Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.23 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma 0 1126 3667475 3648333 2022-08-06T17:54:07Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1767—2020) */ wikitext text/x-wiki {{Vērtīgs raksts}} {{Citas nozīmes|Latvijas galvaspilsētu|Rīga (nozīmju atdalīšana)|Rīga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Rīga | settlement_type = Galvaspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = House of Blackheads and St. Peter's Church Tower, Riga, Latvia - Diliff.jpg | photo3a = Freedom Monument.JPG | photo3b = Z-Towers .jpg | photo5a = Barracas de Jacob, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 02.JPG | photo5b = Art Nouveau Riga 17.jpg | photo6a = Opera Nacional, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 20.JPG | size = 300 | spacing = 2 | color = white | border = 0 }} | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Riga.svg | flag_size = 125px | flag_link = Rīgas karogs | image_shield = Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg | image_blank_emblem =Rīgas Logo.svg | blank_emblem_type = [[Logo]] | shield_size = 100px | shield_link = Rīgas ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 56 | latm = 56 | lats = 51 | latNS = N | longd = 24 | longm = 6 | longs = 23 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = 12. gadsimtā | established_title2 = Dibināta | established_date2 = 1201. gadā | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = kopš 1225. gada<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm|title=Vissenākie laiki|publisher=Rīgas pašvaldības portāls|accessdate={{dat|2012|4|30||bez}}|archive-date={{dat|2010|10|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20101010060809/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/History_of_Riga/Chronology/VissenakieLaiki.htm}}</ref> | government_type = [[Rīgas dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Mārtiņš Staķis]] ([[Attīstībai/Par|AP!]]) | area_footnotes = | area_total_km2 = 307.17 | area_land_km2 = 258.67 | area_water_km2 = 48.5 | elevation_footnotes = | elevation_m = 6 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Rīga}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = 1070201 | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-10(01-84) | area_code = | website = {{URL|http://www.riga.lv}} | footnotes = }} '''Rīga''' ir [[Latvija]]s [[galvaspilsēta]] un galvenais [[rūpniecība]]s, darījumu, [[kultūra]]s, [[Sports|sporta]] un [[Finanses|finanšu]] centrs [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], kā arī nozīmīga [[osta]]s pilsēta. Ar {{iedzsk|dati|Rīga|format=yes}} iedzīvotājiem {{iedzsk|dat|dat_f=L}}<ref name="iedz skaits" /> tā ir lielākā pilsēta Baltijas valstīs un trešā lielākā pilsēta (pēc [[Sanktpēterburga]]s un [[Stokholma]]s) visā [[Baltijas jūra]]s reģionā (pēc iedzīvotāju skaita pilsētas robežās). Rīgas pilsētas platība ir 307,17&nbsp;km². Rīgas pilsētas robežās dzīvo aptuveni viena trešdaļa, bet Rīgas aglomerācijā (Rīga un tai piegulošā teritorija, ieskaitot tuvākās pilsētas) vairāk nekā puse (1,07 miljoni) visu Latvijas iedzīvotāju.<ref>[https://www.geo.lu.lv/fileadmin/user_upload/lu_portal/projekti/gzzf/Konferences/EGEA/Krisjane_Zira_Rigas_aglomeracija.pdf#page=10 Zaiga Krišjāne, Māra Zīra. LU 76. Starptautiskās zinātniskās konference. Rīgas aglomerācija— vai tikai iedzīvotāju mobilitāte?]</ref> [[Rīgas plānošanas reģions|Rīgas plānošanas reģionā]] 2010. gada sākumā dzīvoja 1 081 137 iedzīvotāji. [[Attēls:Monumento a la Libertad, Riga, Letonia, 2012-08-07, DD 13.JPG|thumb|Brīvības piemineklis]] [[Rīgas vēsturiskais centrs]] ir iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā]] un ir ievērojams ar [[jūgendstils|jūgendstila]] arhitektūru, kurai, pēc UNESCO viedokļa, nav līdzīgu pasaulē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://whc.unesco.org/archive/advisory_body_evaluation/852.pdf |title=World Heritage List&nbsp;— Riga (Latvia); No. 852 |publisher=unesco.org |format=pdf |pages=p. 3 (67)}}</ref> Rīga bija viena no [[Rīga 2014|2014. gada]] [[Eiropas kultūras galvaspilsēta|Eiropas kultūras galvaspilsētām]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://europa.eu/rapid/pressReleasesAction.do?reference=IP/09/1324&format=HTML&aged=0&language=LV&guiLanguage=en |title=Rīga 2014. gadā būs Eiropas kultūras galvaspilsēta Latvijā, IP/09/1324, EUROPA&nbsp;— Press releases |publisher=europa.eu |format=html |pages=}}</ref> [[Attēls:Вантовый_мост_(Рига)_ночью.jpg|thumb|[[Vanšu tilts]], [[Saules akmens]] un ''[[Zunda Towers]]'' naktī]] == Vēsture == {{Pamatraksts|Rīgas vēsture}} Kopš dibināšanas 1201. gadā līdz mūsu dienām Rīga ir [[Baltija]]s valstu lielākā pilsēta un viena no ievērojamākajām ostām [[Baltijas jūra]]s austrumdaļā. Politiski un administratīvi tā ilgu laiku bijusi reģiona politiskais centrs, bet sākot ar [[20. gadsimts|20. gadsimtu]]&nbsp;— [[Latvijas Republika]]s galvaspilsēta. Rīga ir bijusi galvaspilsēta šādām valstīm un autonomajām teritorijām: * [[Livonijas bīskapija]]i (1201—1255) * [[Rīgas arhibīskapija]]i (1255—1562), vienlaikus būdama metropole [[Livonijas konfederācija]]i * [[Rīgas brīvpilsēta]] (1561—1581) * [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]i (1581—1600, ''de iure'' līdz 1629) * [[Zviedru Vidzeme]]i (1600—1721) * [[Rīgas guberņa]]i, [[Rīgas vietniecība]]i, [[Vidzemes guberņa]]i (1721—1918) * [[Latvijas Republika]]i (no 1918), uz laiku esot [[Latvijas PSR]] (1940—1941, 1944—1990) un [[Ostlande]]s (1941—1944) galvaspilsēta. === Pašreizējā pilsētas attīstība === [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pirmā desmitgade iezīmējās ar strauju celtniecības apjoma pieaugumu, ko veicināja [[Latvija]]s straujā ekonomiskā izaugsme [[2000. gadi|2000. gados]]. Rīgā tika uzceltas daudzas daudzstāvu dzīvojamās un ofisu ēkas, no kurām pirmā atjaunotās [[Latvija]]s augstceltne bija [[Saules akmens]] [[Ķīpsala|Ķīpsalā]]. Tika sākta [[Latvijas Nacionālā bibliotēka]]s ēkas&nbsp;— "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]"&nbsp;— celtniecība. 2008. gadā tika atklāts [[Dienvidu tilts]], kas bija pirmais kopš [[1970. gadi]]em uzbūvētais tilts pār [[Daugava|Daugavu]]. [[Rīgas Satiksme|“Rīgas satiksme”]] pilnībā atjaunoja autobusu parku, kā arī daļēji atjaunoja trolejbusu un tramvaju parku. 2003. gadā Rīgā notika [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. 2006. gada maijā Rīgā notika [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|Pasaules čempionāts hokejā]], bet tā paša gada novembrī [[19. NATO samits]]. Sakarā ar [[2008. gada globālā finanšu krīze|globālo finanšu krīzi]] 2008. gadā [[Latvija]]s ekonomika pēc rekordstraujas attīstības [[2000. gadi|2000. gados]] pārkarsa. Nonākot recesijā, daudzi celtniecības un attīstības projekti tika ierobežoti vai apturēti, tomēr bija arī projekti, kuru attīstība apturēta netika. Nozīmīgākie no tiem bija [[Dienvidu tilts]] ar piebraucamajiem ceļiem abpus [[Daugava]]s, kā arī [[Latvijas Nacionālā bibliotēka|Latvijas Nacionālās bibliotēkas]] jaunā ēka (tā dēvētā "Gaismas pils"). == Ģeogrāfija == Rīgas pilsēta atrodas [[Latvija]]s centrālajā daļā, [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] dienvidu piekrastē, [[Viduslatvijas zemiene|Viduslatvijas zemienē]], [[Rīgavas līdzenums|Rīgavas]] un [[Tīreļu līdzenums|Tīreļu līdzenuma]] teritorijā, abos [[Daugava]]s krastos (teritoriju [[Daugava]]s kreisajā krastā sauc par [[Pārdaugava|Pārdaugavu]]). Robežojas ar [[Jūrmala]]s pilsētu, kā arī [[Mārupes novads|Mārupes]], [[Olaines novads|Olaines]], [[Ķekavas novads|Ķekavas]], [[Salaspils novads|Salaspils]], [[Ropažu novads|Ropažu]] un [[Ādažu novads|Ādažu]] novadiem. Rīga ir tipiska līdzenuma pilsēta ar atsevišķiem pauguriem, no kuriem augstākais ir [[Dzegužkalns]]&nbsp;— 26 metri virs jūras līmeņa. Vidējais virsmas augstums ir aptuveni 6 metri. Izplatīti leduslaikmeta beigu posma un pēcleduslaikmeta Baltijas ledus ezera abrāzijas—akumulācijas, Litorīnas un Pēclitorīnas jūras un deltu akumulatīvie, upju erozijas un akumulatīvie veidojumi, pēcleduslaikmeta kāpas, purvi. Pārsvarā plakani vai viļņoti, vietām pārpurvoti līdzenumi, kas atrodas 1—11 metrus virs jūras līmeņa. Vietām stiepjas vairākus kilometrus garas, paugurainas kāpu grēdas un atsevišķi 1—3 hektārus lieli kāpu masīvi, kuru augstums 10—28 metri virs jūras līmeņa. === Klimats === {{Pamatraksts|Rīgas klimats}} Rīgas klimata veidošanā svarīga nozīme ir [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] mēreno platuma grādu gaisa masām, kas saistītas ar aktīvu [[Ciklons|ciklonisko]] darbību. Tāpēc te bieži ir nokrišņi un apmācies laiks. Vasaras ir relatīvi vēsas. Aptuveni 220 dienas gadā Rīgā valda jūras gaisa masas. Klimatu ietekmē arī apbūve, saimniecisko objektu izvietojums, laukumu un parku platība, lielu ūdenstilpju ([[Rīgas līcis|Rīgas līča]], [[Daugava]]s, [[Ķīšezers|Ķīšezera]]) tuvums. Gaisa piesārņojuma dēļ vidējā temperatūra Rīgā parasti ir 2—3 grādus augstāka nekā pilsētas tuvākajā apkārtnē. [[Saule]]s leņķa maksimums ir [[22. jūnijs|22. jūnijā]], 56,4°, bet zemākais&nbsp;— [[22. decembris|22. decembrī]], tikai 9,6° virs horizonta. Rīgā visos gadalaikos ir palielināts mākoņainums, tāpēc faktiskais saules spīdēšanas ilgums [[Vasara|vasarā]] ir 54—57%, [[Ziema|ziemā]] tikai 14—25% no iespējamā. Vidēji gadā saule Rīgā spīd 1812 stundas&nbsp;— attiecīgi jūnijā vidēji 282 stundas, bet decembrī 25 stundas. Ziemā bez saules ir vidēji 13—20, bet vasarā tikai 1—2 dienas mēnesī. Summārā gada radiācija Rīgā sasniedz 3460,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), no tās jūnijā&nbsp;— 615,9 MJ/m² (82 kcal/cm²), bet decembrī 25,2 MJ/m² (0,6 kcal/cm²). [[Attēls:Riian vanhakaupunki.jpg|thumb|200px|[[Vecrīga]]]] ==== Temperatūra ==== Viszemākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas janvārī un februārī. * −34,9&nbsp;°C ([[1956]]. gada [[1. februāris]]) * −34,6&nbsp;°C ([[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985]]. gada [[12. februāris]]) * −33,7&nbsp;°C ([[1970. gada laikapstākļi Latvijā|1970]]. gada [[30. janvāris]]) Visaugstākās [[gaisa temperatūra]]s Rīgā parasti tiek reģistrētas jūlijā un augustā. * +34,5&nbsp;°C ([[1885]]. gada [[15. jūlijs]] un [[1914]]. gada [[15. jūlijs]])<ref>[http://notikumi.delfi.lv/archive/article.php?id=1536071 Termometra stabiņš sasniedz +32 grādus]</ref> * +34,1&nbsp;°C ([[2002. gada laikapstākļi Latvijā|2002]]. gada [[31. jūlijs]]) * +34,0&nbsp;°C ([[1896]]. gada [[30. jūlijs]], [[1923]]. gada [[13. jūlijs]] un [[1988. gada laikapstākļi Latvijā|1988]]. gada [[7. jūnijs]]) Okeāna gaisa masu ietekmē ziemā ir raksturīgi atkušņi, līdz pat 10 dienām mēnesī. Sala periodi parasti sākas decembra vidū un turpinās līdz februāra beigām. Ļoti aukstas ziemas pēdējos 50 gados bijušas 1939./1940., 1941./1942., 1955./1956., 1978./1979., 1984./1985., 1986./1987. gados. Vasarā [[gaisa temperatūra]] galvenokārt ir no +5 līdz +15 grādiem naktī līdz +20, +25 grādiem dienā. Diennakts temperatūras amplitūda sasniedz 8—10 grādus, reizēm pat 20 grādus. Periods, kad vidējā diennakts temperatūra Rīgā pārsniedz +15 grādus, nav garš (no jūnija vidus līdz augusta beigām). Karsts laiks, kad vidējā diennakts temperatūra pārsniedz +25 grādus, vasarā maksimāli iespējams 7—9 dienas (1936, 1939. gadi). [[Pavasaris]] ir auksts un ieildzis, bet [[rudens]] silts un garš. Veģetācijas periods, kad diennakts vidējā temperatūra +5&nbsp;°C vai augstāka, sākas vidēji [[14. aprīlis|14. aprīlī]] un ilgst 192 dienas, augu augšanas aktīvais periods (temperatūra +10&nbsp;°C vai augstāka)&nbsp;— 144 dienas. Salnas parasti beidzas ap [[25. aprīlis|25. aprīli]], bet atsevišķos gados var būt vēl [[15. maijs|15. maijā]] (1927. gads). Agrākās [[rudens]] salnas reģistrētas 1906. gada [[26. septembris|26. septembrī]]. Apkures sezona, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra ir +8&nbsp;°C vai zemāka, sākas [[8. oktobris|8. oktobrī]] un ilgst 204 dienas. Pilsētas centrā, tāpat kā visās lielajās pilsētās, ir siltāks nekā nomalēs. Ziemā šī temperatūras starpība var sasniegt pat 8—10 grādus un vairāk. Daudz agrāk beidzas pavasara un vēlāk sākas rudens salnas (atšķirība līdz 20 dienām). Mēreno platuma grādu jūras gaisa masas valda vidēji 179 dienas gadā. Aukstajā gadalaikā tās bieži rada atkusni, bet dažos gados padara stipri maigāku pat visu ziemu. [[Vasara|Vasarā]] tās atnes vēsu, mākoņainu un lietainu laiku. Sevišķi vēsa un lietaina bija 1974. gada vasara. Ciklonu maksimums novērojams rudenī&nbsp;— 55 dienas, vasarā&nbsp;— 41 dienu. Reizēm 50—60 dienas gadā ieplūst arktiskās gaisa masas, kas izraisa strauju [[gaisa temperatūra]]s pazemināšanos, bet ziemā stipru salu ar temperatūrām zem −30&nbsp;°C. Tomēr parasti tas nesaglabājas ilgāk par 2—3 dienām. Dienvidu [[ciklons|cikloni]] no [[Vidusjūra]]s un [[Melnā jūra|Melnās jūras]] dažreiz vasarā atnes tropiskās gaisa masas. Ik gadu vidēji 160—180 dienas Rīgā valda [[Anticiklons|anticikloni]]. Tad parasti ir sauss un skaidrs laiks. Ziemā tie stipri pazemina temperatūru, bet vasarā ir cēlonis ilgstošam karstumam. Anticiklona ietekmē sevišķi sausa un karsta bija 1972. gada vasara. Gada laikā Rīgai vidēji pāri iet 170—180 dažādas [[atmosfēras fronte]]s. Ar tām saistās [[Vējš|vēja]] pastiprināšanās, [[nokrišņi]], [[Negaiss|pērkona negaisi]], [[krusa]], [[putenis|puteņi]]. [[Ziema|Ziemā]] [[Siltā atmosfēras fronte|siltās atmosfēras frontes]] izraisa [[Atkala|atkalu]], [[Migla|miglu]] un [[Smidzinošs lietus|smidzinošu lietu]]. Rīgas vidējās, minimālās un maksimālās temperatūras, kā arī vidējā nokrišņu daudzuma tabula.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.meteo.lv/public/27817.html |title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas aģentūra |access-date={{dat|2007|10|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070928110930/http://www.meteo.lv/public/27817.html |archivedate={{dat|2007|09|28||bez}} }}</ref><ref>[http://pogoda.ru.net/climate/26422.htm Mājalapa pogoda.ru.net]</ref> {{RigaMeteoData}} === Fauna === Rīgā primārā ir piejūras līdzenumu fauna, kas sastāv no priežu un jaukto mežu dzīvniekiem, no zālāju un purvu, smilšainu un purvainu augšņu iemītniekiem, kā arī no dažādu ūdenstilpju apdzīvotājiem. Līdz ar cilvēka saimnieciskās darbības intensifikāciju pilsētas fauna ir radikāli pārmainījusies un noplicinājusies. Rīgas centrālajā daļā primārā fauna ir gandrīz pilnīgi iznīkusi, daļēji tā saglabājusies izklaidus apbūvētajos rajonos, bet samērā labi pilsētas perifērijā. [[Attēls:Balodis Tuvplana.jpg|thumb|left|200px|[[Mājas balodis]], izplatīts putns Rīgā]] Rīgas zīdītājdzīvnieku fauna nav speciāli pētīta, tādēļ precīzu konstatēto sugu skaitu nevar noteikt. Pilsētas nomalēs, kā arī dzīvojamajos rajonos samērā bieži ieklejo aļņi, dažkārt stirnas, retāk mežacūkas, vairākkārt ieklīdušas [[Rudā lapsa|rudās lapsas]]. Mežos, kapsētās un parkos sastopamas Eirāzijas vāveres, pilsētas nomalēs un [[Daugava]]s salās&nbsp;— pelēkais zaķis, piemērotos biotopos iespējams atrast Eiropas kurmi, retāk Eiropas ezi, kā arī meža cirsli un mazo cirsli. No plēsējiem Rīgas teritorijā konstatēta Amerikas ūdele (galvenokārt gar [[Daugava|Daugavu]]), retāk sesks un meža cauna. [[Attēls:Columba livia domestica.JPG|thumb|Baloži]] Daudzveidīga ir Rīgas putnu fauna. Reģistrētas aptuveni 250 sugas no 308 [[Latvija|Latvijā]] sastopamajām. Aptuveni 150 sugas Rīgas teritorijā ligzdo. Vairākums ligzdotāju pilsētā veido nelielas populācijas. Lielas populācijas ir putniem, kuru ligzdošana ir saistīta ar ēkām&nbsp;— piemēram, [[mājas balodis|mājas balodim]], [[mājas zvirbulis|mājas zvirbulim]], arī svīrei un kovārnim. Dažas putnu sugas Rīgā konstatētas tikai vienu reizi. Dzīvojamo namu rajonos, apstādījumos un parkos dominē lielā zīlīte, bieži sastopams melnais meža strazds, žubīte, gaišais ķauķis, sīlis, gredzenūbele, vārna un žagata. Kapsētās un lapu koku audzēs sastopama arī lakstīgala, sarkanrīklīte, melnais mušķērājs, daudz zīlīšu, ķauķu, ķauķīšu. Priežu mežos mīt žubīte, vītītis, cekulzīlīte, erickiņš. [[Daugava|Daugavā]] un ezeros ir milzīgas lielo ķīru kolonijas. Pļavās sastopama ķīvīte, smiltājos&nbsp;— upes tārtiņš, ūdenstilpēs&nbsp;— meža pīle. == Teritoriālais iedalījums == [[Attēls:Riga SPOT 1024.jpg|200px|right|thumb|Rīgas pilsētas teritorija&nbsp;— skats no satelīta]] Rīga ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], kas iedalīta sešās administratīvās vienībās: * [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] (3&nbsp;km²) * [[Kurzemes rajons]] (79&nbsp;km²) * [[Zemgales priekšpilsēta]] (41&nbsp;km²) * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] (77&nbsp;km²) * [[Vidzemes priekšpilsēta]] (57&nbsp;km²) * [[Latgales priekšpilsēta]] (50&nbsp;km²) Pēc platības lielākais ir [[Kurzemes rajons]], bet mazākais [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]]. Pēc iedzīvotāju skaita lielākā ir [[Latgales priekšpilsēta]], savukārt [[Vidzemes priekšpilsēta]] un [[Centra rajons (Rīga)|Centra rajons]] pēc nacionālā sastāva ir vienīgie, kuros latviešu ir vairāk nekā krievu tautības iedzīvotāju. Interesants fakts ir arī tas, ka [[Vidzemes priekšpilsēta|Vidzemes]] un [[Zemgales priekšpilsēta]]s ir vienīgās, kurās iedzīvotāju skaits pēdējo gadu (2006—2008) laikā ir pieaudzis, savukārt [[Latgales priekšpilsēta|Latgales priekšpilsētā]] tas ir visstraujāk samazinājies.<ref name="ie1">Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes gada pārskats ([[portatīvā dokumenta formāts|PDF]] fails)</ref> === Rīgas pilsētas administratīvās robežas === {{Pamatraksts|Rīgas robežas}} Rīgas pilsētas platība ir 307,17&nbsp;km², bet, pierēķinot piepilsētas, tās platība sasniedz aptuveni 7000&nbsp;km² ar 1,15 miljoniem iedzīvotāju. === Teritorijas iedalījums === * Apdzīvojamās platības aizņem 67,00&nbsp;km² (21,8%) * Rūpnieciskās platības aizņem 52,45&nbsp;km² (17,0%) * Ielas un ceļi aizņem 24,64&nbsp;km² (8,0%) * Parki aizņem 57,54&nbsp;km² (19,0%) * Ūdens platības aizņem 48,50&nbsp;km² (15,8%)<ref name="ie2">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm |title=Rīgas pašvaldības portāls |access-date={{dat|2008|07|28||bez}} |archive-date={{dat|2009|02|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20090228074024/http://www.riga.lv/LV/Channels/About_Riga/Riga_in_numbers/default.htm }}</ref> === Rīgas apkaimes === 1934. gadā Rīgas pilsētu sadalīja 40 administratīvajos rajonos, bet pēc Otrā pasaules kara Rīgai nav bijis oficiāli apstiprināta pilsētas teritoriālā iedalījuma, kas būtu sīkāks par sešu administratīvi teritoriālo vienību iedalījumu (rajoni un priekšpilsētas). Nosacīti Rīgas pilsēta bija sadalīta 47 rajonos jeb "mikrorajonos", kuru robežas tikai daļēji sakrita ar priekšpilsētu robežām un savstarpējās robežas bija visai nosacītas. Vēsturiski bija izveidojies arī sīkāks mikrorajonu iedalījums. Kā piemēru var minēt [[Spilve (Rīga)|Spilvi]], kura sastāvēja no Beķermuižas, Krēmeriem, Voleriem, Rātsupes un Lielās muižas. Tas, ka pilsētai nebija šāda&nbsp;— sīkāka iedalījuma, bieži vien radīja problēmas, jo rajonu robežām oficiāli neeksistējot, iedzīvotāju un komunālo dienestu interpretācija par šo tēmu bija diezgan atšķirīga. 2008. gadā [[Rīgas dome]]s pilsētas attīstības departamentā aizsākās darbs pie Rīgas jaunās rajonu, jeb pēc jaunā plāna&nbsp;— apkaimju definēšanas. Šis plāns vēl nav oficiāli apstiprināts, bet, kad tas tiks izdarīts, tad Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu. Galvenais šīs reformas iemesls ir iespēja izpētīt katras šīs apkaimes, katra mazā reģiona specifiku&nbsp;— kādi ir iedzīvotāji, kāda ir infrastruktūra, kādas vajadzības tālākai dzīves vides pilnveidošanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |title=RDPAD aicina veidot apkaimes |access-date={{dat|2008|12|27||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081218094959/http://www.a4d.lv/lv/raksti/rdpad_aicina_veidot_apkaimes/ |archivedate={{dat|2008|12|18||bez}} }}</ref><ref>[http://www.vestis.lv/?ct=partevi&fu=read&id=415 Rīgas Pilsētas Vēstis&nbsp;— Aktuāli]{{Dead link|date=September 2011}}</ref> === Rīgas apkaimju uzskaitījums === ''Skatīt arī:'' ''[[Rīgas apkaimju uzskaitījums]]'' [[Attēls:Rigas apkaimes Nr.png|right|300px]] {{columns |width=200px |col1= * 1. [[Bolderāja]] * 2. [[Daugavgrīva]] * 3. [[Dzirciems (Rīga)|Dzirciems]] * 4. [[Iļģuciems]] * 5. [[Imanta]] * 6. [[Kleisti (Rīga)|Kleisti]] * 7. [[Ķīpsala]] * 8. [[Rītabuļļi]] * 9. [[Spilve (Rīga)|Spilve]] * 10. [[Voleri]] * 11. [[Zasulauks]] * 12. [[Āgenskalns]] * 13. [[Atgāzene]] * 14. [[Beberbeķi]] * 15. [[Bieriņi]] |col2= * 16. [[Bišumuiža]] * 17. [[Katlakalns (Rīga)|Katlakalns]] * 18. [[Mūkupurvs]] * 19. [[Pleskodāle]] * 20. [[Salas (Rīga)|Salas]] * 21. [[Šampēteris]] * 22. [[Torņakalns]] * 23. [[Ziepniekkalns]] * 24. [[Zolitūde]] * 25. [[Čiekurkalns]] * 26. [[Jaunciems (Rīga)|Jaunciems]] * 27. [[Kundziņsala]] * 28. [[Mangaļsala]] * 29. [[Mežaparks]] * 30. [[Mīlgrāvis]] |col3= * 31. [[Pētersala-Andrejsala]] * 32. [[Sarkandaugava]] * 33. [[Trīsciems]] * 34. [[Vecāķi]] * 35. [[Vecdaugava]] * 36. [[Vecmīlgrāvis]] * 37. [[Vecrīga|Vecpilsēta]] * 38. [[Centrs (Rīga)|Centrs]] * 39. [[Berģi (Rīga)|Berģi]] * 40. [[Brasa]] * 41. [[Brekši]] * 42. [[Bukulti (Rīga)|Bukulti]] * 43. [[Dreiliņi (Rīga)|Dreiliņi]] * 44. [[Jugla (Rīga)|Jugla]] * 45. [[Mežciems (Rīga)|Mežciems]] |col4= * 46. [[Purvciems]] * 47. [[Skanste (Rīgas apkaime)|Skanste]] * 48. [[Suži (Rīga)|Suži]] * 49. [[Teika (Rīga)|Teika]] * 50. [[Avotu iela (Rīga)|Avotu iela]] * 51. [[Dārzciems]] * 52. [[Dārziņi]] * 53. [[Grīziņkalns]] * 54. [[Ķengarags]] * 55. [[Maskavas forštate]] * 56. [[Pļavnieki]] * 57. [[Rumbula]] * 58. [[Šķirotava (Rīga)|Šķirotava]] }} == Demogrāfija == [[Attēls:Riga silhouette.jpg|thumb|200px|[[Vecrīgas siluets]].]] [[Attēls:489351.jpg.jpg|thumb|200px|right|Vecrīgas skats&nbsp;— priekšplānā "[[Trīs brāļi]]", fonā [[Doma baznīca]]]] [[1980. gadi|1980. gadu]] vidū tika prognozēts, ka līdz 2000. gadam rīdzinieku skaits pārsniegs 1 miljonu, bet šis scenārijs nepiepildījās. Rīga iedzīvotāju skaita maksimumu sasniedza 1990. gadā&nbsp;— 909 135 cilvēki. Pēc [[Latvija]]s neatkarības atgūšanas, Krievijas pilsoņu un karaspēka atgriešanās [[Krievija|Krievijā]] dēļ, kā arī ekonomiskās situācijas krasas pasliktināšanās dēļ, iedzīvotāju skaits Rīgā sāka strauji samazināties. 1990. gadā iedzīvotāju skaits samazinājās par 8680, 1991. gadā par 10 714, bet 1992. gadā pat par 26 084 cilvēkiem un 1993. gada sākumā Rīgā bija vairs 863 657 iedzīvotāju. Turpmāk skaita samazināšanās tempi palēninājās. 1996. gada otrajā pusē Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 800 000. 2000. gada [[1. janvāris|1. janvārī]] Rīgā dzīvoja 764 329 cilvēku un ikgadējais samazinājums noslīdēja zem 10 000 iedzīvotāju gadā. [[21. gadsimts|21. gadsimta]] pirmās dekādes beigās Rīgas iedzīvotāju skaits vēl arvien samazinājās, 2011. gada beigās Rīgas iedzīvotāju skaits noslīdēja zem 700 000. Rīgas domes kampaņas "Esi rīdzinieks" rezultātā no 2013. gada oktobra līdz decembrim Rīgā deklarējās aptuveni 10 tūkstoši cilvēku, bet Rīgas mērs [[Nils Ušakovs|N. Ušakovs]] apgalvoja, ka pilsētā vēl strādā un dzīvo ap 100 000 cilvēku, kas deklarējušies citās pašvaldībās.<ref>[https://diena.lv/raksts/latvija/riga/usakovs-_ridzinieku_-kampanu-verte-ka-veiksmigu-galvaspilseta-deklarejusies-ap-10-000-cilveku-14039298 Ušakovs rīdzinieku kampaņu vērtē kā veiksmīgu; galvaspilsētā deklarējušies ap 10 000 cilvēku] Diena.lv 2014. gada 9. janvārī</ref><ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/usakova-aicinajumam-atsaukusies-un-par-ridziniekiem-kluvusi-ap-10-000-cilveku.d?id=44022006 Ušakova aicinājumam atsaukušies un par rīdziniekiem kļuvuši ap 10 000 cilvēku] Delfi (LETA), 09.01.2014</ref> Naturalizācijas dēļ pieauga rīdzinieku&nbsp;— Latvijas pilsoņu īpatsvars. 2007. gadā Rīgā bija piereģistrēti 503 573 Latvijas pilsoņi (69,6%), 197 752 [[Latvijas nepilsoņi]] (27,3%), 111 bezvalstnieki, kā arī 22 495 citu valstu pilsoņi (3,1%).,<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200924140234/https://www.pmlp.gov.lv/lv/documents/statistika/statsitikapils_nepils.pdf |date={{dat|2020|09|24||bez}} }} 01.01.2007.</ref> turpretī 2017. gadā Rīgā bija piereģistrēti 529 794 Latvijas pilsoņi (75,2%), 125 344 [[Latvijas nepilsoņi]] (17,8%), 99 bezvalstnieki, 104 alternatīvie, 58 bēgļi, kā arī 49 077 citu valstu pilsoņi (7,0%).<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20reģistrs/07022017/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf Iedzīvotaju skaits pašvaldībās sadalījumā pēc valstiskās piederības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190403114031/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%2520re%25C4%25A3istrs/07022017/ISPP_Pasvaldibas_pec_VPD.pdf |date={{dat|2019|04|03||bez}} }} 01.01.2017.</ref> === Iedzīvotāju skaita izmaiņas (1767—2020) === {{Historical populations | title= Iedzīvotāju skaita izmaiņas | align = none | cols = 4 | graph-pos = bottom |1767|19500 |1800|29500 |1840|60600 |1867|102600 |1881|169300 |1897|282200 |1913|517500 |1920|185100 |1930|377900 |1940|353800 |1941|335200 |1945|228200 |1950|482300 |1955|566900 |1959|580400 |1965|665200 |1970|731800 |1975|795600 |1979|835500 |1987|900300 |1990|909135 |1991|900455 |1992|889741 |1993|863657 |1994|843552 |1995|824988 |1996|810172 |1997|797947 |1998|786612 |1999|776008 |2000|764329 |2001|756627 |2002|747157 |2003|739232 |2004|735241 |2005|731762 |2006|727578 |2007|722485 |2008|717371 |2009|715978 |2010|709145 |2011|703581 |2012|699203 |2013|696618 |2014|701185 |2015|698086 |2016|698529 |2017|704476 |2018|701064 |2019|696986 |2020|693046 |2021|686253 |2022|671879 }} === Etniskais sastāvs === No 1990. līdz 2015. gadam, samazinoties iedzīvotāju skaitam Rīgā, samazinājās arī gandrīz visu etnisko grupu iedzīvotāju skaits, tomēr [[Latvietis|latviešu]], kā arī mazāku grupu (kuru īpatsvars ir zem 1%) skaits samazinājās lēnāk, nekā etnisko [[krievs|krievu]], [[baltkrievi|baltkrievu]], [[ukraiņi|ukraiņu]] un [[poļi|poļu]] skaits. Kopš 2000. gada latvieši atkal ir lielākā etniskā grupa Rīgā, bet kopš 2015. gada sāka pieaugt arī to iedzīvotāju absolūtais skaits, kuri pārbrauc uz Rīgu darba vai studiju dēļ no citām pilsētām vai laukiem, un deklarējas Rīgā kā latvieši. Palielinās Rīgas pastāvīgo iedzīvotāju skaits, kas pieder mazākām etniskām grupām (2018. gadā 5,6%) vai arī neizvēlas tautību (2018. gadā 3,5%). Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) datiem {{dat|2020|1|1||bez}} tas bija šāds: {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Rīgā 2020. gadā.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200324070840/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB_2020.pdf |date={{dat|2020|03|24||bez}} }} Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Pilsonības un Migrācijas Lietu Pārvaldes (PMLP) dati 2020. gada 1. janvārī.</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 308597 : Latvieši : green | slice 2 = 253515 : Krievi : red | slice 3 = 25355 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 24740 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 12336 : Poļi : orange | slice 6 = 68503 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 693 046 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 44,53% | style="text-align:center;" | 308 597 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 36.58% | style="text-align:center;" | 253 515 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 3,66% | style="text-align:center;" | 25 355 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,57% | style="text-align:center;" | 24 740 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,77% | style="text-align:center;" | 12 336 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 9,89% | style="text-align:center;" | 68 503 |} Latviešu skaita izmaiņas Rīgā pēc tautas skaitīšanu datiem (1867—2020):<ref>{{lkv|X|20 441}}</ref><ref name="autogenerated1">[http://data.csb.gov.lv/Dialog/varval.asp?ma=04-18a&ti=4-18.+NUMBER+OF+ETHNIC+LATVIANS+IN+LATVIA+AND+RIGA+&path=../DATABASEEN/Iedzsoc/Annual%20statistical%20data/04.%20Population/&lang=1 Central Statistical Bureau of Latvia, 2009]{{Novecojusi saite}}</ref> {| class="wikitable" |- ! ! 1867 ! 1881 ! 1897 ! 1913 ! 1917 ! 1919 ! 1920 ! 1930 ! 1935 ! 1959 ! 1970 ! 1979 ! 1989 ! 2000 ! 2011 ! 2020 |- ! Latvieši <br>(īpatsvars) | 24 199* <br>(23,6%) | 49 974* <br>(29,5%) | 127 046* <br>(45,0%) | 218 097* <br>(42,2%) | 114 379 <br>(54,3%) | 109 660 <br>(51,5%) | 99 580 <br>(54,9%) | 227 842 <br>(60,3%) | 242 731<br> (63,0%) | 258 528<br> (44,5%) | 299 072<br> (40,9%) | 317 546<br> (38,3%) | 331 934<br> (36,5%) | 313 368<br> (41,0%) | 298 412<br> (42,4%) | 308 597<br> (44,5%) |} Piezīme: * Uzskaite pēc ikdienā lietotās valodas.<br> Avots: [[Tautas skaitīšana|Tautas skaitīšanu]] dati. == Augstceltnes un augstākās būves == [[Attēls:371109.jpg|thumb|200px|[[Rīgas radio un televīzijas tornis]]]] {{Pamatraksts|Rīgas augstceltnes un augstākās būves}} Latvijas augstākā būve atrodas Rīgā, tas ir [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] [[Zaķusala|Zaķusalā]]. Tā augstums ir 368,5 metri. Tas ir ne tikai augstākais tornis [[Baltijas valstis|Baltijas valstīs]], bet arī augstākais [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 13. augstākais televīzijas tornis pasaulē. Savukārt augstākās biroju vai dzīvojamās augstceltnes Rīgā ir ''[[Zunda Towers]]'', kuras dienvidu tornis ir 123 metrus augsts,<ref>[http://www.colliers.com/lv-lv/p-55520 Divu torņu moderna arhitektūras konstrukcija]{{Novecojusi saite}}</ref> kā arī [[Saules akmens]], ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' un [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]], kuras sniedzas augstāk par 100 metriem. {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="5" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākās Rīgas ēkas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Stāvi ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- |style="text-align:center;"| 1. |''[[Zunda Towers]]'' | style="text-align:center;" | 123 | style="text-align:center;" | 30 | style="text-align:center;" | 2015 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Saules akmens]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;" | 27 | style="text-align:center;"| 2004 |- | style="text-align:center;"| 3. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza II]]'' | style="text-align:center;"| 114 | style="text-align:center;"| 32 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Zinātņu akadēmijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 108 | style="text-align:center;"| 21 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 5. | ''[[Panorama Plaza|Panorama Plaza I]]'' | style="text-align:center;"| 99 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Radisson Blu Hotel Latvija]] | style="text-align:center;"| 95 | style="text-align:center;"| 27 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Zemkopības ministrijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 92 | style="text-align:center;"| 26 | style="text-align:center;"| 1976 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Latvijas Televīzijas augstceltne]] | style="text-align:center;"| 89 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 9. | ''[[Astra Lux]]'' | style="text-align:center;"| 81 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2007 |- | style="text-align:center;"| 10. | ''[[Solaris (ēku komplekss)|Solaris]]'' (2 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 78 | style="text-align:center;"| 25 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 11. | [[Preses nams]] | style="text-align:center;"| 77 | style="text-align:center;"| 22 | style="text-align:center;"| 1977 |- | style="text-align:center;"| 12. | [[Skanstes virsotnes]] (4 ēku komplekss) | style="text-align:center;"| 76 | style="text-align:center;"| 24 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 13. | [[Rietumu Capital Centre|Rietumu Bankas galvenā ēka]] | style="text-align:center;"| 70 | style="text-align:center;"| 20 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 14. | [[Centra nams]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 9 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 15. | "[[Latvijas Nacionālās bibliotēkas galvenā ēka|Gaismas pils]]" | style="text-align:center;"| 68 | style="text-align:center;"| 13 | style="text-align:center;"| 2012 |- | style="text-align:center;"| 16. | [[Gloria (ēka)|Gloria]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2005 |- | style="text-align:center;"| 17. | [[Liberta]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2006 |- | style="text-align:center;"| 18. | ''[[Fortuna]]'' | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 19. | [[Verita]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2008 |- | style="text-align:center;"| 20. | ''[[Victoria (augstceltne)|Victoria]]'' | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 18 | style="text-align:center;"| 2009 |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="font-size:95%;" |- | colspan="4" style="text-align:center; background:#ccc;"| '''Augstākie Rīgas torņi un baznīcas''' |- ! style="width:20px; background:#efefef;"| ! style="width:250px; background:#efefef;"| Nosaukums ! style="width:40px; background:#efefef;"| Augst. ! style="width:40px; background:#efefef;"| Gads |- | style="text-align:center;"| 1. | [[Rīgas radio un televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 368 | style="text-align:center;"| 1987 |- | style="text-align:center;"| 2. | [[Rīgas Svētā Pētera baznīca]] | style="text-align:center;"| 123 | style="text-align:center;"| 1746 |- | style="text-align:center;"| 3. | [[Āgenskalna televīzijas tornis]] | style="text-align:center;"| 110 | style="text-align:center;"| 1955 |- | style="text-align:center;"| 4. | [[Vanšu tilts (Rīga)|Vanšu tilta]] pilons | style="text-align:center;"| 109 | style="text-align:center;"| 1981 |- | style="text-align:center;"| 5. | [[Rīgas Doms]] | style="text-align:center;"| 90 | style="text-align:center;"| 1776 |- | style="text-align:center;"| 6. | [[Rīgas Svētā Jēkaba katedrāle]] | style="text-align:center;"| 86 | style="text-align:center;"| 1225 |- | style="text-align:center;"| 7. | [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem]] | style="text-align:center;"| 79 | style="text-align:center;"| 1985 |- | style="text-align:center;"| 8. | [[Rīgas Jaunā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 69 | style="text-align:center;"| 1906 |- | style="text-align:center;"| 9. | [[Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes luterāņu baznīca|Rīgas Vecā Svētās Ģertrūdes baznīca]] | style="text-align:center;"| 63 | style="text-align:center;"| 1869 |} |} == Transports == [[Attēls:MB Citaro O530.jpg|thumb|200px|Autobuss [[Mercedes-Benz]] Citaro O530 uz 13. janvāra ielas Rīgā 2005. gada 4. jūnijā]] [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|200px|Zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]] Rīgā]] === Sabiedriskais transports Rīgā === {{Pamatraksts|Sabiedriskais transports Rīgā}} Sabiedriskais transports Rīgā sastāv no 54 autobusu, 19 trolejbusu, 9 tramvaju, 33 minibusu un 9 nakts autobusu līnijām, kas savā starpā savieno visas Rīgas priekšpilsētas. Pirmās autobusu satiksmes līnijas tika atklātas 1924. gadā. Līdz 1938. gadam visas autobusu līnijas piederēja privātiem uzņēmējiem. 19 autobusu līnijās kursēja 151 autobuss, gadā pārvadājot 29,25 miljonus pasažieru. Pašvaldības autobusu sabiedriskā transporta atklāšana notika 1938. gada 1. jūlijā. Pirmais trolejbusu maršruts Rīgā tika izveidots no Daugavpils ielas līdz Viestura dārzam. Tas tika atklāts 1947. gada 4. novembrī plkst.16.30 [[Krišjāņa Valdemāra iela (Rīga)|Krišjāņa Valdemāra ielas]] un Kalpaka bulvāra krustojumā. Pirmie Rīgā kursēja pirms kara Jaroslavļas Autobusu rūpnīcā būvētie JTB trolejbusi, kuri jau bija lietoti. Pirmie trolejbusi bāzējās 1. tramvaju depo (tagadējā 5. tramvaju depo) Brīvības ielā, vēlāk tie tika pārvietoti uz 2. tramvaju depo (tagadējo 1. trolejbusu parku) Ganību dambī. 1948. gadā tika atklāta trolejbusu līnija no [[Centrāltirgus]] uz [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], ko drīz pēc tam pagarināja līdz [[Mežaparks|Mežaparkam]]. [[1950. gadi|Piecdesmitajos gados]] trolejbusu parks tika papildināts ar Engelsā ([[Krievija]]) ražotajiem trolejbusiem. 1882. gada 23. augustā tika atklātas pirmās zirgu tramvaja līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. Rīgu jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau 1899. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. Rīgā pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt 1901. gada 23. jūlijā. === Citi transporta veidi === * [[Rīgas dzelzceļa stacija]] * [[Rīgas Starptautiskā autoosta]] * [[Starptautiskā lidosta "Rīga"]] * [[Rīgas pasažieru osta]] == Sports == [[2006. gada Pasaules čempionāts hokejā|2006]]. gadā Rīgā norisinājās [[Pasaules čempionāts hokejā]]. Rīgā bāzēts [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Rīgas "Dinamo"]]. [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas Virslīgas hokeja čempionātā]] spēlē [[HK Kurbads]], [[HK MOGO]], [[HK Prizma]], [[HK "Lido"]] un [[HS Rīga]]. [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas futbola Virslīgā]] spēlē [[FK RFS]], [[Riga FC]] un [[FS METTA/Latvijas Universitāte]]. Katru pavasari Rīgā notiek [[Rīgas maratons]]. Rīgā bāzēti arī vairāki basketbola klubi&nbsp;— [[Barons kvartāls]], [[BK VEF Rīga]], [[BK Latvijas Universitāte]], [[BK Turība]]&nbsp;—, kā arī sieviešu basketbola klubi [[TTT Rīga]], [[Latvijas Universitāte (sieviešu basketbola klubs)|Latvijas Universitāte]], [[Rīgas Tehniskā Universitāte/Merks|RTU Merks]] u.c. == Mediji == === Radiostacijas === {| |- | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 88,6 MHz || align="left" | Jumor FM |- | 89,2 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] [[Radio SWH Rock]] |- | 90,0 MHz || align="left" | [[Attēls:RadioSWHRock.gif|20px]] Radio SWH Gold |- | 90,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 1]] |- | 91,5 MHz || align="left" | [[Latvijas Radio 2]] |- | 91,9 MHz || align="left" | TOPradio- Dimzukalns (Iecava) |- | 93,1 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Radio_5_logo.png|20px]] [[Latvijas Radio 5]]&nbsp;— Pieci.lv |- | 93,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Index123456.jpg|20px]] [[Radio Baltkom]] |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 94,5 MHz || align="left" | Retro FM |- | 94,9 MHz || align="left" | [[Attēls:Capital_fm_logo_lv.jpg|20px]] [[Capital FM]] |- | 95,8 MHz || align="left" | [[Attēls:NABA_95-8.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 6]]&nbsp;— Radio NABA |- | 96,2 MHz || align="left" | EHR Russkie Hiti |- | 96,8 MHz || align="left" | EHR SuperHits |- | 97,3 MHz || align="left" | [[Attēls:RADIO MARIJA LOGO.png|20px]] [[Radio Marija]] |- | 98,3 MHz || align="left" | TOPradio |- | 99,0 MHz || align="left" | Radio Jurmala- Jūrmala |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 99,5 MHz || align="left" | MIX FM Dance |- | 100,0 MHz || align="left" | Radio PIK |- | 100,5 MHz || align="left" | [[Attēls:BBC World Service red.svg|20px]] BBC World Service |- | 101,0 MHz || align="left" | XO FM |- | 101,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_Kristīgais_Radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Kristīgais Radio]] |- | 102,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] Radio Skonto+ |- | 102,7 MHz || align="left" | Radio MIX FM |- | 103,2 MHz || align="left" | Russkoe Retro |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="70" style="background:#efefef;" | Frekvence !width="210" style="background:#efefef;" | Nosaukums |- | 103,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 3]]&nbsp;— Klasika |- | 104,3 MHz || align="left" | [[Attēls:Ehr-logo-_2016.png|20px]] [[European Hit Radio]] |- | 105,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH]] |- | 105,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_SWH_logo.png|20px]] [[Radio SWH +]] |- | 106,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Star_FM_Logo.png|20px]] [[Star FM]] |- | 106,8 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_tev_logo.png|20px]] [[Radio TEV]] |- | 107,2 MHz || align="left" | [[Attēls:Radio_Skonto_logo.png|20px]] [[Radio Skonto]] |- | 107,7 MHz || align="left" | [[Attēls:Latvijas_radio_logo.jpg|20px]] [[Latvijas Radio 4]]&nbsp;— Doma Laukums |- |} |} == Sadraudzības pilsētas == Rīgai 2022. gada vasarā bija sadraudzības attiecības ar šādām pilsētām:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.riga.lv/lv/rigas-sadraudzibas-pilsetas |title=Rīgas sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2022|07|01||bez}}}}</ref> {{Col-begin|width=75%}} {{Col-3}} * {{flaga|Kazahstāna}} [[Almati]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Francija}} [[Bordo]], [[Francija]] * {{flaga|Vācija}} [[Brēmene]], [[Vācija]] * {{flaga|ASV}} [[Dallasa]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] * {{flaga|Armēnija}} [[Erevāna]], [[Armēnija]] * {{flaga|Itālija}} [[Florence]], [[Itālija]] * {{flaga|Austrālija}} [[Kērnsa]], [[Austrālija]] * {{flaga|Ukraina}} [[Kijiva]], [[Ukraina]] * {{flaga|Japāna}} [[Kobe]], [[Japāna]] {{Col-3}} * {{flaga|Zviedrija}} [[Norčēpinga]], [[Zviedrija]] * {{flaga|Kazahstāna}} [[Nursultana]], [[Kazahstāna]] * {{flaga|Dānija}} [[Olborga]], [[Dānija]] * {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], [[Ķīna]] * {{flaga|Somija}} [[Pori]], [[Somija]] * {{flaga|Vācija}} [[Rostoka]], [[Vācija]] * {{flaga|Čīle}} [[Santjago]], [[Čīle]] * {{flaga|Zviedrija}} [[Stokholma]], [[Zviedrija]] {{Col-3}} * {{flaga|Ķīna}} [[Sudžou (Dzjansu)|Sudžou]], [[Ķīna]] * {{flaga|Taivāna}} [[Taipeja]], [[Ķīnas Republika|Taivāna]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tallina]], [[Igaunija]] * {{flaga|Igaunija}} [[Tartu]], [[Igaunija]] * {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], [[Uzbekistāna]] * {{flaga|Gruzija}} [[Tbilisi]], [[Gruzija]] * {{flaga|Polija}} [[Varšava]], [[Polija]] * {{flaga|Lietuva}} [[Viļņa]], [[Lietuva]] {{Col-end}} == Attēlu galerija == {{Gallery |captionstyle=font-size:small; text-align:center; |width=150 | height=100 | lines=3 |align=center |perrow=5 |Attēls:Riga old.jpg|[[Vecrīga]]s panorāma ar promenādi pirms 1900. gada |Attēls:Riga panorama from pardauga.jpg|Rīgas panorāma un [[Āgenskalna līcis]] no [[Pārdaugava]]s puses pirms Pirmā pasaules kara |Attēls:Riga castle tower.jpg|Rīgas pils, raugoties no [[Daugava]]s |Attēls:Rigas uzraksts.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas šosejas |File:Rīgas zīme pie Jūrmalas gatves.jpg|Uzraksts "Rīga" pie pilsētas robežas uz Jūrmalas gatves |Attēls:IMG 6670.JPG|Rīgas centrs. Skats no Pēterbaznīcas skatu laukuma |Attēls:Vecriga_no_upes.jpg|Vecrīga, raugoties no Daugavas |Attēls:321505.jpg|Rīgas centrālā daļa |Attēls:Rīgas_ostas_celtni.JPG|Rīgas ostas iekraušanas celtņi |Attēls:Vecriiga no Zakjusalas.jpg|Vecrīga, skatoties no [[Zaķusala]]s. Priekšplānā [[Dzelzceļa tilts (Rīga)|Dzelzceļa tilts]] |Attēls:Vanšu Bridge.jpg|Vanšu tilts no Eksporta ielas ||Rīgas panorāma uz tās rietumiem }} === Rīgas panorāma === {{wide image|Rigapanorama.JPG|1800px|Panorāma no Zinātņu akadēmijas augstceltnes}} {{wide image|Vecriga view from saint peter church 2011.jpg|1200px|Panorāma no Rīgas Svētā Pētera baznīcas torņa}} <!-- ==Dokumenti== === Indriķa hronika par Rīgas vietas izvēli === 1200. gads: «Pirms bīskapa [[Alberta]] aizbraukšanas [[līvi]] viņam parādīja tās pilsētas vietu, ko arī sauc par Rīgu&nbsp;— vai nu pēc Rīgas ezera, vai tāpēc, ka tā ir it kā veldzēta, jo tai ir valgme lejā un valgme no augšas: valgme lejā&nbsp;— tāpēc, ka to veldzē ūdeņi un ganības, vai tāpēc, ka grēciniekiem tajā top piešķirta pilnīga grēku atlaišana un caur to tātad tiek arī veldze augšā, tas ir, debesu valstība; vai tāpēc, ka Rīga saņēmusi jaunās ticības veldzi un apkārtējie pagāni Rīgas dēļ tiek veldzēti ar svēto kristības avotu. 1201. gada vasara: Savas konsekrācijas trešajā gadā bīskaps, atstājis ķīlniekus Vācijā, ar krustnešiem, kurus varēja sadabūt, atgriezās Līvzemē, un tajā pašā vasarā uz plaša lauka, kuram līdzās varēja būt kuģu osta, tika celta Rīgas pilsēta.» --> == Ievērojamas personības == Rīgā dzimuši: {{div col}} * inženieris, politiķis [[Georgs Armitsteds]] (1847—1912), * baletdejotājs [[Mihails Barišņikovs]] (1948), * arhitekts [[Jānis Frīdrihs Baumanis]] (1834—1891), * ķirurgs, aseptikas pamatlicējs [[Ernests fon Bergmanis]] (1836—1907), * politiķis [[Johans Kristofs Bērenss]] (1729—1792), * filozofs [[Jesaja Berlins]] (1909—1997), * mākslinieks [[Boriss Bērziņš]] (1930—2002), * arhitekts [[Gunārs Birkerts]] (1925—2017), * arhitekts [[Vilhelms Bokslafs]] (1858—1945), * inženieris [[Frīdrihs Canders]] (1887—1933), * inženieris [[Valters Caps]] (1905—2003), * māksliniece [[Vija Celmiņa]] (1938), * dzejnieks [[Aleksandrs Čaks]] (1901—1950), * hokejists [[Lauris Dārziņš]] (1985), * hokejists [[Kaspars Daugaviņš]] (1988), * izgudrotājs, uzņēmējs [[Džeikobs Deiviss]] (1831—1908), * žurnālists [[Jānis Domburs]] (1972), * kinorežisors [[Sergejs Eizenšteins]] (1898—1948), * arhitekts [[Johans Daniels Felsko]] (1813—1902), * operdziedātāja [[Elīna Garanča]] (1976), * komponiste [[Lūcija Garūta]] (1902—1977), * politiķis [[Ivars Godmanis]] (1951), * neirofiziologs [[Elhonons Goldbergs]] (1946), * tenisists [[Ernests Gulbis (tenisists)|Ernests Gulbis]] (1988), * fotogrāfs [[Filips Halsmans]] (1906—1979) * datorzinātnieks [[Juris Hartmanis]] (1928), * filozofs [[Nikolajs Hartmanis]] (1882—1950), * hokejists [[Artūrs Irbe]] (1967), * diriģents [[Mariss Jansons]] (1943—2019), * basketboliste [[Anete Jēkabsone-Žogota]] (1983), * komponists [[Imants Kalniņš]] (1941), * politiķis [[Aigars Kalvītis]] (1966), * aktrise un politiķe [[Ausma Kantāne-Ziedone]] (1941), * vijolnieks [[Gidons Krēmers]] (1947), * rakstnieks [[Vilis Lācis]] (1904—1966), * mākslas vēsturnieks [[Imants Lancmanis]] (1941), * arhitekts [[Eižens Laube]] (1880—1967), * mēmā kino aktrise [[Lia Mara]] (''Lya Mara'') (1897—1960), * aktrise [[Mirdza Martinsone (aktrise)|Mirdza Martinsone]] (1951), * hokejists [[Edgars Masaļskis]] (1980), * hokejists [[Sergejs Naumovs]] (1969), * ķīmiķis, Nobela prēmijas laureāts [[Vilhelms Ostvalds]] (1853—1932), * gleznotājs [[Kārlis Padegs]] (1911—1940), * paleontologs [[Kristians Panders]] (1794—1865), * komponists [[Raimonds Pauls]] (1936), * komponists [[Georgs Pelēcis]] (1947), * dzejnieks [[Kristiāns Jāks Pētersons]] (1801—1822), * arhitekts [[Heincs Pīrangs]] (1876—1936), * komiķis un aktieris [[Arkādijs Raikins]] (1911—1987) * kamaniņu braucējs [[Mārtiņš Rubenis]] (1978), * dziedātājs [[Normunds Rutulis]] (1971), * rakstnieks [[Zigmunds Skujiņš]] (1926—2022), * aktieris [[Juris Strenga]] (1937), * katoļu bīskaps [[Viktors Stulpins]] (1971), * politiķis [[Jānis Šilfs]] (1881—1921), * vēsturnieks [[Kārlis Kristiāns Širrens]] (1826—1910), * arhitekts [[Reinholds Šmēlings]] (1840—1917), * šahists (astotais pasaules čempions) [[Mihails Tāls]] (1936—1992) * bijušais Latvijas Valsts prezidents [[Guntis Ulmanis]] (1939), * bijusī Latvijas Valsts prezidente [[Vaira Vīķe-Freiberga]] (1937), * vingrotājs [[Igors Vihrovs]] (1978), * komponists un dziedātājs [[Alfrēds Vinters]] (1908—1976), * hokejists [[Sergejs Žoltoks]] (1972—2004). {{div col end}} == Skatīt arī == * [[Rīgas plānošanas reģions]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas satiksme]] * [[Rīgas dome]] * [[Rīgas arhibīskapija]] * [[Tipveida dzīvojamā apbūve Rīgā]] * [[Pieminekļi Rīgā]] * [[Radiostacijas Latvijā#Radio Rīgā|Radio Rīgā]] == Atsauces == {{atsauces|colwidth=30em}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Commons category|Riga|Rīga}} * [http://www.riga.lv/ Rīgas pilsētas domes portāls] * [http://www.citariga.lv/ Cita Rīga&nbsp;— Portāls par Rīgu un Rīgas vēsturi] * [http://www.vecriga.info/ Virtuāla ekskursija pa Vecrīgu] * [http://www.vietas.lv/index.php?p=11&id=8088 Rīga Latvijas ceļvedī] * [http://latviainside.com/explore/tours/aero/riga-vr/virtualtour.html Interaktīva 360° Rīgas aero tūre] {{Rīgas pilsētas daļas}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Rīgas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Rīga| ]] 7x5wxf7qm2dh6w7xvysxr1dbjyddhzi 0 1503 3667360 3655288 2022-08-06T13:26:44Z Egilus 27634 /* Tautsaimniecība */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Kongeriket Norge''<br />''Kongeriket Noreg'' | pilnais_valsts_nosaukums = Norvēģijas Karaliste | valsts_nosaukums = Norway | karoga_attēls = Flag of Norway.svg | karoga_nosaukums = Norvēģijas Karalistes karogs | ģerboņa_attēls = Coat of Arms of Norway.svg | ģerboņa_nosaukums = Norvēģijas Karalistes ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Ja, vi elsker dette landet]]''<br />[[Attēls:Norway (National Anthem).ogg]] | kartes_attēls = Location Norway Europe.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Oslo]] | lielākās_pilsētas = [[Oslo]]<br />[[Bergena]]<br />[[Stavangera]] | valsts_valodas = [[norvēģu valoda]] ([[būkmols]] un [[jaunnorvēģu valoda]]), dažās pašvaldībās [[sāmu valoda]] | valsts_iekārta = [[Unitāra valsts|Unitāra]] [[Parlamentārisms|parlamentāra]] [[konstitucionālā monarhija]] | valsts_galvas_tituls = [[Norvēģijas valdnieku uzskaitījums|Karalis]] | valsts_galva = [[Haralds V]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Norvēģijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Jonas Gahr Støre]] | neatkarības_iegūšana = | neatkarības_notikums = no [[Zviedrija]]s | neatkarības_datums = {{Dat|1905|6|7}} | platība_km2 = 385 207<ref name="kart_2019">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kartverket.no/Kunnskap/Fakta-om-Norge/Arealstatistikk/Arealstatistikk-Norge/|title=Arealstatistics for Norway 2019|publisher=Kartverket, mapping directory for Norway|year=2019|accessdate=2019-03-23|archive-date=2019-06-08|archive-url=https://web.archive.org/web/20190608034913/https://www.kartverket.no/Kunnskap/Fakta-om-Norge/Arealstatistikk/Arealstatistikk-Norge/}}</ref> | iedzīvotāju_skaits = 5 425 270<ref name="ssbf">{{Cite web|url=https://www.ssb.no/en/befolkning/statistikker/folkemengde/aar-per-1-januar|title=Population, 2022-01-01|publisher=Statistics Norway|date=2022-01-01|accessdate=2022-02-23|language=no}}</ref> | iedzīvotāju_skaita_gads = [[2022. gads|2022]] | apdzīvotības_blīvums_km2 = 14,00 | valūta = [[Norvēģijas krona]] ([[NOK]]) | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | domēns = [[.no]], [[.sj]] un [[.bv]] | tālsarunu_kods = 47 }} '''Norvēģija''' ([[Būkmols|būkmolā]]: ''Norge,'' {{val|nn|Noreg}}), oficiāli '''Norvēģijas Karaliste''', ir valsts [[Ziemeļeiropa|Ziemeļeiropā]], kura aizņem [[Skandināvija]]s rietumu daļu. Visgarākā robeža ir ar [[Zviedrija|Zviedriju]] austrumos (1619 km), bet pašos ziemeļos tā robežojas arī ar [[Somija|Somiju]] (727 km) un [[Krievija|Krieviju]] (196 km). Dienvidos to apskalo [[Ziemeļjūra]], rietumos — [[Norvēģu jūra]], bet ziemeļos — [[Barenca jūra]]. Norvēģijai arī pieder [[Svalbāra]] un [[Jana Majena sala]] [[Arktika|Arktikā]], kā arī [[Buvē sala]], [[Pētera I sala]] un [[Karalienes Modas Zeme]] [[Antarktika|Antarktikā]]. Norvēģija ir [[Eiropa]]s piektā lielākā valsts ar 386 958 km² lielu platību. Nosaukums nozīmē "ceļš uz ziemeļiem". Norvēģijā ir 5 miljoni iedzīvotāju. Valsts valoda ir [[norvēģu valoda]], kurai ir divi rakstu valodas paveidi — būkmols (''bokmål'') un jaunnorvēģu valoda (''Nynorsk''). Valsts svētki ir [[17. maijs|17. maijā]], kad norvēģi svin savu konstitūciju. Administratīvi Norvēģija ir iedalīta 19 [[Norvēģijas filkes|filkēs]]. 2009. gadā Norvēģija bija pasaulē ceturtā lielākā [[nafta]]s eksportētājvalsts<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2176rank.html |title=CIA&nbsp;— The World Factbook&nbsp;— Rank Order&nbsp;— Oil&nbsp;— exports |publisher=Cia.gov |date=2009-02-10 |accessdate=2009-02-14 |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120127201033/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/rankorder/2176rank.html |archivedate=2012-01-27 }}</ref> un viena no pasaules bagātākajām valstīm, naftas ieguves nozare rada aptuveni ceturto daļu no visa [[iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopprodukta]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://uk.reuters.com/article/oilRpt/idUKL0674675920070906 |title=UPDATE 1-Statistics Norway raises '07 GDP outlook, cuts '08 |publisher=Uk.reuters.com |date=2007-09-06 |accessdate=2009-03-08}}</ref> Tomēr 99% enerģijas Norvēģija iegūst no [[HES]]<ref>http://www.5ballov.ru/publications/works/1-43.html {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081206134841/http://www.5ballov.ru/publications/works/1-43.html |date={{dat|2008|12|06||bez}} }} {{ru ikona}}</ref>. [[Norvēģijas krona]] tiek uzskatīta par vienu no stabilākajām [[valūta|valūtām]]. [[2007. gads|2007]]. gadā Norvēģija tika atzīta par pasaules mierīgāko zemi. == Vēsture == {{galvenais|Norvēģijas vēsture}} Jau kopš [[6. gadsimts p.m.ē.|6. gadsimta p.m.ē.]] mūsdienu Norvēģija ir bijusi apdzīvota. Norvēģiju 872. gadā pēc [[kauja pie Hafrsforda|kaujas pie Hafrsforda]] apvienoja [[Norvēģijas karalis|ķēniņš]] [[Haralds Skaistmatis]] (''Harald Hårfagre''). Pēc tam sākās tā sauktais "[[Vikingu laikmets]]". 1319. gadā Norvēģija apvienojās personālūnijā ar Zviedriju un 1397. gadā iestājās [[Kalmāras ūnija|Kalmāras ūnijā]], kurā bija arī [[Dānija]]. [[1521]]. gadā, kad Zviedrija izstājās no ūnijas, Norvēģija palika Dānijas pakļautībā. Vēlāk norvēģi nonāca Zviedrijas pakļautībā, bet neatkarību viņi ieguva [[1905]]. gadā, kad pēc 586 gadiem par pirmo Norvēģijas karali kļuva [[Hokons VII]]. [[Otrais Pasaules karš|Otrā Pasaules kara]] laikā {{dat|1940|4|9|L}} Norvēģiju okupēja [[nacistiskā Vācija]]. Pēckara laikā Norvēģija piedzīvoja strauju ekonomisku izaugsmi, galvenokārt pateicoties [[nafta]]s atradnēm, kuras atklāja [[1970. gadi|1970. gadu]] sākumā. == Ģeogrāfija == [[Attēls:No-map.png|left|thumb|250x250px|Norvēģijas karte]] Norvēģu dabai raksturīgi [[fjords|fjordi]], kas ir gari, šauri jūras līči. Garākais ir [[Sognefjords]], kas stiepjas 205 km iekšzemē. Ir plakankalnes, augsti kalni un meži. Augstākais kalns ir [[Galhēpigens]] (2469 m), kas ir arī augstākā virsotne Skandināvijā. Lielākais ledājs ir [[Justedālsbēens]] (platība 485 km²). Garākā upe ir [[Glomma]] (621 km). Jūrā tuvu krastam atrodas daudz lielu un simtiem sīku klinšainu salu, ko sauc par [[Šēra (sala)|šērām]]<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Trešdaļa no valsts platības atrodas aiz [[Polārais loks|Polārā loka]]. Norvēģijai pieder lielas jūras platības, kas atrodas valsts ekonomiskajā zonā  — 2,24 miljoni km2<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Ziemeleiropas valstu ekonomiska geografija eksperimentala macibu gramata 9. - 10. klasei|url=https://www.worldcat.org/oclc/837528839|date=1994|location=Riga|isbn=9984-504-26-3|oclc=837528839}}</ref>. Valsts teritorijā atrodas galējais Eiropas ziemeļu punkts Nordkaps<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.antario.lv/norvegija|title=Norvēģija|website=www.antario.lv|access-date=2022-07-09}}</ref>. Norvēģijas teritorija stiepjas 2650 kilometrus gar jūru, bet krasta līnija ir ļoti izrobota, un tās garums ir 21 347 km. Norvēģija platākajā vietā ir 430 km, bet šaurākajā 6 km. Lielākais ezers ir [[Mjēsas ezers]] (363 km²). Valstī ir ap 440 000 [[Ezers|ezeru]], kuru platība ir lielāka par 500 m². 1242 ezeri kuru platība ir lielāka par 1 km². 18 ezeri lielāki par 50 km².<ref> [https://www.ssb.no/a/histstat/in/in_8508.pdf OPPLEGG FOR RESSURSREGNSKAP FOR VANN] Lars Rogstad, Interne notater, STATISTISK SENTRALBYRÅ, 1985</ref> === Klimats === Lai gan Norvēģijas teritorija iestiepjas tālu ziemeļos, rietumu daļu būtiski ietekmē siltā [[Golfa straume|Ziemeļatlantijas straume]], kura sasilda piekrasti un ziemas ir siltākas nekā [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] tajos pašos platuma grādos.  Vidējā gaisa temperatūra janvārī dienviddaļā ir +5 °C, vidusdaļā un ziemeļdaļā -5 °C, jūlijā + 13 °C visā teritorijā<ref name=":1" />. == Demogrāfija == [[Attēls:Norway population density per municipality in 2016-no.svg|left|thumb|180x180px|Norvēģijas apdzīvojuma blīvums]] === Iedzīvotāji === Norvēģi cēlušies no ģermāņu ciltīm, kas 2. gadu tūkstotī  p. m. ē. ienāca tagadējās Norvēģijas teritorijā un sajaucās ar senajām somu un lapu ciltīm. 2022. gadā Norvēģijā bija 5 425 270 iedzīvotāji Norvēģi pieder pie indoeiropiešu valodu saimes ģermāņu grupas. Norvēģijā dzīvo arī ap 980 tūkstoši<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ssb.no/befolkning/statistikker/innvbef/aar/2020-03-09|title=2020-03-09|website=ssb.no|access-date=2022-07-09|language=no}}</ref> ārzemnieku, kuri Norvēģijā ieceļojuši pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] darba meklējumos no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]], [[Islande|Islandes]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. kā arī vēlākajos gados no [[Āzija|Āzijas]], [[Āfrika|Āfrikas]] un [[Latīņamerika|Latīņamerikas]]. Lielākā daļa ārzemnieku dzīvo pilsētās<ref name=":0" />. Jau vairākus gadu tūkstošus p. m. ē. tagadējā Norvēģijas teritorijā dzīvoja urāliešu valodu saimes somu grupas pārstāvji [[sāmi]] jeb lapi. Pašreiz pasaulē dzīvo 80,000 –100,000 sāmu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sweden.se/life/people/sami-in-sweden|title=Sami in Sweden|last=Si|website=sweden.se|access-date=2022-07-09|date=2022-06-09|language=en-GB}}</ref>, no kuriem 37 890 – 60 000 dzīvo Norvēģijā<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ne.se/uppslagsverk/encyklopedi/l%C3%A5ng/samer|title=samer - Uppslagsverk - NE.se|website=www.ne.se|access-date=2022-07-09}}</ref>. === Valoda === {{galvenais|Norvēģu valoda}} Norvēģu valoda pēc izrunas ir tuva [[zviedru valoda]]i, bet rakstu veids [[būkmols]] ir tuvāks [[dāņu valoda]]s rakstībai. ==== Dzimtās valodas apguve norvēģu skolās ==== Norvēģu pašvaldībām jānodrošina skolēniem, kam dzimtā valoda nav norvēģu vai [[Sāmi|sāmu]] valoda, dzimtās valodas nodarbības, divvalodīgas stundas (kur tiek izmantota gan dzimtā, gan norvēģu valoda) un papildu norvēģu valodas nodarbības/norvēģu valoda kā otra valoda līdz brīdim, kad viņiem ir pietiekamas norvēģu valodas prasmes, lai varētu sekot līdzi stundās ar norvēģu vai sāmu bērniem. No šiem trim veidiem par galveno tiek uzskatīta norvēģu valoda kā otrā valoda. Dzimtās valodas stundas var notikt citā skolā nekā tajā, kuru skolēns parasti apmeklē. Ja attiecīgajā pašvaldībā nav skolotāju, kas varētu mācīt skolēniem dzimto valodu, pašvaldībai pēc iespējas jāpiedāvā cita apmācība, kas ir pielāgota skolēniem. Dzimtās valodas stundas notiek papildus pamatskolas parastajām stundām. Pašvaldībām ir pienākums noskaidrot attiecīgo skolēnu vajadzības. Šādas tiesības neattiecas uz skolēniem, kam dzimtā valoda ir kāda cita skandināvu valoda, respektīvi dāņu vai zviedru valoda. Nevienā norvēģu skolā nevar mācīties zviedru vai dāņu valodu. Vēl pašvaldības var piedāvāt dzimto valodu kā papildu priekšmetu skolās. Protams, ir skaidrs, ka maza pašvaldība nevar skolēniem piedāvāt vairākus simtus valodu stundu. Trūkst gan skolotāju, gan resursu. Taču jebkura valoda teorētiski var kļūt par priekšmetu gan pamatskolās, gan vidusskolās. Ja skolēnam dzimtā valoda nav norvēģu valoda, viņš var tikt atbrīvots no eksāmena vienā no rakstu valodām, t.i., ja skolas rakstu valoda ir būkmols, skolēnam nav jāliek jaunnorvēģu valodas eksāmens un otrādi. Norvēģu skolēniem jāliek rakstveida eksāmens abās rakstu valodās. Izplatītas svešvalodas pēc [[angļu valoda]]s tradicionāli ir [[vācu valoda|vācu]] un [[franču valoda]]. Mūsdienās arvien populārāka kļūst arī [[spāņu valoda]]. Trešā svešvaloda var būt, piemēram, itāliešu, latīņu, krievu, japāņu valoda. === Reliģija === [[Katoļticība|Katoļticību]] Norvēģijā ieviesa 10. gadsimtā. Kad 16. gadsimtā [[Dānija|Dānijā]] notika baznīcas reformācija, šī kustība skāra arī tolaik Dānijas pakļautībā esošo Norvēģiju. Mūsdienās lielākā daļa no ticīgajiem jeb 97 % ir [[Luterisms|luterāņi]], ir arī katoļi<ref name=":0" />. == Tautsaimniecība == === Resursi === [[Attēls:Heidrun, Norskehavet (28276260560).jpg|thumb|Naftas platfroma Norvēģu jūrā]] 20. gadsimta 70. gados Ziemeļu un Norvēģu jūras šelfā atklāja naftas un gāzes atradnes. Lielākās atradnes ir Ekofiska, Stātfjorda un Friga. Aptuveni pusi iegūtās naftas izved<ref name=":0" />. Naftas nozare veido aptuveni 40% no Norvēģijas eksporta un 14% no tās iekšzemes kopprodukta<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/naftas-lielvalsts-norvegija-merktiecigi-gatavojas-parejai-uz-zalaku-ekonomiku.a434128/|title=Naftas lielvalsts Norvēģija mērķtiecīgi gatavojas pārejai uz zaļāku ekonomiku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-09|language=lv}}</ref>. Kalnos un plakankalnēs ir daudz derīgo izrakteņu — [[dzelzs]], [[Varš|vara]], [[Cinks|cinka]], [[Svins|svina]], [[Molibdēns|molibdēna]], [[Niķelis|niķeļa]], [[Niobijs|niobija]], [[Urāns (elements)|urāna]], [[Kobalts|kobalta]], [[Sudrabs|sudraba]], polimetālu rūdas, ilmenīta un [[Pirīts|pirīta]]. Mūsdienās lielākās dzelzsrūdas atradnes ir [[Finnmarka|Finmarkā]], [[Nūrlanne|Nūrlanē,]] [[Nūrtrendelāga|Nūrtrendelāgā]], lielākās pirīta atradnes ir [[Sērtrendelāga|Sertrendelāgā]], Nūrlanē, vienas no lielākajām ilmenīta atradnēm Eiropā — [[Rūgalanne|Rūgalanē]]. Norvēģija ir viena no lielākajām ilmenīta eksportētājām pasaulē. Lielākās vara un niķeļa rūdu atradnes ir dienvidu daļā. Norvēģijas dienvidos atrodas arī vienas no pasaules lielākajām molibdēna rūdas raktuvēm. Tā kā Norvēģijai ir ļoti gara jūras robeža, svarīgākā pārtikas rūpniecības nozare, kas ražo preces ne tikai Norvēģijas vajadzībām, bet arī eksportam, ir zivjrūpniecība. Jūrā tiek zvejotas siļķes, mencas, makreles, moivas, agrāk medīja arī vaļus un roņus. 4/5 šīs nozares produkcijas eksportē. 99 % elektroenerģijas ražo [[Hidroelektrostacija|hidroelektrostacijās]]. Elektroenerģijas ražošanā uz 1 iedzīvotāju Norvēģija ir 1. vietā pasaulē. Visvecākā rūpniecības nozare Norvēģijā ir mežrūpniecība. Norvēģija bija pirmā Skandināvijas valsts, kura sāka kokmateriālu eksportu uz Rietumeiropu. Mūsdienās Norvēģija eksportē papīru, celulozi, kartonu.<ref name=":0" /> === Transports === [[Attēls:Oslo Airport terminal night view.jpg|thumb|Oslo Starptautiskā lidosta]] Gan agrāk, gan tagad galvenā loma valsts iekšējos un ārējos sakaros ir jūras transportam. Pa jūru pārvadā vairāk nekā pusi no iekšējo kravu pārvadājumiem un 9/10 no ārējo kravu pārvadājumiem. Novēģijai pieder viena no lielākajām tirdzniecības flotēm pasaulē. Lielākā daļa Norvēģijas kuģu atrodas ārzemju ostās, jo kuģu izmantošana Norvēģijai dod valūtas ienākumus. Lielākās Norvēģijas ostas ir Narvīka, Oslo, Bergena, Stavangera un dzelzsrūdas izvedosta Kirkenesa. Auto un dzelzceļa transporta izmantošana dabas apstākļu dēļ ir ierobežota. Lielākā daļa auto un dzelzceļu atrodas Norvēģijas dienvidu daļā<ref name=":0" />. Norvēģijā vairāk nekā puse jauno automašīnu ir elektromobiļi<ref name=":2" />. Lielākas Norvēģijas lidostas ir Oslo, Stavangerē, Bergenā un Būdē<ref name=":0" />. == Kultūra == [[Attēls:The Scream.jpg|thumb|220x220px|Kliedziens, Edvards Munks, 1893]] Norvēģija ir dzimtene daudziem dižiem rakstniekiem, piemēram, [[Henriks Ibsens|Henrikam Ibsenam]], [[Knuts Hamsuns|Knutam Hamsunam]] un [[Sigrida Unsete|Sigridai Unsetei]]. Komponists [[Edvards Grīgs]] un mākslinieks [[Edvards Munks]] arī bija norvēģi. Norvēģijā 1990. gadu sākumā radās pasaulē lielu atpazīstamību guvusī Norvēģijas [[Melnais metāls (mūzikas žanrs)|melnā metāla]] kustība. Pasaules arhitektūras vēsturē īpašu vietu ieņem norvēģu stāvkoku baznīcas. === Virtuve === Norvēģu virtuves pamatā ir zivis un jūras produkti. Vispopulārākās ir mencas, pagatavotas visdažādākajos veidos, sālītas siļķes ar kartupeļu piedevām, cepts vai kūpināts lasis, ceptas butes un ātes, dažādi pagatavota forele, vārītas krevetes, kā arī vaļa gaļa. Ļoti liela nozīme ir pienam, par delikatesi tiek uzskatīts kazas siers. Plaši tiek lietoti arī gaļas produkti – dažādi steiki, cepeši, šniceles, savvaļas dzīvnieku gaļa, putnu gaļa. Populāras ir arī dažāda veida putras<ref name=":1" /> == Skatīt arī == * [[Norvēģijas pilsētu uzskaitījums]] * [[Ziemeļvalstis]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Norvēģija-aizmetnis}} {{Eiropa}} {{NATO}} {{Dānijas lielvalsts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Norvēģija| ]] [[Kategorija:Eiropas valstis]] [[Kategorija:Skandināvija]] 8a2p08rtn1qq8jlsycnpc5czlrf2jms 0 1769 3667521 3591359 2022-08-06T21:41:41Z Binsalminsh 100209 Papildināts saturs wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Repubblica italiana'' | pilnais_valsts_nosaukums = Itālijas Republika | valsts_nosaukums = Itālija | karoga_attēls = Flag of Italy.svg | karoga_nosaukums = Itālijas karogs | ģerboņa_attēls = Italy-Emblem.svg | ģerboņa_nosaukums = Itālijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Itālijas himna|Il Canto degli Italiani]]'' | kartes_attēls = Location Italy EU Europe.png | kartes_paraksts = Itālijas atrašanās vieta Eiropā | galvaspilsēta = [[Roma]] | latd= 41 | latm= 54 | latNS= N | longd= 12 | longm= 29 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[itāļu valoda]]¹ | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Itālijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Serdžo Matarella]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mario Dragi]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Itālijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = Apvienošanās | neatkarības_datums = {{dat|1861|03|17}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{dat|1946|06|02}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|03|25}} | platība_km2 = 301,318 | platība_rangs = 71. | procenti_ūdens = 2,4 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 60 605 053 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 23. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 201,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 61. | IKP_PPP = $1,773 trilj.<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=136&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=42&pr.y=3 | title= Italy | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-04-30}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 392 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,892 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 29. | Gini = 32 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.it]] | tālsarunu_kods = 39 | iso_kods_num = 380 | iso_kods_alfa2 = IT | iso_kods_alfa3 = ITA | piezīmes = | piezīme1 = [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostā]] kopā ar itāļu valodu oficiālā ir [[franču valoda]]. [[Dienvidtirole|Dienvidtirolē]] otrā valsts valoda ir [[vācu valoda|vācu]]. | piezīme2 = }} '''Itālija''' ({{val-it|Italia}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[iˈtaːlja]]]}}), oficiāli '''Itālijas Republika''' (''Repubblica italiana''), ir valsts [[Dienvideiropa]]s centrālajā daļā. Kopš 1946. gada [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], kas tālu iestiepjas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: [[Sardīnija]] un [[Sicīlija]], un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Slovēnija|Slovēniju]] un divām [[anklāvs|anklāva]] pundurvalstīm — [[Vatikāns|Vatikānu]] un [[Sanmarīno]], savukārt Šveicē Itālijai pieder [[eksklāvs]] ''[[Campione d'Italia]]''. Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj [[kalniene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="BOE">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/297474/Italy | title= Italy | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-06-06}}</ref> Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir [[Alpi|Alpu kalni]], savukārt tālu pussalā iestiepjas [[Apenīni|Apenīnu kalni]]. Lielākā daļa no valsts [[zemiene|zemienēm]] atrodas lielo upju ielejās, piemēram, [[Po (upe)|Po]] ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs [[tektoniskā plātne|tektonisko plātņu]] krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva [[ģeoloģija|ģeoloģiskā]] aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi [[vulkāns|vulkāni]],<ref name="BOE" /> no kuriem pazīstamākie ir [[Vezuvs]] un [[Etna]]. Itālijas [[galvaspilsēta]] ir [[Roma]]. Vairums iedzīvotāji ir [[itāļi]]. Oficiālā valoda ir [[itāļu valoda]]. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], konkrēti, [[Romas Katoļu baznīca]]. Itālijā izmantotā valūta ir [[eiro]]. == Vēsture == {{galvenais|Itālijas vēsture}} Ap 8.-7. gadsimtu p.m.ē. Itālijas pussalas austrumu un dienvidu daļā, kā arī Sicīlijā lielā skaitā sāka parādīties [[grieķi|grieķu]] apmetnes. Šīs grieķu apdzīvotās vietas dēvēja par Lielo Grieķiju (''Magna Graecia''). Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma Itālijas pussalā viena pēc otras iebruka dažādas klejotāju ciltis - pārsvarā [[ģermāņi]]. Līdz 19. gadsimtam Itālija bija sadalīta nelielās valstīs, no kurām lielākās bija [[Pāvesta valsts]], [[Sardīnijas karaliste]], [[Abu Sicīliju karaliste]], [[Venēcijas Republika]] un [[Toskāna]]s hercogiste. 1859. gadā [[Sardīnijas Karaliste]] un Francija pieteica karu [[Austrija]]i un ieguva Lombardiju. 1860. gadā Abu Sicīliju karaliste anektēja Parmas, Modenas un Toskānas hercogistes un Pāvesta valsti, bet tā paša gada maijā itāļu brīvprātīgo armija [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] vadībā izcēlās Sicīlijā un pievienoja to Sardīnijas karalistei. 1861. gada 17. martā par apvienotās Itālijas karali tika kronēts Sardīnijas karalis [[Viktors Emanuels II]]. 1882. gadā Itālijas Karaliste pievienojās [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienībai]], taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] pievienojās [[Antante|Sabiedrotajiem]]. 1935. gadā Itālija iebruka [[Etiopija|Etiopijā]], par ko tā tika izslēgta no [[Tautu savienība]]s. 1939. gada 22. maijā Itālija noslēdza militāru aliansi ar [[Trešais Reihs|Vāciju]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] cīnījās pret [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]. Pēc Otrā pasaules kara itāliešu neapmierinātība ar monarhiju noveda pie [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] sarīkošanas 1946. gadā, kurā tika izšķirts jautājums par monarhijas tālāko likteni. Referendumā itālieši nolēma, ka valsts turpmāk būs republika. 1949. gadā Itālija bija viena no [[NATO]] dibinātājām, bet 1958. gadā — viena no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājām. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Italy relief location map.jpg|left|thumb|220x220px|Itālijas topogrāfiskā karte]] Itālija atrodas Dienvideiropā, tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku ([[Apūlija]]s dienvidi veido formu kā papēdim, bet [[Kalabrija]]s reģions veido purngalu). Tā robežojas ar [[Šveice|Šveici]] un [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, ar [[Francija|Franciju]] ziemeļrietumos, ar [[Slovēnija|Slovēniju]] austrumos. Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām — ar [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas]] un [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūru]] rietumos, [[Adrijas jūra|Adrijas jūra]] austrumos, [[Jonijas jūra|Jonijas jūru]] un [[Vidusjūra|Vidusjūru]] dienvidos. Itālijai pieder divas lielas salas: [[Sicīlija]] un [[Sardīnija]], kā arī vairākas mazākas salas, no kurām lielākā ir [[Elba (sala)|Elba]]. Sicīlija un Sardīnija ir arī divas vislielākās salas Vidusjūrā. Itālijas ziemeļos slejas [[Alpi|Alpu kalni]], bet no ziemeļiem līdz dienvidiem Itālijas centrālajā daļā - [[Apenīni]]. Itālijas dienvidi ir [[vulkanoloģija|vulkanoloģiski]] aktīvs reģions. Sicīlijas austrumdaļā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā — [[Etna]], kas paceļas 3340 metru augstumā v.j.l., savukārt netālu no Neapoles atrodas [[Vezuvs]], kas savulaik nopostīja [[Pompeji|Pompeju pilsētu]]. Itālija savu augstāko virsotni - [[Monblāns|Monblānu]] (itāliski - ''Monte bianco'') -, kas paceļas 4807 metrus v.j.l., dala ar Franciju. Tā ir vienlaikus arī augstākā virsotne Eiropā. === Klimats === Itālijā valda mērens un subtropisks klimats. To lielā mērā nosaka Alpu kalnu masīvs, kas aiztur ziemeļu vējus, kā arī atrašanās pie Vidusjūras. Ja Itālijas ziemeļos klimats ir mērens ar subtropu klimata iezīmēm, tad dienvidos tas ir izteikti subtropisks. Ziemeļos [[vasara|vasarās]] pārsvarā ir karsts laiks ar [[jūlijs|jūlija]] vidējo temperatūra no +22&nbsp;°C līdz +24&nbsp;°C, bet [[ziema]]s ir mēreni aukstas ar vidējo [[janvāris|janvāra]] temperatūru 0&nbsp;°C. Dienviditālijai ir raksturīgs Vidusjūras klimats - karstas un sausas vasaras ar vidējo jūlija temperatūru +26&nbsp;°C, bet ziemas ir daudz maigākas nekā ziemeļos, ar vidējo janvāra temperatūru +8&nbsp;°C līdz +10&nbsp;°C. Sniegs Itālijas dienvidos ir reta parādība, kaut arī kalnu masīvos virs 1500 metriem tas ir sastopams gada aukstajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |title=TravelTalisman.lv | iCelo<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111117062532/http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |archivedate={{dat|2011|11|17||bez}} }}</ref> == Valdība == {{multiple image | align = left | caption_align = center | image1 = Sergio Mattarella Official (cropped).jpg | width1 = 150 | caption1 = [[Serdžo Matarella]]<br /><small>[[Itālijas prezidents]]<br />kopš 2015.gada</small> | image2 = Mario Draghi 2021 cropped.jpg | width2 = 160 | caption2 = [[Mario Dragi]]<br /><small>[[Itālijas premjerministrs]]<br />kopš 2021. gada</small> }} Itālija ir parlamentāra republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) ieceļ prezidents – valsts vadītājs. Parlamentam ir divas palātas: Deputātu palāta un Republikas Senāts. Valsts ir iedalīta 20 reģionos. No tiem pieciem ir īpašs autonomijas statuss, kas tiem ļauj pieņemt regulējumu attiecībā uz dažiem vietējas nozīmes jautājumiem<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/italy_lv|title=Itālija|website=european-union.europa.eu|access-date=2022-08-06|language=lv}}</ref>. === Izpildvara === Valsts vadītājs — republikas prezidents, kas tiek ievēlēts uz septiņu gadu periodu. Prezidenta vēlēšanas notiek kopīgā parlamenta un reģionu pārstāvju sēdē. Saskaņā ar konstitūciju prezidents var noteikt parlamenta ārpuskārtas vēlēšanas, atlaist tā palātas, iecelt amatos valsts amatpersonas vai tamlīdzīgi, kā arī vada Augstāko aizsardzības padomi. Prezidenta prombūtnes vai slimības laikā viņu aizvieto Senāta priekšsēdētājs; valdības vadītājs — premjerministrs (Itālijā viņu pieņemts saukt par Ministru padomes prezidentu); valdība — Ministru padome, ko ieceļ premjerministrs ar prezidenta piekrišanu<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. === Likumdevēja vara === Divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta (''Senato della Repubblica'') ar 315 senatoru vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu, bet dažas vietas par nopelniem tiek piešķirtas senatoriem uz mūžu, arī bijušajiem republikas prezidentiem) un Deputātu palātas (''Camera dei Deputati'') ar 630 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu)<ref name=":0" />. === Tiesu vara === Konstitucionālā tiesa (''Corte Constituzionale''), kurā ir 15 tiesneši (piecus ieceļ prezidents, piecus ievēlē parlaments, un pieci tiek ievēlēti no augstākajām administratīvajām tiesām)<ref name=":0" />. == Administratīvais iedalījums == * [[Itālijas reģioni|Reģioni]] (''regione'') :* Provinces (''provincia'') ::* Komūnas (''comune'') === Itālijas reģioni === {{Pamatraksts|Itālijas reģioni}} [[Attēls:Regionen in Italien beschriftet.png|thumbnail|350px|Itālijas reģioni.]] * [[Abruco]] (''Abruzzo'') * [[Apūlija]] (''Puglia'') * [[Bazilikata]] (''Basilicata'') * [[Emīlija-Romanja]] (''Emilia-Romagna'') * [[Friuli-Venēcija Džūlija]] (''Friuli-Venezia Giulia'') ^* * [[Kalabrija]] (''Calabria'') * [[Kampānija]] (''Campania'') * [[Lacio]] (''Lazio'') * [[Ligūrija]] (''Liguria'') * [[Lombardija]] (''Lombardia'') * [[Marke]] (''Marche'') * [[Molize]] (''Molise'') * [[Pjemonta]] (''Piemonte'') * [[Sardīnija]] (''Sardegna'') ^* * [[Sicīlija]] (''Sicilia'') ^* * [[Toskāna]] (''Toscana'') * [[Trentino-Alto Adidže]] (''Trentino-Alto Adige'') ^* * [[Umbrija]] (''Umbri''a) * [[Valle d'Aosta]] (''Valle d'Aosta'') ^* * [[Veneto]] (''Veneto'') :''^* Reģioni ar īpašu statusu.'' == Demogrāfija == Itālijā 2020. gadā dzīvoja 60,3 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir ceturtā lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] un 23. lielākā pasaulē. [[Iedzīvotāju blīvums]] (201 cilvēks uz km²) ir piektais lielākais Eiropas Savienībā. Visvairāk cilvēku dzīvo [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]], kur koncentrējas aptuveni viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem.Vēl 20. gadsimta vidū Itālijā bija aktīvi demogrāfiskie procesi, taču pēdējos gadu desmitos vērojama strauja dabiskā pieauguma samazināšanās, un dzimstības līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. Labklājības un sociālās aprūpes līmeņa kāpums nodrošina ilgu vidējo mūžu (82 gadi) un zemu bērnu mirstību<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ekonomiska un sociala geografija vidusskolam ; eksperimentala macību gramata|url=https://www.worldcat.org/oclc/837356481|date=1995|location=Rīga|isbn=5-405-01523-7|oclc=837356481}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=World Health Statistics 2016 : Monitoring Health for the Sustainable Development Goals (SDGs).|url=https://www.worldcat.org/oclc/971364677|publisher=World Health Organization|date=2016|location=Geneva|isbn=978-92-4-069569-6|oclc=971364677|first=World Health|last=Organization}}</ref>. Itālijā ir lielāks lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropā. Salīdzinoši zemais ekonomikas attīstības un labklājības līmenis līdz pat 20. gadsimta vidum daudzus itāliešus mudināja emigrēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropu]], [[Latīņamerika|Latīņameriku]] darba un labāku dzīves apstākļu meklējumos. Ekonomiskais uzplaukums pēc Otrā pasaules kara šo emigrācijas plūsmu apturēja. ledzīvotāju izvietojums ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Kampānijas, Ligūrijas un Lombardijas līdzenumā - senajos zemkopības un spēcīgu pilsētvalstu rajonos, pirmajos rūpniecības centros. Tajos atrodas arī lielākās Itālijas pilsētas - [[Neapole]], [[Milāna]], [[Dženova]], [[Turīna]], tomēr vislielākā pilsēta ir [[Roma]]. Valsts ziemeļu daļā ir daudz mazu un vidēju pilsētu, kas izveidojušās jau viduslaikos. Sicīlijā un Apenīnu pussalas dienvidos ir pilsētas, kas radušās vēl grieķu kolonizācijas laikā pirms 3 tūkstošiem gadu<ref name=":2" />. === Pilsētas === {{Pamatraksts|Itālijas pilsētu uzskaitījums}} Itālijas lielākās pilsētas ir [[Roma]], [[Milāna]] un [[Turīna]]. Ja skatās pilsētu lielumus pēc to [[Aglomerācija (ģeogrāfija)|aglomerācijās]] dzīvojošo skaita, tad viennozīmīgi ar 7,4 miljoniem iedzīvotāju lielākā ir Milāna. Romas aglomerācijā dzīvo salīdzinoši tikai 3,7 miljoni. {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | [[Attēls:Roman Colosseum With Moon.jpg|border|135px|Roma]]<br />[[Roma]]<br />[[Attēls:DuomoDiMilano.jpg|border|135px|Milāna]]<br />[[Milāna]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Roma]]''' || [[Lacio]] || 2 761 477 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Venēcija]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 270 884 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Milāna]]''' || [[Lombardija]] || 1 324 110 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Verona]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 263 964 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Neapole]]''' || [[Kampānija]] || 959 574 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Mesīna]]''' || [[Sicīlija]] || 242 503 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Turīna]]''' || [[Pjemonta]] || 907 563 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Paduja]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 214 198 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Palermo]]''' || [[Sicīlija]] || 655 875 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Trieste]]''' || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || 205 535 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Dženova]]''' || [[Ligūrija]] || 607 906 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Breša]]''' || [[Lombardija]] || 193 879 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Boloņa]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 380 181 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Taranto]]''' || [[Apūlija]] || 191 810 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Florence]]''' || [[Toskāna]] || 371 282 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Prato]]''' || [[Toskāna]] || 188 011 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Bari]]''' || [[Apūlija]] || 320 475 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Parma]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 186 690 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Katānija]]''' || [[Sicīlija]] || 293 458 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Redžo di Kalabrija]]''' || [[Kalabrija]] || 186 547 |} {{clear}} == Tautsaimniecība == Itālija ir industriāli agrāra valsts ar modernu rūpniecības struktūru un attīstītu subtropu lauksaimniecību. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kardināli mainot ekonomikas struktūru, industrija ārkārtīgi strauji attīstījās, un Itāliju sāka dēvēt par Eiropas ''ekonomisko brīnumu''. īsā laikā tā pietuvojās Lielbritānijas un Francijas ekonomikas līmenim, to veicināja arī Itālijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā asociācijā 1957. gadā<ref name=":2" />. Valsts ekonomikas izaugsme palēninājās 80.- 90. gados, bet 2000. gados tā sāka stagnēt<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/graphic-detail/2014/11/20/doom-and-gloom|title=Doom and gloom|work=The Economist|access-date=2022-08-06|issn=0013-0613}}</ref>. Itāliju smagi skāra [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007. -2008. gada finanšu krīze]], kuru veicināja neefektīvā valsts pārvalde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.lse.ac.uk/eurocrisispress/2013/04/23/the-quiet-collapse-of-the-italian-economy/|title=The Quiet Collapse of the Italian Economy|last=Orsi|first=Roberto|website=Euro Crisis in the Press|access-date=2022-08-06|date=2013-04-23|language=en-US}}</ref>. Itālijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (17,5 %). 51 % no Itālijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā ([[Vācija|Vācijā]] 13 %, Francijā 10 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (10 %) un Šveice (6 %). 58 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 16 %, no Francijas 8 % un no [[Nīderlande|Nīderlandes]] 6 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Itālijai galvenie importa partneri ir [[Ķīna]] (9 %) un ASV (4 %)<ref name=":1" />. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html Italy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709111211/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} CIA - The World Factbook * {{en ikona}} [http://www.italia.it/en/home.html Italian Tourism Official Website] www.italia.it {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālija| ]] 10w5a03c995cjifgfbmyehbi6x9wb91 3667531 3667521 2022-08-07T01:41:15Z Pirags 3757 /* Demogrāfija */ atj wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Repubblica italiana'' | pilnais_valsts_nosaukums = Itālijas Republika | valsts_nosaukums = Itālija | karoga_attēls = Flag of Italy.svg | karoga_nosaukums = Itālijas karogs | ģerboņa_attēls = Italy-Emblem.svg | ģerboņa_nosaukums = Itālijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Itālijas himna|Il Canto degli Italiani]]'' | kartes_attēls = Location Italy EU Europe.png | kartes_paraksts = Itālijas atrašanās vieta Eiropā | galvaspilsēta = [[Roma]] | latd= 41 | latm= 54 | latNS= N | longd= 12 | longm= 29 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[itāļu valoda]]¹ | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Itālijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Serdžo Matarella]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mario Dragi]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Itālijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = Apvienošanās | neatkarības_datums = {{dat|1861|03|17}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{dat|1946|06|02}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|03|25}} | platība_km2 = 301,318 | platība_rangs = 71. | procenti_ūdens = 2,4 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 60 605 053 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 23. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 201,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 61. | IKP_PPP = $1,773 trilj.<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=136&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=42&pr.y=3 | title= Italy | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-04-30}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 392 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,892 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 29. | Gini = 32 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.it]] | tālsarunu_kods = 39 | iso_kods_num = 380 | iso_kods_alfa2 = IT | iso_kods_alfa3 = ITA | piezīmes = | piezīme1 = [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostā]] kopā ar itāļu valodu oficiālā ir [[franču valoda]]. [[Dienvidtirole|Dienvidtirolē]] otrā valsts valoda ir [[vācu valoda|vācu]]. | piezīme2 = }} '''Itālija''' ({{val-it|Italia}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[iˈtaːlja]]]}}), oficiāli '''Itālijas Republika''' (''Repubblica italiana''), ir valsts [[Dienvideiropa]]s centrālajā daļā. Kopš 1946. gada [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], kas tālu iestiepjas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: [[Sardīnija]] un [[Sicīlija]], un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Slovēnija|Slovēniju]] un divām [[anklāvs|anklāva]] pundurvalstīm — [[Vatikāns|Vatikānu]] un [[Sanmarīno]], savukārt Šveicē Itālijai pieder [[eksklāvs]] ''[[Campione d'Italia]]''. Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj [[kalniene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="BOE">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/297474/Italy | title= Italy | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-06-06}}</ref> Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir [[Alpi|Alpu kalni]], savukārt tālu pussalā iestiepjas [[Apenīni|Apenīnu kalni]]. Lielākā daļa no valsts [[zemiene|zemienēm]] atrodas lielo upju ielejās, piemēram, [[Po (upe)|Po]] ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs [[tektoniskā plātne|tektonisko plātņu]] krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva [[ģeoloģija|ģeoloģiskā]] aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi [[vulkāns|vulkāni]],<ref name="BOE" /> no kuriem pazīstamākie ir [[Vezuvs]] un [[Etna]]. Itālijas [[galvaspilsēta]] ir [[Roma]]. Vairums iedzīvotāji ir [[itāļi]]. Oficiālā valoda ir [[itāļu valoda]]. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], konkrēti, [[Romas Katoļu baznīca]]. Itālijā izmantotā valūta ir [[eiro]]. == Vēsture == {{galvenais|Itālijas vēsture}} Ap 8.-7. gadsimtu p.m.ē. Itālijas pussalas austrumu un dienvidu daļā, kā arī Sicīlijā lielā skaitā sāka parādīties [[grieķi|grieķu]] apmetnes. Šīs grieķu apdzīvotās vietas dēvēja par Lielo Grieķiju (''Magna Graecia''). Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma Itālijas pussalā viena pēc otras iebruka dažādas klejotāju ciltis - pārsvarā [[ģermāņi]]. Līdz 19. gadsimtam Itālija bija sadalīta nelielās valstīs, no kurām lielākās bija [[Pāvesta valsts]], [[Sardīnijas karaliste]], [[Abu Sicīliju karaliste]], [[Venēcijas Republika]] un [[Toskāna]]s hercogiste. 1859. gadā [[Sardīnijas Karaliste]] un Francija pieteica karu [[Austrija]]i un ieguva Lombardiju. 1860. gadā Abu Sicīliju karaliste anektēja Parmas, Modenas un Toskānas hercogistes un Pāvesta valsti, bet tā paša gada maijā itāļu brīvprātīgo armija [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] vadībā izcēlās Sicīlijā un pievienoja to Sardīnijas karalistei. 1861. gada 17. martā par apvienotās Itālijas karali tika kronēts Sardīnijas karalis [[Viktors Emanuels II]]. 1882. gadā Itālijas Karaliste pievienojās [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienībai]], taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] pievienojās [[Antante|Sabiedrotajiem]]. 1935. gadā Itālija iebruka [[Etiopija|Etiopijā]], par ko tā tika izslēgta no [[Tautu savienība]]s. 1939. gada 22. maijā Itālija noslēdza militāru aliansi ar [[Trešais Reihs|Vāciju]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] cīnījās pret [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]. Pēc Otrā pasaules kara itāliešu neapmierinātība ar monarhiju noveda pie [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] sarīkošanas 1946. gadā, kurā tika izšķirts jautājums par monarhijas tālāko likteni. Referendumā itālieši nolēma, ka valsts turpmāk būs republika. 1949. gadā Itālija bija viena no [[NATO]] dibinātājām, bet 1958. gadā — viena no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājām. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Italy relief location map.jpg|left|thumb|220x220px|Itālijas topogrāfiskā karte]] Itālija atrodas Dienvideiropā, tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku ([[Apūlija]]s dienvidi veido formu kā papēdim, bet [[Kalabrija]]s reģions veido purngalu). Tā robežojas ar [[Šveice|Šveici]] un [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, ar [[Francija|Franciju]] ziemeļrietumos, ar [[Slovēnija|Slovēniju]] austrumos. Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām — ar [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas]] un [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūru]] rietumos, [[Adrijas jūra|Adrijas jūra]] austrumos, [[Jonijas jūra|Jonijas jūru]] un [[Vidusjūra|Vidusjūru]] dienvidos. Itālijai pieder divas lielas salas: [[Sicīlija]] un [[Sardīnija]], kā arī vairākas mazākas salas, no kurām lielākā ir [[Elba (sala)|Elba]]. Sicīlija un Sardīnija ir arī divas vislielākās salas Vidusjūrā. Itālijas ziemeļos slejas [[Alpi|Alpu kalni]], bet no ziemeļiem līdz dienvidiem Itālijas centrālajā daļā - [[Apenīni]]. Itālijas dienvidi ir [[vulkanoloģija|vulkanoloģiski]] aktīvs reģions. Sicīlijas austrumdaļā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā — [[Etna]], kas paceļas 3340 metru augstumā v.j.l., savukārt netālu no Neapoles atrodas [[Vezuvs]], kas savulaik nopostīja [[Pompeji|Pompeju pilsētu]]. Itālija savu augstāko virsotni - [[Monblāns|Monblānu]] (itāliski - ''Monte bianco'') -, kas paceļas 4807 metrus v.j.l., dala ar Franciju. Tā ir vienlaikus arī augstākā virsotne Eiropā. === Klimats === Itālijā valda mērens un subtropisks klimats. To lielā mērā nosaka Alpu kalnu masīvs, kas aiztur ziemeļu vējus, kā arī atrašanās pie Vidusjūras. Ja Itālijas ziemeļos klimats ir mērens ar subtropu klimata iezīmēm, tad dienvidos tas ir izteikti subtropisks. Ziemeļos [[vasara|vasarās]] pārsvarā ir karsts laiks ar [[jūlijs|jūlija]] vidējo temperatūra no +22&nbsp;°C līdz +24&nbsp;°C, bet [[ziema]]s ir mēreni aukstas ar vidējo [[janvāris|janvāra]] temperatūru 0&nbsp;°C. Dienviditālijai ir raksturīgs Vidusjūras klimats - karstas un sausas vasaras ar vidējo jūlija temperatūru +26&nbsp;°C, bet ziemas ir daudz maigākas nekā ziemeļos, ar vidējo janvāra temperatūru +8&nbsp;°C līdz +10&nbsp;°C. Sniegs Itālijas dienvidos ir reta parādība, kaut arī kalnu masīvos virs 1500 metriem tas ir sastopams gada aukstajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |title=TravelTalisman.lv | iCelo<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111117062532/http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |archivedate={{dat|2011|11|17||bez}} }}</ref> == Valdība == {{multiple image | align = left | caption_align = center | image1 = Sergio Mattarella Official (cropped).jpg | width1 = 150 | caption1 = [[Serdžo Matarella]]<br /><small>[[Itālijas prezidents]]<br />kopš 2015.gada</small> | image2 = Mario Draghi 2021 cropped.jpg | width2 = 160 | caption2 = [[Mario Dragi]]<br /><small>[[Itālijas premjerministrs]]<br />kopš 2021. gada</small> }} Itālija ir parlamentāra republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) ieceļ prezidents – valsts vadītājs. Parlamentam ir divas palātas: Deputātu palāta un Republikas Senāts. Valsts ir iedalīta 20 reģionos. No tiem pieciem ir īpašs autonomijas statuss, kas tiem ļauj pieņemt regulējumu attiecībā uz dažiem vietējas nozīmes jautājumiem<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/italy_lv|title=Itālija|website=european-union.europa.eu|access-date=2022-08-06|language=lv}}</ref>. === Izpildvara === Valsts vadītājs — republikas prezidents, kas tiek ievēlēts uz septiņu gadu periodu. Prezidenta vēlēšanas notiek kopīgā parlamenta un reģionu pārstāvju sēdē. Saskaņā ar konstitūciju prezidents var noteikt parlamenta ārpuskārtas vēlēšanas, atlaist tā palātas, iecelt amatos valsts amatpersonas vai tamlīdzīgi, kā arī vada Augstāko aizsardzības padomi. Prezidenta prombūtnes vai slimības laikā viņu aizvieto Senāta priekšsēdētājs; valdības vadītājs — premjerministrs (Itālijā viņu pieņemts saukt par Ministru padomes prezidentu); valdība — Ministru padome, ko ieceļ premjerministrs ar prezidenta piekrišanu<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. === Likumdevēja vara === Divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta (''Senato della Repubblica'') ar 315 senatoru vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu, bet dažas vietas par nopelniem tiek piešķirtas senatoriem uz mūžu, arī bijušajiem republikas prezidentiem) un Deputātu palātas (''Camera dei Deputati'') ar 630 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu)<ref name=":0" />. === Tiesu vara === Konstitucionālā tiesa (''Corte Constituzionale''), kurā ir 15 tiesneši (piecus ieceļ prezidents, piecus ievēlē parlaments, un pieci tiek ievēlēti no augstākajām administratīvajām tiesām)<ref name=":0" />. == Administratīvais iedalījums == * [[Itālijas reģioni|Reģioni]] (''regione'') :* Provinces (''provincia'') ::* Komūnas (''comune'') === Itālijas reģioni === {{Pamatraksts|Itālijas reģioni}} [[Attēls:Regionen in Italien beschriftet.png|thumbnail|350px|Itālijas reģioni.]] * [[Abruco]] (''Abruzzo'') * [[Apūlija]] (''Puglia'') * [[Bazilikata]] (''Basilicata'') * [[Emīlija-Romanja]] (''Emilia-Romagna'') * [[Friuli-Venēcija Džūlija]] (''Friuli-Venezia Giulia'') ^* * [[Kalabrija]] (''Calabria'') * [[Kampānija]] (''Campania'') * [[Lacio]] (''Lazio'') * [[Ligūrija]] (''Liguria'') * [[Lombardija]] (''Lombardia'') * [[Marke]] (''Marche'') * [[Molize]] (''Molise'') * [[Pjemonta]] (''Piemonte'') * [[Sardīnija]] (''Sardegna'') ^* * [[Sicīlija]] (''Sicilia'') ^* * [[Toskāna]] (''Toscana'') * [[Trentino-Alto Adidže]] (''Trentino-Alto Adige'') ^* * [[Umbrija]] (''Umbri''a) * [[Valle d'Aosta]] (''Valle d'Aosta'') ^* * [[Veneto]] (''Veneto'') :''^* Reģioni ar īpašu statusu.'' == Demogrāfija == Itālijā 2020. gadā dzīvoja 60,3 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir trešā lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (aiz [[Vācija]]s un [[Francija]]s) un 23. lielākā pasaulē. [[Iedzīvotāju blīvums]] (201 cilvēks uz km²) ir piektais lielākais Eiropas Savienībā. Visvairāk cilvēku dzīvo [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]], kur koncentrējas aptuveni viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem.Vēl 20. gadsimta vidū Itālijā bija aktīvi demogrāfiskie procesi, taču pēdējos gadu desmitos vērojama strauja dabiskā pieauguma samazināšanās, un dzimstības līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. Labklājības un sociālās aprūpes līmeņa kāpums nodrošina ilgu vidējo mūžu (82 gadi) un zemu bērnu mirstību<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ekonomiska un sociala geografija vidusskolam ; eksperimentala macību gramata|url=https://www.worldcat.org/oclc/837356481|date=1995|location=Rīga|isbn=5-405-01523-7|oclc=837356481}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=World Health Statistics 2016 : Monitoring Health for the Sustainable Development Goals (SDGs).|url=https://www.worldcat.org/oclc/971364677|publisher=World Health Organization|date=2016|location=Geneva|isbn=978-92-4-069569-6|oclc=971364677|first=World Health|last=Organization}}</ref>. Itālijā ir lielāks lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropā. Salīdzinoši zemais ekonomikas attīstības un labklājības līmenis līdz pat 20. gadsimta vidum daudzus itāliešus mudināja emigrēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropu]], [[Latīņamerika|Latīņameriku]] darba un labāku dzīves apstākļu meklējumos. Ekonomiskais uzplaukums pēc Otrā pasaules kara šo emigrācijas plūsmu apturēja. ledzīvotāju izvietojums ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Kampānijas, Ligūrijas un Lombardijas līdzenumā - senajos zemkopības un spēcīgu pilsētvalstu rajonos, pirmajos rūpniecības centros. Tajos atrodas arī lielākās Itālijas pilsētas - [[Neapole]], [[Milāna]], [[Dženova]], [[Turīna]], tomēr vislielākā pilsēta ir [[Roma]]. Valsts ziemeļu daļā ir daudz mazu un vidēju pilsētu, kas izveidojušās jau viduslaikos. Sicīlijā un Apenīnu pussalas dienvidos ir pilsētas, kas radušās vēl grieķu kolonizācijas laikā pirms 3 tūkstošiem gadu<ref name=":2" />. === Pilsētas === {{Pamatraksts|Itālijas pilsētu uzskaitījums}} Itālijas lielākās pilsētas ir [[Roma]], [[Milāna]] un [[Turīna]]. Ja skatās pilsētu lielumus pēc to [[Aglomerācija (ģeogrāfija)|aglomerācijās]] dzīvojošo skaita, tad viennozīmīgi ar 7,4 miljoniem iedzīvotāju lielākā ir Milāna. Romas aglomerācijā dzīvo salīdzinoši tikai 3,7 miljoni. {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | [[Attēls:Roman Colosseum With Moon.jpg|border|135px|Roma]]<br />[[Roma]]<br />[[Attēls:DuomoDiMilano.jpg|border|135px|Milāna]]<br />[[Milāna]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Roma]]''' || [[Lacio]] || 2 761 477 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Venēcija]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 270 884 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Milāna]]''' || [[Lombardija]] || 1 324 110 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Verona]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 263 964 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Neapole]]''' || [[Kampānija]] || 959 574 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Mesīna]]''' || [[Sicīlija]] || 242 503 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Turīna]]''' || [[Pjemonta]] || 907 563 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Paduja]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 214 198 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Palermo]]''' || [[Sicīlija]] || 655 875 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Trieste]]''' || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || 205 535 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Dženova]]''' || [[Ligūrija]] || 607 906 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Breša]]''' || [[Lombardija]] || 193 879 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Boloņa]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 380 181 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Taranto]]''' || [[Apūlija]] || 191 810 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Florence]]''' || [[Toskāna]] || 371 282 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Prato]]''' || [[Toskāna]] || 188 011 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Bari]]''' || [[Apūlija]] || 320 475 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Parma]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 186 690 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Katānija]]''' || [[Sicīlija]] || 293 458 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Redžo di Kalabrija]]''' || [[Kalabrija]] || 186 547 |} {{clear}} == Tautsaimniecība == Itālija ir industriāli agrāra valsts ar modernu rūpniecības struktūru un attīstītu subtropu lauksaimniecību. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kardināli mainot ekonomikas struktūru, industrija ārkārtīgi strauji attīstījās, un Itāliju sāka dēvēt par Eiropas ''ekonomisko brīnumu''. īsā laikā tā pietuvojās Lielbritānijas un Francijas ekonomikas līmenim, to veicināja arī Itālijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā asociācijā 1957. gadā<ref name=":2" />. Valsts ekonomikas izaugsme palēninājās 80.- 90. gados, bet 2000. gados tā sāka stagnēt<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/graphic-detail/2014/11/20/doom-and-gloom|title=Doom and gloom|work=The Economist|access-date=2022-08-06|issn=0013-0613}}</ref>. Itāliju smagi skāra [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007. -2008. gada finanšu krīze]], kuru veicināja neefektīvā valsts pārvalde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.lse.ac.uk/eurocrisispress/2013/04/23/the-quiet-collapse-of-the-italian-economy/|title=The Quiet Collapse of the Italian Economy|last=Orsi|first=Roberto|website=Euro Crisis in the Press|access-date=2022-08-06|date=2013-04-23|language=en-US}}</ref>. Itālijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (17,5 %). 51 % no Itālijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā ([[Vācija|Vācijā]] 13 %, Francijā 10 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (10 %) un Šveice (6 %). 58 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 16 %, no Francijas 8 % un no [[Nīderlande|Nīderlandes]] 6 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Itālijai galvenie importa partneri ir [[Ķīna]] (9 %) un ASV (4 %)<ref name=":1" />. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html Italy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709111211/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} CIA - The World Factbook * {{en ikona}} [http://www.italia.it/en/home.html Italian Tourism Official Website] www.italia.it {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālija| ]] id3uyj8219fawlni23f3sz54o6sl1mo 3667643 3667531 2022-08-07T10:50:39Z Binsalminsh 100209 Papildināts saturs wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Repubblica italiana'' | pilnais_valsts_nosaukums = Itālijas Republika | valsts_nosaukums = Itālija | karoga_attēls = Flag of Italy.svg | karoga_nosaukums = Itālijas karogs | ģerboņa_attēls = Italy-Emblem.svg | ģerboņa_nosaukums = Itālijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Itālijas himna|Il Canto degli Italiani]]'' | kartes_attēls = Location Italy EU Europe.png | kartes_paraksts = Itālijas atrašanās vieta Eiropā | galvaspilsēta = [[Roma]] | latd= 41 | latm= 54 | latNS= N | longd= 12 | longm= 29 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[itāļu valoda]]¹ | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Itālijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Serdžo Matarella]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mario Dragi]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Itālijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = Apvienošanās | neatkarības_datums = {{dat|1861|03|17}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{dat|1946|06|02}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|03|25}} | platība_km2 = 301,318 | platība_rangs = 71. | procenti_ūdens = 2,4 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 60 605 053 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 23. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 201,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 61. | IKP_PPP = $1,773 trilj.<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=136&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=42&pr.y=3 | title= Italy | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-04-30}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 392 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,892 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 29. | Gini = 32 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.it]] | tālsarunu_kods = 39 | iso_kods_num = 380 | iso_kods_alfa2 = IT | iso_kods_alfa3 = ITA | piezīmes = | piezīme1 = [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostā]] kopā ar itāļu valodu oficiālā ir [[franču valoda]]. [[Dienvidtirole|Dienvidtirolē]] otrā valsts valoda ir [[vācu valoda|vācu]]. | piezīme2 = }} '''Itālija''' ({{val-it|Italia}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[iˈtaːlja]]]}}), oficiāli '''Itālijas Republika''' (''Repubblica italiana''), ir valsts [[Dienvideiropa]]s centrālajā daļā. Kopš 1946. gada [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], kas tālu iestiepjas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: [[Sardīnija]] un [[Sicīlija]], un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Slovēnija|Slovēniju]] un divām [[anklāvs|anklāva]] pundurvalstīm — [[Vatikāns|Vatikānu]] un [[Sanmarīno]], savukārt Šveicē Itālijai pieder [[eksklāvs]] ''[[Campione d'Italia]]''. Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj [[kalniene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="BOE">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/297474/Italy | title= Italy | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-06-06}}</ref> Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir [[Alpi|Alpu kalni]], savukārt tālu pussalā iestiepjas [[Apenīni|Apenīnu kalni]]. Lielākā daļa no valsts [[zemiene|zemienēm]] atrodas lielo upju ielejās, piemēram, [[Po (upe)|Po]] ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs [[tektoniskā plātne|tektonisko plātņu]] krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva [[ģeoloģija|ģeoloģiskā]] aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi [[vulkāns|vulkāni]],<ref name="BOE" /> no kuriem pazīstamākie ir [[Vezuvs]] un [[Etna]]. Itālijas [[galvaspilsēta]] ir [[Roma]]. Vairums iedzīvotāji ir [[itāļi]]. Oficiālā valoda ir [[itāļu valoda]]. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], konkrēti, [[Romas Katoļu baznīca]]. Itālijā izmantotā valūta ir [[eiro]]. == Vēsture == {{galvenais|Itālijas vēsture}} Ap 8.-7. gadsimtu p.m.ē. Itālijas pussalas austrumu un dienvidu daļā, kā arī Sicīlijā lielā skaitā sāka parādīties [[grieķi|grieķu]] apmetnes. Šīs grieķu apdzīvotās vietas dēvēja par Lielo Grieķiju (''Magna Graecia''). Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma Itālijas pussalā viena pēc otras iebruka dažādas klejotāju ciltis - pārsvarā [[ģermāņi]]. Līdz 19. gadsimtam Itālija bija sadalīta nelielās valstīs, no kurām lielākās bija [[Pāvesta valsts]], [[Sardīnijas karaliste]], [[Abu Sicīliju karaliste]], [[Venēcijas Republika]] un [[Toskāna]]s hercogiste. 1859. gadā [[Sardīnijas Karaliste]] un Francija pieteica karu [[Austrija]]i un ieguva Lombardiju. 1860. gadā Abu Sicīliju karaliste anektēja Parmas, Modenas un Toskānas hercogistes un Pāvesta valsti, bet tā paša gada maijā itāļu brīvprātīgo armija [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] vadībā izcēlās Sicīlijā un pievienoja to Sardīnijas karalistei. 1861. gada 17. martā par apvienotās Itālijas karali tika kronēts Sardīnijas karalis [[Viktors Emanuels II]]. 1882. gadā Itālijas Karaliste pievienojās [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienībai]], taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] pievienojās [[Antante|Sabiedrotajiem]]. 1935. gadā Itālija iebruka [[Etiopija|Etiopijā]], par ko tā tika izslēgta no [[Tautu savienība]]s. 1939. gada 22. maijā Itālija noslēdza militāru aliansi ar [[Trešais Reihs|Vāciju]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] cīnījās pret [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]. Pēc Otrā pasaules kara itāliešu neapmierinātība ar monarhiju noveda pie [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] sarīkošanas 1946. gadā, kurā tika izšķirts jautājums par monarhijas tālāko likteni. Referendumā itālieši nolēma, ka valsts turpmāk būs republika. 1949. gadā Itālija bija viena no [[NATO]] dibinātājām, bet 1958. gadā — viena no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājām. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Italy relief location map.jpg|left|thumb|220x220px|Itālijas topogrāfiskā karte]] Itālija atrodas Dienvideiropā, tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku ([[Apūlija]]s dienvidi veido formu kā papēdim, bet [[Kalabrija]]s reģions veido purngalu). Tā robežojas ar [[Šveice|Šveici]] un [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, ar [[Francija|Franciju]] ziemeļrietumos, ar [[Slovēnija|Slovēniju]] austrumos. Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām — ar [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas]] un [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūru]] rietumos, [[Adrijas jūra|Adrijas jūra]] austrumos, [[Jonijas jūra|Jonijas jūru]] un [[Vidusjūra|Vidusjūru]] dienvidos. Itālijai pieder divas lielas salas: [[Sicīlija]] un [[Sardīnija]], kā arī vairākas mazākas salas, no kurām lielākā ir [[Elba (sala)|Elba]]. Sicīlija un Sardīnija ir arī divas vislielākās salas Vidusjūrā. Lielākajā daļā Itālijas teritorijas reljefs ir kalnains. Itālijas ziemeļos slejas [[Alpi|Alpu kalni]], ziemeļaustrumos atrodas Dolomītalpi. bet no ziemeļiem līdz dienvidiem Itālijas centrālajā daļā - [[Apenīni]], kuri ir līdz 3000 metru augsti. Augstākais ir Gransaso masīvs austrumos no Romas<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Itālijas dienvidi ir [[vulkanoloģija|vulkanoloģiski]] aktīvs reģions. Sicīlijas austrumdaļā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā — [[Etna]], kas paceļas 3340 metru augstumā virs jūras līmeņa, savukārt netālu no Neapoles atrodas [[Vezuvs]], kas savulaik nopostīja [[Pompeji|Pompeju pilsētu]]. Itālija savu augstāko virsotni - [[Monblāns|Monblānu]] (itāliski - ''Monte bianco'') -, kas paceļas 4807 metrus virs jūras līmeņa., dala ar Franciju. Tā ir vienlaikus arī augstākā virsotne Eiropā. Valsts ziemeļaustrumos plešas Itālijas lielākais līdzenums - Padānas jeb Lombardijas līdzenums, kuru šķērso Itālijas garākā upe [[Po (upe)|Po]]. Gar valsts rietumu piekrasti no Dženovas ziemeļos līdz Neapolei dienvidos stiepjas zemienes, kuras citu no citas nošķir kalni, līdzenumi un atsevišķas virsotnes. Alpu dienviddaļā ir vairāki lieli ezeri, piemēram, [[Komo ezers|Komo]], [[Gardas ezers|Gardas]] un [[Madžores ezers|Madžores]] ezers.<ref name=":3" /> === Klimats === Itālijā valda mērens un subtropisks klimats. To lielā mērā nosaka Alpu kalnu masīvs, kas aiztur ziemeļu vējus, kā arī atrašanās pie Vidusjūras. Ja Itālijas ziemeļos klimats ir mērens ar subtropu klimata iezīmēm, tad dienvidos tas ir izteikti subtropisks. Ziemeļos [[vasara|vasarās]] pārsvarā ir karsts laiks ar [[jūlijs|jūlija]] vidējo temperatūra no +22&nbsp;°C līdz +24&nbsp;°C, bet [[ziema]]s ir mēreni aukstas ar vidējo [[janvāris|janvāra]] temperatūru 0&nbsp;°C. Dienviditālijai ir raksturīgs Vidusjūras klimats - karstas un sausas vasaras ar vidējo jūlija temperatūru +26&nbsp;°C, bet ziemas ir daudz maigākas nekā ziemeļos, ar vidējo janvāra temperatūru +8&nbsp;°C līdz +10&nbsp;°C. Sniegs Itālijas dienvidos ir reta parādība, kaut arī kalnu masīvos virs 1500 metriem tas ir sastopams gada aukstajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |title=TravelTalisman.lv | iCelo<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111117062532/http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |archivedate={{dat|2011|11|17||bez}} }}</ref> == Valdība == {{multiple image | align = left | caption_align = center | image1 = Sergio Mattarella Official (cropped).jpg | width1 = 150 | caption1 = [[Serdžo Matarella]]<br /><small>[[Itālijas prezidents]]<br />kopš 2015.gada</small> | image2 = Mario Draghi 2021 cropped.jpg | width2 = 160 | caption2 = [[Mario Dragi]]<br /><small>[[Itālijas premjerministrs]]<br />kopš 2021. gada</small> }} Itālija ir parlamentāra republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) ieceļ prezidents – valsts vadītājs. Parlamentam ir divas palātas: Deputātu palāta un Republikas Senāts. Valsts ir iedalīta 20 reģionos. No tiem pieciem ir īpašs autonomijas statuss, kas tiem ļauj pieņemt regulējumu attiecībā uz dažiem vietējas nozīmes jautājumiem<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/italy_lv|title=Itālija|website=european-union.europa.eu|access-date=2022-08-06|language=lv}}</ref>. === Izpildvara === Valsts vadītājs — republikas prezidents, kas tiek ievēlēts uz septiņu gadu periodu. Prezidenta vēlēšanas notiek kopīgā parlamenta un reģionu pārstāvju sēdē. Saskaņā ar konstitūciju prezidents var noteikt parlamenta ārpuskārtas vēlēšanas, atlaist tā palātas, iecelt amatos valsts amatpersonas vai tamlīdzīgi, kā arī vada Augstāko aizsardzības padomi. Prezidenta prombūtnes vai slimības laikā viņu aizvieto Senāta priekšsēdētājs; valdības vadītājs — premjerministrs (Itālijā viņu pieņemts saukt par Ministru padomes prezidentu); valdība — Ministru padome, ko ieceļ premjerministrs ar prezidenta piekrišanu<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. === Likumdevēja vara === Divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta (''Senato della Repubblica'') ar 315 senatoru vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu, bet dažas vietas par nopelniem tiek piešķirtas senatoriem uz mūžu, arī bijušajiem republikas prezidentiem) un Deputātu palātas (''Camera dei Deputati'') ar 630 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu)<ref name=":0" />. === Tiesu vara === Konstitucionālā tiesa (''Corte Constituzionale''), kurā ir 15 tiesneši (piecus ieceļ prezidents, piecus ievēlē parlaments, un pieci tiek ievēlēti no augstākajām administratīvajām tiesām)<ref name=":0" />. == Administratīvais iedalījums == * [[Itālijas reģioni|Reģioni]] (''regione'') :* Provinces (''provincia'') ::* Komūnas (''comune'') === Itālijas reģioni === {{Pamatraksts|Itālijas reģioni}} [[Attēls:Regionen in Italien beschriftet.png|thumbnail|350px|Itālijas reģioni.]] {| class="wikitable sortable" align="center" width="60%" style="font-size:90%" ! rowspan="2" class="unsortable" |Karogs ! rowspan="2" |Reģions <small>''(nosaukums itāļu valodā)''</small> ! rowspan="2" |Statuss ! colspan="2" |[[Iedzīvotāju skaits]]<ref name="tuttitalia">{{cite news|title=Regioni italiane|url=http://www.tuttitalia.it/regioni/|access-date=30 April 2022|language=it}}</ref><br /><small>2021. gadā</small> ! rowspan="2" |[[Galvaspilsēta]] ! rowspan="2" |Komūnu skaits <ref name="tuttitalia" /> ! rowspan="2" |Provinces vai pilsētas |- style="background:#CEF6D8" | !Number !% |- | align="center" |[[File:Flag of Abruzzo.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Abruco]]'''''Abruzzo'' | align="center" |Parasts | align="right" |1,285,256 | align="right" |2.17% | align="center" |[[L'Akvila]] | align="center" |305 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Apulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Apūlija]]'''''Puglia'' | align="center" |Parasts | align="right" |3,926,931 | align="right" |6.63% | align="center" |[[Bari]] | align="center" |257 | align="center" |6 |- | align="center" |[[File:Flag of Basilicata.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Bazilikata]]'''''Basilicata'' | align="center" |Parasts | align="right" |547,579 | align="right" |0.92% | align="center" |[[Potenca]] | align="center" |131 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Fictional Emilia-Romagna Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Emīlija-Romanja]]'''''Emilia-Romagna'' | align="center" |Parasts | align="right" |4,445,549 | align="right" |7.50% | align="center" |[[Boloņa]] | align="center" |330 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Friuli-Venezia Giulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Friuli-Venēcija Džūlija]]'''''Friuli-Venezia Giulia'' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,198,753 | align="right" |2.02% | align="center" |[[Trieste]] | align="center" |215 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Calabria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kalabrija]]'''''Calabria'' | align="center" |Parasts | align="right" |1,877,728 | align="right" |3.17% | align="center" |[[Katandzāro]] | align="center" |404 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Campania.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kampānija]]'''''Campania'' | align="center" |Parasts | align="right" |5,679,759 | align="right" |9.58% | align="center" |[[Neapole]] | align="center" |550 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Lazio Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lacio]]'''''Lazio'' | align="center" |Parasts | align="right" |5,720,796 | align="right" |9.65% | align="center" |[[Roma]] | align="center" |378 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Liguria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Ligūrija]]'''''Liguria'' | align="center" |Parasts | align="right" |1,509,805 | align="right" |2.55% | align="center" |[[Dženova]] | align="center" |234 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Lombardy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lombardija]]'''''Lombardia'' | align="center" |Parasts | align="right" |9,966,992 | align="right" |16.82% | align="center" |[[Milāna]] | align="center" |1,506 | align="center" |12 |- | align="center" |[[File:Flag of Marche.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Marke]]'''''Marche'' | align="center" |Parasts | align="right" |1,501,406 | align="right" |2.53% | align="center" |[[Ankona]] | align="center" |225 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Molise.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Molize]]'''''Molise'' | align="center" |Parasts | align="right" |296,547 | align="right" |0.50% | align="center" |[[Kampobaso]] | align="center" |136 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Piedmont.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Pjemonta]]'''''Piemonte'' | align="center" |Parasts | align="right" |4,273,210 | align="right" |7.21% | align="center" |[[Turīna]] | align="center" |1,181 | align="center" |8 |- | align="center" |[[File:Flag of Sardinia, Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sardīnija]]'''''Sardegna'' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,598,225 | align="right" |2.70% | align="center" |[[Kaljāri]] | align="center" |377 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Sicilian Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sicīlija]]'''''Sicilia'' | align="center" |Autonoms | align="right" |4,840,876 | align="right" |8.17% | align="center" |[[Palermo]] | align="center" |391 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Tuscany.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Toskāna]]'''''Toscana'' | align="center" |Parasts | align="right" |3,668,333 | align="right" |6.19% | align="center" |[[Florence]] | align="center" |273 | align="center" |10 |- | align="center" |[[File:Flag of Trentino-South Tyrol.