043
|1013
|988
|8.augusts
|-
|Vladislavs
|7403
|7297
|7187
|7074
|N/A
|6856
|6724
|6614
|6484
|6387
|6243
|6115
|8.augusts
|-
|Vladislava
|485
|480
|480
|464
|N/A
|450
|438
|419
|404
|N/A
|N/A
|N/A
|8.augusts
|-
|Madara
|4564
|4650
|4756
|4855
|N/A
|5038
|5130
|5196
|5266
|5323
|5374
|5408
|9.augusts
|-
|Genovefa
|N/A
|1245
|1172
|1106
|N/A
|986
|915
|862
|801
|729
|668
|614
|9.augusts
|-
|Olga
|20865
|20511
|20069
|N/A
|19238
|18858
|18426
|18118
|17771
|17498
|17045
|16937
|11.augusts
|-
|Zita
|1079
|1071
|1057
|N/A
|1038
|1025
|1003
|992
|987
|975
|957
|945
|11.augusts
|-
|Vizma
|1086
|1066
|1042
|N/A
|1005
|985
|956
|932
|900
|881
|857
|840
|12.augusts
|-
|Elvīra
|2051
|1992
|1920
|N/A
|1768
|1705
|1650
|1602
|1528
|1458
|1404
|1350
|13.augusts
|-
|Velga
|1367
|1354
|1336
|N/A
|1296
|1276
|1257
|1242
|1227
|1206
|1183
|1155
|13.augusts
|-
|Rēzija
|N/A
|N/A
|412
|N/A
|473
|506
|533
|551
|596
|631
|659
|707
|13.augusts
|-
|Zelma
|815
|751
|696
|N/A
|605
|562
|514
|483
|442
|415
|N/A
|N/A
|14.augusts
|-
|Zenta
|2454
|2347
|2224
|N/A
|2003
|1893
|1779
|1710
|1615
|1537
|1438
|
|15.augusts
|-
|Astra
|1109
|1096
|1077
|N/A
|1034
|1020
|1003
|992
|971
|947
|924
|
|16.augusts
|-
|Astrīda
|2168
|2138
|2097
|N/A
|2030
|1984
|1947
|1922
|1855
|1829
|1764
|
|16.augusts
|-
|Vineta
|2816
|2805
|2776
|N/A
|2714
|2689
|2665
|2642
|2616
|2603
|2585
|
|17.augusts
|-
|Oļegs
|10568
|10395
|10204
|N/A
|9711
|9543
|9366
|9231
|9079
|8934
|8690
|
|17.augusts
|-
|Liene
|5552
|5503
|5435
|5378
|5319
|5264
|5204
|5187
|5155
|5143
|5114
|
|18.augusts
|-
|Helēna
|2612
|2519
|2432
|2344
|2254
|2178
|2088
|2029
|1963
|1919
|1844
|
|18,augusts
|-
|Elena
|1269
|1417
|1588
|1789
|1984
|2009
|1994
|1988
|1968
|1932
|1914
|
|18.augusts
|-
|Liena
|438
|434
|433
|426
|422
|421
|416
|415
|410
|407
|403
|
|18.augusts
|-
|Melānija
|585
|627
|697
|765
|826
|908
|993
|1088
|1187
|1250
|1337
|
|19.augusts
|-
|Boriss
|3261
|3170
|3056
|2951
|2822
|2739
|2636
|2563
|2476
|2420
|2321
|
|20.augusts
|-
|Rojs
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|409
|
|20.augusts
|-
|Janīna
|4115
|3998
|3858
|3741
|3608
|3481
|3345
|3228
|3096
|2982
|2828
|
|21.augusts
|-
|Linda
|7686
|7655
|7617
|7572
|7528
|7492
|7448
|7406
|7376
|7362
|7334
|
|21.augusts
|-
|Rudīte
|1626
|1613
|1589
|1577
|1660
|1541
|1525
|1513
|1495 
|1475
|1462
|
|22.augusts
|-
|Everts
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|480
|569
|664
|
|22.augusts
|-
|Vitālijs
|8383
|8252
|8045
|7903
|7668
|7523
|7375
|7238
|7090
|6982
|6802
|
|23.augusts
|-
|Ralfs
|3097
|3274
|3442
|3636
|3805
|3989
|4128
|4240
|4366
|4481
|4593
|
|23.augusts
|-
|Patrīcija
|1720
|1817
|1888
|1998
|2098
|2191
|2248
|2287
|2387
|2486
|2557
|
|25.augusts
|-
|Patriks
|N/A
|818
|887
|973
|1065
|1139
|1208
|1257
|1326
|1387
|1444
|
|25.augusts
|-
|Natālija
|9205
|9039
|8815
|8630
|8403
|8257
|8134
|8040
|7933
|7844
|7675
|
|26.augusts
|-
|Broņislavs
|615
|571
|541
|504
|475
|446
|414
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|
|26.augusts
|-
|Broņislava
|1442
|1364
|1266
|1201
|1107
|1035
|970
|896
|819
|755
|671
|
|26.augusts
|-
|Žanis
|892
|865
|836
|807
|779
|754
|729
|707
|688
|677
|659
|
|27.augusts
|-
|Alens
|561
|577
|591
|597
|598
|614
|618
|632
|637
|642
|646
|
|27.augusts
|-
|Armīns
|426
|428
|426
|429
|430
|425
|426
|425
|422
|421
|421
|
|29.augusts
|-
|Aiga
|1846
|1829
|1808
|1791
|1772
|1754
|1732
|1726
|1721
|1716
|1705
|
|29.augusts
|-
|Alvis
|1452
|1442
|1417
|1410
|1396
|1380
|1359
|1353
|1345
|1332
|1324
|
|30.augusts
|-
|Jolanta
|3281
|3254
|3204
|3170
|3127
|3086
|3054
|3043
|3006
|2987
|2956
|
|30.augusts
|-
|Samanta
|2534
|2636
|2719
|2769
|2840
|2896
|2913
|2935
|2959
|2983
|2998
|
|30.augusts
|-
|Vilma
|1430
|1348
|1261
|1194
|1133
|1067
|995
|932
|863
|809
|739
|
|31.augusts
|-
|Aigars
|7757
|7706
|7627
|7564
|7483
|7417
|7316
|7259
|7177
|7142
|7073
|
|31.augusts
|}

=== Personvārdu statistika septembrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. ===
Septembrī kopējās dienas ir 30.dienas.

Septembris ir gada IX mēnesis &quot;09&quot;.

Septembris ir I rudens mēnesis.

Septembrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 44.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Septembris
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Ilmārs
|3576
|3505
|3419
|3330
|3257
|3176
|3085
|3011
|2932
|2859
|2783
|
|1.septembris
|-
|Iluta
|882
|872
|864
|851
|841
|834
|824
|818
|812
|806
|804
|
|1.septembris
|-
|Elīza
|1944
|2084
|2182
|2273
|2396
|2508
|2600
|2663
|2740
|2801
|2858
|
|2.septembris
|-
|Dzintra
|6029
|5964
|5873
|5799
|5740
|5647
|5536
|5437
|5348
|5252
|5138
|
|4.septembris
|-
|Dzintars
|3967
|3935
|3873
|3815
|3747
|3686
|3617
|3559
|3510
|3463
|3412
|
|4.septembris
|-
|Regīna
|5017
|4912
|4775
|4646
|4502
|4364
|4239
|4141
|4008
|3869
|3739
|
|7.septembris
|-
|Ilga
|5166
|5024
|4879
|4732
|4565
|4386
|4232
|4090
|3947
|3778
|3597
|
|8.septembris
|-
|Bruno
|1245
|1257
|1271
|1291
|1311
|1337
|1353
|1367
|1404
|1441
|1464
|
|9.septembris
|-
|Signe
|1583
|1576
|1563
|1563
|1556
|1562
|1552
|1542
|1537
|1529
|1523
|
|11.septembris
|-
|Erna
|820
|774
|721
|672
|622
|570
|529
|491
|450
|419
|N/A
|
|12.septembris
|-
|Evita
|3677
|3647
|3604
|3560
|3524
|3480
|3453
|3422
|3402
|3391
|3376
|
|12.septembris
|-
|Eva
|2496
|2536
|2600
|2647
|2699
|2740
|2779
|2848
|2916
|2995
|3051
|
|12.septembris
|-
|Izabella
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|422
|436
|455
|
|13.septembris
|-
|Sanita
|5014
|4959
|4874
|4817
|4760
|4714
|4663
|4618
|4602
|4581
|4571
|
|14.septembris
|-
|Santa
|5818
|5780
|5723
|5679
|5598
|5539
|5480
|5433
|5394
|5371
|5345
|
|14.septembris
|-
|Sanda
|883
|882
|871
|858
|852
|850
|843
|836
|833
|827
|817
|
|14.septembris
|-
|Sanija
|778
|798
|824
|843
|854
|854
|855
|857
|855
|859
|863
|
|14.septembris
|-
|Sandija
|455
|459
|463
|469
|469
|474
|475
|471
|475
|468
|467
|
|14.septembris
|-
|Sandra
|8374
|8284
|8214
|N/A
|8053
|7994
|7939
|7891
|7837
|7799
|7759
|
|15.septembris
|-
|Vera
|8004
|7744
|7464
|N/A
|6925
|6711
|6508
|6301
|6089
|5898
|5627
|
|17.septembris
|-
|Vaira
|820
|802
|786
|N/A
|758
|749
|738
|724
|705
|695
|679
|
|17.septembris
|-
|Vairis
|575
|576
|572
|N/A
|560
|550
|546
|538
|535
|530
|525
|
|17.septembris
|-
|Elita
|2524
|2504
|2472
|N/A
|2419
|2404
|2382
|2368
|2338
|2323
|2299
|
|18.septembris
|-
|Verners
|631
|631
|628
|N/A
|604
|600
|592
|590
|579
|567
|554
|
|19.septembris
|-
|Marianna
|788
|784
|777
|N/A
|798
|797
|795
|796
|789
|781
|779
|
|20.septembris
|-
|Modris
|2694
|2649
|2597
|N/A
|2488
|2429
|2372
|2320
|2257
|2209
|2158
|
|21.septembris
|-
|Matīss
|2987
|3047
|3118
|N/A
|3273
|3362
|3410
|3457
|3501
|3547
|3584
|
|21.septembris
|-
|Māris
|13686
|13605
|13439
|13292
|13183
|13053
|12879
|12749
|12640
|12515
|12362
|
|22.septembris
|-
|Vanda
|1681
|1646
|1597
|1546
|1494
|1438
|1389
|1341
|1284
|1230
|1177
|
|23.septembris
|-
|Veneranda
|1078
|1040
|997
|969
|921
|884
|845
|810
|779
|755
|698
|
|23.septembris
|-
|Agris
|4722
|4683
|4629
|4571
|4512
|4458
|4409
|4345
|4301
|4241
|4181
|
|24.septembris
|-
|Agrita
|1254
|1246
|1238
|1226
|1213
|1202
|1195
|1185
|1166
|1159
|1151
|
|24.septembris
|-
|Rodrigo
|506
|555
|603
|659
|726
|797
|857
|920
|981
|1030
|1091
|
|25.septembris
|-
|Rauls
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|405
|
|25.septembris
|-
|Gundars
|1819
|1810
|1794
|1774
|1757
|1736
|1717
|1698
|1686
|1663
|1647
|
|26.septembris
|-
|Ādolfs
|585
|543
|517
|476
|449
|418
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|
|27.septembris
|-
|Ilgonis
|938
|918
|897
|871
|846
|824
|806
|788
|761
|747
|712
|
|27.septembris
|-
|Sergejs
|24582
|24180
|23680
|23188
|22478
|22089
|21643
|21274
|20942
|20640
|20122
|
|28.septembris
|-
|Svetlana
|19937
|19745
|19508
|19300
|18908
|18684
|18441
|18201
|18038
|17861
|17516
|
|28.septembris
|-
|Lana
|909
|915
|919
|914
|911
|921
|917
|912
|906
|898
|898
|
|28.septembris
|-
|Miķelis
|689
|715
|755
|795
|849
|903
|960
|999
|1042
|1104
|1147
|
|29.septembris
|-
|Mikus
|1014
|1032
|1058
|1076
|1090
|1112
|1137
|1157
|1167
|1190
|1206
|
|29.septembris
|-
|Miks
|1023
|1064
|1114
|1180
|1238
|1289
|1341
|1384
|1436
|1481
|1521
|
|29.septembris
|-
|Mihails
|8980
|8820
|8625
|8425
|8148
|8014
|7873
|7750
|7621
|7535
|7324
|
|29.septembris
|}

=== Personvārdu statistika oktobrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. ===
Oktobrī kopējās dienas ir 31.dienas.

Oktobris ir gada X mēnesis &quot;10&quot;.

Oktobris ir II rudens mēnesis.

Oktobrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 87, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 39.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Oktobris
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Zanda
|1385
|1381
|1367
|1360
|1349
|1336
|1327
|1315
|1310
|1310
|1307
|
|1.oktobris
|-
|Lāsma
|2302
|2286
|2267
|2252
|2238
|2226
|2209
|2208
|2208
|2214
|2217
|
|1.oktobris
|-
|Elza
|2790
|2803
|2804
|2880
|2974
|3106
|3227
|3269
|3302
|3361
|3406
|
|3.oktobris
|-
|Francis
|566
|552
|547
|533
|516
|502
|490
|487
|489
|477
|474
|
|4.oktobris
|-
|Dmitrijs
|N/A
|12493
|12346
|12211
|11981
|11896
|11704
|11587
|11519
|11481
|11251
|
|4.oktobris
|-
|Amēlija
|N/A
|N/A
|N/A
|509
|640
|745
|883
|1044
|1249
|1442
|1601
|
|5.oktobris
|-
|Monika
|1635
|1570
|1500
|1429
|1369
|1319
|1267
|1221
|1190
|1138
|1088
|
|6.oktobris
|-
|Aina
|6603
|6419
|6192
|5977
|5779
|5558
|5341
|5099
|4893
|4679
|4418
|
|8.oktobris
|-
|Anete
|2882
|2921
|2956
|2979
|3003
|3005
|3035
|3048
|3061
|3060
|3077
|
|8.oktobris
|-
|Elga
|1311
|1277
|1250
|1215
|1186
|1152
|1114
|1084
|1047
|1009
|971
|
|9.oktobris
|-
|Arvīds
|3068
|2949
|2836
|2714
|2601
|2513
|2407
|2294
|2196
|2127
|2039
|
|10.oktobris
|-
|Arvis
|1414
|1419
|1414
|1414
|1429
|1445
|1452
|1454
|1461
|1472
|1486
|
|10.oktobris
|-
|Monta
|1813
|1816
|1816
|1822
|1822
|1820
|1821
|1807
|1796
|1806
|1808
|
|11.oktobris
|-
|Silva
|621
|609
|602
|590
|583
|578
|565
|564
|563
|559
|559
|
|11.oktobris
|-
|Kira
|608
|624
|646
|678
|726
|762
|800
|812
|841
|867
|900
|
|12.oktobris
|-
|Irma
|838
|784
|741
|693
|638
|604
|556
|525
|490
|455
|423
|
|13.oktobris
|-
|Daiga
|4139
|4108
|4064
|4027
|3984
|3943
|3910
|3883
|3867
|3845
|3829
|
|16.oktobris
|-
|Karīna
|3842
|3815
|3784
|3741
|3693
|3682
|3630
|3605
|3587
|3575
|3535
|
|17.oktobris
|-
|Rolands
|4392
|4369
|4339
|4299
|4278
|4251
|4193
|4168
|4143
|4126
|4090
|
|18.oktobris
|-
|Ronalds
|875
|877
|881
|897
|906
|908
|910
|913
|914
|922
|918
|
|18.oktobris
|-
|Lūkass
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|427
|504
|577
|679
|
|18.oktobris
|-
|Elīna
|8112
|8141
|8150
|8130
|8069
|8058
|8001
|7960
|7953
|7987
|7959
|
|19.oktobris
|-
|Leonīds
|3702
|3577
|3462
|3363
|3240
|3128
|3039
|2926
|2838
|2759
|2638
|
|20.oktobris
|-
|Daina
|5118
|5054
|4965
|4874
|4801
|4725
|4650
|4582
|4508
|4440
|4367
|
|23.oktobris
|-
|Dainis
|6026
|5960
|5878
|5781
|5692
|5608
|5503
|5420
|5348
|5266
|5183
|
|23.oktobris
|-
|Renāte
|1999
|2004
|1994
|1997
|1985
|1991
|1985
|1978
|1974
|1959
|1955
|
|24.oktobris
|-
|Beāte
|1060
|1088
|1119
|1158
|1209
|1258
|1281
|1315
|1355
|1407
|1444
|
|25.oktobris
|-
|Beatrise
|747
|776
|802
|825
|838
|849
|883
|910
|945
|970
|984
|
|25.oktobris
|-
|Amanda
|2421
|2481
|2574
|2669
|2735
|2813
|2880
|2927
|2983
|3033
|3086
|
|26.oktobris
|-
|Lilita
|2009
|1985
|1953
|1835
|1915
|1887
|1862
|1837
|1816
|1790
|1765
|
|27.oktobris
|-
|Irita
|515
|514
|504
|494
|486
|479
|474
|475
|469
|469
|470
|
|27.oktobris
|-
|Ņina
|10273
|9875
|9424
|9066
|8665
|8332
|8013
|7736
|7440
|7168
|6809
|
|28.oktobris
|-
|Antoņina
|6244
|5967
|5648
|5372
|5098
|4862
|4616
|4376
|4156
|3958
|3696
|
|28.oktobris
|-
|Oksana
|5145
|5101
|5016
|4947
|4815
|4759
|4703
|4659
|4644
|4621
|4581
|
|28.oktobris
|-
|Laimonis
|1663
|1601
|1536
|1493
|1421
|1358
|1288
|1225
|1169
|1117
|1044
|
|29.oktobris
|-
|Elvijs
|821
|818
|809
|803
|790
|781
|764
|761
|756
|758
|760
|
|29.oktobris
|-
|Elvis
|1206
|1207
|1210
|1215
|1214
|1203
|1190
|1200
|1192
|1192
|1196
|
|29.oktobris
|-
|Valts
|570
|579
|583
|586
|591
|600
|604
|607
|612
|620
|623
|
|31.oktobris
|-
|Rinalds
|1334
|1349
|1376
|1401
|1420
|1449
|1472
|1487
|1496
|1500
|1509
|
|31.oktobris
|}

=== Personvārdu statistika novembrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. ===
Novembrī kopējās dienas ir 30.dienas.

Novembris ir gada XI mēnesis &quot;11&quot;.

Novembris ir III rudens mēnesis.

Novembrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 81, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 41.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Novembris
!Persomvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Ērika
|2710
|2667
|2614
|2545
|2507
|2457
|2404
|2352
|2312
|2267
|2219
|
|3.novembris
|-
|Dagnija
|1349
|1339
|1328
|1312
|1296
|1284
|1283
|1267
|1250
|1240
|1221
|
|3.novembris
|-
|Atis
|1679
|1672
|1654
|1646
|1627
|1607
|1582
|1572
|1559
|1537
|1521
|
|4.novembris
|-
|Šarlote
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|432
|481
|517
|571
|630
|676
|726
|
|5.novembris
|-
|Lote
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|410
|445
|486
|528
|556
|581
|612
|
|5.novembris
|-
|Linards
|1144
|1171
|1202
|1226
|1240
|1259
|1256
|1254
|1261
|1272
|804
|
|6.novembris
|-
|Leons
|1466
|1446
|1388
|1365
|1338
|1301
|1271
|1234
|1202
|1192
|1159
|
|6.novembris
|-
|Leo
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|435
|464
|495
|528
|571
|650
|699
|
|6.novembris
|-
|Leonards
|813
|801
|788
|786
|778
|792
|791
|788
|781
|796
|804
|
|6.novembris
|-
|Aleksandra
|7262
|7119
|6918
|6803
|6621
|6528
|6425
|6336
|6259
|6177
|6034
|
|8.novembris
|-
|Teodors
|445
|456
|460
|482
|515
|549
|586
|623
|712
|821
|929
|
|9.novembris
|-
|Mārtiņš
|13296
|13267
|13424
|13166
|13111
|13099
|12974
|12899
|12866
|12836
|12767
|
|10.novembris
|-
|Mārcis
|2297
|2334
|2366
|2414
|2444
|2461
|2492
|2512
|2534
|2560
|2574
|
|10.novembris
|-
|Markuss
|2828
|3046
|3290
|3499
|3707
|3851
|4035
|4192
|4351
|4494
|4606
|
|10.novembris
|-
|Marks
|N/A
|2221
|2359
|2511
|2659
|2822
|3008
|3180
|3343
|3524
|3662
|
|10.novembris
|-
|Ojārs
|1736
|1701
|1654
|1597
|1543
|1505
|1449
|1410
|1369
|1341
|1297
|
|11.novembris
|-
|Rainers
|874
|901
|909
|923
|932
|944
|967
|980
|1002
|1016
|1030
|
|11.novembris
|-
|Nellija
|1154
|1175
|1188
|1193
|1199
|1204
|1196
|1197
|1185
|1196
|1183
|
|11.novembris
|-
|Jevgeņijs
|3634
|3572
|3469
|3376
|3268
|3205
|3114
|3034
|2983
|2931
|2839
|
|13.novembris
|-
|Jevgeņija
|1615
|1468
|1384
|1351
|1288
|1238
|1201
|1157
|1106
|1070
|1009
|
|13.novembris
|-
|Undīne
|N/A
|407
|417
|435
|442
|449
|453
|465
|476
|484
|505
|
|15.novembris
|-
|Hugo
|N/A
|N/A
|N/A
|422
|480
|536
|581
|638
|691
|772
|840
|
|17.novembris
|-
|Uģis
|2286
|2289
|2269
|2250
|2230
|2206
|2184
|2167
|2149
|2140
|2128
|
|17.novembris
|-
|Aleksandrs
|37553
|36957
|36181
|35553
|34578
|33981
|33375
|32851
|32402
|31991
|31117
|
|18.novembris
|-
|Elizabete
|3451
|3620
|3791
|3997
|4167
|4341
|4456
|4614
|4728
|4837
|4939
|
|19.novembris
|-
|Anda
|2979
|2940
|2908
|2880
|2850
|2830
|2792
|2761
|2743
|2723
|2694
|
|20.novembris
|-
|Zeltīte
|448
|436
|434
|428
|418
|405
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|
|21.novembris
|-
|Andis
|3924
|3907
|3866
|3850
|3807
|3779
|3723
|3700
|3682
|3660
|3620
|
|21.novembris
|-
|Aldis
|4952
|4894
|4812
|4737
|4675
|4607
|4528
|4450
|4388
|4322
|N/A
|
|22.novembris
|-
|Alfons
|483
|456
|434
|404
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|
|22.novembris
|-
|Zigrīda
|1894
|1845
|1792
|1742
|1681
|1622
|1565
|1517
|1463
|1400
|N/A
|
|23.novembris
|-
|Velta
|5931
|5724
|5500
|5261
|5029
|4752
|4513
|4247
|4025
|3806
|N/A
|
|24.novembris
|-
|Katrīna
|3915
|4007
|4138
|4262
|4370
|4512
|4610
|4710
|4790
|4861
|N/A
|
|25.novembris
|-
|Kate
|989
|1058
|1132
|1207
|1296
|1366
|1461
|1520
|1587
|1653
|N/A
|
|25.novembris
|-
|Katrīne
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|404
|417
|419
|N/A
|
|25.novembris
|-
|Lauris
|3513
|3528
|3528
|3520
|3534
|3534
|3522
|3507
|3513
|3514
|N/A
|
|27.novembris
|-
|Rita
|7762
|7648
|7474
|7317
|7165
|7011
|6850
|6676
|6541
|6369
|N/A
|
|28.novembris
|-
|Vita
|3994
|3965
|3916
|3879
|3840
|3801
|3770
|3739
|3711
|3692
|N/A
|
|28.novembris
|-
|Olita
|897
|889
|873
|858
|840
|823
|805
|795
|783
|771
|N/A
|
|28.novembris
|-
|Andrejs
|22209
|21970
|21666
|21357
|20832
|20553
|20238
|19929
|19699
|19487
|19067
|
|30.novembris
|-
|Andris
|21228
|21008
|20700
|20384
|20074
|19812
|19428
|19130
|18843
|18583
|18271
|
|30.novembris
|}

=== Personvārdu statistika decembrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. ===
Decembrī kopējās dienas ir 31.dienas.

Decembris ir gada XII mēnesis &quot;12&quot;.

Decembris ir I ziemas mēnesis.

Decembrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 47.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Decembris
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Arnolds
|2127
|2056
|1980
|1910
|1843
|1776
|1711
|1671
|1614
|1562
|1520
|
|1.decembris
|-
|Evija
|3485
|3472
|3444
|3414
|3390
|3385
|3369
|3352
|3336
|3337
|3321
|
|3.decembris
|-
|Baiba
|6601
|6430
|6437
|6364
|6293
|6227
|6163
|6107
|6069
|6028
|5972
|
|4.decembris
|-
|Sabīne
|2289
|2336
|2351
|2365
|2371
|2396
|2389
|2398
|2403
|2406
|2409
|
|5.decembris
|-
|Sarma
|508
|506
|499
|494
|490
|491
|484
|483
|474
|469
|460
|
|5.decembris
|-
|Nikolajs
|12826
|12411
|11915
|11492
|10885
|10509
|10145
|9804
|9471
|9178
|8717
|
|6.decembris
|-
|Niklāvs
|428
|442
|456
|467
|473
|480
|486
|492
|500
|520
|535
|
|6.decembris
|-
|Niks
|1587
|1621
|1655
|1688
|1715
|1744
|1768
|1790
|1806
|1833
|1850
|
|6.decembris
|-
|Nikola
|1824
|1916
|2034
|2153
|2259
|2370
|2470
|2526
|2594
|2655
|2695
|
|6.decembris
|-
|Antonija
|842
|812
|781
|748
|705
|672
|641
|610
|576
|547
|508
|
|7.decembris
|-
|Anta
|422
|418
|416
|411
|406
|404
|401
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|
|7.decembris
|-
|Gunārs
|6110
|5922
|5716
|5516
|5347
|5156
|4940
|4739
|4548
|4382
|4181
|
|8.decembris
|-
|Vladimirs
|21681
|21275
|20600
|19994
|19079
|18575
|18065
|17562
|17075
|16638
|15817
|
|8.decembris
|-
|Sarmīte
|5019
|4967
|4906
|4843
|4798
|4750
|4711
|4664
|4610
|4564
|4496
|
|9.decembris
|-
|Guna
|2131
|2104
|2067
|2034
|2005
|1985
|1957
|1942
|1924
|1896
|1861
|
|10.decembris
|-
|Judīte
|666
|662
|653
|642
|635
|629
|621
|616
|606
|601
|593
|
|10.decembris
|-
|Voldemārs
|2644
|2509
|2383
|2278
|2178
|2092
|N/A
|1910
|1816
|1728
|1620
|
|11.decembris
|-
|Valdis
|7630
|7488
|7333
|7180
|7011
|6851
|N/A
|6514
|6352
|6228
|6056
|
|11.decembris
|-
|Iveta
|8767
|8710
|8611
|8512
|8419
|8366
|N/A
|8220
|8163
|8135
|8072
|
|12.decembris
|-
|Lūcija
|2316
|2222
|2133
|2054
|1975
|1893
|N/A
|1737
|1672
|1601
|1517
|
|13.decembris
|-
|Jana
|4080
|4069
|4028
|4004
|3992
|3990
|N/A
|3935
|3937
|3929
|3917
|
|15.decembris
|-
|Hanna
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|459
|534
|632
|714
|
|15.decembris
|-
|Kristaps
|7844
|7911
|7958
|8008
|8036
|8083
|8112
|8121
|8130
|8141
|8149
|
|18.decembris
|-
|Kristofers
|766
|813
|870
|918
|980
|1045
|1123
|1144
|1146
|1326
|1415
|
|18.decembris
|-
|Krists
|1096
|1105
|1097
|1102
|1104
|1107
|1128
|1186
|1249
|1155
|1162
|
|18.decembris
|-
|Klinta
|403
|406
|406
|402
|403
|400
|403
|403
|407
|410
|411
|
|18.decembris
|-
|Kristers
|2469
|2575
|2676
|2796
|2900
|3019
|3126
|3227
|3307
|3374
|3439
|
|18.decembris
|-
|Lelde
|1597
|1595
|1583
|1585
|1588
|N/A
|1590
|1592
|1592
|1606
|1618
|
|19.decembris
|-
|Arta
|1320
|1328
|1323
|1321
|1313
|N/A
|1300
|1298
|1296
|1295
|1296
|
|20.decembris
|-
|Toms
|4552
|4668
|4733
|4814
|4923
|N/A
|5108
|5200
|5294
|5400
|5479
|
|21.decembris
|-
|Tomass
|1447
|1521
|1602
|1701
|1796
|N/A
|1982
|2088
|2177
|2273
|2363
|
|21.decembris
|-
|Viktorija
|11045
|11091
|11100
|11139
|11173
|N/A
|11202
|11180
|11137
|11116
|11012
|
|23.decembris
|-
|Ieva
|9495
|9454
|9391
|9332
|9290
|N/A
|9201
|9162
|9161
|9167
|9132
|
|24.decembris
|-
|Larisa
|7737
|7654
|7559
|7472
|7275
|N/A
|7068
|6969
|6889
|6821
|6644
|
|25.decembris
|-
|Stella
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|401
|
|25.decembris
|-
|Megija
|1195
|1234
|1261
|1289
|1320
|1346
|1367
|1386
|1402
|1417
|1435
|
|26.decembris
|-
|Elmārs
|1784
|1720
|1677
|1615
|1559
|1509
|1456
|1424
|1376
|1319
|N/A
|
|27.decembris
|-
|Inita
|1956
|1936
|1919
|1907
|1883
|1866
|1850
|1840
|1836
|1821
|N/A
|
|27.decembris
|-
|Inga
|12200
|12035
|11858
|11679
|11527
|11408
|11267
|11166
|11116
|11045
|N/A
|
|28.decembris
|-
|Ivita
|561
|559
|554
|549
|538
|537
|530
|529
|525
|523
|N/A
|
|28.decembris
|-
|Solveiga
|882
|871
|861
|854
|846
|835
|828
|818
|808
|792
|N/A
|
|29.decembris
|-
|Dāvids
|1544
|1592
|1621
|1685
|1750
|1833
|1888
|1959
|2001
|2061
|N/A
|
|30.decembris
|-
|Dāvis
|3386
|3440
|3469
|3515
|3577
|3630
|3692
|3724
|3748
|3790
|N/A
|
|30.decembris
|-
|Dāniels
|492
|490
|487
|482
|477
|473
|467
|463
|459
|459
|N/A
|
|30.decembris
|-
|Daniela
|1826
|1878
|1900
|1930
|1954
|1977
|1988
|2000
|2014
|2036
|N/A
|
|30.decembris
|-
|Daniels
|4192
|4372
|4529
|4694
|4846
|5006
|5123
|5220
|5307
|5382
|N/A
|
|30.decembris
|-
|Kalvis
|679
|684
|685
|685
|684
|688
|687
|691
|684
|687
|N/A
|
|31.decembris
|}
 
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+List all countries 197 Algodoo
!Nr.
!Countries 
!Flags
!001
!002
!003
!004
!005
!006
!007
!008
!009
!010
!Total Points
|-
!001
!AFG
!🇦🇫
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!002
!ALB
!🇦🇱
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!003
!DZA
!🇩🇿
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!004
!AND
!🇦🇩
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!005
!AGO
!🇦🇴
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!006
!ATG
!🇦🇬
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!007
!ARG
!🇦🇷
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!008
!ARM
!🇦🇲
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!009
!AUS
!🇦🇺
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!010
!AUT
!🇦🇹
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!011
!AZE
!🇦🇿
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!012
!BHS
!🇧🇸
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!013
!BHR
!🇧🇭
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!014
!BGD
!🇧🇩
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!015
!BRB
!🇧🇧
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!016
!BLR
!🇧🇾
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!017
!BEL
!🇧🇪
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!018
!BLZ
!🇧🇿
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!019
!BEN
!🇧🇯
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!020
!BTN
!🇧🇹
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!021
!BOL
!🇧🇴
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!022
!BIH
!🇧🇦
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!023
!BWA
!🇧🇼
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!024
!BRA
!🇧🇷
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!025
!BRN
!🇧🇳
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!026
!BGR
!🇧🇬
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!027
!BFA
!🇧🇫
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!028
!BDI
!🇧🇮
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|}</text>
      <sha1>hwq6rdttakty4fbk34vkkrrjnsxbszj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667029</id>
      <parentid>3667028</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T20:48:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Liepnieks</username>
        <id>92332</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="59134" xml:space="preserve">Svešvārdu personvārdi iekļauti no 400 skaits no PMLP:
----Jeļena: 18.08: 20900

Jurijs: 23.04: 11311

Nataļja: 26.08: 10921

Gaļina: 02.07: 8996

Nadežda: 30.10: 7569

Jekaterina: 25.11: 7296

Vadims: 22.04: 5967

Artjoms: 20.12: 5831

Deniss: 17.01: 5652

Ivans: 27.08: 5536

Pāvels: 29.06: 5362

Ļubova: 30.09: 4545

Vjačeslavs: 28.09: 4196

Arturs: 17.06: 4178

Ņikita: 26.09: 4021

Iļja: 02.08: 3580

Valerijs: 29.01: 3471

Ruslans: 30.08: 3414

Raisa: 09.02: 3363

Darja: 06.02: 3320

Valentina: 30.01: 2918

Romans: 04.08: 2815

Aļona: 18.08: 2745

Karina: 17.10: 2732

Vasīlijs: 23.01: 2702

Zoja: 12.02: 2602

Genādijs: 13.09: 2080

Pjotrs: 29.06: 1999

Keita: 25.11: 1792

Martins: 10.11: 1728

Genadijs: 13.09: 1597

Jegors: 05.06: 1386

Grigorijs: 25.03: 1366

Poļina: 10.02: 1199

Oļesja: 11.08: 1189

Anžela: 31.07: 1160

Ainars: 13.06: 1155

Jekaterīna: 25.11: 1105

Deivids: 30.12: 978

Jaroslavs: 02.05: 830

Vanesa: 23.09: 857

Taisija: 21.10: 845

Timofejs: 09.05: 812

Vasilijs: 23.01: 743

Karolīna: 12.02: 721

Endijs: 04.03: 660

Karolīna: 12.02: 607

Keitija: 25.11: 566

Dimitrijs: 04.10: 547

Ļevs: 06.11: 497

Vitalijs: 23.08: 449

Uļjana: 30.10: 444

=== Personvārdu statistika janvārī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. ===
Janvārī kopējās dienas ir 31.dienas.

Janvāris ir gada I mēnesis &quot;01&quot;.

Janvāris ir II ziemas mēnesis.

Janvārī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 87, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 39.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Janvāris
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Solvita
|2437
|2420
|2391
|2353
|2322
|2289
|2269
|2246
|2237
|2219
|2211
|N/A
|1.janvāris
|-
|Indulis
|944
|923
|902
|879
|865
|841
|828
|810
|781
|760
|739
|N/A
|2.janvāris
|-
|Ivo
|2387
|2378
|2391
|2360
|2340
|2316
|2302
|2273
|2263
|2244
|2241
|N/A
|2.janvāris
|-
|Miervaldis
|649
|627
|599
|573
|550
|527
|504
|475
|453
|439
|413
|N/A
|3.janvāris
|-
|Ilva
|990
|978
|966
|956
|947
|938
|937
|930
|923
|912
|N/A
|902
|4.janvāris
|-
|Zintis
|538
|534
|533
|523
|517
|509
|500
|494
|489
|482
|N/A
|470
|5.janvāris
|-
|Zigmārs
|741
|730
|725
|714
|703
|694
|694
|681
|677
|673
|N/A
|665
|7.janvāris
|-
|Gatis
|5106
|5091
|5070
|5039
|5003
|4946
|4910
|4849
|4836
|4820
|N/A
|4797
|8.janvāris
|-
|Aksels
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|401
|417
|434
|N/A
|466
|8.janvāris
|-
|Kaspars
|8833
|8780
|8772
|8694
|8625
|8560
|8493
|8406
|8340
|8304
|N/A
|8257
|9.janvāris
|-
|Tatjana
|N/A
|23825
|23276
|22586
|22098
|21420
|21078
|20744
|20434
|20141
|N/A
|19400
|10.janvāris
|-
|Reinis
|N/A
|3403
|3453
|3511
|3529
|3605
|3667
|3729
|3814
|3890
|3957
|4029
|12.janvāris
|-
|Renāts
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|400
|407
|408
|409
|408
|409
|12.janvāris
|-
|Harijs
|N/A
|2204
|2146
|2096
|2040
|1993
|1948
|1901
|1869
|1842
|1811
|1778
|13.janvāris
|-
|Āris
|N/A
|604
|601
|596
|591
|583
|577
|568
|564
|563
|557
|554
|13.janvāris
|-
|Aira
|N/A
|465
|460
|455
|447
|446
|439
|437
|434
|430
|423
|419
|13,janvāris
|-
|Roberts
|N/A
|8586
|8738
|8905
|9100
|9275
|9460
|9555
|9678
|9772
|9828
|9884
|14.janvāris
|-
|Raitis
|N/A
|2912
|2900
|2887
|2883
|2864
|2843
|2827
|2818
|2805
|2796
|2777
|14.janvāris
|-
|Lidija
|N/A
|8435
|8133
|7830
|7505
|7205
|6934
|6670
|6398
|6159
|5900
|5587
|16.janvāris
|-
|Antons
|4655
|4515
|4348
|4195
|4017
|3863
|3725
|3583
|3472
|3363
|3237
|3090
|18.janvāris
|-
|Oļģerts
|668
|667
|642
|611
|588
|557
|524
|503
|476
|458
|435
|409
|20.janvāris
|-
|Agnese
|6196
|6153
|6112
|6050
|6017
|5978
|5947
|5883
|5856
|5836
|5829
|5795
|21.janvāris
|-
|Agnija
|657
|661
|663
|669
|673
|680
|680
|688
|689
|686
|677
|685
|21.janvāris
|-
|Austris
|490
|488
|485
|487
|487
|489
|490
|491
|491
|499
|505
|504
|22.janvāris
|-
|Grieta
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|409
|432
|451
|23.janvāris
|-
|Rebeka
|N/A
|726
|775
|N/A
|891
|934
|1005
|1078
|1119
|1194
|1241
|1280
|23.janvāris
|-
|Krišs
|405
|412
|428
|424
|441
|458
|459
|480
|494
|508
|530
|551
|24.janvāris
|-
|Ksenija
|2581
|2627
|2667
|2694
|2758
|2811
|2840
|2866
|2877
|2870
|2884
|2866
|24.janvāris
|-
|Zigurds
|1364
|1319
|1289
|1241
|1195
|1161
|1127
|1083
|1048
|1018
|990
|952
|25.janvāris
|-
|Ansis
|979
|960
|938
|924
|911
|902
|896
|886
|871
|862
|846
|837
|26.janvāris
|-
|Agnis
|836
|827
|824
|811
|803
|805
|802
|792
|783
|787
|782
|779
|26.janvāris
|-
|Ilze
|12148
|12021
|11904
|11743
|11645
|11532
|11404
|11279
|11173
|11070
|11003
|10891
|27.janvāris
|-
|Kārlis
|8074
|8016
|7980
|8005
|8014
|8073
|8122
|8193
|8240
|8245
|8256
|8228
|28.janvāris
|-
|Aivars
|13182
|12983
|12775
|12532
|12271
|12040
|11851
|11598
|11374
|11115
|10883
|10554
|29.janvāris
|-
|Valērijs
|6207
|6098
|6002
|5866
|5664
|5562
|5469
|5357
|5249
|5150
|5046
|4885
|29.janvāris
|-
|Tīna
|677
|725
|761
|797
|823
|847
|873
|890
|908
|929
|952
|973
|30.janvāris
|-
|Valentīna
|20059
|19442
|18821
|18178
|17494
|16967
|16432
|15930
|15362
|14840
|14335
|13639
|30.janvāris
|-
|Pārsla
|559
|559
|552
|548
|544
|540
|529
|524
|515
|511
|505
|494
|30.janvāris
|-
|Tekla
|1037
|973
|909
|855
|823
|752
|692
|645
|592
|545
|498
|444
|31.janvāris
|-
|Violeta
|942
|949
|948
|947
|949
|950
|942
|936
|932
|930
|932
|921
|31.janvāris
|}
'''Personvārdu statistika februārī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam.'''

Februārī kopējās dienas ir 28.dienas, vai arī 29 dienas (garajā gadā, pēc 4 gadiem).

Februāris ir gada II mēnesis &quot;02&quot;.

Februāris ir III ziemas mēnesis.

Februārī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 75, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 40.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda  interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Februāris
!Personvāŗdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Brigita
|2258
|2241
|2199
|2165
|2129
|2093
|2053
|2019
|1957
|1888
|1831
|1775
|1.februāris
|-
|Indra
|2537
|2611
|2580
|2545
|2516
|2497
|2467
|2440
|2427
|2403
|2384
|2354
|1.februāris
|-
|Daila
|488
|484
|471
|462
|454
|446
|432
|423
|411
|N/A
|N/A
|N/A
|4.februāris
|-
|Veronika
|5706
|5598
|5484
|5402
|5325
|5255
|5198
|5091
|5010
|4959
|4873
|4751
|4.februāris
|-
|Dominiks
|N/A
|N/A
|449
|533
|656
|786
|942
|1083
|1206
|1314
|1430
|1534
|4.februāris
|-
|Agate
|728
|759
|794
|825
|859
|892
|925
|951
|994
|1030
|1066
|1097
|5.februāris
|-
|Dace
|10332
|10218
|10129
|10015
|9905
|9831
|9716
|9625
|9556
|9501
|9449
|9386
|6.februāris
|-
|Dārta
|821
|877
|993
|1100
|1242
|1408
|1545
|1690
|1840
|1982
|2093
|2222
|6.februāris
|-
|Rihards
|4784
|4816
|4842
|4825
|4925
|4974
|5011
|5017
|5030
|5042
|5069
|5082
|7.februāris
|-
|Ričards
|2855
|2976
|3085
|3179
|3293
|3392
|3500
|3586
|3692
|3787
|3867
|3941
|7.februāris
|-
|Aldona
|676
|657
|632
|609
|588
|576
|555
|534
|517
|493
|467
|438
|8.februāris
|-
|Česlavs
|695
|675
|647
|616
|590
|570
|545
|514
|500
|474
|459
|435
|8.februāris
|-
|Simona
|1163
|1167
|1165
|1164
|1167
|1163
|1167
|1169
|1164
|1160
|1169
|1160
|9.februāris
|-
|Paula
|2951
|3101
|3282
|3478
|3650
|3807
|3992
|4159
|4312
|4451
|4607
|4744
|10.februāris
|-
|Jasmīna
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|402
|433
|470
|507
|542
|10.februāris
|-
|Laima
|2554
|2522
|2496
|2477
|2477
|2465
|2431
|2425
|2411
|2389
|2358
|2324
|11.februāris
|-
|Laimdota
|755
|737
|719
|706
|692
|672
|648
|635
|611
|589
|567
|541
|11.februāris
|-
|Karlīna
|N/A
|460
|533
|599
|683
|765
|850
|932
|995
|1049
|1103
|1166
|12.februāris
|-
|Līna
|803
|792
|787
|802
|813
|819
|824
|826
|829
|835
|841
|848
|12.februāris
|-
|Malda
|469
|456
|449
|439
|426
|418
|407
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|13.februāris
|-
|Melita
|564
|548
|524
|508
|496
|477
|460
|439
|417
|404
|N/A
|N/A
|13,februāris
|-
|Valentīns
|N/A
|2848
|2680
|2604
|2512
|2443
|2367
|2284
|2213
|2155
|2080
|1975
|14.februāris
|-
|Olafs
|N/A
|N/A
|405
|416
|428
|447
|457
|466
|479
|491
|503
|508
|15.februāris
|-
|Jūlija
|N/A
|9069
|8921
|8701
|8495
|8332
|8199
|8066
|7953
|7826
|7746
|7628
|16.februāris
|-
|Zane
|N/A
|5387
|5354
|N/A
|5250
|5232
|5186
|5152
|5134
|5135
|5119
|5096
|19.februāris
|-
|Vitauts
|N/A
|830
|799
|N/A
|734
|716
|693
|661
|641
|623
|609
|585
|20.februāris
|-
|Eleonora
|1658
|1610
|1547
|N/A
|1461
|1419
|1363
|1317
|1295
|1271
|1239
|1182
|21.februāris
|-
|Ārija
|3581
|3496
|3392
|N/A
|3173
|3062
|2973
|2847
|2739
|2627
|2503
|2397
|22.februāris
|-
|Adrians
|1374
|1517
|1651
|N/A
|2001
|2164
|2331
|2475
|2629
|2776
|2902
|3016
|22.februāris
|-
|Adrija
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|422
|453
|491
|518
|554
|22.februāris
|-
|Adriāna
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|410
|423
|22.februāris
|-
|Haralds
|1524
|1518
|1522
|N/A
|N/A
|1611
|1639
|1653
|1677
|1690
|1740
|1760
|23.februāris
|-
|Diāna
|8984
|8899
|8824
|8744
|8626
|8586
|8501
|8432
|8353
|8292
|8269
|8186
|24.februāris
|-
|Dina
|1966
|1931
|1911
|1883
|1866
|1838
|1819
|1787
|1763
|1746
|1735
|1713
|24.februāris
|-
|Alma
|1073
|1008
|936
|884
|837
|788
|751
|721
|676
|657
|636
|622
|25.februāris
|-
|Evelīna
|2646
|2798
|2944
|3077
|3210
|3330
|3466
|3562
|3651
|3724
|3792
|3844
|26.februāris
|-
|Līvija
|1932
|N/A
|1849
|1807
|1769
|1717
|1655
|1601
|1553
|1504
|1462
|1424
|27.februāris
|-
|Līva
|2431
|N/A
|2524
|2575
|2638
|2712
|2754
|2799
|2841
|2874
|2916
|2945
|27.februāris
|-
|Andra
|1218
|N/A
|1198
|1181
|1164
|1155
|1142
|1135
|1129
|1116
|1110
|1102
|27.februāris
|-
|Skaidrīte
|5225
|N/A
|4931
|4802
|4637
|4474
|4312
|4141
|3971
|3841
|3679
|3511
|28.februāris
|}
'''Personvārdu statistika martā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam.'''

Martā kopējās dienas ir 31.dienas.

Marts ir gada III mēnesis &quot;03&quot;.

Marts ir I pavasara mēnesis.

Martā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 41.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Marts
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Ivars
|9197
|N/A
|8889
|8755
|8595
|8459
|8296
|8135
|7987
|7854
|7699
|7524
|1.marts
|-
|Ilgvars
|1237
|N/A
|1191
|1169
|1148
|1132
|1109
|1084
|1048
|1024
|1006
|974
|1.marts
|-
|Luīze
|1267
|N/A
|1396
|1498
|1581
|1679
|1754
|1827
|1899
|1965
|2064
|2137
|2.marts
|-
|Laila
|2251
|N/A
|2217
|2188
|2160
|2155
|2141
|2130
|2114
|2103
|2102
|2089
|2.marts
|-
|Alise
|4003
|N/A
|4353
|4532
|4752
|5007
|5238
|5459
|5675
|5902
|6111
|6296
|4.marts
|-
|Enija
|479
|N/A
|702
|726
|807
|899
|993
|1083
|1155
|1223
|1290
|1341
|4.marts
|-
|Austra
|2134
|2044
|1954
|1878
|1784
|1708
|1642
|1589
|1512
|1445
|1385
|1325
|5.marts
|-
|Ella
|741
|724
|694
|686
|676
|675
|667
|655
|660
|661
|651
|654
|7.marts
|-
|Dagmāra
|465
|459
|455
|447
|434
|430
|415
|409
|401
|N/A
|N/A
|N/A
|8.marts
|-
|Ēvalds
|1116
|1078
|1049
|1018
|994
|967
|933
|910
|872
|848
|813
|783
|9.marts
|-
|Silvija
|4619
|4556
|4490
|4408
|4313
|4253
|4179
|4102
|3998
|N/A
|3822
|3716
|10.marts
|-
|Konstantīns
|3152
|3113
|3041
|2958
|2868
|2826
|2774
|2731
|2686
|2654
|2617
|2548
|11.marts
|-
|Agita
|2175
|2149
|2135
|2118
|2092
|2075
|2059
|2039
|2025
|1997
|1982
|1968
|11.marts
|-
|Aija
|8075
|7986
|7882
|7776
|7683
|7595
|7499
|7401
|7314
|7232
|7137
|7021
|12.marts
|-
|Aiva
|1220
|1210
|1204
|1190
|1183
|1177
|1168
|1156
|1151
|1144
|1140
|1133
|12.marts
|-
|Aivis
|1910
|1906
|1894
|1886
|1871
|1858
|1845
|1828
|1814
|1792
|1789
|1778
|12.marts
|-
|Ernests
|1995
|2065
|2143
|2249
|2380
|2520
|2619
|2745
|2861
|2976
|3069
|3154
|13.marts
|-
|Guntis
|6210
|6135
|6048
|5948
|5849
|5751
|5653
|5566
|5488
|5390
|5281
|5182
|16.marts
|-
|Guntars
|4018
|3996
|3935
|3882
|3830
|3794
|3739
|3681
|3656
|3624
|3595
|3532
|16.marts
|-
|Gerda
|528
|551
|558
|580
|597
|612
|623
|641
|662
|674
|684
|694
|17.marts
|-
|Ilona
|7379
|7291
|7193
|7074
|6944
|6874
|6774
|6718
|6664
|6605
|6548
|6474
|18.marts
|-
|Adelīna
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|418
|447
|490
|552
|626
|18.marts
|-
|Jāzeps
|2240
|2123
|2008
|1924
|1836
|1730
|1639
|1548
|1467
|1388
|1315
|1230
|19.marts
|-
|Una
|1268
|1286
|1289
|1291
|1284
|1283
|1282
|1260
|1286
|1294
|1294
|1293
|21.marts
|-
|Tamāra
|7179
|7010
|6794
|6555
|6296
|6091
|5901
|5731
|5562
|5426
|5257
|5028
|22.marts
|-
|Gabriela
|605
|727
|856
|1013
|1163
|1290
|1451
|1597
|1708
|1814
|1905
|2005
|22.marts
|-
|Gabriels
|N/A
|433
|501
|586
|658
|749
|844
|909
|993
|1073
|1150
|1220
|22.marts
|-
|Mirdza
|3615
|3423
|3255
|3096
|2924
|2746
|2560
|2414
|2264
|2121
|1974
|1831
|23.marts
|-
|Žanete
|580
|584
|587
|584
|582
|582
|573
|577
|578
|572
|577
|574
|23.marts
|-
|Žanna
|3946
|3897
|3849
|3773
|3687
|3636
|3593
|3558
|3521
|3491
|3478
|3419
|23.marts
|-
|Kazimirs
|556
|519
|489
|462
|438
|414
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|24.marts
|-
|Māra
|4690
|4657
|4624
|4608
|4584
|4537
|4525
|4479
|4428
|4406
|4361
|4321
|25.marts
|-
|Mārīte
|4604
|4583
|4541
|4491
|4426
|4379
|4326
|4275
|4227
|4167
|4118
|4065
|25.marts
|-
|Marita
|1285
|1272
|1271
|1254
|1238
|1224
|1217
|1201
|1197
|1189
|1180
|1174
|25.marts
|-
|Gustavs
|1721
|1964
|2201
|2445
|2666
|2893
|3152
|3358
|3533
|3691
|3857
|4006
|27.marts
|-
|Gusts
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|406
|420
|27.marts
|-
|Gunta
|6244
|6171
|6121
|6033
|5969
|5912
|5863
|5815
|5764
|5711
|5636
|N/A
|28.marts
|-
|Ginta
|1590
|1580
|1565
|1551
|1526
|1518
|1499
|1485
|1474
|1465
|1462
|N/A
|28.marts
|-
|Agija
|508
|511
|517
|519
|516
|516
|509
|505
|504
|499
|493
|N/A
|29.marts
|-
|Gvido
|1145
|1144
|1147
|1150
|1139
|1144
|1152
|1155
|1151
|1138
|1141
|N/A
|31.marts
|}
'''Personvārdu statistika aprīlī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam.'''

Aprīlī kopējās dienas ir 30.dienas.

Aprīlis ir gada IV mēnesis &quot;04&quot;.

Aprīlis ir II pavasara mēnesis.

Aprīlī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 83, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 37.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Aprīlis
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Daira
|498
|493
|489
|486
|485
|480
|480
|475
|471
|472
|468
|N/A
|3.aprīlis
|-
|Dairis
|827
|824
|827
|829
|830
|833
|831
|830
|837
|839
|837
|N/A
|3.aprīlis
|-
|Valda
|2611
|2565
|2518
|2463
|2411
|2354
|2287
|2235
|2175
|2110
|2056
|1977
|4.aprīlis
|-
|Vija
|6682
|6586
|6478
|6380
|6257
|6146
|6032
|5899
|5763
|5619
|5464
|5302
|5.aprīlis
|-
|Zinta
|717
|712
|706
|696
|682
|668
|654
|643
|637
|629
|623
|611
|6.aprīlis
|-
|Filips
|511
|527
|549
|557
|565
|574
|584
|595
|612
|621
|634
|647
|6.aprīlis
|-
|Zinaīda
|1783
|1714
|1645
|1570
|1518
|1450
|1398
|1335
|1286
|1235
|1184
|1122
|7.aprīlis
|-
|Helmuts
|621
|609
|607
|596
|587
|582
|574
|572
|557
|548
|542
|529
|7.aprīlis
|-
|Edgars
|16337
|16186
|16048
|15841
|15648
|15497
|15296
|15124
|14976
|14850
|14744
|14615
|8.aprīlis
|-
|Dana
|2270
|2252
|2243
|2230
|2209
|2205
|2197
|2180
|2163
|2154
|2164
|2141
|8.arpīlis
|-
|Valērija
|2732
|2739
|2735
|2728
|2730
|2714
|2697
|2682
|2668
|2646
|2617
|2561
|9.aprīlis
|-
|Alla
|5582
|5508
|5434
|5344
|5241
|5176
|5104
|5036
|4965
|4912
|4860
|4769
|9.aprīlis
|-
|Anita
|10272
|10192
|10081
|9967
|9857
|9749
|9618
|9514
|9428
|9337
|9229
|9113
|10.aprīlis
|-
|Ainis
|701
|693
|684
|670
|658
|645
|633
|626
|624
|614
|609
|N/A
|12.aprīlis
|-
|Egils
|1694
|1677
|1653
|1638
|1616
|1590
|1561
|1553
|1524
|1504
|1469
|N/A
|13.aprīlis
|-
|Egīls
|651
|644
|643
|642
|634
|635
|632
|629
|622
|619
|613
|N/A
|13.aprīlis
|-
|Nauris
|2186
|2179
|2177
|2167
|2144
|2130
|2116
|2097
|2090
|2077
|2078
|N/A
|13.aprīlis
|-
|Aelita
|502
|500
|499
|493
|481
|476
|471
|468
|462
|460
|457
|N/A
|15.aprīlis
|-
|Rūdolfs
|2333
|2355
|2386
|2429
|2474
|2515
|2564
|2619
|2665
|2715
|2746
|N/A
|17.arpīlis
|-
|Laura
|9025
|9058
|9127
|9135
|9178
|9222
|9204
|9221
|9201
|9224
|9227
|9213
|18.aprīlis
|-
|Jadviga
|1681
|1609
|1529
|1455
|1378
|1309
|1233
|1175
|1111
|1052
|996
|914
|18.aprīlis
|-
|Vēsma
|1051
|1034
|1019
|1003
|987
|972
|959
|947
|934
|926
|906
|894
|19.aprīlis
|-
|Anastasija
|9873
|9834
|9786
|9727
|9620
|9560
|9455
|9374
|9275
|9172
|9072
|8902
|21.aprīlis
|-
|Armands
|4937
|4943
|4962
|4958
|4935
|4933
|4919
|4913
|4911
|4897
|4902
|4876
|22.aprīlis
|-
|Jurģis
|811
|822
|837
|840
|844
|851
|857
|861
|870
|891
|896
|895
|23.aprīlis
|-
|Juris
|18608
|18311
|18019
|17673
|17314
|16995
|16630
|16286
|15966
|15680
|15333
|14944
|23.aprīlis
|-
|Georgs
|475
|470
|467
|472
|473
|481
|480
|487
|489
|493
|494
|494
|23,aprīlis
|-
|Visvaldis
|1099
|1058
|1010
|972
|918
|870
|818
|780
|734
|699
|664
|618
|24.aprīlis
|-
|Alīna
|2864
|2847
|2856
|2843
|2826
|2827
|2823
|2817
|2786
|2786
|2798
|2777
|26.aprīlis
|-
|Sandris
|1527
|1522
|1517
|1501
|1486
|1472
|1468
|1453
|1444
|1445
|1446
|1421
|26.aprīlis
|-
|Gundega
|1485
|1478
|1464
|1446
|1432
|1422
|1408
|1390
|1371
|1362
|1535
|1336
|28.aprīlis
|-
|Terēze
|549
|558
|564
|569
|580
|590
|595
|601
|606
|610
|616
|622
|28.aprīlis
|-
|Vilnis
|4204
|4128
|4023
|3922
|3811
|3723
|3632
|3522
|3426
|3337
|3234
|3117
|29.aprīlis
|-
|Raimonds
|6674
|6616
|6559
|6462
|6371
|6307
|6216
|6130
|6061
|5995
|5918
|5839
|29.aprīlis
|-
|Laine
|661
|663
|668
|670
|671
|673
|672
|677
|675
|675
|677
|679
|29.aprīlis
|-
|Lilija
|4891
|4761
|4603
|4479
|4321
|4211
|4103
|4002
|3907
|3820
|3714
|3550
|30.aprīlis
|-
|Liāna
|1545
|1542
|1533
|1524
|1507
|1502
|1491
|1496
|1490
|1479
|1483
|1471
|30.aprīlis
|}

=== Personvārdu statistika maijā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. ===
Maijā kopējās dienas ir 31.dienas.

Maijs ir gada V mēnesis &quot;05&quot;.

Maijs ir III pavasara mēnesis.