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Trentino-Alto Adidže]]'''''Trentino-Alto Adige'' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,078,460 | align="right" |1.82% | align="center" |[[Trento]] | align="center" |282 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Umbria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Umbrija]]'''''Umbri''a | align="center" |Parasts | align="right" |865,013 | align="right" |1.46% | align="center" |[[Perudža]] | align="center" |92 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Valle d'Aosta.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Valle d'Aosta]]'''''Valle d'Aosta'' | align="center" |Autonoms | align="right" |123,895 | align="right" |0.21% | align="center" |[[Aosta]] | align="center" |74 | align="center" |1 |- | align="center" |[[File:Flag of Veneto.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Veneto]]'''''Veneto'' | align="center" |Parasts | align="right" |4,852,453 | align="right" |8.19% | align="center" |[[Venēcija]] | align="center" |563 | align="center" |7 |- | align="center" |[[File:Flag of Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''Itālija''' | align="center" |'''—''' | align="right" |'''59,257,566''' | align="right" |'''100.00%''' | align="center" |'''[[Roma]]''' | align="center" |'''7,904''' | align="center" |'''107''' |- |- class="sortbottom" |} == Demogrāfija == Itālijā 2020. gadā dzīvoja 60,3 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir trešā lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (aiz [[Vācija]]s un [[Francija]]s) un 23. lielākā pasaulē. [[Iedzīvotāju blīvums]] (201 cilvēks uz km²) ir piektais lielākais Eiropas Savienībā. Visvairāk cilvēku dzīvo [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]], kur koncentrējas aptuveni viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem.Vēl 20. gadsimta vidū Itālijā bija aktīvi demogrāfiskie procesi, taču pēdējos gadu desmitos vērojama strauja dabiskā pieauguma samazināšanās, un dzimstības līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. Labklājības un sociālās aprūpes līmeņa kāpums nodrošina ilgu vidējo mūžu (82 gadi) un zemu bērnu mirstību<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ekonomiska un sociala geografija vidusskolam ; eksperimentala macību gramata|url=https://www.worldcat.org/oclc/837356481|date=1995|location=Rīga|isbn=5-405-01523-7|oclc=837356481}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=World Health Statistics 2016 : Monitoring Health for the Sustainable Development Goals (SDGs).|url=https://www.worldcat.org/oclc/971364677|publisher=World Health Organization|date=2016|location=Geneva|isbn=978-92-4-069569-6|oclc=971364677|first=World Health|last=Organization}}</ref>. Itālijā ir lielāks lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropā. Salīdzinoši zemais ekonomikas attīstības un labklājības līmenis līdz pat 20. gadsimta vidum daudzus itāliešus mudināja emigrēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropu]], [[Latīņamerika|Latīņameriku]] darba un labāku dzīves apstākļu meklējumos. Ekonomiskais uzplaukums pēc Otrā pasaules kara šo emigrācijas plūsmu apturēja. ledzīvotāju izvietojums ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Kampānijas, Ligūrijas un Lombardijas līdzenumā - senajos zemkopības un spēcīgu pilsētvalstu rajonos, pirmajos rūpniecības centros. Tajos atrodas arī lielākās Itālijas pilsētas - [[Neapole]], [[Milāna]], [[Dženova]], [[Turīna]], tomēr vislielākā pilsēta ir [[Roma]]. Valsts ziemeļu daļā ir daudz mazu un vidēju pilsētu, kas izveidojušās jau viduslaikos. Sicīlijā un Apenīnu pussalas dienvidos ir pilsētas, kas radušās vēl grieķu kolonizācijas laikā pirms 3 tūkstošiem gadu<ref name=":2" />. === Pilsētas === {{Pamatraksts|Itālijas pilsētu uzskaitījums}} Itālijas lielākās pilsētas ir [[Roma]], [[Milāna]] un [[Turīna]]. Ja skatās pilsētu lielumus pēc to [[Aglomerācija (ģeogrāfija)|aglomerācijās]] dzīvojošo skaita, tad viennozīmīgi ar 7,4 miljoniem iedzīvotāju lielākā ir Milāna. Romas aglomerācijā dzīvo salīdzinoši tikai 3,7 miljoni. {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | [[Attēls:Roman Colosseum With Moon.jpg|border|135px|Roma]]<br />[[Roma]]<br />[[Attēls:DuomoDiMilano.jpg|border|135px|Milāna]]<br />[[Milāna]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Roma]]''' || [[Lacio]] || 2 761 477 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Venēcija]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 270 884 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Milāna]]''' || [[Lombardija]] || 1 324 110 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Verona]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 263 964 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Neapole]]''' || [[Kampānija]] || 959 574 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Mesīna]]''' || [[Sicīlija]] || 242 503 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Turīna]]''' || [[Pjemonta]] || 907 563 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Paduja]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 214 198 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Palermo]]''' || [[Sicīlija]] || 655 875 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Trieste]]''' || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || 205 535 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Dženova]]''' || [[Ligūrija]] || 607 906 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Breša]]''' || [[Lombardija]] || 193 879 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Boloņa]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 380 181 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Taranto]]''' || [[Apūlija]] || 191 810 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Florence]]''' || [[Toskāna]] || 371 282 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Prato]]''' || [[Toskāna]] || 188 011 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Bari]]''' || [[Apūlija]] || 320 475 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Parma]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 186 690 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Katānija]]''' || [[Sicīlija]] || 293 458 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Redžo di Kalabrija]]''' || [[Kalabrija]] || 186 547 |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Italy Product Exports (2019).svg|thumb|Itālijas eksportpreču proporcionāla reprezentācija 2019. gadā]] Itālija ir industriāli agrāra valsts ar modernu rūpniecības struktūru un attīstītu subtropu lauksaimniecību. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kardināli mainot ekonomikas struktūru, industrija ārkārtīgi strauji attīstījās, un Itāliju sāka dēvēt par Eiropas ''ekonomisko brīnumu''. īsā laikā tā pietuvojās Lielbritānijas un Francijas ekonomikas līmenim, to veicināja arī Itālijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā asociācijā 1957. gadā<ref name=":2" />. Valsts ekonomikas izaugsme palēninājās 80.- 90. gados, bet 2000. gados tā sāka stagnēt<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/graphic-detail/2014/11/20/doom-and-gloom|title=Doom and gloom|work=The Economist|access-date=2022-08-06|issn=0013-0613}}</ref>. Itāliju smagi skāra [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007. - 2008. gada finanšu krīze]], kuru veicināja neefektīvā valsts pārvalde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.lse.ac.uk/eurocrisispress/2013/04/23/the-quiet-collapse-of-the-italian-economy/|title=The Quiet Collapse of the Italian Economy|last=Orsi|first=Roberto|website=Euro Crisis in the Press|access-date=2022-08-06|date=2013-04-23|language=en-US}}</ref>. Itālijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (17,5 %). 51 % no Itālijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā ([[Vācija|Vācijā]] 13 %, Francijā 10 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (10 %) un Šveice (6 %). 58 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 16 %, no Francijas 8 % un no [[Nīderlande|Nīderlandes]] 6 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Itālijai galvenie importa partneri ir [[Ķīna]] (9 %) un ASV (4 %)<ref name=":1" />. === Rūpniecība === No rūpniecības nozarēm galvenā ir mašīnbūve. Itālija ir liela vieglo automobiļu ražotāja un eksportētāja,<ref name=":2" /> un [[Stellantis]] koncerns, kurā ietilpst [[FIAT|Fiat]], ir pasaulē piektais lielākais automobiļu ražotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.focus2move.com/world-car-group-ranking/|title=Focus2move{{!}} World Car Group Ranking in the 2022|last=carlo|website=Focus2Move|access-date=2022-08-07|date=2022-06-06|language=en-US}}</ref>. Itālija ir pazīstama ar luksusa klases automašīnu ražošanu, no kuriem atpazīstamākie zīmoli ir [[Ferrari]], [[Lamborghini]] un [[Maserati]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brandfinance.com/press-releases/ferrari-the-worlds-most-powerful-brand|title=Ferrari – The World’s Most Powerful Brand {{!}} Press Release {{!}} Brand Finance|access-date=2022-08-07|language=en-US}}</ref>. [[Attēls:The Eni building, Quartiere XXXII Europa, Roma, Lazio, Italy - panoramio.jpg|alt=roma|thumb|Eni galvenā mītne Romā, kas ir viena no pasaules lielākajām naftas kompānijām ]] [[Attēls:Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|thumb|Viens no Itālijas galvenajiem vīna ražošanas reģioniem Toskānā.]] Ķīmiskajā rūpniecībā galvenās nozares ir naftas ķīmiskā, ķīmisko šķiedru, plastmasu un sintētisko sveķu rūpniecība, kas izmanto ievesto naftu. Attīstītas ir arī laku un krāsu, minerālmēslu, farmaceitiskā rūpniecība. Itālijai tradicionāla nozare ir esenču un ēterisko eļļu ražošana gan no dabiskajām, gan sintētiskajām izejvielām. Lielākie ķīmiskās rūpniecības centri izvietoti piekrastes rajonos..No krāsainās metalurģijas nozarēm nozīmīgākās ir [[Alumīnijs|alumīnija]] (izmanto ievestās un vietējās izejvielas), [[Svins|svina]], [[Cinks|cinka]] un [[Dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] rūpniecība (2. vietā pasaulē aiz [[Spānija|Spānijas]]). Tekstilrūpniecība ir senākā Itālijas rūpniecības nozare. Kopš viduslaikiem Eiropā pazīst Itālijas audumus, attīstīta [[Kokvilna|kokvilnas]] un [[Vilna|vilnas]] audumu ražošana. Itālija ieņem pirmo vietu Rietumeiropā tekstilrūpniecības produkcijas izlaidē, gadā ražojot gandrīz 2,5 miljardus kvadrātmetru audumu. Kopš 20. gadsimta vidus Itālija ir apavu ražošanas līdere Eiropā. Gadā tā izgatavo 360 miljonus pāru apavu, tas ir, divas reizes vairāk nekā Francijā un piecas reizes vairāk nekā Vācijā. Starp pārtikas rūpniecības apakšnozarēm īpaši minamas makaronu, siera, olīveļļas un vīna ražošana. Itālija ir lielākā makaronu un vīna ražotāja un eksportētāja pasaulē, kā arī liela olīveļļas, augļu un dārzeņu ražotāja<ref name=":2" />. === Lauksaimniecība === Augkopības kultūru sējumi aizņem 8,6 miljoni ha, no tiem 60% - pārtikas kultūras (kvieši, rīss, dārzeņi), 25% - lopbarības kultūras un 15% - tehniskās kultūras. Salīdzinot ar pārējām Eiropas lielvalstīm, Itālija atpaliek gan lopkopības, gan svarīgākās augkopības produkcijas ražošanā. Vienīgi dārzeņi, augļi un ogas Itālijai dod eksporta ienākumus. Atšķirīga ir lauksaimniecības intensitāte un produktivitāte. Valsts ziemeļu daļā - Padānas līdzenumā augsti mehanizētā un ķimizētā lauksaimniecība dod nozares produkcijas lielāko daļu. Dienvidu rajonos raksturīga ir ekstensīva lopkopība un šauri specializēta subtropu augkopība. Galvenā pārtikas kultūra ir kvieši, kuri aizņem 1/3 no sējumu platības (Apūlijā un Sicīlijā). Ziemeļu daļā audzē kukurūzu, Alpu priekškalnēs - auzas un miežus, Padānas līdzenumā - rīsu. Itālija ir 1. vietā Eiropā pēc rīsa kopražas un vadošajā vietā pasaulē - pēc ražīguma. Izplatīti ir kartupeļu stādījumi (sevišķi Kampānijā). Lielas platības aizņem dārzeņu (sevišķi - tomātu) lauki (ievāc 13,5 miļjonus tonnu gadā) un olīvkoku birzis, augļu koku un citrusu dārzi, vīnogāji (audzē ap 250 šķirņu vīnogas). Ir stādītas korķozolu birzis, lielas ēterisko augu plantācijas (ēterisko eļļu ieguvei), ēdamo kastaņu, mandeļkoku un riekstkoku audzes. Tradicionāla Itālijas lopkopības nozare ir aitkopība, pēdējos gadu desmitos strauji palielinās liellopu audzēšana (sevišķi Lombardijā). Liellopu ganāmpulks (8,9 miļjoni lopu, no tiem 3,4 miljoni - slaucamas govis) ir mazāks par aitu ganāmpulku (13 miljoni). Pēckara gados palielinājās cūkkopības (9,5 miļjoni cūku) un putnkopības (128 miljoni putnu) nozīme<ref name=":2" />. [[Attēls:Colonnata, marble-quarry - panoramio - Frans-Banja Mulder (2).jpg|thumb|Marmora karjers]] === Derīgie izrakteņi === Itālijas zemes dzīlēs ir dažādi derīgie izrakteņi, taču to krājumi nav lieli vai arī ir izsīkuši (dzelzs rūdas ieguve notiek jau 2700 gadus). Lielākā Itālijas bagātība ir dzīvsudraba rūda Toskānā un polimetāliskās rūdas Sardīnijā un Austrumalpos. Sicīlijā ir [[Sērs|sēra]], [[Kālijs|kālija]] un [[Sāls|vārāmā sāls]], dabiskā asfalta iegulas, Sardīnijā - [[Antimons|antimona]] rūdas, Apūlijā - [[Boksīts|boksītu]], Ligūrijā - [[Mangāns|mangāna]] rūdas krājumi. Daudzviet izmanto Itālijas būvakmeņus - [[Marmors|marmoru]], traverunu, [[Granīts|granītu]], tufu<ref name=":2" />. === Enerģija === Lielākā Itālijas ekonomiskā problēma ir enerģētisko resursu deficīts. Valstī ir nelieli zemas kvalitātes [[Akmeņogles|ogļu]] krājumi (Sardīnijā, Toskānā, Umbrijā), nedaudz [[Nafta|naftas]] (Sicīlijā un Padānas līdzenumā; gada ieguve - 4,4 miljoni tonnu) un [[Dabasgāze|dabasgāzes]] (Padānas līdzenumā, Apenīnu priekškalnēs un Sicīlijā; gada ieguve -16,6 miljardi kubikmetru). Vietējie enerģētiskie resursi apmierina apmēram 15% no nepieciešamā patēriņa. Enerģētisko bāzi papildina hidroenergoresursi (lielākās upes [[Po (upe)|Po]] un [[Tibra]], gadā ražo līdz 220 miljardus kWh elektroenerģijas) un no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] ievestā nafta. Lielajās Itālijas ostās ([[Dženova|Dženovā]]) sākas transkontinentālie naftas vadi uz Centrāleiropu<ref name=":2" /> === Infrastruktūra === Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Itālijai ir mazāk blīvs un nevienmērīgi izvietots ceļu tīkls. Visvairāk dzelzceļu un autoceļu ir Ziemeļitālijā; centrālajā un dienvidu daļā to ir mazāk. Galvenais šķērslis ceļu tīklu paplašināšanā ir Apenīnu kalni. Alpu kalnos satiksmes ceļi iet pāri augstkalnu pārejām, caur daudziem tuneļiem. Itālijā ir gandrīz 20 tūkstoši kilometru dzelzceļu, 303 tūkstoši kilometru autoceļu. Lielākās ostas ir Dženova (viena no Eiropā nozīmīgākajām naftas un konteineru kravas ostām), [[Trieste]] (naftas un kafijas ievedosta) un [[Venēcija]]<ref name=":2" />. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html Italy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709111211/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} CIA - The World Factbook * {{en ikona}} [http://www.italia.it/en/home.html Italian Tourism Official Website] www.italia.it {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālija| ]] 99p2gqdrhetebvypvhv39vxf2nbyat7 3667644 3667643 2022-08-07T10:53:02Z Binsalminsh 100209 /* Itālijas reģioni */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Repubblica italiana'' | pilnais_valsts_nosaukums = Itālijas Republika | valsts_nosaukums = Itālija | karoga_attēls = Flag of Italy.svg | karoga_nosaukums = Itālijas karogs | ģerboņa_attēls = Italy-Emblem.svg | ģerboņa_nosaukums = Itālijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Itālijas himna|Il Canto degli Italiani]]'' | kartes_attēls = Location Italy EU Europe.png | kartes_paraksts = Itālijas atrašanās vieta Eiropā | galvaspilsēta = [[Roma]] | latd= 41 | latm= 54 | latNS= N | longd= 12 | longm= 29 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[itāļu valoda]]¹ | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Itālijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Serdžo Matarella]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mario Dragi]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Itālijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = Apvienošanās | neatkarības_datums = {{dat|1861|03|17}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{dat|1946|06|02}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|03|25}} | platība_km2 = 301,318 | platība_rangs = 71. | procenti_ūdens = 2,4 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 60 605 053 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 23. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 201,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 61. | IKP_PPP = $1,773 trilj.<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=136&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=42&pr.y=3 | title= Italy | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-04-30}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 392 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,892 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 29. | Gini = 32 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.it]] | tālsarunu_kods = 39 | iso_kods_num = 380 | iso_kods_alfa2 = IT | iso_kods_alfa3 = ITA | piezīmes = | piezīme1 = [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostā]] kopā ar itāļu valodu oficiālā ir [[franču valoda]]. [[Dienvidtirole|Dienvidtirolē]] otrā valsts valoda ir [[vācu valoda|vācu]]. | piezīme2 = }} '''Itālija''' ({{val-it|Italia}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[iˈtaːlja]]]}}), oficiāli '''Itālijas Republika''' (''Repubblica italiana''), ir valsts [[Dienvideiropa]]s centrālajā daļā. Kopš 1946. gada [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], kas tālu iestiepjas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: [[Sardīnija]] un [[Sicīlija]], un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Slovēnija|Slovēniju]] un divām [[anklāvs|anklāva]] pundurvalstīm — [[Vatikāns|Vatikānu]] un [[Sanmarīno]], savukārt Šveicē Itālijai pieder [[eksklāvs]] ''[[Campione d'Italia]]''. Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj [[kalniene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="BOE">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/297474/Italy | title= Italy | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-06-06}}</ref> Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir [[Alpi|Alpu kalni]], savukārt tālu pussalā iestiepjas [[Apenīni|Apenīnu kalni]]. Lielākā daļa no valsts [[zemiene|zemienēm]] atrodas lielo upju ielejās, piemēram, [[Po (upe)|Po]] ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs [[tektoniskā plātne|tektonisko plātņu]] krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva [[ģeoloģija|ģeoloģiskā]] aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi [[vulkāns|vulkāni]],<ref name="BOE" /> no kuriem pazīstamākie ir [[Vezuvs]] un [[Etna]]. Itālijas [[galvaspilsēta]] ir [[Roma]]. Vairums iedzīvotāji ir [[itāļi]]. Oficiālā valoda ir [[itāļu valoda]]. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], konkrēti, [[Romas Katoļu baznīca]]. Itālijā izmantotā valūta ir [[eiro]]. == Vēsture == {{galvenais|Itālijas vēsture}} Ap 8.-7. gadsimtu p.m.ē. Itālijas pussalas austrumu un dienvidu daļā, kā arī Sicīlijā lielā skaitā sāka parādīties [[grieķi|grieķu]] apmetnes. Šīs grieķu apdzīvotās vietas dēvēja par Lielo Grieķiju (''Magna Graecia''). Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma Itālijas pussalā viena pēc otras iebruka dažādas klejotāju ciltis - pārsvarā [[ģermāņi]]. Līdz 19. gadsimtam Itālija bija sadalīta nelielās valstīs, no kurām lielākās bija [[Pāvesta valsts]], [[Sardīnijas karaliste]], [[Abu Sicīliju karaliste]], [[Venēcijas Republika]] un [[Toskāna]]s hercogiste. 1859. gadā [[Sardīnijas Karaliste]] un Francija pieteica karu [[Austrija]]i un ieguva Lombardiju. 1860. gadā Abu Sicīliju karaliste anektēja Parmas, Modenas un Toskānas hercogistes un Pāvesta valsti, bet tā paša gada maijā itāļu brīvprātīgo armija [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] vadībā izcēlās Sicīlijā un pievienoja to Sardīnijas karalistei. 1861. gada 17. martā par apvienotās Itālijas karali tika kronēts Sardīnijas karalis [[Viktors Emanuels II]]. 1882. gadā Itālijas Karaliste pievienojās [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienībai]], taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] pievienojās [[Antante|Sabiedrotajiem]]. 1935. gadā Itālija iebruka [[Etiopija|Etiopijā]], par ko tā tika izslēgta no [[Tautu savienība]]s. 1939. gada 22. maijā Itālija noslēdza militāru aliansi ar [[Trešais Reihs|Vāciju]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] cīnījās pret [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]. Pēc Otrā pasaules kara itāliešu neapmierinātība ar monarhiju noveda pie [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] sarīkošanas 1946. gadā, kurā tika izšķirts jautājums par monarhijas tālāko likteni. Referendumā itālieši nolēma, ka valsts turpmāk būs republika. 1949. gadā Itālija bija viena no [[NATO]] dibinātājām, bet 1958. gadā — viena no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājām. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Italy relief location map.jpg|left|thumb|220x220px|Itālijas topogrāfiskā karte]] Itālija atrodas Dienvideiropā, tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku ([[Apūlija]]s dienvidi veido formu kā papēdim, bet [[Kalabrija]]s reģions veido purngalu). Tā robežojas ar [[Šveice|Šveici]] un [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, ar [[Francija|Franciju]] ziemeļrietumos, ar [[Slovēnija|Slovēniju]] austrumos. Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām — ar [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas]] un [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūru]] rietumos, [[Adrijas jūra|Adrijas jūra]] austrumos, [[Jonijas jūra|Jonijas jūru]] un [[Vidusjūra|Vidusjūru]] dienvidos. Itālijai pieder divas lielas salas: [[Sicīlija]] un [[Sardīnija]], kā arī vairākas mazākas salas, no kurām lielākā ir [[Elba (sala)|Elba]]. Sicīlija un Sardīnija ir arī divas vislielākās salas Vidusjūrā. Lielākajā daļā Itālijas teritorijas reljefs ir kalnains. Itālijas ziemeļos slejas [[Alpi|Alpu kalni]], ziemeļaustrumos atrodas Dolomītalpi. bet no ziemeļiem līdz dienvidiem Itālijas centrālajā daļā - [[Apenīni]], kuri ir līdz 3000 metru augsti. Augstākais ir Gransaso masīvs austrumos no Romas<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Itālijas dienvidi ir [[vulkanoloģija|vulkanoloģiski]] aktīvs reģions. Sicīlijas austrumdaļā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā — [[Etna]], kas paceļas 3340 metru augstumā virs jūras līmeņa, savukārt netālu no Neapoles atrodas [[Vezuvs]], kas savulaik nopostīja [[Pompeji|Pompeju pilsētu]]. Itālija savu augstāko virsotni - [[Monblāns|Monblānu]] (itāliski - ''Monte bianco'') -, kas paceļas 4807 metrus virs jūras līmeņa., dala ar Franciju. Tā ir vienlaikus arī augstākā virsotne Eiropā. Valsts ziemeļaustrumos plešas Itālijas lielākais līdzenums - Padānas jeb Lombardijas līdzenums, kuru šķērso Itālijas garākā upe [[Po (upe)|Po]]. Gar valsts rietumu piekrasti no Dženovas ziemeļos līdz Neapolei dienvidos stiepjas zemienes, kuras citu no citas nošķir kalni, līdzenumi un atsevišķas virsotnes. Alpu dienviddaļā ir vairāki lieli ezeri, piemēram, [[Komo ezers|Komo]], [[Gardas ezers|Gardas]] un [[Madžores ezers|Madžores]] ezers.<ref name=":3" /> === Klimats === Itālijā valda mērens un subtropisks klimats. To lielā mērā nosaka Alpu kalnu masīvs, kas aiztur ziemeļu vējus, kā arī atrašanās pie Vidusjūras. Ja Itālijas ziemeļos klimats ir mērens ar subtropu klimata iezīmēm, tad dienvidos tas ir izteikti subtropisks. Ziemeļos [[vasara|vasarās]] pārsvarā ir karsts laiks ar [[jūlijs|jūlija]] vidējo temperatūra no +22&nbsp;°C līdz +24&nbsp;°C, bet [[ziema]]s ir mēreni aukstas ar vidējo [[janvāris|janvāra]] temperatūru 0&nbsp;°C. Dienviditālijai ir raksturīgs Vidusjūras klimats - karstas un sausas vasaras ar vidējo jūlija temperatūru +26&nbsp;°C, bet ziemas ir daudz maigākas nekā ziemeļos, ar vidējo janvāra temperatūru +8&nbsp;°C līdz +10&nbsp;°C. Sniegs Itālijas dienvidos ir reta parādība, kaut arī kalnu masīvos virs 1500 metriem tas ir sastopams gada aukstajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |title=TravelTalisman.lv | iCelo<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111117062532/http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |archivedate={{dat|2011|11|17||bez}} }}</ref> == Valdība == {{multiple image | align = left | caption_align = center | image1 = Sergio Mattarella Official (cropped).jpg | width1 = 150 | caption1 = [[Serdžo Matarella]]<br /><small>[[Itālijas prezidents]]<br />kopš 2015.gada</small> | image2 = Mario Draghi 2021 cropped.jpg | width2 = 160 | caption2 = [[Mario Dragi]]<br /><small>[[Itālijas premjerministrs]]<br />kopš 2021. gada</small> }} Itālija ir parlamentāra republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) ieceļ prezidents – valsts vadītājs. Parlamentam ir divas palātas: Deputātu palāta un Republikas Senāts. Valsts ir iedalīta 20 reģionos. No tiem pieciem ir īpašs autonomijas statuss, kas tiem ļauj pieņemt regulējumu attiecībā uz dažiem vietējas nozīmes jautājumiem<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/italy_lv|title=Itālija|website=european-union.europa.eu|access-date=2022-08-06|language=lv}}</ref>. === Izpildvara === Valsts vadītājs — republikas prezidents, kas tiek ievēlēts uz septiņu gadu periodu. Prezidenta vēlēšanas notiek kopīgā parlamenta un reģionu pārstāvju sēdē. Saskaņā ar konstitūciju prezidents var noteikt parlamenta ārpuskārtas vēlēšanas, atlaist tā palātas, iecelt amatos valsts amatpersonas vai tamlīdzīgi, kā arī vada Augstāko aizsardzības padomi. Prezidenta prombūtnes vai slimības laikā viņu aizvieto Senāta priekšsēdētājs; valdības vadītājs — premjerministrs (Itālijā viņu pieņemts saukt par Ministru padomes prezidentu); valdība — Ministru padome, ko ieceļ premjerministrs ar prezidenta piekrišanu<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. === Likumdevēja vara === Divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta (''Senato della Repubblica'') ar 315 senatoru vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu, bet dažas vietas par nopelniem tiek piešķirtas senatoriem uz mūžu, arī bijušajiem republikas prezidentiem) un Deputātu palātas (''Camera dei Deputati'') ar 630 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu)<ref name=":0" />. === Tiesu vara === Konstitucionālā tiesa (''Corte Constituzionale''), kurā ir 15 tiesneši (piecus ieceļ prezidents, piecus ievēlē parlaments, un pieci tiek ievēlēti no augstākajām administratīvajām tiesām)<ref name=":0" />. == Administratīvais iedalījums == * [[Itālijas reģioni|Reģioni]] (''regione'') :* Provinces (''provincia'') ::* Komūnas (''comune'') === Itālijas reģioni === {{Pamatraksts|Itālijas reģioni}} [[Attēls:Regionen in Italien beschriftet.png|thumbnail|350px|Itālijas reģioni.]] {| class="wikitable sortable" align="center" width="60%" style="font-size:90%" ! rowspan="2" class="unsortable" |Karogs ! rowspan="2" |Reģions ! rowspan="2" |Statuss ! colspan="2" |[[Iedzīvotāju skaits]]<ref name="tuttitalia">{{cite news|title=Regioni italiane|url=http://www.tuttitalia.it/regioni/|access-date=30 April 2022|language=it}}</ref><br /><small>2021. gadā</small> ! rowspan="2" |[[Galvaspilsēta]] ! rowspan="2" |Komūnu skaits <ref name="tuttitalia" /> ! rowspan="2" |Provinces vai pilsētas |- style="background:#CEF6D8" | !Number !% |- | align="center" |[[File:Flag of Abruzzo.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Abruco]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,285,256 | align="right" |2.17% | align="center" |[[L'Akvila]] | align="center" |305 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Apulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Apūlija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |3,926,931 | align="right" |6.63% | align="center" |[[Bari]] | align="center" |257 | align="center" |6 |- | align="center" |[[File:Flag of Basilicata.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Bazilikata]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |547,579 | align="right" |0.92% | align="center" |[[Potenca]] | align="center" |131 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Fictional Emilia-Romagna Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Emīlija-Romanja]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,445,549 | align="right" |7.50% | align="center" |[[Boloņa]] | align="center" |330 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Friuli-Venezia Giulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Friuli-Venēcija Džūlija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,198,753 | align="right" |2.02% | align="center" |[[Trieste]] | align="center" |215 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Calabria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kalabrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,877,728 | align="right" |3.17% | align="center" |[[Katandzāro]] | align="center" |404 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Campania.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kampānija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |5,679,759 | align="right" |9.58% | align="center" |[[Neapole]] | align="center" |550 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Lazio Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lacio]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |5,720,796 | align="right" |9.65% | align="center" |[[Roma]] | align="center" |378 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Liguria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Ligūrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,509,805 | align="right" |2.55% | align="center" |[[Dženova]] | align="center" |234 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Lombardy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lombardija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |9,966,992 | align="right" |16.82% | align="center" |[[Milāna]] | align="center" |1,506 | align="center" |12 |- | align="center" |[[File:Flag of Marche.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Marke]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,501,406 | align="right" |2.53% | align="center" |[[Ankona]] | align="center" |225 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Molise.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Molize]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |296,547 | align="right" |0.50% | align="center" |[[Kampobaso]] | align="center" |136 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Piedmont.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Pjemonta]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,273,210 | align="right" |7.21% | align="center" |[[Turīna]] | align="center" |1,181 | align="center" |8 |- | align="center" |[[File:Flag of Sardinia, Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sardīnija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,598,225 | align="right" |2.70% | align="center" |[[Kaljāri]] | align="center" |377 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Sicilian Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sicīlija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |4,840,876 | align="right" |8.17% | align="center" |[[Palermo]] | align="center" |391 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Tuscany.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Toskāna]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |3,668,333 | align="right" |6.19% | align="center" |[[Florence]] | align="center" |273 | align="center" |10 |- | align="center" |[[File:Flag of Trentino-South Tyrol.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Trentino-Alto Adidže]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,078,460 | align="right" |1.82% | align="center" |[[Trento]] | align="center" |282 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Umbria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Umbrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |865,013 | align="right" |1.46% | align="center" |[[Perudža]] | align="center" |92 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Valle d'Aosta.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Valle d'Aosta]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |123,895 | align="right" |0.21% | align="center" |[[Aosta]] | align="center" |74 | align="center" |1 |- | align="center" |[[File:Flag of Veneto.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Veneto]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,852,453 | align="right" |8.19% | align="center" |[[Venēcija]] | align="center" |563 | align="center" |7 |- | align="center" |[[File:Flag of Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''Itālija''' | align="center" |'''—''' | align="right" |'''59,257,566''' | align="right" |'''100.00%''' | align="center" |'''[[Roma]]''' | align="center" |'''7,904''' | align="center" |'''107''' |- |- class="sortbottom" |} == Demogrāfija == Itālijā 2020. gadā dzīvoja 60,3 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir trešā lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (aiz [[Vācija]]s un [[Francija]]s) un 23. lielākā pasaulē. [[Iedzīvotāju blīvums]] (201 cilvēks uz km²) ir piektais lielākais Eiropas Savienībā. Visvairāk cilvēku dzīvo [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]], kur koncentrējas aptuveni viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem.Vēl 20. gadsimta vidū Itālijā bija aktīvi demogrāfiskie procesi, taču pēdējos gadu desmitos vērojama strauja dabiskā pieauguma samazināšanās, un dzimstības līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. Labklājības un sociālās aprūpes līmeņa kāpums nodrošina ilgu vidējo mūžu (82 gadi) un zemu bērnu mirstību<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ekonomiska un sociala geografija vidusskolam ; eksperimentala macību gramata|url=https://www.worldcat.org/oclc/837356481|date=1995|location=Rīga|isbn=5-405-01523-7|oclc=837356481}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=World Health Statistics 2016 : Monitoring Health for the Sustainable Development Goals (SDGs).|url=https://www.worldcat.org/oclc/971364677|publisher=World Health Organization|date=2016|location=Geneva|isbn=978-92-4-069569-6|oclc=971364677|first=World Health|last=Organization}}</ref>. Itālijā ir lielāks lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropā. Salīdzinoši zemais ekonomikas attīstības un labklājības līmenis līdz pat 20. gadsimta vidum daudzus itāliešus mudināja emigrēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropu]], [[Latīņamerika|Latīņameriku]] darba un labāku dzīves apstākļu meklējumos. Ekonomiskais uzplaukums pēc Otrā pasaules kara šo emigrācijas plūsmu apturēja. ledzīvotāju izvietojums ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Kampānijas, Ligūrijas un Lombardijas līdzenumā - senajos zemkopības un spēcīgu pilsētvalstu rajonos, pirmajos rūpniecības centros. Tajos atrodas arī lielākās Itālijas pilsētas - [[Neapole]], [[Milāna]], [[Dženova]], [[Turīna]], tomēr vislielākā pilsēta ir [[Roma]]. Valsts ziemeļu daļā ir daudz mazu un vidēju pilsētu, kas izveidojušās jau viduslaikos. Sicīlijā un Apenīnu pussalas dienvidos ir pilsētas, kas radušās vēl grieķu kolonizācijas laikā pirms 3 tūkstošiem gadu<ref name=":2" />. === Pilsētas === {{Pamatraksts|Itālijas pilsētu uzskaitījums}} Itālijas lielākās pilsētas ir [[Roma]], [[Milāna]] un [[Turīna]]. Ja skatās pilsētu lielumus pēc to [[Aglomerācija (ģeogrāfija)|aglomerācijās]] dzīvojošo skaita, tad viennozīmīgi ar 7,4 miljoniem iedzīvotāju lielākā ir Milāna. Romas aglomerācijā dzīvo salīdzinoši tikai 3,7 miljoni. {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | [[Attēls:Roman Colosseum With Moon.jpg|border|135px|Roma]]<br />[[Roma]]<br />[[Attēls:DuomoDiMilano.jpg|border|135px|Milāna]]<br />[[Milāna]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Roma]]''' || [[Lacio]] || 2 761 477 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Venēcija]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 270 884 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Milāna]]''' || [[Lombardija]] || 1 324 110 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Verona]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 263 964 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Neapole]]''' || [[Kampānija]] || 959 574 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Mesīna]]''' || [[Sicīlija]] || 242 503 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Turīna]]''' || [[Pjemonta]] || 907 563 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Paduja]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 214 198 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Palermo]]''' || [[Sicīlija]] || 655 875 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Trieste]]''' || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || 205 535 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Dženova]]''' || [[Ligūrija]] || 607 906 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Breša]]''' || [[Lombardija]] || 193 879 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Boloņa]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 380 181 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Taranto]]''' || [[Apūlija]] || 191 810 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Florence]]''' || [[Toskāna]] || 371 282 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Prato]]''' || [[Toskāna]] || 188 011 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Bari]]''' || [[Apūlija]] || 320 475 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Parma]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 186 690 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Katānija]]''' || [[Sicīlija]] || 293 458 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Redžo di Kalabrija]]''' || [[Kalabrija]] || 186 547 |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Italy Product Exports (2019).svg|thumb|Itālijas eksportpreču proporcionāla reprezentācija 2019. gadā]] Itālija ir industriāli agrāra valsts ar modernu rūpniecības struktūru un attīstītu subtropu lauksaimniecību. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kardināli mainot ekonomikas struktūru, industrija ārkārtīgi strauji attīstījās, un Itāliju sāka dēvēt par Eiropas ''ekonomisko brīnumu''. īsā laikā tā pietuvojās Lielbritānijas un Francijas ekonomikas līmenim, to veicināja arī Itālijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā asociācijā 1957. gadā<ref name=":2" />. Valsts ekonomikas izaugsme palēninājās 80.- 90. gados, bet 2000. gados tā sāka stagnēt<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/graphic-detail/2014/11/20/doom-and-gloom|title=Doom and gloom|work=The Economist|access-date=2022-08-06|issn=0013-0613}}</ref>. Itāliju smagi skāra [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007. - 2008. gada finanšu krīze]], kuru veicināja neefektīvā valsts pārvalde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.lse.ac.uk/eurocrisispress/2013/04/23/the-quiet-collapse-of-the-italian-economy/|title=The Quiet Collapse of the Italian Economy|last=Orsi|first=Roberto|website=Euro Crisis in the Press|access-date=2022-08-06|date=2013-04-23|language=en-US}}</ref>. Itālijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (17,5 %). 51 % no Itālijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā ([[Vācija|Vācijā]] 13 %, Francijā 10 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (10 %) un Šveice (6 %). 58 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 16 %, no Francijas 8 % un no [[Nīderlande|Nīderlandes]] 6 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Itālijai galvenie importa partneri ir [[Ķīna]] (9 %) un ASV (4 %)<ref name=":1" />. === Rūpniecība === No rūpniecības nozarēm galvenā ir mašīnbūve. Itālija ir liela vieglo automobiļu ražotāja un eksportētāja,<ref name=":2" /> un [[Stellantis]] koncerns, kurā ietilpst [[FIAT|Fiat]], ir pasaulē piektais lielākais automobiļu ražotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.focus2move.com/world-car-group-ranking/|title=Focus2move{{!}} World Car Group Ranking in the 2022|last=carlo|website=Focus2Move|access-date=2022-08-07|date=2022-06-06|language=en-US}}</ref>. Itālija ir pazīstama ar luksusa klases automašīnu ražošanu, no kuriem atpazīstamākie zīmoli ir [[Ferrari]], [[Lamborghini]] un [[Maserati]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brandfinance.com/press-releases/ferrari-the-worlds-most-powerful-brand|title=Ferrari – The World’s Most Powerful Brand {{!}} Press Release {{!}} Brand Finance|access-date=2022-08-07|language=en-US}}</ref>. [[Attēls:The Eni building, Quartiere XXXII Europa, Roma, Lazio, Italy - panoramio.jpg|alt=roma|thumb|Eni galvenā mītne Romā, kas ir viena no pasaules lielākajām naftas kompānijām ]] [[Attēls:Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|thumb|Viens no Itālijas galvenajiem vīna ražošanas reģioniem Toskānā.]] Ķīmiskajā rūpniecībā galvenās nozares ir naftas ķīmiskā, ķīmisko šķiedru, plastmasu un sintētisko sveķu rūpniecība, kas izmanto ievesto naftu. Attīstītas ir arī laku un krāsu, minerālmēslu, farmaceitiskā rūpniecība. Itālijai tradicionāla nozare ir esenču un ēterisko eļļu ražošana gan no dabiskajām, gan sintētiskajām izejvielām. Lielākie ķīmiskās rūpniecības centri izvietoti piekrastes rajonos..No krāsainās metalurģijas nozarēm nozīmīgākās ir [[Alumīnijs|alumīnija]] (izmanto ievestās un vietējās izejvielas), [[Svins|svina]], [[Cinks|cinka]] un [[Dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] rūpniecība (2. vietā pasaulē aiz [[Spānija|Spānijas]]). Tekstilrūpniecība ir senākā Itālijas rūpniecības nozare. Kopš viduslaikiem Eiropā pazīst Itālijas audumus, attīstīta [[Kokvilna|kokvilnas]] un [[Vilna|vilnas]] audumu ražošana. Itālija ieņem pirmo vietu Rietumeiropā tekstilrūpniecības produkcijas izlaidē, gadā ražojot gandrīz 2,5 miljardus kvadrātmetru audumu. Kopš 20. gadsimta vidus Itālija ir apavu ražošanas līdere Eiropā. Gadā tā izgatavo 360 miljonus pāru apavu, tas ir, divas reizes vairāk nekā Francijā un piecas reizes vairāk nekā Vācijā. Starp pārtikas rūpniecības apakšnozarēm īpaši minamas makaronu, siera, olīveļļas un vīna ražošana. Itālija ir lielākā makaronu un vīna ražotāja un eksportētāja pasaulē, kā arī liela olīveļļas, augļu un dārzeņu ražotāja<ref name=":2" />. === Lauksaimniecība === Augkopības kultūru sējumi aizņem 8,6 miljoni ha, no tiem 60% - pārtikas kultūras (kvieši, rīss, dārzeņi), 25% - lopbarības kultūras un 15% - tehniskās kultūras. Salīdzinot ar pārējām Eiropas lielvalstīm, Itālija atpaliek gan lopkopības, gan svarīgākās augkopības produkcijas ražošanā. Vienīgi dārzeņi, augļi un ogas Itālijai dod eksporta ienākumus. Atšķirīga ir lauksaimniecības intensitāte un produktivitāte. Valsts ziemeļu daļā - Padānas līdzenumā augsti mehanizētā un ķimizētā lauksaimniecība dod nozares produkcijas lielāko daļu. Dienvidu rajonos raksturīga ir ekstensīva lopkopība un šauri specializēta subtropu augkopība. Galvenā pārtikas kultūra ir kvieši, kuri aizņem 1/3 no sējumu platības (Apūlijā un Sicīlijā). Ziemeļu daļā audzē kukurūzu, Alpu priekškalnēs - auzas un miežus, Padānas līdzenumā - rīsu. Itālija ir 1. vietā Eiropā pēc rīsa kopražas un vadošajā vietā pasaulē - pēc ražīguma. Izplatīti ir kartupeļu stādījumi (sevišķi Kampānijā). Lielas platības aizņem dārzeņu (sevišķi - tomātu) lauki (ievāc 13,5 miļjonus tonnu gadā) un olīvkoku birzis, augļu koku un citrusu dārzi, vīnogāji (audzē ap 250 šķirņu vīnogas). Ir stādītas korķozolu birzis, lielas ēterisko augu plantācijas (ēterisko eļļu ieguvei), ēdamo kastaņu, mandeļkoku un riekstkoku audzes. Tradicionāla Itālijas lopkopības nozare ir aitkopība, pēdējos gadu desmitos strauji palielinās liellopu audzēšana (sevišķi Lombardijā). Liellopu ganāmpulks (8,9 miļjoni lopu, no tiem 3,4 miljoni - slaucamas govis) ir mazāks par aitu ganāmpulku (13 miljoni). Pēckara gados palielinājās cūkkopības (9,5 miļjoni cūku) un putnkopības (128 miljoni putnu) nozīme<ref name=":2" />. [[Attēls:Colonnata, marble-quarry - panoramio - Frans-Banja Mulder (2).jpg|thumb|Marmora karjers]] === Derīgie izrakteņi === Itālijas zemes dzīlēs ir dažādi derīgie izrakteņi, taču to krājumi nav lieli vai arī ir izsīkuši (dzelzs rūdas ieguve notiek jau 2700 gadus). Lielākā Itālijas bagātība ir dzīvsudraba rūda Toskānā un polimetāliskās rūdas Sardīnijā un Austrumalpos. Sicīlijā ir [[Sērs|sēra]], [[Kālijs|kālija]] un [[Sāls|vārāmā sāls]], dabiskā asfalta iegulas, Sardīnijā - [[Antimons|antimona]] rūdas, Apūlijā - [[Boksīts|boksītu]], Ligūrijā - [[Mangāns|mangāna]] rūdas krājumi. Daudzviet izmanto Itālijas būvakmeņus - [[Marmors|marmoru]], traverunu, [[Granīts|granītu]], tufu<ref name=":2" />. === Enerģija === Lielākā Itālijas ekonomiskā problēma ir enerģētisko resursu deficīts. Valstī ir nelieli zemas kvalitātes [[Akmeņogles|ogļu]] krājumi (Sardīnijā, Toskānā, Umbrijā), nedaudz [[Nafta|naftas]] (Sicīlijā un Padānas līdzenumā; gada ieguve - 4,4 miljoni tonnu) un [[Dabasgāze|dabasgāzes]] (Padānas līdzenumā, Apenīnu priekškalnēs un Sicīlijā; gada ieguve -16,6 miljardi kubikmetru). Vietējie enerģētiskie resursi apmierina apmēram 15% no nepieciešamā patēriņa. Enerģētisko bāzi papildina hidroenergoresursi (lielākās upes [[Po (upe)|Po]] un [[Tibra]], gadā ražo līdz 220 miljardus kWh elektroenerģijas) un no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] ievestā nafta. Lielajās Itālijas ostās ([[Dženova|Dženovā]]) sākas transkontinentālie naftas vadi uz Centrāleiropu<ref name=":2" /> === Infrastruktūra === Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Itālijai ir mazāk blīvs un nevienmērīgi izvietots ceļu tīkls. Visvairāk dzelzceļu un autoceļu ir Ziemeļitālijā; centrālajā un dienvidu daļā to ir mazāk. Galvenais šķērslis ceļu tīklu paplašināšanā ir Apenīnu kalni. Alpu kalnos satiksmes ceļi iet pāri augstkalnu pārejām, caur daudziem tuneļiem. Itālijā ir gandrīz 20 tūkstoši kilometru dzelzceļu, 303 tūkstoši kilometru autoceļu. Lielākās ostas ir Dženova (viena no Eiropā nozīmīgākajām naftas un konteineru kravas ostām), [[Trieste]] (naftas un kafijas ievedosta) un [[Venēcija]]<ref name=":2" />. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html Italy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709111211/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} CIA - The World Factbook * {{en ikona}} [http://www.italia.it/en/home.html Italian Tourism Official Website] www.italia.it {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālija| ]] 5peiaq7zxyvvi6x3q2er542xgy0k2p9 3667646 3667644 2022-08-07T10:55:17Z Binsalminsh 100209 /* Administratīvais iedalījums */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Repubblica italiana'' | pilnais_valsts_nosaukums = Itālijas Republika | valsts_nosaukums = Itālija | karoga_attēls = Flag of Italy.svg | karoga_nosaukums = Itālijas karogs | ģerboņa_attēls = Italy-Emblem.svg | ģerboņa_nosaukums = Itālijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Itālijas himna|Il Canto degli Italiani]]'' | kartes_attēls = Location Italy EU Europe.png | kartes_paraksts = Itālijas atrašanās vieta Eiropā | galvaspilsēta = [[Roma]] | latd= 41 | latm= 54 | latNS= N | longd= 12 | longm= 29 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[itāļu valoda]]¹ | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Itālijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Serdžo Matarella]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mario Dragi]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Itālijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = Apvienošanās | neatkarības_datums = {{dat|1861|03|17}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{dat|1946|06|02}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|03|25}} | platība_km2 = 301,318 | platība_rangs = 71. | procenti_ūdens = 2,4 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 60 605 053 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 23. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 201,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 61. | IKP_PPP = $1,773 trilj.<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=136&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=42&pr.y=3 | title= Italy | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-04-30}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 392 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,892 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 29. | Gini = 32 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.it]] | tālsarunu_kods = 39 | iso_kods_num = 380 | iso_kods_alfa2 = IT | iso_kods_alfa3 = ITA | piezīmes = | piezīme1 = [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostā]] kopā ar itāļu valodu oficiālā ir [[franču valoda]]. [[Dienvidtirole|Dienvidtirolē]] otrā valsts valoda ir [[vācu valoda|vācu]]. | piezīme2 = }} '''Itālija''' ({{val-it|Italia}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[iˈtaːlja]]]}}), oficiāli '''Itālijas Republika''' (''Repubblica italiana''), ir valsts [[Dienvideiropa]]s centrālajā daļā. Kopš 1946. gada [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], kas tālu iestiepjas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: [[Sardīnija]] un [[Sicīlija]], un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Slovēnija|Slovēniju]] un divām [[anklāvs|anklāva]] pundurvalstīm — [[Vatikāns|Vatikānu]] un [[Sanmarīno]], savukārt Šveicē Itālijai pieder [[eksklāvs]] ''[[Campione d'Italia]]''. Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj [[kalniene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="BOE">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/297474/Italy | title= Italy | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-06-06}}</ref> Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir [[Alpi|Alpu kalni]], savukārt tālu pussalā iestiepjas [[Apenīni|Apenīnu kalni]]. Lielākā daļa no valsts [[zemiene|zemienēm]] atrodas lielo upju ielejās, piemēram, [[Po (upe)|Po]] ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs [[tektoniskā plātne|tektonisko plātņu]] krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva [[ģeoloģija|ģeoloģiskā]] aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi [[vulkāns|vulkāni]],<ref name="BOE" /> no kuriem pazīstamākie ir [[Vezuvs]] un [[Etna]]. Itālijas [[galvaspilsēta]] ir [[Roma]]. Vairums iedzīvotāji ir [[itāļi]]. Oficiālā valoda ir [[itāļu valoda]]. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], konkrēti, [[Romas Katoļu baznīca]]. Itālijā izmantotā valūta ir [[eiro]]. == Vēsture == {{galvenais|Itālijas vēsture}} Ap 8.-7. gadsimtu p.m.ē. Itālijas pussalas austrumu un dienvidu daļā, kā arī Sicīlijā lielā skaitā sāka parādīties [[grieķi|grieķu]] apmetnes. Šīs grieķu apdzīvotās vietas dēvēja par Lielo Grieķiju (''Magna Graecia''). Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma Itālijas pussalā viena pēc otras iebruka dažādas klejotāju ciltis - pārsvarā [[ģermāņi]]. Līdz 19. gadsimtam Itālija bija sadalīta nelielās valstīs, no kurām lielākās bija [[Pāvesta valsts]], [[Sardīnijas karaliste]], [[Abu Sicīliju karaliste]], [[Venēcijas Republika]] un [[Toskāna]]s hercogiste. 1859. gadā [[Sardīnijas Karaliste]] un Francija pieteica karu [[Austrija]]i un ieguva Lombardiju. 1860. gadā Abu Sicīliju karaliste anektēja Parmas, Modenas un Toskānas hercogistes un Pāvesta valsti, bet tā paša gada maijā itāļu brīvprātīgo armija [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] vadībā izcēlās Sicīlijā un pievienoja to Sardīnijas karalistei. 1861. gada 17. martā par apvienotās Itālijas karali tika kronēts Sardīnijas karalis [[Viktors Emanuels II]]. 1882. gadā Itālijas Karaliste pievienojās [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienībai]], taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] pievienojās [[Antante|Sabiedrotajiem]]. 1935. gadā Itālija iebruka [[Etiopija|Etiopijā]], par ko tā tika izslēgta no [[Tautu savienība]]s. 1939. gada 22. maijā Itālija noslēdza militāru aliansi ar [[Trešais Reihs|Vāciju]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] cīnījās pret [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]. Pēc Otrā pasaules kara itāliešu neapmierinātība ar monarhiju noveda pie [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] sarīkošanas 1946. gadā, kurā tika izšķirts jautājums par monarhijas tālāko likteni. Referendumā itālieši nolēma, ka valsts turpmāk būs republika. 1949. gadā Itālija bija viena no [[NATO]] dibinātājām, bet 1958. gadā — viena no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājām. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Italy relief location map.jpg|left|thumb|220x220px|Itālijas topogrāfiskā karte]] Itālija atrodas Dienvideiropā, tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku ([[Apūlija]]s dienvidi veido formu kā papēdim, bet [[Kalabrija]]s reģions veido purngalu). Tā robežojas ar [[Šveice|Šveici]] un [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, ar [[Francija|Franciju]] ziemeļrietumos, ar [[Slovēnija|Slovēniju]] austrumos. Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām — ar [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas]] un [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūru]] rietumos, [[Adrijas jūra|Adrijas jūra]] austrumos, [[Jonijas jūra|Jonijas jūru]] un [[Vidusjūra|Vidusjūru]] dienvidos. Itālijai pieder divas lielas salas: [[Sicīlija]] un [[Sardīnija]], kā arī vairākas mazākas salas, no kurām lielākā ir [[Elba (sala)|Elba]]. Sicīlija un Sardīnija ir arī divas vislielākās salas Vidusjūrā. Lielākajā daļā Itālijas teritorijas reljefs ir kalnains. Itālijas ziemeļos slejas [[Alpi|Alpu kalni]], ziemeļaustrumos atrodas Dolomītalpi. bet no ziemeļiem līdz dienvidiem Itālijas centrālajā daļā - [[Apenīni]], kuri ir līdz 3000 metru augsti. Augstākais ir Gransaso masīvs austrumos no Romas<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Itālijas dienvidi ir [[vulkanoloģija|vulkanoloģiski]] aktīvs reģions. Sicīlijas austrumdaļā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā — [[Etna]], kas paceļas 3340 metru augstumā virs jūras līmeņa, savukārt netālu no Neapoles atrodas [[Vezuvs]], kas savulaik nopostīja [[Pompeji|Pompeju pilsētu]]. Itālija savu augstāko virsotni - [[Monblāns|Monblānu]] (itāliski - ''Monte bianco'') -, kas paceļas 4807 metrus virs jūras līmeņa., dala ar Franciju. Tā ir vienlaikus arī augstākā virsotne Eiropā. Valsts ziemeļaustrumos plešas Itālijas lielākais līdzenums - Padānas jeb Lombardijas līdzenums, kuru šķērso Itālijas garākā upe [[Po (upe)|Po]]. Gar valsts rietumu piekrasti no Dženovas ziemeļos līdz Neapolei dienvidos stiepjas zemienes, kuras citu no citas nošķir kalni, līdzenumi un atsevišķas virsotnes. Alpu dienviddaļā ir vairāki lieli ezeri, piemēram, [[Komo ezers|Komo]], [[Gardas ezers|Gardas]] un [[Madžores ezers|Madžores]] ezers.<ref name=":3" /> === Klimats === Itālijā valda mērens un subtropisks klimats. To lielā mērā nosaka Alpu kalnu masīvs, kas aiztur ziemeļu vējus, kā arī atrašanās pie Vidusjūras. Ja Itālijas ziemeļos klimats ir mērens ar subtropu klimata iezīmēm, tad dienvidos tas ir izteikti subtropisks. Ziemeļos [[vasara|vasarās]] pārsvarā ir karsts laiks ar [[jūlijs|jūlija]] vidējo temperatūra no +22&nbsp;°C līdz +24&nbsp;°C, bet [[ziema]]s ir mēreni aukstas ar vidējo [[janvāris|janvāra]] temperatūru 0&nbsp;°C. Dienviditālijai ir raksturīgs Vidusjūras klimats - karstas un sausas vasaras ar vidējo jūlija temperatūru +26&nbsp;°C, bet ziemas ir daudz maigākas nekā ziemeļos, ar vidējo janvāra temperatūru +8&nbsp;°C līdz +10&nbsp;°C. Sniegs Itālijas dienvidos ir reta parādība, kaut arī kalnu masīvos virs 1500 metriem tas ir sastopams gada aukstajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |title=TravelTalisman.lv | iCelo<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111117062532/http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |archivedate={{dat|2011|11|17||bez}} }}</ref> == Valdība == {{multiple image | align = left | caption_align = center | image1 = Sergio Mattarella Official (cropped).jpg | width1 = 150 | caption1 = [[Serdžo Matarella]]<br /><small>[[Itālijas prezidents]]<br />kopš 2015.gada</small> | image2 = Mario Draghi 2021 cropped.jpg | width2 = 160 | caption2 = [[Mario Dragi]]<br /><small>[[Itālijas premjerministrs]]<br />kopš 2021. gada</small> }} Itālija ir parlamentāra republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) ieceļ prezidents – valsts vadītājs. Parlamentam ir divas palātas: Deputātu palāta un Republikas Senāts. Valsts ir iedalīta 20 reģionos. No tiem pieciem ir īpašs autonomijas statuss, kas tiem ļauj pieņemt regulējumu attiecībā uz dažiem vietējas nozīmes jautājumiem<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/italy_lv|title=Itālija|website=european-union.europa.eu|access-date=2022-08-06|language=lv}}</ref>. === Izpildvara === Valsts vadītājs — republikas prezidents, kas tiek ievēlēts uz septiņu gadu periodu. Prezidenta vēlēšanas notiek kopīgā parlamenta un reģionu pārstāvju sēdē. Saskaņā ar konstitūciju prezidents var noteikt parlamenta ārpuskārtas vēlēšanas, atlaist tā palātas, iecelt amatos valsts amatpersonas vai tamlīdzīgi, kā arī vada Augstāko aizsardzības padomi. Prezidenta prombūtnes vai slimības laikā viņu aizvieto Senāta priekšsēdētājs; valdības vadītājs — premjerministrs (Itālijā viņu pieņemts saukt par Ministru padomes prezidentu); valdība — Ministru padome, ko ieceļ premjerministrs ar prezidenta piekrišanu<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. === Likumdevēja vara === Divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta (''Senato della Repubblica'') ar 315 senatoru vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu, bet dažas vietas par nopelniem tiek piešķirtas senatoriem uz mūžu, arī bijušajiem republikas prezidentiem) un Deputātu palātas (''Camera dei Deputati'') ar 630 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu)<ref name=":0" />. === Tiesu vara === Konstitucionālā tiesa (''Corte Constituzionale''), kurā ir 15 tiesneši (piecus ieceļ prezidents, piecus ievēlē parlaments, un pieci tiek ievēlēti no augstākajām administratīvajām tiesām)<ref name=":0" />. == Administratīvais iedalījums == * [[Itālijas reģioni|Reģioni]] (''regione'') :* Provinces (''provincia'') ::* Komūnas (''comune'') === Itālijas reģioni === {{Pamatraksts|Itālijas reģioni}} [[Attēls:Regionen in Italien beschriftet.png|thumbnail|350px|Itālijas reģioni.]] {| class="wikitable sortable" align="center" width="60%" style="font-size:90%" ! rowspan="2" class="unsortable" |Karogs ! rowspan="2" |Reģions ! rowspan="2" |Statuss ! colspan="2" |[[Iedzīvotāju skaits]]<ref name="tuttitalia">{{cite news|title=Regioni italiane|url=http://www.tuttitalia.it/regioni/|access-date=30 April 2022|language=it}}</ref><br /><small>2021. gadā</small> ! rowspan="2" |[[Galvaspilsēta]] ! rowspan="2" |Komūnas <ref name="tuttitalia" /> ! rowspan="2" |Provinces vai pilsētas |- style="background:#CEF6D8" | !Number !% |- | align="center" |[[File:Flag of Abruzzo.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Abruco]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,285,256 | align="right" |2.17% | align="center" |[[L'Akvila]] | align="center" |305 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Apulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Apūlija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |3,926,931 | align="right" |6.63% | align="center" |[[Bari]] | align="center" |257 | align="center" |6 |- | align="center" |[[File:Flag of Basilicata.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Bazilikata]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |547,579 | align="right" |0.92% | align="center" |[[Potenca]] | align="center" |131 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Fictional Emilia-Romagna Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Emīlija-Romanja]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,445,549 | align="right" |7.50% | align="center" |[[Boloņa]] | align="center" |330 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Friuli-Venezia Giulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Friuli-Venēcija Džūlija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,198,753 | align="right" |2.02% | align="center" |[[Trieste]] | align="center" |215 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Calabria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kalabrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,877,728 | align="right" |3.17% | align="center" |[[Katandzāro]] | align="center" |404 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Campania.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kampānija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |5,679,759 | align="right" |9.58% | align="center" |[[Neapole]] | align="center" |550 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Lazio Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lacio]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |5,720,796 | align="right" |9.65% | align="center" |[[Roma]] | align="center" |378 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Liguria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Ligūrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,509,805 | align="right" |2.55% | align="center" |[[Dženova]] | align="center" |234 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Lombardy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lombardija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |9,966,992 | align="right" |16.82% | align="center" |[[Milāna]] | align="center" |1,506 | align="center" |12 |- | align="center" |[[File:Flag of Marche.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Marke]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,501,406 | align="right" |2.53% | align="center" |[[Ankona]] | align="center" |225 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Molise.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Molize]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |296,547 | align="right" |0.50% | align="center" |[[Kampobaso]] | align="center" |136 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Piedmont.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Pjemonta]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,273,210 | align="right" |7.21% | align="center" |[[Turīna]] | align="center" |1,181 | align="center" |8 |- | align="center" |[[File:Flag of Sardinia, Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sardīnija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,598,225 | align="right" |2.70% | align="center" |[[Kaljāri]] | align="center" |377 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Sicilian Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sicīlija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |4,840,876 | align="right" |8.17% | align="center" |[[Palermo]] | align="center" |391 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Tuscany.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Toskāna]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |3,668,333 | align="right" |6.19% | align="center" |[[Florence]] | align="center" |273 | align="center" |10 |- | align="center" |[[File:Flag of Trentino-South Tyrol.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Trentino-Alto Adidže]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,078,460 | align="right" |1.82% | align="center" |[[Trento]] | align="center" |282 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Umbria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Umbrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |865,013 | align="right" |1.46% | align="center" |[[Perudža]] | align="center" |92 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Valle d'Aosta.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Valle d'Aosta]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |123,895 | align="right" |0.21% | align="center" |[[Aosta]] | align="center" |74 | align="center" |1 |- | align="center" |[[File:Flag of Veneto.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Veneto]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,852,453 | align="right" |8.19% | align="center" |[[Venēcija]] | align="center" |563 | align="center" |7 |- | align="center" |[[File:Flag of Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''Itālija''' | align="center" |'''—''' | align="right" |'''59,257,566''' | align="right" |'''100.00%''' | align="center" |'''[[Roma]]''' | align="center" |'''7,904''' | align="center" |'''107''' |- |- class="sortbottom" |} == Demogrāfija == Itālijā 2020. gadā dzīvoja 60,3 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir trešā lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (aiz [[Vācija]]s un [[Francija]]s) un 23. lielākā pasaulē. [[Iedzīvotāju blīvums]] (201 cilvēks uz km²) ir piektais lielākais Eiropas Savienībā. Visvairāk cilvēku dzīvo [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]], kur koncentrējas aptuveni viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem.Vēl 20. gadsimta vidū Itālijā bija aktīvi demogrāfiskie procesi, taču pēdējos gadu desmitos vērojama strauja dabiskā pieauguma samazināšanās, un dzimstības līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. Labklājības un sociālās aprūpes līmeņa kāpums nodrošina ilgu vidējo mūžu (82 gadi) un zemu bērnu mirstību<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ekonomiska un sociala geografija vidusskolam ; eksperimentala macību gramata|url=https://www.worldcat.org/oclc/837356481|date=1995|location=Rīga|isbn=5-405-01523-7|oclc=837356481}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=World Health Statistics 2016 : Monitoring Health for the Sustainable Development Goals (SDGs).|url=https://www.worldcat.org/oclc/971364677|publisher=World Health Organization|date=2016|location=Geneva|isbn=978-92-4-069569-6|oclc=971364677|first=World Health|last=Organization}}</ref>. Itālijā ir lielāks lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropā. Salīdzinoši zemais ekonomikas attīstības un labklājības līmenis līdz pat 20. gadsimta vidum daudzus itāliešus mudināja emigrēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropu]], [[Latīņamerika|Latīņameriku]] darba un labāku dzīves apstākļu meklējumos. Ekonomiskais uzplaukums pēc Otrā pasaules kara šo emigrācijas plūsmu apturēja. ledzīvotāju izvietojums ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Kampānijas, Ligūrijas un Lombardijas līdzenumā - senajos zemkopības un spēcīgu pilsētvalstu rajonos, pirmajos rūpniecības centros. Tajos atrodas arī lielākās Itālijas pilsētas - [[Neapole]], [[Milāna]], [[Dženova]], [[Turīna]], tomēr vislielākā pilsēta ir [[Roma]]. Valsts ziemeļu daļā ir daudz mazu un vidēju pilsētu, kas izveidojušās jau viduslaikos. Sicīlijā un Apenīnu pussalas dienvidos ir pilsētas, kas radušās vēl grieķu kolonizācijas laikā pirms 3 tūkstošiem gadu<ref name=":2" />. === Pilsētas === {{Pamatraksts|Itālijas pilsētu uzskaitījums}} Itālijas lielākās pilsētas ir [[Roma]], [[Milāna]] un [[Turīna]]. Ja skatās pilsētu lielumus pēc to [[Aglomerācija (ģeogrāfija)|aglomerācijās]] dzīvojošo skaita, tad viennozīmīgi ar 7,4 miljoniem iedzīvotāju lielākā ir Milāna. Romas aglomerācijā dzīvo salīdzinoši tikai 3,7 miljoni. {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | [[Attēls:Roman Colosseum With Moon.jpg|border|135px|Roma]]<br />[[Roma]]<br />[[Attēls:DuomoDiMilano.jpg|border|135px|Milāna]]<br />[[Milāna]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Roma]]''' || [[Lacio]] || 2 761 477 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Venēcija]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 270 884 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Milāna]]''' || [[Lombardija]] || 1 324 110 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Verona]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 263 964 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Neapole]]''' || [[Kampānija]] || 959 574 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Mesīna]]''' || [[Sicīlija]] || 242 503 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Turīna]]''' || [[Pjemonta]] || 907 563 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Paduja]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 214 198 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Palermo]]''' || [[Sicīlija]] || 655 875 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Trieste]]''' || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || 205 535 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Dženova]]''' || [[Ligūrija]] || 607 906 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Breša]]''' || [[Lombardija]] || 193 879 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Boloņa]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 380 181 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Taranto]]''' || [[Apūlija]] || 191 810 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Florence]]''' || [[Toskāna]] || 371 282 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Prato]]''' || [[Toskāna]] || 188 011 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Bari]]''' || [[Apūlija]] || 320 475 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Parma]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 186 690 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Katānija]]''' || [[Sicīlija]] || 293 458 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Redžo di Kalabrija]]''' || [[Kalabrija]] || 186 547 |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Italy Product Exports (2019).svg|thumb|Itālijas eksportpreču proporcionāla reprezentācija 2019. gadā]] Itālija ir industriāli agrāra valsts ar modernu rūpniecības struktūru un attīstītu subtropu lauksaimniecību. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kardināli mainot ekonomikas struktūru, industrija ārkārtīgi strauji attīstījās, un Itāliju sāka dēvēt par Eiropas ''ekonomisko brīnumu''. īsā laikā tā pietuvojās Lielbritānijas un Francijas ekonomikas līmenim, to veicināja arī Itālijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā asociācijā 1957. gadā<ref name=":2" />. Valsts ekonomikas izaugsme palēninājās 80.- 90. gados, bet 2000. gados tā sāka stagnēt<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/graphic-detail/2014/11/20/doom-and-gloom|title=Doom and gloom|work=The Economist|access-date=2022-08-06|issn=0013-0613}}</ref>. Itāliju smagi skāra [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007. - 2008. gada finanšu krīze]], kuru veicināja neefektīvā valsts pārvalde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.lse.ac.uk/eurocrisispress/2013/04/23/the-quiet-collapse-of-the-italian-economy/|title=The Quiet Collapse of the Italian Economy|last=Orsi|first=Roberto|website=Euro Crisis in the Press|access-date=2022-08-06|date=2013-04-23|language=en-US}}</ref>. Itālijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (17,5 %). 51 % no Itālijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā ([[Vācija|Vācijā]] 13 %, Francijā 10 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (10 %) un Šveice (6 %). 58 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 16 %, no Francijas 8 % un no [[Nīderlande|Nīderlandes]] 6 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Itālijai galvenie importa partneri ir [[Ķīna]] (9 %) un ASV (4 %)<ref name=":1" />. === Rūpniecība === No rūpniecības nozarēm galvenā ir mašīnbūve. Itālija ir liela vieglo automobiļu ražotāja un eksportētāja,<ref name=":2" /> un [[Stellantis]] koncerns, kurā ietilpst [[FIAT|Fiat]], ir pasaulē piektais lielākais automobiļu ražotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.focus2move.com/world-car-group-ranking/|title=Focus2move{{!}} World Car Group Ranking in the 2022|last=carlo|website=Focus2Move|access-date=2022-08-07|date=2022-06-06|language=en-US}}</ref>. Itālija ir pazīstama ar luksusa klases automašīnu ražošanu, no kuriem atpazīstamākie zīmoli ir [[Ferrari]], [[Lamborghini]] un [[Maserati]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brandfinance.com/press-releases/ferrari-the-worlds-most-powerful-brand|title=Ferrari – The World’s Most Powerful Brand {{!}} Press Release {{!}} Brand Finance|access-date=2022-08-07|language=en-US}}</ref>. [[Attēls:The Eni building, Quartiere XXXII Europa, Roma, Lazio, Italy - panoramio.jpg|alt=roma|thumb|Eni galvenā mītne Romā, kas ir viena no pasaules lielākajām naftas kompānijām ]] [[Attēls:Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|thumb|Viens no Itālijas galvenajiem vīna ražošanas reģioniem Toskānā.]] Ķīmiskajā rūpniecībā galvenās nozares ir naftas ķīmiskā, ķīmisko šķiedru, plastmasu un sintētisko sveķu rūpniecība, kas izmanto ievesto naftu. Attīstītas ir arī laku un krāsu, minerālmēslu, farmaceitiskā rūpniecība. Itālijai tradicionāla nozare ir esenču un ēterisko eļļu ražošana gan no dabiskajām, gan sintētiskajām izejvielām. Lielākie ķīmiskās rūpniecības centri izvietoti piekrastes rajonos..No krāsainās metalurģijas nozarēm nozīmīgākās ir [[Alumīnijs|alumīnija]] (izmanto ievestās un vietējās izejvielas), [[Svins|svina]], [[Cinks|cinka]] un [[Dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] rūpniecība (2. vietā pasaulē aiz [[Spānija|Spānijas]]). Tekstilrūpniecība ir senākā Itālijas rūpniecības nozare. Kopš viduslaikiem Eiropā pazīst Itālijas audumus, attīstīta [[Kokvilna|kokvilnas]] un [[Vilna|vilnas]] audumu ražošana. Itālija ieņem pirmo vietu Rietumeiropā tekstilrūpniecības produkcijas izlaidē, gadā ražojot gandrīz 2,5 miljardus kvadrātmetru audumu. Kopš 20. gadsimta vidus Itālija ir apavu ražošanas līdere Eiropā. Gadā tā izgatavo 360 miljonus pāru apavu, tas ir, divas reizes vairāk nekā Francijā un piecas reizes vairāk nekā Vācijā. Starp pārtikas rūpniecības apakšnozarēm īpaši minamas makaronu, siera, olīveļļas un vīna ražošana. Itālija ir lielākā makaronu un vīna ražotāja un eksportētāja pasaulē, kā arī liela olīveļļas, augļu un dārzeņu ražotāja<ref name=":2" />. === Lauksaimniecība === Augkopības kultūru sējumi aizņem 8,6 miljoni ha, no tiem 60% - pārtikas kultūras (kvieši, rīss, dārzeņi), 25% - lopbarības kultūras un 15% - tehniskās kultūras. Salīdzinot ar pārējām Eiropas lielvalstīm, Itālija atpaliek gan lopkopības, gan svarīgākās augkopības produkcijas ražošanā. Vienīgi dārzeņi, augļi un ogas Itālijai dod eksporta ienākumus. Atšķirīga ir lauksaimniecības intensitāte un produktivitāte. Valsts ziemeļu daļā - Padānas līdzenumā augsti mehanizētā un ķimizētā lauksaimniecība dod nozares produkcijas lielāko daļu. Dienvidu rajonos raksturīga ir ekstensīva lopkopība un šauri specializēta subtropu augkopība. Galvenā pārtikas kultūra ir kvieši, kuri aizņem 1/3 no sējumu platības (Apūlijā un Sicīlijā). Ziemeļu daļā audzē kukurūzu, Alpu priekškalnēs - auzas un miežus, Padānas līdzenumā - rīsu. Itālija ir 1. vietā Eiropā pēc rīsa kopražas un vadošajā vietā pasaulē - pēc ražīguma. Izplatīti ir kartupeļu stādījumi (sevišķi Kampānijā). Lielas platības aizņem dārzeņu (sevišķi - tomātu) lauki (ievāc 13,5 miļjonus tonnu gadā) un olīvkoku birzis, augļu koku un citrusu dārzi, vīnogāji (audzē ap 250 šķirņu vīnogas). Ir stādītas korķozolu birzis, lielas ēterisko augu plantācijas (ēterisko eļļu ieguvei), ēdamo kastaņu, mandeļkoku un riekstkoku audzes. Tradicionāla Itālijas lopkopības nozare ir aitkopība, pēdējos gadu desmitos strauji palielinās liellopu audzēšana (sevišķi Lombardijā). Liellopu ganāmpulks (8,9 miļjoni lopu, no tiem 3,4 miljoni - slaucamas govis) ir mazāks par aitu ganāmpulku (13 miljoni). Pēckara gados palielinājās cūkkopības (9,5 miļjoni cūku) un putnkopības (128 miljoni putnu) nozīme<ref name=":2" />. [[Attēls:Colonnata, marble-quarry - panoramio - Frans-Banja Mulder (2).jpg|thumb|Marmora karjers]] === Derīgie izrakteņi === Itālijas zemes dzīlēs ir dažādi derīgie izrakteņi, taču to krājumi nav lieli vai arī ir izsīkuši (dzelzs rūdas ieguve notiek jau 2700 gadus). Lielākā Itālijas bagātība ir dzīvsudraba rūda Toskānā un polimetāliskās rūdas Sardīnijā un Austrumalpos. Sicīlijā ir [[Sērs|sēra]], [[Kālijs|kālija]] un [[Sāls|vārāmā sāls]], dabiskā asfalta iegulas, Sardīnijā - [[Antimons|antimona]] rūdas, Apūlijā - [[Boksīts|boksītu]], Ligūrijā - [[Mangāns|mangāna]] rūdas krājumi. Daudzviet izmanto Itālijas būvakmeņus - [[Marmors|marmoru]], traverunu, [[Granīts|granītu]], tufu<ref name=":2" />. === Enerģija === Lielākā Itālijas ekonomiskā problēma ir enerģētisko resursu deficīts. Valstī ir nelieli zemas kvalitātes [[Akmeņogles|ogļu]] krājumi (Sardīnijā, Toskānā, Umbrijā), nedaudz [[Nafta|naftas]] (Sicīlijā un Padānas līdzenumā; gada ieguve - 4,4 miljoni tonnu) un [[Dabasgāze|dabasgāzes]] (Padānas līdzenumā, Apenīnu priekškalnēs un Sicīlijā; gada ieguve -16,6 miljardi kubikmetru). Vietējie enerģētiskie resursi apmierina apmēram 15% no nepieciešamā patēriņa. Enerģētisko bāzi papildina hidroenergoresursi (lielākās upes [[Po (upe)|Po]] un [[Tibra]], gadā ražo līdz 220 miljardus kWh elektroenerģijas) un no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] ievestā nafta. Lielajās Itālijas ostās ([[Dženova|Dženovā]]) sākas transkontinentālie naftas vadi uz Centrāleiropu<ref name=":2" /> === Infrastruktūra === Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Itālijai ir mazāk blīvs un nevienmērīgi izvietots ceļu tīkls. Visvairāk dzelzceļu un autoceļu ir Ziemeļitālijā; centrālajā un dienvidu daļā to ir mazāk. Galvenais šķērslis ceļu tīklu paplašināšanā ir Apenīnu kalni. Alpu kalnos satiksmes ceļi iet pāri augstkalnu pārejām, caur daudziem tuneļiem. Itālijā ir gandrīz 20 tūkstoši kilometru dzelzceļu, 303 tūkstoši kilometru autoceļu. Lielākās ostas ir Dženova (viena no Eiropā nozīmīgākajām naftas un konteineru kravas ostām), [[Trieste]] (naftas un kafijas ievedosta) un [[Venēcija]]<ref name=":2" />. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html Italy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709111211/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} CIA - The World Factbook * {{en ikona}} [http://www.italia.it/en/home.html Italian Tourism Official Website] www.italia.it {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālija| ]] o28rlm7f9dhdm1wjzvyg5iqyesr6nr9 3667647 3667646 2022-08-07T10:55:58Z Binsalminsh 100209 /* Itālijas reģioni */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Repubblica italiana'' | pilnais_valsts_nosaukums = Itālijas Republika | valsts_nosaukums = Itālija | karoga_attēls = Flag of Italy.svg | karoga_nosaukums = Itālijas karogs | ģerboņa_attēls = Italy-Emblem.svg | ģerboņa_nosaukums = Itālijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Itālijas himna|Il Canto degli Italiani]]'' | kartes_attēls = Location Italy EU Europe.png | kartes_paraksts = Itālijas atrašanās vieta Eiropā | galvaspilsēta = [[Roma]] | latd= 41 | latm= 54 | latNS= N | longd= 12 | longm= 29 | longEW= E | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[itāļu valoda]]¹ | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[parlamentāra republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Itālijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Serdžo Matarella]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Itālijas premjerministru uzskaitījums|Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Mario Dragi]] | valsts_galvas_tituls3 = | valsts_galva3 = | neatkarības_iegūšana = [[Itālijas vēsture|Izveidošanās]] | neatkarības_notikums = Apvienošanās | neatkarības_datums = {{dat|1861|03|17}} | neatkarības_notikums2 = Republika | neatkarības_datums2 = {{dat|1946|06|02}} | iestāšanāsESdatums = {{dat|1957|03|25}} | platība_km2 = 301,318 | platība_rangs = 71. | procenti_ūdens = 2,4 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2010 | iedzīvotāju_skaits = 60 605 053 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 23. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 201,1 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 61. | IKP_PPP = $1,773 trilj.<ref>{{en ikona}} {{tīmekļa atsauce | url= http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2011/01/weodata/weorept.aspx?sy=2008&ey=2011&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&c=136&s=NGDPD%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC%2CLP&grp=0&a=&pr.x=42&pr.y=3 | title= Italy | publisher= International Monetary Fund | accessdate= 2011-04-30}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2010 | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = $29 392 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = 0,892 | HDI_gads = 2019 | HDI_kategorija = <font color=#009900>ļoti augsts</font> | HDI_rangs = 29. | Gini = 32 | Gini_gads = 2006 | Gini_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | Gini_rangs = | valūta = [[Eiro]] | valūtas_kods = EUR | laika_zona = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | domēns = [[.it]] | tālsarunu_kods = 39 | iso_kods_num = 380 | iso_kods_alfa2 = IT | iso_kods_alfa3 = ITA | piezīmes = | piezīme1 = [[Valle d'Aosta|Valle d'Aostā]] kopā ar itāļu valodu oficiālā ir [[franču valoda]]. [[Dienvidtirole|Dienvidtirolē]] otrā valsts valoda ir [[vācu valoda|vācu]]. | piezīme2 = }} '''Itālija''' ({{val-it|Italia}}, izrunā {{IPA|[[IPA|[iˈtaːlja]]]}}), oficiāli '''Itālijas Republika''' (''Repubblica italiana''), ir valsts [[Dienvideiropa]]s centrālajā daļā. Kopš 1946. gada [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] Itālija ir republika. Lielākā daļa no valsts atrodas [[Apenīnu pussala|Apenīnu pussalā]], kas tālu iestiepjas [[Vidusjūra|Vidusjūrā]]. Pēc kontūras šī pussala atgādina zābaku. Itālijai pieder arī divas lielas salas: [[Sardīnija]] un [[Sicīlija]], un vairākas mazākas salas. Itālija robežojas ar [[Šveice|Šveici]], [[Austrija|Austriju]], [[Francija|Franciju]], [[Slovēnija|Slovēniju]] un divām [[anklāvs|anklāva]] pundurvalstīm — [[Vatikāns|Vatikānu]] un [[Sanmarīno]], savukārt Šveicē Itālijai pieder [[eksklāvs]] ''[[Campione d'Italia]]''. Aptuveni trīs ceturtdaļas no valsts teritorijas klāj [[kalniene]]s un [[Kalns|kalni]].<ref name="BOE">{{en ikona}} {{Tīmekļa atsauce | url= http://www.britannica.com/EBchecked/topic/297474/Italy | title= Italy | publisher= Britannica Online Encyclopedia | accessdate= 2010-06-06}}</ref> Itālijas ziemeļos dabīgā robeža ar citām valstīm ir [[Alpi|Alpu kalni]], savukārt tālu pussalā iestiepjas [[Apenīni|Apenīnu kalni]]. Lielākā daļa no valsts [[zemiene|zemienēm]] atrodas lielo upju ielejās, piemēram, [[Po (upe)|Po]] ielejā. Itālijas dienvidos un Sicīlijā atrodas trīs [[tektoniskā plātne|tektonisko plātņu]] krustpunkts, tādēļ šeit ir intensīva [[ģeoloģija|ģeoloģiskā]] aktivitāte. Itālijas teritorijā atrodas četri aktīvi [[vulkāns|vulkāni]],<ref name="BOE" /> no kuriem pazīstamākie ir [[Vezuvs]] un [[Etna]]. Itālijas [[galvaspilsēta]] ir [[Roma]]. Vairums iedzīvotāji ir [[itāļi]]. Oficiālā valoda ir [[itāļu valoda]]. Dominējošā reliģija ir [[kristietība]], konkrēti, [[Romas Katoļu baznīca]]. Itālijā izmantotā valūta ir [[eiro]]. == Vēsture == {{galvenais|Itālijas vēsture}} Ap 8.-7. gadsimtu p.m.ē. Itālijas pussalas austrumu un dienvidu daļā, kā arī Sicīlijā lielā skaitā sāka parādīties [[grieķi|grieķu]] apmetnes. Šīs grieķu apdzīvotās vietas dēvēja par Lielo Grieķiju (''Magna Graecia''). Pēc [[Romas impērija]]s sabrukuma Itālijas pussalā viena pēc otras iebruka dažādas klejotāju ciltis - pārsvarā [[ģermāņi]]. Līdz 19. gadsimtam Itālija bija sadalīta nelielās valstīs, no kurām lielākās bija [[Pāvesta valsts]], [[Sardīnijas karaliste]], [[Abu Sicīliju karaliste]], [[Venēcijas Republika]] un [[Toskāna]]s hercogiste. 1859. gadā [[Sardīnijas Karaliste]] un Francija pieteica karu [[Austrija]]i un ieguva Lombardiju. 1860. gadā Abu Sicīliju karaliste anektēja Parmas, Modenas un Toskānas hercogistes un Pāvesta valsti, bet tā paša gada maijā itāļu brīvprātīgo armija [[Džuzepe Garibaldi|Džuzepes Garibaldi]] vadībā izcēlās Sicīlijā un pievienoja to Sardīnijas karalistei. 1861. gada 17. martā par apvienotās Itālijas karali tika kronēts Sardīnijas karalis [[Viktors Emanuels II]]. 1882. gadā Itālijas Karaliste pievienojās [[Trejsavienība (1882)|Trejsavienībai]], taču [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] pievienojās [[Antante|Sabiedrotajiem]]. 1935. gadā Itālija iebruka [[Etiopija|Etiopijā]], par ko tā tika izslēgta no [[Tautu savienība]]s. 1939. gada 22. maijā Itālija noslēdza militāru aliansi ar [[Trešais Reihs|Vāciju]] un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] cīnījās pret [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]]. Pēc Otrā pasaules kara itāliešu neapmierinātība ar monarhiju noveda pie [[Itālijas Konstitucionālais referendums (1946)|konstitucionālā referenduma]] sarīkošanas 1946. gadā, kurā tika izšķirts jautājums par monarhijas tālāko likteni. Referendumā itālieši nolēma, ka valsts turpmāk būs republika. 1949. gadā Itālija bija viena no [[NATO]] dibinātājām, bet 1958. gadā — viena no [[Eiropas Ekonomikas kopiena]]s dibinātājām. == Ģeogrāfija == [[Attēls:Italy relief location map.jpg|left|thumb|220x220px|Itālijas topogrāfiskā karte]] Itālija atrodas Dienvideiropā, tās dabiskā robeža nedaudz atgādina zābaku ([[Apūlija]]s dienvidi veido formu kā papēdim, bet [[Kalabrija]]s reģions veido purngalu). Tā robežojas ar [[Šveice|Šveici]] un [[Austrija|Austriju]] ziemeļos, ar [[Francija|Franciju]] ziemeļrietumos, ar [[Slovēnija|Slovēniju]] austrumos. Itālija austrumu, dienvidu un rietumu pusē robežojas ar jūrām — ar [[Ligūrijas jūra|Ligūrijas]] un [[Tirēnu jūra|Tirēnu jūru]] rietumos, [[Adrijas jūra|Adrijas jūra]] austrumos, [[Jonijas jūra|Jonijas jūru]] un [[Vidusjūra|Vidusjūru]] dienvidos. Itālijai pieder divas lielas salas: [[Sicīlija]] un [[Sardīnija]], kā arī vairākas mazākas salas, no kurām lielākā ir [[Elba (sala)|Elba]]. Sicīlija un Sardīnija ir arī divas vislielākās salas Vidusjūrā. Lielākajā daļā Itālijas teritorijas reljefs ir kalnains. Itālijas ziemeļos slejas [[Alpi|Alpu kalni]], ziemeļaustrumos atrodas Dolomītalpi. bet no ziemeļiem līdz dienvidiem Itālijas centrālajā daļā - [[Apenīni]], kuri ir līdz 3000 metru augsti. Augstākais ir Gransaso masīvs austrumos no Romas<ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ģeogrāfijas enciklopēdija|url=https://www.worldcat.org/oclc/847262173|publisher=Zvaigzne ABC|date=[©2005]|location=[Rīga]|isbn=9984-36-878-5|oclc=847262173|first=Clive|last=Gifford}}</ref>. Itālijas dienvidi ir [[vulkanoloģija|vulkanoloģiski]] aktīvs reģions. Sicīlijas austrumdaļā atrodas lielākais aktīvais vulkāns Eiropā — [[Etna]], kas paceļas 3340 metru augstumā virs jūras līmeņa, savukārt netālu no Neapoles atrodas [[Vezuvs]], kas savulaik nopostīja [[Pompeji|Pompeju pilsētu]]. Itālija savu augstāko virsotni - [[Monblāns|Monblānu]] (itāliski - ''Monte bianco'') -, kas paceļas 4807 metrus virs jūras līmeņa., dala ar Franciju. Tā ir vienlaikus arī augstākā virsotne Eiropā. Valsts ziemeļaustrumos plešas Itālijas lielākais līdzenums - Padānas jeb Lombardijas līdzenums, kuru šķērso Itālijas garākā upe [[Po (upe)|Po]]. Gar valsts rietumu piekrasti no Dženovas ziemeļos līdz Neapolei dienvidos stiepjas zemienes, kuras citu no citas nošķir kalni, līdzenumi un atsevišķas virsotnes. Alpu dienviddaļā ir vairāki lieli ezeri, piemēram, [[Komo ezers|Komo]], [[Gardas ezers|Gardas]] un [[Madžores ezers|Madžores]] ezers.<ref name=":3" /> === Klimats === Itālijā valda mērens un subtropisks klimats. To lielā mērā nosaka Alpu kalnu masīvs, kas aiztur ziemeļu vējus, kā arī atrašanās pie Vidusjūras. Ja Itālijas ziemeļos klimats ir mērens ar subtropu klimata iezīmēm, tad dienvidos tas ir izteikti subtropisks. Ziemeļos [[vasara|vasarās]] pārsvarā ir karsts laiks ar [[jūlijs|jūlija]] vidējo temperatūra no +22&nbsp;°C līdz +24&nbsp;°C, bet [[ziema]]s ir mēreni aukstas ar vidējo [[janvāris|janvāra]] temperatūru 0&nbsp;°C. Dienviditālijai ir raksturīgs Vidusjūras klimats - karstas un sausas vasaras ar vidējo jūlija temperatūru +26&nbsp;°C, bet ziemas ir daudz maigākas nekā ziemeļos, ar vidējo janvāra temperatūru +8&nbsp;°C līdz +10&nbsp;°C. Sniegs Itālijas dienvidos ir reta parādība, kaut arī kalnu masīvos virs 1500 metriem tas ir sastopams gada aukstajā sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |title=TravelTalisman.lv | iCelo<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2008|07|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20111117062532/http://www.icelo.lv/?ze=zinas-articles&sid=329&PHPSESSID=14 |archivedate={{dat|2011|11|17||bez}} }}</ref> == Valdība == {{multiple image | align = left | caption_align = center | image1 = Sergio Mattarella Official (cropped).jpg | width1 = 150 | caption1 = [[Serdžo Matarella]]<br /><small>[[Itālijas prezidents]]<br />kopš 2015.gada</small> | image2 = Mario Draghi 2021 cropped.jpg | width2 = 160 | caption2 = [[Mario Dragi]]<br /><small>[[Itālijas premjerministrs]]<br />kopš 2021. gada</small> }} Itālija ir parlamentāra republika, kuras valdības vadītāju (premjerministru) ieceļ prezidents – valsts vadītājs. Parlamentam ir divas palātas: Deputātu palāta un Republikas Senāts. Valsts ir iedalīta 20 reģionos. No tiem pieciem ir īpašs autonomijas statuss, kas tiem ļauj pieņemt regulējumu attiecībā uz dažiem vietējas nozīmes jautājumiem<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://european-union.europa.eu/principles-countries-history/country-profiles/italy_lv|title=Itālija|website=european-union.europa.eu|access-date=2022-08-06|language=lv}}</ref>. === Izpildvara === Valsts vadītājs — republikas prezidents, kas tiek ievēlēts uz septiņu gadu periodu. Prezidenta vēlēšanas notiek kopīgā parlamenta un reģionu pārstāvju sēdē. Saskaņā ar konstitūciju prezidents var noteikt parlamenta ārpuskārtas vēlēšanas, atlaist tā palātas, iecelt amatos valsts amatpersonas vai tamlīdzīgi, kā arī vada Augstāko aizsardzības padomi. Prezidenta prombūtnes vai slimības laikā viņu aizvieto Senāta priekšsēdētājs; valdības vadītājs — premjerministrs (Itālijā viņu pieņemts saukt par Ministru padomes prezidentu); valdība — Ministru padome, ko ieceļ premjerministrs ar prezidenta piekrišanu<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules valstu ekonomikas vārdnīca|url=https://www.worldcat.org/oclc/191044745|publisher=Jumava|date=2006|location=Rīgā|isbn=9984-38-145-5|oclc=191044745|first=Valērijs|last=Roldugins}}</ref>. === Likumdevēja vara === Divpalātu parlaments, kas sastāv no Senāta (''Senato della Repubblica'') ar 315 senatoru vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu, bet dažas vietas par nopelniem tiek piešķirtas senatoriem uz mūžu, arī bijušajiem republikas prezidentiem) un Deputātu palātas (''Camera dei Deputati'') ar 630 deputātu vietām (tiek ievēlēti uz piecu gadu termiņu)<ref name=":0" />. === Tiesu vara === Konstitucionālā tiesa (''Corte Constituzionale''), kurā ir 15 tiesneši (piecus ieceļ prezidents, piecus ievēlē parlaments, un pieci tiek ievēlēti no augstākajām administratīvajām tiesām)<ref name=":0" />. == Administratīvais iedalījums == * [[Itālijas reģioni|Reģioni]] (''regione'') :* Provinces (''provincia'') ::* Komūnas (''comune'') === Itālijas reģioni === {{Pamatraksts|Itālijas reģioni}} [[Attēls:Regionen in Italien beschriftet.png|thumbnail|350px|Itālijas reģioni.]] {| class="wikitable sortable" align="center" width="60%" style="font-size:90%" ! rowspan="2" class="unsortable" |Karogs ! rowspan="2" |Reģions ! rowspan="2" |Statuss ! colspan="2" |[[Iedzīvotāju skaits]]<ref name="tuttitalia">{{cite news|title=Regioni italiane|url=http://www.tuttitalia.it/regioni/|access-date=30 April 2022|language=it}}</ref><br /><small>2021. gadā</small> ! rowspan="2" |[[Galvaspilsēta]] ! rowspan="2" |Komūnas <ref name="tuttitalia" /> ! rowspan="2" |Provinces vai pilsētas |- style="background:#CEF6D8" | !Skaits !% |- | align="center" |[[File:Flag of Abruzzo.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Abruco]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,285,256 | align="right" |2.17% | align="center" |[[L'Akvila]] | align="center" |305 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Apulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Apūlija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |3,926,931 | align="right" |6.63% | align="center" |[[Bari]] | align="center" |257 | align="center" |6 |- | align="center" |[[File:Flag of Basilicata.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Bazilikata]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |547,579 | align="right" |0.92% | align="center" |[[Potenca]] | align="center" |131 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Fictional Emilia-Romagna Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Emīlija-Romanja]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,445,549 | align="right" |7.50% | align="center" |[[Boloņa]] | align="center" |330 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Friuli-Venezia Giulia.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Friuli-Venēcija Džūlija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,198,753 | align="right" |2.02% | align="center" |[[Trieste]] | align="center" |215 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Calabria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kalabrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,877,728 | align="right" |3.17% | align="center" |[[Katandzāro]] | align="center" |404 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Campania.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Kampānija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |5,679,759 | align="right" |9.58% | align="center" |[[Neapole]] | align="center" |550 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Lazio Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lacio]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |5,720,796 | align="right" |9.65% | align="center" |[[Roma]] | align="center" |378 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Liguria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Ligūrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,509,805 | align="right" |2.55% | align="center" |[[Dženova]] | align="center" |234 | align="center" |4 |- | align="center" |[[File:Flag of Lombardy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Lombardija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |9,966,992 | align="right" |16.82% | align="center" |[[Milāna]] | align="center" |1,506 | align="center" |12 |- | align="center" |[[File:Flag of Marche.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Marke]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |1,501,406 | align="right" |2.53% | align="center" |[[Ankona]] | align="center" |225 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Flag of Molise.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Molize]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |296,547 | align="right" |0.50% | align="center" |[[Kampobaso]] | align="center" |136 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Piedmont.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Pjemonta]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,273,210 | align="right" |7.21% | align="center" |[[Turīna]] | align="center" |1,181 | align="center" |8 |- | align="center" |[[File:Flag of Sardinia, Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sardīnija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,598,225 | align="right" |2.70% | align="center" |[[Kaljāri]] | align="center" |377 | align="center" |5 |- | align="center" |[[File:Sicilian Flag.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Sicīlija]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |4,840,876 | align="right" |8.17% | align="center" |[[Palermo]] | align="center" |391 | align="center" |9 |- | align="center" |[[File:Flag of Tuscany.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Toskāna]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |3,668,333 | align="right" |6.19% | align="center" |[[Florence]] | align="center" |273 | align="center" |10 |- | align="center" |[[File:Flag of Trentino-South Tyrol.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Trentino-Alto Adidže]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |1,078,460 | align="right" |1.82% | align="center" |[[Trento]] | align="center" |282 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Umbria.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Umbrija]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |865,013 | align="right" |1.46% | align="center" |[[Perudža]] | align="center" |92 | align="center" |2 |- | align="center" |[[File:Flag of Valle d'Aosta.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Valle d'Aosta]]''' | align="center" |Autonoms | align="right" |123,895 | align="right" |0.21% | align="center" |[[Aosta]] | align="center" |74 | align="center" |1 |- | align="center" |[[File:Flag of Veneto.svg|40px|border]] | align="center" |'''[[Veneto]]''' | align="center" |Parasts | align="right" |4,852,453 | align="right" |8.19% | align="center" |[[Venēcija]] | align="center" |563 | align="center" |7 |- | align="center" |[[File:Flag of Italy.svg|40px|border]] | align="center" |'''Itālija''' | align="center" |'''—''' | align="right" |'''59,257,566''' | align="right" |'''100.00%''' | align="center" |'''[[Roma]]''' | align="center" |'''7,904''' | align="center" |'''107''' |- |- class="sortbottom" |} == Demogrāfija == Itālijā 2020. gadā dzīvoja 60,3 miljoni iedzīvotāju. Pēc šī rādītāja tā ir trešā lielākā valsts [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] (aiz [[Vācija]]s un [[Francija]]s) un 23. lielākā pasaulē. [[Iedzīvotāju blīvums]] (201 cilvēks uz km²) ir piektais lielākais Eiropas Savienībā. Visvairāk cilvēku dzīvo [[Ziemeļitālija|Ziemeļitālijā]], kur koncentrējas aptuveni viena trešdaļa no visiem iedzīvotājiem.Vēl 20. gadsimta vidū Itālijā bija aktīvi demogrāfiskie procesi, taču pēdējos gadu desmitos vērojama strauja dabiskā pieauguma samazināšanās, un dzimstības līmenis ir viens no zemākajiem Eiropā. Labklājības un sociālās aprūpes līmeņa kāpums nodrošina ilgu vidējo mūžu (82 gadi) un zemu bērnu mirstību<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Pasaules ekonomiska un sociala geografija vidusskolam ; eksperimentala macību gramata|url=https://www.worldcat.org/oclc/837356481|date=1995|location=Rīga|isbn=5-405-01523-7|oclc=837356481}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=World Health Statistics 2016 : Monitoring Health for the Sustainable Development Goals (SDGs).|url=https://www.worldcat.org/oclc/971364677|publisher=World Health Organization|date=2016|location=Geneva|isbn=978-92-4-069569-6|oclc=971364677|first=World Health|last=Organization}}</ref>. Itālijā ir lielāks lauksaimniecībā nodarbināto īpatsvars nekā vidēji Eiropā. Salīdzinoši zemais ekonomikas attīstības un labklājības līmenis līdz pat 20. gadsimta vidum daudzus itāliešus mudināja emigrēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Centrāleiropa|Centrāleiropu]], [[Latīņamerika|Latīņameriku]] darba un labāku dzīves apstākļu meklējumos. Ekonomiskais uzplaukums pēc Otrā pasaules kara šo emigrācijas plūsmu apturēja. ledzīvotāju izvietojums ir nevienmērīgs. Lielākā iedzīvotāju koncentrācija ir Kampānijas, Ligūrijas un Lombardijas līdzenumā - senajos zemkopības un spēcīgu pilsētvalstu rajonos, pirmajos rūpniecības centros. Tajos atrodas arī lielākās Itālijas pilsētas - [[Neapole]], [[Milāna]], [[Dženova]], [[Turīna]], tomēr vislielākā pilsēta ir [[Roma]]. Valsts ziemeļu daļā ir daudz mazu un vidēju pilsētu, kas izveidojušās jau viduslaikos. Sicīlijā un Apenīnu pussalas dienvidos ir pilsētas, kas radušās vēl grieķu kolonizācijas laikā pirms 3 tūkstošiem gadu<ref name=":2" />. === Pilsētas === {{Pamatraksts|Itālijas pilsētu uzskaitījums}} Itālijas lielākās pilsētas ir [[Roma]], [[Milāna]] un [[Turīna]]. Ja skatās pilsētu lielumus pēc to [[Aglomerācija (ģeogrāfija)|aglomerācijās]] dzīvojošo skaita, tad viennozīmīgi ar 7,4 miljoniem iedzīvotāju lielākā ir Milāna. Romas aglomerācijā dzīvo salīdzinoši tikai 3,7 miljoni. {| class="infobox" style="text-align:center; width:97%; margin-right:10px; font-size:90%" |- ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Vieta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Pilsēta]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas reģioni|Reģions]] ! align=center style="background:#f5f5f5;" | [[Itālijas pilsētu uzskaitījums|Iedz.]] ! rowspan=11 | [[Attēls:Roman Colosseum With Moon.jpg|border|135px|Roma]]<br />[[Roma]]<br />[[Attēls:DuomoDiMilano.jpg|border|135px|Milāna]]<br />[[Milāna]]<br /> |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 1 ||align=left | '''[[Roma]]''' || [[Lacio]] || 2 761 477 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 11 ||align=left | '''[[Venēcija]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 270 884 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 2 ||align=left | '''[[Milāna]]''' || [[Lombardija]] || 1 324 110 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 12 ||align=left | '''[[Verona]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 263 964 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 3 ||align=left | '''[[Neapole]]''' || [[Kampānija]] || 959 574 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 13 || align=left | '''[[Mesīna]]''' || [[Sicīlija]] || 242 503 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 4 ||align=left | '''[[Turīna]]''' || [[Pjemonta]] || 907 563 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 14 ||align=left | '''[[Paduja]]''' || [[Venēcija (reģions)|Venēcija]] || 214 198 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 5 ||align=left | '''[[Palermo]]''' || [[Sicīlija]] || 655 875 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 15 ||align=left | '''[[Trieste]]''' || [[Friuli-Venēcija Džūlija]] || 205 535 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 6 ||align=left | '''[[Dženova]]''' || [[Ligūrija]] || 607 906 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 16 ||align=left | '''[[Breša]]''' || [[Lombardija]] || 193 879 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 7 ||align=left | '''[[Boloņa]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 380 181 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 17 ||align=left | '''[[Taranto]]''' || [[Apūlija]] || 191 810 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 8 ||align=left | '''[[Florence]]''' || [[Toskāna]] || 371 282 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 18 ||align=left | '''[[Prato]]''' || [[Toskāna]] || 188 011 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 9 ||align=left | '''[[Bari]]''' || [[Apūlija]] || 320 475 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 19 ||align=left | '''[[Parma]]''' || [[Emīlija-Romanja]] || 186 690 |- | align=center style="background:#f0f0f0;" | 10 ||align=left | '''[[Katānija]]''' || [[Sicīlija]] || 293 458 || align=center style="background:#f0f0f0;" | 20 ||align=left | '''[[Redžo di Kalabrija]]''' || [[Kalabrija]] || 186 547 |} {{clear}} == Tautsaimniecība == [[Attēls:Italy Product Exports (2019).svg|thumb|Itālijas eksportpreču proporcionāla reprezentācija 2019. gadā]] Itālija ir industriāli agrāra valsts ar modernu rūpniecības struktūru un attīstītu subtropu lauksaimniecību. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]], kardināli mainot ekonomikas struktūru, industrija ārkārtīgi strauji attīstījās, un Itāliju sāka dēvēt par Eiropas ''ekonomisko brīnumu''. īsā laikā tā pietuvojās Lielbritānijas un Francijas ekonomikas līmenim, to veicināja arī Itālijas iestāšanās Eiropas ekonomiskajā asociācijā 1957. gadā<ref name=":2" />. Valsts ekonomikas izaugsme palēninājās 80.- 90. gados, bet 2000. gados tā sāka stagnēt<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.economist.com/graphic-detail/2014/11/20/doom-and-gloom|title=Doom and gloom|work=The Economist|access-date=2022-08-06|issn=0013-0613}}</ref>. Itāliju smagi skāra [[2007.—2010. gada globālā finanšu krīze|2007. - 2008. gada finanšu krīze]], kuru veicināja neefektīvā valsts pārvalde<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://blogs.lse.ac.uk/eurocrisispress/2013/04/23/the-quiet-collapse-of-the-italian-economy/|title=The Quiet Collapse of the Italian Economy|last=Orsi|first=Roberto|website=Euro Crisis in the Press|access-date=2022-08-06|date=2013-04-23|language=en-US}}</ref>. Itālijas ekonomikas svarīgākās nozares 2020. gadā bija vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, transports, viesnīcu un ēdināšanas pakalpojumi (20,1 %), rūpniecība (19,5 %), valsts pārvalde, aizsardzība, izglītība, veselības aprūpe un sociālie pakalpojumi (17,5 %). 51 % no Itālijas eksporta nokļūst ES iekšējā tirdzniecībā ([[Vācija|Vācijā]] 13 %, Francijā 10 %), bet ārpus ES galvenie eksporta partneri ir [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] (10 %) un Šveice (6 %). 58 % importa ir no ES dalībvalstīm (no Vācijas 16 %, no Francijas 8 % un no [[Nīderlande|Nīderlandes]] 6 %), savukārt starp ārpussavienības valstīm Itālijai galvenie importa partneri ir [[Ķīna]] (9 %) un ASV (4 %)<ref name=":1" />. === Rūpniecība === No rūpniecības nozarēm galvenā ir mašīnbūve. Itālija ir liela vieglo automobiļu ražotāja un eksportētāja,<ref name=":2" /> un [[Stellantis]] koncerns, kurā ietilpst [[FIAT|Fiat]], ir pasaulē piektais lielākais automobiļu ražotājs<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.focus2move.com/world-car-group-ranking/|title=Focus2move{{!}} World Car Group Ranking in the 2022|last=carlo|website=Focus2Move|access-date=2022-08-07|date=2022-06-06|language=en-US}}</ref>. Itālija ir pazīstama ar luksusa klases automašīnu ražošanu, no kuriem atpazīstamākie zīmoli ir [[Ferrari]], [[Lamborghini]] un [[Maserati]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://brandfinance.com/press-releases/ferrari-the-worlds-most-powerful-brand|title=Ferrari – The World’s Most Powerful Brand {{!}} Press Release {{!}} Brand Finance|access-date=2022-08-07|language=en-US}}</ref>. [[Attēls:The Eni building, Quartiere XXXII Europa, Roma, Lazio, Italy - panoramio.jpg|alt=roma|thumb|Eni galvenā mītne Romā, kas ir viena no pasaules lielākajām naftas kompānijām ]] [[Attēls:Val D Orcia Sunrise (151505625).jpeg|thumb|Viens no Itālijas galvenajiem vīna ražošanas reģioniem Toskānā.]] Ķīmiskajā rūpniecībā galvenās nozares ir naftas ķīmiskā, ķīmisko šķiedru, plastmasu un sintētisko sveķu rūpniecība, kas izmanto ievesto naftu. Attīstītas ir arī laku un krāsu, minerālmēslu, farmaceitiskā rūpniecība. Itālijai tradicionāla nozare ir esenču un ēterisko eļļu ražošana gan no dabiskajām, gan sintētiskajām izejvielām. Lielākie ķīmiskās rūpniecības centri izvietoti piekrastes rajonos..No krāsainās metalurģijas nozarēm nozīmīgākās ir [[Alumīnijs|alumīnija]] (izmanto ievestās un vietējās izejvielas), [[Svins|svina]], [[Cinks|cinka]] un [[Dzīvsudrabs|dzīvsudraba]] rūpniecība (2. vietā pasaulē aiz [[Spānija|Spānijas]]). Tekstilrūpniecība ir senākā Itālijas rūpniecības nozare. Kopš viduslaikiem Eiropā pazīst Itālijas audumus, attīstīta [[Kokvilna|kokvilnas]] un [[Vilna|vilnas]] audumu ražošana. Itālija ieņem pirmo vietu Rietumeiropā tekstilrūpniecības produkcijas izlaidē, gadā ražojot gandrīz 2,5 miljardus kvadrātmetru audumu. Kopš 20. gadsimta vidus Itālija ir apavu ražošanas līdere Eiropā. Gadā tā izgatavo 360 miljonus pāru apavu, tas ir, divas reizes vairāk nekā Francijā un piecas reizes vairāk nekā Vācijā. Starp pārtikas rūpniecības apakšnozarēm īpaši minamas makaronu, siera, olīveļļas un vīna ražošana. Itālija ir lielākā makaronu un vīna ražotāja un eksportētāja pasaulē, kā arī liela olīveļļas, augļu un dārzeņu ražotāja<ref name=":2" />. === Lauksaimniecība === Augkopības kultūru sējumi aizņem 8,6 miljoni ha, no tiem 60% - pārtikas kultūras (kvieši, rīss, dārzeņi), 25% - lopbarības kultūras un 15% - tehniskās kultūras. Salīdzinot ar pārējām Eiropas lielvalstīm, Itālija atpaliek gan lopkopības, gan svarīgākās augkopības produkcijas ražošanā. Vienīgi dārzeņi, augļi un ogas Itālijai dod eksporta ienākumus. Atšķirīga ir lauksaimniecības intensitāte un produktivitāte. Valsts ziemeļu daļā - Padānas līdzenumā augsti mehanizētā un ķimizētā lauksaimniecība dod nozares produkcijas lielāko daļu. Dienvidu rajonos raksturīga ir ekstensīva lopkopība un šauri specializēta subtropu augkopība. Galvenā pārtikas kultūra ir kvieši, kuri aizņem 1/3 no sējumu platības (Apūlijā un Sicīlijā). Ziemeļu daļā audzē kukurūzu, Alpu priekškalnēs - auzas un miežus, Padānas līdzenumā - rīsu. Itālija ir 1. vietā Eiropā pēc rīsa kopražas un vadošajā vietā pasaulē - pēc ražīguma. Izplatīti ir kartupeļu stādījumi (sevišķi Kampānijā). Lielas platības aizņem dārzeņu (sevišķi - tomātu) lauki (ievāc 13,5 miļjonus tonnu gadā) un olīvkoku birzis, augļu koku un citrusu dārzi, vīnogāji (audzē ap 250 šķirņu vīnogas). Ir stādītas korķozolu birzis, lielas ēterisko augu plantācijas (ēterisko eļļu ieguvei), ēdamo kastaņu, mandeļkoku un riekstkoku audzes. Tradicionāla Itālijas lopkopības nozare ir aitkopība, pēdējos gadu desmitos strauji palielinās liellopu audzēšana (sevišķi Lombardijā). Liellopu ganāmpulks (8,9 miļjoni lopu, no tiem 3,4 miljoni - slaucamas govis) ir mazāks par aitu ganāmpulku (13 miljoni). Pēckara gados palielinājās cūkkopības (9,5 miļjoni cūku) un putnkopības (128 miljoni putnu) nozīme<ref name=":2" />. [[Attēls:Colonnata, marble-quarry - panoramio - Frans-Banja Mulder (2).jpg|thumb|Marmora karjers]] === Derīgie izrakteņi === Itālijas zemes dzīlēs ir dažādi derīgie izrakteņi, taču to krājumi nav lieli vai arī ir izsīkuši (dzelzs rūdas ieguve notiek jau 2700 gadus). Lielākā Itālijas bagātība ir dzīvsudraba rūda Toskānā un polimetāliskās rūdas Sardīnijā un Austrumalpos. Sicīlijā ir [[Sērs|sēra]], [[Kālijs|kālija]] un [[Sāls|vārāmā sāls]], dabiskā asfalta iegulas, Sardīnijā - [[Antimons|antimona]] rūdas, Apūlijā - [[Boksīts|boksītu]], Ligūrijā - [[Mangāns|mangāna]] rūdas krājumi. Daudzviet izmanto Itālijas būvakmeņus - [[Marmors|marmoru]], traverunu, [[Granīts|granītu]], tufu<ref name=":2" />. === Enerģija === Lielākā Itālijas ekonomiskā problēma ir enerģētisko resursu deficīts. Valstī ir nelieli zemas kvalitātes [[Akmeņogles|ogļu]] krājumi (Sardīnijā, Toskānā, Umbrijā), nedaudz [[Nafta|naftas]] (Sicīlijā un Padānas līdzenumā; gada ieguve - 4,4 miljoni tonnu) un [[Dabasgāze|dabasgāzes]] (Padānas līdzenumā, Apenīnu priekškalnēs un Sicīlijā; gada ieguve -16,6 miljardi kubikmetru). Vietējie enerģētiskie resursi apmierina apmēram 15% no nepieciešamā patēriņa. Enerģētisko bāzi papildina hidroenergoresursi (lielākās upes [[Po (upe)|Po]] un [[Tibra]], gadā ražo līdz 220 miljardus kWh elektroenerģijas) un no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] un [[Ziemeļāfrika|Ziemeļāfrikas]] ievestā nafta. Lielajās Itālijas ostās ([[Dženova|Dženovā]]) sākas transkontinentālie naftas vadi uz Centrāleiropu<ref name=":2" /> === Infrastruktūra === Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, Itālijai ir mazāk blīvs un nevienmērīgi izvietots ceļu tīkls. Visvairāk dzelzceļu un autoceļu ir Ziemeļitālijā; centrālajā un dienvidu daļā to ir mazāk. Galvenais šķērslis ceļu tīklu paplašināšanā ir Apenīnu kalni. Alpu kalnos satiksmes ceļi iet pāri augstkalnu pārejām, caur daudziem tuneļiem. Itālijā ir gandrīz 20 tūkstoši kilometru dzelzceļu, 303 tūkstoši kilometru autoceļu. Lielākās ostas ir Dženova (viena no Eiropā nozīmīgākajām naftas un konteineru kravas ostām), [[Trieste]] (naftas un kafijas ievedosta) un [[Venēcija]]<ref name=":2" />. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{en ikona}} [https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html Italy] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170709111211/https://www.cia.gov/library/publications/the-world-factbook/geos/it.html |date={{dat|2017|07|09||bez}} }} CIA - The World Factbook * {{en ikona}} [http://www.italia.it/en/home.html Italian Tourism Official Website] www.italia.it {{Eiropa}} {{ES valstis}} {{NATO}} {{G8}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Itālija| ]] o97avxsu1n2rjryn6tdqmxp6anqb9vd 0 1960 3667572 3649212 2022-08-07T06:51:29Z 2A03:EC00:B14C:6F2D:A995:2ACB:8F7B:FBC3 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Bosna i Hercegovina''<br>''Босна и Херцеговина'' | pilnais_valsts_nosaukums = Bosnija un Hercegovina | valsts_nosaukums = Belgium | karoga_attēls = Flag of Bosnia and Herzegovina.svg | karoga_nosaukums = Bosnijas un Hercegovinas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Bosnia and Herzegovina.svg | ģerboņa_nosaukums = Bosnijas un Hercegovinas ģerbonis | ģerboņa_platums = 90px | valsts_moto = | valsts_himna = ''[[Bosnijas un Hercegovinas himna|Intermeco]]'' | kartes_attēls = Location Bosnia-Herzegovina Europe.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Sarajeva]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= | lielākā_pilsēta = galvaspilsēta | valsts_valodas = [[serbu valoda]]<br>[[horvātu valoda]]<br>[[bosniešu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Federācija (valsts)|Federāla]] [[Parlamentārisms|parlamentāra]] [[konstitucionāla republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Prezidents|Prezidenti]] | valsts_galva = [[Bakirs Izetbegovičs]]<br>(''Haris Silajdžić'', bosnietis)<br>[[Neboiša Radmanovičs]]<br>(''Nebojša Radmanović'', serbs)<br>[[Žeļko Komšičs]]<br>(''Željko Komšić'', horvāts) | valsts_galvas_tituls2 = [[Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Zorans Tegeltija]] | neatkarības_iegūšana = Neatkarīga no [[Dienvidslāvija]]s kopš 1992. gada 5. aprīļa | neatkarības_piezīme = | neatkarības_notikums = | neatkarības_datums = | neatkarības_notikums2 = | neatkarības_datums2 = | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 51 129 | platība_rangs = 127. | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaits = 3 839 737 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2011 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 128. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 90 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = $32,59 miljardi<ref name="i">[http://www.imf.org/external/pubs/ft/weo/2008/02/weodata/weorept.aspx?sy=2006&ey=2009&scsm=1&ssd=1&sort=country&ds=.&br=1&pr1.x=47&pr1.y=12&c=963&s=NGDP_R%2CNGDPD%2CNGDPPC%2CNGDPDPC%2CPPPGDP%2CPPPPC&grp=0&a= Report for Selected Countries and Subjects ] {{en ikona}}</ref> | IKP_PPP_gads = 2009 | IKP_PPP_rangs = 105. | IKP_PPP_per_capita = 7,064.84 | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Bosnijas konvertējamā marka]] | valūtas_kods = | laika_zona = [[Coordinated Universal Time|UTC]] | utc_offset = +1 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.ba]] | tālsarunu_kods = 387 | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} [[Attēls:Map Bih entities.png|thumb|250px|right|[[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]], [[Serbu Republika]] un [[Brčko apriņķis]].]] '''Bosnija un Hercegovina''' ({{val|hr|Bosna i Hercegovina, BiH}}, {{val|sr|Босна и Херцеговина, БиХ}}) ir [[valsts]] [[Balkānu pussala]]s centrālajā daļā. Sastāv no autonomajām administratīvajām vienībām — [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]]s, [[Serbu Republika]]s un [[Brčko apriņķis|Brčko apriņķa]]. Valsts rietumos un ziemeļos robežojas ar [[Horvātija|Horvātiju]], austrumos ar [[Serbija|Serbiju]], dienvidaustrumos ar [[Melnkalne|Melnkalni]]. Valstij arī ir neliela izeja uz [[Adrijas jūra|Adrijas jūru]]. 2012. gadā [[Eiropas Komisija]] uzsāka sarunas ar Bosnijas un Hercegovinas sastāvā esošo politisko vienību pārstāvjiem par iespējamo [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu.<ref>[http://www.consilium.europa.eu/uedocs/cms_data/docs/pressdata/EN/genaff/134234.pdf COUNCIL CONCLUSIONS ON ENLARGEMENT AND STABILISATION AND ASSOCIATION PROCESS] Briselē, 2012. gada 11. decembrī</ref> 2016. gada 15. februārī Bosnija un Hercegovina iesniedza pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā<ref>{{citeweb|url=http://europa.eu/rapid/press-release_STATEMENT-16-303_en.htm|title=European Commission - Statement|date=2016-02-15|accessdate=2016-02-20|publisher=[[European Commission]]}}</ref> un 2016. gada decembrī no Eiropas Komisijas saņēma pievienošanās jautājumu sarakstu.<ref>[http://europa.ba/?p=46485 Hahn: Questionnaire is a game changer for future of BiH] 09.12.2016., Delegation of the European Union to Bosnia and Herzegovina</ref> == Vēsture == {{Pamatraksts|Bosnijas un Hercegovinas vēsture}} Valsts nosaukums ir cēlies no [[Bosna]]s upes nosaukuma. 12. gadsimta vidū izveidojās [[Bosnijas banats]], kas atradās [[Ungārijas karaliste]]s vasaļatkarībā. 1377. gadā Bosnija kļuva par neatkarīgu karalisti. [[15. gadsimts|15. gadsimta]] bosniešu [[hercogs|hercoga]] Stefana Vukčiča Kosača pārvaldīto Bosnijas daļu sāka dēvēt par [[Hercegovina|Hercegovinu]]. No 1463. līdz 1878. gadam Bosnija un Hercegovina atradās [[Osmaņu impērija]]s pakļautībā. 1878. gadā pēc [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu—turku kara]] šo teritoriju nodeva [[Austroungārija]]i, kas to oficiāli anektēja 1908. gada [[Bosnijas krīze]]s laikā. Pēc Pirmā pasaules kara sabrukušās Austroungārijas teritorijā tika pasludināta [[Slovēņu, Horvātu un Serbu valsts]], kas apvienojās ar Serbijas karalisti, izveidojot Serbu, horvātu un slovēņu karalisti, kas 1929. gadā tika pārdēvēta par [[Dienvidslāvijas karaliste|Dienvidslāvijas karalisti]]. Pēc Otrā pasaules kara tika izveidota Bosnijas un Hercegovinas Sociālistiskā Republika, kas atradās [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] sastāvā. 1991. gada oktobrī Bosnijas un Hercegovinas parlaments pieņēma suverenitātes memorandu, bet serbu deputāti pameta parlamentu un izveidoja atsevišķu serbu parlamentu. 1992. gada 3. martā Bosnija un Hercegovina pasludināja neatkarību. Serbu pretestība izraisīja [[Bosnijas karš|Bosnijas karu]], kurā no 1993. gada sākuma līdz 1994. gada martam Bosnijas un Hercegovinas Republika bija spiesta cīnīties gan ar [[Serbu Republika|Serbu Republiku]], kuru atbalstīja Dienvidslāvijas Federatīvā Republika, gan ar Horcegbosnijas Horvātu Republiku, kuru atbalstīja [[Horvātija]]. 