Maijā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 90, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 45.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Maijs
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Ziedonis
|1359
|1322
|1277
|1242
|1204
|1165
|1127
|1095
|1063
|1027
|987
|952
|1.maijs
|-
|Zigmunds
|1115
|1094
|1078
|1048
|1028
|1011
|990
|975
|949
|921
|897
|879
|2.maijs
|-
|Gints
|3481
|3464
|3453
|3415
|3369
|3333
|3306
|3291
|3275
|3259
|3237
|3222
|3.maijs
|-
|Ģirts
|3493
|3483
|3479
|3464
|3449
|3424
|3389
|3380
|3365
|3347
|3331
|3311
|5.maijs
|-
|Didzis
|1593
|1585
|1581
|1571
|1557
|1556
|1544
|1528
|1516
|1511
|1505
|1504
|6.maijs
|-
|Henrijs
|662
|706
|748
|797
|852
|897
|935
|993
|1061
|1120
|1169
|1231
|7.maijs
|-
|Staņislavs
|4003
|3860
|3719
|3593
|3442
|3326
|3195
|3071
|2969
|2850
|2724
|2597
|8.maijs
|-
|Staņislava
|1044
|992
|952
|911
|863
|830
|772
|733
|703
|655
|611
|562
|8.maijs
|-
|Stefānija
|603
|596
|581
|570
|559
|572
|583
|607
|616
|629
|656
|685
|8.maijs
|-
|Klāvs
|1037
|1064
|1094
|1114
|1148
|1154
|1171
|1204
|1232
|1281
|1322
|1356
|9.maijs
|-
|Einārs
|1122
|1115
|1106
|1091
|1082
|1071
|1061
|1052
|1045
|1041
|1033
|1016
|9.maijs
|-
|Ervīns
|1345
|1342
|1334
|1327
|1328
|1313
|1301
|1309
|1284
|1273
|1268
|1260
|9.maijs
|-
|Maija
|6763
|6692
|6630
|6566
|6501
|6450
|6416
|6369
|6341
|6318
|6267
|6184
|10.maijs
|-
|Milda
|1380
|1263
|1149
|1061
|971
|883
|790
|722
|656
|608
|543
|484
|11.maijs
|-
|Valija
|2681
|2579
|2472
|2342
|2238
|2114
|2006
|1896
|1807
|1726
|1620
|1510
|12.maijs
|-
|Ināra
|7807
|7733
|7640
|7525
|7422
|7320
|7227
|7127
|7020
|6915
|6806
|6687
|12.maijs
|-
|Ina
|2699
|2676
|2644
|2595
|2558
|2505
|2476
|2451
|2436
|2418
|2385
|2359
|12.maijs
|-
|Irēna
|N/A
|7434
|7279
|7126
|6979
|6832
|6677
|6554
|6387
|6233
|6060
|5866
|13.maijs
|-
|Irīna
|1164
|1145
|1139
|1117
|1100
|1081
|1058
|1041
|1027
|1018
|1004
|992
|13.maijs
|-
|Ira
|597
|585
|575
|556
|543
|537
|529
|523
|515
|503
|493
|478
|13.maijs
|-
|Krišjānis
|979
|1020
|1079
|1128
|1160
|1215
|1266
|1300
|1332
|1374
|1411
|1444
|14.maijs
|-
|Sofija
|3395
|3545
|3759
|3981
|4217
|4527
|4817
|5047
|5278
|5442
|5633
|5825
|15.maijs
|-
|Arita
|599
|594
|593
|580
|569
|562
|555
|546
|546
|545
|545
|545
|15.maijs
|-
|Edvīns
|2392
|2329
|2286
|2236
|2186
|2128
|2079
|2036
|1976
|1929
|1891
|1841
|16.maijs
|-
|Edijs
|1947
|1941
|1940
|1927
|1916
|1912
|1901
|1886
|1876
|1869
|1856
|1845
|16.maijs
|-
|Inese
|13490
|13356
|13235
|13044
|12870
|12713
|12594
|12459
|12357
|12274
|12196
|12082
|18.maijs
|-
|Ēriks
|6370
|6288
|6228
|6130
|6035
|5950
|5883
|5786
|5716
|5663
|5574
|5463
|18.maijs
|-
|Lita
|679
|672
|663
|658
|655
|645
|641
|636
|626
|622
|616
|610
|19.maijs
|-
|Salvis
|600
|604
|603
|601
|598
|589
|586
|584
|581
|582
|581
|581
|20.maijs
|-
|Emīlija
|3449
|3502
|3626
|3829
|3993
|4206
|4397
|4603
|4778
|4973
|5161
|5336
|22.maijs
|-
|Leontīne
|517
|490
|466
|441
|424
|400
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|23.maijs
|-
|Lonija
|449
|437
|420
|409
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|23.maijs
|-
|Edvards
|1579
|1658
|1737
|1807
|1884
|1987
|2079
|2159
|2244
|2301
|2347
|2385
|26.maijs
|-
|Eduards
|6824
|6742
|6682
|6613
|6539
|6504
|6411
|6360
|6303
|6258
|6173
|6081
|26.maijs
|-
|Dzidra
|4438
|4269
|4119
|3926
|3761
|3563
|3384
|3205
|3048
|2878
|2683
|2485
|27.maijs
|-
|Gunita
|2174
|2166
|2137
|2113
|2090
|2071
|2046
|2026
|2011
|2000
|1990
|1983
|27.maijs
|-
|Loreta
|895
|941
|978
|1027
|1072
|1120
|1153
|1196
|1231
|1278
|1295
|1334
|27.maijs
|-
|Vilis
|1552
|1488
|1450
|1388
|1339
|1286
|1225
|1177
|1131
|1093
|1038
|1011
|28.maijs
|-
|Vilhelms
|484
|465
|451
|441
|427
|413
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|28.maijs
|-
|Maksims
|N/A
|6813
|6878
|6942
|6995
|7087
|N/A
|7164
|7203
|7263
|7247
|7251
|29.maijs
|-
|Raivis
|3647
|3663
|3661
|3652
|3652
|3639
|N/A
|3606
|3600
|3587
|3593
|3595
|29.maijs
|-
|Raivo
|1629
|1660
|1679
|1697
|1716
|1732
|N/A
|1736
|1754
|1773
|1791
|1806
|29.maijs
|-
|Vitolds
|824
|795
|758
|735
|708
|678
|N/A
|619
|583
|551
|523
|505
|30.maijs
|-
|Lolita
|1857
|1846
|1822
|1796
|1768
|1752
|N/A
|1720
|1700
|1682
|1667
|1651
|30.maijs
|-
|Letīcija
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|422
|456
|492
|30.maijs
|}

=== Personvārdu statistika jūnijā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. ===
Jūnijā kopējās dienas ir 30.dienas.

Jūnijs ir gada VI mēnesis &quot;06&quot;.

Jūnijs ir I vasaras mēnesis.

Jūnijā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 43.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Jūnijs
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Biruta
|5557
|5400
|5265
|5113
|4962
|4766
|N/A
|4456
|4303
|4127
|3930
|3717
|1.jūnijs
|-
|Mairita
|836
|828
|820
|804
|794
|790
|N/A
|781
|774
|763
|756
|749
|1.jūnijs
|-
|Emma
|761
|739
|729
|751
|763
|773
|N/A
|872
|947
|1058
|1180
|1331
|2.jūnijs
|-
|Inta
|6894
|6793
|6695
|6585
|6501
|6373
|N/A
|6148
|6041
|5918
|5787
|5663
|3.jūnijs
|-
|Ineta
|2996
|2964
|2930
|2888
|2865
|2846
|N/A
|2802
|2783
|2760
|2755
|2741
|3.jūnijs
|-
|Sintija
|4350
|4330
|4320
|4282
|4221
|4170
|N/A
|4094
|4063
|4042
|4015
|3983
|4.jūnijs
|-
|Sindija
|1144
|1150
|1156
|1162
|1152
|1149
|N/A
|1134
|1139
|1141
|1137
|1140
|4.jūnijs
|-
|Igors
|15697
|15517
|15286
|14969
|14567
|14335
|14065
|13845
|13628
|13452
|13151
|12920
|5.jūnijs
|-
|Ingrīda
|3467
|3435
|3396
|3356
|3318
|3290
|3261
|3230
|3192
|3162
|3128
|3073
|6.jūnijs
|-
|Gaida
|1722
|1665
|1589
|1534
|1469
|1414
|1350
|1288
|1230
|1169
|1103
|1037
|7.jūnijs
|-
|Arnis
|5004
|4960
|4890
|4808
|4730
|4664
|4591
|4506
|4457
|4401
|4335
|4266
|7.jūnijs
|-
|Ligita
|3486
|3452
|3414
|3376
|3337
|3317
|3272
|3249
|3215
|3173
|3131
|3068
|9.jūnijs
|-
|Gita
|2839
|2817
|2782
|2739
|2702
|2679
|2655
|2624
|2595
|2577
|2557
|2528
|9.jūnijs
|-
|Anatolijs
|9183
|8903
|8591
|8275
|7851
|7571
|7311
|7049
|6821
|6591
|6316
|6039
|10.jūnijs
|-
|Ingus
|2013
|1995
|1996
|1977
|1960
|1938
|1915
|1889
|1874
|1858
|1846
|1841
|11.jūnijs
|-
|Mairis
|722
|723
|724
|722
|719
|715
|732
|760
|783
|803
|820
|831
|11.jūnijs
|-
|Nora
|944
|958
|974
|995
|1028
|1066
|1127
|1174
|1228
|1303
|1364
|1451
|12.jūnijs
|-
|Ainārs
|3898
|3875
|3847
|3808
|3776
|3740
|3700
|3663
|3639
|3619
|3588
|3539
|13.jūnijs
|-
|Justīne
|908
|925
|953
|981
|1009
|1037
|1072
|1101
|1122
|1138
|1161
|1174
|16.jūnijs
|-
|Juta
|653
|645
|633
|633
|623
|619
|621
|621
|612
|607
|597
|593
|16.jūnijs
|-
|Artūrs
|12549
|12603
|12592
|12590
|12591
|12590
|12608
|12550
|12575
|12599
|12565
|12559
|17.jūnijs
|-
|Artis
|4222
|4235
|4244
|4254
|4261
|4250
|4240
|4235
|4239
|4249
|4244
|4234
|17.jūnijs
|-
|Alberts
|2855
|2783
|2683
|2622
|2569
|2517
|2469
|2411
|2377
|2359
|2325
|2271
|18.jūnijs
|-
|Viktors
|17832
|17396
|16881
|16405
|15784
|15361
|14926
|14561
|14211
|13830
|13352
|12926
|19.jūnijs
|-
|Nils
|1004
|1022
|1054
|1066
|1090
|1115
|1124
|1128
|1136
|1146
|1151
|1141
|19.jūnijs
|-
|Rasma
|N/A
|3311
|3216
|3115
|3012
|2903
|2793
|2685
|2574
|2479
|2350
|2202
|20.jūnijs
|-
|Rasa
|N/A
|494
|499
|499
|510
|524
|535
|546
|555
|564
|582
|589
|20.jūnijs
|-
|Maira
|N/A
|773
|766
|765
|763
|760
|751
|746
|738
|737
|736
|729
|20.jūnijs
|-
|Emīls
|N/A
|3942
|4113
|4254
|4428
|4605
|4759
|4923
|5067
|5242
|5375
|5489
|21.jūnijs
|-
|Egita
|N/A
|927
|918
|910
|900
|894
|881
|871
|869
|866
|860
|849
|21.jūnijs
|-
|Ludmila
|N/A
|15925
|15446
|15025
|14512
|14212
|13921
|13662
|13441
|13196
|12805
|12502
|22.jūnijs
|-
|Līga
|N/A
|10587
|10492
|10362
|10286
|10205
|10096
|10012
|9965
|9918
|9871
|9820
|23.jūnijs
|-
|Jānis
|N/A
|58469
|57235
|56114
|54908
|53886
|52660
|51549
|50453
|49456
|48311
|47185
|24.jūnijs
|-
|Maiga
|N/A
|1692
|1611
|1539
|1452
|1368
|1311
|1240
|1155
|1078
|1000
|938
|25.jūnijs
|-
|Ausma
|N/A
|4952
|4779
|4618
|4413
|4232
|4033
|3804
|3621
|3456
|3235
|3004
|26.jūnijs
|-
|Inguna
|N/A
|1574
|1562
|1545
|1537
|1524
|1511
|1502
|1489
|1487
|1482
|1477
|26.jūnijs
|-
|Ingūna
|N/A
|808
|799
|790
|777
|769
|762
|756
|746
|740
|736
|731
|26.jūnijs
|-
|Viesturs
|2578
|2556
|2538
|2528
|2522
|2516
|2505
|2488
|2486
|2481
|N/A
|2424
|28.jūnijs
|-
|Kitija
|1594
|1600
|1600
|1596
|1596
|1589
|1593
|1597
|1604
|1606
|N/A
|1608
|28.jūnijs
|-
|Pēteris
|10543
|10238
|9928
|9676
|9389
|9131
|8840
|8531
|8251
|8010
|N/A
|7492
|29.jūnijs
|-
|Pauls
|1083
|1090
|1110
|1153
|1186
|1217
|1266
|1319
|1358
|1420
|N/A
|1532
|29.jūnijs
|-
|Tālivaldis
|558
|537
|522
|498
|482
|458
|428
|405
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|30.jūnijs
|-
|Mareks
|3741
|3754
|3749
|3728
|3686
|3672
|3644
|3615
|3615
|3616
|N/A
|3592
|30.jūnijs
|}

=== Personvārdu statistika jūlijā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. ===
Jūlijā kopējās dienas ir 31.dienas.

Jūlijs ir gada VII mēnesis &quot;07&quot;.

Jūlijs ir II vasaras mēnesis.

Jūlijā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 97, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 57.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Jūlijs
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Imants
|5890
|5742
|5563
|5395
|5202
|5028
|4845
|4676
|4499
|4337
|N/A
|4007
|1.jūlijs
|-
|Ingars
|622
|619
|612
|604
|599
|596
|586
|580
|582
|579
|N/A
|573
|1.jūlijs
|-
|Intars
|1093
|1102
|1099
|1079
|1066
|1066
|1058
|1047
|1037
|1042
|N/A
|1037
|1.jūlijs
|-
|Lauma
|1645
|1669
|1682
|1700
|1722
|1744
|1760
|1778
|1799
|1823
|N/A
|1841
|2.jūlijs
|-
|Ilvars
|481
|476
|474
|472
|470
|469
|459
|454
|445
|438
|N/A
|436
|2.jūlijs
|-
|Benita
|1170
|1152
|1129
|1109
|1084
|1061
|1038
|1022
|1003
|982
|N/A
|926
|3.jūlijs
|-
|Everita
|425
|428
|431
|439
|439
|437
|436
|434
|434
|435
|N/A
|436
|3.jūlijs
|-
|Uldis
|7597
|7488
|7333
|7194
|7066
|6936
|6785
|6675
|6557
|6434
|N/A
|N/A
|4.jūlijs
|-
|Sandis
|3129
|3121
|3099
|3085
|3076
|3062
|3043
|3019
|3003
|2979
|N/A
|N/A
|4.jūlijs
|-
|Sandijs
|652
|660
|656
|657
|649
|658
|660
|655
|654
|648
|N/A
|N/A
|4.jūlijs
|-
|Edīte
|2626
|2585
|2546
|2522
|2482
|2422
|2388
|2340
|2306
|2262
|2223
|N/A
|5.jūlijs
|-
|Anrijs
|437
|450
|462
|470
|475
|476
|474
|470
|473
|475
|477
|N/A
|6.jūlijs
|-
|Arkādijs
|969
|947
|925
|891
|847
|829
|809
|792
|769
|750
|718
|N/A
|6.jūlijs
|-
|Alda
|859
|849
|836
|827
|820
|807
|790
|781
|775
|762
|752
|N/A
|7.jūlijs
|-
|Maruta
|1601
|1591
|1570
|1556
|1543
|1523
|1506
|1486
|1472
|1458
|1443
|N/A
|7.jūlijs
|-
|Antra
|2359
|2338
|2311
|2292
|2257
|2243
|2236
|2209
|2204
|2194
|2192
|N/A
|8.jūlijs
|-
|Adele
|N/A
|N/A
|N/A
|416
|447
|482
|509
|543
|571
|617
|659
|N/A
|8.jūlijs
|-
|Zaiga
|1710
|1691
|1670
|1649
|1631
|1615
|1587
|1557
|1537
|1509
|1485
|N/A
|9.jūlijs
|-
|Lija
|828
|812
|790
|769
|756
|739
|735
|717
|703
|691
|674
|N/A
|10.jūlijs
|-
|Olivers
|N/A
|N/A
|475
|591
|723
|909
|1121
|1358
|1570
|1763
|1939
|N/A
|10.jūlijs
|-
|Odrija
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|455
|555
|632
|726
|N/A
|10.jūlijs
|-
|Olīvija
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|439
|516
|576
|N/A
|10.jūlijs
|-
|Leonora
|615
|587
|563
|546
|532
|505
|488
|466
|448
|439
|416
|N/A
|11.jūlijs
|-
|Ints
|714
|709
|697
|689
|680
|676
|665
|657
|650
|639
|631
|625
|12.jūlijs
|-
|Margarita
|3698
|3695
|3668
|3658
|3613
|3589
|3545
|3497
|3464
|3422
|3356
|3323
|13.jūlijs
|-
|Oskars
|6089
|6083
|6081
|6094
|6093
|6098
|6108
|6114
|6107
|6110
|6117
|6113
|14.jūlijs
|-
|Ritvars
|1547
|1543
|1542
|1538
|1530
|1530
|1526
|1518
|1517
|1513
|1512
|1511
|14.jūlijs
|-
|Egons
|1079
|1043
|1011
|981
|945
|912
|884
|855
|828
|798
|760
|734
|15.jūlijs
|-
|Egija
|794
|788
|787
|779
|771
|768
|761
|758
|752
|749
|751
|752
|15.jūlijs
|-
|Estere
|1558
|1679
|1777
|1932
|2064
|2212
|2339
|2478
|2604
|2734
|2851
|2953
|16.jūlijs
|-
|Aleksis
|970
|906
|1013
|1029
|1027
|1036
|1053
|1060
|1067
|1068
|1074
|1070
|17.jūlijs
|-
|Aleksejs
|12375
|12226
|12055
|11864
|11507
|11320
|11174
|10984
|10826
|10679
|10459
|10299
|17.jūlijs
|-
|Alekss
|N/A
|996
|1013
|1118
|1214
|1343
|1444
|1552
|1660
|1763
|1864
|1964
|17.jūlijs
|-
|Sāra
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|417
|466
|517
|572
|615
|674
|744
|19.jūlijs
|-
|Ramona
|995
|992
|985
|983
|967
|967
|964
|957
|954
|956
|948
|954
|20.jūlijs
|-
|Melisa
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|413
|448
|490
|553
|609
|660
|734
|21.jūlijs
|-
|Marija
|19623
|19057
|18507
|17943
|17343
|16857
|16442
|15967
|15513
|15092
|14596
|14117
|22.jūlijs
|-
|Marika
|1636
|1637
|1626
|1603
|1585
|1583
|1579
|1573
|1556
|1542
|1537
|1527
|22.jūlijs
|-
|Marina
|9286
|9216
|9090
|9015
|8854
|8742
|8627
|8547
|8479
|8406
|8254
|8246
|22.jūlijs
|-
|Kristīne
|14676
|14531
|14353
|14164
|13957
|13735
|13567
|13428
|13326
|13239
|13138
|13050
|24.jūlijs
|-
|Kristīna
|N/A
|2396
|2364
|2315
|2272
|2241
|2203
|2164
|2123
|2119
|2087
|2075
|24.jūlijs
|-
|Krista
|2294
|3310
|2324
|2321
|2320
|2328
|2325
|2336
|2335
|2347
|2349
|2351
|24.jūlijs
|-
|Kristiāna
|2373
|2398
|2420
|2444
|2457
|2462
|2483
|2497
|2505
|2502
|2494
|2484
|24.jūlijs
|-
|Kristiāns
|2015
|2053
|2085
|2116
|2159
|2201
|2243
|2291
|2333
|2371
|2391
|2419
|24.jūlijs
|-
|Jēkabs
|1429
|1493
|1585
|1694
|1785
|1926
|2083
|2204
|2349
|2485
|2614
|2730
|25.jūlijs
|-
|Anna
|28078
|27531
|26976
|26531
|26071
|25595
|25146
|24743
|24246
|23836
|23300
|23296
|26.jūlijs
|-
|Ance
|1166
|1219
|1263
|1310
|1363
|1416
|1459
|1488
|1542
|1589
|1623
|1677
|26.jūlijs
|-
|Annija
|1953
|2004
|2056
|2109
|2166
|2245
|2300
|2355
|2418
|2453
|2474
|2497
|26.jūlijs
|-
|Marta
|5487
|5583
|5736
|5910
|6078
|6327
|6461
|6600
|6749
|6891
|6977
|7112
|27.jūlijs
|-
|Dita
|1064
|1063
|1063
|1065
|1057
|1062
|1055
|1060
|1053
|1045
|1049
|1043
|27.jūlijs
|-
|Edmunds
|2519
|2478
|2435
|2402
|2365
|2306
|2263
|2213
|2166
|2128
|2082
|2040
|29.jūlijs
|-
|Valters
|1953
|2025
|2110
|2192
|2267
|2357
|2430
|2515
|2600
|2684
|2741
|2801
|30.jūlijs
|-
|Renārs
|2613
|2678
|2744
|2801
|2843
|2938
|3031
|3104
|3164
|3241
|3302
|3349
|30.jūlijs
|-
|Regnārs
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|446
|472
|501
|538
|30.jūlijs
|-
|Rūta
|2232
|2247
|2292
|2306
|2324
|2353
|2368
|2393
|2396
|2412
|2426
|2436
|31.jūlijs
|-
|Ruta
|4547
|4472
|4364
|4298
|4217
|4117
|4028
|3928
|3835
|3741
|3639
|3537
|31.jūlijs
|-
|Sigita
|1721
|1701
|1673
|1648
|1635
|1613
|1597
|1589
|1578
|1575
|1560
|1541
|31.jūlijs
|}

=== Personvārdu statistika augustā, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2022.gadam. ===
Augustā kopējās dienas ir 31.dienas.

Augusts ir gada VIII mēnesis &quot;08&quot;.

Augusts ir III vasaras mēnesis.

Augustā kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 85, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 55.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Augusts
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Albīna
|597
|582
|554
|542
|518
|498
|478
|457
|443
|424
|N/A
|N/A
|1.augusts
|-
|Normunds
|5798
|5744
|5685
|5637
|5589
|5522
|5462
|5390
|5328
|5290
|5238
|5178
|2.augusts
|-
|Stefans
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|409
|431
|451
|2.augusts
|-
|Augusts
|599
|590
|578
|587
|N/A
|592
|608
|625
|657
|673
|700
|750
|3.augusts
|-
|Romāns
|3113
|3094
|3042
|3009
|N/A
|2908
|2868
|2818
|2791
|2767
|2722
|2688
|4.augusts
|-
|Romualds
|951
|925
|895
|868
|N/A
|812
|782
|756
|739
|722
|694
|671
|4.augusts
|-
|Osvalds
|798
|770
|725
|698
|N/A
|641
|610
|576
|540
|518
|484
|454
|5.augusts
|-
|Alfrēds
|1112
|1062
|1009
|953
|N/A
|868
|829
|799
|753
|717
|675
|641
|7.augusts
|-
|Madars
|664
|668
|668
|667
|N/A
|665
|659
|651
|650
|654
|664
|665
|7.augusts
|-
|Mudīte
|1207
|1194
|1179
|1161
|N/A
|1116
|1094
|1079
|1055
|1043
|1013
|988
|8.augusts
|-
|Vladislavs
|7403
|7297
|7187
|7074
|N/A
|6856
|6724
|6614
|6484
|6387
|6243
|6115
|8.augusts
|-
|Vladislava
|485
|480
|480
|464
|N/A
|450
|438
|419
|404
|N/A
|N/A
|N/A
|8.augusts
|-
|Madara
|4564
|4650
|4756
|4855
|N/A
|5038
|5130
|5196
|5266
|5323
|5374
|5408
|9.augusts
|-
|Genovefa
|N/A
|1245
|1172
|1106
|N/A
|986
|915
|862
|801
|729
|668
|614
|9.augusts
|-
|Olga
|20865
|20511
|20069
|N/A
|19238
|18858
|18426
|18118
|17771
|17498
|17045
|16937
|11.augusts
|-
|Zita
|1079
|1071
|1057
|N/A
|1038
|1025
|1003
|992
|987
|975
|957
|945
|11.augusts
|-
|Vizma
|1086
|1066
|1042
|N/A
|1005
|985
|956
|932
|900
|881
|857
|840
|12.augusts
|-
|Elvīra
|2051
|1992
|1920
|N/A
|1768
|1705
|1650
|1602
|1528
|1458
|1404
|1350
|13.augusts
|-
|Velga
|1367
|1354
|1336
|N/A
|1296
|1276
|1257
|1242
|1227
|1206
|1183
|1155
|13.augusts
|-
|Rēzija
|N/A
|N/A
|412
|N/A
|473
|506
|533
|551
|596
|631
|659
|707
|13.augusts
|-
|Zelma
|815
|751
|696
|N/A
|605
|562
|514
|483
|442
|415
|N/A
|N/A
|14.augusts
|-
|Zenta
|2454
|2347
|2224
|N/A
|2003
|1893
|1779
|1710
|1615
|1537
|1438
|
|15.augusts
|-
|Astra
|1109
|1096
|1077
|N/A
|1034
|1020
|1003
|992
|971
|947
|924
|
|16.augusts
|-
|Astrīda
|2168
|2138
|2097
|N/A
|2030
|1984
|1947
|1922
|1855
|1829
|1764
|
|16.augusts
|-
|Vineta
|2816
|2805
|2776
|N/A
|2714
|2689
|2665
|2642
|2616
|2603
|2585
|
|17.augusts
|-
|Oļegs
|10568
|10395
|10204
|N/A
|9711
|9543
|9366
|9231
|9079
|8934
|8690
|
|17.augusts
|-
|Liene
|5552
|5503
|5435
|5378
|5319
|5264
|5204
|5187
|5155
|5143
|5114
|
|18.augusts
|-
|Helēna
|2612
|2519
|2432
|2344
|2254
|2178
|2088
|2029
|1963
|1919
|1844
|
|18,augusts
|-
|Elena
|1269
|1417
|1588
|1789
|1984
|2009
|1994
|1988
|1968
|1932
|1914
|
|18.augusts
|-
|Liena
|438
|434
|433
|426
|422
|421
|416
|415
|410
|407
|403
|
|18.augusts
|-
|Melānija
|585
|627
|697
|765
|826
|908
|993
|1088
|1187
|1250
|1337
|
|19.augusts
|-
|Boriss
|3261
|3170
|3056
|2951
|2822
|2739
|2636
|2563
|2476
|2420
|2321
|
|20.augusts
|-
|Rojs
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|409
|
|20.augusts
|-
|Janīna
|4115
|3998
|3858
|3741
|3608
|3481
|3345
|3228
|3096
|2982
|2828
|
|21.augusts
|-
|Linda
|7686
|7655
|7617
|7572
|7528
|7492
|7448
|7406
|7376
|7362
|7334
|
|21.augusts
|-
|Rudīte
|1626
|1613
|1589
|1577
|1660
|1541
|1525
|1513
|1495 
|1475
|1462
|
|22.augusts
|-
|Everts
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|480
|569
|664
|
|22.augusts
|-
|Vitālijs
|8383
|8252
|8045
|7903
|7668
|7523
|7375
|7238
|7090
|6982
|6802
|
|23.augusts
|-
|Ralfs
|3097
|3274
|3442
|3636
|3805
|3989
|4128
|4240
|4366
|4481
|4593
|
|23.augusts
|-
|Patrīcija
|1720
|1817
|1888
|1998
|2098
|2191
|2248
|2287
|2387
|2486
|2557
|
|25.augusts
|-
|Patriks
|N/A
|818
|887
|973
|1065
|1139
|1208
|1257
|1326
|1387
|1444
|
|25.augusts
|-
|Natālija
|9205
|9039
|8815
|8630
|8403
|8257
|8134
|8040
|7933
|7844
|7675
|
|26.augusts
|-
|Broņislavs
|615
|571
|541
|504
|475
|446
|414
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|
|26.augusts
|-
|Broņislava
|1442
|1364
|1266
|1201
|1107
|1035
|970
|896
|819
|755
|671
|
|26.augusts
|-
|Žanis
|892
|865
|836
|807
|779
|754
|729
|707
|688
|677
|659
|
|27.augusts
|-
|Alens
|561
|577
|591
|597
|598
|614
|618
|632
|637
|642
|646
|
|27.augusts
|-
|Armīns
|426
|428
|426
|429
|430
|425
|426
|425
|422
|421
|421
|
|29.augusts
|-
|Aiga
|1846
|1829
|1808
|1791
|1772
|1754
|1732
|1726
|1721
|1716
|1705
|
|29.augusts
|-
|Alvis
|1452
|1442
|1417
|1410
|1396
|1380
|1359
|1353
|1345
|1332
|1324
|
|30.augusts
|-
|Jolanta
|3281
|3254
|3204
|3170
|3127
|3086
|3054
|3043
|3006
|2987
|2956
|
|30.augusts
|-
|Samanta
|2534
|2636
|2719
|2769
|2840
|2896
|2913
|2935
|2959
|2983
|2998
|
|30.augusts
|-
|Vilma
|1430
|1348
|1261
|1194
|1133
|1067
|995
|932
|863
|809
|739
|
|31.augusts
|-
|Aigars
|7757
|7706
|7627
|7564
|7483
|7417
|7316
|7259
|7177
|7142
|7073
|
|31.augusts
|}

=== Personvārdu statistika septembrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. ===
Septembrī kopējās dienas ir 30.dienas.

Septembris ir gada IX mēnesis &quot;09&quot;.

Septembris ir I rudens mēnesis.

Septembrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 44.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Septembris
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Ilmārs
|3576
|3505
|3419
|3330
|3257
|3176
|3085
|3011
|2932
|2859
|2783
|
|1.septembris
|-
|Iluta
|882
|872
|864
|851
|841
|834
|824
|818
|812
|806
|804
|
|1.septembris
|-
|Elīza
|1944
|2084
|2182
|2273
|2396
|2508
|2600
|2663
|2740
|2801
|2858
|
|2.septembris
|-
|Dzintra
|6029
|5964
|5873
|5799
|5740
|5647
|5536
|5437
|5348
|5252
|5138
|
|4.septembris
|-
|Dzintars
|3967
|3935
|3873
|3815
|3747
|3686
|3617
|3559
|3510
|3463
|3412
|
|4.septembris
|-
|Regīna
|5017
|4912
|4775
|4646
|4502
|4364
|4239
|4141
|4008
|3869
|3739
|
|7.septembris
|-
|Ilga
|5166
|5024
|4879
|4732
|4565
|4386
|4232
|4090
|3947
|3778
|3597
|
|8.septembris
|-
|Bruno
|1245
|1257
|1271
|1291
|1311
|1337
|1353
|1367
|1404
|1441
|1464
|
|9.septembris
|-
|Signe
|1583
|1576
|1563
|1563
|1556
|1562
|1552
|1542
|1537
|1529
|1523
|
|11.septembris
|-
|Erna
|820
|774
|721
|672
|622
|570
|529
|491
|450
|419
|N/A
|
|12.septembris
|-
|Evita
|3677
|3647
|3604
|3560
|3524
|3480
|3453
|3422
|3402
|3391
|3376
|
|12.septembris
|-
|Eva
|2496
|2536
|2600
|2647
|2699
|2740
|2779
|2848
|2916
|2995
|3051
|
|12.septembris
|-
|Izabella
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|422
|436
|455
|
|13.septembris
|-
|Sanita
|5014
|4959
|4874
|4817
|4760
|4714
|4663
|4618
|4602
|4581
|4571
|
|14.septembris
|-
|Santa
|5818
|5780
|5723
|5679
|5598
|5539
|5480
|5433
|5394
|5371
|5345
|
|14.septembris
|-
|Sanda
|883
|882
|871
|858
|852
|850
|843
|836
|833
|827
|817
|
|14.septembris
|-
|Sanija
|778
|798
|824
|843
|854
|854
|855
|857
|855
|859
|863
|
|14.septembris
|-
|Sandija
|455
|459
|463
|469
|469
|474
|475
|471
|475
|468
|467
|
|14.septembris
|-
|Sandra
|8374
|8284
|8214
|N/A
|8053
|7994
|7939
|7891
|7837
|7799
|7759
|
|15.septembris
|-
|Vera
|8004
|7744
|7464
|N/A
|6925
|6711
|6508
|6301
|6089
|5898
|5627
|
|17.septembris
|-
|Vaira
|820
|802
|786
|N/A
|758
|749
|738
|724
|705
|695
|679
|
|17.septembris
|-
|Vairis
|575
|576
|572
|N/A
|560
|550
|546
|538
|535
|530
|525
|
|17.septembris
|-
|Elita
|2524
|2504
|2472
|N/A
|2419
|2404
|2382
|2368
|2338
|2323
|2299
|
|18.septembris
|-
|Verners
|631
|631
|628
|N/A
|604
|600
|592
|590
|579
|567
|554
|
|19.septembris
|-
|Marianna
|788
|784
|777
|N/A
|798
|797
|795
|796
|789
|781
|779
|
|20.septembris
|-
|Modris
|2694
|2649
|2597
|N/A
|2488
|2429
|2372
|2320
|2257
|2209
|2158
|
|21.septembris
|-
|Matīss
|2987
|3047
|3118
|N/A
|3273
|3362
|3410
|3457
|3501
|3547
|3584
|
|21.septembris
|-
|Māris
|13686
|13605
|13439
|13292
|13183
|13053
|12879
|12749
|12640
|12515
|12362
|
|22.septembris
|-
|Vanda
|1681
|1646
|1597
|1546
|1494
|1438
|1389
|1341
|1284
|1230
|1177
|
|23.septembris
|-
|Veneranda
|1078
|1040
|997
|969
|921
|884
|845
|810
|779
|755
|698
|
|23.septembris
|-
|Agris
|4722
|4683
|4629
|4571
|4512
|4458
|4409
|4345
|4301
|4241
|4181
|
|24.septembris
|-
|Agrita
|1254
|1246
|1238
|1226
|1213
|1202
|1195
|1185
|1166
|1159
|1151
|
|24.septembris
|-
|Rodrigo
|506
|555
|603
|659
|726
|797
|857
|920
|981
|1030
|1091
|
|25.septembris
|-
|Rauls
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|405
|
|25.septembris
|-
|Gundars
|1819
|1810
|1794
|1774
|1757
|1736
|1717
|1698
|1686
|1663
|1647
|
|26.septembris
|-
|Ādolfs
|585
|543
|517
|476
|449
|418
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|
|27.septembris
|-
|Ilgonis
|938
|918
|897
|871
|846
|824
|806
|788
|761
|747
|712
|
|27.septembris
|-
|Sergejs
|24582
|24180
|23680
|23188
|22478
|22089
|21643
|21274
|20942
|20640
|20122
|
|28.septembris
|-
|Svetlana
|19937
|19745
|19508
|19300
|18908
|18684
|18441
|18201
|18038
|17861
|17516
|
|28.septembris
|-
|Lana
|909
|915
|919
|914
|911
|921
|917
|912
|906
|898
|898
|
|28.septembris
|-
|Miķelis
|689
|715
|755
|795
|849
|903
|960
|999
|1042
|1104
|1147
|
|29.septembris
|-
|Mikus
|1014
|1032
|1058
|1076
|1090
|1112
|1137
|1157
|1167
|1190
|1206
|
|29.septembris
|-
|Miks
|1023
|1064
|1114
|1180
|1238
|1289
|1341
|1384
|1436
|1481
|1521
|
|29.septembris
|-
|Mihails
|8980
|8820
|8625
|8425
|8148
|8014
|7873
|7750
|7621
|7535
|7324
|
|29.septembris
|}

=== Personvārdu statistika oktobrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. ===
Oktobrī kopējās dienas ir 31.dienas.

Oktobris ir gada X mēnesis &quot;10&quot;.

Oktobris ir II rudens mēnesis.

Oktobrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 87, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 39.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Oktobris
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Zanda
|1385
|1381
|1367
|1360
|1349
|1336
|1327
|1315
|1310
|1310
|1307
|
|1.oktobris
|-
|Lāsma
|2302
|2286
|2267
|2252
|2238
|2226
|2209
|2208
|2208
|2214
|2217
|
|1.oktobris
|-
|Elza
|2790
|2803
|2804
|2880
|2974
|3106
|3227
|3269
|3302
|3361
|3406
|
|3.oktobris
|-
|Francis
|566
|552
|547
|533
|516
|502
|490
|487
|489
|477
|474
|
|4.oktobris
|-
|Dmitrijs
|N/A
|12493
|12346
|12211
|11981
|11896
|11704
|11587
|11519
|11481
|11251
|
|4.oktobris
|-
|Amēlija
|N/A
|N/A
|N/A
|509
|640
|745
|883
|1044
|1249
|1442
|1601
|
|5.oktobris
|-
|Monika
|1635
|1570
|1500
|1429
|1369
|1319
|1267
|1221
|1190
|1138
|1088
|
|6.oktobris
|-
|Aina
|6603
|6419
|6192
|5977
|5779
|5558
|5341
|5099
|4893
|4679
|4418
|
|8.oktobris
|-
|Anete
|2882
|2921
|2956
|2979
|3003
|3005
|3035
|3048
|3061
|3060
|3077
|
|8.oktobris
|-
|Elga
|1311
|1277
|1250
|1215
|1186
|1152
|1114
|1084
|1047
|1009
|971
|
|9.oktobris
|-
|Arvīds
|3068
|2949
|2836
|2714
|2601
|2513
|2407
|2294
|2196
|2127
|2039
|
|10.oktobris
|-
|Arvis
|1414
|1419
|1414
|1414
|1429
|1445
|1452
|1454
|1461
|1472
|1486
|
|10.oktobris
|-
|Monta
|1813
|1816
|1816
|1822
|1822
|1820
|1821
|1807
|1796
|1806
|1808
|
|11.oktobris
|-
|Silva
|621
|609
|602
|590
|583
|578
|565
|564
|563
|559
|559
|
|11.oktobris
|-
|Kira
|608
|624
|646
|678
|726
|762
|800
|812
|841
|867
|900
|
|12.oktobris
|-
|Irma
|838
|784
|741
|693
|638
|604
|556
|525
|490
|455
|423
|
|13.oktobris
|-
|Daiga
|4139
|4108
|4064
|4027
|3984
|3943
|3910
|3883
|3867
|3845
|3829
|
|16.oktobris
|-
|Karīna
|3842
|3815
|3784
|3741
|3693
|3682
|3630
|3605
|3587
|3575
|3535
|
|17.oktobris
|-
|Rolands
|4392
|4369
|4339
|4299
|4278
|4251
|4193
|4168
|4143
|4126
|4090
|
|18.oktobris
|-
|Ronalds
|875
|877
|881
|897
|906
|908
|910
|913
|914
|922
|918
|
|18.oktobris
|-
|Lūkass
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|427
|504
|577
|679
|
|18.oktobris
|-
|Elīna
|8112
|8141
|8150
|8130
|8069
|8058
|8001
|7960
|7953
|7987
|7959
|
|19.oktobris
|-
|Leonīds
|3702
|3577
|3462
|3363
|3240
|3128
|3039
|2926
|2838
|2759
|2638
|
|20.oktobris
|-
|Daina
|5118
|5054
|4965
|4874
|4801
|4725
|4650
|4582
|4508
|4440
|4367
|
|23.oktobris
|-
|Dainis
|6026
|5960
|5878
|5781
|5692
|5608
|5503
|5420
|5348
|5266
|5183
|
|23.oktobris
|-
|Renāte
|1999
|2004
|1994
|1997
|1985
|1991
|1985
|1978
|1974
|1959
|1955
|
|24.oktobris
|-
|Beāte
|1060
|1088
|1119
|1158
|1209
|1258
|1281
|1315
|1355
|1407
|1444
|
|25.oktobris
|-
|Beatrise
|747
|776
|802
|825
|838
|849
|883
|910
|945
|970
|984
|
|25.oktobris
|-
|Amanda
|2421
|2481
|2574
|2669
|2735
|2813
|2880
|2927
|2983
|3033
|3086
|
|26.oktobris
|-
|Lilita
|2009
|1985
|1953
|1835
|1915
|1887
|1862
|1837
|1816
|1790
|1765
|
|27.oktobris
|-
|Irita
|515
|514
|504
|494
|486
|479
|474
|475
|469
|469
|470
|
|27.oktobris
|-
|Ņina
|10273
|9875
|9424
|9066
|8665
|8332
|8013
|7736
|7440
|7168
|6809
|
|28.oktobris
|-
|Antoņina
|6244
|5967
|5648
|5372
|5098
|4862
|4616
|4376
|4156
|3958
|3696
|
|28.oktobris
|-
|Oksana
|5145
|5101
|5016
|4947
|4815
|4759
|4703
|4659
|4644
|4621
|4581
|
|28.oktobris
|-
|Laimonis
|1663
|1601
|1536
|1493
|1421
|1358
|1288
|1225
|1169
|1117
|1044
|
|29.oktobris
|-
|Elvijs
|821
|818
|809
|803
|790
|781
|764
|761
|756
|758
|760
|
|29.oktobris
|-
|Elvis
|1206
|1207
|1210
|1215
|1214
|1203
|1190
|1200
|1192
|1192
|1196
|
|29.oktobris
|-
|Valts
|570
|579
|583
|586
|591
|600
|604
|607
|612
|620
|623
|
|31.oktobris
|-
|Rinalds
|1334
|1349
|1376
|1401
|1420
|1449
|1472
|1487
|1496
|1500
|1509
|
|31.oktobris
|}

=== Personvārdu statistika novembrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. ===
Novembrī kopējās dienas ir 30.dienas.

Novembris ir gada XI mēnesis &quot;11&quot;.

Novembris ir III rudens mēnesis.

Novembrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 81, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 41.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+Novembris
!Persomvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Ērika
|2710
|2667
|2614
|2545
|2507
|2457
|2404
|2352
|2312
|2267
|2219
|
|3.novembris
|-
|Dagnija
|1349
|1339
|1328
|1312
|1296
|1284
|1283
|1267
|1250
|1240
|1221
|
|3.novembris
|-
|Atis
|1679
|1672
|1654
|1646
|1627
|1607
|1582
|1572
|1559
|1537
|1521
|
|4.novembris
|-
|Šarlote
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|432
|481
|517
|571
|630
|676
|726
|
|5.novembris
|-
|Lote
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|410
|445
|486
|528
|556
|581
|612
|
|5.novembris
|-
|Linards
|1144
|1171
|1202
|1226
|1240
|1259
|1256
|1254
|1261
|1272
|804
|
|6.novembris
|-
|Leons
|1466
|1446
|1388
|1365
|1338
|1301
|1271
|1234
|1202
|1192
|1159
|
|6.novembris
|-
|Leo
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|435
|464
|495
|528
|571
|650
|699
|
|6.novembris
|-
|Leonards
|813
|801
|788
|786
|778
|792
|791
|788
|781
|796
|804
|
|6.novembris
|-
|Aleksandra
|7262
|7119
|6918
|6803
|6621
|6528
|6425
|6336
|6259
|6177
|6034
|
|8.novembris
|-
|Teodors
|445
|456
|460
|482
|515
|549
|586
|623
|712
|821
|929
|
|9.novembris
|-
|Mārtiņš
|13296
|13267
|13424
|13166
|13111
|13099
|12974
|12899
|12866
|12836
|12767
|
|10.novembris
|-
|Mārcis
|2297
|2334
|2366
|2414
|2444
|2461
|2492
|2512
|2534
|2560
|2574
|
|10.novembris
|-
|Markuss
|2828
|3046
|3290
|3499
|3707
|3851
|4035
|4192
|4351
|4494
|4606
|
|10.novembris
|-
|Marks
|N/A
|2221
|2359
|2511
|2659
|2822
|3008
|3180
|3343
|3524
|3662
|
|10.novembris
|-
|Ojārs
|1736
|1701
|1654
|1597
|1543
|1505
|1449
|1410
|1369
|1341
|1297
|
|11.novembris
|-
|Rainers
|874
|901
|909
|923
|932
|944
|967
|980
|1002
|1016
|1030
|
|11.novembris
|-
|Nellija
|1154
|1175
|1188
|1193
|1199
|1204
|1196
|1197
|1185
|1196
|1183
|
|11.novembris
|-
|Jevgeņijs
|3634
|3572
|3469
|3376
|3268
|3205
|3114
|3034
|2983
|2931
|2839
|
|13.novembris
|-
|Jevgeņija
|1615
|1468
|1384
|1351
|1288
|1238
|1201
|1157
|1106
|1070
|1009
|
|13.novembris
|-
|Undīne
|N/A
|407
|417
|435
|442
|449
|453
|465
|476
|484
|505
|
|15.novembris
|-
|Hugo
|N/A
|N/A
|N/A
|422
|480
|536
|581
|638
|691
|772
|840
|
|17.novembris
|-
|Uģis
|2286
|2289
|2269
|2250
|2230
|2206
|2184
|2167
|2149
|2140
|2128
|
|17.novembris
|-
|Aleksandrs
|37553
|36957
|36181
|35553
|34578
|33981
|33375
|32851
|32402
|31991
|31117
|
|18.novembris
|-
|Elizabete
|3451
|3620
|3791
|3997
|4167
|4341
|4456
|4614
|4728
|4837
|4939
|
|19.novembris
|-
|Anda
|2979
|2940
|2908
|2880
|2850
|2830
|2792
|2761
|2743
|2723
|2694
|
|20.novembris
|-
|Zeltīte
|448
|436
|434
|428
|418
|405
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|
|21.novembris
|-
|Andis
|3924
|3907
|3866
|3850
|3807
|3779
|3723
|3700
|3682
|3660
|3620
|
|21.novembris
|-
|Aldis
|4952
|4894
|4812
|4737
|4675
|4607
|4528
|4450
|4388
|4322
|N/A
|
|22.novembris
|-
|Alfons
|483
|456
|434
|404
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|
|22.novembris
|-
|Zigrīda
|1894
|1845
|1792
|1742
|1681
|1622
|1565
|1517
|1463
|1400
|N/A
|
|23.novembris
|-
|Velta
|5931
|5724
|5500
|5261
|5029
|4752
|4513
|4247
|4025
|3806
|N/A
|
|24.novembris
|-
|Katrīna
|3915
|4007
|4138
|4262
|4370
|4512
|4610
|4710
|4790
|4861
|N/A
|
|25.novembris
|-
|Kate
|989
|1058
|1132
|1207
|1296
|1366
|1461
|1520
|1587
|1653
|N/A
|
|25.novembris
|-
|Katrīne
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|404
|417
|419
|N/A
|
|25.novembris
|-
|Lauris
|3513
|3528
|3528
|3520
|3534
|3534
|3522
|3507
|3513
|3514
|N/A
|
|27.novembris
|-
|Rita
|7762
|7648
|7474
|7317
|7165
|7011
|6850
|6676
|6541
|6369
|N/A
|
|28.novembris
|-
|Vita
|3994
|3965
|3916
|3879
|3840
|3801
|3770
|3739
|3711
|3692
|N/A
|
|28.novembris
|-
|Olita
|897
|889
|873
|858
|840
|823
|805
|795
|783
|771
|N/A
|
|28.novembris
|-
|Andrejs
|22209
|21970
|21666
|21357
|20832
|20553
|20238
|19929
|19699
|19487
|19067
|
|30.novembris
|-
|Andris
|21228
|21008
|20700
|20384
|20074
|19812
|19428
|19130
|18843
|18583
|18271
|
|30.novembris
|}

=== Personvārdu statistika decembrī, no 400 personvārdu izplatības, kas ir iekļauti Latvijas kalendārā sākot no 2011.gada līdz 2021.gadam. ===
Decembrī kopējās dienas ir 31.dienas.

Decembris ir gada XII mēnesis &quot;12&quot;.

Decembris ir I ziemas mēnesis.

Decembrī kopējais vārda dienas kas iekļauti personvārdu latviešu kalendārā ir 82, bet populārākie personvārdi no 400 skaita ir 47.

Info: ja man ir uzrakstīts &quot;N/A&quot; tas nozīmē, ka vai nu nav to personvārdu dati, vai ir ierakstīta personvārda kļūda interneta vietnēs, vai arī kam ir mazāk par 400...
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+
Decembris
!Personvārdi
!2011
!2012
!2013
!2014
!2015
!2016
!2017
!2018
!2019
!2020
!2021
!2022
!Vārda dienas datums
|-
|Arnolds
|2127
|2056
|1980
|1910
|1843
|1776
|1711
|1671
|1614
|1562
|1520
|
|1.decembris
|-
|Evija
|3485
|3472
|3444
|3414
|3390
|3385
|3369
|3352
|3336
|3337
|3321
|
|3.decembris
|-
|Baiba
|6601
|6430
|6437
|6364
|6293
|6227
|6163
|6107
|6069
|6028
|5972
|
|4.decembris
|-
|Sabīne
|2289
|2336
|2351
|2365
|2371
|2396
|2389
|2398
|2403
|2406
|2409
|
|5.decembris
|-
|Sarma
|508
|506
|499
|494
|490
|491
|484
|483
|474
|469
|460
|
|5.decembris
|-
|Nikolajs
|12826
|12411
|11915
|11492
|10885
|10509
|10145
|9804
|9471
|9178
|8717
|
|6.decembris
|-
|Niklāvs
|428
|442
|456
|467
|473
|480
|486
|492
|500
|520
|535
|
|6.decembris
|-
|Niks
|1587
|1621
|1655
|1688
|1715
|1744
|1768
|1790
|1806
|1833
|1850
|
|6.decembris
|-
|Nikola
|1824
|1916
|2034
|2153
|2259
|2370
|2470
|2526
|2594
|2655
|2695
|
|6.decembris
|-
|Antonija
|842
|812
|781
|748
|705
|672
|641
|610
|576
|547
|508
|
|7.decembris
|-
|Anta
|422
|418
|416
|411
|406
|404
|401
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|
|7.decembris
|-
|Gunārs
|6110
|5922
|5716
|5516
|5347
|5156
|4940
|4739
|4548
|4382
|4181
|
|8.decembris
|-
|Vladimirs
|21681
|21275
|20600
|19994
|19079
|18575
|18065
|17562
|17075
|16638
|15817
|
|8.decembris
|-
|Sarmīte
|5019
|4967
|4906
|4843
|4798
|4750
|4711
|4664
|4610
|4564
|4496
|
|9.decembris
|-
|Guna
|2131
|2104
|2067
|2034
|2005
|1985
|1957
|1942
|1924
|1896
|1861
|
|10.decembris
|-
|Judīte
|666
|662
|653
|642
|635
|629
|621
|616
|606
|601
|593
|
|10.decembris
|-
|Voldemārs
|2644
|2509
|2383
|2278
|2178
|2092
|N/A
|1910
|1816
|1728
|1620
|
|11.decembris
|-
|Valdis
|7630
|7488
|7333
|7180
|7011
|6851
|N/A
|6514
|6352
|6228
|6056
|
|11.decembris
|-
|Iveta
|8767
|8710
|8611
|8512
|8419
|8366
|N/A
|8220
|8163
|8135
|8072
|
|12.decembris
|-
|Lūcija
|2316
|2222
|2133
|2054
|1975
|1893
|N/A
|1737
|1672
|1601
|1517
|
|13.decembris
|-
|Jana
|4080
|4069
|4028
|4004
|3992
|3990
|N/A
|3935
|3937
|3929
|3917
|
|15.decembris
|-
|Hanna
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|459
|534
|632
|714
|
|15.decembris
|-
|Kristaps
|7844
|7911
|7958
|8008
|8036
|8083
|8112
|8121
|8130
|8141
|8149
|
|18.decembris
|-
|Kristofers
|766
|813
|870
|918
|980
|1045
|1123
|1144
|1146
|1326
|1415
|
|18.decembris
|-
|Krists
|1096
|1105
|1097
|1102
|1104
|1107
|1128
|1186
|1249
|1155
|1162
|
|18.decembris
|-
|Klinta
|403
|406
|406
|402
|403
|400
|403
|403
|407
|410
|411
|
|18.decembris
|-
|Kristers
|2469
|2575
|2676
|2796
|2900
|3019
|3126
|3227
|3307
|3374
|3439
|
|18.decembris
|-
|Lelde
|1597
|1595
|1583
|1585
|1588
|N/A
|1590
|1592
|1592
|1606
|1618
|
|19.decembris
|-
|Arta
|1320
|1328
|1323
|1321
|1313
|N/A
|1300
|1298
|1296
|1295
|1296
|
|20.decembris
|-
|Toms
|4552
|4668
|4733
|4814
|4923
|N/A
|5108
|5200
|5294
|5400
|5479
|
|21.decembris
|-
|Tomass
|1447
|1521
|1602
|1701
|1796
|N/A
|1982
|2088
|2177
|2273
|2363
|
|21.decembris
|-
|Viktorija
|11045
|11091
|11100
|11139
|11173
|N/A
|11202
|11180
|11137
|11116
|11012
|
|23.decembris
|-
|Ieva
|9495
|9454
|9391
|9332
|9290
|N/A
|9201
|9162
|9161
|9167
|9132
|
|24.decembris
|-
|Larisa
|7737
|7654
|7559
|7472
|7275
|N/A
|7068
|6969
|6889
|6821
|6644
|
|25.decembris
|-
|Stella
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|N/A
|401
|
|25.decembris
|-
|Megija
|1195
|1234
|1261
|1289
|1320
|1346
|1367
|1386
|1402
|1417
|1435
|
|26.decembris
|-
|Elmārs
|1784
|1720
|1677
|1615
|1559
|1509
|1456
|1424
|1376
|1319
|N/A
|
|27.decembris
|-
|Inita
|1956
|1936
|1919
|1907
|1883
|1866
|1850
|1840
|1836
|1821
|N/A
|
|27.decembris
|-
|Inga
|12200
|12035
|11858
|11679
|11527
|11408
|11267
|11166
|11116
|11045
|N/A
|
|28.decembris
|-
|Ivita
|561
|559
|554
|549
|538
|537
|530
|529
|525
|523
|N/A
|
|28.decembris
|-
|Solveiga
|882
|871
|861
|854
|846
|835
|828
|818
|808
|792
|N/A
|
|29.decembris
|-
|Dāvids
|1544
|1592
|1621
|1685
|1750
|1833
|1888
|1959
|2001
|2061
|N/A
|
|30.decembris
|-
|Dāvis
|3386
|3440
|3469
|3515
|3577
|3630
|3692
|3724
|3748
|3790
|N/A
|
|30.decembris
|-
|Dāniels
|492
|490
|487
|482
|477
|473
|467
|463
|459
|459
|N/A
|
|30.decembris
|-
|Daniela
|1826
|1878
|1900
|1930
|1954
|1977
|1988
|2000
|2014
|2036
|N/A
|
|30.decembris
|-
|Daniels
|4192
|4372
|4529
|4694
|4846
|5006
|5123
|5220
|5307
|5382
|N/A
|
|30.decembris
|-
|Kalvis
|679
|684
|685
|685
|684
|688
|687
|691
|684
|687
|N/A
|
|31.decembris
|}
 
{| class=&quot;wikitable&quot;
|+List all countries 197 Algodoo
!Nr.
!Countries 
!Flags
!001
!002
!003
!004
!005
!006
!007
!008
!009
!010
!Total Points
|-
!001
!AFG
!🇦🇫
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!002
!ALB
!🇦🇱
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!003
!DZA
!🇩🇿
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!004
!AND
!🇦🇩
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!005
!AGO
!🇦🇴
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!006
!ATG
!🇦🇬
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!007
!ARG
!🇦🇷
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!008
!ARM
!🇦🇲
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!009
!AUS
!🇦🇺
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!010
!AUT
!🇦🇹
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!011
!AZE
!🇦🇿
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!012
!BHS
!🇧🇸
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!013
!BHR
!🇧🇭
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!014
!BGD
!🇧🇩
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!015
!BRB
!🇧🇧
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!016
!BLR
!🇧🇾
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!017
!BEL
!🇧🇪
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!018
!BLZ
!🇧🇿
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!019
!BEN
!🇧🇯
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!020
!BTN
!🇧🇹
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!021
!BOL
!🇧🇴
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!022
!BIH
!🇧🇦
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!023
!BWA
!🇧🇼
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!024
!BRA
!🇧🇷
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!025
!BRN
!🇧🇳
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!026
!BGR
!🇧🇬
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!027
!BFA
!🇧🇫
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|-
!028
!BDI
!🇧🇮
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
!
|}</text>
      <sha1>npp8qu7w8cnmvbs7zcdbqbkfqzy6bbe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>474307</id>
    <revision>
      <id>3667228</id>
      <parentid>3652847</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:23:39Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10536" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Krikets
| games       = 1900. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Cricket pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|Francija|Parīze|Vensēnas velodroms}}
| dates       = 1900. gada 19.—20. augusts
| num_events  = 1 (1 — vīriešiem)
| competitors = 24 (visi vīrieši)
| nations     = 2
| teams       = 2
| gold        = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Devon and Somerset Wanderers''
| silver      = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''French Athletic Club Union''
| prev        = 
| next        = 
}}
{{Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Cricket 1900.jpg|200px|thumb|Kriketa turnīra plakāts 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.]]

'''[[Krikets]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Šī bija pirmā un arī līdz šim vienīgā reize, kad krikets ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā. Kriketa turnīrs tika aizvadīts [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]] 1900. gada 19. un 20. augustā, tajā startēja divu valstu ([[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] (komandu veidoja galvenokārt citu valstu pārstāvji) un [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]]) komandas. Katrā no šīm komandām bija pa 12 spēlētājiem.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ |title=Cricket at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2020. gada 31. decembris |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ |archivedate=2020. gada 31. decembris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā un arī līdz šim vienīgā reize, kad krikets bija iekļauts olimpisko spēļu programmā.

Divu dienu turnīrā par uzvarētājiem kļuva Lielbritānijas komanda, kas ar 262:104 (117:78) uzvarēja Jaukto (Francijas) komandu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji gan Lielbritānijas komandai tika piešķirtas sudraba medaļas un Francijas komandas bronzas medaļas kopā ar miniatūrām [[Eifeļa tornis|Eifeļa torņa]] statujām.

Neviena no komandām nesaprata, ka ir startējusi olimpiskajās spēlēs, jo mačs tika reklamēts [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lai gan [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nekad nav izlēmusi, kuri notikumi šajās spēlēs bija &quot;olimpiskie&quot; un kuri nē, vēlāk ar atpakaļejošu datumu Lielbritānijas komandai tika piešķirta zelta medaļa, bet Francijas komandai sudraba medaļa.

== Priekšvēsture ==
Krikets kā olimpisko spēļu sporta veids bija ieplānots jau [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]]. Taču nepietiekamo komandu dēļ sporta veids tika atcelts. Arī 1900. gada olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] pietrūka komandu.&lt;ref name=&quot;isoh&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last=Buchanan |first=Ian |year=1993 |title=Cricket at the 1900 Games |journal=Journal of Olympic History |volume=1 |issue=2 |page=4 |publisher= |url=http://www.la84foundation.org/SportsLibrary/JOH/JOHv1n2/JOHv1n2c.pdf |editor1-first=Bill |editor1-last=Mallon |access-date={{dat|2020|12|31||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120614023908/http://www.la84foundation.org/SportsLibrary/JOH/JOHv1n2/JOHv1n2c.pdf }}&lt;/ref&gt; Sākotnēji bija paredzēts, ka kriketa turnīrā startēs arī [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģijas]] un [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandes]] komandas, taču vēlāk tās atteicās no dalības.&lt;ref name=&quot;ignor&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espncricinfo.com/magazine/content/story/134962.html |title=The ignorant Olympians |last=Williamson |first=Martin |date=9 August 2008 |publisher=[[ESPNcricinfo]] |accessdate=4 November 2010}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — spēle

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 19. augusts !! 20. augusts
|-
| style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:gold; width:20em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| align=&quot;center&quot; style=&quot;width:7em; font-weight:bold;&quot;|Rezultāts
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:silver; width:20em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|-
| [[Attēls:Great britain cricket team 1900.jpg|250px]] &lt;br /&gt; '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' &lt;br /&gt; '''''Devon and Somerset Wanderers''''' &lt;br/&gt; [[Džordžs Baklijs]] &lt;br/&gt; [[Frānsiss Berčels]] &lt;br/&gt; [[Čārlzs B. K. Bīčkrofts]] (kapteinis) &lt;br/&gt; [[Artūrs Birkets]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Bovermens]] &lt;br/&gt; [[Viljams Donns]] &lt;br/&gt; [[Frederiks Kamings]] &lt;br/&gt; [[Frederiks Kristiāns]] &lt;br/&gt; [[Harijs Korners]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Pauleslends]] &lt;br/&gt; [[Džons Saimss]] &lt;br/&gt; [[Montagu Tollers]]
| align=&quot;center&quot;| 262:104 (117:78)
| [[Attēls:Crick usfsa.jpg|250px]] &lt;br /&gt; '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br /&gt; '''''French Athletic Club Union''''' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
* {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || 1
|-
| 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || 1
|-
! colspan=2| Kopā (2 valstis) || 1 || 1 || 2
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}}

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs kriketa sacensībās startēja 24 sportisti (2 komandas) no 2 valstīm.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|3}}&lt;ref&gt;Startēja, kopā ar 9 Lielbritānijas sportistiem kā Jauktā komanda.&lt;/ref&gt;
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|21}}&lt;ref&gt;9 sportisti, kopā ar 3 Francijas sportistiem startēja kā Jauktā komanda.&lt;/ref&gt;
* ''{{flagIOC|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja 3 Francijas un 8 Lielbritānijas sportisti.&lt;/ref&gt;

=== Komandu atlase un sastāvs ===
Neviena no nacionālajām komandām nebija izvēlēta. Lielbritāniju šajā komandā pārstāvēja komanda ''Devon and Somerset Wanderers''. Par tās kapteini tika iecelts [[Čārlzs B. K. Bīčkrofts]] un komandu kodolu veidoja no ''Castle Cary'' kriketa kluba spēlētājiem. Komandā vēl tika pieaicināti spēlētāji no tuvējiem [[Devona]]s un [[Somerseta]]s rajoniem, kuri turnīra laikā spēja izvairīties no biznesa un personīgajām saistībām. 