1995. gada augustā konfliktā iesaistījās [[NATO]], bombardējot Bosnijas serbu armijas pozīcijas, kas piespieda serbus uzsākt miera sarunas. Gada nogalē tika noslēgta Deitonas vienošanās, saskaņā ar kuru Bosnijas un Hercegovinas sastāvā tika izveidotas divas autonomas teritorijas — [[Bosnijas un Hercegovinas Federācija]] un [[Serbu Republika]]. == Atsauces un piezīme == {{Atsauces}} == Skatīt arī == * [[Bosnijas un Hercegovinas pilsētu uzskaitījums]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304211911/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=69&Itemid=7 Florenss Hartmans, Bosnija] * [https://web.archive.org/web/20160304211950/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=925&Itemid=7 Anna Kataldi, Bosnija — bērnu iesaistīšana karadarbībā] * [https://web.archive.org/web/20160304220910/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=926&Itemid=7 Šons Magvairs, Bosnija - ķīlnieki] * [https://web.archive.org/web/20160304211401/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=927&Itemid=7 Gabi Rado, Bosnija - likumīgi militāru triecienu mērķi] * [https://web.archive.org/web/20160304220940/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=950&Itemid=7 Kristians Amanpurs, Bosnija - militārie un paramilitārie formējumi] * [https://web.archive.org/web/20160304212111/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=951&Itemid=7 Deivids Rods, Bosnija - negodīgums, nodevība, kara viltība] * [https://web.archive.org/web/20160308095628/http://vesture.sauc.lv/index.php?id=952&itemid=7&option=com_content&task=view Deivids Rifs, Bosnija - humānās palīdzības bloķēšana] {{Eiropa-aizmetnis}} {{Eiropa}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bosnija un Hercegovina| ]] i1d1oo920x95n7c0r0b4ccfloya4b5l 0 2938 3667455 3444429 2022-08-06T16:34:49Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:VEN-Mappa.png]] → [[File:Map of Veneto.svg]] wikitext text/x-wiki {{Itālijas reģions | nosaukums = Veneto | karte = Map of Veneto.svg | karogs = Flag of Veneto.svg | oriģ = ''Veneto'' | kods = ITD | centrs = [[Venēcija]] | pilsētas = [[Venēcija]], [[Verona]], [[Paduja]] | platība = 18 399 | iedzīvotāji = 4 885 548 (2008/12) | iedz blīvums = 266 | provinces = [[Belluno province|Belluno]], [[Padujas province|Paduja]], [[Rovigo province|Rovigo]], [[Trevizo province|Trevizo]], [[Venēcijas province|Venēcija]], [[Venēcijas province|Venēcija]], [[Venēcijas province|Venēcija]], [[Veronas province|Verona]], [[Vičencas province|Vičenca]] | pašvaldības = 581 | mājaslapa = [http://www.regione.veneto.it/ www.regione.veneto.it] }} '''Veneto''' ([[venēciešu valoda|venēciešu]]: ''Vèneto'', {{val|la|Venetia}}) ir reģions [[Itālija]]s ziemeļaustrumos. Veneto ir viens no rūpnieciski attīstītākajiem Itālijas reģioniem un mājvieta [[apģērbs|apģērbu]] ražotājiem ''Benetton'', ''Diesel'', ''Geox''. Veneto reģions ir arī viens to tūristu iecienītākajiem Itālijas reģioniem, to gada laikā apmeklē ap 60 miljoni tūristu. 2014. gadā no 16. līdz 21. martam vairākums Veneto iedzīvotāju neoficiālā referendumā atbalstīja neatkarību no Itālijas. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Itālijas reģioni}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Veneto| ]] mb8mwd4pm13frcf49sy4fiokt8z14kc 0 5287 3667472 3667220 2022-08-06T17:50:07Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita dinamika */ wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Dinaburga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daugavpils | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = How Daugavpils look like.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Daugavpils.svg | flag_size = x75px | flag_link = Daugavpils karogs | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg | shield_size = x75px | shield_link = Daugavpils ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = top | latd = 55 | latm = 52 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 32 | longs = 8 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1275]]. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[1582]]. gada | seat_type = Citi<br>nosaukumi | seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}<br>{{val|lt|Daugpilis}}<br>{{val|et|Väinalinn}}<br>{{val|fi|Väinänlinna}}<br>{{val|de|Dünaburg}}<br>{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}<br>{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}} | government_type = [[Daugavpils dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Andrejs Elksniņš]] <small>([[Saskaņa]])</small> | area_footnotes = | area_total_km2 = 72.48 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = 9.75 | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank =3 | elevation_footnotes = | elevation_m = 105 | elevation_ft = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank =2 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-54(01-65) | area_code = <small>(+371)</small> 654 | website = [http://www.daugavpils.lv/ www.daugavpils.lv] | footnotes = }} [[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]] [[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]] [[Attēls:Берег пляжа "Спасалка" - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]] '''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugovpiļs}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher= [[Valsts valodas centrs]] |access-date= 2020. gada 3. janvārī}}</ref> ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km² un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}.<ref name="iedz skaits" /> Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta ir izvietota [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}</ref> savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā. Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}</ref> Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}</ref> Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.<ref name="par Daugavpili">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}</ref> Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]]. [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa [[Autoceļš A6 (Latvija)|autoceļu A6]] ir 232 km.<ref name="par Daugavpili" /> Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html |title=Daugavpils |publisher=Turismslatvija.lv |accessdate={{dat|2012|5|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html |archivedate={{dat|2012|05|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == {{main|Daugavpils vēsture}} Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]]. 1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Pēterburga]]s-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu. [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.<ref name="LME">{{LME|1|358}}</ref> 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu. <gallery> Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == Cauri pilsētai tek Daugava un tās mazās pietekas [[Laucesa (upe)|Laucesa]], [[Meļņička]] un [[Šūņupe]]. Ir apmēram 10 ezeru, no kuriem lielākie - [[Šūņu ezers]] Daugavpils ziemeļos un [[Stropu ezers]] ziemeļaustrumos. === Pilsētas daļas === Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] mikrorajons ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā. {{columns |width=200px |col1= * [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] * [[Cietoksnis (Daugavpils)|Cietoksnis]] * [[Čerepova]] * [[Dzelzceļnieks]] * [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]] * [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] * [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]] * [[Gajoks]] * [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] * [[Jaunā Forštate]] * [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] * [[Jaunie Stropi]] * [[Judovka]] |col2= * [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]] * [[Križi]] * [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] * [[Liginiški]] * [[Mazie Stropi]] * [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] * [[Nīderkūni]] * [[Ruģeļi]] * [[Vecā Forštate]] * [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]] * [[Viduspoguļanka]] * [[Vizbuļi]] }} === Klimats === {{Weather box |location = Daugavpils |metric first = Yes |single line = Yes |Jan high C = -3.6 |Feb high C = -2.6 |Mar high C = 2.1 |Apr high C = 10.3 |May high C = 17.9 |Jun high C = 21.5 |Jul high C = 22.5 |Aug high C = 21.6 |Sep high C = 16.3 |Oct high C = 9.8 |Nov high C = 3.3 |Dec high C = -1 |year high C = 9.8 |Jan low C = -9.7 |Feb low C = -9.9 |Mar low C = -6.5 |Apr low C = 0.6 |May low C = 6.1 |Jun low C = 10.1 |Jul low C = 11.8 |Aug low C = 10.9 |Sep low C = 7.2 |Oct low C = 2.9 |Nov low C = -1.4 |Dec low C = -6.1 |year low C = 1.3 |Jan precipitation mm = 37 |Feb precipitation mm = 28 |Mar precipitation mm = 32 |Apr precipitation mm = 42 |May precipitation mm = 52 |Jun precipitation mm = 74 |Jul precipitation mm = 79 |Aug precipitation mm = 74 |Sep precipitation mm = 69 |Oct precipitation mm = 52 |Nov precipitation mm = 51 |Dec precipitation mm = 43 |year precipitation mm = 633 |source 1 = World Weather Information Service <ref name=eather1>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldweather.org/044/c00173.htm |title=Weather Information for Daugavpils |accessdate=2008-12-01 |publisher=World Weather Information Service |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090107053641/http://www.worldweather.org/044/c00173.htm |archivedate=2009-01-07 }}</ref> |date=August 2010 }} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita dinamika === Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gada sākumā Daugavpilī bija 91 407 iedzīvotāji.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |date={{dat|2020|06|04||bez}} }} 01.01.2020.</ref> {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | percentages = off | width = 10em | align = none | cols = 5 | graph-pos = bottom |1784|3573 |1825|2885 |1860|13000 |1897|69675 |1913|112848 |1914|112837 |1920|31500 |1925|40640 |1930|43226 |1935|45160 |1938|40071 |1940|51300 |1944|14832 |1945|29600 |1946|22587 |1950|50800 |1955|58600 |1956|58500 |1959|65459 |1960|67500 |1966|88900 |1970|100400 |1975|110300 |1979|115600 |1989|129000 |1995|120000 |2003|112132 |2007|108091 |2009|104857 |2010|103754 |2011|102496 |2012|101057 |2013|98922 |2017|95467 |2018|92776 |2019|91515 |2020|91407 |2021|90520 }} === Etniskais sastāvs === [[Attēls:Daugavpils Evangelical Lutheran church of Martin Luther12.JPG|thumb|[[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca|Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]]] [[Attēls:Daugavpils modern architecture Saules street.jpg|thumb|Modernisma ēka Saules ielā]] [[Attēls:Centra baznīca.jpg|thumb|[[Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca]] ]] [[Attēls:Daugavpils Old Beliver Church of the Nativity of the Theotokos7.JPG|thumb|Pirmās vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] [[Attēls:Dubrovin park's fountain 1.jpg|thumb|Dubrovina parks]] [[Attēls:Daugavpils shot factory.JPG|thumb|Skrošu fabrikas tornis]] {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 37806 : Krievi : red | slice 2 = 16559 : Latvieši : green | slice 3 = 10266 : Poļi : purple | slice 4 = 5793 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 1527 : Ukraiņi : orange | slice 6 = 686 : Lietuvieši: yellow | slice 7 = 6480 : Cita un neizvēlēta : grey |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 79 117 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|purple|Poļi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Lietuvieši}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 47.8% | style="text-align:center;" | 37 809 |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 20.9% | style="text-align:center;" | 16 559 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 12.9% | style="text-align:center;" | 10 226 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 7.3% | style="text-align:center;" | 5793 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1.9% | style="text-align:center;" | 1527 |- | [[Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0.9% | style="text-align:center;" | 686 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 8.2% | style="text-align:center;" | 6480 |} === Ievērojami cilvēki === Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši: {{div col}} * [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis; * [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists; * [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts; * [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists; * [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists; * [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis; * [[Ilmārs Dzenis]] (1931), trimdas latviešu dziedātājs; * [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists; * [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks; * [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs; * [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis; * [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists; * [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone; * [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists; * [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs * [[Māris Jass]] (1985), hokejists; * [[Konstantīns Jezovitovs]]<ref>[http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.</ref><!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--> (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks; * [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts; * [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks; * [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks; * [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts; * [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs; * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs; * [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists; * [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns; * [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps; * [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts; * [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists; * [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists; * [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks; * [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis; * [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis; * [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks; * [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists; * [[Jurģis Pučinskis]] (1973), futbolists; * [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā; * [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs; * [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis; * [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists; * [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists; * [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore; * [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}} == Saimniecība == Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums "Zieglera mašīnbūve".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100003011&id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]</ref> === Transports === {{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}} Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme", pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti. Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}. == Sports == Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|"Celtnieka" stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem. Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "[[Daugavpils "Lokomotīve"|Lokomotīve]]". Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''. Daugavpilī bāzēta [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No [[2005]]. līdz [[2012]]. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu. == Apskates objekti == * [[Daugavpils cietoksnis]] * [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs * [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]] * [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]] * [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]] * [[Daugavpils Olimpiskais centrs]] == Attēlu galerija == {{Galerija |width=150| height=100 |align=center |captionstyle=text-align:center; font-size:smaller; |Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle |Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome |Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā |Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]] |Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]] |Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde |Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]] |Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela |Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija |Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī |Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela |Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne] * [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs] * [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis] * [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs] * [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Daugavpils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Daugavpils| ]] bi3ig6zlpuqtq7yrg9b6kxc4oisbvev 3667473 3667472 2022-08-06T17:50:53Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita dinamika */ wikitext text/x-wiki {{pāradresācija|Dinaburga}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daugavpils | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = How Daugavpils look like.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Daugavpils.svg | flag_size = x75px | flag_link = Daugavpils karogs | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Daugavpils.svg | shield_size = x75px | shield_link = Daugavpils ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = top | latd = 55 | latm = 52 | lats = 30 | latNS = N | longd = 26 | longm = 32 | longs = 8 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[1275]]. gadā | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = kopš [[1582]]. gada | seat_type = Citi<br>nosaukumi | seat = {{val|ltg|Daugpiļs}}<br>{{val|lt|Daugpilis}}<br>{{val|et|Väinalinn}}<br>{{val|fi|Väinänlinna}}<br>{{val|de|Dünaburg}}<br>{{val|ru|Двинcк, Борисоглебск}}<br>{{val|pl|Dyneburg, Dzwinów, Dźwińsk}} | government_type = [[Daugavpils dome]] | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Andrejs Elksniņš]] <small>([[Saskaņa]])</small> | area_footnotes = | area_total_km2 = 72.48 | area_total_sq_mi = | area_land_km2 = | area_land_sq_mi = | area_water_km2 = 9.75 | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank =3 | elevation_footnotes = | elevation_m = 105 | elevation_ft = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Daugavpils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank =2 | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-54(01-65) | area_code = <small>(+371)</small> 654 | website = [http://www.daugavpils.lv/ www.daugavpils.lv] | footnotes = }} [[Attēls:Rothko In Night.jpg|thumb|Marka Rotko centrs Daugavpils cietoksnī]] [[Attēls:Daugavpils Immaculate Conception Roman Catholic Church.jpg|thumb|[[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas baznīca|Jaunavas Marijas bezvainīgās ieņemšanas Romas katoļu baznīca]]]] [[Attēls:Берег пляжа "Спасалка" - panoramio.jpg|thumb|Stropu ezera piekraste]] '''Daugavpils''' ({{val|ltg|Daugovpiļs}})<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://vvc.gov.lv/advantagecms/export/docs/komisijas/pilsatys_2019.pdf |title=Latvīšu volūdys ekspertu komisejis Latgalīšu rokstu volūdys apakškomisejis svareiguokī lāmumi 2019. godā |publisher= [[Valsts valodas centrs]] |access-date= 2020. gada 3. janvārī}}</ref> ir [[valstspilsēta]] [[Latvija|Latvijā]]. Tās kopējā platība ir 72,48 km² un iedzīvotāju skaits {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Daugavpils|format=yes}}.<ref name="iedz skaits" /> Tā ir Latvijas otra lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita pēc [[Rīga]]s. Daugavpils atrodas valsts dienvidaustrumos pie [[Daugava]]s. Pilsēta ir izvietota [[Austrumlatvijas zemiene]]s dienvidaustrumu malā. Pilsētas lielākā daļa atrodas senās Daugavas gultnē, kas tās teritorijā ir šaura. Pilsēta izvietojusies Daugavas abos krastos gan [[Latgale|Latgalē]], gan [[Sēlija|Sēlijā]]. Upes garums pilsētas teritorijā ir aptuveni 16 km. Daugavpils ir [[Latgales plānošanas reģions|Latgales plānošanas reģiona]] lielākā pilsēta, rūpniecības, izglītības centrs, kā arī nozīmīgs kultūras, sporta un atpūtas centrs. Pilsēta ir arī nozīmīgs sociāli ekonomiskās attīstības centrs Baltijā. Vēstures avotos tā pirmo reizi minēta 1275. gadā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/50|title=Daugavpils vēsture|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|2|17||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20170630230459/https://www.daugavpils.lv/lv/50|archivedate={{dat|2017|06|30||bez}}}}</ref> savukārt pilsētas tiesības tai tika piešķirtas 1582. gadā. Pilsētai tās pastāvēšanas laikā bijuši vairāki nosaukumi: Dinaburga (līdz 1893), īslaicīgi Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). 1956. gadā Daugavpilij pievienoja [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]] Daugavas kreisajā krastā. Pašreizējais [[Daugavpils pilsētas dome]]s priekšsēdētājs ir [[Andrejs Elksniņš]]. Daugavpils domē ir 15 deputāti, kas [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] tiek ievēlēti uz četriem gadiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|title=Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likums|publisher=Likumi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120418021714/http://www.likumi.lv/doc.php?id=57839|archivedate={{dat|2012|04|18||bez}}}}</ref> Pilsētā darbojas [[Daugavpils Universitāte]], vairāku Rīgas augstskolu filiāles, 7 arodskolas un 16 vispārizglītojošās skolas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/novadi/daugavpili-aukstuma-del-skolas-nav-ieradusies-vairak-neka-piektdala-skolenu.d?id=36851063|title=Daugavpilī aukstuma dēļ skolās nav ieradušies vairāk nekā piektdaļa skolēnu|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}}}</ref> Daugavpilī atrodas Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas ģenerālkonsulāti.<ref name="par Daugavpili">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.daugavpils.lv/lv/40|title=Daugavpils pilsētas apraksts|publisher=Daugavpils.lv|accessdate={{dat|2012|5|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20120310032338/http://www.daugavpils.lv/lv/40|archivedate={{dat|2012|03|10||bez}}}}</ref> Pilsētas administratīvā teritorija ir sadalīta vairākos [[mikrorajons|mikrorajonos]]. Daugavas labajā krastā atrodas 20 mikrorajoni (tai skaitā pilsētas vēsturiskais centrs un [[Daugavpils cietoksnis]]). Daugavpils pilsētas teritorija pilnībā robežojas ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]]. [[Daugavpils Pasažieru parks|Daugavpils dzelzceļa stacija]] atrodas 218 km attālumā no [[Rīga]]s, savukārt attālums līdz Rīgai pa [[Autoceļš A6 (Latvija)|autoceļu A6]] ir 232 km.<ref name="par Daugavpili" /> Attālums līdz [[Lietuva]]s robežai ir 25 km, līdz [[Baltkrievija]]s robežai 35 km, bet līdz [[Krievija]]s robežai 120 km.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html |title=Daugavpils |publisher=Turismslatvija.lv |accessdate={{dat|2012|5|1||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120504002459/http://www.turismslatvija.lv/about_daugavpils.html |archivedate={{dat|2012|05|04||bez}} }}</ref> == Vēsture == {{main|Daugavpils vēsture}} Daugavpilij tās vēsturē bijuši dažādi nosaukumi: Dinaburga (1275—1893), Borisogļebska (1656—1667) un Dvinska (1893—1920). Senākā Daugavpils atradās tagadējā [[Naujenes pilskalns|Naujenes pilskalnā]], kas kontrolēja tirdzniecības ceļus pa [[Daugava|Daugavu]] un pakļāvās [[Jersika (valsts)|Jersikas]] ķēniņam [[Visvaldis|Visvaldim]]. Pilskalnā 1275. gadā uzcelta [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] [[Dinaburgas pils]]. 1558. gadā ar nolūku aizņemties naudu karam ar Krieviju Livonijas ordenis ieķīlāja pili Lietuvas dižkungam [[Sigismunds II Augusts|Sigismundam II Augustam]] un 1566. gadā Dinaburga pēc [[Polijas—Lietuvas ūnija]]s noteikumiem kļuva par [[Pārdaugavas hercogiste]]s apriņķa centru. [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā Krievijas cars [[Ivans IV]] iekaroja un 1577. gadā pilnībā sagrāva seno Dinaburgas pili un lika uzcelt jaunu cietoksni tagadējās Daugavpils vietā. Pēc [[Jamzapoļskas miera līgums|Jamzapoļskas miera līguma]] nosacījumiem 1582. gadā Krievija atteicās no Dinaburgas, tajā pašā gadā pie cietokšņa izveidotā pilsēta ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. 1656.—1667. gadā [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Aleksejs Mihailovičs]] ieņēma pilsētu un lika pārdēvēt to par Borisogļebsku. Pēc [[Andrusovas pamiers|Andrusovas pamiera]] noslēgšanas Dinaburgu atguva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] un 1677. gadā tā kļuva par [[Inflantijas vaivadija]]s administratīvo centru, [[Inflantijas seimiks|Inflantijas seimiku]] sanākšanas vietu un [[Vidzemes, Cēsu un Latgales-Piltenes bīskapi|Latgales-Piltenes bīskapu]] rezidenci. 1772. gadā Latgali pēc pirmās [[Polijas dalīšanas]] pievienoja Krievijas [[Pleskavas guberņa]]i, bet 1796. gadā pievienoja [[Baltkrievijas guberņa]]i. 1802. gadā Dinaburga kļuva par [[Vitebskas guberņa]]s apriņķa pilsētu. Sakarā ar Napoleona uzbrukuma draudiem 1810.—1833. gadā tika uzcelts jauns [[Daugavpils cietoksnis]]. 1836. gadā caur Dinaburgu izbūvēja [[Pēterburga]]s-[[Varšava]]s šoseju, 1860. gadā [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|Pēterburgas—Varšavas dzelzceļa līniju]]. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā 1893. gadā Krievijas ķeizars [[Aleksandrs III Romanovs]] pavēlēja Dinaburgu pārdēvēt par Dvinsku. [[Latgales atbrīvošana]]s operācijas laikā, pēc [[Kaujas pie Daugavpils (1920)|Daugavpils kaujām]] 1920. gadā pilsētu atbrīvoja no [[lielinieki]]em un tā ieguva Daugavpils vārdu. [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] laikā 1940. gada 17. jūnijā pilsētu no [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas]] puses ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju Savienības]] karaspēks, bet 1941. gada jūnijā [[Daugavpils ieņemšana (1941)|pilsētu ieņēma nacistiskās Vācijas karaspēks]]. 1944. gada 27. augustā Daugavpili atkal ieņēma Sarkanā armija un līdz 1944. gada oktobrim tajā atradās dažas [[Latvijas PSR]] pārvaldes iestādes. Kauju laikā tika iznīcināti 52% pilsētas ēku.<ref name="LME">{{LME|1|358}}</ref> 1956. gadā Daugavpilij pievienoja līdz tam patstāvīgo [[Grīva (Daugavpils)|Grīvas pilsētu]]. 1989. gadā atklāja Daugavas abus krastus savienojošo Vienības tiltu. <gallery> Attēls:Daugavpils ģerbonis 1582.png|1582. gada ģerbonis Attēls:Daugavpils COA 1781.jpg|1781. gada ģerbonis </gallery> == Ģeogrāfija == Cauri pilsētai tek Daugava un tās mazās pietekas [[Laucesa (upe)|Laucesa]], [[Meļņička]] un [[Šūņupe]]. Ir apmēram 10 ezeru, no kuriem lielākie - [[Šūņu ezers]] Daugavpils ziemeļos un [[Stropu ezers]] ziemeļaustrumos. === Pilsētas daļas === Daugavpils pilsētas teritorija nosacīti iedalīta 25 mikrorajonos, no kuriem 20 atrodas [[Daugava]]s labajā krastā, bet pieci — kreisajā. [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūnu]] mikrorajons ir [[eksklāvs]] [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]] teritorijā. {{columns |width=200px |col1= * [[Centrs (Daugavpils)|Centrs]] * [[Cietoksnis (Daugavpils)|Cietoksnis]] * [[Čerepova]] * [[Dzelzceļnieks]] * [[Dzintari (Daugavpils)|Dzintari]] * [[Esplanāde (Daugavpils)|Esplanāde]] * [[Ezermala (Daugavpils)|Ezermala]] * [[Gajoks]] * [[Grīva (Daugavpils)|Grīva]] * [[Jaunā Forštate]] * [[Jaunbūve (Daugavpils)|Jaunbūve]] * [[Jaunie Stropi]] * [[Judovka]] |col2= * [[Kalkūni (Daugavpils)|Kalkūni]] * [[Križi]] * [[Ķīmija (Daugavpils)|Ķīmija]] * [[Liginiški]] * [[Mazie Stropi]] * [[Mežciems (Daugavpils)|Mežciems]] * [[Nīderkūni]] * [[Ruģeļi]] * [[Vecā Forštate]] * [[Vecstropi (Daugavpils)|Vecstropi]] * [[Viduspoguļanka]] * [[Vizbuļi]] }} === Klimats === {{Weather box |location = Daugavpils |metric first = Yes |single line = Yes |Jan high C = -3.6 |Feb high C = -2.6 |Mar high C = 2.1 |Apr high C = 10.3 |May high C = 17.9 |Jun high C = 21.5 |Jul high C = 22.5 |Aug high C = 21.6 |Sep high C = 16.3 |Oct high C = 9.8 |Nov high C = 3.3 |Dec high C = -1 |year high C = 9.8 |Jan low C = -9.7 |Feb low C = -9.9 |Mar low C = -6.5 |Apr low C = 0.6 |May low C = 6.1 |Jun low C = 10.1 |Jul low C = 11.8 |Aug low C = 10.9 |Sep low C = 7.2 |Oct low C = 2.9 |Nov low C = -1.4 |Dec low C = -6.1 |year low C = 1.3 |Jan precipitation mm = 37 |Feb precipitation mm = 28 |Mar precipitation mm = 32 |Apr precipitation mm = 42 |May precipitation mm = 52 |Jun precipitation mm = 74 |Jul precipitation mm = 79 |Aug precipitation mm = 74 |Sep precipitation mm = 69 |Oct precipitation mm = 52 |Nov precipitation mm = 51 |Dec precipitation mm = 43 |year precipitation mm = 633 |source 1 = World Weather Information Service <ref name=eather1>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.worldweather.org/044/c00173.htm |title=Weather Information for Daugavpils |accessdate=2008-12-01 |publisher=World Weather Information Service |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090107053641/http://www.worldweather.org/044/c00173.htm |archivedate=2009-01-07 }}</ref> |date=August 2010 }} == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita dinamika === Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes ziņām 2020. gada sākumā Daugavpilī bija 91 407 iedzīvotāji.<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200604012003/https://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_2020.pdf |date={{dat|2020|06|04||bez}} }} 01.01.2020.</ref> {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | percentages = off | width = 10em | align = none | cols = 5 | graph-pos = bottom |1784|3573 |1825|2885 |1860|13000 |1897|69675 |1913|112848 |1914|112837 |1920|31500 |1925|40640 |1930|43226 |1935|45160 |1938|40071 |1940|51300 |1944|14832 |1945|29600 |1946|22587 |1950|50800 |1955|58600 |1956|58500 |1959|65459 |1960|67500 |1966|88900 |1970|100400 |1975|110300 |1979|115600 |1989|129000 |1995|120000 |2003|112132 |2007|108091 |2009|104857 |2010|103754 |2011|102496 |2012|101057 |2013|98922 |2017|95467 |2018|92776 |2019|91515 |2020|91407 |2021|90520 |2022|88650 }} === Etniskais sastāvs === [[Attēls:Daugavpils Evangelical Lutheran church of Martin Luther12.JPG|thumb|[[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca|Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]]]] [[Attēls:Daugavpils modern architecture Saules street.jpg|thumb|Modernisma ēka Saules ielā]] [[Attēls:Centra baznīca.jpg|thumb|[[Daugavpils Svētā Pētera ķēdēs Romas katoļu baznīca]] ]] [[Attēls:Daugavpils Old Beliver Church of the Nativity of the Theotokos7.JPG|thumb|Pirmās vecticībnieku kopienas lūgšanu nams]] [[Attēls:Dubrovin park's fountain 1.jpg|thumb|Dubrovina parks]] [[Attēls:Daugavpils shot factory.JPG|thumb|Skrošu fabrikas tornis]] {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Daugavpilī 2022. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 37806 : Krievi : red | slice 2 = 16559 : Latvieši : green | slice 3 = 10266 : Poļi : purple | slice 4 = 5793 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 1527 : Ukraiņi : orange | slice 6 = 686 : Lietuvieši: yellow | slice 7 = 6480 : Cita un neizvēlēta : grey |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 79 117 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|purple|Poļi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Ukraiņi}} {{legend|yellow|Lietuvieši}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 47.8% | style="text-align:center;" | 37 809 |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 20.9% | style="text-align:center;" | 16 559 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 12.9% | style="text-align:center;" | 10 226 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 7.3% | style="text-align:center;" | 5793 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 1.9% | style="text-align:center;" | 1527 |- | [[Lietuvieši]] | style="text-align:center;"| 0.9% | style="text-align:center;" | 686 |- | Cita un neizvēlēta | style="text-align:center;"| 8.2% | style="text-align:center;" | 6480 |} === Ievērojami cilvēki === Daugavpilī vai Daugavpils apkārtnē dzimuši: {{div col}} * [[Andris Ambainis]] (1975), matemātiķis; * [[Gunārs Bērziņš]] (1927—1999), karikatūrists; * [[Pēteris Bolšaitis]] (1937—2021), latviešu ķīmiķis, sabiedriskais darbinieks, tulkotājs un mecenāts; * [[Aleksandrs Cauņa]] (1988), futbolists; * [[Gundars Celitāns]] (1985), volejbolists; * [[Boriss Cilevičs]] (1956), fiziķis, matemātiķis un politiķis; * [[Ilmārs Dzenis]] (1931), trimdas latviešu dziedātājs; * [[Movša Feigins]] (1908—1950), šahists; * [[Gžegožs Fitelbergs]] (1879—1953), diriģents, komponists un vijolnieks; * [[Romualds Gibovskis]] (1962), skulptors, gleznotājs; * [[Henrihs Graftio]] (1869—1949), inženieris-enerģētiķis, akadēmiķis; * [[Ēriks Grigjans]] (1964), futbolists; * [[Anastasija Grigorjeva]] (1990), cīkstone; * [[Aleksandrs Isakovs]] (1973), futbolists; * [[Aleksandrs Janeks]] (1891—1970), ķīmiķis, filozofs * [[Māris Jass]] (1985), hokejists; * [[Konstantīns Jezovitovs]]<ref>[http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 Konstantīns Jezovitovs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160309171934/http://www.lcb.lv/?lang=lv&nod=Daugavpils_novadnieki&title=Sabiedriskie_un_politiskie_darbinieki&cid=20&name=Konstantins_Jezovitovs_&aid=96 |date={{dat|2016|03|09||bez}} }}. lcb.lv.</ref><!--be:Канстанцін Барысавіч Езавітаў--> (1893—1946), sabiedriskais un politiskais darbinieks; * [[Dmitrijs Jurkevičs]] (1987), vieglatlēts; * [[Meletijs Kaļistratovs]] (1896—1941), sabiedrisks un politisks darbinieks; * [[Nikolajs Katiševs]] (1900—1978), armijas un latviešu leģiona virsnieks; * [[Igors Kazanovs]] (1963), vieglatlēts; * [[Johans Klapje de Kolongs]] (1838—1901), inženieris un izgudrotājs; * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), embriologs; * [[Anatolijs Kreipāns]] (1960), žurnālists; * [[Ābrams Īzaks Kūks]] (1865—1935), pirmais [[Britu Palestīna]]s galvenais rabīns; * [[Vilhelms Lapelis]] (1961), bīskaps; * [[Jānis Lucāns]] (1937), Latvijas Augstākās Padomes un 5. Saeimas deputāts; * [[Ivans Lukjanovs]] (1987), futbolists; * [[Oļegs Maļuhins]] (1969), sportists; * [[Solomons Mihoelss]] (1890—1948), aktieris, režisors un politisks darbinieks; * [[Jevgeņijs Millers]] (1867—1939), armijas ģenerālis; * [[Pauls Mincs]] (1868—1941), jurists un politiķis; * [[Vladimirs Mincs]] (1872—1945), ķirurgs un sabiedriskais darbinieks; * [[Miroslavs Mitrofanovs]] (1966), politiķis un žurnālists; * [[Jurģis Pučinskis]] (1973), futbolists; * [[Vladislavs Raginis]], Polijas armijas virsnieks, kritis [[Polijas kampaņa]]s laikā; * [[Marks Rotko]] (1903—1971), gleznotājs; * [[Alfrēds Rubiks]] (1935), politiķis; * [[Artjoms Rudņevs]] (1988), futbolists; * [[Māris Smirnovs]] (1976), futbolists; * [[Oskars Stroks]], (1893—1975), komponists; * [[Venta Vecumniece]] (1927—2017), aktrise un režisore; * [[Valdis Zeps]] (1932—1996), valodnieks, profesors un rakstnieks.{{div col end}} == Saimniecība == Lielākie Daugavpilī reģistrētie uzņēmumi pēc apgrozījuma 2020. gadā bija [[Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca]], Latvijas Maiznieks, reģionālā slimnīca, ''Axon Cable'' elektrovadu un kabeļu rūpnīca, sintētisko šķiedru ražotne ''Nexis Fibers'', daudznozaru uzņēmums ''Lagron'', mašīnbūves un elektronikas uzņēmums "Zieglera mašīnbūve".<ref>[https://www.lursoft.lv/lursoft_statistika/?&novads=100003011&id=391 Lursoft. Uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu pa gadiem]</ref> === Transports === {{see also|Sabiedriskais transports Daugavpilī|Tramvaju satiksme Daugavpilī}} Sabiedriskā transporta pakalpojumus veic pašvaldības uzņēmums A/S "Daugavpils satiksme", pilsētā ir daudzi autobusu, [[Tramvaju satiksme Daugavpilī|tramvaju]] un minibusu maršruti. Tramvaju satiksmi Daugavpilī atklāja {{dat|1946|11|05}}. == Sports == Daugavpilī ir bāzēts [[Latvijas futbola Virslīga]]s klubs [[BFC Daugavpils]], kas mājas spēles aizvada [[Celtnieks (stadions)|"Celtnieka" stadionā]]. Iepriekš Daugavpilī bija bāzēts arī klubs [[Dinaburg FC|Dinaburg]], kas vairākkārt izcīnījis vietu labāko četriniekā, bet [[FC Daugava]] 2012. gadā kļuva par Latvijas čempioniem. Tāpat Daugavpilī ir bāzēta Polijas pirmās spīdveja līgas (otra valsts spēcīgākā spīdveja līga pēc Polijas Ekstralīgas) klubs "[[Daugavpils "Lokomotīve"|Lokomotīve]]". Daugavpilī notikuši vairāki ''[[Speedway Grand Prix]]'' posmi. Par pirmās [[Latvijas Grand Prix|Latvijas ''Grand Prix'']] izcīņas uzvarētāju 2006. gadā kļuva leģendārais amerikānis [[Gregs Henkoks]]. 2014. gada Latvijas ''Grand Prix'' izcīņā Latviju pārstāvošais [[Ķasts Puodžuks]] izcīnīja 5. vietu, kas ir labākais Latvijas sportistu sasniegums ''Speedway Grand Prix''. Daugavpilī bāzēta [[Latvijas Virslīgas hokeja čempionāts|Latvijas čempionātā hokejā]] komanda [[HK Dinaburga]]. No [[2005]]. līdz [[2012]]. gadam pilsētā bāzēta bija [[DHK Latgale]], kas savas pastāvēšanas laikā piecas reizes sasniedza Latvijas čempionāta pusfinālu. == Apskates objekti == * [[Daugavpils cietoksnis]] * [[Marks Rotko|Marka Rotko]] muzejs * [[Daugavpils Mārtiņa Lutera evaņģēliski luteriskā baznīca]] * [[Daugavpils Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas Romas katoļu baznīca]] * [[Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīca]] * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Daugavpilī]] * [[Daugavpils Olimpiskais centrs]] == Attēlu galerija == {{Galerija |width=150| height=100 |align=center |captionstyle=text-align:center; font-size:smaller; |Attēls:Daugavpils Ss Boris and Gleb Orthodox Cathedral (1).jpg|Sv. Borisa un Gļeba pareizticīgo katedrāle |Attēls:Daugavpils city hall 02.JPG|Pilsētas dome |Attēls:Dvinsk 1912.jpg|Pilsētas skats 1912. gadā |Attēls:Daugavpils fortress 05.jpg|[[Daugavpils cietoksnis]] |Attēls:Vienības nams 092011.jpg|[[Vienības nams]] |Attēls:Rigas street 2009 07 1.jpg|Rīgas iela — pilsētas promenāde |Attēls:Daugavpils Regional and Art Museum01.JPG|[[Daugavpils Novadpētniecības un mākslas muzejs|Novadpētniecības un mākslas muzejs]] |Attēls:daugavpils pareiztic baznica.JPG|A. Ņevska pareizticīgo kapela |Attēls:daugavpils dzc stacija.jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija |Attēls:DauagvpilsKTM-31.jpg|Tramvajs Daugavpilī |Attēls:18. novembra iela, Daugavpils.jpg|18. novembra iela |Attēls:Dzelzceļa tilts Daugavpilī.jpg|Dzelzceļa tilts pār Daugavu }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20081216004501/http://www.daugavpils.lv/ Daugavpils pilsētas pašvaldības vietne] * [https://web.archive.org/web/20110212151257/http://dcdc.lpi.du.lv/ Dinaburgas cietokšņa Dokumentācijas centrs] * [https://web.archive.org/web/20060516142539/http://dinaburgascietoksnis.lcb.lv/ Dinaburgas cietoksnis] * [https://web.archive.org/web/20140904071021/http://uznemumi.daugavpils.lv/index.htm Daugavpils uzņēmumu katalogs] * [https://web.archive.org/web/20090420090251/http://www.veinik.by/index/Dvinsk.htm Sergeja Prokudina-Gorskia Daugavpils (Dvinskas) krāsainās fotogrāfijas] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20161030082019/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/daugavpils/daugavpils-unity-square/ Vienības Laukums Daugavpilī Straume (WebCam)], balticlivecam.com {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Novadu centri}} {{Daugavpils apriņķis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latgale]] [[Kategorija:Sēlija]] [[Kategorija:Daugavpils| ]] 60d3gyb5sfc7davudj7edk17r0b3tu3 0 5340 3667471 3624066 2022-08-06T17:47:34Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāju skaita izmaiņas Jūrmalā */ wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|jūrmala (nozīmju atdalīšana)|jūrmala}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jūrmala | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Dubultu pludmale.jpg | imagesize = | image_caption = Dubultu pludmale | image_flag = Flag of Jurmala.svg | flag_link = Jūrmalas karogs | image_shield = Coat_of_Arms_of_Jūrmala.svg | shield_link = Jūrmalas ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 58 | lats = 05 | latNS = N | longd = 23 | longm = 46 | longs = 13 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1959]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = [[Rīgas Jūrmala]], {{val-de|Riga-Strand}} | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Gatis Truksnis]] | area_total_km2 = 100 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = 49325 | population_as_of = 2019 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-20(08-17) | website = [http://www.jurmala.lv/ www.jurmala.lv] | footnotes = }} '''Jūrmala''' ir [[Latvija]]s [[valstspilsēta]] un lielākā [[kūrortpilsēta]],<ref>[http://www.jurmala.lv/lv/home/iedzivotajiem/kultura/default.aspx Informācija Jūrmalas mājaslapā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080407095624/http://www.jurmala.lv/lv/home/iedzivotajiem/kultura/default.aspx |date={{dat|2008|04|07||bez}} }} - 1783. gadā Sloka un tās apkārtējā teritorija tika atdalīta no [[Kurzemes hercogiste]]s un pievienota [[Krievijas impērija]]i kā [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] sastāvdaļa.</ref> apmēram 25 kilometrus uz rietumiem no [[Rīga]]s. Pilsētas platība ir 100 km². Jūrmala 24 km garumā stiepjas gar [[Rīgas līcis|Rīgas līci]] un [[Lielupe|Lielupi]]. {{iedzsk|dat|dat_f=L}} bija {{iedzsk|dati|Jūrmala|format=yes}} iedzīvotāji.<ref name="iedz skaits" /> Pilsēta tradicionāli sastāv no atsevišķām daļām (uzskaitītas virzienā no rietumiem uz austrumiem): [[Ķemeri]], [[Jaunķemeri]], [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]], [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]], [[Vaivari]], [[Asari (Jūrmala)|Asari]], [[Valteri]], [[Melluži]], [[Pumpuri]], [[Jaundubulti]], [[Dubulti (Jūrmala)|Dubulti]], [[Majori]], [[Dzintari]], [[Bulduri]], [[Lielupe (Jūrmala)|Lielupe]] un [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]. Peldvietas un dziednīcas Jūrmalā sāka iekārtot [[19. gadsimts|19. gadsimta]] pirmajā pusē. [[Krievijas impērija]]s laikā Ķemeri, Kauguri, Melluži, Dubulti, Majori, Dzintari un Bulduri izveidojās par atsevišķiem populāriem kūrortiem, kurus pēc neatkarīgās Latvijas nodibināšanas apvienoja [[Rīgas Jūrmala]]s, Slokas un Ķemeru pilsētās. Tagadējās robežas Jūrmala ieguva pēc Otrā pasaules kara, kad kļuva par vienu no populārākajām kūrortpilsētām [[Padomju Savienība|PSRS]]. Mūsdienās Jūrmala ir ne tikai kūrortpilsēta, bet arī prestižs dzīvojamais rajons Rīgā un citur strādājošajiem. == Vēsture == {{galvenais|Jūrmalas vēsture}} [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s saimnieciskā uzplaukuma periodā [[hercogs Jēkabs]] vēlējās izveidot ar [[Rīga|Rīgu]] konkurējošu eksporta ostu Slokā, kur tika izveidotas stikla fabrikas un vara ceplis. Viņš pavēlēja izbūvēt [[kanāls|kanālu]], kas savienotu [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] ostu pie Lielupes ar Baltijas jūru pa tagadējo [[Vecslocene]]s upīti un [[Slokas ezers|Slokas ezeru]], tādējādi nodrošinot [[kuģis|kuģu]] ceļu no [[Jelgava]]s līdz jūrai. Dažādu iemeslu dēļ tas netika paveikts. Hercogs [[Pēteris Bīrons]] Krievijas ķeizarienes [[Katrīna II|Katrīnas II]] politiskā spiediena ietekmē bija spiests piekrist virzīt visu hercogistes ārējo tirdzniecību caur Rīgu un 1783. gada 10. maijā apstiprināja Slokas novada (tagadējās Jūrmalas pilsētas teritorijas) atdalīšanu no [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s un pievienošanu [[Rīgas vietniecība]]i. Slokai [[1785]]. gadā piešķīra miesta, bet [[1878]]. gadā — pilsētas tiesības. Slokas attīstību veicināja [[1896]]. gadā uzceltā papīrfabrika, kura darbojās līdz [[1990. gadi]]em. [[Attēls:Majoru pludmale.jpg|thumb|280px|left|Majoru pludmale 20. gadsimta sākumā.]] Pirmās peldu vietas sāka veidoties Dubultos. Saistībā ar [[Ķemeri|Ķemeros]] atrastajām ārstniecisko dūņu un [[minerālūdens]] atradnēm [[1838]]. gadā tur tika izveidots kūrorts, kurā ārstējās pacienti no visas [[Krievijas impērija]]s. {{dat|1920|3|2}} Latvijas valdība no esošajiem peldu miestiem izveidoja [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētu. [[1946]]. gada sākumā Latvijas PSR valdība Rīgas Jūrmalu iekļāva [[Rīga]]s sastāvā kā atsevišķu rajonu, kuram [[1949]]. gadā pievienoja Priedaini, bet {{dat|1959|11|11}} apvienoja Rīgas pilsētas Rīgas Jūrmalas rajonu ar Slokas un Ķemeru pilsētām, izveidojot Jūrmalas pilsētu. == Pašvaldība == Jūrmalas pašvaldība ir Jūrmalas pilsētas dome. Domes priekšsēdētājs no 2017. gada 19. jūnija ir Gatis Truksnis. === Pašvaldības vadītāji === {{main|Jūrmalas pašvaldības vadītāju uzskaitījums}} == Plānošana == Pirmais Jūrmalas pilsētas ģenerālplāns tika izstrādāts 1971. gadā. Tajā centralizēti tika noteikti pilsētas attīstības galvenie parametri, iedzīvotāju skaits, atpūtas iestāžu skaits, rūpniecības produkcijas apjomi. Tika veidotas divas galvenās atpūtas zonas: galvenokārt atpūtniekiem no visas [[PSRS]] paredzētā kūrorta zona [[Ķemeri]]-[[Jaunķemeri]] un rīdzinieku masveidīgas atpūtas zona [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaine]]-[[Vaivari]]. Tomēr vēlāk sanatorijas un atpūtas nami vasarniekiem no PSRS republikām tika būvēti visās Jūrmalas daļās. Starp šīm zonām attīstīja galveno Jūrmalas daudzstāvu ēku dzīvojamo rajonu [[Kauguri (Jūrmala)|Kaugurus]]. Rūpniecības zonas bija paredzētas izveidot Dubultos, Slokā, un Kūdrā. Pēc neatkarības atjaunošanas Jūrmala bija pirmā republikas pilsēta, kas izstrādāja savu Attīstības plānu 1995—2007. Par Jūrmalas attīstības mērķi pasludināja veidot cilvēkiem draudzīgu pilsētu, kura labvēlīga iedzīvotāju veselībai un līdzsvarotai demogrāfiskai attīstībai. Par perspektīvo iedzīvotāju skaitu noteica 61 tūkstoti, tomēr iedzīvotāju skaits samazinājās līdz 56 tūkstošiem. Plānam piecas reizes veica grozījumus un 2007. gadā to pagarināja līdz 2009. gadam. Pēc tam izstrādāja šādas attīstības programmas: Jūrmalas pilsētas tūrisma attīstības stratēģiju 2007.—2018. gadam; Jūrmalas pilsētas sporta un aktīvās atpūtas stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kultūrvides stratēģiju 2008.—2020. gadam; Jūrmalas pilsētas kūrorta koncepciju 2009.—2018. gadam; Jūrmalas pašvaldības mājokļu attīstības programmu 2006.—2011. gadam; Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģija 2010—2030.<ref name="grupa93.lv">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.grupa93.lv/jurmala/Jurmala-galiga-red-2/01_paskaidrojuma_raksts/1_ievads_visparigs_raksturojums.pdf |title=JŪRMALAS PILSĒTAS TERITORIJAS PLĀNOJUMS turpmākajiem 12 gadiem. 2012. gads |access-date={{dat|2013|06|25||bez}} |archive-date={{dat|2016|06|24||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160624132930/http://www.grupa93.lv/jurmala/Jurmala-galiga-red-2/01_paskaidrojuma_raksts/1_ievads_visparigs_raksturojums.pdf }}</ref> == Tūrisms == 1940. gadā atpūtnieku skaits Rīgas Jūrmalā bija apmēram 50 000, bet pēc Otrā pasaules kara tas strauji palielinājās un 1980. gados Jūrmalas viesu kopskaits, summējot tūristus un īslaicīgos atpūtniekus, vasaras sezonā atsevišķās dienās sasniedza pat 260 000. Pēc 1986. gada sākās Jūrmalas masu tūrisma lejupslīde, kas turpinājās līdz pat 21. gadsimta sākumam, kad tūrismu plūsmas atkal pamazām pieauga, sasniedzot 124 638 viesu. 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs nakšņoja jau 171 366 tūristu. Kopumā 2016. gada tūristu ģeogrāfiskā segmentācija izskatījās šādi: Latvija — 33%, [[Krievija]] — 21 %, [[Igaunija]] — 11%, [[Lietuva]] — 10%, [[Somija]] — 4%, [[Baltkrievija]] — 3%, [[Vācija]] — 3%, [[Uzbekistāna]] — 2%, [[Zviedrija]] — 2%, [[Ukraina]] — 2%, [[Norvēģija]] — 1%. Vidējais uzturēšanas ilgums Jūrmalas naktsmītnēs sastāda 3,2 diennaktis. Visilgāk 2016. gadā Jūrmalas naktsmītnēs uzturējās tūristi no Baltkrievijas (13 diennaktis), Izraēlas (6 diennaktis), Vācijas (4 diennaktis), Latvijas (4 diennaktis), Kazahstānas (4 diennaktis), Azerbaidžānas (3 diennaktis), Ukrainas (3 diennaktis), ASV (3 diennaktis). Statistikas dati apkopoti no 50 Jūrmalas tūristu mītnēm ar kopējo vietu skaitu 6 725. Vislielākais noslogojums šajā laika periodā bija kūrorta rehabilitācijas centros 59%, kūrortviesnīcās 45%, apartamentu viesnīcās 26% un viesnīcās 24%. 2016. gadā par iebraukšanas caurlaidēm bija iekasēti 2,1 miljoni [[EUR]]. == Pludmale == Jūrmalas 24 km garo [[liedags|liedagu]] veido smalkas baltas [[kvarcs|kvarca]] [[smiltis]], ko gadu tūkstošiem sanesusi piekrastes straume. Vētru laikā krastā tiek izskaloti dzintara gabaliņi un daudz gliemežvāku. Janvāra beigās — februāra sākumā Rīgas jūras līcis parasti aizsalst, bet pludmalē reizēm veidojas milzīgi ledus krāvumi (torosi). Rīgas līča vidējais dziļums ir 26 m, dziļākā vieta — 60 m. Piekrastē ūdens ir sekls, tāpēc šeit var atpūsties ar bērniem. Līča gultni klāj galvenokārt smiltis. Pūšot stipram rietumu vējam, tas piekrastē atnes siltu ūdeni, kā arī līča centrālajā daļā veido līdz 5 m augstus viļņus. Ūdens sāļums līcī ir divreiz mazāks nekā Baltijas jūrā. Piekrastes kāpa, kas atdala 60 m garo pludmali no mežu joslas stiepjas paralēli krastam, paceļoties līdz 17 m virs jūras līmeņa tā izsargojot kūrortu no stiprajiem vējiem. Jūrmalas pilsētā ir 11 peldvietas — Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Kauguri un Jaunķemeri. Majoru un Bulduru peldvietas laika posmā no 1998. gada vairākkārt ir ieguvušas starptautisko [[Zilais karogs|Zilā karoga godalgu]] kā apliecinājumu pludmales drošībai un ūdens kvalitātei, kura tiek pārbaudīta katru nedēļu. Šeit var iznomāt ūdens velosipēdus un atpūsties pludmales kafejnīcā. Dubultos notiek sporta sacensības. [[Pumpuri|Pumpuros]] var iziet apmācību [[kaitsērfings|kaitsērfingā]] un [[vindsērfings|vindsērfingā]]. == Kultūrvēsturiskie pieminekļi == ''Skatīt arī:'' [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Jūrmalā]] 2007. gadā Jūrmalā bija 558 kultūras pieminekļi, tai skaitā 11 pilsētbūvniecības, 408 arhitektūras, 133 mākslas, 5 vēstures un 1 arheoloģijas piemineklis ([[Babītes pilskalns]]). Kā pilsētbūvniecības pieminekļi ir reģistrēti:<ref>[http://www.rpr.gov.lv/uploads/filedir/Attistibas%20programmas/Pilsetu/Jurmala/Jurmalas%20turisma%20strategija.pdf?PHPSESSID=412e9c3be39fafed46c557ba6e0a3e62 JŪRMALAS PILSĒTAS TŪRISMA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA 2007.-2018. GADAM]{{Novecojusi saite}}</ref> # Ķemeru kūrorts ar [[Ķemeru viesnīca|Ķemeru viesnīcu]]; # [[Kaugurciems|Kauguru zvejniekciems]]; # [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] vēsturiskais centrs; # Vaivaru — Asaru — Mellužu vasarnīcu kvartāli; # Vaivaru — Asaru — Mellužu — Pumpuru — Jaundubultu vasarnīcu rajoni; # Dubultu — Majoru — Dzintaru — Bulduru — Lielupes vasarnīcu rajoni; # Majoru — Dzintaru vasarnīcu kvartāli; # Dzintaru — Bulduru vasarnīcu kvartāli; # Vecbulduru zvejniekciems un vasarnīcu rajons; # [[Stirnurags]]; # [[Priedaine (Jūrmala)|Priedaines]] vasarnīcu rajons. Jūrmalas pilsētas domes Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļa ir sagatavojusi astoņus pilsētas vēsturiskā centra apskates maršrutus, kuros atrodas daudzi kultūras tūrisma objekti. === Jūrmalas arhitektūra === [[Attēls:Restaurant Lido. S. Antonov 001.jpg|thumb|270px|Restorāns "Lido" <br>(arhitekts [[Sergejs Antonovs]], 1931).]] Rīgas Jūrmalas 19. gadsimta un 20. gadsimta pirmās puses būvniecības spilgtākā iezīme ir koka ēku ievērojamais pārsvars pār cita veida apbūvi. Koks ir estētiski pievilcīgs un piemērots būvmateriāls sezonas rakstura mītnēm. Jūrmalas arhitektūru raksturo krāšņi kokgriezuma dekori ēku fasādēs un jumtu apdarē. Harmoniski sadzīvo gan klasicisma, gan historisma, gan jūgendstila un nacionālā romantisma, gan arī funkcionālisma iezīmes. Arhitektūras pieminekļu sarakstā iekļautas 414 ēkas, bet vēsturisko apbūvi veido vairāk nekā 4000 ēkas. == Iedzīvotāji == === Iedzīvotāju skaita izmaiņas Jūrmalā === 1935. gadā visu triju vēlāk Jūrmalā apvienoto pilsētu ([[Rīgas Jūrmala]]s, [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] un [[Ķemeri|Ķemeru]]) iedzīvotāju kopīgais skaits bija 13,7 tūkstoši ([[latvieši]] — 86,9%), bet pēc kara tas strauji pieaugu un pēc apvienošanas 1959. gadā Jūrmalā dzīvoja 38 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. Galvenokārt [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguru]] un [[Dubulti (Jūrmala)|Dubultu]] daudzstāvu dzīvojamo māju kvartālu celtniecības rezultātā 1970. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 53,8 tūkstošus, bet 1979. gadā 61 tūkstoti. Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas iedzīvotāju skaits zemās dzimstības un emigrācijas dēļ atkal samazinājās un 1998. gadā pilsētā dzīvoja 59 tūkstoši, bet 2011. gadā — 56 tūkstoši pastāvīgo iedzīvotāju. {{Historical populations |title = Iedzīvotāju skaita izmaiņas |type = |align = left |cols = 2 |percentages = off |break = jā | graph-pos = bottom |footnote = Avoti:Enciklopēdija "Latvijas pilsētas". Rīga 1999.<br>PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās |1897|2114 |1925|10786 |1935|13663 |1943|12653 |1959|37954 |1979|60943 |1989|60600 |1991|61041 |1997|58977 |2011|56060 |2014|57385 |2016|56749 |2019|57792 |2020|58117 |2021|58334 }} === Etniskais sastāvs === {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Jūrmalā 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 26193 : Latvieši : green | slice 2 = 16412 : Krievi : red | slice 3 = 1782 : Baltkrievi : yellow | slice 4 = 1244 : Ukraiņi : aqua | slice 5 = 759 : Poļi : orange | slice 6 = 3297 : Cita un neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 49 687 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Baltkrievi}} {{legend|aqua|Ukraiņi}} {{legend|orange|Poļi}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 52,7% | style="text-align:center;" | 26 193 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 33,0% | style="text-align:center;" | 16 412 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 3,6% | style="text-align:center;" | 1 782 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 2,5% | style="text-align:center;" | 1 244 |- | [[Latvijas poļi|Poļi]] | style="text-align:center;"| 1,5% | style="text-align:center;" | 759 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 6,7% | style="text-align:center;" | 3 297 |} === Izglītība === 2017./2018. mācību gadā Jūrmalā bija 12 pirmsskolas, 3 sākumskolas, 5 pamatskolas, 7 vidusskolas, 8 interešu izglītības iestādes, 1 speciālās izglītības iestāde, 5 profesionālās ievirzes izglītības iestādes, kā arī [[Bulduru Dārzkopības vidusskola]], [[Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledža]], [[Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža|LU P. Stradiņa medicīnas koledža]] un [[Latvijas Kristīgā akadēmija]]. === Cilvēki === Jūrmalā dzimuši: * [[Kaspars Biezbārdis]] (1806—1886), skolotājs un [[Pirmā atmoda|Pirmās atmodas]] sabiedriskais darbinieks; * [[Ansis Cīrulis]] (1883—1942), mākslinieks; * [[Heinrihs Skuja]] (1892—1972), biologs, kas atklājis un aprakstījis vairāk kā 700 jaunu [[aļģes|aļģu]] sugu; * [[Rihards Rudzītis]] (1898—1960), rakstnieks, filozofs un sabiedriskais darbinieks; * [[Konstantīns Čakste]] (1901—1945), pretestības kustības dalībnieks, [[Latvijas Centrālā Padome|Latvijas Centrālās Padomes]] priekšsēdētājs; * [[Valija Veščunas-Jansone]] (1902—1990), [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] dalībniece; * [[Viktors Mellenbergs]] (1905—2001), [[Rīgas Jūrmala]]s pilsētas arhitekts; * [[Artūrs Frinbergs]] (1916—1984), operdziedātājs; * [[Pēteris Pētersons]] (1923—1998), dramaturgs; * [[Uldis Zemzaris]] (1928), gleznotājs un rakstnieks; * [[Eduards Pāvuls]] (1929—2006), aktieris; * [[Andris Kolbergs]] (1938), rakstnieks un scenārists; * [[Mihails Zadornovs]] (1948—2017), rakstnieks satīriķis; * [[Kārlis Leiškalns]] (1951), politiķis; * [[Aleksandrs Kaleri]] (1956), kosmonauts; *[[Ojārs Kehris]] (1956), ekonomists un politiķis; * [[Andris Ameriks]] (1961), politiķis; * [[Eigino Oškalns]] (1930—2009), pirmaislatviešu pirotehniķis, kino darbinieks; *[[Raimonda Vazdika]] (1962), aktrise * [[Artis Pabriks]] (1966), politiķis; * [[Kaspars Tīmanis]] (1972), mūziķis; * [[Edgars Rinkēvičs]] (1973), politiķis; * [[Ilze Jaunalksne]] (1976), žurnāliste; * [[Arvīds Reķis]] (1979), hokejists; * [[Vestards Šimkus]] (1984), pianists; *[[ansis]] (1987), hiphopa mūziķis un mūzikas producents; * [[Roberts Bukarts]] (1990), hokejists. * [[Artūrs Žagars]] (2000), basketbolists. * [[Reinis Sējāns]] (1984), mūziķis. == Literatūra == # De Baltische Riviera: deel 2 / Jan Kaptein. - In: Het Baltische Gebied 2009; 1. - p. 4-23. (holandiski) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.jurmala.lv www.jurmala.lv] * [https://web.archive.org/web/20100110083129/http://jurmalaguide.lv/ www.jurmalaguide.lv] * [http://www.jurmala.lv/page/1623 Teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem 2.redakcija] {{dead link}} * [https://web.archive.org/web/20160913170512/https://balticlivecam.com/lv/cameras/latvia/jurmala/panorama-of-jurmala/ Īpašā vebkameras panorāma Jūrmalā (WebCam)], balticlivecam.com {{Jūrmalas pilsētas daļas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas pilsētas}} {{Lrj}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Jūrmala| ]] [[Kategorija:Eiropas kūrortpilsētas]] 91e7nrnjj2fanue3hc2pm4d3kwuc5jz 0 5489 3667518 3622069 2022-08-06T20:51:46Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ Avoti priekš agrākiem gadiem nav norādīti, būtu pateicīgs ja kāds tos pievienotu. wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Ventspils (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ventspils | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Ventspilis. Livonijos ordino pilis, 1290 m. 2006-09-22.jpg | imagesize = | image_caption = Livonijas ordeņa pils | image_flag = Flag of Ventspils.svg | flag_link = Ventspils karogs | image_shield = LVA Ventspils COA.svg | shield_link = Ventspils ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 23 | lats = 26 | latNS = N | longd = 21 | longm = 34 | longs = 24 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1378]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{plainlist| * {{val-liv|Vǟnta}} * {{val-sv|Windo}} * {{val-de|Windau}} * {{val-ru|Виндава}} * {{val-pl|Windawa}} }} | government_type = | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] ({{nobr|[[Latvijai un Ventspilij]]}}) | area_total_km2 = 55.4 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Ventspils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-36(01-21) | website = {{url|http://www.ventspils.lv}} | footnotes = }} '''Ventspils''' ({{izrunā|'væntspils}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/25436-ka-pareizi-jaizruna-ventspils-nosaukums|title=Kā pareizi jāizrunā Ventspils nosaukums?|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2022-05-20}}</ref>) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], liela [[Baltijas jūra]]s [[osta]]s pilsēta. Tās nosaukums cēlies no [[Venta]]s upes, kas plūst cauri pilsētai. Ar gandrīz 41 tūkstoti iedzīvotāju Ventspils ir sestā lielākā pilsēta valstī. Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, kurā tiek pārkrauts liels daudzums [[nafta]]s, [[kālija hlorīds|kālija sāls]] un citu resursu. Galvenais pilsētas ieņēmumu avots ir tranzīts, kas ir ļāvis pilsētai strauji attīstīties pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s. == Vēsture == {{Pamatraksts|Ventspils vēsture}} Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa [[Lamekins|Lamekina]] valsts sastāvā ar nosaukumu ''Saggara''. ''Winda'' kā [[Ventspils viduslaiku pils|Livonijas ordeņa pils Ventas grīvā]] pirmoreiz minēta [[1290]]. gadā, bet baznīca [[1298]]. gadā.<ref>{{LATpils}}</ref> Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija [[Hanzas savienība]]s locekle. [[Attēls:Ventspils 17.gs.jpg|thumb|left|200px|Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva)]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s, sevišķi [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] laikā ([[1642]]-[[1682]]) bija svarīga ostas pilsēta un [[kuģubūve]]s centrs. Šajā laikā tika uzbūvēti 44 karakuģi un 79 tirdzniecības kuģi, no kuriem daļa tika pārdoti citām Eiropas valstīm. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] ievazātajā [[Lielais mēris Latvijā|mēra epidēmijā]] 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka un tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība. Pēc 1795. gada hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā tā bija [[Ventspils pilskunga tiesa]]s (''Hauptmannschaft Windau'') centrs un visas [[Ziemeļkurzeme]]s pārvaldes centrs. 1904. gadā atklāja [[Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnija|Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju]] un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Pilsētas uzplaukumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS [[nafta]]s un naftas produktu eksportostu. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu. == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | percentages = off | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |footnote = Avoti:PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās |1797|1169 |1863|3701 |1881|5872 |1897|7127 |1914|28846 |1920|8205 |1925|16384 |1930|17253 |1935|15671 |1943|13579 |1959|27420 |1979|47782 |1989|50646 |2000|43928 |2011|38750 |2014|40679 |2015|40273 |2016|39861 |2017|39286 |2018|38562 |2019|38059 |2020|37538 |2021|37057 |2022|36432 }} ===Etniskais sastāvs=== {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Ventspilī 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]{{Novecojusi saite}}</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 20143 : Latvieši : green | slice 2 = 8778 : Krievi : red | slice 3 = 1492 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 1410 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 491 : Čigāni : orange | slice 6 = 1592 : Cita vai neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 33 906 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Čigāni}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 59,4% | style="text-align:center;" | 20 143 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 25,9% | style="text-align:center;" | 8 778 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,4% | style="text-align:center;" | 1 492 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 4,2% | style="text-align:center;" | 1 410 |- | [[Čigāni]] | style="text-align:center;"| 1,4% | style="text-align:center;" | 491 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 4,7% | style="text-align:center;" | 1 592 |} ==== Tautas skaitīšanas dati (1863-2011) ==== {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- ! gads!! iedzīvotāji kopā!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[ukraiņi]]!! [[poļi]]!! [[lietuvieši]]!! [[ebreji]]!! [[čigāni]]!! [[igauņi]]!! [[vācieši]]!! [[tatāri]]!! pārējie |- | 1863 || 3701|| 706|| 232|| +krievi|| +krievi|| 61|| 7|| 866|| 0|| nez.|| 1821|| 0|| 8 |- | 1881 || 5872|| 2217|| 237|| +krievi|| +krievi|| 16|| 7|| 1407|| 0|| nez.|| 1978|| 0|| 10 |- | 1897 || 7127|| 4131|| 186|| 1|| 11|| 23|| 16|| 793|| 0|| 21|| 1937|| 1|| 7 |- | 1925 || 16384|| 13419|| 199|| 15|| nez.|| 136|| 132|| 1276|| nez.|| 39|| 1018|| nez.|| 150 |- | 1930 || 17253|| 14244|| 209|| 47|| nez.|| 128|| 91|| 1275|| nez.|| 36|| 1081|| nez.|| 142 |- | 1935 || 15671|| 13078|| 136|| 56|| nez.|| 117|| 76|| 1246|| nez.|| 25|| 728|| nez.|| 209 |- | 1959 || 27420|| 16572|| 7893|| 1084|| 744|| 284|| 142|| 194|| nez.|| 39|| nez.|| nez.|| 468 |- | 1979 || 47994|| 22806|| 17320|| 2839|| 2724|| 526|| 329|| 157|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 1293 |- | 1989 || 50646|| 21766|| 19934|| 2955|| 3237|| 516|| 339|| 122|| 978|| 52|| 62|| 195|| 490 |- | 2000 || 43928|| 22658|| 14042|| 2285|| 2325|| 525|| 356|| 55|| 1033|| 44|| 102|| 117|| 386 |- | 2011 || 38750|| 22045|| 11136|| 1673|| 1693|| 396|| 319|| 32|| 829|| 31|| 82|| 74|| 440 |} == Venti == [[2011. gads|2011]]. gada oktobrī Ventspils pilsēta laida apgrozībā savu valūtu — [[Venti|ventus]] — ar 6 dažādiem nomināliem: 5; 10; 20; 50,100 un 500. 100 ventu atbilda 1 [[lats|Latvijas latam]], bet tie neaizstāja [[Latvija]]s nacionālo valūtu latu. Šobrīd 100 ventu atbilst 1 €, bet neaizstāj vienoto Eirovalūtu. Venti ir nemonetārs norēķināšanās līdzeklis Ventspilī. Venti ir vietējā naudas vienība, kas sniedz privilēģijas, apmeklējot dažādas aktīvās atpūtas un izklaides vietas, tūrisma objektus un kafejnīcas Ventspilī. Uz visām ventu naudas zīmēm ir attēlotas govis, kuras savulaik veidojuši ievērojamākie Latvijas mākslinieki starptautiskajam mākslas un mecenātisma projektam "Ventspils Govju parāde 2002". Uz ventiem attēlotās govis ir izvietotas Ventspils pilsētvidē un joprojām ir tūristu iecienītākie apmeklēšanas objekti. == Ventspilī dzimuši == * [[Freds Rebels]] (dzimis Paulis Sproģis; 1886—1968), burātājs, dēkainis * [[Teodors Spāde]] (1891—1970), Latvijas jūras kara flotes komandieris (1931-1940), admirālis * [[Jānis Tīdemanis]] (1897—1964), gleznotājs * [[Fricis Kaņeps]] (1916—1981), futbolists * [[Imants Ramiņš]] (1943), komponists * [[Baiba Rivža]] (1949), politiķe * [[Andris Daņiļenko]] (1959), mūziķis * [[Ģirts Valdis Kristovskis]] (1962), politiķis * [[Zane Jančevska]] (1964), aktrise * [[Sandis Prūsis]] (1965), bobslejists * [[Gundars Vētra]] (1967), basketbolists * [[Ēriks Rags]] (1975), šķēpmetējs * [[Jānis Stībelis]] (1976), dziedātājs * [[Gatis Gūts]] (1976), bobslejists * [[Sandis Buškevics]] (1977), basketbolists * [[Normunds Pūpols]] (1984), augstlēcējs * [[Ingus Janevics]] (1986), soļotājs == Skatīt arī == * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspilī]] == Tēls kultūrā == Krievu dzejnieks [[:ru:Нечаев, Антон Николаевич|Antons Ņečajevs]] Ventspils pilsētai veltīja dzejoļu ciklu "Dzintara mākonis".<ref>[https://magazines.gorky.media/zerkalo/2016/48/oblako-yantarya.html Журнал "Зеркало" "Облако янтаря"]</ref><ref>[https://www.promegalit.ru/public/7471_anton_nechaev_oblako_jantarja_stikhotvorenija.html Журнал "Ликбез" "Облако янтаря"]</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="4"> Attēls:Ventspilis. Livonijos ordino pilis, 1290 m. 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Kuldigas gatve, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Autobusu stotis, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Evangeliku liuteronu Nikolajaus baznycia, past. 1855, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Paminklas jurininkams ir zvejams, past. 1938. 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Fontanas saules laiveliai, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Keliaujanti karve. Aut.Paulas Spridzans, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Isplaukia krovininis laivas, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspils beach.jpg </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://archive.is/20120914130858/http://www.ventspils.lv/ Pilsētas mājaslapa] * [http://www.travel-images.com/ventspils.html Ventspils fotogrāfijas] * [https://web.archive.org/web/20080509172941/http://riga.valsts.lv/?mape=ventspils Fotopastaiga pa Ventspili] * [http://www.vatp.lv/ Ventspils augsto tehnoloģiju parks] * [https://web.archive.org/web/20090809195603/http://www.ventspilszinas.lv/ Ventspils portāls par un ap dzīvi Ventspilī] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ventspils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Ventspils| ]] [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] qtopzfunnp1r528hrvk5ngi7qk9h79c 3667519 3667518 2022-08-06T20:53:51Z Eremu1 102242 /* Iedzīvotāji */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Ventspils (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ventspils | native_name = | settlement_type = Valstspilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Ventspilis. Livonijos ordino pilis, 1290 m. 2006-09-22.jpg | imagesize = | image_caption = Livonijas ordeņa pils | image_flag = Flag of Ventspils.svg | flag_link = Ventspils karogs | image_shield = LVA Ventspils COA.svg | shield_link = Ventspils ģerbonis | pushpin_map = Latvia (novadi) | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 57 | latm = 23 | lats = 26 | latNS = N | longd = 21 | longm = 34 | longs = 24 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = | subdivision_name1 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1378]]. gada | seat_type = Citi<br />nosaukumi | seat = {{plainlist| * {{val-liv|Vǟnta}} * {{val-sv|Windo}} * {{val-de|Windau}} * {{val-ru|Виндава}} * {{val-pl|Windawa}} }} | government_type = | leader_title = Domes priekšsēdētājs | leader_name = [[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] ({{nobr|[[Latvijai un Ventspilij]]}}) | area_total_km2 = 55.4 | area_total_sq_mi = | area_land_sq_mi = | area_water_sq_mi = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_max_ft = | elevation_min_m = | elevation_min_ft = | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Ventspils}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_density_sq_mi = | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-36(01-21) | website = {{url|http://www.ventspils.lv}} | footnotes = }} '''Ventspils''' ({{izrunā|'væntspils}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/sabiedriba/25436-ka-pareizi-jaizruna-ventspils-nosaukums|title=Kā pareizi jāizrunā Ventspils nosaukums?|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2022-05-20}}</ref>) ir viena no desmit [[Latvija]]s [[valstspilsēta|valstspilsētām]], liela [[Baltijas jūra]]s [[osta]]s pilsēta. Tās nosaukums cēlies no [[Venta]]s upes, kas plūst cauri pilsētai. Ar gandrīz 41 tūkstoti iedzīvotāju Ventspils ir sestā lielākā pilsēta valstī. Ventspils ir nozīmīga ar savu neaizsalstošo ostu, kurā tiek pārkrauts liels daudzums [[nafta]]s, [[kālija hlorīds|kālija sāls]] un citu resursu. Galvenais pilsētas ieņēmumu avots ir tranzīts, kas ir ļāvis pilsētai strauji attīstīties pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s. == Vēsture == {{Pamatraksts|Ventspils vēsture}} Līdz 1230. gadam Ventas upes grīva bija kuršu ķēniņa [[Lamekins|Lamekina]] valsts sastāvā ar nosaukumu ''Saggara''. ''Winda'' kā [[Ventspils viduslaiku pils|Livonijas ordeņa pils Ventas grīvā]] pirmoreiz minēta [[1290]]. gadā, bet baznīca [[1298]]. gadā.<ref>{{LATpils}}</ref> Livonijas ordeņvalsts laikos Ventspils bija [[Hanzas savienība]]s locekle. [[Attēls:Ventspils 17.gs.jpg|thumb|left|200px|Ventas grīva ap 1600. gadu. Saskatāma pilsēta ('''Windo'''), pils, kuģubūvētava un osta ar plostu tiltiem (no Zviedrijas kara arhīva)]] [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s, sevišķi [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] laikā ([[1642]]-[[1682]]) bija svarīga ostas pilsēta un [[kuģubūve]]s centrs. Šajā laikā tika uzbūvēti 44 karakuģi un 79 tirdzniecības kuģi, no kuriem daļa tika pārdoti citām Eiropas valstīm. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] ievazātajā [[Lielais mēris Latvijā|mēra epidēmijā]] 1710. gadā gāja bojā vairums pilsētas iedzīvotāju, pilsēta panīka un tās ienākumu pamatavots bija zvejniecība. Pēc 1795. gada hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijā tā bija [[Ventspils pilskunga tiesa]]s (''Hauptmannschaft Windau'') centrs un visas [[Ziemeļkurzeme]]s pārvaldes centrs. 1904. gadā atklāja [[Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līnija|Ventspils-Ribinskas dzelzceļa līniju]] un eksportosta tika pārcelta uz Ventas upes labo krastu, kur uzbūvēja lielu labības elevatoru un saldētavu sviesta uzglabāšanai. Pilsētas uzplaukumu pārtrauca [[Pirmais pasaules karš]], kad karadarbības dēļ Krievijas varas iestādes steidzīgi evakuēja vērtīgas ostas iekārtas un lielu daļu iedzīvotāju. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] Ventspils kļuva par PSRS tranzīta un zvejniecības ostu, bet vēlāk par lielāko PSRS [[nafta]]s un naftas produktu eksportostu. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas notika strauja pilsētas un ostas attīstība, Ventspils veidojās ne vien par attīstītu tranzīttirdzniecības, bet arī par iecienītu tūrisma vietu. == Iedzīvotāji == {{Iedzīvotāju skaita izmaiņas | title= Iedzīvotāju skaits | percentages = off | align = none | cols = 3 | graph-pos = bottom |footnote = Avoti:PMLP Iedzīvotāju reģistrs: Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās |1797|1169 |1863|3701 |1881|5872 |1897|7127 |1914|28846 |1920|8205 |1925|16384 |1930|17253 |1935|15671 |1943|13579 |1959|27420 |1979|47782 |1989|50646 |2000|43928 |2011|42509 |2012|41998 |2013|41431 |2014|40679 |2015|40273 |2016|39861 |2017|39286 |2018|38562 |2019|38059 |2020|37538 |2021|37057 |2022|36432 }} ===Etniskais sastāvs=== {| class="wikitable collapsible" style="font-size:95%; border:0; line-height:175%;" |- style="background:#ccc;" | colspan="19" style="text-align:center; "| '''Iedzīvotāju etniskais sastāvs Ventspilī 2020. gadā.<ref>[https://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/iedz/iedz__iedzrakst/IRG080.px/table/tableViewLayout1/ Iedzīvotāju skaits pašvaldībās pēc nacionālā sastāva. Centrālās statistikas pārvaldes datubāzes dati 2020. gada 30. novembrī.]{{Novecojusi saite}}</ref>''' | rowspan="9" |{{#invoke:chart|pie chart |radius= 100 |units suffix = | slice 1 = 20143 : Latvieši : green | slice 2 = 8778 : Krievi : red | slice 3 = 1492 : Ukraiņi : yellow | slice 4 = 1410 : Baltkrievi : aqua | slice 5 = 491 : Čigāni : orange | slice 6 = 1592 : Cita vai neizvēlēta : black |hide group legends=yes | percent = true }} kopā 33 906 {{legend|green|Latvieši}} {{legend|red|Krievi}} {{legend|yellow|Ukraiņi}} {{legend|aqua|Baltkrievi}} {{legend|orange|Čigāni}} {{legend|black|Cita un neizvēlēta}} |- ! style="background:#efefef; width:130px;"| Tautība ! style="background:#efefef; width:80px;"| Procenti ! style="background:#efefef; width:80px;"| Iedz. skaits |- | [[Latvieši]] | style="text-align:center;"| 59,4% | style="text-align:center;" | 20 143 |- | [[Latvijas krievi|Krievi]] | style="text-align:center;"| 25,9% | style="text-align:center;" | 8 778 |- | [[Ukraiņi]] | style="text-align:center;"| 4,4% | style="text-align:center;" | 1 492 |- | [[Latvijas baltkrievi|Baltkrievi]] | style="text-align:center;"| 4,2% | style="text-align:center;" | 1 410 |- | [[Čigāni]] | style="text-align:center;"| 1,4% | style="text-align:center;" | 491 |- | Cita vai neizvēlēta | style="text-align:center;"| 4,7% | style="text-align:center;" | 1 592 |} ==== Tautas skaitīšanas dati (1863-2011) ==== {| class="wikitable" style="font-size:95%" |- ! gads!! iedzīvotāji kopā!! [[latvieši]]!! [[krievi]]!! [[baltkrievi]]!! [[ukraiņi]]!! [[poļi]]!! [[lietuvieši]]!! [[ebreji]]!! [[čigāni]]!! [[igauņi]]!! [[vācieši]]!! [[tatāri]]!! pārējie |- | 1863 || 3701|| 706|| 232|| +krievi|| +krievi|| 61|| 7|| 866|| 0|| nez.|| 1821|| 0|| 8 |- | 1881 || 5872|| 2217|| 237|| +krievi|| +krievi|| 16|| 7|| 1407|| 0|| nez.|| 1978|| 0|| 10 |- | 1897 || 7127|| 4131|| 186|| 1|| 11|| 23|| 16|| 793|| 0|| 21|| 1937|| 1|| 7 |- | 1925 || 16384|| 13419|| 199|| 15|| nez.|| 136|| 132|| 1276|| nez.|| 39|| 1018|| nez.|| 150 |- | 1930 || 17253|| 14244|| 209|| 47|| nez.|| 128|| 91|| 1275|| nez.|| 36|| 1081|| nez.|| 142 |- | 1935 || 15671|| 13078|| 136|| 56|| nez.|| 117|| 76|| 1246|| nez.|| 25|| 728|| nez.|| 209 |- | 1959 || 27420|| 16572|| 7893|| 1084|| 744|| 284|| 142|| 194|| nez.|| 39|| nez.|| nez.|| 468 |- | 1979 || 47994|| 22806|| 17320|| 2839|| 2724|| 526|| 329|| 157|| nez.|| nez.|| nez.|| nez.|| 1293 |- | 1989 || 50646|| 21766|| 19934|| 2955|| 3237|| 516|| 339|| 122|| 978|| 52|| 62|| 195|| 490 |- | 2000 || 43928|| 22658|| 14042|| 2285|| 2325|| 525|| 356|| 55|| 1033|| 44|| 102|| 117|| 386 |- | 2011 || 38750|| 22045|| 11136|| 1673|| 1693|| 396|| 319|| 32|| 829|| 31|| 82|| 74|| 440 |} == Venti == [[2011. gads|2011]]. gada oktobrī Ventspils pilsēta laida apgrozībā savu valūtu — [[Venti|ventus]] — ar 6 dažādiem nomināliem: 5; 10; 20; 50,100 un 500. 100 ventu atbilda 1 [[lats|Latvijas latam]], bet tie neaizstāja [[Latvija]]s nacionālo valūtu latu. Šobrīd 100 ventu atbilst 1 €, bet neaizstāj vienoto Eirovalūtu. Venti ir nemonetārs norēķināšanās līdzeklis Ventspilī. Venti ir vietējā naudas vienība, kas sniedz privilēģijas, apmeklējot dažādas aktīvās atpūtas un izklaides vietas, tūrisma objektus un kafejnīcas Ventspilī. Uz visām ventu naudas zīmēm ir attēlotas govis, kuras savulaik veidojuši ievērojamākie Latvijas mākslinieki starptautiskajam mākslas un mecenātisma projektam "Ventspils Govju parāde 2002". Uz ventiem attēlotās govis ir izvietotas Ventspils pilsētvidē un joprojām ir tūristu iecienītākie apmeklēšanas objekti. == Ventspilī dzimuši == * [[Freds Rebels]] (dzimis Paulis Sproģis; 1886—1968), burātājs, dēkainis * [[Teodors Spāde]] (1891—1970), Latvijas jūras kara flotes komandieris (1931-1940), admirālis * [[Jānis Tīdemanis]] (1897—1964), gleznotājs * [[Fricis Kaņeps]] (1916—1981), futbolists * [[Imants Ramiņš]] (1943), komponists * [[Baiba Rivža]] (1949), politiķe * [[Andris Daņiļenko]] (1959), mūziķis * [[Ģirts Valdis Kristovskis]] (1962), politiķis * [[Zane Jančevska]] (1964), aktrise * [[Sandis Prūsis]] (1965), bobslejists * [[Gundars Vētra]] (1967), basketbolists * [[Ēriks Rags]] (1975), šķēpmetējs * [[Jānis Stībelis]] (1976), dziedātājs * [[Gatis Gūts]] (1976), bobslejists * [[Sandis Buškevics]] (1977), basketbolists * [[Normunds Pūpols]] (1984), augstlēcējs * [[Ingus Janevics]] (1986), soļotājs == Skatīt arī == * [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspilī]] == Tēls kultūrā == Krievu dzejnieks [[:ru:Нечаев, Антон Николаевич|Antons Ņečajevs]] Ventspils pilsētai veltīja dzejoļu ciklu "Dzintara mākonis".<ref>[https://magazines.gorky.media/zerkalo/2016/48/oblako-yantarya.html Журнал "Зеркало" "Облако янтаря"]</ref><ref>[https://www.promegalit.ru/public/7471_anton_nechaev_oblako_jantarja_stikhotvorenija.html Журнал "Ликбез" "Облако янтаря"]</ref> == Attēlu galerija == <center><gallery widths="100px" heights="70px" perrow="4"> Attēls:Ventspilis. Livonijos ordino pilis, 1290 m. 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Kuldigas gatve, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Autobusu stotis, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Evangeliku liuteronu Nikolajaus baznycia, past. 1855, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Paminklas jurininkams ir zvejams, past. 1938. 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Fontanas saules laiveliai, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Keliaujanti karve. Aut.Paulas Spridzans, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspilis. Isplaukia krovininis laivas, 2006-09-22.jpg Attēls:Ventspils beach.jpg </gallery></center> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://archive.is/20120914130858/http://www.ventspils.lv/ Pilsētas mājaslapa] * [http://www.travel-images.com/ventspils.html Ventspils fotogrāfijas] * [https://web.archive.org/web/20080509172941/http://riga.valsts.lv/?mape=ventspils Fotopastaiga pa Ventspili] * [http://www.vatp.lv/ Ventspils augsto tehnoloģiju parks] * [https://web.archive.org/web/20090809195603/http://www.ventspilszinas.lv/ Ventspils portāls par un ap dzīvi Ventspilī] {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Ventspils apriņķis}} {{Kurzemes un Zemgales hercogiste}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kurzeme]] [[Kategorija:Ventspils| ]] [[Kategorija:Hanzas pilsētas]] 82nfjmtscsqw3lyp0852s2u075c1wyg 0 5712 3667522 3615614 2022-08-06T21:42:30Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:Vilnius city COA.gif]] → [[File:Grand Coat of arms of Vilnius.svg]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Lithuania.svg|250px|thumbnail|Lietuvas novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Lietuva]]s pilsētas'''. 2013.g. pilsētas statuss Lietuvā ir '''103 pilsētām'''<ref name="db1.stat.gov.lt">Lietuvos Statistikos departamentas http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010210&PLanguage=0&TableStyle=&Buttons=&PXSId=3239&IQY=&TC=&ST=ST&rvar0=&rvar1=&rvar2=&rvar3=&rvar4=&rvar5=&rvar6=&rvar7=&rvar8=&rvar9=&rvar10=&rvar11=&rvar12=&rvar13=&rvar14= {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110720132035/http://db1.stat.gov.lt/statbank/selectvarval/saveselections.asp?MainTable=M3010210&PLanguage=0&TableStyle=&Buttons=&PXSId=3239&IQY=&TC=&ST=ST&rvar0=&rvar1=&rvar2=&rvar3=&rvar4=&rvar5=&rvar6=&rvar7=&rvar8=&rvar9=&rvar10=&rvar11=&rvar12=&rvar13=&rvar14= |date={{dat|2011|07|20||bez}} }}</ref> ([[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]]: vienskaitlī — ''miestas''; daudzskaitļi — ''miestai''). [[Lietuvas Parlaments]] "''[[pilsēta|pilsētu]]''" nosaka kā kompaktu apdzīvotu vietu ar iedzīvotāju skaitu vairāk nekā 3000 cilvēkiem, no kuriem vismaz divas trešdaļas strādā [[rūpniecība]]s vai pakalpojumu nozarē. Apdzīvotās vietās, kur iedzīvotāju skaits ir mazāks par 3000, bet vēsturiki ir bijusi pilsētas status, joprojām tiek uzskatīta par pilsētu. Mazākās apdzīvotās viestas sauc par ''miestelis'' (daudzskaitlī ''miesteliai''), kas tiek tulkots kā miesti. Pašas mazākās apdzīvotās vietas (ciemus) sauc par ''kaimas'' (daudzskaitlī ''kaimai'').Bieži vien apdzīvoto vietu oficiālais status nav skaidrs, un cilvēki atsaucas gan uz pilsētām, gan uz ciemiem, kā ''gyvenvietė'' (daudzskaitlī ''gyvenvietės''), kas būtībā ir vienlīdzīgs jēdziens. Pirmās [[Lietuva]]s pilsētas sakā veidoties [[13. gadsimts|13.]] — [[14. gadsimts|14. gadsimtā]] [[Lietuvas lielkņaziste]]s laikā. Pirmā Lietuvas pilsēta, kura ieguva pilsētas tiesības bija [[Klaipēda]]. Saskaņā ar [[viduslaiki|viduslaiku]] likumiem pilsētām varēja būt savi [[tirgus|tirgi]], [[krogd|krogi]], [[ģilde]]s, [[tiesa]]s u.c. Dažas bijušās pilsētas ir zaudējušas pilsētas statusu, piemēram, [[Kernave]] vai [[Merkine]]. Lielākā daļa Lietuvas pilsētas ir veidojušās pirms [[18. gadsimts|18. gadsimta]]. Pilsētu atrašanās vietu galvenokārt nosaka [[tirdzniecība]]s un [[transports|transporta]] ceļi. Dažas no jaunākajām pilsētām izveidojās [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[būvniecība]]s ietekmē, piemēram, [[Kaišadore]], [[Vieve]], [[Radvilišķi]], [[Ignalina]], [[Mažeiķi]]. Pagājušajā gadsimtā jaunas pilsētas izveidojās pie lielajiem rūpniecības centriem, piemēram, [[Visagina]], [[Elektrēni]], [[Naujoji Akmene]]. Piecām pilsētām [[Birštona]], [[Druskininki]], [[Anīkšči]], [[Neringa]] un [[Palanga]] — ir īpašs kūrorta statuss. == Pilsētu sadalījums pa Lietuvas apriņķiem == {{Lietuvas apriņķu karte}} {| class="wikitable" !Apriņķis!!Pilsētu skaits |- |[[Alītas apriņķis]]||7 |- |[[Kauņas apriņķis]]||13 |- |[[Klaipēdas apriņķis]]||9 |- |[[Marijampoles apriņķis]]||9 |- |[[Panevēžas apriņķis]]||11 |- |[[Šauļu apriņķis]]||14 |- |[[Tauraģes apriņķis]]||7 |- |[[Telšu apriņķis]]||7 |- |[[Utenas apriņķis]]||10 |- |[[Viļņas apriņķis]]||16 |} == Pilsētu uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> ([[lietuviešu valoda|lietuviešu valodā]]) !! Izruna !! Iedzīvotāju <br />skaits(2017)<ref name="db1.stat.gov.lt"/>!! Pilsētas<br />tiesības no<ref>Lietuvos istorijos instituto duomenys.</ref>!! Apriņķis !! Pašvaldība |- |[[Attēls:Coat of arms of Akmenė (Lithuania).svg|30px]] ||[[Akmene]]|| ''Akmene'' || <small>[[:media:lt-Akmenė.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Akmene.ogg|Info]]</small> ||2429|| 1792 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Akmenes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Coat of arms of Alytus (Lithuania).svg|30px]] || [[Alīta]] || ''Alytus'' || <small>[[:media:Alytus.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Alytus.ogg|Info]]</small> ||52 933|| 1581 || [[Alītas apriņķis]] || [[Alītas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Anyksciai COA.gif|30px]] || [[Anīkšči]] || ''Anykščiai'' || <small>[[:media:Anyksciai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Anyksciai.ogg|Info]]</small> ||9190|| 1792 || [[Utenas apriņķis]] || [[Anīkšču rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Ariogala COA.png|30px]] || [[Arjogala]] || ''Ariogala'' || <small>[[:media:Ariogala.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Ariogala.ogg|Info]]</small> ||2835|| 1792 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Raseiņu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:LIT Biała Waka COA.png|30px]] || [[Baltoji Voķe]] || ''Baltoji Vokė'' || <small>[[:media:Baltoji Voke.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Baltoji Voke.ogg|Info]]</small> ||1039|| 1958 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Šaļčininku rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Birstonas COA.gif|30px]] || [[Birštona]] || ''Birštonas'' || <small>[[:media:Birstonas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Birstonas.ogg|Info]]</small> ||2422|| 1946 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Birštonas pašvaldība]] |- |[[Attēls:Birzai COA.gif|30px]] || [[Birži (Lietuva)|Birži]] || ''Biržai'' || <small>[[:media:Birzai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Birzai.ogg|Info]]</small> ||10 954|| 1589 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Biržu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Daugai COA.png|30px]] || [[Daugi]] || ''Daugai'' || <small>[[:media:Daugai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Daugai.ogg|Info]]</small> ||1021|| 1792 || [[Alītas apriņķis]] || [[Alītas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Druskininkai COA.png|30px]] || [[Druskininki]] || ''Druskininkai'' || <small>[[:media:Druskininkai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Druskininkai.ogg|Info]]</small> ||12 803|| 1946 || [[Alītas apriņķis]] || [[Druskininku pašvaldība]] |- |[[Attēls:Dukstoherbas.PNG|30px]] || [[Dūkšta]] || ''Dūkštas'' || <small>[[:media:Dukstas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Dukstas.ogg|Info]]</small> ||819|| 1956 || [[Utenas apriņķis]] || [[Ignalinas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Dusetos COA.gif|30px]] || [[Dusetas]] || ''Dusetos'' || <small>[[:media:Dusetos.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Dusetos.ogg|Info]]</small> ||585|| 1950 || [[Utenas apriņķis]] || [[Zarasu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Eisiskes COA.png|30px]] || [[Eišišķes]] || ''Eišiškės'' || <small>[[:media:Eisiskes.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Eisiskes.ogg|Info]]</small> ||3158|| 1950 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Šaļčininku rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Elektrenai COA.svg|30px]] || [[Elektrēni]] || ''Elektrėnai'' || <small>[[:media:Elektrenai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Elektrenai.ogg|Info]]</small> ||11 156|| 1962 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Elektrēnu pašvaldība]] |- |[[Attēls:Ezerelis COA.png|30px]] || [[Ežerēle]] || ''Ežerėlis'' || <small>[[:media:Ezerelis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Ezerelis.ogg|Info]]</small> ||1659|| 1956 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Kauņas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Gargzdai COA.gif|30px]] || [[Gargždi]] || ''Gargždai'' || <small>[[:media:Gargzdai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Gargzdai.ogg|Info]]</small> ||14 404|| 1792 || [[Klaipēdas apriņķis]] || [[Klaipēdas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Garliava COA.gif|30px]] || [[Garļava]] || ''Garliava'' || <small>[[:media:Garliava.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Garliava.ogg|Info]]</small> ||10 324|| 1958 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Kauņas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Gelgaudiskis COA.gif|30px]] || [[Ģelgaudišķi]] || ''Gelgaudiškis'' || <small>[[:media:Gelgaudiskis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Gelgaudiskis.ogg|Info]]</small> ||1627|| 1958 || [[Marijampoles apriņķis]] || [[Šaķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Grigiskes COA.gif|30px]] || [[Griģišķes]] || ''Grigiškės'' || <small>[[:media:Grigiskes.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Grigiskes.ogg|Info]]</small> ||10 527|| 1958 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Viļņas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Ignalina COA.gif|30px]] || [[Ignalina]] || ''Ignalina'' || <small>[[:media:Ignalina.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Ignalina.ogg|Info]]</small> ||5260|| 1950 || [[Utenas apriņķis]] || [[Ignalinas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Jieznas COA.gif|30px]] || [[Jiezna]] || ''Jieznas'' || <small>[[:media:Jieznas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Jieznas.ogg|Info]]</small> ||1086|| 1956 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Prienu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Coat of arms of Jonava (Lithuania).svg|30px]] || [[Jonava]] || ''Jonava'' ||<small>[[:media:Jonava.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Jonava.ogg|Info]]</small> ||27 809|| 1924 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Jonavas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:LIT Johaniszkiele COA.jpg|30px]] || [[Jonišķēle]] || ''Joniškėlis'' || <small>[[:media:Joniskelis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Joniskelis.ogg|Info]]</small> ||1068|| 1950 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Pasvales rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Coat of arms of Joniskis.svg|30px]] || [[Jonišķi]] || ''Joniškis'' || <small>[[:media:Joniskis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Joniskis.ogg|Info]]</small> ||8757|| 1616 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Jonišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Jurbarkas COA.gif|30px]] || [[Jurbarka]] || ''Jurbarkas'' || <small>[[:media:Jurbarkas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Jurbarkas.ogg|Info]]</small> ||10 376|| 1611 || [[Tauraģes apriņķis]] || [[Jurbarkas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kaisiadorys COA.gif|30px]] || [[Kaišadore]] || ''Kaišiadorys'' || <small>[[:media:Kaisiadorys.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kaisiadorys.ogg|Info]]</small> ||7850|| 1946 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Kaišadores rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kalvarija COA.gif|30px]] || [[Kalvarija]] || ''Kalvarija'' || <small>[[:media:Kalvarija.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kalvarija.ogg|Info]]</small> ||4100|| 1791 || [[Marijampoles apriņķis]] || [[Kalvarijas pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kaunas city COA.gif|30px]]|| [[Kauņa]] || ''Kaunas'' || <small>[[:media:Kaunas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kaunas.ogg|Info]]</small> ||292 677|| 1408 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Kauņas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kavarsko herbas.jpg|30px]] || [[Kavarska]] || ''Kavarskas'' || <small>[[:media:Kavarskas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kavarskas.ogg|Info]]</small> ||571|| 1956 || [[Utenas apriņķis]] || [[Anīkšču rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Coat of arms of Kazlu Ruda (Lithuania).svg|30px]] || [[Kazlu Rūda]]|| ''Kazlų Rūda'' || <small>[[:media:Kazlu Ruda.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kazlu Ruda.ogg|Info]]</small> ||6018|| 1950 || [[Marijampoles apriņķis]] || [[Kazlu Rūdas pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kedainiai COA.gif|30px]] || [[Ķēdaiņi]] || ''Kėdainiai'' || <small>[[:media:Kedainiai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kedainiai.ogg|Info]]</small> ||24 177|| 1590 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Ķēdaiņu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kelmes-herbas.svg|30px]] || [[Ķelme]] || ''Kelmė'' || <small>[[:media:Lt-Kelmė.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Lt-Kelmė.ogg|Info]]</small> ||8206|| 1947 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Ķelmes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kybartai COA.gif|30px]] || [[Ķībarti]] || ''Kybartai'' || <small>[[:media:Kybartai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kybartai.ogg|Info]]</small> ||4835|| 1947 || [[Marijampoles apriņķis]] || [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Klaipeda city COA.gif|30px]] || [[Klaipēda]] || ''Klaipėda'' || <small>[[:media:Klaipeda.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Klaipeda.ogg|Info]]</small> ||151 227|| 1257—1258 || [[Klaipēdas apriņķis]] || [[Klaipēdas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kretinga COA.gif|30px]] || [[Kretinga]] || ''Kretinga'' || <small>[[:media:Kretinga.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kretinga.ogg|Info]]</small> ||17 786|| 1609 || [[Klaipēdas apriņķis]] || [[Kretingas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kudirkos Naumiestis COA.gif|30px]] || [[Kudirkas Naumieste]]|| ''Kudirkos Naumiestis'' || <small>[[:media:Kudirkos Naumiestis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kudirkos Naumiestis.ogg|Info]]</small> ||1567|| 1643 || [[Marijampoles apriņķis]] || [[Šaķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kupiskis COA.gif|30px]] || [[Kupišķi]] || ''Kupiškis'' || <small>[[:media:Kupiskis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kupiskis.ogg|Info]]</small> ||6344|| 1791—1792 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Kupišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Kursenai COA.gif|30px]] || [[Kuršēni]] || ''Kuršėnai'' || <small>[[:media:Kursenai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Kursenai.ogg|Info]]</small> ||11 175|| 1946 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Šauļu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Lazdijai COA.svg|30px]] ||[[Lazdiji]]|| ''Lazdijai'' || <small>[[:media:Lazdijai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Lazdijai.ogg|Info]]</small> ||3985|| 1597 || [[Alītas apriņķis]] || [[Lazdiju rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Lentvaris COA.gif|30px]] || [[Lentvare]] || ''Lentvaris'' || <small>[[:media:Lentvaris.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Lentvaris.ogg|Info]]</small> ||10 286|| 1946 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Traķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Linkuva COA.gif|30px]] || [[Linkuva]] || ''Linkuva'' || <small>[[:media:Lt-Linkuva.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Linkuva.ogg|Info]]</small> ||1348|| 1950 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Pakrojas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Marijampole COA.gif|30px]] || [[Marijampole]] || ''Marijampolė'' || <small>[[:media:Marijampole.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Marijampole.ogg|Info]]</small> ||36 628|| 1792 || [[Marijampoles apriņķis]] || [[Marijampoles pašvaldība]] |- |[[Attēls:Mazeikiai COA.gif|30px]] || [[Mažeiķi]] || ''Mažeikiai'' || <small>[[:media:Mazeikiai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Mazeikiai.ogg|Info]]</small> ||34 152|| 1924 || [[Telšu apriņķis]] || [[Mažeiķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Moletai COA.gif|30px]] || [[Molēti]] || ''Molėtai'' || <small>[[:media:Moletai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Moletai.ogg|Info]]</small> ||5762|| 1956 || [[Utenas apriņķis]] || [[Molētu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Naujoji Akmenė COA.svg|30px]] || [[Naujoji Akmene]] || ''Naujoji Akmenė'' || <small>[[:media:Naujoji Akmene.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Naujoji Akmene.ogg|Info]]</small> ||7725|| 1952 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Akmenes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Nemencine COA.gif|30px]] || [[Nemenčine]] || ''Nemenčinė'' || <small>[[:media:Nemencine.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Nemencine.ogg|Info]]</small> ||4680|| 1955 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Viļņas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Neringa COA.gif|30px]] || [[Neringa]] || ''Neringa'' || <small>[[:media:Neringa.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Neringa.ogg|Info]]</small> ||3069|| 1961 || [[Klaipēdas apriņķis]] || [[Neringas pašvaldība]] |- |[[Attēls:Obeliai COA.gif|30px]] || [[Obeļi]] || ''Obeliai'' || <small>[[:media:Obeliai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Obeliai.ogg|Info]]</small> ||885|| 1956 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Rokišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Coa pabrade.png|30px]] || [[Pabrade]] || ''Pabradė'' || <small>[[:media:Pabrade.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Pabrade.ogg|Info]]</small> ||5528|| 1946 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Švenčoņu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Pagegiai COA.gif|30px]] || [[Paģēģi]] || ''Pagėgiai'' || <small>[[:media:Pagegiai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Pagegiai.ogg|Info]]</small> ||1662|| 1946 || [[Tauraģes apriņķis]] || [[Paģēģu pašvaldība]] |- |[[Attēls:Pakruojis COA.gif|30px]] || [[Pakroja]] || ''Pakruojis'' || <small>[[:media:Pakruojis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Pakruojis.ogg|Info]]</small> ||4640|| 1950 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Pakrojas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Palanga COA.gif|30px]] || [[Palanga]] || ''Palanga'' || <small>[[:media:Palanga.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Palanga.ogg|Info]]</small> ||15 474|| 1791—1792 || [[Klaipēdas apriņķis]] || [[Palangas pilsētas pašvaldība]] |- |[[Attēls:Pandelys COA.gif|30px]] || [[Pandēle]] || ''Pandėlys'' || <small>[[:media:Pandelys.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Pandelys.ogg|Info]]</small> ||743|| 1956 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Rokišķu rajona pašvaldība]] |- | || [[Panemune (Paģēģi)|Panemune]] || ''Panemunė'' ||<small>[[:media:Panemune.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Panemune.ogg|Info]]</small> |231|| 1968 || [[Tauraģes apriņķis]] || [[Paģēģu pašvaldība]] |- |[[Attēls:Coat of Arms of Panevezys.svg|30px]] || [[Panevēža]] || ''Panevėžys'' || <small>[[:media:Panevezys.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Panevezys.ogg|Info]]</small> ||91 106|| 1791—1792 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Panevēžas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Pasvalys COA.svg|30px]] || [[Pasvale]] || ''Pasvalys'' || <small>[[:media:Pasvalys.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Pasvalys.ogg|Info]]</small> ||6768|| 1946 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Pasvales rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Plunge COA.gif|30px]] || [[Pluņģe]] || ''Plungė'' || <small>[[:media:Plunge.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Plunge.ogg|Info]]</small> ||18 042|| 1792 || [[Telšu apriņķis]] || [[Pluņģes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Priekule COA.gif|30px]] || [[Priekule (Lietuva)|Priekule]] || ''Priekulė'' || <small>[[:media:Priekule.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Priekule.ogg|Info]]</small> ||1261|| 1946 || [[Klaipēdas apriņķis]] || [[Klaipēdas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Prienai COA.gif|30px]] || [[Prieni]] || ''Prienai'' || <small>[[:media:Prienai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Prienai.ogg|Info]]</small> ||8848|| 1791 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Prienu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|30px]] || [[Radvilišķi]] || ''Radviliškis'' || <small>[[:media:Radviliskis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Radviliskis.ogg|Info]]</small> ||15 643|| 1924—1926 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:LIT Remigoła COA.png|30px]] || [[Ramīgala]] || ''Ramygala'' || <small>[[:media:Ramygala.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Ramygala.ogg|Info]]</small> ||1440|| 1956 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Panevēžas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Raseiniai COA.svg|30px]] || [[Raseiņi]] || ''Raseiniai'' || <small>[[:media:Raseiniai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Raseiniai.ogg|Info]]</small> ||10 256|| 1792 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Raseiņu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Rietavas COA.gif|30px]] || [[Rietava]] || ''Rietavas'' || <small>[[:media:Rietavas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Rietavas.ogg|Info]]</small> ||3308|| 1792 || [[Telšu apriņķis]] || [[Rietavas pašvaldība]] |- |[[Attēls:Rokiškis COA.svg|30px]] || [[Rokišķi]] || ''Rokiškis'' || <small>[[:media:Rokiskis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Rokiskis.ogg|Info]]</small> ||12 738|| 1924 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Rokišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:LIT Rudziszki COA.jpg|30px]] || [[Rūdišķes]] || ''Rūdiškės''|| <small>[[:media:Rudiskes.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Rudiskes.ogg|Info]]</small> ||2082|| 1958 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Traķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Salantai COA.gif|30px]] || [[Salanti]] || ''Salantai'' || <small>[[:media:Salantai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Salantai.ogg|Info]]</small> ||1397|| 1950 || [[Klaipēdas apriņķis]] || [[Kretingas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Seda COA.gif|30px]] || [[Seda (Lietuva)|Seda]] || ''Seda'' || <small>[[:media:Seda.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Seda.ogg|Info]]</small> ||976|| 1950 || [[Telšu apriņķis]] || [[Mažeiķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Simnas COA.gif|30px]] || [[Simna]] || ''Simnas'' || <small>[[:media:Simnas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Simnas.ogg|Info]]</small> ||1374|| 1626 || [[Alītas apriņķis]] || [[Alītas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:LIT Skaudwile COA.jpg|30px]] || [[Skaudvile]] || ''Skaudvilė'' || <small>[[:media:Skaudvile.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Skaudvile.ogg|Info]]</small> ||1499|| 1950 || [[Tauraģes apriņķis]] || [[Tauraģes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Skuodas COA.gif|30px]] || [[Skoda]] || ''Skuodas'' ||<small>[[:media:Skuodas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Skuodas.ogg|Info]]</small> ||5610|| 1572 || [[Klaipēdas apriņķis]] || [[Skodas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Smalininkai Coat of Arms.jpg|30px]] || [[Smalininki]] || ''Smalininkai'' || <small>[[:media:Smalininkai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Smalininkai.ogg|Info]]</small> ||471|| 1946 || [[Tauraģes apriņķis]] || [[Jurbarkas rajona pašvaldība]] |- | || [[Subačus]] || ''Subačius'' || <small>[[:media:Subacius.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Subacius.ogg|Info]]</small> ||925|| 1958 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Kupišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Sakiai COA.gif|30px]] || [[Šaķi]] || ''Šakiai'' || <small>[[:media:Sakiai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Sakiai.ogg|Info]]</small> ||5383|| 1776 || [[Marijampoles apriņķis]] || [[Šaķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Salcininkai COA.gif|30px]] || [[Šaļčininki]] || ''Šalčininkai'' || <small>[[:media:Salcininkai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Salcininkai.ogg|Info]]</small> ||6664|| 1956 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Šaļčininku rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Seduva COA.gif|30px]] || [[Šeduva]] || ''Šeduva'' || <small>[[:media:Seduva.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Seduva.ogg|Info]]</small> ||2609|| 1654 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Radvilišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Siauliai city COA.gif|30px]] || [[Šauļi]] || ''Šiauliai'' || <small>[[:media:Siauliai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Siauliai.ogg|Info]]</small> ||101 210|| 1713 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Šauļu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Silale COA.gif|30px]] || [[Šilale]] || ''Šilalė'' || <small>[[:media:Silale.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Silale.ogg|Info]]</small> ||5138|| 1952 || [[Tauraģes apriņķis]] || [[Šilales rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Silute COA.gif|30px]] || [[Šilute]] ||''Šilutė'' || <small>[[:media:Silute.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Silute.ogg|Info]]</small> ||15 902|| 1941 || [[Klaipēdas apriņķis]] || [[Šilutes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Sirvintos COA.gif|30px]] || [[Širvintas]] || ''Širvintos'' || <small>[[:media:Sirvintos.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Sirvintos.ogg|Info]]</small> ||5744|| 1950 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Širvintas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Svencioneliai COA.gif|30px]] || [[Švenčonēļi]] || ''Švenčionėliai'' || <small>[[:media:Svencioneliai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Svencioneliai.ogg|Info]]</small> ||5160|| 1939 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Švenčoņu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Svencionys COA.gif|30px]] || [[Švenčoņi]] || ''Švenčionys'' || <small>[[:media:Svencionys.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Svencionys.ogg|Info]]</small> ||4458|| 1800 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Švenčoņu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Taurage COA.gif|30px]] || [[Tauraģe]] || ''Tauragė'' || <small>[[:media:Taurage.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Taurage.ogg|Info]]</small> ||22 645|| 1924 || [[Tauraģes apriņķis]] || [[Tauraģes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Telsiai COA.gif|30px]] || [[Telši]] || ''Telšiai'' || <small>[[:media:Telsiai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Telsiai.ogg|Info]]</small> ||22 709|| 1791 || [[Telšu apriņķis]] || [[Telšu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:TytuvenaiCOA.jpg|30px]] || [[Tītuvēni]] || ''Tytuvėnai'' || <small>[[:media:Tytuvenai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Tytuvenai.ogg|Info]]</small> ||2007|| 1956 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Ķelmes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Trakai (Lithuania) CoA.svg|30px]] || [[Traķi]] || ''Trakai'' || <small>[[:media:Trakai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Trakai.ogg|Info]]</small> ||4430|| 1409 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Traķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:TroskunaiCOA.jpg|30px]] || [[Troškūni]] || ''Troškūnai'' || <small>[[:media:Troskunai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Troskunai.ogg|Info]]</small> ||381|| 1956 || [[Utenas apriņķis]] || [[Anīkšču rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Ukmergė COA.svg|30px]] || [[Ukmerģe]] || ''Ukmergė'' || <small>[[:media:Ukmerge.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Ukmerge.ogg|Info]]</small> ||21 226|| 1792 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Ukmerģes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Utena COA.gif|30px]] || [[Utena]] || ''Utena'' || <small>[[:media:Utena.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Utena.ogg|Info]]</small> ||26 491|| 1924 — 1926 || [[Utenas apriņķis]] || [[Utenas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Uzventis COA.gif|30px]] || [[Užvente]] || ''Užventis'' || <small>[[:media:Uzventis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Uzventis.ogg|Info]]</small> ||662|| 1956 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Ķelmes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Vabalninkas COA.gif|30px]] || [[Vabalninka]] || ''Vabalninkas'' || <small>[[:media:Vabalninkas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Vabalninkas.ogg|Info]]</small> ||933|| 1795 || [[Panevēžas apriņķis]] || [[Biržu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Varena COA.gif|30px]] ||[[Varēna]]||''Varėna'' || <small>[[:media:Varena.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Varena.ogg|Info]]</small> ||8477|| 1946 || [[Alītas apriņķis]] || [[Varēnas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Varniai COA.gif|30px]] ||[[Varņi]] || ''Varniai'' || <small>[[:media:Varniai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Varniai.ogg|Info]]</small> ||1039|| 1417 || [[Telšu apriņķis]] || [[Telšu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:LIT Wiejsieje COA.gif|30px]] || [[Veisieji]] || ''Veisiejai'' || <small>[[:media:Veisiejai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Veisiejai.ogg|Info]]</small> ||1265|| 1956 || [[Alītas apriņķis]] || [[Lazdiju rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Venta COA.gif|30px]] || [[Venta (Lietuva)|Venta]] || ''Venta'' || <small>[[:media:Venta.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Venta.ogg|Info]]</small> ||2311|| 1978 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Akmenes rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:LIT Wieksznie COA.jpg|30px]] || [[Viekšņi]] || ''Viekšniai'' || <small>[[:media:Vieksniai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Vieksniai.ogg|Info]]</small> ||1671|| 1725 || [[Telšu apriņķis]] || [[Mažeiķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Vievis COA.gif|30px]] || [[Vieve]] || ''Vievis'' || <small>[[:media:Vievis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Vievis.ogg|Info]]</small> ||4559|| 1950 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Elektrēnu pašvaldība]] |- |[[Attēls:Vilkaviskis COA.gif|30px]] || [[Vilkavišķi]] || ''Vilkaviškis'' || <small>[[:media:Vilkaviskis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Vilkaviskis.ogg|Info]]</small> ||10 223|| 1660 || [[Marijampoles apriņķis]] || [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Vilkija COA.gif|30px]] || [[Vilkija (pilsēta)|Vilkija]] || ''Vilkija'' || <small>[[:media:Vilkija.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Vilkija.ogg|Info]]</small> ||1966|| 1792 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Kauņas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Grand Coat of arms of Vilnius.svg|30px]]|| [[Viļņa]] || ''Vilnius'' || <small>[[:media:Vilnius.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Vilnius.ogg|Info]]</small>||574 221|| 1387 || [[Viļņas apriņķis]] || [[Viļņas rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Virbalis COA.gif|30px]] || [[Virbale]] || ''Virbalis'' || <small>[[:media:Virbalis.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Virbalis.ogg|Info]]</small> ||904|| 1593 || [[Marijampoles apriņķis]] || [[Vilkavišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Visaginas COA.gif|30px]] || [[Visagina]] || ''Visaginas'' || <small>[[:media:Visaginas.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Visaginas.ogg|Info]]</small> ||19 076|| 1977 || [[Utenas apriņķis]] || [[Visaginas pašvaldība]] |- |[[Attēls:Zarasai COA.gif|30px]] || [[Zarasi]] || ''Zarasai'' || <small>[[:media:Zarasai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Zarasai.ogg|Info]]</small> ||6458|| 1843 || [[Utenas apriņķis]] || [[Zarasu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Zagare COA.gif|30px]] || [[Žagare]] || ''Žagarė'' || <small>[[:media:Zagare.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Zagare.ogg|Info]]</small> ||1453|| 1924 || [[Šauļu apriņķis]] || [[Jonišķu rajona pašvaldība]] |- |[[Attēls:Ziezmariai COA.gif|30px]] || [[Žiežmari]] || ''Žiežmariai'' || <small>[[:media:Ziezmariai.ogg|Klausīties]] • [[:Attēls:Ziezmariai.ogg|Info]]</small> ||3268||1792 || [[Kauņas apriņķis]] || [[Kaišadores rajona pašvaldība]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Lietuva|width=1000 |float=center|caption = Lietuvas pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta) |places = {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.316667|long= 22.9|position = left |label=[[Akmene]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.388889|long=24.047222|position = top |label=[[Alīta]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.525|long= 25.105556|position = top |label=[[Anīkšči]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.260833|long= 23.476944|position = top |label=[[Arjogala]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.453889|long= 25.122778|position = right |label=[[Baltoji Voķe]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.606111|long= 24.023889|position = bottom |label=[[Birštona]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.2|long= 24.75|position = right |label=[[Birži (Lietuva)|Birži]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.36|long= 24.345833|position = top |label=[[Daugi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.013333|long= 23.985|position = top |label=[[Druskininki]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.747222|long= 25.834444|position = top |label=[[Dusetas]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.522222|long= 26.319444|position = left |label=[[Dūkšta]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.169444|long= 24.995556|position = top |label=[[Eišišķes]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.7825|long= 24.658056|position = bottom |label=[[Elektrēni]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.8825|long= 23.603056|position = top |label=[[Ežerēle]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.829167|long= 23.876944|position = left |label=[[Garļava]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.706944|long= 21.383611|position = top |label=[[Gargždi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.669444|long= 25.094444|position = top |label=[[Griģišķes]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.079722|long= 22.974722|position = right |label=[[Ģelgaudišķi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.35|long= 26.166667|position = top |label=[[Ignalina]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.6|long= 24.176667|position = right |label=[[Jiezna]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.0825|long= 24.287222|position = top |label=[[Jonava]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.025|long= 24.169444|position = bottom |label=[[Jonišķēle]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.238889|long= 23.613889|position = bottom |label=[[Jonišķi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.077778|long= 22.766667|position = top |label=[[Jurbarka]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.861389|long= 24.4375|position = top |label=[[Kaišadore]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.415278|long= 23.223611|position = bottom |label=[[Kalvarija]]}}{{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.897222|long=23.886111|position = top |label=[[Kauņa]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.433333|long= 24.930556|position = top |label=[[Kavarska]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.751667|long= 23.493056|position = right |label=[[Kazlu Rūda]]}}{{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.711111|long=21.130556|position = left |label=[[Klaipēda]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.891667|long= 21.247222|position = top |label=[[Kretinga]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.838889|long= 24.972222|position = top |label=[[Kupišķi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.775556|long= 22.864167|position = right |label=[[Kudirkas Naumieste]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.005556|long= 22.936111|position = top |label=[[Kuršēni]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.627778|long= 22.933333|position = top |label=[[Ķelme]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.288056|long= 23.979722|position = right |label=[[Ķēdaiņi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.637222|long= 22.766944|position = left |label=[[Ķībarti]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.227778|long= 23.5225|position = top |label=[[Lazdiji]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.6425|long= 25.045278|position = bottom |label=[[Lentvare]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.088889|long= 23.972222|position = top |label=[[Linkuva]]}}{{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.566667|long=23.35|position = top |label=[[Marijampole]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.311111|long= 22.336111|position = top |label=[[Mažeiķi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.233333|long= 25.416667|position = top |label=[[Molēti]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.325|long= 22.883333|position = bottom |label=[[Naujoji Akmene]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.849444|long= 25.468611|position = top |label=[[Nemenčine]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.555556|long= 21.116667|position = left |label=[[Neringa]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.941667|long= 25.794444|position = top |label=[[Obeļi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.980556|long= 25.766667|position = top |label=[[Pabrade]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.136111|long= 21.905556|position = top |label=[[Paģēģi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.980556|long= 23.858333|position = top |label=[[Pakroja]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.916667|long= 21.066667|position = left |label=[[Palanga]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.022222|long= 25.225|position = top |label=[[Pandēle]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.091389|long= 21.899722|position = bottom |label=[[Panemune (Paģēģi)|Panemune]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.725|long=24.363889|position = top |label=[[Panevēža]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.061111|long= 24.402778|position = top |label=[[Pasvale]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.911111|long= 21.841667|position = top |label=[[Pluņģe]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.555556|long= 21.319444|position = top |label=[[Priekule (Lietuva)|Priekule]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.638611|long= 23.950556|position = top |label=[[Prieni]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.805556|long= 23.555556|position = top |label=[[Radvilišķi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.511111|long= 24.302778|position = right |label=[[Ramīgala]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.376389|long= 23.1225|position = top |label=[[Raseiņi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.725|long= 21.927778|position = top |label=[[Rietava]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.966667|long= 25.583333|position = top |label=[[Rokišķi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.517778|long= 24.831111|position = right |label=[[Rūdišķes]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.058333|long= 21.566667|position = top |label=[[Salanti]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.163889|long= 22.094444|position = top |label=[[Seda (Lietuva)|Seda]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.383333|long= 23.651389|position = top |label=[[Simna]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.409167|long= 22.590556|position = top |label=[[Skaudvile]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.269444|long= 21.527778|position = bottom |label=[[Skoda]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.076944|long= 22.580556|position = left |label=[[Smalininki]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.769444|long= 24.741667|position = top |label=[[Subačus]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.952222|long= 23.056389|position = top |label=[[Šaķi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.309167|long= 25.387222|position = top |label=[[Šaļčininki]]}}{{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.922222|long=23.316667|position = top |label=[[Šauļi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.752778|long= 23.761111|position = top |label=[[Šeduva]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.494722|long= 22.183056|position = top |label=[[Šilale]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.344444|long= 21.466667|position = top |label=[[Šilute]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.036111|long= 24.969444|position = top |label=[[Širvintas]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.167222|long= 26.005|position = top |label=[[Švenčonēļi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.133333|long= 26.155556|position = bottom |label=[[Švenčoņi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.252778|long= 22.291667|position = top |label=[[Tauraģe]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.986111|long= 22.252778|position = top |label=[[Telši]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.594444|long= 23.202778|position = top |label=[[Tītuvēni]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.638889|long= 24.936111|position = top |label=[[Traķi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.586111|long= 24.869444|position = top |label=[[Troškūni]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.247222|long= 24.763889|position = top |label=[[Ukmerģe]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.494444|long= 25.602778|position = top |label=[[Utena]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.780556|long= 22.652778|position = top |label=[[Užvente]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.980556|long= 24.747222|position = top |label=[[Vabalninka]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.215833|long= 24.576389|position = top |label=[[Varēna]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.741667|long= 22.372222|position = top |label=[[Varņi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.101667|long= 23.686389|position = top |label=[[Veisieji]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.194444|long= 22.7|position = bottom |label=[[Venta (Lietuva)|Venta]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.238889|long= 22.513889|position = bottom |label=[[Viekšņi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.781389|long= 24.806389|position = top |label=[[Vieve]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.649167|long= 23.041667|position = top |label=[[Vilkavišķi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.0425|long= 23.586944|position = top |label=[[Vilkija (pilsēta)|Vilkija]]}}{{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.677778|long=25.291667|position = top |label='''[[Viļņa]]'''}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.627778|long= 22.812778|position = bottom |label=[[Virbale]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.6|long= 26.430556|position = left |label=[[Visagina]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=55.730556|long= 26.247222|position = left |label=[[Zarasi]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=56.358333|long= 23.25|position = bottom |label=[[Žagare]]}} {{VietasKarte~|Lietuva|lat=54.805|long= 24.443889|position = left |label=[[Žiežmari]]}} }} == Galerija == <gallery mode=packed heights=200px> File:VILLINUS_OLD_TOWN_LITHUANIA_SEP_2013_(9851537975).jpg|Viļņa File:Aleksotas_bridge_in_winter_2008-01-28.jpg|Kauņa File:Klaipeda_-_panoramio_(1).jpg|Klaipēda File:Siauliai_Kathedrale_St._Antonius_Fassade_1.JPG|Šauļi File:Panevežio_Kristaus_Karaliaus_katedra_-_Cathedral_-_panoramio.jpg|Paņevēža File:Alytus_hillfort.jpg|Alīta File:Marijampolė.JPG|Marijampole File:Mažeikiai_church_-_panoramio.jpg|Mažeiķi File:Skaruliu_baznycia_su_varpine_2009.jpg|Jonava File:Utenos_Dievo_Apvaizdos_bažnyčia.JPG|Utena File:Kėdainiai_(Kiejdany)_-_market_square_(2).JPG|Ķēdaiņi File:Telsiai_nakti.jpg|Telši File:Convention_of_Tauroggen_-_Overall_view.JPG|Tauraģe File:Deveikių_namas,_Ukmergė.JPG|Ukmerģe File:Ignalina_Nuclear_Power_Plant_Lithuania_two_towers.JPG|Visagina File:Plunges_Oginskio_dvaras.JPG|Pluņģe File:2010_09_30_Kretingos_dvaras1.JPG|Kretinga File:Šilutės_Šv._Kryžiaus_bažnyčia.jpg|Šilute File:Radviliškio_bažnyčios_ansamblis.JPG|Radvilišķi File:Tiškevičiai_Palace_at_dusk,_Palanga,_Lithuania_-_Diliff.jpg|Palanga </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Lietuva]] [[Kategorija:Lietuvas pilsētas]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] ahyjebh4gnfas6ninlyud87eqsbijw7 0 5899 3667640 3666978 2022-08-07T10:24:06Z Gliwi 65713 ([[c:GR|GR]]) [[File:Wappen von Lichtenfels.png]] → [[File:DEU Lichtenfels COA.svg]] PNG → SVG wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Germany.svg|200px|thumbnail|[[Vācija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskaitījumā apkopotas visas '''[[Vācija]]s pilsētas'''. 