Francijas komandu veidoja [[Francijas vieglatlētika klubu savienības]] komanda, kuras kapteinis bija [[Filips Tomelins]]. Daļu no šīs komandas veidoja angļu strādnieki, kuri uz Franciju bija pārcēlušies, lai palīdzētu uzcelt Eifeļa torni.

== Atsauces un piezīmes ==
{{Commons category|Cricket at the 1900 Summer Olympics|Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/CRI Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/cricket Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espncricinfo.com/ci/engine/match/320838.html |title=Final: France v Great Britain at Vincennes, Aug 19–20, 1900 |publisher=[[ESPNcricinfo]]|accessdate=6 November 2010}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://cricketarchive.com/Archive/Scorecards/104/104760.html |title=France v Great Britain in 1900 |publisher=CricketArchive |accessdate=6 November 2010}}
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>rvkqgz0ukkovft1w4m2ygzyywp2wavx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667231</id>
      <parentid>3667228</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:34:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļu ieguvēji */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10540" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Krikets
| games       = 1900. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Cricket pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|Francija|Parīze|Vensēnas velodroms}}
| dates       = 1900. gada 19.—20. augusts
| num_events  = 1 (1 — vīriešiem)
| competitors = 24 (visi vīrieši)
| nations     = 2
| teams       = 2
| gold        = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Devon and Somerset Wanderers''
| silver      = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''French Athletic Club Union''
| prev        = 
| next        = 
}}
{{Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Cricket 1900.jpg|200px|thumb|Kriketa turnīra plakāts 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs.]]

'''[[Krikets]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem. Šī bija pirmā un arī līdz šim vienīgā reize, kad krikets ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā. Kriketa turnīrs tika aizvadīts [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]] 1900. gada 19. un 20. augustā, tajā startēja divu valstu ([[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] (komandu veidoja galvenokārt citu valstu pārstāvji) un [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]]) komandas. Katrā no šīm komandām bija pa 12 spēlētājiem.&lt;ref name=&quot;sports-reference&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ |title=Cricket at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2020. gada 31. decembris |work=sports-reference.com |archiveurl=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ |archivedate=2020. gada 31. decembris }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ |date=2020. gada 17. Aprīlis }}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā un arī līdz šim vienīgā reize, kad krikets bija iekļauts olimpisko spēļu programmā.

Divu dienu turnīrā par uzvarētājiem kļuva Lielbritānijas komanda, kas ar 262:104 (117:78) uzvarēja Jaukto (Francijas) komandu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}&lt;/ref&gt; Sākotnēji gan Lielbritānijas komandai tika piešķirtas sudraba medaļas un Francijas komandas bronzas medaļas kopā ar miniatūrām [[Eifeļa tornis|Eifeļa torņa]] statujām.

Neviena no komandām nesaprata, ka ir startējusi olimpiskajās spēlēs, jo mačs tika reklamēts [[1900. gada Pasaules izstāde]]s ietvaros. Lai gan [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] nekad nav izlēmusi, kuri notikumi šajās spēlēs bija &quot;olimpiskie&quot; un kuri nē, vēlāk ar atpakaļejošu datumu Lielbritānijas komandai tika piešķirta zelta medaļa, bet Francijas komandai sudraba medaļa.

== Priekšvēsture ==
Krikets kā olimpisko spēļu sporta veids bija ieplānots jau [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|1896. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Atēnas|Atēnās]]. Taču nepietiekamo komandu dēļ sporta veids tika atcelts. Arī 1900. gada olimpiskajās spēlēs [[Parīze|Parīzē]] pietrūka komandu.&lt;ref name=&quot;isoh&quot;&gt;{{publikācijas atsauce |last=Buchanan |first=Ian |year=1993 |title=Cricket at the 1900 Games |journal=Journal of Olympic History |volume=1 |issue=2 |page=4 |publisher= |url=http://www.la84foundation.org/SportsLibrary/JOH/JOHv1n2/JOHv1n2c.pdf |editor1-first=Bill |editor1-last=Mallon |access-date={{dat|2020|12|31||bez}} |archive-date={{dat|2012|06|14||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20120614023908/http://www.la84foundation.org/SportsLibrary/JOH/JOHv1n2/JOHv1n2c.pdf }}&lt;/ref&gt; Sākotnēji bija paredzēts, ka kriketa turnīrā startēs arī [[Beļģija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Beļģijas]] un [[Nīderlande 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Nīderlandes]] komandas, taču vēlāk tās atteicās no dalības.&lt;ref name=&quot;ignor&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espncricinfo.com/magazine/content/story/134962.html |title=The ignorant Olympians |last=Williamson |first=Martin |date=9 August 2008 |publisher=[[ESPNcricinfo]] |accessdate=4 November 2010}}&lt;/ref&gt;

== Sacensību kalendārs ==
{{Color box|#bbf3bb| ● |border=darkgray}} — spēle

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; font-size:90%; text-align:center&quot;
|-
! 19. augusts !! 20. augusts
|-
| style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● || style=&quot;background-color:#bbf3bb;text-align:center;&quot;| ● 
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:gold; width:20em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| align=&quot;center&quot; style=&quot;width:7em; font-weight:bold;&quot;|Rezultāts
| align=&quot;center&quot; style=&quot;background:silver; width:20em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|-
| [[Attēls:Great britain cricket team 1900.jpg|250px]] &lt;br /&gt; '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' &lt;br /&gt; '''''Devon and Somerset Wanderers''''' &lt;br/&gt; [[Džordžs Baklijs]] &lt;br/&gt; [[Frānsiss Berčels]] &lt;br/&gt; [[Čārlzs B. K. Bīčkrofts]] (kapteinis) &lt;br/&gt; [[Artūrs Birkets]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Bovermens]] &lt;br/&gt; [[Viljams Donns]] &lt;br/&gt; [[Frederiks Kamings]] &lt;br/&gt; [[Frederiks Kristiāns]] &lt;br/&gt; [[Harijs Korners]] &lt;br/&gt; [[Alfrēds Pauleslends]] &lt;br/&gt; [[Džons Saimss]] &lt;br/&gt; [[Montagu Tollers]]
| align=&quot;center&quot;| 262—104 (117—78)
| [[Attēls:Crick usfsa.jpg|250px]] &lt;br /&gt; '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br /&gt; '''''French Athletic Club Union''''' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
* {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || 1
|-
| 2 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || 1
|-
! colspan=2| Kopā (2 valstis) || 1 || 1 || 2
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}}

1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs kriketa sacensībās startēja 24 sportisti (2 komandas) no 2 valstīm.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|3}}&lt;ref&gt;Startēja, kopā ar 9 Lielbritānijas sportistiem kā Jauktā komanda.&lt;/ref&gt;
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|21}}&lt;ref&gt;9 sportisti, kopā ar 3 Francijas sportistiem startēja kā Jauktā komanda.&lt;/ref&gt;
* ''{{flagIOC|ZZX|1900. gada vasaras}}''&lt;ref&gt;Veidoja 3 Francijas un 8 Lielbritānijas sportisti.&lt;/ref&gt;

=== Komandu atlase un sastāvs ===
Neviena no nacionālajām komandām nebija izvēlēta. Lielbritāniju šajā komandā pārstāvēja komanda ''Devon and Somerset Wanderers''. Par tās kapteini tika iecelts [[Čārlzs B. K. Bīčkrofts]] un komandu kodolu veidoja no ''Castle Cary'' kriketa kluba spēlētājiem. Komandā vēl tika pieaicināti spēlētāji no tuvējiem [[Devona]]s un [[Somerseta]]s rajoniem, kuri turnīra laikā spēja izvairīties no biznesa un personīgajām saistībām. 

Francijas komandu veidoja [[Francijas vieglatlētika klubu savienības]] komanda, kuras kapteinis bija [[Filips Tomelins]]. Daļu no šīs komandas veidoja angļu strādnieki, kuri uz Franciju bija pārcēlušies, lai palīdzētu uzcelt Eifeļa torni.

== Atsauces un piezīmes ==
{{Commons category|Cricket at the 1900 Summer Olympics|Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062532/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/CRI/ Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/CRI Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/cricket Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.espncricinfo.com/ci/engine/match/320838.html |title=Final: France v Great Britain at Vincennes, Aug 19–20, 1900 |publisher=[[ESPNcricinfo]]|accessdate=6 November 2010}}
* {{Tīmekļa atsauce|url=https://cricketarchive.com/Archive/Scorecards/104/104760.html |title=France v Great Britain in 1900 |publisher=CricketArchive |accessdate=6 November 2010}}
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]</text>
      <sha1>o62d7yurky5arc3h8ljri2vdu9xb5x7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems</title>
    <ns>0</ns>
    <id>477708</id>
    <revision>
      <id>3667055</id>
      <parentid>3591065</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T01:46:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1129" xml:space="preserve">[[Attēls:Left railway Zasulauks-Bolderāja, right railway Lāčupe-Iļģuciems.jpg|thumb|Aiz Lāčupes stacijas no Bolderājas līnijas pa labi atzarojas līnija uz Iļģuciemu.]]
'''Dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems''' ir mazizmantota 2 km gara [[dzelzceļš|dzelzceļa]] līnija, kas savieno [[Lāčupe (stacija)|Lāčupes staciju]] ar [[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema staciju]]. Šajā līnijā ir tikai viens sliežu ceļš, tā nav elektrificēta, tajā pastāv tikai kravas satiksme.

== Stacijas un pieturas punkti ==

* [[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]]. 1951. gadā atvērta kā 4.km postenis. Mūsdienās darbojas kā kravas stacija līnijā [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
* [[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciems]]. Stacija atvērta 1926. gadā. Līnijas galastacija; maz izmantota.

== Skatīt arī ==
* [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja]]
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Tukums]]
* [[Dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava]]


{{dzelzceļš-aizmetnis}}

[[Kategorija:Latvijas dzelzceļa līnijas]]
[[Kategorija:Iļģuciems]]
[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]</text>
      <sha1>alvjs4f5hbs1vwjuwxaskq1n9zrfh6h</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487542</id>
    <revision>
      <id>3667166</id>
      <parentid>3665922</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:46:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bai-Bot</username>
        <id>60304</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Ārējās saites */sīkumi, replaced: {{cite book → {{grāmatas atsauce using [[Project:AWB|AWB]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10544" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Regbijs
| games       = 1900. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Rugby union pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|Francija|Parīze|Vensēnas velodroms}}
| dates       = 1900. gada 14. un 28. oktobris
| num_events  = 1 (visas vīriešiem)
| competitors = 47 (visi vīrieši)
| nations     = 5
| teams       = 3
| gold        = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Union des Sociétés Françaises''
| silver      = {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''FC 1880 Frankfurt''
| silver2     = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Moseley Wanderers''
| prev        = 
| next        = '''[[Regbijs 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
[[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|thumb|Sacensību norises vieta — [[Vensēnas velodroms]].]]

'''[[Regbijs]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Regbija sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 14. oktbrī un 28. oktobrī. Tās notika [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]], [[Parīze|Parīzē]]. Sacensībās startēja 3 komandas, kopā 47 spēlētāji no 5 valstīm.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 12. jūnijs |title=Rugby at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize, kad [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā.

Par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem regbijā kļuva [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] regbistu komanda ''Union des Sociétés Françaises''. Savukārt sudraba medaļa tika piešķirta abām divām atlikušajām komandām — [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] regbistu komandai ''FC 1880 Frankfurt'' un [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] regbistu komandai ''Moseley Wanderers''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| colspan=2 style=&quot;background:silver; width:15em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
|-
| '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; '''''Union des Sociétés Françaises''''' &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Vladimirs Aitofs]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[A. Albērs]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Leons Binošs]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}}/{{flaga|HAI}} [[Konstantīns Enrikess]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Žans Ervē]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Šarls Gonduāns]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Žans Gijs Gotjē]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Aleksandrs Faramons]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Žans Kollā]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Viktors Lardanšē]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Ibērs Lefēvrs]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Žozefs Olivjē]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Franss Reišels]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Andrē Rišmans]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}}/{{flaga|USA}} [[Andrē Rūzvelts]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Emīls Sarāds]] &lt;br/&gt; {{flaga|FRA}} [[Ogists Žirū]]
| [[Attēls:Rugby1 1900.jpg|200px]] &lt;br/&gt; '''{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; '''''FC 1880 Frankfurt''''' &lt;br/&gt; [[Alberts Amrheins]] &lt;br/&gt; [[Hugo Betings]] &lt;br/&gt; [[Jakobs Hermans]] &lt;br/&gt; [[Villijs Hofmeisters]] &lt;br/&gt; [[Hermans Kreicers]] &lt;br/&gt; [[Arnolds Landfoigts]] &lt;br/&gt; [[Hanss Lača]] &lt;br/&gt; [[Ērihs Ludvigs]] &lt;br/&gt; [[Rihards Ludvigs]] &lt;br/&gt; [[Fricis Millers]] &lt;br/&gt; [[Eduards Pope]] &lt;br/&gt; [[Heinrihs Reics]] &lt;br/&gt; [[Augusts Šmīrers]] &lt;br/&gt; [[Ādolfs Štokhauzens]] &lt;br/&gt; [[Georgs Venderots]]
| '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; '''''Moseley Wanderers''''' &lt;br/&gt; [[Frenks Beiliss]] &lt;br/&gt; [[Henrijs Bērtlzs]] &lt;br/&gt; [[Džeimss Kentions]] &lt;br/&gt; [[Artūrs Darbijs]] &lt;br/&gt; [[Klements Deikens]] &lt;br/&gt; [[L. Hūds]] &lt;br/&gt; [[M. L. Logans]] &lt;br/&gt; [[Herberts Lovets]] &lt;br/&gt; [[Herberts Nikols]] &lt;br/&gt; [[Valentīns Smits]] &lt;br/&gt; [[M. V. Talbots]] &lt;br/&gt; [[Džozefs Voliss]] &lt;br/&gt; [[Klods Vitindeils]] &lt;br/&gt; [[Reimons Vitindeils]] &lt;br/&gt; [[Frēnsiss Vilsons]]
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
* {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || 1
|-
| rowspan=2| 2/3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1
|-
| align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1
|-
! colspan=2| Kopā (3 valstis): || 1 || 2 || — || 3 
|}

== Turnīra rezultāti ==
; 1. spēle
Pirmā regbija spēle notika starp Jaukto komandu un Vāciju 1900. gada 14. oktobrī. Pēc pirmā puslaika vadībā bija Jauktā komanda ar rezultātu 14:5, un rezultāta pārsvaru noturēja līdz beigām. Jauktā komanfa uzvarēja ar rezultātu 27:17. Komandas labā punktus guva [[Andrē Rūzvelts]], [[Franss Reišels]] un [[Emīls Sarāds]]. Vācijas komandas labā punktus guva [[Hugo Betings]], [[Ērihs Ludvigs]], [[Heinrihs Reics]] un [[Augusts Šmīrers]]. 
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|1900|10|14|N}}
  | laiks     = 
  | komanda1  = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'')
  | rezultāts = 27 – 17
  | pārskats  = [http://en.espn.co.uk/scrum/rugby/match/19039.html Pārskats]
  | komanda2  = {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} (''FC 1880 Frankfurt'')
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis =
}}

; 2. spēle
Otrā regbija spēle start Jaukto komandu un Lielbritāniju notika 1900. gada 28. oktobrī (olimpisko spēļu pēdējā dienā). Pirmajā puslaikā Lielbritānijas komanda neguva nevienu pinktu un tikai otrajā puslaikā viņi ieguva astoņus punktus. Jauktā komanda šajā spēlē uzvarēja Lielbritāniju, ar rezultātu 27:8. Tās labā punktus guva [[Leons Binošs]], [[Žans Kollā]], [[Žans Gijs Gotjē]], [[Žozefs Olivjē]], [[Franss Reišels]], [[Andrē Rišmans]] un [[Emīls Sarāds]], savukārt Lielbritānijai — [[Henrijs Bērtlzs]] un [[Džozefs Voliss]].
{{futbola spēle
  | datums    = {{dat|1900|10|14|N}}
  | laiks     = 
  | komanda1  = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'')
  | rezultāts = 27 – 8
  | pārskats  = [https://www.rugbyfootballhistory.com/olympics.htm#1900 Pārskats]
  | komanda2  = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''Moseley Wanderers'')
  | vārti1    = 
  | vārti2    = 
  | stadions  = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]]
  | skatītāji =
  | tiesnesis =
}}

=== Turnīra statistika ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center&quot;
|-
!data-sort-type=&quot;number&quot;|Rank !! Komanda !! Spēles !! Punkti !! Vid. punkti 
|- 
| {{gold01}} || align=left| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') || 2 || 54  || 27 
|-
| rowspan=2| {{silver02}} || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} (''FC 1880 Frankfurt'') || 1 || 17 || 17
|-
| align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''Moseley Wanderers'') || 1 || 8 || 8 
|-
| {{bronze03}} || colspan=6 style=background:#efefef align=center|''netika pasniegta''
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}}
Regbija sacensībās kopā startēja 3 komandas, 47 sportisti, no 5 valstīm.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;&gt;Startēja Jauktās komandas sastāvā, kuru veidoja ASV, Francijas un Haiti sportisti.&lt;/ref&gt;
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|15}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;/&gt;
* {{flagIOC|HAI|1900. gada vasaras|1}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;/&gt;
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|15}}
* {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|15}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/RGB Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Rugby 1900&quot;.  Accessed 2 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/rug1900.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303183638/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/rug1900.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}.
* [http://www.rugbyfootballhistory.com/olympics.htm#france1900 Regbijs olimpiskajās spēlēs] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Regbijs olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni regbijā — vīriešu turnīrs}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Regbijs olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>2qfhf8seonlxiz81c9du47uqrxbo9ep</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mofs Tarkins</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487580</id>
    <revision>
      <id>3666911</id>
      <parentid>3666836</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:56:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1855" xml:space="preserve">{{Tēla infokaste
| name = Vilhuhs Tarkins
| first = [[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība|Jaunā cerība]]
| gender = [[vīrietis]]
| occupation = Impērijas virsnieks
| portrayer = &lt;nowiki&gt;Pīters Kušings]]&lt;/nowiki&gt;
| series = &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot;
}}
'''Mofs Tarkins''' jeb '''Vilhufs Tarkins''' ir izdomāts tēls [[Džordžs Lūkass|Džordža Lūkasa]] izveidotajā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; filmu sērijā. Viņš pirmoreiz parādās 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, kur Mofu Tarkinu attēlo [[Pīters Kušings]]. Vilhufs Tarkins ir viens no diviem filmas galvenajiem ļaundariem. Filmā Tarkins tiek attēlots kā augsts Galaktikas Impērijas virsnieks, kurš ir atbildīgs par operācijām slepenajā kosmosa bāzē &quot;[[Nāves zvaigzne|Nāves zvaigzne&quot;]]. Cenšoties uzzināt, kur atrodas dumpinieku bāze, viņš pavēl ar &quot;Nāves Zvaigznes&quot; superlāzeru iznīcināt planētu Alderānu. Mofs Tarkins tiek nogalināts filmas beigās, kad [[Lūks Debesgājējs]] iznīcina &quot;[[Nāves zvaigzne|Nāves zvaigzni]]&quot;.

Ārpus oriģinālās 1977. gada filmas &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība|Jaunā cerība]]&quot; Tarkina tēls parādās dažādās citās grāmatās un filmās, tostarp animācijas sērijās &quot;[[Zvaigžņu kari: Klonu kari (2008. gada seriāls)|Zvaigžņu kari: Klonu kari]]&quot;, &quot;[[Zvaigžņu kari: Dumpinieki]]&quot; un &quot;[[Zvaigžņu kari: Sliktā partija]]&quot;, kā arī filmās &quot;[[Zvaigžņu kari: Situ atriebība]]&quot;.

Tarkina varonis ir labi novērtēts, un viņu sauca par &quot;vienu no visbriesmīgākajiem ļaundariem Zvaigžņu karu vēsturē&quot;&lt;ref&gt;{{Atsauce|title=Star Wars Speeches: Grand Moff Tarkin - IGN|url=https://www.ign.com/articles/2006/08/08/star-wars-speeches-grand-moff-tarkin|accessdate=2021-06-11|language=en}}&lt;/ref&gt;.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zvaigžņu karu tēli]]</text>
      <sha1>9pmfh9jfneyh9awiqv02xmfkeurd2ki</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Nāves zvaigzne</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487582</id>
    <revision>
      <id>3667070</id>
      <parentid>3628083</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T04:40:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2178" xml:space="preserve">'''&quot;Nāves zvaigzne&quot;''' ({{val|en|Death Star}}) ir izdomāta kosmosa stacija un galaktikas superierocis, kas attēlots [[Džordžs Lūkass|Džordža Lūkasa]] izveidotajā &quot;[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]&quot; franšīzē.

Uzskata, ka pirmās &quot;Nāves zvaigznes&quot;, kas parādās sākotnējā 1977. gada filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]&quot;, diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu (robotu).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Star wars|url=http://archive.org/details/starwars0000beec|publisher=New York, N.Y. : DK|date=2009|isbn=978-0-7566-4517-5|first=Simon|last=Beecroft}}&lt;/ref&gt; Otrā &quot;Nāves zvaigzne&quot; parādās filmā &quot;[[Zvaigžņu kari: Džedu atgriešanās]]&quot;, un tā ir ievērojami lielāka — 200 kilometru diametrā, un, kaut arī tā nav pabeigta, ir tehnoloģiski attīstītāka nekā tās priekšgājēja. Abas &quot;Nāves zvaigznes&quot; uzbūvēja Galaktikas impērija, lai stiprinātu kontroli pār galaktiku, un tās ir bruņotas ar speciālu kristālu darbināmiem superlāzeriem, kas var iznīcināt veselas planētas. Pirmajai &quot;Nāves zvaigznei&quot; ir vajadzīgs ievērojams laiks, lai pilnībā uzlādētu savu superlāzeru, un Dumpinieku alianse to iznīcina, izmantojot tās vājo vietu: izplūdes atveri, kurai trāpot ar precīzu šāvienu, izraisās ķēdes reakcija visā stacijas infrastruktūrā. Otro &quot;Nāves zvaigzni&quot; iznīcina tiešs uzbrukums tās galvenajam reaktoram, jo ​​tās nepilnīgais stāvoklis ļauj kosmosa kuģiem lidot caur tās infrastruktūru.

Kopš pirmās parādīšanās &quot;Nāves zvaigzne&quot; ir kļuvusi par kultūras ikonu un plaši atzītu Zvaigžņu karu franšīzes elementu. Tas iedvesmoja daudzus līdzīgus superieročus fantastikā, kā arī citos &quot;Zvaigžņu karu&quot; darbos. 2015. gada filma &quot;[[Zvaigžņu kari: Spēks mostas]]&quot; iepazīstināja ar Zvaigžņiznīcinātāja bāzi, planētu, kuru Pirmais ordenis pārveidoja par superieroci. Lai gan tas ir jaudīgāks un tehnoloģiski attīstītāks par abām &quot;Nāves zvaigznēm&quot; un spēj iznīcināt visas planētu sistēmas, dumpinieki to iznīcina.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Zvaigžņu kari]]</text>
      <sha1>1xons7cstupp4vp3cr3ql385v91b12q</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Iveta Benhena-Bēkena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487744</id>
    <revision>
      <id>3667074</id>
      <parentid>3602211</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T05:05:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>atj.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3579" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Iveta Benhena-Bēkena
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731122762).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1986|1|22}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Latviete
| partija = 
*[[Par cilvēcīgu Latviju]] (2017-2021) 
*[[Jaunā Vienotība]] (kopš 2021)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = politiķe, finanšu ekonomiste
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Iveta Benhena-Bēkena''' (dzimusi {{Dat|1986|01|22}}) ir latviešu uzņēmēja un politiķe. [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas [[KPV LV|KPV.LV]] saraksta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/7C23BE457765F0E9C22583320029E51E?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Iveta Benhena-Bēkena - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-12}}&lt;/ref&gt; vēlāk kļuvusi par partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedri.

== Politiskā darbība ==
2018. gadā I. Benhena-Bēkena tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[KPV LV]] saraksta. Viņa sākotnēji tika minēta starp partijas iekšējiem opozicionāriem, kuri bija pret dalību [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], taču vēlāk, visu 13. Saeimas darbības laiku, valdību atbalstīja. Pēc [[Atis Zakatistovs|A. Zakatistova]] izdošanas kriminālvajāšanai, I. Benhena-Bēkena vienbalsīgi itika evēlēta viņa vietā par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/par-budzeta-komisijas-priekssedetaja-vietnieci-ievel-zogu-uzstadisanas-specialisti-benhenu-bekenu-kpv-lv/|title=Par Budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieci ievēl žogu uzstādīšanas speciālisti Benhenu-Bēkenu (KPV LV)|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-12|date=2019-06-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 26. aprīlī I. Benhena-Bēkena izstājās no partijas &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot; (agrākā KPV LV), lai pievienotos partijai &quot;[[Vienotība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/benhena-bekena-pamet-kpv-lv-un-pievienojas-vienotibai/|title=Benhena-Bēkena pamet KPV LV un pievienojas &quot;Vienotībai&quot;|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-12|date=2021-04-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/iveta-benhena-bekena/|title=Iveta Benhena-Bēkena|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-12|date=2020-12-30|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidē no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Benhena-Bēkena, Iveta}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Par cilvēcīgu Latviju&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>ckzwf9er1f42nhijn9m7b35iyndp7l2</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667075</id>
      <parentid>3667074</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T05:09:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>pap.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3943" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Iveta Benhena-Bēkena
| vārds_orģ = 
| attēls = 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45731122762).jpg
| att_izm = 275px
| mazs_att = 
| apraksts = &lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāte
| term_sākums = {{dat|2018|11|6|N|bez}}
| term_beigas = 
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| vietnieks = 
| prezidents = [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = &lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats2 = 
| term_sākums2 = 
| term_beigas2 = 
| viceprezidents2 = 
| vicepremjers2 = 
| vietnieks2 = 
| prezidents2 = 
| premjers2 = 
| priekštecis2 = 
| pēctecis2 = &lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = {{ddv|1986|1|22}}
| dzim_vieta = 
| dzīves_vieta = 
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = Latviete
| partija = 
*[[Par cilvēcīgu Latviju]] (2017-2021) 
*[[Jaunā Vienotība]] (kopš 2021)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = politiķe, finanšu ekonomiste
| alma_mater = [[Latvijas Universitāte]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Iveta Benhena-Bēkena''' (dzimusi {{Dat|1986|01|22}}) ir latviešu uzņēmēja un politiķe. [[13. Saeima]]s deputāte, ievēlēta no partijas [[KPV LV|KPV.LV]] saraksta,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima13_depweb_public.nsf/0/7C23BE457765F0E9C22583320029E51E?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Iveta Benhena-Bēkena - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2021-06-12}}&lt;/ref&gt; vēlāk kļuvusi par partijas &quot;[[Vienotība]]&quot; biedri.

2014. gadā beigusi [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātes]] [[LU Ekonomikas un vadības fakultāte|Ekonomikas un vadības fakultāti]], iegūstot profesionālo bakalaura grādu finanšu menedžmentā. Pirms kļūšanas par Saeimas deputāti I. Benhena-Bēkena bija žogu un sētu izgatavošanas un uzstādīšanas uzņēmuma &quot;Jumburgs&quot; valdes locekle.

== Politiskā darbība ==
2018. gadā I. Benhena-Bēkena tika [[13. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[13. Saeima|13. Saeimā]] no [[KPV LV]] saraksta. Viņa sākotnēji tika minēta starp partijas iekšējiem opozicionāriem, kuri bija pret dalību [[Krišjāņa Kariņa valdība|Krišjāņa Kariņa valdībā]], taču vēlāk, visu 13. Saeimas darbības laiku, valdību atbalstīja. Pēc [[Atis Zakatistovs|A. Zakatistova]] izdošanas kriminālvajāšanai, I. Benhena-Bēkena vienbalsīgi itika evēlēta viņa vietā par Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja vietnieci.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/par-budzeta-komisijas-priekssedetaja-vietnieci-ievel-zogu-uzstadisanas-specialisti-benhenu-bekenu-kpv-lv/|title=Par Budžeta komisijas priekšsēdētāja vietnieci ievēl žogu uzstādīšanas speciālisti Benhenu-Bēkenu (KPV LV)|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-12|date=2019-06-18|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 26. aprīlī I. Benhena-Bēkena izstājās no partijas &quot;[[Par cilvēcīgu Latviju]]&quot; (agrākā KPV LV), lai pievienotos partijai &quot;[[Vienotība]]&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/benhena-bekena-pamet-kpv-lv-un-pievienojas-vienotibai/|title=Benhena-Bēkena pamet KPV LV un pievienojas &quot;Vienotībai&quot;|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-12|date=2021-04-26|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/cv/iveta-benhena-bekena/|title=Iveta Benhena-Bēkena|website=Puaro.lv|access-date=2021-06-12|date=2020-12-30|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] kandidē no apvienības &quot;[[Jaunā Vienotība]]&quot; saraksta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Benhena-Bēkena, Iveta}}
[[Kategorija:1986. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:&quot;Par cilvēcīgu Latviju&quot; politiķi]]
[[Kategorija:&quot;Vienotības&quot; politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]</text>
      <sha1>mtnjv887e1f1klu06k1inl91s5e3ztl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hanko kara bāze (1940—1941)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>487764</id>
    <revision>
      <id>3667076</id>
      <parentid>3429894</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T05:20:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7013" xml:space="preserve">[[Attēls:Hangon vuokra-alueen kartta.jpg|thumb|300px|Hanko kara bāzes karte, kas pievienota 1940. gada 12. marta Maskavas miera līgumam]]
[[Attēls:Piiskatykki edesta.jpg|thumb|250px|Padomju nocietinājumi pie Hanko kara bāzes]]
[[Attēls:Железнодорожная артиллерийская установка ТМ-3-12 (5).jpg|thumb|250px|Padomju tālšavējs lielgabals Hanko kara bāzē, no kuras 1941. gada 22. jūnijā sākās Somijas apšaude]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101II-MN-2787-30, Baltikum, gesunkenes russisches Schiff.jpg|thumb|250px|3. decembrī uz mīnas uzskrējušais un nogrimušais kuģis &quot;Josifs Staļins&quot;]]
'''Hanko kara bāze''' ({{val|ru|военно-морская база Ханко}}) bija [[Otrais pasaules karš|Otrais pasaules kara]] laikā izveidota [[PSRS]] militārā bāze [[Somija]]s [[Hanko pussala|Hanko pussalā]] pie [[Somu līcis|Somu līča]], kuru tā ieguva pēc [[Ziemas karš|Ziemas kara]] 1940. gada martā. [[Turpinājuma karš|Turpinājuma kara]] laikā 1941. gada jūnijā [[Sarkanā armija]] no kara bāzes uzbruka Somijas karaspēkam, taču pēc sakāves kaujās pret Vācijas karaspēku [[Igaunijā]] bija spiesta 1941. gada decembrī bara bāzi evakuēt.

== Priekšvēsture ==
Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenā papildprotokola parakstīšanas 1939. gada 23. augustā PSRS uzskatīja [[Baltijas valstis]] (Somiju, Igauniju un Latviju, bet ne Lietuvu) par savu «ietekmes sfēru».
1939. gada 24. septembrī [[Vjačeslavs Molotovs]] pieprasīja [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS|Igaunijai parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu]]. Pēc tam, kad 1939. gada 28. septembrī parakstītajā [[Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums|Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgumā]] arī Lietuva tika iekļauta PSRS ietekmes sfērā, 29. septembrī [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS|līdzīgu prasību saņēma Lietuvas valdība]], bet 30. septembrī [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|šādu prasību saņēma arī Latvijas valdība]].

5. oktobrī arī Somijas valdība saņēma priekšlikumu sākt [[Maskava|Maskavā]] sarunas par atteikšanos no Somu līča salām (''[[Suursaari]], [[Tytärsaari]], [[Koivisto]]'') un [[Karēlija]]s daļas, kuru gaitā parādījās prasība uz 30 gadiem iznomāt militāro bāzi Hanko pussalā. Kad Somijas valdība novembrī atteicās parakstīt šīs prasības, sākās [[Ziemas karš]].

== Ziemas karš ==
Tūlīt pēc kara pieteikšanas 1939. gada 1. decembrī padomju kara flotes kreiseris &quot;Kirovs&quot; no [[Liepājas karosta]]s veica uzbrukumu Somijas krasta apsardzes baterijai Rusāres (''Russarö'') salā, sagraujot piestātni, kazarmas un bāku, bet bija spiests atkāpties pēc somu lielgabala šāviņa tieša trāpījuma. Ziemas kara laikā Hanko atradās PSRS bumbvedēju lidojumu maršrutā no Igaunijas karabāzēm [[Hījumā]] un [[Sāremā]] uz [[Turku]] un [[Tampere]]s pilsētām. Ja laika apstākļu dēļ uzbrukumi šīm pilsētām bija neveiksmīgi, bumbvedēji nometa kravu uz Hanko. Tā bija visvairāk bombardētā Somijas pilsēta, līdz 1940. gada februārim to bombardēja 72 reizes.

1940. gada 12. martā parakstītajā [[Maskavas miera līgums|Maskavas miera līgumā]], kas izbeidza Ziemas karu, Somija apņēmās uz 30 gadiem iznomāt Padomju Savienībai 115 kvadrātkilometru lielu nomas zonu, kas ietvēra Hanko pussalu un apmēram 400 salas. 1940. gada 22. martā Hanko nodeva PSRS rīcībā.

== Bāzes būve ==
Somijai atņemtajā teritorijā atradās Hanko osta un Rusāres salas cietoksnis. Pirmais bāzes vadītājs bija kontradmirālis Sergejs Belusovs, kuru drīz nomainīja ģenerālmajors Aleksejs Jeļisejevs. Gatavojoties [[Baltijas valstu okupācija]]i, no 1940. gada 12. jūnija Hanko kara bāzē stacionētie PSRS Baltijas kara flotes kuģi piedalījās Igaunijas piekrastes blokādē. 1940. gada 20. jūnijā iznāca PSRS Aizsardzības komitejas pavēle par Somu jūras līča rietumu daļas aizsardzības pastiprināšanu (''Об утверждении организации КБФ и мероприятиях по усилению обороны западных районов Финского залива'') un pretgaisa aizsardzības organizēšanu Hanko pussalā, Sāmsalā, Dagdas salā un Kurzemes piekrastē (''меры для создания организации ПВО на полуострове Ханко и обеспечения строительства береговой обороны на островах Эзель, Даго и южном побережье Ирбенского пролива''). Padomju Savienība uzsāka spēcīgas militārās bāzes būvi Hanko, kas ne tikai kontrolēja jūras satiksmi Somu līcī, bet plānotajā karā pret Somiju bija paredzēta kā placdarms iebrukumam tās dienvidrietumu daļā. Tiek lēsts, ka bāzē izvietoja aptuveni 30 000 PSRS karavīru.

=== PSRS karaspēka vienības ===
1941. gada jūlijā Hanko kara ostā un militārajā bāzē bija stacionētas šādas Sarkanās armijas vienības:
* 8. atsevišķā kājnieku brigāde (''8-я отдельная стрелковая бригада'', aptuveni 13 500 karavīru)
** 270., 335. un 219. kājnieku pulki
** 343. lauka artilērijas pulks
** 297. atsevišķais tanku bataljons
** 204. atsevišķā smagā pretgaisa baterija
* cietokšņa garnizons (apmēram 6000 karavīru)
* Hanko pretgaisa aizsardzības vienība (apmēram 1600 karavīru)
* 4./13. Baltijas kara flotes iznīcinātāju aviācijas pulks (''13-й истребительный авиационный полк ВВС Балтийского флота'')
* kara flotes eskadra: mīnukuģu eskadras 3. divizions (karakuģi «Артем», «Володарский», «Карл Маркс», «Энгельс»), traleru divizions (Т-208, Т-210, Т-213), zemūdeņu divizions (М-90, М-95, М-96, М-97), torpēdkuģu un apsardzes kuģu vienības.

== Evakuācija ==
1941. gada septembrī, kad [[Vērmahts]] okupēja visu Igauniju, Padomju Savienība bija spiesta sākt evakuēt Hanko bāzi. 7. oktobrī Somijas armijas virspavēlnieks [[Karls Gustavs Mannerheims]] ar skaļruņu palīdzību krieviski vērsās pie Hanko kara bāzes karavīriem ar aicinājumu padoties. Vietējās avīzes ''Красный Гангут'' līdzstrādnieki uzrakstīja rupjībām pilnu atbildi (''Ответ защитников Ханко барону Маннергейму''), ko ar skrejlapām izkaisīja Sarkanās armijas karavīriem. Līdz 2. decembrim Hanko karabāzi atstāja 27 809 Sarkanās armijas karavīri, tomēr 4 987 (17,8 %) evakuācijas laikā gāja bojā.

Pēc Parīzes miera līguma parakstīšanas 1947. gadā PSRS oficiāli atteicās no Hanko bāzes.

== Skatīt arī ==
* [[Paldiski]]
* [[Liepājas Karosta]]

[[Kategorija:Ziemas karš]]
[[Kategorija:Somijas vēsture]]
[[Kategorija:PSRS kara flotes bāzes]]</text>
      <sha1>a4j6h8jc66p1m1swdd0gi75kbn0bj3a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667077</id>
      <parentid>3667076</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T05:21:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7010" xml:space="preserve">[[Attēls:Hangon vuokra-alueen kartta.jpg|thumb|300px|Hanko kara bāzes karte, kas pievienota 1940. gada 12. marta Maskavas miera līgumam]]
[[Attēls:Piiskatykki edesta.jpg|thumb|250px|Padomju nocietinājumi pie Hanko kara bāzes]]
[[Attēls:Железнодорожная артиллерийская установка ТМ-3-12 (5).jpg|thumb|250px|Padomju tālšavējs lielgabals Hanko kara bāzē, no kuras 1941. gada 22. jūnijā sākās Somijas apšaude]]
[[Attēls:Bundesarchiv Bild 101II-MN-2787-30, Baltikum, gesunkenes russisches Schiff.jpg|thumb|250px|3. decembrī uz mīnas uzskrējušais un nogrimušais kuģis &quot;Josifs Staļins&quot;]]
'''Hanko kara bāze''' ({{val|ru|военно-морская база Ханко}}) bija [[Otrais pasaules karš|Otrais pasaules kara]] laikā izveidota [[PSRS]] militārā bāze [[Somija]]s [[Hanko pussala|Hanko pussalā]] pie [[Somu līcis|Somu līča]], kuru tā ieguva pēc [[Ziemas karš|Ziemas kara]] 1940. gada martā. [[Turpinājuma karš|Turpinājuma kara]] laikā 1941. gada jūnijā [[Sarkanā armija]] no kara bāzes uzbruka Somijas karaspēkam, taču pēc sakāves kaujās pret Vācijas karaspēku [[Igaunija|Igaunijā]] bija spiesta 1941. gada decembrī bara bāzi evakuēt.

== Priekšvēsture ==
Pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova—Ribentropa pakta]] slepenā papildprotokola parakstīšanas 1939. gada 23. augustā PSRS uzskatīja [[Baltijas valstis]] (Somiju, Igauniju un Latviju, bet ne Lietuvu) par savu «ietekmes sfēru».
1939. gada 24. septembrī [[Vjačeslavs Molotovs]] pieprasīja [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Igauniju un PSRS|Igaunijai parakstīt savstarpējās palīdzības līgumu]]. Pēc tam, kad 1939. gada 28. septembrī parakstītajā [[Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgums|Padomju-vācu draudzības un robežu demarkācijas līgumā]] arī Lietuva tika iekļauta PSRS ietekmes sfērā, 29. septembrī [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Lietuvu un PSRS|līdzīgu prasību saņēma Lietuvas valdība]], bet 30. septembrī [[Savstarpējās palīdzības pakts starp Latviju un PSRS|šādu prasību saņēma arī Latvijas valdība]].

5. oktobrī arī Somijas valdība saņēma priekšlikumu sākt [[Maskava|Maskavā]] sarunas par atteikšanos no Somu līča salām (''Suursaari, Tytärsaari, Koivisto'') un [[Karēlija]]s daļas, kuru gaitā parādījās prasība uz 30 gadiem iznomāt militāro bāzi Hanko pussalā. Kad Somijas valdība novembrī atteicās parakstīt šīs prasības, sākās [[Ziemas karš]].

== Ziemas karš ==
Tūlīt pēc kara pieteikšanas 1939. gada 1. decembrī padomju kara flotes kreiseris &quot;Kirovs&quot; no [[Liepājas karosta]]s veica uzbrukumu Somijas krasta apsardzes baterijai Rusāres (''Russarö'') salā, sagraujot piestātni, kazarmas un bāku, bet bija spiests atkāpties pēc somu lielgabala šāviņa tieša trāpījuma. Ziemas kara laikā Hanko atradās PSRS bumbvedēju lidojumu maršrutā no Igaunijas karabāzēm [[Hījumā]] un [[Sāremā]] uz [[Turku]] un [[Tampere]]s pilsētām. Ja laika apstākļu dēļ uzbrukumi šīm pilsētām bija neveiksmīgi, bumbvedēji nometa kravu uz Hanko. Tā bija visvairāk bombardētā Somijas pilsēta, līdz 1940. gada februārim to bombardēja 72 reizes.

1940. gada 12. martā parakstītajā [[Maskavas miera līgums|Maskavas miera līgumā]], kas izbeidza Ziemas karu, Somija apņēmās uz 30 gadiem iznomāt Padomju Savienībai 115 kvadrātkilometru lielu nomas zonu, kas ietvēra Hanko pussalu un apmēram 400 salas. 1940. gada 22. martā Hanko nodeva PSRS rīcībā.

== Bāzes būve ==
Somijai atņemtajā teritorijā atradās Hanko osta un Rusāres salas cietoksnis. Pirmais bāzes vadītājs bija kontradmirālis Sergejs Belusovs, kuru drīz nomainīja ģenerālmajors Aleksejs Jeļisejevs. Gatavojoties [[Baltijas valstu okupācija]]i, no 1940. gada 12. jūnija Hanko kara bāzē stacionētie PSRS Baltijas kara flotes kuģi piedalījās Igaunijas piekrastes blokādē. 1940. gada 20. jūnijā iznāca PSRS Aizsardzības komitejas pavēle par Somu jūras līča rietumu daļas aizsardzības pastiprināšanu (''Об утверждении организации КБФ и мероприятиях по усилению обороны западных районов Финского залива'') un pretgaisa aizsardzības organizēšanu Hanko pussalā, Sāmsalā, Dagdas salā un Kurzemes piekrastē (''меры для создания организации ПВО на полуострове Ханко и обеспечения строительства береговой обороны на островах Эзель, Даго и южном побережье Ирбенского пролива''). Padomju Savienība uzsāka spēcīgas militārās bāzes būvi Hanko, kas ne tikai kontrolēja jūras satiksmi Somu līcī, bet plānotajā karā pret Somiju bija paredzēta kā placdarms iebrukumam tās dienvidrietumu daļā. Tiek lēsts, ka bāzē izvietoja aptuveni 30 000 PSRS karavīru.

=== PSRS karaspēka vienības ===
1941. gada jūlijā Hanko kara ostā un militārajā bāzē bija stacionētas šādas Sarkanās armijas vienības:
* 8. atsevišķā kājnieku brigāde (''8-я отдельная стрелковая бригада'', aptuveni 13 500 karavīru)
** 270., 335. un 219. kājnieku pulki
** 343. lauka artilērijas pulks
** 297. atsevišķais tanku bataljons
** 204. atsevišķā smagā pretgaisa baterija
* cietokšņa garnizons (apmēram 6000 karavīru)
* Hanko pretgaisa aizsardzības vienība (apmēram 1600 karavīru)
* 4./13. Baltijas kara flotes iznīcinātāju aviācijas pulks (''13-й истребительный авиационный полк ВВС Балтийского флота'')
* kara flotes eskadra: mīnukuģu eskadras 3. divizions (karakuģi «Артем», «Володарский», «Карл Маркс», «Энгельс»), traleru divizions (Т-208, Т-210, Т-213), zemūdeņu divizions (М-90, М-95, М-96, М-97), torpēdkuģu un apsardzes kuģu vienības.

== Evakuācija ==
1941. gada septembrī, kad [[Vērmahts]] okupēja visu Igauniju, Padomju Savienība bija spiesta sākt evakuēt Hanko bāzi. 7. oktobrī Somijas armijas virspavēlnieks [[Karls Gustavs Mannerheims]] ar skaļruņu palīdzību krieviski vērsās pie Hanko kara bāzes karavīriem ar aicinājumu padoties. Vietējās avīzes ''Красный Гангут'' līdzstrādnieki uzrakstīja rupjībām pilnu atbildi (''Ответ защитников Ханко барону Маннергейму''), ko ar skrejlapām izkaisīja Sarkanās armijas karavīriem. Līdz 2. decembrim Hanko karabāzi atstāja 27 809 Sarkanās armijas karavīri, tomēr 4 987 (17,8 %) evakuācijas laikā gāja bojā.

Pēc Parīzes miera līguma parakstīšanas 1947. gadā PSRS oficiāli atteicās no Hanko bāzes.

== Skatīt arī ==
* [[Paldiski]]
* [[Liepājas Karosta]]

[[Kategorija:Ziemas karš]]
[[Kategorija:Somijas vēsture]]
[[Kategorija:PSRS kara flotes bāzes]]</text>
      <sha1>qpikusjxqaki0v77skt099czntpfh1f</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kustā Pihlajameki</title>
    <ns>0</ns>
    <id>488718</id>
    <revision>
      <id>3667078</id>
      <parentid>3663742</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T05:36:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10602" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Kustā Pihlajameki
 |       piktogramma_1 = Wrestling pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Cīņas sports
 |          vārds_orig = ''Kustaa Pihlajamäki''
 |              attēls = Kustaa Pihlajamäki 3.jpg
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = {{dat|1902|4|7}}
 |             dz_viet = {{vieta|Krievijas Impērija|Somijas lielhercogiste|Seinejoki|td=Somija}}
 |             mir_dat = {{miršanas datums un vecums|1944|2|10|1902|4|7}}
 |            mir_viet = {{vieta|Somija|Helsinki}}
 |             tautība = [[soms]]
 |         dzīvesvieta = 
 |              garums = {{mērv|cm=169}}
 |               svars = {{mērv|kg=56—66}}
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Izglītība ------&gt;
 |          vidusskola = 
 |             koledža = 
 |          augstskola = 
 |        universitāte = 
 |          izgl iest1 = 
 |      izgl iest1_nos = 
 |          izgl iest2 = 
 |      izgl iest2_nos = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{FIN}}
 |        sporta veids = [[Cīņas sports]]
 |               klubs = 
 |          disciplīna = [[Grieķu-romiešu cīņa]]&lt;br&gt;[[Brīvā cīņa]]
 |                 poz = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |        kar_sāk_amat = 
 |       kar_beig_amat = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
 |           partneris = 
 |        klubs_sadaļa = 
 |         karj spēles = 
 |          karj cīņas = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 4 (1924—1936)
 |          os_medaļas = 3 (2 zelta, 1 sudraba)
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
{{MedalCountry | {{FIN}} }}
{{MedalSport | [[Brīvā cīņa]]}}
{{Medaļa|VOS}}
{{Medaļa|Gold|[[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|Parīze 1924]]|līdz 56 kg}}
{{Medaļa|Silver|[[1928. gada vasaras olimpiskās spēles|Amsterdama 1928]]|līdz 61 kg}}
{{Medaļa|Gold|[[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|Berlīne 1936]]|līdz 61 kg}}
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}}
{{Medaļa|Silver|[[1931. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Budapešta 1931]] |līdz 66 kg}}
{{Medaļa|Gold|[[1934. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Stokholma 1934]] |līdz 61 kg}}
{{Medaļa|Gold|[[1935. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Brisele 1935]] |līdz 61 kg}}
{{Medaļa|Silver|[[1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Minhene 1937]] |līdz 61 kg}}
{{MedalSport | [[Grieķu-romiešu cīņa]]}}
{{Medaļa|Competition|[[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempionāti]]}}
{{Medaļa|Gold|[[1930. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Stokholma 1930]] |līdz 61 kg}}
{{Medaļa|Gold|[[1931. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Prāga 1931]] |līdz 61 kg}}
{{Medaļa|Gold|[[1933. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Helsinki 1933]] |līdz 61 kg}}
{{Medaļa|Gold|[[1934. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Roma 1934]] |līdz 61 kg}}
{{Medaļa|Gold|[[1937. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Parīze 1937]] |līdz 61 kg}}
{{Medaļa|Gold|[[1938. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Tallina 1938]] |līdz 61 kg}}
{{Medaļa|Gold|[[1939. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|Oslo 1939]] |līdz 61 kg}}
}}
'''Kustā Pihlajameki''' ({{val|fi|Kustaa Pihlajamäki }}; dzimis {{dat|1902|4|7}}, miris {{dat|1944|2|10}}) bija [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], [[1924. gada vasaras olimpiskās spēles|1924.]] un [[1936. gada vasaras olimpiskās spēles|1936. gada vasaras olimpisko spēļu]] čempions, divkārtējais [[Eiropas čempionāts cīņas sportā|Eiropas čempions]] brīvajā un septiņkārtējais Eiropas čempions grieķu-romiešu cīņā.

== Biogrāfija ==
Kustā Pihlajameki dzimis cīkstoņu ģimenē. Viņa brāļi Arvi un Pāvo bija vairākkārtīgi Somijas čempioni, bet brālēns [[Hermanni Pihlajameki|Hermanni]] olimpiskais čempions un bronzas medaļnieks.

=== 1924. gada vasaras olimpiskās spēles ===
Pihlajameki cīnījās svara kategorijā līdz 56 kg. Brīvās cīņas turnīrs notika pēc sistēmas, kurā zaudētājs vairs nepiedalījās cīņā par čempiona titulu, bet turpināja cīnīties par otro un trešo vietu. Cīņa ilga 20 minūtes un, ja tās uzvarētājs šajā laikā netika noskaidrots, tika aizvadīts sešu minūšu papildus raunds, kurā cīņa notika parterī. Šajā svara kategorijā cīņā par medaļām piedalījās 12 cīkstoņi.

{|class = border=&quot;1&quot;
!width=100|Kārta
!width=100| Pretinieks
!width=100| Valsts
!width=70| Rezultāts
!width=100| Pamatojums
|-
| 1. kārta
| -
| -
| brīvs
| -
|-
| Ceturtdaļfināls
| Sonnijs Darbi
| {{flag|Lielbritānija}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| Pēc punktiem
|-
| Pusfināls
| [[Braians Hains]]
| {{flag|ASV}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| Pēc punktiem
|-
| Fināls
| [[Kārlo Mekinens]]
| {{Flag|Somija}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| Pēc punktiem
|-
|}

=== 1928. gada vasaras olimpiskās spēles ===
Pihlajameki cīnījās svara kategorijā līdz 61 kg. Par olimpiskā čempiona titulu sacentās 9 sportisti.

{|class = border=&quot;1&quot;
!width=120|Kārta
!width=120| Pretinieks
!width=100| Valsts
!width=70| Rezultāts
!width=100| Pamatojums
!width=100| Cīņas ilgums
|-
| 1. kārta
| -
| -
| brīvs
| -
| -
|-
| Ceturtdaļfināls
| Renē Rotenfluks
| {{flag|Francija}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| Pēc punktiem
| -
|-
| Pusfināls
| [[Elijs Morisons]]
| {{flag|ASV}}
| style=&quot;background:#F08080&quot;|Zaudējums
| Pēc punktiem
| -
|-
| Cīņa par otro vietu
| [[Hanss Minders]]
| {{flag|Šveice}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| Pēc punktiem
| -
|-
|}

=== 1932. gada vasaras olimpiskās spēles ===
Pihlajameki cīnījās svara kategorijā līdz 61 kg. Par olimpiskā čempiona titulu sacentās 8 cīkstoņi.

Izslēgšana no turnīra notika pēc soda punktu uzkrājuma. Cīņu tiesāja trīs tiesneši, par tīru (plecu) uzvaru soda punktus nepiešķīra, par uzvaru pēc tiesnešu lēmuma pie jebkuras balsu attiecības (3-0, 2-1) ieskaitīja 1 soda punktu, par zaudējuma 1—2 ieskaitīja 2 soda punktus, zaudējumu 0—3 un tīro zaudējumu sodīja ar 3 soda punktiem.

{|class = border=&quot;1&quot;
!width=40|Kārta
!width=140| Pretinieks
!width=100| Valsts
!width=70| Rezultāts
!width=140| Pamatojums
|-
| 1
| Melvins KLodfelders
| {{flag|ASV}}
| style=&quot;background:#F08080&quot;|Zaudējums
| 3-0 (3 soda punkti)
|-
| 2
| Hovards Tomass
| {{flag|Kanāda}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| 3-0 (1 soda punkts)
|-
| 3
| [[Gustavs Klārens]]
| {{flag|Zviedrija}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| 3-0 (1 soda punkts)
|-
|}

Pēc 5 soda punktu sakrāšanas Pihlajameki tika izslēgts no turnīra un ieguva 4.—5. vietu.

=== 1936. gada vasaras olimpiskās spēles ===
Pihlajameki cīnījās svara kategorijā līdz 61 kg. Par olimpiskā čempiona titulu sacentās 15 cīkstoņi. Cīkstoņu turnīri risinājās pēc iepriekšējo olimpisko spēļu noteikumiem — atkarībā no cīņas rezultāta ieskaitot soda punktus.

{|class = border=&quot;1&quot;
! Kārta
! Pretinieks
! Valsts
! Rezultāts
! Pamatojums
! Cīņas ilgums
|-
| 1
| Hektors Riske
| {{flag|Beļģija}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| Plecu uzvara (0 soda punkti)
| 4:40
|-
| 2
| Verners Spičers
| {{flag|Šveice}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| Plecu uzvara (0 soda punkti)
| 1:57
|-
| 3
| [[Jašars Erkans]]
| {{flag|Turcija}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| Plecu uzvara (0 soda punkti)
| 2:40
|-
| 4
| [[Ferencs Tots]]
| {{flag|Ungārija}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| Plecu uzvara (0 soda punkti)
| 3:41
|-
| 5
| [[Frenks Milards]]
| {{flag|ASV}}
| style=&quot;background:#90EE90&quot;|Uzvara
| 3-0 (1 soda punkts)
| -
|-
|}
34-gadīgais Kustā Pihlajameki uzvarēja pirmajās četras cīņas guva plecu uzvaru, bet piektajā uzvarēja pēc punktiem. Tas viņam nodrošināja zelta medaļu un pēdējā kārtā viņš nepiedalījās.

Viņš turpināja piedalīties starptautiskajās sacensībās līdz 1939. gadam, bet vietējās sacīkstēs līdz 1943. gadam.

No 1925. gada strādāja par policistu Helsinkos. 1944. gadā naktī no 6. uz 7. februāri Helsinku bombardēšanas laikā, ko veica padomju bruņoto spēku lidmašīnas, tika ievainots un nomira no [[peritonīts|peritonīta]] 1944. gada 10. februārī.&lt;ref name=SSSZ /&gt;

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* 1956. gadā cīkstonim atklāts piemineklis un viņš iekļauts Somijas Sporta slavas zālē.&lt;ref name=SSSZ&gt;[https://www.urheilumuseo.fi/nayttely/hall-of-fame/#exhibit-modal-1897 SUOMEN URHEILUN HALL OF FAME — Kustaa Pihlajamäki]&lt;/ref&gt;
* 2005. gadā iekļauts FILA Slavas zālē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.fila-official.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=671%3Akustaa-pihlajamaeki-fin&amp;catid=107%3Alutte-libre&amp;Itemid=100352&amp;lang=en |title=Kustaa Pihlajamaeki |accessdate=2021-07-02 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131110065622/http://fila-official.com/index.php?option=com_content&amp;view=article&amp;id=671:kustaa-pihlajamaeki-fin&amp;catid=107:lutte-libre&amp;Itemid=100352&amp;lang=en |archivedate=2013-11-10 |dead-url=yes }}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}


{{Cīkstonis-aizmetnis}}
{{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Pihlajameki, Kustā}}
[[Kategorija:1902. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:1944. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Somijas cīkstoņi]]
[[Kategorija:1924. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1928. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1932. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:1936. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]]
[[Kategorija:Olimpiskās zelta medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]]
[[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki cīņas sportā]]
[[Kategorija:Olimpiskie sudraba medaļnieki cīņas sportā]]</text>
      <sha1>o52l3wbtjnglh0huu4xpzjedwpe7aky</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rītupe (stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>488789</id>
    <revision>
      <id>3667079</id>
      <parentid>3436912</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T05:40:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2619" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|staciju|Rītupe|Rītupe}}
{{Dzelzceļa stacijas infokaste
|nosaukums = Rītupe
|tips = stacija
|attēls  = Ritupes dzc stacija.JPG
|attēla_apraksts   = Stacijas ēka 2007. gadā
|karte = Latvijas dzelzceļi
|līnijā = [[Dzelzceļa līnija Pleskava—Skangaļi|Pleskava—Skangaļi]]
|atvērta = 1860
|citi_nosaukumi = ''Жогово'', ''Ostbach - Ritupe''
|stacijas_tips = 
|arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
|platformu_tips = 
|sliežu_ceļi = 3
|adrese = 
| latd = 57 | latm = 9 | lats = 15 | latNS = N
| longd = 28 | longm = 4 | longs = 20 | longEW = E
|tuvākās_stacijas = [[Pīrāgi (stacija)|Pīrāgi]] (5,5 km)&lt;br&gt;345. kilometrs&lt;br&gt; [[Brjančaninovo (stacija)|Brjančaninovo]]
|tuvākie_pp_un_cp = 
}}

'''Rītupe''' ({{val|ru|Ритупе}}) ir dzelzceļa stacija [[Krievija]]s teritorijā, [[Pitalovas rajons|Pitalovas rajona]] [[Utrojas pagasts|Utrojas pagastā]]. Stacijas strādnieku dzīvojamās mājas (1859—1921), apgaitnieka (1862) un apsildes (1863) mājas ir arhitektūras pieminekļi.

== Vēsture ==
Staciju '''Žogova''' (''Жогово'') atklāja 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijā Pēterburga—Varšava]]. Tolaik tā atradās 331 verstu attālumā no [[Pēterburga]]s. 1921. gadā to pārdēvēja par Rītupi, līdz 1940. gadam tā kalpoja kā Latvijas robežstacija (4 km attālumā bija PSRS robežstacija Kailova (''Кайлово'')), bet Otrā pasaules kara vācu militārajā kartē 1944. gadā atrodams stacijas nosaukums ''Ostbach-Ritupe''. Staciju 10. februāra uzlidojumā sagrāva PSRS bumbvedēji.

1946. gadā Rītupes staciju atdalīja no Latvijas dzelzceļa un 1948. gadā pievienoja Ļeņingradas dzelzceļam.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.pskovrail.ru/stanzii/ritupe.html|title=станция Жогово, Ритуппе, Ритупе|publisher=pskovrail.ru|language=ru|accessdate={{dat|2021|6|26||bez}}}}&lt;/ref&gt; Vecā stacijas ēka ilgstoši netika izmantota, mūsdienās nojaukta.

&lt;gallery&gt;
Attēls:Purvmalas pagasts 1935.jpg|Rītupes stacija 1935. gada kartē
Attēls:Latvijas muitnieki Rītupes stacijā pēc 1920.jpg|Latvijas muitnieki Rītupes stacijā (pēc 1920)
Rītupes dzelzceļa stacija pirms 1940.jpg|Rītupes dzelzceļa stacija (pirms 1940)
Rītupes stacija 1935.jpg|Rītupes stacija ar darbiniekiem un Latvijas muitniekiem (1935)
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{dzelzceļš-aizmetnis}}

{{Dzelzceļa līnija Pleskava—Skangaļi}}

[[Kategorija:Pitalovas rajons]]
[[Kategorija:Krievijas dzelzceļa stacijas]]
[[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>aa2i59necfb0z7mrho51c0jdb4h84yr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>489360</id>
    <revision>
      <id>3667232</id>
      <parentid>3652855</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:44:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Medaļnieki */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="9956" xml:space="preserve">{{Olimpisko spēļu sacensību infokaste
| event       = Polo
| games       = 1900. gada Vasaras
| image       = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Polo pictogram.svg|120px]]
| caption     = 
| venue       = {{vieta|Francija|Parīze|Buloņas mežs}}
| dates       = 1900. gada 28. maijs — 2. jūnijs
| num_events  = 1 (visas vīriešiem)
| competitors = 20 
| nations     = 4
| teams       = 5
| gold        = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Foxhunters Hurlingham''
| silver      = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''BLO Polo Club Rugby''
| bronze      = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Bagatelle Polo Club de Paris''
| bronze2     = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; ''Mexico''
| prev        = 
| next        = '''[[Polo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]'''
}}
{{Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}

'''[[Polo]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Polo sacensības tika aizvadītas [[Buloņas mežs|Buloņas mežā]], [[Parīze|Parīzē]], trīs dienas. 28. maijā notika ceturdaļfināla spēle, 31. maijā tika aizvadītas divas pusfināla spēles, bet 2. jūlijā notika fināls. Sacensībās startēja 5 polo komandas, kopā 20 spēlētāji, no 4 pārstāvošajām valstīm. Lielākā daļa no komandām bija dažādu valstu sajaukums, tādēļ polo rezultāti šīm komandām tiek skaitīti kā ''Jauktajām komandām''.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062537/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 4. jūlijs |title=Polo at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize, kad [[polo olimpiskajās spēlēs|polo]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā.

Zelta medaļu izcīnīja [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktā komanda]] ''Foxhunters Hurlingham'', kuru veidoja [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] un [[ASV 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ASV]] polo spēlētāji. Sudraba medaļu ieguva Jauktā komanda ''BLO Polo Club Rugby'', kuru veidoja ASV, Lielbritānijas un [[Francija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Francijas]] polo spēlētāji. Savukārt bronzas medaļas tika piešķirtas divām komandām — Jauktājai komandai ''Bagatelle Polo Club de Paris'' (veidoja Francijas un Lielbritānijas spēlētaji) un ''Mexico'' komandai (veidoja ASV un [[Meksika 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Meksika]]s sportisti).&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;margin:0.5em auto; text-align:center&quot;
|-
| style=&quot;background:gold; width:17em; font-weight:bold;&quot;|Zelts
| style=&quot;background:silver; width:17em; font-weight:bold;&quot;|Sudrabs
| colspan=2 style=&quot;background:#cc9966; width:17em; font-weight:bold;&quot;|Bronza
|-
| '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; '''''Foxhunters Hurlingham''''' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}
| '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; '''''BLO Polo Club Rugby''''' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}
| [[Attēls:Le Bagatelle Polo Club de Paris, médaille de bronze aux JO 1900 de Paris.jpg|200px]] &lt;br/&gt; '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; '''''Bagatelle Polo Club de Paris''''' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}
| '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' &lt;br/&gt; '''''Mexico''''' &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}
|}

=== Medaļu sadalījums starp valstīm ===
{{colbegin|2}}
* {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā
* {{Color box|#E6CCB2|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā bronzas medaļas valstij šajā sporta veidā
{{colend}}

{| class=&quot;wikitable sortable plainrowheaders&quot; style=&quot;text-align: center&quot;
|-
!scope=&quot;col&quot; | Vieta
!scope=&quot;col&quot; | Valsts / Komanda
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:gold; width:6em;&quot; | Zelts
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:silver; width:6em;&quot; | Sudrabs
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;background-color:#cc9966; width:6em;&quot; | Bronza
!scope=&quot;col&quot; style=&quot;width:6em;&quot; | Kopā
|-
| 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || bgcolor=E0E0E0|1 || bgcolor=E6CCB2|2 || 4
|-
!colspan=2| Kopā (1 valsts/komanda): || 1 || 1 || 2 || 4
|}

== Rezultāti ==
[[Attēls:Polo 1900.jpg|thumb|Skats no polo sancensībām]]

{{Round8
| bold_winner = high
| RD1 = Ceturdaļfināls
| team-width = 280
| skipmatch = 2-4
| omit_blanks = yes
| 2. maijs
| {{flagIOCathlete| ''Foxhunters Hurlingham'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 10
| {{flagIOCathlete| ''Compiègne Polo Club'' |FRA| 1900. gada vasaras}} | 0
| 31. maijs
| {{flagIOCathlete| ''Foxhunters Hurlingham'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 6
| {{flagIOCathlete| ''Bagatelle Polo Club de Paris''| ZZX| 1900. gada vasaras}} | 4
| 31. maijs
|{{flagIOCathlete| ''BLO Polo Club Rugby'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 8
|{{FlagIOCathlete| ''Mexico'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 0
| 2. jūnijs
|{{flagIOCathlete| ''Foxhunters Hurlingham'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 3
|{{flagIOCathlete| ''BLO Polo Club Rugby'' |ZZX| 1900. gada vasaras}} | 1
}}

=== Kopvērtējums ===
{| class=&quot;wikitable&quot;
! Vieta !! Komanda !! Pārstāvētās valstis 
|-
| {{gold1}} || align=left| ''Foxhunters Hurlingham'' || {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} un {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}
|-
| {{silver2}} || align=left| ''BLO Polo Club Rugby'' || {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}}, {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} un {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}
|-
| rowspan=&quot;2&quot;| {{bronze3}} || align=left| ''Bagatelle Polo Club de Paris'' || {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} un {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}
|-
| align=left| ''Mexico'' || {{ValstsOS|USA|1900. gada vasaras}} un {{ValstsOS|MEX|1900. gada vasaras}}
|-
| 5 || align=left| ''Compiègne Polo Club'' || {{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}}
|}

== Pārstāvētās valstis un sportisti ==
{{main|Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}}
Polo sacensībās startēja 5 komandas, 20 spēlētāji, no 4 pārstāvošajām valstīm. Visas komandas tiek uzskatītas par Jauktajām komandām, jo tajās startēja dažādu valstu pārstāvji.

''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.''

* {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|4}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;&gt;Sportisti startēja kādā no [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajām komandām]].&lt;/ref&gt;
* {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|7}}&lt;ref&gt;Trīs sportisti startēja kādā no [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktajām komandām]].&lt;/ref&gt;
* {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|6}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;/&gt;
* {{flagIOC|MEX|1900. gada vasaras|3}}&lt;ref name=&quot;ZZX&quot;/&gt;

== Atsauces un piezīmes ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062537/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/POL/ Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}
* [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/POL Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}}
* [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}}
* {{cite book | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland &amp; Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }}
* De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': &quot;Polo 1900&quot;.  Accessed 25 February 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/pol1900.html ] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110604134338/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/pol1900.html |date={{dat|2011|06|04||bez}} }}.

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Polo olimpiskajās spēlēs}}
{{Olimpiskie čempioni polo}}

[[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]]
[[Kategorija:Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]]
[[Kategorija:Polo olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>ot8tljy6tf3zgfktf6g9rf3zamd81he</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Magnētiskās rezonanses attēlveidošanas vēsture</title>
    <ns>0</ns>
    <id>496394</id>
    <revision>
      <id>3666919</id>
      <parentid>3585271</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T14:18:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>jāuzlabo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="12679" xml:space="preserve">{{vikisaites+}}
{{izolēts raksts|date=2021. gada novembris}}
'''Magnētiskās rezonanses attēlveidošanas''' ([[Angļu valoda|angļu]]: ''magnetic resonance imaging'', ''MRI'') '''vēsturē''' ietilpst daudzu pētnieku darbs, kuri, sākot ar 20. gadsimta sākumu, veicināja kodolmagnētiskās rezonanses (KMR) atklāšanu un aprakstīja magnētiskās rezonanses fizikas pamatus. MR attēlveidošanu izgudroja Paul C. Lauterbur, kurš 1971. gada septembrī izstrādāja mehānismu, kā kodēt telpisko informāciju NMR signālā, izmantojot magnētiskā lauka gradientus; teoriju par to viņš publicēja 1973. gada martā. Faktorus, kas izraisa attēlu kontrastu (audu relaksācijas laika vērtību atšķirības), gandrīz 20 gadus iepriekš aprakstīja ārsts un zinātnieks Ēriks Odeblads un Gunnars Lindstrēms. Starp daudziem citiem pētniekiem 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados Pīters Mansfīlds (Peter Mansfield) tālāk pilnveidoja MR attēlu iegūšanā un apstrādē izmantotās metodes, un 2003. gadā viņam un Lauterburgam tika piešķirta Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā par viņu ieguldījumu MR attīstībā. Pirmie klīniskie magnētiskās rezonanses skeneri tika uzstādīti 20. gadsimta 80. gadu sākumā, un turpmākajos gadu desmitos šī tehnoloģija tika ievērojami attīstīta, kā rezultātā mūsdienās to plaši izmanto medicīnā.

== Kodolmagnētiskā rezonanse ==

1950. gadā Ervins Hāns (Erwin Hahn) pirmo reizi atklāja spina atbalsis un brīvās indukcijas sabrukumu, un 1952. gadā Hermans Kārs (Herman Carr) izveidoja viendimensiju NMR spektru, par ko ziņoja savā Hārvarda doktora disertācijā.

Nākamo soli (no spektra līdz attēlveidošanai) ierosināja Vladislavs Ivanovs Padomju Savienībā, kurš 1960. gadā iesniedza patenta pieteikumu par magnētiskās rezonanses attēlveidošanas ierīci. Ivanova galvenais ieguldījums bija ideja izmantot magnētiskā lauka gradientu apvienojumā ar selektīvu frekvences ierosināšanu/ nolasīšanu, lai kodētu telpiskās koordinātas. Mūsdienu izpratnē tā bija tikai protonu blīvuma (nevis relaksācijas laiku) attēlveidošana, kas arī bija lēna, jo vienlaikus tika izmantots tikai viens gradienta virziens un attēlveidošana bija jāveic pa šķēlumiem. Tomēr tā bija īsta magnētiskās rezonanses attēlveidošanas procedūra. Sākotnēji noraidīts kā &quot;neiespējams&quot;, Ivanova pieteikums beidzot tika apstiprināts 1984. gadā (ar sākotnējo prioritātes datumu).

== Relaksācijas laiki un magnētiskās rezonanses agrīnā attīstība ==

Līdz 1959. gadam Džejs Singers (Jay Singer) bija pētījis asins plūsmu, veicot NMR relaksācijas laika mērījumus dzīviem cilvēkiem. Šādi mērījumi netika ieviesti medicīnas praksē līdz pat 80. gadu vidum, lai gan 1967. gada sākumā Aleksandrs Gansens (Alexander Ganssen) iesniedza patentu visa ķermeņa NMR aparātam asins plūsmas mērīšanai cilvēka ķermenī.

Pagājušā gadsimta 60. gados zinātniskajā literatūrā parādījās darba rezultāti par ūdens relaksāciju, difūziju un ķīmisko apmaiņu dažāda veida šūnās un audos. 1967. gadā Ligons ziņoja par ūdens NMR relaksācijas mērījumiem dzīvu cilvēku rokās. Džeksons un Langems 1968. gadā publicēja pirmos NMR signālus no dzīviem dzīvniekiem — anestezētām žurkām.

Septiņdesmitajos gados tika saprasts, ka relaksācijas laiki ir galvenie kontrasta noteicēji magnētiskajā rezonansē un tos var izmantot, lai noteiktu un diferencētu dažādas patoloģijas. Vairākas pētniecības grupas bija pierādījušas, ka agrīnajām vēža šūnām ir tendence uzrādīt garākus relaksācijas laikus nekā attiecīgajām normālām šūnām, un tas rosināja sākotnējo interesi par ideju atklāt vēzi ar NMR. Šajās agrīnajās grupās bija Damadian, Hazlewood un Chang un vairākas citas. Tas arī aizsāka programmu, lai kataloģizētu dažādu bioloģisko audu relaksācijas laikus, kas kļuva par vienu no galvenajiem motīviem magnētiskās rezonanses attīstībā.&lt;ref&gt;{{publikācijas atsauce
| last1       = Plewes
| first1      = Donald
| last2      = Kucharczyk
| first2     = Walter
| date       = 2012
| title      = Physics of MRI: A Primer
| url        = https://onlinelibrary.wiley.com/doi/epdf/10.1002/jmri.23642
| journal    = JMRI
| volume     = 35
| issue      = 5
| pages      = 1038–1054
| doi        = 10.1002/jmri.23642| pmid = 22499279
| s2cid = 206101735
}}&lt;/ref&gt;

[[Attēls:Damadian invention.jpg|thumb|Raymond Damadian &quot;Aparāts un metode vēža noteikšanai audos&quot;.]]

Armēņu izcelsmes amerikāņu ārsts, Ņujorkas štata Ņujorkas štata universitātes (SUNY) Downstate Medicīnas centra profesors Raymond Damadian 1971. gada martā žurnālā Science publicētajā rakstā ziņoja, ka audzējus un normālus audus in vivo var atšķirt ar NMR. Damadiana sākotnējās metodes bija kļūdainas praktiskai izmantošanai, jo tās balstījās uz visa ķermeņa skenēšanu punkts pa punktam un izmantoja relaksācijas ātrumu, kas, kā izrādījās, nebija efektīvs vēža audu rādītājs. Pētot magnētiskās rezonanses analītiskās īpašības, Damadians 1972. gadā izveidoja hipotētisku magnētiskās rezonanses vēža noteikšanas iekārtu. Šādu aparātu viņš patentēja 1974. gada 5. februārī ar ASV patentu 3 789 832. Lorenss Benets un Dr. Irvins Veismans 1972. gadā arī atklāja, ka jaunveidojumi uzrāda atšķirīgu relaksācijas laiku nekā attiecīgie normālie audi. Zenuemons Abe un viņa kolēģi 1973. gadā pieteica patentu mērķtiecīgam NMR skenerim, ASV patents 3 932 805. Šo metodi viņi publicēja 1974. gadā. Damadian apgalvo, ka ir izgudrojis magnētisko rezonansi.

ASV Nacionālais zinātnes fonds norāda: &quot;Patents ietvēra ideju par NMR izmantošanu, lai &quot;skenētu&quot; cilvēka ķermeni un atrastu vēža audus.&quot; Tomēr tajā nebija aprakstīta metode, kā no šādas skenēšanas iegūt attēlus, vai precīzi aprakstīts, kā šādu skenēšanu varētu veikt.

== Attēlveidošana ==

Pols Lauterburs no Stony Brook Universitātes attīstīja Kara tehniku un izstrādāja veidu, kā, izmantojot gradientus, radīt pirmos magnētiskās rezonanses attēlus 2D un 3D formātā. Lauterbur 1973. gadā publicēja pirmo kodolmagnētiskās rezonanses attēlu un 1974. gada janvārī — pirmo dzīvas peles šķērsgriezuma attēlu. Septiņdesmito gadu beigās Pīters Mansfīlds (Peter Mansfield), fiziķis un Notingemas Universitātes (Anglija) profesors, izstrādāja echo-planārās attēlveidošanas (EPI) metodi, kas ļāva skenēšanu veikt dažu sekunžu, nevis stundu laikā un radīt skaidrākus attēlus nekā Lauterburam. Damadian kopā ar Larry Minkoff un Michael Goldsmith 1976. gadā ieguva peles krūšu kurvja audzēja attēlu. Viņi 1977. gada 3. jūlijā veica arī pirmo cilvēka ķermeņa magnētiskās rezonanses skenēšanu, un 1977. gadā publicēja pētījumus. 1979. gadā Ričards S. Līkss (Richard S. Likes) iesniedza k-attēla patentu ASV patents 4 307 343 (U.S. Patent 4 307 343).

[[Attēls:MRI Scanner Mark One.jpg|alt=MRI Scanner Mark One|thumb|MRI skeneris Mark One. Pirmais uzbūvētais un izmantotais magnētiskās rezonanses skeneris Aberdīnas Karaliskajā slimnīcā Skotijā.]]

== Pilna ķermeņa skenēšana ==

20. gadsimta 70. gados Džona Mallarda vadītā komanda Aberdīnas Universitātē Skotijā uzbūvēja pirmo pilna ķermeņa MRI skeneri. Ar šo aparātu 1980. gada 28. augustā viņi ieguva pirmo klīniski noderīgo pacienta iekšējo audu attēlu, izmantojot magnētisko rezonansi, kas identificēja primāro audzēju pacienta krūtīs, patoloģiskas aknas un sekundāro vēzi kaulos. Šo aparātu vēlāk no 1983. līdz 1993. gadam izmantoja Londonas Svētā Bartolomeja slimnīcā. Mallardam un viņa komandai ir nopelni par tehnoloģiskajiem sasniegumiem, kas veicināja magnētiskās rezonanses plašo ieviešanu.

1975. gadā Kalifornijas Universitātes Sanfrancisko Radioloģijas departaments nodibināja Radioloģiskās attēlveidošanas laboratoriju (RIL). Ar Pfizer, Diasonics un vēlāk Toshiba America MRI atbalstu laboratorija izstrādāja jaunas attēlveidošanas tehnoloģijas un uzstādīja sistēmas ASV un visā pasaulē. 1981. gadā RIL pētnieki, tostarp Leon Kaufman un Lawrence Crooks, publicēja grāmatu &quot;Kodolmagnētiskās magnētiskās rezonanses attēlveidošana medicīnā. Astoņdesmitajos gados šo grāmatu uzskatīja par galīgo mācību grāmatu ievadam šajā jomā.

1980. gadā Pols Bottomlijs pievienojās GE Pētniecības centram Šenektādē, Ņujorkā. Viņa komanda pasūtīja tobrīd pieejamo magnētu ar vislielāko lauka stiprumu, 1,5 T sistēmu, un uzbūvēja pirmo ierīci ar augstu lauka stiprumu, pārvarot spoles konstrukcijas, RF iespiešanās un signāla un trokšņa attiecības problēmas, lai izveidotu pirmo visa ķermeņa MRI/MRS skeneri. Rezultāti ļāva izveidot ļoti veiksmīgu 1,5 T MRI produktu līniju, kas nodrošina vairāk nekā 20 000 sistēmu piegādi. 1982. gadā Bottomley veica pirmo lokalizēto MRS cilvēka sirdī un smadzenēs. Pēc sadarbības uzsākšanas ar Robertu Veisu (Robert Weiss) Džonsa Hopkinsa universitātē (Johns Hopkins), Bottomley atgriezās universitātē 1994. gadā kā Russell Morgan profesors un MR pētniecības nodaļas direktors.

== Papildu metodes ==

1986. gadā Charles L. Dumoulin un Howard R. Hart uzņēmumā General Electric izstrādāja MR angiogrāfiju un Denis Le Bihan ieguva pirmos attēlus un vēlāk patentēja difūzijas MR. Arno Villringer un kolēģi 1988. gadā pierādīja, ka perfūzijas MR var izmantot jutības kontrastvielas. Seidži Ogava (Seiji Ogawa) no AT&amp;T Bell laboratorijām 1990. gadā atklāja, ka skābekļa atdalītās asinis ar dHb piesaista magnētiskais lauks, un atklāja metodi, kas ir funkcionālās magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (fMRI) pamatā.

Deviņdesmito gadu sākumā Pīters Basers un Le Bihans, kas strādāja NIH, kā arī Ārons Fīlers, Frenklins Hovs un kolēģi publicēja pirmos DTI un traktogrāfiskos smadzeņu attēlus. Joseph Hajnal, Young un Graeme Bydder 1992. gadā aprakstīja FLAIR impulsu sekvences izmantošanu, lai parādītu augsta signāla apgabalus normālā baltajā vielā. Tajā pašā gadā John Detre un Alan P. Koretsky izstrādāja arteriālo vērpšanas marķējumu. Jirgens R. Reihenbahs (Jürgen R. Reichenbach), E. Marks Hāke (E. Mark Haacke) un kolēģi Vašingtonas Universitātē 1997. gadā izstrādāja jutības svērto attēlveidošanu.

Pusvadītāju tehnoloģijas attīstība bija izšķiroša praktiskās magnētiskās rezonanses attīstībā, kam nepieciešama liela skaitļošanas jauda.

Lai gan klīnikā magnētisko rezonansi visbiežāk veic pie 1,5 T, arvien lielāku popularitāti iegūst augstāki lauki, piemēram, 3 T klīniskai attēlveidošanai un nesen arī 7 T pētniecības vajadzībām, jo tiem ir lielāka jutība un izšķirtspēja. Pētniecības laboratorijās pētījumi ar cilvēkiem ir veikti 9,4 T (2006. gadā) un līdz pat 10,5 T (2019. gadā). Pētījumi ar dzīvniekiem, kas nav cilvēki, ir veikti ar 21,1 T.

== Attēlveidošana pie gultas ==

2020. gadā Amerikas Savienoto Valstu Pārtikas un zāļu pārvalde (USFDA) sniedza 510(k) apstiprinājumu Hyperfine Research gultasvietas magnētiskās rezonanses sistēmai. Hyperfine sistēma apgalvo, ka tās izmaksas ir 1/20 reizes zemākas, enerģijas patēriņš — 1/35 reizes mazāks un svars — 1/10 reizes mazāks nekā parastajām MRI sistēmām. Tās barošanai izmanto standarta elektrisko kontaktligzdu.

== 2003. gada Nobela prēmija ==

Atspoguļojot magnētiskās rezonanses fundamentālo nozīmi un pielietojamību medicīnā, 2003. gada Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā tika piešķirta Paulam Lauterburgam (Paul Lauterbur) no Ilinoisas Universitātes Urbana-Šampeinnā un seram Pīteram Mansfīldam (Peter Mansfield) no Notingemas Universitātes par &quot;atklājumiem magnētiskās rezonanses attēlveidošanas jomā&quot;. Nobela prēmijā tika novērtēta Lauterbūra atziņa par magnētiskā lauka gradientu izmantošanu, lai noteiktu telpisko lokalizāciju, un šis atklājums ļāva iegūt 3D un 2D attēlus. Mansfīlds tika atzīts par matemātiskā formālisma ieviesēju un izstrādāja metodes efektīvai gradientu izmantošanai un ātrai attēlveidošanai. Pētījums, par kuru tika piešķirta balva, tika veikts gandrīz 30 gadus iepriekš, kad Pols Lauterburs bija profesors Stonija Bruka universitātes Ņujorkā Ķīmijas fakultātē.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Medicīniskās izmeklēšanas metodes]]</text>
      <sha1>p69n5eq2aw8xsgdf3or4nl5vasxkupy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ava Max</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500190</id>
    <revision>
      <id>3666966</id>
      <parentid>3661581</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:21:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Idunnobrooo</username>
        <id>107956</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>photo</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1648" xml:space="preserve">{{Mūzikas izpildītāja infokaste
|            Fons = solists
|           Vārds = ''Ava Max''
|      Vārds_orig = 
|          Attēls = Ava Max.png
|         Att_izm = 
|        Dz_vārds = 
|      Pseidonīms = 
|          Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|16}}
|        Vieta_dz = {{vieta|ASV|Viskonsina|Milvoki}}
|           Miris = 
|        Vieta_mr = 
|           Vieta = 
|           Žanrs = [[Popmūzika|Pops]], [[deju mūzika]]
|    Nodarbošanās = dziedātāja, dziesmu autore
|     Instrumenti = 
|            Gadi = 2013—''pašlaik''
|Izdevējkompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]]
|   Darbojies_arī = 
|           Mlapa = {{URL|avamax.com/}}
|         Dzimums = S
}}

'''Amanda Ava Koci''' ({{val|en|Amanda Koci}}; dzimusi {{dat|1994|2|16}} [[Milvoki|Milvokī]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]), plašāk pazīstama kā '''Ava Max''', ir amerikāņu [[solists|dziedātāja]] un [[dziesmu autors|dziesmu autore]]. Plašāku atpazīstamību ieguva 2018. gada augustā pēc singla ''&quot;[[Sweet but Psycho]]&quot;'' izdošanas, kas ieņēma pirmo vietu 22 pasaules valstīs un sasniedza 10. pozīciju [[Billboard Tops|Billboard Hot 100]]. Amandas vecāki ir [[albāņi]], kas 1990. gadā emigrēja no [[Albānija]]s un pārcēlās uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].

2020. gada septembrī Ava Max izdeva debijas studijas albumu ''[[Heaven &amp; Hell]]'', kas guva pozitīvu kritiķu vērtējumu.

== Diskogrāfija ==

* ''[[Heaven &amp; Hell]]'' (2020)

{{mūzika-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1994. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Viskonsinā dzimušie]]
[[Kategorija:Amerikāņu dziedātāji]]</text>
      <sha1>sun2gfa0liumtrd12pojyuzni6ts3qw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022. gada laikapstākļi Latvijā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500254</id>
    <revision>
      <id>3667191</id>
      <parentid>3665382</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:19:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>DrewAir</username>
        <id>91233</id>
      </contributor>
      <comment>/* Augusts */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="141006" xml:space="preserve">{{notiek}}
{{Latvijas dabas parādības}}
{{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā
|vid Lat     =
|min Lat     =  
|max Lat     = 
|vid Rīga    =
|min Rīga    = 
|max Rīga    =

|nokrišņi gadā         =
Latvija:
|nokrišņi mēnesī       = 
|nokrišņi dēkādē       =  
|nokrišņi diennaktī     = 
|sniega sega         = 
|vēja brāzmas        =

|citi notikumi      =
}}

Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].'''

== Gada raksturojums pa gadalaikiem ==

'''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s.

'''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C.

== Gada raksturojums pa mēnešiem ==
{{Latvijas temp un nokr infokaste
|jan temp = –0,9 °C 
|feb temp = +0,4 °C
|mar temp = +0,8 °C
|apr temp = +5,0 °C
|mai temp = +9,9 °C
|jūn temp = +16,9 °C
|jūl temp = +17,6 °C
|aug temp = 
|sep temp = 
|okt temp =
|nov temp =  
|dec temp =

|jan nokr = 72,7 mm  
|feb nokr = 70,5 mm
|mar nokr = 5,2 mm
|apr nokr = 38,9 mm
|mai nokr = 65,5 mm
|jūn nokr = 73,1 mm
|jūl nokr = 79,2 mm
|aug nokr =  
|sep nokr =  
|okt nokr = 
|nov nokr =  
|dec nokr = 
}}

Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī.

Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos.

Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā.

Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī.

== Gada notikumi ==
=== Janvāris  ===
* [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]]
* [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas &quot;0'&quot;, pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt; Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt; Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. janvāris]]:
** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt; Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS &quot;[[Sadales tīkls]]&quot; klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]]
* [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma &quot;Latvijas Valsts ceļi&quot; datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu &quot;[[Valsts nekustamie īpašumi]]&quot; piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt; Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt; Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.&lt;ref&gt;
[http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt; Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. janvāris]]: 
** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Februāris  ===
* [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt; Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. februāris]]: 
** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}&lt;/ref&gt;
** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt; Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.&lt;ref&gt;
[http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt; Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.&lt;ref&gt;
[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja  brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=02&amp;day=21&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt; Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Marts  ===
Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}&lt;/ref&gt;

* [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=01&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=03&amp;day=05&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt; Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.&lt;ref&gt;[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. marts]]:
** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}&lt;/ref&gt; Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22.
* [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}&lt;/ref&gt; Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem.
* [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]]
* [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt; Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 &lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt;[[Sadales tīkls]]&lt;nowiki&gt;''&lt;/nowiki&gt; klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.&lt;ref&gt;
[http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 &quot;Sadales tīkla&quot; klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Aprīlis  ===
* [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt; Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]]
* [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt; Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.&lt;ref&gt;
[http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}&lt;/ref&gt; Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=04&amp;day=17&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)&lt;/ref&gt;
* [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt; Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Maijs  ===
* [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt; Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.&lt;ref&gt;[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt; Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]]
* [[20. maijs]]:
** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt; Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi.
** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.&lt;ref&gt; 
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. maijs]]:
** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.&lt;ref&gt;[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}&lt;/ref&gt; Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru.
** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem.
[[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]]
* [[26. maijs]]:
** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt; Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.&lt;ref&gt;[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&amp;fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.&lt;ref&gt;
[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūnijs  ===
* [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot;&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}&lt;/ref&gt; Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.&lt;ref name=&quot;Meteo.lv&quot; /&gt;
* [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt; Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[14. jūnijs]]:
** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}&lt;/ref&gt;
** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt; Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}&lt;/ref&gt; 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt; pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]]
* [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[27. jūnijs]]:
** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt;
** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}&lt;/ref&gt; Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C.
* [[28. jūnijs]]:
** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.&lt;ref&gt;[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt; Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt; Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}&lt;/ref&gt;

=== Jūlijs  ===
* [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt; Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[2. jūlijs]]:
** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt; Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.&lt;ref&gt;
[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&amp;state=Latv&amp;rank=24&amp;ano=2022&amp;mes=07&amp;day=06&amp;hora=23&amp;Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.&lt;ref&gt;
[https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt; Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt; Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}&lt;/ref&gt;
[[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]]
* [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt; Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.&lt;ref&gt;
[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&amp;utm_medium=article-bottom&amp;utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}&lt;/ref&gt; Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}&lt;/ref&gt;
=== Augusts  ===
* [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni|Zosēnos]] — 43,2 mm.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}&lt;/ref&gt; Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.&lt;ref&gt;
[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}&lt;/ref&gt;
* [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.&lt;ref&gt;
[https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}&lt;/ref&gt;

== Gada pārskati ==
=== Gaisa temperatūras Latvijā ===
Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās.
* Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;&gt;[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv&lt;/ref&gt;
* Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.&lt;ref&gt;[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee&lt;/ref&gt;

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–4,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+0,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–0,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–9,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–5,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–12,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–11,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–7,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–10,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–18,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–13,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–16,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–17,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–14,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–1,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–19,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–20,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–8,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|–2,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

{| class=&quot;wikitable&quot; style=&quot;font-size:95%;border:0px;line-height:175%;&quot;
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
| align=&quot;center&quot; colspan=&quot;16&quot; bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot; | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )'''
|- 
! width=&quot;40&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Nr.
! width=&quot;120&quot; rowspan=&quot;2&quot; | Vieta
! width=&quot;600&quot; colspan=&quot;12&quot; | Mēnesis
! width=&quot;5&quot; | 
! width=&quot;100&quot; rowspan=&quot;2&quot; colspan=&quot;2&quot; | Gadā
|- bgcolor=&quot;#CCCCCC&quot;
! width=&quot;50&quot; | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]]
! width=&quot;50&quot; | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]]
! width=&quot;50&quot; | [[Marta klimats Latvijā|Mar]]
! width=&quot;50&quot; | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]]
! width=&quot;50&quot; | [[Maija klimats Latvijā|Mai]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]]
! width=&quot;50&quot; | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]]
! width=&quot;50&quot; | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]]
! width=&quot;50&quot; | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]]
! width=&quot;50&quot; | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]]
! width=&quot;50&quot; | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]]
! width=&quot;50&quot; | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]]
|-
| align=&quot;center&quot; | 1
| align=&quot;left&quot; | [[Liepāja]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 2
| align=&quot;left&quot; | [[Ventspils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+16,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+33,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 3
| align=&quot;left&quot; | [[Kolka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+8,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+12,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+27,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 4
| align=&quot;left&quot; | [[Saldus]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 5
| align=&quot;left&quot; | [[Bauska]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+7,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+18,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 6
| align=&quot;left&quot; | [[Ainaži]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+6,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+10,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+20,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 7
| align=&quot;left&quot; | [[Zosēni]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+21,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,6}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 8
| align=&quot;left&quot; | [[Valka]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+32,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 9
| align=&quot;left&quot; | [[Alūksne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+4,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+11,5}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,8}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 10
| align=&quot;left&quot; | [[Rēzekne]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+3,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,1}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+13,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+17,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+22,2}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+30,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|-
| align=&quot;center&quot; | 11
| align=&quot;left&quot; | [[Daugavpils]]
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,7}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+5,9}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+15,4}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+19,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+23,3}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|+31,0}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|
| align=&quot;center&quot; {{Temperatūras krāsa|-}}
|}

=== Laikapstākļu statistika Rīgā ===
[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.

Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.&lt;ref name=&quot;ReferenceA&quot;/&gt;
&lt;!-- krāsu paraugi ievietošanai
| style=&quot;background:#XXXXXX;&quot;|
min temp krāsa 99C7FF
max temp krāsa FFCA7A
*** 
zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF
virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A
nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF
nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --&gt;
{|
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;560&quot; colspan=&quot;10&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Temperatūra]]
|-
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Mēnesis
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Minimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Maksimums
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
!width=&quot;215&quot; colspan=&quot;5&quot; style=&quot;background:#DDDDDD; font-size: 90%;&quot; | Vidējā mēneša un dekādes temp.
|-
| [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]]
| &lt;center&gt; –12,5 °C
| [[12. janvāris]]
| &lt;center&gt; +6,9 °C
| [[13. janvāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
|-
| [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]]
| &lt;center&gt; –5,6 °C
| [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]]
| &lt;center&gt; +7,6 °C
| [[28. februāris]]
| {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|–0,1}}
| {{Temperatūras krāsa|2,4}}
| {{Temperatūras krāsa|1,7}}
|-
| [[Marta klimats Latvijā|Marts]]
| &lt;center&gt; –7,1 °C
| [[10. marts]]
| &lt;center&gt; +15,2 °C
| [[25. marts]]
| {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}}
| {{Temperatūras krāsa|0,0}}
| {{Temperatūras krāsa|3,1}}
| {{Temperatūras krāsa|3,9}}
|-
| [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]]
| &lt;center&gt; –3,5 °C
| [[1. aprīlis]]
| &lt;center&gt; +19,0 °C
| [[21. aprīlis]]
| {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}}
| {{Temperatūras krāsa|3,3}}
| {{Temperatūras krāsa|6,6}}
| {{Temperatūras krāsa|8,3}}
|-
| [[Maija klimats Latvijā|Maijs]]
| &lt;center&gt; +1,8 °C
| [[4. maijs]]
| &lt;center&gt; +21,7 °C
| [[24. maijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}}
| {{Temperatūras krāsa|9,7}}
| {{Temperatūras krāsa|11,4}}
| {{Temperatūras krāsa|12,5}}
|-
| [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]]
| &lt;center&gt; +9,0 °C
| [[4. jūnijs]]
| &lt;center&gt; +31,7 °C
| [[28. jūnijs]]
| {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}}
| {{Temperatūras krāsa|16,1}}
| {{Temperatūras krāsa|16,0}}
| {{Temperatūras krāsa|22,5}}
|-
| [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]]
| &lt;center&gt; +11,1 °C
| [[16. jūlijs]]
| &lt;center&gt; +30,7 °C
| [[2. jūlijs]]
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|19,8}}
| {{Temperatūras krāsa|17,2}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
| [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]]
| &lt;center&gt;  °C
| 
| &lt;center&gt;  °C
| 
| {{Temperatūras krāsa|}} °C
| {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
| {{Temperatūras krāsa|}}
|-
|}
| valign=&quot;top&quot; |
{| class=&quot;wikitable&quot; border=1
!width=&quot;240&quot; colspan=&quot;6&quot; style=&quot;background:#DDDDDD;&quot; | [[Nokrišņi]]
|-
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Summa
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 1.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 2.
!width=&quot;35&quot; style=&quot;background:#D9EAFD; font-size: 90%;&quot; | 3.
!width=&quot;70&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Diennaktī
!width=&quot;100&quot; style=&quot;background:#efefef; font-size: 90%;&quot; | Datums
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 51,1 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 12,8
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 13,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 25,2
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[31. janvāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 52,3 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,7
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 22,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 8,5
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 10,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[7. februāris]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 4,7 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,1
| bgcolor=&quot;#FFFFFF&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 2,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 1,5 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[29. marts]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 32,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 5,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 6,1
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 6,7 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[6. aprīlis]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 69,9 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 0,2
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 21,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 48,6
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 17,0 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[30. maijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 56,6 mm
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 20,9
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 32,4
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 3,3
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 23,8 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[14. jūnijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 13,0
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 48,1
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 30,8 mm
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | [[12. jūlijs]]
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|-
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; —
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#D9EAFD&quot; style=&quot;font-size: 95%;&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | &lt;center&gt; 
| bgcolor=&quot;#CCE3FF&quot; | 
|}
|}

=== Gaisa temperatūras fakti Rīgā ===
{{Col-begin|width=50%}}
Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas &quot;Rīga—Universitāte&quot;.
{{Col-2}}
Zemākā gaisa temperatūra dienā:
* −1,9 °C — [[1. februāris]]
* −1,7 °C — [[12. janvāris]]
* −1,6 °C — [[4. februāris]]
* −1,4 °C — [[3. februāris]]
* −1,2 °C — [[11. janvāris]]

{{Col-2}}
Augstākā gaisa temperatūra naktī:
* +22,3 °C — [[29. jūnijs]]
* +22,2 °C — [[28. jūnijs]]
* +22,0 °C — [[2. jūlijs]]
* +21,6 °C — [[1. jūlijs]]
* +21,0 °C — [[27. jūnijs]]

{{Col-end}}

== Skatīt arī ==
* [[Latvijas klimats]]
* [[Rīgas klimats]]
* [[2022. gads Latvijā]]

== Piezīmes un atsauces ==

=== Piezīmes ===
{{atsauces|group=P}}

=== Atsauces ===
{{Meteo atsauce}}
{{atsauces2}}

== Ārējās saites ==
{{Meteo ārējā saite}}

{{Latvijas laikapstākļi}}

[[Kategorija:Latvijas klimats]]
[[Kategorija:2022. gads Latvijā]]</text>
      <sha1>h5x8elrak72eiug47cec0r7xi626vvv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule</title>
    <ns>0</ns>
    <id>500726</id>
    <revision>
      <id>3666991</id>
      <parentid>3535613</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:17:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Stenlija Krāmera filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2692" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule
| montāža = 
| nākamā = 
| iepriekšējā = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|60 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Its-a-Mad-Mad-Mad-Mad-World#tab=summary|title=It's a Mad Mad Mad Mad World (1963) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2022|1|8}}}}&lt;/ref&gt;
| budžets = {{ASV dolārs|9,4 miljoni}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| valsts = {{USA}}
| ilgums = * 202 minūtes (orģinālā versija)
* 161 minūtes (kinoteātru versija)
| izdošana = {{Filmas datums|1963|11|7}}
| izplatītājs = ''[[United Artists]]''
| studija = ''Casey Productions''
| operators = [[Ernests Lāslo]]
| oriģinālnos = ''It's a Mad, Mad, Mad, Mad World''
| mūzika = [[Ernests Golds]]
| aktieri = * [[Spensers Treisijs]]
* [[Miltons Berle]]
* [[Sids Sīzars]]
* [[Badijs Hakets]]
* [[Etela Mermana]]
* [[Mikijs Rūnijs]]
* [[Diks Šons]]
* [[Fils Silverss]]
* [[Terijs Tomass]]
* [[Džonatans Vinterss]]
* [[Edija Adamsa]]
* [[Dorotija Provine]]
* [[Džimijs Durante]]
| scenārijs = * [[Viljams Rouzs]]
* [[Tanja Rouza]]
| producents = Stenlijs Krāmers
| režisors = [[Stenlijs Krāmers]]
| žanrs = komēdija
| paraksts = 
| att_izm = 
| attēls =  It's a Mad, Mad, Mad, Mad World (1963) theatrical poster.jpg
| imdb = 
}}
'''&quot;Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule'''&quot; ({{Val|en|It's a Mad, Mad, Mad, Mad World}}) ir 1963. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komēdijas filma, kuras režisors un producents ir [[Stenlijs Krāmers]]. Filmā galveno lomu atveido [[Spensers Treisijs]] un tā laika labākie komiķi [[Edija Adamsa]], [[Miltons Berle]], [[Sids Sīzars]], [[Badijs Hakets]], [[Etela Mermana]], [[Dorotija Provine]], [[Mikijs Rūnijs]], [[Diks Šons]], [[Fils Silverss]], [[Terijs Tomass]] un [[Džonatans Vinterss]].

Filma ir par grupu svešinieku, kuri dodas pāri [[Kalifornija]]i, lai atrastu noziedznieka nozagtus 350 000 tūkstošus [[ASV dolārs|ASV dolārus]].

&quot;Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule&quot; guva gan kritiskus, gan komerciālus panākumus. Filma tika nominēta sešām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], no kurām ieguva vienu kategorijā [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā skaņas montāža]], kā arī divām [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]]. [[Amerikas Kinoinstitūts]] filmu ierindoja savā 100 smieklīgāko filmu saraksta 40. vietā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1963. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Stenlija Krāmera filmas]]</text>
      <sha1>8vzfygfia56vmvu0hutb74bma3i3sfx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666992</id>
      <parentid>3666991</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:17:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Kinokomēdijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2722" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule
| montāža = 
| nākamā = 
| iepriekšējā = 
| ienākumi = {{ASV dolārs|60 miljoni}}&lt;ref name=&quot;BOM&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.the-numbers.com/movie/Its-a-Mad-Mad-Mad-Mad-World#tab=summary|title=It's a Mad Mad Mad Mad World (1963) |publisher=[[The Numbers]] |accessdate= {{dat|2022|1|8}}}}&lt;/ref&gt;
| budžets = {{ASV dolārs|9,4 miljoni}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| valsts = {{USA}}
| ilgums = * 202 minūtes (orģinālā versija)
* 161 minūtes (kinoteātru versija)
| izdošana = {{Filmas datums|1963|11|7}}
| izplatītājs = ''[[United Artists]]''
| studija = ''Casey Productions''
| operators = [[Ernests Lāslo]]
| oriģinālnos = ''It's a Mad, Mad, Mad, Mad World''
| mūzika = [[Ernests Golds]]
| aktieri = * [[Spensers Treisijs]]
* [[Miltons Berle]]
* [[Sids Sīzars]]
* [[Badijs Hakets]]
* [[Etela Mermana]]
* [[Mikijs Rūnijs]]
* [[Diks Šons]]
* [[Fils Silverss]]
* [[Terijs Tomass]]
* [[Džonatans Vinterss]]
* [[Edija Adamsa]]
* [[Dorotija Provine]]
* [[Džimijs Durante]]
| scenārijs = * [[Viljams Rouzs]]
* [[Tanja Rouza]]
| producents = Stenlijs Krāmers
| režisors = [[Stenlijs Krāmers]]
| žanrs = komēdija
| paraksts = 
| att_izm = 
| attēls =  It's a Mad, Mad, Mad, Mad World (1963) theatrical poster.jpg
| imdb = 
}}
'''&quot;Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule'''&quot; ({{Val|en|It's a Mad, Mad, Mad, Mad World}}) ir 1963. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] komēdijas filma, kuras režisors un producents ir [[Stenlijs Krāmers]]. Filmā galveno lomu atveido [[Spensers Treisijs]] un tā laika labākie komiķi [[Edija Adamsa]], [[Miltons Berle]], [[Sids Sīzars]], [[Badijs Hakets]], [[Etela Mermana]], [[Dorotija Provine]], [[Mikijs Rūnijs]], [[Diks Šons]], [[Fils Silverss]], [[Terijs Tomass]] un [[Džonatans Vinterss]].

Filma ir par grupu svešinieku, kuri dodas pāri [[Kalifornija]]i, lai atrastu noziedznieka nozagtus 350 000 tūkstošus [[ASV dolārs|ASV dolārus]].

&quot;Šī trakā, trakā, trakā, trakā pasaule&quot; guva gan kritiskus, gan komerciālus panākumus. Filma tika nominēta sešām [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]], no kurām ieguva vienu kategorijā [[Labākā skaņas montāža (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākā skaņas montāža]], kā arī divām [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvām]]. [[Amerikas Kinoinstitūts]] filmu ierindoja savā 100 smieklīgāko filmu saraksta 40. vietā.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1963. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Stenlija Krāmera filmas]]
[[Kategorija:Kinokomēdijas]]</text>
      <sha1>9tvo1rf5pvoijnv89h1acxiif7jd1ow</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Veidne:Lēdurgas pagasta ciemi</title>
    <ns>10</ns>
    <id>502748</id>
    <revision>
      <id>3667105</id>
      <parentid>3548273</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:09:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="648" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Lēdurgas pagasta ciemi
|title = [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]] [[ciems|ciemi]] [[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|13px|Lēdurgas pagasta ģerbonis]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|list1 =
* [[Aijaži]]
* [[Juglas]]
* [[Knīderi]]
* '''[[Lēdurga]]'''
* [[Lode (Lēdurgas pagasts)|Lode]]
* [[Micis]]
* [[Zvaigznes]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Lēdurgas pagasts]]
[[Kategorija:Siguldas novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
|nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Siguldas novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>0rzzp8lanstpmcr4tpmc5zjpguvw0ws</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667108</id>
      <parentid>3667105</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:11:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="678" xml:space="preserve">{{navbox
|name = Lēdurgas pagasta ciemi
|title = [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagasta]] [[ciems|ciemi]] [[Attēls:LVA Lēdurgas pagasts COA.png|13px|Lēdurgas pagasta ģerbonis]]
|bodyclass = hlist
|state = {{{state|autocollapse}}}
|list1 =
* [[Aijaži]]
* [[Juglas]]
* [[Knīderi]]
* '''[[Lēdurga]]'''
* [[Lode (Lēdurgas pagasts)|Lode]]
* [[Micis]]
* [[Zvaigznes (Lēdurgas pagasts)|Zvaigznes]]
}}&lt;includeonly&gt;{{category handler|main=
[[Kategorija:Lēdurgas pagasts]]
[[Kategorija:Siguldas novada ciemi]]
[[Kategorija:Latvijas ciemi]]
|nocat = {{{nocat|}}}
}}&lt;/includeonly&gt;&lt;noinclude&gt;
{{collapsible option}}

[[Kategorija:Siguldas novada navigācijas veidnes]]
&lt;/noinclude&gt;</text>
      <sha1>p6q41fsoht1g85834maxomwj9rz6ajs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kroleveca</title>
    <ns>0</ns>
    <id>509113</id>
    <revision>
      <id>3667153</id>
      <parentid>3603142</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:42:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>precīzāk.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3411" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
 | name                     = Kroleveca
 | official_name            = ''Кролевець''
 | settlement_type          = pilsēta
 | other_name               = 
 | image_skyline            = {{Photomontage|position=center
  |photo1a = 59-226-0097. Пам'ятник Т.Г. Шевченку (1 из 1).jpg
  |photo2a = 
  |photo2b = 
  |photo3a = 
  |photo3b = 
  | size = 250
  | spacing = 2
  | color = #FFFFFFu
  | border = 0
  | foot_montage = 
    }}
 | imagesize                = 
 | image_caption            = 
 | image_flag               = Krolevets prapor.png
 | image_shield             = Krolevets herb.png
 | shield_size              = 75px
 | flag_size                = 
 | image_map                = 
 | map_caption              = 
 | pushpin_map              = Ukraina#Sumu apgabals
 | pushpin_label_position   = 
 | latd  = 51| latm  = 33| lats  = 09| latNS  = N
 | longd = 33| longm = 22| longs = 31| longEW = E
 | subdivision_type         = Valsts
 | subdivision_name         = {{UKR}}
 | subdivision_type1        = Apgabals
 | subdivision_name1        = [[Sumu apgabals]]
 | subdivision_type2        = Rajons
 | subdivision_name2        = [[Konotopas rajons]]
 | established_title        = Dibināta
 | established_date         = 1601
 | established_title1       = Pirmoreiz minēta
 | established_date1        = 1638
 | established_title2       = Magdeburgas tiesības
 | established_date2        = 1644
 | seat_type                = 
 | seat                     = 
 | area_total_km2           = 31.54
 | elevation_m              = 156
 | population_footnotes     = 
 | population_total         = 23227
 | population_as_of         = {{dat|2017|||SK|bez}}
 | population_rank          = 
 | population_density_km2   = auto
 | population_urban         = 
 | population_metro         = 
 | population_density       = 
 | population_density_rank  = 
 | timezone                 = [[Austrumeiropas laiks|EET]]
 | utc_offset               = +2
 | timezone_DST             = [[Austrumeiropas laiks|EEST]]
 | utc_offset_DST           = +3
 | postal_code_type         = Pasta indekss
 | postal_code              = 41300—41305
 | area_code                = +380 5453
 | website                  = {{url|http://krolevets-miskrada.gov.ua/}}
 | footnotes                = 
}}
'''Kroleveca''' ({{val|uk|Кролевець}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s ziemeļos, [[Sumu apgabals|Sumu apgabala]] [[Konotopas rajons|Konotopas rajonā]]. Izvietojusies apgabala ziemeļrietumos Retas upes krastā {{nobr|149 km}} no apgabala centra [[Poltava]]s.&lt;ref&gt;{{PZT|393|Kroļeveca}}&lt;/ref&gt; Līdz 2020. gadam rajona centrs.

== Vēsture ==
Pilsēta dibināta 1601. gadā un nodēvēta par godu [[Polija]]s karalim [[Sigismunds III Vāsa|Sigismundam III]]. Vēstures avotos pirmoreiz minēta 1638. gadā kā apriņķa pilsēta. 1644. gadā piešķirtas [[Magdeburgas tiesības]]. 1648. gadā Kroleveca kļuva par [[Ņižina]]s kazaku pulka sotņas pilsētu. 1781. gadā pilsēta kļūst par apriņķa centru [[Novhoroda-Siverska|Novhorodas-Siverskas]] vietvaldībā. 19. gadsimta beigās ievērojams tirdzniecības un amatniecības centrs. Mūsdienās pilsētā vairāki pārtikas un metālapstrādes uzņēmumi, elevators.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Sumu apgabala pilsētas}}
{{autoritatīvā vadība}}</text>
      <sha1>95sqae7mc5ybk20yvhah7v938xoje3x</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:AxisAce09</title>
    <ns>2</ns>
    <id>509811</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:AxisAce09" />
    <revision>
      <id>3667229</id>
      <parentid>3658232</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:24:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>AxisAce09</username>
        <id>105904</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="67" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:AxisAce09]]{{Dzēst||iemesls=G7}}</text>
      <sha1>2jm634jkjm21bngefp2babxtsof7cai</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Ludis21345/Projekts1</title>
    <ns>2</ns>
    <id>513604</id>
    <revision>
      <id>3666975</id>
      <parentid>3666878</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:50:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10224" xml:space="preserve">{|class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Vīriešu vienspēles
!Sieviešu vienspēles
!Vīriešu dubultspēles
!Sieviešu dubultspēles
!Jauktās dubultspēles
|-
|1968
 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]
 | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]]
 | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]]
 | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]]
|-
 |1969
 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} Tony Roche
 | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]]
|-
 |1970
 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]
 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]&lt;br /&gt;{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]]
 | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]
 | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]]
|-
 |1971
 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]
 | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]]
 | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]
 | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay
|-
 |1972
 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]]
 | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]
 | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]&lt;br /&gt;{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]]
 | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]]
|-
 |1973
 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]]
 | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay
|-
 |1974
 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]&lt;br /&gt;{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]&lt;br /&gt;{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]]
 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]]
|-
 | 1975
 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
 | {{flaga|ASV}} [[Brian Gottfried]]&lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} [[Raúl Ramírez]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]
 | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]&lt;br /&gt;{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]]
|-
 |1976
 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]]
 | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]]
 | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]]
 | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]
 | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]]
|-
 |1977
 | {{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]]
 | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]]
 | {{flaga|ASV}} Brian Gottfried&lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} Raúl Ramírez
 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Regina Maršíková]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Pam Teeguarden]]
 | {{flaga|ASV}} [[Mary Carillo]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]
|-
 |1978
 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]]
 | {{flaga|ASV}} [[Gene Mayer]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Hank Pfister]]
 | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušovec]]&lt;br /&gt;{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virginia Ruzici]]
 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Renáta Tomanová]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehoslovākija}} [[Pavel Složil]]
|-
 |1979
 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
 | {{flaga|ASV}} Gene Mayer&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Sandy Mayer]]
 | {{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]]
|-
 |1980
 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
 | {{flaga|ASV}} [[Victor Amaya]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} Hank Pfister
 | {{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]
 | {{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Billy Martin (tennis)|Billy Martin]]
|}


{{Apbalvojuma infokaste
| name           = Hondas sporta balva
| current_awards = 
| image          = 
| imagesize      = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = 
| sponsor        = 
| presenter      = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) 
| host           = 
| date           = 
| location       = 
| country        = [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| reward         = 
| winner         = 
| year           = 1976
| year2          = 
| holder         = 
| website        = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ]
| network        = 
| runtime        = 
| ratings        = 
| producer       = 
| director       = 
| image2         = 
| image2size     = 
| alt2           = 
| caption2       = 
| previous       = 
| main           = 
| next           = 
}}
'''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Honda-Broderika kausu, kas tiek pasniegts koledžu labākai gada sportistei. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada otrā sportiste, Gada trešā sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja.

== Balvas vēsture ==
Balvas tika izveidotas 1976. gadā[2], kad Toms Broderiks, apģērbu veikala īpašnieks Fērgusā, Ontārio štatā, nolēma sadarboties ar Džūdiju Holandu, UCLA[3] vecāko sieviešu administratori, un sporta žurnālistu Irvu Grosmanu. mārketinga speciāliste un mediju konsultante[4], lai izveidotu balvas, lai atzītu labākās sportistes koledžas līmenī.[5]

Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem:
* [[Basketbols]]
* [[Distanču slēpošana]]
* [[Lauka hokejs]]
* [[Golfs]]
* [[Vingrošana]]
* [[Softbols]]
* [[Peldēšana]] un [[daiļlēkšana]]
* [[Teniss]]
* [[Vieglatlētika]]
* [[Volejbols]]
* [[Futbols]] (pievienots 1990. gadā)
* [[Lakross]] (pievienots 2001. gadā)

== Skatīt arī ==

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:]]


=== Grand Slam fināli ===

==== Jauktās dubultspēles: 11 (8—3) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partneris
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieki
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flagicon|USA|1912}} [[Teds Šrēders]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]&lt;br /&gt;{{flagicon|ARG}} [[Alejo Russell]] || 3–6, 6–1, 6–4
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Toms Brauns]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Dorothy Bundy]]&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} [[Geoff Brown (tennis)|Geoff Brown]] || 6–4, 6–4
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1946 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Roberts Kimbrels]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Mārgarita Osborna]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} [[Bill Talbert]] || 3–6, 4–6
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1947 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|AUS}} [[Džons Bramidžs]] || {{flagicon|AUS}} [[Nensija Boltona]]&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} [[Colin Long (tennis)|Colin Long]] || 1–6, 6–4, 6–2
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|AUS}} Džons Bramidžs || {{flagicon|USA|1912}} [[Gasija Morana]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} [[Pancho Segura]] || 6–3, 6–1
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flagicon|AUS}} Džons Bramidžs || {{flagicon|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]]&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} [[Frank Sedgman]] || 6–2, 3–6, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA|1912}} Toms Brauns || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Bill Talbert || 6–4, 6–4
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|AUS}} Džons Bramidžs || {{flagicon|RSA|1928}} [[Sheila Piercey Summers]]&lt;br /&gt;{{flagicon|RSA|1928}} [[Ēriks Sterdžess]] || 7–9, 11–9, 5–7
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|RSA|1928}} Ēriks Sterdžess || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Bill Talbert || 4–5, 6–3, 7–5
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1950 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|RSA|1928}} Ēriks Sterdžess  || {{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} Geoff Brown || 11–9, 1–6, 6–4
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1955 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|ARG}} [[Enrike Morea]] || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} [[Vic Seixas]] || 6–8, 6–2, 3–6
|}</text>
      <sha1>2stlwe4f9s86jwaw6jauv1tqs1nv4ie</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667235</id>
      <parentid>3666975</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:50:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="7118" xml:space="preserve">{|class=&quot;wikitable&quot;
!Gads
!Vīriešu vienspēles
!Sieviešu vienspēles
!Vīriešu dubultspēles
!Sieviešu dubultspēles
!Jauktās dubultspēles
|-
|1968
 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]
 | {{flaga|ASV}} [[Nensija Riči]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Kens Rozevals]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Freds Stolle]]
 | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]]
 | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Jean-Claude Barclay]]
|-
 |1969
 | {{flaga|Austrālija}} [[Rods Leivers]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} Tony Roche
 | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Enna Heidona-Džonsa]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]]
|-
 |1970
 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]
 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]&lt;br /&gt;{{flaga|Rumānija|1965}} [[Ion Țiriac]]
 | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]
 | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]]
|-
 |1971
 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Jans Kodešs]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]
 | {{flaga|ASV}} [[Arturs Ešs]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Marty Riessen]]
 | {{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]
 | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay
|-
 |1972
 | {{flaga|Spānija}} [[Andress Himeno]]
 | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]
 | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Bobs Hjūits]]&lt;br /&gt;{{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Frū Makmilans]]
 | {{flaga|ASV}} [[Billija Džīna Kinga]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Ivonna Gulagonga Kolija]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]]
|-
 |1973
 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Ilie Nestase]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Džons Ņūkombs]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nīderlande}} [[Tom Okker]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Mārgarita Korta]]&lt;br /&gt;{{flaga|Lielbritānija}} [[Virdžīnija Veida]]
 | {{flaga|Francija}} [[Fransuāza Dira]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} Jean-Claude Barclay
|-
 |1974
 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Dick Crealy]]&lt;br /&gt;{{flaga|NZL}} [[Onny Parun]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]&lt;br /&gt;{{flaga|USSR|1955}} [[Olga Morozova]]
 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]&lt;br /&gt;{{flaga|Kolumbija}} [[Iván Molina]]
|-
 | 1975
 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
 | {{flaga|ASV}} [[Brian Gottfried]]&lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} [[Raúl Ramírez]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehoslovākija}} [[Martina Navrātilova]]
 | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]&lt;br /&gt;{{flaga|BRA|1968}} [[Thomaz Koch|Thomas Koch]]
|-
 |1976
 | {{flaga|Itālija}} [[Adriāno Panatta]]
 | {{flaga|Lielbritānija}} [[Sjū Bārkere]]
 | {{flaga|ASV}} [[Fred McNair]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Šērvuds Stjuarts]]
 | {{flaga|Urugvaja}} [[Fiorella Bonicelli]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Geila Šanfro]]
 | {{flaga|Dienvidāfrika|1928}} [[Ilana Kloss]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Kims Varviks]]
|-
 |1977
 | {{flaga|Argentīna}} [[Giljermo Vilass]]
 | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušoveca]]
 | {{flaga|ASV}} Brian Gottfried&lt;br /&gt;{{flaga|Meksika}} Raúl Ramírez
 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Regina Maršíková]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Pam Teeguarden]]
 | {{flaga|ASV}} [[Mary Carillo]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Džons Makinrojs]]
|-
 |1978
 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
 | {{flaga|Rumānija|1965}} [[Virdžīnija Ruziči]]
 | {{flaga|ASV}} [[Gene Mayer]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Hank Pfister]]
 | {{flaga|Dienvidslāvija}} [[Mima Jaušovec]]&lt;br /&gt;{{flaga|Rumānija|1965}} [[Virginia Ruzici]]
 | {{flaga|Čehoslovākija}} [[Renáta Tomanová]]&lt;br /&gt;{{flaga|Čehoslovākija}} [[Pavel Složil]]
|-
 |1979
 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
 | {{flaga|ASV}} Gene Mayer&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Sandy Mayer]]
 | {{flaga|Nīderlande}} [[Betija Stove]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]
 | {{flaga|Austrālija}} [[Vendija Tērnbula]]&lt;br /&gt;{{flaga|Austrālija}} [[Bobs Hjūits]]
|-
 |1980
 | {{flaga|Zviedrija}} [[Bjērns Borgs]]
 | {{flaga|ASV}} [[Krisa Everte]]
 | {{flaga|ASV}} [[Victor Amaya]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} Hank Pfister
 | {{flaga|ASV}} [[Ketija Džordana]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]
 | {{flaga|ASV}} [[Ena Smita]]&lt;br /&gt;{{flaga|ASV}} [[Billy Martin (tennis)|Billy Martin]]
|}


{{Apbalvojuma infokaste
| name           = Hondas sporta balva
| current_awards = 
| image          = 
| imagesize      = 
| alt            = 
| caption        = 
| description    = 
| sponsor        = 
| presenter      = ''Collegiate Women Sports Awards'' (sākot ar 2001. gadu) 
| host           = 
| date           = 
| location       = 
| country        = [[Amerikas Savienotās Valstis]]
| reward         = 
| winner         = 
| year           = 1976
| year2          = 
| holder         = 
| website        = [https://www.collegiatewomensportsawards.com/landing/index Oficiālā mājaslapa ]
| network        = 
| runtime        = 
| ratings        = 
| producer       = 
| director       = 
| image2         = 
| image2size     = 
| alt2           = 
| caption2       = 
| previous       = 
| main           = 
| next           = 
}}
'''Hondas sporta balva''' ({{val|en|Honda Sports Award}}) ir ikgadēja balva [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], ko piešķir labākajai [[koledža]]s sportistei katrā no divpadsmit sporta veidiem. Katrā sporta veidā uz balvu tiek izvirzītas četras nominantes. Savukārt, uzvarētājas — divpadsmit Honda sporta balvas ieguvējas automātiski pretendē uz Honda-Broderika kausu, kas tiek pasniegts koledžu labākai gada sportistei. Trīs citas katra veida sportistes tiek godinātas kā Gada otrā sportiste, Gada trešā sportiste un Iedvesmas balvas ieguvēja.