2016. gadā Vācijā bija '''2059 pilsētas'''. No visām pilsētām 4 pilsētās — [[Berlīne|Berlīnē]], [[Hamburga|Hamburgā]], [[Minhene|Minhenē]] un [[Ķelne|Ķelnē]] — dzīvo vairāk nekā 1 000 000 iedzīvotāju. == Pilsētu sadalījums pa federālajām zemēm == {| width=300px align=right |- | {{Image label begin|image=Germany location map.svg|width=300|float=none}} {{Image label small|x=0.16|y=0.58|scale=500|text=[[Bādene-Virtemberga|Bādene-<br />Virtemberga]]}} {{Image label small|x=0.33|y=0.52|scale=500|text=[[Bavārija]]}} {{Image label small|x=0.45|y=0.24|scale=500|text='''[[Berlīne]]'''}} {{Image label small|x=0.44|y=0.28|scale=500|text=[[Brandenburga]]}} {{Image label small|x=0.17|y=0.18|scale=500|text=[[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]]}} {{Image label small|x=0.24|y=0.14|scale=500|text=[[Hamburga]]}} {{Image label small|x=0.19|y=0.41|scale=500|text=[[Hesene]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.22|scale=500|text=[[Lejassaksija]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.12|scale=500|text=[[Mēklenburga-Priekšpomerānija|Mēklenburga-<br />Priekšpomerānija]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.47|scale=500|text=[[Reinzeme-Pfalca|Reinzeme-<br />Pfalca]]}} {{Image label small|x=0.44|y=0.37|scale=500|text=[[Saksija]]}} {{Image label small|x=0.34|y=0.28|scale=500|text=[[Saksija-Anhalte|Saksija-<br />Anhalte]]}} {{Image label small|x=0.23|y=0.08|scale=500|text=[[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsviga-<br />Holšteina]]}} {{Image label small|x=0.3|y=0.39|scale=500|text=[[Tīringene]]}} {{Image label small|x=0.08|y=0.52|scale=500|text=[[Zāra (zeme)|Zāra]]}} {{Image label small|x=0.07|y=0.34|scale=500|text=[[Ziemeļreina-Vestfālene|Ziemeļreina-<br />Vestfālene]]}} {{Image label end}} |} {| class="wikitable sortable" style="font-size:85%" ! [[Vācijas administratīvais iedalījums|Federālā zeme]] !! Skaits |- | [[Bavārija]] || 317 |- | [[Bādene-Virtemberga]] || 313 |- | [[Berlīne]] || 1 |- | [[Brandenburga (zeme)|Brandenburga]] || 113 |- | [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] || 2 |- | [[Hamburga]] || 1 |- | [[Hesene]] || 191 |- | [[Lejassaksija]] || 158 |- | [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] || 84 |- | [[Reinzeme-Pfalca]] || 129 |- | [[Saksija]] || 170 |- | [[Saksija-Anhalte]] || 104 |- | [[Šlēsviga-Holšteina]] || 63 |- | [[Tīringene]] || 126 |- | [[Zāra (zeme)|Zāra]] || 17 |- | [[Ziemeļreina-Vestfālene]] || 271 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" ! Ģerbonis !! Pilsēta !! Nosaukums <br /> [[vācu valoda|vācu valodā]] !! Iedz.sk.<br />(2013)<ref name=autonazwa1>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|title=Iedz.sk. Vācijas pilsētās 2013.g.|publisher=IT.NRW|daccessdate=|access-date={{dat|2015|02|01||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150317192203/http://www.it.nrw.de/statistik/a/daten/bevoelkerungszahlen_zensus/|archivedate={{dat|2015|03|17||bez}}}}</ref> !! Federālā zeme |- | [[Attēls:Wappen von Abenberg.png|23px]] || [[Abenberga]] || ''Abenberg'' || 5445 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Adelsheim.svg|23px]] || [[Adelsheima]] || ''Adelsheim'' || 4878 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Adenau COA.svg|23px]] || [[Adenava]] || ''Adenau'' || 2891 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Adorf Wappen.svg|23px]] || [[Adorfa]] || ''Adorf'' || 5178 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Achern (Baden).svg|23px]] || [[Aherna]] || ''Achern'' || 24618 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Achim.png|23px]] || [[Ahima]] || ''Achim'' || 29 991 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Aichach.svg|23px]] || [[Aihaha]] || ''Aichach'' || 20 560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aichtal.svg|23px]] || [[Aihtāle]] || ''Aichtal'' || 9665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Akene]] || ''Aken'' || 7891 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Albstadt.svg|23px]] || [[Albštate]] || ''Albstadt'' || 44 056 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alzey COA.svg|23px]] || [[Alcei]] || ''Alzey'' || 17 516 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Alzenau.svg|23px]] || [[Alcenava]] || ''Alzenau'' || 19 062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-NI 03-2-54-002 Alfeld COA.png|23px]] || [[Alfelde]] || ''Alfeld'' || 18 974 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Allendorf (Lumda).png|23px]] || [[Allendorfa]] || ''Allendorf'' || 4145 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Allstedt.png|23px]] || [[Allštate]] || ''Allstedt'' || 8089 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Alpirsbach COA.svg|23px]] || [[Alpīrbaha]] || ''Alpirsbach'' || 6310 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Alsdorf COA.svg|23px]] || [[Alsdorfa]] || ''Alsdorf'' || 46 313 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Alsfeld.png|23px]] || [[Alsfelde]] || ''Alsfeld'' || 15 993 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Alsleben.png|23px]] || [[Alslebene]] || ''Alsleben'' || 2510 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Altdorf bei Nuernberg.png|23px]] || [[Altdorfa Nirnbergā]] || ''Altdorf bei Nürnberg'' || 15 097 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altena COA.svg|23px]] || [[Altena]] || ''Altena'' || 17 595 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen altenberg.PNG|23px]] || [[Altenberga]] || ''Altenberg'' || 8272 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Altenburg.svg|23px]] || [[Altenburga]] || ''Altenburg'' || 32 992 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Altenkirchen (Westerwald) COA.svg|23px]] || [[Altenkirhene]] || ''Altenkirchen'' || 6146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Altensteig COA.svg|23px]] || [[Altenšteiga]] || ''Altensteig'' || 10 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Altentreptow.PNG|23px]] || [[Altentreptova]] || ''Altentreptow'' || 5457 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Altoetting COA.svg|23px]] || [[Altetinga]] || ''Altötting'' || 12 559 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Altlandsberg COA.svg|23px]] || [[Altlandsberga]] || ''Altlandsberg'' || 8894 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Amberg COA.svg|23px]] || [[Amberga]] || ''Amberg'' || 41 592 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Amöneburg.png|23px]] || [[Amēneburga]] || ''Amöneburg'' || 5081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Amorbach.png|23px]] || [[Amorbaha]] || ''Amorbach'' || 4004 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Andernach.svg|23px]] || [[Andernaha]] || ''Andernach'' || 29 071 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Angermuende.png|23px]] || [[Angerminde]] || ''Angermünde'' || 13 597 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Hansestadt Anklam V2.svg|23px]] || [[Anklama]] || ''Anklam'' || 12 797 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Annaberg-Buchholz COA.svg|23px]] || [[Annaberga-Buholca]] || ''Annaberg-Buchholz'' || 20 510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Annaburg.png|23px]] || [[Annaburga]] || ''Annaburg'' || 7094 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Annweiler am Trifels COA.svg|23px]] || [[Annveilere pie Trīfelzes]] || ''Annweiler am Trifels'' || 6987 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Ansbach.svg|23px]] || [[Ansbaha]] || ''Ansbach'' || 39 839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Apolda.svg|23px]] || [[Apolda]] || ''Apolda'' || 21 738 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Arzberg (Oberfranken).svg|23px]] || [[Arcberga]] || ''Arzberg'' || 5192 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-030 Arendsee COA.png|23px]] || [[Arendzē]] || ''Arendsee'' || 7056 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-010 Arneburg COA.png|23px]] || [[Arneburga]] || ''Arneburg'' || 1561 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU_Arnis_COA.svg|23px]] || [[Arnisa]] || ''Arnis'' || 283 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Arnsberg.svg|23px]] || [[Arnsberga]] || ''Arnsberg'' || 73 501 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Arnstadt.svg|23px]] || [[Arnštate]] || ''Arnstadt'' || 23 539 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Arnstein (Unterfranken).svg|23px]] || [[Arnšteina (Bavārija)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 8107 || [[Bavārija]] |- | || [[Arnšteina (Saksija-Anhalte)|Arnšteina]] || ''Arnstein'' || 7067 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Artern Unstrut.png|23px]] || [[Arterne]] || ''Artern'' || 5658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Aßlar.png|23px]] || [[Aslāra]] || ''Aßlar'' || 13 568 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Asperg COA.svg|23px]] || [[Asperga]] || ''Asperg'' || 12 955 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Aschaffenburg.svg|23px]] || [[Ašafenburga]] || ''Aschaffenburg'' || 67 844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aschersleben.svg|23px]] || [[Ašerslēbene]] || ''Aschersleben'' || 27 995 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Attendorn.svg|23px]] || [[Atendorna]] || ''Attendorn'' || 24 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Aub.png|23px]] || [[Auba]] || ''Aub'' || 1517 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Aue.jpg|23px]] || [[Aue]] || ''Aue'' || 16 614 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Auerbach Oberpfalz.svg|23px]] || [[Auerbaha Oberpfalcā]] || ''Auerbach in der Oberpfalz'' || 8859 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Auerbach coat of arms.svg|23px]] || [[Auerbaha]] || ''Auerbach (Vogtland)'' || 19 076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Augsburg COA.svg|23px]] || [[Augsburga]] || ''Augsburg'' || 276 542 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Augustusburg.png|23px]] || [[Augustusburga]] || ''Augustusburg'' || 4670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Aulendorf COA.svg|23px]] || [[Aulendorfa]] || ''Aulendorf'' || 9758 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Auma-Veidatāle]] || ''Auma-Weidatal'' || 3718 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Aurich COA.svg|23px]] || [[Auriha]] || ''Aurich'' || 40 637 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Abensberg.svg|23px]] || [[Ābensberga]] || ''Abensberg'' || 13034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Ahaus COA.svg|23px]] || [[Āhauza]] || ''Ahaus'' || 38 753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Aach.svg|23px]] || [[Āhe]] || ''Aach'' || 2161 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Aachen COA.svg|23px]] || [[Āhene]] || ''Aachen'' || 241 683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coa Aalen.svg|23px]] || [[Ālene (Bādene-Virtemberga)|Ālene]] || ''Aalen'' || 66 813 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ahlen COA.svg|23px]] || [[Ālene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Ālene]] || ''Ahlen'' || 51 766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ahrensburg.svg|23px]] || [[Ārensburga]] || ''Ahrensburg'' || 31 361 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Baesweiler COA.svg|23px]] || [[Baezveilere]] || ''Baesweiler'' || 26 497 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bacharach.png|23px]] || [[Baharaha]] || ''Bacharach'' || 1884 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baiersdorf.svg|23px]] || [[Baiersdorfa]] || ''Baiersdorf'' || 7433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bayreuth.svg|23px]] || [[Baireita]] || ''Bayreuth'' || 71 572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Backnang.svg|23px]] || [[Baknanga]] || ''Backnang'' || 34 990 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Balingen.svg|23px]] || [[Balingene]] || ''Balingen'' || 33 270 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat_of_arms_of_Ballenstedt.svg|23px]] || [[Ballenštete]] || ''Ballenstedt'' || 9372 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Balve.svg|23px]] || [[Balve]] || ''Balve'' || 11 476 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bamberg.svg|23px]] || [[Bamberga]] || ''Bamberg'' || 71 167 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Barby.svg|23px]] || [[Barbi]] || ''Barby'' || 8741 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bargteheide COA.svg|23px]] || [[Bargteheide]] || ''Bargteheide'' || 15 788 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Barntrup.svg|23px]] || [[Barntrupa]] || ''Barntrup'' || 8824 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Barth COA.svg|23px]] || [[Barta]] || ''Barth'' || 8543 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Baruth.png|23px]] || [[Baruta/Marka]] || ''Baruth/Mark'' || 4171 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bassum COA.svg|23px]] || [[Basuma]] || ''Bassum'' || 15 529 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Battenberg Eder.svg|23px]] || [[Batenberga]] || ''Battenberg'' || 5367 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bautzen.png|23px]] || [[Baucene]] || ''Bautzen'' || 39 607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Baumholder COA.svg|23px]] || [[Baumholdere]] || ''Baumholder'' || 4044 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Baunach.svg|23px]] || [[Baunaha]] || ''Baunach'' || 4013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Baunatal.svg|23px]] || [[Baunatāle]] || ''Baunatal'' || 27 353 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Babenhausen (Hessen).svg|23px]] || [[Bābenhauzene]] || ''Babenhausen'' || 15 669 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Aibling.png|23px]] || [[Bādaiblinga]] || ''Bad Aibling'' || 17 633 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Arolsen.png|23px]] || [[Bādārolzene]] || ''Bad Arolsen'' || 15 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Belzig.png|23px]] || [[Bādbelciga]] || ''Bad Belzig'' || 11 056 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Bentheim COA.svg|23px]] || [[Bādbentheima]] || ''Bad Bentheim'' || 15 068 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt bad-bergzabern.jpg|23px]] || [[Bādbergcaberne]] || ''Bad Bergzabern'' || 7641 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Berka.png|23px]] || [[Bādberka]] || ''Bad Berka'' || 7615 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Berleburg COA.svg|23px]] || [[Bādberleburga]] || ''Bad Berleburg'' || 19 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Bad Berneck im Fichtelgebirge.svg|23px]] || [[Bādberneka Fihtelgebirgē]] || ''Bad Berneck im Fichtelgebirge'' || 4261 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bevensen.png|23px]] || [[Bādbēvenzene]] || ''Bad Bevensen'' || 8830 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bibra.png|23px]] || [[Bādbibra]] || ''Bad Bibra'' || 2833 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Blankenburg.jpg|23px]] || [[Bādblankenburga]] || ''Bad Blankenburg'' || 6724 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Bramstedt.png|23px]] || [[Bādbramštete]] || ''Bad Bramstedt'' || 13576 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Bad Breisig COA.svg|23px]] || [[Bādbreiziga]] || ''Bad Breisig'' || 8877 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Das große Wappen von Bad Brückenau.svg|23px]] || [[Bādbrikenava]] || ''Bad Brückenau'' || 6400 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Buchau.svg|23px]] || [[Bādbuhava]] || ''Bad Buchau'' || 3933 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrenberg.png|23px]] || [[Bāddirenberga]] || ''Bad Dürrenberg'' || 11 800 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Duerrheim.svg|23px]] || [[Bāddirheima]] || ''Bad Dürrheim'' || 12 634 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bad Dürkheim.svg|23px]] || [[Bāddirkheima]] || ''Bad Dürkheim'' || 18 381 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bad Doberan (nach Treske) COA.png|23px]] || [[Bāddoberāna]] || ''Bad Doberan'' || 11 607 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Driburg round shield.svg|23px]] || [[Bāddriburga]] || ''Bad Driburg'' || 18 338 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Oeynhausen COA.svg|23px]] || [[Bādeinhauzene]] || ''Bad Oeynhausen'' || 48 294 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Elster.svg|23px]] || [[Bādelstere]] || ''Bad Elster'' || 3690 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Ems.svg|23px]] || [[Bādemsa]] || ''Bad Ems'' || 9025 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Baden-Baden.svg|23px]] || [[Bādenbādene]] || ''Baden-Baden'' || 53 012 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Fallingbostel.png|23px]] || [[Bādfallingbostele]] || ''Bad Fallingbostel'' || 10 682 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Frankenhausen.png|23px]] || [[Bādfrankenhauzene/Kifhauzere]] || ''Bad Frankenhausen/Kyffhäuser'' || 8672 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Freienwalde COA.svg|23px]] || [[Bādfreienvalde (Odera)]] || ''Bad Freienwalde (Oder)Brande'' || 12 403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Friedrichshall COA.svg|23px]] || [[Bādfrīdrihzāle]] || ''Bad Friedrichshall'' || 18 305 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gandersheim.png|23px]] || [[Bādgandersheima]] || ''Bad Gandersheim'' || 9946 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Gottleuba-Berggiesshuebel SVG.svg|23px]] || [[Bādgotleiba-Bergīshībele]] || ''Bad Gottleuba-Berggießhübel'' || 5682 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Griesbach im Rottal.svg|23px]] || [[Bādgrīzbaha]] || ''Bad Griesbach'' || 8501 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Harzburg.PNG|23px]] || [[Bādharcburga]] || ''Bad Harzburg'' || 21 680 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Herrenalb COA.svg|23px]] || [[Bādherenalba]] || ''Bad Herrenalb'' || 7341 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Hersfeld.svg|23px]] || [[Bādhersfelde]] || ''Bad Hersfeld'' || 28 867 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad hoenningen.png|23px]] || [[Bādhēningene]] || ''Bad Hönningen'' || 5659 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Homburg vor der Höhe.svg|23px]] || [[Bādhomburga]] || ''Bad Homburg vor der Höhe'' || 52 379 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Honnef.svg|23px]] || [[Bādhonefe]] || ''Bad Honnef'' || 24845 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Iburg COA.svg|23px]] || [[Bādiburga]] || ''Bad Iburg'' || 10571 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bad dueben.png|23px]] || [[Bādībene]] || ''Bad Düben'' || 7999 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Camberg.png|23px]] || [[Bādkamberga]] || ''Bad Camberg'' || 13 929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Karlshafen.png|23px]] || [[Bādkarlshāfene]] || ''Bad Karlshafen'' || 3534 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|23px]] || [[Bādkēctinga]] || ''Bad Kötzting'' || 7143 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenig.svg|23px]] || [[Bādkēniga]] || ''Bad König'' || 9434 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Koenigshofen.svg|23px]] || [[Bādkēnigshofene Grābfeldē]] || ''Bad Königshofen im Grabfeld'' || 5961 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Köstritz.png|23px]] || [[Bādkēstrica]] || ''Bad Köstritz'' || 3633 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Kissingen.svg|23px]] || [[Bādkisingene]] || ''Bad Kissingen'' || 21 225 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Colberg-Heldburg.png|23px]] || [[Bādkolberga-Heldburga]] || ''Bad Colberg-Heldburg'' || 2070 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Kreuznach COA.svg|23px]] || [[Bādkreicnaha]] || ''Bad Kreuznach'' || 48 229 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bad Krozingen.svg|23px]] || [[Bādkrocingene]] || ''Bad Krozingen'' || 17 448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Langensalza.png|23px]] || [[Bādlangenzalca]] || ''Bad Langensalza'' || 17 577 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauchstaedt.png|23px]] || [[Bādlauhštate]] || ''Bad Lauchstädt'' || 8966 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lauterberg.gif|23px]] || [[Bādlauterberga Harcā]] || ''Bad Lauterberg im Harz'' || 10 671 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lausick.svg|23px]] || [[Bādlauzika]] || ''Bad Lausick'' || 8133 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Laasphe COA.svg|23px]] || [[Bādlāzfe]] || ''Bad Laasphe'' || 13 977 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Bad Lippspringe.svg|23px]] || [[Bādlipspringe]] || ''Bad Lippspringe'' || 15 203 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Liebenzell COA.svg|23px]] || [[Bādlībencelle]] || ''Bad Liebenzell'' || 8779 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Liebenstein.png|23px]] || [[Bādlībenšteina]] || ''Bad Liebenstein'' || 7874 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad-Liebenwerda COA.svg|23px]] || [[Bādlībenverda]] || ''Bad Liebenwerda'' || 9486 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Lobenstein.png|23px]] || [[Bādlobenšteina]] || ''Bad Lobenstein'' || 6108 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Mergentheim.svg|23px]] || [[Bādmergentheima]] || ''Bad Mergentheim'' || 22 470 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muender am Deister COA.svg|23px]] || [[Bādmindere pie Deisteres]] || ''Bad Münder am Deister'' || 17 325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Muenstereifel COA.svg|23px]] || [[Bādminstereifele]] || ''Bad Münstereifel'' || 17 236 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Muskau.png|23px]] || [[Bādmuskava]] || ''Bad Muskau'' || 3678 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad-Nauheim.png|23px]] || [[Bādnauheima]] || ''Bad Nauheim'' || 30 879 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Neuenahr-Ahrweiler COA.svg|23px]] || [[Bādneienāra-Ārveilere]] || ''Bad Neuenahr-Ahrweiler'' || 26 919 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Neustadt (Saale).png|23px]] || [[Bādneištate pie Zāles]] || ''Bad Neustadt an der Saale'' || 15 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Nenndorf.png|23px]] || [[Bādnendorfa]] || ''Bad Nenndorf'' || 10 408 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Bad Oldesloe Wappen.svg|23px]] || [[Bādoldeslo]] || ''Bad Oldesloe'' || 24 477 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Orb.png|23px]] || [[Bādorba]] || ''Bad Orb'' || 9395 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen bad pyrmont.svg|23px]] || [[Bādpirmonta]] || ''Bad Pyrmont'' || 18 909 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Rappenau.svg|23px]] || [[Bādrapenava]] || ''Bad Rappenau'' || 20 193 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Reichenhall - Wappen.svg|23px]] || [[Bādreihenhalla]] || ''Bad Reichenhall'' || 17 137 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Rodach COA.svg|23px]] || [[Bādrodaha]] || ''Bad Rodach'' || 6336 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Wörishofen.png|23px]] || [[Bādsvērishofene]] || ''Bad Wörishofen'' || 14 739 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen bad schandau.png|23px]] || [[Bādšandava]] || ''Bad Schandau'' || 3532 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-020 Bad Schmiedeberg COA.png|23px]] || [[Bādšmīdeberga]] || ''Bad Schmiedeberg'' || 8655 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Staffelstein.svg|23px]] || [[Bādštafelšteina]] || ''Bad Staffelstein'' || 10 121 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schussenried.svg|23px]] || [[Bādšusenrīde]] || ''Bad Schussenried'' || 8363 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwalbach.png|23px]] || [[Bādšvalbaha]] || ''Bad Schwalbach'' || 10 501 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Schwartau.png|23px]] || [[Bādšvartava]] || ''Bad Schwartau'' || 19 682 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Bad-Teinach-Zavelstein-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Bādteinaha-Cavelšteina]] || ''Bad Teinach-Zavelstein'' || 2977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Tölz.svg|23px]] || [[Bādtelca]] || ''Bad Tölz'' || 18 070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Bad-tenn.jpg|23px]] || [[Bādtenštete]] || ''Bad Tennstedt'' || 2480 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Bad Urach COA.svg|23px]] || [[Bāduraha]] || ''Bad Urach'' || 11 862 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Waldsee.svg|23px]] || [[Bādvaldzē]] || ''Bad Waldsee'' || 19 542 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Vilbel.svg|23px]] || [[Bādvilbele]] || ''Bad Vilbel'' || 32 020 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wildbad.svg|23px]] || [[Bādvildbada]] || ''Bad Wildbad'' || 9565 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wildungen.svg|23px]] || [[Bādvildungene]] || ''Bad Wildungen'' || 16 627 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wilsnack.png|23px]] || [[Bādvilsnaka]] || ''Bad Wilsnack'' || 2611 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Wimpfen.svg|23px]] || [[Bādvimpfene]] || ''Bad Wimpfen'' || 6782 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Wünnenberg COA.svg|23px]] || [[Bādvinnenberga]] || ''Bad Wünnenberg'' || 12 129 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Windsheim.svg|23px]] || [[Bādvinsheima]] || ''Bad Windsheim'' || 11901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Bad Wurzach Wappen.svg|23px]] || [[Bādvurcaha]] || ''Bad Wurzach'' || 14 167 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sachsa.png|23px]] || [[Bādzahza]] || ''Bad Sachsa'' || 7392 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzdetfurth.png|23px]] || [[Bādzalcderfurte]] || ''Bad Salzdetfurth'' || 13 214 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Salzuflen.svg|23px]] || [[Bādzalcuflene]] || ''Bad Salzuflen'' || 52 121 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Salzungen.svg|23px]] || [[Bādzalcungene]] || ''Bad Salzungen'' || 15 582 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Saulgau.svg|23px]] || [[Bādzaulgava]] || ''Bad Saulgau'' || 17 011 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bad Säckingen COA.svg|23px]] || [[Bādzākingene]] || ''Bad Säckingen'' || 16 376 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bad Segeberg Wappen.svg|23px]] || [[Bādzegeberga]] || ''Bad Segeberg'' || 16 732 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sülze.png|23px]] || [[Bādzilce]] || ''Bad Sülze'' || 1723 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Bad Sobernheim (1924) COA.svg|23px]] || [[Bādzobernheima]] || ''Bad Sobernheim'' || 6411 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden am Taunus.svg|23px]] || [[Bādzodene Taunusā]] || ''Bad Soden am Taunus'' || 21 556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Sooden-Allendorf.png|23px]] || [[Bādzodene-Allendorfa]] || ''Bad Sooden-Allendorf'' || 8272 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Soden-Salmuenster.png|23px]] || [[Bādzodene-Zalminstere]] || ''Bad Soden-Salmünster'' || 13 351 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bad Sulza.png|23px]] || [[Bādzulca]] || ''Bad Sulza'' || 4829 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bad Marienberg.svg|23px]] || [[Bārmarienberga]] || ''Bad Marienberg'' || 5845 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Barsinghausen.png|23px]] || [[Bārnzinghauzene]] || ''Barsinghausen'' || 33 231 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bebra.png|23px]] || [[Bebra]] || ''Bebra'' || 13 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Bedburg COA.svg|23px]] || [[Bedburga]] || ''Bedburg'' || 22 846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Beilngries Wappen neu.png|23px]] || [[Beilngrīza]] || ''Beilngries'' || 8897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beilstein (Wuerttemberg).svg|23px]] || [[Beilšteina]] || ''Beilstein'' || 6134 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bexbach.jpg|23px]] || [[Beksbaha]] || ''Bexbach'' || 17 757 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Beckum COA.svg|23px]] || [[Bekuma]] || ''Beckum'' || 35 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Belgerne-Šildava]] || ''Belgern-Schildau'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bendorf COA.svg|23px]] || [[Bendorfa]] || ''Bendorf'' || 16 539 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Berga-Elster.png|23px]] || [[Berga/Elstere]] || ''Berga/Elster'' || 3493 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen bergen auf ruegen.svg|23px]] || [[Bergene Rīgenē]] || ''Bergen auf Rügen'' || 13 564 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bergen (Celle).png|23px]] || [[Bergene]] || ''Bergen'' || 12 737 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bergheim COA.svg|23px]] || [[Bergheima]] || ''Bergheim'' || 59 272 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergisch Gladbach COA.svg|23px]] || [[Bergišgladbaha]] || ''Bergisch Gladbach'' || 109 425 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergkamen COA.svg|23px]] || [[Bergkāmena]] || ''Bergkamen'' || 48 209 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bergneustadt COA.svg|23px]] || [[Bergneištate]] || ''Bergneustadt'' || 18 835 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Berka-Werra.png|23px]] || [[Berka/Verra]] || ''Berka/Werra'' || 4317 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Berlin.svg|23px]] || [[Berlīne]] || ''Berlin'' || 3 517 424 || [[Berlīne]] |- | [[Attēls:Wappen Bernau bei Berlin.png|23px]] || [[Bernava pie Berlīnes]] || ''Bernau bei Berlin'' || 36 222 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Baernau.png|23px]] || [[Bernava]] || ''Bärnau'' || 3221 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bernburg (Saale).png|23px]] || [[Bernburga]] || ''Bernburg'' || 33 879 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Bernkastel-Kues COA.svg|23px]] || [[Bernkastele-Kīsa]] || ''Bernkastel-Kues'' || 6840 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Bernsdorf.png|23px]] || [[Bernsdorfa]] || ''Bernsdorf'' || 6670 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bensheim COA.png|23px]] || [[Bernsheima|Bensheima]] || ''Bensheim'' || 39 368 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Bernstadt a. d. Eigen.svg|23px]] || [[Bernštate Eigenā]] || ''Bernstadt a. d. Eigen'' || 3510 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bersenbrück COA.svg|23px]] || [[Berzenbrika]] || ''Bersenbrück'' || 7971 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Beverungen.svg|23px]] || [[Beverungena]] || ''Beverungen'' || 13 396 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Betzdorf COA.svg|23px]] || [[Bēcdorfa]] || ''Betzdorf'' || 9951 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Betzenstein.svg|23px]] || [[Bēcenšteina]] || ''Betzenstein'' || 2495 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Boehlen.png|23px]] || [[Bēlene]] || ''Böhlen'' || 6606 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-BB 12-0-69-017 Beelitz COA.png|23px]] || [[Bēlica]] || ''Beelitz'' || 11 889 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Bönnigheim COA.svg|23px]] || [[Bēnigheima]] || ''Bönnigheim'' || 7204 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boeblingen COA.svg|23px]] || [[Bēnlingene]] || ''Böblingen'' || 46 714 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Beerfelden.svg|23px]] || [[Bērfeldene]] || ''Beerfelden'' || 6396 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Berching.png|23px]] || [[Bērhinga]] || ''Berching'' || 8472 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Beeskow.png|23px]] || [[Bēskova]] || ''Beeskow'' || 7981 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Besigheim COA.svg|23px]] || [[Bēzigheima]] || ''Besigheim'' || 11 923 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bützow-Wappen.PNG|23px]] || [[Bicova]] || ''Bützow'' || 7614 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Billerbeck COA.svg|23px]] || [[Billerbeka]] || ''Billerbeck'' || 11 416 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Buende COA.svg|23px]] || [[Binde (pilsēta)|Binde]] || ''Bünde'' || 45 189 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Bingen.png|23px]] || [[Bingene pie Reinas]] || ''Bingen am Rhein'' || 24 234 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Birkenfeld (Nahe) COA.svg|23px]] || [[Birkenfelde]] || ''Birkenfeld'' || 6732 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:WappenBürstadt.svg|23px]] || [[Birštate]] || ''Bürstadt'' || 15 625 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-070 Bismark COA.png|23px]] || [[Bismarka]] || ''Bismark'' || 8626 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofsheim Rhoen.png|23px]] || [[Bišofsheima pie Rēnas]] || ''Bischofsheim an der Rhön'' || 4755 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bischofswerda.svg|23px]] || [[Bišofsverda]] || ''Bischofswerda'' || 11 605 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Bitburg COA.svg|23px]] || [[Bitburga]] || ''Bitburg'' || 13 656 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-015 Bitterfeld-Wolfen COA.png|23px]] || [[Biterfelde-Volfene]] || ''Bitterfeld-Wolfen'' || 41 259 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Biberach.svg|23px]] || [[Bīberaha]] || ''Biberach an der Riß'' || 31 157 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Buedelsdorf Wappen.png|23px]] || [[Bīdelsdorfa]] || ''Büdelsdorf'' || 9992 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Biedenkopf.png|23px]] || [[Bīdenkopfa]] || ''Biedenkopf'' || 13 609 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buedingen Hessen.svg|23px]] || [[Bīdingene]] || ''Büdingen'' || 20 995 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Buehl (Baden).svg|23px]] || [[Bīhle]] || ''Bühl'' || 28566 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bueckeburg.png|23px]] || [[Bīkeburga]] || ''Bückeburg'' || 18 930 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bielefeld COA.svg|23px]] || [[Bīlefelde]] || ''Bielefeld'' || 328 864 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Büren (Westfalen).svg|23px]] || [[Bīrene]] || ''Büren'' || 21 548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bietigheim-Bissingen COA.svg|23px]] || [[Bītigheima-Bīzingena]] || ''Bietigheim-Bissingen'' || 42 210 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Biesenthal.png|23px]] || [[Bīzentāle]] || ''Biesenthal'' || 5564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Blankenburg (Harz).png|23px]] || [[Blakenburga]] || ''Blankenburg'' || 20 745 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen blankenhain.jpg|23px]] || [[Blakenhaine]] || ''Blankenhain'' || 6467 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Blaubeuren COA.svg|23px]] || [[Blaubeirene]] || ''Blaubeuren'' || 11 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Blaustein COA.svg|23px]] || [[Blaušteina]] || ''Blaustein'' || 15 207 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bleicherode.png|23px]] || [[Bleiherode]] || ''Bleicherode'' || 6315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bleckede.png|23px]] || [[Blekēde]] || ''Bleckede'' || 9505 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Blieskastel COA.svg|23px]] || [[Blīskastele]] || ''Blieskastel'' || 20 879 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen von Blomberg.svg|23px]] || [[Blomberga]] || ''Blomberg'' || 15 282 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Blumberg.svg|23px]] || [[Blumberga]] || ''Blumberg'' || 9948 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Bobingen.png|23px]] || [[Bobingene]] || ''Bobingen'' || 16 574 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Bodenwerder.png|23px]] || [[Bodenverdere]] || ''Bodenwerder'' || 5621 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen bogen.png|23px]] || [[Bogene]] || ''Bogen'' || 9751 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Bocholt COA.svg|23px]] || [[Boholta]] || ''Bocholt'' || 70 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Bochum.svg|23px]] || [[Bohuma]] || ''Bochum'' || 361 734 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:BoizenburgElbe-Wappen2.svg|23px]] || [[Boicenburga pie Elbas]] || ''Boizenburg/ Elbe'' || 10 254 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Bockenem.svg|23px]] || [[Bokenema]] || ''Bockenem'' || 9801 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Boxberg (Baden).svg|23px]] || [[Boksberga]] || ''Boxberg'' || 6500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-stadt-bonn.svg|23px]] || [[Bonna]] || ''Bonn'' || 311 287 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Bonndorf im Schwarzwald.png|23px]] || [[Bonndorfa Švarcvaldē]] || ''Bonndorf im Schwarzwald'' || 6807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Boppard COA.svg|23px]] || [[Boparda]] || ''Boppard'' || 15 181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Bopfingen COA.svg|23px]] || [[Bopfingene]] || ''Bopfingen'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Borgentreich.svg|23px]] || [[Borgenštreiha]] || ''Borgentreich'' || 8997 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Borgholzhausen.svg|23px]] || [[Borgholchauzene]] || ''Borgholzhausen'' || 8646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Borken.jpg|23px]] || [[Borkene (Hesene)|Borkene]] || ''Borken (Hesse)'' || 12 550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Borken (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Borkene (Ziemeļreina-Vestfālene)|Borkene]] || ''Borken'' || 41 386 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Borkum COA.svg|23px]] || [[Borkuma]] || ''Borkum'' || 5175 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Borna.svg|23px]] || [[Borna]] || ''Borna'' || 19 259 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bornheim.svg|23px]] || [[Bornheima]] || ''Bornheim'' || 46 437 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Bottrop COA.svg|23px]] || [[Botropa]] || ''Bottrop'' || 116 055 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Brackenheim Wappen.svg|23px]] || [[Brakenheima]] || ''Brackenheim'' || 15 106 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Bramsche COA.svg|23px]] || [[Bramše]] || ''Bramsche'' || 30 134 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Barmstedt Wappen.png|23px]] || [[Bramštete]] || ''Barmstedt'' || 10 068 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Brand-Erbisdorf.png|23px]] || [[Branda-Erbisdorfa]] || ''Brand-Erbisdorf'' || 9932 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Brandenburg an der Havel COA.svg|23px]] || [[Brandenburga pie Hāfeles]] || ''Brandenburg an der Havel'' || 71 032 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Brandis.svg|23px]] || [[Brandisa]] || ''Brandis'' || 9364 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Braubach.png|23px]] || [[Braubaha]] || ''Braubach'' || 3012 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Braunfels.svg|23px]] || [[Braunfelse]] || ''Braunfels'' || 10 688 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Braunlage.svg|23px]] || [[Braunlāge]] || ''Braunlage'' || 6082 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Bräunlingen COA.svg|23px]] || [[Braunlingene]] || ''Bräunlingen'' || 5773 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Braunsbedra.png|23px]] || [[Braunsbedra]] || ''Braunsbedra'' || 11 399 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Braunschweig COA.svg|23px]] || [[Braunšveiga]] || ''Braunschweig'' || 247 227 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen brake.svg|23px]] || [[Brāke]] || ''Brake'' || 14 983 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Brakel.svg|23px]] || [[Brākele]] || ''Brakel'' || 16 535 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Bredstedt Gemeinde Wappen.png|23px]] || [[Bredštete]] || ''Bredstedt'' || 5115 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Breuberg.svg|23px]] || [[Breiburga]] || ''Breuberg'' || 7386 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Breisach am Rhein COA.svg|23px]] || [[Breisaha]] || ''Breisach'' || 14 464 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Breckerfeld COA.svg|23px]] || [[Brekerfelde]] || ''Breckerfeld'' || 8915 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Bretten (de).svg|23px]] || [[Bretene]] || ''Bretten'' || 28 589 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|23px]] || [[Brēmene]] || ''Bremen'' || 548 547 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:DEU Bremervoerde COA.svg|23px]] || [[Brēmerfērde]] || ''Bremervörde'' || 18 701 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Bremerhaven.png|23px]] || [[Brēmerhāfene]] || ''Bremerhaven'' || 112 895 || [[Brēmene (federālā zeme)|Brēmene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Brilon.svg|23px]] || [[Brilona]] || ''Brilon'' || 25 499 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueel.svg|23px]] || [[Brīele]] || ''Brüel'' || 2644 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coa Buergel Thur.png|23px]] || [[Brīgele]] || ''Bürgel'' || 3052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Brühl.png|23px]] || [[Brīhle]] || ''Brühl'' || 44 029 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Brueck.png|23px]] || [[Brīka]] || ''Brück'' || 3702 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Bruessow.png|23px]] || [[Brīsova]] || ''Brüssow'' || 1963 || [[Brandenburga]] |- | || [[Broterode-Trūzetāle]] || ''Brotterode-Trusetal'' || 6398 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Bruchköbel.svg|23px]] || [[Bruhkēbele]] || ''Bruchköbel'' || 20 265 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Bruchsal.svg|23px]] || [[Bruhzāle]] || ''Bruchsal'' || 42 871 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Brunsbuettel-Wappen.png|23px]] || [[Brunsbitele]] || ''Brunsbüttel'' || 12 721 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Butzbach.png|23px]] || [[Bucbaha]] || ''Butzbach'' || 24 384 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Buchen COA.svg|23px]] || [[Buhene]] || ''Buchen'' || 17 547 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Buchholzer wappen.jpg|23px]] || [[Buhholca Norheidē]] || ''Buchholz in der Nordheide'' || 37 876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Buchloe.svg|23px]] || [[Buhlo]] || ''Buchloe'' || 12 169 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Buckow.png|23px]] || [[Bukova]] || ''Buckow'' || 1500 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Buxtehude.png|23px]] || [[Bukstehūde]] || ''Buxtehude'' || 39 777 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-015 Burg COA.png|23px]] || [[Burga]] || ''Burg'' || 22 828 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgau (Schwaben).svg|23px]] || [[Burgava]] || ''Burgau'' || 9401 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burgbernheim.svg|23px]] || [[Burgbernheima]] || ''Burgbernheim'' || 2997 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgdorf (Region Hannover).png|23px]] || [[Burgdorfa]] || ''Burgdorf'' || 29 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burghausen.svg|23px]] || [[Burghauzene]] || ''Burghausen'' || 17 715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgkunstadt.svg|23px]] || [[Burgkunštate]] || ''Burgkunstadt'' || 6437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Burglengenfeld.svg|23px]] || [[Burglengenfelde]] || ''Burglengenfeld'' || 12 433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Burg Stargard.PNG|23px]] || [[Burgštargarde]] || ''Burg Stargard'' || 4991 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:CoABurgstaedt.svg|23px]] || [[Burgštete]] || ''Burgstädt'' || 10 978 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burgwedel.png|23px]] || [[Burgvēdele]] || ''Burgwedel'' || 20 239 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Burladingen.svg|23px]] || [[Burladingene]] || ''Burladingen'' || 12 148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Burscheid COA.svg|23px]] || [[Buršeide]] || ''Burscheid'' || 18 108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttelstedt.png|23px]] || [[Butelštete]] || ''Buttelstedt'' || 1321 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Buttstaedt.png|23px]] || [[Butštate]] || ''Buttstädt'' || 2469 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Zarrentin-Wappen.PNG|23px]] || [[Carentīne pie Šālezera]] || ''Zarrentin'' || 4984 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Zahna-Elster.png|23px]] || [[Cāna-Elstere]] || ''Zahna-Elster'' || 9415 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Zehdenick.png|23px]] || [[Cehdenika]] || ''Zehdenick'' || 13 345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Zeitz Wappen.png|23px]] || [[Ceica]] || ''Zeitz'' || 29 557 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Zeil a. Main.png|23px]] || [[Ceile pie Mainas]] || ''Zeil am Main'' || 5599 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Zeulenroda-Triebes.svg|23px]] || [[Ceilenroda-Trībeza]] || ''Zeulenroda-Triebes'' || 17 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zella-Mehlis.svg|23px]] || [[Cella-Melisa]] || ''Zella-Mehlis'' || 10 785 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Zell (Mosel) COA.svg|23px]] || [[Celle (Mozele)|Celle]] || ''Zell (Mosel)'' || 4075 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Zell am Harmersbach COA.svg|23px]] || [[Celle Harmersbahā]] || ''Zell am Harmersbach'' || 7952 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Zell im Wiesental COA.svg|23px]] || [[Celle Vīzentālē]] || ''Zell im Wiesental'' || 6112 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Celle.png|23px]] || [[Celle]] || ''Celle'' || 68 508 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-440 Zoerbig COA.png|23px]] || [[Cērbiga]] || ''Zörbig'' || 9514 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-430 Zerbst COA.png|23px]] || [[Cērbsta]] || ''Zerbst'' || 22 002 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Zeven COA.svg|23px]] || [[Cēvene]] || ''Zeven'' || 13 596 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Zuelpich COA.svg|23px]] || [[Cilpiha]] || ''Zülpich'' || 19 634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Zirndorf COA.svg|23px]] || [[Cirndorfa]] || ''Zirndorf'' || 25 957 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Zittau.PNG|23px]] || [[Citava]] || ''Zittau'' || 25 950 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ziegenrück.png|23px]] || [[Cīgenrika]] || ''Ziegenrück'' || 700 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Zierenberg.png|23px]] || [[Cīrenberga]] || ''Zierenberg'' || 6462 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ziesar.png|23px]] || [[Cīzara]] || ''Ziesar'' || 2453 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zossen.png|23px]] || [[Cosene]] || ''Zossen'' || 17 600 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Zschopau.png|23px]] || [[Cšopava]] || ''Zschopau'' || 9719 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zweibruecken.jpg|23px]] || [[Cveibrikene]] || ''Zweibrücken'' || 34 084 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Zwenkau.svg|23px]] || [[Cvenkava]] || ''Zwenkau'' || 8813 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Zwönitz coa.svg|23px]] || [[Cvēnica]] || ''Zwönitz'' || 12 450 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Zwickau COA.svg|23px]] || [[Cvikava]] || ''Zwickau'' || 91 564 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Zwingenberg (Bergstraße).png|23px]] || [[Cvingenberga]] || ''Zwingenberg'' || 6705 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Zwiesel.png|23px]] || [[Cvīzele]] || ''Zwiesel'' || 9257 || [[Bavārija]] |- | || [[Dahava]] || ''Dachau'' || 45 621 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Dahme (Mark).png|23px]] || [[Dahme]] || ''Dahme/Mark'' || 5194 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Damme COA.svg|23px]] || [[Damme]] || ''Damme'' || 16 466 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dahn COA.svg|23px]] || [[Dane]] || ''Dahn'' || 4447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Dannenberg Elbe.png|23px]] || [[Dannenberga]] || ''Dannenberg (Elbe)'' || 8145 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dargun COA.svg|23px]] || [[Darguna]] || ''Dargun'' || 4424 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|23px]] || [[Darmštate]] || ''Darmstadt'' || 149 743 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dasselwappen.png|23px]] || [[Dasele]] || ''Dassel'' || 9884 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Dassow-Wappen.PNG|23px]] || [[Dasova]] || ''Dassow'' || 4013 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Datteln COA.svg|23px]] || [[Datelne]] || ''Datteln'' || 34 332 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Daun.png|23px]] || [[Dauna]] || ''Daun'' || 8013 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen dahlen.png|23px]] || [[Dālene]] || ''Dahlen'' || 4377 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Deggendorf.svg|23px]] || [[Degendorfa]] || ''Deggendorf'' || 31 853 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Deidesheim COA.svg|23px]] || [[Deidesheima]] || ''Deidesheim'' || 3704 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Delbrück COA.svg|23px]] || [[Delbrīka]] || ''Delbrück'' || 30 828 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Delmenhorst COA.svg|23px]] || [[Delmenhorste]] || ''Delmenhorst'' || 74 052 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Demmin.svg|23px]] || [[Demmīne]] || ''Demmin'' || 11 393 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dessau-Rosslau.svg|23px]] || [[Desava-Roslava]] || ''Dessau-Roßlau'' || 83 616 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Dettelbach.svg|23px]] || [[Detelbaha]] || ''Dettelbach'' || 6880 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:COA Detmold.svg|23px]] || [[Detmolda]] || ''Detmold'' || 73 449 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dobeln coa.png|23px]] || [[Dēbelne]] || ''Döbeln'' || 20 699 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doebern.png|23px]] || [[Dēberne]] || ''Döbern'' || 3351 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Delitzsch.svg|23px]] || [[Dēliča]] || ''Delitzsch'' || 25 005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doemitz.svg|23px]] || [[Dēmica]] || ''Dömitz'' || 3038 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Dillenburg.png|23px]] || [[Dillenburga]] || ''Dillenburg'' || 23 602 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Dillingdonau.png|23px]] || [[Dillingene pie Donavas]] || ''Dillingen an der Donau'' || 18 082 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dillingen COA.svg|23px]] || [[Dillingene]] || ''Dillingen'' || 20 183 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Dingelstaedt.png|23px]] || [[Dingelštate]] || ''Dingelstädt'' || 4324 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Dingolfing.svg|23px]] || [[Dingolfinga]] || ''Dingolfing'' || 18 506 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Dinkelsbühl.svg|23px]] || [[Dinkelsbīhle]] || ''Dinkelsbühl'' || 11 315 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Dinklage coat of arms.png|23px]] || [[Dinklāge]] || ''Dinklage'' || 12 673 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dinslaken COA.svg|23px]] || [[Dinslakene]] || ''Dinslaken'' || 67 190 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dippoldiswalde wappen.png|23px]] || [[Dipoldisvalde]] || ''Dippoldiswalde'' || 14 508 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Landeshauptstadt Duesseldorf.svg|23px]] || [[Diseldorfa]] || ''Düsseldorf'' || 598 686 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Dieburg.svg|23px]] || [[Dīburga]] || ''Dieburg'' || 14 921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen stadt diez.gif|23px]] || [[Dīca]] || ''Diez'' || 10 688 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Dietzenbach.png|23px]] || [[Dīcenbaha]] || ''Dietzenbach'' || 32 750 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Ditzingen COA.svg|23px]] || [[Dīcingene]] || ''Ditzingen'' || 24 272 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Duelmen COA.svg|23px]] || [[Dīlmene]] || ''Dülmen'' || 45 870 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Diemelstadt COA.svg|23px]] || [[Dīmelštate]] || ''Diemelstadt'' || 5202 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen diepholz.png|23px]] || [[Dīpholca]] || ''Diepholz'' || 15 914 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Dierdorf COA.svg|23px]] || [[Dīrdorfa]] || ''Dierdorf'' || 5650 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Düren.svg|23px]] || [[Dīrene]] || ''Düren'' || 88 953 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Duisburg.svg|23px]] || [[Dīsburga]] || ''Duisburg'' || 486 855 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Dietenheim COA.svg|23px]] || [[Dītenheima]] || ''Dietenheim'' || 6561 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Dietfurt an der Altmühl.png|23px]] || [[Dītfurte]] || ''Dietfurt'' || 6028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dissen COA.svg|23px]] || [[Dīzene]] || ''Dissen'' || 9342 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Doberlug-Kirchhain.png|23px]] || [[Doberlūga-Kirhhaina]] || ''Doberlug-Kirchhain'' || 8759 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen dommitzsch.png|23px]] || [[Dommiča]] || ''Dommitzsch'' || 2574 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Dohna.svg|23px]] || [[Dona (Saksija)|Dona]] || ''Dohna'' || 6227 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Donaueschingen wappen.svg|23px]] || [[Donavšingene]] || ''Donaueschingen'' || 21 190 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Donauwörth.svg|23px]] || [[Donavvērte]] || ''Donauwörth'' || 18 550 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Donzdorf.svg|23px]] || [[Doncdorfa]] || ''Donzdorf'' || 10 765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Dorfene]] || ''Dorfen'' || 14120 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Dormagen COA.svg|23px]] || [[Dormagene]] || ''Dormagen'' || 62 498 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Dornburga-Kamburga]] || ''Dornburg-Camburg'' || 5476 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Dornhan COA.svg|23px]] || [[Dornhana]] || ''Dornhan'' || 5991 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Dornstetten COA SK.svg|23px]] || [[Dornštetene]] || ''Dornstetten'' || 7849 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Dorsten.svg|23px]] || [[Dorstene]] || ''Dorsten'' || 75 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Dortmund.svg|23px]] || [[Dortmunde]] || ''Dortmund'' || 575 944 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Dransfeld.jpeg|23px]] || [[Dransfelde]] || ''Dransfeld'' || 4310 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Drebkau.png|23px]] || [[Drebkava]] || ''Drebkau'' || 5734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Dreieich.png|23px]] || [[Dreieihe]] || ''Dreieich'' || 39 868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Drensteinfurt COA.svg|23px]] || [[Dreinšteinfurte]] || ''Drensteinfurt'' || 15 239 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Dresden Stadtwappen.svg|23px]] || [[Drēzdene]] || ''Dresden'' || 530 754 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Drolshagen.svg|23px]] || [[Drolshāgene]] || ''Drolshagen'' || 11 848 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Duderstadt.png|23px]] || [[Duderštate]] || ''Duderstadt'' || 20 860 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ebeleben.png|23px]] || [[Ebelebene]] || ''Ebeleben'' || 2811 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ebersbach an der Fils.png|23px]] || [[Eberbaha pie Filsas]] || ''Ebersbach an der Fils'' || 15 185 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Eberbach Baden.svg|23px]] || [[Eberbaha]] || ''Eberbach'' || 14 462 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ebermannstadt.svg|23px]] || [[Ebermannštate]] || ''Ebermannstadt'' || 6925 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Ebern.svg|23px]] || [[Eberne]] || ''Ebern'' || 7212 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen EN.svg|23px]] || [[Ebersbaha-Neigersdorfa]] || ''Ebersbach-Neugersdorf'' || 12 951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Ebersberg COA.svg|23px]] || [[Ebersberga]] || ''Ebersberg'' || 11 469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Eberswalde.svg|23px]] || [[Ēbersvalde]] || ''Eberswalde'' || 38 844 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Edenkoben COA.svg|23px]] || [[Edenkobene]] || ''Edenkoben'' || 6719 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Egeln.JPG|23px]] || [[Egelne]] || ''Egeln'' || 3483 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Eggenfelden.svg|23px]] || [[Egenfeldene]] || ''Eggenfelden'' || 13090 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Eggesin COA.svg|23px]] || [[Egezīne]] || ''Eggesin'' || 4847 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Ehingen.svg|23px]] || [[Ehingene]] || ''Ehingen'' || 24 786 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Öhringen.svg|23px]] || [[Ehringene]] || ''Öhringen'' || 22 777 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Eibelstadt.svg|23px]] || [[Eibelštate]] || ''Eibelstadt'' || 2808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eibenstock.png|23px]] || [[Eibenštoka]] || ''Eibenstock'' || 7736 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eichstätt.svg|23px]] || [[Eihštāte]] || ''Eichstätt'' || 13 155 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen eilenburg.png|23px]] || [[Eilenburga]] || ''Eilenburg'' || 15 487 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Coat_of_arms_of_Einbeck.svg|23px]] || [[Einbeka]] || ''Einbeck'' || 31 591 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Euskirchen COA.svg|23px]] || [[Eiskirhene]] || ''Euskirchen'' || 55 558 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:CoA Eutin.svg|23px]] || [[Eitīne]] || ''Eutin'' || 16 769 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenach.png|23px]] || [[Eizenaha]] || ''Eisenach'' || 41 567 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Pfalz).svg|23px]] || [[Eizenberga (Reinzeme-Pfalca)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 9125 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenberg (Thüringen).png|23px]] || [[Eizenberga (Tīringene)|Eizenberga]] || ''Eisenberg'' || 10 995 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eisenhuettenstadt.png|23px]] || [[Eizenhūtenštate]] || ''Eisenhüttenstadt'' || 27 205 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Eisfeld.png|23px]] || [[Eizfelde]] || ''Eisfeld'' || 5661 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Eislingen.png|23px]] || [[Eizlingene]] || ''Eislingen/Fils'' || 19 840 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eckartsberga.png|23px]] || [[Ekartsberga]] || ''Eckartsberga'' || 2411 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:WappenEckernfoerde.svg|23px]] || [[Ekernfērde]] || ''Eckernförde'' || 21 792 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Elzach COA.svg|23px]] || [[Elcaha]] || ''Elzach'' || 7069 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Elce]] || ''Elze'' || 8838 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ellingen.svg|23px]] || [[Ellingene]] || ''Ellingen'' || 3671 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ellrich.svg|23px]] || [[Ellriha]] || ''Ellrich'' || 5516 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ellwangen COA.svg|23px]] || [[Ellvangene]] || ''Ellwangen'' || 23 555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Elmshorn-Wappen.png|23px]] || [[Elmshorna]] || ''Elmshorn'' || 47 667 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat Of Arms Elsdorf.svg|23px]] || [[Elsdorfa]] || ''Elsdorf'' || 20 991 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Elsfleth.png|23px]] || [[Elsfleha]] || ''Elsfleth'' || 9054 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz.svg|23px]] || [[Elsnica/Fogtlande]] || ''Oelsnitz/Vogtl.'' || 10 763 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oelsnitz-Erzgebirge.png|23px]] || [[Elsnica/Rūdu kalni]] || ''Oelsnitz/Erzgeb.'' || 11 266 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elsterberg.svg|23px]] || [[Elsterberga]] || ''Elsterberg'' || 4263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Elsterwerda.svg|23px]] || [[Elsterverda]] || ''Elsterwerda'' || 8287 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Elstra Wappen.svg|23px]] || [[Elstra]] || ''Elstra'' || 2899 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Elterlein.png|23px]] || [[Elterleine]] || ''Elterlein'' || 3005 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Eltmann.png|23px]] || [[Eltmana]] || ''Eltmann'' || 5241 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eltville am Rhein.png|23px]] || [[Eltville pie Reinas]] || ''Eltville am Rhein'' || 16780 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Emden COA.svg|23px]] || [[Emdene]] || ''Emden'' || 49790 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Emmelshausen COA.svg|23px]] || [[Emmelshauzene]] || ''Emmelshausen'' || 4746 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Emmendingen COA.svg|23px]] || [[Emmendingene]] || ''Emmendingen'' || 26287 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Emmerich COA.svg|23px]] || [[Emmeriha pie Reinas]] || ''Emmerich am Rhein'' || 30105 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Emsdetten COA.svg|23px]] || [[Emsdetene]] || ''Emsdetten'' || 35447 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Endingen.png|23px]] || [[Endingene]] || ''Endingen'' || 9060 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Engen.svg|23px]] || [[Engene]] || ''Engen'' || 10066 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Enger.svg|23px]] || [[Engere]] || ''Enger'' || 20228 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Ennepetal COA.svg|23px]] || [[Ennepetāle]] || ''Ennepetal'' || 29825 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ennigerloh COA.svg|23px]] || [[Ennigerloha]] || ''Ennigerloh'' || 19526 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Eppelheim Wappen.svg|23px]] || [[Epelheima]] || ''Eppelheim'' || 15016 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Eppingen COA.svg|23px]] || [[Epingene]] || ''Eppingen'' || 20919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eppstein.png|23px]] || [[Epšteina]] || ''Eppstein'' || 13317 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erbach COA.svg|23px]] || [[Erbaha (Bādene-Virtemberga)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13118 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Erbach (Odenwald).svg|23px]] || [[Erbaha (Hesene)|Erbaha]] || ''Erbach'' || 13336 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Erbendorf.png|23px]] || [[Erbendorfa]] || ''Erbendorf'' || 5158 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coa de-by-erding.svg|23px]] || [[Erdinga]] || ''Erding'' || 35295 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Erftstadt.svg|23px]] || [[Erftštate]] || ''Erftstadt'' || 49037 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erfurt.svg|23px]] || [[Erfurte]] || ''Erfurt'' || 204880 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Erkelenz COA.svg|23px]] || [[Erkelence]] || ''Erkelenz'' || 42792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erkner.PNG|23px]] || [[Erknere]] || ''Erkner'' || 11509 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Erkrath COA.svg|23px]] || [[Erkrāte]] || ''Erkrath'' || 43639 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Erlangen.svg|23px]] || [[Erlangene]] || ''Erlangen'' || 105624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Erlenbach am Main.png|23px]] || [[Erlenbaha pie Mainas]] || ''Erlenbach am Main'' || 9959 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Erlensee.svg|23px]] || [[Erlenzē]] || ''Erlensee'' || 13307 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Erwitte COA.svg|23px]] || [[Ervite]] || ''Erwitte'' || 15663 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Essen COA.svg|23px]] || [[Esene]] || ''Essen'' || 569884 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Esslingen am Neckar COA.svg|23px]] || [[Eslingene]] || ''Esslingen am Neckar'' || 89242 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Espelkamp.svg|23px]] || [[Espelkampe]] || ''Espelkamp'' || 24604 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestringen.svg|23px]] || [[Estringene]] || ''Östringen'' || 12564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Eschborn.svg|23px]] || [[Ešborna]] || ''Eschborn'' || 20731 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Eschenbach in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Ešenbaha Oberpfalcā]] || ''Eschenbach in der Oberpfalz'' || 3877 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Eschershausen.png|23px]] || [[Ešershauzene]] || ''Eschershausen'' || 3438 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Eschweiler COA.svg|23px]] || [[Ešveilere]] || ''Eschweiler'' || 55026 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Eschwege COA.svg|27x27px]]|| [[Ešvēge]] || ''Eschwege'' || 19470 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ettenheim.png|23px]] || [[Etenheima]] || ''Ettenheim'' || 12382 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ettlingen.svg|23px]] || [[Etlingene]] || ''Ettlingen'' || 38819 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oebisfelde-Weferlingen.png|23px]] || [[Ēbisfelde-Veferlingene]] || ''Oebisfelde-Weferlingen'' || 13642 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Oederan.png|23px]] || [[Ēderana]] || ''Oederan'' || 8258 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Oelde COA.svg|23px]] || [[Ēlde]] || ''Oelde'' || 29014 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oer-Erkenschwick COA.svg|23px]] || [[Ēre-Erkenšike]] || ''Oer-Erkenschwick'' || 30550 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ehrenfriedersdorf.svg|23px]] || [[Ērenfrīdersdorfa]] || ''Ehrenfriedersdorf'' || 4892 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oerlinghausen.svg|23px]] || [[Ērlinghauzene]] || ''Oerlinghausen'' || 16683 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Oestrich-Winkel.svg|23px]] || [[Ēstriha-Vinkele]] || ''Oestrich-Winkel'' || 11499 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Oettingen in Bayern COA.svg|23px]] || [[Ētingene Bavārijā]] || ''Oettingen in Bayern'' || 5093 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Esens COA.svg|23px]] || [[Ēzense]] || ''Esens'' || 7221 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vacha.svg|23px]] || [[Faha]] || ''Vacha'' || 5464 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Vaihingen an der Enz.svg|23px]] || [[Faihingene pie Encas]] || ''Vaihingen an der Enz'' || 28080 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Falkenberg-Elster.png|23px]] || [[Falkenberga/Elstere]] || ''Falkenberg/Elster'' || 6561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ermsleben.png|23px]] || [[Falkenšteina (Saksija-Anhalte)|Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Harz'' || 5575 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Falk Vogtl coat of arms.png|23px]] || [[Falkenšteina]] || ''Falkenstein/Vogtl.'' || 8359 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Falkensee.svg|23px]] || [[Falkenzē]] || ''Falkensee'' || 41258 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Vallendar.png|23px]] || [[Fallendāra]] || ''Vallendar'' || 8388 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Varel COA.svg|23px]] || [[Farela]] || ''Varel'' || 23554 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Vetschau.png|23px]] || [[Fečava/Šprēvalde]] || ''Vetschau/Spreewald'' || 8491 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Vöhringen COA.svg|23px]] || [[Fehringene]] || ''Vöhringen'' || 12973 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vechta COA.svg|23px]] || [[Fehta]] || ''Vechta'' || 30944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Feuchtwangen.png|23px]] || [[Feihtvangene]] || ''Feuchtwangen'' || 12062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velbert COA.svg|23px]] || [[Felberte]] || ''Velbert'' || 80572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velburg COA.svg|23px]] || [[Felburga]] || ''Velburg'' || 5194 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Velden COA.svg|23px]] || [[Feldene]] || ''Velden'' || 1802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Voelklingen COA.svg|23px]] || [[Felklingene]] || ''Völklingen'' || 38468 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Fellbach.svg|23px]] || [[Fellbaha]] || ''Fellbach'' || 44403 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vellmar.svg|23px]] || [[Felmāra]] || ''Vellmar'' || 18075 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen-Felsberg-Hessen.png|23px]] || [[Felsberga]] || ''Felsberg'' || 10659 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Velten.png|23px]] || [[Feltene]] || ''Velten'' || 11569 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Verden (Aller).svg|23px]] || [[Ferdene]] || ''Verden'' || 26668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Verl.svg|23px]] || [[Ferla]] || ''Verl'' || 24947 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Versmold.svg|23px]] || [[Fersmolde]] || ''Versmold'' || 20753 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Velen COA.svg|23px]] || [[Fēlene]] || ''Velen'' || 12936 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Fehmarn Stadt-Wappen.png|23px]] || [[Fēmarna]] || ''Fehmarn'' || 1241 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Voerde COA.svg|23px]] || [[Fērde]] || ''Voerde'' || 36514 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Viechtach COA.svg|23px]] || [[Fihtaha]] || ''Viechtach'' || 8002 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Filderstadt.svg|23px]] || [[Filderštate]] || ''Filderstadt'' || 44631 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Villingen-Schwenningen.png|23px]] || [[Filingene-Šveningene]] || ''Villingen-Schwenningen'' || 81128 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Philippsburg.svg|23px]] || [[Filipsburga]] || ''Philippsburg'' || 12534 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vilsbiburg.svg|23px]] || [[Filsbiburga]] || ''Vilsbiburg'' || 11309 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilseck COA.svg|23px]] || [[Filseka]] || ''Vilseck'' || 5865 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vilshofen COA.svg|23px]] || [[Filshofene]] || ''Vilshofen'' || 15966 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|23px]] || [[Finstervalde]] || ''Finsterwalde'' || 16561 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Fürstenau COA.svg|23px]] || [[Firstenava]] || ''Fürstenau'' || 9184 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuerstenberg-Havel.png|23px]] || [[Firstenberga/Hāfele]] || ''Fürstenberg/Havel'' || 5959 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Fürstenfeldbruck Wappen.svg|23px]] || [[Firstenfeldbruka]] || ''Fürstenfeldbruck'' || 34648 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Fürth COA.svg|23px]] || [[Firte]] || ''Fürth'' || 119808 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Viernheim.svg|23px]] || [[Fīrnheima]] || ''Viernheim'' || 33120 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Viersen COA.svg|23px]] || [[Fīrsene]] || ''Viersen'' || 74907 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Visselhövede.png|23px]] || [[Fīselhēvede]] || ''Visselhövede'' || 9919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fuessen.svg|23px]] || [[Fīzene]] || ''Füssen'' || 14631 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Fladungen.svg|23px]] || [[Fladungene]] || ''Fladungen'' || 2201 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Flensburg COA.svg|23px]] || [[Flensburga]] || ''Flensburg'' || 83971 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Floeha.svg|23px]] || [[Flēa]] || ''Flöha'' || 11128 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Floersheim am Main.svg|23px]] || [[Flērsheima pie Mainas]] || ''Flörsheim am Main'' || 20197 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Florstadt.png|23px]] || [[Florštate]] || ''Florstadt'' || 8690 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Vlotho.svg|23px]] || [[Floto]] || ''Vlotho'' || 18970 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Vogtsburg COA.svg|23px]] || [[Fogtsburga Kaizerštūlē]] || ''Vogtsburg im Kaiserstuhl'' || 5808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Vohburg SVG.svg|23px]] || [[Fohburga pie Donavas]] || ''Vohburg an der Donau'' || 7669 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vohenstrauß COA.svg|23px]] || [[Fohenštrausa]] || ''Vohenstrauß'' || 7560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Volkach COA.svg|23px]] || [[Folkaha]] || ''Volkach'' || 8664 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Volkmarsen.png|23px]] || [[Folkmārzene]] || ''Volkmarsen'' || 6755 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Forchheim.svg|23px]] || [[Forhheima]] || ''Forchheim'' || 30705 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Forst (Lausitz).svg|23px]] || [[Forsta]] || ''Forst'' || 19053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Forchtenberg COA.svg|23px]] || [[Fortenberga]] || ''Forchtenberg'' || 4879 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Franzburg.PNG|23px]] || [[Francburga]] || ''Franzburg'' || 1476 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Frankenau.png|23px]] || [[Frankenava]] || ''Frankenau'' || 2959 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankenberg.svg|23px]] || [[Frankenberga (Hesene)|Frankenberga]] || ''Frankenberg'' || 17829 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Frankenberg (Sachsen) COA.svg|23px]] || [[Frankenberga (Saksija)|Frankenberga]] || ''Frankenberg/Sa.'' || 14602 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frankenthal COA.svg|23px]] || [[Frankentāle]] || ''Frankenthal'' || 47332 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt am Main.svg|23px]] || [[Frankfurte pie Mainas]] || ''Frankfurt am Main'' || 701350 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Frankfurt (Oder).png|23px]] || [[Frankfurte pie Oderas]] || ''Frankfurt'' || 58537 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen frauenstein.PNG|23px]] || [[Frauenšteina]] || ''Frauenstein'' || 3006 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Frechen COA.svg|23px]] || [[Frehene]] || ''Frechen'' || 51080 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg COA.svg|23px]] || [[Freiberga (pilsēta)|Freiberga]] || ''Freiberg'' || 40268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Freiberg am Neckar COA.svg|23px]] || [[Freiberga pie Nekāras]] || ''Freiberg am Neckar'' || 15644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Freyburg (Unstrut).png|23px]] || [[Freiburga (Saksija-Anhalte)|Freiburga]] || ''Freyburg (Unstrut)'' || 4832 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Freiburg im Breisgau.svg|23px]] || [[Freiburga]] || ''Freiburg im Breisgau'' || 218043 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Bādene-Virtemberga)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 3768 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freudenberg (Siegerland) COA.svg|23px]] || [[Freidenberga (Ziemeļreina-Vestfālene)|Freidenberga]] || ''Freudenberg'' || 17873 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Freudenstadt-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Freidenštate]] || ''Freudenstadt'' || 22282 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Freilassing COA.svg|23px]] || [[Freilazinga]] || ''Freilassing'' || 16074 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Freinsheim.svg|23px]] || [[Freinsheima]] || ''Freinsheim'' || 4994 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Freystadt.png|23px]] || [[Freištate]] || ''Freystadt'' || 8626 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Freital.svg|23px]] || [[Freitāle]] || ''Freital'' || 39267 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Freyung.png|23px]] || [[Freiunga]] || ''Freyung'' || 6955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Freising.svg|23px]] || [[Freizinga]] || ''Freising'' || 45806 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Vreden COA.svg|23px]] || [[Frēdene]] || ''Vreden'' || 22389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Froendenberg (Ruhr) COA.svg|23px]] || [[Frēndenberga]] || ''Fröndenberg'' || 20705 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Freren.png|23px]] || [[Frērene]] || ''Freren'' || 4996 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fritzlar.png|23px]] || [[Friclāra]] || ''Fritzlar'' || 14361 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Friedberg in Bayern.svg|23px]] || [[Frīdberga (Bavārija)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 28894 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Friedberg-Hessen.svg|23px]] || [[Frīdberga (Hesene)|Frīdberga]] || ''Friedberg'' || 27758 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Fridingen an der Donau COA.svg|23px]] || [[Frīdingena pie Donavas]] || ''Fridingen an der Donau'' || 3098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland (Lkr. Oder-Spree).png|23px]] || [[Frīdlande (Brandenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 3053 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friedland.PNG|23px]] || [[Frīdlande (Mēklenburga)|Frīdlande]] || ''Friedland'' || 6122 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Friedrichroda.png|23px]] || [[Frīdrihroda]] || ''Friedrichroda'' || 7433 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Friedrichsdorf Taunus.svg|23px]] || [[Frīdrihsdorfa]] || ''Friedrichsdorf'' || 24577 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Friedrichshafen.svg|23px]] || [[Frīdrihshāfene]] || ''Friedrichshafen'' || 57961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Friedrichstadt Wappen.png|23px]] || [[Frīdrihštate]] || ''Friedrichstadt'' || 2485 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen friedrichsthal saar.jpg|23px]] || [[Frīdrihštāle]] || ''Friedrichsthal'' || 10263 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Friesack.png|23px]] || [[Frīsaka]] || ''Friesack'' || 2483 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Friesoythe.png|23px]] || [[Frīzoite]] || ''Friesoythe'' || 21335 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Frohburg.svg|23px]] || [[Froburga]] || ''Frohburg'' || 10347 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Fulda.svg|23px]] || [[Fulda (pilsēta)|Fulda]] || ''Fulda'' || 65036 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Furth im Wald.svg|23px]] || [[Furte Valdē]] || ''Furth im Wald'' || 8953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of Furtwangen.svg|23px]] || [[Furtvangene Švarcvaldē]] || ''Furtwangen im Schwarzwald'' || 9192 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gaildorf.svg|23px]] || [[Gaildorfa]] || ''Gaildorf'' || 12034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gammertingen.svg|23px]] || [[Gammertingene]] || ''Gammertingen'' || 6256 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Garbsen.svg|23px]] || [[Garbsene]] || ''Garbsen'' || 59912 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Garz-Wappen.PNG|23px]] || [[Garca/Rīgene]] || ''Garz/Rügen'' || 2222 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-81-135 Gardelegen COA.png|23px]] || [[Gardelēgene]] || ''Gardelegen'' || 23110 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Garding Wappen.png|23px]] || [[Gardinga]] || ''Garding'' || 2536 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Garching b Muenchen seal.gif|23px]] || [[Garhinga pie Minhenes]] || ''Garching bei München'' || 16437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gau-Algesheim.png|23px]] || [[Gava-Algesheima]] || ''Gau-Algesheim'' || 6673 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gadebusch Wappen.PNG|23px]] || [[Gādebuša]] || ''Gadebusch'' || 5496 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Gaggenau.svg|23px]] || [[Gāgenava]] || ''Gaggenau'' || 28546 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Gartz Oder.png|23px]] || [[Gārca]] || ''Gartz'' || 2470 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gebesee.jpg|23px]] || [[Gebezē]] || ''Gebesee'' || 2128 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gedern.png|23px]] || [[Gederne]] || ''Gedern'' || 7550 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gefrees.svg|23px]] || [[Gefrēse]] || ''Gefrees'' || 4448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geyer.png|23px]] || [[Geiere]] || ''Geyer'' || 3686 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Geilenkirchen COA.svg|23px]] || [[Geilenkirhene]] || ''Geilenkirchen'' || 26626 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Geithain.svg|23px]] || [[Geithaina]] || ''Geithain'' || 5536 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisa.png|23px]] || [[Geiza]] || ''Geisa'' || 4677 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Geiselhöring.svg|23px]] || [[Geizelhēringa]] || ''Geiselhöring'' || 6936 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geisenfeld.png|23px]] || [[Geizenfelde]] || ''Geisenfeld'' || 10270 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-Geisenheim.png|23px]] || [[Geizenheima]] || ''Geisenheim'' || 11618 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Geisingen COA.svg|23px]] || [[Geizingene]] || ''Geisingen'' || 6021 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Geislingen an der Steige COA.svg|23px]] || [[Geizlingene pie Steiges]] || ''Geislingen an der Steige'' || 26356 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Geislingen (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Geizlingene]] || ''Geislingen'' || 5961 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Geldern wapen.svg|23px]] || [[Gelderne]] || ''Geldern'' || 33064 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gelnhausen.png|23px]] || [[Gelnhauzene]] || ''Gelnhausen'' || 22099 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gelsenkirchen COA.svg|23px]] || [[Gelzenkirhene]] || ''Gelsenkirchen'' || 257850 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gemünden.png|23px]] || [[Gemindene pie Mainas]] || ''Gemünden am Main'' || 10290 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gemünden (Wohra).png|23px]] || [[Gemindene]] || ''Gemünden'' || 3847 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gengenbach COA.svg|23px]] || [[Gengenbaha]] || ''Gengenbach'' || 10666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Genthin.png|23px]] || [[Gentīne]] || ''Genthin'' || 14553 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Georgsmarienhütte COA official.svg|23px]] || [[Georgmarienhūte]] || ''Georgsmarienhütte'' || 31616 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Goeppingen.png|23px]] || [[Gepingene]] || ''Göppingen'' || 55571 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gerabronn COA.svg|23px]] || [[Gerabrona]] || ''Gerabronn'' || 4195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gerbstedt neu.png|23px]] || [[Gerbštete]] || ''Gerbstedt'' || 7657 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goerlitz vector.svg|23px]] || [[Gerlica]] || ''Görlitz'' || 54042 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gerlingen COA.svg|23px]] || [[Gerlingene]] || ''Gerlingen'' || 19068 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Germering.png|23px]] || [[Germeringe]] || ''Germering'' || 38478 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Germersheim COA.svg|23px]] || [[Germersheima]] || ''Germersheim'' || 20201 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Gernsbach Wappen.svg|23px]] || [[Gernsbaha]] || ''Gernsbach'' || 13842 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gernsheim.png|23px]] || [[Gernsheima]] || ''Gernsheim'' || 9903 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gerolzhofen.png|23px]] || [[Gerolchofene]] || ''Gerolzhofen'' || 6699 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Gerolstein COA.svg|23px]] || [[Gerolšteina]] || ''Gerolstein'' || 7529 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Gersfeld (Rhön).png|23px]] || [[Gersfelde]] || ''Gersfeld'' || 5512 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Gersthofen.svg|23px]] || [[Gersthofene]] || ''Gersthofen'' || 21311 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Geseke.svg|23px]] || [[Geseke]] || ''Geseke'' || 20511 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gößnitz (Thüringen).png|23px]] || [[Gesnica]] || ''Gößnitz'' || 3581 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Gescher wapen.svg|23px]] || [[Gešere]] || ''Gescher'' || 16887 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Goettingen COA.svg|23px]] || [[Getingene]] || ''Göttingen'' || 116891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gevelsberg COA.svg|23px]] || [[Gevelsberga]] || ''Gevelsberg'' || 30949 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gefell.png|23px]] || [[Gēfele]] || ''Gefell'' || 2566 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gera.svg|23px]] || [[Gēra]] || ''Gera'' || 94977 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gehrden.png|23px]] || [[Gērdene]] || ''Gehrden'' || 14418 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gehren.png|23px]] || [[Gērene]] || ''Gehren'' || 3897 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:StadtWappenGeretsried.png|23px]] || [[Gēretšrīda]] || ''Geretsried'' || 23610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Geringswalde.png|23px]] || [[Gēringsvalde]] || ''Geringswalde'' || 4404 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Geesthacht-Wappen.png|23px]] || [[Gēstahte]] || ''Geesthacht'' || 29363 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Geestland.svg|23px]] || [[Gēstlande]] || ''Geestland'' || 30411 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gützkow COA.svg|23px]] || [[Gickova]] || ''Gützkow'' || 2794 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Gifhorn COA.svg|23px]] || [[Gifhorna]] || ''Gifhorn'' || 41518 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gueglingen.svg|23px]] || [[Giglingene]] || ''Güglingen'' || 5976 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Günzburg COA.svg|23px]] || [[Gincburga]] || ''Günzburg'' || 19676 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ginsheim-Gustavsburg.png|23px]] || [[Ginsheima-Gustavsburga]] || ''Ginsheim-Gustavsburg'' || 15957 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Guesten.png|23px]] || [[Gistene]] || ''Güsten'' || 4346 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Güstrow.svg|23px]] || [[Gistrova]] || ''Güstrow'' || 28540 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Gütersloh.svg|23px]] || [[Giterslo]] || ''Gütersloh'' || 95507 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Giengen an der Brenz.svg|23px]] || [[Gīngene pie Brencas]] || ''Giengen an der Brenz'' || 19018 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Gießen.svg|23px]] || [[Gīsene]] || ''Gießen'' || 77733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gladbeck COA.svg|23px]] || [[Gladbeka]] || ''Gladbeck'' || 74011 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Gladenbach.jpg|23px]] || [[Gladenbaha]] || ''Gladenbach'' || 12061 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Glashütte.svg|23px]] || [[Glashite]] || ''Glashütte'' || 6874 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Glauchau.png|23px]] || [[Glauhava]] || ''Glauchau'' || 23131 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:CoA of Glücksburg (Ostsee).svg|23px]] || [[Gliksburga]] || ''Glücksburg'' || 5834 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Glückstadt.svg|23px]] || [[Gliksštate]] || ''Glückstadt'' || 11098 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Glinde Wappen.png|23px]] || [[Glinde]] || ''Glinde'' || 17922 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Gnoien-Wappen.PNG|23px]] || [[Gnoiene]] || ''Gnoien'' || 3060 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Goch COA.svg|23px]] || [[Goha]] || ''Goch'' || 33063 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Goldberg.PNG|23px]] || [[Goldberga (Mēklenburga)|Goldberga]] || ''Goldberg'' || 3819 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Goldkronach.svg|23px]] || [[Goldkronaha]] || ''Goldkronach'' || 3591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Golssen.png|23px]] || [[Golsene]] || ''Golßen'' || 2532 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Gommern COA.svg|23px]] || [[Gommerne]] || ''Gommern'' || 10612 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Goslar.svg|23px]] || [[Goslara]] || ''Goslar'' || 50681 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Gotha-Wappen.svg|23px]] || [[Gota]] || ''Gotha'' || 44325 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Gransee.png|23px]] || [[Granzē]] || ''Gransee'' || 5721 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Grabow.png|23px]] || [[Grābova]] || ''Grabow'' || 5663 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grafenau Ndb.jpg|23px]] || [[Grāfenava]] || ''Grafenau'' || 8255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gräfenberg.svg|23px]] || [[Grāfenberga]] || ''Gräfenberg'' || 4071 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenhainichen.png|23px]] || [[Grāfenhainihene]] || ''Gräfenhainichen'' || 12198 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Graefenthal.png|23px]] || [[Grāfentāle]] || ''Gräfenthal'' || 2102 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Grafenwöhr.svg|23px]] || [[Grāfenvēre]] || ''Grafenwöhr'' || 6470 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grafing bei München COA.svg|23px]] || [[Grāfinga]] || ''Grafing'' || 13092 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:WappenGreding.svg|23px]] || [[Gredinga]] || ''Greding'' || 6969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Grevenbroich COA.svg|23px]] || [[Grefenbroiha]] || ''Grevenbroich'' || 61891 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Greiz coa.png|23px]] || [[Greica]] || ''Greiz'' || 21284 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Greifswald COA.svg|23px]] || [[Greifsvalde]] || ''Greifswald'' || 56445 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Greussen.png|23px]] || [[Greisene]] || ''Greußen'' || 3655 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Groeningen.png|23px]] || [[Greningene]] || ''Gröningen'' || 3637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Grebenau.png|23px]] || [[Grēbenava]] || ''Grebenau'' || 2453 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Grebenstein.png|23px]] || [[Grēbenšteina]] || ''Grebenstein'' || 5851 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen groeditz.png|23px]] || [[Grēdica]] || ''Gröditz'' || 7524 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE Greven COA.svg|23px]] || [[Grēvene]] || ''Greven'' || 35278 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Grevesmühlen.svg|23px]] || [[Grēvesmīlene]] || ''Grevesmühlen'' || 10594 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimma.svg|23px]] || [[Grimma]] || ''Grimma'' || 28553 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Grimmen.png|23px]] || [[Grimmene]] || ''Grimmen'' || 9969 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Grünberg.png|23px]] || [[Grinberga]] || ''Grünberg'' || 13648 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Gruenhain-Beierfeld.png|23px]] || [[Grinhaina-Beierfelde]] || ''Grünhain-Beierfeld'' || 6022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Grünsfeld COA.svg|23px]] || [[Grinsfelde]] || ''Grünsfeld'' || 3620 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Gruenstadt COA.svg|23px]] || [[Grinštate]] || ''Grünstadt'' || 12886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Bieberau.png|23px]] || [[Grisbīverava]] || ''Groß-Bieberau'' || 4613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Griesheim (Hessen).png|23px]] || [[Grīsheima]] || ''Griesheim'' || 26198 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Groitzsch.svg|23px]] || [[Groiča]] || ''Groitzsch'' || 7607 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Gronau (Leine).png|23px]] || [[Gronava (Lejassaksija)|Gronava]] || ''Gronau'' || 5159 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Gronau (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Gronova (Vestfālene)|Gronova]] || ''Gronau'' || 45998 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossalmerode.png|23px]] || [[Grosalmerode]] || ''Großalmerode'' || 6571 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Großbottwar COA SK.svg|23px]] || [[Grosbotvāra]] || ''Großbottwar'' || 8189 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Grossbreitenbach.png|23px]] || [[Grosbreitenbaha]] || ''Großbreitenbach'' || 2600 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossenehrich.png|23px]] || [[Groseneriha]] || ''Großenehrich'' || 2482 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen grossenhain.png|23px]] || [[Grosenhaina]] || ''Großenhain'' || 18384 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Gross-Gerau COA.png|23px]] || [[Grosgerava]] || ''Groß-Gerau'' || 24076 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Grossraeschen.png|23px]] || [[Grosrāshene]] || ''Großräschen'' || 8863 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Großroehrsdorf.png|23px]] || [[Grosrērsdorfa]] || ''Großröhrsdorf'' || 6627 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Großschirma.svg|23px]] || [[Grosširma]] || ''Großschirma'' || 5708 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Groß-Umstadt.png|23px]] || [[Grosumštate]] || ''Groß-Umstadt'' || 20754 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Guben.svg|23px]] || [[Gūbene]] || ''Guben'' || 17655 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Gudensberg.png|23px]] || [[Gudensberga]] || ''Gudensberg'' || 9296 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Gummersbach COA.svg|23px]] || [[Gumersbaha]] || ''Gummersbach'' || 49665 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Gunzenhausen.svg|23px]] || [[Guncenhauzene]] || ''Gunzenhausen'' || 16222 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Gundelfingen an der Donau.svg|23px]] || [[Gundelfingene pie Donavas]] || ''Gundelfingen an der Donau'' || 7624 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Gundelsheim Württemberg.svg|23px]] || [[Gundelsheima]] || ''Gundelsheim'' || 7071 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hatzfeld (Eder) COA.svg|23px]] || [[Hacfelde]] || ''Hatzfeld'' || 3040 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Hadamar.png|23px]] || [[Hadamara]] || ''Hadamar'' || 12259 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haiger.png|23px]] || [[Haigere]] || ''Haiger'' || 19349 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Haigerloch.svg|23px]] || [[Haigerloha]] || ''Haigerloch'' || 10531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hainichen.png|23px]] || [[Hainihene]] || ''Hainichen'' || 8626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Haiterbach COA.svg|23px]] || [[Haiterbaha]] || ''Haiterbach'' || 5703 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hayingen COA.svg|23px]] || [[Hajingene]] || ''Hayingen'' || 2141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Halberstadt.svg|23px]] || [[Halberštate]] || ''Halberstadt'' || 40323 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Haldensleben.svg|23px]] || [[Haldenslēbene]] || ''Haldensleben'' || 19188 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Halle (Saale).svg|23px]] || [[Halle]] || ''Halle'' || 231565 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|23px]] || [[Halle (Ziemeļreina-Vestfālene)|Halle]] || ''Halle'' || 21167 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Hallenberg.svg|23px]] || [[Hallenberga]] || ''Hallenberg'' || 4380 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hallstadt.svg|23px]] || [[Halštate]] || ''Hallstadt'' || 8364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haltern am See COA.svg|23px]] || [[Halterne]] || ''Haltern'' || 37266 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Halver.svg|23px]] || [[Halvēre]] || ''Halver'' || 16218 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hamburg.svg|23px]] || [[Hamburga]] || ''Hamburg'' || 1751775 || [[Hamburga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of hamelin.svg|23px]] || [[Hamelne]] || ''Hameln'' || 56260 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hamm COA.svg|23px]] || [[Hamma]] || ''Hamm'' || 176048 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hammelburg.svg|23px]] || [[Hammelburga]] || ''Hammelburg'' || 11177 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hamminkeln COA.svg|23px]] || [[Hamminkelne]] || ''Hamminkeln'' || 26369 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hann muenden wappen.jpg|23px]] || [[Hanna Mindene]] || ''Hann. Münden'' || 23668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Hannover.svg|23px]] || [[Hannovere]] || ''Hannover'' || 518386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Harburg (Schwaben).jpg|23px]] || [[Harburga]] || ''Harburg'' || 5475 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-145 Harzgerode COA.svg|23px]] || [[Harcgerode]] || ''Harzgerode'' || 8296 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Hardegsen.png|23px]] || [[Hardegsene]] || ''Hardegsen'' || 7817 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hartha.png|23px]] || [[Harta (pilsēta)|Harta]] || ''Hartha'' || 7396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hartenstein coa.png|23px]] || [[Hartenšteina]] || ''Hartenstein'' || 4721 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Harsewinkel.svg|23px]] || [[Harzevinkele]] || ''Harsewinkel'' || 23789 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Haßfurt.svg|23px]] || [[Hasfurte]] || ''Haßfurt'' || 13126 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haslach im Kinzigtal COA.svg|23px]] || [[Haslaha Kincintālē]] || ''Haslach im Kinzigtal'' || 6854 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Hattersheim COA.svg|23px]] || [[Hatersheima pie Mainas]] || ''Hattersheim am Main'' || 25740 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hattingen COA.svg|23px]] || [[Hatingene]] || ''Hattingen'' || 54358 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hauzenberg.svg|23px]] || [[Haucenberga]] || ''Hauzenberg'' || 11608 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hausach COA.svg|23px]] || [[Hausaha]] || ''Hausach'' || 5746 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Havelberg.png|23px]] || [[Hāfelberga]] || ''Havelberg'' || 6729 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen pritzerbe.png|23px]] || [[Hāfelzē]] || ''Havelsee'' || 3275 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Hagenbach COA.svg|23px]] || [[Hāgenbaha]] || ''Hagenbach'' || 5318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Hagen.svg|23px]] || [[Hāgene]] || ''Hagen'' || 185996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hagenow Wappen1.svg|23px]] || [[Hāgenova]] || ''Hagenow'' || 11324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Coat of arms Hachenburg.svg|23px]] || [[Hāhenburga]] || ''Hachenburg'' || 5831 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Cham.svg|23px]] || [[Hāma]] || ''Cham'' || 16433 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Haan COA.png|23px]] || [[Hāna (pilsēta)|Hāna]] || ''Haan'' || 29985 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hanau.svg|23px]] || [[Hānava]] || ''Hanau'' || 89907 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Haren (Ems) COA.svg|23px]] || [[Hārene]] || ''Haren'' || 23090 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Paulus1.jpg|23px]] || [[Hāzelinne]] || ''Haselünne'' || 12448 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hechingen.svg|23px]] || [[Hehingene]] || ''Hechingen'' || 18741 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Höchstadt an der Aisch.svg|23px]] || [[Hehštate pie Aišas]] || ''Höchstadt an der Aisch'' || 13162 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heubach COA.svg|23px]] || [[Heibaha]] || ''Heubach'' || 9659 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Heide Wappen.png|23px]] || [[Heide]] || ''Heide'' || 21105 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen von Heideck.svg|23px]] || [[Heideka]] || ''Heideck'' || 4606 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidelberg.svg|23px]] || [[Heidelberga]] || ''Heidelberg'' || 150335 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenau.svg|23px]] || [[Heidenava]] || ''Heidenau'' || 16151 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Heidenheim an der Brenz.svg|23px]] || [[Heidenheima]] || ''Heidenheim an der Brenz'' || 46419 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbad Heiligenstadt.png|23px]] || [[Heilbāde Heiligenštate]] || ''Heilbad Heiligenstadt'' || 16197 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilbronn.svg|23px]] || [[Heilbronna]] || ''Heilbronn'' || 117531 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Heiligenhafen.png|23px]] || [[Heiligenhāfene]] || ''Heiligenhafen'' || 9072 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Heiligenhaus COA.svg|23px]] || [[Heilingenhauze]] || ''Heiligenhaus'' || 25419 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Heilsbronn.svg|23px]] || [[Heilsbronna]] || ''Heilsbronn'' || 9145 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Heimbach COA.svg|23px]] || [[Heimbaha]] || ''Heimbach'' || 4335 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Heimsheim COA.svg|23px]] || [[Heimsheima]] || ''Heimsheim'' || 5004 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Heinsberg COA.svg|23px]] || [[Heinsberga]] || ''Heinsberg'' || 40908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Heitersheim.svg|23px]] || [[Heitersheima]] || ''Heitersheim'' || 5968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Heusenstamm.png|23px]] || [[Heizenštamme]] || ''Heusenstamm'' || 18401 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hecklingen COA.svg|23px]] || [[Heklingene]] || ''Hecklingen'' || 7229 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Heldrungen.png|23px]] || [[Heldrungene]] || ''Heldrungen'' || 2213 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Helmbrechts.svg|23px]] || [[Helmbrehtsa]] || ''Helmbrechts'' || 8533 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Helmstedt.png|23px]] || [[Helmštete]] || ''Helmstedt'' || 22934 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappenhemau.png|23px]] || [[Hemava]] || ''Hemau'' || 8610 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemer.svg|23px]] || [[Hemere]] || ''Hemer'' || 34678 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmingen.svg|23px]] || [[Hemingene]] || ''Hemmingen'' || 18485 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemmoor.png|23px]] || [[Hemmora]] || ''Hemmoor'' || 8714 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hemsbach Bergstrasse.svg|23px]] || [[Hemsbaha]] || ''Hemsbach'' || 11865 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Hennef COA.svg|23px]] || [[Hennefe]] || ''Hennef'' || 45806 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hennigsdorf.png|23px]] || [[Hennigsdorfa]] || ''Hennigsdorf'' || 25800 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:WappenHeppenheim.svg|23px]] || [[Hepenheima]] || ''Heppenheim'' || 25013 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbolzheim COA.svg|23px]] || [[Herbocheima]] || ''Herbolzheim'' || 10251 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Herborn Stadtwappen.png|23px]] || [[Herborna]] || ''Herborn'' || 20366 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Herbrechtingen COA.svg|23px]] || [[Herbretingene]] || ''Herbrechtingen'' || 12869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen herbstein.png|23px]] || [[Herbšteine]] || ''Herbstein'' || 4725 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Blason ville de Herzberg-am-Harz.svg|23px]] || [[Hercberga Harcos]] || ''Herzberg am Harz'' || 13140 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Herzberg (Elster).png|23px]] || [[Hercberga (Elstere)]] || ''Herzberg (Elster)'' || 9161 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Herzogenaurach.svg|23px]] || [[Hercogenauraha]] || ''Herzogenaurach'' || 22918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herzogenrath COA.svg|23px]] || [[Hercogenrāte]] || ''Herzogenrath'' || 46546 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Herdecke.png|23px]] || [[Herdeke]] || ''Herdecke'' || 22572 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Herdorf COA.svg|23px]] || [[Herdorfa]] || ''Herdorf'' || 6773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Herford COA.svg|23px]] || [[Herforde]] || ''Herford'' || 65333 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen HeringenWerra.jpg|23px]] || [[Heringene (Hesene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 7301 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Heringen Helme.png|23px]] || [[Heringene (Tīringene)|Heringene]] || ''Heringen'' || 4936 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Herrieden.png|23px]] || [[Herīdene]] || ''Herrieden'' || 7636 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Hermeskeil COA.svg|23px]] || [[Hermeskeile]] || ''Hermeskeil'' || 5770 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Hermsdorf (Thüringen).png|23px]] || [[Hermsdorfa]] || ''Hermsdorf'' || 7800 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Herne Coat of Arms.svg|23px]] || [[Herne]] || ''Herne'' || 154417 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen herrnhut.PNG|23px]] || [[Hernhūte]] || ''Herrnhut'' || 6335 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Hersbruck coat of arms.png|23px]] || [[Hersbruka]] || ''Hersbruck'' || 12095 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Herten COA.svg|23px]] || [[Hertene]] || ''Herten'' || 60582 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hettingen COA.svg|23px]] || [[Hetingene]] || ''Hettingen'' || 1788 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hettstedt.svg|23px]] || [[Hetštete]] || ''Hettstedt'' || 14665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Hessisch-Lichtenau.png|23px]] || [[Heziša Lihtenava]] || ''Hessisch Lichtenau'' || 11922 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hessisch Oldendorf COA.svg|23px]] || [[Heziša Oldendorfa]] || ''Hessisch Oldendorf'' || 18114 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Höxter.svg|23px]] || [[Hēkstere]] || ''Höxter'' || 29523 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Höhr-Grenzhausen.svg|23px]] || [[Hēra-Grenchauzene]] || ''Höhr-Grenzhausen'' || 9290 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Herrenberg.svg|23px]] || [[Hērenberga]] || ''Herrenberg'' || 30373 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Hörstel COA.svg|23px]] || [[Hērstele]] || ''Hörstel'' || 19491 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hitzacker.png|23px]] || [[Hicazkere]] || ''Hitzacker'' || 4896 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hueckelhoven COA.svg|23px]] || [[Hikelhovene]] || ''Hückelhoven'' || 38709 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hueckeswagen COA.svg|23px]] || [[Hikezvāgene]] || ''Hückeswagen'' || 15102 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Hildburghausen coa.png|23px]] || [[Hildburghauzene]] || ''Hildburghausen'' || 11746 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Hilden COA.svg|23px]] || [[Hildene]] || ''Hilden'' || 54737 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hildesheim.svg|23px]] || [[Hildesheima]] || ''Hildesheim'' || 99390 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Hilchenbach COA.svg|23px]] || [[Hilhenbaha]] || ''Hilchenbach'' || 14993 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hillesheim COA.svg|23px]] || [[Hillesheima]] || ''Hillesheim'' || 3126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Hilpoltstein Wappen.jpg|23px]] || [[Hilpoltšteina]] || ''Hilpoltstein'' || 13181 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hünfeld.svg|23px]] || [[Hinfelde]] || ''Hünfeld'' || 15861 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hirschau.svg|23px]] || [[Hiršava]] || ''Hirschau'' || 5793 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschberg (Saale).png|23px]] || [[Hiršberga]] || ''Hirschberg'' || 2181 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hirschhorn Neckar.png|23px]] || [[Hiršhorna]] || ''Hirschhorn'' || 3424 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Huerth COA.svg|23px]] || [[Hirte]] || ''Hürth'' || 57230 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Hüfingen COA.svg|23px]] || [[Hīfingene]] || ''Hüfingen'' || 7530 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenstein-Ernstthal.png|23px]] || [[Hoenšteina-Ernstāle]] || ''Hohenstein-Ernstthal'' || 15076 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hof2.svg|23px]] || [[Hofa]] || ''Hof'' || 44522 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hofgeismar.svg|23px]] || [[Hofgeizmāra]] || ''Hofgeismar'' || 14919 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Hofheim (Unterfranken).svg|23px]] || [[Hofheima (Bavārija)|Hofheima]] || ''Hofheim'' || 5079 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hofheim am Taunus.png|23px]] || [[Hofheima]] || ''Hofheim'' || 38556 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Hochheim am Main COA.svg|23px]] || [[Hoheima pie Mainas]] || ''Hochheim am Main'' || 16838 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenberg an der Eger.png|23px]] || [[Hohenberga pie Egeras]] || ''Hohenberg an der Eger'' || 1448 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Hohen Neuendorf.png|23px]] || [[Hohene Neiendorfa]] || ''Hohen Neuendorf'' || 25001 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenleuben.png|23px]] || [[Hohenleibene]] || ''Hohenleuben'' || 1607 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Hohenmölsen Stadt.svg|23px]] || [[Hohenmelzene]] || ''Hohenmölsen'' || 9941 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Hoya COA.png|23px]] || [[Hoja]] || ''Hoya'' || 3791 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Hoyerswerda.PNG|23px]] || [[Hojersverda]] || ''Hoyerswerda'' || 34317 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:COA Hockenheim.svg|23px]] || [[Hokenheima]] || ''Hockenheim'' || 20968 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Holzgerlingen.png|23px]] || [[Holcgerlingene]] || ''Holzgerlingen'' || 12407 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Holzminden.png|23px]] || [[Holcmindene]] || ''Holzminden'' || 20107 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Hollfeld.svg|23px]] || [[Holfelde]] || ''Hollfeld'' || 5180 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Efze).svg|23px]] || [[Homberga (Efce)|Homberga]] || ''Homberg (Efze)'' || 13850 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Homberg (Ohm).png|23px]] || [[Homberga (Ome)|Homberga]] || ''Homberg (Ohm)'' || 7510 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Homburg COA.svg|23px]] || [[Homburga]] || ''Homburg'' || 41416 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Hohnstein (Sächsische Schweiz) Wappen.png|23px]] || [[Honšteina]] || ''Hohnstein'' || 3428 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Horb.svg|23px]] || [[Horba pie Nekāras]] || ''Horb am Neckar'' || 24308 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Horn-Bad Meinberg.svg|23px]] || [[Horna-Bādmeinberga]] || ''Horn-Bad Meinberg'' || 17185 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen hornbach.jpg|23px]] || [[Hornbaha]] || ''Hornbach'' || 1465 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Hornberg COA.svg|23px]] || [[Hornberga]] || ''Hornberg'' || 4213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE Horstmar COA.svg|23px]] || [[Horstmāra]] || ''Horstmar'' || 6364 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Hungen.png|23px]] || [[Hungene]] || ''Hungen'' || 12359 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Husum Stadtwappen.png|23px]] || [[Husuma]] || ''Husum'' || 22053 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Uebach-Palenberg COA.svg|23px]] || [[Ibaha-Palenberga]] || ''Übach-Palenberg'' || 23948 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Ibbenbüren COA.svg|23px]] || [[Ibenbīrene]] || ''Ibbenbüren'' || 50438 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Überlingen COA.svg|23px]] || [[Iberlingene]] || ''Überlingen'' || 22046 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Itzehoe COA.svg|23px]] || [[Iceho]] || ''Itzehoe'' || 31035 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Idar-Oberstein COA.svg|23px]] || [[Idāra-Oberšteina]] || ''Idar-Oberstein'' || 28459 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Idstein.png|23px]] || [[Idšteine]] || ''Idstein'' || 23836 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Ichenhausen.svg|23px]] || [[Ihenhauzene]] || ''Ichenhausen'' || 8554 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ueckermuende.png|23px]] || [[Ikerminde]] || ''Ueckermünde'' || 8846 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Uelzen COA.svg|23px]] || [[Ilcene]] || ''Uelzen'' || 33269 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Illertissen wappen.jpg|23px]] || [[Illertīzene]] || ''Illertissen'' || 16775 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ilmenau.jpg|23px]] || [[Ilmenava]] || ''Ilmenau'' || 25949 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ilsenburg.png|23px]] || [[Ilzenburga]] || ''Ilsenburg'' || 9422 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ilshofen COA.svg|23px]] || [[Ilzhofene]] || ''Ilshofen'' || 6237 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Immenstadt im Allgaeu.png|23px]] || [[Imenštate Algavā]] || ''Immenstadt im Allgäu'' || 14040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Immenhausen.png|23px]] || [[Immenhauzene]] || ''Immenhausen'' || 6849 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ingelfingen.svg|23px]] || [[Ingelfingene]] || ''Ingelfingen'' || 5575 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen-ingelheim-400x400.png|23px]] || [[Ingelheima pie Reinas]] || ''Ingelheim am Rhein'' || 24283 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ingolstadt.svg|23px]] || [[Ingolštate]] || ''Ingolstadt'' || 129136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Iphofen COA.svg|23px]] || [[Iphofene]] || ''Iphofen'' || 4491 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Uetersen Wappen.png|23px]] || [[Iterzene]] || ''Uetersen'' || 17662 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Isselburg COA.svg|23px]] || [[Izelburga]] || ''Isselburg'' || 10701 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Iserlohn.svg|23px]] || [[Izerlone]] || ''Iserlohn'' || 93119 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Isny.svg|23px]] || [[Iznī Algavā]] || ''Isny im Allgäu'' || 13267 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Uebigau-Wahrenbrueck.png|23px]] || [[Ībigava-Vārenbrika]] || ''Uebigau-Wahrenbrück'' || 5717 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Jarmen COA.svg|23px]] || [[Jarmene]] || ''Jarmen'' || 3049 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-080 Jerichow COA.svg|23px]] || [[Jerihova]] || ''Jerichow'' || 7158 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Jever COA.svg|23px]] || [[Jevere]] || ''Jever'' || 13829 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Jena.png|23px]] || [[Jēna]] || ''Jena'' || 107679 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Johstadt.jpg|23px]] || [[Jēštate]] || ''Jöhstadt'' || 2837 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-145 Jessen COA.svg|23px]] || [[Jēzene]] || ''Jessen'' || 14268 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Jueterbog.png|23px]] || [[Jīterboga]] || ''Jüterbog'' || 12131 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Juelich COA.svg|23px]] || [[Jīliha]] || ''Jülich'' || 32089 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Joachimsthal wappen.PNG|23px]] || [[Joahimstāle]] || ''Joachimsthal'' || 3375 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Johanngeorgenstadt.svg|23px]] || [[Johanngeorgenštate]] || ''Johanngeorgenstadt'' || 4257 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:W stadt katzenelnbogen.jpg|23px]] || [[Kacenelnbogene]] || ''Katzenelnbogen'' || 2161 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Verbandsgemeinde Kaisersesch COA.svg|23px]] || [[Kaizerseša]] || ''Kaisersesch'' || 3053 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kaiserslautern-Stadtwappen.svg|23px]] || [[Kaizerslauterne]] || ''Kaiserslautern'' || 97112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Calau.png|23px]] || [[Kalava]] || ''Calau'' || 8034 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Calbe (Saale).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Calbe'' || 9348 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kalbe (Milde).png|23px]] || [[Kalbe]] || ''Kalbe'' || 7811 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kalkar COA.svg|23px]] || [[Kalkāra]] || ''Kalkar'' || 13670 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Kaltenkirchen Wappen.svg|23px]] || [[Kaltenkirhene]] || ''Kaltenkirchen'' || 20080 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kaltennordheim.png|23px]] || [[Kaltennordheima]] || ''Kaltennordheim'' || 3342 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-Calw.svg|23px]] || [[Kalve (pilsēta)|Kalve]] || ''Calw'' || 22275 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kamen COA.svg|23px]] || [[Kamene (pilsēta)|Kamene]] || ''Kamen'' || 43177 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kamp-Lintfort COA.svg|23px]] || [[Kampa-Lintforte]] || ''Kamp-Lintfort'' || 36973 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen st kandel.jpg|23px]] || [[Kandele]] || ''Kandel'' || 8773 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kandern COA.svg|23px]] || [[Kanderna]] || ''Kandern'' || 8135 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kappeln.png|23px]] || [[Kapelne]] || ''Kappeln'' || 8764 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Karben.png|23px]] || [[Karbene]] || ''Karben'' || 21716 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms de-bw Karlsruhe.svg|23px]] || [[Karlsrūe]] || ''Karlsruhe'' || 296033 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Karlstadt.svg|23px]] || [[Karlštate]] || ''Karlstadt'' || 14810 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Kassel.svg|23px]] || [[Kasele]] || ''Kassel'' || 194087 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kastellaun COA.svg|23px]] || [[Kastellauna]] || ''Kastellaun'' || 5094 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Castrop-Rauxel COA.svg|23px]] || [[Kastroprauksele]] || ''Castrop-Rauxel'' || 73751 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen kaub.gif|23px]] || [[Kaube]] || ''Kaub'' || 836 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kaufbeuren.svg|23px]] || [[Kaufbeirene]] || ''Kaufbeuren'' || 41759 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kahla.svg|23px]] || [[Kāla]] || ''Kahla'' || 7022 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen kamenz.PNG|23px]] || [[Kāmenca]] || ''Kamenz'' || 15301 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:WappenKaarst.svg|23px]] || [[Kārsta]] || ''Kaarst'' || 42165 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ketzin-Havel.png|23px]] || [[Kecīne]] || ''Ketzin'' || 6389 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kelbra.png|23px]] || [[Kelbra]] || ''Kelbra'' || 3509 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Kelheim.svg|23px]] || [[Kelheima]] || ''Kelheim'' || 15750 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Kelkheim-Wappen.svg|23px]] || [[Kelkheima]] || ''Kelkheim'' || 28190 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Koelleda.png|23px]] || [[Kelleda]] || ''Kölleda'' || 6112 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Kelsterbach.jpg|23px]] || [[Kelsterbaha]] || ''Kelsterbach'' || 14310 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kemberg.png|23px]] || [[Kemberga]] || ''Kemberg'' || 10180 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kempen COA.svg|23px]] || [[Kempene]] || ''Kempen'' || 34618 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kempten (Allgäu) COA.svg|23px]] || [[Kemptene]] || ''Kempten im Allgäu'' || 65044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kenzingen COA.svg|23px]] || [[Kencingene]] || ''Kenzingen'' || 9518 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kerpen COA.svg|23px]] || [[Kerpene]] || ''Kerpen'' || 63784 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Kehl COA.svg|23px]] || [[Kēla]] || ''Kehl'' || 34077 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kellinghusen-Wappen.png|23px]] || [[Kēllinghūzene]] || ''Kellinghusen'' || 7761 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Kemnath.png|23px]] || [[Kēmnata]] || ''Kemnath'' || 5317 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Chemnitz.svg|23px]] || [[Kemnica]] || ''Chemnitz'' || 242022 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsberg COA.svg|23px]] || [[Kēnigsberga Bavārijā]] || ''Königsberg in Bayern'' || 3665 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-koenigsbrueck.png|23px]] || [[Kēnigsbrika]] || ''Königsbrück'' || 4374 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Königsbrunn COA.svg|23px]] || [[Kēnigsbruna]] || ''Königsbrunn'' || 27487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigslutter.PNG|23px]] || [[Kēnigslutere]] || ''Königslutter'' || 15699 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Koenigswinter COA.svg|23px]] || [[Kēnigsvintere]] || ''Königswinter'' || 39976 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Koenigstein.svg|23px]] || [[Kēnigšteina (Saksijas Šveice)|Kēnigšteina]] || ''Königstein (Sächsische Schweiz)'' || 2166 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Königstein im Taunus.svg|23px]] || [[Kēnigšteina pie Taunusa]] || ''Königstein im Taunus'' || 16043 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Koenigs Wusterhausen COA.svg|23px]] || [[Kēnigze Vusterhauzene]] || ''Königs Wusterhausen'' || 34240 || [[Brandenburga]] |- | || [[Kēnigzē-Rotenbaha]] || ''Königsee-Rottenbach'' || 6769 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Koennern.png|23px]] || [[Kēnnerne]] || ''Könnern'' || 8744 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-180 Koethen COA.svg|23px]] || [[Kētene]] || ''Köthen'' || 26889 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kevelaer COA.svg|23px]] || [[Kēvelāra]] || ''Kevelaer'' || 27635 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kitzscher.png|23px]] || [[Kičere]] || ''Kitzscher'' || 5084 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kyllburg COA.svg|23px]] || [[Killburga]] || ''Kyllburg'' || 886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Külsheim COA.svg|23px]] || [[Kilsheima]] || ''Külsheim'' || 5254 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kuenzelsau.svg|23px]] || [[Kincelsava]] || ''Künzelsau'' || 14802 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Kindelbrueck.png|23px]] || [[Kindelbrika]] || ''Kindelbrück'' || 1914 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Kirhberga (Hunsrika)|Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 3855 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirchberg an der Jagst COA.svg|23px]] || [[Kirhberga pie Jāgstas]] || ''Kirchberg an der Jagst'' || 4067 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Kirchberg Sa coa.png|23px]] || [[Kirhberga]] || ''Kirchberg'' || 8461 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchen (Sieg) COA.svg|23px]] || [[Kirhene]] || ''Kirchen'' || 8549 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchenlamitz.png|23px]] || [[Kirhenlāmica]] || ''Kirchenlamitz'' || 3303 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kirchhain (Hessen) COA.svg|23px]] || [[Kirhhaina]] || ''Kirchhain'' || 16148 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kirchheim unter Teck.svg|23px]] || [[Kirhheima pie Tekas]] || ''Kirchheim unter Teck'' || 39389 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kirchheimbolanden COA.svg|23px]] || [[Kirhheimbolandene]] || ''Kirchheimbolanden'' || 7726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Kirn COA.svg|23px]] || [[Kirna]] || ''Kirn'' || 8177 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kirtorf.png|23px]] || [[Kirtorfe]] || ''Kirtorf'' || 3258 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Kitzingen COA.svg|23px]] || [[Kitcingene]] || ''Kitzingen'' || 20449 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kühlungsborn.svg|23px]] || [[Kīlungsborna]] || ''Kühlungsborn'' || 7489 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kyritz.png|23px]] || [[Kīrica]] || ''Kyritz'' || 9152 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Kierspe COA.svg|23px]] || [[Kīršpe]] || ''Kierspe'' || 16116 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Clausthal-Zellerfeld.png|23px]] || [[Klaustāle-Zellerfelde]] || ''Clausthal-Zellerfeld'' || 12923 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Klötze.svg|23px]] || [[Klēce]] || ''Klötze'' || 10344 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Kleve COA.svg|23px]] || [[Klēve]] || ''Kleve'' || 48172 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Klützer Wappen.PNG|23px]] || [[Klica]] || ''Klütz'' || 3067 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Klingenberg COA.svg|23px]] || [[Klingenberga pie Mainas]] || ''Klingenberg am Main'' || 6188 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Clingen Wappen.png|23px]] || [[Klingene]] || ''Clingen'' || 1052 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Klingenthal coat of arms new.svg|23px]] || [[Klingentāle]] || ''Klingenthal'' || 9078 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen cloppenburg.gif|23px]] || [[Klopenburga]] || ''Cloppenburg'' || 32985 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Knittlingen COA.svg|23px]] || [[Knitlingene]] || ''Knittlingen'' || 8003 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Koblenz.svg|23px]] || [[Koblenca]] || ''Koblenz'' || 109779 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Coburgerwappen.svg|23px]] || [[Koburga]] || ''Coburg'' || 40994 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Coesfeld COA.svg|23px]] || [[Koesfelde]] || ''Coesfeld'' || 35813 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Cochem COA.svg|23px]] || [[Koheme]] || ''Cochem'' || 5181 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Kolbermoor.png|23px]] || [[Kolbermūra]] || ''Kolbermoor'' || 18065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Colditz.svg|23px]] || [[Koldica]] || ''Colditz'' || 8897 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Konz COA.svg|23px]] || [[Konca]] || ''Konz'' || 17628 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Konstanz.svg|23px]] || [[Konstanca (Vācija)|Konstanca]] || ''Konstanz'' || 81141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Korbach.svg|23px]] || [[Korbaha]] || ''Korbach'' || 23264 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kohren-Sahlis.svg|23px]] || [[Korenzālisa]] || ''Kohren-Sahlis'' || 2694 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Korntal-Münchingen COA.svg|23px]] || [[Korntāle-Minhingene]] || ''Korntal-Münchingen'' || 18578 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kornwestheim COA.svg|23px]] || [[Kornvestheima]] || ''Kornwestheim'' || 32177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Korschenbroich.svg|23px]] || [[Koršenbroiha]] || ''Korschenbroich'' || 32305 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-060 Coswig COA.png|23px]] || [[Kosviga (Anhelte)|Kosviga]] || ''Coswig (Anhalt)'' || 12251 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen coswig meissen.png|23px]] || [[Kosviga]] || ''Coswig'' || 20560 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Cottbus.png|23px]] || [[Kotbusa]] || ''Cottbus'' || 99913 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Kraichtal.svg|23px]] || [[Kraihtāle]] || ''Kraichtal'' || 14413 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Crailsheim.svg|23px]] || [[Krailsheima]] || ''Crailsheim'' || 32829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Krakow am See.svg|23px]] || [[Krakovamzē]] || ''Krakow am See'' || 3478 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Kranichfeld.png|23px]] || [[Kranihfelde]] || ''Kranichfeld'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Krautheim Jagst.svg|23px]] || [[Krautheima]] || ''Krautheim'' || 4485 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Creglingen COA.svg|23px]] || [[Kreglingene]] || ''Creglingen'' || 4716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kreuztal COA.svg|23px]] || [[Kreictāle]] || ''Kreuztal'' || 30899 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Creuzburg.png|23px]] || [[Kreisburga]] || ''Creuzburg'' || 2410 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Creußen.svg|23px]] || [[Kreisene]] || ''Creußen'' || 4833 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kremmen.png|23px]] || [[Kremmene]] || ''Kremmen'' || 7110 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Krempe-Wappen.png|23px]] || [[Krempe]] || ''Krempe'' || 2358 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Krefeld COA.svg|23px]] || [[Krēfelde]] || ''Krefeld'' || 222058 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kröpelin.svg|23px]] || [[Krēpelīne]] || ''Kröpelin'' || 4742 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Crimmitschau.png|23px]] || [[Krimmičava]] || ''Crimmitschau'' || 19396 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Crivitz.PNG|23px]] || [[Krīvica]] || ''Crivitz'' || 4942 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Kronach COA.svg|23px]] || [[Kronaha]] || ''Kronach'' || 16897 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Kronberg im Taunus COA.svg|23px]] || [[Kronberga pie Taunusa]] || ''Kronberg im Taunus'' || 18069 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Kroppenstedt.svg|23px]] || [[Kroppenštete]] || ''Kroppenstedt'' || 1451 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Krumbach Schwaben.png|23px]] || [[Krumbaha]] || ''Krumbach'' || 12487 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Xanten COA.svg|23px]] || [[Ksantene]] || ''Xanten'' || 21186 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Cuxhaven.svg|23px]] || [[Kukshāfene]] || ''Cuxhaven'' || 48325 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Kulmbach.png|23px]] || [[Kulbaha]] || ''Kulmbach'' || 26217 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kuppenheim.png|23px]] || [[Kupenheima]] || ''Kuppenheim'' || 8092 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Kupferberg COA.svg|23px]] || [[Kupferberga]] || ''Kupferberg'' || 1033 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Kusel Stadt.svg|23px]] || [[Kūzele]] || ''Kusel'' || 5018 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Quakenbrück COA.svg|23px]] || [[Kvakenbrika]] || ''Quakenbrück'' || 12876 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Quedlinburg.svg|23px]] || [[Kvedlinburga]] || ''Quedlinburg'' || 25055 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Querfurt.png|23px]] || [[Kverfurte]] || ''Querfurt'' || 11221 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Quickborn Stadtwappen.PNG|23px]] || [[Kvikborba]] || ''Quickborn'' || 20042 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Koeln COA.svg|23px]] || [[Ķelne]] || ''Köln'' || 1034175 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Kiel.svg|23px]] || [[Ķīle]] || ''Kiel'' || 241533 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:COA Ladenburg.svg|23px]] || [[Ladenburga]] || ''Ladenburg'' || 11506 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lahnstein COA.svg|23px]] || [[Lahnšteina]] || ''Lahnstein'' || 17573 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Laichingen COA.svg|23px]] || [[Laihingene]] || ''Laichingen'' || 10938 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lambrecht COA.svg|23px]] || [[Lambrehta]] || ''Lambrecht'' || 3989 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Lampertheim.svg|23px]] || [[Lampertheima]] || ''Lampertheim'' || 31491 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Landau in der Pfalz COA.svg|23px]] || [[Landava Pfalcā]] || ''Landau in der Pfalz'' || 43825 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Landau an der Isar.svg|23px]] || [[Landava pie Izāras]] || ''Landau an der Isar'' || 12729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg.svg|23px]] || [[Landsberga pie Lehas]] || ''Landsberg am Lech'' || 28069 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Landsberg (Saalekreis).png|23px]] || [[Landsberga]] || ''Landsberg'' || 15077 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Landshut COA.svg|23px]] || [[Landshūte]] || ''Landshut'' || 66179 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Landstuhl wappen.jpg|23px]] || [[Landštūle]] || ''Landstuhl'' || 8294 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Langelsheim.PNG|23px]] || [[Langelsheima]] || ''Langelsheim'' || 11805 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenau COA.svg|23px]] || [[Langenava]] || ''Langenau'' || 14329 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Langenburg COA.svg|23px]] || [[Langenburga]] || ''Langenburg'' || 1723 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Langenzenn.svg|23px]] || [[Langencēna]] || ''Langenzenn'' || 10371 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Langen (Hessen).png|23px]] || [[Langene]] || ''Langen'' || 35845 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Langenfeld COA.svg|23px]] || [[Langenfelde]] || ''Langenfeld'' || 56982 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Langenhagen COA.svg|23px]] || [[Langenhāgene]] || ''Langenhagen'' || 51847 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Langenselbold COA.svg|23px]] || [[Langenzelbolda]] || ''Langenselbold'' || 13553 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Langewiesen.PNG|23px]] || [[Langevīzene]] || ''Langewiesen'' || 3439 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lassan.svg|23px]] || [[Lasana]] || ''Lassan'' || 1524 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Laubach.png|23px]] || [[Laubaha]] || ''Laubach'' || 9654 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Lauda-Königshofen COA.svg|23px]] || [[Lauda-Kēnigshofene]] || ''Lauda-Königshofen'' || 14388 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Lauenburg Elbe Wappen.png|23px]] || [[Lauenburga]] || ''Lauenburg'' || 11253 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Lauf an der Pegnitz.svg|23px]] || [[Laufa pie Pegnicas]] || ''Lauf an der Pegnitz'' || 25993 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Laufenburg COA.svg|23px]] || [[Laufenberga]] || ''Laufenburg'' || 8739 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lauffen am Neckar.svg|23px]] || [[Laufene pie Nekāras]] || ''Lauffen am Neckar'' || 10829 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Laufen COA.svg|23px]] || [[Laufene]] || ''Laufen'' || 6839 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laucha an der Unstrut.png|23px]] || [[Lauha pie Unstrūtes]] || ''Laucha an der Unstrut'' || 3009 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lauchhammer.png|23px]] || [[Lauhammere]] || ''Lauchhammer'' || 15252 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lauchheim COA.svg|23px]] || [[Lauhheima]] || ''Lauchheim'' || 4680 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauingen COA.svg|23px]] || [[Lauingene]] || ''Lauingen'' || 10598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Laupheim.svg|23px]] || [[Laupheima]] || ''Laupheim'' || 20213 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lauscha COA.svg|23px]] || [[Lauša]] || ''Lauscha'' || 3502 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Lauta.png|23px]] || [[Lauta (Saksija)|Lauta]] || ''Lauta'' || 8838 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lauterbach COA.svg|23px]] || [[Lauterbaha]] || ''Lauterbach'' || 13228 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lauter-Bernsbach.png|23px]] || [[Lautere-Bernsbaha]] || ''Lauter-Bernsbach'' || 9018 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen-lauterecken.jpg|23px]] || [[Lauterēkene]] || ''Lauterecken'' || 2172 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lauterstein COA.svg|23px]] || [[Lauteršteina]] || ''Lauterstein'' || 2536 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Laatzen in Deutschland.png|23px]] || [[Lācene]] || ''Laatzen'' || 39526 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lage.svg|23px]] || [[Lāge (Ziemeļreina-Vestfālene)|Lāge]] || ''Lage'' || 34671 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Laage-Wappen.PNG|23px]] || [[Lāge]] || ''Laage'' || 5385 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lahr Schwarzwald.png|23px]] || [[Lāra|Švarcvalde]] || ''Lahr/Schwarzwald'' || 43315 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lehesten.png|23px]] || [[Lehestēne]] || ''Lehesten'' || 1795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Löhne.svg|23px]] || [[Lehne]] || ''Löhne'' || 39521 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leichlingen COA.svg|23px]] || [[Leihlingene]] || ''Leichlingen'' || 27646 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leimen (Baden) COA.svg|23px]] || [[Leimene]] || ''Leimen'' || 25812 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Leuna.svg|23px]] || [[Leina (pilsēta)|Leina]] || ''Leuna'' || 13880 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Leun.png|23px]] || [[Leine (pilsēta)|Leine]] || ''Leun'' || 5701 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinefelde-Worbis.svg|23px]] || [[Leinefelde-Vorbīza]] || ''Leinefelde-Worbis'' || 18551 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Leinfelden-Echterdingen.svg|23px]] || [[Leinfeldene-Ehterdingene]] || ''Leinfelden-Echterdingen'' || 37609 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Leipzig.svg|23px]] || [[Leipciga]] || ''Leipzig'' || 531582 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leipheim.png|23px]] || [[Leipheima]] || ''Leipheim'' || 6649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen leisnig.png|23px]] || [[Leisniga]] || ''Leisnig'' || 8586 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Leutenberg.png|23px]] || [[Leitenberga]] || ''Leutenberg'' || 2215 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Leutershausen.png|23px]] || [[Leitershauzene]] || ''Leutershausen'' || 5463 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Leutkirch im Allgäu COA.svg|23px]] || [[Leitkirhe Algavā]] || ''Leutkirch im Allgäu'' || 21837 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lemgo.svg|23px]] || [[Lemgo]] || ''Lemgo'' || 40717 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Lenzener Wappen.png|23px]] || [[Lencene (Elba)]] || ''Lenzen (Elbe)'' || 2251 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DE Lengerich (Westfalen) COA.svg|23px]] || [[Lengeriha]] || ''Lengerich'' || 21978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lennestadt.svg|23px]] || [[Lenneštate]] || ''Lennestadt'' || 25908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Leonberg Böblingen COA.svg|23px]] || [[Leonberga]] || ''Leonberg'' || 45458 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Loessnitz.png|23px]] || [[Lesnica]] || ''Lößnitz'' || 8985 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Leverkusen COA.svg|23px]] || [[Leverkūzene]] || ''Leverkusen'' || 160819 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lebach.svg|23px]] || [[Lēbaha]] || ''Lebach'' || 19388 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Löbau.jpg|23px]] || [[Lēbava]] || ''Löbau'' || 15531 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lebus COA.svg|23px]] || [[Lēbuza]] || ''Lebus'' || 3144 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Löffingen.svg|23px]] || [[Lēfingene]] || ''Löffingen'' || 7459 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Loeningen COA.svg|23px]] || [[Lēningene]] || ''Löningen'' || 12932 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Loerrach COA.svg|23px]] || [[Lēraha]] || ''Lörrach'' || 48160 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Leer-Wappen.svg|23px]] || [[Lēre]] || ''Leer'' || 33891 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Lehrte.png|23px]] || [[Lērte]] || ''Lehrte'' || 43048 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Löwenstein COA.svg|23px]] || [[Lēvenšteina]] || ''Löwenstein'' || 3148 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-MV 13-0-76-089 Luebz COA.png|23px]] || [[Libca]] || ''Lübz'' || 6018 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Lübtheen-Wappen.PNG|23px]] || [[Libtēna]] || ''Lübtheen'' || 4806 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Luetzen.png|23px]] || [[Licene]] || ''Lützen'' || 8720 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Luegde.svg|23px]] || [[Ligde]] || ''Lügde'' || 9776 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lich (Hessen).png|23px]] || [[Liha]] || ''Lich'' || 13009 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Luechow Wendland.png|23px]] || [[Lihova]] || ''Lüchow'' || 9337 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Baden) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava (Bādene-Virtemberga)|Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 4893 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenau (Westf.) COA.svg|23px]] || [[Lihtenava]] || ''Lichtenau'' || 10588 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenberg-Oberfranken.svg|23px]] || [[Lihtenberga]] || ''Lichtenberg'' || 1040 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lichtenfels COA.svg|23px]] || [[Lihtenfelze (Bavārija)|Lintenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 20013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenfels (Hessen).svg|23px]] || [[Lihtenfelze]] || ''Lichtenfels'' || 4124 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lichtenstein (Sachsen).png|23px]] || [[Lihtenšteina (Saksija)|Lihtenšteina]] || ''Lichtenstein/Sa.'' || 11930 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Limbach-Oberfrohna Wappen.png|23px]] || [[Limbaha-Oberfrona]] || ''Limbach-Oberfrohna'' || 24107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen limburg color.png|23px]] || [[Limburga pie Lānas]] || ''Limburg an der Lahn'' || 33843 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Linz am Rhein COA.svg|23px]] || [[Linca pie Reinas]] || ''Linz am Rhein'' || 5828 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Lindau COA.svg|23px]] || [[Lindava]] || ''Lindau'' || 24560 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Lindenberg im Allgaeu.png|23px]] || [[Lindenberga Algavā]] || ''Lindenberg im Allgäu'' || 10963 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Linden (Hessen).png|23px]] || [[Lindene]] || ''Linden'' || 12257 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindenfels.png|23px]] || [[Lindenfelze]] || ''Lindenfels'' || 5022 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Lüdenscheid.svg|23px]] || [[Lindenšeide]] || ''Lüdenscheid'' || 72927 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lindow.png|23px]] || [[Lindova]] || ''Lindow'' || 3038 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Lingen Wappen.png|23px]] || [[Lingene]] || ''Lingen'' || 52158 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Linnich COA.svg|23px]] || [[Linniha]] || ''Linnich'' || 12446 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lippstadt COA.svg|23px]] || [[Lipštate]] || ''Lippstadt'' || 66312 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Luetjenburg Wappen.png|23px]] || [[Litjenburga]] || ''Lütjenburg'' || 5341 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Lübeck.svg|23px]] || [[Lībeka]] || ''Lübeck'' || 212958 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen luebbecke.svg|23px]] || [[Lībeke]] || ''Lübbecke'' || 25398 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Luebbenau.png|23px]] || [[Libenava/Šprēvalde]] || ''Lübbenau/Spreewald'' || 16086 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenau (Hessen).png|23px]] || [[Lībenava]] || ''Liebenau'' || 3229 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lübben.png|23px]] || [[Lībene]] || ''Lübben'' || 13707 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebenwalde.png|23px]] || [[Lībenvalde]] || ''Liebenwalde'' || 4191 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Lieberose.png|23px]] || [[Līberoze]] || ''Lieberose'' || 1416 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Liebstadt.svg|23px]] || [[Lībštate]] || ''Liebstadt'' || 1362 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Luedinghausen COA.svg|23px]] || [[Līdinghauzene]] || ''Lüdinghausen'' || 23672 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Lychen.png|23px]] || [[Lihene]] || ''Lychen'' || 3114 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Lüneburg COA.svg|23px]] || [[Līneburga]] || ''Lüneburg'' || 71668 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Luenen COA.svg|23px]] || [[Līnene]] || ''Lünen'' || 84775 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Lohmar COA.svg|23px]] || [[Lohmāra]] || ''Lohmar'' || 29679 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Loitz.PNG|23px]] || [[Loica]] || ''Loitz'' || 4413 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Lollar.png|23px]] || [[Lollāra]] || ''Lollar'' || 9791 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen lommatzsch.png|23px]] || [[Lommača]] || ''Lommatzsch'' || 5180 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Lohne (Oldenburg) COA.svg|23px]] || [[Lone]] || ''Lohne'' || 25249 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Lohr Wappen.svg|23px]] || [[Lora pie Mainas]] || ''Lohr am Main'' || 15012 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Lorch COA.svg|23px]] || [[Lorha (Virtemberga)|Lorha]] || ''Lorch'' || 10607 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lorch (Rheingau).png|23px]] || [[Lorha]] || ''Lorch'' || 3788 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Lorsch.png|23px]] || [[Lorša]] || ''Lorsch'' || 13170 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsfelde.png|23px]] || [[Ludvigsfelde]] || ''Ludwigsfelde'' || 23956 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigshafen COA.svg|23px]] || [[Ludvigshāfene]] || ''Ludwigshafen am Rhein'' || 160179 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Ludwigslust-Wappen.PNG|23px]] || [[Ludvigsluste]] || ''Ludwigslust'' || 12095 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Ludwigsstadt COA.svg|23px]] || [[Ludvigštate]] || ''Ludwigsstadt'' || 3469 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ludwigsburg.svg|23px]] || [[Ludvigsburga]] || ''Ludwigsburg'' || 89639 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lucka.png|23px]] || [[Luka]] || ''Lucka'' || 3938 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Lunzenau.png|23px]] || [[Luncenava]] || ''Lunzenau'' || 4515 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Eisleben COA.svg|23px]] || [[Luterštate Eizlēbene]] || ''Lutherstadt Eisleben'' || 24284 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Lugau-Erzgebirge.png|23px]] || [[Lūgava]] || ''Lugau/Erzgeb.'' || 8366 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Luckau.png|23px]] || [[Lūkava]] || ''Luckau'' || 9610 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Luckenwalde.png|23px]] || [[Lūkenvalde]] || ''Luckenwalde'' || 20185 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Magdala.png|23px]] || [[Magdala]] || ''Magdala'' || 1960 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|23px]] || [[Magdeburga]] || ''Magdeburg'' || 229924 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Mayen.jpg|23px]] || [[Maiene]] || ''Mayen'' || 18625 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Mainbernheim COA.svg|23px]] || [[Mainbernheima]] || ''Mainbernheim'' || 2208 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Mainburg COA.svg|23px]] || [[Mainburga]] || ''Mainburg'' || 14405 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Mainz-2008 new.svg|23px]] || [[Mainca]] || ''Mainz'' || 202756 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Maintal.svg|23px]] || [[Maintāle]] || ''Maintal'' || 36846 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Maxhuette.jpg|23px]] || [[Makshite-Haidhofa]] || ''Maxhütte-Haidhof'' || 10698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Malchin.PNG|23px]] || [[Malhīne]] || ''Malchin'' || 7647 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Malchow-Wappen.PNG|23px]] || [[Malhova]] || ''Malchow'' || 6555 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Manderscheid COA.svg|23px]] || [[Manderšeide]] || ''Manderscheid'' || 1318 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mannheim.svg|23px]] || [[Manheima]] || ''Mannheim'' || 294627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Mansfeld.svg|23px]] || [[Mansfelde]] || ''Mansfeld'' || 9327 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Marbach am Neckar.png|23px]] || [[Marbaha pie Nekāras]] || ''Marbach am Neckar'' || 15337 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Marsberg.svg|23px]] || [[Marberga]] || ''Marsberg'' || 19908 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marburg.svg|23px]] || [[Marburga]] || ''Marburg'' || 73125 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Marienberg (Erzgebirge).png|23px]] || [[Marienberga]] || ''Marienberg'' || 17505 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Marienmünster.svg|23px]] || [[Marienminstere]] || ''Marienmünster'' || 5181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Markdorfer Wappen.svg|23px]] || [[Markdorfa]] || ''Markdorf'' || 13289 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Markgroeningen.png|23px]] || [[Markgreningene]] || ''Markgröningen'' || 14352 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen markkleeberg.png|23px]] || [[Marklēberga]] || ''Markkleeberg'' || 23940 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markneukirchen.svg|23px]] || [[Markneikirhene]] || ''Markneukirchen'' || 7951 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Markranstaedt.svg|23px]] || [[Markranštete]] || ''Markranstädt'' || 14772 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Marktbreit COA.svg|23px]] || [[Marktbreita]] || ''Marktbreit'' || 3673 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappenmar.png|23px]] || [[Marktheidenfelde]] || ''Marktheidenfeld'' || 10854 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktleuthen.png|23px]] || [[Marktleitene]] || ''Marktleuthen'' || 3168 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Marktoberdorf.png|23px]] || [[Marktoberdorfa]] || ''Marktoberdorf'' || 18028 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Marktredwitz.png|23px]] || [[Marktredvica]] || ''Marktredwitz'' || 17013 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marktsteft COA.svg|23px]] || [[Marktštefta]] || ''Marktsteft'' || 1871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Marl COA.svg|23px]] || [[Marla]] || ''Marl'' || 83634 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Marlow.PNG|23px]] || [[Marlova]] || ''Marlow'' || 4629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Marne Wappen.png|23px]] || [[Marne (Vācija)|Marne]] || ''Marne'' || 5590 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Maulbronn COA.svg|23px]] || [[Maulbronna]] || ''Maulbronn'' || 6320 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Mahlberg COA.svg|23px]] || [[Mālberga]] || ''Mahlberg'' || 4799 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Maerkisch Buchholz.png|23px]] || [[Mārkiša Buholca]] || ''Märkisch Buchholz'' || 769 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Metzingen COA.svg|23px]] || [[Mecingene]] || ''Metzingen'' || 21172 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Medebach.svg|23px]] || [[Medebaha]] || ''Medebach'' || 7857 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mechernich COA.svg|23px]] || [[Meherniha]] || ''Mechernich'' || 26763 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meinerzhagen COA.png|23px]] || [[Meinerchāgene]] || ''Meinerzhagen'' || 20689 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Meiningen.svg|23px]] || [[Meiningene]] || ''Meiningen'' || 20966 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen meißen.png|23px]] || [[Meisene]] || ''Meißen'' || 27135 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Meuselwitz.svg|23px]] || [[Meizelvica]] || ''Meuselwitz'' || 10521 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Meisenheim COA.svg|23px]] || [[Meizenheina]] || ''Meisenheim'' || 2795 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Meyenburg.png|23px]] || [[Mejenburga]] || ''Meyenburg'' || 2156 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Meckenheim.svg|23px]] || [[Mekenheima]] || ''Meckenheim'' || 23628 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meldorf-Wappen.png|23px]] || [[Meldorfa]] || ''Meldorf'' || 7294 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Melle COA.svg|23px]] || [[Melle]] || ''Melle'' || 45844 || [[Lejassaksija]] |- | || [[Mellrihštate]] || ''Mellrichstadt'' || 5567 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Moelln Wappen.png|23px]] || [[Melne]] || ''Mölln'' || 1852 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Melsungen.png|23px]] || [[Melzungene]] || ''Melsungen'' || 13309 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Memmingen.svg|23px]] || [[Memingene]] || ''Memmingen'' || 41772 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Menden COA.svg|23px]] || [[Mendene]] || ''Menden'' || 53354 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Mendig wappen.jpg|23px]] || [[Mendiga]] || ''Mendig'' || 8624 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mengen.svg|23px]] || [[Mengene]] || ''Mengen'' || 9824 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Moenchengladbach COA.svg|23px]] || [[Menhengladbaha]] || ''Mönchengladbach'' || 255430 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Meppen COA.svg|23px]] || [[Mepene]] || ''Meppen'' || 34109 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Merzig COA.svg|23px]] || [[Merciga]] || ''Merzig'' || 29668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Mörfelden-Walldorf.png|23px]] || [[Merfeldene-Valdorfa]] || ''Mörfelden-Walldorf'' || 32988 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Merkendorf.png|23px]] || [[Merkendorfa]] || ''Merkendorf'' || 2783 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Moers COA.svg|23px]] || [[Mersa]] || ''Moers'' || 103108 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Merseburg.png|23px]] || [[Merzeburga]] || ''Merseburg'' || 33432 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Moessingen.svg|23px]] || [[Mesingene]] || ''Mössingen'' || 19554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Meßkirch COA.svg|23px]] || [[Meskirhe]] || ''Meßkirch'' || 8149 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Messstetten.svg|23px]] || [[Mestetene]] || ''Meßstetten'' || 9996 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Meschede.svg|23px]] || [[Mešede]] || ''Meschede'' || 30103 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Mettmann COA.svg|23px]] || [[Metmanna]] || ''Mettmann'' || 37867 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-86-140 Moeckern 2009 COA.svg|23px]] || [[Mēkerne]] || ''Möckern'' || 13243 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Möckmühl COA.svg|23px]] || [[Mēkmīla]] || ''Möckmühl'' || 7765 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Meerane Coat of Arms.png|23px]] || [[Mērane]] || ''Meerane'' || 15003 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Meerbusch COA.svg|23px]] || [[Mērbuša]] || ''Meerbusch'' || 54389 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Meersburger Wappen 2.svg|23px]] || [[Mērsburga]] || ''Meersburg'' || 5627 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Muecheln.png|23px]] || [[Mihelne]] || ''Mücheln'' || 8994 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Michelstadt.svg|23px]] || [[Mihelštate]] || ''Michelstadt'' || 16160 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlhausen-Thueringen.png|23px]] || [[Milhauzene]] || ''Mühlhausen'' || 33007 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Muelheim-Kaerlich.png|23px]] || [[Milheima-Kārliha]] || ''Mülheim-Kärlich'' || 10886 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Müllheim.svg|23px]] || [[Millheima]] || ''Müllheim'' || 18454 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muellrose.png|23px]] || [[Millroze]] || ''Müllrose'' || 4463 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Miltenberg COA.svg|23px]] || [[Miltenberga]] || ''Miltenberg'' || 9197 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Münzenberg (Hessen).png|23px]] || [[Mincenberga]] || ''Münzenberg'' || 5490 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Mindelheim.svg|23px]] || [[Mindelheima]] || ''Mindelheim'' || 14377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen-minden.svg|23px]] || [[Mindene]] || ''Minden'' || 79969 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Münchberg.svg|23px]] || [[Minhberga]] || ''Münchberg'' || 10340 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muencheberg COA.svg|23px]] || [[Minheberga]] || ''Müncheberg'' || 6722 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muenchenbernsdorf.png|23px]] || [[Minhenbernsdorfa]] || ''Münchenbernsdorf'' || 3006 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Muenchen Kleines Stadtwappen.svg|23px]] || [[Minhene]] || ''München'' || 1407836 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Münnerstadt.png|23px]] || [[Minnerštate]] || ''Münnerstadt'' || 7686 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Muensingen.svg|23px]] || [[Minsingene]] || ''Münsingen'' || 13958 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der kreisfreien Stadt Münster.svg|23px]] || [[Minstere]] || ''Münster'' || 299708 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Muenstermaifeld.png|23px]] || [[Minstermaifelde]] || ''Münstermaifeld'' || 3463 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Mittenwalde.png|23px]] || [[Mitenvalde]] || ''Mittenwalde'' || 8734 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Mitterteich.svg|23px]] || [[Miterteiha]] || ''Mitterteich'' || 6715 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen mittweida.png|23px]] || [[Mitveida]] || ''Mittweida'' || 14946 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Muegeln.png|23px]] || [[Mīgelne]] || ''Mügeln'' || 6190 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Mühlacker.svg|23px]] || [[Mīlākere]] || ''Mühlacker'' || 24931 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlberg.png|23px]] || [[Mīlberga]] || ''Mühlberg'' || 3969 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehldorf am Inn.svg|23px]] || [[Mīldorfa]] || ''Mühldorf'' || 17928 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Muehlheim an der Donau COA.svg|23px]] || [[Mīlheima pie Donavas]] || ''Mühlheim an der Donau'' || 3555 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Muehlheim am Main.png|23px]] || [[Mīlheima pie Mainas]] || ''Mühlheim am Main'' || 27475 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Muelheim an der Ruhr COA.svg|23px]] || [[Mīlheima]] || ''Mülheim an der Ruhr'' || 166640 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Mirow.PNG|23px]] || [[Mīrova]] || ''Mirow'' || 3453 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Miesbach COA.svg|23px]] || [[Mīzbaha]] || ''Miesbach'' || 11136 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monheim COA.svg|23px]] || [[Monheima pie Reinas]] || ''Monheim am Rhein'' || 40098 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Monheim (Schwaben)COA.svg|23px]] || [[Monheima]] || ''Monheim'' || 4879 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Monschau COA.svg|23px]] || [[Monšava]] || ''Monschau'' || 11866 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Montabaur.svg|23px]] || [[Montabaura]] || ''Montabaur'' || 12571 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Moringen-Wappen.png|23px]] || [[Moringene]] || ''Moringen'' || 7045 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Mosbach COA.svg|23px]] || [[Mosbaha]] || ''Mosbach'' || 22735 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen.Moosburg.svg|23px]] || [[Mosberga]] || ''Moosburg'' || 17363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Munderkingen COA.svg|23px]] || [[Munderkingene]] || ''Munderkingen'' || 5008 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Munster.png|23px]] || [[Munstere]] || ''Munster'' || 15139 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Murrhardt.png|23px]] || [[Murhārte]] || ''Murrhardt'' || 13577 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nabburg COA.svg|23px]] || [[Naburga]] || ''Nabburg'' || 6065 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Nagold-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Nagolda]] || ''Nagold'' || 21241 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Naila.svg|23px]] || [[Naila]] || ''Naila'' || 7714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen nassau lahn.jpg|23px]] || [[Nasava]] || ''Nassau'' || 4604 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nastätten.png|23px]] || [[Naštātene]] || ''Nastätten'' || 4112 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Nauen.png|23px]] || [[Nauene]] || ''Nauen'' || 16616 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Naumburg.jpg|23px]] || [[Naumburga (Hesene)|Naumburga]] || ''Naumburg'' || 5156 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Naumburg (Saale).svg|23px]] || [[Naumburga]] || ''Naumburg'' || 32804 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Naunhof.svg|23px]] || [[Naunhofa]] || ''Naunhof'' || 8534 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen nebra.png|23px]] || [[Nebra]] || ''Nebra'' || 3347 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Netzschkau coat of arms.png|23px]] || [[Nečkava]] || ''Netzschkau'' || 4107 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Höchstädt a. d. Donau.svg|23px]] || [[Nehštāte pie Donavas]] || ''Höchstädt an der Donau'' || 6565 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neu-Anspach COA.svg|23px]] || [[Nei Anspaha]] || ''Neu-Anspach'' || 14605 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neu-Isenburg.svg|23px]] || [[Nei Izenburga]] || ''Neu-Isenburg'' || 35698 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neubrandenburg COA.svg|23px]] || [[Neibrandenburga]] || ''Neubrandenburg'' || 63437 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neubulach COA.svg|23px]] || [[Neibulaha]] || ''Neubulach'' || 5448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuburg an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neiburga pie Donavas]] || ''Neuburg an der Donau'' || 28748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neubukow.svg|23px]] || [[Neibūkova]] || ''Neubukow'' || 3866 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neudenau COA.svg|23px]] || [[Neidenava]] || ''Neudenau'' || 5017 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenburg am Rhein.svg|23px]] || [[Neienburga pie Reinas]] || ''Neuenburg am Rhein'' || 11710 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenbürg COA.svg|23px]] || [[Neienburga]] || ''Neuenbürg'' || 7592 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuenhaus COA.svg|23px]] || [[Neienhausa]] || ''Neuenhaus'' || 9782 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Neuenrade.svg|23px]] || [[Neienrāde]] || ''Neuenrade'' || 12017 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Neuenstadt am Kocher COA.svg|23px]] || [[Neienštate pie Koheres]] || ''Neuenstadt am Kocher'' || 9637 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neuenstein (Hohenlohe).svg|23px]] || [[Neienšteina]] || ''Neuenstein'' || 6301 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stadt Neuerburg COA.svg|23px]] || [[Neierburga]] || ''Neuerburg'' || 1530 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen neuoetting.png|23px]] || [[Neietinge]] || ''Neuötting'' || 8459 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neuffen COA.svg|23px]] || [[Neifene]] || ''Neuffen'' || 6104 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Neuhaus am Rennweg COA.svg|23px]] || [[Neihauza pie Rennvegas]] || ''Neuhaus am Rennweg'' || 6917 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Neukalen-Wappen.PNG|23px]] || [[Neikālene]] || ''Neukalen'' || 1805 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neukirchen (Knüll).png|23px]] || [[Neikirhene]] || ''Neukirchen'' || 7207 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Neukirchen-Vluyn COA.svg|23px]] || [[Neikirhene-Vluīne]] || ''Neukirchen-Vluyn'' || 26846 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Neukloster-Wappen.PNG|23px]] || [[Neiklostere]] || ''Neukloster'' || 3868 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumark.png|23px]] || [[Neimarka]] || ''Neumark'' || 460 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Neumarkt-Sankt Veit.png|23px]] || [[Neimarkta - Sanktveite]] || ''Neumarkt-Sankt Veit'' || 6053 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumarkt Oberpfalz.svg|23px]] || [[Neimarkta Onerpfalcā]] || ''Neumarkt in der Oberpfalz'' || 38477 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neumuenster.png|23px]] || [[Neiminstere]] || ''Neumünster'' || 77058 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Neunburg Wappen.png|23px]] || [[Neinburga Valdē]] || ''Neunburg vorm Wald'' || 8014 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU_Neunkirchen_(Saar)_COA.svg|23px]] || [[Neinkirhene]] || ''Neunkirchen'' || 45602 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Neuruppiner Wappen.png|23px]] || [[Neirupīne]] || ''Neuruppin'' || 30345 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Neuss COA.svg|23px]] || [[Neisa (Vācija)|Neisa]] || ''Neuss'' || 152252 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Hessen).svg|23px]] || [[Neištate (Hesene)|Neištate]] || ''Neustadt'' || 8608 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Holstein.png|23px]] || [[Neištate Holšteinā]] || ''Neustadt in Holstein'' || 14887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt bei Coburg COA.svg|23px]] || [[Neištate Koburgā]] || ''Neustadt bei Coburg'' || 15278 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Aisch COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Aišas]] || ''Neustadt an der Aisch'' || 12432 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Donau COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Donavas]] || ''Neustadt an der Donau'' || 13070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt am Kulm.png|23px]] || [[Neištate pie Kulmas]] || ''Neustadt am Kulm'' || 1170 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt an der Orla.png|23px]] || [[Neištate pie Orlas]] || ''Neustadt an der Orla'' || 8230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt Am Ruebenberge.jpg|23px]] || [[Neištate pie Ribenberges]] || ''Neustadt am Rübenberge'' || 43378 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt a d Waldnaab.png|23px]] || [[Neištate pie Valdnābes]] || ''Neustadt an der Waldnaab'' || 5844 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neustadt an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Neištate pie Veinštrāses]] || ''Neustadt an der Weinstraße'' || 52400 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt in Sachsen.svg|23px]] || [[Neištate Saksijā]] || ''Neustadt in Sachsen'' || 12718 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt (Dosse).png|23px]] || [[Neištate]] || ''Neustadt'' || 3403 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Neustadt-Glewe.svg|23px]] || [[Neištate-Glēve]] || ''Neustadt-Glewe'' || 6517 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neustrelitz COA.svg|23px]] || [[Neištrēlica]] || ''Neustrelitz'' || 20399 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Neutraubling COA.svg|23px]] || [[Neitraublinga]] || ''Neutraubling'' || 13255 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Neu-Ulm.svg|23px]] || [[Neiulma]] || ''Neu-Ulm'' || 54969 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Neuwied Stadtwappen.svg|23px]] || [[Neivīde]] || ''Neuwied'' || 63883 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Neusalza-Spremberg.png|23px]] || [[Neizalca-Špremberga]] || ''Neusalza-Spremberg'' || 3420 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Neusaess wappen.svg|23px]] || [[Neizasa]] || ''Neusäß'' || 21377 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neckarbischofsheim COA.svg|23px]] || [[Nekārbošofheima]] || ''Neckarbischofsheim'' || 3898 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neckargemuend.svg|23px]] || [[Nekārgeminde]] || ''Neckargemünd'' || 13164 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsteinach.png|23px]] || [[Nekāršteinaha]] || ''Neckarsteinach'' || 3797 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Neckarsulm.svg|23px]] || [[Nekārzulma]] || ''Neckarsulm'' || 2762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Noerdlingen.svg|23px]] || [[Nerdlingene]] || ''Nördlingen'' || 19419 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Neresheim COA.svg|23px]] || [[Neresheima]] || ''Neresheim'' || 7906 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nettetal COA.svg|23px]] || [[Netetāle]] || ''Nettetal'' || 41533 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Netphen.svg|23px]] || [[Netfene]] || ''Netphen'' || 23051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Nürnberg COA (klein).svg|23px]] || [[Nirnberga]] || ''Nürnberg'' || 498876 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Nuertingen.svg|23px]] || [[Nirtingene]] || ''Nürtingen'' || 39755 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Nittenau COA.svg|23px]] || [[Nitenava]] || ''Nittenau'' || 8600 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Niebuell-Wappen.png|23px]] || [[Nībille]] || ''Niebüll'' || 9715 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nidda.jpg|23px]] || [[Nīda]] || ''Nidda'' || 16786 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Niddatal.png|23px]] || [[Nīdatāle]] || ''Niddatal'' || 9295 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nideggen COA.svg|23px]] || [[Nīdegene]] || ''Nideggen'' || 9785 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Niedenstein.png|23px]] || [[Nīdenšteina]] || ''Niedenstein'' || 5179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Nidderau.svg|23px]] || [[Nīderava]] || ''Nidderau'' || 19944 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Nieder-Olm COA.svg|23px]] || [[Nīdere-Olma]] || ''Nieder-Olm'' || 9375 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Niederkassel COA.svg|23px]] || [[Nīderkāzele]] || ''Niederkassel'' || 36841 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Niedernhall COA.svg|23px]] || [[Nīdernhalle]] || ''Niedernhall'' || 3914 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstetten COA.svg|23px]] || [[Nīderštetene]] || ''Niederstetten'' || 4858 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Niederstotzingen COA.svg|23px]] || [[Nīderštotcingene]] || ''Niederstotzingen'' || 4527 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Nieheim.svg|23px]] || [[Nīheima]] || ''Nieheim'' || 6483 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Niemegk.png|23px]] || [[Nīmegka]] || ''Niemegk'' || 1999 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Nienburg wappen.jpg|23px]] || [[Nīnburga pie Vēzeres]] || ''Nienburg/Weser'' || 30677 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Nienburg-Saale.png|23px]] || [[Nīnburga]] || ''Nienburg'' || 6623 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Nierstein.png|23px]] || [[Nīršteina]] || ''Nierstein'' || 7975 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Niesky (Sachsen).svg|23px]] || [[Nīski]] || ''Niesky'' || 9591 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Norden (Ostfriesland) COA.svg|23px]] || [[Nordene]] || ''Norden'' || 24887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Nordenham COA.png|23px]] || [[Nordenhāma]] || ''Nordenham'' || 26262 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Norderney COA.svg|23px]] || [[Norderneja]] || ''Norderney'' || 5845 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Norderstedt Wappen.svg|23px]] || [[Norderšteta]] || ''Norderstedt'' || 75394 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Nordhausen.svg|23px]] || [[Nordhauzene]] || ''Nordhausen'' || 41839 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Nordhorn.jpg|23px]] || [[Nordhorna]] || ''Nordhorn'' || 52298 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Northeim COA.svg|23px]] || [[Northeima]] || ''Northeim'' || 28865 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Nortorf-Wappen.png|23px]] || [[Nortorfa]] || ''Nortorf'' || 6660 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen nossen.svg|23px]] || [[Nosene]] || ''Nossen'' || 10835 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Oberasbach.png|23px]] || [[Oberasbaha]] || ''Oberasbach'' || 17183 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Obertshausen.png|23px]] || [[Oberchauzene]] || ''Obertshausen'' || 23921 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberharz am Brocken.png|23px]] || [[Oberharca pie Brokenes]] || ''Oberharz am Brocken'' || 11129 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Oberhausen COA.svg|23px]] || [[Oberhauzene]] || ''Oberhausen'' || 209097 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Oberhof.png|23px]] || [[Oberhofa]] || ''Oberhof'' || 1631 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberkirch COA.svg|23px]] || [[Oberkirhe]] || ''Oberkirch'' || 19665 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oberkochen COA.svg|23px]] || [[Oberkohene]] || ''Oberkochen'' || 7749 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberlungwitz.png|23px]] || [[Oberlungvica]] || ''Oberlungwitz'' || 6011 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Obermoschel COA.svg|23px]] || [[Obermošele]] || ''Obermoschel'' || 1080 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen von Obernburg aMain.png|23px]] || [[Obernburga pie Mainas]] || ''Obernburg am Main'' || 8458 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Oberndorf am Neckar COA.svg|23px]] || [[Oberndorfa pie Nekāras]] || ''Oberndorf am Neckar'' || 13552 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Obernkirchen.png|23px]] || [[Obernkirhene]] || ''Obernkirchen'' || 9295 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Ober-Ramstadt.png|23px]] || [[Oberramštate]] || ''Ober-Ramstadt'' || 14697 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberriexingen.svg|23px]] || [[Oberrīksingene]] || ''Oberriexingen'' || 3284 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Oberursel Taunus.svg|23px]] || [[Oberurzele]] || ''Oberursel (Taunus)'' || 44779 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Oberweissbach.png|23px]] || [[Oberveizbaha]] || ''Oberweißbach'' || 1763 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Oberwesel COA.svg|23px]] || [[Obervēzele]] || ''Oberwesel'' || 2817 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Oberviechtach COA.svg|23px]] || [[Obervīhtaha]] || ''Oberviechtach'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Oberwiesenthal.png|23px]] || [[Obervīzentāle]] || ''Oberwiesenthal, Kurort'' || 2231 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oderberg.png|23px]] || [[Oderberga]] || ''Oderberg'' || 2143 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Offenbach am Main.svg|23px]] || [[Ofenbaha pie Mainas]] || ''Offenbach am Main'' || 119203 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Offenburg COA.svg|23px]] || [[Ofenburga]] || ''Offenburg'' || 57448 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ochsenfurt COA.svg|23px]] || [[Ohzenfurte]] || ''Ochsenfurt'' || 11070 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Ochtrup COA.svg|23px]] || [[Ohtrupa]] || ''Ochtrup'' || 19065 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ochsenhausen.svg|23px]] || [[Ohzenhauzene]] || ''Ochsenhausen'' || 8590 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Olbernhau plain.svg|23px]] || [[Olbernhava]] || ''Olbernhau'' || 9276 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Oldenburg in Holstein Wappen.svg|23px]] || [[Oldenburga Holšteinā]] || ''Oldenburg in Holstein'' || 9766 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Oldenburg coat of arms.svg|23px]] || [[Oldenburga]] || ''Oldenburg'' || 159610 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Olfen COA.svg|23px]] || [[Olfene]] || ''Olfen'' || 12182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Olching.svg|23px]] || [[Olhinga]] || ''Olching'' || 26149 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Olpe COA.svg|23px]] || [[Olpe]] || ''Olpe'' || 24592 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Olsberg.svg|23px]] || [[Olsberga]] || ''Olsberg'' || 21548 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Oppenau COA.svg|23px]] || [[Openava]] || ''Oppenau'' || 4661 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Oppenheim COA.svg|23px]] || [[Openheima]] || ''Oppenheim'' || 7202 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Oranienburg Wappen.svg|23px]] || [[Oranienburga]] || ''Oranienburg'' || 42028 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Oranienbaum-Woerlitz.png|23px]] || [[Oranīnbauma-Verlica]] || ''Oranienbaum-Wörlitz'' || 8648 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Ohrdruf.png|23px]] || [[Ordrūfe]] || ''Ohrdruf'' || 5426 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Orlamuende.svg|23px]] || [[Orlaminde]] || ''Orlamünde'' || 1133 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ornbau COA.svg|23px]] || [[Ornbava]] || ''Ornbau'' || 1591 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Ortenberg (Hessen).png|23px]] || [[Ortenberga]] || ''Ortenberg'' || 8915 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ortrand.png|23px]] || [[Ortrande]] || ''Ortrand'' || 2196 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Osnabrück Wappen.svg|23px]] || [[Osnabrika]] || ''Osnabrück'' || 156315 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburg.png|23px]] || [[Osterburga]] || ''Osterburg'' || 10253 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterburken.svg|23px]] || [[Osterburkene]] || ''Osterburken'' || 6463 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Osterfeld.png|23px]] || [[Osterfelde]] || ''Osterfeld'' || 2541 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Osterhofen.jpg|23px]] || [[Osterhofene]] || ''Osterhofen'' || 11434 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Osterholz-Scharmbeck.svg|23px]] || [[Osterholca-Šarmbeka]] || ''Osterholz-Scharmbeck'' || 29942 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:CoA Osterode-am-Harz official-Shield.svg|23px]] || [[Osterode Harcos]] || ''Osterode am Harz'' || 22317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-85-230 Osterwieck 1997 COA.png|23px]] || [[Ostervīka]] || ''Osterwieck'' || 11380 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Ostfildern COA.svg|23px]] || [[Ostfilderne]] || ''Ostfildern'' || 37085 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Ostheim vor der Rhön.png|23px]] || [[Ostheima]] || ''Ostheim'' || 3425 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Osthofen COA.svg|23px]] || [[Osthofene]] || ''Osthofen'' || 8726 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen ostritz.PNG|23px]] || [[Ostrica]] || ''Ostritz'' || 2451 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Oschatz.png|23px]] || [[Ošaca]] || ''Oschatz'' || 14733 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Oschersleben (Bode) neu.png|23px]] || [[Ošerslēbene]] || ''Oschersleben'' || 19803 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:W otterber og.jpg|23px]] || [[Oterberga]] || ''Otterberg'' || 5259 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Otterndorf.png|23px]] || [[Oterndorfa]] || ''Otterndorf'' || 7142 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Ottweiler COA.svg|23px]] || [[Otveilēre]] || ''Ottweiler'' || 14680 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Owen.svg|23px]] || [[Ovene]] || ''Owen'' || 3425 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Overath COA.svg|23px]] || [[Overāte]] || ''Overath'' || 26812 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pappenheim.png|23px]] || [[Papenheima]] || ''Pappenheim'' || 3964 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Parchim Wappen1.svg|23px]] || [[Parhima]] || ''Parchim'' || 17129 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappenparsbergs.png|23px]] || [[Parsberga]] || ''Parsberg'' || 6630 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Passau.svg|23px]] || [[Pasava]] || ''Passau'' || 49454 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pattensen.png|23px]] || [[Patenzene]] || ''Pattensen'' || 13908 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Pausa coat of arms new.png|23px]] || [[Pauza-Mīltrofa]] || ''Pausa-Mühltroff'' || 5230 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Paderborn COA.svg|23px]] || [[Pāderborna]] || ''Paderborn'' || 143659 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Papenburg.png|23px]] || [[Pāpenburga]] || ''Papenburg'' || 35614 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pasewalk.svg|23px]] || [[Pāzevalka]] || ''Pasewalk'' || 10470 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen von Pegnitz.svg|23px]] || [[Pegnica]] || ''Pegnitz'' || 13331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Peitz.png|23px]] || [[Peica]] || ''Peitz'' || 4449 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Peine.jpg|23px]] || [[Peine]] || ''Peine'' || 48377 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Penzberg COA.svg|23px]] || [[Pencberga]] || ''Penzberg'' || 16209 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Penzlin.svg|23px]] || [[Penclīne]] || ''Penzlin'' || 4237 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Penkun.png|23px]] || [[Penkuna]] || ''Penkun'' || 1874 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Perleberg.png|23px]] || [[Perleberga]] || ''Perleberg'' || 12046 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pößneck.png|23px]] || [[Pesneka]] || ''Pößneck'' || 12214 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen von Petershagen.svg|23px]] || [[Petershāgene]] || ''Petershagen'' || 25451 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pegau.svg|23px]] || [[Pēgava]] || ''Pegau'' || 6292 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Penig.svg|23px]] || [[Pēniga]] || ''Penig'' || 9263 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen paf.JPG|23px]] || [[Pfafenhofene pie Ilmas]] || ''Pfaffenhofen an der Ilm'' || 24441 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfarrkirchen.jpg|23px]] || [[Pfarkirhene]] || ''Pfarrkirchen'' || 11953 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pforzheim.svg|23px]] || [[Pforcheima]] || ''Pforzheim'' || 117754 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Pfreimd COA.svg|23px]] || [[Pfreimde]] || ''Pfreimd'' || 5368 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Pfullendorf.svg|23px]] || [[Pfullendorfa]] || ''Pfullendorf'' || 13034 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coa Pfullingen.svg|23px]] || [[Pfullingene]] || ''Pfullingen'' || 17584 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Pfungstadt.jpg|23px]] || [[Pfungštate]] || ''Pfungstadt'' || 24002 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Pinneberg.svg|23px]] || [[Pinneberga]] || ''Pinneberg'' || 42055 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Pirmasens.svg|23px]] || [[Pirmazensa]] || ''Pirmasens'' || 40267 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Kleines Wappen Pirna.png|23px]] || [[Pirna]] || ''Pirna'' || 37645 || [[Saksija]] |- | || [[Pitlingene]] || ''Püttlingen'' || 18668 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Plattling COA.svg|23px]] || [[Platlinga]] || ''Plattling'' || 12544 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Plau am See Wappen1.svg|23px]] || [[Plauamzē]] || ''Plau am See'' || 6070 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Plaue.jpg|23px]] || [[Plaue]] || ''Plaue'' || 1834 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Plauen Coat of arms.svg|23px]] || [[Plauene]] || ''Plauen'' || 63967 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Pleystein.svg|23px]] || [[Pleišteina]] || ''Pleystein'' || 2428 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Plettenberg COA.svg|23px]] || [[Pletenberga]] || ''Plettenberg'' || 25684 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Ploen.png|23px]] || [[Plēne]] || ''Plön'' || 8647 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Plochingen.svg|23px]] || [[Plohingene]] || ''Plochingen'' || 13689 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Lengefeld.svg|23px]] || [[Pokava-Lengefelde]] || ''Pockau-Lengefeld'' || 8027 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Pocking COA.svg|23px]] || [[Pokinge]] || ''Pocking'' || 15034 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Polch.png|23px]] || [[Polha]] || ''Polch'' || 6643 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Pohlheim.png|23px]] || [[Polheima]] || ''Pohlheim'' || 17622 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Porta Westfalica.svg|23px]] || [[Porta Vestfāliza]] || ''Porta Westfalica'' || 35374 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Pottenstein COA.svg|23px]] || [[Potenšteina]] || ''Pottenstein'' || 5363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Potsdam.svg|23px]] || [[Potsdama]] || ''Potsdam'' || 159456 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen von Preußisch Oldendorf.svg|23px]] || [[Preiziša Oldendorfa]] || ''Preußisch Oldendorf'' || 12544 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Premnitz.png|23px]] || [[Premnica]] || ''Premnitz'' || 8414 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prenzlau COA.svg|23px]] || [[Prenclava]] || ''Prenzlau'' || 19023 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Pressath.png|23px]] || [[Prezata]] || ''Pressath'' || 4394 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Pritzwalk.png|23px]] || [[Pricvalka]] || ''Pritzwalk'' || 11982 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Prichsenstadt COA.svg|23px]] || [[Prihzenštate]] || ''Prichsenstadt'' || 3104 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Preetz S-H.png|23px]] || [[Prīca]] || ''Preetz'' || 15526 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Prüm COA.svg|23px]] || [[Prīma]] || ''Prüm'' || 5384 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Puchheim.png|23px]] || [[Puhheima]] || ''Puchheim'' || 20524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Pulheim COA.svg|23px]] || [[Pulheima]] || ''Pulheim'' || 53109 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Pulsnitz.svg|23px]] || [[Pulsnica]] || ''Pulsnitz'' || 7578 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Putbus.svg|23px]] || [[Putbusa]] || ''Putbus'' || 4322 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Putlitz.png|23px]] || [[Putlica]] || ''Putlitz'' || 2730 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Ratzeburg Wappen.png|23px]] || [[Raceburga]] || ''Ratzeburg'' || 13866 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Radevormwald COA.svg|23px]] || [[Radeformvalde]] || ''Radevormwald'' || 22025 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | || [[Ragūna-Jesnica]] || ''Raguhn-Jeßnitz'' || 9609 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Rahden COA.svg|23px]] || [[Rahdene]] || ''Rahden'' || 15455 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rain COA.svg|23px]] || [[Raina]] || ''Rain'' || 8627 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Ramstein-Miesenbach.png|23px]] || [[Ramšteina-Mīzenbaha]] || ''Ramstein-Miesenbach'' || 748 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ranis.svg|23px]] || [[Ranisa]] || ''Ranis'' || 1707 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ransbach-Baumbach COA.svg|23px]] || [[Ransbaha-Baumbaha]] || ''Ransbach-Baumbach'' || 7447 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rastenberg.png|23px]] || [[Rastenberga]] || ''Rastenberg'' || 2673 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Ratingen COA.svg|23px]] || [[Ratingene]] || ''Ratingen'' || 86388 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:COA Rauenberg-Kraichgau.svg|23px]] || [[Rauenberga]] || ''Rauenberg'' || 8349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Raunheim.svg|23px]] || [[Raunheima]] || ''Raunheim'' || 14869 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rauschenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Raušenberga]] || ''Rauschenberg'' || 4450 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rabenau.svg|23px]] || [[Rābenava]] || ''Rabenau'' || 4356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Radebeul.svg|23px]] || [[Rādebeile]] || ''Radebeul'' || 33434 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radeberg COA.svg|23px]] || [[Rādeberga]] || ''Radeberg'' || 18153 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wapen radeburg.svg|23px]] || [[Rādeburga]] || ''Radeburg'' || 7371 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Radolfzell am Bodensee COA.svg|23px]] || [[Rādolfcelle pie Bodenzē]] || ''Radolfzell am Bodensee'' || 30271 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rastatt COA.svg|23px]] || [[Rāštate]] || ''Rastatt'' || 47110 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rathenow.png|23px]] || [[Rātenova]] || ''Rathenow'' || 24164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravensburg.svg|23px]] || [[Rāvensburga]] || ''Ravensburg'' || 49098 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Ravenstein.svg|23px]] || [[Rāvenšteina]] || ''Ravenstein'' || 2820 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen von Regen.png|23px]] || [[Regene]] || ''Regen'' || 10714 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rehburg-Loccum.png|23px]] || [[Rehburga-Lokuma]] || ''Rehburg-Loccum'' || 10144 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Reichenbach Vogtland.svg|23px]] || [[Reihenbaha Fogtlandē]] || ''Reichenbach (Vogtland)'' || 18879 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Reichenbach-OL-Wappen.png|23px]] || [[Reihenbaha/Oberlauzica]] || ''Reichenbach (Oberlausitz)'' || 5063 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rheinau COA.svg|23px]] || [[Reinava]] || ''Rheinau'' || 10997 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinbach.svg|23px]] || [[Reinbaha]] || ''Rheinbach'' || 26790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinbek Wappen.svg|23px]] || [[Reinbeka]] || ''Reinbek'' || 26514 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinberg COA.svg|23px]] || [[Reinberga]] || ''Rheinberg'' || 30610 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rheinboellen COA.svg|23px]] || [[Reinbēlene]] || ''Rheinböllen'' || 4000 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DE Rheine COA.svg|23px]] || [[Reine]] || ''Rheine'' || 73484 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Reinfeld Wappen.svg|23px]] || [[Reinfelde]] || ''Reinfeld'' || 8752 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Rheinfelden COA.svg|23px]] || [[Reinfeldene]] || ''Rheinfelden'' || 32245 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Reinheim (Odenwald).png|23px]] || [[Reinheima]] || ''Reinheim'' || 16180 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Renningen.svg|23px]] || [[Reiningene]] || ''Renningen'' || 16889 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinsberg.png|23px]] || [[Reinsberga]] || ''Rheinsberg'' || 8120 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rheinstetten.svg|23px]] || [[Reinštetene]] || ''Rheinstetten'' || 20074 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Reutlingen.svg|23px]] || [[Reitlingene]] || ''Reutlingen'' || 111357 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Recklinghausen COA.svg|23px]] || [[Reklinghauzene]] || ''Recklinghausen'' || 115320 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Remagen COA.svg|23px]] || [[Remagene]] || ''Remagen'' || 16036 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Remda-Teichel.svg|23px]] || [[Remda-Teihele]] || ''Remda-Teichel'' || 2965 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Roemhild.png|23px]] || [[Remhilde]] || ''Römhild'' || 7019 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Remscheid COA.svg|23px]] || [[Remšeide]] || ''Remscheid'' || 108955 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Remseck am Neckar.svg|23px]] || [[Remzeka pie Nekāras]] || ''Remseck am Neckar'' || 24512 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rendsburg.png|23px]] || [[Rendsburga]] || ''Rendsburg'' || 27325 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Coa Germany Town Renchen.svg|23px]] || [[Renhene]] || ''Renchen'' || 7316 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Rennerod COA.svg|23px]] || [[Rennerode]] || ''Rennerod'' || 4136 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rhens.png|23px]] || [[Rensa]] || ''Rhens'' || 2903 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rethem (Aller).png|23px]] || [[Retēme]] || ''Rethem'' || 2371 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Röbel-Müritz.png|23px]] || [[Rēbele pie Mīrica]] || ''Röbel/Müritz'' || 5136 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen roetz.png|23px]] || [[Rēca]] || ''Rötz'' || 3462 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rheda-Wiedenbrück.svg|23px]] || [[Rēda-Vīdenbrika]] || ''Rheda-Wiedenbrück'' || 46876 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Rhede COA.svg|23px]] || [[Rēde]] || ''Rhede'' || 19051 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roedental COA.svg|23px]] || [[Rēdentāle]] || ''Rödental'' || 13046 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Roedermark.png|23px]] || [[Rēdermarka]] || ''Rödermark'' || 26494 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Regensburg.svg|23px]] || [[Rēgensburga]] || ''Regensburg'' || 140276 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Regis-Breitingen.svg|23px]] || [[Rēgisa-Breitingene]] || ''Regis-Breitingen'' || 3931 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Rehau Wappen.svg|23px]] || [[Rēhava]] || ''Rehau'' || 9364 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rehna COA.svg|23px]] || [[Rēna]] || ''Rehna'' || 2951 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rerik.svg|23px]] || [[Rērika]] || ''Rerik'' || 2153 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Roetha.svg|23px]] || [[Rēta (Saksija)|Rēta]] || ''Rötha'' || 3704 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Röthenbach an der Pegnitz COA.svg|23px]] || [[Rētenbaha pie Pegnicas]] || ''Röthenbach an der Pegnitz'' || 11802 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Röttingen.png|23px]] || [[Rētingene]] || ''Röttingen'' || 1711 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rees COA.svg|23px]] || [[Rēza]] || ''Rees'' || 21303 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Roesrath COA.svg|23px]] || [[Rēzrāta]] || ''Rösrath'' || 27792 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Ribnitz-Damgarten 1999.png|23px]] || [[Ribnica-Damgartene]] || ''Ribnitz-Damgarten'' || 15104 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Richtenberg-Wappen.PNG|23px]] || [[Rihtenberga]] || ''Richtenberg'' || 1376 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Rinteln.jpg|23px]] || [[Rintelne]] || ''Rinteln'' || 25228 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Rüthen.svg|23px]] || [[Ritene]] || ''Rüthen'' || 10322 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedenburg.png|23px]] || [[Rīdenburga]] || ''Riedenburg'' || 5572 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rüdesheim am Rhein.png|23px]] || [[Rīdesheima]] || ''Rüdesheim'' || 9733 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Riedlingen.svg|23px]] || [[Rīdlingene]] || ''Riedlingen'' || 10006 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Riedstadt.png|23px]] || [[Rīdštate]] || ''Riedstadt'' || 22115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Reichelsheim (Wetterau).png|23px]] || [[Rīhelsheima]] || ''Reichelsheim'' || 6823 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Rieneck.svg|23px]] || [[Rīneka]] || ''Rieneck'' || 2062 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rhinow.PNG|23px]] || [[Rīnova]] || ''Rhinow'' || 1640 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Rüsselsheim.svg|23px]] || [[Rīselsheima]] || ''Rüsselsheim'' || 60929 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Rietberg.svg|23px]] || [[Rītberga]] || ''Rietberg'' || 28696 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen riesa.png|23px]] || [[Rīza]] || ''Riesa'' || 31423 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt rodalben.jpg|23px]] || [[Rodalbēne]] || ''Rodalben'' || 6915 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Rodenberg.gif|23px]] || [[Rodenberga]] || ''Rodenberg'' || 6244 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodewisch.svg|23px]] || [[Rodeviša]] || ''Rodewisch'' || 6650 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Rodgau.png|23px]] || [[Rodgava]] || ''Rodgau'' || 43115 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Roding COA.svg|23px]] || [[Rodinga]] || ''Roding'' || 11437 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Rochlitz coa.png|23px]] || [[Rohlica]] || ''Rochlitz'' || 6046 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Rockenhausen COA.svg|23px]] || [[Rokenhauzene]] || ''Rockenhausen'' || 5351 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Romrod.svg|23px]] || [[Romrode]] || ''Romrod'' || 2796 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ronneburg (Thüringen).png|23px]] || [[Ronneburga]] || ''Ronneburg'' || 4929 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Ronnenberg.svg|23px]] || [[Ronnenberga]] || ''Ronnenberg'' || 23539 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Rosbach v d Hoehe.svg|23px]] || [[Rosbaha pie Hēhes]] || ''Rosbach vor der Höhe'' || 12141 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Roßleben.png|23px]] || [[Roslēbene]] || ''Roßleben'' || 5230 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Rostock Wappen.svg|23px]] || [[Rostoka]] || ''Rostock'' || 203431 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Rosswein coa.png|23px]] || [[Rosveina]] || ''Roßwein'' || 6611 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Roth.svg|23px]] || [[Rota (Vācija)|Rota]] || ''Roth'' || 24339 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottenburg am Neckar.svg|23px]] || [[Rotenbruga pie Nekāras]] || ''Rottenburg am Neckar'' || 41718 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rotenburg an der Fulda.png|23px]] || [[Rotenburga pie Fuldas]] || ''Rotenburg an der Fulda'' || 13325 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Rottenburg COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Lāberes]] || ''Rottenburg a.d.Laaber'' || 7681 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen von Rothenburg ob der Tauber.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Tauberes]] || ''Rothenburg ob der Tauber'' || 10926 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rotenburg (Wümme) COA.svg|23px]] || [[Rotenburga pie Vimmes]] || ''Rotenburg an der Wümme'' || 20944 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen rothenburg ol.png|23px]] || [[Rotenburga/Oberlauzica]] || ''Rothenburg'' || 4741 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Rothenfels.png|23px]] || [[Rotensfelze]] || ''Rothenfels'' || 982 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Rottweil.svg|23px]] || [[Rotveila]] || ''Rottweil'' || 24378 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenfeld.svg|23px]] || [[Rozenfelde]] || ''Rosenfeld'' || 6321 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Rosenheim Neu.svg|23px]] || [[Rozenheima]] || ''Rosenheim'' || 60464 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Rosenthal COA.svg|23px]] || [[Rozentāle]] || ''Rosenthal'' || 2179 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ruhland.png|23px]] || [[Ruhlande]] || ''Ruhland'' || 3747 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Runkel.svg|23px]] || [[Runkele]] || ''Runkel'' || 9613 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Rudolstadt.svg|23px]] || [[Rūdolštate]] || ''Rudolstadt'' || 22739 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen-ruhla.jpg|23px]] || [[Rūla]] || ''Ruhla'' || 5797 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Rutesheim COA.svg|23px]] || [[Rūtezheima]] || ''Rutesheim'' || 10334 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Augustin COA.svg|23px]] || [[Sanktaugustīna]] || ''Sankt Augustin'' || 54285 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen St Blasien.svg|23px]] || [[Sanktblazīne]] || ''St. Blasien'' || 3821 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen St Georgen im Schwarzwald.png|23px]] || [[Sanktgeorgene Švarcvaldē]] || ''St. Georgen im Schwarzwald'' || 12816 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goar COA.svg|23px]] || [[Sanktgoara]] || ''Sankt Goar'' || 2713 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sankt Goarshausen COA.svg|23px]] || [[Sanktgoarshauzene]] || ''Sankt Goarshausen'' || 1306 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU St.Ingbert COA.svg|23px]] || [[Sanktingberta]] || ''St. Ingbert'' || 36254 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU St.Wendel COA.svg|23px]] || [[Sanktvendele]] || ''St. Wendel'' || 25890 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Schalkau COA.svg|23px]] || [[Šalkava]] || ''Schalkau'' || 3027 || [[Tīringene]] |- ||| [[Šauenšteina]] || ''Schauenstein'' || 2015 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheibenberg klein.png|23px]] || [[Šeibenberga]] || ''Scheibenberg'' || 2177 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Scheinfeld.png|23px]] || [[Šeinfelde]] || ''Scheinfeld'' || 4524 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schelklingen.svg|23px]] || [[Šelklingene]] || ''Schelklingen'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schönberg.PNG|23px]] || [[Šenberga (Mēklenburga-Priekšpomerānija)|Šenberga]] || ''Schönberg'' || 4306 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Schenefeld.png|23px]] || [[Šenefelde]] || ''Schenefeld'' || 18672 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Scheßlitz COA.svg|23px]] || [[Šeslica]] || ''Scheßlitz'' || 7184 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schömberg (Zollernalbkreis).svg|23px]] || [[Šēmberga]] || ''Schömberg'' || 4603 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenau im Schwarzwald offiziell.svg|23px]] || [[Šēnava Švarcvaldē]] || ''Schönau im Schwarzwald'' || 2300 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Schönau (Odenwald).svg|23px]] || [[Šēnava]] || ''Schönau'' || 4441 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenebeck.png|23px]] || [[Šēnebeka]] || ''Schönebeck'' || 31582 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Schoeneck coat of arms.svg|23px]] || [[Šēneka]] || ''Schöneck/Vogtl.'' || 3318 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoenewalde.png|23px]] || [[Šēnevalde]] || ''Schönewalde'' || 3164 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeningen.png|23px]] || [[Šēningene]] || ''Schöningen'' || 11385 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Schönwald (Bayern) Wappen.png|23px]] || [[Šēnvalde]] || ''Schönwald'' || 3318 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoensee.png|23px]] || [[Šēnzē]] || ''Schönsee'' || 2 519 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schoeppenstedt.jpg|23px]] || [[Šēpenštete]] || ''Schöppenstedt'' || 5374 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Scheer.svg|23px]] || [[Šēra]] || ''Scheer'' || 2559 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schifferstadt 2.png|23px]] || [[Šiferštate]] || ''Schifferstadt'' || 19277 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Schlitz.svg|23px]] || [[Šilca]] || ''Schlitz'' || 9548 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen von Schillingsfürst.png|23px]] || [[Šilingfirste]] || ''Schillingsfürst'' || 2765 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schiltach.svg|23px]] || [[Šiltaha]] || ''Schiltach'' || 3818 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Širgisvalde-Kiršava]] || ''Schirgiswalde-Kirschau'' || 6518 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Schieder-Schwalenberg.svg|23px]] || [[Šīdere-Švālenberga]] || ''Schieder-Schwalenberg'' || 8766 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen schkeuditz.png|23px]] || [[Škeidica]] || ''Schkeuditz'' || 16961 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schkölen.png|23px]] || [[Škēlene]] || ''Schkölen'' || 2658 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schleiz.png|23px]] || [[Šleica]] || ''Schleiz'' || 8500 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Schleiden COA.svg|23px]] || [[Šleidene]] || ''Schleiden'' || 12918 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlettau.png|23px]] || [[Šletava]] || ''Schlettau'' || 2456 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schleusingen.png|23px]] || [[Šlezingene]] || ''Schleusingen'' || 5394 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Schleswig-Coat.svg|23px]] || [[Šlēsviga (pilsēta)|Šlēsviga]] || ''Schleswig'' || 23635 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schlieben.png|23px]] || [[Šlībene]] || ''Schlieben'' || 2564 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schlüsselfeld COA.svg|23px]] || [[Šlīzenfelde]] || ''Schlüsselfeld'' || 5712 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schloß Holte-Stukenbrock.svg|23px]] || [[Šlosholte-Štukenbroka]] || ''Schloß Holte-Stukenbrock'' || 26318 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schlotheim.svg|23px]] || [[Šlotheima]] || ''Schlotheim'' || 3795 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Schluechtern.png|23px]] || [[Šlūhterne]] || ''Schlüchtern'' || 16018 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schmalkalden COA.svg|23px]] || [[Šmalkaldene]] || ''Schmalkalden'' || 19505 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Schmallenberg.svg|23px]] || [[Šmallenberga]] || ''Schmallenberg'' || 24980 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Schmölln.jpg|23px]] || [[Šmēlne]] || ''Schmölln'' || 11347 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen schnaittenbach.png|23px]] || [[Šnaitenbaha]] || ''Schnaittenbach'' || 4254 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Schnackenburg.png|23px]] || [[Šnākenburga]] || ''Schnackenburg'' || 577 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schneeberg.png|23px]] || [[Šnēberga]] || ''Schneeberg'' || 14353 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:SchneverdingenWappen.svg|23px]] || [[Šnēferdingene]] || ''Schneverdingen'' || 18723 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schongau COA.svg|23px]] || [[Šongava]] || ''Schongau'' || 11912 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schopfheim COA.svg|23px]] || [[Šopfheima]] || ''Schopfheim'' || 18984 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms Schorndorf.svg|23px]] || [[Šorndorfa]] || ''Schorndorf'' || 38431 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms Schortens.png|23px]] || [[Šortense]] || ''Schortens'' || 20191 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schotten (Stadt).png|23px]] || [[Šotene]] || ''Schotten'' || 10137 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Spaichingen COA.svg|23px]] || [[Špaihingene]] || ''Spaichingen'' || 12343 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Spalt COA.svg|23px]] || [[Špalta]] || ''Spalt'' || 4918 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Spangenberg (Hessen).png|23px]] || [[Špangenberga]] || ''Spangenberg'' || 6081 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Speyer COA.svg|23px]] || [[Špeiere]] || ''Speyer'' || 49740 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Speicher COA.svg|23px]] || [[Špeihere]] || ''Speicher'' || 3270 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Spenge.svg|23px]] || [[Špenge]] || ''Spenge'' || 14623 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Spremberg.png|23px]] || [[Špremberga]] || ''Spremberg'' || 22431 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Springe.png|23px]] || [[Špringe]] || ''Springe'' || 28336 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sprockhoevel COA.svg|23px]] || [[Šprokhēvele]] || ''Sprockhövel'' || 24989 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schramberger Stadtwappen.svg|23px]] || [[Šramberga]] || ''Schramberg'' || 20716 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schraplau neu.png|23px]] || [[Šraplava]] || ''Schraplau'' || 1169 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:COA Schriesheim.svg|23px]] || [[Šrīzheima]] || ''Schriesheim'' || 14621 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schrobenhausen.png|23px]] || [[Šrobenhauzene]] || ''Schrobenhausen'' || 16172 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schrozberg COA.svg|23px]] || [[Šrosberga]] || ''Schrozberg'' || 5675 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtilm.jpg|23px]] || [[Štadtilme]] || ''Stadtilm'' || 4812 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Starnberg.svg|23px]] || [[Štarnberga]] || ''Starnberg'' || 22650 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stassfurt.png|23px]] || [[Štasfurte]] || ''Staßfurt'' || 27060 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtallendorf.png|23px]] || [[Štatallendorfa]] || ''Stadtallendorf'' || 20763 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtbergen COA.svg|23px]] || [[Štatbergene]] || ''Stadtbergen'' || 14561 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Stadthagen COA.png|23px]] || [[Štathāgene]] || ''Stadthagen'' || 21594 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtlengsfeld.png|23px]] || [[Štatlengsfelde]] || ''Stadtlengsfeld'' || 2428 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtlohn COA.svg|23px]] || [[Štatlona]] || ''Stadtlohn'' || 20005 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtoldendorf.png|23px]] || [[Štatoldendorfa]] || ''Stadtoldendorf'' || 5601 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtprozelten.png|23px]] || [[Štatproceltene]] || ''Stadtprozelten'' || 1546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Stadtroda.png|23px]] || [[Štatroda]] || ''Stadtroda'' || 5838 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stadtsteinach COA.svg|23px]] || [[Štatšteinaha]] || ''Stadtsteinach'' || 3234 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen stadt wehlen.png|23px]] || [[Štatvēlene]] || ''Stadt Wehlen'' || 1626 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Staufenberg (Hessen).svg|23px]] || [[Štaufenberga]] || ''Staufenberg'' || 8147 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Staufen im Breisgau.svg|23px]] || [[Štaufene Breisgavā]] || ''Staufen im Breisgau'' || 7596 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stade COA.svg|23px]] || [[Štāde]] || ''Stade'' || 45 317 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Stavenhagen.svg|23px]] || [[Štāfenhāgene]] || ''Stavenhagen, Reuterstadt'' || 5622 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Steinbach-Hallenberg.png|23px]] || [[Šteibaha-Hallenberga]] || ''Steinbach-Hallenberg'' || 5053 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Stein COA.svg|23px]] || [[Šteina]] || ''Stein'' || 137 09 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Steinach-Thüringen COA.svg|23px]] || [[Šteinaha]] || ''Steinach'' || 4044 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinau an der Strasse.png|23px]] || [[Šteinava pie Štrāses]] || ''Steinau an der Straße'' || 10 414 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Steinbach (Taunus) COA.svg|23px]] || [[Šteinbaha]] || ''Steinbach'' || 10 181 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE Steinfurt COA.svg|23px]] || [[Šteinfurte]] || ''Steinfurt'' || 33 123 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim an der Murr.svg|23px]] || [[Šteinheima pie Mūras]] || ''Steinheim an der Murr'' || 12 114 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Steinheim.svg|23px]] || [[Šteinheima]] || ''Steinheim'' || 12 790 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stendal.svg|23px]] || [[Štendāle]] || ''Stendal'' || 40 028 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:GER Sternberg COA.svg|23px]] || [[Šternberga (Vācija)|Šternberga]] || ''Sternberg'' || 4324 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Stoessen.png|23px]] || [[Štēzene]] || ''Stößen'' || 922 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Stuehlingen.svg|23px]] || [[Štīlingene]] || ''Stühlingen'' || 5000 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stockach COA.svg|23px]] || [[Štokaha]] || ''Stockach'' || 16 182 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stolberg (Rhld) COA.svg|23px]] || [[Štolberga]] || ''Stolberg (Rhld.)'' || 56 191 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stollberg-Erzgebirge.png|23px]] || [[Štollberga/Rūdu kalni]] || ''Stollberg'' || 11 373 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Stolpen.svg|23px]] || [[Štolpene]] || ''Stolpen'' || 5648 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Storkow (Mark) - Wappen.png|23px]] || [[Štorkova]] || ''Storkow'' || 8898 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Strasburg (Uckermark).svg|23px]] || [[Štrasburga]] || ''Strasburg (Uckermark)'' || 5009 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Straubing COA.svg|23px]] || [[Štraubinga]] || ''Straubing'' || 45 502 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Strausberg COA.svg|23px]] || [[Štrausberga]] || ''Strausberg'' || 25 744 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Straelen COA.svg|23px]] || [[Štrālene]] || ''Straelen'' || 15 668 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Stralsund.svg|23px]] || [[Štrālzunde]] || ''Stralsund'' || 57 301 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen strehla.png|23px]] || [[Štrēla]] || ''Strehla'' || 3814 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Stromberg Hunsrueck COA.svg|23px]] || [[Štromberga]] || ''Stromberg'' || 3208 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Stutensee.svg|23px]] || [[Štutenzē]] || ''Stutensee'' || 23 646 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Stuttgart COA.svg|23px]] || [[Štutgarte]] || ''Stuttgart'' || 597 939 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schüttorf.svg|23px]] || [[Šūtorfa]] || ''Schüttorf'' || 12 366 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Schwaigern COA.svg|23px]] || [[Švaigerna]] || ''Schwaigern'' || 10 936 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schwalbach am Taunus COA.svg|23px]] || [[Švalbaha pie Taunusa]] || ''Schwalbach am Taunus'' || 14 855 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Schwalmstadt Germany Coat of Arms Wappen.jpg|23px]] || [[Švalmštate]] || ''Schwalmstadt'' || 18 035 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Schwarzenbach a. d. Saale COA.svg|23px]] || [[Švarcenbaha pie Zāles]] || ''Schwarzenbach an der Saale'' || 7135 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenbach am Wald.png|23px]] || [[Švarcenbaha Valdē]] || ''Schwarzenbach am Wald'' || 4598 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Schwarzenbek Wappen.png|23px]] || [[Švarcenbeka]] || ''Schwarzenbek'' || 15 278 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenberg Erzgebirge.svg|23px]] || [[Švarcenberga/Rūdu kalni]] || ''Schwarzenberg/Erzgeb.'' || 17542 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzenborn.png|23px]] || [[Švarcenborna]] || ''Schwarzenborn'' || 1194 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Schwarzheide.png|23px]] || [[Švarcheide]] || ''Schwarzheide'' || 5743 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Schwabach COA.svg|23px]] || [[Švābaha]] || ''Schwabach'' || 39 546 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaebisch Hall.svg|23px]] || [[Švābišas Halle]] || ''Schwäbisch Hall'' || 37 452 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Schwäbisch Gmünd Wappen.svg|23px]] || [[Švābišgminde]] || ''Schwäbisch Gmünd'' || 58 564 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Schwaan.svg|23px]] || [[Švāna]] || ''Schwaan'' || 4960 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Schwandorf COA.svg|23px]] || [[Švāndorfa]] || ''Schwandorf'' || 27 817 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwanebeck.png|23px]] || [[Švānebeka]] || ''Schwanebeck'' || 2566 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen schwabmuenchen.png|23px]] || [[Švānminhene]] || ''Schwabmünchen'' || 13 466 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Schwetzingen.svg|23px]] || [[Švecingene]] || ''Schwetzingen'' || 21 194 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Schweich COA.svg|23px]] || [[Šveiha]] || ''Schweich'' || 7146 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Schweinfurt COA.svg|23px]] || [[Šveinfurte]] || ''Schweinfurt'' || 51 851 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Schwelm COA.svg|23px]] || [[Švelme]] || ''Schwelm'' || 27 898 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Schwentinental Wappen.png|23px]] || [[Šventinentāle]] || ''Schwentinental'' || 13 408 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Schwerin COA.svg|23px]] || [[Šverīne]] || ''Schwerin'' || 91 583 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Schwerte Wappen.svg|23px]] || [[Šverte]] || ''Schwerte'' || 46 198 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Schwedt.svg|23px]] || [[Švēdte]] || ''Schwedt'' || 30 539 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Thalheim.png|23px]] || [[Talheima/Rūdu kalni]] || ''Thalheim/Erzgeb.'' || 6617 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Tambach-Dietharz COA.svg|23px]] || [[Tambaha-Dītarca]] || ''Tambach-Dietharz'' || 422 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Tangerhuette COA.png|23px]] || [[Tangerhite]] || ''Tangerhütte'' || 11 204 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-550 Tangermuende COA.png|23px]] || [[Tangerminde]] || ''Tangermünde'' || 10 525 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tann (Rhön).png|23px]] || [[Tanna (Hesene)|Tanna]] || ''Tann'' || 4446 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Tanna (historisch).png|23px]] || [[Tanna]] || ''Tanna'' || 3689 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Thannhausen COA.svg|23px]] || [[Tannhauzene]] || ''Thannhausen'' || 5955 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tauberbischofsheim.svg|23px]] || [[Tauberbišofsheima]] || ''Tauberbischofsheim'' || 12 705 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen taucha.png|23px]] || [[Tauha]] || ''Taucha'' || 14 448 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Taunusstein.png|23px]] || [[Taunusšteina]] || ''Taunusstein'' || 28 515 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|23px]] || [[Tāle]] || ''Thale'' || 18 017 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Tharandt.gif|23px]] || [[Tārante]] || ''Tharandt'' || 5320 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Tegernsee.png|23px]] || [[Tegernzē]] || ''Tegernsee'' || 3639 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen teublitz.gif|23px]] || [[Teiblica]] || ''Teublitz'' || 7308 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Teuchern.png|23px]] || [[Teiherne]] || ''Teuchern'' || 8462 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Teupitz.png|23px]] || [[Teipica]] || ''Teupitz'' || 1785 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Teuschnitz COA.svg|23px]] || [[Teišnica]] || ''Teuschnitz'' || 2057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Tecklenburg COA.svg|23px]] || [[Teklenburga]] || ''Tecklenburg'' || 8793 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Telgte COA.svg|23px]] || [[Telgte]] || ''Telgte'' || 18 996 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Teltow.svg|23px]] || [[Teltova]] || ''Teltow'' || 24 031 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Templin.png|23px]] || [[Templina]] || ''Templin'' || 16 007 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Tengen.svg|23px]] || [[Tengene]] || ''Tengen'' || 4500 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tessin1.svg|23px]] || [[Tesīne]] || ''Tessin'' || 3922 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Tettnang.svg|23px]] || [[Tetnanga]] || ''Tettnang'' || 18 216 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Töging am Inn COA.svg|23px]] || [[Tēginge pe Innas]] || ''Töging am Inn'' || 9101 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Themar coa.png|23px]] || [[Tēmara]] || ''Themar'' || 2968 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Toenning-Nordfriesland-Wappen.png|23px]] || [[Tēninge]] || ''Tönning'' || 4887 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Tönisvorst.svg|23px]] || [[Tēnisvorste]] || ''Tönisvorst'' || 29 181 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Teterow Wappen.PNG|23px]] || [[Tēterova]] || ''Teterow'' || 8671 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Tittmoning COA.svg|23px]] || [[Titmoninga]] || ''Tittmoning'' || 5761 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuebingen.svg|23px]] || [[Tībingene]] || ''Tübingen'' || 85 383 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Tirschenreuth COA.svg|23px]] || [[Tīršenreita]] || ''Tirschenreuth'' || 8992 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Titisee-Neustadt.svg|23px]] || [[Tītizē-Neištate]] || ''Titisee-Neustadt'' || 11 795 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Todtnau.svg|23px]] || [[Totnava]] || ''Todtnau'' || 4828 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Torgauer Wappen.svg|23px]] || [[Torgava]] || ''Torgau'' || 20 092 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Torgelow.svg|23px]] || [[Torgelova]] || ''Torgelow'' || 8618 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Tornesch Wappen.png|23px]] || [[Torneša]] || ''Tornesch'' || 12 586 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Traunreut COA.svg|23px]] || [[Traunreite]] || ''Traunreut'' || 20 300 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Traunstein.svg|23px]] || [[Traunšteina]] || ''Traunstein'' || 18 944 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Traben-Trarbach COA.svg|23px]] || [[Trābene-Trārbaha]] || ''Traben-Trarbach'' || 5762 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Trebbin.png|23px]] || [[Trebīne]] || ''Trebbin'' || 9250 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Trebsen.png|23px]] || [[Trebzene/Mulde]] || ''Trebsen/Mulde'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Treffurt.png|23px]] || [[Trefurte]] || ''Treffurt'' || 5218 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Treuenbrietzen.png|23px]] || [[Treienbrīcene]] || ''Treuenbrietzen'' || 7406 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Treuen.svg|23px]] || [[Treiene]] || ''Treuen'' || 8115 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Treuchtlingen COA.svg|23px]] || [[Treihtlingene]] || ''Treuchtlingen'' || 12 576 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Trendelburg.jpg|23px]] || [[Trendelburga]] || ''Trendelburg'' || 5065 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Triberg im Schwarzwald.png|23px]] || [[Triberga Švarcvaldē]] || ''Triberg im Schwarzwald'' || 4762 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Tribsees.svg|23px]] || [[Tribzēse]] || ''Tribsees'' || 2629 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Triptis.png|23px]] || [[Triptisa]] || ''Triptis'' || 3808 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Trier Rheinland-Palatinate Germany CoA.svg|23px]] || [[Trīre]] || ''Trier'' || 106 544 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Trochtelfingen COA.svg|23px]] || [[Trohtelfingene]] || ''Trochtelfingen'' || 6333 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Troisdorf.svg|23px]] || [[Troisdorfa]] || ''Troisdorf'' || 72 978 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Trostberg COA.svg|23px]] || [[Trostberga]] || ''Trostberg'' || 11 044 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Trossingen COA.svg|23px]] || [[Trozingene]] || ''Trossingen'' || 15 428 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Thum.png|23px]] || [[Tuma]] || ''Thum'' || 5367 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Tuttlingen.svg|23px]] || [[Tutlingene]] || ''Tuttlingen'' || 33 394 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Twistringen.svg|23px]] || [[Tvistringene]] || ''Twistringen'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Uffenheim.svg|23px]] || [[Ufenheima]] || ''Uffenheim'' || 6195 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Uhingen.svg|23px]] || [[Uhingene]] || ''Uhingen'' || 13 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Ulm.svg|23px]] || [[Ulma]] || ''Ulm'' || 117 977 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Ulmen COA.svg|23px]] || [[Ulmene]] || ''Ulmen'' || 3307 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Ulrichstein.png|23px]] || [[Ulrihšteina]] || ''Ulrichstein'' || 3001 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Ummerstadt.png|23px]] || [[Ummerštate]] || ''Ummerstadt'' || 488 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen unkel.svg|23px]] || [[Unkele]] || ''Unkel'' || 5120 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Unna COA.svg|23px]] || [[Unna]] || ''Unna'' || 58 856 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Unterschleißheim COA.svg|23px]] || [[Unteršleisheima]] || ''Unterschleißheim'' || 26 363 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen uslar.png|23px]] || [[Uslāra]] || ''Uslar'' || 14 369 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Usingen COA.svg|23px]] || [[Uzingena]] || ''Usingen'' || 13 606 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Usedom COA.svg|23px]] || [[Ūzedoma (pilsēta)|Ūzedoma]] || ''Usedom'' || 1803 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen wadern.png|23px]] || [[Vaderna]] || ''Wadern'' || 15 850 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Waghaeusel.svg|23px]] || [[Vaghauzele]] || ''Waghäusel'' || 20 195 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wachenheim an der Weinstrasse COA.svg|23px]] || [[Vahenheima pie Veinštrāses]] || ''Wachenheim an der Weinstraße'' || 4678 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Waiblingen.svg|23px]] || [[Vaiblingene]] || ''Waiblingen'' || 52 845 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Waibstadt.svg|23px]] || [[Vaibštate]] || ''Waibstadt'' || 5666 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waischenfeld COA.svg|23px]] || [[Vaišenfelde]] || ''Waischenfeld'' || 3106 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldbroel COA.svg|23px]] || [[Valdbrēle]] || ''Waldbröl'' || 18 872 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Waldeck (am Edersee).svg|23px]] || [[Valdeka]] || ''Waldeck'' || 6868 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Waldenbuch COA.svg|23px]] || [[Valdenbuha]] || ''Waldenbuch'' || 8476 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldenburg COA.svg|23px]] || [[Valdenburga (Bādene-Virtemberga)|Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 2919 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Waldenburg (Sachsen).png|23px]] || [[Valdenburga]] || ''Waldenburg'' || 4188 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Waldershof COA.svg|23px]] || [[Valdershofa]] || ''Waldershof'' || 4331 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldheim.png|23px]] || [[Valdheima (Saksija)|Valdheima]] || ''Waldheim'' || 9239 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waldkappel.png|23px]] || [[Valdkāpele]] || ''Waldkappel'' || 4482 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Coat of arms Waldkirch Breisgau.svg|23px]] || [[Valdkirha]] || ''Waldkirch'' || 21 141 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldkirchen COA.svg|23px]] || [[Valdkirhene]] || ''Waldkirchen'' || 10 244 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldkraiburg COA.svg|23px]] || [[Valdkraiburga]] || ''Waldkraiburg'' || 22 525 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Waldmünchen COA.svg|23px]] || [[Valdminhene]] || ''Waldmünchen'' || 6748 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldorf (Baden) COA.svg|23px]] || [[Valdorfa]] || ''Walldorf'' || 14 825 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldshut-Tiengen COA.svg|23px]] || [[Valdšūta-Tīngene]] || ''Waldshut-Tiengen'' || 22 808 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Waldsassen COA.svg|23px]] || [[Valdzāzene]] || ''Waldsassen'' || 6729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Walldürn COA.svg|23px]] || [[Valldirne]] || ''Walldürn'' || 11 225 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wallenfels COA.svg|23px]] || [[Vallensfelze]] || ''Wallenfels'' || 2823 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Walsrode.png|23px]] || [[Valsrode]] || ''Walsrode'' || 23 353 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Waltershausen.png|23px]] || [[Valtershauzene]] || ''Waltershausen'' || 13 077 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Waltrop COA.svg|23px]] || [[Valtropa]] || ''Waltrop'' || 28 885 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wanzleben-Boerde.png|23px]] || [[Vanclēbene-Berde]] || ''Wanzleben-Börde'' || 14 441 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wanfried.svg|23px]] || [[Vanfrīda]] || ''Wanfried'' || 4189 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wangen im Allgäu.svg|23px]] || [[Vangene Algavā]] || ''Wangen im Allgäu'' || 26 398 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen der Stadt Warburg.svg|23px]] || [[Varburga]] || ''Warburg'' || 23 302 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DE Warendorf COA.svg|23px]] || [[Varendorfa]] || ''Warendorf'' || 36 886 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Warstein-coa.svg|23px]] || [[Varšteina]] || ''Warstein'' || 25 247 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wassenberg COA.svg|23px]] || [[Vasenberga]] || ''Wassenberg'' || 17 182 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wasserburg am Inn COA.svg|23px]] || [[Vaserburga pie Innas]] || ''Wasserburg am Inn'' || 12 348 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wassertrüdingen COA.svg|23px]] || [[Vasertridingene]] || ''Wassertrüdingen'' || 5901 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wasungen.png|23px]] || [[Vazungene]] || ''Wasungen'' || 3448 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wahlstedt COA.svg|23px]] || [[Vālštete]] || ''Wahlstedt'' || 9236 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Waren (Mueritz) COA.svg|23px]] || [[Vārene pie Mīrica]] || ''Waren (Müritz)'' || 20 940 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Warin-Wappen.PNG|23px]] || [[Vārīne]] || ''Warin'' || 3316 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wetzlar Wappen neu.png|23px]] || [[Veclāra]] || ''Wetzlar'' || 51 135 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wegberg COA.svg|23px]] || [[Vegberga]] || ''Wegberg'' || 27 713 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Waechtersbach.png|23px]] || [[Vehtersbaha]] || ''Wächtersbach'' || 12 267 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Weida.png|23px]] || [[Veida]] || ''Weida'' || 8622 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weiden in der Oberpfalz COA.svg|23px]] || [[Veidene Pberpfalcā]] || ''Weiden in der Oberpfalz'' || 41 726 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weikersheim COA.svg|23px]] || [[Veikersheima]] || ''Weikersheim'' || 7336 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Coat of Arms of Weil der Stadt.svg|23px]] || [[Veila