== Balvas vēsture ==
Balvas tika izveidotas 1976. gadā[2], kad Toms Broderiks, apģērbu veikala īpašnieks Fērgusā, Ontārio štatā, nolēma sadarboties ar Džūdiju Holandu, UCLA[3] vecāko sieviešu administratori, un sporta žurnālistu Irvu Grosmanu. mārketinga speciāliste un mediju konsultante[4], lai izveidotu balvas, lai atzītu labākās sportistes koledžas līmenī.[5]

Pirmās balvas tika pasniegtas 1977. gadā labākajām sportistēm, sākotnēji desmit sporta veidos, bet vēlāk paplašināja līdz 12 sporta veidiem:
* [[Basketbols]]
* [[Distanču slēpošana]]
* [[Lauka hokejs]]
* [[Golfs]]
* [[Vingrošana]]
* [[Softbols]]
* [[Peldēšana]] un [[daiļlēkšana]]
* [[Teniss]]
* [[Vieglatlētika]]
* [[Volejbols]]
* [[Futbols]] (pievienots 1990. gadā)
* [[Lakross]] (pievienots 2001. gadā)

== Skatīt arī ==

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:]]</text>
      <sha1>hysae1e975cz8avk6jl2jm7xnfwjgd8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Eremu1</title>
    <ns>2</ns>
    <id>516133</id>
    <revision>
      <id>3667003</id>
      <parentid>3666200</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:22:45Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="799" xml:space="preserve">{| align=&quot;right&quot;
|{{User ru}}
|-
|{{User lv-4}}
|-
|{{User en-2}}
|-
|{{User es-1}}
|-
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|-
|{{Latvijas patriots}}
|-
|{{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}}
|-
|{{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}}
|-
|{{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}}
|-
|{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}}
|-
| {{Neviens nav perfekts}}
|}

Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, līdz ar to dažreiz pielaižu kļūdas :(

Interesējos ar šīm tēmām:

* [[Vēsture]]
* [[Politika]] 
* [[Kultūra|Kūltūra]]
* [[Reliģija|Relīģija]]

Un arī ar citām tēmām.</text>
      <sha1>q7byfdsga622k5dqwq5aogtk1gypkwj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667017</id>
      <parentid>3667003</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T19:37:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Eremu1</username>
        <id>102242</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="884" xml:space="preserve">{{userboxtop|Pamatinformācija}}
{{Lietotājs vīrietis‎}}
{{VikiLaiks3|day=13|month=11|year=2021}}
{{Latvijas vikiprojekta dalībnieks}}
{{userboxbreak|toptext=Valodas}}
{{User ru}}
{{User lv-4}}
{{User en-2}}
{{User es-1}}
{{userboxbreak|toptext=Par mani}}
{{Rīgas iedzīvotājs}}
{{Latvijas patriots}}
{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:Skyforger-kurbads.jpeg|42px]]|Šis lietotājs ir neiecietīgs pret tiem, kas neciena valsts valodu.}}
{{userbox|#000099|white|[[Attēls:Flag of Courland (civil).svg|42px]]|Šis dalībnieks ir par [[Kurzemes kolonijas|Kursas Transkontinentālās Impērijas]] atjaunošanu.}}
{{Neviens nav perfekts}}
{{userboxbottom}}


Esmu jauns Vikipēdijas dalībnieks, līdz ar to dažreiz pielaižu kļūdas :(

Interesējos ar šīm tēmām:

* [[Vēsture]]
* [[Politika]] 
* [[Kultūra|Kūltūra]]
* [[Reliģija|Relīģija]]

Un arī ar citām tēmām.</text>
      <sha1>fi2i308h2afk4dmg7awuifec0uqe820</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Žaks d'Esturnels de Konstāns</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516485</id>
    <revision>
      <id>3666914</id>
      <parentid>3648159</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:59:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3293" xml:space="preserve">{{Sportista infokaste
 |               vārds = Žaks d'Esturnels de Konstāns
 |       piktogramma_1 = Sailing pictogram.svg
 |   piktogramma_1 izm = 
 | piktogramma_1 saite = Burāšana
 |          vārds_orig = ''Jacques d'Estournelles de Constant''
 |              attēls = 
 |             att_izm = 
 |            paraksts = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
 |         pilns vārds = 
 |      dzimtais vārds = 
 |              dz_dat = ''nav zināms''
 |             dz_viet = 
 |             mir_dat = ''nav zināms''
 |            mir_viet = 
 |             tautība = 
 |              garums = 
 |               svars = 
 |            spēlē ar = 
 |            karj ieņ = 
 |             iesauka = 
 |           mājaslapa = 
&lt;!------ Profesionālā informācija ------&gt;
 |   pārstāvētā valsts = {{karogs|Francija}}
 |        sporta veids = [[burāšana]]
 |          disciplīna = 
 |            tvēriens = 
 |             kar_sāk = 
 |            kar_beig = 
 |            treneris = 
 |         bij_treneri = 
 |               trenē = 
&lt;!------ OS informācija ------&gt;
 |           os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]])
 |          os_medaļas = 
 |         os_lab sasn = 
&lt;!------ Papildinformācija ------&gt;
 |              tituli = 
 |         augst rangs = 
 |              aģenti = 
 |          sasniegumi = 
 |               slavz = 
 |             dzimums = V
 |           atjaunots = 
&lt;!------ Medaļas ------&gt;
 |       rādīt_medaļas = jā
 |         headercolor = 
 |       medaļu tabula = 
}}

'''Žaks d'Esturnels de Konstāns''' ({{val|fr|Jacques d'Estournelles de Constant}}; dzimšanas un miršanas datums ''nav zināms'') bija franču burātājs. Startējis [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].

D'Esturnels de Konstāns 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja burāšanas sacensībās. ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|Open]]'' klases sacensībās viņš nefinišēja, bet [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — līdz 0,5 tonnām|līdz 0,5 tonnu]] laivu klases pirmajā braucienā izcīnīja izcīnīja 5. vietu, bet otrajā braucienā nefinišēja.&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/de/jacques-destournelles-de-constant-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20140221222108/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/de/jacques-destournelles-de-constant-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 9. jūlijs |title=Jacques d'Estournelles de Constant |accessdate=2022. gada 9. jūlijs}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://olympics.com/en/athletes/jacques-d-estournelles-de-constant Žaks d'Esturnels de Konstāns (''Olympics'' profils)] {{en ikona}}
* [https://web.archive.org/web/20140221222108/http://www.sports-reference.com/olympics/athletes/de/jacques-destournelles-de-constant-1.html Žaks d'Esturnels de Konstāns (''Sport Reference'' profils)] {{en ikona}}

{{DEFAULTSORT:Esturnels de Konstāns, Žaks d'}}

[[Kategorija:Francijas burātāji]]
[[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>1gk9r5rjp7hlhsepq1x44mkzagvc3df</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bemowo (metro stacija)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516639</id>
    <revision>
      <id>3666913</id>
      <parentid>3666877</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T13:58:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Meistars Joda</username>
        <id>781</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="813" xml:space="preserve">{{Dzēst|ja netiks sakārtots|lietotājs=Edgars2007|laiks=20220718092610}}
{{kategorijas+}}
{{vikisaites+}}
{{izolēts raksts|date=2022. gada jūlijs}}
'''Bemowo''' ir [[metro]] stacija [[Varšava|Varšavā]] uz [[Varšavas metro līnija M2|līnijas M2]], kas atrodas [[Bemowo]] rajonā. Tā tika atvērta 2022. gada 30. jūnijā. Šobrīd tā ir vistālākā [[Rietumi|rietumu]] stacija Varšavas metro tīklā.

Sākotnēji tā darbojās ar nosaukumu ''Powstańców Śląskich'', bet vēl viens ierosinātais nosaukums bija ''Górce''.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.urbanrail.net/eu/pl/war/warszawa.htm|title=UrbanRail.Net &gt; Europe &gt; Poland &gt; Metro Warszawskie - Warsaw Metro - WARSZAWA|website=www.urbanrail.net|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:Varšavas metro stacijas]]</text>
      <sha1>dwocqv85xs7c2b4rfzzf0cb4eu0jg6j</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Māris Beļaunieks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>516852</id>
    <revision>
      <id>3666894</id>
      <parentid>3656574</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:51:55Z</timestamp>
      <contributor>
        <ip>91.105.114.139</ip>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4206" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Māris Beļaunieks
| vārds_orģ = 
| attēls = Saeimas 8.jūnija attālinātā ārkārtas sēde (51232944467).jpg
| att_izm = 275px 
| mazs_att = 
| apraksts = 2021. gada 8. jūnijs. Darbs Saeimas sēdē.
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2021|7|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = 
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Limbaži|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Limbažu novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
* [[Jaunā Vienotība]] 
* [[Konservatīvie]] (pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[pedagogs]]
| alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Māris Beļaunieks''' (dzimis 1961. gadā [[Limbaži|Limbažos]]) ir latviešu [[pedagogs]], [[politiķis]], sabiedriskais darbinieks [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes priekšsēdētāja vietnieks,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/darbinieks/maris-belaunieks|title=Māris Beļaunieks {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; biedrības &quot;Sudraba ceļš&quot; valdes loceklis. Bijis [[13. Saeima|13.]] [[Saeima]]s deputāts, apstiprināts uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Izglītības un zinātnes ministre [[Anita Muižniece]], ievēlēts no partijas [[Konservatīvie]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf//0/030A6720CE1E44B3C22583320029E592?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Māris Beļaunieks - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-12}}&lt;/ref&gt;

Bijis arī [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes deputāts un priekšsēdētājs, [[Alojas novads|Alojas novada]] pašvaldības izpilddirektors, SIA “Olimpiskais centrs “Limbaži” valdes loceklis un [[Limbaži|Limbažu]] un [[Salacgrīva]]s novadu sporta skolas direktora vietnieks.

1984. gadā absolvējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu]], fiziskās audzināšanas pasniedzēja specialitātē.

2018. gadā kandidēja [[13. Saeima]]s vēlēšanās [[Konservatīvie]] sarakstā, bet netika ievēlēts. Diskusijā ar [[VARAM]] par jauna [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu novads|novada]] izveidi [[Administratīvi teritoriālais iedalījums|ATR]] ietvaros, M. Beļaunieks salīdzina [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|VL-TB/LNNK]] ar [[Krievija|Krieviju]], sakot, ka līdz šim viņam šķitis, ka dažādas teritorijas, kā gadījumā ar [[Krima|Krimu]], atņemt var tikai totalitāras valstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/368918-lems-par-jauna-saulkrastu-novada-izveidi|title=Lems par jauna Saulkrastu novada izveidi|website=Jauns.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 1. jūlijā, sabijis [[13. Saeima]]s deputāta amatā vien divas nedēļas, paziņo par mandāta nolikšanu, lai lai turpmāk ieņemtu [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes priekšsēdētāja vietnieka krēslu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/belaunieks-noliek-mandatu-sabijis-deputata-amata-vien-divas-nedelas/|title=Beļaunieks noliek mandātu, sabijis deputāta amatā vien divas nedēļas|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-12|date=2021-07-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;[https://puaro.lv/cv/maris-belaunieks/]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Beļaunieks, Māris}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>kcw52nvjfeo1gcr07oab298zufbrj9k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666958</id>
      <parentid>3666894</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T16:58:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/91.105.114.139|91.105.114.139]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 2A03:EC00:B140:79A9:28:FEB5:8BF0:EC3C</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4205" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Māris Beļaunieks
| vārds_orģ = 
| attēls = Saeimas 8.jūnija attālinātā ārkārtas sēde (51232944467).jpg
| att_izm = 275px 
| mazs_att = 
| apraksts = 2021. gada 8. jūnijs. Darbs Saeimas sēdē.
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2021|7|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = 
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Limbaži|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Limbažu novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
* [[Jaunā Vienotība]] 
* [[Konservatīvie]] (pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[pedagogs]]
| alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Māris Beļaunieks''' (dzimis 1961. gadā [[Limbaži|Limbažos]]) ir latviešu [[pedagogs]], [[politiķis]], sabiedriskais darbinieks [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes priekšsēdētāja vietnieks,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/darbinieks/maris-belaunieks|title=Māris Beļaunieks {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; biedrības &quot;Sudraba ceļš&quot; valdes loceklis. Bijis [[13. Saeima|13.]] [[Saeima]]s deputāts, apstiprināts uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Izglītības un zinātnes ministre [[Anita Muižniece]], ievēlēts no partijas [[Konservatīvie]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf//0/030A6720CE1E44B3C22583320029E592?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Māris Beļaunieks - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-12}}&lt;/ref&gt;

Bijis arī [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes deputāts un priekšsēdētāja vietnieks, [[Alojas novads|Alojas novada]] pašvaldības izpilddirektors, SIA “Olimpiskais centrs “Limbaži” valdes loceklis un [[Limbaži|Limbažu]] un [[Salacgrīva]]s novadu sporta skolas direktors

1984. gadā absolvējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu]], fiziskās audzināšanas pasniedzēja specialitātē.

2018. gadā kandidēja [[13. Saeima]]s vēlēšanās [[Konservatīvie]] sarakstā, bet netika ievēlēts. Diskusijā ar [[VARAM]] par jauna [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu novads|novada]] izveidi [[Administratīvi teritoriālais iedalījums|ATR]] ietvaros, M. Beļaunieks salīdzina [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|VL-TB/LNNK]] ar [[Krievija|Krieviju]], sakot, ka līdz šim viņam šķitis, ka dažādas teritorijas, kā gadījumā ar [[Krima|Krimu]], atņemt var tikai totalitāras valstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/368918-lems-par-jauna-saulkrastu-novada-izveidi|title=Lems par jauna Saulkrastu novada izveidi|website=Jauns.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 1. jūlijā, sabijis [[13. Saeima]]s deputāta amatā vien divas nedēļas, paziņo par mandāta nolikšanu, lai lai turpmāk ieņemtu [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes priekšsēdētāja vietnieka krēslu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/belaunieks-noliek-mandatu-sabijis-deputata-amata-vien-divas-nedelas/|title=Beļaunieks noliek mandātu, sabijis deputāta amatā vien divas nedēļas|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-12|date=2021-07-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;[https://puaro.lv/cv/maris-belaunieks/]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Beļaunieks, Māris}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>sm560xljvk9hnywuqe9s6qbuzr6yg9w</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666959</id>
      <parentid>3666958</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T16:59:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/Egilus|Egilus]], atjaunoju versiju, ko saglabāja 91.105.114.139</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4206" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Māris Beļaunieks
| vārds_orģ = 
| attēls = Saeimas 8.jūnija attālinātā ārkārtas sēde (51232944467).jpg
| att_izm = 275px 
| mazs_att = 
| apraksts = 2021. gada 8. jūnijs. Darbs Saeimas sēdē.
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2021|7|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = 
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Limbaži|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Limbažu novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
* [[Jaunā Vienotība]] 
* [[Konservatīvie]] (pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[pedagogs]]
| alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Māris Beļaunieks''' (dzimis 1961. gadā [[Limbaži|Limbažos]]) ir latviešu [[pedagogs]], [[politiķis]], sabiedriskais darbinieks [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes priekšsēdētāja vietnieks,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/darbinieks/maris-belaunieks|title=Māris Beļaunieks {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; biedrības &quot;Sudraba ceļš&quot; valdes loceklis. Bijis [[13. Saeima|13.]] [[Saeima]]s deputāts, apstiprināts uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Izglītības un zinātnes ministre [[Anita Muižniece]], ievēlēts no partijas [[Konservatīvie]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf//0/030A6720CE1E44B3C22583320029E592?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Māris Beļaunieks - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-12}}&lt;/ref&gt;

Bijis arī [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes deputāts un priekšsēdētājs, [[Alojas novads|Alojas novada]] pašvaldības izpilddirektors, SIA “Olimpiskais centrs “Limbaži” valdes loceklis un [[Limbaži|Limbažu]] un [[Salacgrīva]]s novadu sporta skolas direktora vietnieks.

1984. gadā absolvējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu]], fiziskās audzināšanas pasniedzēja specialitātē.

2018. gadā kandidēja [[13. Saeima]]s vēlēšanās [[Konservatīvie]] sarakstā, bet netika ievēlēts. Diskusijā ar [[VARAM]] par jauna [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu novads|novada]] izveidi [[Administratīvi teritoriālais iedalījums|ATR]] ietvaros, M. Beļaunieks salīdzina [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|VL-TB/LNNK]] ar [[Krievija|Krieviju]], sakot, ka līdz šim viņam šķitis, ka dažādas teritorijas, kā gadījumā ar [[Krima|Krimu]], atņemt var tikai totalitāras valstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/368918-lems-par-jauna-saulkrastu-novada-izveidi|title=Lems par jauna Saulkrastu novada izveidi|website=Jauns.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 1. jūlijā, sabijis [[13. Saeima]]s deputāta amatā vien divas nedēļas, paziņo par mandāta nolikšanu, lai lai turpmāk ieņemtu [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes priekšsēdētāja vietnieka krēslu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/belaunieks-noliek-mandatu-sabijis-deputata-amata-vien-divas-nedelas/|title=Beļaunieks noliek mandātu, sabijis deputāta amatā vien divas nedēļas|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-12|date=2021-07-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;[https://puaro.lv/cv/maris-belaunieks/]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Beļaunieks, Māris}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>kcw52nvjfeo1gcr07oab298zufbrj9k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666962</id>
      <parentid>3666959</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:10:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4809" xml:space="preserve">{{Valsts amatpersonas infokaste
| vārds = Māris Beļaunieks
| vārds_orģ = 
| attēls = Saeimas 8.jūnija attālinātā ārkārtas sēde (51232944467).jpg
| att_izm = 275px 
| mazs_att = 
| apraksts = 2021. gada 8. jūnijs. Darbs Saeimas sēdē.
&lt;!------ Pirmais amats ------&gt;
| amats = [[13. Saeima]]s deputāts
| term_sākums = {{dat|2021|6|8|N|bez}}
| term_beigas = {{dat|2021|7|1|N|bez}}
| viceprezidents = 
| vicepremjers = 
| prezidents = 
* [[Raimonds Vējonis]] 
* [[Egils Levits]]
| premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]]
| priekštecis = 
| pēctecis = 
&lt;!------ Otrais amats ------&gt;
| amats3 = 
| term_sākums3 = 
| term_beigas3 = 
| prezidents3 = 
| premjers3 = 
| priekštecis3 = 
| pēctecis3 = 
&lt;!------ Personas dati ------&gt;
| dzim_dati = 
| dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Limbaži|td=Latvija}}
| dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Limbažu novads}}
| mir_dati = 
| mir_vieta = 
| apglabāts = 
| tautība = 
| partija = 
* [[Jaunā Vienotība]] 
* [[Konservatīvie]] (pašlaik)
| dinastija = 
| tēvs = 
| māte = 
| dzīvesb = 
| bērni = 
| profesija = [[pedagogs]]
| alma_mater = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]
| reliģija = 
| paraksts = 
| paraksts_izm = 
| piezīmes = 
}}
'''Māris Beļaunieks''' (dzimis 1961. gadā [[Limbaži|Limbažos]]) ir latviešu [[pedagogs]], [[politiķis]], sabiedriskais darbinieks [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes priekšsēdētāja vietnieks,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.limbazunovads.lv/lv/darbinieks/maris-belaunieks|title=Māris Beļaunieks {{!}} Limbažu novada pašvaldība|website=www.limbazunovads.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt; biedrības &quot;Sudraba ceļš&quot; valdes loceklis. Bijis [[13. Saeima|13.]] [[Saeima]]s deputāts, apstiprināts uz laiku, kamēr ministra pienākumus pilda Izglītības un zinātnes ministre [[Anita Muižniece]], ievēlēts no partijas [[Konservatīvie]] saraksta.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima13_DepWeb_Public.nsf//0/030A6720CE1E44B3C22583320029E592?OpenDocument&amp;lang=LV|title=Māris Beļaunieks - Latvijas Republikas 13.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-12}}&lt;/ref&gt;

Bijis arī [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes deputāts un priekšsēdētājs,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/limbazu-novada-varas-maina-par-novada-priekssedi-ievelets-belaunieks.a87075/|title=Limbažu novadā varas maiņa - par novada priekšsēdi ievēlēts Beļaunieks|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; [[Alojas novads|Alojas novada]] pašvaldības izpilddirektors,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.varam.gov.lv/lv/media/26004/download|title=ALOJAS NOVADA PAŠVALDĪBAS 2020. GADA PUBLISKAIS PĀRSKATS}}&lt;/ref&gt; SIA “Olimpiskais centrs “Limbaži” valdes loceklis un [[Limbaži|Limbažu]] un [[Salacgrīva]]s novadu sporta skolas direktora vietnieks.

1984. gadā absolvējis [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija|Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūtu]], fiziskās audzināšanas pasniedzēja specialitātē.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/maris-belaunieks|title=CVK. 2021. gada 5. jūnija pašvaldību vēlēšanas|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt;

2018. gadā kandidēja [[13. Saeima]]s vēlēšanās [[Konservatīvie]] sarakstā, bet netika ievēlēts. Diskusijā ar [[VARAM]] par jauna [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[Saulkrastu novads|novada]] izveidi [[Administratīvi teritoriālais iedalījums|ATR]] ietvaros, M. Beļaunieks salīdzināja [[Nacionālā apvienība &quot;Visu Latvijai!&quot;—&quot;Tēvzemei un Brīvībai/LNNK&quot;|VL-TB/LNNK]] ar [[Krievija|Krieviju]], sakot, ka līdz šim viņam šķitis, ka dažādas teritorijas, kā gadījumā ar [[Krima|Krimu]], atņemt var tikai totalitāras valstis.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/368918-lems-par-jauna-saulkrastu-novada-izveidi|title=Lems par jauna Saulkrastu novada izveidi|website=Jauns.lv|access-date=2022-07-12|language=lv}}&lt;/ref&gt;

2021. gada 1. jūlijā, sabijis [[13. Saeima]]s deputāta amatā vien divas nedēļas, paziņojis par mandāta nolikšanu, lai lai turpmāk ieņemtu [[Limbažu novads|Limbažu novada]] domes priekšsēdētāja vietnieka krēslu&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://puaro.lv/politika/belaunieks-noliek-mandatu-sabijis-deputata-amata-vien-divas-nedelas/|title=Beļaunieks noliek mandātu, sabijis deputāta amatā vien divas nedēļas|website=Puaro.lv|access-date=2022-07-12|date=2021-07-05|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

{{13. Saeima}}

{{DEFAULTSORT:Beļaunieks, Māris}}
[[Kategorija:1961. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Latvijas politiķi]]
[[Kategorija:13. Saeimas deputāti]]
[[Kategorija:Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas absolventi]]</text>
      <sha1>nj66bgqsjkg0408tukt27hbd1804dco</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Harkivas apgabala okupācija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517535</id>
    <revision>
      <id>3667095</id>
      <parentid>3662667</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T06:50:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Great Brightstar</username>
        <id>70253</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6509" xml:space="preserve">{{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste
 | name                    = Harkivas militāri civilā administrācija
 | native_name             =''Харьковская военно–гражданская администрация''
 | settlement_type         = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]]
 | image_skyline           = Russian_occupation_of_Kharkiv_Oblast.png
 | imagesize               = 235px
 | image_caption           = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas 2022. gada 22. jūlijā
 | image_flag              = Flag_of_Russian_occupied_Kharkiv_Oblast.svg
 | image_shield            = Coat_of_Arms_of_Russian_Administration_of_Kharkov_Oblast.svg
 | capital                 = [[Kupjanska]]
 | largest_city            = 
 | official_language       = [[krievu valoda|krievu]]
 | spoken_language         = 
 | image_map               = 
 | mapsize                 = 
 | map_caption             = 
 | subdivision_type        = Okupējošā valsts
 | subdivision_name        = [[Krievija]]
 | established_title       = [[Austrumukrainas ofensīva]]
 | established_date        = 2022. gada 24. februāris
 | government_footnotes    = 
 | government_type         = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām
 | governing_body          = 
| leader_title             = Administrācijas vadītājs
| leader_name              = Vitālijs Gančevs
| leader_party             = 
| leader_title1            = 
| leader_name1             = 
| leader_party1            = 
| leader_title2            = 
| leader_name2             = 
| leader_title3            = 
| leader_name3             = 
 | area_footnotes          = 
 | area_magnitude          = 
 | area_total_km2          = 3825
 | area_land_km2           = 
 | area_water_km2          = 
 | area_water_percent      = 
 | area_rank               = 
 | elevation_max_m         = 
 | elevation_min_m         = 
 | population_footnotes    = 
 | population_total        = 352862
 | population_as_of        = aptuveni
 | population_rank         = 
 | population_density_km2  = 
 | timezone                = [[Maskavas_laiks|MSK]]
 | utc_offset              = +3
 | timezone_DST            = 
 | utc_offset_DST          = 
| parts_type = Administratīvais iedalījums
| parts = 7 rajoni
| p1 = [[Bohoduhivas rajons]]
| p2 = [[Čuhujivas rajons]]
| p3 = [[Harkivas rajons]]
| p4 = [[Izjumas rajons]]
| p5 = [[Krasnohradas rajons]]
| p6 = [[Kupjanskas rajons]]
| p7 = [[Lozovas rajons]]
| population_blank02_title = 
| population_blank02 = 
| website = 
}}
[[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Harkivas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]] pēc tam, kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas armija iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt un okupēt daļu [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabala]] [[Ukraina|Ukrainā]]. Krievijas bruņotie spēki nav ieņēmuši apgabala administratīvo centru [[Harkiva|Harkivu]], taču [[Krievijas armija]] ieņēma citas pilsētas, tostarp [[Izjuma|Izjumu]], [[Kupjanska|Kupjansku]] un [[Balakļija|Balakļiju]]. Sākotnēji [[Čuhujiva|Čuhujivu]] [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] ieņēma 25. februārī, bet 7. martā to atkaroja [[Ukrainas bruņotie spēki]].

[[2022. gads|2022.]] gada [[8. jūlijs|8. jūlijā]] okupācijas varas vadītājs [[Vitālijs Gančevs]] sacīja, ka [[Harkivas apgabals]] ir “neatņemama” [[Krievija|Krievijas]] teritorijas daļa un plāno [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalu]] anektēt [[Krievija|Krievijas Federācijā]].&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-wants-annex-kharkiv-oblast-082800632.html|title=Russia wants to annex Kharkiv Oblast, unveils flag for region with imperial symbols – ISW|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}&lt;/ref&gt;

== Okupācija ==
=== Izjuma ===
[[Izjuma|Izjumu]] [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] ieņēma [[2022. gads|2022. gada]] [[1. aprīlis|1. aprīlī]], tādējādi sākot Krievijas militāro okupāciju pilsētā.

Ukrainas valdība 3. aprīlī paziņoja, ka divi Krievijas karavīri tika nogalināti un vēl 28 karavīri tika hospitalizēti pēc tam, kad ukraiņu civiliedzīvotāji Krievijas 3. motorstrēlnieku divīzijas karavīriem Izjumā izdalīja saindētas kūkas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://thehill.com/policy/international/3257737-two-russian-soldiers-killed-28-in-hospital-after-being-poisoned-by-ukrainian-civilians-officials/|title=Two Russian soldiers killed, 28 in hospital after being poisoned by Ukrainian civilians: officials|last=Scully|first=Rachel|website=The Hill|access-date=2022-07-20|date=2022-04-03|language=en-US}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.express.co.uk/news/world/1590887/putin-news-russian-army-mocked-ukraine-pie-poisoning|title=Putin's army mocked after Ukrainian pie poisoning of Russian soldiers|last=Cook|first=Pip|website=Express.co.uk|access-date=2022-07-20|date=2022-04-04|language=en}}&lt;/ref&gt;

Krievija 21. aprīlī iecēla Vitāliju Gančevu par Harkivas militāri civilās administrācijas vadītāju. 6. jūlijā Gančevs apgalvoja, ka Krievija plāno [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] izveidot 4 okupācijas apriņķus.
=== Velikijburluka ===
[[Velikijburluka|Velikijburlukas]] hromadu [[Krievijas Bruņotie spēki|Krievijas bruņotie spēki]] sagrāba 2022. gada martā. Okupācijas armija apkārtnē izveidoja militāri civilo administrāciju. 2022. gada 11. jūlijā Krievijas ieceltais militāri civilās administrācijas vadītājs Jevgēņijs Junakovs tika nogalināts atentātā, Ukrainas drošības dienestiem vai ukraiņu partizāniem uzspridzinot Junakova automašīnu.&lt;ref&gt;{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/leader-russian-occupied-ukrainian-town-killed-by-car-bomb-tass-2022-07-11/|title=Leader of Russian-occupied Ukrainian town killed by car bomb -TASS|work=Reuters|access-date=2022-07-20|date=2022-07-11|last=Reuters|language=en}}&lt;/ref&gt;

== Skatīt arī ==

* [[Hersonas apgabala okupācija]]
* [[Zaporižjas apgabala okupācija]]
* [[Doneckas tautas republika]]
* [[Luhanskas tautas republika]]
* [[Krimas Republika]]
* [[Krievijas iebrukums Ukrainā]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Harkivas apgabals]]
[[Kategorija:Ukraina]]
[[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]
[[Kategorija:Militārā okupācija]]</text>
      <sha1>md053jtilqw4kbypz4i9ji4huxuh5s2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Red tailed hawk</title>
    <ns>3</ns>
    <id>517724</id>
    <revision>
      <id>3667092</id>
      <parentid>3659534</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T06:29:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MdsShakil</username>
        <id>97023</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Mhawk10]] uz [[Dalībnieka diskusija:Red tailed hawk]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Mhawk10|Mhawk10]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Red tailed hawk|Red tailed hawk]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="175" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Mhawk10}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 24. jūlijs, plkst. 08.49 (EEST)</text>
      <sha1>g23ecksk375rhj2bjd3ttvhautczk00</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karalis Kreols</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517740</id>
    <revision>
      <id>3666987</id>
      <parentid>3659870</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:13:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>pievienoju [[Kategorija:Maikla Kertica filmas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1583" xml:space="preserve">{{Filmas infokaste
| nosaukums = Karalis Kreols
| operators = 
| attēls = King Creole poster.jpg
| att_izm = 
| paraksts = 
| žanrs = mūzikls, drāma
| režisors = [[Maikls Kertics]]
| producents = 
| scenārijs = 
| aktieri = * [[Elviss Preslijs]]
* [[Kerolina Džounsa]]
* [[Volters Matau]]
| mūzika = 
| oriģinālnos = ''King Creole''
| studija = * ''Hal Wallis Productions''
| montāža = 
| izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]''
| izdošana = {{Filmas datums|1958|7|2}}
| ilgums = 116 minūtes
| valsts = {{USA}}
| valoda = [[Angļu valoda|angļu]]
| budžets = 
| ienākumi = 
| iepriekšējā = 
| nākamā = 
| imdb = 
}}'''&quot;Karalis Kreols&quot;''' ({{Val|en|King Creole}}) ir 1958. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] muzikāla [[drāma]]s filma, kuras režisors ir [[Maikls Kertics]]. Filmā galvenās lomas atveido [[Elviss Preslijs]], [[Kerolina Džounsa]] un [[Volters Matau]].

Filma stāsta par 19 gadus veco skolnieku Deniju Fišeru (Preslijs), kurš sapinas ar mafiju un divām sievietēm.

&quot;Karalis Kreols&quot; pirmizrāde notika {{Dat|1958|7|2|5=bez}}. Preslijs vēlāk norādīja, ka no visiem viņa aktiera karjeras laikā attēlotajiem varoņiem, Denija Fišera loma filmā bija viņa mīļākā. Filma guva komerciālus panākumus un saņēma kritiķu pozitīvās atsauksmes, īpaši izceļot Preslija aktierspēli.

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{Filmu ārējās saites}}
{{Filma-aizmetnis}}

[[Kategorija:1958. gada filmas]]
[[Kategorija:ASV filmas]]
[[Kategorija:Paramount Pictures filmas]]
[[Kategorija:Maikla Kertica filmas]]</text>
      <sha1>8vkwnmu2za6fk3p4zepdfx9dy2swooc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dons Badžs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>517959</id>
    <revision>
      <id>3667135</id>
      <parentid>3665119</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:26:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="13164" xml:space="preserve">{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Dons Badžs
 |                       vārds_orig = ''Don Budge''
 |                           attēls = {{wikidata|property|raw|P18}}
 |                          att_izm = 220px
 |                          caption = {{PAGENAME}} 1938. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{ASV}}
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{dat|1915|6|13}}
 |                       placebirth = {{vieta|ASV|Kalifornija|Oklenda|3s=Oklenda (Kalifornija)}}
 |                        datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2000|1|26|1915|6|13}}
 |                       placedeath = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Skrentona}}
 |                           height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]]
 |                           weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]]
 |                        turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} (amatieros no 1932. gada)
 |                          retired = {{wikidata|property|P2032}}
 |                            coach = 
 |                            plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens
 |                 careerprizemoney = 
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 649-297 (68.6%)&lt;ref name=&quot;Don Budge: Career match record&quot;&gt;{{cite web|title=Don Budge: Career match record|url=https://app.thetennisbase.com/?enlace=playern&amp;player_input_enc=BUDGE%2C+DON&amp;player_input=BUDGE%2C+DON&amp;sub=2#aSubmenu|website=thetennisbase.com|publisher=Tennis Base|access-date=22 September 2021}}&lt;/ref&gt;
 |                    singlestitles = 43&lt;ref name=&quot;Don Budge: Career match record&quot; /&gt;
 |            highestsinglesranking = 1. &lt;small&gt;(1937)&lt;/small&gt;&lt;ref name=&quot;USLTAEncyclopedia&quot;&gt;United States Lawn Tennis Association (1972). ''Official Encyclopedia of Tennis'' (First Edition), p. 425.&lt;/ref&gt;
 |             AustralianOpenresult = '''W''' (1938) 
 |                 FrenchOpenresult = '''W''' (1938)
 |                  Wimbledonresult = '''W''' (1937, 1938)
 |                     USOpenresult = '''W''' (1937, 1938)
 |                 MastersCupresult = 
 |                   Olympicsresult = 
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 
 |                    doublestitles = 
 |            highestdoublesranking = 
 |      AustralianOpenDoublesresult = SF (1938)
 |          FrenchOpenDoublesresult = 
 |           WimbledonDoublesresult = '''W''' (1937, 1938)
 |              USOpenDoublesresult = '''W''' (1936, 1938)
 |          MastersCupDoublesresult = 
  |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = 
 |            FrenchOpenMixedresult = 
 |             WimbledonMixedresult = '''W''' (1937, 1938)
 |                USOpenMixedresult = '''W''' (1937, 1938)
 |            MastersCupMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2021|1|1|L|bez}}
 |                            slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}}
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates =
}}
'''Džons Donalds Badžs''' ({{val|en|John Donald Budge}}; dzimis {{dat|1915|6|13}}, miris {{dat|2000|1|26}}) bija amerikāņu [[tenisists]], pirmais ''Grand Slam'' uzvarētājs tenisa vēsturē (1938), četrpadsmitkārtējs ''Grand Slam'' turnīru uzvarētājs vienspēļu, vīriešu dubultspēļu un jaukto dubultspēļu sacensībās, divkārtējs [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] ieguvējs [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] izlasē (1937, 1938), vairākkārtējs &quot;profesionālo Grand Slam&quot; turnīru (Vimbldonas, ASV un Francijas profesionālais čempionāts) uzvarētājs vienspēlēs un dubultspēlēs (1939-1953). [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] biedrs kopš 1964. gada.

== Karjeras statistika ==
=== Grand Slam fināli ===
==== Vienspēles: 7 (6—1) ====
{| class='wikitable' 
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:30px&quot;|Gads
!style=&quot;width:170px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:200px&quot;|Pretinieks
!style=&quot;width:150px&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1936 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]]|| {{flaga|UK}} [[Freds Perijs]] || 2–6, 6–2, 8–6, 1–6, 10–8
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1937 || [[Vimbldonas čempionāts]]  || {{flaga|Nazi Germany}} [[Gotfrīds fon Kramms]] || 6–3, 6–4, 6–2
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1937 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt;  || {{flaga|Nazi Germany}} Gotfrīds fon Kramms || 6–1, 7–9, 6–1, 3–6, 6–1
|-style=&quot;background:#ffc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1938 || [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionāts]]  || {{flaga|AUS}} [[Džons Bromvičs]] || 6–4, 6–2, 6–1
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1938 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] || {{flaga|TCH}} [[Roderiks Mencels]]|| 6–3, 6–2, 6–4
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1938 ||Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flaga|UK}} [[Bunnijs Ostins]]|| 6–1, 6–0, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1938 ||ASV čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flaga|USA|1912}} [[Džīns Mako]]|| 6–3, 6–8, 6–2, 6–1
|}
==== Dubultspēles: 2 (4—3) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:120px&quot;|Partneris
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieki
!style=&quot;width:150px&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1935 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]]  || {{flaga|USA|1912}} [[Džīns Mako]] || {{flaga|USA|1912}} [[Vilmers Elisons]]&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} [[Džons Van Rins]] || 2–6, 3–6, 6–2, 6–3, 1–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1936 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]]  || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|USA|1912}} Vilmers Elisons&lt;br /&gt;{{flaga|USA|1912}} Džons Van Rins || 6–4, 6–2, 6–4
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1937 || [[Vimbldonas čempionāts]]  || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|GBR}} [[Pets Hjūzs]]&lt;br /&gt;{{flaga|GBR}} [[Raimonds Tuckey]] || 6–0, 6–4, 6–8, 6–1
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1937 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]]  || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Nazi Germany}} [[Henners Henkels]]&lt;br /&gt;{{flaga|Nazi Germany}} [[Gotfrīds fon Kramms]] || 4–6, 5–7, 4–6
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1938 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Francija}} [[Bernards Destremo]]&lt;br /&gt;{{flaga|Francija}} [[Ivons Petra]] || 6–3, 3–6, 7–9, 1–6
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1938 || [[Vimbldonas čempionāts]]  || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|Nazi Germany}} Henners Henkels&lt;br /&gt;{{flaga|Nazi Germany}} [[Georgs fon Metaksa]] || 6–4, 6–3, 3–6, 8–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1938 || [[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]]  || {{flaga|USA|1912}} Džīns Mako || {{flaga|AUS}} [[Džons Bromvičs]]&lt;br /&gt;{{flaga|AUS}} [[Adrians Kvists]] || 6–3, 6–2, 6–1
|}

=== Pro Slam fināli ===
==== Vienspēles: 8 (4-4) ====
{| class='wikitable' 
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:30px&quot;|Gads
!style=&quot;width:200px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:150px&quot;|Pretinieks
!style=&quot;width:150px&quot; |Punkti
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1939 || [[Vimbldonas profesionāļu čempionāts|Vimbldonas prof. čempionāts]] || {{flaga|Nazi Germany}} [[Hanss Nisleins]] || 13–11, 2–6, 6–4
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1939 || [[Francijas profesionāļu čempionāts|Francijas prof. čempionāts]] || {{flaga|USA|1912}} [[Elsvorts Vains]] || 6–2, 7–5, 6–3
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1940 || [[ASV Tenisa profesionāļu čempionāts|ASV prof. čempionāts]] || {{flaga|UK}} [[Freds Perijs]] || 6–3, 5–7, 6–4, 6–3
|-
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara || 1942 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Bobijs Riggs]] || 6–2, 6–2, 6–2
|-
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1946 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Bobijs Riggs || 3–6, 1–6, 1–6
|-
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1947 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Bobijs Riggs || 6–3, 3–6, 8–10, 6–4, 3–6
|-
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1949 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} Bobijs Riggs || 7–9, 6–3, 3–6, 5–7
|-
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums || 1953 || ASV prof. čempionāts || {{flaga|USA|1912}} [[Pančo Gonzaless]] || 6–4, 4–6, 5–7, 2–6
|}

=== Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros ===
{|class=wikitable style=text-align:center
|- bgcolor=&quot;#efefef&quot;
! rowspan=&quot;2&quot; width=170|Turnīrs
! colspan=&quot;5&quot;|Amatiera karjera
! colspan=&quot;17&quot;|Profesionāļa kartera
! rowspan=&quot;2&quot;|'''Tituli''' / '''Turnīri'''
! rowspan=&quot;2&quot;|'''Karjaras uzv.-zaud.'''
! rowspan=&quot;2&quot;|'''Uzvaras %'''
|-
! '34 !! '35 !! '36 !! '37 !! '38 !!'39 !! '40 !! '41 !! '42 !! '43 !! '44 !! '45 !! '46 !! '47 !! '48 !! '49 !! '50 !! '51 !! '52 !! '53 !! '54 !! '55
|-
|colspan=&quot;23&quot; style=&quot;text-align:left&quot;|'''[[Grand Slam (tennis)|''Grand Slam'' turnīri]]'''
!6 / 11
!58–5
!92.06
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;text-align:left&quot;|[[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|Austrālijas čempionāts]]
|A
|A
|A
|A
|style=&quot;background:#00ff00;&quot;|'''W'''
|A
|A
|colspan=5 style=color:#767676|Nenotika
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|1 / 1
|5–0
|100.00
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;text-align:left&quot;|[[Francijas atklātais čempionāts tenisā|Francijas čempionāts]]
|A
|A
|A
|A
|style=&quot;background:#00ff00;&quot;|'''W'''
|A
|colspan=6 style=color:#767676|Nenotika
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|1 / 1
|6–0
|100.00
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;text-align:left&quot;|[[Vimbldonas čempionāts]]
|A
|style=&quot;background:yellow;&quot;|SF
|style=&quot;background:yellow;&quot;|SF
|style=&quot;background:#00ff00;&quot;|'''W'''
|style=&quot;background:#00ff00;&quot;|'''W'''
|A
|colspan=6 style=color:#767676|Nenotika
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|2 / 4
|24–2
|92.31
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;text-align:left&quot;|[[ASV atklātais čempionāts tenisā|ASV čempionāts]]
|style=&quot;background:#afeeee;&quot;|4R
|style=&quot;background:#ffebcd;&quot;|QF
|style=&quot;background:#D8BFD8;&quot;|F
|style=&quot;background:#00ff00;&quot;|'''W'''
|style=&quot;background:#00ff00;&quot;|'''W'''
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|2 / 5
|23–3
|88.46
|-
|colspan=&quot;23&quot; style=&quot;text-align:left&quot;|'''[[Major professional tennis tournaments before the Open Era|''Pro Slam'' turnīri]]'''
!4 / 17
!37–13
!74.00
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;text-align:left&quot;|''[[:en:U.S. Pro Tennis Championships|ASV čempionāts]]''
|A
|A
|A
|A
|A
|A
|style=&quot;background:#00ff00;&quot;|'''W'''
|style=&quot;background:#afeeee;&quot;|1R
|style=&quot;background:#00ff00;&quot;|'''W'''
|A
|style=color:#767676|NH
|A
|style=&quot;background:#D8BFD8;&quot;|F
|style=&quot;background:#D8BFD8;&quot;|F
|style=&quot;background:yellow;&quot;|SF
|style=&quot;background:#D8BFD8;&quot;|F
|A
|A
|style=&quot;background:yellow;&quot;|SF
|style=&quot;background:#D8BFD8;&quot;|F
|style=&quot;background:yellow;&quot;|SF
|style=&quot;background:#ffebcd;&quot;|QF
|2 / 11
|24–9
|72.73
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;text-align:left&quot;|[[:en:French Pro Championship|Francijas čempionāts]]
|A
|A
|A
|A
|A
|style=&quot;background:#00ff00;&quot;|'''W'''
|colspan=16 style=color:#767676|Nenotika
|1 / 1
|3–0
|100.00
|-
|style=&quot;background:#EFEFEF;text-align:left&quot;|[[:en:Wembley Championship|Vimbldonas čempionāts]]
|A
|A
|style=color:#767676|NH
|A
|style=color:#767676|NH
|style=&quot;background:#00ff00;&quot;|'''W'''
|colspan=9 style=color:#767676|Nenotika
|style=&quot;background:yellow;&quot;|SF
|style=&quot;background:yellow;&quot;|SF
|A
|style=&quot;background:yellow;&quot;|SF
|style=&quot;background:yellow;&quot;|SF
|colspan=2 style=color:#767676|NH
|1 / 5
|10–4
|71.43
|-
|colspan=&quot;23&quot; align=&quot;right&quot;|'''Kopā:'''
!10 / 28
!95–18
!84.07
|}

&lt;!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* --&gt; 
== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{tenisists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}
{{Kalendārā gada Grand Slam ieguvēji}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Badžs, Dons}}

[[Kategorija:1915. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2000. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]]
[[Kategorija:ASV tenisisti]]</text>
      <sha1>8p0nmz2kwxfb1x2kk956rz9nldgtek0</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Hartheimas pils</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518055</id>
    <revision>
      <id>3666879</id>
      <parentid>3664919</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:08:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>M202080</username>
        <id>108000</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */ + Akcija T4</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1217" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
[[Attēls:Schloss Hartheim, Ansicht von Südwesten.jpg|thumb|250px|Hartheimas pils]]
'''Hartheimas pils''' (''Schloss Hartheim'') netālu no Alkovenas [[Augšaustrija|Augšaustrijā]] ir renesanses pils, kas celta 17. gadsimta sākumā. Tā ir vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti [[koncentrācijas nometne]]s invalīdi, garīgi slimie, darba nespējīgie un ārvalstu piespiedu strādnieki. Hartheimas pils bija [[Akcija T4]] nogalināšanas centrs. Pavisam 30 000 cilvēku tika noslepkavoti ar [[Oglekļa monoksīds|tvana gāzi]] gāzes kamerās.

2003. gadā Hartheimas pilī tika atvērta izglītojoša un piemiņas vieta, lai pieminētu nacionālsociālistu upurus.

== Ārējās saites ==

* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.schloss-hartheim.at/}}

{{Austrija-aizmetnis}}
{{Atsauces+}}

[[Kategorija:Pilis Austrijā]]
[[Kategorija:Muzeji Austrijā]]
[[Kategorija:Trešā reiha koncentrācijas nometnes]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Holokausts]]
[[Kategorija:Augšaustrija]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Medicīnas ētika]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>djkg50uv7pp7eox583oml0n3ifhzir3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666957</id>
      <parentid>3666879</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T16:56:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1241" xml:space="preserve">{{izolēts raksts|date=2022. gada augusts}}
[[Attēls:Schloss Hartheim, Ansicht von Südwesten.jpg|thumb|250px|Hartheimas pils]]
'''Hartheimas pils''' (''Schloss Hartheim'') netālu no Alkovenas [[Augšaustrija|Augšaustrijā]] ir renesanses pils, kas celta 17. gadsimta sākumā. Tā ir vislabāk pazīstama kā vieta, kur no 1940. gada maija līdz 1944. gada decembrim tika noslepkavoti [[koncentrācijas nometne]]s invalīdi, garīgi slimie, darba nespējīgie un ārvalstu piespiedu strādnieki. Hartheimas pils bija viens no [[Akcija T4|&quot;Akcijas T4&quot;]] nogalināšanas centriem. Pavisam 30 000 cilvēku tika noslepkavoti ar [[Oglekļa monoksīds|tvana gāzi]] gāzes kamerās.

2003. gadā Hartheimas pilī tika atvērta izglītojoša un piemiņas vieta, lai pieminētu nacionālsociālistu upurus.

== Ārējās saites ==

* {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.schloss-hartheim.at/}}

{{Austrija-aizmetnis}}
{{Atsauces+}}

[[Kategorija:Pilis Austrijā]]
[[Kategorija:Muzeji Austrijā]]
[[Kategorija:Trešā reiha koncentrācijas nometnes]]
[[Kategorija:Austrijas vēsture]]
[[Kategorija:Holokausts]]
[[Kategorija:Augšaustrija]]
[[Kategorija:Vācijas vēsture]]
[[Kategorija:Medicīnas ētika]]
[[Kategorija:Otrais pasaules karš]]</text>
      <sha1>cjwpisn8cjb27ngku9pjeqpz8nkfobl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Vikipēdija:Balsošana/Par Latvijas pārstāvjiem CEE Meeting 2022</title>
    <ns>4</ns>
    <id>518103</id>
    <revision>
      <id>3666979</id>
      <parentid>3666496</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T17:56:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Feens</username>
        <id>37</id>
      </contributor>
      <comment>/* Kandidāti */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5049" xml:space="preserve">&lt;!-- = Balsošanas protokols =
:&lt;small&gt;Šeit īsumā raksturots kopienas lēmums, noslēdzoties balsojumam. Ar balsošanas gaitu variet iepazīties sadaļā &quot;Balsošana&quot;.&lt;/small&gt;
{|style=&quot;background: #FFFFFF; width:100%; border: solid 1px #CDCBCB&quot;
|-
|
&lt;big&gt;
TEKSTS&lt;/big&gt;
|} --&gt;
;Par ''[[WP:Wikimedians of Latvia|Wikimedians of Latvia dalībnieku grupas]]'' pārstāvju izvēli ''[[:m:Wikimedia CEE Meeting 2022|Wikimedia CEE Meeting 2022]]'' konferencē Ohridā, Ziemeļmaķedonijā.
Ierosinātājs: {{u|Papuass}}.

(Sākuma termiņš: 2022. gada 29. jūlijs plkst. 00.00; beigu termiņš: 2022. gada 10. augusts plkst. 23.59).

&lt;!-- '''BALSOJUMS SLĒGTS''' --&gt;
== Balsošanas noteikumi ==
;Pirms balsošanas lūgums izlasīt balsošanas noteikumus!

2022. gada 14.—16. oktobrī Ohridā, Ziemeļmaķedonijā, pēc ilgāka pārtraukuma (COVID-19 pandēmijas dēļ) notiks ikgadējā reģionālā ''Wikimedia CEE Meeting'' konference. Mēs kā ''Wikimedians of Latvia'' esam ielūgti apmeklēt šo pasākumu — divām personām ir apmaksāti ceļa izdevumi un uzturēšanās.

''Wikimedia CEE Meeting'' ir konference, kurā tiekas dažādo Centrālās un Austrumeiropas kustības filiāļu (oficiālo nodaļu, lietotāju grupu, pašu WMF) pārstāvji un apspriež Wikimedia kustībā notiekošās lietas klātienē, apgūst jaunas prasmes un zināšanas, kā arī veido kontaktus nākotnes sadarbībai.

Izvēlēto kandidātu pienākumos pēc konferences apmeklējuma ir brīvā formā (rakstiski, video uzruna, prezentācija, aktīva publicēšana sociālajos tīklos vai cits formāts) atskaitīties kopienai par konferencē apgūto un uzzināto, publicējot ziņojumu.

Pēc apstiprināšanas kandidātam līdz 15. augusta vakaram jāreģistrējas konferencei, norādot personīgo informāciju organizatoru anketā.

Kandidāti sevi sarakstam drīkst pievienot paši.

== Balsojums ==

=== Kandidāti ===
==== {{u|Papuass}} ====
'''Komentārs:''' Mani šo pasākumu apmeklēšana vienmēr ir motivējusi aktīvākai darbībai Vikipēdijā un dažādu aktivitāšu rīkošanā. Apsveru dot ieguldījumu arī konferences saturā, pats uzstājoties ar vismaz 5 minūšu prezentāciju (''lightning talk'' formāts). Labprāt dotu iespēju pasākumu apmeklēt arī citiem, neaizņemot brīvās vietas, tāpēc nepieteicos uzreiz. Esmu gatavs arī veltīt savu laiku, lai palīdzētu iejusties kādam/kādai, kas šādus pasākumus vēl nav apmeklējis.

{{par}}
# viennozīmīgi ! lepojos būt pirmais, kas izsaka atbalstu. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 10.43 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. augusts, plkst. 13.05 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.45 (EEST)
# Atbalstu. -- [[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.51 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 22.29 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 23.21 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] ([[Dalībnieka diskusija:Ludis21345|diskusija]]) 2022. gada 3. augusts, plkst. 09.18 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 4. augusts, plkst. 13.53 (EEST)
# Atbalstu. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 20.55 (EEST)

==== {{u|Piemērs}} ====
'''Komentārs:''' ''kandidāta komentārs''

{{par}}
#

== Komentāri ==
Aicinājums 2022. gada aktīvākajiem Vikipēdijas labotājiem (neizslēdzot arī citus): @[[User:Kleivas]], @[[User:Ludis21345]], @[[User:Baisulis]], @[[User:Pirags]], @[[User:Vylks]], @[[User:Lasks]], @[[User:Kikos]], @[[User:Bendžamins]], @[[User:Meistars Joda]], @[[User:Egilus]], @[[User:Turaids]], @[[User:Spnq]], @[[User:Edgars2007]], @[[User:ScAvenger]], @[[User:Feens]], @[[User:Otovi]], @[[User:Dainis]], @[[User:Treisijs]], @[[User:MC2013]], @[[User:Jānis U.]], @[[User:Svens Hudjajevs]], @[[User:Edis]], @[[User:Lietotaajs]], @[[User:Gustamons]], @[[User:Eremu1]], @[[User:OskarsC]], @[[User:Yerachmiel C]], @[[User:Algonkins]], @[[User:Kaamis007]], @[[User:Kasp2008]], @[[User:Binsalminsh]].

Lūdzu, apsveriet savu dalību konferencē. Jūs esat tie, kas ir cienīgi pārstāvēt mūsu kopienu un neviena cita nav, tāpēc metiet kautrību pie malas. Papildu prasības:
# Mēs te lielākā daļa esam anonīmi, visdrīzāk ir jābūt pilngadīgam.
# Spēja komunicēt angliski sarunvalodas līmenī;
# Morāls pienākums brīvā formā atskaitīties kopienai par iespaidiem.
--[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. augusts, plkst. 19.33 (EEST)</text>
      <sha1>r9w4op8wwf1bhjhyk3fwwrln2l5unbq</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieks:Aérospatiale Concorde</title>
    <ns>2</ns>
    <id>518109</id>
    <revision>
      <id>3667103</id>
      <parentid>3662507</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:08:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="413" xml:space="preserve">| {{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1}}
Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Man ir ļoti labas zināšanas latviešu un angļu valodā,vidējas zināšanas krievu valodā,un iesācēja zināšanas zviedru valodā. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi.</text>
      <sha1>rj13mauztka393e9i0uzjlb0v73a4sx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667109</id>
      <parentid>3667103</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:14:08Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="484" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Man ir ļoti labas zināšanas latviešu un angļu valodā,vidējas zināšanas krievu valodā,un iesācēja zināšanas zviedru valodā. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi.</text>
      <sha1>fc7bp9vdgciyzne8vscnrzlujct1kn3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667112</id>
      <parentid>3667109</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:17:43Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="143" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
|{{Alkohols-0}}
|{{Rīgas iedzīvotājs}}</text>
      <sha1>srg3q02jfyhgmn5z6cxgq5sozd87cqm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667113</id>
      <parentid>3667112</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:19:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="534" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
|{{Alkohols-0}}
|{{Rīgas iedzīvotājs}}


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Man ir ļoti labas zināšanas latviešu un angļu valodā,vidējas zināšanas krievu valodā,un iesācēja zināšanas zviedru valodā. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi.</text>
      <sha1>kk04l40k0yh74xfqjw9f0ex91x90qz7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667114</id>
      <parentid>3667113</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:21:15Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="425" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
|{{Alkohols-0}}
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|{{Neviens nav perfekts}}


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi.</text>
      <sha1>jevdruzwxurt7wzy3sqe33uh5rsu2mi</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667115</id>
      <parentid>3667114</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:23:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="477" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
|{{Alkohols-0}}
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|{{Neviens nav perfekts}}


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]</text>
      <sha1>35sdq297i9k630vges0vu1dwfljvc96</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667116</id>
      <parentid>3667115</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:23:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="478" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
|{{Alkohols-0}}
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|{{Neviens nav perfekts}}


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]].</text>
      <sha1>0visk1wv5s9w4ruzk5m1kwi315satrg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667120</id>
      <parentid>3667116</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:25:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="489" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
|{{Alkohols-0}}
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|{{Neviens nav perfekts}}


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]].</text>
      <sha1>ln8hbeauqzn2s0hhmm76obpcqaqoji7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667125</id>
      <parentid>3667120</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:48:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="539" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
|{{Alkohols-0}}
|{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|{{Neviens nav perfekts}}


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]].</text>
      <sha1>dt518mme3p25umfwc9a3b9x183u4omo</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667175</id>
      <parentid>3667125</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:54:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="583" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
|{{Alkohols-0}}
|{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|{{Neviens nav perfekts}}
{{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} 


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]].</text>
      <sha1>6tz77e4v0qgrgn3yqkxg9sne6v0hj0a</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667224</id>
      <parentid>3667175</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:08:05Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="596" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Firefox}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
|{{Alkohols-0}}
|{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|{{Neviens nav perfekts}}
{{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} 


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]].</text>
      <sha1>n5zf15m8z40b7oa0inyy7wp56um2kks</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667227</id>
      <parentid>3667224</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:11:51Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="601" xml:space="preserve">|{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}}
|{{Windows 7 lietotājs}}
|{{Firefox}}
|{{Lietotājs vīrietis}}
|{{Uzrunāt uz tu}}
|{{Alkohols-0}}
|{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}
|{{Rīgas iedzīvotājs}}
|{{Neviens nav perfekts}}
{{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} 


Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]].</text>
      <sha1>hesbrijhnm68gxh471rfii4qqgb0qwb</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518168</id>
    <revision>
      <id>3667004</id>
      <parentid>3666406</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:41:10Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Futbols */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10791" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6 min 47.4 s || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7 min 34.2 s || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2h 17 min 30 s (1h 47 min 48 s) &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4h 17 min 34 s (3h 48 min 29 s) &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || 1. spēle || 2. spēle || Vieta 
|-
| [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums &lt;br/&gt; (2–6) &lt;br/&gt; &lt;small&gt; Vārtu guvēji: &lt;br/&gt; {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], &lt;br/&gt; {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]&lt;/small&gt; || align=center|{{bronze03}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>45zzku5dqluqvr0gpl9fd0454mu31gm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667005</id>
      <parentid>3667004</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:41:48Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Burāšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10765" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6 min 47.4 s || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7 min 34.2 s || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48)  &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4:17:34 (3:48:29)  &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || 1. spēle || 2. spēle || Vieta 
|-
| [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums &lt;br/&gt; (2–6) &lt;br/&gt; &lt;small&gt; Vārtu guvēji: &lt;br/&gt; {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], &lt;br/&gt; {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]&lt;/small&gt; || align=center|{{bronze03}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>bak6fjj73jur5m358e7fx8zetwfe9g7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667007</id>
      <parentid>3667005</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:42:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Airēšana */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10753" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48)  &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4:17:34 (3:48:29)  &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || 1. spēle || 2. spēle || Vieta 
|-
| [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums &lt;br/&gt; (2–6) &lt;br/&gt; &lt;small&gt; Vārtu guvēji: &lt;br/&gt; {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], &lt;br/&gt; {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]&lt;/small&gt; || align=center|{{bronze03}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>f61vsf40yspm0qiwt3og46hnyibu9uf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667008</id>
      <parentid>3667007</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:44:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* 20px Futbols */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11013" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48)  &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4:17:34 (3:48:29)  &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || 1. spēle || 2. spēle || Vieta 
|-
| [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums &lt;br/&gt; (2–6) &lt;br/&gt; &lt;small&gt; Vārtu guvēji: &lt;br/&gt; {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], &lt;br/&gt; {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]&lt;/small&gt; || align=center|{{bronze03}}
|}

=== Komandu statistika ===
{{#invoke:sports table|main|style=WDL
|res_col_header=Q
|winpoints=2
|team1=
|team2=
|team3=BRU|name_BRU= {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Université de Bruxelles'') 
|win_BRU=0 |draw_BRU=0 |loss_BRU=1 |gf_BRU=2 |ga_BRU=6
}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>duslouaqppqmy8d4qjjsimkymypae7v</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667009</id>
      <parentid>3667008</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T18:44:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Komandu statistika */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10753" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48)  &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4:17:34 (3:48:29)  &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || 1. spēle || 2. spēle || Vieta 
|-
| [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums &lt;br/&gt; (2–6) &lt;br/&gt; &lt;small&gt; Vārtu guvēji: &lt;br/&gt; {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], &lt;br/&gt; {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]&lt;/small&gt; || align=center|{{bronze03}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>f61vsf40yspm0qiwt3og46hnyibu9uf</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667230</id>
      <parentid>3667009</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:24:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>/* Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="11754" xml:space="preserve">{{Valsts infokaste spēlēs
| NOC               = ZZX
| NOCname           = 
| games             = vasaras olimpiskajās spēlēs
| year              = 1900
| flagcaption       =
| oldcode           = 
| website           = 
| location          = {{vieta|Francija|Parīze}}
| date              = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]]
| competitors       = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete)
| sports            = 
| flagbearer        = 
| rank              = 4
| gold              = 8
| silver            = 5
| bronze            = 6
| officials         = 
| appearances       = 
| app_begin_year    = 
| app_end_year      = 
| summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }}
| winterappearances = 
| seealso           = 
}}

'''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs.

Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). 

Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos.

== Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem ==
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''4'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''3'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''11'''
|-
| align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}}
| {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }}
| —
| '''12'''
|-
|}

== Medaļu ieguvēji ==
=== Medaļnieki ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats.
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|&lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}&lt;/ref&gt;
|-
| style=&quot;background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) 
|-
| style=&quot;background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || &lt;ref&gt;{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}&lt;/ref&gt;
|}

=== Medaļu sadalījums pa sporta veidiem ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
|-
! Sporta veids !! style=&quot;background:gold|Zelts !! style=&quot;background:silver|Sudrabs !! style=&quot;background:#cc9966|Bronza !! Kopā
|-
| align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1'''
|-
| align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2'''
|-
| align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1'''
|}

== Rezultāti ==
=== [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana ===
* Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta
|-
| [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] 
| ''Minerva Amsterdam'' &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 &lt;small&gt;(1. kvalifikācija)&lt;small&gt;|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}}
|}

=== [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana ===
* Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls
|-
! Rezultāts || Vieta 
|-
| rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]]
| rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} &lt;br /&gt;{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48)  &lt;small&gt; (1. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|-
| 4:17:34 (3:48:29)  &lt;small&gt; (2. brauciens) || align=center|{{gold01}}
|}

=== [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols ===
* Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
|-
! Disciplīna || Sportisti || 1. spēle || 2. spēle || Vieta 
|-
| [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' &lt;br/&gt; {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt; {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} &lt;br/&gt;{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums &lt;br/&gt; (2–6) &lt;br/&gt; &lt;small&gt; Vārtu guvēji: &lt;br/&gt; {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], &lt;br/&gt; {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]&lt;/small&gt; || align=center|{{bronze03}}
|}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}}

{{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}}
{{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}}
{{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}}

[[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]
[[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]]</text>
      <sha1>f1qe3lzunj66pt7wth9ht5gq06yap51</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Skābaržlapu bērzs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518228</id>
    <revision>
      <id>3667123</id>
      <parentid>3664301</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:36:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1037" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Betula grossa|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula grossa|suga_lv=Skābaržlapu bērzs|attēls=Betula grossa in Hackfalls Arboretum (4).jpg|attēls2=Betula grossa - Bark (1).JPG}}'''Skābaržlapu bērzs''' ({{val-la|Betula grossa}}) ir [[Bērzu dzimta|bērzu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir sastopama Japāna, kur tā aug jauktos mežos kalnu un kalnu nogāzēs [[Honsju]], [[Šikoku]] un [[Kjusju]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Cassell's trees of Britain &amp; Northern Europe|url=https://www.worldcat.org/oclc/47232390|publisher=Cassell|date=2003|location=London|isbn=0-304-36192-5|oclc=47232390|first=David|last=More|pages=304–305}}&lt;/ref&gt; 

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{Botānika-aizmetnis}}</text>
      <sha1>1h9wij5xqh69by16akzzeme6oxjyle4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tumšais bērzs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518233</id>
    <revision>
      <id>3667098</id>
      <parentid>3664307</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:02:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1221" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Betula obscura|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula obscura|suga_lv=Tumšais bērzs|attēls=Betula obscura kz02.jpg|attēls2=}}'''Tumšais bērzs''' ({{val-la|Betula obscura}}) ir 9-12 m augsta [[Bērzu dzimta|bērzu dzimtas]] suga, kurai raksturīga melni pelēka, pelēka vai melni brūna gluda miza. 

Tā ir Centrāleiropā sastopama suga ar neskaidru taksonomisko statusu; tiek pieļauts, ka šī suga patiesībā ir [[Nokarenais bērzs|nokarenā bērza]] (b''etula pendula'') paveids&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Franiel|first=Izabella|date=January 2009|title=Taxonomic problems of Betula obscura (Betulaceae). A review|url=https://www.researchgate.net/publication/289833797_Taxonomic_problems_of_Betula_obscura_Betulaceae_A_review|journal=Fragmenta Floristica et Geobotanica Polonica|volume=16(1)|pages=27-32}}&lt;/ref&gt;.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}}
== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{Botānika-aizmetnis}}</text>
      <sha1>h2dq1veak6zmg0jopmuvgz6fb5qv03o</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Rades bērzs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518248</id>
    <revision>
      <id>3667091</id>
      <parentid>3664337</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T06:28:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1023" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Betula raddeana|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula raddeana|suga_lv=Rades bērzs|attēls=Betula raddeana kz01.jpg|attēls2=}}'''Rades bērzs''' ({{val-la|Betula raddeana}}) ir [[Bērzu dzimta|bērzu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir sastopama [[Gruzija|Gruzijā]] un [[Krievija|Krievijā]]. To apdraud dzīvotņu zudums.&lt;ref&gt;{{Publikācijas atsauce|last=Hadjiev|first=V.|last2=Shetekauri|first2=S.|last3=Litvinskaya|first3=S.|date=2007-11-25|title=Betula raddeana|url=http://www.iucnredlist.org/details/30748/0|journal=The IUCN Red List of Threatened Species|language=en|doi=10.2305/iucn.uk.2014-1.rlts.t30748a2795982.en}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{Botānika-aizmetnis}}</text>
      <sha1>72dul2pmk72pewnjgerr1351758zfku</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518353</id>
    <revision>
      <id>3666952</id>
      <parentid>3665437</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T16:07:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Treneri un kapteiņi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10395" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezonas infokaste
|nosaukums       = 2022.—2023. gada&lt;br /&gt;Anglijas Premjerlīgas sezona
|liga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]
|sezona          = 2022.—2023.
|valsts          = {{ENG}}
|uzvar           = 
|komandas        = 20
|pazem           = 
|pazem_liga      = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
|kauss1          = [[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif   = 
|kauss2          = [[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif   = 
|kauss3          = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]]
|kauss3_kvalif   = 
|rezultativakais = 
|varti           = 
|varti_spele     = 
|pag_sez         = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
|nak_sez         = ''[[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}

'''2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona''' būs 31. [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] sezona. Tā sāksies {{dat|2022|8|5||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2022|5|28||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2646764 |title=Premier League 2022/23 fixtures released |website=premierleague.com |language=en |date={{dat|2022|6|29||bez}} |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sākot ar šo sezonu, klubi spēles laikā varēs veikt piecas, nevis trīs maiņas, kā agrāk. Šīs maiņas var veikt trīs reizēs spēles laikā, neskaitot puslaika pārtraukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2669074 |title=What's new in 2022/23: Five substitutes |website=premierleague.com |language=en |date={{dat|2022|7|22||bez}} |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2022. gada novembrī un decembrī sezonā būs pārtraukums, kas saistīts ar [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausu]] [[Katara|Katarā]]. Pēdējā spēle pirms pārtraukuma notiks 2022. gada 13. novembrī, bet pirmā spēle pēc Pasaules kausa notiks 2022. gada 26. decembrī.

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem uz Premjerlīgu no ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' tika paaugstināti klubi ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]'', kā arī ''[[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]'', kas Premjerlīgā atgriezās pēc 23 gadu pārtraukuma. Premjerlīgu atstāja ''[[Burnley FC|Burnley]]'', ''[[Watford FC|Watford]]'' un ''[[Norwich City FC|Norwich City]]''.

{{VietasKarte+|Anglija|width=400|float=right|caption=2022.—2023. gada Anglijas Premjerlīgas klubu atrašanās vietas|places={{VietasKarte~ |Anglija |lat=51.5155|long= -0.0922|label= Londona |mark=Blue pog.svg|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.509112 |long= -1.884783|label= [[Aston Villa F.C.|{{nowrap|Aston&amp;nbsp;Villa}}]]  |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.7192   |long=-1.8808   |label=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.861551 |long=-0.083624 |label= [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|{{nowrap|Brighton &amp;&lt;br&gt;Hove Albion}}]]  |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.438846 |long=-2.966285 |label= [[Everton F.C.|Everton]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.7778   |long=-1.5722   |label=[[Leeds United F.C.|Leeds&amp;nbsp;United]]|position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.620392 |long=-1.142267 |label= [[Leicester City F.C.|{{nowrap|Leicester&amp;nbsp;City}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.430845 |long=-2.960823 |label= [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.483163 |long=-2.200379 |label=[[Manchester City F.C.|{{nowrap|Manchester&amp;nbsp;City}}]] |position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.463080 |long=-2.291328 |label=[[Manchester United FC|{{nowrap|Manchester&amp;nbsp;United}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=54.9756   |long=-1.6217   |label=[[Newcastle United F.C.|{{nowrap|Newcastle&amp;nbsp;United}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.9399   |long=-1.1329   |label=[[Nottingham Forest FC|Nottingham&amp;nbsp;Forest]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.905826 |long=-1.390975 |label= [[Southampton F.C.|Southampton]] |position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.5902   |long=-2.1304   |label= [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton&amp;nbsp;Wanderers]] |position=left}}}}
{{VietasKarte+|Londona|width=400|float=right|caption=Londonas klubu atrašanās vietas|places=
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.557311 |long=-0.116789 |mark=Blue 000080 pog.svg|label='''[[Arsenal F.C.|Arsenal]]'''|label_size=75|marksize=|position=top}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.481667 |long=-0.191111 |mark=Blue 000080 pog.svg|label='''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'''|label_size=75|marksize=|position=right}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.398333 |long=-0.085556 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Crystal Palace F.C.|Crystal&amp;nbsp;Palace]]''' |label_size=75|marksize=|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.4882   |long=-0.3026   |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Brentford F.C.|Brentford]]'''|label_size=75|marksize=|position=top}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.475    |long=-0.221667 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Fulham FC|Fulham]]'''|label_size=75|marksize=|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.5974 |long=-0.0716 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham&amp;nbsp;Hotspur]] |label_size=75|marksize=|position=top}}
 {{VietasKarte~ |Londona|lat=51.538611 |long=-0.016389|mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[West Ham United F.C.|West&amp;nbsp;Ham&amp;nbsp;United]]'''|label_size=75|marksize=|position=right}}}}

=== Stadioni ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Arsenal FC|Arsenal]]
| [[Londona]]
| [[Emirates stadions|''Emirates'' stadions]]
| 60 704
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| [[Birmingema]]
| ''[[Villa Park]]''
| 42 657
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]
| [[Bornmuta]]
| ''[[Dean Court]]''
| 11 307
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brentford FC|Brentford]]
| [[Londona]]
| ''[[Brentford Community Stadium]]''
| 17 250
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brighton and Hove Albion F.C.|Brighton and Hove Albion]]
| [[Braitona]]
| ''[[Falmer Stadium]]''
| 31 800
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| [[Londona]]
| ''[[Stamford Bridge]]''
| 40 343
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| [[Londona]]
| ''[[Selhurst Park]]''
| 25 486
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Everton F.C.|Everton]]
| [[Liverpūle]]
| ''[[Goodison Park]]''
| 39 414
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Fulham FC|Fulham]]
| [[Londona]]
| ''[[Craven Cottage]]''
| 22 384
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Leeds United F.C.|Leeds United]]
| [[Līdsa]]
| ''[[Elland Road]]''
| 37 608
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| [[Lestera]]
| ''[[King Power Stadium]]''
| 32 262
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Liverpool FC|Liverpool]]
| [[Liverpūle]]
| [[Enfīldas stadions]]
| 53 394
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| [[Mančestra]]
| [[Mančestras pilsētas stadions]]
| 53 400
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester United FC|Manchester United]]
| [[Mančestra]]
| ''[[Old Trafford]]''
| 74 310
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| [[Ņūkāsla pie Tainas]]
| ''[[St James' Park]]''
| 52 305
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]
| [[Vestbridžforda]]
| ''[[City Ground]]''
| 30 332
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Southampton FC|Southampton]]
| [[Sauthemptona]]
| ''[[St. Mary's Stadium]]''
| 32 384
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| [[Londona]]
| [[Tottenham Hotspur stadions]]
| 62 850
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| [[Londona]]
| [[Londonas olimpiskais stadions|Londonas stadions]]
| 62 500
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]
| [[Vulverhemptona]]
| ''[[Molineux Stadium]]''
| 31 750
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
| ''Arsenal''
| {{flaga|ESP}} [[Mikels Arteta]]
| {{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]]
|-
| ''Aston Villa''
| {{flaga|ENG}} [[Stīvens Džerards]]
| {{flaga|SCO}} [[Džons Makgins]]
|-
| ''Bournemouth''
| {{flaga|ENG}} [[Skots Pārkers]]
| {{flaga|ENG}} [[Loids Kelijs]]
|-
| ''Brentford''
| {{flaga|DEN}} [[Tomass Franks]]
| {{flaga|SWE}} [[Pontuss Jānsons]]
|-
| ''Brighton &amp; Hove Albion''
| {{flaga|ENG}} [[Greiems Poters]]
| {{flaga|ENG}} [[Lūiss Danks]]
|-
| ''Chelsea''
| {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
| {{flaga|ESP}} [[Sesars Aspilikveta]]
|-
| ''Crystal Palace''
| {{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]]
| {{flaga|SRB}} [[Luka Milivojevičs]]
|-
| ''Everton''
| {{flaga|ENG}} [[Frenks Lampards]]
| {{flaga|IRL}} [[Šeimuss Kolmens]]
|-
| ''Fulham''
| {{flaga|POR}} [[Marku Silva]]
| {{flaga|SCO}} [[Toms Kērnijs]]
|-
| ''Leeds United''
| {{flaga|USA}} [[Džesijs Māršs]]
| {{flaga|SCO}} [[Liams Kūpers]]
|-
| ''Leicester City''
| {{flaga|NIR}} [[Brendans Rodžerss]]
| {{flaga|DEN}} [[Kaspers Šmeihels]]
|-
| ''Liverpool''
| {{flaga|GER}} [[Jirgens Klops]]
| {{flaga|ENG}} [[Džordans Hendersons]]
|-
| ''Manchester City''
| {{flaga|ESP}} [[Hoseps Gvardiola]]
| 
|-
| ''Manchester United''
| {{flaga|NED}} [[Eriks ten Hags]]
| {{flaga|ENG}} [[Harijs Magvairs]]
|-
| ''Newcastle United''
| {{flaga|ENG}} [[Edijs Hovs]]
| {{flaga|ENG}} [[Džemals Lasēls]]
|-
| ''Nottingham Forest''
| {{flaga|WAL}} [[Stīvs Kūpers]]
| 
|-
| ''Southampton''
| {{flaga|AUT}} [[Ralfs Hāzenhitls]]
| {{flaga|ENG}} [[Džeimss Vords-Prauss]]
|-
| ''Tottenham Hotspur''
| {{flaga|ITA}} [[Antonio Konte]]
| {{flaga|FRA}} [[Igo Loriss]]
|-
| ''West Ham United''
| {{flaga|SCO}} [[Deivids Moizs]]
| {{flaga|ENG}} [[Deklans Raiss]]
|-
| ''Wolverhampton Wanderers''
| {{flaga|POR}} [[Brunu Laži]]
| {{flaga|ENG}} [[Konors Koudijs]]
|}

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.premierleague.com}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Anglijas futbola Premjerlīga]]
[[Kategorija:2022. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]]</text>
      <sha1>fzcixelyuixtmzlf63qlowe1oxn9gma</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3666953</id>
      <parentid>3666952</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T16:08:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Treneri un kapteiņi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10389" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezonas infokaste
|nosaukums       = 2022.—2023. gada&lt;br /&gt;Anglijas Premjerlīgas sezona
|liga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]
|sezona          = 2022.—2023.
|valsts          = {{ENG}}
|uzvar           = 
|komandas        = 20
|pazem           = 
|pazem_liga      = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
|kauss1          = [[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif   = 
|kauss2          = [[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif   = 
|kauss3          = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]]
|kauss3_kvalif   = 
|rezultativakais = 
|varti           = 
|varti_spele     = 
|pag_sez         = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
|nak_sez         = ''[[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}

'''2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona''' būs 31. [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] sezona. Tā sāksies {{dat|2022|8|5||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2022|5|28||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2646764 |title=Premier League 2022/23 fixtures released |website=premierleague.com |language=en |date={{dat|2022|6|29||bez}} |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sākot ar šo sezonu, klubi spēles laikā varēs veikt piecas, nevis trīs maiņas, kā agrāk. Šīs maiņas var veikt trīs reizēs spēles laikā, neskaitot puslaika pārtraukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2669074 |title=What's new in 2022/23: Five substitutes |website=premierleague.com |language=en |date={{dat|2022|7|22||bez}} |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2022. gada novembrī un decembrī sezonā būs pārtraukums, kas saistīts ar [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausu]] [[Katara|Katarā]]. Pēdējā spēle pirms pārtraukuma notiks 2022. gada 13. novembrī, bet pirmā spēle pēc Pasaules kausa notiks 2022. gada 26. decembrī.

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem uz Premjerlīgu no ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' tika paaugstināti klubi ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]'', kā arī ''[[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]'', kas Premjerlīgā atgriezās pēc 23 gadu pārtraukuma. Premjerlīgu atstāja ''[[Burnley FC|Burnley]]'', ''[[Watford FC|Watford]]'' un ''[[Norwich City FC|Norwich City]]''.

{{VietasKarte+|Anglija|width=400|float=right|caption=2022.—2023. gada Anglijas Premjerlīgas klubu atrašanās vietas|places={{VietasKarte~ |Anglija |lat=51.5155|long= -0.0922|label= Londona |mark=Blue pog.svg|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.509112 |long= -1.884783|label= [[Aston Villa F.C.|{{nowrap|Aston&amp;nbsp;Villa}}]]  |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.7192   |long=-1.8808   |label=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.861551 |long=-0.083624 |label= [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|{{nowrap|Brighton &amp;&lt;br&gt;Hove Albion}}]]  |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.438846 |long=-2.966285 |label= [[Everton F.C.|Everton]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.7778   |long=-1.5722   |label=[[Leeds United F.C.|Leeds&amp;nbsp;United]]|position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.620392 |long=-1.142267 |label= [[Leicester City F.C.|{{nowrap|Leicester&amp;nbsp;City}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.430845 |long=-2.960823 |label= [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.483163 |long=-2.200379 |label=[[Manchester City F.C.|{{nowrap|Manchester&amp;nbsp;City}}]] |position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.463080 |long=-2.291328 |label=[[Manchester United FC|{{nowrap|Manchester&amp;nbsp;United}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=54.9756   |long=-1.6217   |label=[[Newcastle United F.C.|{{nowrap|Newcastle&amp;nbsp;United}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.9399   |long=-1.1329   |label=[[Nottingham Forest FC|Nottingham&amp;nbsp;Forest]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.905826 |long=-1.390975 |label= [[Southampton F.C.|Southampton]] |position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.5902   |long=-2.1304   |label= [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton&amp;nbsp;Wanderers]] |position=left}}}}
{{VietasKarte+|Londona|width=400|float=right|caption=Londonas klubu atrašanās vietas|places=
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.557311 |long=-0.116789 |mark=Blue 000080 pog.svg|label='''[[Arsenal F.C.|Arsenal]]'''|label_size=75|marksize=|position=top}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.481667 |long=-0.191111 |mark=Blue 000080 pog.svg|label='''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'''|label_size=75|marksize=|position=right}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.398333 |long=-0.085556 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Crystal Palace F.C.|Crystal&amp;nbsp;Palace]]''' |label_size=75|marksize=|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.4882   |long=-0.3026   |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Brentford F.C.|Brentford]]'''|label_size=75|marksize=|position=top}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.475    |long=-0.221667 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Fulham FC|Fulham]]'''|label_size=75|marksize=|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.5974 |long=-0.0716 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham&amp;nbsp;Hotspur]] |label_size=75|marksize=|position=top}}
 {{VietasKarte~ |Londona|lat=51.538611 |long=-0.016389|mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[West Ham United F.C.|West&amp;nbsp;Ham&amp;nbsp;United]]'''|label_size=75|marksize=|position=right}}}}

=== Stadioni ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Arsenal FC|Arsenal]]
| [[Londona]]
| [[Emirates stadions|''Emirates'' stadions]]
| 60 704
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| [[Birmingema]]
| ''[[Villa Park]]''
| 42 657
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]
| [[Bornmuta]]
| ''[[Dean Court]]''
| 11 307
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brentford FC|Brentford]]
| [[Londona]]
| ''[[Brentford Community Stadium]]''
| 17 250
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brighton and Hove Albion F.C.|Brighton and Hove Albion]]
| [[Braitona]]
| ''[[Falmer Stadium]]''
| 31 800
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| [[Londona]]
| ''[[Stamford Bridge]]''
| 40 343
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| [[Londona]]
| ''[[Selhurst Park]]''
| 25 486
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Everton F.C.|Everton]]
| [[Liverpūle]]
| ''[[Goodison Park]]''
| 39 414
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Fulham FC|Fulham]]
| [[Londona]]
| ''[[Craven Cottage]]''
| 22 384
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Leeds United F.C.|Leeds United]]
| [[Līdsa]]
| ''[[Elland Road]]''
| 37 608
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| [[Lestera]]
| ''[[King Power Stadium]]''
| 32 262
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Liverpool FC|Liverpool]]
| [[Liverpūle]]
| [[Enfīldas stadions]]
| 53 394
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| [[Mančestra]]
| [[Mančestras pilsētas stadions]]
| 53 400
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester United FC|Manchester United]]
| [[Mančestra]]
| ''[[Old Trafford]]''
| 74 310
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| [[Ņūkāsla pie Tainas]]
| ''[[St James' Park]]''
| 52 305
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]
| [[Vestbridžforda]]
| ''[[City Ground]]''
| 30 332
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Southampton FC|Southampton]]
| [[Sauthemptona]]
| ''[[St. Mary's Stadium]]''
| 32 384
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| [[Londona]]
| [[Tottenham Hotspur stadions]]
| 62 850
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| [[Londona]]
| [[Londonas olimpiskais stadions|Londonas stadions]]
| 62 500
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]
| [[Vulverhemptona]]
| ''[[Molineux Stadium]]''
| 31 750
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
| ''Arsenal''
| {{flaga|ESP}} [[Mikels Arteta]]
| {{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]]
|-
| ''Aston Villa''
| {{flaga|ENG}} [[Stīvens Džerards]]
| {{flaga|SCO}} [[Džons Makgins]]
|-
| ''Bournemouth''
| {{flaga|ENG}} [[Skots Pārkers]]
| {{flaga|ENG}} [[Loids Kelijs]]
|-
| ''Brentford''
| {{flaga|DEN}} [[Tomass Franks]]
| {{flaga|SWE}} [[Pontuss Jānsons]]
|-
| ''Brighton &amp; Hove Albion''
| {{flaga|ENG}} [[Greiems Poters]]
| {{flaga|ENG}} [[Lūiss Danks]]
|-
| ''Chelsea''
| {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
| {{flaga|ESP}} [[Sesars Aspilikveta]]
|-
| ''Crystal Palace''
| {{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]]
| {{flaga|SRB}} [[Luka Milivojevičs]]
|-
| ''Everton''
| {{flaga|ENG}} [[Frenks Lampards]]
| {{flaga|IRL}} [[Šeimuss Kolmens]]
|-
| ''Fulham''
| {{flaga|POR}} [[Marku Silva]]
| {{flaga|SCO}} [[Toms Kērnijs]]
|-
| ''Leeds United''
| {{flaga|USA}} [[Džesijs Māršs]]
| {{flaga|SCO}} [[Liams Kūpers]]
|-
| ''Leicester City''
| {{flaga|NIR}} [[Brendans Rodžerss]]
| 
|-
| ''Liverpool''
| {{flaga|GER}} [[Jirgens Klops]]
| {{flaga|ENG}} [[Džordans Hendersons]]
|-
| ''Manchester City''
| {{flaga|ESP}} [[Hoseps Gvardiola]]
| 
|-
| ''Manchester United''
| {{flaga|NED}} [[Eriks ten Hags]]
| {{flaga|ENG}} [[Harijs Magvairs]]
|-
| ''Newcastle United''
| {{flaga|ENG}} [[Edijs Hovs]]
| {{flaga|ENG}} [[Džemals Lasēls]]
|-
| ''Nottingham Forest''
| {{flaga|WAL}} [[Stīvs Kūpers]]
| {{flaga|ENG}} [[Džo Vorols]]
|-
| ''Southampton''
| {{flaga|AUT}} [[Ralfs Hāzenhitls]]
| {{flaga|ENG}} [[Džeimss Vords-Prauss]]
|-
| ''Tottenham Hotspur''
| {{flaga|ITA}} [[Antonio Konte]]
| {{flaga|FRA}} [[Igo Loriss]]
|-
| ''West Ham United''
| {{flaga|SCO}} [[Deivids Moizs]]
| {{flaga|ENG}} [[Deklans Raiss]]
|-
| ''Wolverhampton Wanderers''
| {{flaga|POR}} [[Brunu Laži]]
| {{flaga|ENG}} [[Konors Koudijs]]
|}

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.premierleague.com}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Anglijas futbola Premjerlīga]]
[[Kategorija:2022. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]]</text>
      <sha1>hxujvwu84jz7dvadjd9v5tknkgmctbq</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667207</id>
      <parentid>3666953</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:44:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>/* Treneri un kapteiņi */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="10422" xml:space="preserve">{{Futbola līgas sezonas infokaste
|nosaukums       = 2022.—2023. gada&lt;br /&gt;Anglijas Premjerlīgas sezona
|liga            = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]]
|sezona          = 2022.—2023.
|valsts          = {{ENG}}
|uzvar           = 
|komandas        = 20
|pazem           = 
|pazem_liga      = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]''
|kauss1          = [[UEFA Čempionu līga]]
|kauss1_kvalif   = 
|kauss2          = [[UEFA Eiropas līga]]
|kauss2_kvalif   = 
|kauss3          = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]]
|kauss3_kvalif   = 
|rezultativakais = 
|varti           = 
|varti_spele     = 
|pag_sez         = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|←&amp;nbsp;2021.—2022.]]
|nak_sez         = ''[[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023.—2024.&amp;nbsp;→]]''
}}

'''2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona''' būs 31. [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] sezona. Tā sāksies {{dat|2022|8|5||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2022|5|28||bez}}.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2646764 |title=Premier League 2022/23 fixtures released |website=premierleague.com |language=en |date={{dat|2022|6|29||bez}} |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}&lt;/ref&gt;

Sākot ar šo sezonu, klubi spēles laikā varēs veikt piecas, nevis trīs maiņas, kā agrāk. Šīs maiņas var veikt trīs reizēs spēles laikā, neskaitot puslaika pārtraukumu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2669074 |title=What's new in 2022/23: Five substitutes |website=premierleague.com |language=en |date={{dat|2022|7|22||bez}} |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2022. gada novembrī un decembrī sezonā būs pārtraukums, kas saistīts ar [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausu]] [[Katara|Katarā]]. Pēdējā spēle pirms pārtraukuma notiks 2022. gada 13. novembrī, bet pirmā spēle pēc Pasaules kausa notiks 2022. gada 26. decembrī.

== Komandas ==
Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem uz Premjerlīgu no ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' tika paaugstināti klubi ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]'', kā arī ''[[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]'', kas Premjerlīgā atgriezās pēc 23 gadu pārtraukuma. Premjerlīgu atstāja ''[[Burnley FC|Burnley]]'', ''[[Watford FC|Watford]]'' un ''[[Norwich City FC|Norwich City]]''.

{{VietasKarte+|Anglija|width=400|float=right|caption=2022.—2023. gada Anglijas Premjerlīgas klubu atrašanās vietas|places={{VietasKarte~ |Anglija |lat=51.5155|long= -0.0922|label= Londona |mark=Blue pog.svg|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.509112 |long= -1.884783|label= [[Aston Villa F.C.|{{nowrap|Aston&amp;nbsp;Villa}}]]  |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.7192   |long=-1.8808   |label=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.861551 |long=-0.083624 |label= [[Brighton &amp; Hove Albion F.C.|{{nowrap|Brighton &amp;&lt;br&gt;Hove Albion}}]]  |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.438846 |long=-2.966285 |label= [[Everton F.C.|Everton]] |position=left}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.7778   |long=-1.5722   |label=[[Leeds United F.C.|Leeds&amp;nbsp;United]]|position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.620392 |long=-1.142267 |label= [[Leicester City F.C.|{{nowrap|Leicester&amp;nbsp;City}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.430845 |long=-2.960823 |label= [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.483163 |long=-2.200379 |label=[[Manchester City F.C.|{{nowrap|Manchester&amp;nbsp;City}}]] |position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.463080 |long=-2.291328 |label=[[Manchester United FC|{{nowrap|Manchester&amp;nbsp;United}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=54.9756   |long=-1.6217   |label=[[Newcastle United F.C.|{{nowrap|Newcastle&amp;nbsp;United}}]] |position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.9399   |long=-1.1329   |label=[[Nottingham Forest FC|Nottingham&amp;nbsp;Forest]]|position=right}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.905826 |long=-1.390975 |label= [[Southampton F.C.|Southampton]] |position=top}}
{{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.5902   |long=-2.1304   |label= [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton&amp;nbsp;Wanderers]] |position=left}}}}
{{VietasKarte+|Londona|width=400|float=right|caption=Londonas klubu atrašanās vietas|places=
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.557311 |long=-0.116789 |mark=Blue 000080 pog.svg|label='''[[Arsenal F.C.|Arsenal]]'''|label_size=75|marksize=|position=top}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.481667 |long=-0.191111 |mark=Blue 000080 pog.svg|label='''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'''|label_size=75|marksize=|position=right}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.398333 |long=-0.085556 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Crystal Palace F.C.|Crystal&amp;nbsp;Palace]]''' |label_size=75|marksize=|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.4882   |long=-0.3026   |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Brentford F.C.|Brentford]]'''|label_size=75|marksize=|position=top}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.475    |long=-0.221667 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Fulham FC|Fulham]]'''|label_size=75|marksize=|position=bottom}}
{{VietasKarte~ |Londona|lat=51.5974 |long=-0.0716 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham&amp;nbsp;Hotspur]] |label_size=75|marksize=|position=top}}
 {{VietasKarte~ |Londona|lat=51.538611 |long=-0.016389|mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[West Ham United F.C.|West&amp;nbsp;Ham&amp;nbsp;United]]'''|label_size=75|marksize=|position=right}}}}

=== Stadioni ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot; style=&quot;text-align:center;&quot;
!Klubs
!Pilsēta
!Stadions
!Ietilpība
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Arsenal FC|Arsenal]]
| [[Londona]]
| [[Emirates stadions|''Emirates'' stadions]]
| 60 704
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]]
| [[Birmingema]]
| ''[[Villa Park]]''
| 42 657
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]
| [[Bornmuta]]
| ''[[Dean Court]]''
| 11 307
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brentford FC|Brentford]]
| [[Londona]]
| ''[[Brentford Community Stadium]]''
| 17 250
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Brighton and Hove Albion F.C.|Brighton and Hove Albion]]
| [[Braitona]]
| ''[[Falmer Stadium]]''
| 31 800
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Chelsea F.C.|Chelsea]]
| [[Londona]]
| ''[[Stamford Bridge]]''
| 40 343
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]]
| [[Londona]]
| ''[[Selhurst Park]]''
| 25 486
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Everton F.C.|Everton]]
| [[Liverpūle]]
| ''[[Goodison Park]]''
| 39 414
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Fulham FC|Fulham]]
| [[Londona]]
| ''[[Craven Cottage]]''
| 22 384
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Leeds United F.C.|Leeds United]]
| [[Līdsa]]
| ''[[Elland Road]]''
| 37 608
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Leicester City F.C.|Leicester City]]
| [[Lestera]]
| ''[[King Power Stadium]]''
| 32 262
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Liverpool FC|Liverpool]]
| [[Liverpūle]]
| [[Enfīldas stadions]]
| 53 394
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester City F.C.|Manchester City]]
| [[Mančestra]]
| [[Mančestras pilsētas stadions]]
| 53 400
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Manchester United FC|Manchester United]]
| [[Mančestra]]
| ''[[Old Trafford]]''
| 74 310
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]]
| [[Ņūkāsla pie Tainas]]
| ''[[St James' Park]]''
| 52 305
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]
| [[Vestbridžforda]]
| ''[[City Ground]]''
| 30 332
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Southampton FC|Southampton]]
| [[Sauthemptona]]
| ''[[St. Mary's Stadium]]''
| 32 384
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]]
| [[Londona]]
| [[Tottenham Hotspur stadions]]
| 62 850
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[West Ham United F.C.|West Ham United]]
| [[Londona]]
| [[Londonas olimpiskais stadions|Londonas stadions]]
| 62 500
|-
| style=&quot;text-align:left;&quot; |[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]]
| [[Vulverhemptona]]
| ''[[Molineux Stadium]]''
| 31 750
|}

=== Treneri un kapteiņi ===
{| class=&quot;wikitable sortable&quot;
!Komanda
!Treneris
!Kapteinis
|-
| ''Arsenal''
| {{flaga|ESP}} [[Mikels Arteta]]
| {{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]]
|-
| ''Aston Villa''
| {{flaga|ENG}} [[Stīvens Džerards]]
| {{flaga|SCO}} [[Džons Makgins]]
|-
| ''Bournemouth''
| {{flaga|ENG}} [[Skots Pārkers]]
| {{flaga|ENG}} [[Loids Kelijs]]
|-
| ''Brentford''
| {{flaga|DEN}} [[Tomass Franks]]
| {{flaga|SWE}} [[Pontuss Jānsons]]
|-
| ''Brighton &amp; Hove Albion''
| {{flaga|ENG}} [[Greiems Poters]]
| {{flaga|ENG}} [[Lūiss Danks]]
|-
| ''Chelsea''
| {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]]
| {{flaga|ESP}} [[Sesars Aspilikveta]]
|-
| ''Crystal Palace''
| {{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]]
| {{flaga|SRB}} [[Luka Milivojevičs]]
|-
| ''Everton''
| {{flaga|ENG}} [[Frenks Lampards]]
| {{flaga|IRL}} [[Šeimuss Kolmens]]
|-
| ''Fulham''
| {{flaga|POR}} [[Marku Silva]]
| {{flaga|SCO}} [[Toms Kērnijs]]
|-
| ''Leeds United''
| {{flaga|USA}} [[Džesijs Māršs]]
| {{flaga|SCO}} [[Liams Kūpers]]
|-
| ''Leicester City''
| {{flaga|NIR}} [[Brendans Rodžerss]]
| {{flaga|NIR}} [[Džonijs Evanss]]
|-
| ''Liverpool''
| {{flaga|GER}} [[Jirgens Klops]]
| {{flaga|ENG}} [[Džordans Hendersons]]
|-
| ''Manchester City''
| {{flaga|ESP}} [[Hoseps Gvardiola]]
| 
|-
| ''Manchester United''
| {{flaga|NED}} [[Eriks ten Hags]]
| {{flaga|ENG}} [[Harijs Magvairs]]
|-
| ''Newcastle United''
| {{flaga|ENG}} [[Edijs Hovs]]
| {{flaga|ENG}} [[Džemals Lasēls]]
|-
| ''Nottingham Forest''
| {{flaga|WAL}} [[Stīvs Kūpers]]
| {{flaga|ENG}} [[Džo Vorols]]
|-
| ''Southampton''
| {{flaga|AUT}} [[Ralfs Hāzenhitls]]
| {{flaga|ENG}} [[Džeimss Vords-Prauss]]
|-
| ''Tottenham Hotspur''
| {{flaga|ITA}} [[Antonio Konte]]
| {{flaga|FRA}} [[Igo Loriss]]
|-
| ''West Ham United''
| {{flaga|SCO}} [[Deivids Moizs]]
| {{flaga|ENG}} [[Deklans Raiss]]
|-
| ''Wolverhampton Wanderers''
| {{flaga|POR}} [[Brunu Laži]]
| {{flaga|ENG}} [[Konors Koudijs]]
|}

==Atsauces==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
* {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.premierleague.com}} {{en ikona}}

{{futbols-aizmetnis}}

[[Kategorija:Anglijas futbola Premjerlīga]]
[[Kategorija:2022. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]]
[[Kategorija:2023. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]]</text>
      <sha1>r3rp0ps3bipyj1l01mqcihuwrci5v51</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Akmens bērzs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518370</id>
    <revision>
      <id>3667124</id>
      <parentid>3665595</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:40:52Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1208" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Betula ermanii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula ermanii|suga_lv=Akmens bērzs|attēls=Betula ermanii kz07.jpg|attēls2=Betula ermanii in Kuril nature reserve.jpg}}
'''Akmens bērzs''' ({{val-la|Betula ermanii}}) irmainīga izskata [[Bērzu dzimta|bērzu dzimtas]] suga. Tā ir sastopama [[Ķīna|Ķīnas]] ziemeļaustrumos, [[Koreja|Korejā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Krievijas Tālie Austrumi|Krievijas tālajos austrumos]] ([[Kuriļu salas|Kurilu salās]], [[Sahalīna|Sahalīnā]], Kamčatkā).&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|edition=[3rd ed.]|title=A-Z encyclopedia of garden plants|url=https://www.worldcat.org/oclc/299238159|publisher=Dorling Kindersley in association with the Royal Horticultural Society|date=2008|location=London|isbn=978-1-4053-3296-5|oclc=299238159|pages=1136}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Bērzi]]</text>
      <sha1>kncqlnsyfknv78uz7ets6c8aryyjtg5</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Japānas skābardis</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518374</id>
    <revision>
      <id>3667148</id>
      <parentid>3665605</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:40:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2170" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Carpinus japonica|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Carpinus|ģints_lv=Skābarži|suga=Carpinus japonica|suga_lv=Japānas skābardis|attēls=Carpinus japonica 04.jpg|attēls2=Carpinus japonica kz09.jpg}}
'''Japānas skābardis''' ({{val-la|Carpinus japonica}}) ir [[Bērzu dzimta|bērzu dzimtas]] suga, kas ir [[Endēms|endēmiska]] [[Japāna|Japānai]], bet citviet pasaulē to kultivē dekoratīviem nolūkiem.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://wcsp.science.kew.org/namedetail.do?name_id=34361|title=World Checklist of Selected Plant Families: Royal Botanic Gardens, Kew|website=wcsp.science.kew.org|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt;

Tas ir lapu koks, kas var sasniegt 12–15 metru augstumu. Tā lapas ir garākas un tumšākas par [[Eiropas skābardis|Eiropas skābarža]] (''Carpinus betulus'') lapām.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rogerstreesandshrubs.com/gallery/DisplayBlock~bid~11157~gid~~source~gallerydefault.asp|title=Rogers Trees and Shrubs - Carpinus japonica Tree|website=www.rogerstreesandshrubs.com|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt; [[Lapas]] ir tumšas, spīdīgas, zobainas un slaidas, ar 20-24 pāriem paralēli iegrimušām dzīslām; katrs trešais lapas zobs ir ar ūsām. Ziedu pumpuri ir zaļi un nobriest brūni.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Museum botanicum Lugduno-Batavum, sive, Stirpium exoticarum novarum vel minus cognitarum ex vivis aut siccis brevis expositio et descriptio|url=https://www.biodiversitylibrary.org/item/192635|publisher=E.J. Brill|date=1849|location=Lugduni-Batavorum|volume=1|first=C. L.|last=Blume}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rhs.org.uk/plants/3141/carpinus-japonica/details|title=Carpinus japonica {{!}} Japanese hornbeam Trees/RHS Gardening|website=www.rhs.org.uk|access-date=2022-08-06|language=en-gb}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Skābarži]]</text>
      <sha1>oveenrlsp7l5c7169l9vafgc9wfa3lo</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Amūras liepa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518393</id>
    <revision>
      <id>3667110</id>
      <parentid>3665660</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:17:27Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1310" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Tilia amurensis|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia amurensis|suga_lv=Amūras liepa|attēls=Tilia amurensis 2777.jpg}}
'''Amūras liepa''' ({{val-la|Tilia amurensis}}) ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] suga, kura savvaļā ir sastopama  Austrumāzija. Tā ir līdzīga [[Parastā liepa|parastajai liepai]] (Tilia cordata) atšķiras ar nedaudz mazākām lapām, seglapām un ziedu čemuriem. Suga ir nozīmīga koksnes ieguvei [[Krievija|Krievijā]], Ķīnā un [[Koreja|Korejā]], un dažkārt tiek stādīta uz ielām dekoratīvos apstādījumos.&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lime-trees and basswoods : a biological monograph of the genus Tilia|url=https://www.worldcat.org/oclc/810933105|publisher=Cambridge University Press|date=2012|location=Cambridge|isbn=978-1-139-54911-0|oclc=810933105|first=Donald|last=Pigott|year=2012|pages=137–150}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Liepas]]</text>
      <sha1>3d2r648vx0z5pqfw8z6b907tgr3koc9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Ķīnas liepa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518401</id>
    <revision>
      <id>3667100</id>
      <parentid>3665668</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:03:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="678" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Tilia chinensis|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia chinensis|suga_lv=Ķīnas liepa|attēls=Tilia chinensis.jpg}}
'''Ķīnas liepa''' ({{val-la|Tilia chinensis}}) ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] suga, kas ir [[Endēms|endēmiska]] [[Ķīna|Ķīnai]].

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Liepas]]</text>
      <sha1>9qeem8vhptfgcbh5nhq1r9sf8lijkid</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meksikas liepa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518408</id>
    <revision>
      <id>3667101</id>
      <parentid>3665677</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:06:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* ievads */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1073" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Tilia mexicana|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia mexicana|suga_lv=Meksikas liepa|attēls=Tilia mexicana tree.jpg}}
'''Meksikas liepa''' ({{val-la|Tilia mexicana}}) ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] suga, kas ir sastopama [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu un dienvidaustrumu štatos un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lime-trees and basswoods : a biological monograph of the genus Tilia|url=https://www.worldcat.org/oclc/810933105|publisher=Cambridge University Press|date=2012|location=Cambridge|isbn=978-1-139-54911-0|oclc=810933105|first=Donald|last=Pigott|pages=267–292}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Liepas]]</text>
      <sha1>2mgpee3vpd1x40youlamipn4jd0vuam</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667102</id>
      <parentid>3667101</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:07:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1073" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Tilia mexicana|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia mexicana|suga_lv=Meksikas liepa|attēls=Tilia mexicana tree.jpg}}
'''Meksikas liepa''' ({{val-la|Tilia mexicana}}) ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] suga, kas ir sastopama [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu un dienvidaustrumu štatos un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lime-trees and basswoods : a biological monograph of the genus Tilia|url=https://www.worldcat.org/oclc/810933105|publisher=Cambridge University Press|date=2012|location=Cambridge|isbn=978-1-139-54911-0|oclc=810933105|first=Donald|last=Pigott|pages=267–292}}&lt;/ref&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Liepas]]</text>
      <sha1>0cagg86dt05yyxlz7p452q390ov2wwh</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667104</id>
      <parentid>3667102</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:08:28Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>/* Ārējās saites */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="990" xml:space="preserve">{{BioTakso infokaste|binomial=Tilia mexicana|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia mexicana|suga_lv=Meksikas liepa|attēls=Tilia mexicana tree.jpg}}
'''Meksikas liepa''' ({{val-la|Tilia mexicana}}) ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] suga, kas ir sastopama [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dienvidu un dienvidaustrumu štatos un [[Meksika|Meksikā]].&lt;ref&gt;{{Grāmatas atsauce|title=Lime-trees and basswoods : a biological monograph of the genus Tilia|url=https://www.worldcat.org/oclc/810933105|publisher=Cambridge University Press|date=2012|location=Cambridge|isbn=978-1-139-54911-0|oclc=810933105|first=Donald|last=Pigott|pages=267–292}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
&lt;references /&gt;

{{Botānika-aizmetnis}}
[[Kategorija:Liepas]]</text>
      <sha1>e89l1j3hy2xp8hd1958mhcdll5uo2pl</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karaļa Kristiāna sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518452</id>
    <revision>
      <id>3667087</id>
      <parentid>3666393</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T06:21:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Karaļa Kristiana sala]] uz [[Karaļa Kristiāna sala]]: atveidošana</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2829" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Karaļa Kristiana sala
|attēls              = Lougheed Island.jpg
|attēla paraksts     = Karaļa Kristiana sala (augšā pa labi) satelītattēlā
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda#Nunavuta
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|position1     = 
|mark1               = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption1            = 
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=77|latm=48|lats= |latNS=N 
|longd=101|longm=40|longs= |longEW=W
|platība             = 645
|garums              = 27
|platums             = 14
|krasta līnija       = 116&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 165
|salu skaits         = 
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = [[Nunavuta]]
|iedzīvotāji         = 0
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}} 
'''Karaļa Kristiana sala''' ({{val|en|King Christian Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAIZQ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). King Christian Island]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija==
Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|13 km}} platais [[Dāņu šaurums (Nunavuta)|Dāņu šaurums]] ziemeļos un austrumos to atdala no [[Ellefa Ringnesa sala]]s, bet {{nobr|67 km}} platais [[Maklīna šaurums]] rietumos — no [[Findleja salas|Findleja salām]]. Salā valda arktiska tuksneša klimats.

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1901. gadā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas dalībnieks [[Gunnars Īsaksens]].&lt;ref&gt;Otto Sverdrup: Neues Land. Vier Jahre in arktischen Gebieten. Zweiter Band, Brockhaus, Leipzig 1903, S. 306.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>hbxxzhxe0jrndsyz9xq4j2lvonsg7sa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667089</id>
      <parentid>3667087</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T06:22:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2832" xml:space="preserve">{{Salu infokaste
|nosaukums           = Karaļa Kristiāna sala
|attēls              = Lougheed Island.jpg
|attēla paraksts     = Karaļa Kristiāna sala (augšā pa labi) satelītattēlā
|attēla izmērs       =
|vietaskarte         = Kanāda#Nunavuta
|reljefa_karte       = jā
|alt karte           = 
|position = 
|mark                = Orange pog.svg
|position1     = 
|mark1               = &lt;!-- no iestatītā atšķirīga piktogramma --&gt;
|caption1            = 
|vietējais nosaukums =
|izvietojums         = [[Ziemeļu Ledus okeāns]]
|arhipelāgs          = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]]
|latd=77|latm=48|lats= |latNS=N 
|longd=101|longm=40|longs= |longEW=W
|platība             = 645
|garums              = 27
|platums             = 14
|krasta līnija       = 116&lt;ref&gt;[https://web.archive.org/web/20100702145716/http://atlas.nrcan.gc.ca/auth/english/learningresources/facts/islands.html The Atlas of Canada. Sea Islands]&lt;/ref&gt;
|augstākais kalns    = 
|augstums            = 165
|salu skaits         = 
|valsts              = Kanāda
|valsts adm vienības tips  = Teritorija
|valsts adm vienība        = [[Nunavuta]]
|iedzīvotāji         = 0
|blīvums             = 
|pamatiedzīvotāji    = 
|valsts lielpilsēta  = 
|piezīme =
}} 
'''Karaļa Kristiāna sala''' ({{val|en|King Christian Island}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvota sala [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]]. Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam.&lt;ref&gt;[https://geonames.nrcan.gc.ca/search-place-names/unique/OAIZQ Canadian Geographical Names Database (CGNDB). King Christian Island]&lt;/ref&gt;

== Ģeogrāfija==
Sala izvietojusies Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Sverdrupa salas|Sverdrupa salu]] grupā, kas savukārt pieder [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupai. {{nobr|13 km}} platais [[Dāņu šaurums (Nunavuta)|Dāņu šaurums]] ziemeļos un austrumos to atdala no [[Ellefa Ringnesa sala]]s, bet {{nobr|67 km}} platais [[Maklīna šaurums]] rietumos — no [[Findleja salas|Findleja salām]]. Salā valda arktiska tuksneša klimats.

== Vēsture ==
Pirmais no eiropiešiem salu 1901. gadā atklāja [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas dalībnieks [[Gunnars Īsaksens]].&lt;ref&gt;Otto Sverdrup: Neues Land. Vier Jahre in arktischen Gebieten. Zweiter Band, Brockhaus, Leipzig 1903, S. 306.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
* [https://ftp.maps.canada.ca/pub/nrcan_rncan/raster/atlas/eng/imw_cim/northerncanada/nt12_16.jpg International Map of the World 1:1,000,000 Belcher Channel NT-12/13/14/15/16]

{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas salas]]
[[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]]
[[Kategorija:Sverdrupa salas]]</text>
      <sha1>2v9yyevyrg3sn105shmq0sw662vipnz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Luīze Brafa</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518454</id>
    <revision>
      <id>3667234</id>
      <parentid>3666875</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T10:49:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Ludis21345</username>
        <id>50146</id>
      </contributor>
      <comment>papildināts, inuse</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="18712" xml:space="preserve">{{inuse}}
{{Tenisista infokaste
 |                       playername = Luīze Brafa
 |                       vārds_orig = ''Louise Brough''
 |                           attēls = {{wikidata|property|raw|P18}}
 |                          att_izm = 220px
 |                          caption = {{PAGENAME}} {{wikidata|qualifiers|raw|P18|P585}}. gadā
&lt;!--------- Personas dati -----------&gt;
 |                         nickname = 
 |                          country = {{wikidata|property|linked|P1532}}
 |                        residence = 
 |                        datebirth = {{dat|1923|3|11}}
 |                       placebirth = {{vieta|ASV|Oklahoma|Oklahomasitija}}
 |                        datedeath = {{Miršanas datums un vecums|2014|2|3|1923|3|11}}
 |                       placedeath = {{vieta|ASV|Kalifornija|Sandjego apgabals|Vista}}
 |                           height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]]
 |                           weight = 
 |                        turnedpro = {{wikidata|property|P2031}}
 |                          retired = {{wikidata|property|P2032}}
 |                            coach = 
 |                            plays = ar labo roku; vienrocīgs kreisais sitiens
 |                 careerprizemoney = 
&lt;!------------ Vienspēles -----------&gt;
 |                    singlesrecord = 
 |                    singlestitles = 
 |            highestsinglesranking = 1. &lt;small&gt;(1955)&lt;/small&gt;
 |             AustralianOpenresult = '''W''' (1950) 
 |                 FrenchOpenresult = SF (1946, 1947, 1950)
 |                  Wimbledonresult = '''W''' (1948, 1949, 1950, 1955)
 |                     USOpenresult = '''W''' (1947)&lt;ref name=USC&gt;{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title=ASV čempionāta uzvarētāji |journal=Sports |publisher= |volume= |issue=Nr. 201 (26.08.1994) |pages=5. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:614373%7cpage:5 |doi= }}&lt;/ref&gt;
 |                 MastersCupresult = 
 |           WTAChampionshipsresult = 
 |                   Olympicsresult = 
&lt;!--------- Dubultspēles ------------&gt;
 |                    doublesrecord = 
 |                    doublestitles = 
 |            highestdoublesranking = 1. &lt;small&gt;(1946)&lt;/small&gt;
 |      AustralianOpenDoublesresult = '''W''' (1950)
 |          FrenchOpenDoublesresult = '''W''' (1946, 1947, 1949)
 |           WimbledonDoublesresult = '''W''' (1946, 1948, 1949, 1950, 1954)
 |              USOpenDoublesresult = '''W''' (1942, 1943, 1944, 1945, 1946, 1947, 1948, 1949, 1950, 1955, 1956, 1957)
 |          MastersCupDoublesresult = 
 |    WTAChampionshipsDoublesresult = 
 |            OlympicsDoublesresult = 
&lt;!--------- Jauktās dubultspēles ------------&gt;
 |                      mixedrecord = 
 |                      mixedtitles = 
 |              highestmixedranking = 
 |        AustralianOpenMixedresult = 
 |            FrenchOpenMixedresult = 
 |             WimbledonMixedresult = '''W''' (1946, 1947, 1948, 1950)
 |                USOpenMixedresult = '''W''' (1942, 1947, 1948, 1949)
 |            MastersCupMixedresult = 
 |      WTAChampionshipsMixedresult = 
 |              OlympicsMixedresult = 
&lt;!--------- Citas sadaļas -----------&gt;
 |                          updated = {{dat|2022|8|3|L|bez}}
 |                            slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}}
&lt;!-------------- Medaļas ------------&gt;
 |                    rādīt_medaļas = 
 |                      headercolor = 
 |                   medaltemplates =
}}
'''Eltīja Luīze Brafa''' ({{val|en|Althea Louise Brough}}; dzimusi {{dat|1923|3|11}}, mirusi {{dat|2014|2|3}}) ir bijusī [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[tenisiste]], Pasaules pirmā rakete pēc 1955. gada rezultātiem (kopumā pasaules tenisa pirmajā desmitniekā pavadījusi 10 gadus pēc kārtas), 35-kārtēja [[Grand Slam (teniss)|Grand Slam]] uzvarētāja, tostarp sešas reizes vienspēlēs. [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskās tenisa slavas zāles]] locekle kopš 1967. gada.
== Karjeras statistika ==
=== Grand Slam fināli ===
==== Vienspēles: 14 (6—8) ====
{| class='wikitable' 
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:30px&quot;|Gads
!style=&quot;width:150px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:200px&quot;|Pretiniece
!style=&quot;width:110px&quot; class=&quot;unsortable&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1942 || ASV čempionāts|| {{flagicon|USA|1912}} [[Paulīne Beca]]  || 6–4, 1–6, 4–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1943 || ASV čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca  || 3–6, 7–5, 3–6
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1946 || Vimbldonas čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca  || 2–6, 4–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Mārgarita Osborna]] || 8–6, 4–6, 6–1
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]]|| 6–3, 8–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1948 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || 6–4, 4–6, 13–15
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1949 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || 10–8, 1–6, 10–8
|-style=&quot;background:#ffc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1950 || Austrālijas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta ||6–4, 3–6, 6–4
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1950 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; ||{{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna|| 6–1, 3–6, 6–1
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1952 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Morēna Konolija]] || 5–7, 3–6
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1954 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Morēna Konolija ||2–6, 5–7
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1954 || ASV čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 8–6, 1–6, 6–8
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1955 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt;||{{flagicon|USA|1912}} [[Beverlija Beikere]]|| 7–5, 8–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1957 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]] || 3–6, 2–6
|}

==== Sieviešu dubultspēles: 28 (21—7) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partnere
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieces
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flagicon|USA|1912}} [[Mārgarita Osborna]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Paulīne Beca]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]] || 2–6, 7–5, 6–0
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1943 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1944 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 6–4, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1945 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 6–3
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–3, 2–6, 6–3
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1946 || Francijas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 0–6, 6–1
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1946 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(5)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} [[Mērija Ārnolda]] || 6–1, 6–3
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums||1947 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 4–6, 5–7
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1947 || Francijas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Paulīne Beca&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 7–5, 6–2
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(6)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 5–7, 6–3, 7–5
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 6–3, 3–6, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(7)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 8–10, 6–1
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1949 || Francijas čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|GBR}} [[Džoja Motrama]]&lt;br /&gt;{{flagicon|GBR}} [[Betija Hiltona]] || 7–5, 6–1
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1949 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||{{flagicon|USA|1912}} [[Gasija Morana]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda || 8–6, 7–5
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(8)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} [[Šērlija Fraija]] || 6–4, 10–8
|-style=&quot;background:#ffc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1950 || Austrālijas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || {{flagicon|AUS}} [[Nensija Boltona]]&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} [[Telma Longa]] ||6–2, 2–6, 6–3
|-style=&quot;background:#ebc2af;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1950 || Francijas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||  {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–1, 5–7, 2–6
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1950|| Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 6–4, 5–7, 6–1
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1950 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(9)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–2, 6–3
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1951|| Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 3–6, 11–13
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1952|| Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Morēna Konolija]] ||{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta ||6–8, 3–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1952 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} Morēna Konolija || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija  ||8–10, 4–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1953 || ASV čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 2–6, 9–7, 7–9
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1954|| Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(5)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna ||{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta || 4–6, 9–7, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1954 || ASV čempionāts ||{{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 4–6, 4–6
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1955 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(10)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 1–6, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1956 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(11)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} [[Betija Preta]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Šērlija Fraija || 6–3, 6–0
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1957 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(12)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna || {{flagicon|USA|1912}} [[Eltīja Gibsone]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} [[Darlena Hārda]] || 6–2, 7–5
|}

==== Jauktās dubultspēles: 11 (8—3) ====
{|class='wikitable'
|-
!style=&quot;width:40px&quot;|Rezultāts
!style=&quot;width:35px&quot;|Gads
!style=&quot;width:120px&quot;|Čempionāts
!style=&quot;width:170px&quot;|Partneris
!style=&quot;width:180px&quot;|Pretinieki
!style=&quot;width:90px&quot;|Punkti
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1942 || ASV čempionāts|| {{flagicon|USA|1912}} [[Teds Šrēders]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Patrīcija Keninga-Toda]]&lt;br /&gt;{{flagicon|ARG}} [[Aleho Rasels]] || 3–6, 6–1, 6–4
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1946 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Toms Brauns]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Dorotija Bandija]]&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} [[Džefrijs Brauns]] || 6–4, 6–4
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1946 || ASV čempionāts || {{flagicon|USA|1912}} [[Roberts Kimbrels]] || {{flagicon|USA|1912}} [[Mārgarita Osborna]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} [[Bills Talberts]] || 3–6, 4–6
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1947 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|AUS}} [[Džons Bramidžs]] || {{flagicon|AUS}} [[Nensija Boltona]]&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} [[Kolins Longs]] || 1–6, 6–4, 6–2
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1947 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(2)&lt;/small&gt; || {{flagicon|AUS}} Džons Bramidžs || {{flagicon|USA|1912}} [[Gasija Morana]]&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} [[Pančo Segura]] || 6–3, 6–1
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1948 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flagicon|AUS}} Džons Bramidžs || {{flagicon|USA|1912}} [[Dorisa Hārta]]&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} [[Frenks Sedžmens]] || 6–2, 3–6, 6–3
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1948 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(3)&lt;/small&gt; || {{flagicon|USA|1912}} Toms Brauns || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Bills Talberts || 6–4, 6–4
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1949 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|AUS}} Džons Bramidžs || {{flagicon|RSA|1928}} [[Šīla Pērsija-Samersa]]&lt;br /&gt;{{flagicon|RSA|1928}} [[Ēriks Sterdžess]] || 7–9, 11–9, 5–7
|-style=&quot;background:#ccf;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1949 || ASV čempionāts &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|RSA|1928}} Ēriks Sterdžess || {{flagicon|USA|1912}} Mārgarita Osborna&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} Bills Talberts || 4–5, 6–3, 7–5
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#98fb98;&quot;|Uzvara ||1950 || Vimbldonas čempionāts &lt;small&gt;(4)&lt;/small&gt;|| {{flagicon|RSA|1928}} Ēriks Sterdžess  || {{flagicon|USA|1912}} Patrīcija Keninga-Toda&lt;br /&gt;{{flagicon|AUS}} Džefrijs Brauns || 11–9, 1–6, 6–4
|-style=&quot;background:#cfc;&quot;
| style=&quot;background:#ffa07a;&quot;|Zaudējums ||1955 || Vimbldonas čempionāts || {{flagicon|ARG}} [[Enrike Morea]] || {{flagicon|USA|1912}} Dorisa Hārta&lt;br /&gt;{{flagicon|USA|1912}} [[Viks Seišass]] || 6–8, 6–2, 3–6
|}

=== Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros ===
{{Tenisa apzīmējumi}}
==== Vienspēles ====
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1939|1940|1941|1942|1943|1944|1945|1946|1947|1948|1949|1950|1951|1952|1953|1954|1955|1956|1957|1958|1959}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1950|A|A|NH|NH|NH|NH|NH|A|A|A|A|W|A|A|A|A|A|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1941|A|NH|R|R|R|R|A|SF|SF|A|3R|SF|A|A|A|A|A|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1946|A|NH|NH|NH|NH|NH|NH|F|SF|W|W|W|SF|F|A|F|W|SF|QF|A|A}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1939|1R|1R|2R|F|F|SF|SF|QF|W|F|SF|3R| A|SF|SF|F|3R|QF|F|A|QF}}
|}

==== Dubultspēles ====
{{Tenisa stats|Galvene}}
{{Tenisa stats|Gadi|1940|1941|1942|1943|1944|1945|1946|1947|1948|1949|1950|1951|1952|1953|1954|1955|1956|1957|1958|1959}}
{{Tenisa stats|Austrālija|pg=1950|A|A|NH|NH|NH|NH|NH|A|A|A|W|A|A|A|A|A|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Francija|pg=1946|NH|R|R|R|R|A|W|W|A|W|F|A|A|A|A|A|A|A|A|A}}
{{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1946|NH| NH| NH| NH| NH| NH|W|F|W|W|W|F|F|A|W|A|SF|A|A|A}}
{{Tenisa stats|ASV|pg=1940|QF|QF|W|W|W|W|W|W|W|W|W|A| F| F| F|W|W|W|A|QF}}
|}

== Apbalvojumi un pagodinājumi ==
* 1967. gadā uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]]. 