der Štate]] || ''Weil der Stadt'' || 18 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weil am Rhein.png|23px]] || [[Veila pie Reinas]] || ''Weil am Rhein'' || 29 298 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Weilburg COA.svg|23px]] || [[Veilburga]] || ''Weilburg'' || 12 561 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:WappenWeilheiminOberbayern.svg|23px]] || [[Veilheima Lejasbavārijā]] || ''Weilheim in Oberbayern'' || 21 534 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Weilheim an der Teck COA.svg|23px]] || [[Veilheima pie Tekas]] || ''Weilheim an der Teck'' || 9660 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weimar.svg|23px]] || [[Veimāra]] || ''Weimar'' || 63 315 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weingarten (Württemberg) COA.svg|23px]] || [[Veingārtene]] || ''Weingarten'' || 23 694 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Weinheim.svg|23px]] || [[Veingeima]] || ''Weinheim'' || 43 624 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinsberg.svg|23px]] || [[Veinsberga]] || ''Weinsberg'' || 11 349 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weinstadt.png|23px]] || [[Veinštate]] || ''Weinstadt'' || 26 177 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenberg (Oberlausitz).png|23px]] || [[Veisenberga]] || ''Weißenberg'' || 3280 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|23px]] || [[Veisenburga Bavārijā]] || ''Weißenburg in Bayern'' || 17 732 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weißenfels.svg|23px]] || [[Veisenfelse]] || ''Weißenfels'' || 39 909 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen von Weissenhorn.png|23px]] || [[Veisenhorna]] || ''Weißenhorn'' || 13 323 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Weißenstadt.svg|23px]] || [[Veisenštate]] || ''Weißenstadt'' || 3187 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weissenthurm.svg|23px]] || [[Veisentūrme]] || ''Weißenthurm'' || 8397 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Weißensee (Thüringen).jpg|23px]] || [[Veisenzē]] || ''Weißensee'' || 3417 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Weismain COA.svg|23px]] || [[Veismaina]] || ''Weismain'' || 4845 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Weisswasser.svg|23px]] || [[Veisvasere]] || ''Weißwasser'' || 17 288 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Weiterstadt.png|23px]] || [[Veiterštate]] || ''Weiterstadt'' || 24 274 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Vellberg COA.svg|23px]] || [[Velberga]] || ''Vellberg'' || 4268 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Welzheim.png|23px]] || [[Velcheima]] || ''Welzheim'' || 10 972 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Welzow.png|23px]] || [[Velcova]] || ''Welzow'' || 3731 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Wemding COA.svg|23px]] || [[Vemdinga]] || ''Wemding'' || 5811 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wendlingen am Neckar.svg|23px]] || [[Vendlingene pie Nekāras]] || ''Wendlingen am Neckar'' || 15 554 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Werdau.png|23px]] || [[Verdava]] || ''Werdau'' || 21 114 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Werder (Havel) COA.svg|23px]] || [[Verdere]] || ''Werder'' || 23 838 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Werdohl.svg|23px]] || [[Verdohla]] || ''Werdohl'' || 18 073 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Veringenstadt.svg|23px]] || [[Veringenštate]] || ''Veringenstadt'' || 2166 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Werl-coa.svg|23px]] || [[Verle]] || ''Werl'' || 30 061 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wermelskirchen COA.svg|23px]] || [[Vermelskirhene]] || ''Wermelskirchen'' || 34 472 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Werne.svg|23px]] || [[Verne]] || ''Werne'' || 29 448 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werneuchen.svg|23px]] || [[Verneihene]] || ''Werneuchen'' || 8096 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wernigerode Wappen.svg|23px]] || [[Vernigerode]] || ''Wernigerode'' || 33 479 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Wörrstadt COA.svg|23px]] || [[Verštate]] || ''Wörrstadt'' || 7609 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wörth an der Donau.svg|23px]] || [[Verte pie Donavas]] || ''Wörth an der Donau'' || 4708 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Main COA.svg|23px]] || [[Verte pie Mainas]] || ''Wörth am Main'' || 4729 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wörth am Rhein COA.svg|23px]] || [[Verte pie Reinas]] || ''Wörth am Rhein'' || 17 420 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Werther (Westfalen).svg|23px]] || [[Vertere]] || ''Werther'' || 11 353 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wertheim.png|23px]] || [[Vertheima]] || ''Wertheim'' || 22 415 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wertingen COA.svg|23px]] || [[Vertingene]] || ''Wertingen'' || 8871 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Westerburg COA.svg|23px]] || [[Vesterburga]] || ''Westerburg'' || 5617 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Westerstede COA.png|23px]] || [[Vesterstēde]] || ''Westerstede'' || 21 919 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wetter (Hessen).svg|23px]] || [[Vetere]] || ''Wetter'' || 8885 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wettin-Loebejuen.png|23px]] || [[Vetīna-Lēbejūna]] || ''Wettin-Löbejün'' || 101 92 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wedel color.gif|23px]] || [[Vēdele]] || ''Wedel'' || 32 289 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wegeleben.png|23px]] || [[Vēgelēbene]] || ''Wegeleben'' || 2665 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Weener-Wappen.jpg|23px]] || [[Vēnere]] || ''Weener'' || 15 430 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wehr (Baden) COA.svg|23px]] || [[Vēra]] || ''Wehr'' || 12 632 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-90-610 Werben COA.png|23px]] || [[Vērbene]] || ''Werben'' || 1151 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Vöhrenbach COA.svg|23px]] || [[Vērenbaha]] || ''Vöhrenbach'' || 3869 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wernau.svg|23px]] || [[Vērnava]] || ''Wernau'' || 12 038 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Wetter (Ruhr).svg|23px]] || [[Vētere]] || ''Wetter'' || 27 596 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesselburen-Wappen.png|23px]] || [[Vēzelbūrene]] || ''Wesselburen'' || 3006 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wesel COA.svg|23px]] || [[Vēzele]] || ''Wesel'' || 60 070 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wesseling COA.svg|23px]] || [[Vēzelinge]] || ''Wesseling'' || 35 224 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wesenberg-Wappen.PNG|23px]] || [[Vēzenberga (Mēklenburga)|Vēzenberga]] || ''Wesenberg'' || 3008 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Witzenhausen.png|23px]] || [[Vicenhauzene]] || ''Witzenhausen'' || 14 749 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Widdern COA.svg|23px]] || [[Viderne]] || ''Widdern'' || 1807 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wyk auf Foehr COA.svg|23px]] || [[Vika Fērā]] || ''Wyk auf Föhr'' || 4263 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:Wappen Wildau.png|23px]] || [[Vildava]] || ''Wildau'' || 9878 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wildberg-CoA-Vector.svg|23px]] || [[Vildberga]] || ''Wildberg'' || 9644 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wildenfels.png|23px]] || [[Vildenfelsa]] || ''Wildenfels'' || 3779 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wildeshausen.png|23px]] || [[Vildeshauzene]] || ''Wildeshausen'' || 18 868 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wülfrath COA.svg|23px]] || [[Vilfrāte]] || ''Wülfrath'' || 20 946 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Wilhelmshaven COA.svg|23px]] || [[Vilhelmshāfene]] || ''Wilhelmshaven'' || 75 728 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wilkau-Hasslau.svg|23px]] || [[Vilkava-Haslava]] || ''Wilkau-Haßlau'' || 10 244 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen von Willebadessen.svg|23px]] || [[Villebādezene]] || ''Willebadessen'' || 8243 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|23px]] || [[Villiha]] || ''Willich'' || 50 599 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wilsdruff Wappen.svg|23px]] || [[Vilsdrufa]] || ''Wilsdruff'' || 13 570 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wilster-Wappen.png|23px]] || [[Vilstere]] || ''Wilster'' || 4383 || [[Šlēsviga-Holšteina]] |- | [[Attēls:DEU Wilthen COA.png|23px]] || [[Viltene]] || ''Wilthen'' || 5268 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Windischeschenbach COA.svg|23px]] || [[Vindišešenbaha]] || ''Windischeschenbach'' || 5050 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Windsbach COA.svg|23px]] || [[Vindsbaha]] || ''Windsbach'' || 6057 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Winnenden.png|23px]] || [[Vinnendene]] || ''Winnenden'' || 27 361 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Winterberg.svg|23px]] || [[Vinterberga]] || ''Winterberg'' || 12 788 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen winsen.jpg|23px]] || [[Vinzene]] || ''Winsen (Luhe)'' || 33 351 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wipperfuerth COA.svg|23px]] || [[Viperfirte]] || ''Wipperfürth'' || 21 336 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen von Wuerzburg.svg|23px]] || [[Vircburga]] || ''Würzburg'' || 124 698 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wirges COA.svg|23px]] || [[Virgesa]] || ''Wirges'' || 5184 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Würselen COA.svg|23px]] || [[Virzēlene]] || ''Würselen'' || 37 685 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wismar.svg|23px]] || [[Vismāra]] || ''Wismar'' || 42 219 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-91-375 Wittenberg COA.png|23px]] || [[Vitenberga]] || ''Wittenberg'' || 46 930 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenberge.png|23px]] || [[Vitenberge]] || ''Wittenberge'' || 17 297 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wittenburg.PNG|23px]] || [[Vitenburga]] || ''Wittenburg'' || 5046 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:DEU Witten COA.svg|23px]] || [[Vitene]] || ''Witten'' || 95 629 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen wittichenau.png|23px]] || [[Vitihenava]] || ''Wittichenau'' || 5830 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittingen.png|23px]] || [[Vitingene]] || ''Wittingen'' || 11 410 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen-Stadt-Wittlich.svg|23px]] || [[Vitliha]] || ''Wittlich'' || 18 333 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wittmund COA.svg|23px]] || [[Vitmunde]] || ''Wittmund'' || 20 363 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wittstock Vektor.svg|23px]] || [[Vitstoka]] || ''Wittstock'' || 14 631 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wiehe.png|23px]] || [[Vīhe]] || ''Wiehe'' || 1935 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Wiehl COA.svg|23px]] || [[Vīhle]] || ''Wiehl'' || 25 047 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wiesbaden.svg|23px]] || [[Vīsbādene]] || ''Wiesbaden'' || 273 871 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Wissen COA.svg|23px]] || [[Vīzene]] || ''Wissen'' || 8126 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wiesensteig.svg|23px]] || [[Vīzenšteiga]] || ''Wiesensteig'' || 1981 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:COA Wiesloch.svg|23px]] || [[Vīzloha]] || ''Wiesloch'' || 25 502 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Wiesmoor COA.svg|23px]] || [[Vīzmūra]] || ''Wiesmoor'' || 12 887 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Woldegk-Wappen.PNG|23px]] || [[Voldegka]] || ''Woldegk'' || 3593 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfach.svg|23px]] || [[Volfaha]] || ''Wolfach'' || 5836 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfenbuettel.png|23px]] || [[Volfenbītele]] || ''Wolfenbüttel'' || 51 569 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfhagen.png|23px]] || [[Volfhāgene]] || ''Wolfhagen'' || 12 721 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Wappen Wolframs-Eschenbach.svg|23px]] || [[Volframša-Ešenbaha]] || ''Wolframs-Eschenbach'' || 2923 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfratshausen.svg|23px]] || [[Volfratšhauzene]] || ''Wolfratshausen'' || 17 843 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfsburg.svg|23px]] || [[Volfsburga]] || ''Wolfsburg'' || 122 457 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolfstein.png|23px]] || [[Volfšteina]] || ''Wolfstein'' || 1930 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Wolgast.png|23px]] || [[Volgaste]] || ''Wolgast'' || 12 355 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | [[Attēls:Wappen Wolkenstein.svg|23px]] || [[Volkenšteina]] || ''Wolkenstein'' || 3941 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-83-565_Wolmirstedt_1997_COA.svg|23px]] || [[Volmištete]] || ''Wolmirstedt'' || 11 477 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Worms COA.svg|23px]] || [[Vormsa]] || ''Worms'' || 79 727 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Wriezen COA.svg|23px]] || [[Vrīcene]] || ''Wriezen'' || 7379 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Wunstorf.png|23px]] || [[Vunstorfa]] || ''Wunstorf'' || 40 636 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Wunsiedel COA.svg|23px]] || [[Vunzīdele]] || ''Wunsiedel'' || 9333 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Wuppertal COA.svg|23px]] || [[Vupertāle]] || ''Wuppertal'' || 343 488 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzbach.png|23px]] || [[Vurcbaha]] || ''Wurzbach'' || 3225 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Wurzen.svg|23px]] || [[Vurcene]] || ''Wurzen'' || 16 356 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Wustrow (Wendland).png|23px]] || [[Vustrova]] || ''Wustrow'' || 2834 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Sachsenheim COA.svg|23px]] || [[Zahzenheima]] || ''Sachsenheim'' || 17 616 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sayda.png|23px]] || [[Zaida]] || ''Sayda'' || 1947 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sachsenhagen.jpg|23px]] || [[Zaksenhāgene]] || ''Sachsenhagen'' || 1945 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Coat of arms of Salzgitter.svg|23px]] || [[Zalcgitere]] || ''Salzgitter'' || 98 197 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:DEU Salzkotten COA.svg|23px]] || [[Zalckotene]] || ''Salzkotten'' || 24 547 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen der Hansestadt Salzwedel.svg|23px]] || [[Zalcvēdele]] || ''Salzwedel'' || 24 282 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sandau.png|23px]] || [[Zandava]] || ''Sandau'' || 886 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DE-ST 15-0-82-340 Sandersdorf COA.png|23px]] || [[Zanderdorfa-Brehna]] || ''Sandersdorf-Brehna'' || 14 637 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sangerhausen.png|23px]] || [[Zangerhauzene]] || ''Sangerhausen'' || 27 830 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Sarstedt.png|23px]] || [[Zarštete]] || ''Sarstedt'' || 18 541 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sassnitz.svg|23px]] || [[Zasnica]] || ''Sassnitz'' || 9481 || [[Mēklenburga-Priekšpomerānija]] |- | || [[Zālburga-Eberdorfa]] || ''Saalburg-Ebersdorf'' || 3553 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Saalfeld.svg|23px]] || [[Zālfelde]] || ''Saalfeld'' || 25 098 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:DEU Saarbruecken COA.svg|23px]] || [[Zārbrikene]] || ''Saarbrücken'' || 177 201 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DEU Saarburg COA.svg|23px]] || [[Zārburga]] || ''Saarburg'' || 6826 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Saarlouis COA.svg|23px]] || [[Zārluī]] || ''Saarlouis'' || 34 354 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:DE Sassenberg COA.svg|23px]] || [[Zāsenberga]] || ''Sassenberg'' || 13 909 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen sebnitz.PNG|23px]] || [[Zebnica]] || ''Sebnitz'' || 9992 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:DEU Seifhennersdorf COA.svg|23px]] || [[Zeifhennersdorfa]] || ''Seifhennersdorf'' || 3883 || [[Saksija]] |- | [[Attēls:Wappen Selb.png|23px]] || [[Zelba]] || ''Selb'' || 15 006 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Selbitz.png|23px]] || [[Zelbica]] || ''Selbitz'' || 4389 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Selm COA.svg|23px]] || [[Zelme]] || ''Selm'' || 25 553 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Selters COA.svg|23px]] || [[Zeltersa]] || ''Selters'' || 2738 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Wappen Sömmerda.svg|23px]] || [[Zemmerda]] || ''Sömmerda'' || 19 065 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Senden.png|23px]] || [[Zendene]] || ''Senden'' || 21 625 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DE Sendenhorst COA.svg|23px]] || [[Zendenhorsta]] || ''Sendenhorst'' || 12 880 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Senftenberg.png|23px]] || [[Zenftenberga]] || ''Senftenberg'' || 24 987 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sesslach COA.svg|23px]] || [[Zeslaha]] || ''Seßlach'' || 3998 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Seehausen (Altmark).png|23px]] || [[Zēhauzene]] || ''Seehausen'' || 5146 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Seeland (Sachsen-Anhalt) COA.svg|23px]] || [[Zēlande (pilsēta)|Zēlande]] || ''Seeland'' || 8495 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:Wappen Seelze.png|23px]] || [[Zēlce]] || ''Seelze'' || 32 397 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seligenstadt.png|23px]] || [[Zēligenštate]] || ''Seligenstadt'' || 20 431 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Seelow COA.svg|23px]] || [[Zēlova]] || ''Seelow'' || 5465 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:Wappen Stadt Sehnde.png|23px]] || [[Zēnde]] || ''Sehnde'' || 23 181 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Seesen.png|23px]] || [[Zēzene]] || ''Seesen'' || 19 386 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sigmaringen.svg|23px]] || [[Zigmarīngene]] || ''Sigmaringen'' || 15 593 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Simbach COA.svg|23px]] || [[Zimbaha pie Innas]] || ''Simbach am Inn'' || 9649 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Simmern COA.svg|23px]] || [[Zimmerne]] || ''Simmern'' || 7612 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:DEU Sinzig COA.svg|23px]] || [[Zinciga]] || ''Sinzig'' || 17 205 || [[Reinzeme-Pfalca]] |- | [[Attēls:Sindelfingen coat of arms.png|23px]] || [[Zindelfingene]] || ''Sindelfingen'' || 61 669 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Singen COA.svg|23px]] || [[Zingene]] || ''Singen'' || 45 717 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen Sinsheim.svg|23px]] || [[Zinsheima]] || ''Sinsheim'' || 34 674 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | || [[Zīdliheze Anhalte]] || ''Südliches Anhalt'' || 14 098 || [[Saksija-Anhalte]] |- | [[Attēls:DEU Siegburg COA.svg|23px]] || [[Zīgburga]] || ''Siegburg'' || 39 563 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Siegen.svg|23px]] || [[Zīgene]] || ''Siegen'' || 99 403 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Syke.svg|23px]] || [[Zīke]] || ''Syke'' || 12 151 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Suessen.svg|23px]] || [[Zīsene]] || ''Süßen'' || 9798 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Solingen wappen.svg|23px]] || [[Zolingene]] || ''Solingen'' || 155 768 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Solms.svg|23px]] || [[Zolmsa]] || ''Solms'' || 13 250 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:DEU Soltau COA.svg|23px]] || [[Zoltava]] || ''Soltau'' || 21 120 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Wappen Sondershausen.png|23px]] || [[Zondershauzene]] || ''Sondershausen'' || 21 907 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonneberg.png|23px]] || [[Zonneberga]] || ''Sonneberg'' || 23 796 || [[Tīringene]] |- | [[Attēls:Wappen Sonnewalde.png|23px]] || [[Zonnevalde]] || ''Sonnewalde'' || 3359 || [[Brandenburga]] |- | [[Attēls:DEU Sonthofen COA.svg|23px]] || [[Zonthofene]] || ''Sonthofen'' || 21 388 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:Wappen Sontra.png|23px]] || [[Zontra]] || ''Sontra'' || 7536 || [[Hesene]] |- | [[Attēls:Soest-coa.svg|23px]] || [[Zoste]] || ''Soest'' || 46 699 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:DEU Sulz am Neckar COA.svg|23px]] || [[Zulca pie Nekāras]] || ''Sulz am Neckar'' || 11 875 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:DEU Sulzbach (Saar) COA.svg|23px]] || [[Zulcbaha]] || ''Sulzbach/ Saar'' || 16 294 || [[Zāra (zeme)|Zāra]] |- | [[Attēls:Wappen Sulzbach Rosenberg.svg|23px]] || [[Zulcbaha-Rozenberga]] || ''Sulzbach-Rosenberg'' || 19 305 || [[Bavārija]] |- | [[Attēls:DEU Sulzburg COA.svg|23px]] || [[Zulcburga]] || ''Sulzburg'' || 2625 || [[Bādene-Virtemberga]] |- | [[Attēls:Wappen sulingen.jpg|23px]] || [[Zulingene]] || ''Sulingen'' || 12 568 || [[Lejassaksija]] |- | [[Attēls:Stadtwappen Sundern (Sauerland).svg|23px]] || [[Zunderne]] || ''Sundern'' || 28 022 || [[Ziemeļreina-Vestfālene]] |- | [[Attēls:Wappen Suhl.png|23px]] || [[Zūla]] || ''Suhl'' || 35 665 || [[Tīringene]] |} == Karte == {{VietasKarte+|Vācija|width=800 |float=center|caption = Vācijas 60. lielāko pilsētu izvietojums (pēc iedz.sk. 2013) |places = {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.516667|long= 13.383333|position =top|label= '''[[Berlīne]]'''}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.565278|long= 10.001389|position =top|label= [[Hamburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.133333|long= 11.566667|position =top|label= [[Minhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.93638|long= 6.952778|position =bottom|label= [[Ķelne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.233333|long= 6.783333|position =left|label= [[Diseldorfa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.783333|long= 9.183333|position =top|label= [[Štutgarte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.466667|position =right|label= [[Dortmunde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.450833|long= 7.013056|position =right|label= [[Esene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.083333|long= 8.8|position =top|label= [[Brēmene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 12.383333|position =top|label= [[Leipciga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 13.733333|position =top|label= [[Drēzdene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.366667|long= 9.716667|position =top|label= [[Hannovere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.45|long= 11.083333|position =bottom|label= [[Nirnberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.766667|position =left|label= [[Dīsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.481944|long= 7.215833|position =top|label= [[Bohuma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.266667|long= 7.183333|position =right|label= [[Vupertāle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.016667|long= 8.516667|position =top|label= [[Bīlefelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.733992|long= 7.099814|position =bottom|label= [[Bonna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.966667|long= 7.633333|position =top|label= [[Minstere]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.00921|long= 8.403951|position =top|label= [[Karlsrūe]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.488889|long= 8.469167|position =top|label= [[Manheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 48.366667|long= 10.9|position =top|label= [[Augsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.08|long= 8.24|position =top|label= [[Vīsbādene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.516667|long= 7.1|position =left|label= [[Gelzenkirhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.2|long= 6.433333|position =left|label= [[Menhengladbaha|Menhen-<br />gladbaha]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.266667|long= 10.516667|position =top|label= [[Braunšveiga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.833333|long= 12.916667|position =top|label= [[Hemnica]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.783333|long= 6.083333|position =top|label= [[Āhene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.333333|long= 10.133333|position =top|label= [[Ķīle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.483333|long= 11.966667|position =top|label= [[Halle (Saksija-Anhalte)|Halle]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.133333|long= 11.616667|position =top|label= [[Magdeburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.333333|long= 6.566667|position =left|label= [[Krēfelde]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 47.983333|long= 7.85|position =top|label= [[Freiburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.869722|long= 10.686389|position =top|label= [[Lībeka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 6.85|position =left|label= [[Oberhauzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50.983333|long= 11.033333|position =top|label= [[Erfurte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 54.083333|long= 12.133333|position =top|label= [[Rostoka]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 50|long= 8.266667|position =left|label= [[Mainca]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.316667|long= 9.5|position =top|label= [[Kasele]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.366667|long= 7.483333|position =right|label= [[Hāgene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.233333|long= 7|position =top|label= [[Zārbrikene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.683333|long= 7.816667|position =top|label= [[Hamma]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.433333|long= 6.883333|position =bottom|label= [[Mīlheima]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.033333|long= 6.983333|position =right|label= [[Leverkūzene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 49.481111|long= 8.435278|position =left|label= [[Ludvigshāfene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 53.143889|long= 8.213889|position =top|label= [[Oldenburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.4|long= 13.066667|position =bottom|label= [[Potsdama]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 52.283333|long= 8.05|position =top|label= [[Osnabrika]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.166667|long= 7.083333|position =right|label= [[Zolingene]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat= 51.55|long= 7.216667|position =top|label= [[Herne]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.2|long=6.7|position =bottom|label=[[Neisa (Vācija)|Neisa]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.416667|long=8.716667|position =bottom|label=[[Heidelberga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.866667|long=8.65|position =bottom|label=[[Darmštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=51.716667|long=8.766667|position =top|label=[[Pāderborna]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.016667|long=12.083333|position =top|label=[[Rēgensburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=48.766667|long=11.433333|position =top|label=[[Ingolštate]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.783333|long=9.933333|position =top|label=[[Vircburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=52.423056|long=10.787222|position =top|label=[[Volfsburga]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=49.466667|long=11|position =top|label=[[Firte]]}} {{VietasKarte~|Vācija|lat=50.1|long=8.8|position =right|label=[[Ofenbaha pie Mainas]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Vācijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2013. gadā |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |Attēls:Siegessaeule Aussicht 10-13 img4 Tiergarten.jpg|1. — [[Berlīne]] — [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Hamburg Rathaus.jpg|2. — [[Hamburga]] |Attēls:München Panorama.JPG|3. — [[Minhene]] |Attēls:CologneSkylineAtNight.jpg|4. — [[Ķelne]] |Attēls:Skyline Frankfurt 2011-01.jpg|5. - [[Frankfurte pie Mainas]] |Attēls:Düsseldorf.jpg|6. — [[Diseldorfa]] |Attēls:StuttgartSchloßplatz20050105.jpg|7. — [[Štutgarte]] |Attēls:DO-Blick auf die Stadt vom U 03.jpg|8. — [[Dortmunde]] |Attēls:Essen-Südviertel Luft.jpg|9. — [[Esene]] |Attēls:Weserhb.jpg|10. — [[Brēmene]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vācijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi]] 3mgnewetonmto271f1xfw0sxosfgomm 0 6075 3667404 3619643 2022-08-06T14:01:49Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:Velka Bystrice CoA.jpg]] → [[File:Coat of arms of Velká Bystřice.svg]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Czechia.svg|190px|thumbnail|[[Čehija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskatījumā apkopotas visas '''[[Čehija]]s pilsētas'''. Uz 2013.g. 1. janvāri Čehijā bija '''602''' pilsētas. == Pilsētu sadalījums pa apgabaliem == {| width=400px align=right |- | {{Image label begin|image=Czech Republic location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.42|y=0.38|scale=400|text=[[Centrālčehijas apgabals|Centrālčehijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.58|scale=400|text=[[Dienvidčehijas apgabals|Dienvidčehijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.73|y=0.58|scale=400|text=[[Dienvidmorāvijas apgabals|Dienvidmorāvijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.59|y=0.23|scale=400|text=[[Hradeckrāloves apgabals|Hradeckrāloves<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.27|scale=400|text=[[Karlovi Varu apgabals|Karlovi<br />Varu<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.50|y=0.14|scale=400|text=[[Liberecas apgabals|Liberecas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=1.01|y=0.36|scale=400|text=[[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-<br />Silēzijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.85|y=0.4|scale=400|text=[[Olomoucas apgabals|Olomoucas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.68|y=0.35|scale=400|text=[[Pardubices apgabals|Pardubices<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.42|scale=400|text=[[Plzeņas apgabals|Plzeņas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.32|scale=400|text='''[[Prāga]]'''}} {{Image label small|x=0.3|y=0.20|scale=400|text=[[Ūstu apgabals|Ūstu<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.62|y=0.48|scale=400|text=[[Visočinas apgabals|Visočinas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.96|y=0.52|scale=400|text=[[Zlīnas apgabals|Zlīnas<br />apgabals]]}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" style="font-size:85%" !Apgabals!!Pilsētu skaits |- | [[Centrālčehijas apgabals]] || 84 |- | [[Dienvidčehijas apgabals]] || 53 |- | [[Dienvidmorāvijas apgabals]] || 49 |- | [[Hradeckrāloves apgabals]] || 48 |- | [[Karlovi Varu apgabals]] || 38 |- | [[Liberecas apgabals]] || 39 |- | [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] || 42 |- | [[Olomoucas apgabals]] || 30 |- | [[Pardubices apgabals]] || 36 |- | [[Plzeņas apgabals]] || 56 |- | [[Prāga]] || 1 |- | [[Ūstu apgabals]] || 59 |- | [[Visočinas apgabals]] || 34 |- | [[Zlīnas apgabals]] || 30 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" !Pilsētas nosaukums!!Pilsētas nosaukums<br>[[čehu valoda|čehu valodā]]!!Ģerbonis!!Iedz.sk. (2012)!!Apgabals |- | [[Abertami]] || ''Abertamy'' || [[Attēls:Abertamy CoA CZ.svg|25px]] || 1236 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Adamova (Čehija)|Adamova]] || ''Adamov'' || [[Attēls:Adamov Blansko CoA.svg|25px]] || 4583 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Andelska Hora]] || ''Andělská Hora'' || [[Attēls:Andělská-hora znak.png|25px]] || 366 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Aša]] || ''Aš'' || [[Attēls:Coat of arms of Aš, Cheb.svg|25px]] || 13163 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Bakova pie Jirezes]] || ''Bakov nad Jizerou'' || [[Attēls:Bakov nad Jizerou znak.png|25px]] || 5040 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bavorova]] || ''Bavorov'' || [[Attēls:Znak bavorov cz.gif|25px]] || 1464 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Behiņe]] || ''Bechyně'' || [[Attēls:Bechyne CoA CZ.png|25px]] || 5337 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Bečova pie Teplas]] || ''Bečov nad Teplou'' || [[Attēls:Znak města Bečov nad Teplou.jpg|25px]] || 1021 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Benatki pie Jirezes]] || ''Benátky nad Jizerou'' || [[Attēls:Benatky n j znak.png|25px]] || 7366 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Benešova]] || ''Benešov'' || [[Attēls:Benesov CoA CZ.svg|25px]] || 16697 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Benešova pie Ploučnices]]|| ''Benešov nad Ploučnicí'' || [[Attēls:Benesovp znak.jpg|25px]] || 3832 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Berouna]] || ''Beroun'' || [[Attēls:Beroun znak.jpg|25px]] || 18919 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bezdružice]] || ''Bezdružice'' || [[Attēls:Bezdružice znak.png|25px]] || 911 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Bēla pie Bezdezemas]] || ''Bělá pod Bezdězem'' || [[Attēls:Bpb znak.jpg|25px]] || 4879 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bēla pie Radbozas]] || ''Bělá nad Radbuzou'' || [[Attēls:Bela nad Radbuzou znak.png|25px]] || 1885 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Bīlina]] || ''Bílina'' || [[Attēls:Bílina město znak.png|25px]] || 15714 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Bīloveca]] || ''Bílovec'' || [[Attēls:CoA of Bílovec.svg|25px]] || 7558 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bistre]] || ''Bystré'' || [[Attēls:Znak města Bystré.png|25px]] || 1668 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Bistršice]] || ''Bystřice'' || || 4008 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bistršice pie Hostīna]] || ''Bystřice pod Hostýnem'' || [[Attēls:Bystrice pod Hostynem-znak.png|25px]] || 8398 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Bistršice pie Pernštenjas]] || ''Bystřice nad Pernštejnem'' || [[Attēls:Bystřice nad Pernštejnem znak.png|25px]] || 8485 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Blansko]] || ''Blansko'' || [[Attēls:Blansko CoA CZ.svg|25px]] || 20841 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Blatna]] || ''Blatná'' || [[Attēls:Znak blatna cz.jpg|25px]] || 6724 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Blovice]] || ''Blovice'' || [[Attēls:Blovice znak.png|25px]] || 4168 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Blšani]] || ''Blšany'' || [[Attēls:Blsany znak.jpg|25px]] || 958 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Bohova]] || ''Bochov'' || [[Attēls:Bochov znak.png|25px]] || 2002 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Bohumīna]] || ''Bohumín'' || [[Attēls:Bohumin CoA CZ.svg|25px]] || 21897 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bohušovice pie Ohržes]] || ''Bohušovice nad Ohří'' || [[Attēls:Bohušovice nad Ohří znak.png|25px]] || 2620 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Bojkovice]] || ''Bojkovice'' || [[Attēls:Bojkovice znak.jpg|25px]] || 4517 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Bora (Čehija)|Bora]] || ''Bor'' || [[Attēls:Bor (CZE) - coat of arms.png|25px]] || 4189 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Borohrādeka]] || ''Borohrádek'' || [[Attēls:Borohradek znak.jpg|25px]] || 2130 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Borovani]] || ''Borovany'' || [[Attēls:Borovany.jpg|25px]] || 4052 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Boskovice]] || ''Boskovice'' || [[Attēls:Boskovice CoA CZ.svg|25px]] || 11446 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Boži Dara]] || ''Boží Dar'' || [[Attēls:Boží Dar znak.png|25px]] || 211 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Brandīsa pie Labas-Stara Boleslava]] || ''Brandýs nad Labem-Stará Boleslav'' || [[Attēls:Brandýs nad Labem-Stará Boleslav CoA.jpg|25px]] || 17503 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Brandīsa pie Orlices]] || ''Brandýs nad Orlicí'' || [[Attēls:Brandýs nad Orlicí.svg|25px]] || 1384 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Brno]] || ''Brno'' || [[Attēls:Brno (znak).svg|25px]] || 385913 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Broumova]] || ''Broumov'' || [[Attēls:Broumov znak.svg|25px]] || 7753 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Brtnice]] || ''Brtnice'' || [[Attēls:Brtnice znak.gif|25px]] || 3724 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Brumova-Bilnice]] || ''Brumov-Bylnice'' || [[Attēls:Brumov-Bylnice znak.png|25px]] || 5781 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Bruntāla]] || ''Bruntál'' || [[Attēls:Coat of arms of Bruntál.jpg|25px]] || 16992 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Brušperka]] || ''Brušperk'' || [[Attēls:Brušperk CoA.svg|25px]] || 3827 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bržeclava]] || ''Břeclav'' || [[Attēls:Břeclav znak.png|25px]] || 24925 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Bržeznice]] || ''Březnice'' || [[Attēls:Breznice znak.jpg|25px]] || 3609 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bržezova]] || ''Březová'' || [[Attēls:Brezova SO CZ CoA.svg|25px]] || 2746 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Bržezova pie Svitavas]] || ''Březová nad Svitavou'' || [[Attēls:Březová nad Svitavou CoA CZ.svg|25px]] || 1765 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Bržidlična]] || ''Břidličná'' || [[Attēls:Břidličná znak.png|25px]] || 3536 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bučovice]] || ''Bučovice'' || [[Attēls:Znak města Bučovice.svg|25px]] || 6450 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Budiņe pie Ohržes]] || ''Budyně nad Ohří'' || [[Attēls:Budyně n H znak.png|25px]] || 2051 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Budišova pie Budišovkas]] || ''Budišov nad Budišovkou'' || [[Attēls:Znak obce Budišov nad Budišovkou.jpg|25px]] || 3036 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Buštehrada]] || ''Buštěhrad'' || [[Attēls:Buštěhrad znak.png|25px]] || 3052 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bzeneca]] || ''Bzenec'' || [[Attēls:Bzenec (znak).png|25px]] || 4316 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Cvikova]] || ''Cvikov'' || [[Attēls:Cvikov znak.png|25px]] || 4406 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Časlava]] || ''Čáslav'' || [[Attēls:Znak města Čáslav.jpg|25px]] || 10138 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Čelakovice]] || ''Čelákovice'' || [[Attēls:Celakovice znak.jpg|25px]] || 11618 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Černošice]] || ''Černošice'' || [[Attēls:Černošice znak.png|25px]] || 6447 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Černošīna]] || ''Černošín'' || [[Attēls:Černošín - coat of arms.svg|25px]] || 1196 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Černovice]] || ''Černovice'' || || 1827 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Červena Ržečice]] || ''Červená Řečice'' || [[Attēls:Cervenarecice znak.jpg|25px]] || 999 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Červeni Kosteleca]] || ''Červený Kostelec'' || [[Attēls:Cerveny Kostelec CoA CZ.svg|25px]] || 8535 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Česka Kamenice]] || ''Česká Kamenice'' || [[Attēls:Znak města Česká Kamenice.jpg|25px]] || 5557 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Česka Ļipa]] || ''Česká Lípa'' || [[Attēls:Česká Lípa CoA CZ.svg|25px]] || 36805 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Česka Skalice]] || ''Česká Skalice'' || [[Attēls:Česká Skalice znak.png|25px]] || 5201 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Česka Tršebova]] || ''Česká Třebová'' || [[Attēls:Česká Třebová.svg|25px]] || 15994 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Česke Budejovice]] || ''České Budějovice'' || [[Attēls:Coat of arms of České Budějovice.svg|25px]] || 96053 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Česke Velenice]] || ''České Velenice'' || [[Attēls:Ceské Velenice znak.png|25px]] || 3403 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Česki Broda]] || ''Český Brod'' || [[Attēls:Český Brod znak.png|25px]] || 6864 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Česki Duba]] || ''Český Dub'' || [[Attēls:Český Dub CoA CZ.svg|25px]] || 2797 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Česki Krumlova]] || ''Český Krumlov'' || [[Attēls:CZ Český Krumlov COA.svg|25px]] || 13290 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Česki Tešīna]] || ''Český Těšín'' || [[Attēls:Cesky Tesin CoA.png|25px]] || 25154 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Dačice]] || ''Dačice'' || [[Attēls:Coat of arms of Dačice.svg|25px]] || 7642 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Dašice]] || ''Dašice'' || [[Attēls:Dašice znak.png|25px]] || 2387 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Dečīna]] || ''Děčín'' || [[Attēls:Coat of arms of Děčín.jpg|25px]] || 50289 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Desna (Čehija)|Desna]] || ''Desná'' || [[Attēls:Desná znak.jpg|25px]] || 3465 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Deštna]] || ''Deštná'' || [[Attēls:Destna_znak.png|25px]] || 762 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Dobřani]] || ''Dobřany'' || [[Attēls:Dobřany (Stod, CZE) - coat of arms.png|25px]] || 6107 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Dobrovice]] || ''Dobrovice'' || [[Attēls:Dobrovice_znak.png|25px]] || 3314 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Dobruška]] || ''Dobruška'' || [[Attēls:Dobruška CoA CZ.svg|25px]] || 6989 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Dobršichovice]] || ''Dobřichovice'' || [[Attēls:Dobrichovice CoA CZ.svg|25px]] || 3374 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Dobržiša]] || ''Dobříš'' || [[Attēls:Dobris-znak.png|25px]] || 8900 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Doksi]] || ''Doksy'' || [[Attēls:Doksy CL CZ CoA.jpg|25px]] || 5199 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Dolni Benešova]] || ''Dolní Benešov'' || [[Attēls:Dolní Benešov znak.png|25px]] || 4203 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Dolni Bousova]] || ''Dolní Bousov'' || [[Attēls:Dolnibousov znak.jpg|25px]] || 2575 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Dolni Kounice]] || ''Dolní Kounice'' || [[Attēls:Dolní-Kounice.png|25px]] || 2420 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Dolni Poustevna]] || ''Dolní Poustevna'' || [[Attēls:Dolní Poustevna znak.jpg|25px]] || 1941 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Domažlice]] || ''Domažlice'' || [[Attēls:Domažlice znak.png|25px]] || 11104 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Duba]] || ''Dubá'' || [[Attēls:Barevný znak Dubé.jpg|25px]] || 1757 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Dubi]] || ''Dubí'' || [[Attēls:Dubi CoA CZ.jpg|25px]] || 8086 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Dubņani]] || ''Dubňany'' || [[Attēls:Dubňany.svg|25px]] || 6388 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Duhcova]] || ''Duchcov'' || [[Attēls:Duchcov znak.png|25px]] || 9114 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Dvūra Krālove pie Labas]] || ''Dvůr Králové nad Labem'' || [[Attēls:Coat of arms of Dvůr Králové nad Labem.jpg|25px]] || 16098 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Františkovi Lāzne]] || ''Františkovy Lázně'' || [[Attēls:Frnatiškovy Lázně CoA.png|25px]] || 5569 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Frenštāta pie Radhoštja]] || ''Frenštát pod Radhoštěm'' || [[Attēls:Frenštát pod Radhoštěm CoA CZ.svg|25px]] || 10990 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Frištāka]] || ''Fryšták'' || [[Attēls:Frystak CoA CZ.jpg|25px]] || 3730 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Frīdekmīsteka]] || ''Frýdek-Místek'' || [[Attēls:CZ Frydek-Mistek CoA.png|25px]] || 57747 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Frīdlanta]] || ''Frýdlant'' || [[Attēls:Frýdlant CoA CZ.svg|25px]] || 7591 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Frīdlanta pie Ostravices]] || ''Frýdlant nad Ostravicí'' || [[Attēls:Frýdlant nad Ostravicí (CZE) - coat of arms.png|25px]] || 9753 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Fulneka]] || ''Fulnek'' || [[Attēls:CoA of Fulnek.svg|25px]] || 5921 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Golčūva Jenīkova]] || ''Golčův Jeníkov'' || [[Attēls:Golcuv jenikov-znak.jpg|25px]] || 2656 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Habaršovice]] || ''Chabařovice'' || [[Attēls:Chabarovice znak.jpg|25px]] || 2522 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Habartova]] || ''Habartov'' || [[Attēls:Habartov CoA.png|25px]] || 4942 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Habri]] || ''Habry'' || [[Attēls:Znak města Habry.gif|25px]] || 1325 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Hanušovice]] || ''Hanušovice'' || || 3352 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Harrahova]] || ''Harrachov'' || [[Attēls:Harrachov znak mesta.svg|25px]] || 1554 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hartmanice]] || ''Hartmanice'' || [[Attēls:Hartmanice (Klatovy) CoA CZ.jpg|25px]] || 1057 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Havīržova]] || ''Havířov'' || [[Attēls:Havirov CoA.png|25px]] || 82768 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Havličkūva Broda]] || ''Havlíčkův Brod'' || [[Attēls:Havlíčkův Brod znak.png|25px]] || 23483 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Heba]] || ''Cheb'' || [[Attēls:Cheb coat of arms.svg|25px]] || 32617 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hejnice]] || ''Hejnice'' || [[Attēls:Hejnice CoA LB CZ.svg|25px]] || 2761 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Heržmanūvmesteca]] || ''Heřmanův Městec'' || [[Attēls:Hermanuv Mestec CZ CoA.gif|25px]] || 4875 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hiše]] || ''Chyše'' || [[Attēls:Chyse CoA CZ.jpg|25px]] || 580 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hīnova]] || ''Chýnov'' || [[Attēls:Chýnov znak.png|25px]] || 2347 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Hlinsko]] || ''Hlinsko'' || [[Attēls:Hlinsko znak.gif|25px]] || 10017 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hluboka pie Vltavas]] || ''Hluboká nad Vltavou'' || [[Attēls:Hluboká nad Vltavou znak.png|25px]] || 4974 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Hlučīna]] || ''Hlučín'' || [[Attēls:Hlučín znak.png|25px]] || 14122 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Hluka]] || ''Hluk'' || [[Attēls:Hluk CoA CZ.jpg|25px]] || 4440 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Hlumeca]] || ''Chlumec'' || [[Attēls:Chlumec UL CoA.png|25px]] || 4472 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hlumeca pie Cidlinas]] || ''Chlumec nad Cidlinou'' || [[Attēls:Znak chlumecnc.gif|25px]] || 5372 ||[[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hoceņa]] || ''Choceň'' || [[Attēls:Choceň.svg|25px]] || 8836 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hodkovice pie Mohelkas]] || ''Hodkovice nad Mohelkou'' || [[Attēls:Hodkovice nad Mohelkou CoA CZ.svg|25px]] || 2779 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hodonīna]] || ''Hodonín'' || [[Attēls:Hodonin CoA CZ.png|25px]] || 25094 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Hodova]] || ''Chodov'' || [[Attēls:Chodov znak.png|25px]] || 14110 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Holešova]] || ''Holešov'' || [[Attēls:Coat of arms of Holešov.svg|25px]] || 11772 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Holice]] || ''Holice'' || [[Attēls:Znak města Holice.jpg|25px]] || 6491 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Holīšova]] || ''Holýšov'' || [[Attēls:Holysov znak.jpg|25px]] || 4943 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Horaždžovice]] || ''Horažďovice'' || [[Attēls:Horažďovice znak.svg|25px]] || 5567 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hora Svate Kateršini]] || ''Hora Svaté Kateřiny'' || [[Attēls:Hora Svaté Kateřiny znak.jpg|25px]] || 402 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Horni Benešova]] || ''Horní Benešov'' || [[Attēls:Horní Benešov znak.png|25px]] || 2344 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Horni Blatna]] || ''Horní Blatná'' || [[Attēls:Horni Blatna CZ CoA.jpg|25px]] || 843 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Horni Bržiza]] || ''Horní Bříza'' || [[Attēls:Znak města Horní Bříza.gif|25px]] || 4340 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Horni Cerekeva]] || ''Horní Cerekev'' || [[Attēls:Horní Cerekev CoA.jpg|25px]] || 1791 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Horni Jeleni]] || ''Horní Jelení'' || || 1992 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Horni Jiršetīna]] || ''Horní Jiřetín'' || [[Attēls:Znak obce Horní Jiřetín.gif|25px]] || 1917 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Horni Plana]] || ''Horní Planá'' || [[Attēls:Horní Planá znak.png|25px]] || 2194 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Horni Slavkova]] || ''Horní Slavkov'' || [[Attēls:Znak města HS.jpg|25px]] || 5601 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Horšice]] || ''Hořice'' || [[Attēls:Znak města Hořice v Podkrkonoší.gif|25px]] || 8805 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Horšovice]] || ''Hořovice'' || [[Attēls:Znak města Hořovice2.svg|25px]] || 6835 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Horšovski Tīna]] || ''Horšovský Týn'' || [[Attēls:Znak města Horšovský Týn.jpg|25px]] || 4984 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hostinne]] || ''Hostinné'' || [[Attēls:Hostinné.svg|25px]] || 4643 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hostomice]] || ''Hostomice'' || [[Attēls:Hostomice BE CZ CoA.svg|25px]] || 1653 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Hostouņa]] || ''Hostouň'' || || 1324 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hostivice]] || ''Hostivice'' || [[Attēls:COA hostivice.jpg|25px]] || 7802 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Hoštka]] || ''Hoštka'' || [[Attēls:Erb Hoštka.png|25px]] || 1558 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hoteborža]] || ''Chotěboř'' || [[Attēls:Chotebor.png|25px]] || 9560 || [[Visocinas apgabals]] |- | [[Hradeca pie Moravices]] || ''Hradec nad Moravicí'' || [[Attēls:Coa Czech Town Hradec nad Moravicí.svg|25px]] || 5470 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Hradeckrālove]] || ''Hradec Králové'' || [[Attēls:Hradec Kralove CoA CZ.svg|25px]] || 2479 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hranice]] || ''Hranice'' || [[Attēls:Hranice na Moravě znak.png|25px]] || 18804 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Hranice (Karlovi Varu apgabals)|Hranice]] || ''Hranice'' || [[Attēls:Hranice (Cheb District) CoA.png|25px]] || 2198 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hrasta]] || ''Chrast'' || [[Attēls:Znak města Chrast.jpg|25px]] || 3143 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hrastava]] || ''Chrastava'' || [[Attēls:Chrastava CoA CZ.svg|25px]] || 6217 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hrādeka]] || ''Hrádek'' || [[Attēls:Hradek.svg|25px]] || 2860 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hrādeka pie Nisas]] || ''Hrádek nad Nisou'' || [[Attēls:Hradek nad nisou znak.jpg|25px]] || 7651 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hroba]] || ''Hrob'' || [[Attēls:Wapenschild Hrop.jpg|25px]] || 2092 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hrohūvtīneca]] || ''Hrochův Týnec'' || [[Attēls:Znak města Hrochův Týnec.jpg|25px]] || 1901 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hronova]] || ''Hronov'' || [[Attēls:Hronov-znak.svg|25px]] || 6255 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hrotovice]] || ''Hrotovice'' || [[Attēls:Hrotovice znak.png|25px]] || 1751 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Hroznetīna]] || ''Hroznětín'' || [[Attēls:Hroznetin znak.jpg|25px]] || 1918 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hrudima]] || ''Chrudim'' || [[Attēls:Chrudim CoA CZ.png|25px]] || 23217 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hrušovani pie Jevišovkas]] || ''Hrušovany nad Jevišovkou'' || [[Attēls:Hrušovany nad Jevišovkou CoA.gif|25px]] || 3280 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Hržibska]] || ''Chřibská'' || [[Attēls:Chribska znak.jpg|25px]] || 1396 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Homutova]] || ''Chomutov'' || [[Attēls:ChomutovCoA.PNG|25px]] || 49187 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hropiņe]] || ''Chropyně'' || [[Attēls:Chropyně znak.png|25px]] || 5071 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Hulīna]] || ''Hulín'' || [[Attēls:Hulín znak.jpg|25px]] || 7149 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Humpoleca]] || ''Humpolec'' || [[Attēls:Humpolec znak.svg|25px]] || 10917 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Husineca]] || ''Husinec'' || [[Attēls:Husinec (okres Prachatice) zank.gif|25px]] || 1374 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Hustopeče]] || ''Hustopeče'' || [[Attēls:Znak města Hustopeče.gif|25px]] || 5869 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Hvaletice]] || ''Chvaletice'' || [[Attēls:Znak města Chvaletice.PNG|25px]] || 3091 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Ivančice]] || ''Ivančice'' || [[Attēls:Ivančice CoA CZ.png|25px]] || 9580 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ivanovice pie Hanas]] || ''Ivanovice na Hané'' || [[Attēls:Ivanovice na hane znak.jpg|25px]] || 2905 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Jabloņeca pie Jirezes]] || ''Jablonec nad Jizerou'' || [[Attēls:Jablonecj znak.jpg|25px]] || 1742 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jabloņeca pie Nisas]] || ''Jablonec nad Nisou'' || [[Attēls:Jablonec-znak.svg|25px]] || 45305 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jablonne pie Orlices]] || ''Jablonné nad Orlicí'' || [[Attēls:Jablonné nad Orlicí coat of arms.jpg|25px]] || 3301 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Jablonne Podještēdos]]|| ''Jablonné v Podještědí'' || [[Attēls:Znak obce Jablonné v Podještědí.gif|25px]] || 3686 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jablunkova]] || ''Jablunkov'' || [[Attēls:Jablunkov arms.png|25px]] || 5759 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Jāhimova]] || ''Jáchymov'' || [[Attēls:Jáchymov znak2.png|25px]] || 3389 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Janova]] || ''Janov'' || [[Attēls:Janov (Czech Silesia) CoA.svg|25px]] || 332 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Janovice pie Ūhlavas]] || ''Janovice nad Úhlavou'' || [[Attēls:Janovice nad Úhlavou CoA.svg|25px]] || 2251 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Janske Lāzne]] || ''Janské Lázně'' || [[Attēls:Coat of Arms JanskeLazne.jpg|25px]] || 777 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Jaromeržice pie Rokitnas]] || ''Jaroměřice nad Rokytnou'' || [[Attēls:Jaromerice nR CoA.svg|25px]] || 4213 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Jaromērša]] || ''Jaroměř'' || [[Attēls:Jaroměř znak.png|25px]] || 12678 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Javornīka]] || ''Javorník'' || [[Attēls:Javornik CoA.svg|25px]] || 2971 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Jemnice]] || ''Jemnice'' || [[Attēls:Znak města Jemnice.gif|25px]] || 4293 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Jesenice]] || ''Jesenice'' || [[Attēls:Jesenice RA CZ CoA.png|25px]] || 1769 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Jesenīka]] || ''Jeseník'' || [[Attēls:Jeseník CoA CZ.svg|25px]] || 11841 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Jevišovice]] || ''Jevišovice'' || [[Attēls:Jevisovice znak.gif|25px]] || 1132 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Jevīčko]] || ''Jevíčko'' || [[Attēls:Jevíčko CoA CZ.svg|25px]] || 2885 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Jičīna]] || ''Jičín'' || [[Attēls:Jicin CoA CZ.svg|25px]] || 16300 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Jihlava]] || ''Jihlava'' || [[Attēls:Jihlava (CZE) - coat of arms.gif|25px]] || 50598 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Jilemnice]] || ''Jilemnice'' || [[Attēls:Jilemnice CoA CZ.svg|25px]] || 5616 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jilove]] || ''Jílové'' || [[Attēls:Jílové Děčín.png|25px]] || 5172 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Jilove Prāga]] || ''Jílové u Prahy'' || [[Attēls:COA Jílové u Prahy.png|25px]] || 4312 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Jindřihūva Hradeca]] || ''Jindřichův Hradec'' || [[Attēls:Znak Jindřichova Hradce.svg|25px]] || 21824 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Jirkova]] || ''Jirkov'' || [[Attēls:Jirkov CoA CZ.png|25px]] || 21442 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Jiržikova]] || ''Jiříkov'' || [[Attēls:Znak - Jiříkov (okr. Děčín).png|25px]] || 4096 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Jistebnice]] || ''Jistebnice'' || || 2012 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Kadaņa]] || ''Kadaň'' || [[Attēls:Coat of arms of Kadaň II.svg|25px]] || 18759 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Kamenice pie Lipas]] || ''Kamenice nad Lipou'' || [[Attēls:Kamenice nad Lipou znak.png|25px]] || 3920 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Kamenicki Šenova]] || ''Kamenický Šenov'' || [[Attēls:Kamenický Šenov CoA CZ.svg|25px]] || 4034 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Kaplice]] || ''Kaplice'' || [[Attēls:Coat of arms of Kaplice.svg|25px]] || 7149 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Kardašova Rečice]] || ''Kardašova Řečice'' || [[Attēls:Kardašova Řečice znak.png|25px]] || 2283 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Karlovi Vari]] || ''Karlovy Vary'' || [[Attēls:Karlovy Vary COA.svg|25px]] || 50172 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Karolinka]] || ''Karolinka'' || [[Attēls:Karolinka znak.png|25px]] || 2639 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Karvina]] || ''Karviná'' || [[Attēls:Karwina herb.svg|25px]] || 58833 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Kasejovice]] || ''Kasejovice'' || [[Attēls:Kasejovice znak.jpg|25px]] || 1333 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kašperske Hori]] || ''Kašperské Hory'' || || 1458 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kaznējova]] || ''Kaznějov'' || [[Attēls:Kaznejov CoA CZ.jpg|25px]] || 3115 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kelča]] || ''Kelč'' || [[Attēls:Kelč CoA CZ.svg|25px]] || 2688 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Kdiņe]] || ''Kdyně'' || [[Attēls:Kdyně (CZE) - coat-of-arms.png|25px]] || 5215 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kijova]] || ''Kyjov'' || [[Attēls:Kyjov znak.png|25px]] || 11448 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kinšperka pie Ohržes]] || ''Kynšperk nad Ohří'' || || 5002 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Kladno]] || ''Kladno'' || [[Attēls:Kladno znak mesta.jpg|25px]] || 68551 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kladrubi]] || ''Kladruby'' || [[Attēls:Kladruby Tachov znak.png|25px]] || 1528 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Klatovi]] || ''Klatovy'' || [[Attēls:Klatovy-znak.svg|25px]] || 22367 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Klaštereca pie Ohržes]] || ''Klášterec nad Ohří'' || [[Attēls:Coat of arms of Klášterec nad Ohří.gif|25px]] || 15854 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Klecani]] || ''Klecany'' || [[Attēls:Klecany znak.png|25px]] || 2 611 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Klimkovice]] || ''Klimkovice'' || [[Attēls:Klimkovice znak.gif|25px]] || 4238 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Klobouki pie Brno]] || ''Klobouky u Brna'' || [[Attēls:Klobouky u Brna CZ CoA.jpg|25px]] || 2420 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kojetīna]] || ''Kojetín'' || [[Attēls:Kojetin.jpg|25px]] || 6378 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Kolīna]] || ''Kolín'' || [[Attēls:Kolín coa.png|25px]] || 31026 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Konice]] || ''Konice'' || [[Attēls:Konice CZ CoA.jpg|25px]] || 2857 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Kopidlno]] || ''Kopidlno'' || [[Attēls:Kopidlno.jpg|25px]] || 2148 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Kopršivnice]] || ''Kopřivnice'' || [[Attēls:Znak města Kopřivnice.svg|25px]] || 22825 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Koričani]] || ''Koryčany'' || [[Attēls:Znak obce Koryčany.jpg|25px]] || 2895 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Kosmonosi]] || ''Kosmonosy'' || [[Attēls:Kosmonosy.gif|25px]] || 4876 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kosteleca Hanā]] || ''Kostelec na Hané'' || || 2926 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Kosteleca pie Černīmi Lesi]] || ''Kostelec nad Černými lesy'' || [[Attēls:Cernykostelec.jpg|25px]] || 3605 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kosteleca pie Labas]] || ''Kostelec nad Labem'' || [[Attēls:Kostelec nad Labem CoA.jpg|25px]] || 3266 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kosteleca pie Orlices]] || ''Kostelec nad Orlicí'' || [[Attēls:Kostelec nad Orlici CoA CZ.jpg|25px]] || 6248 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Koštaņi]] || ''Košťany'' || [[Attēls:Kostany TP CZ CoA.png|25px]] || 2895 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Kouršima]] || ''Kouřim'' || [[Attēls:Kouřim-znak.gif|25px]] || 1850 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kožlani]] || ''Kožlany'' || || 1377 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kralovice]] || ''Kralovice'' || [[Attēls:Kralovice CoA CZ.jpg|25px]] || 3504 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kralupi pie Vltavas]] || ''Kralupy nad Vltavou'' || [[Attēls:Kralupy nad Vltavou znak.png|25px]] || 17855 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kraslice]] || ''Kraslice'' || [[Attēls:Kraslice znak.png|25px]] || 6952 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Krasna Hora pie Vltavas]] || ''Krásná Hora nad Vltavou'' || [[Attēls:KHV znak.jpg|25px]] || 1024 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Krasna Ļipa]] || ''Krásná Lípa'' || [[Attēls:Krásná Lípa znak.png|25px]] || 3644 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Krasne Ūdoli]] || ''Krásné Údolí'' || [[Attēls:ZNAK MĚSTA KRÁSNÉ ÚDOLÍ.jpg|25px]] || 427 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Krasno]] || ''Krásno'' || [[Attēls:Krasno CZ CoA.png|25px]] || 751 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Kravarže]] || ''Kravaře'' || [[Attēls:Coat of arms of Kravaře (Opava District).svg|25px]] || 6736 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Krālīki]] || ''Králíky'' || [[Attēls:Králíky.svg|25px]] || 4453 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Krāluva Dvura]] || ''Králův Dvůr'' || [[Attēls:Znak obce Králův Dvůr - OŘ.JPG|25px]] || 7266 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kriri]] || ''Kryry'' || [[Attēls:Kryry znak.png|25px]] || 2421 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Krnova]] || ''Krnov'' || [[Attēls:Krnov znak.png|25px]] || 24658 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Kromeržīža]] || ''Kroměříž'' || [[Attēls:CZE Kroměříž COA.svg|25px]] || 28921 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Krupka]] || ''Krupka'' || [[Attēls:Krupka-znak.png|25px]] || 14435 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Kunovice]] || ''Kunovice'' || [[Attēls:Kunovice UH CZ CoA.jpg|25px]] || 5499 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Kunštāta]] || ''Kunštát'' || [[Attēls:Znak města Kunštát.gif|25px]] || 2739 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kuržima]] || ''Kuřim'' || [[Attēls:Kuřim CoA CZ.png|25px]] || 10900 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kutna Hora]] || ''Kutná Hora'' || [[Attēls:COA Kutna Hora.png|25px]] || 20349 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Lanškrouna]] || ''Lanškroun'' || [[Attēls:Lanškroun.svg|25px]] || 10117 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Lanžhota]] || ''Lanžhot'' || [[Attēls:Znak města Lanžhot.jpg|25px]] || 3757 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Lāzne Bēlohrada]] || ''Lázně Bělohrad'' || [[Attēls:Znak města Lázně Bělohrad.jpg|25px]] || 3740 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Lāzne Bohdaneča]] || ''Lázně Bohdaneč'' || [[Attēls:Znak Lázní Bohdaneč.gif|25px]] || 3365 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Lāzne Kinžvarta]] || ''Lázně Kynžvart'' || [[Attēls:Znak Lazne Kynzvart.jpg|25px]] || 1463 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Ledeča pie Sazavas]] || ''Ledeč nad Sázavou'' || [[Attēls:Znak města Ledeč nad Sázavou.png|25px]] || 5486 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Ledvice]] || ''Ledvice'' || [[Attēls:Ledvice znak.png|25px]] || 564 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Letohrada]] || ''Letohrad'' || [[Attēls:Letohrad CoA CZ.svg|25px]] || 6322 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Letovice]] || ''Letovice'' || [[Attēls:Letovice CoA CZ.png|25px]] || 6781 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Libaņa]] || ''Libáň'' || [[Attēls:Liban znak.jpg|25px]] || 1679 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Libčice pie Vltavas]] || ''Libčice nad Vltavou'' || [[Attēls:Libcice nad Vltavou CoA.jpg|25px]] || 3349 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Libereca]] || ''Liberec'' || [[Attēls:Znak Liberec.svg|25px]] || 104946 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Libēhova]] || ''Liběchov'' || [[Attēls:Libechov CZ CoA.jpg|25px]] || 1053 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Libohovice]] || ''Libochovice'' || [[Attēls:Libochovice znak.png|25px]] || 3535 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Libočani]] || ''Libočany'' || || 523 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Libušīna]] || ''Libušín'' || [[Attēls:Libušín znak.jpg|25px]] || 3026 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Lipnīka pie Bečvas]] || ''Lipník nad Bečvou'' || [[Attēls:Lipník nad Bečvou CoA CZ.png|25px]] || 8250 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Lisa pie Labas]] || ''Lysá nad Labem'' || [[Attēls:LysánadLabemznak.jpg|25px]] || 8988 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Lišova]] || ''Lišov'' || [[Attēls:Lišov znak.png|25px]] || 4119 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Litomeržice]] || ''Litoměřice'' || [[Attēls:Znak města Litoměřice.gif|25px]] || 25517 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Litomišla]] || ''Litomyšl'' || [[Attēls:Coa Czech Town Litomyšl.svg|25px]] || 10185 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Litovela]] || ''Litovel'' || [[Attēls:Znak města Litovel.png|25px]] || 9921 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Litvīnova]] || ''Litvínov'' || [[Attēls:Litvínov znak.png|25px]] || 27397 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Loketa]] || ''Loket'' || [[Attēls:Loket Sokolov znak.png|25px]] || 3114 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Loma (Čehija)|Loma]] || ''Lom'' || [[Attēls:Lom znak.png|25px]] || 3764 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Lomnice nad Lužnices]] || ''Lomnice nad Lužnicí'' || [[Attēls:Lomnice nad Lužnicí znak.png|25px]] || 1780 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Lomnice pie Popelkas]] || ''Lomnice nad Popelkou'' || [[Attēls:Znaklomnice.jpg|25px]] || 5643 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Loštice]] || ''Loštice'' || || 3065 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Lovosice]] || ''Lovosice'' || [[Attēls:Lovosice-coat of arms.png|25px]] || 9392 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Loučna pie Kļinovces]] || ''Loučná pod Klínovcem'' || || 91 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Louni]] || ''Louny'' || [[Attēls:Znak louny.gif|25px]] || 19157 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Lubi]] || ''Luby'' || [[Attēls:Luby CZ CoA.gif|25px]] || 2425 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Lučani pie Nisas]] || ''Lučany nad Nisou'' || || 1742 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Luhačovice]] || ''Luhačovice'' || [[Attēls:Luhačovice znak.png|25px]] || 5203 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Luže]] || ''Luže'' || [[Attēls:Luze CZ CoA.jpg|25px]] || 2529 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Manētīna]] || ''Manětín'' || || 1177 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Marianske Lāzne]] || ''Mariánské Lázně'' || [[Attēls:Mariánské Lázně CoA.png|25px]] || 13337 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Maštova]] || ''Mašťov'' || || 651 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mečīna]] || ''Měčín'' || [[Attēls:Mecin znak.jpg|25px]] || 1124 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Meļnīka]] || ''Mělník'' || [[Attēls:Melnik CoA CZ.png|25px]] || 19346 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Mesteca Krālove]] || ''Městec Králové'' || [[Attēls:Mestec kralove znak.jpg|25px]] || 2927 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Mesto Albrehtice]] || ''Město Albrechtice'' || [[Attēls:Mesto albrechtice-znak.jpg|25px]] || 3598 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Mesto Touškova]] || ''Město Touškov'' || [[Attēls:Oficiální znak města Město Touškov.jpg|25px]] || 2069 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Meziborži]] || ''Meziboří'' || [[File:Meziboří znak.jpg|25px]] || 4817 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mezimešti]] || ''Meziměstí'' || [[File:Mezimesti CoA CZ.gif|25px]] || 2641 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Mikulašovice]] || ''Mikulášovice'' || [[Attēls:Mikulasovice znak.png|25px]] || 2192 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mikulova]] || ''Mikulov'' || [[Attēls:Coat of arms of Mikulov (official).svg|25px]] || 7416 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Miletīna]] || ''Miletín'' || [[Attēls:Znak města Miletín.jpg|25px]] || 907 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Milevsko]] || ''Milevsko'' || [[Attēls:Milevsko znak.png|25px]] || 8724 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Milovice]] || ''Milovice'' || [[Attēls:Milovice-znak.svg|25px]] || 10042 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Mimoņa]] || ''Mimoň'' || [[Attēls:Znak města Mimoň.gif|25px]] || 6577 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Mirotice]] || ''Mirotice'' || [[Attēls:Mirotice znak.jpg|25px]] || 1210 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Mirovice]] || ''Mirovice'' || [[Attēls:Mirovice znak.gif|25px]] || 1565 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Miroslava]] || ''Miroslav'' || [[Attēls:Miroslav (znak).gif|25px]] || 2909 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Mirošova]] || ''Mirošov'' || [[Attēls:Mirosov znak.gif|25px]] || 2186 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Mīto]] || ''Mýto'' || [[Attēls:Myto RO CZ CoA.gif|25px]] || 1495 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Mlada Boļeslava]] || ''Mladá Boleslav'' || [[Attēls:Mlboleslav znak.jpg|25px]] || 44229 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Mlada Vožice]] || ''Mladá Vožice'' || [[Attēls:Mladá Vožice znak.png|25px]] || 2715 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Mnihovo Hradište]] || ''Mnichovo Hradiště'' || [[Attēls:Mnichovo Hradiste CoA CZ.jpg|25px]] || 8320 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Modržice]] || ''Modřice'' || [[Attēls:Modrice CZ CoA.svg|25px]] || 4893 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Mohelnice]] || ''Mohelnice'' || [[Attēls:Mohelnice SU CZ CoA.svg|25px]] || 9516 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Moravske Budejovice]] || ''Moravské Budějovice'' || [[Attēls:Moravské Budějovice (znak).png|25px]] || 7580 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Moravski Krumlova]] || ''Moravský Krumlov'' || [[Attēls:Coat of Arms of Moravský Krumlov.jpg|25px]] || 5903 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Morkovice-Slīžani]] || ''Morkovice-Slížany'' || [[Attēls:Morkovice-Slizany CZ znak.svg|25px]] || 2898 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Mnihovice]] || ''Mnihovice'' || || 3171 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Mnišeka pie Brdi]] || ''Mníšek pod Brdy'' || || 5148 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Moravska Tršebova]] || ''Moravská Třebová'' || [[Attēls:Moravská Třebová CoA CZ.svg|25px]] || 10612 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Moravski Berouna]] || ''Moravský Beroun'' || [[Attēls:Moravsky beroun znak.jpeg|25px]] || 3189 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Mosta]] || ''Most'' || [[Attēls:Most CoA.gif|25px]] || 67189 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mšeno]] || ''Mšeno'' || [[Attēls:Mšeno, znak na radnici.jpg|25px]] || 1473 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Nalžovske Hori]] || ''Nalžovské Hory'' || || 1237 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Napajedla]] || ''Napajedla'' || [[Attēls:Napajedla-znak.gif|25px]] || 7377 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Nasavrki]] || ''Nasavrky'' || [[Attēls:Znak obce Nasavrky.jpg|25px]] || 1654 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nāhoda]] || ''Náchod'' || [[Attēls:Náchod CoA CZ.svg|25px]] || 20434 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nāmešta pie Oslavas]] || ''Náměšť nad Oslavou'' || [[Attēls:Znak města Náměšť nad Oslavou.jpg|25px]] || 5013 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Nehanice]] || ''Nechanice'' || [[Attēls:Znak města Nechanice.jpg|25px]] || 2269 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nejdeka]] || ''Nejdek'' || [[Attēls:Znak obce Nejdek.gif|25px]] || 8221 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Neratovice]] || ''Neratovice'' || [[Attēls:Neratovice znak.png|25px]] || 16415 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Nemčice pie Hanas]] || ''Němčice nad Hanou'' || [[Attēls:Němčice nad Hanou PV CZ CoA.jpg|25px]] || 2026 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Nepomuka]] || ''Nepomuk'' || [[Attēls:Nepomuk znak.png|25px]] || 3815 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Netolice]] || ''Netolice'' || || 2604 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Neveklova]] || ''Neveklov'' || [[Attēls:Neveklov, znak.gif|25px]] || 2505 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Nimburka]] || ''Nymburk'' || [[Attēls:Nymburk CoA CZ.jpg|25px]] || 14614 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Nīrsko]] || ''Nýrsko'' || [[Attēls:Nyrsko znak.JPG|25px]] || 5006 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Nīržani]] || ''Nýřany'' || [[Attēls:Nyrany znak.jpg|25px]] || 7121 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Nova Bistržice]] || ''Nová Bystřice'' || [[Attēls:Nová Bystřice znak.png|25px]] || 3351 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Nova Paka]] || ''Nová Paka'' || [[Attēls:Znak města Nová Paka.jpg|25px]] || 9335 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nova Role]] || ''Nová Role'' || [[Attēls:Znak města Nová Role.svg|25px]] || 4137 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Nova Včelnice]] || ''Nová Včelnice'' || [[Attēls:Nová Včelnice znak.png|25px]] || 2318 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Nove Hradi]] || ''Nové Hrady'' || [[Attēls:Nové Hrady znak.png|25px]] || 2578 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Nove Mesto Morāvijā]] || ''Nové Město na Moravě'' || [[Attēls:Coa_Nové_Město_na_Moravě.png|25px]] || 10200 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Nove Mesto pie Metujas]] || ''Nové Město nad Metují'' || [[Attēls:Nové Město nad Metují CoA CZ.svg|25px]] || 9726 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nove Mesto pie Smrkemes]] || ''Nové Město pod Smrkem'' || [[Attēls:Nove Mesto pod Smrkem CoA CZ.svg|25px]] || 3834 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Nove Sedlo]] || ''Nové Sedlo'' || [[Attēls:Ns znak.jpg|25px]] || 2627 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Nove Strašeci]] || ''Nové Strašecí'' || [[Attēls:COA Novestraseci.jpg|25px]] || 5267 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Novi Bidžova]] || ''Nový Bydžov'' || [[Attēls:Znak Nový Bydžov.jpg|25px]] || 7098 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Novi Bora]] || ''Nový Bor'' || [[Attēls:Nový Bor CoA CZ.svg|25px]] || 11962 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Novi Jičīna]] || ''Nový Jičín'' || [[Attēls:Coa Novy Jicin.jpg|25px]] || 23867 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Novi Knina]] || ''Nový Knín'' || [[Attēls:Coa Novyknin.jpg|25px]] || 1924 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Odolena Voda]] || ''Odolena Voda'' || [[Attēls:Ov znak.jpg|25px]] || 5589 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Odri]] || ''Odry'' || [[Attēls:Odry CZ CoA.gif|25px]] || 7423 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Olešnice]] || ''Olešnice'' || [[Attēls:Olešnice-znak.gif|25px]] || 1722 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Olomouca]] || ''Olomouc'' || [[Attēls:Olomouc CZ CoA.png|25px]] || 99471 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Olovi]] || ''Oloví'' || || 1940 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Opava]] || ''Opava'' || [[Attēls:Opava COA.png|25px]] || 58281 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Opočno]] || ''Opočno'' || [[Attēls:Opocno (Rychnov nad Kneznou) CoA CZ.svg|25px]] || 3123 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Orlova (Čehija)|Orlova]] || ''Orlová'' || [[Attēls:Orlová znak.png|25px]] || 30988 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Osečna (Čehija)|Osečna]] || ''Osečná'' || [[Attēls:Osečná znak.png|25px]] || 1075 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Oseka (Čehija)|Oseka]] || ''Osek'' || [[Attēls:Znak Oseka.png|25px]] || 4997 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Oslavani]] || ''Oslavany'' || [[Attēls:Oslavany CZ CoA.jpg|25px]] || 4639 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ostrava]] || ''Ostrava'' || [[Attēls:Ostrava CoA CZ.svg|25px]] || 297421 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Ostrova (Čehija)|Ostrova]] || ''Ostrov'' |||| 17235 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Otrokovice]] || ''Otrokovice'' || [[Attēls:Znak mesta otrokovice.svg|25px]] || 18327 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Pacova]] || ''Pacov'' || [[Attēls:Pacov-znak.svg|25px]] || 4889 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Pardubice]] || ''Pardubice'' || [[Attēls:Pardubice CoA CZ.svg|25px]] || 89467 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Paskova]] || ''Paskov'' || || 3925 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Peca pie Snežkas]] || ''Pec pod Sněžkou'' || [[Attēls:Pec pod Snezkou CoA CZ.svg|25px]] || 643 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Pečki]] || ''Pečky'' || [[Attēls:Pečky.gif|25px]] || 4577 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Pelhržimova]] || ''Pelhřimov'' || [[Attēls:Pelhrimov.gif|25px]] || 16269 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Petršvalda]] || ''Petřvald'' || [[Attēls:Petrvald (Karvina) CoA CZ.svg|25px]] || 7065 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Pilnīkova]] || ''Pilníkov'' || [[Attēls:Pilníkov CoA CZ.svg|25px]] || 1226 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Piseka]] || ''Písek'' || [[Attēls:Písek CoA.svg|25px]] || 29720 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Pišeli]] || ''Pyšely'' || [[Attēls:Pysely znak.jpg|25px]] || 1694 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Plana]] || ''Planá'' || [[Attēls:Coat of arms of Planá (okres Tachov).jpg|25px]] || 5522 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Plana pie Lužnices]] || ''Planá nad Lužnicí'' || [[Attēls:Coa Plana-logo.jpg|25px]] || 3227 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Planice]] || ''Plánice'' || || 1671 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Plasi]] || ''Plasy'' || [[Attēls:CoA of Plasy.svg|25px]] || 2637 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Plesna]] || ''Plesná'' || [[Attēls:Znak Plesná.jpg|25px]] || 2107 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Plumlova]] || ''Plumlov'' || [[Attēls:Plumlov CZ CoA.jpg|25px]] || 2407 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Plzeņa]] || ''Plzeň'' || [[Attēls:Plzen small CoA.png|25px]] || 168034 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Pobēžovice]] || ''Poběžovice'' || [[Attēls:Znak obce Poběžovice.gif|25px]] || 1656 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Počatki]] || ''Počátky'' || [[Attēls:Pocatky znak.gif|25px]] || 2613 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Podboržani]] || ''Podbořany'' || [[Attēls:Coat of arms of Podbořany.png|25px]] || 6399 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Podebradi]] || ''Poděbrady'' || [[Attēls:Znak města Poděbrady.gif|25px]] || 13986 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Podivīna]] || ''Podivín'' || [[Attēls:Znak obce Podivín.gif|25px]] || 2907 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Pohorželice]] || ''Pohořelice'' || [[Attēls:Pohořelice (okres Brno-venkov) znak.gif|25px]] || 4711 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Police pie Metujas]] || ''Police nad Metují'' || [[Attēls:Coat of arms of Police nad Metují.gif|25px]] || 4234 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Polička]] || ''Polička'' || [[Attēls:Polička CoA CZ.svg|25px]] || 8971 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Polna]] || ''Polná'' || [[Attēls:Polná CZ CoA ver 2022.svg|25px]] || 5142 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Postoloprti]] || ''Postoloprty'' || [[Attēls:Postoloprty CZ CoA.jpg|25px]] || 5162 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Potštāta]] || ''Potštát'' || [[Attēls:Coat of arms of Potštát.svg|25px]] || 1199 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Prahatice]] || ''Prachatice'' || [[Attēls:Prachatice-znak.gif|25px]] || 11189 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Prāga]] || ''Praha'' || [[Attēls:Prague CoA CZ.svg|25px]] || 1243201 || [[Prāga]] |- | [[Proseča]] || ''Proseč'' || [[Attēls:Proseč CoA CZ.svg|25px]] || 2184 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Prostejova]] || ''Prostějov'' || [[Attēls:Prostejov CoA CZ.png|25px]] || 44387 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Protivīna]] || ''Protivín'' || [[Attēls:Znak Mesta Protivin.jpg|25px]] || 4934 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Pršebuza]] || ''Přebuz'' || || 75 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Pršelouča]] || ''Přelouč'' || [[Attēls:Znak města Přelouč.jpg|25px]] || 9091 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Pršerova]] || ''Přerov'' || [[Attēls:Znak města Přerov.svg|25px]] || 45082 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Pršeštice]] || ''Přeštice'' || [[Attēls:Přeštice - znak.gif|25px]] || 7212 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Pršibislava]] || ''Přibyslav'' || [[Attēls:Znak města Přibyslav hires.svg|25px]] || 4002 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Pršimda]] || ''Přimda'' || [[Attēls:Primda CoA CZ.jpg|25px]] || 1544 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Pršībora]] || ''Příbor'' || [[Attēls:Coat of arms of Příbor.svg|25px]] || 8642 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Pršībrama]] || ''Příbram'' || [[Attēls:Příbram CoA CZ.svg|25px]] || 33033 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Rabi (Čehija)|Rabi]] || ''Rabí'' || [[Attēls:Rabí CoA CZ.jpg|25px]] || 468 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Radnice]] || ''Radnice'' || [[Attēls:Coat of arms of Radnice (okres Rokycany).svg|25px]] || 1789 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Rakovnīka]] || ''Rakovník'' || [[Attēls:Rakovnik znak.jpg|25px]] || 16427 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Ralsko]] || ''Ralsko'' || [[Attēls:Ralsko CZ CoA.jpg|25px]] || 2072 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Raspenava]] || ''Raspenava'' || [[Attēls:Raspenava CoA CZ.svg|25px]] || 2848 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Rājeca-Jestršebi]] || ''Rájec-Jestřebí'' || [[Attēls:RájecJestřebí CoA.jpg|25px]] || 3645 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Rajhrada]] || ''Rajhrad'' || [[Attēls:Rajhrad CZ CoA.svg|25px]] || 3428 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Rejštejna]] || ''Rejštejn'' || || 246 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Rihnova Jablonce pie Nisas]] || ''Rychnov u Jablonce nad Nisou'' || [[Attēls:Rychnov u Jablonce nad Nisou - znak.jpg|25px]] || 2637 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Rihnova pie Knēžnas]] || ''Rychnov nad Kněžnou'' || [[Attēls:Rychnov nad Kněžnou znak.png|25px]] || 11247 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Rihvalda]] || ''Rychvald'' || [[Attēls:Rychvald CoA.svg|25px]] || 7171 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Rīmaržova]] || ''Rýmařov'' || [[Attēls:Rymarov CZ CoA.gif|25px]] || 8609 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Rokicani]] || ''Rokycany'' || [[Attēls:Rokycany CoA CZ.png|25px]] || 14013 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Rokitnice Orlickičhorāha]] || ''Rokytnice v Orlických horách'' || [[Attēls:Znak obce Rokytnice v Orlických horách.jpg|25px]] || 2189 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Rokitnice pie Jirezas]] || ''Rokytnice nad Jizerou'' || [[Attēls:Rokytnice nad Jizerou CoA CZ.jpg|25px]] || 2890 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Rosice]] || ''Rosice'' || [[Attēls:Znak Rosice (Brno-venkov).jpg|25px]] || 5856 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ronova pie Doubravas]] || ''Ronov nad Doubravou'' || [[Attēls:Ronov nad Doubravou CZ CoA.gif|25px]] || 1683 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Rotava]] || ''Rotava'' || [[Attēls:Rotava znak.gif|25px]] || 3465 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Roudnice pie Labas]] || ''Roudnice nad Labem'' || [[Attēls:Roudnice nad Labem znak.gif|25px]] || 13263 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Rousīnova]] || ''Rousínov'' || [[Attēls:Rousínov CoA CZ.svg|25px]] || 5576 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Rovensko pie Troskami]] || ''Rovensko pod Troskami'' || [[Attēls:Rovensko pod Troskami CoA CZ.svg|25px]] || 1255 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Roztoki]] || ''Roztoky'' || [[Attēls:COA Roztoky.png|25px]] || 7918 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Roždalovice]] || ''Rožďalovice'' || [[Attēls:Rožďalovice znak.png|25px]] || 1634 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Rožmberka pie Vltavas]] || ''Rožmberk nad Vltavou'' || [[Attēls:Rožmberk znak.gif|25px]] || 369 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Rožmitāla pie Tršemšīnas]] || ''Rožmitál pod Třemšínem'' || [[Attēls:Rozmitalptr.jpg|25px]] || 4448 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Rožnova pie Radhoštja]] || ''Rožnov pod Radhoštěm'' || [[Attēls:Rožnov pod Radhoštěm znak.png|25px]] || 16672 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Rševnice]] || ''Řevnice'' || [[Attēls:COA Řevnice.png|25px]] || 3154 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Ršicani]] || ''Říčany'' |||| 14409 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Rtine Podkrkonoši]] || ''Rtyně v Podkrkonoší'' || [[Attēls:Rtyne v Podkrkonosi CoA CZ.svg|25px]] || 3028 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Rudna]] || ''Rudná'' || [[Attēls:Rudna (Praha-zapad) CoA CZ.jpg|25px]] || 4662 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Rūdolfova]] || ''Rudolfov'' || [[Attēls:Rudolfov CoA.png|25px]] || 2418 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Rumburka]] || ''Rumburk'' || [[Attēls:Rumburk znak.png|25px]] || 11147 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Sadska]] || ''Sadská'' || [[Attēls:Znak města Sadská.jpg|25px]] || 3294 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Sazava (pilsēta)|Sazava]] || ''Sázava'' || [[Attēls:Sazava (Benesov) CoA CZ.jpg|25px]] || 3770 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Seča]] || ''Seč'' || [[Attēls:Sec znak.gif|25px]] || 1688 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Sedlčani]] || ''Sedlčany'' || [[Attēls:Coa Czech Town Sedlčany.svg|25px]] || 7473 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Sedleca-Prčice]] || ''Sedlec-Prčice'' || [[Attēls:Sedlec-Prcice CoA CZ.jpg|25px]] || 2778 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Sedlice]] || ''Sedlice'' || [[Attēls:Znak sedlice st cz.jpg|25px]] || 1324 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Semili]] || ''Semily'' || [[Attēls:Znaksemily.gif|25px]] || 8630 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Sezemice]] || ''Sezemice'' || [[Attēls:Znak Sezemic.jpg|25px]] || 3568 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Sezimovo Ūsti]] || ''Sezimovo Ústí'' || [[Attēls:Sezimovo Usti CZ CoA.gif|25px]] || 7315 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Skalna]] || ''Skalná'' || [[Attēls:Skalna znak.png|25px]] || 1950 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Skuteča]] || ''Skuteč'' || [[Attēls:Skuteč CoA CZ.svg|25px]] || 5232 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Slani]] || ''Slaný'' || [[Attēls:Slaný znak.png|25px]] || 15300 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Slatiņani]] || ''Slatiňany'' || [[Attēls:Znak města Slatiňany.jpg|25px]] || 4122 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Slavičīna]] || ''Slavičín'' || [[Attēls:Slavicin CoA CZ.jpg|25px]] || 6776 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Slavkova pie Brno]] || ''Slavkov u Brna'' || [[Attēls:Slavkov u Brna znak hires.svg|25px]] || 6299 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Slavonice]] || ''Slavonice'' || [[Attēls:Slavonice znak.png|25px]] || 2505 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Slušovice]] || ''Slušovice'' || [[Attēls:Slusovice CoA CZ.jpg|25px]] || 3022 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Smečno]] || ''Smečno'' || [[Attēls:Smečno znak.png|25px]] || 1896 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Smiršice]] || ''Smiřice'' || [[Attēls:Znak města Smiřice.jpg|25px]] || 2931 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Smržovka]] || ''Smržovka'' || [[Attēls:Smržovka CoA CZ.png|25px]] || 3519 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Sobesļava]] || ''Soběslav'' || [[Attēls:Sobeslav crest Czech Republic.jpg|25px]] || 7215 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Sobotka (Čehija)|Sobotka]] || ''Sobotka'' || [[Attēls:Sobotka CoA CZ.jpg|25px]] || 2428 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Sokolova]] || ''Sokolov'' || [[Attēls:Sokolov CoA CZ.png|25px]] || 23879 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Solnice]] || ''Solnice'' || || 2326 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Spālene Poršīči]] || ''Spálené Poříčí'' || [[Attēls:Spalene Porici CoA CZ.jpg|25px]] || 2675 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Staņkova]] || ''Staňkov'' || [[Attēls:Staňkov (okres Domažlice) CoA.jpg|25px]] || 3243 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Stare Mesto (Olomoucas apgabals)|Stare Mesto]] || ''Staré Město'' || || 2074 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Stare Mesto (Zlīnas apgabals)|Stare Mesto]] || ''Staré Město'' || [[Attēls:Stare Mesto UH CZ CoA.jpg|25px]] || 6838 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Stati Plzeneca]] || ''Starý Plzenec'' || [[Attēls:Staryplzenec coa.gif|25px]] || 4955 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Starkova]] || ''Stárkov'' || [[Attēls:Znak starkov.png|25px]] || 621 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Strakonice]] || ''Strakonice'' || [[Attēls:Coat of arms of Strakonice.jpg|25px]] || 22922 ||| [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Štēti]] || ''Štětí'' || [[Attēls:Steti - erb.gif|25px]] || 8774 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Stoda]] || ''Stod'' || [[Attēls:Stod CoA.jpg|25px]] || 3 719 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Stohova]] || ''Stochov'' || [[Attēls:Stochov CoA CZ.jpg|25px]] || 5589 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Strāžnice]] || ''Strážnice'' || [[Attēls:Straznice HO CZ znak.png|25px]] || 5773 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Strāže pei Nežarkas]] || ''Stráž nad Nežárkou'' || || 860 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Strāže pie Ralskes]] || ''Stráž pod Ralskem'' || [[Attēls:Znak Stráže pod Ralskem.png|25px]] || 4021 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Strāžova]] || ''Strážov'' || [[Attēls:Strážov.jpg|25px]] || 1342 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Strmilova]] || ''Strmilov'' || [[Attēls:Strmilov znak.jpg|25px]] || 1439 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Stršibro]] || ''Stříbro'' || [[Attēls:Stribro (Tachov) CoA CZ.jpg|25px]] || 7895 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Studēnka]] || ''Studénka'' || [[Attēls:Studénka znak.png|25px]] || 10298 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Suhdola pie Lužnices]] || ''Suchdol nad Lužnicí'' || [[Attēls:Suchdol nad Lužnicí znak.jpg|25px]] || 3603 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Sušice]] || ''Sušice'' || [[Attēls:Sušice znak.png|25px]] || 11270 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Svetla nad Sazavas]] || ''Světlá nad Sázavou'' || [[Attēls:Svetla nad Sazavou CoA CZ.jpg|25px]] || 6791 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Svitavi]] || ''Svitavy'' || [[Attēls:Svitavy znak 2.jpeg|25px]] || 17038 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Svoboda pie Ūpos]] || ''Svoboda nad Úpou'' || [[Attēls:ZnakSvoboda.gif|25px]] || 2128 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Svratka]] || ''Svratka'' || [[Attēls:Znak města Svratka.jpg|25px]] || 1416 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Šenova]] || ''Šenov'' || [[Attēls:Šenov CoA CZ.jpg|25px]] || 6022 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Šlapanice]] || ''Šlapanice'' || [[Attēls:Šlapanice CoA CZ.png|25px]] || 7171 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Šluknova]] || ''Šluknov'' || [[Attēls:Znak sluknov.jpg|25px]] || 5625 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Špindlerūva Mlīna]] || ''Špindlerův Mlýn'' || [[Attēls:Znak spindleruv mlyn krkonose.svg|25px]] || 1175 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Šternberka]] || ''Šternberk'' || [[Attēls:Šternberk znak.png|25px]] || 13605 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Štīti]] || ''Štíty'' || [[Attēls:Coat of arms of Štíty.svg|25px]] || 2053 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Štramberka]] || ''Štramberk'' || [[Attēls:Znstramberk.gif|25px]] || 3385 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Šumperka]] || ''Šumperk'' || [[Attēls:Sumperk CoA CZ.png|25px]] || 27040 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Švihova]] || ''Švihov'' || [[Attēls:Svihov KT CZ CoA.jpg|25px]] || 1695 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Tabora (Čehija)|Tabora]] || ''Tábor'' || [[Attēls:Tabor CoA CZ.png|25px]] || 35024 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Tahova]] || ''Tachov'' || [[Attēls:Tachov znak.svg|25px]] || 12595 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Tanvalda]] || ''Tanvald'' || [[Attēls:Tanvald CoA CZ.svg|25px]] || 6706 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Telča]] || ''Telč'' || [[Attēls:Telc CoA.png|25px]] || 5602 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Tepla]] || ''Teplá'' || [[Attēls:Teplá znak.png|25px]] || 3133 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Teplice]] || ''Teplice'' || [[Attēls:Erb Teplic.png|25px]] || 51193 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Teplice pie Metujas]] || ''Teplice nad Metují'' || [[Attēls:Coat of arms of Teplice nad Metují.gif|25px]] || 1717 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Terezīna]] || ''Terezín'' || [[Attēls:Terezín znak.png|25px]] || 3121 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Tišnova]] || ''Tišnov'' || [[Attēls:Znak města Tišnov.png|25px]] || 8921 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Tīna pie Vltavas]] || ''Týn nad Vltavou'' || [[Attēls:Týn nad Vltavou znak 2011.png|25px]] || 8150 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Tīneca pie Labas]] || ''Týnec nad Labem'' || [[Attēls:Tynec nad Labem CZ CoA 2007.jpg|25px]] || 2037 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Tīneca pie Sazavas]] || ''Týnec nad Sázavou'' || [[Attēls:Tynec nad Sazavou CZ CoA.jpg|25px]] || 5599 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Tīnište pie Orlices]] || ''Týniště nad Orlicí'' || [[Attēls:Tyniste nad Orlici CoA CZ.png|25px]] || 6266 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Toužima]] || ''Toužim'' || [[Attēls:Touzim CZ CoA.gif|25px]] || 3834 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Tovačova]] || ''Tovačov'' || [[Attēls:Tovačov znak.png|25px]] || 2498 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Trhove Svini]] || ''Trhové Sviny'' || [[Attēls:Trhove Sviny CZ CoA.jpg|25px]] || 4982 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Trmice]] || ''Trmice'' || [[Attēls:Trmice CZ CoA.jpg|25px]] || 3193 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Trovi Štepanova]] || ''Trhový Štěpánov'' || || 1340 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Tršebehovice pie Orebas]] || ''Třebechovice pod Orebem'' || [[Attēls:Třebechovice pod Orebem znak.png|25px]] || 5761 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Tršebenice]] || ''Třebenice'' || [[Attēls:Třebenice znak.png|25px]] || 1826 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Tršebīča]] || ''Třebíč'' || [[Attēls:CoA of Trebic.svg|25px]] || 37324 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Tršebona]] || ''Třeboň'' || [[Attēls:Znak mesta trebon II.svg|25px]] || 8588 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Tršemošna]] || ''Třemošná'' || [[Attēls:Třemošná CoA.jpg|25px]] || 4902 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Tršemošnice]] || ''Třemošnice'' || [[Attēls:Tremosnice CZ CoA.jpg|25px]] || 3179 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Tršešta]] || ''Třešť'' || [[Attēls:Třešť CoA CZ.jpg|25px]] || 5835 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Tršineca]] || ''Třinec'' || [[Attēls:Trinec Orlice.svg|25px]] || 36745 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Trutnova]] || ''Trutnov'' || [[Attēls:Trutnov CoA CZ.jpg|25px]] || 30860 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Turnova]] || ''Turnov'' || [[Attēls:Turnov CoA CZ.svg|25px]] || 14342 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Uherske Hradište]] || ''Uherské Hradiště'' || [[Attēls:Uherske Hradiste CoA CZ.png|25px]] || 25343 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Uherski Broda]] || ''Uherský Brod'' || [[Attēls:Znak města Uherský Brod.svg|25px]] || 16777 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Uherski Ostroha]] || ''Uherský Ostroh'' || [[Attēls:Uherský Ostroh, znak.gif|25px]] || 4411 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Uhlīršķe Janovica]] || ''Uhlířské Janovic'' || || 3092 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Unhošta]] || ''Unhošť'' || [[Attēls:Unhost znak.jpg|25px]] || 4111 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Uničova]] || ''Uničov'' || [[Attēls:Unicov CoA CZ.jpg|25px]] || 11810 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Ūjezda pie Brno]] || ''Újezd u Brna'' || [[Attēls:Újezd u Brna CoA CZ.png|25px]] || 3203 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ūpice]] || ''Úpice'' || [[Attēls:Upice CoA CZ.svg|25px]] || 5836 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Ūsova]] || ''Úsov'' || [[Attēls:Usov znak.jpg|25px]] || 1241 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Ūsti pie Labas]] || ''Ústí nad Labem'' || [[Attēls:Usti znak.gif|25px]] || 95003 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Ūsti pie Orlices]] || ''Ústí nad Orlicí'' || [[Attēls:Ústí nad Orlicí.svg|25px]] || 14582 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Ūštēka]] || ''Úštěk'' || [[Attēls:Úštěk znak.png|25px]] || 2770 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Ūteri]] || ''Úterý'' || [[Attēls:Úterý znak.png|25px]] || 455 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Ūvali]] || ''Úvaly'' || [[Attēls:Znakuvaly.jpg|25px]] || 6288 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Valašske Klobouki]] || ''Valašské Klobouky'' || [[Attēls:Valasske-klobouky-znak.jpg|25px]] || 5042 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Valašske Meziržīči]] || ''Valašské Meziříčí'' || [[File:Valasske Mezirici znak.png|25px]] || 22926 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Valtice]] || ''Valtice'' || [[Attēls:Coat of arms of Valtice.svg|25px]] || 3596 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Vamberka]] || ''Vamberk'' || || 4680 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Varnsdorfa]] || ''Varnsdorf'' || [[Attēls:COA Varnsdorf.png|25px]] || 15664 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Vejprti]] || ''Vejprty'' || [[Attēls:Vejprty znak.jpg|25px]] || 3285 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Velešīna]] || ''Velešín'' || [[Attēls:Velešín znak.png|25px]] || 4039 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Velka Bistršice]] || ''Velká Bystřice'' || [[Attēls:Coat of arms of Velká Bystřice.svg|25px]] || 3034 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Velka Bíteša]] || ''Velká Bíteš'' || [[Attēls:Velká Bíteš, znak.jpg|25px]] || 5064 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Velke Bīlovice]] || ''Velké Bílovice'' || [[Attēls:Coat of arms of Velke Bilovice.jpeg|25px]] || 3860 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Velke Hamri]] || ''Velké Hamry'' || [[Attēls:Velke Hamry CoA CZ.jpg|25px]] || 2818 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Velke Meziržici]] || ''Velké Meziříčí'' || [[File:Znak-mesta-Velke-Mezirici.gif|25px]] || 11662 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Velke Opatovice]] || ''Velké Opatovice'' || [[Attēls:Velké Opatovice znak.png|25px]] || 3956 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Velke Pavlovice]] || ''Velké Pavlovice'' || || 3082 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Velki Šenova]] || ''Velký Šenov'' || [[Attēls:Velký Šenov CoA.jpg|25px]] || 1957 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Veltrusi]] || ''Veltrusy'' || || 1862 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Velvari]] || ''Velvary'' || [[Attēls:Velvary CoA CZ.gif|25px]] || 2980 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Verneržice]] || ''Verneřice'' || || 1099 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Veseli pie Lužnices]] || ''Veselí nad Lužnicí'' || [[Attēls:Coat of arms of Veselí nad Lužnicí.jpg|25px]] || 6439 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Veseli pie Morāvas]] || ''Veselí nad Moravou'' || [[Attēls:ZnakměstaVeselínadMoravou.svg|25px]] || 11471 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Vidnava]] || ''Vidnava'' || || 1372 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Vimperka]] || ''Vimperk'' || [[Attēls:Vimperk znak.png|25px]] || 7696 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Visoke Mīto]] || ''Vysoké Mýto'' || [[Attēls:Vysoké Mýto - znak.png|25px]] || 12470 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Visoke pie Jizeras]] || ''Vysoké nad Jizerou'' || [[Attēls:Vysoké nad Jizerou, znak.jpg|25px]] || 1302 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Visoke Veseli]] || ''Vysoké Veselí'' || [[Attēls:Znak obce Vysoké Veselí.jpg|25px]] || 896 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Viškova (Čehija)|Viškova]] || ''Vyškov'' || [[Attēls:Znak města Vyškova.svg|25px]] || 21496 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Viššī-Broda]] || ''Vyšší Brod'' || [[Attēls:Vyšší Brod znak.png|25px]] || 2551 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Vizovice]] || ''Vizovice'' || [[Attēls:Vizovice CoA CZ.svg|25px]] || 4714 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Vīsluni]] || ''Výsluní'' || [[Attēls:Výsluní.png|25px]] || 378 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Vītkova]] || ''Vítkov'' || [[Attēls:Vitznak.svg|25px]] || 5981 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Vlahovo Bržezi]] || ''Vlachovo Březí'' || [[Attēls:Vlachovo Brezi CoA CZ.jpg|25px]] || 1721 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Vlašima]] || ''Vlašim'' || [[Attēls:Vlašim, Czech Republic - coat of arms.png|25px]] || 11769 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Vodnani]] || ''Vodňany'' || [[Attēls:Vodnany CoA CZ.jpg|25px]] || 6976 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Volari]] || ''Volary'' || [[Attēls:Volary znak.png|25px]] || 3880 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Voline]] || ''Volyně'' || [[Attēls:Volyne Coat of Arms.jpg|25px]] || 3013 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Votice]] || ''Votice'' || [[Attēls:Votice znak.gif|25px]] || 4596 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Vracova]] || ''Vracov'' || [[Attēls:Znak města Vracov.jpg|25px]] || 4560 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Vratimova]] || ''Vratimov'' || [[Attēls:Vratimov znak.jpg|25px]] || 6935 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Vrhlabi]] || ''Vrchlabí'' || [[Attēls:Vrchlabí CoA CZ.svg|25px]] || 12676 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Vrouteka]] || ''Vroutek'' || [[Attēls:Vroutek znak.jpg|25px]] || 1961 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Vrbno pie Pradēda]] || ''Vrbno pod Pradědem'' || [[Attēls:Vrbno pod Pradědem znak.png|25px]] || 5570 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Vsetīna]] || ''Vsetín'' || [[Attēls:Vsetin CoA CZ.png|25px]] || 26817 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Všerubi]] || ''Všeruby'' || [[Attēls:Coat of arms of Všeruby (okres Plzeň-sever).svg|25px]] || 1318 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Zābržeha]] || ''Zábřeh'' || [[Attēls:Zábreh znak.png|25px]] || 13977 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Zākupi]] || ''Zákupy'' || [[Attēls:Znakzakupy.jpg|25px]] || 2810 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Zāsmuki]] || ''Zásmuky'' || [[Attēls:Znak města Zásmuky.jpg|25px]] || 1854 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Zbiroha]] || ''Zbiroh'' || || 2542 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Zbīšova]] || ''Zbýšov'' || [[Attēls:Znak Zbýšov (okres Brno-venkov).gif|25px]] || 3849 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Zdice]] || ''Zdice'' || [[Attēls:Zdice CoA CZ.jpg|25px]] || 4120 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Zlate Hori]] || ''Zlaté Hory'' || [[Attēls:Zlaté Hory znak.jpg|25px]] || 4028 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Zliva]] || ''Zliv'' || [[Attēls:Zliv znak.png|25px]] || 3679 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Zlīna]] || ''Zlín'' || [[Attēls:Zlin - znak.svg|25px]] || 75555 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Znojmo]] || ''Znojmo'' || [[Attēls:Znojmo znak.svg|25px]] || 33964 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Zruča pie Sazavas]] || ''Zruč nad Sázavou'' || [[Attēls:Zruc nad sazavou znak.gif|25px]] || 4906 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Zubrži]] || ''Zubří'' || [[Attēls:Zubří znak.png|25px]] || 5599 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Žaclērža]] || ''Žacléř'' || [[Attēls:Zacler znak.gif|25px]] || 3440 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Žamberka]] || ''Žamberk'' || [[Attēls:COA Znak města Žamberk.svg|25px]] || 6096 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Žandova]] || ''Žandov'' || || 1986 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Žateca]] || ''Žatec'' || [[Attēls:Znakzatec.jpg|25px]] || 19813 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Ždireca pie Doubravas]] || ''Ždírec nad Doubravou'' || [[Attēls:Zdirec nad Doubravou CoA CZ.svg|25px]] || 3100 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Ždjara pie Sazavas]] || ''Žďár nad Sázavou'' || [[Attēls:Zdar nad Sazavou CoA.png|25px]] || 21845 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Ždānice]] || ''Ždánice'' || [[Attēls:Zdanice CoA CZ.png|25px]] || 2576 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Žebrāka]] || ''Žebrák'' || [[Attēls:Žebrák znak.png|25px]] || 2119 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Železnice]] || ''Železnice'' || [[Attēls:Zeleznice CZ CoA.gif|25px]] || 1345 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Železņa Ruda]] || ''Železná Ruda'' || [[Attēls:Zelezna Ruda Coat of Arms.png|25px]] || 1765 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Železņi Broda]] || ''Železný Brod'' || [[Attēls:Coat of arms of Železný Brod.jpg|25px]] || 6389 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Židlohovice]] || ''Židlochovice'' || [[Attēls:Židlochovice znak.png|25px]] || 3659 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Žirovnice]] || ''Žirovnice'' || [[Attēls:Žirovnice - znak.svg|25px]] || 3023 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Žlutice]] || ''Žlutice'' || [[Attēls:Wappen Luditz.jpg|25px]] || 2575 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Žulova]] || ''Žulová'' || [[Attēls:Zulova CZ CoA.svg|25px]] || 1285 || [[Olomoucas apgabals]] |} == Karte == Šajā kartē norādītas 100 lielākās Čehijas pilsētas (ņemot vērā iedz.sk.) atrašanās vietas {{VietasKarte+|Čehija|width=1100 |float=center|caption = Čehijas 100 lielāko pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta) |places = {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.782778|long=14.688611|position = top |label=[[Benešova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.964167|long=14.073889|position = bottom |label=[[Berouna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.189444|long=14.667222|position = bottom |label=[[Brandīsa pie Labas-Stara Boleslava|Brandīsa<br />pie Labas-<br />Stara Boleslava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.147222|long=14.102778|position = bottom |label=[[Kladno]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.028056|long=15.201389|position = right |label=[[Kolīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.240833|long=14.306667|position = top |label=[[Kralupi pie Vltavas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.95|long=15.266944|position = bottom |label=[[Kutna Hora]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.351944|long=14.475|position = top |label=[[Meļnīka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.4125|long=14.904444|position = top |label=[[Mlada Boļeslava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.25|long=14.5|position = right |label=[[Neratovice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.183333|long=15.033333|position = right |label=[[Nimburka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.142419|long=15.118811|position = right |label=[[Podebradi]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.688333|long=14.009444|position = top |label=[[Pršībrama]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.103333|long=13.729722|position = top |label=[[Rakovnīka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.991944|long=14.655556|position = bottom |label=[[Ršicani]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.230556|long=14.081389|position = left |label=[[Slani]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.974722|long=14.474722|position = top |label=[[Česke Budejovice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.810556|long=14.315|position = top |label=[[Česki Krumlova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.143611|long=15.002778|position = top |label=[[Jindřihūva Hradeca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.308889|long=14.147778|position = top |label=[[Piseka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.261389|long=13.902222|position = top |label=[[Strakonice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.414444|long=14.659722|position = top |label=[[Tabora]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.363611|long=16.644167|position = top |label=[[Blansko]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.2|long=16.616667|position = top |label=[[Brno]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.759444|long=16.881111|position = top |label=[[Bržeclava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.848611|long=17.128333|position = top |label=[[Hodonīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.27|long=16.993056|position = top |label=[[Viškova (Čehija)|Viškova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.855556|long=16.048889|position = top |label=[[Znojmo]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.433056|long=15.812222|position = bottom |label=[[Dvūra Krālove pie Labas|Dvūra Krālove<br />pie Labas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.436944|long=15.351667|position = top |label=[[Jičīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.416944|long=16.163056|position = top |label=[[Nāhoda]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.560556|long=15.913056|position = top |label=[[Trutnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.079444|long=12.37055|position = top |label=[[Heba]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.239167|long=12.748611|position = top |label=[[Hodova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.233333|long=12.866667|position = right |label=[[Karlovi Vari]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.964444|long=12.701111|position = top |label=[[Marianske Lāzne]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.3075|long=12.947778|position = right |label=[[Ostrova (Čehija)|Ostrova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.166667|long=12.65|position = right |label=[[Sokolova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.688611|long=14.538611|position = top |label=[[Česka Ļipa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.724167|long=15.171111|position = top |label=[[Jabloņeca pie Nisas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.71666|long=15.06666|position = bottom |label=[[Libereca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.616667|long=15.166667|position = bottom |label=[[Turnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.903333|long=18.357778|position = top |label=[[Bohumīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.988333|long=17.465556|position = top |label=[[Bruntāla]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.7425|long=18.616667|position = left |label=[[Česki Tešīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.688056|long=18.347778|position = left |label=[[Frīdekmīsteka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.8|long=18.433333|position = right |label=[[Havīržova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.896667|long=18.193056|position = left |label=[[Hlučīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.85|long=18.533333|position = right |label=[[Karvina]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.598611|long=18.145833|position = right |label=[[Kopršivnice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.09|long=17.704167|position = top |label=[[Krnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.594722|long=18.010556|position = bottom |label=[[Novi Jičīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.933333|long=17.9|position = top |label=[[Opava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.845278|long=18.429722|position = top |label=[[Orlova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.835556|long=18.292778|position = left |label=[[Ostrava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.677778|long=18.672778|position = right |label=[[Tršineca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.548333|long=17.734722|position = top |label=[[Hranice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.593889|long=17.250833|position = top |label=[[Olomouca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.472222|long=17.110556|position = top |label=[[Prostejova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.455|long=17.465833|position = top |label=[[Pršerova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.730278|long=17.298889|position = top |label=[[Šternberka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.965278|long=16.970833|position = top |label=[[Šumperka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.882778|long=16.871667|position = bottom |label=[[Zābržeha]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.9025|long=16.448889|position = left |label=[[Česka Tršebova|Česka<br />Tršebova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.951111|long=15.795556|position = bottom |label=[[Hrudima]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.03861|long=15.77916|position = top |label=[[Pardubice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.756111|long=16.467222|position = bottom |label=[[Svitavi]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.974167|long=16.4|position = top |label=[[Ūsti pie Orlices]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.396389|long=13.296944|position = top |label=[[Klatovi]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.746944|long=13.3775|position = top |label=[[Plzeņa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.7425|long=13.595556|position = bottom |label=[[Rokicani]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.0872|long=14.4211|position = top |label='''[[Prāga]]'''}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.548056|long=13.776111|position = bottom |label=[[Bīlina]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.773611|long=14.196111|position = top |label=[[Dečīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.460556|long=13.418056|position = left |label=[[Homutova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.500278|long=13.441944|position = left |label=[[Jirkova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.376111|long=13.271389|position = right |label=[[Kadaņa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.384444|long=13.171111|position = left |label=[[Klaštereca pie Ohržes]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.681944|long=13.861389|position = top |label=[[Krupka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.534167|long=14.132778|position = bottom |label=[[Litomeržice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.6|long=13.6|position = top |label=[[Litvīnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.357222|long=13.796944|position = bottom |label=[[Louni]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.503056|long=13.636667|position = bottom |label=[[Mosta]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.633333|long=13.816667|position = bottom |label=[[Teplice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.658333|long=14.041667|position = right |label=[[Ūsti pie Labas|Ūsti pie<br />Labas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.883333|long=14.616667|position = top |label=[[Varnsdorfa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.33|long=13.544444|position = bottom |label=[[Žateca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.606667|long=15.579444|position = top |label=[[Havličkūva Broda]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.396389|long=15.590278|position = top |label=[[Jihlava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.430833|long=15.223056|position = top |label=[[Pelhržimova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.22|long=15.88|position = top |label=[[Tršebīča]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.565|long=15.940556|position = bottom |label=[[Ždjara pie Sazavas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.298889|long=17.393056|position = top |label=[[Kromeržīža]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.208611|long=17.535833|position = left |label=[[Otrokovice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.458056|long=18.142222|position = right |label=[[Rožnova pie Radhoštja|Rožnova pie<br />Radhoštja]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.068056|long=17.460278|position = left |label=[[Uherske Hradište|Uherske<br />Hradište]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.024722|long=17.646389|position = right |label=[[Uherski Broda|Uherski<br />Broda]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.471667|long=17.971667|position = left |label=[[Valašske Meziržīči|Valašske<br/>Meziržīči]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.338611|long=17.993056|position = left |label=[[Vsetīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.233056|long=17.666944|position = top |label=[[Zlīna]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Čehijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2012.g. |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Vltava in Prague.jpg|1. - '''[[Prāga]]''' - [[Čehija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Brno view.jpg|2. - [[Brno]] |Attēls:Ostrava, 30. dubna.jpg|3. - [[Ostrava]] |Attēls:Plzen city view.jpg|4. - [[Plzeņa]] |File:Olmütz - panorama.jpg|5. - [[Olomouca]] |File:Liberec, centrum města, Pražská ulice.jpg|6. - [[Libereca]] |File:České Budějovice - centrum letecky.jpg|7. - [[Česke Budejovice]] |File:Zdymadla.jpg|8. - [[Ūsti pie Labas]] |Attēls:Pardubice CZ main square.JPG|9. - [[Pardubice]] |File:Havirov sq02.JPG|10. - [[Havīržova]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Čehijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi|Čehija]] r7uyf2fds54k6bv4w2xw83p51budoe1 3667407 3667404 2022-08-06T14:02:23Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:Velke Hamry CoA CZ.jpg]] → [[File:Velké Hamry CoA CZ.svg]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:EU-Czechia.svg|190px|thumbnail|[[Čehija]]s novietojums [[Eiropa|Eiropā]]]] Šajā uzskatījumā apkopotas visas '''[[Čehija]]s pilsētas'''. Uz 2013.g. 1. janvāri Čehijā bija '''602''' pilsētas. == Pilsētu sadalījums pa apgabaliem == {| width=400px align=right |- | {{Image label begin|image=Czech Republic location map.svg|width=500|float=none}} {{Image label small|x=0.42|y=0.38|scale=400|text=[[Centrālčehijas apgabals|Centrālčehijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.35|y=0.58|scale=400|text=[[Dienvidčehijas apgabals|Dienvidčehijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.73|y=0.58|scale=400|text=[[Dienvidmorāvijas apgabals|Dienvidmorāvijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.59|y=0.23|scale=400|text=[[Hradeckrāloves apgabals|Hradeckrāloves<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.12|y=0.27|scale=400|text=[[Karlovi Varu apgabals|Karlovi<br />Varu<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.50|y=0.14|scale=400|text=[[Liberecas apgabals|Liberecas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=1.01|y=0.36|scale=400|text=[[Morāvijas-Silēzijas apgabals|Morāvijas-<br />Silēzijas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.85|y=0.4|scale=400|text=[[Olomoucas apgabals|Olomoucas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.68|y=0.35|scale=400|text=[[Pardubices apgabals|Pardubices<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.2|y=0.42|scale=400|text=[[Plzeņas apgabals|Plzeņas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.43|y=0.32|scale=400|text='''[[Prāga]]'''}} {{Image label small|x=0.3|y=0.20|scale=400|text=[[Ūstu apgabals|Ūstu<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.62|y=0.48|scale=400|text=[[Visočinas apgabals|Visočinas<br />apgabals]]}} {{Image label small|x=0.96|y=0.52|scale=400|text=[[Zlīnas apgabals|Zlīnas<br />apgabals]]}} {{Image label end}} |} {| class="sortable wikitable" style="font-size:85%" !Apgabals!!Pilsētu skaits |- | [[Centrālčehijas apgabals]] || 84 |- | [[Dienvidčehijas apgabals]] || 53 |- | [[Dienvidmorāvijas apgabals]] || 49 |- | [[Hradeckrāloves apgabals]] || 48 |- | [[Karlovi Varu apgabals]] || 38 |- | [[Liberecas apgabals]] || 39 |- | [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] || 42 |- | [[Olomoucas apgabals]] || 30 |- | [[Pardubices apgabals]] || 36 |- | [[Plzeņas apgabals]] || 56 |- | [[Prāga]] || 1 |- | [[Ūstu apgabals]] || 59 |- | [[Visočinas apgabals]] || 34 |- | [[Zlīnas apgabals]] || 30 |} == Uzskaitījums == {| class="sortable wikitable" !Pilsētas nosaukums!!Pilsētas nosaukums<br>[[čehu valoda|čehu valodā]]!!