== Atsauces ==
{{Atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}
{{sporta ārējās saites}}

{{tenisists-aizmetnis}}
{{ASV sportists-aizmetnis}}

{{autoritatīvā vadība}}

{{DEFAULTSORT:Brafa, Luīze}}

[[Kategorija:1923. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:2014. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Oklahomā dzimušie‎]]
[[Kategorija:ASV tenisisti]]</text>
      <sha1>eso9fgbow8t3tnkn05x9tulmuj3477l</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Mamajs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518573</id>
    <revision>
      <id>3666884</id>
      <parentid>3666852</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T12:33:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3562" xml:space="preserve">[[Attēls:Battle of Kulikovo 17th century miniature.jpg|thumb|270px|Mamajs (labajā pusē) ar saviem karavīriem [[Kuļikovas kauja|Kuļikovas kaujā]] 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra).]]
'''Mamajs''' (ﻣﺎﻣﺎﻲ‎, {{val-tt|Мамай}}, ap 1335–1380) bija [[Zelta Orda]]s [[emīrs]], kurš iekšējo karu laikā no 1361. gada valdīja vismaz 13 īslaicīgi ieceltu hanu vārdā, dzīves noslēgumā cīnoties pret hanu [[Tohtamišs|Tohtamišu]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis aptuveni 1335. gadā, pēc 1355. gada Mamajs kļuva par [[Krima]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrastes vietvaldi un apprecēja [[Zelta Ordas hani|Zelta ordas hana]] Berdibeka meitu. 1357. gadā hans viņu iecēla Zelta Ordas bekliarbeka amatā, kura pienākumos ietilpa armijas vadība, ārlietas un augstākā tiesa. Bekliarbeka galvenā mītne atradās [[Dņepra]]s lejtecē (mūsdienu [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s vietā).

Pēc tam, kad hans Kulpa 1359. gadā nogalināja hanu Berdibeku, Mamajs pieteica viņam karu. 1361. gada augustā viņš par Ordas valdnieku pasludināja hanu Abdullu no [[Batuhans|Batuīdu klana]], ko neatzina Zelta ordas austrumu daļā (tagadējās [[Kazahstāna]]s, [[Tatarstāna]]s un [[Rietumsibīrija]]s teritorijā). Līdz 1366. gadam viņam izdevās pakļaut valsts rietumu daļu no Krimas līdz Volgas labajam krastam, ko sāka dēvēt par Mamaja ordu.  
1363. gadā Mamajs piešķīra [[Maskavas kņazi|Maskavas kņazam]] Dmitrijam jarliku jeb tiesības ievākt nodokļus no citiem krievu kņaziem. Savstarpējo karu laikā 1363., 1367.-1368., un 1372.-1373. gadā Mamaja karaspēks ieņēma galvaspilsētu [[Saraja|Saraju Berki]]. 

Kad 1370. gada jūnijā nomira hans Abdulla, Mamajs par jauno hanu pasludināja astoņgadīgo Muhamedu Bulaku no Batuīdu dzimtas. 1370. gadā Mamajs atņēma Maskavas kņazam Dmitrijam jarliku un nodeva to [[Tveras kņazi|Tveras kņazam]] Mihailam, taču 1371. gadā Dmitrijs personīgi ieradās pie Mamaja un no hana Muhameda Bulaka atguva jarliku. 1373. gadā Mamajs uzbruka [[Rjazaņa]]i un 1378. gadā [[Ņižņijnovgoroda]]i. 1374. gadā Mamajs atkal atņēma Maskavas kņazam Dmitrijam jarliku. 

1377. gadā [[Samarkanda]]s emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] atbalstītais hans Tohtamišs no [[Čingizhans|Čingishana]] dzimtas uzsāka karu pret Mamaju. 1375. gadā Maskavas kņazs Dmitrijs atzina Tohtamišu par likumīgo Zelta ordas hanu. 
Kad 1380. gada aprīlī Tohtamišs ieņēma Azakas pilsētu pie Melnās jūras, Mamajs noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti [[Jagailis|Jagaili]], bet 1380. gada septembrī zaudēja Kuļikovas kaujā kaujā pret Maskavas kņazu Dmitriju un izšķirošajā kaujā pret hanu Tohtamišu pie Kalkas upes. 

Pēc sakāves Mamajs aizbēga uz [[Kafa]]s (tagad [[Feodosija]]) pilsētu Krimā, kur viņu nogalināja pēc Tohtamiša pavēles. Viņa kapu esot atradis gleznotājs [[Ivans Aivazovskis]]. 

Mamaja dēls Mansurs dienēja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s armijā, viņa mazdēls tika kristīts Aleksandra vārdā un kļuva par kņazu Glinsku ciltstēvu. Mamaja pēctece Jeļena Glinska bija pirmā Krievijas cara [[Ivans IV|Joana IV]] māte.&lt;ref&gt;[[Ļevs Gumiļovs|Гумилёв Л.]] Древняя Русь и Великая степь, 1989.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Musulmaņi]]
[[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]]</text>
      <sha1>qlg8kkya6lagot291alg5e2uxmwj33k</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667056</id>
      <parentid>3666884</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T01:53:11Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>/* Dzīvesgājums */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3553" xml:space="preserve">[[Attēls:Battle of Kulikovo 17th century miniature.jpg|thumb|270px|Mamajs (labajā pusē) ar saviem karavīriem [[Kuļikovas kauja|Kuļikovas kaujā]] 1380. gadā (17. gadsimta miniatūra).]]
'''Mamajs''' (ﻣﺎﻣﺎﻲ‎, {{val-tt|Мамай}}, ap 1335–1380) bija [[Zelta Orda]]s [[emīrs]], kurš iekšējo karu laikā no 1361. gada valdīja vismaz 13 īslaicīgi ieceltu hanu vārdā, dzīves noslēgumā cīnoties pret hanu [[Tohtamišs|Tohtamišu]].

== Dzīvesgājums ==
Dzimis aptuveni 1335. gadā, pēc 1355. gada Mamajs kļuva par [[Krima]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] ziemeļu piekrastes vietvaldi un apprecēja [[Zelta Ordas hani|Zelta ordas hana]] Berdibeka meitu. 1357. gadā hans viņu iecēla Zelta Ordas bekliarbeka amatā, kura pienākumos ietilpa armijas vadība, ārlietas un augstākā tiesa. Bekliarbeka galvenā mītne atradās [[Dņepra]]s lejtecē (mūsdienu [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s vietā).

Pēc tam, kad hans Kulpa 1359. gadā nogalināja hanu Berdibeku, Mamajs pieteica viņam karu. 1361. gada augustā viņš par Ordas valdnieku pasludināja hanu Abdullu no [[Batuhans|Batuīdu klana]], ko neatzina Zelta ordas austrumu daļā (tagadējās [[Kazahstāna]]s, [[Tatarstāna]]s un [[Rietumsibīrija]]s teritorijā). Līdz 1366. gadam viņam izdevās pakļaut valsts rietumu daļu no Krimas līdz Volgas labajam krastam, ko sāka dēvēt par Mamaja ordu.  
1363. gadā Mamajs piešķīra [[Maskavas kņazi|Maskavas kņazam]] Dmitrijam jarliku jeb tiesības ievākt nodokļus no citiem krievu kņaziem. Savstarpējo karu laikā 1363., 1367.-1368., un 1372.-1373. gadā Mamaja karaspēks ieņēma galvaspilsētu [[Saraja|Saraju Berki]]. 

Kad 1370. gada jūnijā nomira hans Abdulla, Mamajs par jauno hanu pasludināja astoņgadīgo Muhamedu Bulaku no Batuīdu dzimtas. 1370. gadā Mamajs atņēma Maskavas kņazam Dmitrijam jarliku un nodeva to [[Tveras kņazi|Tveras kņazam]] Mihailam, taču 1371. gadā Dmitrijs personīgi ieradās pie Mamaja un no hana Muhameda Bulaka atguva jarliku. 1373. gadā Mamajs uzbruka [[Rjazaņa]]i un 1378. gadā [[Ņižņijnovgoroda]]i. 1374. gadā Mamajs atkal atņēma Maskavas kņazam Dmitrijam jarliku. 

1377. gadā [[Samarkanda]]s emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] atbalstītais hans Tohtamišs no [[Čingizhans|Čingishana]] dzimtas uzsāka karu pret Mamaju. 1375. gadā Maskavas kņazs Dmitrijs atzina Tohtamišu par likumīgo Zelta ordas hanu. 
Kad 1380. gada aprīlī Tohtamišs ieņēma [[Azova|Azakas]] pilsētu, Mamajs noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti [[Jagailis|Jagaili]], bet 1380. gada septembrī zaudēja Kuļikovas kaujā kaujā pret Maskavas kņazu Dmitriju un izšķirošajā kaujā pret hanu Tohtamišu pie Kalkas upes. 

Pēc sakāves Mamajs aizbēga uz [[Kafa]]s (tagad [[Feodosija]]) pilsētu Krimā, kur viņu nogalināja pēc Tohtamiša pavēles. Viņa kapu esot atradis gleznotājs [[Ivans Aivazovskis]]. 

Mamaja dēls Mansurs dienēja [[Lietuvas dižkunigaitija]]s armijā, viņa mazdēls tika kristīts Aleksandra vārdā un kļuva par kņazu Glinsku ciltstēvu. Mamaja pēctece Jeļena Glinska bija pirmā Krievijas cara [[Ivans IV|Joana IV]] māte.&lt;ref&gt;[[Ļevs Gumiļovs|Гумилёв Л.]] Древняя Русь и Великая степь, 1989.&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

{{Krievija-aizmetnis}}
{{vēsture-aizmetnis}}
{{biogrāfija-aizmetnis}}
{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Musulmaņi]]
[[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]]</text>
      <sha1>2zrjias5j4ssmd07egk7hq7y9kzhx9d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:O.Mustafin</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518586</id>
    <revision>
      <id>3666888</id>
      <timestamp>2022-08-05T12:44:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=O.Mustafin}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 15.44 (EEST)</text>
      <sha1>buhgz2quda6zpyuglkde3ygvf5tlaa1</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Jaunā Saraja</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518587</id>
    <redirect title="Saraja" />
    <revision>
      <id>3666889</id>
      <timestamp>2022-08-05T12:45:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Saraja]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="20" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Saraja]]</text>
      <sha1>05j7qg9l5k29k9er12tj33ippxz4xlc</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Dylanarnold205</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518588</id>
    <revision>
      <id>3666891</id>
      <timestamp>2022-08-05T12:48:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="181" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Dylanarnold205}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 15.48 (EEST)</text>
      <sha1>dwnudj5ht804re9j3di1lefrfovve2s</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:DavidGries</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518589</id>
    <revision>
      <id>3666904</id>
      <timestamp>2022-08-05T13:41:54Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=DavidGries}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 16.41 (EEST)</text>
      <sha1>0czfwcxg3mcfcuenpz4ryfjdss4qhp4</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Барминский</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518590</id>
    <revision>
      <id>3666921</id>
      <timestamp>2022-08-05T14:21:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="187" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Барминский}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 17.21 (EEST)</text>
      <sha1>4rxdny7rbakj32yli3gxf590nf8a6mz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Thomas Eli 99</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518591</id>
    <revision>
      <id>3666924</id>
      <timestamp>2022-08-05T14:25:18Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Thomas Eli 99}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 17.25 (EEST)</text>
      <sha1>i2edhmwyrt89s9xeb38iirnvdyzoxdg</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Alānija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518592</id>
    <redirect title="Ziemeļosetija-Alānija" />
    <revision>
      <id>3666929</id>
      <timestamp>2022-08-05T14:36:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Ziemeļosetija-Alānija]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Ziemeļosetija-Alānija]]</text>
      <sha1>arxsmwqmqagvb11vorc45ux9lxo8q6r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:KDF5A</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518593</id>
    <revision>
      <id>3666937</id>
      <timestamp>2022-08-05T15:07:03Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=KDF5A}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 18.07 (EEST)</text>
      <sha1>4wqofbg5jg9sc8l41ljkf5je8e1obnv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:4Namecheck123422</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518594</id>
    <revision>
      <id>3666949</id>
      <timestamp>2022-08-05T15:56:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="183" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=4Namecheck123422}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 18.56 (EEST)</text>
      <sha1>8a7ghhwt7kh2isi5guhhhhcq296q0mz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Maikla Kertica filmas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518595</id>
    <revision>
      <id>3666986</id>
      <timestamp>2022-08-05T18:12:32Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Kertica, Maikla]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="52" xml:space="preserve">[[Kategorija:Filmas pēc režisora|Kertica, Maikla]]</text>
      <sha1>3mvypp32pa601t2oma9x0uhn09qxtuh</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Stenlija Krāmera filmas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518596</id>
    <revision>
      <id>3666993</id>
      <timestamp>2022-08-05T18:17:53Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Krāmera, Stenlija]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="55" xml:space="preserve">[[Kategorija:Filmas pēc režisora|Krāmera, Stenlija]]</text>
      <sha1>hga2fem7vrmklbg8yuz328lipe79qlv</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Berija Levinsona filmas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518597</id>
    <revision>
      <id>3666995</id>
      <timestamp>2022-08-05T18:19:29Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Levinsona, Berija]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="54" xml:space="preserve">[[Kategorija:Filmas pēc režisora|Levinsona, Berija]]</text>
      <sha1>4lj6x2a4i6tpy6rlijwmuikptl4ong2</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Spaika Lī filmas</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518598</id>
    <revision>
      <id>3667001</id>
      <timestamp>2022-08-05T18:21:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Bendžamins</username>
        <id>76862</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lī, Spaika]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="48" xml:space="preserve">[[Kategorija:Filmas pēc režisora|Lī, Spaika]]</text>
      <sha1>a5jpj2bq75dgju9i2k4wlt9mtduk1gm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:JWBTH</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518599</id>
    <revision>
      <id>3667006</id>
      <timestamp>2022-08-05T18:41:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="172" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=JWBTH}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 21.41 (EEST)</text>
      <sha1>0dufrwfmd7avvtjf2f024ha12b4humw</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Normalzebr</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518600</id>
    <revision>
      <id>3667020</id>
      <timestamp>2022-08-05T20:04:31Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="177" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Normalzebr}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 23.04 (EEST)</text>
      <sha1>l7cfo4cvqlbyss5clwaxtv24jtyll2n</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bolderāja 2</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518601</id>
    <revision>
      <id>3667021</id>
      <timestamp>2022-08-05T20:08:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Pēc radioklausītāju vēlēšanās. Foto vēlāk.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5382" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Bolderāja 2
| tips = stacija
| attēls = 
| attēla_apraksts = 
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| atvērta = 2015
| citi_nosaukumi = 
| stacijas_tips = kravas
| arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas = nav
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = 9
| adrese = 
| latd = 56
| latm = 59
| lats = 57.4
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 02
| longs = 56.
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (2,5 km)&lt;br&gt;[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (3 km)
| tuvākie_pp_un_cp = 
| attālums_līdz_Rīgai = 14
}}

'''Bolderāja 2''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Spilve (Rīga)|Spilves]] apkaimē, līnijā [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Bolderāja 2 ir 2015. gadā uzbūvēta stacija, kura paredzēta kravas pievedceļa apkalpošanai ostas termināliem [[Krievu sala|Krievu salā]]. Līnijā regulāri kursē kravas vilcieni, bet pasažieru satiksme vēl nepastāv.  

== Stacijas būve ==
Moderna stacija ar 9 sliežu ceļiem kopā 8,5 km garumā (bez 2,8 km garā pievedceļa),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba/|title=Stacija Bolderāja-2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem - Ceļuprojekts|access-date=2022-08-05|date=2020-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”|website=Latvijas dzelzceļš|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; no kuriem 8 pašlaik ir maz izmantoti, būvēta 2014.-2015. gadā sakarā ar [[Rīgas brīvosta|Rīgas brīvostas]] paplašināšanu Daugavas kreisajā krastā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rekonstrues-dzelzcela-sliezu-celus-krievu-sala-un-buves-jaunu-precu-staciju-bolderaja.d?id=37686147 Rekonstruēs dzelzceļa sliežu ceļus Krievu salā un būvēs jaunu preču staciju Bolderājā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/en/node/2213 Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 - Zasulauks]&lt;/ref&gt; Izpēti un projektēšanu veica [[Ceļuprojekts]] 2013. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Būvdarbus veica SIA „[[Skonto Būve]]” kopā ar A/S „[[BMGS]]”. Tika plānots, ka pirmos divus gadus stacija būs mazaktīva, bet pēc tam caur to eksportēs 500 [[Akmeņogles|ogļu]] vagonus dienā un, iespējams, arī citas kravas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skontobuve.lv/lv/objekti/inzenierbuves/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba|title=» Skonto Būve. Stacijas “Bolderāja 2″ ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība|website=www.skontobuve.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 41 miljons [[eiro]], no kuriem aptuveni 30 miljoni eiro nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējuma, bet 11 miljoni eiro - no VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot;. Kopā darbi no projektēšanas sākuma līdz būves beigām aizņēma 33 mēnešus.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Būve notika purvainā vietā ar gruntsūdeņu līmeni tikai 0,5-1,5 m dziļumā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un tika izmantots Latvijai jauns celtniecības paņēmiens - smilšu pāļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/atklaj-dzelzcela-staciju-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem|title=Atklāj dzelzceļa staciju &amp;quot;Bolderāja 2&amp;quot; ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem|website=abc.lv|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; To bija gandrīz 5400 ar garumu 10 līdz 22 m un kopgarumu virs 90 km.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmgs.lv/lv/projects/3805/|title=Stacijas &quot;Bolderāja 2&quot; būvniecība ar savienojošo sliežu ceļu izbūvi uz Krievu salas termināļiem|website=www.bmgs.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt;

Pievedceļš uz Krievu salu ir ar diviem gaisa pārvadiem 10 m augstumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavas-kreisaja-krasta-atklaj-jaunu-staciju-bolderaja-2-442549|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju Bolderāja 2|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; tā uzbērums sasniedz līdz 11 m augstumu un uzbūvēts jauns tilts pār [[Beķera grāvis|Beķera grāvi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Jaunbūvēto sliežu ceļu garums pašā stacijā bija 7,98 km, kopumā tajā tika uzbērts ~65.6 tūkst. m³ smilšu (un ~182.4 tūkst. m³ Krievu salas pievedceļā), stacijā tika uzbūvēti riboto dzelzsbetona siju tilti ar laiduma garumu 7,5 m 8 sliežu ceļiem pār [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] un tā paša tipa tilts stacijas iekšējam autoceļam paralēli sliedēm gar austrumu malu, kā arī daudzas infrastruktūras un [[Meliorācija|meliorācijas]] būves.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>rdzbd0rx2nv9dnpveli1wd1uyfnx156</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667024</id>
      <parentid>3667021</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T20:13:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5365" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Bolderāja 2
| tips = stacija
| attēls = 
| attēla_apraksts = 
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| atvērta = 2015
| citi_nosaukumi = 
| stacijas_tips = kravas
| arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas = nav
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = 9
| adrese = 
| latd = 56
| latm = 59
| lats = 57.4
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 02
| longs = 56.
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (2,5 km)&lt;br&gt;[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (3 km)
| tuvākie_pp_un_cp = 
| attālums_līdz_Rīgai = 14
}}

'''Bolderāja 2''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], [[Spilve (Rīga)|Spilves]] apkaimē, līnijā [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Bolderāja 2 ir 2015. gadā uzbūvēta stacija, kura paredzēta kravas pievedceļa apkalpošanai ostas termināliem [[Krievu sala|Krievu salā]]. Līnijā regulāri kursē kravas vilcieni, bet pasažieru satiksme vēl nepastāv.

== Stacijas būve ==
Moderna stacija ar 9 sliežu ceļiem kopā 8,5 km garumā (bez 2,8 km garā pievedceļa),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba/|title=Stacija Bolderāja-2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem - Ceļuprojekts|access-date=2022-08-05|date=2020-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”|website=Latvijas dzelzceļš|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; no kuriem 8 pašlaik ir maz izmantoti, būvēta 2014.-2015. gadā sakarā ar [[Rīgas brīvosta]]s paplašināšanu Daugavas kreisajā krastā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rekonstrues-dzelzcela-sliezu-celus-krievu-sala-un-buves-jaunu-precu-staciju-bolderaja.d?id=37686147 Rekonstruēs dzelzceļa sliežu ceļus Krievu salā un būvēs jaunu preču staciju Bolderājā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/en/node/2213 Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 — Zasulauks]&lt;/ref&gt; Izpēti un projektēšanu veica „[[Ceļuprojekts]]“ 2013. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Būvdarbus veica SIA „[[Skonto Būve]]” kopā ar A/S „[[BMGS]]”. Tika plānots, ka pirmos divus gadus stacija būs mazaktīva, bet pēc tam caur to eksportēs 500 [[Akmeņogles|ogļu]] vagonus dienā un, iespējams, arī citas kravas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skontobuve.lv/lv/objekti/inzenierbuves/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba|title=» Skonto Būve. Stacijas “Bolderāja 2″ ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība|website=www.skontobuve.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 41 miljons [[eiro]], no kuriem aptuveni 30 miljoni eiro nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējuma, bet 11 miljoni eiro — no VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot;. Kopā darbi no projektēšanas sākuma līdz būves beigām aizņēma 33 mēnešus.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Būve notika purvainā vietā ar gruntsūdeņu līmeni tikai 0,5-1,5 m dziļumā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un tika izmantots Latvijai jauns celtniecības paņēmiens — smilšu pāļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/atklaj-dzelzcela-staciju-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem|title=Atklāj dzelzceļa staciju &amp;quot;Bolderāja 2&amp;quot; ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem|website=abc.lv|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; To bija gandrīz 5400 ar garumu 10 līdz 22 m un kopgarumu virs 90 km.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmgs.lv/lv/projects/3805/|title=Stacijas &quot;Bolderāja 2&quot; būvniecība ar savienojošo sliežu ceļu izbūvi uz Krievu salas termināļiem|website=www.bmgs.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt;

Pievedceļš uz Krievu salu ir ar diviem gaisa pārvadiem 10 m augstumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavas-kreisaja-krasta-atklaj-jaunu-staciju-bolderaja-2-442549|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju Bolderāja 2|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; tā uzbērums sasniedz līdz 11 m augstumu un uzbūvēts jauns tilts pār [[Beķera grāvis|Beķera grāvi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Jaunbūvēto sliežu ceļu garums pašā stacijā bija 7,98 km, kopumā tajā tika uzbērts ~65.6 tūkst. m³ smilšu (un ~182.4 tūkst. m³ Krievu salas pievedceļā), stacijā tika uzbūvēti riboto dzelzsbetona siju tilti ar laiduma garumu 7,5 m 8 sliežu ceļiem pār [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] un tā paša tipa tilts stacijas iekšējam autoceļam paralēli sliedēm gar austrumu malu, kā arī daudzas infrastruktūras un [[meliorācija]]s būves.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>kzzcmycyjizqaglffa7d3ta0rzr8b1x</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667050</id>
      <parentid>3667024</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T01:20:14Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>+foto</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5840" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Bolderāja 2
| tips = stacija
| attēls = Railway station Bolderāja 2 (3).JPG
| attēla_apraksts = Stacijas galvenā ēka skatā no ZR
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| atvērta = 2015
| citi_nosaukumi = 
| stacijas_tips = kravas
| arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas = nav
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = 9
| adrese = 
| latd = 56
| latm = 59
| lats = 57.4
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 02
| longs = 56.
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (2,5 km)&lt;br&gt;[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (3 km)
| tuvākie_pp_un_cp = 
| attālums_līdz_Rīgai = 14
}}

'''Bolderāja 2''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], uz [[Spilve (Rīga)|Spilves]] un [[Kleisti}Kleistu]] apkaimju robežas, līnijā [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Bolderāja 2 ir 2015. gadā uzbūvēta stacija, kura paredzēta kravas pievedceļa apkalpošanai ostas termināliem [[Krievu sala|Krievu salā]]. Līnijā regulāri kursē kravas vilcieni, bet pasažieru satiksme vēl nepastāv.

== Stacijas būve ==
Moderna stacija ar 9 sliežu ceļiem kopā 8,5 km garumā (bez 2,8 km garā pievedceļa),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba/|title=Stacija Bolderāja-2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem - Ceļuprojekts|access-date=2022-08-05|date=2020-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”|website=Latvijas dzelzceļš|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; no kuriem 8 pašlaik ir maz izmantoti, būvēta 2014.-2015. gadā sakarā ar [[Rīgas brīvosta]]s paplašināšanu Daugavas kreisajā krastā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rekonstrues-dzelzcela-sliezu-celus-krievu-sala-un-buves-jaunu-precu-staciju-bolderaja.d?id=37686147 Rekonstruēs dzelzceļa sliežu ceļus Krievu salā un būvēs jaunu preču staciju Bolderājā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/en/node/2213 Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 — Zasulauks]&lt;/ref&gt; Izpēti un projektēšanu veica „[[Ceļuprojekts]]“ 2013. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Būvdarbus veica SIA „[[Skonto Būve]]” kopā ar A/S „[[BMGS]]”. Tika plānots, ka pirmos divus gadus stacija būs mazaktīva, bet pēc tam caur to eksportēs 500 [[Akmeņogles|ogļu]] vagonus dienā un, iespējams, arī citas kravas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skontobuve.lv/lv/objekti/inzenierbuves/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba|title=» Skonto Būve. Stacijas “Bolderāja 2″ ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība|website=www.skontobuve.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 41 miljons [[eiro]], no kuriem aptuveni 30 miljoni eiro nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējuma, bet 11 miljoni eiro — no VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot;. Kopā darbi no projektēšanas sākuma līdz būves beigām aizņēma 33 mēnešus.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Būve notika purvainā vietā ar gruntsūdeņu līmeni tikai 0,5-1,5 m dziļumā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un tika izmantots Latvijai jauns celtniecības paņēmiens — smilšu pāļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/atklaj-dzelzcela-staciju-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem|title=Atklāj dzelzceļa staciju &amp;quot;Bolderāja 2&amp;quot; ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem|website=abc.lv|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; To bija gandrīz 5400 ar garumu 10 līdz 22 m un kopgarumu virs 90 km.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmgs.lv/lv/projects/3805/|title=Stacijas &quot;Bolderāja 2&quot; būvniecība ar savienojošo sliežu ceļu izbūvi uz Krievu salas termināļiem|website=www.bmgs.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt;

Pievedceļš uz Krievu salu ir ar diviem gaisa pārvadiem 10 m augstumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavas-kreisaja-krasta-atklaj-jaunu-staciju-bolderaja-2-442549|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju Bolderāja 2|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; tā uzbērums sasniedz līdz 11 m augstumu un uzbūvēts jauns tilts pār [[Beķera grāvis|Beķera grāvi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Jaunbūvēto sliežu ceļu garums pašā stacijā bija 7,98 km, kopumā tajā tika uzbērts ~65.6 tūkst. m³ smilšu (un ~182.4 tūkst. m³ Krievu salas pievedceļā), stacijā tika uzbūvēti riboto dzelzsbetona siju tilti ar laiduma garumu 7,5 m 8 sliežu ceļiem pār [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] un tā paša tipa tilts stacijas iekšējam autoceļam paralēli sliedēm gar austrumu malu, kā arī daudzas infrastruktūras un [[meliorācija]]s būves.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Railway station Bolderāja 2 (3).JPG|Stacijas galvenā ēka skatā no DR
Railway station Bolderāja 2.jpg|Skats no DR
One from buildings of Bolderāja 2 station.jpg|Viena no dzelzceļa ēkām
Railway station Bolderāja 2 from south.jpg|Pievedceļi
Cargo train near railway station Bolderāja 2.jpg|Preču vilciens ceļā gar staciju
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>luf3ljtlqtpd7wwhhijpqpwhm8s9msv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667051</id>
      <parentid>3667050</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T01:20:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5840" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Bolderāja 2
| tips = stacija
| attēls = Railway station Bolderāja 2 (3).JPG
| attēla_apraksts = Stacijas galvenā ēka skatā no ZR
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| atvērta = 2015
| citi_nosaukumi = 
| stacijas_tips = kravas
| arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas = nav
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = 9
| adrese = 
| latd = 56
| latm = 59
| lats = 57.4
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 02
| longs = 56.
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (2,5 km)&lt;br&gt;[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (3 km)
| tuvākie_pp_un_cp = 
| attālums_līdz_Rīgai = 14
}}

'''Bolderāja 2''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], uz [[Spilve (Rīga)|Spilves]] un [[Kleisti}Kleistu]] apkaimju robežas, līnijā [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Bolderāja 2 ir 2015. gadā uzbūvēta stacija, kura paredzēta kravas pievedceļa apkalpošanai ostas termināliem [[Krievu sala|Krievu salā]]. Līnijā regulāri kursē kravas vilcieni, bet pasažieru satiksme vēl nepastāv.

== Stacijas būve ==
Moderna stacija ar 9 sliežu ceļiem kopā 8,5 km garumā (bez 2,8 km garā pievedceļa),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba/|title=Stacija Bolderāja-2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem - Ceļuprojekts|access-date=2022-08-05|date=2020-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”|website=Latvijas dzelzceļš|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; no kuriem 8 pašlaik ir maz izmantoti, būvēta 2014.-2015. gadā sakarā ar [[Rīgas brīvosta]]s paplašināšanu Daugavas kreisajā krastā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rekonstrues-dzelzcela-sliezu-celus-krievu-sala-un-buves-jaunu-precu-staciju-bolderaja.d?id=37686147 Rekonstruēs dzelzceļa sliežu ceļus Krievu salā un būvēs jaunu preču staciju Bolderājā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/en/node/2213 Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 — Zasulauks]&lt;/ref&gt; Izpēti un projektēšanu veica „[[Ceļuprojekts]]“ 2013. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Būvdarbus veica SIA „[[Skonto Būve]]” kopā ar A/S „[[BMGS]]”. Tika plānots, ka pirmos divus gadus stacija būs mazaktīva, bet pēc tam caur to eksportēs 500 [[Akmeņogles|ogļu]] vagonus dienā un, iespējams, arī citas kravas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skontobuve.lv/lv/objekti/inzenierbuves/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba|title=» Skonto Būve. Stacijas “Bolderāja 2″ ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība|website=www.skontobuve.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 41 miljons [[eiro]], no kuriem aptuveni 30 miljoni eiro nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējuma, bet 11 miljoni eiro — no VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot;. Kopā darbi no projektēšanas sākuma līdz būves beigām aizņēma 33 mēnešus.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Būve notika purvainā vietā ar gruntsūdeņu līmeni tikai 0,5-1,5 m dziļumā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un tika izmantots Latvijai jauns celtniecības paņēmiens — smilšu pāļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/atklaj-dzelzcela-staciju-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem|title=Atklāj dzelzceļa staciju &amp;quot;Bolderāja 2&amp;quot; ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem|website=abc.lv|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; To bija gandrīz 5400 ar garumu 10 līdz 22 m un kopgarumu virs 90 km.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmgs.lv/lv/projects/3805/|title=Stacijas &quot;Bolderāja 2&quot; būvniecība ar savienojošo sliežu ceļu izbūvi uz Krievu salas termināļiem|website=www.bmgs.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt;

Pievedceļš uz Krievu salu ir ar diviem gaisa pārvadiem 10 m augstumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavas-kreisaja-krasta-atklaj-jaunu-staciju-bolderaja-2-442549|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju Bolderāja 2|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; tā uzbērums sasniedz līdz 11 m augstumu un uzbūvēts jauns tilts pār [[Beķera grāvis|Beķera grāvi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Jaunbūvēto sliežu ceļu garums pašā stacijā bija 7,98 km, kopumā tajā tika uzbērts ~65.6 tūkst. m³ smilšu (un ~182.4 tūkst. m³ Krievu salas pievedceļā), stacijā tika uzbūvēti riboto dzelzsbetona siju tilti ar laiduma garumu 7,5 m 8 sliežu ceļiem pār [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] un tā paša tipa tilts stacijas iekšējam autoceļam paralēli sliedēm gar austrumu malu, kā arī daudzas infrastruktūras un [[meliorācija]]s būves.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Railway station Bolderāja 2 (2).JPG|Stacijas galvenā ēka skatā no DR
Railway station Bolderāja 2.jpg|Skats no DR
One from buildings of Bolderāja 2 station.jpg|Viena no dzelzceļa ēkām
Railway station Bolderāja 2 from south.jpg|Pievedceļi
Cargo train near railway station Bolderāja 2.jpg|Preču vilciens ceļā gar staciju
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>grb0clbbaz5xnlx99l4e73mx1s4yvx9</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667052</id>
      <parentid>3667051</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T01:22:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5840" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Bolderāja 2
| tips = stacija
| attēls = Railway station Bolderāja 2 (3).JPG
| attēla_apraksts = Stacijas galvenā ēka skatā no ZR
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| atvērta = 2015
| citi_nosaukumi = 
| stacijas_tips = kravas
| arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas = nav
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = 9
| adrese = 
| latd = 56
| latm = 59
| lats = 57.4
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 02
| longs = 56.
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (2,5 km)&lt;br&gt;[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (3 km)
| tuvākie_pp_un_cp = 
| attālums_līdz_Rīgai = 14
}}

'''Bolderāja 2''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], uz [[Spilve (Rīga)|Spilves]] un [[Kleisti|Kleistu]] apkaimju robežas, līnijā [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Bolderāja 2 ir 2015. gadā uzbūvēta stacija, kura paredzēta kravas pievedceļa apkalpošanai ostas termināliem [[Krievu sala|Krievu salā]]. Līnijā regulāri kursē kravas vilcieni, bet pasažieru satiksme vēl nepastāv.

== Stacijas būve ==
Moderna stacija ar 9 sliežu ceļiem kopā 8,5 km garumā (bez 2,8 km garā pievedceļa),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba/|title=Stacija Bolderāja-2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem - Ceļuprojekts|access-date=2022-08-05|date=2020-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”|website=Latvijas dzelzceļš|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; no kuriem 8 pašlaik ir maz izmantoti, būvēta 2014.-2015. gadā sakarā ar [[Rīgas brīvosta]]s paplašināšanu Daugavas kreisajā krastā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rekonstrues-dzelzcela-sliezu-celus-krievu-sala-un-buves-jaunu-precu-staciju-bolderaja.d?id=37686147 Rekonstruēs dzelzceļa sliežu ceļus Krievu salā un būvēs jaunu preču staciju Bolderājā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/en/node/2213 Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 — Zasulauks]&lt;/ref&gt; Izpēti un projektēšanu veica „[[Ceļuprojekts]]“ 2013. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Būvdarbus veica SIA „[[Skonto Būve]]” kopā ar A/S „[[BMGS]]”. Tika plānots, ka pirmos divus gadus stacija būs mazaktīva, bet pēc tam caur to eksportēs 500 [[Akmeņogles|ogļu]] vagonus dienā un, iespējams, arī citas kravas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skontobuve.lv/lv/objekti/inzenierbuves/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba|title=» Skonto Būve. Stacijas “Bolderāja 2″ ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība|website=www.skontobuve.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 41 miljons [[eiro]], no kuriem aptuveni 30 miljoni eiro nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējuma, bet 11 miljoni eiro — no VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot;. Kopā darbi no projektēšanas sākuma līdz būves beigām aizņēma 33 mēnešus.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Būve notika purvainā vietā ar gruntsūdeņu līmeni tikai 0,5-1,5 m dziļumā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un tika izmantots Latvijai jauns celtniecības paņēmiens — smilšu pāļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/atklaj-dzelzcela-staciju-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem|title=Atklāj dzelzceļa staciju &amp;quot;Bolderāja 2&amp;quot; ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem|website=abc.lv|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; To bija gandrīz 5400 ar garumu 10 līdz 22 m un kopgarumu virs 90 km.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmgs.lv/lv/projects/3805/|title=Stacijas &quot;Bolderāja 2&quot; būvniecība ar savienojošo sliežu ceļu izbūvi uz Krievu salas termināļiem|website=www.bmgs.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt;

Pievedceļš uz Krievu salu ir ar diviem gaisa pārvadiem 10 m augstumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavas-kreisaja-krasta-atklaj-jaunu-staciju-bolderaja-2-442549|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju Bolderāja 2|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; tā uzbērums sasniedz līdz 11 m augstumu un uzbūvēts jauns tilts pār [[Beķera grāvis|Beķera grāvi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Jaunbūvēto sliežu ceļu garums pašā stacijā bija 7,98 km, kopumā tajā tika uzbērts ~65.6 tūkst. m³ smilšu (un ~182.4 tūkst. m³ Krievu salas pievedceļā), stacijā tika uzbūvēti riboto dzelzsbetona siju tilti ar laiduma garumu 7,5 m 8 sliežu ceļiem pār [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] un tā paša tipa tilts stacijas iekšējam autoceļam paralēli sliedēm gar austrumu malu, kā arī daudzas infrastruktūras un [[meliorācija]]s būves.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Railway station Bolderāja 2 (2).JPG|Stacijas galvenā ēka skatā no DR
Railway station Bolderāja 2.jpg|Skats no DR
One from buildings of Bolderāja 2 station.jpg|Viena no dzelzceļa ēkām
Railway station Bolderāja 2 from south.jpg|Pievedceļi
Cargo train near railway station Bolderāja 2.jpg|Preču vilciens ceļā gar staciju
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>82b0o0f4qg3hknins17e91veuvln7g3</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667053</id>
      <parentid>3667052</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T01:22:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5848" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Bolderāja 2
| tips = stacija
| attēls = Railway station Bolderāja 2 (3).JPG
| attēla_apraksts = Stacijas galvenā ēka skatā no ZR
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| atvērta = 2015
| citi_nosaukumi = 
| stacijas_tips = kravas
| arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas = nav
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = 9
| adrese = 
| latd = 56
| latm = 59
| lats = 57.4
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 02
| longs = 56.
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (2,5 km)&lt;br&gt;[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (3 km)
| tuvākie_pp_un_cp = 
| attālums_līdz_Rīgai = 14
}}

'''Bolderāja 2''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], uz [[Spilve (Rīga)|Spilves]] un [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimju robežas, līnijā [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Bolderāja 2 ir 2015. gadā uzbūvēta stacija, kura paredzēta kravas pievedceļa apkalpošanai ostas termināliem [[Krievu sala|Krievu salā]]. Līnijā regulāri kursē kravas vilcieni, bet pasažieru satiksme vēl nepastāv.

== Stacijas būve ==
Moderna stacija ar 9 sliežu ceļiem kopā 8,5 km garumā (bez 2,8 km garā pievedceļa),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba/|title=Stacija Bolderāja-2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem - Ceļuprojekts|access-date=2022-08-05|date=2020-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”|website=Latvijas dzelzceļš|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; no kuriem 8 pašlaik ir maz izmantoti, būvēta 2014.-2015. gadā sakarā ar [[Rīgas brīvosta]]s paplašināšanu Daugavas kreisajā krastā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rekonstrues-dzelzcela-sliezu-celus-krievu-sala-un-buves-jaunu-precu-staciju-bolderaja.d?id=37686147 Rekonstruēs dzelzceļa sliežu ceļus Krievu salā un būvēs jaunu preču staciju Bolderājā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/en/node/2213 Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 — Zasulauks]&lt;/ref&gt; Izpēti un projektēšanu veica „[[Ceļuprojekts]]“ 2013. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Būvdarbus veica SIA „[[Skonto Būve]]” kopā ar A/S „[[BMGS]]”. Tika plānots, ka pirmos divus gadus stacija būs mazaktīva, bet pēc tam caur to eksportēs 500 [[Akmeņogles|ogļu]] vagonus dienā un, iespējams, arī citas kravas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skontobuve.lv/lv/objekti/inzenierbuves/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba|title=» Skonto Būve. Stacijas “Bolderāja 2″ ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība|website=www.skontobuve.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 41 miljons [[eiro]], no kuriem aptuveni 30 miljoni eiro nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējuma, bet 11 miljoni eiro — no VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot;. Kopā darbi no projektēšanas sākuma līdz būves beigām aizņēma 33 mēnešus.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Būve notika purvainā vietā ar gruntsūdeņu līmeni tikai 0,5-1,5 m dziļumā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un tika izmantots Latvijai jauns celtniecības paņēmiens — smilšu pāļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/atklaj-dzelzcela-staciju-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem|title=Atklāj dzelzceļa staciju &amp;quot;Bolderāja 2&amp;quot; ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem|website=abc.lv|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; To bija gandrīz 5400 ar garumu 10 līdz 22 m un kopgarumu virs 90 km.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmgs.lv/lv/projects/3805/|title=Stacijas &quot;Bolderāja 2&quot; būvniecība ar savienojošo sliežu ceļu izbūvi uz Krievu salas termināļiem|website=www.bmgs.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt;

Pievedceļš uz Krievu salu ir ar diviem gaisa pārvadiem 10 m augstumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavas-kreisaja-krasta-atklaj-jaunu-staciju-bolderaja-2-442549|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju Bolderāja 2|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; tā uzbērums sasniedz līdz 11 m augstumu un uzbūvēts jauns tilts pār [[Beķera grāvis|Beķera grāvi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Jaunbūvēto sliežu ceļu garums pašā stacijā bija 7,98 km, kopumā tajā tika uzbērts ~65.6 tūkst. m³ smilšu (un ~182.4 tūkst. m³ Krievu salas pievedceļā), stacijā tika uzbūvēti riboto dzelzsbetona siju tilti ar laiduma garumu 7,5 m 8 sliežu ceļiem pār [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] un tā paša tipa tilts stacijas iekšējam autoceļam paralēli sliedēm gar austrumu malu, kā arī daudzas infrastruktūras un [[meliorācija]]s būves.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Railway station Bolderāja 2 (2).JPG|Stacijas galvenā ēka skatā no DR
Railway station Bolderāja 2.jpg|Skats no DR
One from buildings of Bolderāja 2 station.jpg|Viena no dzelzceļa ēkām
Railway station Bolderāja 2 from south.jpg|Pievedceļi
Cargo train near railway station Bolderāja 2.jpg|Preču vilciens ceļā gar staciju
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>1beex1f3coxt00ka6v4k1pyz70o247s</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667054</id>
      <parentid>3667053</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T01:23:56Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>/* Attēli */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="5850" xml:space="preserve">{{Dzelzceļa stacijas infokaste
| nosaukums = Bolderāja 2
| tips = stacija
| attēls = Railway station Bolderāja 2 (3).JPG
| attēla_apraksts = Stacijas galvenā ēka skatā no ZR
| karte = Latvijas dzelzceļi
| līnijā = [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]
| atvērta = 2015
| citi_nosaukumi = 
| stacijas_tips = kravas
| arhitekts = &lt;!-- arhitekta vārds, uzvārds --&gt;
| platformas = nav
| platformu_tips = 
| sliežu_ceļi = 9
| adrese = 
| latd = 56
| latm = 59
| lats = 57.4
| latNS = N
| longd = 24
| longm = 02
| longs = 56.
| longEW = E
| tuvākās_stacijas = [[Bolderāja (stacija)|Bolderāja]] (2,5 km)&lt;br&gt;[[Lāčupe (stacija)|Lāčupe]] (3 km)
| tuvākie_pp_un_cp = 
| attālums_līdz_Rīgai = 14
}}

'''Bolderāja 2''' ir dzelzceļa stacija [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]], uz [[Spilve (Rīga)|Spilves]] un [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] apkaimju robežas, līnijā [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]]. Bolderāja 2 ir 2015. gadā uzbūvēta stacija, kura paredzēta kravas pievedceļa apkalpošanai ostas termināliem [[Krievu sala|Krievu salā]]. Līnijā regulāri kursē kravas vilcieni, bet pasažieru satiksme vēl nepastāv.

== Stacijas būve ==
Moderna stacija ar 9 sliežu ceļiem kopā 8,5 km garumā (bez 2,8 km garā pievedceļa),&lt;ref name=&quot;:0&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.celuprojekts.lv/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba/|title=Stacija Bolderāja-2 ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem - Ceļuprojekts|access-date=2022-08-05|date=2020-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;:2&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ldz.lv/lv/daugavas-kreisaj%C4%81-krast%C4%81-atkl%C4%81j-jaunu-staciju-%E2%80%9Cbolder%C4%81ja-2%E2%80%9D|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju “Bolderāja 2”|website=Latvijas dzelzceļš|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; no kuriem 8 pašlaik ir maz izmantoti, būvēta 2014.-2015. gadā sakarā ar [[Rīgas brīvosta]]s paplašināšanu Daugavas kreisajā krastā.&lt;ref&gt;[http://www.delfi.lv/novados/riga/zinas/rekonstrues-dzelzcela-sliezu-celus-krievu-sala-un-buves-jaunu-precu-staciju-bolderaja.d?id=37686147 Rekonstruēs dzelzceļa sliežu ceļus Krievu salā un būvēs jaunu preču staciju Bolderājā]&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;[https://www.ldz.lv/en/node/2213 Signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī Bolderāja 1 — Zasulauks]&lt;/ref&gt; Izpēti un projektēšanu veica „[[Ceļuprojekts]]“ 2013. gadā.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; Būvdarbus veica SIA „[[Skonto Būve]]” kopā ar A/S „[[BMGS]]”. Tika plānots, ka pirmos divus gadus stacija būs mazaktīva, bet pēc tam caur to eksportēs 500 [[Akmeņogles|ogļu]] vagonus dienā un, iespējams, arī citas kravas.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.skontobuve.lv/lv/objekti/inzenierbuves/stacijas-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem-buvnieciba|title=» Skonto Būve. Stacijas “Bolderāja 2″ ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem būvniecība|website=www.skontobuve.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt; Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 41 miljons [[eiro]], no kuriem aptuveni 30 miljoni eiro nāca no [[Eiropas Savienības Kohēzijas fonds|ES Kohēzijas fonda]] līdzfinansējuma, bet 11 miljoni eiro — no VAS &quot;[[Latvijas dzelzceļš]]&quot;. Kopā darbi no projektēšanas sākuma līdz būves beigām aizņēma 33 mēnešus.&lt;ref name=&quot;:2&quot; /&gt;

Būve notika purvainā vietā ar gruntsūdeņu līmeni tikai 0,5-1,5 m dziļumā&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt; un tika izmantots Latvijai jauns celtniecības paņēmiens — smilšu pāļi.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://abc.lv/raksts/atklaj-dzelzcela-staciju-bolderaja-2-ar-savienojoso-celu-uz-krievu-salas-terminaliem|title=Atklāj dzelzceļa staciju &amp;quot;Bolderāja 2&amp;quot; ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināļiem|website=abc.lv|access-date=2022-08-05|date=2015-12-10|language=lv}}&lt;/ref&gt; To bija gandrīz 5400 ar garumu 10 līdz 22 m un kopgarumu virs 90 km.&lt;ref name=&quot;:1&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bmgs.lv/lv/projects/3805/|title=Stacijas &quot;Bolderāja 2&quot; būvniecība ar savienojošo sliežu ceļu izbūvi uz Krievu salas termināļiem|website=www.bmgs.lv|access-date=2022-08-05}}&lt;/ref&gt;

Pievedceļš uz Krievu salu ir ar diviem gaisa pārvadiem 10 m augstumā,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.db.lv/zinas/daugavas-kreisaja-krasta-atklaj-jaunu-staciju-bolderaja-2-442549|title=Daugavas kreisajā krastā atklāj jaunu staciju Bolderāja 2|website=Dienas Bizness|access-date=2022-08-05|language=lv}}&lt;/ref&gt; tā uzbērums sasniedz līdz 11 m augstumu un uzbūvēts jauns tilts pār [[Beķera grāvis|Beķera grāvi]].&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

Jaunbūvēto sliežu ceļu garums pašā stacijā bija 7,98 km, kopumā tajā tika uzbērts ~65.6 tūkst. m³ smilšu (un ~182.4 tūkst. m³ Krievu salas pievedceļā), stacijā tika uzbūvēti riboto dzelzsbetona siju tilti ar laiduma garumu 7,5 m 8 sliežu ceļiem pār [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvi]] un tā paša tipa tilts stacijas iekšējam autoceļam paralēli sliedēm gar austrumu malu, kā arī daudzas infrastruktūras un [[meliorācija]]s būves.&lt;ref name=&quot;:0&quot; /&gt;&lt;ref name=&quot;:1&quot; /&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
Railway station Bolderāja 2 (2).JPG|Stacijas galvenā ēka skatā no DR
Railway station Bolderāja 2.jpg|Skats no DR
One from buildings of Bolderāja 2 station.jpg|Viena no dzelzceļa ēkām
Railway station Bolderāja 2 from south.jpg|Sliežu ceļi
Cargo train near railway station Bolderāja 2.jpg|Preču vilciens ceļā gar staciju
&lt;/gallery&gt;

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

== Atsauces ==
{{atsauces}}

[[Kategorija:Dzelzceļa satiksme Rīgā]]
[[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]]</text>
      <sha1>kpsejbwmfst1ycnojg5oi3s5jov98u8</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Redaktor1984</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518602</id>
    <revision>
      <id>3667022</id>
      <timestamp>2022-08-05T20:11:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="179" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Redaktor1984}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 23.11 (EEST)</text>
      <sha1>qnlwzj2pwp9e34z3c2ugw2dj6ge6iqe</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bolderāja II</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518603</id>
    <redirect title="Bolderāja 2" />
    <revision>
      <id>3667023</id>
      <timestamp>2022-08-05T20:11:59Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Parasti Viki stacijas ar numuriem raksta ar romiešu ciparu kā galveno, bet parādiet man kaut vienu avotu, kur tā būtu par šo staciju.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="26" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Bolderāja 2]]</text>
      <sha1>rzrk0c1279eij5wo3215sq7vrb15jby</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:BadComments</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518604</id>
    <revision>
      <id>3667026</id>
      <timestamp>2022-08-05T20:24:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=BadComments}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 23.24 (EEST)</text>
      <sha1>mz5dw4jjb6nkn5n0lfoktlaekv11452</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:StrohIntegral</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518605</id>
    <revision>
      <id>3667031</id>
      <timestamp>2022-08-05T20:57:41Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="180" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=StrohIntegral}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 5. augusts, plkst. 23.57 (EEST)</text>
      <sha1>8uebke1ynb4qv53r0o82ury9vc0s6at</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Meža dravniecība</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518606</id>
    <revision>
      <id>3667041</id>
      <timestamp>2022-08-05T22:11:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Attēls:Bartnik2.jpg|thumb|215x215px|Meža dravnieks]] '''Meža dravniecība''' ir vēsturisks [[Biškopība|dravniecības]] veids, kurā [[medus]] un citi bišu produkti tiek iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām [[Medusbites|bitēm]].  Dores varēja būt dabiskas vai cilvēka izveidotas. Tās tika izkaltas jeb izdētas ar vedgu — īpašu [[Kalts|kaltu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saimnieks.lv/raksts/sena-meza-dravnieciba|title=Senā meža dravniecī...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1101" xml:space="preserve">[[Attēls:Bartnik2.jpg|thumb|215x215px|Meža dravnieks]]
'''Meža dravniecība''' ir vēsturisks [[Biškopība|dravniecības]] veids, kurā [[medus]] un citi bišu produkti tiek iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām [[Medusbites|bitēm]].

Dores varēja būt dabiskas vai cilvēka izveidotas. Tās tika izkaltas jeb izdētas ar vedgu — īpašu [[Kalts|kaltu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saimnieks.lv/raksts/sena-meza-dravnieciba|title=Senā meža dravniecība|last=Ritmanis|first=Ziedonis|website=saimnieks.lv|date=30.03.2021}}&lt;/ref&gt;. Pie dorēm nokļuva ar dzeini — virvēs iestiprinātu dēli. Senajiem latviešiem meža dravniecība bija nozīmīga saimniecības daļa — 1212. gada [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]] sākās pēc tam, kad zobenbrāļi latgaļiem un līviem atņēma bišu kokus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bisu-koku-brinums%E2%80%A9|title=Senos bišu kokos atrodamas iekaltas maģiskas zīmes|last=Eniņš|first=Guntis|website=la.lv|date=06.11.2013}}&lt;/ref&gt;
{{Aizmetnis}}
[[Kategorija:Biškopība]]</text>
      <sha1>fwagysmewd987zxxesk2kcn8cov2ktm</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667042</id>
      <parentid>3667041</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T22:12:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1131" xml:space="preserve">[[Attēls:Bartnik2.jpg|thumb|215x215px|Meža dravnieks]]
'''Meža dravniecība''' ir vēsturisks [[Biškopība|dravniecības]] veids, kurā [[medus]] un citi bišu produkti tiek iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām [[Medusbites|bitēm]].

Dores varēja būt dabiskas vai cilvēka izveidotas. Tās tika izkaltas jeb izdētas ar vedgu — īpašu [[Kalts|kaltu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saimnieks.lv/raksts/sena-meza-dravnieciba|title=Senā meža dravniecība|last=Ritmanis|first=Ziedonis|website=saimnieks.lv|date=30.03.2021}}&lt;/ref&gt;. Pie dorēm nokļuva ar dzeini — virvēs iestiprinātu dēli. Senajiem latviešiem meža dravniecība bija nozīmīga saimniecības daļa — 1212. gada [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]] sākās pēc tam, kad zobenbrāļi latgaļiem un līviem atņēma bišu kokus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bisu-koku-brinums%E2%80%A9|title=Senos bišu kokos atrodamas iekaltas maģiskas zīmes|last=Eniņš|first=Guntis|website=la.lv|date=06.11.2013}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:Biškopība]]
&lt;references /&gt;{{Aizmetnis}}</text>
      <sha1>aef3efhfuqy28my17umyw3q66jf2fir</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667045</id>
      <parentid>3667042</parentid>
      <timestamp>2022-08-05T22:16:04Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Otovi</username>
        <id>95404</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1131" xml:space="preserve">[[Attēls:Bartnik2.jpg|thumb|215x215px|Meža dravnieks]]
'''Meža dravniecība''' ir vēsturisks [[Biškopība|dravniecības]] veids, kurā [[medus]] un citi bišu produkti tika iegūti no dorēs jeb koku dobumos dzīvojošām [[Medusbites|bitēm]].