Ģerbonis!!Iedz.sk. (2012)!!Apgabals |- | [[Abertami]] || ''Abertamy'' || [[Attēls:Abertamy CoA CZ.svg|25px]] || 1236 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Adamova (Čehija)|Adamova]] || ''Adamov'' || [[Attēls:Adamov Blansko CoA.svg|25px]] || 4583 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Andelska Hora]] || ''Andělská Hora'' || [[Attēls:Andělská-hora znak.png|25px]] || 366 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Aša]] || ''Aš'' || [[Attēls:Coat of arms of Aš, Cheb.svg|25px]] || 13163 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Bakova pie Jirezes]] || ''Bakov nad Jizerou'' || [[Attēls:Bakov nad Jizerou znak.png|25px]] || 5040 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bavorova]] || ''Bavorov'' || [[Attēls:Znak bavorov cz.gif|25px]] || 1464 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Behiņe]] || ''Bechyně'' || [[Attēls:Bechyne CoA CZ.png|25px]] || 5337 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Bečova pie Teplas]] || ''Bečov nad Teplou'' || [[Attēls:Znak města Bečov nad Teplou.jpg|25px]] || 1021 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Benatki pie Jirezes]] || ''Benátky nad Jizerou'' || [[Attēls:Benatky n j znak.png|25px]] || 7366 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Benešova]] || ''Benešov'' || [[Attēls:Benesov CoA CZ.svg|25px]] || 16697 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Benešova pie Ploučnices]]|| ''Benešov nad Ploučnicí'' || [[Attēls:Benesovp znak.jpg|25px]] || 3832 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Berouna]] || ''Beroun'' || [[Attēls:Beroun znak.jpg|25px]] || 18919 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bezdružice]] || ''Bezdružice'' || [[Attēls:Bezdružice znak.png|25px]] || 911 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Bēla pie Bezdezemas]] || ''Bělá pod Bezdězem'' || [[Attēls:Bpb znak.jpg|25px]] || 4879 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bēla pie Radbozas]] || ''Bělá nad Radbuzou'' || [[Attēls:Bela nad Radbuzou znak.png|25px]] || 1885 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Bīlina]] || ''Bílina'' || [[Attēls:Bílina město znak.png|25px]] || 15714 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Bīloveca]] || ''Bílovec'' || [[Attēls:CoA of Bílovec.svg|25px]] || 7558 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bistre]] || ''Bystré'' || [[Attēls:Znak města Bystré.png|25px]] || 1668 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Bistršice]] || ''Bystřice'' || || 4008 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bistršice pie Hostīna]] || ''Bystřice pod Hostýnem'' || [[Attēls:Bystrice pod Hostynem-znak.png|25px]] || 8398 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Bistršice pie Pernštenjas]] || ''Bystřice nad Pernštejnem'' || [[Attēls:Bystřice nad Pernštejnem znak.png|25px]] || 8485 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Blansko]] || ''Blansko'' || [[Attēls:Blansko CoA CZ.svg|25px]] || 20841 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Blatna]] || ''Blatná'' || [[Attēls:Znak blatna cz.jpg|25px]] || 6724 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Blovice]] || ''Blovice'' || [[Attēls:Blovice znak.png|25px]] || 4168 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Blšani]] || ''Blšany'' || [[Attēls:Blsany znak.jpg|25px]] || 958 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Bohova]] || ''Bochov'' || [[Attēls:Bochov znak.png|25px]] || 2002 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Bohumīna]] || ''Bohumín'' || [[Attēls:Bohumin CoA CZ.svg|25px]] || 21897 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bohušovice pie Ohržes]] || ''Bohušovice nad Ohří'' || [[Attēls:Bohušovice nad Ohří znak.png|25px]] || 2620 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Bojkovice]] || ''Bojkovice'' || [[Attēls:Bojkovice znak.jpg|25px]] || 4517 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Bora (Čehija)|Bora]] || ''Bor'' || [[Attēls:Bor (CZE) - coat of arms.png|25px]] || 4189 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Borohrādeka]] || ''Borohrádek'' || [[Attēls:Borohradek znak.jpg|25px]] || 2130 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Borovani]] || ''Borovany'' || [[Attēls:Borovany.jpg|25px]] || 4052 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Boskovice]] || ''Boskovice'' || [[Attēls:Boskovice CoA CZ.svg|25px]] || 11446 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Boži Dara]] || ''Boží Dar'' || [[Attēls:Boží Dar znak.png|25px]] || 211 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Brandīsa pie Labas-Stara Boleslava]] || ''Brandýs nad Labem-Stará Boleslav'' || [[Attēls:Brandýs nad Labem-Stará Boleslav CoA.jpg|25px]] || 17503 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Brandīsa pie Orlices]] || ''Brandýs nad Orlicí'' || [[Attēls:Brandýs nad Orlicí.svg|25px]] || 1384 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Brno]] || ''Brno'' || [[Attēls:Brno (znak).svg|25px]] || 385913 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Broumova]] || ''Broumov'' || [[Attēls:Broumov znak.svg|25px]] || 7753 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Brtnice]] || ''Brtnice'' || [[Attēls:Brtnice znak.gif|25px]] || 3724 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Brumova-Bilnice]] || ''Brumov-Bylnice'' || [[Attēls:Brumov-Bylnice znak.png|25px]] || 5781 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Bruntāla]] || ''Bruntál'' || [[Attēls:Coat of arms of Bruntál.jpg|25px]] || 16992 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Brušperka]] || ''Brušperk'' || [[Attēls:Brušperk CoA.svg|25px]] || 3827 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bržeclava]] || ''Břeclav'' || [[Attēls:Břeclav znak.png|25px]] || 24925 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Bržeznice]] || ''Březnice'' || [[Attēls:Breznice znak.jpg|25px]] || 3609 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bržezova]] || ''Březová'' || [[Attēls:Brezova SO CZ CoA.svg|25px]] || 2746 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Bržezova pie Svitavas]] || ''Březová nad Svitavou'' || [[Attēls:Březová nad Svitavou CoA CZ.svg|25px]] || 1765 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Bržidlična]] || ''Břidličná'' || [[Attēls:Břidličná znak.png|25px]] || 3536 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Bučovice]] || ''Bučovice'' || [[Attēls:Znak města Bučovice.svg|25px]] || 6450 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Budiņe pie Ohržes]] || ''Budyně nad Ohří'' || [[Attēls:Budyně n H znak.png|25px]] || 2051 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Budišova pie Budišovkas]] || ''Budišov nad Budišovkou'' || [[Attēls:Znak obce Budišov nad Budišovkou.jpg|25px]] || 3036 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Buštehrada]] || ''Buštěhrad'' || [[Attēls:Buštěhrad znak.png|25px]] || 3052 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Bzeneca]] || ''Bzenec'' || [[Attēls:Bzenec (znak).png|25px]] || 4316 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Cvikova]] || ''Cvikov'' || [[Attēls:Cvikov znak.png|25px]] || 4406 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Časlava]] || ''Čáslav'' || [[Attēls:Znak města Čáslav.jpg|25px]] || 10138 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Čelakovice]] || ''Čelákovice'' || [[Attēls:Celakovice znak.jpg|25px]] || 11618 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Černošice]] || ''Černošice'' || [[Attēls:Černošice znak.png|25px]] || 6447 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Černošīna]] || ''Černošín'' || [[Attēls:Černošín - coat of arms.svg|25px]] || 1196 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Černovice]] || ''Černovice'' || || 1827 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Červena Ržečice]] || ''Červená Řečice'' || [[Attēls:Cervenarecice znak.jpg|25px]] || 999 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Červeni Kosteleca]] || ''Červený Kostelec'' || [[Attēls:Cerveny Kostelec CoA CZ.svg|25px]] || 8535 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Česka Kamenice]] || ''Česká Kamenice'' || [[Attēls:Znak města Česká Kamenice.jpg|25px]] || 5557 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Česka Ļipa]] || ''Česká Lípa'' || [[Attēls:Česká Lípa CoA CZ.svg|25px]] || 36805 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Česka Skalice]] || ''Česká Skalice'' || [[Attēls:Česká Skalice znak.png|25px]] || 5201 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Česka Tršebova]] || ''Česká Třebová'' || [[Attēls:Česká Třebová.svg|25px]] || 15994 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Česke Budejovice]] || ''České Budějovice'' || [[Attēls:Coat of arms of České Budějovice.svg|25px]] || 96053 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Česke Velenice]] || ''České Velenice'' || [[Attēls:Ceské Velenice znak.png|25px]] || 3403 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Česki Broda]] || ''Český Brod'' || [[Attēls:Český Brod znak.png|25px]] || 6864 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Česki Duba]] || ''Český Dub'' || [[Attēls:Český Dub CoA CZ.svg|25px]] || 2797 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Česki Krumlova]] || ''Český Krumlov'' || [[Attēls:CZ Český Krumlov COA.svg|25px]] || 13290 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Česki Tešīna]] || ''Český Těšín'' || [[Attēls:Cesky Tesin CoA.png|25px]] || 25154 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Dačice]] || ''Dačice'' || [[Attēls:Coat of arms of Dačice.svg|25px]] || 7642 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Dašice]] || ''Dašice'' || [[Attēls:Dašice znak.png|25px]] || 2387 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Dečīna]] || ''Děčín'' || [[Attēls:Coat of arms of Děčín.jpg|25px]] || 50289 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Desna (Čehija)|Desna]] || ''Desná'' || [[Attēls:Desná znak.jpg|25px]] || 3465 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Deštna]] || ''Deštná'' || [[Attēls:Destna_znak.png|25px]] || 762 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Dobřani]] || ''Dobřany'' || [[Attēls:Dobřany (Stod, CZE) - coat of arms.png|25px]] || 6107 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Dobrovice]] || ''Dobrovice'' || [[Attēls:Dobrovice_znak.png|25px]] || 3314 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Dobruška]] || ''Dobruška'' || [[Attēls:Dobruška CoA CZ.svg|25px]] || 6989 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Dobršichovice]] || ''Dobřichovice'' || [[Attēls:Dobrichovice CoA CZ.svg|25px]] || 3374 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Dobržiša]] || ''Dobříš'' || [[Attēls:Dobris-znak.png|25px]] || 8900 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Doksi]] || ''Doksy'' || [[Attēls:Doksy CL CZ CoA.jpg|25px]] || 5199 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Dolni Benešova]] || ''Dolní Benešov'' || [[Attēls:Dolní Benešov znak.png|25px]] || 4203 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Dolni Bousova]] || ''Dolní Bousov'' || [[Attēls:Dolnibousov znak.jpg|25px]] || 2575 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Dolni Kounice]] || ''Dolní Kounice'' || [[Attēls:Dolní-Kounice.png|25px]] || 2420 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Dolni Poustevna]] || ''Dolní Poustevna'' || [[Attēls:Dolní Poustevna znak.jpg|25px]] || 1941 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Domažlice]] || ''Domažlice'' || [[Attēls:Domažlice znak.png|25px]] || 11104 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Duba]] || ''Dubá'' || [[Attēls:Barevný znak Dubé.jpg|25px]] || 1757 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Dubi]] || ''Dubí'' || [[Attēls:Dubi CoA CZ.jpg|25px]] || 8086 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Dubņani]] || ''Dubňany'' || [[Attēls:Dubňany.svg|25px]] || 6388 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Duhcova]] || ''Duchcov'' || [[Attēls:Duchcov znak.png|25px]] || 9114 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Dvūra Krālove pie Labas]] || ''Dvůr Králové nad Labem'' || [[Attēls:Coat of arms of Dvůr Králové nad Labem.jpg|25px]] || 16098 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Františkovi Lāzne]] || ''Františkovy Lázně'' || [[Attēls:Frnatiškovy Lázně CoA.png|25px]] || 5569 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Frenštāta pie Radhoštja]] || ''Frenštát pod Radhoštěm'' || [[Attēls:Frenštát pod Radhoštěm CoA CZ.svg|25px]] || 10990 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Frištāka]] || ''Fryšták'' || [[Attēls:Frystak CoA CZ.jpg|25px]] || 3730 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Frīdekmīsteka]] || ''Frýdek-Místek'' || [[Attēls:CZ Frydek-Mistek CoA.png|25px]] || 57747 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Frīdlanta]] || ''Frýdlant'' || [[Attēls:Frýdlant CoA CZ.svg|25px]] || 7591 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Frīdlanta pie Ostravices]] || ''Frýdlant nad Ostravicí'' || [[Attēls:Frýdlant nad Ostravicí (CZE) - coat of arms.png|25px]] || 9753 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Fulneka]] || ''Fulnek'' || [[Attēls:CoA of Fulnek.svg|25px]] || 5921 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Golčūva Jenīkova]] || ''Golčův Jeníkov'' || [[Attēls:Golcuv jenikov-znak.jpg|25px]] || 2656 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Habaršovice]] || ''Chabařovice'' || [[Attēls:Chabarovice znak.jpg|25px]] || 2522 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Habartova]] || ''Habartov'' || [[Attēls:Habartov CoA.png|25px]] || 4942 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Habri]] || ''Habry'' || [[Attēls:Znak města Habry.gif|25px]] || 1325 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Hanušovice]] || ''Hanušovice'' || || 3352 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Harrahova]] || ''Harrachov'' || [[Attēls:Harrachov znak mesta.svg|25px]] || 1554 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hartmanice]] || ''Hartmanice'' || [[Attēls:Hartmanice (Klatovy) CoA CZ.jpg|25px]] || 1057 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Havīržova]] || ''Havířov'' || [[Attēls:Havirov CoA.png|25px]] || 82768 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Havličkūva Broda]] || ''Havlíčkův Brod'' || [[Attēls:Havlíčkův Brod znak.png|25px]] || 23483 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Heba]] || ''Cheb'' || [[Attēls:Cheb coat of arms.svg|25px]] || 32617 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hejnice]] || ''Hejnice'' || [[Attēls:Hejnice CoA LB CZ.svg|25px]] || 2761 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Heržmanūvmesteca]] || ''Heřmanův Městec'' || [[Attēls:Hermanuv Mestec CZ CoA.gif|25px]] || 4875 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hiše]] || ''Chyše'' || [[Attēls:Chyse CoA CZ.jpg|25px]] || 580 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hīnova]] || ''Chýnov'' || [[Attēls:Chýnov znak.png|25px]] || 2347 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Hlinsko]] || ''Hlinsko'' || [[Attēls:Hlinsko znak.gif|25px]] || 10017 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hluboka pie Vltavas]] || ''Hluboká nad Vltavou'' || [[Attēls:Hluboká nad Vltavou znak.png|25px]] || 4974 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Hlučīna]] || ''Hlučín'' || [[Attēls:Hlučín znak.png|25px]] || 14122 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Hluka]] || ''Hluk'' || [[Attēls:Hluk CoA CZ.jpg|25px]] || 4440 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Hlumeca]] || ''Chlumec'' || [[Attēls:Chlumec UL CoA.png|25px]] || 4472 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hlumeca pie Cidlinas]] || ''Chlumec nad Cidlinou'' || [[Attēls:Znak chlumecnc.gif|25px]] || 5372 ||[[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hoceņa]] || ''Choceň'' || [[Attēls:Choceň.svg|25px]] || 8836 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hodkovice pie Mohelkas]] || ''Hodkovice nad Mohelkou'' || [[Attēls:Hodkovice nad Mohelkou CoA CZ.svg|25px]] || 2779 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hodonīna]] || ''Hodonín'' || [[Attēls:Hodonin CoA CZ.png|25px]] || 25094 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Hodova]] || ''Chodov'' || [[Attēls:Chodov znak.png|25px]] || 14110 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Holešova]] || ''Holešov'' || [[Attēls:Coat of arms of Holešov.svg|25px]] || 11772 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Holice]] || ''Holice'' || [[Attēls:Znak města Holice.jpg|25px]] || 6491 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Holīšova]] || ''Holýšov'' || [[Attēls:Holysov znak.jpg|25px]] || 4943 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Horaždžovice]] || ''Horažďovice'' || [[Attēls:Horažďovice znak.svg|25px]] || 5567 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hora Svate Kateršini]] || ''Hora Svaté Kateřiny'' || [[Attēls:Hora Svaté Kateřiny znak.jpg|25px]] || 402 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Horni Benešova]] || ''Horní Benešov'' || [[Attēls:Horní Benešov znak.png|25px]] || 2344 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Horni Blatna]] || ''Horní Blatná'' || [[Attēls:Horni Blatna CZ CoA.jpg|25px]] || 843 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Horni Bržiza]] || ''Horní Bříza'' || [[Attēls:Znak města Horní Bříza.gif|25px]] || 4340 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Horni Cerekeva]] || ''Horní Cerekev'' || [[Attēls:Horní Cerekev CoA.jpg|25px]] || 1791 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Horni Jeleni]] || ''Horní Jelení'' || || 1992 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Horni Jiršetīna]] || ''Horní Jiřetín'' || [[Attēls:Znak obce Horní Jiřetín.gif|25px]] || 1917 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Horni Plana]] || ''Horní Planá'' || [[Attēls:Horní Planá znak.png|25px]] || 2194 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Horni Slavkova]] || ''Horní Slavkov'' || [[Attēls:Znak města HS.jpg|25px]] || 5601 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Horšice]] || ''Hořice'' || [[Attēls:Znak města Hořice v Podkrkonoší.gif|25px]] || 8805 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Horšovice]] || ''Hořovice'' || [[Attēls:Znak města Hořovice2.svg|25px]] || 6835 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Horšovski Tīna]] || ''Horšovský Týn'' || [[Attēls:Znak města Horšovský Týn.jpg|25px]] || 4984 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hostinne]] || ''Hostinné'' || [[Attēls:Hostinné.svg|25px]] || 4643 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hostomice]] || ''Hostomice'' || [[Attēls:Hostomice BE CZ CoA.svg|25px]] || 1653 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Hostouņa]] || ''Hostouň'' || || 1324 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hostivice]] || ''Hostivice'' || [[Attēls:COA hostivice.jpg|25px]] || 7802 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Hoštka]] || ''Hoštka'' || [[Attēls:Erb Hoštka.png|25px]] || 1558 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hoteborža]] || ''Chotěboř'' || [[Attēls:Chotebor.png|25px]] || 9560 || [[Visocinas apgabals]] |- | [[Hradeca pie Moravices]] || ''Hradec nad Moravicí'' || [[Attēls:Coa Czech Town Hradec nad Moravicí.svg|25px]] || 5470 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Hradeckrālove]] || ''Hradec Králové'' || [[Attēls:Hradec Kralove CoA CZ.svg|25px]] || 2479 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hranice]] || ''Hranice'' || [[Attēls:Hranice na Moravě znak.png|25px]] || 18804 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Hranice (Karlovi Varu apgabals)|Hranice]] || ''Hranice'' || [[Attēls:Hranice (Cheb District) CoA.png|25px]] || 2198 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hrasta]] || ''Chrast'' || [[Attēls:Znak města Chrast.jpg|25px]] || 3143 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hrastava]] || ''Chrastava'' || [[Attēls:Chrastava CoA CZ.svg|25px]] || 6217 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hrādeka]] || ''Hrádek'' || [[Attēls:Hradek.svg|25px]] || 2860 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Hrādeka pie Nisas]] || ''Hrádek nad Nisou'' || [[Attēls:Hradek nad nisou znak.jpg|25px]] || 7651 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Hroba]] || ''Hrob'' || [[Attēls:Wapenschild Hrop.jpg|25px]] || 2092 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hrohūvtīneca]] || ''Hrochův Týnec'' || [[Attēls:Znak města Hrochův Týnec.jpg|25px]] || 1901 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hronova]] || ''Hronov'' || [[Attēls:Hronov-znak.svg|25px]] || 6255 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Hrotovice]] || ''Hrotovice'' || [[Attēls:Hrotovice znak.png|25px]] || 1751 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Hroznetīna]] || ''Hroznětín'' || [[Attēls:Hroznetin znak.jpg|25px]] || 1918 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Hrudima]] || ''Chrudim'' || [[Attēls:Chrudim CoA CZ.png|25px]] || 23217 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Hrušovani pie Jevišovkas]] || ''Hrušovany nad Jevišovkou'' || [[Attēls:Hrušovany nad Jevišovkou CoA.gif|25px]] || 3280 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Hržibska]] || ''Chřibská'' || [[Attēls:Chribska znak.jpg|25px]] || 1396 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Homutova]] || ''Chomutov'' || [[Attēls:ChomutovCoA.PNG|25px]] || 49187 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Hropiņe]] || ''Chropyně'' || [[Attēls:Chropyně znak.png|25px]] || 5071 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Hulīna]] || ''Hulín'' || [[Attēls:Hulín znak.jpg|25px]] || 7149 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Humpoleca]] || ''Humpolec'' || [[Attēls:Humpolec znak.svg|25px]] || 10917 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Husineca]] || ''Husinec'' || [[Attēls:Husinec (okres Prachatice) zank.gif|25px]] || 1374 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Hustopeče]] || ''Hustopeče'' || [[Attēls:Znak města Hustopeče.gif|25px]] || 5869 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Hvaletice]] || ''Chvaletice'' || [[Attēls:Znak města Chvaletice.PNG|25px]] || 3091 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Ivančice]] || ''Ivančice'' || [[Attēls:Ivančice CoA CZ.png|25px]] || 9580 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ivanovice pie Hanas]] || ''Ivanovice na Hané'' || [[Attēls:Ivanovice na hane znak.jpg|25px]] || 2905 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Jabloņeca pie Jirezes]] || ''Jablonec nad Jizerou'' || [[Attēls:Jablonecj znak.jpg|25px]] || 1742 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jabloņeca pie Nisas]] || ''Jablonec nad Nisou'' || [[Attēls:Jablonec-znak.svg|25px]] || 45305 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jablonne pie Orlices]] || ''Jablonné nad Orlicí'' || [[Attēls:Jablonné nad Orlicí coat of arms.jpg|25px]] || 3301 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Jablonne Podještēdos]]|| ''Jablonné v Podještědí'' || [[Attēls:Znak obce Jablonné v Podještědí.gif|25px]] || 3686 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jablunkova]] || ''Jablunkov'' || [[Attēls:Jablunkov arms.png|25px]] || 5759 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Jāhimova]] || ''Jáchymov'' || [[Attēls:Jáchymov znak2.png|25px]] || 3389 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Janova]] || ''Janov'' || [[Attēls:Janov (Czech Silesia) CoA.svg|25px]] || 332 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Janovice pie Ūhlavas]] || ''Janovice nad Úhlavou'' || [[Attēls:Janovice nad Úhlavou CoA.svg|25px]] || 2251 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Janske Lāzne]] || ''Janské Lázně'' || [[Attēls:Coat of Arms JanskeLazne.jpg|25px]] || 777 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Jaromeržice pie Rokitnas]] || ''Jaroměřice nad Rokytnou'' || [[Attēls:Jaromerice nR CoA.svg|25px]] || 4213 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Jaromērša]] || ''Jaroměř'' || [[Attēls:Jaroměř znak.png|25px]] || 12678 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Javornīka]] || ''Javorník'' || [[Attēls:Javornik CoA.svg|25px]] || 2971 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Jemnice]] || ''Jemnice'' || [[Attēls:Znak města Jemnice.gif|25px]] || 4293 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Jesenice]] || ''Jesenice'' || [[Attēls:Jesenice RA CZ CoA.png|25px]] || 1769 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Jesenīka]] || ''Jeseník'' || [[Attēls:Jeseník CoA CZ.svg|25px]] || 11841 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Jevišovice]] || ''Jevišovice'' || [[Attēls:Jevisovice znak.gif|25px]] || 1132 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Jevīčko]] || ''Jevíčko'' || [[Attēls:Jevíčko CoA CZ.svg|25px]] || 2885 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Jičīna]] || ''Jičín'' || [[Attēls:Jicin CoA CZ.svg|25px]] || 16300 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Jihlava]] || ''Jihlava'' || [[Attēls:Jihlava (CZE) - coat of arms.gif|25px]] || 50598 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Jilemnice]] || ''Jilemnice'' || [[Attēls:Jilemnice CoA CZ.svg|25px]] || 5616 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Jilove]] || ''Jílové'' || [[Attēls:Jílové Děčín.png|25px]] || 5172 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Jilove Prāga]] || ''Jílové u Prahy'' || [[Attēls:COA Jílové u Prahy.png|25px]] || 4312 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Jindřihūva Hradeca]] || ''Jindřichův Hradec'' || [[Attēls:Znak Jindřichova Hradce.svg|25px]] || 21824 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Jirkova]] || ''Jirkov'' || [[Attēls:Jirkov CoA CZ.png|25px]] || 21442 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Jiržikova]] || ''Jiříkov'' || [[Attēls:Znak - Jiříkov (okr. Děčín).png|25px]] || 4096 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Jistebnice]] || ''Jistebnice'' || || 2012 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Kadaņa]] || ''Kadaň'' || [[Attēls:Coat of arms of Kadaň II.svg|25px]] || 18759 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Kamenice pie Lipas]] || ''Kamenice nad Lipou'' || [[Attēls:Kamenice nad Lipou znak.png|25px]] || 3920 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Kamenicki Šenova]] || ''Kamenický Šenov'' || [[Attēls:Kamenický Šenov CoA CZ.svg|25px]] || 4034 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Kaplice]] || ''Kaplice'' || [[Attēls:Coat of arms of Kaplice.svg|25px]] || 7149 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Kardašova Rečice]] || ''Kardašova Řečice'' || [[Attēls:Kardašova Řečice znak.png|25px]] || 2283 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Karlovi Vari]] || ''Karlovy Vary'' || [[Attēls:Karlovy Vary COA.svg|25px]] || 50172 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Karolinka]] || ''Karolinka'' || [[Attēls:Karolinka znak.png|25px]] || 2639 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Karvina]] || ''Karviná'' || [[Attēls:Karwina herb.svg|25px]] || 58833 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Kasejovice]] || ''Kasejovice'' || [[Attēls:Kasejovice znak.jpg|25px]] || 1333 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kašperske Hori]] || ''Kašperské Hory'' || || 1458 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kaznējova]] || ''Kaznějov'' || [[Attēls:Kaznejov CoA CZ.jpg|25px]] || 3115 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kelča]] || ''Kelč'' || [[Attēls:Kelč CoA CZ.svg|25px]] || 2688 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Kdiņe]] || ''Kdyně'' || [[Attēls:Kdyně (CZE) - coat-of-arms.png|25px]] || 5215 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kijova]] || ''Kyjov'' || [[Attēls:Kyjov znak.png|25px]] || 11448 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kinšperka pie Ohržes]] || ''Kynšperk nad Ohří'' || || 5002 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Kladno]] || ''Kladno'' || [[Attēls:Kladno znak mesta.jpg|25px]] || 68551 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kladrubi]] || ''Kladruby'' || [[Attēls:Kladruby Tachov znak.png|25px]] || 1528 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Klatovi]] || ''Klatovy'' || [[Attēls:Klatovy-znak.svg|25px]] || 22367 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Klaštereca pie Ohržes]] || ''Klášterec nad Ohří'' || [[Attēls:Coat of arms of Klášterec nad Ohří.gif|25px]] || 15854 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Klecani]] || ''Klecany'' || [[Attēls:Klecany znak.png|25px]] || 2 611 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Klimkovice]] || ''Klimkovice'' || [[Attēls:Klimkovice znak.gif|25px]] || 4238 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Klobouki pie Brno]] || ''Klobouky u Brna'' || [[Attēls:Klobouky u Brna CZ CoA.jpg|25px]] || 2420 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kojetīna]] || ''Kojetín'' || [[Attēls:Kojetin.jpg|25px]] || 6378 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Kolīna]] || ''Kolín'' || [[Attēls:Kolín coa.png|25px]] || 31026 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Konice]] || ''Konice'' || [[Attēls:Konice CZ CoA.jpg|25px]] || 2857 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Kopidlno]] || ''Kopidlno'' || [[Attēls:Kopidlno.jpg|25px]] || 2148 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Kopršivnice]] || ''Kopřivnice'' || [[Attēls:Znak města Kopřivnice.svg|25px]] || 22825 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Koričani]] || ''Koryčany'' || [[Attēls:Znak obce Koryčany.jpg|25px]] || 2895 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Kosmonosi]] || ''Kosmonosy'' || [[Attēls:Kosmonosy.gif|25px]] || 4876 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kosteleca Hanā]] || ''Kostelec na Hané'' || || 2926 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Kosteleca pie Černīmi Lesi]] || ''Kostelec nad Černými lesy'' || [[Attēls:Cernykostelec.jpg|25px]] || 3605 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kosteleca pie Labas]] || ''Kostelec nad Labem'' || [[Attēls:Kostelec nad Labem CoA.jpg|25px]] || 3266 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kosteleca pie Orlices]] || ''Kostelec nad Orlicí'' || [[Attēls:Kostelec nad Orlici CoA CZ.jpg|25px]] || 6248 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Koštaņi]] || ''Košťany'' || [[Attēls:Kostany TP CZ CoA.png|25px]] || 2895 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Kouršima]] || ''Kouřim'' || [[Attēls:Kouřim-znak.gif|25px]] || 1850 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kožlani]] || ''Kožlany'' || || 1377 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kralovice]] || ''Kralovice'' || [[Attēls:Kralovice CoA CZ.jpg|25px]] || 3504 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Kralupi pie Vltavas]] || ''Kralupy nad Vltavou'' || [[Attēls:Kralupy nad Vltavou znak.png|25px]] || 17855 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kraslice]] || ''Kraslice'' || [[Attēls:Kraslice znak.png|25px]] || 6952 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Krasna Hora pie Vltavas]] || ''Krásná Hora nad Vltavou'' || [[Attēls:KHV znak.jpg|25px]] || 1024 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Krasna Ļipa]] || ''Krásná Lípa'' || [[Attēls:Krásná Lípa znak.png|25px]] || 3644 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Krasne Ūdoli]] || ''Krásné Údolí'' || [[Attēls:ZNAK MĚSTA KRÁSNÉ ÚDOLÍ.jpg|25px]] || 427 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Krasno]] || ''Krásno'' || [[Attēls:Krasno CZ CoA.png|25px]] || 751 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Kravarže]] || ''Kravaře'' || [[Attēls:Coat of arms of Kravaře (Opava District).svg|25px]] || 6736 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Krālīki]] || ''Králíky'' || [[Attēls:Králíky.svg|25px]] || 4453 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Krāluva Dvura]] || ''Králův Dvůr'' || [[Attēls:Znak obce Králův Dvůr - OŘ.JPG|25px]] || 7266 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Kriri]] || ''Kryry'' || [[Attēls:Kryry znak.png|25px]] || 2421 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Krnova]] || ''Krnov'' || [[Attēls:Krnov znak.png|25px]] || 24658 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Kromeržīža]] || ''Kroměříž'' || [[Attēls:CZE Kroměříž COA.svg|25px]] || 28921 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Krupka]] || ''Krupka'' || [[Attēls:Krupka-znak.png|25px]] || 14435 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Kunovice]] || ''Kunovice'' || [[Attēls:Kunovice UH CZ CoA.jpg|25px]] || 5499 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Kunštāta]] || ''Kunštát'' || [[Attēls:Znak města Kunštát.gif|25px]] || 2739 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kuržima]] || ''Kuřim'' || [[Attēls:Kuřim CoA CZ.png|25px]] || 10900 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Kutna Hora]] || ''Kutná Hora'' || [[Attēls:COA Kutna Hora.png|25px]] || 20349 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Lanškrouna]] || ''Lanškroun'' || [[Attēls:Lanškroun.svg|25px]] || 10117 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Lanžhota]] || ''Lanžhot'' || [[Attēls:Znak města Lanžhot.jpg|25px]] || 3757 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Lāzne Bēlohrada]] || ''Lázně Bělohrad'' || [[Attēls:Znak města Lázně Bělohrad.jpg|25px]] || 3740 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Lāzne Bohdaneča]] || ''Lázně Bohdaneč'' || [[Attēls:Znak Lázní Bohdaneč.gif|25px]] || 3365 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Lāzne Kinžvarta]] || ''Lázně Kynžvart'' || [[Attēls:Znak Lazne Kynzvart.jpg|25px]] || 1463 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Ledeča pie Sazavas]] || ''Ledeč nad Sázavou'' || [[Attēls:Znak města Ledeč nad Sázavou.png|25px]] || 5486 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Ledvice]] || ''Ledvice'' || [[Attēls:Ledvice znak.png|25px]] || 564 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Letohrada]] || ''Letohrad'' || [[Attēls:Letohrad CoA CZ.svg|25px]] || 6322 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Letovice]] || ''Letovice'' || [[Attēls:Letovice CoA CZ.png|25px]] || 6781 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Libaņa]] || ''Libáň'' || [[Attēls:Liban znak.jpg|25px]] || 1679 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Libčice pie Vltavas]] || ''Libčice nad Vltavou'' || [[Attēls:Libcice nad Vltavou CoA.jpg|25px]] || 3349 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Libereca]] || ''Liberec'' || [[Attēls:Znak Liberec.svg|25px]] || 104946 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Libēhova]] || ''Liběchov'' || [[Attēls:Libechov CZ CoA.jpg|25px]] || 1053 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Libohovice]] || ''Libochovice'' || [[Attēls:Libochovice znak.png|25px]] || 3535 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Libočani]] || ''Libočany'' || || 523 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Libušīna]] || ''Libušín'' || [[Attēls:Libušín znak.jpg|25px]] || 3026 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Lipnīka pie Bečvas]] || ''Lipník nad Bečvou'' || [[Attēls:Lipník nad Bečvou CoA CZ.png|25px]] || 8250 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Lisa pie Labas]] || ''Lysá nad Labem'' || [[Attēls:LysánadLabemznak.jpg|25px]] || 8988 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Lišova]] || ''Lišov'' || [[Attēls:Lišov znak.png|25px]] || 4119 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Litomeržice]] || ''Litoměřice'' || [[Attēls:Znak města Litoměřice.gif|25px]] || 25517 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Litomišla]] || ''Litomyšl'' || [[Attēls:Coa Czech Town Litomyšl.svg|25px]] || 10185 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Litovela]] || ''Litovel'' || [[Attēls:Znak města Litovel.png|25px]] || 9921 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Litvīnova]] || ''Litvínov'' || [[Attēls:Litvínov znak.png|25px]] || 27397 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Loketa]] || ''Loket'' || [[Attēls:Loket Sokolov znak.png|25px]] || 3114 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Loma (Čehija)|Loma]] || ''Lom'' || [[Attēls:Lom znak.png|25px]] || 3764 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Lomnice nad Lužnices]] || ''Lomnice nad Lužnicí'' || [[Attēls:Lomnice nad Lužnicí znak.png|25px]] || 1780 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Lomnice pie Popelkas]] || ''Lomnice nad Popelkou'' || [[Attēls:Znaklomnice.jpg|25px]] || 5643 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Loštice]] || ''Loštice'' || || 3065 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Lovosice]] || ''Lovosice'' || [[Attēls:Lovosice-coat of arms.png|25px]] || 9392 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Loučna pie Kļinovces]] || ''Loučná pod Klínovcem'' || || 91 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Louni]] || ''Louny'' || [[Attēls:Znak louny.gif|25px]] || 19157 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Lubi]] || ''Luby'' || [[Attēls:Luby CZ CoA.gif|25px]] || 2425 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Lučani pie Nisas]] || ''Lučany nad Nisou'' || || 1742 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Luhačovice]] || ''Luhačovice'' || [[Attēls:Luhačovice znak.png|25px]] || 5203 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Luže]] || ''Luže'' || [[Attēls:Luze CZ CoA.jpg|25px]] || 2529 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Manētīna]] || ''Manětín'' || || 1177 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Marianske Lāzne]] || ''Mariánské Lázně'' || [[Attēls:Mariánské Lázně CoA.png|25px]] || 13337 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Maštova]] || ''Mašťov'' || || 651 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mečīna]] || ''Měčín'' || [[Attēls:Mecin znak.jpg|25px]] || 1124 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Meļnīka]] || ''Mělník'' || [[Attēls:Melnik CoA CZ.png|25px]] || 19346 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Mesteca Krālove]] || ''Městec Králové'' || [[Attēls:Mestec kralove znak.jpg|25px]] || 2927 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Mesto Albrehtice]] || ''Město Albrechtice'' || [[Attēls:Mesto albrechtice-znak.jpg|25px]] || 3598 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Mesto Touškova]] || ''Město Touškov'' || [[Attēls:Oficiální znak města Město Touškov.jpg|25px]] || 2069 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Meziborži]] || ''Meziboří'' || [[File:Meziboří znak.jpg|25px]] || 4817 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mezimešti]] || ''Meziměstí'' || [[File:Mezimesti CoA CZ.gif|25px]] || 2641 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Mikulašovice]] || ''Mikulášovice'' || [[Attēls:Mikulasovice znak.png|25px]] || 2192 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mikulova]] || ''Mikulov'' || [[Attēls:Coat of arms of Mikulov (official).svg|25px]] || 7416 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Miletīna]] || ''Miletín'' || [[Attēls:Znak města Miletín.jpg|25px]] || 907 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Milevsko]] || ''Milevsko'' || [[Attēls:Milevsko znak.png|25px]] || 8724 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Milovice]] || ''Milovice'' || [[Attēls:Milovice-znak.svg|25px]] || 10042 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Mimoņa]] || ''Mimoň'' || [[Attēls:Znak města Mimoň.gif|25px]] || 6577 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Mirotice]] || ''Mirotice'' || [[Attēls:Mirotice znak.jpg|25px]] || 1210 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Mirovice]] || ''Mirovice'' || [[Attēls:Mirovice znak.gif|25px]] || 1565 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Miroslava]] || ''Miroslav'' || [[Attēls:Miroslav (znak).gif|25px]] || 2909 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Mirošova]] || ''Mirošov'' || [[Attēls:Mirosov znak.gif|25px]] || 2186 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Mīto]] || ''Mýto'' || [[Attēls:Myto RO CZ CoA.gif|25px]] || 1495 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Mlada Boļeslava]] || ''Mladá Boleslav'' || [[Attēls:Mlboleslav znak.jpg|25px]] || 44229 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Mlada Vožice]] || ''Mladá Vožice'' || [[Attēls:Mladá Vožice znak.png|25px]] || 2715 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Mnihovo Hradište]] || ''Mnichovo Hradiště'' || [[Attēls:Mnichovo Hradiste CoA CZ.jpg|25px]] || 8320 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Modržice]] || ''Modřice'' || [[Attēls:Modrice CZ CoA.svg|25px]] || 4893 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Mohelnice]] || ''Mohelnice'' || [[Attēls:Mohelnice SU CZ CoA.svg|25px]] || 9516 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Moravske Budejovice]] || ''Moravské Budějovice'' || [[Attēls:Moravské Budějovice (znak).png|25px]] || 7580 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Moravski Krumlova]] || ''Moravský Krumlov'' || [[Attēls:Coat of Arms of Moravský Krumlov.jpg|25px]] || 5903 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Morkovice-Slīžani]] || ''Morkovice-Slížany'' || [[Attēls:Morkovice-Slizany CZ znak.svg|25px]] || 2898 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Mnihovice]] || ''Mnihovice'' || || 3171 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Mnišeka pie Brdi]] || ''Mníšek pod Brdy'' || || 5148 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Moravska Tršebova]] || ''Moravská Třebová'' || [[Attēls:Moravská Třebová CoA CZ.svg|25px]] || 10612 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Moravski Berouna]] || ''Moravský Beroun'' || [[Attēls:Moravsky beroun znak.jpeg|25px]] || 3189 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Mosta]] || ''Most'' || [[Attēls:Most CoA.gif|25px]] || 67189 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Mšeno]] || ''Mšeno'' || [[Attēls:Mšeno, znak na radnici.jpg|25px]] || 1473 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Nalžovske Hori]] || ''Nalžovské Hory'' || || 1237 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Napajedla]] || ''Napajedla'' || [[Attēls:Napajedla-znak.gif|25px]] || 7377 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Nasavrki]] || ''Nasavrky'' || [[Attēls:Znak obce Nasavrky.jpg|25px]] || 1654 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nāhoda]] || ''Náchod'' || [[Attēls:Náchod CoA CZ.svg|25px]] || 20434 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nāmešta pie Oslavas]] || ''Náměšť nad Oslavou'' || [[Attēls:Znak města Náměšť nad Oslavou.jpg|25px]] || 5013 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Nehanice]] || ''Nechanice'' || [[Attēls:Znak města Nechanice.jpg|25px]] || 2269 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nejdeka]] || ''Nejdek'' || [[Attēls:Znak obce Nejdek.gif|25px]] || 8221 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Neratovice]] || ''Neratovice'' || [[Attēls:Neratovice znak.png|25px]] || 16415 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Nemčice pie Hanas]] || ''Němčice nad Hanou'' || [[Attēls:Němčice nad Hanou PV CZ CoA.jpg|25px]] || 2026 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Nepomuka]] || ''Nepomuk'' || [[Attēls:Nepomuk znak.png|25px]] || 3815 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Netolice]] || ''Netolice'' || || 2604 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Neveklova]] || ''Neveklov'' || [[Attēls:Neveklov, znak.gif|25px]] || 2505 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Nimburka]] || ''Nymburk'' || [[Attēls:Nymburk CoA CZ.jpg|25px]] || 14614 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Nīrsko]] || ''Nýrsko'' || [[Attēls:Nyrsko znak.JPG|25px]] || 5006 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Nīržani]] || ''Nýřany'' || [[Attēls:Nyrany znak.jpg|25px]] || 7121 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Nova Bistržice]] || ''Nová Bystřice'' || [[Attēls:Nová Bystřice znak.png|25px]] || 3351 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Nova Paka]] || ''Nová Paka'' || [[Attēls:Znak města Nová Paka.jpg|25px]] || 9335 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nova Role]] || ''Nová Role'' || [[Attēls:Znak města Nová Role.svg|25px]] || 4137 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Nova Včelnice]] || ''Nová Včelnice'' || [[Attēls:Nová Včelnice znak.png|25px]] || 2318 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Nove Hradi]] || ''Nové Hrady'' || [[Attēls:Nové Hrady znak.png|25px]] || 2578 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Nove Mesto Morāvijā]] || ''Nové Město na Moravě'' || [[Attēls:Coa_Nové_Město_na_Moravě.png|25px]] || 10200 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Nove Mesto pie Metujas]] || ''Nové Město nad Metují'' || [[Attēls:Nové Město nad Metují CoA CZ.svg|25px]] || 9726 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Nove Mesto pie Smrkemes]] || ''Nové Město pod Smrkem'' || [[Attēls:Nove Mesto pod Smrkem CoA CZ.svg|25px]] || 3834 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Nove Sedlo]] || ''Nové Sedlo'' || [[Attēls:Ns znak.jpg|25px]] || 2627 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Nove Strašeci]] || ''Nové Strašecí'' || [[Attēls:COA Novestraseci.jpg|25px]] || 5267 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Novi Bidžova]] || ''Nový Bydžov'' || [[Attēls:Znak Nový Bydžov.jpg|25px]] || 7098 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Novi Bora]] || ''Nový Bor'' || [[Attēls:Nový Bor CoA CZ.svg|25px]] || 11962 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Novi Jičīna]] || ''Nový Jičín'' || [[Attēls:Coa Novy Jicin.jpg|25px]] || 23867 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Novi Knina]] || ''Nový Knín'' || [[Attēls:Coa Novyknin.jpg|25px]] || 1924 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Odolena Voda]] || ''Odolena Voda'' || [[Attēls:Ov znak.jpg|25px]] || 5589 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Odri]] || ''Odry'' || [[Attēls:Odry CZ CoA.gif|25px]] || 7423 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Olešnice]] || ''Olešnice'' || [[Attēls:Olešnice-znak.gif|25px]] || 1722 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Olomouca]] || ''Olomouc'' || [[Attēls:Olomouc CZ CoA.png|25px]] || 99471 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Olovi]] || ''Oloví'' || || 1940 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Opava]] || ''Opava'' || [[Attēls:Opava COA.png|25px]] || 58281 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Opočno]] || ''Opočno'' || [[Attēls:Opocno (Rychnov nad Kneznou) CoA CZ.svg|25px]] || 3123 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Orlova (Čehija)|Orlova]] || ''Orlová'' || [[Attēls:Orlová znak.png|25px]] || 30988 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Osečna (Čehija)|Osečna]] || ''Osečná'' || [[Attēls:Osečná znak.png|25px]] || 1075 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Oseka (Čehija)|Oseka]] || ''Osek'' || [[Attēls:Znak Oseka.png|25px]] || 4997 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Oslavani]] || ''Oslavany'' || [[Attēls:Oslavany CZ CoA.jpg|25px]] || 4639 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ostrava]] || ''Ostrava'' || [[Attēls:Ostrava CoA CZ.svg|25px]] || 297421 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Ostrova (Čehija)|Ostrova]] || ''Ostrov'' |||| 17235 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Otrokovice]] || ''Otrokovice'' || [[Attēls:Znak mesta otrokovice.svg|25px]] || 18327 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Pacova]] || ''Pacov'' || [[Attēls:Pacov-znak.svg|25px]] || 4889 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Pardubice]] || ''Pardubice'' || [[Attēls:Pardubice CoA CZ.svg|25px]] || 89467 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Paskova]] || ''Paskov'' || || 3925 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Peca pie Snežkas]] || ''Pec pod Sněžkou'' || [[Attēls:Pec pod Snezkou CoA CZ.svg|25px]] || 643 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Pečki]] || ''Pečky'' || [[Attēls:Pečky.gif|25px]] || 4577 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Pelhržimova]] || ''Pelhřimov'' || [[Attēls:Pelhrimov.gif|25px]] || 16269 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Petršvalda]] || ''Petřvald'' || [[Attēls:Petrvald (Karvina) CoA CZ.svg|25px]] || 7065 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Pilnīkova]] || ''Pilníkov'' || [[Attēls:Pilníkov CoA CZ.svg|25px]] || 1226 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Piseka]] || ''Písek'' || [[Attēls:Písek CoA.svg|25px]] || 29720 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Pišeli]] || ''Pyšely'' || [[Attēls:Pysely znak.jpg|25px]] || 1694 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Plana]] || ''Planá'' || [[Attēls:Coat of arms of Planá (okres Tachov).jpg|25px]] || 5522 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Plana pie Lužnices]] || ''Planá nad Lužnicí'' || [[Attēls:Coa Plana-logo.jpg|25px]] || 3227 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Planice]] || ''Plánice'' || || 1671 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Plasi]] || ''Plasy'' || [[Attēls:CoA of Plasy.svg|25px]] || 2637 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Plesna]] || ''Plesná'' || [[Attēls:Znak Plesná.jpg|25px]] || 2107 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Plumlova]] || ''Plumlov'' || [[Attēls:Plumlov CZ CoA.jpg|25px]] || 2407 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Plzeņa]] || ''Plzeň'' || [[Attēls:Plzen small CoA.png|25px]] || 168034 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Pobēžovice]] || ''Poběžovice'' || [[Attēls:Znak obce Poběžovice.gif|25px]] || 1656 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Počatki]] || ''Počátky'' || [[Attēls:Pocatky znak.gif|25px]] || 2613 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Podboržani]] || ''Podbořany'' || [[Attēls:Coat of arms of Podbořany.png|25px]] || 6399 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Podebradi]] || ''Poděbrady'' || [[Attēls:Znak města Poděbrady.gif|25px]] || 13986 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Podivīna]] || ''Podivín'' || [[Attēls:Znak obce Podivín.gif|25px]] || 2907 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Pohorželice]] || ''Pohořelice'' || [[Attēls:Pohořelice (okres Brno-venkov) znak.gif|25px]] || 4711 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Police pie Metujas]] || ''Police nad Metují'' || [[Attēls:Coat of arms of Police nad Metují.gif|25px]] || 4234 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Polička]] || ''Polička'' || [[Attēls:Polička CoA CZ.svg|25px]] || 8971 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Polna]] || ''Polná'' || [[Attēls:Polná CZ CoA ver 2022.svg|25px]] || 5142 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Postoloprti]] || ''Postoloprty'' || [[Attēls:Postoloprty CZ CoA.jpg|25px]] || 5162 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Potštāta]] || ''Potštát'' || [[Attēls:Coat of arms of Potštát.svg|25px]] || 1199 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Prahatice]] || ''Prachatice'' || [[Attēls:Prachatice-znak.gif|25px]] || 11189 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Prāga]] || ''Praha'' || [[Attēls:Prague CoA CZ.svg|25px]] || 1243201 || [[Prāga]] |- | [[Proseča]] || ''Proseč'' || [[Attēls:Proseč CoA CZ.svg|25px]] || 2184 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Prostejova]] || ''Prostějov'' || [[Attēls:Prostejov CoA CZ.png|25px]] || 44387 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Protivīna]] || ''Protivín'' || [[Attēls:Znak Mesta Protivin.jpg|25px]] || 4934 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Pršebuza]] || ''Přebuz'' || || 75 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Pršelouča]] || ''Přelouč'' || [[Attēls:Znak města Přelouč.jpg|25px]] || 9091 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Pršerova]] || ''Přerov'' || [[Attēls:Znak města Přerov.svg|25px]] || 45082 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Pršeštice]] || ''Přeštice'' || [[Attēls:Přeštice - znak.gif|25px]] || 7212 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Pršibislava]] || ''Přibyslav'' || [[Attēls:Znak města Přibyslav hires.svg|25px]] || 4002 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Pršimda]] || ''Přimda'' || [[Attēls:Primda CoA CZ.jpg|25px]] || 1544 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Pršībora]] || ''Příbor'' || [[Attēls:Coat of arms of Příbor.svg|25px]] || 8642 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Pršībrama]] || ''Příbram'' || [[Attēls:Příbram CoA CZ.svg|25px]] || 33033 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Rabi (Čehija)|Rabi]] || ''Rabí'' || [[Attēls:Rabí CoA CZ.jpg|25px]] || 468 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Radnice]] || ''Radnice'' || [[Attēls:Coat of arms of Radnice (okres Rokycany).svg|25px]] || 1789 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Rakovnīka]] || ''Rakovník'' || [[Attēls:Rakovnik znak.jpg|25px]] || 16427 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Ralsko]] || ''Ralsko'' || [[Attēls:Ralsko CZ CoA.jpg|25px]] || 2072 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Raspenava]] || ''Raspenava'' || [[Attēls:Raspenava CoA CZ.svg|25px]] || 2848 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Rājeca-Jestršebi]] || ''Rájec-Jestřebí'' || [[Attēls:RájecJestřebí CoA.jpg|25px]] || 3645 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Rajhrada]] || ''Rajhrad'' || [[Attēls:Rajhrad CZ CoA.svg|25px]] || 3428 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Rejštejna]] || ''Rejštejn'' || || 246 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Rihnova Jablonce pie Nisas]] || ''Rychnov u Jablonce nad Nisou'' || [[Attēls:Rychnov u Jablonce nad Nisou - znak.jpg|25px]] || 2637 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Rihnova pie Knēžnas]] || ''Rychnov nad Kněžnou'' || [[Attēls:Rychnov nad Kněžnou znak.png|25px]] || 11247 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Rihvalda]] || ''Rychvald'' || [[Attēls:Rychvald CoA.svg|25px]] || 7171 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Rīmaržova]] || ''Rýmařov'' || [[Attēls:Rymarov CZ CoA.gif|25px]] || 8609 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Rokicani]] || ''Rokycany'' || [[Attēls:Rokycany CoA CZ.png|25px]] || 14013 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Rokitnice Orlickičhorāha]] || ''Rokytnice v Orlických horách'' || [[Attēls:Znak obce Rokytnice v Orlických horách.jpg|25px]] || 2189 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Rokitnice pie Jirezas]] || ''Rokytnice nad Jizerou'' || [[Attēls:Rokytnice nad Jizerou CoA CZ.jpg|25px]] || 2890 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Rosice]] || ''Rosice'' || [[Attēls:Znak Rosice (Brno-venkov).jpg|25px]] || 5856 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ronova pie Doubravas]] || ''Ronov nad Doubravou'' || [[Attēls:Ronov nad Doubravou CZ CoA.gif|25px]] || 1683 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Rotava]] || ''Rotava'' || [[Attēls:Rotava znak.gif|25px]] || 3465 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Roudnice pie Labas]] || ''Roudnice nad Labem'' || [[Attēls:Roudnice nad Labem znak.gif|25px]] || 13263 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Rousīnova]] || ''Rousínov'' || [[Attēls:Rousínov CoA CZ.svg|25px]] || 5576 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Rovensko pie Troskami]] || ''Rovensko pod Troskami'' || [[Attēls:Rovensko pod Troskami CoA CZ.svg|25px]] || 1255 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Roztoki]] || ''Roztoky'' || [[Attēls:COA Roztoky.png|25px]] || 7918 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Roždalovice]] || ''Rožďalovice'' || [[Attēls:Rožďalovice znak.png|25px]] || 1634 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Rožmberka pie Vltavas]] || ''Rožmberk nad Vltavou'' || [[Attēls:Rožmberk znak.gif|25px]] || 369 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Rožmitāla pie Tršemšīnas]] || ''Rožmitál pod Třemšínem'' || [[Attēls:Rozmitalptr.jpg|25px]] || 4448 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Rožnova pie Radhoštja]] || ''Rožnov pod Radhoštěm'' || [[Attēls:Rožnov pod Radhoštěm znak.png|25px]] || 16672 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Rševnice]] || ''Řevnice'' || [[Attēls:COA Řevnice.png|25px]] || 3154 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Ršicani]] || ''Říčany'' |||| 14409 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Rtine Podkrkonoši]] || ''Rtyně v Podkrkonoší'' || [[Attēls:Rtyne v Podkrkonosi CoA CZ.svg|25px]] || 3028 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Rudna]] || ''Rudná'' || [[Attēls:Rudna (Praha-zapad) CoA CZ.jpg|25px]] || 4662 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Rūdolfova]] || ''Rudolfov'' || [[Attēls:Rudolfov CoA.png|25px]] || 2418 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Rumburka]] || ''Rumburk'' || [[Attēls:Rumburk znak.png|25px]] || 11147 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Sadska]] || ''Sadská'' || [[Attēls:Znak města Sadská.jpg|25px]] || 3294 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Sazava (pilsēta)|Sazava]] || ''Sázava'' || [[Attēls:Sazava (Benesov) CoA CZ.jpg|25px]] || 3770 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Seča]] || ''Seč'' || [[Attēls:Sec znak.gif|25px]] || 1688 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Sedlčani]] || ''Sedlčany'' || [[Attēls:Coa Czech Town Sedlčany.svg|25px]] || 7473 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Sedleca-Prčice]] || ''Sedlec-Prčice'' || [[Attēls:Sedlec-Prcice CoA CZ.jpg|25px]] || 2778 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Sedlice]] || ''Sedlice'' || [[Attēls:Znak sedlice st cz.jpg|25px]] || 1324 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Semili]] || ''Semily'' || [[Attēls:Znaksemily.gif|25px]] || 8630 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Sezemice]] || ''Sezemice'' || [[Attēls:Znak Sezemic.jpg|25px]] || 3568 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Sezimovo Ūsti]] || ''Sezimovo Ústí'' || [[Attēls:Sezimovo Usti CZ CoA.gif|25px]] || 7315 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Skalna]] || ''Skalná'' || [[Attēls:Skalna znak.png|25px]] || 1950 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Skuteča]] || ''Skuteč'' || [[Attēls:Skuteč CoA CZ.svg|25px]] || 5232 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Slani]] || ''Slaný'' || [[Attēls:Slaný znak.png|25px]] || 15300 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Slatiņani]] || ''Slatiňany'' || [[Attēls:Znak města Slatiňany.jpg|25px]] || 4122 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Slavičīna]] || ''Slavičín'' || [[Attēls:Slavicin CoA CZ.jpg|25px]] || 6776 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Slavkova pie Brno]] || ''Slavkov u Brna'' || [[Attēls:Slavkov u Brna znak hires.svg|25px]] || 6299 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Slavonice]] || ''Slavonice'' || [[Attēls:Slavonice znak.png|25px]] || 2505 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Slušovice]] || ''Slušovice'' || [[Attēls:Slusovice CoA CZ.jpg|25px]] || 3022 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Smečno]] || ''Smečno'' || [[Attēls:Smečno znak.png|25px]] || 1896 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Smiršice]] || ''Smiřice'' || [[Attēls:Znak města Smiřice.jpg|25px]] || 2931 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Smržovka]] || ''Smržovka'' || [[Attēls:Smržovka CoA CZ.png|25px]] || 3519 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Sobesļava]] || ''Soběslav'' || [[Attēls:Sobeslav crest Czech Republic.jpg|25px]] || 7215 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Sobotka (Čehija)|Sobotka]] || ''Sobotka'' || [[Attēls:Sobotka CoA CZ.jpg|25px]] || 2428 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Sokolova]] || ''Sokolov'' || [[Attēls:Sokolov CoA CZ.png|25px]] || 23879 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Solnice]] || ''Solnice'' || || 2326 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Spālene Poršīči]] || ''Spálené Poříčí'' || [[Attēls:Spalene Porici CoA CZ.jpg|25px]] || 2675 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Staņkova]] || ''Staňkov'' || [[Attēls:Staňkov (okres Domažlice) CoA.jpg|25px]] || 3243 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Stare Mesto (Olomoucas apgabals)|Stare Mesto]] || ''Staré Město'' || || 2074 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Stare Mesto (Zlīnas apgabals)|Stare Mesto]] || ''Staré Město'' || [[Attēls:Stare Mesto UH CZ CoA.jpg|25px]] || 6838 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Stati Plzeneca]] || ''Starý Plzenec'' || [[Attēls:Staryplzenec coa.gif|25px]] || 4955 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Starkova]] || ''Stárkov'' || [[Attēls:Znak starkov.png|25px]] || 621 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Strakonice]] || ''Strakonice'' || [[Attēls:Coat of arms of Strakonice.jpg|25px]] || 22922 ||| [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Štēti]] || ''Štětí'' || [[Attēls:Steti - erb.gif|25px]] || 8774 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Stoda]] || ''Stod'' || [[Attēls:Stod CoA.jpg|25px]] || 3 719 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Stohova]] || ''Stochov'' || [[Attēls:Stochov CoA CZ.jpg|25px]] || 5589 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Strāžnice]] || ''Strážnice'' || [[Attēls:Straznice HO CZ znak.png|25px]] || 5773 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Strāže pei Nežarkas]] || ''Stráž nad Nežárkou'' || || 860 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Strāže pie Ralskes]] || ''Stráž pod Ralskem'' || [[Attēls:Znak Stráže pod Ralskem.png|25px]] || 4021 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Strāžova]] || ''Strážov'' || [[Attēls:Strážov.jpg|25px]] || 1342 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Strmilova]] || ''Strmilov'' || [[Attēls:Strmilov znak.jpg|25px]] || 1439 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Stršibro]] || ''Stříbro'' || [[Attēls:Stribro (Tachov) CoA CZ.jpg|25px]] || 7895 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Studēnka]] || ''Studénka'' || [[Attēls:Studénka znak.png|25px]] || 10298 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Suhdola pie Lužnices]] || ''Suchdol nad Lužnicí'' || [[Attēls:Suchdol nad Lužnicí znak.jpg|25px]] || 3603 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Sušice]] || ''Sušice'' || [[Attēls:Sušice znak.png|25px]] || 11270 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Svetla nad Sazavas]] || ''Světlá nad Sázavou'' || [[Attēls:Svetla nad Sazavou CoA CZ.jpg|25px]] || 6791 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Svitavi]] || ''Svitavy'' || [[Attēls:Svitavy znak 2.jpeg|25px]] || 17038 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Svoboda pie Ūpos]] || ''Svoboda nad Úpou'' || [[Attēls:ZnakSvoboda.gif|25px]] || 2128 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Svratka]] || ''Svratka'' || [[Attēls:Znak města Svratka.jpg|25px]] || 1416 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Šenova]] || ''Šenov'' || [[Attēls:Šenov CoA CZ.jpg|25px]] || 6022 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Šlapanice]] || ''Šlapanice'' || [[Attēls:Šlapanice CoA CZ.png|25px]] || 7171 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Šluknova]] || ''Šluknov'' || [[Attēls:Znak sluknov.jpg|25px]] || 5625 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Špindlerūva Mlīna]] || ''Špindlerův Mlýn'' || [[Attēls:Znak spindleruv mlyn krkonose.svg|25px]] || 1175 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Šternberka]] || ''Šternberk'' || [[Attēls:Šternberk znak.png|25px]] || 13605 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Štīti]] || ''Štíty'' || [[Attēls:Coat of arms of Štíty.svg|25px]] || 2053 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Štramberka]] || ''Štramberk'' || [[Attēls:Znstramberk.gif|25px]] || 3385 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Šumperka]] || ''Šumperk'' || [[Attēls:Sumperk CoA CZ.png|25px]] || 27040 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Švihova]] || ''Švihov'' || [[Attēls:Svihov KT CZ CoA.jpg|25px]] || 1695 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Tabora (Čehija)|Tabora]] || ''Tábor'' || [[Attēls:Tabor CoA CZ.png|25px]] || 35024 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Tahova]] || ''Tachov'' || [[Attēls:Tachov znak.svg|25px]] || 12595 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Tanvalda]] || ''Tanvald'' || [[Attēls:Tanvald CoA CZ.svg|25px]] || 6706 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Telča]] || ''Telč'' || [[Attēls:Telc CoA.png|25px]] || 5602 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Tepla]] || ''Teplá'' || [[Attēls:Teplá znak.png|25px]] || 3133 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Teplice]] || ''Teplice'' || [[Attēls:Erb Teplic.png|25px]] || 51193 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Teplice pie Metujas]] || ''Teplice nad Metují'' || [[Attēls:Coat of arms of Teplice nad Metují.gif|25px]] || 1717 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Terezīna]] || ''Terezín'' || [[Attēls:Terezín znak.png|25px]] || 3121 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Tišnova]] || ''Tišnov'' || [[Attēls:Znak města Tišnov.png|25px]] || 8921 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Tīna pie Vltavas]] || ''Týn nad Vltavou'' || [[Attēls:Týn nad Vltavou znak 2011.png|25px]] || 8150 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Tīneca pie Labas]] || ''Týnec nad Labem'' || [[Attēls:Tynec nad Labem CZ CoA 2007.jpg|25px]] || 2037 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Tīneca pie Sazavas]] || ''Týnec nad Sázavou'' || [[Attēls:Tynec nad Sazavou CZ CoA.jpg|25px]] || 5599 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Tīnište pie Orlices]] || ''Týniště nad Orlicí'' || [[Attēls:Tyniste nad Orlici CoA CZ.png|25px]] || 6266 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Toužima]] || ''Toužim'' || [[Attēls:Touzim CZ CoA.gif|25px]] || 3834 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Tovačova]] || ''Tovačov'' || [[Attēls:Tovačov znak.png|25px]] || 2498 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Trhove Svini]] || ''Trhové Sviny'' || [[Attēls:Trhove Sviny CZ CoA.jpg|25px]] || 4982 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Trmice]] || ''Trmice'' || [[Attēls:Trmice CZ CoA.jpg|25px]] || 3193 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Trovi Štepanova]] || ''Trhový Štěpánov'' || || 1340 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Tršebehovice pie Orebas]] || ''Třebechovice pod Orebem'' || [[Attēls:Třebechovice pod Orebem znak.png|25px]] || 5761 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Tršebenice]] || ''Třebenice'' || [[Attēls:Třebenice znak.png|25px]] || 1826 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Tršebīča]] || ''Třebíč'' || [[Attēls:CoA of Trebic.svg|25px]] || 37324 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Tršebona]] || ''Třeboň'' || [[Attēls:Znak mesta trebon II.svg|25px]] || 8588 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Tršemošna]] || ''Třemošná'' || [[Attēls:Třemošná CoA.jpg|25px]] || 4902 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Tršemošnice]] || ''Třemošnice'' || [[Attēls:Tremosnice CZ CoA.jpg|25px]] || 3179 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Tršešta]] || ''Třešť'' || [[Attēls:Třešť CoA CZ.jpg|25px]] || 5835 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Tršineca]] || ''Třinec'' || [[Attēls:Trinec Orlice.svg|25px]] || 36745 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Trutnova]] || ''Trutnov'' || [[Attēls:Trutnov CoA CZ.jpg|25px]] || 30860 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Turnova]] || ''Turnov'' || [[Attēls:Turnov CoA CZ.svg|25px]] || 14342 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Uherske Hradište]] || ''Uherské Hradiště'' || [[Attēls:Uherske Hradiste CoA CZ.png|25px]] || 25343 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Uherski Broda]] || ''Uherský Brod'' || [[Attēls:Znak města Uherský Brod.svg|25px]] || 16777 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Uherski Ostroha]] || ''Uherský Ostroh'' || [[Attēls:Uherský Ostroh, znak.gif|25px]] || 4411 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Uhlīršķe Janovica]] || ''Uhlířské Janovic'' || || 3092 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Unhošta]] || ''Unhošť'' || [[Attēls:Unhost znak.jpg|25px]] || 4111 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Uničova]] || ''Uničov'' || [[Attēls:Unicov CoA CZ.jpg|25px]] || 11810 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Ūjezda pie Brno]] || ''Újezd u Brna'' || [[Attēls:Újezd u Brna CoA CZ.png|25px]] || 3203 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Ūpice]] || ''Úpice'' || [[Attēls:Upice CoA CZ.svg|25px]] || 5836 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Ūsova]] || ''Úsov'' || [[Attēls:Usov znak.jpg|25px]] || 1241 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Ūsti pie Labas]] || ''Ústí nad Labem'' || [[Attēls:Usti znak.gif|25px]] || 95003 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Ūsti pie Orlices]] || ''Ústí nad Orlicí'' || [[Attēls:Ústí nad Orlicí.svg|25px]] || 14582 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Ūštēka]] || ''Úštěk'' || [[Attēls:Úštěk znak.png|25px]] || 2770 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Ūteri]] || ''Úterý'' || [[Attēls:Úterý znak.png|25px]] || 455 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Ūvali]] || ''Úvaly'' || [[Attēls:Znakuvaly.jpg|25px]] || 6288 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Valašske Klobouki]] || ''Valašské Klobouky'' || [[Attēls:Valasske-klobouky-znak.jpg|25px]] || 5042 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Valašske Meziržīči]] || ''Valašské Meziříčí'' || [[File:Valasske Mezirici znak.png|25px]] || 22926 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Valtice]] || ''Valtice'' || [[Attēls:Coat of arms of Valtice.svg|25px]] || 3596 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Vamberka]] || ''Vamberk'' || || 4680 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Varnsdorfa]] || ''Varnsdorf'' || [[Attēls:COA Varnsdorf.png|25px]] || 15664 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Vejprti]] || ''Vejprty'' || [[Attēls:Vejprty znak.jpg|25px]] || 3285 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Velešīna]] || ''Velešín'' || [[Attēls:Velešín znak.png|25px]] || 4039 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Velka Bistršice]] || ''Velká Bystřice'' || [[Attēls:Coat of arms of Velká Bystřice.svg|25px]] || 3034 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Velka Bíteša]] || ''Velká Bíteš'' || [[Attēls:Velká Bíteš, znak.jpg|25px]] || 5064 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Velke Bīlovice]] || ''Velké Bílovice'' || [[Attēls:Coat of arms of Velke Bilovice.jpeg|25px]] || 3860 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Velke Hamri]] || ''Velké Hamry'' || [[Attēls:Velké Hamry CoA CZ.svg|25px]] || 2818 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Velke Meziržici]] || ''Velké Meziříčí'' || [[File:Znak-mesta-Velke-Mezirici.gif|25px]] || 11662 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Velke Opatovice]] || ''Velké Opatovice'' || [[Attēls:Velké Opatovice znak.png|25px]] || 3956 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Velke Pavlovice]] || ''Velké Pavlovice'' || || 3082 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Velki Šenova]] || ''Velký Šenov'' || [[Attēls:Velký Šenov CoA.jpg|25px]] || 1957 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Veltrusi]] || ''Veltrusy'' || || 1862 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Velvari]] || ''Velvary'' || [[Attēls:Velvary CoA CZ.gif|25px]] || 2980 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Verneržice]] || ''Verneřice'' || || 1099 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Veseli pie Lužnices]] || ''Veselí nad Lužnicí'' || [[Attēls:Coat of arms of Veselí nad Lužnicí.jpg|25px]] || 6439 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Veseli pie Morāvas]] || ''Veselí nad Moravou'' || [[Attēls:ZnakměstaVeselínadMoravou.svg|25px]] || 11471 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Vidnava]] || ''Vidnava'' || || 1372 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Vimperka]] || ''Vimperk'' || [[Attēls:Vimperk znak.png|25px]] || 7696 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Visoke Mīto]] || ''Vysoké Mýto'' || [[Attēls:Vysoké Mýto - znak.png|25px]] || 12470 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Visoke pie Jizeras]] || ''Vysoké nad Jizerou'' || [[Attēls:Vysoké nad Jizerou, znak.jpg|25px]] || 1302 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Visoke Veseli]] || ''Vysoké Veselí'' || [[Attēls:Znak obce Vysoké Veselí.jpg|25px]] || 896 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Viškova (Čehija)|Viškova]] || ''Vyškov'' || [[Attēls:Znak města Vyškova.svg|25px]] || 21496 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Viššī-Broda]] || ''Vyšší Brod'' || [[Attēls:Vyšší Brod znak.png|25px]] || 2551 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Vizovice]] || ''Vizovice'' || [[Attēls:Vizovice CoA CZ.svg|25px]] || 4714 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Vīsluni]] || ''Výsluní'' || [[Attēls:Výsluní.png|25px]] || 378 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Vītkova]] || ''Vítkov'' || [[Attēls:Vitznak.svg|25px]] || 5981 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Vlahovo Bržezi]] || ''Vlachovo Březí'' || [[Attēls:Vlachovo Brezi CoA CZ.jpg|25px]] || 1721 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Vlašima]] || ''Vlašim'' || [[Attēls:Vlašim, Czech Republic - coat of arms.png|25px]] || 11769 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Vodnani]] || ''Vodňany'' || [[Attēls:Vodnany CoA CZ.jpg|25px]] || 6976 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Volari]] || ''Volary'' || [[Attēls:Volary znak.png|25px]] || 3880 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Voline]] || ''Volyně'' || [[Attēls:Volyne Coat of Arms.jpg|25px]] || 3013 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Votice]] || ''Votice'' || [[Attēls:Votice znak.gif|25px]] || 4596 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Vracova]] || ''Vracov'' || [[Attēls:Znak města Vracov.jpg|25px]] || 4560 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Vratimova]] || ''Vratimov'' || [[Attēls:Vratimov znak.jpg|25px]] || 6935 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Vrhlabi]] || ''Vrchlabí'' || [[Attēls:Vrchlabí CoA CZ.svg|25px]] || 12676 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Vrouteka]] || ''Vroutek'' || [[Attēls:Vroutek znak.jpg|25px]] || 1961 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Vrbno pie Pradēda]] || ''Vrbno pod Pradědem'' || [[Attēls:Vrbno pod Pradědem znak.png|25px]] || 5570 || [[Morāvijas-Silēzijas apgabals]] |- | [[Vsetīna]] || ''Vsetín'' || [[Attēls:Vsetin CoA CZ.png|25px]] || 26817 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Všerubi]] || ''Všeruby'' || [[Attēls:Coat of arms of Všeruby (okres Plzeň-sever).svg|25px]] || 1318 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Zābržeha]] || ''Zábřeh'' || [[Attēls:Zábreh znak.png|25px]] || 13977 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Zākupi]] || ''Zákupy'' || [[Attēls:Znakzakupy.jpg|25px]] || 2810 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Zāsmuki]] || ''Zásmuky'' || [[Attēls:Znak města Zásmuky.jpg|25px]] || 1854 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Zbiroha]] || ''Zbiroh'' || || 2542 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Zbīšova]] || ''Zbýšov'' || [[Attēls:Znak Zbýšov (okres Brno-venkov).gif|25px]] || 3849 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Zdice]] || ''Zdice'' || [[Attēls:Zdice CoA CZ.jpg|25px]] || 4120 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Zlate Hori]] || ''Zlaté Hory'' || [[Attēls:Zlaté Hory znak.jpg|25px]] || 4028 || [[Olomoucas apgabals]] |- | [[Zliva]] || ''Zliv'' || [[Attēls:Zliv znak.png|25px]] || 3679 || [[Dienvidčehijas apgabals]] |- | [[Zlīna]] || ''Zlín'' || [[Attēls:Zlin - znak.svg|25px]] || 75555 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Znojmo]] || ''Znojmo'' || [[Attēls:Znojmo znak.svg|25px]] || 33964 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Zruča pie Sazavas]] || ''Zruč nad Sázavou'' || [[Attēls:Zruc nad sazavou znak.gif|25px]] || 4906 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Zubrži]] || ''Zubří'' || [[Attēls:Zubří znak.png|25px]] || 5599 || [[Zlīnas apgabals]] |- | [[Žaclērža]] || ''Žacléř'' || [[Attēls:Zacler znak.gif|25px]] || 3440 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Žamberka]] || ''Žamberk'' || [[Attēls:COA Znak města Žamberk.svg|25px]] || 6096 || [[Pardubices apgabals]] |- | [[Žandova]] || ''Žandov'' || || 1986 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Žateca]] || ''Žatec'' || [[Attēls:Znakzatec.jpg|25px]] || 19813 || [[Ūstu apgabals]] |- | [[Ždireca pie Doubravas]] || ''Ždírec nad Doubravou'' || [[Attēls:Zdirec nad Doubravou CoA CZ.svg|25px]] || 3100 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Ždjara pie Sazavas]] || ''Žďár nad Sázavou'' || [[Attēls:Zdar nad Sazavou CoA.png|25px]] || 21845 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Ždānice]] || ''Ždánice'' || [[Attēls:Zdanice CoA CZ.png|25px]] || 2576 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Žebrāka]] || ''Žebrák'' || [[Attēls:Žebrák znak.png|25px]] || 2119 || [[Centrālčehijas apgabals]] |- | [[Železnice]] || ''Železnice'' || [[Attēls:Zeleznice CZ CoA.gif|25px]] || 1345 || [[Hradeckrāloves apgabals]] |- | [[Železņa Ruda]] || ''Železná Ruda'' || [[Attēls:Zelezna Ruda Coat of Arms.png|25px]] || 1765 || [[Plzeņas apgabals]] |- | [[Železņi Broda]] || ''Železný Brod'' || [[Attēls:Coat of arms of Železný Brod.jpg|25px]] || 6389 || [[Liberecas apgabals]] |- | [[Židlohovice]] || ''Židlochovice'' || [[Attēls:Židlochovice znak.png|25px]] || 3659 || [[Dienvidmorāvijas apgabals]] |- | [[Žirovnice]] || ''Žirovnice'' || [[Attēls:Žirovnice - znak.svg|25px]] || 3023 || [[Visočinas apgabals]] |- | [[Žlutice]] || ''Žlutice'' || [[Attēls:Wappen Luditz.jpg|25px]] || 2575 || [[Karlovi Varu apgabals]] |- | [[Žulova]] || ''Žulová'' || [[Attēls:Zulova CZ CoA.svg|25px]] || 1285 || [[Olomoucas apgabals]] |} == Karte == Šajā kartē norādītas 100 lielākās Čehijas pilsētas (ņemot vērā iedz.sk.) atrašanās vietas {{VietasKarte+|Čehija|width=1100 |float=center|caption = Čehijas 100 lielāko pilsētu izvietojums ('''treknrakstā''' — galvaspilsēta) |places = {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.782778|long=14.688611|position = top |label=[[Benešova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.964167|long=14.073889|position = bottom |label=[[Berouna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.189444|long=14.667222|position = bottom |label=[[Brandīsa pie Labas-Stara Boleslava|Brandīsa<br />pie Labas-<br />Stara Boleslava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.147222|long=14.102778|position = bottom |label=[[Kladno]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.028056|long=15.201389|position = right |label=[[Kolīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.240833|long=14.306667|position = top |label=[[Kralupi pie Vltavas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.95|long=15.266944|position = bottom |label=[[Kutna Hora]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.351944|long=14.475|position = top |label=[[Meļnīka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.4125|long=14.904444|position = top |label=[[Mlada Boļeslava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.25|long=14.5|position = right |label=[[Neratovice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.183333|long=15.033333|position = right |label=[[Nimburka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.142419|long=15.118811|position = right |label=[[Podebradi]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.688333|long=14.009444|position = top |label=[[Pršībrama]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.103333|long=13.729722|position = top |label=[[Rakovnīka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.991944|long=14.655556|position = bottom |label=[[Ršicani]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.230556|long=14.081389|position = left |label=[[Slani]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.974722|long=14.474722|position = top |label=[[Česke Budejovice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.810556|long=14.315|position = top |label=[[Česki Krumlova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.143611|long=15.002778|position = top |label=[[Jindřihūva Hradeca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.308889|long=14.147778|position = top |label=[[Piseka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.261389|long=13.902222|position = top |label=[[Strakonice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.414444|long=14.659722|position = top |label=[[Tabora]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.363611|long=16.644167|position = top |label=[[Blansko]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.2|long=16.616667|position = top |label=[[Brno]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.759444|long=16.881111|position = top |label=[[Bržeclava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.848611|long=17.128333|position = top |label=[[Hodonīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.27|long=16.993056|position = top |label=[[Viškova (Čehija)|Viškova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=48.855556|long=16.048889|position = top |label=[[Znojmo]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.433056|long=15.812222|position = bottom |label=[[Dvūra Krālove pie Labas|Dvūra Krālove<br />pie Labas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.436944|long=15.351667|position = top |label=[[Jičīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.416944|long=16.163056|position = top |label=[[Nāhoda]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.560556|long=15.913056|position = top |label=[[Trutnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.079444|long=12.37055|position = top |label=[[Heba]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.239167|long=12.748611|position = top |label=[[Hodova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.233333|long=12.866667|position = right |label=[[Karlovi Vari]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.964444|long=12.701111|position = top |label=[[Marianske Lāzne]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.3075|long=12.947778|position = right |label=[[Ostrova (Čehija)|Ostrova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.166667|long=12.65|position = right |label=[[Sokolova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.688611|long=14.538611|position = top |label=[[Česka Ļipa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.724167|long=15.171111|position = top |label=[[Jabloņeca pie Nisas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.71666|long=15.06666|position = bottom |label=[[Libereca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.616667|long=15.166667|position = bottom |label=[[Turnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.903333|long=18.357778|position = top |label=[[Bohumīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.988333|long=17.465556|position = top |label=[[Bruntāla]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.7425|long=18.616667|position = left |label=[[Česki Tešīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.688056|long=18.347778|position = left |label=[[Frīdekmīsteka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.8|long=18.433333|position = right |label=[[Havīržova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.896667|long=18.193056|position = left |label=[[Hlučīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.85|long=18.533333|position = right |label=[[Karvina]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.598611|long=18.145833|position = right |label=[[Kopršivnice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.09|long=17.704167|position = top |label=[[Krnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.594722|long=18.010556|position = bottom |label=[[Novi Jičīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.933333|long=17.9|position = top |label=[[Opava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.845278|long=18.429722|position = top |label=[[Orlova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.835556|long=18.292778|position = left |label=[[Ostrava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.677778|long=18.672778|position = right |label=[[Tršineca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.548333|long=17.734722|position = top |label=[[Hranice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.593889|long=17.250833|position = top |label=[[Olomouca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.472222|long=17.110556|position = top |label=[[Prostejova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.455|long=17.465833|position = top |label=[[Pršerova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.730278|long=17.298889|position = top |label=[[Šternberka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.965278|long=16.970833|position = top |label=[[Šumperka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.882778|long=16.871667|position = bottom |label=[[Zābržeha]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.9025|long=16.448889|position = left |label=[[Česka Tršebova|Česka<br />Tršebova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.951111|long=15.795556|position = bottom |label=[[Hrudima]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.03861|long=15.77916|position = top |label=[[Pardubice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.756111|long=16.467222|position = bottom |label=[[Svitavi]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.974167|long=16.4|position = top |label=[[Ūsti pie Orlices]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.396389|long=13.296944|position = top |label=[[Klatovi]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.746944|long=13.3775|position = top |label=[[Plzeņa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.7425|long=13.595556|position = bottom |label=[[Rokicani]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.0872|long=14.4211|position = top |label='''[[Prāga]]'''}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.548056|long=13.776111|position = bottom |label=[[Bīlina]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.773611|long=14.196111|position = top |label=[[Dečīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.460556|long=13.418056|position = left |label=[[Homutova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.500278|long=13.441944|position = left |label=[[Jirkova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.376111|long=13.271389|position = right |label=[[Kadaņa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.384444|long=13.171111|position = left |label=[[Klaštereca pie Ohržes]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.681944|long=13.861389|position = top |label=[[Krupka]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.534167|long=14.132778|position = bottom |label=[[Litomeržice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.6|long=13.6|position = top |label=[[Litvīnova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.357222|long=13.796944|position = bottom |label=[[Louni]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.503056|long=13.636667|position = bottom |label=[[Mosta]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.633333|long=13.816667|position = bottom |label=[[Teplice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.658333|long=14.041667|position = right |label=[[Ūsti pie Labas|Ūsti pie<br />Labas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.883333|long=14.616667|position = top |label=[[Varnsdorfa]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=50.33|long=13.544444|position = bottom |label=[[Žateca]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.606667|long=15.579444|position = top |label=[[Havličkūva Broda]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.396389|long=15.590278|position = top |label=[[Jihlava]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.430833|long=15.223056|position = top |label=[[Pelhržimova]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.22|long=15.88|position = top |label=[[Tršebīča]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.565|long=15.940556|position = bottom |label=[[Ždjara pie Sazavas]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.298889|long=17.393056|position = top |label=[[Kromeržīža]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.208611|long=17.535833|position = left |label=[[Otrokovice]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.458056|long=18.142222|position = right |label=[[Rožnova pie Radhoštja|Rožnova pie<br />Radhoštja]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.068056|long=17.460278|position = left |label=[[Uherske Hradište|Uherske<br />Hradište]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.024722|long=17.646389|position = right |label=[[Uherski Broda|Uherski<br />Broda]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.471667|long=17.971667|position = left |label=[[Valašske Meziržīči|Valašske<br/>Meziržīči]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.338611|long=17.993056|position = left |label=[[Vsetīna]]}} {{VietasKarte~|Čehija|lat=49.233056|long=17.666944|position = top |label=[[Zlīna]]}} }} == Galerija == {{Galerija |title=Čehijas 10. lielākās pilsētas pēc iedzīvotāju skaita 2012.g. |width=160 | height=170 |perrow=5 |align=center |captionstyle=text-align:center; |footer= |File:Vltava in Prague.jpg|1. - '''[[Prāga]]''' - [[Čehija]]s [[galvaspilsēta]] |Attēls:Brno view.jpg|2. - [[Brno]] |Attēls:Ostrava, 30. dubna.jpg|3. - [[Ostrava]] |Attēls:Plzen city view.jpg|4. - [[Plzeņa]] |File:Olmütz - panorama.jpg|5. - [[Olomouca]] |File:Liberec, centrum města, Pražská ulice.jpg|6. - [[Libereca]] |File:České Budějovice - centrum letecky.jpg|7. - [[Česke Budejovice]] |File:Zdymadla.jpg|8. - [[Ūsti pie Labas]] |Attēls:Pardubice CZ main square.JPG|9. - [[Pardubice]] |File:Havirov sq02.JPG|10. - [[Havīržova]] }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Eiropas pilsētu uzskaitījumi}} [[Kategorija:Čehijas pilsētas|*]] [[Kategorija:Pilsētu uzskaitījumi|Čehija]] 7o8xp52yq33iz0qkuhl80q41dooyz1v 0 9765 3667648 3415082 2022-08-07T11:10:45Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Infobox settlement |name = Kito |official_name = ''San Francisco de Quito'' |settlement_type = Galvaspilsēta |image_skyline = Montaje Quito.png |image_size = |image_caption = |image_flag = Flag of Quito.svg |image_seal = Coat of Arms of Quito.svg |nickname = <!-- images and maps -----------> |map_caption= <!-- Location ------------------> |coordinates_region=EC |subdivision_type=[[Pasaules valstis|Valsts]] |subdivision_type1=[[Ekvadoras provinces|Province]] |subdivision_type2=[[Ekvadoras kantoni|Kantons]] |subdivision_name={{ECU}} |subdivision_name1=[[Pičinčas province|Pičinča]] |subdivision_name2=[[Kito kantons|Kito]] <!-- Politics -----------------> |established_title=Dibināta |established_date={{dat|1534|12|6}} |founder=[[Sebastians de Benalkasars]] <!-- Elevation --------------------------> |elevation_m=2850 <!-- Area ---------------------> |area_magnitude= |area_total_km2=372.39 |area_land_km2= |area_water_km2=0 |area_metro_km2=4217.95 |area_footnotes=<small>ap.</small> <!-- Population -----------------------> |population_as_of=2019 |population_note= |population_total=1978376 |population_density_km2=auto |population_metro=2700000 |population_density_metro_km2=auto <!-- General information ---------------> |timezone=[[Ekvadoras laiks|ECT]] |utc_offset=-5 |postal_code_type=Pasta indekss |postal_code=EC1701 |area_code=(0)2 |latd=00 |latm=14 |lats=00 |latNS=S |longd=78 |longm=31 |longs=00 |longEW=W|coordinates_display=d |pushpin_map=Ecuador |pushpin_map_caption= |website={{URL|http://www.quito.gob.ec}} }} '''Kito''' ({{val|es|Quito}}) ir [[Ekvadora]]s [[galvaspilsēta]]. Pilsēta atrodas 2850 metru augstumā, netālu no Pičinčas vulkāna. Kito vārds nāk no Kito indiāņu cilts nosaukuma. Pilsēta dibināta 1534. gadā. [[Attēls:Plaza de San Francisco en Centro histórico de Quito, Ecuador.JPG|thumb|center|577px|Kito]] [[File:Teleferico de quito23.JPG|thumb|right|400px|[[TelefériQo]]]] ===Guápulo, Kito=== <gallery> File:(Guápulo) Buena Vista black and white.JPG File:(Guápulo) Calle pic. z.JPG File:(Guápulo) Calle pic. e.JPG File:(Iglesia de Guápulo) vista to gonzalez suarez quito.JPG File:(Iglesia de Guápulo) pic. b.JPG File:(Guápulo) Calle pic. b.JPG File:(Guápulo) Calle pic. a.JPG </gallery> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ecuadors.org/quito/ Informācija par Kito angliski] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060526010526/http://www.ecuadors.org/quito/ |date={{dat|2006|05|26||bez}} }} {{Ekvadora-aizmetnis}} {{Dienvidamerikas galvaspilsētas}} {{Ekvadora UNESCO}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Ekvadoras pilsētas]] [[Kategorija:UNESCO Pasaules mantojuma vietas Ekvadorā]] t6nmcwb8maex5ghh5olvt74fv7uqc0i 10 15425 3667394 3667081 2022-08-06T13:56:04Z Spnq 103627 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta – taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> koksne ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... ...? * ... ...? qoik309hd8ldh35gthkymlhwmziwqx2 3667437 3667394 2022-08-06T15:22:43Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +2 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta – taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? 665nqwkm45xg3c1zoki5paa6iw5efq4 3667543 3667437 2022-08-07T03:05:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta – taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? bq6ljaaou0wrs2htmx7ynwru443jgyg 3667556 3667543 2022-08-07T05:44:41Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +6 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta – taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? o4iudki6bqf8qrru53i7yngordflqst 3667587 3667556 2022-08-07T07:35:51Z Spnq 103627 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|50px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|50px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|50px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|50px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|50px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|50px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|50px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|50px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|50px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|50px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|50px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas, ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunataks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan agrāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabardas-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Maneskin 2019.jpg|border|right|200px]] * ... [[Itālija]]s [[rokmūzika|rokgrupas]] '''''[[Måneskin]]''''' <small>(attēlā)</small>, kas uzvarēja [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], nosaukums [[dāņu valoda|dāņu valodā]] nozīmē 'mēness gaisma, mēnesnīca'? * ... '''[[Donavas—Dravas nacionālais parks]]''' [[Ungārija]]s dienviddaļā sastāv no 21 savstarpēji nesaistīta iecirkņa [[Donava]]s un [[Drava (upe)|Dravas]] upju [[paliene|palienēs]]? * ... mūsdienās '''[[Ikšķiles muiža]]s''' kungu mājas vieta un alusdarītavas pamati atrodas [[Rīgas HES ūdenskrātuve]]s dzelmē starp Danču krogu Rīgas ielā un [[Ikšķiles baznīcas drupas|Ikšķiles baznīcas drupām]] uz salas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nord-Krim-Kanal.png|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļkrimas kanāls]]''' <small>(attēlā kartē)</small> pārvada [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s uz [[Krimas pussala|Krimas pussalu]], jo mazā [[nokrišņu daudzums|nokrišņu daudzuma]] un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst [[saldūdens]]? * ... avārijas gadījumā, piemēram, [[kuģis|kuģa]] nogrimšanas vai [[lidmašīna]]s avārijas gadījumā, '''[[avārijas vietu norādošā radiobāka|avārijas vietu norādošās radiobākas]]''' raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietu un sniegtu palīdzību? * ... pirmā dziedātāja, kas uz skatuves izpildīja '''"[[Nakts karalienes ārija|Nakts karalienes āriju]]"''' no [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] operas "[[Burvju flauta]]", bija viņa svaine '''[[Jozefa Vēbere]]''', kurai bija ievērojamas balss dotības un plašs balss diapazons, un, iespējams, Mocarts, zinot Vēberes labās vokālās spējas, uzrakstīja abas Nakts karalienes ārijas, lai tās parādītu? <!--dyk diena --> [[Attēls:FPSO OSX-1.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[peldošā ieguves un uzglabāšanas vienība|peldošajām ieguves un uzglabāšanas vienībām]]''' <small>(attēlā [[Brazīlija]]s piekrastē)</small> tiek dota priekšroka izvietošanai attālos jūras [[nafta]]s un [[dabasgāze|gāzes]] ieguves rajonos, jo kuģus ir viegli izvietot, un naftas eksportam nav nepieciešama vietējā cauruļvadu infrastruktūra? * ... [[žurnāliste]], redaktore un [[rakstniece]] '''[[Monika Zīle]]''' ir darbojusies arī politikā, bijusi [[7. Saeima]]s deputāte no "[[Latvijas Ceļš|Latvijas Ceļa]]"? * ... sākotnēji '''[[2021. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2021. gada UEFA Čempionu līgas finālu]]''' plānoja aizvadīt [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] [[Krievija|Krievijā]], bet tā kā [[2020. gada UEFA Čempionu līgas fināls|2020. gada fināls]] [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tika pārcelts no [[Stambula]]s uz [[Lisabona|Lisabonu]], tika nolemts Stambulā rīkot 2021. gada finālu, tomēr, lai nodrošinātu finālā spēlējošo divu [[Anglija]]s klubu līdzjutēju klātbūtni, [[UEFA]] vēlreiz mainīja fināla vietu uz Portugāli, jo [[Turcija]] tika iekļauta [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] COVID-19 dēļ noteikto ceļošanas ierobežojumu sarkanajā sarakstā? <!--dyk diena --> [[Attēls:COVID-19 rapid test.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ātrais antigēnu tests|ātrie antigēnu testi]]''' parasti sniedz rezultātu 5 līdz 30 minūtēs, tiem nepieciešama minimāla apmācība vai infrastruktūra, un tiem ir ievērojamas izmaksu priekšrocības <small>(attēlā '''[[COVID-19 ātrais antigēnu tests]]''')</small>? * ... '''[[Ryanair lidojums 4978|''Ryanair'' lidojumam 4978]]''' 2021. gada 23. maijā no [[Atēnu starptautiskā lidosta|Atēnām]] uz [[Viļņas starptautiskā lidosta|Viļņu]], tuvojoties [[Lietuva]]s gaisa telpai, tika ziņots, ka tajā atrodoties spridzeklis, tāpēc lidmašīnu pārtvēra [[Baltkrievija]]s reaktīvais iznīcinātājs ''[[MiG-29]]'' un novirzīja uz [[Minskas Nacionālā lidosta|Minsku]], kur vienu no tās pasažieriem — [[baltkrievi|baltkrievu]] opozicionāru žurnālistu [[Ramans Pratasevičs|Ramanu Prataseviču]] — apcietināja kriminālpolicija? * ... [[1944. gads|1944. gadā]] brāļu Sabra un Asima Ilkeru ar mazu [[maize]]s ceptuvi [[Stambula|Stambulā]] aizsāktais uzņēmums '''''[[Ülker]]''''' mūsdienās eksportē produktus uz 110 valstīm? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hélio Castroneves at the 2018 Indianapolis 500.jpg|border|right|150px]] * ... [[Brazīlija]]s [[autosportists]] '''[[Elju Kastrunevess]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no četriem braucējiem, kam ir izdevies uzvarēt ''[[Indianapolis 500]]'' sacensībās četras reizes (2001., 2002., 2009. un 2021. gadā)? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 19. februāra partijas "Likums un kārtība" kongresa pārstāvju sapulcē, tika lemts par partijas nosaukuma maiņu no "Likums un kārtība" uz '''"[[Katram un katrai]]"''', saglabājot [[Aldis Gobzems|Aldi Gobzemu]] kā partijas priekšsēdētāju? * ... pirmās liecības par [[cilvēks|cilvēku]] parādīšanos '''[[Maltas vēsture|Maltas vēsturē]]''' ir ap 8000 gadu vecas, un šie cilvēki jau pratuši [[zemkopība|zemkopību]]; tomēr viņu metodes noplicināja [[augsne|augsni]], un salas atkal kļuva mazapdzīvotas vai neapdzīvotas? <!--dyk diena --> [[Attēls:UPC-A-036000291452.svg|border|right|200px]] * ... pētījumi parāda, ka '''[[universālais produkta kods|universālā produkta koda]]''' jeb UPC <small>(attēlā UPC svītrkods)</small> pieņemšana un popularizēšana ir stimulējusi inovācijas un veicinājusi starptautisko [[mazumtirdzniecība]]s piegādes ķēžu izaugsmi? * ... [[Velsas futbola izlase]]s galvenā [[treneris|trenera]] pienākumu izpildītājs '''[[Robs Peidžs]]''' pats savulaik izlases rindās aizvadījis 41 spēli un vienā spēlē bijis izlases [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Vācija|vācu]] [[komponists]] '''[[Alfrēds Šnitke]]''' bija dzimis [[Engelsa|Engelsā]], [[Volgas Vācu APSR]], viņa tēvs bija [[Ebreji|ebrejs]] no [[Frankfurte pie Mainas|Frankfurtes]], kas 1927. gadā pārcēlās uz [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]], bet māte bija [[Krievija|Krievijas]] [[Pievolga|Pievolgas]] vāciete? <!--dyk diena --> [[Attēls:Compact fluorescent light bulbs 105W 36W 11W.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[luminiscences spuldze|luminiscences spuldžu]]''' <small>(attēlā)</small> caurspīdīgais [[stikls|stikla]] apvalks no iekšpuses ir pārklāts ar luminoforu — materiālu, kas [[ultravioletais starojums|ultravioletā starojuma]] ietekmē [[luminiscence|luminiscē]] un tādējādi rada [[Redzamā gaisma|redzamo gaismu]]? * ... '''[[Dānija—Norvēģija|Dānijas un Norvēģijas savienība]]''' radās [[1380. gads|1380. gadā]], kad pēc [[Norvēģijas ķēniņi|Norvēģijas ķēniņa]] Hokona VI nāves viņa sieva un [[Dānijas ķēniņi|Dānija ķēniņa]] [[Valdemārs IV|Valdemāra IV]] meita [[Margrēte I]] savu mazgadīgo dēlu Olufu II pasludināja par Dānijas un Norvēģijas ķēniņu? * ... gadu iepriekš ar [[Latvijas PSR]] Ministru padomes rīkojumu likvidējot Zvārdes un Ķērkliņu ciemus, un lauksaimniecisko darbību pārtraucot pieciem [[kolhozs|kolhoziem]], [[1954. gads Latvijā|1954. gadā]] Zvārdē izveidoja '''[[Zvārdes poligons|PSRS kara aviācijas poligonu]]''', kur padomju kara lidotāji trenējās bumbu nomešanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Heydar Aliyev 1997.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Heidara Alijeva personības kults|Heidara Alijeva personības kultu]]''' uzskata par [[Azerbaidžāna]]s ideoloģijas pamatu, kas balstās uz apgalvojuma, ka [[Heidars Alijevs]] <small>(attēlā)</small> izglābis [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānu]], un šis personības kults tiek pārnests arī uz viņa dēlu [[Ilhams Alijevs|Ilhamu Alijevu]]? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās autobusu ražotājs '''''[[Biamax]]''''' bija viens no lielākajiem [[Grieķija]]s uzņēmumiem, tam bija trīs rūpnīcas ([[Atēnas|Atēnās]], [[Saloniki|Salonikos]] un [[Larisa|Larisā]]) un vairākas citas saimniecības būves visā valstī? * ... [[Atmodas kustība]]s laikā [[1989. gads Latvijā|1989. gadā]] [[ASV latvieši|ASV latvietis]] '''[[Pēteris Kārlis Elferts]]''' ieradās [[Latvijas PSR]], kur jūlijā piedalījās protesta akcijās pret [[Zvārdes poligons|PSRS armijas poligonu Zvārdē]], tādēļ tika izraidīts no Latvijas ar liegumu atgriezties turpmākajos piecos gados? <!--dyk diena --> [[Attēls:Idriss Déby at the White House in 2014.jpg|border|right|150px]] * ... 2021. gada 11. aprīlī [[Čada]]s vēlēšanu komisija '''[[Idriss Debī|Idrisu Debī]]''' <small>(attēlā)</small> pasludināja atkārtoti ievēlētu par [[Čadas prezidentu uzskaitījums|Čadas prezidentu]]; viņš devās uz frontes līniju, kur Čadas armija cīnījās ar nemiernieku grupējumu FACT, un 20. aprīlī tika smagi ievainots, un no šautajām brūcēm nomira? * ... '''[[citrona baterija]]''' ir līdzīga [[Voltas stabs|pirmajam elektroķīmiskajam strāvas avotam]], ko [[1800. gads|1800. gadā]] izgudroja [[Alesandro Volta]], kurš [[citrons|citrona]] [[sula]]s vietā izmantoja [[Sālsūdens|sālsūdeni]]? * ... '''[[Eiropas Savienības Literatūras balva|Eiropas Savienības Literatūras balvu]]''' ir saņēmuši četri [[Latvija]]s [[literāti]]: [[Inga Žolude]], [[Jānis Joņevs]], [[Osvalds Zebris]] un '''[[Laura Vinogradova]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:18.novembra svinīgie pasākumi (50616049653).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Māris Možvillo]]''' <small>(attēlā)</small> nesekmīgi kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[KPV LV]] saraksta, taču vēlāk kļuva par [[13. Saeima]]s deputātu mandātu nolikušās [[Linda Liepiņa|Lindas Liepiņas]] vietā? * ... '''[[Zalcburgas lidosta]]''' [[Austrija|Austrijā]] ir nosaukta [[komponists|komponista]] [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Volfganga Amadeja Mocarta]] vārdā? * ... [[PSRS]] un [[Krievija]]s virsnieks un politiķis '''[[Ļevs Rohļins]]''' [[1998. gads|1998. gada]] 3. jūlijā tika nogalināts savā gultā ar šāvienu galvā; slepkavībā sākotnēji atzinās viņa sieva Tamāru, kura tika notiesāta, tomēr pastāv uzskats, ka tā bijusi Krievijas slepeno dienestu organizēta? <!--dyk diena --> [[Attēls:Guppy pho 0048.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[gupija|gupiju]]''' <small>(attēlā)</small> dabiskais [[izplatības areāls]] ir [[Dienvidamerika]]s ziemeļi — [[Venecuēla]]s un [[Gajāna]]s saldūdeņi, taču tā ir viena no visizplatītākajām akvārija zivīm, tāpēc ir sastopama arī citu pasaules daļu un kontinentu ūdeņos, no nebrīves nonākot savvaļā? * ... '''[[2021. gada Augšdaugavas novada domes vēlēšanas]]''' bija pirmās vēlēšanas kopš [[Latvijas administratīvais iedalījums#2021. gada administratīvi teritoriālā reforma|2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] jaunizveidotajā [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadā]], kurās uzvarēja [[Daugavpils novada partija]], iegūstot 7 no 15 vietām novada domē? * ... "Studentu lieta – taisna un cieta!" ir '''[[Latvijas Studentu apvienība]]s''' sauklis? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carex echinata.jpg|border|right|150px]] * ... [[Latvija|Latvijā]] ir zināmas vairāk nekā 100 '''[[grīšļu dzimta]]i''' piederošas sugas, tostarp '''[[aslapu grīslis]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas ebreji|Latvijas ebreju]] cilmes [[Izraēla]]s māksliniekus '''[[brāļi Šamiri|brāļus Šamirus]]''' dēvē par “nacionālajiem dizaineriem”, viņu nozīmīgākais darbs ir Izraēlas [[ģerbonis]]? * ... '''[[Krievu—zviedru karš (1741—1743)]]''' noslēdzās ar [[Turku]] miera līgumu, kurā [[Zviedrija]] atteicās ne tikai no [[Baltija]]s provincēm, bet arī no teritorijas [[Somija|Somijā]]; Zviedrijas Riksdaga komisija piesprieda [[nāvessods|nāvessodu]] neveiksmīgajiem karaspēka komandieriem ģenerāļiem Kārlim Emīlam Lēvenhauptam un [[Henriks Magnuss fon Budenbroks|Henrikam Magnusam fon Budenbrokam]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Quality-i70.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kanzassitija (Kanzasa)|Kanzassitija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas pie [[Kanzasa]]s un [[Misūri (štats)|Misūri]] štatu robežas; robežas otrā pusē atrodas Misūri štata [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]]? * ... '''[[abdominoplastika]]''' jeb vēdera plastika ir [[ķirurģija|ķirurģiska]] operācija — liekās ādas un taukaudu noņemšana un vienlaicīga [[vēders|vēdera]] priekšējās sienas muskuļu pievilkšana? * ... visas jūrniecībā izmantotās '''[[radiobāka]]s''' mūsdienās ir izslēgtas? <!--dyk diena --> [[Attēls:Nevers-Loirebréck--w.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Nevēra|Nevērā]]''' <small>(attēlā tilts pār [[Luāra (upe)|Luāru]])</small> atrodas ''[[Formula 1]]'' sacīkšu trase [[Maņikūra]]? * ... '''[[regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|regbija sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' startēja tikai trīs komandas, bet par uzvarētājiem kļuva ''Union des Sociétés Françaises'' regbisti? * ... '''[[Šatelaraba]]''', kura izveidojas satekot kopā [[Eifrata]]i un [[Tigra]]i, un plūst pa [[Irāka]]s teritoriju, ir tikai ap 200 km gara, tomēr kopējais garums ar satekupi Eifratu sasniedz 3596 km? <!--dyk diena --> [[Attēls:Wildspitzefromtiefenbachkogel.JPG|border|right|200px]] * ... [[Ectāles Alpi|Ectāles Alpu]] augstākā virsotne '''[[Vildšpice]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra augstākā virsotne [[Austrija|Austrijā]] pēc [[Grosglokners|Grosgloknera]]? * ... '''[[Pērtiķu bakas]]''' pirmoreiz tika atklātas laboratorijas pērtiķiem 1958. gadā [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]], un pirmie cilvēku saslimšanas gadījumi tika reģistrēti 1970. gadā? * ... '''[[R2-D2]]''' un '''[[C-3PO]]''' ir vienīgie varoņi, kas parādījušies katrā [[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]] filmā, izņemot filmu "[[Hans Solo: Zvaigžņu karu stāsts]]"? <!--dyk diena --> [[Attēls:Prime Minister of Australia Scott Morrison.jpg|border|right|150px]] * ... bijušais [[Austrālijas premjerministrs]] '''[[Skots Morisons]]''' <small>(attēlā)</small> [[Jaundienvidvelsa]]s Universitātē ir studējis saimniecības [[ģeogrāfija|ģeogrāfiju]], kā arī bijis [[Jaunzēlande]]s Tūrisma un sporta biroja direktors un Austrālijas valdības aģentūras ''Tourism Australia'' izpilddirektors? * ... amerikāņu [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Skots Brukss]]''', kurš trenējot [[Oklahomasitijas "Thunder"]] saņēma [[NBA Coach of the Year Award|NBA sezonas labākā trenera balvu]] 2010. gadā, ir bijis 1994. gada [[NBA čempions]] kā spēlētājs [[Hjūstonas "Rockets"]] sastāvā? * ... '''[[papjamento]]''' ir uz [[portugāļu valoda]]s balstīta [[kreoliska valoda]], kas ir izplatīta [[Aruba|Arubā]], [[Kirasao]] un [[Bonaire|Bonairē]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hoellentalangerhuette_Richtung_Zugspitze.jpg|border|right|200px]] * ... [[Alpi|Alpu]] grēdas '''[[Veteršteini|Veteršteinu]]''' <small>(attēlā)</small> augstākā virsotne 2962 metrus augstā [[Cūgšpice]] ir [[Vācija]]s augstākais punkts? * ... atšķirībā no [[fluorescence]]s, '''[[fosforescence|fosforescencē]]''' materiāls uzreiz neemitē absorbēto starojumu, tas emitē kādu laiku pēc starojuma avota noņemšanas; fluorescējošie materiāli pārtrauc izstarot gaismu nanosekunžu laikā pēc starojuma avota noņemšanas, bet fosforescējošie materiāli var turpināt spīdēt no dažām mikrosekundēm līdz daudzām stundām pēc avota noņemšanas? * ... '''[[2020. gada Baltijas Kauss futbolā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ tas tika pārcelts uz 2021. gada vasaru, un kausu izcīnīja [[Igaunijas futbola izlase|Igaunijas izlase]], uzvarot 4. reizi no kopumā 29 notikušajiem [[Baltijas Kauss futbolā|Baltijas Kausa turnīriem]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kustaa Pihlajamäki 3.jpg|border|right|150px]] * ... [[Somi|somu]] [[Grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu stila]] un [[Brīvā cīņa|brīvā stila]] [[cīkstonis]], divkārtējais olimpiskais čempions '''[[Kustā Pihlajameki]]''' <small>(attēlā)</small> 1944. gada februārī [[Helsinki|Helsinku]] bombardēšanas laikā, ko veica [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] lidmašīnas, tika ievainots un pēc dažām dienām mira? * ... uzskata, ka pirmās '''"[[Nāves zvaigzne]]s"''', kas parādās sākotnējā "[[Zvaigžņu kari|Zvaigžņu karu]]" 1977. gada filmā "[[Zvaigžņu kari: Jaunā cerība]]", diametrs pārsniedz 160 kilometrus, un to apkalpo aptuveni 1,7 miljoni militārpersonu un 400 000 droīdu? * ... [[Austrija]]s uzņēmuma '''[[KTM]]''' galvenā produkcija ir [[motocikli]], sevišķi pazīstami bezceļa motocikli, taču kopš 2008. gada KTM ražo arī sporta [[auto]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula schmidtii trunk.