Dores varēja būt dabiskas vai cilvēka izveidotas. Tās tika izkaltas jeb izdētas ar vedgu — īpašu [[Kalts|kaltu]]&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.saimnieks.lv/raksts/sena-meza-dravnieciba|title=Senā meža dravniecība|last=Ritmanis|first=Ziedonis|website=saimnieks.lv|date=30.03.2021}}&lt;/ref&gt;. Pie dorēm nokļuva ar dzeini — virvēs iestiprinātu dēli. Senajiem latviešiem meža dravniecība bija nozīmīga saimniecības daļa — 1212. gada [[Autines sacelšanās un kauja pie Satezeles|Autīnes sacelšanās]] sākās pēc tam, kad zobenbrāļi latgaļiem un līviem atņēma bišu kokus.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/bisu-koku-brinums%E2%80%A9|title=Senos bišu kokos atrodamas iekaltas maģiskas zīmes|last=Eniņš|first=Guntis|website=la.lv|date=06.11.2013}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
[[Kategorija:Biškopība]]
&lt;references /&gt;{{Aizmetnis}}</text>
      <sha1>k04zpnyybo74k6lu0gqbkt3sejddo0a</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:ManuelParis</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518607</id>
    <revision>
      <id>3667046</id>
      <timestamp>2022-08-05T22:31:22Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="178" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=ManuelParis}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 01.31 (EEST)</text>
      <sha1>rvlxzpj4wlulo9ufs0a9wvw95rp1amk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Dart 7777</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518608</id>
    <revision>
      <id>3667047</id>
      <timestamp>2022-08-06T00:09:50Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="176" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Dart 7777}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 03.09 (EEST)</text>
      <sha1>7yogybkxkw2c1478mdoqlddrh9c3sdx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Railway station Bolderāja 2 (2).JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>518609</id>
    <revision>
      <id>3667048</id>
      <timestamp>2022-08-06T01:10:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" xml:space="preserve">
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0|Egilus}}</text>
      <sha1>c7zzkem8ih6ow1dwpmvxt035tu6fok3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Attēls:Railway station Bolderāja 2 (3).JPG</title>
    <ns>6</ns>
    <id>518610</id>
    <revision>
      <id>3667049</id>
      <timestamp>2022-08-06T01:12:00Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="38" xml:space="preserve">
== Licence ==
{{CC-BY-SA-4.0|Egilus}}</text>
      <sha1>c7zzkem8ih6ow1dwpmvxt035tu6fok3</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Lāčupīte (Hapaka grāvja pieteka)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518611</id>
    <revision>
      <id>3667060</id>
      <timestamp>2022-08-06T02:53:46Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Egilus</username>
        <id>27634</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Citas nozīmes|Hapaka grāvja pieteku|Lāčupīte|Lāčupīte}} {{Upes infokaste|nosaukums=Lāčupīte|attēls=Канава - mikroskops - Panoramio.jpg|attēla_izmērs=|paraksts=Lāčupīte pie Buļļu ielas|karte=|kartes_paraksts=|kartes_izmērs=288px|izteka=[[Imanta]]|augštece=|satekupes=|ieteka=[[Hapaka grāvis]]|sāk_plat_d=56|sāk_plat_m=58|sāk_plat_s=28.4|sāk_plat_NS=N|sāk_gar_d=24|sāk_gar_m=02|sāk_gar_s=07.8|sāk_gar_EW=E|iet_plat_d=56|iet_plat_m=59|iet_plat_s=33...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3271" xml:space="preserve">{{Citas nozīmes|Hapaka grāvja pieteku|Lāčupīte|Lāčupīte}}
{{Upes infokaste|nosaukums=Lāčupīte|attēls=Канава - mikroskops - Panoramio.jpg|attēla_izmērs=|paraksts=Lāčupīte pie Buļļu ielas|karte=|kartes_paraksts=|kartes_izmērs=288px|izteka=[[Imanta]]|augštece=|satekupes=|ieteka=[[Hapaka grāvis]]|sāk_plat_d=56|sāk_plat_m=58|sāk_plat_s=28.4|sāk_plat_NS=N|sāk_gar_d=24|sāk_gar_m=02|sāk_gar_s=07.8|sāk_gar_EW=E|iet_plat_d=56|iet_plat_m=59|iet_plat_s=33|iet_plat_NS=N|iet_gar_d=24|iet_gar_m=02|iet_gar_s=57|iet_gar_EW=E|baseina_valstis=|tek_caur={{LAT}}|garums=10|iztekas_augstums=|ietekas_augstums=|kritums=|caurtece=|gada_notece=|baseins=21,7|baseins_latvijā=|pietekas=|vietaskarte=Latvija|reljefs=jā}}

'''Lāčupīte''', arī '''Lāčupe''', ir [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvja]] labā pieteka [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] [[Imanta (Rīga)|Imantas]], [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] un [[Spilve (Rīga)|Spilves]] apkaimēs.&lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=97649|title=Informācija par objektu: Lāčupīte|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|work=LĢIA vietvārdu datubāze|accessdate={{dat|2022|08|06||bez}}}}&lt;/ref&gt; Lāčupīte oficiāli sākas Rīgā pie [[Buļļu iela|Buļļu ielas]] Imantā un tek gar rūpniecisku zonu, vēlāk caur mežu uz ziemeļaustrumiem. Upi vidustecē šķērso [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līnija Zasulauks-Bolderāja]], pēc kuras tā pagriežas uz ziemeļiem un tek gar [[Esena dārzi|Esena dārziem]] un [[Rātsupe|Rātsupes]] mazdārziņu koloniju līdz ietekai Hapaka grāvī. 10 km garā upīte visā garumā regulēta, tajā ietek tikai novadgrāvji. Faktiski sākas [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] grāvjos un lielu daļu tecējuma pavada pazemē,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikeliscelo.lv/events/lacupite/|title=Lāčupīte - Miķelis Ceļo|last=Ceļo|first=Miķelis|access-date=2022-08-06|date=2021-05-13|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt;&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=10|title=Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv|website=dziedava.lv|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt; tekot caur kanalizācijas kolektoriem,&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/imanta/geografija/|title=Ģeogrāfija {{!}} Imanta|last=RDPAD|first=Webmaster|website=Apkaimes|access-date=2022-08-06|language=lv-LV}}&lt;/ref&gt; tikai vietām parādoties virszemē, tādā gadījumā tās garums sasniedz 18 km. Lāčupītes augšteces aizbēršana atainota filmā &quot;Lāčupīte&quot;.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurpes.lv/pasakums/filmas-lacupite-atkartojums|title=Filmas &quot;Lāčupīte&quot; ATKĀRTOJUMS {{!}} Kurp.es|website=kurpes.lv|access-date=2022-08-06}}&lt;/ref&gt;

== Attēli ==
&lt;gallery&gt;
River Lāčupīte east from railway.jpg|Lāčupīte pēc dzelzceļa tilta
River Lāčupīte east from railway (2).jpg|Lāčupīte pēc dzelzceļa tilta
River Lāčupīte, view from railway to east.jpg|Skats no dzelzceļa tilta
&lt;/gallery&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}

[[Kategorija:Imanta]]
[[Kategorija:Kleisti (Rīga)]]
[[Kategorija:Spilve]]
[[Kategorija:Rīgas upes]]</text>
      <sha1>080ed2mr1gbo975tgmzmflw70um0p0d</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Benhena-Bēkena</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518612</id>
    <redirect title="Iveta Benhena-Bēkena" />
    <revision>
      <id>3667072</id>
      <timestamp>2022-08-06T04:52:36Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Iveta Benhena-Bēkena]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="35" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Iveta Benhena-Bēkena]]</text>
      <sha1>50j8gjw948uvpiokqioshc5kcs6lfbd</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Bonhofs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518613</id>
    <redirect title="Rainers Bonhofs" />
    <revision>
      <id>3667082</id>
      <timestamp>2022-08-06T05:46:40Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Rainers Bonhofs]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Rainers Bonhofs]]</text>
      <sha1>rhfymvj95fdvq8mpiy0b4obaa704e21</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Komtuā</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518614</id>
    <redirect title="Makss Komtuā" />
    <revision>
      <id>3667083</id>
      <timestamp>2022-08-06T05:50:06Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Maksims Komtuā]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Maksims Komtuā]]</text>
      <sha1>rk3vya4j4qiqvjaqjmw99lvlr90vj1r</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667084</id>
      <parentid>3667083</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T05:50:33Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Biafra</username>
        <id>13794</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresācija nomainīta no [[Maksims Komtuā]] uz [[Makss Komtuā]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Makss Komtuā]]</text>
      <sha1>7kcqboxiihp7jwpe657l60iyp6h7x3r</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Karaļa Kristiana sala</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518615</id>
    <redirect title="Karaļa Kristiāna sala" />
    <revision>
      <id>3667088</id>
      <timestamp>2022-08-06T06:21:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Karaļa Kristiana sala]] uz [[Karaļa Kristiāna sala]]: atveidošana</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="37" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Karaļa Kristiāna sala]]</text>
      <sha1>t8l211x8yvcpcjpbigymoxbrvpaybs9</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Mhawk10</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518616</id>
    <redirect title="Dalībnieka diskusija:Red tailed hawk" />
    <revision>
      <id>3667093</id>
      <timestamp>2022-08-06T06:29:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>MdsShakil</username>
        <id>97023</id>
      </contributor>
      <comment>MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Mhawk10]] uz [[Dalībnieka diskusija:Red tailed hawk]]: Automatically moved page while renaming the user &quot;[[Special:CentralAuth/Mhawk10|Mhawk10]]&quot; to &quot;[[Special:CentralAuth/Red tailed hawk|Red tailed hawk]]&quot;</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="51" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Red tailed hawk]]</text>
      <sha1>jcazsc24bns8kfpam3d23wsz644tbyk</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Knīderi</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518617</id>
    <revision>
      <id>3667096</id>
      <timestamp>2022-08-06T06:59:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Knīderi | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2        = [[Lēdurgas pagasts]] | e...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1957" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Knīderi
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Siguldas novads]]
| subdivision_name2        = [[Lēdurgas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2013|04|08||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=37733 |title=Informācija par objektu: Knīderi |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 5
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 19 | lats  = 27 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 52 | longs = 55 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4012
| var_id                   = 100147510
| lgia_id                  = 37733
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Knīderi''' ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V128]], [[Jugla (Braslas pieteka)|Juglas]] upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Lēdurgas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>cgrlyqsjljtwszecg65pd8j2gvsp0cj</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667097</id>
      <parentid>3667096</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:00:20Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1988" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Knīderi
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Siguldas novads]]
| subdivision_name2        = [[Lēdurgas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2013|04|08||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=37733 |title=Informācija par objektu: Knīderi |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 5
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 19 | lats  = 27 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 52 | longs = 55 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4012
| var_id                   = 100147510
| lgia_id                  = 37733
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Knīderi''' (ari '''Knīderu pusmuiža''') ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V128]], [[Jugla (Braslas pieteka)|Juglas]] upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Lēdurgas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>0lwvrnxx9qvkqjonzeguvu523dq7jfn</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Dalībnieka diskusija:Arecharhealthcare</title>
    <ns>3</ns>
    <id>518618</id>
    <revision>
      <id>3667099</id>
      <timestamp>2022-08-06T07:02:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Sveicējs</username>
        <id>19437</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>[[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="184" xml:space="preserve">{{Template:Welcome|realName=|name=Arecharhealthcare}}

-- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 10.02 (EEST)</text>
      <sha1>5mzwrm4qgfdq4lpaaeax80g5u9233em</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Kategorija:Baltegles</title>
    <ns>14</ns>
    <id>518619</id>
    <revision>
      <id>3667106</id>
      <timestamp>2022-08-06T07:09:47Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Spnq</username>
        <id>103627</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: [[Kategorija:Priežu dzimta]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="29" xml:space="preserve">[[Kategorija:Priežu dzimta]]</text>
      <sha1>hfm2477yje55giyd22obd42p5pl2pxt</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Zvaigznes (Lēdurgas pagasts)</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518620</id>
    <revision>
      <id>3667111</id>
      <timestamp>2022-08-06T07:17:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Zvaigznes | settlement_type          = skrajciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2        = [[Lēdurgas pagasts]]...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1918" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Zvaigznes
| settlement_type          = skrajciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Siguldas novads]]
| subdivision_name2        = [[Lēdurgas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = 
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=37737 |title=Informācija par objektu: Zvaigznes |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 20 | lats  = 00 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 53 | longs = 24 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4012
| var_id                   = NAV_ATRASTS
| lgia_id                  = 37737
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Zvaigznes''' ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagastā]]. Ciems ir daļēji izzudis. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V128]].

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Lēdurgas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>1qcxa1gdgqriej7iw4x8xhrymkou7pi</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Pārcelšana uz Tālo Arktiku</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518621</id>
    <revision>
      <id>3667117</id>
      <timestamp>2022-08-06T07:24:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{inuse}} [[File:Can high arctic relocation from Port Harrison and PondInlet.svg|thumb|250px|Pārvietošana no [[Portharisona]]s un [[Pondinleta]]s vairāk kā {{nobr|2000 km}} attālumā uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] un [[Rezolūta|Rezolūtu]]]] '''Pārcelšana uz Tālo Arktiku''' ({{val|en|High Arctic relocation}}, {{val|fr|La délocalisation du Haut-Arctique}}, {{val|iu|ᖁᑦᑎᒃᑐᒥᐅᑦᑕ ᓅᑕᐅᓂᖏᑦ}}, ''Quttiktumut nuutauningit'') bija [[Kanāda]]s valdības...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2313" xml:space="preserve">{{inuse}}
[[File:Can high arctic relocation from Port Harrison and PondInlet.svg|thumb|250px|Pārvietošana no [[Portharisona]]s un [[Pondinleta]]s vairāk kā {{nobr|2000 km}} attālumā uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] un [[Rezolūta|Rezolūtu]]]]
'''Pārcelšana uz Tālo Arktiku''' ({{val|en|High Arctic relocation}}, {{val|fr|La délocalisation du Haut-Arctique}}, {{val|iu|ᖁᑦᑎᒃᑐᒥᐅᑦᑕ ᓅᑕᐅᓂᖏᑦ}}, ''Quttiktumut nuutauningit'') bija [[Kanāda]]s valdības kampaņa, kuras ietvaros [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1950. gados uz neapdzīvotām [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salām tika pārvietoti 92 [[inuiti]] no [[Kvebeka (province)|Kvebekas]] un [[Bafina sala]]s.&lt;ref name=report&gt;{{cite report |title=The High Arctic Relocation: A Report on the 1953–55 Relocation |first1=René |last1=Dussault |first2=George |last2=Erasmus |publisher=Royal Commission on Aboriginal Peoples |date=1994 |url=http://publications.gc.ca/collections/collection_2016/bcp-pco/Z1-1991-1-41-3-eng.pdf |isbn=0-660-15544-3 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;porteous&quot;&gt;{{cite book |last1=Porteous |first1=J. Douglas |last2=Smith |first2=Sandra E |title=Domicide: The Global Destruction of Home |url=https://books.google.com/books?id=6t_KSirfEnsC&amp;pg=PA102 |year=2001 |publisher=McGill-Queen's University Press |isbn=978-0-7735-2258-9 |pages=102–103 }}&lt;/ref&gt;

Pārvietošanai ir pretrunīgi vērtējumi: no vienas puses, tā tiek raksturota kā humāns žests, lai glābtu badā cietušo pamatiedzīvotāju dzīvības un dotu viņiem iespēju turpināt ierasto dzīvesveidu; un, no otras puses, tiek uzskatīts, ka tā ir bijusi piespiedu migrācija, ko ierosinājusi federālā valdība, lai apliecinātu savu suverenitāti Tālajos Ziemeļos, izmantojot «cilvēku karoga mastus», ņemot vērā gan auksto karu, gan strīdīgās teritoriālās pretenzijas uz [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktisko arhipelāgu]]. Abas puses atzīst, ka pārvietotajiem inuītiem pirmajos gados pēc pārcelšanās netika sniegts pietiekams atbalsts, lai novērstu galēju trūkumu.

== Vēsture ==

== Atsauces ==

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas vēsture]]
[[Kategorija:Nunavuta]]</text>
      <sha1>2y4hjpxp8fm823wvcc9b5id3otc8a79</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667118</id>
      <parentid>3667117</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:25:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <minor />
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Augstās Arktikas pārcelšanās]] uz [[Pārcelšana uz Tālo Arktiku]]: tā vajag</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2313" xml:space="preserve">{{inuse}}
[[File:Can high arctic relocation from Port Harrison and PondInlet.svg|thumb|250px|Pārvietošana no [[Portharisona]]s un [[Pondinleta]]s vairāk kā {{nobr|2000 km}} attālumā uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] un [[Rezolūta|Rezolūtu]]]]
'''Pārcelšana uz Tālo Arktiku''' ({{val|en|High Arctic relocation}}, {{val|fr|La délocalisation du Haut-Arctique}}, {{val|iu|ᖁᑦᑎᒃᑐᒥᐅᑦᑕ ᓅᑕᐅᓂᖏᑦ}}, ''Quttiktumut nuutauningit'') bija [[Kanāda]]s valdības kampaņa, kuras ietvaros [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1950. gados uz neapdzīvotām [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salām tika pārvietoti 92 [[inuiti]] no [[Kvebeka (province)|Kvebekas]] un [[Bafina sala]]s.&lt;ref name=report&gt;{{cite report |title=The High Arctic Relocation: A Report on the 1953–55 Relocation |first1=René |last1=Dussault |first2=George |last2=Erasmus |publisher=Royal Commission on Aboriginal Peoples |date=1994 |url=http://publications.gc.ca/collections/collection_2016/bcp-pco/Z1-1991-1-41-3-eng.pdf |isbn=0-660-15544-3 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;porteous&quot;&gt;{{cite book |last1=Porteous |first1=J. Douglas |last2=Smith |first2=Sandra E |title=Domicide: The Global Destruction of Home |url=https://books.google.com/books?id=6t_KSirfEnsC&amp;pg=PA102 |year=2001 |publisher=McGill-Queen's University Press |isbn=978-0-7735-2258-9 |pages=102–103 }}&lt;/ref&gt;

Pārvietošanai ir pretrunīgi vērtējumi: no vienas puses, tā tiek raksturota kā humāns žests, lai glābtu badā cietušo pamatiedzīvotāju dzīvības un dotu viņiem iespēju turpināt ierasto dzīvesveidu; un, no otras puses, tiek uzskatīts, ka tā ir bijusi piespiedu migrācija, ko ierosinājusi federālā valdība, lai apliecinātu savu suverenitāti Tālajos Ziemeļos, izmantojot «cilvēku karoga mastus», ņemot vērā gan auksto karu, gan strīdīgās teritoriālās pretenzijas uz [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktisko arhipelāgu]]. Abas puses atzīst, ka pārvietotajiem inuītiem pirmajos gados pēc pārcelšanās netika sniegts pietiekams atbalsts, lai novērstu galēju trūkumu.

== Vēsture ==

== Atsauces ==

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas vēsture]]
[[Kategorija:Nunavuta]]</text>
      <sha1>2y4hjpxp8fm823wvcc9b5id3otc8a79</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667130</id>
      <parentid>3667118</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:07:30Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="4135" xml:space="preserve">{{inuse}}
[[File:Can high arctic relocation from Port Harrison and PondInlet.svg|thumb|250px|Pārvietošana no [[Portharisona]]s un [[Pondinleta]]s vairāk kā {{nobr|2000 km}} attālumā uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] un [[Rezolūta|Rezolūtu]]]]
'''Pārcelšana uz Tālo Arktiku''' ({{val|en|High Arctic relocation}}, {{val|fr|La délocalisation du Haut-Arctique}}, {{val|iu|ᖁᑦᑎᒃᑐᒥᐅᑦᑕ ᓅᑕᐅᓂᖏᑦ}}, ''Quttiktumut nuutauningit'') bija [[Kanāda]]s valdības kampaņa, kuras ietvaros [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1950. gados uz neapdzīvotām [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salām tika pārvietoti 92 [[inuiti]] no [[Kvebeka (province)|Kvebekas]] un [[Bafina sala]]s.&lt;ref name=report&gt;{{cite report |title=The High Arctic Relocation: A Report on the 1953–55 Relocation |first1=René |last1=Dussault |first2=George |last2=Erasmus |publisher=Royal Commission on Aboriginal Peoples |date=1994 |url=http://publications.gc.ca/collections/collection_2016/bcp-pco/Z1-1991-1-41-3-eng.pdf |isbn=0-660-15544-3 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;porteous&quot;&gt;{{cite book |last1=Porteous |first1=J. Douglas |last2=Smith |first2=Sandra E |title=Domicide: The Global Destruction of Home |url=https://books.google.com/books?id=6t_KSirfEnsC&amp;pg=PA102 |year=2001 |publisher=McGill-Queen's University Press |isbn=978-0-7735-2258-9 |pages=102–103 }}&lt;/ref&gt;

Pārvietošanai ir pretrunīgi vērtējumi: no vienas puses, tā tiek raksturota kā humāns žests, lai glābtu badā cietušo pamatiedzīvotāju dzīvības un dotu viņiem iespēju turpināt ierasto dzīvesveidu; un, no otras puses, tiek uzskatīts, ka tā ir bijusi piespiedu migrācija, ko ierosinājusi federālā valdība, lai apliecinātu savu suverenitāti Tālajos Ziemeļos, izmantojot «cilvēku karoga mastus», ņemot vērā gan auksto karu, gan strīdīgās teritoriālās pretenzijas uz [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktisko arhipelāgu]]. Abas puses atzīst, ka pārvietotajiem inuītiem pirmajos gados pēc pārcelšanās netika sniegts pietiekams atbalsts, lai novērstu galēju trūkumu.

== Vēsture ==
1953. gada augustā septiņas vai astoņas ģimenes no [[Portharisona]]s Kvebekas ziemeļos (mūsdienās zināma kā Inukjuaka) tika nogādātas uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] [[Elsmīra sala]]s dienvidu galā un uz [[Rezolūta|Rezolūtu]] [[Kornvolisa]]s salā.&lt;ref name=&quot;porteous&quot;/&gt; Inuitu ģimenēm, kuras saņēma labklājības pabalstus, tika solītas labākas dzīves un medību iespējas jaunās kopienās Tālajā Arktikā. Viņiem pievienojās trīs ģimenes, kas tika savervētas no [[Pondinleta]]s kopienas (toreizējās [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]], tagad [[Nunavuta]]s daļā), kuru mērķis bija mācīt Kvebekas inuitiem prasmes izdzīvot Tālajā Arktikā. Par vervēšanas metodēm un pārvietošanas iemesliem ir pretrunīgi vērtējumi. Valdība paziņoja, ka brīvprātīgās ģimenes ir piekritušas piedalīties programmā, lai samazinātu pārapdzīvotību un trūcīgās medības Kvebekas ziemeļdaļā, lai samazinātu viņu atkarību no pabalstiem un atsāktu naturālo dzīvesveidu.&lt;ref name=&quot;gibney&quot;&gt;{{Cite book|last=James |first=Matt |editor1=Mark Gibney |editor2=Rhoda E. Howard-Hassmann |editor3=Jean-Marc Coicaud |editor4=Niklaus Steiner |chapter=Wrestling with the Past: Apologies, Quasi-Apologies and Non-Apologies in Canada|title=The Age of Apology|publisher=University of Pennsylvania Press|year=2008|pages=142–144|isbn=978-0-8122-4033-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=pPXpiXQ45osC&amp;pg=PA142}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;damas&quot;&gt;{{Cite book|last=Damas|first=David|chapter=Settlement in the 1950s–I|title=Arctic Migrants/Arctic Villagers: The Transformation of Inuit Settlement in the Central Arctic|publisher=McGill-Queen's Press|year=2002|pages=52–57|isbn=978-0-7735-2405-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=3TZHXQaFk2IC&amp;pg=PA52}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas vēsture]]
[[Kategorija:Nunavuta]]</text>
      <sha1>jpejrxi25cai9ekldyme2svclzi4pmx</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667149</id>
      <parentid>3667130</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:41:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6186" xml:space="preserve">{{inuse}}
[[File:Can high arctic relocation from Port Harrison and PondInlet.svg|thumb|250px|Pārvietošana no [[Portharisona]]s un [[Pondinleta]]s vairāk kā {{nobr|2000 km}} attālumā uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] un [[Rezolūta|Rezolūtu]]]]
'''Pārcelšana uz Tālo Arktiku''' ({{val|en|High Arctic relocation}}, {{val|fr|La délocalisation du Haut-Arctique}}, {{val|iu|ᖁᑦᑎᒃᑐᒥᐅᑦᑕ ᓅᑕᐅᓂᖏᑦ}}, ''Quttiktumut nuutauningit'') bija [[Kanāda]]s valdības kampaņa, kuras ietvaros [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1950. gados uz neapdzīvotām [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salām tika pārvietoti 92 [[inuiti]] no [[Kvebeka (province)|Kvebekas]] un [[Bafina sala]]s.&lt;ref name=report&gt;{{cite report |title=The High Arctic Relocation: A Report on the 1953–55 Relocation |first1=René |last1=Dussault |first2=George |last2=Erasmus |publisher=Royal Commission on Aboriginal Peoples |date=1994 |url=http://publications.gc.ca/collections/collection_2016/bcp-pco/Z1-1991-1-41-3-eng.pdf |isbn=0-660-15544-3 }}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;porteous&quot;&gt;{{cite book |last1=Porteous |first1=J. Douglas |last2=Smith |first2=Sandra E |title=Domicide: The Global Destruction of Home |url=https://books.google.com/books?id=6t_KSirfEnsC&amp;pg=PA102 |year=2001 |publisher=McGill-Queen's University Press |isbn=978-0-7735-2258-9 |pages=102–103 }}&lt;/ref&gt;

Pārvietošanai ir pretrunīgi vērtējumi: no vienas puses, tā tiek raksturota kā humāns žests, lai glābtu badā cietušo pamatiedzīvotāju dzīvības un dotu viņiem iespēju turpināt ierasto dzīvesveidu; un, no otras puses, tiek uzskatīts, ka tā ir bijusi piespiedu migrācija, ko ierosinājusi federālā valdība, lai apliecinātu savu suverenitāti Tālajos Ziemeļos, izmantojot «cilvēku karoga mastus», ņemot vērā gan auksto karu, gan strīdīgās teritoriālās pretenzijas uz [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktisko arhipelāgu]]. Abas puses atzīst, ka pārvietotajiem inuītiem pirmajos gados pēc pārcelšanās netika sniegts pietiekams atbalsts, lai novērstu galēju trūkumu.

== Vēsture ==
[[File:Life size monument.jpg|thumb|250px|Piemineklis pārvietotajiem inuitiem [[Grisfjorda|Grisfjordā]]]]
1953. gada augustā septiņas vai astoņas ģimenes no [[Portharisona]]s Kvebekas ziemeļos (mūsdienās zināma kā Inukjuaka) tika nogādātas uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] [[Elsmīra sala]]s dienvidu galā un uz [[Rezolūta|Rezolūtu]] [[Kornvolisa]]s salā.&lt;ref name=&quot;porteous&quot;/&gt; Inuitu ģimenēm, kuras saņēma labklājības pabalstus, tika solītas labākas dzīves un medību iespējas jaunās kopienās Tālajā Arktikā. Viņiem pievienojās trīs ģimenes, kas tika savervētas no [[Pondinleta]]s kopienas (toreizējās [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]], tagad [[Nunavuta]]s daļā), kuru mērķis bija mācīt Kvebekas inuitiem prasmes izdzīvot Tālajā Arktikā. Par vervēšanas metodēm un pārvietošanas iemesliem ir pretrunīgi vērtējumi. Valdība paziņoja, ka brīvprātīgās ģimenes ir piekritušas piedalīties programmā, lai samazinātu pārapdzīvotību un trūcīgās medības Kvebekas ziemeļdaļā, lai samazinātu viņu atkarību no pabalstiem un atsāktu naturālo dzīvesveidu.&lt;ref name=&quot;gibney&quot;&gt;{{Cite book|last=James |first=Matt |editor1=Mark Gibney |editor2=Rhoda E. Howard-Hassmann |editor3=Jean-Marc Coicaud |editor4=Niklaus Steiner |chapter=Wrestling with the Past: Apologies, Quasi-Apologies and Non-Apologies in Canada|title=The Age of Apology|publisher=University of Pennsylvania Press|year=2008|pages=142–144|isbn=978-0-8122-4033-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=pPXpiXQ45osC&amp;pg=PA142}}&lt;/ref&gt;&lt;ref name=&quot;damas&quot;&gt;{{Cite book|last=Damas|first=David|chapter=Settlement in the 1950s–I|title=Arctic Migrants/Arctic Villagers: The Transformation of Inuit Settlement in the Central Arctic|publisher=McGill-Queen's Press|year=2002|pages=52–57|isbn=978-0-7735-2405-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=3TZHXQaFk2IC&amp;pg=PA52}}&lt;/ref&gt; Turpretī inuiti ziņoja, ka pārvietošana bija piespiedu kārtā un to motivēja vēlme nostiprināt Kanādas suverenitāti Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, izveidojot apmetnes šajā apgabalā.&lt;ref name=&quot;loub&quot;&gt;{{Cite book|last=Loukacheva |first=Natalia|title=The Arctic Promise: Legal and Political Autonomy of Greenland and Nunavut|publisher=University of Toronto Press|year=2007|page=159|isbn=978-0-8020-9486-5|url=https://books.google.com/books?id=HzPzwrUYdgkC&amp;pg=PA159}}&lt;/ref&gt; Inuiti tika transportēti Austrumarktikas patruļkuģī ''C.D Howe'' uz [[Kornvolisa]]s (Rezolūtu) un [[Elsmīra sala|Elsmīra]] salām ([[Aleksandrafjorda|Aleksandrafjodu]]&lt;ref name=&quot;alex&quot;&gt;[https://arcticjournal.ca/featured/alexandra-fiord-a-high-arctic-oasis/ Above&amp;Beyond – Canada's Arctic Journal. Alexandra Fiord – A High Arctic Oasis]&lt;/ref&gt; un Grisfjordu), kas ir lielas tuksnesīgas salas neviesmīlīgajos polārajos ziemeļos. Jau atrodoties kuģī, inuitu ģimenes uzzināja, ka tās nedzīvos kopā, bet tiks izsēdinātas krastā trīs atsevišķās vietās.

Tiek apgalvots, ka inuitu pārvietošana kalpoja ne tikai kā eksperiments, bet arī kā atbilde uz tā saukto «[[eskimosi|eskimosu]] problēmu». Federālā valdība uzsvēra, ka eskimosu problēma ir saistīta ar inuitu nevēlēšanos atteikties no sava nomadu dzīvesveida apgabalos, kas it kā bija pārapdzīvoti, un sniedza detalizētus pārskatus par sliktām medību sezonām un badu Inukjuakas apvidū, kas ir tiešās sekas pārapdzīvotībai. Tomēr federālā valdība zināja, ka attiecīgajā apgabalā ir mazražīga slazdošanas sezona, jo beidzās četru gadu [[polārlapsa|lapsu]] cikls.&lt;ref&gt;{{cite book|last=Marcus|first=Alan Rudolph|title=Relocating Eden: The Image and Politics of Inuit Exile in the Canadian Arctic|year=1995|publisher=University Press of New England|page=87|url=https://books.google.com/books?id=0rt1AAAAMAAJ&amp;pg=PA87}}&lt;/ref&gt;

== Atsauces ==
{{atsauces|2}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Enciklopēdiju ārējās saites}}


{{autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:Kanādas vēsture]]
[[Kategorija:Nunavuta]]</text>
      <sha1>5qge540pl9458jdsm71kh05ladwvhsm</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Augstās Arktikas pārcelšanās</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518622</id>
    <redirect title="Pārcelšana uz Tālo Arktiku" />
    <revision>
      <id>3667119</id>
      <timestamp>2022-08-06T07:25:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kikos</username>
        <id>3705</id>
      </contributor>
      <comment>Kikos pārvietoja lapu [[Augstās Arktikas pārcelšanās]] uz [[Pārcelšana uz Tālo Arktiku]]: tā vajag</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="43" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Pārcelšana uz Tālo Arktiku]]</text>
      <sha1>cmffgqk0datu2jl5h03qsgtuh63l96c</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Juglas</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518623</id>
    <revision>
      <id>3667121</id>
      <timestamp>2022-08-06T07:26:34Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name                     = Juglas | settlement_type          = mazciems | image_skyline            =  | image_caption            =  | pushpin_map              = Latvija | pushpin_label_position   =  | subdivision_type         = Valsts | subdivision_type1        = Novads | subdivision_type2        = Pagasts | subdivision_name         = {{LAT}} | subdivision_name1        = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2        = [[Lēdurgas pagasts]] | est...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="1965" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Juglas
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Siguldas novads]]
| subdivision_name2        = [[Lēdurgas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2013|04|08||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2570 |title=Informācija par objektu: Juglas |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 26
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 19 | lats  = 35 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 51 | longs = 29 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4012
| var_id                   = 100147502
| lgia_id                  = 2570
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Juglas''' ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V128]] un [[V82]] krustojuma, [[Jugla (Braslas pieteka)|Juglas]] upes krastā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Lēdurgas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>a3r0prwz57i42rus9zhzh42d70bmvkz</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667122</id>
      <parentid>3667121</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T07:35:19Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Melilac</username>
        <id>38935</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="2012" xml:space="preserve">{{Apdzīvotas vietas infokaste
| name                     = Juglas
| settlement_type          = mazciems
| image_skyline            = 
| image_caption            = 
| pushpin_map              = Latvija
| pushpin_label_position   = 
| subdivision_type         = Valsts
| subdivision_type1        = Novads
| subdivision_type2        = Pagasts
| subdivision_name         = {{LAT}}
| subdivision_name1        = [[Siguldas novads]]
| subdivision_name2        = [[Lēdurgas pagasts]]
| established_title        = &lt;!-- Pirmoreiz minēts --&gt;
| established_date         = &lt;!-- datums, kad pirmoreiz minēts --&gt;
| area_total_km2           = 
| area_land_km2            = &lt;!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --&gt;
| population_as_of         = {{dat|2013|04|08||bez}}
| population_footnotes     = &lt;ref name=&quot;lgia&quot;&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2570 |title=Informācija par objektu: Juglas |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}&lt;/ref&gt;
| population_total         = 26
| population_density_km2   = &lt;!-- apdzīvotības blīvums --&gt;
| latd  = 57 | latm  = 19 | lats  = 35 | latNS  = N
| longd = 24 | longm = 51 | longs = 29 | longEW = E
| elevation_m              = 
| website                  = &lt;!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --&gt;
| postal_code_type         = Pasta nodaļa
| postal_code              = 4012
| var_id                   = 100147502
| lgia_id                  = 2570
| footnotes                = &lt;!-- specpiezīmes --&gt;
}}

'''Juglas''' ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā.

Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V128]] un [[V82]] krustojuma, [[Jugla (Braslas pieteka)|Juglas]] upes krastā.

Pie ciema ir Vasiļa kalns - nostāstu vieta.

== Atsauces ==
{{atsauces}}


{{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}}

{{Lēdurgas pagasta ciemi}}</text>
      <sha1>owvfo1lzgxrqiu610a8k1hr3ckfb1jz</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Starpstacija</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518624</id>
    <revision>
      <id>3667136</id>
      <timestamp>2022-08-06T08:27:42Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>Izveidoju jaunu lapu,tūdaļ papildināšu.</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="581" xml:space="preserve">Starpstacijas ir pieturas paredzētas pasažieru, kravu un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu vilcienu kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās kravu operācijas.
[[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]]


===Starpstacijas Latvijā===

*[[Asote (stacija)|Asote]]
*[[Sergunta (stacija)|Sergunta]]</text>
      <sha1>fjmxvphm9pt8l7mzvjwrx1elm1hwrop</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667143</id>
      <parentid>3667136</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:34:49Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="597" xml:space="preserve">[[Starpstacija|Starpstacijas]] ir pieturas paredzētas pasažieru, kravu un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu vilcienu kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās kravu operācijas.
[[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]]

===Starpstacijas Latvijā===

*[[Asote (stacija)|Asote]]
*[[Sergunta (stacija)|Sergunta]]</text>
      <sha1>128y670gcuzsnhnbb7vz9neodsrmdfg</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667144</id>
      <parentid>3667143</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:37:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="652" xml:space="preserve">[[Starpstacija|Starpstacijas]] ir [[dzelzceļa stacija|pieturas]] paredzētas pasažieru,[[krava|kravu]] un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu [[vilciens|vilcienu]] kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās [[krava|kravu]] operācijas.
[[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]]

===Starpstacijas Latvijā===

*[[Asote (stacija)|Asote]]
*[[Sergunta (stacija)|Sergunta]]</text>
      <sha1>7vvw2kbgb2q7xl3q3ulvbajagpp3x8g</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667155</id>
      <parentid>3667144</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:44:44Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Starpstacijas Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="670" xml:space="preserve">[[Starpstacija|Starpstacijas]] ir [[dzelzceļa stacija|pieturas]] paredzētas pasažieru,[[krava|kravu]] un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu [[vilciens|vilcienu]] kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās [[krava|kravu]] operācijas.
[[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]]

===Starpstacijas Latvijā===

*[[Asote (stacija)|Asote]]
*[[Sergunta (stacija)|Sergunta]]
*[[3. kilometrs]]</text>
      <sha1>hwin9ekl0l9x0kllqvrpnnkyyj6b5kk</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667158</id>
      <parentid>3667155</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:45:09Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="671" xml:space="preserve">[[Starpstacija|Starpstacijas]] ir [[dzelzceļa stacija|pieturas]] paredzētas pasažieru, [[krava|kravu]] un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu [[vilciens|vilcienu]] kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās [[krava|kravu]] operācijas.
[[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]]

===Starpstacijas Latvijā===

*[[Asote (stacija)|Asote]]
*[[Sergunta (stacija)|Sergunta]]
*[[3. kilometrs]]</text>
      <sha1>ir3qquqmmgxr61e3cf1v8nybmhqlfaa</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667167</id>
      <parentid>3667158</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:46:25Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Starpstacijas Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="689" xml:space="preserve">[[Starpstacija|Starpstacijas]] ir [[dzelzceļa stacija|pieturas]] paredzētas pasažieru, [[krava|kravu]] un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu [[vilciens|vilcienu]] kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās [[krava|kravu]] operācijas.
[[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]]

===Starpstacijas Latvijā===

*[[Asote (stacija)|Asote]]
*[[Sergunta (stacija)|Sergunta]]
*[[3. kilometrs]]
*[[7. kilometrs]]</text>
      <sha1>lq6145uy7wx0toxgqv559wx0fwcrvrv</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667170</id>
      <parentid>3667167</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:48:21Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Starpstacijas Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="722" xml:space="preserve">[[Starpstacija|Starpstacijas]] ir [[dzelzceļa stacija|pieturas]] paredzētas pasažieru, [[krava|kravu]] un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu [[vilciens|vilcienu]] kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās [[krava|kravu]] operācijas.
[[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]]

===Starpstacijas Latvijā===

*[[Asote (stacija)|Asote]]
*[[Sergunta (stacija)|Sergunta]]
*[[3. kilometrs]]
*[[7. kilometrs]]
*[[Kalniena (stacija)|Kalniena]]</text>
      <sha1>8qykftooml4dbowbkq8n59y1gclp4u0</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667172</id>
      <parentid>3667170</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T08:50:58Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Starpstacijas Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="722" xml:space="preserve">[[Starpstacija|Starpstacijas]] ir [[dzelzceļa stacija|pieturas]] paredzētas pasažieru, [[krava|kravu]] un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu [[vilciens|vilcienu]] kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās [[krava|kravu]] operācijas.
[[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]]

===Starpstacijas Latvijā===

*[[3. kilometrs]]
*[[7. kilometrs]]
*[[Asote (stacija)|Asote]]
*[[Kalniena (stacija)|Kalniena]]
*[[Sergunta (stacija)|Sergunta]]</text>
      <sha1>o91iopprhqqu29ubhmwcoq59n17sy35</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667219</id>
      <parentid>3667172</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T09:58:16Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Aérospatiale Concorde</username>
        <id>108014</id>
      </contributor>
      <comment>/* Starpstacijas Latvijā */</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="720" xml:space="preserve">[[Starpstacija|Starpstacijas]] ir [[dzelzceļa stacija|pieturas]] paredzētas pasažieru, [[krava|kravu]] un tehniskajām operācijām nelielos apmēros. To galvenais uzdevums ir laikus nodrošināt drošu [[vilciens|vilcienu]] kustību iecirknī. Pie starpstacijām mēdz pieskaitīt arī [[izmaiņas punkts|izmaiņas]] un [[apdzīšanas punkts|apdzīšanas]] punktus, kuros tiek veiktas vai būtu iespējams veikt šīs nelielās [[krava|kravu]] operācijas.
[[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]]

==Starpstacijas Latvijā==

*[[3. kilometrs]]
*[[7. kilometrs]]
*[[Asote (stacija)|Asote]]
*[[Kalniena (stacija)|Kalniena]]
*[[Sergunta (stacija)|Sergunta]]</text>
      <sha1>8wp9jhr6zxodszu5ylmr53bnn9b7bfs</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tomass Franks</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518625</id>
    <revision>
      <id>3667200</id>
      <timestamp>2022-08-06T09:33:01Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Tomass Franks | image =  | image_size =  | caption =  | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|10|9}} | birth_place = {{vieta|Dānija|Frederiksverka}} | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Brentford FC|Brentford]] (galvenais treneris) | manageryears1 = 2008—2011 | managerclubs1 = {{flaga|DEN}} Dānija U16 | manageryears2 = 2008—2012 | managerclubs2 = {{flaga|DEN}} Dānija U17 | manageryears3 = 2012—2013 | managerclubs3 = {{flaga|DEN}} Dā...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3473" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name = Tomass Franks
| image = 
| image_size = 
| caption = 
| birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1973|10|9}}
| birth_place = {{vieta|Dānija|Frederiksverka}}
| currentclub = {{flaga|ENG}} [[Brentford FC|Brentford]] (galvenais treneris)
| manageryears1 = 2008—2011 | managerclubs1 = {{flaga|DEN}} Dānija U16
| manageryears2 = 2008—2012 | managerclubs2 = {{flaga|DEN}} Dānija U17
| manageryears3 = 2012—2013 | managerclubs3 = {{flaga|DEN}} Dānija U19
| manageryears4 = 2013—2016 | managerclubs4 = {{flaga|DEN}} [[Brøndby IF|Brøndby]]
| manageryears5 = 2018— | managerclubs5 = {{flaga|ENG}} [[Brentford FC|Brentford]]
}}
'''Tomass Franks''' ({{val|dk|Thomas Frank}}; dzimis {{dat|1973|10|9}} [[Frederiksverka|Frederiksverkā]]) ir dāņu [[Futbols|futbola]] [[treneris]]. Pašlaik ir [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Brentford FC|Brentford]]'' galvenais treneris.

== Karjera ==
Pats spēlējis futbolu tikai amatieru līmenī dzimtās pilsētas [[Frederiksverka]]s komandā. Tajā pašā klubā uzsāka trenera darbu, strādājot ar bērnu komandām. Vēlāk trenējis jauniešus ''[[Hvidovre IF]]'', ''[[Boldklubben af 1893|B93]]'' un ''[[Lyngby Boldklub|Lyngby]]'' klubos. 2008. gadā kļuva par Dānijas U-16 un U-17 izlašu galveno treneri. 2011. gadā ar U-17 izlasi iekļuva Eiropas čempionāta finālturnīrā un pirmoreiz izlases vēsturē kvalificējās [[FIFA U-17 Pasaules kauss|FIFA U-17 Pasaules kausam]]. Tajā gan komanda nespēja izkļūt no grupas. No 2012. līdz 2013. gadam vadīja Dānijas U-19 izlasi.

2013. gada jūnijā tika apstiprināts par [[Dānijas futbola Superlīga|Dānijas Superlīgas]] kluba ''[[Brøndby IF|Brøndby]]'' galveno treneri. 2013.—2014. gada sezonā sasniedza 4. vietu Superlīgā, bet nākamajā sezonā ar komandu ierindojās 3. vietā. {{dat|2016|3|9||bez}} atkāpās no amata.

2016. gada decembrī kļuva par [[Anglija]]s otrās spēcīgākās līgas ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' kluba ''[[Brentford FC|Brentford]]'' trenera asistentu. {{dat|2018|10|16||bez}}, kad galvenais treneris [[Dīns Smits]] atstāja amatu, Franks tika iecelts viņa vietā.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.bbc.com/sport/football/45881828 |title=Thomas Frank: Brentford appoint new head coach |language=en  |date={{dat|2018|10|16|N|bez}} |website=bbc.com |access-date={{dat|2022|8|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2020. gadā aizveda ''Brentford'' līdz pārspēļu finālam par iekļūšanu [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]], bet tajā piekāpās ''[[Fulham FC|Fulham]]''. Nākamajā gadā Franka vadītā ''Brentford'' uzvarēja pārspēlēs un iekļuva Premjerlīgā. Franks tika atzīts par 2020. gada Dānijas labāko treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.brentfordfc.com/en/news/article/thomas-frank-named-2020-danish-coach-of-the-year-574794 |title=Thomas Frank named 2020 Danish Coach of the Year |language=en |date={{dat|2021|6|1|N|bez}} |website=brentfordfc.com |access-date={{dat|2022|8|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|Pirmo sezonu]] Premjerlīgā viņa vadītā komanda noslēdza 13. vietā.

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Franks, Tomass}}

[[Kategorija:1973. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Galvaspilsētas reģionā (Dānija) dzimušie]]
[[Kategorija:Dānijas futbola treneri]]</text>
      <sha1>e3un4gln4ir5xx7bjjoj6dg8uob9krx</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Thomas Frank</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518626</id>
    <redirect title="Tomass Franks" />
    <revision>
      <id>3667201</id>
      <timestamp>2022-08-06T09:33:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Tomass Franks]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="27" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Tomass Franks]]</text>
      <sha1>d2asmskrpb9qnzussrvc2jppvhhcfvr</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518627</id>
    <redirect title="Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs" />
    <revision>
      <id>3667242</id>
      <timestamp>2022-08-06T11:09:12Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Kleivas</username>
        <id>2704</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="63" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]</text>
      <sha1>s68qzx5q7v7o53iinrxa2vyil3zgjc6</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Tohtamišs</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518628</id>
    <revision>
      <id>3667244</id>
      <timestamp>2022-08-06T11:11:26Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>jauna lpp</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3429" xml:space="preserve">[[Attēls:Tokhtamysh from Facial Chronicle - b.11, p.132.jpg|thumb|200px|Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā.]]
[[Attēls:Golden Horde 1389-pt.svg|thumb|200px|Zelta Orda Tohtamiša valdīšanas laikā.]]
'''Tohtamišs''' (توقتمش, {{val-tt|Тухтамыш/Tuqtamış}}; dzimis ap [[1342]]. gadu, miris [[1406]]. gadā) bija [[Zelta Orda]]s [[hans]] (1380—1395), vēlāk [[Tjumeņa]]s hans (1396—1406). Krievu kronikās dēvēts par caru Taktamišu (''Тактамыш'').

== Dzīvesgājums ==
Dzimis tagadējā [[Manghistau apgabals|Manghistau apgabala]] vietvalža Tui-Hodžas ģimenē. Pēc tēva sodīšanas ar nāvi viņš bēga pie [[Samarkanda]]s emīra [[Tamerlans|Tamerlana]], taču vēlāk atgriezās. 1376. gadā viņš sāka atkārtotus uzbrukumus Zelta Ordas zemēm, bet pēc hana Urusa un viņa dēlu nāves 1379. gadā kļuva par hanu Zelta ordas austrumu daļas galvaspilsētā Signakā ({{val-kk|Сығанақ}}). 1380. gadā viņam izdevās ieņemt Zelta ordas galvaspilsētu [[Saraja|Saraju]] un rudenī sakaut emīra [[Mamajs|Mamaja]] karaspēku pie Kalkas upes. 1382. gadā viņš devās karagājienā pret nepakļāvīgajiem krievu kņaziem un 26. augustā ieņēma [[Maskava|Maskavu]].

1386. gadā Tohtamišs pāri Kaukāza kalniem iebruka [[Ilhanāts|Ilhanātā]] un nopostīja [[Tebriza]]s pilsētu. 1387. gadā viņš cieta sakāvi kaujā pret Tamerlana karaspēku, bet 1387.–1388. gada ziemā uzbruka [[Buhāra]]i un Sauranai. 1389. gadā Tamerlans devās pretuzbrukumā un ieņēma Signaku, tad iebruka [[Septiņupe]]s zemēs līdz [[Irtiša]]i ziemeļos un Julduza kalnu grēdai austrumos. 

1391. gada 18. jūnijā Tamerlans sakāva Tohtamiša karaspēku kaujā pie Kondurčas upes [[Volgas Bulgārija|Volgas Bulgārijā]]. 1395. gadā Tamerlans devās jaunā uzbrukumā Zelta ordai pāri Kaukāza kalniem, 15.–16. aprīļa kaujā pie [[Tereka]]s vēlreiz uzvarēja Tohtamišu un nopostīja Sarajas un [[Azaka]]s pilsētas, pārtraucot karavānu pārvietošanos par [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] ziemeļu atzaru. 

Tohtamišs aizbēga uz Lietuvu un noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti [[Vītauts Dižais|Vītautu Dižo]], bet 1399. gada 12. augustā cieta sakāvi [[Kauja pie Vorsklas|Vorsklas kaujā]] pret Timuru Kutlugu un emīru [[Edigejs|Edigeju]].

Tohtamišs bēga uz [[Sibīrijas haniste|Sibīriju]], kur viņu 1406. gadā nogalināja hans Šadibeks. Tohtamiša dēls Džalaladins aizbēga pie Lietuvas dizkunigaiša Vītauta un 1410. gadā piedalījās [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], kur lietuvieši sekmīgi izmantoja no tatāriem aizgūto viltus atkāpšanās taktiku. 1408. gadā emīrs Edigejs iebruka krievu zemēs un Maskavas kņazs Vasīlijs no jauna bija spiests atzīt Zelta Ordas virsvaru un 1412. gadā samaksāt iekavētās nodevas. Ar dižkunigaiša Vītauta palīdzību Džalaladins kļuva par Zelta Ordas hanu (1412—1413). Emīrs Edigejs līdz savai nāvei 1419. gadā nostiprinājās Krimā, no kurienes uzbruka Tohtamiša pēctečiem un vairākas reizes padzina viņus no Sarajas, vietā ieliekot sev paklausīgus hanus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

== Skatīt arī ==
* [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1406. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mongoļu hani]]
[[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]]</text>
      <sha1>9lpyd5qesfp1xeh4hbmabdqunbnj4i7</sha1>
    </revision>
    <revision>
      <id>3667245</id>
      <parentid>3667244</parentid>
      <timestamp>2022-08-06T11:11:57Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="3438" xml:space="preserve">[[Attēls:Tokhtamysh from Facial Chronicle - b.11, p.132.jpg|thumb|200px|Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā.]]
[[Attēls:Golden Horde 1389-pt.svg|thumb|200px|Zelta Orda Tohtamiša valdīšanas laikā.]]
'''Tohtamišs''' (توقتمش, {{val-tt|Тухтамыш/Tuqtamış}}; dzimis ap [[1342]]. gadu, miris [[1406]]. gadā) bija [[Zelta Orda]]s [[hans]] (1380—1395), vēlāk [[Tjumeņa]]s hans (1396—1406). Krievu kronikās dēvēts par caru Taktamišu (''царь Тактамыш'').

== Dzīvesgājums ==
Dzimis tagadējā [[Manghistau apgabals|Manghistau apgabala]] vietvalža Tui-Hodžas ģimenē. Pēc tēva sodīšanas ar nāvi viņš bēga pie [[Samarkanda]]s emīra [[Tamerlans|Tamerlana]], taču vēlāk atgriezās. 1376. gadā viņš sāka atkārtotus uzbrukumus Zelta Ordas zemēm, bet pēc hana Urusa un viņa dēlu nāves 1379. gadā kļuva par hanu Zelta ordas austrumu daļas galvaspilsētā Signakā ({{val-kk|Сығанақ}}). 1380. gadā viņam izdevās ieņemt Zelta ordas galvaspilsētu [[Saraja|Saraju]] un rudenī sakaut emīra [[Mamajs|Mamaja]] karaspēku pie Kalkas upes. 1382. gadā viņš devās karagājienā pret nepakļāvīgajiem krievu kņaziem un 26. augustā ieņēma [[Maskava|Maskavu]].

1386. gadā Tohtamišs pāri Kaukāza kalniem iebruka [[Ilhanāts|Ilhanātā]] un nopostīja [[Tebriza]]s pilsētu. 1387. gadā viņš cieta sakāvi kaujā pret Tamerlana karaspēku, bet 1387.–1388. gada ziemā uzbruka [[Buhāra]]i un Sauranai. 1389. gadā Tamerlans devās pretuzbrukumā un ieņēma Signaku, tad iebruka [[Septiņupe]]s zemēs līdz [[Irtiša]]i ziemeļos un Julduza kalnu grēdai austrumos. 

1391. gada 18. jūnijā Tamerlans sakāva Tohtamiša karaspēku kaujā pie Kondurčas upes [[Volgas Bulgārija|Volgas Bulgārijā]]. 1395. gadā Tamerlans devās jaunā uzbrukumā Zelta ordai pāri Kaukāza kalniem, 15.–16. aprīļa kaujā pie [[Tereka]]s vēlreiz uzvarēja Tohtamišu un nopostīja Sarajas un [[Azaka]]s pilsētas, pārtraucot karavānu pārvietošanos par [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] ziemeļu atzaru. 

Tohtamišs aizbēga uz Lietuvu un noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti [[Vītauts Dižais|Vītautu Dižo]], bet 1399. gada 12. augustā cieta sakāvi [[Kauja pie Vorsklas|Vorsklas kaujā]] pret Timuru Kutlugu un emīru [[Edigejs|Edigeju]].

Tohtamišs bēga uz [[Sibīrijas haniste|Sibīriju]], kur viņu 1406. gadā nogalināja hans Šadibeks. Tohtamiša dēls Džalaladins aizbēga pie Lietuvas dizkunigaiša Vītauta un 1410. gadā piedalījās [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], kur lietuvieši sekmīgi izmantoja no tatāriem aizgūto viltus atkāpšanās taktiku. 1408. gadā emīrs Edigejs iebruka krievu zemēs un Maskavas kņazs Vasīlijs no jauna bija spiests atzīt Zelta Ordas virsvaru un 1412. gadā samaksāt iekavētās nodevas. Ar dižkunigaiša Vītauta palīdzību Džalaladins kļuva par Zelta Ordas hanu (1412—1413). Emīrs Edigejs līdz savai nāvei 1419. gadā nostiprinājās Krimā, no kurienes uzbruka Tohtamiša pēctečiem un vairākas reizes padzina viņus no Sarajas, vietā ieliekot sev paklausīgus hanus.

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}

== Skatīt arī ==
* [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]]

== Atsauces ==
{{atsauces}}
{{Autoritatīvā vadība}}

[[Kategorija:1406. gadā mirušie]]
[[Kategorija:Mongoļu hani]]
[[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]]</text>
      <sha1>hlnfckbu7tcy6cdoqvnceivu6q6choy</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Azaka</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518629</id>
    <redirect title="Azova" />
    <revision>
      <id>3667247</id>
      <timestamp>2022-08-06T11:13:37Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Pirags</username>
        <id>3757</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Azova]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="19" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Azova]]</text>
      <sha1>n7ydukqtpp1wswhy6mretvuzwoe0ml7</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marku Silva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518630</id>
    <revision>
      <id>3667257</id>
      <timestamp>2022-08-06T11:44:24Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name        = Marku Silva | image       = Marco Silva 2017.jpg | image_size  = 200 | caption     = Marku Silva 2017. gadā | fullname    = Marku Alešandre Saraiva da Silva | birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1977|7|12}} | birth_place = {{vieta|Portugāle|Lisabona}} | height      = 180 | position    = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|ENG}} [[Fulham F.C.|Fulham]] (galvenais treneris) | youthyears1 = 1992—1995 | youthclub...</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="6519" xml:space="preserve">{{Futbolista infokaste
| name        = Marku Silva
| image       = Marco Silva 2017.jpg
| image_size  = 200
| caption     = Marku Silva 2017. gadā
| fullname    = Marku Alešandre Saraiva da Silva
| birth_date  = {{dzimšanas datums un vecums|1977|7|12}}
| birth_place = {{vieta|Portugāle|Lisabona}}
| height      = 180
| position    = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]]
| currentclub = {{flaga|ENG}} [[Fulham F.C.|Fulham]] (galvenais treneris)
| youthyears1 = 1992—1995 | youthclubs1 = {{flaga|POR}} [[C.D. Cova da Piedade|Cova Piedade]]
| youthyears2 = 1995—1996 | youthclubs2 = {{flaga|POR}} [[C.F. Os Belenenses|Belenenses]]
| years1 = 1996—1997 | clubs1 = {{flaga|POR}} [[C.F. Os Belenenses|Belenenses]]             | caps1 = 1  | goals1 = 0
| years2 = 1997—1998 | clubs2 = {{flaga|POR}} [[Atlético Clube de Portugal|Atlético]]       | caps2 = 6  | goals2 = 0
| years3 = 1998—2001 | clubs3 = {{flaga|POR}} [[C.D. Trofense|Trofense]]                    | caps3 = 65 | goals3 = 1
| years4 = 1999—2000 | clubs4 = {{īre}} {{flaga|POR}} [[S.C. Campomaiorense|Campomaiorense]]| caps4 = 1  | goals4 = 0
| years5 = 2001      | clubs5 = {{flaga|POR}} [[Rio Ave F.C.|Rio Ave]]                      | caps5 = 9  | goals5 = 0
| years6 = 2002—2003 | clubs6 = {{flaga|POR}} Braga B                                       | caps6 = 28 | goals6 = 1
| years7 = 2003—2004 | clubs7 = {{flaga|POR}} [[S.C. Salgueiros|Salgueiros]]                | caps7 = 22 | goals7 = 0
| years8 = 2004—2005 | clubs8 = {{flaga|POR}} [[Odivelas F.C.|Odivelas]]                    | caps8 = 34 | goals8 = 0
| years9 = 2005—2011 | clubs9 = {{flaga|POR}} [[G.D. Estoril Praia|Estoril]] | caps9 = 121  | goals9 = 2
| totalcaps = 287 | totalgoals = 4
| manageryears1 = 2011—2014 | managerclubs1 = {{flaga|POR}} [[G.D. Estoril Praia|Estoril]]
| manageryears2 = 2014—2015 | managerclubs2 = {{flaga|POR}} [[Sporting CP]]
| manageryears3 = 2015—2016 | managerclubs3 = {{flaga|GRE}} [[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]
| manageryears4 = 2017 | managerclubs4 = {{flaga|ENG}} [[Hull City A.F.C.|Hull City]]
| manageryears5 = 2017—2018 | managerclubs5 = {{flaga|ENG}} [[Watford F.C.|Watford]]
| manageryears6 = 2018—2019 | managerclubs6 = {{flaga|ENG}} [[Everton F.C.|Everton]]
| manageryears7 = 2021— | managerclubs7 = {{flaga|ENG}} [[Fulham F.C.|Fulham]]
}}

'''Marku Alešandre Saraiva da Silva''' ({{val|pt|Marco Alexandre Saraiva da Silva}}; dzimis {{dat|1977|7|12}} [[Lisabona|Lisabonā]]) ir portugāļu [[futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā, spēlētāja karjeras laikā pārstāvējis tikai Portugāles klubus. Pašlaik ir [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Fulham FC|Fulham]]'' galvenais treneris.

== Futbolista karjera ==
Profesionāla spēlētāja karjeru sāka ''[[C.F. Os Belenenses|Belenenses]]''. Karjeras laikā aizvadījis tikai divas spēles [[Portugāles futbola Premjerlīga|Portugāles augstākajā līgā]] jeb ''Primeira Liga'': vienu ''Belenenses'', otru ''[[SC Campomaiorense|Campomaiorense]]'' sastāvā. Pārstāvējis dažādus Portugāles zemāko līgu klubus. Ilgāko laiku spēlējis ''[[GD Estoril-Praia|Estoril]]'', kura sastāvā arī noslēdza spēlētāja karjeru.

== Trenera karjera ==
Uzreiz pēc spēlētāja karjeras beigām 2011. gadā kļuva par ''[[GD Estoril-Praia|Estoril]]'' sporta direktoru, bet jau pēc dažiem mēnešiem par komandas galveno treneri. Jau pirmajā sezonā šajā amatā uzvarēja ''Segunda Liga'' un iekļuva Portugāles augstākajā līgā. Nākamajā sezonā izcīnīja 5. vietu ''Primeira Liga'', pirmo reizi kluba vēsturē kvalificējoties kādam no Eiropas kausiem — [[UEFA Eiropas līga]]i. Nākamajā sezonā sasniedza 4. vietu un sezonas beigās atstāja ''Estoril'' klubu, kļūstot par ''[[Sporting CP]]'' galveno treneri. 2015. gadā ar ''Sporting'' izcīnīja [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kausu]]. Tomēr neilgi pēc tam tika atbrīvots no amata, par iemeslu norādot to, ka nevalkāja kluba oficiālo uzvalku kausa izcīņas spēlē pret ''[[FC Vizela|Vizela]]''. Atlaišanas patiesais iemesls bija kluba vadības vēlme piesaistīt citu treneri Žorži Žezusu.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dailypost.co.uk/sport/football/football-news/shocking-truth-behind-marco-silvas-14696580 |title=The shocking truth behind Marco Silva's sacking at Sporting Lisbon |website=dailypost.co.uk |language=en |date=23 May 2018|access-date={{dat|2022|8|6||bez}}}}&lt;/ref&gt;

2015. gada vasarā kļuva par [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīgas]] kluba ''[[Olympiacos F.C.|Olympiacos]]'' galveno treneri. 2015.—2016. gada sezonā aizveda klubu līdz Grieķijas čempionu titulam, bet sezonas beigās atstāja galvenā trenera amatu personisku iemeslu dēļ. Karjeras turpinājumā strādāja [[Anglija|Anglijā]]. 2017. gada janvārī kļuva par ''[[Hull City A.F.C.|Hull City]]'' galveno treneri, vienojoties par darbu līdz sezonas beigām, bet nespēja glābt komandu no izkrišanas no [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]]. 2017.—2018. gada sezonā vadīja ''[[Watford F.C.|Watford]]''. 2018. gada vasarā kļuva par ''[[Everton F.C.|Everton]]'' galveno treneri, parakstot līgumu uz trīs gadiem. 2019. gada decembrī tika atbrīvots no amata, komandai atrodoties 18. vietā Premjerlīgā.

2021. gada jūlijā tika apstiprināts par ''[[Fulham F.C.|Fulham]]'' galveno treneri.&lt;ref&gt;{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.fulhamfc.com/news/2021/july/Fulham-Appoint-Marco-Silva/ |title=Fulham appoint Marco Silva |website=fulhamfc.com |language=en |date=1 July 2021|access-date={{dat|2022|8|6||bez}}}}&lt;/ref&gt; 2021.—2022. gada sezonā komanda spēlēja Anglijas otrajā spēcīgākajā līgā ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' un uzvarēja līgā, iekļūstot Premjerlīgā.

== Sasniegumi ==
=== Trenera karjera ===
'''Estoril'''
* ''Segunda Liga'': 2011–12

'''Sporting CP'''
* [[Portugāles kauss futbolā|Portugāles kauss]]: 2014–15

'''Olympiacos'''
* [[Grieķijas futbola Superlīga|Grieķijas Superlīga]]: 2015–16

'''Fulham'''
* ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'': 2021–22

== Atsauces ==
{{atsauces}}

== Ārējās saites ==
{{sisterlinks-inline}}
{{Sporta ārējās saites}}

{{DEFAULTSORT:Silva, Marku}}
[[Kategorija:1977. gadā dzimušie]]
[[Kategorija:Portugālē dzimušie]]
[[Kategorija:Portugāles futbolisti]]
[[Kategorija:Portugāles futbola treneri]]</text>
      <sha1>ehpdqchqvuw8m1nlfmqjannh3yggf1u</sha1>
    </revision>
  </page>
  <page>
    <title>Marco Silva</title>
    <ns>0</ns>
    <id>518631</id>
    <redirect title="Marku Silva" />
    <revision>
      <id>3667258</id>
      <timestamp>2022-08-06T11:45:13Z</timestamp>
      <contributor>
        <username>Vylks</username>
        <id>50297</id>
      </contributor>
      <comment>Pāradresē uz [[Marku Silva]]</comment>
      <model>wikitext</model>
      <format>text/x-wiki</format>
      <text bytes="25" xml:space="preserve">#REDIRECT [[Marku Silva]]</text>
      <sha1>nphpp0pbkxhaxztto6piyi3s8pzp829</sha1>
    </revision>
  </page>
</mediawiki>