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[dzelzs bērzs|dzelzs bērza]]''' (''Betula schmidtii'') <small>(attēlā)</small> [[koksne]] ir tik blīva, ka tā ūdenī nepeld? * ... '''[[internā medicīna|internās medicīnas]]''' jēdziens radās 19. gadsimtā, lai apzīmētu to [[medicīna]]s daļu, kas attiecās uz iekšējo orgānu un sistēmu izmeklēšanu, un to [[slimības|slimību]] profilaksi un ārstēšanu? * ... [[Rīga|Rīgā]] dzimušais [[bokseris]] '''[[Jurijs Vauļins]]''' uzvarēja 1987. gada Eiropas čempionātā un PSRS čempionātā, bet 1989. gada decembrī izceļoja uz [[ASV]], kur boksa karjeru turpināja profesionāļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kos-harbour.JPG|border|right|200px]] * ... antīkajos laikos [[Egejas jūra]]s '''[[Kosa (sala)|Kosas salā]]''' <small>(attēlā)</small> bija [[Asklēpijs|Asklēpija]] templis un [[Hipokrats|Hipokrata]] iedibināta ārstu skola? * ... 1895. gadā dibinātais ģimenes uzņēmums '''''[[Swarovski]]''''', kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]], darbojas trīs virzienos, ražojot aksesuārus no kristāla, [[optika|optiskos]] instrumentus (tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un optiskos tēmekļus), kā arī [[stikls|stikla]] apstrādes instrumentus? * ... par '''[[2021. gada Copa América|2021. gada ''Copa América'']]''' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase]], kam šis bija 15. ''[[Copa América]]'' tituls, bet pirmais kopš 1993. gada? <!--dyk diena --> [[Attēls:Pope Stephen IV (2).jpg|border|right|150px]] * ... [[Romas pāvests]] no [[816. gads|816. gada]] jūnija līdz [[817. gads|817. gada]] janvārim '''[[Stefans IV]]''' <small>(attēlā)</small> bija romiešu augstmaņa Marīna dēls; viņš pieder tai pašai dzimtai, pie kuras pieder arī vēlākie pāvesti kā Sergejs II un Adriāns II? * ... '''[[Impērija (pilsēta)|Impēriju]]''' [[1923. gads|1923. gadā]] dibināja [[Benito Musolīni]], apvienojot tajā tuvākos ciemus? * ... '''[[Nīderlandes Republika]]''' jeb Septiņu Apvienoto Provinču Republika bija [[federāla republika]] mūsdienu [[Nīderlande]]s (mazliet arī [[Beļģija]]s) teritorijā, un tā ir mūsdienu Nīderlandes priekšgājēja, pirmā neatkarīgā [[nīderlandieši|nīderlandiešu]] valsts? <!--dyk diena --> [[Attēls:Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Čičibu bērzs]]''' (''Betula chichibuensis'') <small>(attēlā)</small> ir [[Japāna|Japānā]] sastopama kritiski apdraudēta bērzu suga - 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks? * ... ...? * ... ...? f0nwzetrr3j6z0xhimr9ll59eedal7l 0 20857 3667508 3645018 2022-08-06T20:15:02Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola kluba infokaste | text_color= #FFFFFF | bg_color = #0018A1 | nos = ''Internazionale'' | logo_links = FC Internazionale Milano 2021.svg | logo_izm = 150px | pilns = ''Football Club Internazionale Milano SpA'' | pilsēta = {{vieta|Itālija|Milāna}} | dib = 1908 | dib_mēn = 3 | dib_dat = 9 | stad = [[Stadio Giuseppe Meazza|Džuzepes Meacas stadions]] | ietilp = 80 018 | prez = {{flaga|Ķīna}} Stīvens Džans | tren = {{flaga|Itālija}} [[Simone Indzagi]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021.—2022.]] | poz = 2. vieta |pattern_la1 = _inter2223H |pattern_b1 = _inter2223H |pattern_ra1 = _inter2223H |pattern_sh1 = _inter2223H |pattern_so1 = _inter2223H |leftarm1 = 000000 |body1 = 000000 |rightarm1 = 000000 |shorts1 = 000000 |socks1 = 000000 |pattern_la2 = _inter2122A |pattern_b2 = _inter2122A |pattern_ra2 = _inter2122A |pattern_sh2 = _inter2122A |pattern_so2 = _inter2122A |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF |pattern_la3 = _blackborder |pattern_b3 = _inter2122T |pattern_ra3 = _blackborder |pattern_sh3 = _monterrey1213t1 |pattern_so3 = _monterrey1213t1 |leftarm3 = 000000 |body3 = 000000 |rightarm3 = 000000 |shorts3 = 000000 |socks3 = 000000 }} '''Milānas "Internazionale"''', bieži saīsināti saukts par '''"Inter"''', ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Milāna]]s, [[Lombardija|Lombardijā]]. Komanda spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]]. Savas mājas spēles ''Inter'' aizvada [[Stadio Giuseppe Meazza|Džuzepes Meacas stadionā]] (saukts arī par ''San Siro''), kur ir 80 018 skatītāju vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.sansiro.net/?page_id=195 |title=Struttura |publisher=sansiro.net |accessdate={{dat|2015|12|9||bez}} }}</ref> Kluba līdzjutēji komandu iesaukuši par "melni-zilajiem" ({{val-it|nerazzurri}}). == Vēsture == ''Inter'' tika dibināts [[1908]]. gada 9. martā. Kluba pirmais prezidents bija [[Džovanni Paramitioti]], un kluba pirmais kapteinis bija [[Ernsts Marklts]]. 1909.–1910. gada sezonā klubs pirmoreiz uzvarēja Itālijas čempionātā. No 1914. līdz 1919. gadam sezonas tika pārtrauktas [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] dēļ. [[1922]]. gada sezonā komanda ierindojās pēdējā vietā savā grupā, taču pārspēlēs vietu augstākajā līgā saglabāja. [[1928]]. gadā bija spiesti apvienoties ar ''Unione Sportiva Milanese'' komandu, un klubu pārdēvēja par ''AS Ambrosiana'', dažus gadus vēlāk nosauklums tika mainīts uz ''Ambrosiana-Inter''.<ref name="Storia">{{Tīmekļa atsauce|url=http://biografieonline.it/biografia.htm?BioID=814&biografia=F.C.+Inter|title=Storia dell'Inter|publisher=biografieonline.it|accessdate=2015-09-13}}</ref> 1937.–1938. gada sezonā komanda izcīnīja jau savu 4. Itālijas čempionu (''scudetto'') titulu . [[1939]]. gadā komanda ieguva [[COPA kauss|COPA kausu]]. [[1942]]. gadā par kluba prezidentu kļuva [[Karlo Maseroni]], un [[1945]]. gadā tas ieguva savu tagadējo nosaukumu.<ref name="Storia" /> == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas čempionāts / A sērija]]''' ** Čempioni (19): 1909–10, 1919–20, 1929–30, 1937–38, 1939–40, 1952–53, 1953–54, 1962–63, 1964–65, 1965–66, 1970–71, 1979–80, 1988–89, 2005–06, 2006–07, 2007–08, 2008–09, 2009–10, [[2020.—2021. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2020–21]] ** Vicečempioni (16): 1932–33, 1933–34, 1934–35, 1940–41, 1948–49, 1950–51, 1961–62, 1963–64, 1966–67, 1969–70, 1992–93, 1997–98, 2002–03, 2010–11, 2019–20, [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021–22]] * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (8): 1938–39, 1977–78, 1981–82, 2004–05, 2005–06, 2009–10, 2010–11, 2021–12 ** Finālisti (6): 1958–59, 1964–65, 1976–77, 1999–00, 2006–07, 2007–08 * '''Itālijas superkauss''' ** Kausa ieguvēji (5): 1989, 2005, 2006, 2008, 2010 * '''[[UEFA Čempionu līga|Eiropas čempionvienību kauss / UEFA Čempionu līga]]''' ** Uzvarētāji (3): 1963–64, 1964–65, 2009–10 ** Finālisti (2): 1966–67, 1971–72 * '''[[UEFA Eiropas līga|UEFA kauss / UEFA Eiropas līga]]''' ** Kausa ieguvēji (3): 1990–91, 1993–94, 1997–98 ** Finālisti (2): 1996–97, [[2019.—2020. gada UEFA Eiropas līgas sezona|2019–20]] * '''[[FIFA Klubu Pasaules kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (1): 2010 * '''[[Starpkontinentālais kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1964, 1965<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.inter.it/it/palmares|title=Palmares|publisher=F.C. Internazionale|accessdate=2015-09-13}}</ref> == Komandas sastāvs == ''{{dat|2022|3|25||bez}}''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.inter.it/it/coversquadra |title=Prima Squadra |accessdate={{dat|2021|8|23||bez}} |publisher=''Milānas "Internazionale"''}}</ref> {{fs start}} {{fs player |no=1 |nat=SVN |pos=GK |name=[[Samirs Handanovičs]] |other= [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]] }} {{fs player |no=2 |nat=NED |pos=MF |name=[[Denzels Dumfrīss]] }} {{fs player |no=5 |nat=ITA |pos=MF |name=[[Roberto Galjardīni]] }} {{fs player |no=6 |nat=NED |pos=DF |name=[[Stefans de Vreis]] }} {{fs player |no=7 |nat=CHI |pos=FW |name=[[Aleksiss Sančess]] }} {{fs player |no=8 |nat=URU |pos=MF |name=[[Matiass Vesino]] }} {{fs player |no=9 |nat=BIH |pos=FW |name=[[Edins Džeko]] }} {{fs player |no=10 |nat=ARG |pos=FW |name=[[Lautaro Martiness]] }} {{fs player |no=11 |nat=SRB |pos=DF |name=[[Aleksandars Kolarovs]] }} {{fs player |no=13 |nat=ITA |pos=DF |name=[[Andrea Ranokja]] |other=[[Kapteinis (futbols)|vicekapteinis]] }} {{fs player |no=18 |nat=GER |pos=DF |name=[[Robins Gozenss]] |other=īrē no [[Atalanta B.C.|Atalanta]] }} {{fs player |no=19 |nat=ARG |pos=FW |name=[[Hoakins Korrea]]}} {{fs mid}} {{fs player |no=20 |nat=TUR |pos=MF |name=[[Hakans Čalhanoglu]]}} {{fs player |no=21 |nat=ITA |pos=GK |name=[[Alekss Kordacs]] }} {{fs player |no=22 |nat=CHI |pos=MF |name=[[Arturo Vidals]]}} {{fs player |no=23 |nat=ITA |pos=MF |name=[[Nikolo Barella]] }} {{fs player |no=32 |nat=ITA |pos=DF |name=[[Federiko Dimarko]]}} {{fs player |no=33 |nat=ITA |pos=DF |name=[[Danilo D'Ambrozio]] }} {{fs player |no=36 |nat=ITA |pos=DF |name=[[Mateo Darmians]]}} {{fs player |no=37 |nat=SVK |pos=DF |name=[[Milans Škrinjars]] }} {{fs player |no=77 |nat=CRO |pos=MF |name=[[Marcelo Brozovičs]] }} {{fs player |no=88 |nat=ECU |pos=FW |name=[[Felipe Kaisedo]] |other=īrē no [[Genoa C.F.C.|Genoa]] }} {{fs player |no=95 |nat=ITA |pos=DF |name=[[Alesandro Bastoni]] }} {{fs player |no=97 |nat=ROM |pos=GK |name=[[Jonucs Radu]]}} {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|FC Internazionale Milano|Milānas "Internazionale"}} * [http://www.inter.it/ Oficiālā kluba vietne] {{Itālijas Serie A}} {{autoritatīvā vadība}} {{Futbols-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Internazionale, FC Milana}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Milāna]] tilws3vdxdlbvlsz5ts03i67git8sar 0 22355 3667513 3650751 2022-08-06T20:35:07Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = ''Empoli'' | logo = [[Attēls:Empoli FC 1920.png|175px]] | pilns = ''Empoli Football Club SpA'' | iesauka = ''Azzurri'' (zilie) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Empoli}} | dib = 1920 | stad = ''[[Stadio Carlo Castellani]]'' | ietilp = 16 800 | prez = {{flaga|Itālija}} Fabricio Korsi | tren = {{flaga|Itālija}} [[Paolo Dzaneti]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]] | sez = [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021.—2022.]] | poz = 14. vieta | pattern_la1=_empolifc1819h | pattern_b1=_empolifc1819h | pattern_ra1=_empolifc1819h | pattern_sh1=_empolifc1819h | leftarm1=2d71bc | body1=2d71bc | rightarm1=2d71bc | shorts1=2d71bc | socks1=2d71bc | pattern_la2=_empolifc1819a | pattern_b2=_empolifc1819a | pattern_ra2=_empolifc1819a | pattern_sh2=_empolifc1819a | leftarm2=ffffff | body2=ffffff | rightarm2=ffffff | shorts2=FFFFFF | socks2=FFFFFF | pattern_la3=_empolifc1819t | pattern_b3=_empolifc1819t | pattern_ra3=_empolifc1819t | pattern_sh3=_empolifc1819t | leftarm3=000000 | body3=000000 | rightarm3=000000 | shorts3=000000 | socks3=000000 }} '''''Empoli Football Club''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Empoli]], [[Toskāna]]s, dibināts 1920. gadā. Pirmo oficiālo spēli tas aizvadīja 1921. gadā. Klubam ir viena no spēcīgākajām jauniešu futbola sistēmām Itālijā. Pēdējos gados klubs pastāvīgi atradies uz robežas starp Itālijas divām spēcīgākajām līgām. 2004. gadā Empoli izkrita no [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s uz [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], bet nākamajā sezonā uzvarēja B sērijas čempionātā un atkal atgriezās augstākajā līgā. 2006.—2007. gada sezonā ''Empoli'' izcīnīja septīto vietu A sērijas čempionātā, kas vērtējams kā nozīmīgs sasniegums pilsētai ar tikai 45 000 iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.empolicalcio.net/2000-2009.htm|title=2000-2009|publisher=Empoli F.C.|accessdate=2015-09-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924000252/http://www.empolicalcio.net/2000-2009.htm|archivedate=2015-09-24}}</ref> [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016.—2017. gada sezonā]] ''Empoli'' ierindojās 18. vietā A sērijā un atkal tika pazemināti uz B sēriju. Komandas krāsas ir zila un balta. == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (1): 2004–05 * '''Otrā divīzija''' ** Čempioni (1): 1928–29 * '''C1 sērija''' ** Čempioni (1): 1982–83 == Logotipi == <gallery> Empoli_FC_logo.png|Kluba logo līdz 2013. gadam Empoli FC 1920.png|Kluba logo no 2013. līdz 2020. gadam </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20181001154257/http://www.empolicalcio.it/ Kluba oficiālā vietne] {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Empoli FC| ]] rjey2tibprugamd8hib01ifab769fdt 3667515 3667513 2022-08-06T20:38:29Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #0066B3 | nos = ''Empoli'' | logo_links = Empoli logo 2021.svg | logo_izm = 125px | pilns = ''Empoli Football Club SpA'' | iesauka = ''Azzurri'' (zilie) | pilsēta = {{vieta|Itālija|Empoli}} | dib = 1920 | stad = ''[[Stadio Carlo Castellani]]'' | ietilp = 16 800 | prez = {{flaga|Itālija}} Fabricio Korsi | tren = {{flaga|Itālija}} [[Paolo Dzaneti]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|Itālijas B sērija]] | sez = [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021.—2022.]] | poz = 14. vieta | pattern_la1=_empolifc1819h | pattern_b1=_empolifc1819h | pattern_ra1=_empolifc1819h | pattern_sh1=_empolifc1819h | leftarm1=2d71bc | body1=2d71bc | rightarm1=2d71bc | shorts1=2d71bc | socks1=2d71bc | pattern_la2=_empolifc1819a | pattern_b2=_empolifc1819a | pattern_ra2=_empolifc1819a | pattern_sh2=_empolifc1819a | leftarm2=ffffff | body2=ffffff | rightarm2=ffffff | shorts2=FFFFFF | socks2=FFFFFF | pattern_la3=_empolifc1819t | pattern_b3=_empolifc1819t | pattern_ra3=_empolifc1819t | pattern_sh3=_empolifc1819t | leftarm3=000000 | body3=000000 | rightarm3=000000 | shorts3=000000 | socks3=000000 }} '''''Empoli Football Club''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Empoli]], [[Toskāna]]s, dibināts 1920. gadā. Pirmo oficiālo spēli tas aizvadīja 1921. gadā. Klubam ir viena no spēcīgākajām jauniešu futbola sistēmām Itālijā. Pēdējos gados klubs pastāvīgi atradies uz robežas starp Itālijas divām spēcīgākajām līgām. 2004. gadā Empoli izkrita no [[Itālijas futbola čempionāta A sērija]]s uz [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]], bet nākamajā sezonā uzvarēja B sērijas čempionātā un atkal atgriezās augstākajā līgā. 2006.—2007. gada sezonā ''Empoli'' izcīnīja septīto vietu A sērijas čempionātā, kas vērtējams kā nozīmīgs sasniegums pilsētai ar tikai 45 000 iedzīvotājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.empolicalcio.net/2000-2009.htm|title=2000-2009|publisher=Empoli F.C.|accessdate=2015-09-15|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150924000252/http://www.empolicalcio.net/2000-2009.htm|archivedate=2015-09-24}}</ref> [[2016.—2017. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2016.—2017. gada sezonā]] ''Empoli'' ierindojās 18. vietā A sērijā un atkal tika pazemināti uz B sēriju. Komandas krāsas ir zila un balta. == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (1): 2004–05 * '''Otrā divīzija''' ** Čempioni (1): 1928–29 * '''C1 sērija''' ** Čempioni (1): 1982–83 == Logotipi == <gallery> Empoli_FC_logo.png|Kluba logo līdz 2013. gadam Empoli FC 1920.png|Kluba logo no 2013. līdz 2020. gadam </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20181001154257/http://www.empolicalcio.it/ Kluba oficiālā vietne] {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Empoli FC| ]] b8g8mmcjbbzgivx1zc4imr23eh0mobx 0 27045 3667629 3631540 2022-08-07T09:12:29Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki '''Ostrakisms''' ({{val|grc|ὀστρᾰκισμός}} (''ostrakismos''), no {{gree|ὄστρᾰκον}} ''(ostrakon'') — 'lauska') bija likums [[Atēnas|Atēnās]], Argosā u.c. [[Senā Grieķija|senās Hellādas]] [[polisa|polisās]], ka jebkuru pilsoni, kurš savu rakstura īpašību un talantu dēļ varēja būt bīstams pastāvošajai iekārtai, varēja bez pierādījumiem, tikai nobalsojot, uz 10 gadiem izraidīt no polisas (vēlāk laiku samazināja uz 5 gadiem). Tas netika uzskatīts par sodu, līdz ar to izraidītais pilsonis saglabāja savu īpašumu. Ostrakismu atcēla kā sevi diskreditējušu paražu 417. g. p.m.ē., kad politisko partiju (Alkibiada partija pret Nikija partiju) savstarpējo cīņu un intrigu rezultātā ostrakismam tika pakļauts absolūti nevainīgs neitrāls politiķis Hiperbols. == Procedūra == Janvārī, (sestajā pritānijā pēc Atēnu [[Kalendārs|kalendāra]]) Piecu simtu padome (''pritani'') tautas sapulcē izvirzīja balsošanai ostrakismam deleģēto pilsoņu sarakstu. Ja sapulce atzina kādu no saraksta par apspriežamu, astotajā pritānijā (marts—aprīlis) notika ostrakisma balsošana, izraidāmā vārdu uzrakstot uz poda lauskas ("ostrakas") un metot urnā. Ja balsošanā bija piedalījušies mazāk nekā 6000 pilsoņi, balsojumu anulēja. Ja balsotāju kvorums tika savākts, saskaitīja, par kuru personu balsots visvairāk, un tai 10 dienu laikā bija jādodas trimdā. == Zināmākie ostrakismam pakļautie atēnieši == * Hiparhs, Harma dēls, [[Monarhs|tirāna]] Pasistrata radinieks — 487. g. p.m.ē. * Ksantips, Perikla tēvs — 484. g. p.m.ē. * Aristids Taisnīgais — 482. g. p.m.ē. * Temistokls — 471. g. p.m.ē. * Kimons — 461. g. p.m.ē. * Tukidids, Melasija dēls, Perikla oponents — 443. g. p.m.ē. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Senā Grieķija]] qx1tsb2sxyt4fhx5gza8ozdh5tpqr60 0 37691 3667617 3648411 2022-08-07T08:48:45Z Pirags 3757 /* Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = Livländisches Gouvernement <br>Liivimaa kubermang<br> Лифляндская губерния |nosaukums_latv_val = Vidzemes guberņa |sugasvārds = autonoma teritorija | |kontinents = Eiropa |reģions = |valsts = Latvijas ziemeļaustrumu daļa, Igaunijas dienviddaļa |laikmets = [[Jaunie laiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = Krievijas impērija |valdības_veids = Autonoma teritorija | |gads_sākums = 1721 (1796) |gads_beigas = 1918 | |year_exile_start = |year_exile_end = Pēc Bresļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = [[Lielais Ziemeļu karš]] |date_event2 = |event3 = [[Pirmais pasaules karš]] |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = Iekarota [[Zviedru Vidzeme]] |date_pre = |event_post = Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] Krievija atsacījās no Vidzemes, tika formāli nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]] |date_post = | |p1 = Zviedru Vidzeme |flag_p1 = |image_p1 = [[Attēls:Sweden-Flag-1562.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = Apvienotā Baltijas hercogiste |flag_s1 = |image_s1 = [[Attēls:United Baltic Duchy flag.svg|30px|Zviedru Vidzeme]] |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Livonian colours.svg |flag = |flag_type = Vidzemes trikolors | |image_coat = Лифляндская губерния.png |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = Vidzemes guberņas ģerbonis 19.gs. beigās. | |image_map = Governorate of Livonia 1820.jpg |image_map_caption = Vidzemes guberņa, 1820 | |galvaspilsēta = [[Rīga]] | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = [[vācu valoda|vācu]], [[krievu valoda|krievu]], [[latviešu valoda|latviešu]], [[igauņu valoda|igauņu]] |reliģija = [[luterticība]] |nauda = | |leader1 = <!--- Name of king or president ---> |leader2 = |leader3 = |leader4 = |year_leader1 = <!--- Years served ---> |year_leader2 = |year_leader3 = |year_leader4 = |title_leader = Krievijas imperators |representative1 = ģenerālbubernatori, gubernatori |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = <!--- Name of legislature ---> |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1714 |stat_platība1 = <!--- area in square kílometres (w/o commas or spaces), area in square miles is calculated ---> |stat_pop1 = 217723 |stat_year2 = 1785 |stat_platība2 = |stat_pop2 = 507150 |stat_year3 = 1846—1847 |stat_platība3 = |stat_pop3 = 777183 |stat_year4 = 1905 |stat_platība4 = 45515 |stat_pop4 = 1399000 |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Vidzemes guberņa''', oficiāli '''Līvlandes guberņa''' ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|et|Liivimaa kubermang}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) bija autonoma<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.</ref> administratīva vienība [[Krievijas impērija]]s sastāvā, kurā ietilpa [[Latvija]]s kultūrvēsturiskais [[Vidzeme]]s novads, [[Igaunija]]s dienviddaļa un [[Sāmsala]]. Vidzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments — [[Vidzemes landtāgs]]. Līdz pat 19.gs. beigām Vidzemes guberņas oficiālā valoda bija [[vācu valoda]]. Civilās pārvaldes augstākā vara bija gubernatoram. Tā padomdevēja organizācija bija landrātu kolēģija. Gubernatora rīkojumus, ko viņš izdeva, saskaņojot ar landrātu kolēģiju, sauca par "patentiem", kam bija likuma spēks guberņas teritorijā. Robežojās ar [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Kurzemes guberņa|Kurzemes]], [[Pleskavas guberņa|Pleskavas]] un [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņām]]. 1917. gadā igauņu apdzīvotos Vidzemes guberņas apriņķus pievienoja [[Autonomā Igaunijas guberņa|Autonomajai Igaunijas guberņa]]i, bet latviešu apdzīvotos [[Vitebskas guberņa]]s apriņķus pievienoja Vidzemes guberņai.<ref>Krievijas PSFR Tautas komisāru padomes 1917. gada 14. decembra rīkojums Nr. 93.</ref> 1917. gada septembrī gandrīz visu [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķi]], bet 1918. gada februārī pārējo Vidzemes guberņu [[Oberosts|okupēja vācu karaspēks]], tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 22. septembrim, kad Rīgā tika pasludināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Izveide == Vidzemes guberņas teritorija tika inkorporēta [[Krievijas impērija]]s sastāvā 1721. gadā. Pirms tam tā bija atkarīga no [[Zviedrija]]s un pastāvēja ar nosaukumu "Rīgas gubernatūra" jeb [[Zviedru Vidzeme]], vēl agrāk — [[Pārdaugavas hercogiste]] vai [[Līvzeme]]. Tajā ietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas]], [[Cēsu apriņķis|Cēsu]], [[Pērnavas apriņķis|Pērnavas]] un [[Tērbatas apriņķis|Tērbatas apriņķi]], kas bija sadalīti pilsnovados, vēlāk draudzēs. === Rīgas guberņa (1713—1783) === {{Pamatraksts|Rīgas guberņa}} [[Attēls:Bm04066abm.jpg|thumb|300px|Rīgas un Rēveles guberņu karte (pēc vietniecību izveides 1783. gadā mainījās apriņķu robežas).]] [[1710]]. gadā [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā krievu karaspēks iekaroja [[Rīga|Rīgu]] un pēc [[Vidzemes un Igaunijas kapitulācija (1710)|Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710)]] Krievijas cars [[Pēteris I]] iecēla viņa dienestā pārgājušo [[Zviedru Vidzeme]]s muižnieku [[Gerhards Johans fon Lēvenvolde|Gerhardu Johanu fon Lēvenvoldi]] par ģenerālpilnvarnieku (''General-Bevollmächtigter'') [[Baltijas provinces|Baltijas provincēs]]. Lai arī tiesiski Vidzeme vēl joprojām piederēja Zviedrijas karalistei, cars Pēteris 1713. gadā izveidoja [[Rīgas guberņa|Rīgas guberņu]] ({{val|de|Rigaer Gouvernement}}, {{val|ru|Рижская губерния}}), kas sastāvēja no divām daļām — [[Rīga]]s provinces un [[Smoļenska]]s provinces. Pēc kara beigām 1722. gadā Rīgas guberņai pievienoja Tērbatas apriņķi. Saskaņā ar 1775. gada guberņu likumu Rīgas guberņa sastāvēja no 9 apriņķiem — Rīgas, Cēsu, [[Valkas apriņķis|Valkas]], [[Valmieras apriņķis|Valmieras]], Pērnavas, [[Vīlandes apriņķis|Vīlandes]], [[Veravas apriņķis|Veravas]], Tērbatas un [[Sāmsalas apriņķis|Sāmsalas]]. 1783. gada 10. maijā guberņai pievienoja [[Slokas novads|Slokas novadu]] (tagadējās [[Jūrmala]]s teritoriju). Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gada 3. jūlijā izdeva rīkojumu, ar kuru Rīgas guberņa tika likvidēta un tās vietā izveidota [[Rīgas vietniecība]]. === Rīgas vietniecība (1783—1796) === {{Pamatraksts|Rīgas vietniecība}} [[Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|thumb|right|300px|[[Rēveles vietniecība|Rēveles]] un [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] karte (1783)]] Rīgas vietniecība ({{val|de|Rigasche Statthalterschaft}}, {{val|ru|Рижское наместничество}}) sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valkas, Valmieras, Pērnavas, Vīlandes, Veravas, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. To pārvaldīja ķeizarienes iecelts ģenerālgubernators, kura uzdevums bija augstākā uzraudzība pār guberņu un tiesības komandēt tajā izveidoto karaspēku. Līdz 1786. gadam kā padomdevēja organizācija vēl darbojās landrātu kolēģija. Pēc 1787. gada Rīgas rātes vietā bija vēlēts Rīgas pilsētas galva un pilsētas Dome. Lielās ģildes vietā tika izveidotas trīs tirgotāju ģildes. Katrā apriņķī tika izveidota zemes tiesa, kurā no pieciem piesēdētājiem divi bija zemnieki. Rīgas vietniecība tika likvidēta 1796. gada 28. novembrī, pārdēvējot to par Vidzemes guberņu. === Vidzemes guberņa (1796—1918) === Vidzemes guberņa ({{val|de|Livländisches Gouvernement}}, {{val|ru|Лифляндская губерния}}) pastāvēja no 1796. līdz 1918. gadam kā viena no [[Baltijas guberņas|Baltijas guberņām]]. Sastāvēja no Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Pērnavas, Vīlandes, Veru, Tērbatas un Sāmsalas apriņķiem. Guberņu pārvaldīja imperatora iecelts gubernators tam padotām muižniecības pašpārvaldes institūcijām un ierēdņiem (landrātu kolēģija, [[landtāgs]], bruņinieku konvents, landmaršals). 1819. gadā apriņķi tika sadalīti [[pagasts|pagastos]] un [[muiža|muižās]]. 1917. gada 30. martā (12. aprīlī) Krievijas Pagaidu valdība izdeva rīkojumu par Vidzemes guberņas sadalīšanu divās daļās un igauņu apdzīvoto apriņķu pievienošanu [[Igaunijas guberņa]]i. [[Pirmais Latgales latviešu kongress]] 1917. gada 26.—27. aprīlī (9.—10. maijā) prasīja latviešu apdzīvoto [[Vitebskas guberņa]]s apvienošanu pēc nacionālā principa ar Vidzemes un Kurzemes guberņām, tomēr Krievijas valdība vilcinājās pieņemt šādu lēmumu. Toties [[Krievijas PSFR]] Tautas komisāru padome 1917. gada 14. decembrī izdeva rīkojumu Nr. 93. par [[Daugavpils apriņķis|Daugavpils]], [[Ludzas apriņķis|Ludzas]] un [[Rēzeknes apriņķis|Rēzeknes apriņķu]] atdalīšanu no [[Vitebskas guberņa]]s un to pievienošanu Vidzemes guberņai. Pēc [[Brestļitovskas miera līgums|Brestļitovskas miera līguma]] un [[Berlīnes papildvienošanās (1918)]] nosacījumiem Krievija atsacījās no Vidzemes, Kurzemes un Igaunijas guberņām un formāli tika nodibināta [[Apvienotā Baltijas hercogiste]]. == Robežas == [[Igaunijas guberņa]] ziemeļos, [[Pleskavas guberņa]] austrumos, [[Vitebskas guberņa]] dienvidaustrumos, [[Kurzemes guberņa]] dienvidos, [[Baltijas jūra]] un [[Rīgas līcis]] rietumos. == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Jumpravas draudzes novads 1791.jpg|thumb|300px|Rīgas apriņķa draudzes novadi (1791).]] [[Attēls:LivoniaGovernorate1914.png|thumb|300px|Guberņas administratīvais dalījums (1914).]] Pēc [[Latvijas administratīvais iedalījums|1783. gada teritoriāli administratīvās reformas]] [[Rīgas vietniecība|Rīgas vietniecību]] sadalīja deviņos apriņķos <ref>Рескрипты и указы Екатерины II лифляндскому и эстляндскому генерал — губернатору графу Броуну об учреждении Рижского и Ревельcкого наместничеств. http://www.vostlit.info/Texts/Dokumenty/Russ/XVIII/EkaterinaII/Prib_sb/1/text.htm</ref>: * [[Rīgas apriņķis]] (vācu: ''Rigische Kreis''; krievu: ''Рижский уезд''): apriņķa pilsēta [[Rīga]] (''Riga'') un [[Rīgas patrimoniālais apgabals]], pilsēta [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] (''Schlock''), [[Daugavgrīvas cietoksnis]] (''Dünamünde''), 25 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Aizkraukles draudzes novads (Daugavas labajā krastā)|Aizkraukles]] (''Ascheraden''), [[Akmeņsalas draudzes novads|Akmeņsalas]] (''Steinholm''), [[Allažu draudzes novads|Allažu]] (''Allasch''), [[Ādažu-Carnikavas draudzes novads|Ādažu-Carnikavas]] (''Neuermühlen-Zarnikau''), [[Daugavgrīvas draudzes novads|Daugavgrīvas]] (''Dünamünde''), [[Doles draudzes novads|Doles]] (''Dahlen''), [[Ikšķiles—Salaspils draudzes novads|Ikšķiles—Salaspils]] (''Uexküll-Kircholm''), [[Jaunpils draudzes novads|Jaunpils (Zaubes)]] (''Jürgensburg''), [[Jumpravas draudzes novads|Jumprava]] (''Jungfernhof''), [[Kokneses draudzes novads|Kokneses]] (''Kokenhusen''), [[Krimuldas-Pēterupes draudzes novads|Krimuldas—Pēterupes]] (''Kremon-St. Peters Capelle''), [[Lēdurgas-Turaidas draudzes novads|Lēdurgas—Turaidas]] (''Loddiger-Treiden''), [[Lielvārdes draudzes novads|Lielvārdes]] (''Lennewarden''), [[Madlienas draudzes novads|Madlienas]] (''Sissegal''), [[Mālpils draudzes novads|Mālpils]] (''Lemburg''), [[Nītaures draudzes novads|Nītaures]] (''Nitau''), [[Ropažu draudzes novads|Ropažu]] (''Rodenpois''), [[Siguldas draudzes novads|Siguldas]] (''Segewold''), [[Skultes draudzes novads|Skultes]] (''St. Matthäi''), [[Slokas draudzes novads|Slokas]] (''Schlok''), [[Suntažu draudzes novads|Suntažu]] (''Sunzel''). * [[Cēsu apriņķis]] (''Wendensche Kreis''; ''Венденский уезд''): apriņķa pilsēta [[Cēsis]] (Wenden), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Āraišu draudzes novads|Āraišu]] (''Arrasch''), [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes]] (''Bersohn''), [[Cesvaines draudzes novads|Cesvaines]] (''Seswegen''), [[Cēsu draudzes novads|Cēsu]] (''Wenden''), [[Dzērbenes—Drustu draudzes novads|Dzērbenes—Drustu]] (''Serben-Drostenhof''), [[Ērgļu—Ogresmuižas draudzes novads|Ērgļu—Ogresmuižas]] (''Erlaa-Ogershof''), [[Jaunpiebalgas draudzes novads|Jaunpiebalgas]] (''Neuhof, Pebalg-Neuhof''), [[Kalsnavas—Vietalvas draudzes novads|Kalsnavas—Vietalvas]] (''Kalzenau''), [[Lazdonas draudzes novads|Lazdonas]] (''Lasdohn''), [[Liepmuižas—Vestienas draudzes novads|Liepmuižas—Vestienas]] (''Linden-Festen''), [[Liezēres draudzes novads|Liezēres]] (''Löser''), [[Lubānas draudzes novads|Lubānas]] (''Luban''), [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas]] (''Laudohn''), [[Raunas draudzes novads|Raunas]] (''Ronneburg''), [[Skujenes draudzes novads|Skujenes]] (''Schujen''), [[Vecpiebalgas draudzes novads|Vecpiebalgas]] (''Alt-Pebalg, Pebalg-Orrishof''). * [[Valmieras apriņķis]] (''Wolmarsche Kreis; Вольмарский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valmiera]] (''Wolmar''), pilsēta [[Limbaži]] (''Lemsal''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alojas draudzes novads|Alojas]] (''Allendorf''), [[Burtnieku draudzes novads|Burtnieku]] (''Burtneck''), [[Dikļu draudzes novads|Dikļu]] (''Dikkeln''), [[Limbažu draudzes novads|Limbažu]] (''Lemsal''), [[Liepupes draudzes novads|Liepupes]] (''Pernigel''), [[Matīšu draudzes novads|Matīšu]] (''Matthäi''), [[Mazsalacas draudzes novads|Mazsalacas]], (''Salisburg''), [[Rubenes draudzes novads|Rubenes]] (''Pappendorf''), [[Rūjienas draudzes novads|Rūjienas]] (''Rujen''), [[Salacgrīvas draudzes novads|Salacgrīvas]] (''Salis''), [[Straupes draudzes novads|Straupes]] (''Roop''), [[Umurgas draudzes novads|Umurgas]] (''Ubbenorm''), [[Valmieras draudzes novads|Valmieras]] (''Wolmar''). * [[Valkas apriņķis]] (''Walksche Kreis; Валкский уезд''): apriņķa pilsēta [[Valka]]/[[Valga]] (''Walk''), 11 [[draudzes novads|draudžu novadi]]: [[Alūksnes draudzes novads|Alūksnes]] (''Marienburg''), [[Apekalna draudzes novads|Apekalna]] (''Oppekaln''), [[Ērģemes draudzes novads|Ērģemes]] (''Ermes''), [[Ēveles draudzes novads|Ēveles]] (''Wolfahrt''), [[Gaujienas draudzes novads|Gaujienas]] (''Adsel''), [[Gulbenes draudzes novads|Gulbenes]] (''Schwanenburg''), [[Lugažu draudzes novads|Lugažu]] (''Luhde''), [[Palsmanes—Aumeisteru draudzes novads|Palsmanes—Aumeisteru]] (''Palzmar-Serbigal''), [[Smiltenes draudzes novads|Smiltenes]] (''Smilten''), [[Tirzas—Velēnas draudzes novads|Tirzas—Velēnas]] (''Tirzen-Wellan''), [[Trikātas draudzes novads|Trikātas]] (''Trikaten''). * [[Veravas apriņķis]] (''Werrosche Kreis; Верроский уезд''): apriņķa pilsēta [[Verava]] (''Werro''/''Võru''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Urvaste (Antsla)]] (''Urbs (Anzen)''), [[Kanepi]] (''Cannapäh''), [[Karula]] (''Carolen''), [[Hargla]] (''Harjel''), [[Vastselīna]] (''Neuhausen''), [[Pelva]] (''Pölwe''), [[Räpina]] (''Rappin''), [[Rõuge]] (''Rauge''). * [[Tērbatas apriņķis]] (''Dörptsche Kreis; Юрьевский (Дерптский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Tērbata]] (''Dorpat''/''Tartu''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Palamuse]] (''Bartholomäi''), [[Tartu]] (''Dorpat''), [[Äksi]] (''Ecks''), [[Kambja]] (''Kamby''), [[Puhja]] (''Kawelecht''), [[Kodavere]] (''Kotfer''), [[Laiuse]] (''Lais''), [[Maarja—Magdaleena]] (''Marien-Magdalenen'') , [[Nõo]] (''Nüggen''), [[Otepē]] (''Odempäh''/''Otepää''), [[Rannu]] (''Randen''), [[Rõngu]] (''Ringen''), [[Kursi]] (''Talkhof''), [[Sangaste]] (''Theal-Fölk, Sagnitz''), [[Torma]] (''Torma''), [[Võnnu]] (''Wenden''). * [[Vīlandes apriņķis]] (''Fellinsche Kreis; Феллинский уезд''): apriņķa pilsēta [[Vīlande]] (''Fellin''/''Viljandi''), 8 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Vīlande]]—[[Kepo]] (''Fellin-Köppo''), [[Helmeta]] (''Helmet''), [[Suure—Jaani]] (''Groß St. Johannis''), [[Kolga—Jaani]] (''Klein St. Johannis''), [[Põltsamaa]] (''Oberpahlen''), [[Paistu]] (''Paistel''), [[Pilistvere]] (''Pillistfer''), [[Tarvastu]] (''Tarwast''). * [[Pērnavas apriņķis]] (''Pernausche Kreis; Перновский уезд''): apriņķa pilsēta [[Pērnava]] (''Pernau''/''Pärnu''), 13 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''): [[Audru]] (''Audern''), [[Vändra]] (''Fennern''), [[Häädemeeste]] (''Gudmannsbach''), [[Halliste]] (''Hallist''), [[Pärnu-Jaagupi]] (''St. Jacobi''), [[Karksi]] (''Karkus''), [[Mihkli]] (''St. Michaelis''), [[Pärnu]] (''Pernau-St. Elisabeth''), [[Saarde]] (''Saara''), [[Tõstamaa]] (''Testama''), [[Tori]] (''Torgel''). * [[Sāmsalas apriņķis]] (''Arenburgische Kreis; Эзельский (Аренсбургский) уезд''): apriņķa pilsēta [[Ārensburga]] (''Arenburg''/''Kuressaare''), 16 [[draudzes novads|draudžu novadi]] (''kihelkond''). == Livonijas (Rīgas) ģenerālgubernatori un Vidzemes gubernatori (1712—1917)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://whp057.narod.ru/latva.htm |title=skatīt arī http://whp057.narod.ru |access-date={{dat|2008|07|16||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071116041025/http://whp057.narod.ru/latva.htm |archivedate={{dat|2007|11|16||bez}} }}</ref> == [[Attēls:Rigas pils 1829.jpg|thumb|280px|Bijusī Livonijas ordeņa mestra Rīgas pils pa labi, pārveidota par ģenerālgubernatoru un gubernatoru rezidenci. Guberņas ģimnāzija pa kreisi (H. F. Hausvalda litogrāfija, 1829)]] {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} === Rīgas gubernatori === * 1712 [[Aleksandrs Meņšikovs]] (''Александр Данилович Меншиков'') — pildīja šo amatu kā Pēterburgas ģenerālgubernators * 1713—1719 [[Pēteris Goļicins]] (''Пётр Алексеевич Голицын'') * 1719—1726 [[Aņikita Repņins]] (''Аникита Иванович Репнин'') * 1727—1751 [[Pēteris Lasī]] (''Peter von Lacy'', ''Пётр Петрович Ласси'', ''Peadar de Lása'') * 1751—1753 [[Vladimirs Dolgorukovs]] (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1753—1758 [[Pēteris Vojeikovs]] (''Фёдор Матвеевич Воейков'') kā vicegubernators * 1758—1761 Vladimirs Dolgorukovs (''Владимир Петрович Долгоруков'') * 1762—1783 [[Džordžs Brauns]] (''George Browne'', ''Юрий Юрьевич Броуне'', ''Seoirse de Brún'') === Rīgas vietniecības ģenerālgubernatori === [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|250px|Džordžs Brauns — Livonijas ģenerālgubernators (1762—1792)]] * 1783—1791 Džordžs Brauns * 1792—1796 [[Nikolajs Repņins]] (''Николай Васильевич Репнин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators === Vidzemes gubernatori un Rīgas ģenerālgubernatori === * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgēņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) * 1876—1883 [[Aleksandrs fon Ikšķils-Gildenbands]] (''Alexander von Üxküll-Güldenband'', ''Александр фон Икскуль-Гильденбанд'') * 1883—1885 [[Ivans Sevičs]] (''Иван Егорович Шевич'') * 1885—1895 [[Mihails Zinovjevs]] (''Михаил Алексеевич Зиновьев'') * 1895—1900 [[Vladimirs Surovcevs]] (''Владимир Дмитриевич Суровцев'') * 1901—1905 [[Mihails Paškovs]] (''Михаил Алексеевич Пашков'') * 1905—1906 [[Vasilijs Sologubs]] (''Василий Устинович Соллогуб'') * 1906—1909 [[Aleksandrs Mellers-Zakomeļskis]] (''Александр Николаевич Меллер-Закомельский''), vienlaikus arī pagaidu Rīgas ģenerālgubernators kara stāvokļa apstākļos * 1909—1914 [[Nikolajs Zvjagincevs]] (''Николай Александрович Звягинцев'') * 1914—1916 [[Arkādijs Kaļepovskis]] (''Аркадий Ипполитович Келеповский'') * 1916—1917 [[Nikolajs Lavrinovskis]] (''Николай Николаевич Лавриновский'') * 1917 [[Sergejs Šidlovskis]] (''Сергей Алексеевич Шидловский'') kā civilgubernators no 20. februāra līdz 18. martam * 1917 [[Andrejs Krastkalns]] kā Krievijas Pagaidu valdības ieceltais Vidzemes komisārs no 18. marta līdz 3. aprīlim (vietnieks [[Gustavs Zemgals]]) * 1917 [[Andrejs Priedkalns]] kā Vidzemes komisāra vietas izpildītājs no 3. aprīļa līdz 25. maijam (vietnieks [[Kārlis Ulmanis]]) === Etniskā sastāva atšķirības dažādos apriņķos (1897) === {{Latvijas vēsture}} Pēc 1897. gada tautas skaitīšanas datiem Vidzemes guberņā bija '''1 299 365''' iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs:<ref>[http://demoscope.ru/weekly/ssp/rus_lan_97_uezd.php?reg=725 Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России]</ref> {| class="wikitable" |- ! Apriņķis ! [[latvieši]] ! [[igauņi]] ! [[vācieši]] ! [[krievi]] ! [[ebreji]] ! [[poļi]] ! [[lietuvieši]] |- | [[Rīgas apriņķis]] | 58,2% | 1,1% | 18,2% | 11,9% | 4,7% | 3,5% | 1,6% |- | [[Cēsu apriņķis]] | 94,4% | ... | 3,5% | 1,0% | ... | ... | ... |- | [[Valmieras apriņķis]] | 93,3% | 3,2% | 2,0% | ... | ... | ... | ... |- | [[Valkas apriņķis]] | 87,9% | 7,2% | 2,1% | 1,3% | 1,1% | ... | ... |- | [[Veravas apriņķis]] | 3,5% | 92,7% | 2,0% | 1,4% | ... | ... | ... |- | [[Pērnavas apriņķis]] | ... | 94,0% | 3,7% | 1,1% | ... | ... | ... |- | [[Vīlandes apriņķis]] | ... | 97,1% | 1,8% | ... | ... | ... | ... |- | [[Sāmsalas apriņķis]] | ... | 95,5% | 2,6% | ... | ... | ... | ... |- | [[Tērbatas apriņķis]] | ... | 86,8% | 4,4% | 7,2% | ... | ... | ... |- | '''Vidzemes guberņā kopā''' | '''43,4%''' | '''39,9%''' | '''7,6%''' | '''5,2%''' | '''1,8%''' | '''1,2%''' | ... |- | '''Kopskaits''' | '''563 829''' | '''518 594''' | '''98 573''' | '''68 124''' | '''23 728''' | '''15 132''' | '''6 594''' |} Vidzemes guberņas '''latviešu apriņķos''' 1897. gadā bija šāds iedzīvotāju sadalījums: * Rīgas apriņķī — 396 101 iedzīvotāji, no tiem 230 397 latvieši; * Cēsu apriņķī — 124 208 iedzīvotāji, no tiem 117 187 latvieši; * Valmieras apriņķī — 112 836 iedzīvotāji, no tiem 105 231 latvieši; * Valkas apriņķī — 120 585 iedzīvotāji, no tiem 106 016 latvieši. Tātad kopējais iedzīvotāju skaits guberņas latviešu daļā 1897. gadā bija '''753 730''', bet latviešu īpatsvars tajā — 74,1%. == Izglītības iestādes (1890) == Pēc Brokhauza-Jefrona Lielās enciklopēdiskās vārdnīcas ziņām Vidzemes guberņā bija šādas mācību iestādes <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |title=Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона) |access-date={{dat|2010|01|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F |archivedate={{dat|2019|10|04||bez}} }}</ref>: * [[Tartu Universitāte|Tērbatas (Jurjevas) Universitāte]] ar 2095 studentiem, * [[Rīgas Politehniskā augstskola]] ar 1025 studentiem, * [[Tērbatas Veterinārais institūts]] ar 290 studentiem, * Feldšeru skola pie Tērbatas Veterinārā institūta ar 8 studējošajiem, * [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Garīgais seminārs]] ar 145 studējošajiem, * 16 vīriešu ģimnāzijas, 11 sieviešu ģimnāzijas, * 2 skolotāju semināri ar 18 studējošajiem ([[Vidzemes skolotāju seminārs]] Valkā, Tērbatas skolotāju seminārs) * 2 amatniecības skolas (Rīgā) ar 447 studējošajiem, * 3 jūrskolas ar 245 studējošajiem, * 48 apriņķa skolas, * 222 privātās skolas, * 140 evaņģēliski luterisko draudžu skolas un 1087 pagasta skolas, * 125 ortodokso draudžu skolas un 242 pagasta skolas, * 6 ebreju skolas, * 6 svētdienas skolas, * 3 nedzirdīgo skolas (toreiz - kurlmēmo skolas) == Pilsētas == * [[Rīga]] * [[Tērbata]] * [[Pērnava]] * [[Valka|Valka/Valga]] * [[Cēsis]] * [[Vīlande]] * [[Kuresāre]] * [[Valmiera]] * [[Verava]] * [[Limbaži]] * [[Daugavgrīva]] == Pasta ceļi == [[Attēls:Vidzemes guberņas pasta ceļi 1797.jpg|thumb|270px|Vidzemes guberņas latviešu daļas pasta ceļi (1797). Parādīts Rīgas-Pērnavas pasta ceļa variants gar jūras krastu.]] 1826. gadā caur Vidzemes guberņas teritoriju gāja šādi pasta ceļi:<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |title=H. von Bienenstamm: Geographischer Abriss der drei deutschen Ostsee-Provinzen Russlands, oder der Gouvernemens Ehst-, Liv- und Kurland. Riga: Deubner, 1826, 176–178 lpp. |access-date={{dat|2017|07|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170301100007/https://books.google.ee/books?id=MwsZAAAAYAAJ&hl=en&pg=PA176#v=onepage&q&f=false |archivedate={{dat|2017|03|01||bez}} }}</ref> * "Lielais pasta ceļš" no [[Prūsija]]s uz Pēterburgu. Vidzemes guberņā bija 335 [[verstis]] šī lielceļa ar 17 [[pasta stacija|pasta stacijām]]: ([[Jelgava]] ← 22 versts → [[Kurzemes guberņa]]s robeža pie [[Dalbe]]s) ← 2 → [[Olaine]] (''St. Olai'') → 20 ← Rīga → 11 ← [[Bukulti (Garkalnes novads)|Bukulti]] (''Neuermühlen'') → 15 ← [[Iļķene]] (''Hilchensfähr'') → 18 ← [[Englārte]] (''Engelhardshof'') → 20 ← [[Straupe]] (''Roop'') → 21 ← [[Lenči]] (''Lenzenhof'') → 18 ← [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 18 ← [[Strenči]] (''Stakeln'') → 20 ← [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') ← 17 → [[Tēliste]] (''Teilizz, Tõlliste'') → 22 ← [[Kuikaži]] (''Kuikazz, Kuigatsi'') → 24 ← [[Uderna]] (''Uddern, Uderna'') → 25 ← [[Tērbata]] (''Dorpat, Tartu'') → 23 ← [[Igavere]] (''Iggafer, Igavere'') → 23 ← [[Torma]] (''Torma'') → 25 ← [[Ninasi]] (''Nennal, Ninasi'') → 12 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pērnavas–Rēveles pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" Valmierā. Vidzemes guberņā bija 163 verstis šī lielceļa posma no Valmieras ar 7 pasta stacijām: [[Valmiera]] (''Wolmar'') → 23 ← [[Rencēni]] (''Ranzen'') → 22 ← [[Rūjiena]] (''Rujen'') → 21 ← [[Meizakila]] (''Moiseküll, Mõisaküla'') → 20 ← [[Kilingi]] (''Kurkund'') → 22 ← [[Surju]] (''Surri'') → 17 ← [[Pērnava]] (''Pernau, Pärnu'') → 25 ← [[Halinga]] (''Hallik'') → 13 ← [[Igaunijas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Pleskavas pasta ceļš", atdalījās no "Lielā pasta ceļa" pie [[Valka]]s. Vidzemes guberņā bija 116 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Gulbji (pasta stacija)]] (''Gulben'') → 20 ← [[Lipi]] (''Lips, Hargla'') → 20 ← [[Mēniste]] (''Menzen, Mõniste'') → 20 ← [[Senna]] (''Sennen, Sänna'') → 29 ← [[Verava]] (''Werro, Võru'') → 27 ← [[Vastselīna]] (''Neuhausen, Vastseliina'') → [[Pleskavas guberņa]]s robeža. *"Rīgas–Maskavas pasta ceļš". Vidzemes guberņā bija 114 verstis šī lielceļa ar 5 pasta stacijām: [[Rīga]] → 14 ← [[Salaspils]] (''Kirchholm'') → 21 ← [[Ogre]] (''Ogershof'') → 23 ← [[Lieljumpravas muiža|Jumprava]] (''Jungfernhof'') → 16 ← [[Skrīveri]] (''Römershof'') → 21 ← [[Koknese]] (''Kokenhusen'') → 19 ← ([[Vitebskas guberņa]]s robeža → 5 ← [[Gostiņi]]). == Skatīt arī == * [[Baltijas ģenerālgubernatori]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.historyfiles.co.uk/KingListsEurope/EasternLatvia.htm#Russian%20Governors Russian Governors of Livonia] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20191004094739/http://wiki.laser.ru/index.php/%D0%9B%D0%B8%D1%84%D0%BB%D1%8F%D0%BD%D0%B4%D1%81%D0%BA%D0%B0%D1%8F_%D0%B3%D1%83%D0%B1%D0%B5%D1%80%D0%BD%D0%B8%D1%8F Лифляндская губерния (Большой энциклопедический словарь Брокгауза-Ефрона)] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20151222160330/http://www.runivers.ru/maps/podratlas/32/ Vidzemes guberņas karte - Ильин, Алексей Афиногенович. Подробный атласъ Россiйской Имперiи съ планами главныхъ городовъ. СПб., 1876.] {{ru ikona}} {{kastes sākums}} {{Valstiskie veidojumi Latvijas teritorijā}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Zviedru Vidzeme]] | virsraksts = Vidzemes guberņa | periods = [[1721]]—[[1918]]| pēc = [[Baltijas hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{Valstisko veidojumu secība| pirms = [[Inflantijas vaivadija]] | virsraksts = [[Vitebskas guberņa]]s <br>[[Latgale]]s daļa | periods = [[1772]]—[[1917]] | pēc = [[Latvijas Republika]] }} {{Valstisko veidojumu secība | pirms = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]<br>[[Piltenes apgabals]] | virsraksts = [[Kurzemes guberņa]] | periods = [[1795]]—[[1918]] | pēc = [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]] (1918)<br>[[Latvijas Republika]]}} {{kastes beigas}} {{Vidzemes guberņa}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Vidzemes gubernza}} [[Kategorija:Vidzemes guberņa| ]] [[Kategorija:Baltijas guberņas]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Livonija]] 0ol4lxc5gjp2ks559kssg7rj0a9rucs 0 43766 3667639 3498477 2022-08-07T09:25:15Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|augu ģinti|ciemu Sēmes pagastā|Lazdas (ciems)}} {{BioTakso infokaste | binomial = Corylus | autors = [[Kārlis Linnejs|Linnaeus]] | attēls = Hazel_Catkins.jpg | att_nosaukums = Lazdas ziedi agrā pavasarī | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | tips = Magnoliophyta | tips_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Fagales | rinda_lv = Dižskābāržu rinda | dzimta = Betulaceae | dzimta_lv = Bērzu dzimta | ģints = Corylus | ģints_lv = Lazdas | kategorijas = nē | iedalījums = }} '''Lazdas''' (''Corylus'') ir neliela [[bērzu dzimta]]s ģints — krūmi un koki. Pasaulē zināmas 18 lazdu sugas. Lazdu augļi ir [[rieksts|rieksti]] ([[lazdurieksti]] - nosaukums tirdzniecībā). Latvijā savvaļā plaši izplatīta [[parastā lazda]] (''Corylus avellana''), kas ir lieli krūmi vai reti arī nelieli koki. Lazdas bieži izmanto arī apstādījumos, rindu stādījumos un pat dzīvžogos. Vairākās valstīs lazdas audzē riekstu ieguvei. Lazdu rieksti ir arī nozīmīga barība dažādiem dzīvniekiem. == Sistemātika == * {{TaksoSaite|Corylus americana|Amerikas lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus heterophylla|dažādlapu lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus maxima|dižaugļu lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus fargesii|Farže lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus ferox|Himalaju lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus yunnanensis|Juņnaņas lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus colurna|kokveida lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus chinensis|Ķīnas lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus mandshurica|Manžūrijas lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus papyracea|papīra lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus avellana|parastā lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus cornuta|snuķaugļu lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus tibetica|Tibetas lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus wangii|Vanga lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus sieboldiana|Zibolda lazda}} * {{TaksoSaite|Corylus jacquemontii|Žakmona lazda}} == Lazdas Latvijā == Latvijā audzē arī vairākas svešzemju sugas. Pazīstamākā ir kokveida lazda (''Corylus colurna''), kura aug kā liels koks. Snuķaugļu lazdai (''Corylus cornuta'') rieksts pilnībā ietverts vīkalā un vīkals veido tādū kā "snuķi". Latvijā biežāk audzētās svešzemju lazdu sugas: :{{TaksoSaite|Corylus americana|Amerikas lazda}} :''Corylus avellana'' var. ''pontica'' [[Pontijas lazda]] :{{TaksoSaite|Corylus colurna|kokveida lazda}} :{{TaksoSaite|Corylus cornuta|snuķaugļu lazda}} :{{TaksoSaite|Corylus heterophylla|dažādlapu lazda}} :{{TaksoSaite|Corylus maxima|dižaugļu lazda}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Bērzu dzimta]] [[Kategorija:Lazdas]] 95ku5zze9hhm3ib0wu3cqgoe7n1m3yf 0 43790 3667570 2746055 2022-08-07T06:48:03Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = SugarMaple.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Sapindales | rinda_lv = Ziepjkoku rinda | dzimta = Sapindaceae | dzimta_lv = Ziepjkoku dzimta | ģints = Acer | ģints_lv = Kļavas | suga = A. saccharum | suga_lv = Cukura kļava | binomial = Acer saccharum | izplatība = [[Attēls:Acer saccharum.PNG|center|250px]] | kategorijas = nē }} '''Cukura kļava''' (''Acer saccharum'') ir nozīmīga [[Kļavas|kļavu]] suga. Tās dzimtene ir [[Ziemeļamerika]], kur cukura kļavu plaši izmanto kļavu sulas ieguvei. Šīs sugas lapa ir [[Kanāda]]s simbols (tā attēlota arī uz [[Kanādas karogs|Kanādas karoga]]). Latvijā cukura kļava pa retam sastopama dažādās kokaugu kolekcijās. {{Commonscat|Acer saccharum|Cukura kļava}} {{botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Kļavas]] 3079lkwurh9y96rf1tfz9w15f8kslzf 0 45039 3667373 3624404 2022-08-06T13:35:20Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = {{Unicode|Аҧсны Аҳәынҭқарра}}<br />{{Unicode|Республика Абхазия}} | pilnais_valsts_nosaukums = Abhāzijas Republika | valsts_nosaukums = Abhāzija | karoga_attēls = Flag of the Republic of Abkhazia.svg | karoga_nosaukums = Abhāzijas Republikas karogs | ģerboņa_attēls = Abkhazia_COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Abhāzijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 75px | nacionālā_himna = [[Aiaaira]] | kartes_attēls = LocationAbkhazia2.png | galvaspilsēta = [[Suhumi]] | valsts_valodas = [[abhāzu valoda]], [[krievu valoda]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Parlamentāra republika]] <br />(''de jure'' [[Gruzija]]s sastāvdaļa) | valsts_galvas_tituls = [[Abhāzijas prezidentu uzskaitījums|Prezidents]] | valsts_galva = [[Rauls Kadžimba]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Premjerministrs]] | valsts_galva2 = [[Sergejs Šamba]] | neatkarības_iegūšana = No [[Gruzija]]s / [[Padomju Savienība|PSRS]] | neatkarības_piezīme = 1992 ''(de facto)'' | iestāšanāsESdatums = | platība_km2 = 8600 | platība_rangs = | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2003 | iedzīvotāju_skaits = 216 000 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 29 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Krievijas rublis]] | valūtas_kods = RUB | laika_zona = [[Maskavas laiks]] | utc_offset = +3 | laika_zona_DST = [[Maskavas laiks]] | utc_offset_DST = +4 | domēns = | tālsarunu_kods = | iso_kods_num = | iso_kods_alfa2 = | iso_kods_alfa3 = }} '''Abhāzija''' ([[abhāzu valoda|abhāzu]]: ''{{Unicode|Аҧсны}}'', {{val|ka|აფხაზეთი}}, {{val|ru|Абхазия}}) ir valstisks veidojums ([[starptautiski neatzīta valsts]]) [[Kaukāzs|Kaukāzā]], kas atrodas [[Melnā jūra|Melnās jūras]] austrumu krastā. Vienīgi [[Krievijas Federācija]], [[Nauru]], [[Nikaragva]] un [[Venecuēla]] ir atzinušas Abhāzijas Republikas (abh. ''{{Unicode|Аҧсны Аҳәынҭқарра}}'', {{val|ru|Республикa Абхазия}}) neatkarību. Pēc vairuma pasaules valstu, arī [[Latvija]]s, viedokļa tā ir [[Gruzija]]s sastāvdaļa. Ziemeļos tā robežojas ar [[Krievijas Federācija|Krievijas Federāciju]]. Gruzijas iekšienē tā robežojas ar [[Samegrelo-Zemo Svaneti]] reģionu austrumos. == Vēsture == Sākotnēji [[Kolhīda]]s valsts province, pēc tam sengrieķu kolonija, tad [[Ponta]] valsts province, līdz 65. gadā p.m.ē. to iekaroja romieši — līdz 6. gs. [[Romas impērija]]s, pēc tam [[Bizantijas impērija]]s province. 6. gs. izveidojās Abhāzijas valsts, kas atradās vasaļatkarībā no Bizantijas impērijas. Savu varenības apogeju valsts sasniedza karaļa Leo II laikā, kad sarāva vasaļattiecības ar Bizantiju. Abhāzijas teritorijā ietilpa visa Rietumgruzija. Galvaspilsēta šai laikā atradās [[Anakopa|Anakopā]] (Jaunā Atona), tad [[Kutaisi]]. Sākot ar 9. gs. Abhāzijas valdnieki karoja ar Tao-Klardžetijas un [[Kahetija]]s valdniekiem, Georgija (miris 955.) un Leo III (valdīja 955.-967.) laikā Abhāzija iekaroja lielāko daļu Kahetijas un Tao-Klardžetijas ziemeļu daļu, taču tad vairākās kaujās abhāzu karaspēks cieta smagas sakāves, un 975. gadā Abhāzijas valsts kļuva par apvienotās [[Gruzijas Karaliste]]s sastāvdaļu. [[Attēls:Abkhazia_1843.jpg|left|thumb|200px|Abhāzijas kņazistes karte (1843.)]] Gruzijas Karalistei 1490. gadā sadaloties, [[Kņazs|kņazi]] no [[Čačbu dinastija]]s pasludināja savas zemes par suverēnu Abhāzijas kņazisti. 16. gs. Abhāzijas kņaziste kļuva par [[Osmaņu impērija]]s vasali. Pret turkiem vērsto kņazu Kelešu beju 1808. gadā nogalināja atentātā, un viņa dēls Georgijs Safars bejs 1809. gadā vērsās pie [[Krievijas Impērija]]s ar lūgumu ņemt Abhāziju savā aizgādībā. 1810. gada 17. februārī izdeva [[Imperators|imperatora]] [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandra I]] manifestu par Abhāzijas kņazistes kā vasaļvalsts pievienošanu Krievijas impērijai. Abhāzijas autonomijas tiesības tika ignorētas, 1864. gadā Abhāzijas kņazu vara tika likvidēta, bet pati kņaziste pārdēvēta par "Suhumi kara nodaļu" ({{val|ru|Сухумский военный отдел}}), kas izsauca virkni sacelšanos (lielākā bija t.s. ''Lihnenas sacelšanās'' 1866. gadā) un kā sekas — masveida abhāzu emigrācija uz Osmaņu impēriju, kā arī Krievijas valdības īstenotas deportācijas. Ap [[Krievu-turku karš (1877—1878)|1877.-1878. gadu Krievijas-Osmaņu kara]] laikā kņazistes iedzīvotāju skaits bija sarucis uz pusi. 20. gadsimta sākumā Abhāzijā dzīvoja ap 150 000 cilvēku, no kuriem abhāzi bija ap 30%, bet gruzīni kopā ar [[mingreli]]em ap 40%, pilnībā dominējot Abhāzijas dienvidos. Pārējie bija krievi, armēņi, grieķi u.c. tautības.<ref name="a-fateful-moment-pdf">[https://home.gwu.edu/~cwelt/A_Fateful_Moment.pdf A Fateful Moment: Ethnic Autonomy and Revolutionary Violence in the Democratic Republic of Georgia (1918—1921)]</ref> === Krievijas revolūcijas laikā === Pēc 1917. gada [[Februāra revolūcija]]s Abhāzija maijā iestājās Kaukāza apvienoto kalniešu savienībā. Abhāzi neplānoja saistīt savu nākotni ar gruzīniem, bet pievienojās Ziemeļkaukāza Kalniešu Savienībai, kas apvienoja [[Kaukāza karš|Kaukāza kara]] laikā iekarotos kalniešus. [[Abhāzu valoda]]i ir cieša saistība ar [[Adigu valoda|adigu]], [[Kabardiešu valoda|kabardiešu]] un [[Čerkesu valoda|čerkesu]] valodām. 1917. gada 8. novembrī [[Suhumi]] izveidoja parlamentu, Abhāzu Tautas Padomi. Tika pasludināta nacionālā pašnoteikšanās un pieņemta konstitūcija. Abhāzu pārstāvji uzskatīja, ka labākais risinājums būtu arī Gruzijas pievienošanās Kalniešu republikai. Pēc boļševiku Oktobra revolūcijas abhāzu vadītāji sāka skatīties uz politiski mērenāko [[Aizkaukāzs|Aizkaukāzu]]. 1918. gada 9. februārī abhāzu un gruzīnu pārstāvji tikās, lai pārrunātu attiecības. Abhāzi sevi uzskatīja par neatkarīgu politisko veidojumu, kamēr gruzīni tiem piedāvāja iekšējo neatkarību nākotnes Gruzijas sastāvā. 9. februāra vienošanās skaidri noteica Abhāzijas robežas, apstiprināja abhāzu pašnoteikšanos, kā arī abu pušu gatavību runāt par politisko nākotni. 1917. gadā boļševiki bija nostiprinājušies [[Gudauta]]s pilsētā un 1918. gada 16. februārī viņi sagrāba Suhumi, no kurienes tos izdevās padzīt 21. februārī. Marta beigās boļševiki atkal sagrāba Suhumi un visu Abhāzijas piekrasti. [[Batumi miera līgums|Batumi miera]] sarunās Abhāzijas un Ziemeļkaukāza Kalniešu Republikas pārstāvji piedalījās ar savām atsevišķajām delegācijām. 11. maijā pasludināja Kaukāza Kalniešu Republikas atdalīšanos no Krievijas. Jauno republiku veidoja [[Dagestāna]], [[Čečenija]], [[Ingušija]], [[Osetija]], [[Kabarda-Balkārija]], Abhāzija, [[Adigeja]]. Tā aizņēma 260 000 kv.km. ar 6,5 miljoniem iedzīvotāju. Batumi esošie delegāti osmaņiem paziņoja vēlmi kļūt par osmaņu protektorātu. [[Gruzijas Demokrātiskā Republika|Gruzijas Demokrātiskajai Republikai]] pasludinot neatkarību 1918. gada 26. maijā, Abhāzija atradās ārpus tās robežām. Gruzija paziņoja, ka neturpinās sniegt militāru palīdzību, ja Abhāzija uzstās uz savu neatkarību. Abhāzijas vadītāji apsvēra iespēju pievienoties Padomju Krievijai vai Osmaņu impērijai, bet 1918. gada 8.-11. jūnijā parakstīja vienošanos ar Gruziju, kas Abhāzijai piešķīra iekšējo pašpārvaldi Gruzijas sastāvā, un republikas valdībā izveidoja Abhāzijas lietu ministra posteni. Ar šo vienošanos Gruzija, lai nodrošinātu revolucionāro kārtību un stabilu valdību, Abhāzu Tautas Padomei palīgā apņēmās nosūtīt gruzīnu Sarkano gvardi. Piecas dienas pēc vienošanās parakstīšanas boļševiki sāka jaunu sacelšanos, apdraudot Suhumi. 17.-19. jūnijā ar Vācijas atbalstu gruzīni izsēdās Suhumi. Gruzīni padzina boļševikus no Suhumi un Gudautas, pretinieka varā atstājot tikai [[Gagra]]s pilsētas apkārtni Abhāzijas ziemeļos. Armijas uzvedība izraisīja abhāzu protestus par autonomijas neievērošanu. Izmantojot nepieciešamību Abhāziju aizsargāt no boļševikiem un osmaņiem, gruzīni veica Abhāzijas okupāciju. Kalniešu republika nosodīja šo iebrukumu. 27. jūnijā etnisko abhāzu vienības no osmaņu teritorijas izsēdās pie Kodoras upes. Šādi desanti atkārtojās, taču tika apspiesti. Boļševiku dumpja apspiešanas gaitā gruzīnu armija jūlijā iegāja Krievijas teritorijā, ieņemot [[Soči|Sočus]] un [[Tuapse|Tuapsi]]. 18. septembrī Soču pilsētas padome pieņēma lēmumu par pievienošanos Gruzijai. Ar Krievijas Baltās kustības pārstāvjiem notika neveiksmīgas sarunas, kas noveda pie Balto pretuzbrukuma, kas 1919. gada februārī sasniedza Gagru. Aprīlī gruzīni atguva Gagru. 1918. gada oktobrī Gruzijas valdība izmantoja Abhāzu Tautas Padomes iekšējo konfliktu, lai to atlaistu un nostiprinātu centrālo varu reģionā. 1919. gada februārī Gruzijā un Abhāzijā notika Satversmes sapulces vēlēšanas. Abhāzijas Tautas Padomē abhāzu un gruzīnu sociāldemokrāti ieguva 27 no 40 vietām. Gruzijas premjerministrs Nojs Žordania paziņoja, ka abhāzu autonomijas vienīgais ierobežojums ir atšķelšanās no Gruzijas un pāriešana Deņikina Balto spēku pakļautībā. Abhāzijas un Gruzijas pārstāvji sāka darbu pie Abhāzijas konstitūcijas. Sarunas ievilkās, jo abhāzu sociāldemokrātu frakcija sašķēlās. Neviens no konstitūcijas variantiem nespēja gūt vairākuma atbalstu. 1920. gada novembrī abhāzi beidzot vienojās par konstitūcijas projektu un nosūtīja delegāciju uz Tbilisi, kas pieprasīja, ka Gruzijas Satversmes sapulcei nav tiesību tekstā veikt nekādas izmaiņas. Sarunām ievelkoties, abhāzu delegācija atkal sašķēlās, dažiem delegātiem atgriežoties Suhumi.<ref name="a-fateful-moment-pdf" /> 1921. gada 21. februārī, Sarkanajai armijai jau esot Tbilisi pievārtē, Gruzijas Satversmes sapulce pieņēma Gruzijas konstitūciju, kas piešķīra autonomiju Abhāzijai, kā arī musulmaņu apdzīvotajai [[Adžārija]]i un pierobežas [[Zakatala]]s rajonam, kas vēlāk pārgāja Azerbaidžānas sastāvā. === Padomju laikā === 1921. martā Abhāzijā pasludināja padomju varu. 31. martā pasludināja [[Abhāzijas PSR]]. 21. maijā [[Gruzijas PSR]] atzina Abhāzijas PSR neatkarību. 16. decembrī PSRA noslēdza "savienības līgumu" ar [[Gruzija|Gruzijas PSR]]. 1922. gada 13. decembrī Abhāzija kopā ar Gruzijas PSR tika iekļauta [[Aizkaukāza PFSR]] sastāvā. 30. decembrī Aizkaukāza PFSR iekļāvās jaunveidotās [[Padomju Savienība]]s sastāvā. 1925. gadā tika pieņemta PSRA pirmā [[konstitūcija]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rrc.ge/law/konst_1926_10_27_ru.htm |title=Конституция Абхазии от 27 октября 1926 года |access-date={{dat|2010|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171013033602/http://www.rrc.ge/law/konst_1926_10_27_ru.htm |archivedate={{dat|2017|10|13||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20171013033602/http://www.rrc.ge/law/konst_1926_10_27_ru.htm |date={{dat|2017|10|13||bez}} }}</ref>, kas noteica, ka PSRA ir suverēna republika, kas ir līgumsaistībās (analogi [[ūnija]]i) ar Gruzijas PSR. 1931. gadā PSRS valdība šo īpašo statusu Abhāzijai atņēma, un tā kļuva par "vienkāršu" Abhāzijas Autonomo Padomju Sociālistisko Republiku (''Абхазская АССР'') Gruzijas PSR sastāvā. === Neatkarības cīņa === [[Attēls:1992-1993 Georgia war.svg|thumb|left|200px|1992.-1993. gada pilsoņu karš Gruzijā.]] [[Attēls:2008 South Ossetia war en.svg|thumb|left|200px|2008. gada Gruzijas-Krievijas karš.]] 1990. gadā Abhāzijas APSR proklamēja sevi par suverēnu Abhāzijas Padomju Sociālistisko Republiku (''Абхазская Советская Социалистическая Республика''). 1989. gadā Abhāzijas APSR sākās studentu nemieri, kā rezultātā Suhumi uz vairākām dienām pat ieviesa karastāvokli. 1991. gada referendumos, kad Gruzijas PSR iedzīvotāji pauda vēlmi izstāties no PSRS, Abhāzijas iedzīvotāju lielākā daļa izvēlējās atdalīties no Gruzijas PSR un palikt PSRS (vēlāk [[NVS]]) sastāvā (zināmā mērā to izprovocēja gruzīnu nacionālistu prasības, atjaunojot Gruzijas suverenitāti, likvidēt Abhāzijas autonomo statusu un "gruzīniskot" visu valsti). 1992. gada vasarā Gruzijas AP pasludināja par 1921. gada konstitūcijas atjaunošanu, savukārt Abhāzijas AP 23. jūlijā izsludināja 1925. gada konstitūcijas atjaunošanu (ar visu norādi par Abhāzijas un Gruzijas kā juridiski līdzvērtīgu līgumslēdzēju pušu līgumattiecībām), ko Gruzijas valdība atteicās atzīt. Politiskās pretrunas pārauga Gruzijas 14. augustā mēģinājumā pārņemt varu Abhāzijā ar ieroču spēku, kas pārauga nopietnā lokālā bruņotā konfliktā, kas prasīja vismaz 17 000 cilvēku dzīvību. Karadarbībā Gruzijas bruņotie spēki cieta sakāvi un atkāpās no lielākās daļas Abhāzijas teritorijas. 1993. gada septembrī daļa Abhāzijas parlamenta (gruzīnu deputāti) bija spiesti pamest Suhumi un pārcelties uz [[Tbilisi]], tā izveidojot t.s. Abhāzijas autonomās republikas Augstāko Padomi trimdā (2006. gadā, Gruzijas armijai pārņemot savā kontrolē lielāko daļu Kodori ielejas, šī trimdas valdība pārcēlās uz turieni). Pamieru izdevās noslēgt tikai ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] starpniecību 1994. gada aprīlī. Saskaņā ar 1994. gada 23. jūnija pamiera līgumu gar Inguras upi tika noteikta 12 km plata demilitarizētā zona, gar kuru izvietojās [[Krievija]]s "miera uzturētāju" karaspēks. Gruzijas valdības kontrolētajā Kodori ielejas Ažaras ciemā izveidoja Abhāzijas trimdas valdību. 2008. gada [[Krievijas—Gruzijas karš (2008)|Krievijas—Gruzijas kara]] laikā Abhāzijas karaspēks iekaroja Kodori ieleju un padzina trimdas valdību no Ažaras ciemata. == Administratīvais iedalījums == {{pamatraksts|Abhāzijas administratīvais iedalījums}} [[Attēls:Abkhazia_detail_map.png|thumb|200px|Abhāzijas karte mūsdienās]] [[Attēls:Ridge view from pitsunda cape.jpg|thumb|200px|Abhāzijas skats pie [[Picunda]]s.]] Abhāzijas administratīvo iedalījumu veido 7 rajoni un 1 pilsēta. Galvaspilsēta ir [[Suhumi]] (abh. ''Аҟəа'' [а́кuа]; gruz. სოხუმი). === Rajoni === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Rajons !! Rajons<br />abhāzu valodā !! Administratīvais<br />centrs !! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br />skaits (2011)<ref name=census>[http://www.ethno-kavkaz.narod.ru/rnabkhazia.html 1989, 2003 , 2011 Census results]</ref> !! ISO 3166-2 |- | [[Attēls:Gagra in Abkhazia (semi-secession).svg|110px]] || '''[[Gagras rajons]]''' || ''Гагра араион'' || [[Gagra]] || {{nts|772}} || {{nts|40217}} || |- | [[Attēls:Gali in Abkhazia (semi-secession).svg|110px]] || '''[[Gali rajons]]''' || ''Гал араион'' || [[Gali]] || || {{nts|30356}} || |- | [[Attēls:Gudauta in Abkhazia (semi-secession).svg|110px]] || '''[[Gudautas rajons]]''' || ''Гәдоуҭа араион'' || [[Gudauta]] || {{nts|1640}} || {{nts|36775}} || |- | [[Attēls:Gulripsh in Abkhazia (semi-secession).svg|110px]] || '''[[Gulripši rajons]]''' || ''Гәылрыҧшь араион'' || [[Gulripši]] || {{nts|1835}} || {{nts|18032}} || |- | [[Attēls:Ochamchira in Abkhazia (semi-secession).svg|110px]] || '''[[Očamčiras rajons]]''' || ''Очамчыра араион'' || [[Očamčira]] || || {{nts|24868}} || |- | [[Attēls:Sukhumi in Abkhazia (semi-secession).svg|110px]] || '''[[Suhumi rajons]]''' || ''Аҟәа араион'' || [[Suhumi]] || {{nts|1523}} || {{nts|11531}} || |- | [[Attēls:Tquarchal in Abkhazia (semi-secession).svg|110px]] || '''[[Tkuarčali rajons]]''' || ''Тҟәарчал араион'' || [[Tkuarčali]] || || {{nts|16012}} || |} == Skatīt arī == * [[Abhāzijas un Dienvidosetijas starptautiskā atzīšana]] == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://mfaapsny.org/en/ Abhāzijas Ārlietu ministrija (abhāzu, krievu, angļu val.)] * [http://abkhazia.narod.ru/SH/chap-44.html Абхазия. Правовые основы государственности и суверенитета] * [http://www.hrono.info/land/abhazccp.html Абхазия на Хронос] * [https://web.archive.org/web/20110723085443/http://www.apsny.ru/republic/republic.php?page=content%2Fsymbol%2Fsymbol.htm Символика Абхазии] * [http://wiki.laser.ru/index.php/Абхазская_ССР Абхазская ССР (Статья из ''Малой советской энциклопедии'')] * [https://web.archive.org/web/20080306042247/http://abkhazeti.ru/pages/main/warabkhazia.html Грузинский сайт о войне в Абхазии. Списки убитых грузинских мирных жителей] * [http://www.abkhazeti.info/ Предыстория и причины конфликта, история конфликта, пути решения и новости] * [https://web.archive.org/web/20081227134535/http://www.abkhaziagov.org/ru/state/sovereignty/independence.php Акт о государственной независимости Республики Абхазия] * [https://web.archive.org/web/20120119103715/http://www.abkhaziagov.org/ru/state/sovereignty/index.php Конституция Республики Абхазия] * [http://www.apsnypress.info Государственное информационное агентство республики Абхазия «Апсныпресс»] * [http://www.abkhazia.gov.ge Официальный сайт правительства Автономной Республики Абхазия] * [http://www.kolhida.ru Археология и этнография Абхазии] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20220124011141/http://kolhida.ru/ |date={{dat|2022|01|24||bez}} }} * [http://www.ethno-kavkaz.narod.ru/rnabkhazia.html Подробные данные о населении Абхазии по переписям 1886, 1926, 1939, 1959, 1970, 1979, 1989, 2003 годов] * [http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/3261059.stm BBC Regions and territories: Abkhazia] * [https://web.archive.org/web/20080605032654/http://www.abkhazian-churches.ru/index.html Orthodox Churches of Abkhazia] * [https://web.archive.org/web/20070625161243/http://kolhida.ru/ Archaeology and ethnography of Abkhazia. Abkhaz Institute of Social Studies. Abkhaz State Museum] * [https://web.archive.org/web/20100309013735/http://kolhida.ru/index.php3?path=_etnography%2Fbook&source=krilov_religiya_abhazov Крылов А.Б. "РЕЛИГИЯ И ТРАДИЦИИ АБХАЗОВ (по материалам полевых исследований 1994-2000 гг.)" Москва, 2001] {{Gruzijas administratīvais iedalījums}} {{Eiropa}} {{Āzija}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Abhāzija| ]] [[Kategorija:Neatzītās valstis]] cih48q46w3z0ftbmns5pqmm4qok1g42 0 49223 3667492 3665818 2022-08-06T18:54:40Z Binsalminsh 100209 /* Hizb al-Tahrir */ wikitext text/x-wiki {{sadalīt}} {{vikisaites+}} '''Islāmisms''', arī '''islāma fundamentālisms''', ir politizēta [[islāms|islāma]] [[ideoloģija]], kas izmanto [[šariats|šariatu]], noliedzot [[Sekulārisms|sekulārās]] valdīšanas formas. Radusies 19. gadsimta vidū kā reakcija uz [[Rietumu pasaule|Rietumu]] ietekmi, straujām izmaiņām [[Musulmaņi|musulmaņu]] sabiedrībā un modernizāciju.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.newsweek.com/short-history-islamism-298235|title=A Short History of Islamism|website=Newsweek|access-date=2021-11-26|date=2015-01-10|language=en}}</ref> == Terminoloģija == Jēdzienus [[politiskais islāms]], islāmisms, islāma fundamentālisms, integrisms un islāma atmoda var izmantot, lai aprakstītu vienu un to pašu fenomenu – islāma politizāciju, tomēr ne visi no tiem ir vienlīdz atzīti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Yapp|first=M.E.|date=2004|title=Islam and Islamism|journal=Middle Eastern Studies|volume=40:2|pages=161-162}}</ref> Sākotnēji šī fenomena definēšanai literatūrā tika lietots vārds islāma "[[fundamentālisms]]", bet, tā kā termins fundamentālisms ir nācis no [[kristietība]]s, tas nes negatīvu nozīmi un islāma kontekstā uzsver fenomena reliģiskās saknes, aizmirstot par nacionālajām un sociālajām problēmām. Šī iemesla dēļ daudzi akadēmiķi dod priekšroku islāma fundamentālistus saukt par islāmistiem un runāt par islāmistu kustībām, nevis islāma fundamentālismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/topic/fundamentalism|title=fundamentalism {{!}} Study, Types, & Facts {{!}} Britannica|website=www.britannica.com|access-date=2021-11-26|language=en}}</ref> Tāpat, atšķirībā no citām [[Ābrama reliģijas|ābramiskajām reliģijām]], svētajiem rakstiem – [[Korāns|Korānam]] ir centrālā vieta islāmā. No tā ir skaidrs, ka visi musulmaņi, neatkarīgi no sektas vai dievbijības, tic Korānam kā nemaldīgai [[Allāhs|Allāha]] atklāsmei. Līdz ar to, ja tiek vērtēta attieksme pret svētajiem rakstiem, visus musulmaņus varētu saukt par fundamentālistiem.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Islamic Threat: Myth or Reality?|url=https://archive.org/details/islamicthreat00john|last=Esposito|first=J.L.|publisher=Oxford University Press|year=1992|location=Oxford|pages=[https://archive.org/details/islamicthreat00john/page/7 7]-8}}</ref> Attiecībā uz islāmismu, pētniecībā pastāv tā definīciju daudzums, kas brīžiem apgrūtina tā skaidrojumu. Pēdējos gados politoloģijā aizvien populārāks kļuvis tieši apzīmējums "islāmisms", jo šis jēdziens ir ērtāks — tā sakne ir „islāms”, bet savukārt, galotne -isms norāda uz ideoloģiju, tādā veidā islāmisms ietver sevī reliģisko, politisko un ideoloģisko darbību. Citiem vārdiem, islāmismu var definēt kā islāma totālu ideoloģisko sistēmu, [[reliģija]]s un [[politika]]s sintēzi. Tomēr, tā kā [[Arābu valoda|arābu valodā]] nav tāda jēdziena kā islāmisms, tiek izmantots arī jēdziens [[salafisms]] jeb „dievbijīgo senču sekotāji” (''salaf al-salih''), atsaucoties uz agrīnā islāma ''salafītu'' tradīciju. == Koncepcija == Ar islāmisma jēdzienu tiek apzīmētas dažādas modernās islāma revolucionāru grupas un ideoloģijas, kuru mērķis ir ieviest šariatu kā absolūto pamatu ikvienā dzīves jomā. Parasti islāmistu grupas cenšas gāzt sekulāras valdības, vai arī tādas, kas viņu izpratnē nepareizi īsteno islāma principus. Islāmisti cenšas aizstāt šīs valdības ar tādām, kas pēc viņu domām iemiesotu islāma ideālus. Kaut arī par galveno idejisko kodolu islāmismā ir nevis reliģisko, bet sabiedrisko problēmu risināšana, teoloģiskais diskurss tomēr paliek galvenais līdzeklis kā ietekmēt sabiedrību. Islāmisti tic, ka viņu dibinātajām valdībām ir jādod politisks un finansiāls atbalsts islāma skolām un universitātēm, un jāaizliedz visas pārējās izglītības formas, jāliek pamatus ekonomiskām sistēmām, kas ir brīvas no Rietumu ietekmes. Tām ir arī jāizveido sabiedrības, kurās bagātība ir vienmērīgi sadalīta starp visām grupām, un jāsamazina lielās plaisas, kas eksistē starp bagātajiem un nabagajiem, kā arī jāveicina dažādu veselības un sociālo pakalpojumu pieejamību katram islāma valsts iedzīvotājam. Vēl viens islāmistu mērķis ir stiprināt uz islāmu balstītu morālo kodeksu, kas iekļauj sevī ģērbšanos saskaņā ar islāmistu interpretāciju par islāma likumiem, legāli īstenotu vīriešu un sieviešu nošķirtību, kuri nav no vienas ģimenes, dzimumaktu aizliegšanu ārpus laulības, kā arī alkohola, prostitūcijas, azartspēļu un praktiski visu formu Rietumu filmu, seriālu, žurnālu, grāmatu, attēlu un mūzikas aizliegšanu. Islāmisti tic, ka šie kultūras produkti būtu aizliedzami, jo tie ir pret islāmu. Tajos bieži tiek attēloti dzimumakti ārpus laulības, alkohola lietošana, savtīgums un materiālisms, kas ir pretrunā ar islāmu.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Encyclopedia of Islam|last=Campo|first=J. E.|publisher=Infobase Publishing|year=2009|location=New York|pages=376-377}}</ref> Pētniecībā pastāv divi polāri uzskati, attiecībā uz islāmisma nākotnes perspektīvām. Pirmo polu aizstāv tie, kas uzskata, ka islāmismu gaida pagrimums, otro polu aizstāv tie, kas uzskata, ka islāmisms ir mūžīgs fenomens islāmā. Franču autors Olivjē Ruā raksta, ka islāmisms vairs nav ģeostratēģisks faktors, tas nespēj apvienot un mobilizēt musulmaņu pasauli. Katra islāmistu kustība, organizācija, kas rodas kādā konkrētā musulmaņu valstī, tur eksistencionālā līmenī, negūstot īpašu izplatību ārpus savas valsts robežām.<ref>Olivier Roy, ''The Failure of Political Islam'',London: I. B. Tauris Publishers, 1994.</ref> Cits autors Žils Kepels uzskata, ka islāmistu politiskie projekti un plāni dibināt islāma valsti netiek realizēti, tie neattaisno savu ideoloģiju, jo nav nodibināts [[Kalifāts]].<ref>Gilles Kepel, ''Jihad: The Trail of political Islam'',London: I.B. Tauris & Co Ltd., 2002.</ref> == Islāmisma rašanās == Kaut arī islāmisma kustība, kas radās 19. gadsimtā bija atbilde uz tā laika notikumiem, tā spēcīgi balstījās uz iepriekšējo gadsimtu atjaunotājiem. Šīs kopīgās idejas radās dažādos kontekstos vietās, kā [[Indija]], [[Arābijas pussala|Arābija]] un [[Ziemeļāfrika]], un kopīgi ir argumenti pret aklu imitāciju (''taqlīd''), kā arī fanātiska sekošana agrākajām likuma skolām (''madhhabs''). Kopš 19. gadsimta vidus reliģiskās atjaunošanas un reformu tradīcijas attīstījās kā vēl nekad agrāk. Šis laikmets iezīmēja musulmaņu valstu militāro un politisko konfrontāciju ar Rietumiem, kurā tās smagi zaudēja gan militārajā, gan politiskajā, kā arī ekonomiskajā un intelektuālajā ziņā. Islāmisma rašanās bija atbilde uz [[Osmaņu impērija]]s sabrukuma daudzajām krīzēm, un kā alternatīva Rietumu un Austrumu ideoloģijām.<ref name=":0" /> Daudzu musulmaņu reformistu acīs Rietumi izkopa labākas intelektuālās prasmes, kas bija atbildīgas par Rietumu varas pārākumu. Tā kā sadursmes starp šīm divām varām izvērtās pēkšņi un plašā mērogā, un musulmaņi saskārās ar ārkārtīgi strauju jaunu ideju pieplūdumu, viņiem bija maz laika, lai piemērotos jaunajam dzīves ritmam. Tāpēc bija svarīgi rast piemērotu atbildi, lai stātos pretī Rietumu pastiprinātajai ietekmei. Tā rezultātā visā musulmaņu pasaulē radās dažādas modernistu kustības. Modernistu vidū reformas tematika bija plaši izplatīta. Tādas autoritātes kā [[Džamāls al Dīns al Afgānī]] ticēja, ka musulmaņi zem imperiālas varas var būt brīvi tikai tad, kad viņi pieņem pirmās islāma ummas (sabiedrības) aizrautību un mentalitāti.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=S.J.D. al-Afghānī|first=A.H. Hāirī|date=1971|title=Afghānī on the Decline of Islam|journal=Die Welt des Islams|volume=New Series 13.1/2|pages=124}}</ref> Tāpat viņš apgalvoja, ka musulmaņiem būtu nepieciešama tāda pati reformistu kustība islāma mantojuma atjaunošanai kādas radās [[Eiropa|Eiropā]] [[Mārtiņš Luters|Mārtiņa Lutera]] un citu reformistu darbības rezultātā. Daudziem modernistiem modernā laikmeta sākums lika izvērtēt islāma intelektuālās tradīcijas, kas nozīmēja atsacīšanos no agrīno intelektuāļu aklas sekošanas. Viņi argumentēja elastīgu islāma un avotu interpretāciju, kas musulmaņiem palīdzētu radīt institūcijas, kas atbilstu modernajiem apstākļiem. Atgriešanās pie islāma tā sākotnējā stadijā parādītu musulmaņu sabiedrībām nepieciešamo intelektuālo dinamiku, lai panāktu Rietumus. Tad islāms pasaulē iegūtu pienācīgu vietu, tomēr, lai to sasniegtu, bija nepieciešams reformēt politiskās, juridiskās un izglītības institūcijas.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Oxford Handbook of Islam and Politics|last=Shahin E. E|first=Esposito, L. J|publisher=Oxford University Press|year=2013|location=New York|pages=31}}</ref> == Islāmisma ideologi == {| class="wikitable" |+ ![[Arābijas pussala]] |[[Muhammads Ibn Abd al Vahābs|Muhammads bin Abd al Vahabs]] |- ![[Ēģipte]] |[[Rašīds Rīda]], [[Muhammads Abduhs]], [[Hasans al Banna]], [[Saijeds Kutbs]] |- ![[Indijas subkontinents|Indijas subkontintents]] |[[Saijeds Ahmads Kāns]], [[Muhameds Ikbāls|Muhammads Ikbāls]], [[Abuls Alā Maudūdī]] |- ![[Irāna]] |[[Džamāls al Dīns al Afgānī]], [[Rūhollāhs Mūsavī Homeinī]], [[Alī Šariatī]], [[Alī Hāmenejī|Alī Hamīneijī]] |- ![[Levante]] |[[Muhammads Takidīns al Nabhānī]], [[Ibn Taimija]], [[Ibn Kaimija]] |- ![[Magriba|Magreba]] |[[Muhammads bin Alī al Sanūsī]] |- ![[Turcija]] |[[Nāmiks Kemāls]], [[Mehmets Ākifs]] |} == Islāmistu organizācijas mūsdienās == {| class="wikitable" |+ ![[Afganistāna]] |[[Taliban]] |- ![[Libāna]] |[[Hezbollah]] |- ![[Palestīnas Valsts|Palestīna]] |[[Hamās]] |- ![[Indijas subkontinents]] |[[Jamaat-e-Islami]] |- !Transreģionālās |[[Musulmaņu brālība]], [[Al-Qaida]], [[Hizb ut Tahrir]], [[Islāma valsts]] |} === HAMAS === {{Pamatraksts|Hamas}} HAMAS ir akronīms no arābu vārdiem(''Harakat Al-Muqawama Al-Islamia''), vārds nozīmē “zīmogs”, nozīmē “Praviešu zīmogs- Muhammeds”. Tulkojumā nozīmē Islāma Pretošanās Kustība. Tā ir radikāli [[fundamentālisms|fundamentālistiskā]] islāma organizācija, kura kļuva aktīva intifādas sākumposmā, un darbojās, galvenokārt, [[Gazas josla|Gazas reģionā]], kā arī [[Jūdeja|Jūdejā]] un Samarijā. Tā tika dibināta 1987. gadā, kā atzars no „Musulmaņu brālības” Palestīnas atzara, un no paša sākuma tā tika vadīta no MB puses. HAMAS dibinātāji ir divas personas, proti, šeihs Ahmeds Ismails Jassins un Abdels Azizs al-Rantissī. Šeihs Ahmeds Jassins vadīja HAMAS un bija tās līderis līdz savam arestam un apcietinājumam 1989. gadā. [[Attēls:Hamas_seal.gif|right|100px|‎]] Pirms intifādas HAMAS izveidošanā nospēlēja lomu cita organizācija, proti, „Al-majama Al-Islami” asociācija Gāzas rajonā, kura kļuva par svarīgu rekrutēšanas avotu HAMAS teroraktu veikšanai. HAMAS veidošanā tika izmantota eksistējošā šīs asociācijas infrastruktūra. Un sākumposmā HAMAS darbojās zem dažādiem nosaukumiem, kā piemēram „Al- Tiar Al-Islami” („Islāma strauts”). Kad HAMAS kļuva aktīva Judajā un Samarijā, tad tā kļuva ietekmīgāka islāmistu organizācija reģionā, un intifadas laikā tā sāka spēlēt galveno lomu. Savā darbībā HAMAS izmanto teroraktus pret Izraēlu, ar mērķi atgūt Palestīnas teritoriju un dibināt Palestīnas valsti Izraēlas valsts vietā. Galvenais HAMAS mērķis ir formulēts kā džihāds par Palestīnas atbrīvošanu un Islāmiskās Palestīnas dibināšanu no Vidusjūras līdz pat Jordānas upei. Lai rekrutētu jaunus locekļus, tās darbība notiek ap mošejām un dienesta institūcijām. 2006. gada janvārī Palestīnas vēlēšanu kampaņā HAMAS uzvarēja, iegūstot vairākumu balsu. HAMAS aktīvisti tiek iedalīti brigādēs. Pazīstamākā brigāde ir ''Izz al-Din al-Qassam'' brigāde, uz kuras rēķina ir daudz veiktu teroraktu gan pret Izraēlas pilsoņiem, gan pret Izraēlas militārajiem mērķiem. HAMAS palielināja savu aktivitāti īpaši 2002.-2003. gados. HAMAS atbalstītāju un locekļu precīzs skaits nav zināms. Bet aptuveni aprēķina, ka to skaits ir desmitiem tūkstošu. No ārvalstīm HAMAS saņem finansējumus no Irānas, no privātiem labdariem no arābu valstīm, bet primāri no Palestīnas ekspatriantiem no visas pasaules. Daži fondi, kas atbalsta HAMAS darbību, atrodas arī Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Mūsdienās HAMAS ir otrā spēcīgāka grupa pēc FATAH. Tā ir spēcīga opozīcija miera procesam reģionā, opozīcija sekulārajiem nacionālistiem. HAMAS ideoloģija ir aizgūta no "Musulmaņu brālības". „Islāma līgumā”, dokumentā, kuru HAMAS nopublicēja 1988. gadā, tā definē sevi kā „Musulmaņu brālības Palestīnas atzaru”. Bet ir novērojama atšķirība un dažādība starp HAMAS prioritātēm un "Musulmaņu brālības" mērķiem reģionā. Piemēram jautājumā par džihādu. Ja "Musulmaņu brālība" vēlas iedibināt islāmu visā musulmaņu pasaulē vispirms, un tikai pēc tam ar džihādu pret Izraēlu atbrīvot Palestīnu. Tad HAMAS pretēji, uzsver džihādu kā vienīgu līdzekli Palestīnas atbrīvošanai. HAMAS definē džihādu kā katra musulmaņa individuālo pienākumu. Galvenais HAMAS mērķis ir islāma valsts dibināšana Palestīnā caur intifādu un džihādu. HAMAS ir vienlaikus nacionālistiskā kustība ar fokusu uz Palestīnu un palestīniešiem, un vienlaikus saredz sevi vienā rindā ar citām islāmistu organizācijām, kā daļu no transnacionālās islāmistu kustības. HAMAS noraida Izraēlas valsts eksistences faktu, un vēlas lai tā pamestu tai okupētas 1967. gadā teritorijas, arī atteiktos no Judajas un Samarijas (Rietumu krasts) un Gāzas teritorijas. Struktūra: Gāzā, Judajā un Samarijā HAMAS balstās uz kombinācijas no reģionālajām un funkcionālajām organizācijām. Tādējādi daži identiskie nogrupējumi darbojas paralēli katrā reģionā. HAMAS, kā organizācija, sastāv no dažādiem neatkarīgajiem līmeņiem. -Infrastruktūra (''dawa'') — nodarbojas ar rekrutēšanu, finansiālā atbalsta izplatīšanu -Varmācības īstenošana intifādas kontekstā -Drošība (''aman'') — informācijas vākšana par sadarbību ar specdienestiem. Šī informācija nokļūst tā saucamajā „trieciena komitejā”, pēc tam aizdomīgas personas tiek nogalinātas -Publikācijas (''al-‘alam'') — skrejlapas, propagandas materiāli. Militārajā aspektā HAMAS sastāv no divām militārām grupām: „Palestīnas svētie karotāji” (''Al-Mujahidūn Al-Falestiniūn''), kas darbojas pret Izraēlu; un Drošības sekcija (''Jehaz Aman'') — kas vāc informāciju. === Al-Qaida === {{Pamatraksts|Al-Qaida}} ''Al-Qaida'' tulkojumā nozīmē “bāze”. Tā ir starptautisskā teroristiskā organizācija ar tās filiālu tīklu daudzās pasaules valstīs. To 1988. gadā dibināja [[Osama bin Ladens]], kas nāk no Saūda Arābijas. Viņš dzimis Džiddas pilsētā, 1974. gadā pabeidza ekonomisko fakultāti karaļa Abdela Aziza universitātē. Viņa tēvs Muhammeds Avads bin Ladens nāk no Jemenas, un bija lielākās celtniecības kompānijas ''Bin Laden Group'' īpašnieks. Osama ir 17.bērns ģimenē no 52 bērniem. Viņa tēvam bija 20 sievas un Osama bija 10. sievas dēls. Bez tēva kapitāla, ģimeni atbalstīja pats Saūda Arābijas monarhs. 1975. gadā tēvs gāja bojā aviokatastrofā, un Osama kļūst par tēva īpašumu īpašnieku. Viņam pieder Sudānas celtniecības kompānija ''Al-Hidžra'', ''Al-Šamal'' bankas akcijas, ''Taba'' investīciju concerns. Jau 16 gadu vecumā Osama pievienojās vienai no Saūda Arābijas fundamentālistu kustībām. Osama bija precējies 3 reizes, viņam ir divi dēli. Pēdējā viņa sieva ir talību līdera mullas Omara meita. Bin Ladens sāka savu teroristisko un politisko karjeru Afganistānā Afganistānas kara laikā 1979. gadā. Uzzinot par Padomju armijas ienākšanu Afganistānā, viņš devās turp. Tur viņš izveidoja celtniecības organizācijas, kas veica ceļu un tuneļu būvdarbus islāma opozīcijas interesēs. Paralēli Bin Ladens piedalījās kara darbībās. Izmantojot savus finansiālos līdzekļus, izmantojot tīklu ''Maktab al-kadamat'', viņš vervēja jaunus locekļus visapkārt pasaulei, kuri vēlējās būt līdzdalīgiem džihādā pret PSRS. Būtisku lomu Bin Ladena tapšanā par islāma fundamentālistu organizācijas līderu, nospēlēja ASV izlūkdienesti, kuri atbalstīja materiāli un tehniski afgāņu opozīciju. Kopš 1988. gada Bin Ladena intereses jau mazāk saistās ar Afganistānu, un vairāk ar islāmistu starptautisko darbību. Afganistānas kara laikā izveidojās profesionāli sagatavoti kaujinieki, spējīgi efektīvi karot. Tuvo Austrumu mudžahedi sāka pievienoties dažādām islāmistu organizācijām. Viņi piedalījās karadarbībās Somalijā, Bosnijā, Kosovā, Čečenijā, Tadžikistānā. Al-Kāidas pamatlocekļus sastāda Afganistānas kara veterāni jeb mudžahedi. Uzskata, ka bez teroraktu veikšanas, šī organizācija nodarbojas ar jaunu islāmistu vienību izveidošanu un jau esošo radikalizēšanu. Al-Kāidas pamatmērķis ir laicīgo politisko režīmu gāšana arābu valstīs un teokrātiskās iekārtas ieviešana, Šariāta normu ieviešana, un perspektīvā visu musulmanu valstu apvienošana vienā Kalifātā. Al-Kāida darbojas pret rietumu valstu ietekmi uz arābu reģionu, īpaši pret ASV. Tā cenšas izraidīt ASV karaspēkus no Persijas līča reģiona valstīm, it īpaši no Saūda Arābijas. Par vēl vienu svarīgu prioritāti ir Izraēlas valsts likvidēšana. Sākot no 1994. gada galvenā Al-Kāidas bāze kļūst Sudānā, kurā viņš ceļ dažādas rūpniecības, veic investīcijas ražošanā, ceļu būvniecībā, bankās, eksporta-importa operācijās. No rūpniecības Bin Ladens saņem ienākumus desmitiem miljonu dolāru, kas viņam ļauj uzturēt teroristu kontingentu. 1996. gada maijā ASV valdības spiediena rezultātā uz Sudānu, Bin Ladens spiests pamest šo valsti. Kopš tā laika viņš no jauna apmetās Afganistānā. Al-Kāida saredz visu notiekošo Tuvajos Austrumos, kā patieso musulmaņu cīņu pret islāma ķeceriem. ASV karaspēka klātbūtne Saūda Arābijā, saskaņā ar Bin Ladenu, ir jaunais kristīgo rietumu režīmu Krusta karš pret musulmaņu austrumiem, kā islāma “svētvietu okupācija”, kas ir papildus motīvs pretamerikāņu noskaņām. Paiet 10 gadi pēc Al-Kāidas izveidošanas, un 1998. gadā Bin Ladens proklamēja islāmistu teroristu apvienotās organizācijas izveidošanu “Islāma pasaules fronte cīņai pret jūdiem un krustnešiem” (''Al-Jabhah al-Islamiyyah al-‘Alamiyyah li-Qital al-Yuhud wal-Salibiyyin''). Šīs frontes izveidotāju vidū bija Al-Zavāhiri (''Al-Jihad'', Ēģipte), Rifai Ahmad Taha (''Gamaa al-Islamija''), un daži Pakistānas islāmistu nogrupējumu līderi. Frontē arī ir iekļauti Kašmiras, Bangladešas un Afganistānas organizāciju militārie atzari. Visas šīs organizācijas koordinē darbības aiz Al-Kāidas vadības vienotājām struktūrām. Katras organizācijas pārstāvji noteica kārtējā uzbrukuma objektu. Sadarbība īstenojās kara okupāciju veikšanas līmenī, bet pašas organizācijas darbojās neatkarīgi. Pateicoties plašam atbalstītāju tīklam ASV, Eiropā un Āzijā, Bin Ladens vada savu organizāciju, izmantojot pēdējā laika tehniskos paņēmienus- internetu, faksu, satelīttelefonus. Al-Kāida veic teroraktus pret ASV pilsoņiem jebkurā pasaules valstī ar sekojošiem mērķiem: demoralizēt amerikāņus un spiest pamest arābu valstis, neiejaukties musulmaņu valstu lietās, ietekmēt Persijas līča valstis ar mērķi spiest arābus atteikties no ASV atbalstīšanas. == Skatīt arī == * [[Salafisms]] * [[Politiskais islāms]] * [[Radikālais islāms]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20080323233137/http://ksunne.ru/zabl/takfir/hawarij.htm Par haridžitu sektu] {{ru ikona}} * [http://www.ikhwanweb.com/ "Musulmaņu brālības" oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20071011034505/http://jamaat.org/overview/founder.html Maulanas Maududi biogrāfija] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20080322065952/http://www.hizb.org.uk/hizb/index.php Hizb al-Tahrir organizācijas Lielbritānijā tīmekļa vietne] {{en ikona}} [[Kategorija:Islāmisms| ]] 1ixiw8vj2lx0k144wcsq7u1t32gy2bu 0 51256 3667444 3614646 2022-08-06T15:57:40Z Pirags 3757 /* Ieraksti un koncertdarbība */ wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Fons = solists |Vārds = Alla Pugačova |Vārds_orig = ''Алла Пугачёва'' |Attēls =Alla Pugacheva on Slavianski Bazaar in Vitebsk (clipped).jpg |Att_izm = 220px |Apraksts = Alla Pugačova 2016. gadā |Dz_vārds = |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1949|4|15}} |Vieta = {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]] |Miris = |Žanrs = [[popmūzika]], [[folkmūzika]] |Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, aktrise |Instrumenti = balss, [[ģitāra]], [[klavieres]] |Gadi = [[1965]]-pašlaik |Izdevējkompānija = [[Melodija (firma)|Melodija]] |Darbojies_arī = |Mlapa = [http://www.allapugacheva.ru/ allapugacheva.ru]<br /> [http://www.radioalla.ru Radio ALLA] |Dzimums = S }} '''Alla Pugačova''' ({{val|ru|Алла Борисовна Пугачёва}}; dzimusi {{dat|1949|4|15}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s estrādes dziedātāja. 1997. gadā pārstāvēja Krieviju [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva 15. vietu. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1949. gadā Maskavā Borisa Pugačova un viņa sievas Zinaīdas, dzimušas Odegovas, ģimenē. Jau mācoties Maskavas 496. vidusskolā, dziedāja vairākos ansambļos. [[1965]]. gadā ierakstīja dziesmu «Robots», [[1966]].—[[1967]]. gadā uzstājās [[Tjumeņa|Tjumeņā]] radiostacijas ''«Юность» ''aģitācijas brigādes sastāvā. 1967. gadā kļuva par koncertmeistari ''ГУЦЭИ'', [[1969]]. gadā bija vokāli-instrumentālā ansambļa „Jaunais elektrons» soliste. [[1971]]. gadā darbojās ansamblī «Moskviči», tad [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] estrādes orķestrī, bet [[1974]].—[[1976]]. gadā ansamblī «Vesjolije rebjata» (''Весёлые ребята'') Pāvela Slobodkina vadībā. 1976. gadā Pugačova iekļuva festivāla «Gada dziesma» finālā, [[1977]]. gadā nospēlēja galveno lomu kinofilmā «Sieviete, kura dzied» (''Женщина, которая поёт''). 1977.—[[1980]]. gadā uzstājās kopā ar grupu «Ritms» Aleksandra Avilova vadībā, 1980. gadā kopā ar grupu «Rečitāls» J. Šahnazarova vadībā. [[1981]]. gadā viņa pabeidza studijas A. Lunačarska Valsts Teātra mākslas institūta muzikālā teātra režisoru fakultātē. Uzstājās koncertprogrammās «Sieviete, kura dzied» ([[1979]]), «Dziedātājas monologi» ([[1981]]), «Pie mums ciemos Maestro» (1981; ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] piedalīšanos), teatralizētu priekšnesumu «Atnācu un runāju» ([[1984]]), solo programmu «Jums dzied Alla Pugačova» ([[1993]]), «Ziemassvētku tikšanās» (kopš 1988. gada). 1998. gadā Alla Pugačova izveidoja teātra studiju ''«Театр Песни»''. Kā mākslinieciskā vadītāja viņa organizēja viesizrādes ar programmām, kurās piedalījās teātra mākslinieki, no kuriem daudzi vēlāk kļuva par estrādes zvaigznēm: «Jaunieši jauniešiem jeb koncerts draugiem» ([[1998. gads]]), «Koncerts draugiem» ([[1990]]), koncerttūre «Zvaigžņotā vasara» ar [[Filips Kirkorovs|Filipa Kirkorova]], [[Kristīna Orbakaite|Kristīnas Orbakaites]] piedalīšanos ([[1992. gads]]). No 2005. gada kopīgi ar Igoru Krutoju kļuva par festivāla «Gada dziesma» organizatori. No 2005. gada bija [[Jūrmala]]s mūzikas festivāla [[Jaunais vilnis (konkurss)|Jaunais vilnis]] patronese. 2009. gadā notika Allas Pugačovas 60. dzimšanas dienas koncerti [[Kremlis|Kremļa pilī]] un [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]]. === Ieraksti un koncertdarbība === Alla Pugačova ierakstījusi vairākus desmitus disku un albumu, 1996. gadā klajā nāca 13 kompaktdisku kolekcija («General Records»), piedalījusies daudzos prestižos festivālos un dziesmu konkursos, gan kā dalībniece, gan kā žūrijas locekle: 1974. gadā kļuva par Vissavienības estrādes mākslinieku konkursa laureāti (saņemot trešo godalgu) ar dziesmām ''«Посидим, поокаем»'' un ''«Ермолова с Чистых прудов»''; 1975. gadā ieguvusi ''Grand-Prix'' festivālā «Zelta Orfejs» ar dziesmu «Arlekīns» (''«Арлекино»'') un vairākkārt bijusi pasākuma viešņa; 1976. gadā piedalījās [[Kannas|Kannu]] festivālā; 1977. gadā bija žūrijas locekle pirmajā televīzijas konkursā «Ar dziesmu pa dzīvi»; ieguva ''Grand-Prix'' „Dzintara lakstīgala” konkursā ''«Sopota-78»'' ar dziesmu «Visu var karaļi»; viesojusies konkursā ''«Sopota-79»''; 1980. gadā piedalījusies WDR radiokoncertā [[Ķelne|Ķelnē]]; 1983. gadā viesojās festivālā ''«Bratislavas lira»'' un dziesmu konkursā [[Zelona Gura|Zelona Gurā]], kopā ar V. Kuzminu 1987. gadā piedalījās [[San-Remo festivāls|San-Remo festivālā]] ar dziesmu ''«Надо же…»''; 1989. gadā bijusi žūrijas locekle un piedalījās gala koncertā [[kantrimūzika]]s festivālā [[Nešvila|Nešvilā]], kur dziedātājai pasniegta balva ''«Distant Accord»'' par uzvaru festivālā un par ieguldījumu festivāla attīstībā; no 1993. līdz 1994. gadam piedalījās festivālos ''«Звёздный прибой'' [[Sevastopole|Sevastopolē]], ''«Роксалана»'' ([[Kijiva]] 1994), ''«Rock Summer»'' ([[Tallina]], 1994), ''«[[Славянский базар]]»'' ([[Vitebska]], 1994), ''«Голос Азии»'' ([[Alma-Ata]], [[1995]]). 1997. gadā Pugačova piedalījās [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā. Alla Pugačova piedalījās 1980. gada Maskavas Olimpisko spēļu kultūras programmā, jaunatnes TV tiltā ''Maskava-Kalifornija'' ([[1982]]), teleprogrammās «Jaungada atrakcija» (1982—[[1984]]), XXII Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā [[Maskava|Maskavā]] ([[1986]]). 1986. gadā piedalījusies labdarības koncertā ''«Счёт 904»'' palīdzot cietušajiem [[Čornobiļa|Čornobiļā]]. 1989. gadā Alla Pugačeva piedalījās labdarības festivālā ''«Милосердие и красота»'' [[Kijiva|Kijivā]]. 1997. gadā, [[Maskava]]s 850 gadu jubilejas svētku periodā, piedalījās grandiozā izrādē-divertismentā ''«Москва на все времена»''. Ar soloprogrammām dziedātāja viesojusies dažādās valstīs — ASV, Vācijā, Šveicē, Indijā, Francijā, Itālijā, Izraēlā, Polijā, Somijā, Japānā, Indijā, Austrālijā un daudzās citās valstīs. 1985. gadā Somijā notika svinīga kuģa «Alla» nolaišana ūdenī. Māksliniece sadarbojusies ar tādiem mūziķiem kā Aleksandrs Zacepins, Udo Lindenbergs, [[Raimonds Pauls]], [[Igors Nikolajevs]], Jurijs Černavskis, kopīgi koncertējusi ar pazīstamo franču mūziķi [[Džo Dasēns|Džo Dasēnu]] viesnīcā «Kosmoss» [[Maskava|Maskavā]]. === Ģimenes dzīve === Māte Zinaīda Odegova, tēvs Boriss Pugačovs, brālis Jevgēņijs Pugačovs, meita [[Kristīna Orbakaite]], mazbērni — Ņikita un Denijs, Klaudija. Piecas laulības: ar lietuviešu cirka mākslinieku Mikolu Edmundu Orbaku ([[1969]]—[[1971]]), ar Aleksandru Stefanoviču ([[1976]]—[[1980]]), ar Jevgēņiju Boldinu ([[1985]]—[[1993]]), ar Filipu Kirkorovu ([[1994]]—[[2005. gads|2005]]), ar Maksimu Galkinu (kopš 2011. gada). == Diskogrāfija == === Studijas albumi === # [[1976]] — ''Арлекино (SP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1977]] —'' Зеркало души (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1978]] — ''Всё могут короли (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1978 — ''Greatest Hits (RCA Victor, ''Japāna'') '' # [[1979]] — ''Арлекино и другие (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1980]] — ''Поднимись над суетой (LP, Мелодия, '' PSRS'') '' # 1980 — ''То ли ещё будет… (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1980 —'' Дискотека А (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1981]] —'' Дежурный ангел (SP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1981 — ''Маэстро (SP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1982]] — ''Как тревожен этот путь (2 LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1982 — ''Парад планет Марка Минкова (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1982 — ''У Вас в гостях Маэстро (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1983]] — ''Миллион роз (LP, Victor, ''Japāna'') '' # 1983 — ''Ах, как хочется жить (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1984]] — ''Soviet Superstar (Greatest Hits 1976-84) (Track, '' Somija'') '' # 1984 — ''Цыганский хор (SP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1984 — ''Алла Пугачёва поёт песни Ильи Резника (SP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1985]] — ''Watch out! (LP, Marmani Records, ''Šveice'') '' # 1985 — ''Алла Пугачёва в Стокгольме (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1985 — ''Сонет (SP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1985 — ''Стадион (опера Александа Градского) (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1986]] — ''…Счастья в личной жизни! (Песни Игоря Николаева) (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1986 — ''Паромщик (SP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1986 — ''Две звезды (SP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1987 — ''Окраина (SP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1987 — ''Пришла и говорю (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1988]] — ''Песни вместо писем (с Удо Линденбергом) (LP, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1988 — ''Миллион роз (CD, Victor, ''Japāna'') '' # [[1989]] — ''Paromshik (LP, ''Somija'') '' # [[1990]] — ''Алла(CD, Мелодия, ''PSRS'') '' # 1990 — ''Мой голубь (SP, Мелодия, ''PSRS'') '' # [[1991]] —'' Алла Пугачева (LP, Ритонис, ''Latvija'') '' # 1991 — ''Рождественские встречи-91 (LP, Русский диск, ''PSRS'') '' # [[1992]] — ''Рождественские встречи-92 (LP, Русский диск, ''Krievija'') '' # [[1993]] — ''Без меня'' # [[1994]] — ''Алла Пугачёва — 94 (CD, Solo-Florentin GmbH, ''Vācija'') '' # 1994 — ''Верю в тебя (CD, Мелодия, ''Krievija'') '' # 1994 — ''Путь звезды'' # [[1995]] —''Не делайте мне больно, господа'' # [[1996]] — ''Коллекция (CD 13) '' # [[1997]] — ''Две звезды'' # 1997 — ''Примадонна'' # [[1998]] — ''Да! '' # [[1999]] — ''Избранное'' # 1999 — ''Белый снег'' # [[2000. gads|2000]] — '' Лучшие песни'' # 2000 — ''Мадам Брошкина'' # [[2001. gads|2001]] — ''Речной трамвайчик'' # 2001 — ''Алла в Рождественских встречах'' # [[2002]] — ''А был ли мальчик? '' # 2002 — ''Это любовь! '' # [[2003. gads|2003]] — '' Живи спокойно, страна! '' # [[2004]] — ''За двумя зайцами'' # [[2007. gads|2007]] — '' Новые и неизданные песни / 2002—2006'' # [[2008. gads|2008]] — ''Приглашение на закат (CD, ''Krievija'') '' === Singli [tikai CD singli] === # 1997 ''Примадонна'' # 2000 ''Белый снег'' # 2000 ''Мадам Брошкина'' # 2002 ''Это любовь'' == Filmas un televīzijas raidījumi == # 1975 — "[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]" (dziesmu izpildītāja, titros nav minēta) # 1978 — Sieviete, kura dzied (''Женщина, которая поёт'') # 1978 — Allas Pugačovas teātris (''Театр Аллы Пугачёвой'') (Tallinas TV) # 1979 — Autogrāfs (''Автограф'') (Ukrainas TV) # 1979 — Pie Allas (''У Аллы'') (Somija) # 1980 — Rečitāls (''Рецитал'') (no piedalīšanās filmēšanā atteicās) # 1982 — Jaungada atrakcija (''Новогодний аттракцион'') # 1983 — Kā dzīvo Padomju superzvaigzne? (''Как живёт советская суперзвезда? '') (Šveice) # 1983 — Mīlestību pret mīlestību (''Любовью за любовь'') # 1984 — Brīnumu sezona (''Сезон чудес'') # 1984 — Tikšanās ar Allu Pugačovu # 1985 — Atnācu un runāju (''Пришла и говорю'') # 1985 — Рок вокруг Кремля (Франция) # 1986 — Выше Радуги (СССР) # 1988 — Sievietei vienmēr taisnība (''Женщина всегда права'') # 1995 — Gaidi un atceries mani (''Жди и помни меня'') (5 sērijas) # 1997 — (''Старые песни о главном 2'') # 1998 — ''Старые песни о главном 3'' # 2001 — ''Старые песни о главном 4'' # 2004 — ''За двумя зайцами-2004'' # 2005 — Allas Pugačovas zvaigžņu fabrika ''Фабрика звёзд Аллы Пугачёвой '' (1.kanāls) # 2007 — Greizo spoguļu karaliste # 2007—2008 — TV šovs «Divas Zvaigznes» (''Две звезды'') (1. kanāls) == Apbalvojumi == Allai Pugačova ir unikālu balvu, titulu un apbalvojumu īpašniece. 1980. gadā tikusi atzīta par gada labāko aktrisi un tajā pašā gadā saņēmusi KPFSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukumu. 1985. gadā Pugačovai tika piešķirts KPFSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukums, 1991. gada 21. decembrī PSRS Tautas skatuves mākslinieces tituls. 1982. gadā dziedātāja tika apbalvota ar medaļu, 1987. gadā ar medaļu ''ФИДОФ'' «Par ieguldījumu miera un harmonijas veicināšanā ar mūzikas palīdzību». 1991. gadā Alla Pugačova noslēdza kontraktu ar firmu ''«Sogo»'' (Francija) par smaržu ''«Алла»'' ražošanu, prezentācija notika koncertzalē "Rossija" ([[Maskava|Maskavā]]) 1992. gada 3. jūlijā, bet 1997. gadā tāda pat prezentācija notika par godu apavu kolekcijai ''«Алла Пугачёва»'' (''«Эконика»''). 1992. gadā viņa tika apbalvota ar 1. pakāpes «Ērgļa Ordeni» (''Ордена Орла''). Vairākas reizes viņa apbalvota ar nacionālo prēmiju «Ovācija» nominācijās «Labākā dziedātāja» ([[1992]]), «Dzīvā leģenda» ([[1994]]), «Labākais režisors — inscenētājs» ([[1995]]), kā arī avīzes «Вечерняя Москва» apbalvojums par «Labāko gada šovu» — «Ziemassvētku tikšanās» (''Рождественские встречи'') (1992), ''«Комсомольской правды»'' apbalvojums nominācijā «Gada zvaigzne» (1995) un «Iemīļotākā sieviete» ([[1997]]), ieguvusi K.Šuļženko vārdā nosaukto prēmiju festivālā «Gada dziesma» (1995), prēmija «Zvaigzne» nominācijās «Labākā dziedātāja» un «Gada labākais albums» 1995. gadā, balva par labāko animācijas klipu ''«Зайка моя»'', kurā Pugačova bija producenta lomā, festivālā ''«Фантазия-96»'', apbalvojums «Zelta ābols» festivālā ''«Поколение-96»'' par labāko otrā plāna lomu klipā ''«Зайка моя»'' (1997) un daudzi citi apbalvojumi . Jaltā «Zvaigžņu laukumā» 1994. gada 24. augustā tika atklāta zīme ar dziedātājas vārdu. Par ieguldījumu literatūras un mākslas attīstībā 1995. gada 7. jūnijā Allai Pugačovai tika izsniegta Krievijas valsts prēmija. 1999. gada 15. aprīlī [[Boriss Jeļcins]] dziedātāju apbalvoja ar ordeni «Par nopelniem tēvijas labā (II pakāpe)». 2009. gada 15. aprīlī [[Dmitrijs Medvedevs]] dziedātāju apbalvoja ar ordeni "Par nopelniem tēvijas labā (III pakāpe)". == Interesanti fakti == * Žurnāla ''«Комсомольской правды»'' lasītāju aptaujā filma ''«Пришла и говорю»'' tika atzīta 1986. gada labāko filmu. * Filma «Rečitāls», kurā Alla Pugačova atteicās piedalīties, iznāca ar nosaukumu «Dvēsele» (''Душа'') ar [[Sofija Rotaru|Sofiju Rotaru]] galvenajā lomā. * 2007. gada 22. jūlijā Alla Pugačova atklāja radiostaciju ''«АЛЛА»'', 98.8 MHz. * Pugačova bija pirmā no skatuves māksliniekiem, kas sniedza koncertus [[Čornobiļa|Čornobiļā]] pēc notikušās traģēdijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://versiasovsek.ru/material.php?6646 |title=Первый комендант заражённого радиацией города рассказал «Версии» о своей службе в «мёртвой зоне» | Газета Версия — архив публикаций |access-date={{dat|2009|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090422145337/http://versiasovsek.ru/material.php?6646 |archivedate={{dat|2009|04|22||bez}} }}</ref> * No 2005. gada Alla Pugačova pasniedz prēmiju ''«Алла»'', kura tiek talantīgiem jauniem izpildītājiem, kuri piedalās festivālos «5 zvaigznes» (''5 звезд''), «[[Jaunais vilnis (konkurss)|Jaunais vilnis]] » (''Новая Волна''), «Gada dziesma» (''Песня Года''). Bez zelta zvaigznes, pie prēmijas pienākas arī 50 tūkstoši dolāru (no personīgiem līdzekļiem). * Pavēle par PSRS Tautas mākslinieces nosaukuma piešķiršanu Pugačovai izrādījās pēdējā , ko parakstīja [[Mihails Gorbačovs]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/hi/russian/russia/newsid_7716000/7716273.stm ''«Звёзды» в стране «винтиков»'']</ref> == Piezīmes un atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Alla Pugacheva|Alla Pugačova}} * [https://web.archive.org/web/20130527073243/http://www.radioalla.ru/ Radio ALLA] {{ru ikona}} * [http://www.allapugacheva.ru Oficiālā mājaslapa] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20180418220254/http://alla.borisovna.ru/ Fan Site Alla Pugačova] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100926211000/http://www.radioalla.ru/?an=alla_songs Dziesmas un to teksti Radio ALLA mājaslapā] {{ru ikona}} * [http://www.allapugacheva.mybb.ru/ Forums krievu valodā] {{ru ikona}} * [http://www.youtube.com/user/andreikin Alla Pugačova — videoklipi] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200130205051/http://www.aprilclub.net/ April Club] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pugačova, Alla}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas mūzika]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] bxu587j7867bqz8wk7tjfq0nl231nq6 3667516 3667444 2022-08-06T20:40:23Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Fons = solists |Vārds = Alla Pugačova |Vārds_orig = ''Алла Пугачёва'' |Attēls =Alla Pugacheva on Slavianski Bazaar in Vitebsk (clipped).jpg |Att_izm = 220px |Apraksts = Alla Pugačova 2016. gadā |Dz_vārds = |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1949|4|15}} |Vieta = {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]] |Miris = |Žanrs = [[popmūzika]], [[folkmūzika]] |Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, aktrise |Instrumenti = balss, [[ģitāra]], [[klavieres]] |Gadi = [[1965]]-pašlaik |Izdevējkompānija = [[Melodija (firma)|Melodija]] |Darbojies_arī = |Mlapa = [http://www.allapugacheva.ru/ allapugacheva.ru]<br /> [http://www.radioalla.ru Radio ALLA] |Dzimums = S }} '''Alla Pugačova''' ({{val|ru|Алла Борисовна Пугачёва}}; dzimusi {{dat|1949|4|15}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s estrādes dziedātāja, visveiksmīgākā padomju izpildītāja ierakstu pārdošanas un popularitātes ziņā. 1991. gadā viņai piešķirts [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieces]] goda nosaukums, saņēmusi arī daudzus citus apbalvojumus. 1997. gadā pārstāvēja Krieviju [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva 15. vietu. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1949. gadā Maskavā Borisa Pugačova un viņa sievas Zinaīdas, dzimušas Odegovas, ģimenē. Jau mācoties Maskavas 496. vidusskolā, dziedāja vairākos ansambļos. 1965. gadā ierakstīja dziesmu «Robots», 1966.—1967. gadā uzstājās [[Tjumeņa|Tjumeņā]] radiostacijas ''«Юность»'' aģitācijas brigādes sastāvā. 1967. gadā kļuva par koncertmeistari ''ГУЦЭИ'', 1969. gadā bija vokāli-instrumentālā ansambļa «Jaunais elektrons» soliste. 1971. gadā darbojās ansamblī «Moskviči», tad [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] estrādes orķestrī, bet 1974.—1976. gadā ansamblī «Vesjolije rebjata» (''Весёлые ребята'') Pāvela Slobodkina vadībā. 1976. gadā Pugačova iekļuva festivāla «Gada dziesma» finālā, 1977. gadā attēloja galveno lomu kinofilmā "[[Sieviete, kura dzied]]" (''Женщина, которая поёт''). 1977.—1980. gadā uzstājās kopā ar grupu «Ritms» Aleksandra Avilova vadībā, 1980. gadā kopā ar grupu «Rečitāls» J. Šahnazarova vadībā. 1981. gadā viņa pabeidza studijas A. Lunačarska Valsts Teātra mākslas institūta muzikālā teātra režisoru fakultātē. Uzstājās koncertprogrammās «Sieviete, kura dzied» (1979), «Dziedātājas monologi» (1981), «Pie mums ciemos Maestro» (1981; ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] piedalīšanos). Uzstājās ar teatralizētu priekšnesumu «Atnācu un runāju» (1984), solo programmu «Jums dzied Alla Pugačova» (1993), «Ziemassvētku tikšanās» (sākot ar 1988. gadu). 1998. gadā Alla Pugačova izveidoja teātra studiju ''«Театр Песни»''. Kā mākslinieciskā vadītāja viņa organizēja viesizrādes ar programmām, kurās piedalījās teātra mākslinieki, no kuriem daudzi vēlāk kļuva par estrādes zvaigznēm: «Jaunieši jauniešiem jeb koncerts draugiem» (1998), «Koncerts draugiem» (1990), koncerttūre «Zvaigžņotā vasara» ar [[Filips Kirkorovs|Filipa Kirkorova]], [[Kristīna Orbakaite|Kristīnas Orbakaites]] piedalīšanos (1992. gads). No 2005. gada kopīgi ar [[Igors Krutojs|Igoru Krutoju]] kļuva par festivāla «Gada dziesma» organizatori. No 2005. gada bija [[Jūrmala]]s mūzikas festivāla [[Jaunais vilnis (konkurss)|Jaunais vilnis]] patronese. 2009. gadā notika Allas Pugačovas 60. dzimšanas dienas koncerti [[Kremlis|Kremļa pilī]] un [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]]. === Ieraksti un koncertdarbība === Alla Pugačova ierakstījusi vairākus desmitus disku un albumu, 1996. gadā klajā nāca 13 kompaktdisku kolekcija («General Records»), piedalījusies daudzos prestižos festivālos un dziesmu konkursos, gan kā dalībniece, gan kā žūrijas locekle: 1974. gadā kļuva par Vissavienības estrādes mākslinieku konkursa laureāti (saņemot trešo godalgu) ar dziesmām ''«Посидим, поокаем»'' un ''«Ермолова с Чистых прудов»''; 1975. gadā ieguvusi ''Grand-Prix'' festivālā «Zelta Orfejs» ar dziesmu «Arlekīns» (''«Арлекино»'') un vairākkārt bijusi pasākuma viešņa; 1976. gadā piedalījās [[Kannas|Kannu]] festivālā; 1977. gadā bija žūrijas locekle pirmajā televīzijas konkursā «Ar dziesmu pa dzīvi»; ieguva [[Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls|Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāla]] ''Grand-Prix'' "Dzintara lakstīgala” konkursā ''«Sopota-78»'' ar dziesmu «Visu var karaļi»; viesojusies konkursā ''«Sopota-79»''; 1980. gadā piedalījusies WDR radiokoncertā [[Ķelne|Ķelnē]]; 1983. gadā viesojās festivālā ''«Bratislavas lira»'' un dziesmu konkursā [[Zelona Gura|Zelona Gurā]], kopā ar V. Kuzminu 1987. gadā piedalījās [[San-Remo festivāls|San-Remo festivālā]] ar dziesmu ''«Надо же…»''; 1989. gadā bijusi žūrijas locekle un piedalījās gala koncertā [[kantrimūzika]]s festivālā [[Nešvila|Nešvilā]], kur dziedātājai pasniegta balva ''«Distant Accord»'' par uzvaru festivālā un par ieguldījumu festivāla attīstībā; no 1993. līdz 1994. gadam piedalījās festivālos ''«Звёздный прибой'' [[Sevastopole|Sevastopolē]], ''«Роксалана»'' ([[Kijiva]], 1994), ''«Rock Summer»'' ([[Tallina]], 1994), ''«[[Славянский базар]]»'' ([[Vitebska]], 1994), ''«Голос Азии»'' ([[Alma-Ata]], 1995). 1997. gadā Pugačova piedalījās [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā. Alla Pugačova piedalījās [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] kultūras programmā, jaunatnes TV tiltā ''Maskava-Kalifornija'' (1982), teleprogrammās «Jaungada atrakcija» (1982—1984), XXII Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā [[Maskava|Maskavā]] (1986). 1986. gadā piedalījusies labdarības koncertā ''«Счёт 904»'' palīdzot cietušajiem [[Čornobiļa|Čornobiļā]]. 1989. gadā Alla Pugačeva piedalījās labdarības festivālā ''«Милосердие и красота»'' [[Kijiva|Kijivā]]. 1997. gadā, [[Maskava]]s 850 gadu jubilejas svētku periodā, piedalījās grandiozā izrādē-divertismentā ''«Москва на все времена»''. Ar soloprogrammām dziedātāja viesojusies dažādās valstīs — ASV, Vācijā, Šveicē, Indijā, Francijā, Itālijā, Izraēlā, Polijā, Somijā, Japānā, Indijā, Austrālijā un daudzās citās valstīs. 1985. gadā Somijā notika svinīga kuģa «Alla» nolaišana ūdenī. Māksliniece sadarbojusies ar tādiem mūziķiem kā Aleksandrs Zacepins, Udo Lindenbergs, [[Raimonds Pauls]], [[Igors Nikolajevs]], Jurijs Černavskis, kopīgi koncertējusi ar pazīstamo franču mūziķi [[Džo Dasēns|Džo Dasēnu]] viesnīcā «Kosmoss» [[Maskava|Maskavā]]. 2010. gadā Pugačova pārtrauca piedalīšanos koncertturnejās, taču turpinājusi radošo darbību, bieži piedalījusies grupu koncertos un TV šovos, kā arī regulāri izdevusi jaunas dziesmas. === Ģimenes dzīve === Māte Zinaīda Odegova, tēvs Boriss Pugačovs, brālis Jevgēņijs Pugačovs, meita [[Kristīna Orbakaite]] un dvīņi (meita un dēls), mazbērni — Ņikita un Denijs, Klaudija. Pirmajā laulībā ar lietuviešu cirka mākslinieku Mikolu Edmundu Orbaku (1969—1971) 1971. gadā piedzima meita [[Kristīna Orbakaite]]. Otrā laulība bija ar kinorežisoru Aleksandru Stefanoviču (1976—1980), trešā — ar koncertdirektoru un producentu Jevgēņiju Boldinu (1985—1993), ceturtā — ar dziedādāju [[Filips Kirkorovs|Filipu Kirkorovu]] (1994—2005). Kopš 2011. gada laulībā ar humoristu un TV raidījumu vadītāju [[Maksims Galkins|Maksimu Galkinu]]. Laulībā ar Galkinu 2013. gadā ar [[surogasija]]s palīdzību piedzima dvīņi (meita un dēls).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yugopolis.ru/news/social/2013/10/07/58924/alla-pugacheva-maksim-galkin|title=Алла Пугачева и Максим Галкин стали родителями двойняшек|publisher=yugopolis.ru}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === # 1976 — ''Арлекино'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1977 —'' Зеркало души'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1978 — ''Всё могут короли'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1978 — ''Greatest Hits'' (RCA, ''Victor'', Japāna) # 1979 — ''Арлекино и другие'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1980 — ''Поднимись над суетой'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1980 — ''То ли ещё будет…'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1980 — ''Дискотека А'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1981 — ''Дежурный ангел'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1981 — ''Маэстро'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1982 — ''Как тревожен этот путь'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1982 — ''Парад планет Марка Минкова'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1982 — ''У Вас в гостях Маэстро'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1983 — ''Миллион роз'' (LP, ''Victor'', ''Japāna'') '' # 1983 — ''Ах, как хочется жить'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1984 — ''Soviet Superstar'' (''Greatest Hits'' 1976-84) (''Track'', Somija) # 1984 — ''Цыганский хор'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1984 — ''Алла Пугачёва поёт песни Ильи Резника'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1985 — ''Watch out!'' (LP, ''Marmani Records'', Šveice) # 1985 — ''Алла Пугачёва в Стокгольме'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1985 — ''Сонет'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1985 — ''Стадион'' (опера Александа Градского) (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1986 — ''…Счастья в личной жизни!'' ([[Igors Nikolajevs|Igora Nikolajeva]] dziesmas) (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1986 — ''Паромщик'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1986 — ''Две звезды'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1987 — ''Окраина'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1987 — ''Пришла и говорю'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1988 — ''Песни вместо писем'' (ar Udo Lindenbergu) (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1988 — ''Миллион роз'' (CD, ''Victor'', Japāna) # 1989 — ''Paromshik'' (LP, Somija) # 1990 — ''Алла'' (CD, ''Мелодия'', PSRS) # 1990 — ''Мой голубь'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1991 — ''Алла Пугачева'' (LP, "Ritonis", Latvija) # 1991 — ''Рождественские встречи-91'' (LP, ''Русский диск'', PSRS) # 1992 — ''Рождественские встречи-92'' (LP, ''Русский диск'', Krievija) # 1993 — ''Без меня'' # 1994 — ''Алла Пугачёва — 94'' (CD, ''Solo-Florentin GmbH'', Vācija) # 1994 — ''Верю в тебя'' (CD, ''Мелодия'', Krievija) # 1994 — ''Путь звезды'' # 1995 — ''Не делайте мне больно, господа'' # 1996 — ''Коллекция'' (CD 13) # 1997 — ''Две звезды'' # 1997 — ''Примадонна'' # 1998 — ''Да!'' # 1999 — ''Избранное'' # 1999 — ''Белый снег'' # 2000 — ''Лучшие песни'' # 2000 — ''Мадам Брошкина'' # 2001 — ''Речной трамвайчик'' # 2001 — ''Алла в Рождественских встречах'' # 2002 — ''А был ли мальчик?'' # 2002 — ''Это любовь!'' # 2003 — ''Живи спокойно, страна!'' # 2004 — ''За двумя зайцами'' # 2007 — ''Новые и неизданные песни'' / 2002—2006 # 2008 — ''Приглашение на закат'' (CD, Krievija) === Singli (tikai CD singli) === # 1997 — ''Примадонна'' # 2000 — ''Белый снег'' # 2000 — ''Мадам Брошкина'' # 2002 — ''Это любовь'' == Filmas un televīzijas raidījumi == # 1975 — "[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]" (dziesmu izpildītāja, titros nav minēta) # 1978 — "[[Sieviete, kura dzied]]" (''Женщина, которая поёт'') # 1978 — "Allas Pugačovas teātris" (''Театр Аллы Пугачёвой'') (Tallinas TV) # 1979 — "Autogrāfs" (''Автограф'') (Ukrainas TV) # 1979 — "Pie Allas" (''У Аллы'') (Somija) # 1980 — "Rečitāls" (''Рецитал'') (uzņemti daži kadri, no piedalīšanās turpmākā filmēšanā atteicās) # 1982 — "Jaungada atrakcija" (''Новогодний аттракцион'') # 1983 — "Kā dzīvo Padomju superzvaigzne?" (''Как живёт советская суперзвезда? '') (Šveice) # 1983 — "Mīlestību pret mīlestību" (''Любовью за любовь'') # 1984 — "Brīnumu sezona" (''Сезон чудес'') # 1984 — "Tikšanās ar Allu Pugačovu" # 1985 — "Atnācu un runāju" (''Пришла и говорю'') # 1985 — ''Рок вокруг Кремля'' (Francija) # 1986 — ''Выше Радуги'' (PSRS) # 1988 — "Sievietei vienmēr taisnība" (''Женщина всегда права'') # 1995 — "Gaidi un atceries mani" (''Жди и помни меня'') (5 sērijas) # 1997 — ''Старые песни о главном 2'' # 1998 — ''Старые песни о главном 3'' # 2001 — ''Старые песни о главном 4'' # 2004 — ''За двумя зайцами-2004'' # 2005 — Allas Pugačovas zvaigžņu fabrika ''Фабрика звёзд Аллы Пугачёвой'' (1. kanāls) # 2007 — "Greizo spoguļu karaliste" # 2007—2008 — TV šovs "Divas Zvaigznes" (''Две звезды'') (1. kanāls) == Apbalvojumi == Allai Pugačova ir daudzu balvu, titulu un apbalvojumu īpašniece. 1980. gadā tikusi atzīta par gada labāko aktrisi un tajā pašā gadā saņēmusi Krievijas PFSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukumu. 1985. gadā Pugačovai tika piešķirts Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukums, 1991. gada 21. decembrī [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieces]] tituls. 1981. gadā saņēma medaļu ar medaļu «Par ieguldījumu miera veicināšanā». 1987. gadā dziedātāja tika apbalvota ar medaļu ''ФИДОФ'', 1989. gadā — ar medaļu «Par ieguldījumu miera un harmonijas veicināšanā ar mūzikas palīdzību». 1991. gadā Alla Pugačova noslēdza līgumu ar firmu ''«Sogo»'' (Francija) par smaržu ''«Алла»'' ražošanu, prezentācija notika koncertzālē "Rossija" ([[Maskava|Maskavā]]) 1992. gada 3. jūlijā, bet 1997. gadā tāda pat prezentācija notika par godu apavu kolekcijai ''«Алла Пугачёва»'' (''«Эконика»''). 1992. gadā viņa tika apbalvota ar 1. pakāpes «Ērgļa Ordeni» (''Ордена Орла''). Vairākas reizes viņa apbalvota ar nacionālo prēmiju «Ovācija» nominācijās «Labākā dziedātāja» (1992), «Dzīvā leģenda» (1994), «Labākais režisors — inscenētājs» (1995), kā arī avīzes «Вечерняя Москва» apbalvojums par «Labāko gada šovu» — «Ziemassvētku tikšanās» (''Рождественские встречи'') (1992), laikraksta ''«Комсомольскaя правда»'' apbalvojums nominācijā «Gada zvaigzne» (1995) un «Iemīļotākā sieviete» (1997), ieguvusi Klaudijas Šuļženko vārdā nosaukto prēmiju festivālā «Gada dziesma» (1995), prēmija «Zvaigzne» nominācijās «Labākā dziedātāja» un «Gada labākais albums» 1995. gadā, balva par labāko animācijas klipu ''«Зайка моя»'', kurā Pugačova bija producenta lomā, festivālā ''«Фантазия-96»'', apbalvojums «Zelta ābols» festivālā ''«Поколение-96»'' par labāko otrā plāna lomu klipā ''«Зайка моя»'' (1997) un daudzi citi apbalvojumi . Jaltā «Zvaigžņu laukumā» 1994. gada 24. augustā tika atklāta zīme ar dziedātājas vārdu. Par ieguldījumu literatūras un mākslas attīstībā 1995. gada 7. jūnijā Allai Pugačovai tika pasniegta Krievijas valsts prēmija. 1999. gada 15. aprīlī [[Boriss Jeļcins]] dziedātāju apbalvoja ar ordeni «Par nopelniem tēvijas labā (II pakāpe)». 2009. gada 15. aprīlī [[Dmitrijs Medvedevs]] dziedātāju apbalvoja ar ordeni "Par nopelniem tēvijas labā (III pakāpe)". == Interesanti fakti == * Žurnāla ''«Комсомольской правды»'' lasītāju aptaujā filma ''«Пришла и говорю»'' tika atzīta 1986. gada labāko filmu. * Filma «Rečitāls», kurā Alla Pugačova atteicās piedalīties, iznāca ar nosaukumu «Dvēsele» (''Душа'') ar [[Sofija Rotaru|Sofiju Rotaru]] galvenajā lomā. * 2007. gada 22. jūlijā Alla Pugačova atklāja radiostaciju ''«АЛЛА»'', 98.8 MHz. * Pugačova bija pirmā no skatuves māksliniekiem, kas sniedza koncertus [[Čornobiļa|Čornobiļā]] pēc notikušās traģēdijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://versiasovsek.ru/material.php?6646 |title=Первый комендант заражённого радиацией города рассказал «Версии» о своей службе в «мёртвой зоне» | Газета Версия — архив публикаций |access-date={{dat|2009|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090422145337/http://versiasovsek.ru/material.php?6646 |archivedate={{dat|2009|04|22||bez}} }}</ref> * No 2005. gada Alla Pugačova pasniedz prēmiju ''«Алла»'' talantīgiem jauniem izpildītājiem, kuri piedalās festivālos «5 zvaigznes» (''5 звезд''), «[[Jaunais vilnis (konkurss)|Jaunais vilnis]] » (''Новая Волна''), «Gada dziesma» (''Песня Года''). Bez zelta zvaigznes prēmijā ietilps arī 50 tūkstoši dolāru (no personīgiem līdzekļiem). * Pavēle par PSRS Tautas mākslinieces nosaukuma piešķiršanu Pugačovai izrādījās pēdējā, ko parakstīja [[Mihails Gorbačovs]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/hi/russian/russia/newsid_7716000/7716273.stm ''«Звёзды» в стране «винтиков»'']</ref> == Piezīmes un atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Alla Pugacheva|Alla Pugačova}} * [https://web.archive.org/web/20130527073243/http://www.radioalla.ru/ Radio ALLA] {{ru ikona}} * [http://www.allapugacheva.ru Oficiālā mājaslapa] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20180418220254/http://alla.borisovna.ru/ Fan Site Alla Pugačova] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100926211000/http://www.radioalla.ru/?an=alla_songs Dziesmas un to teksti Radio ALLA mājaslapā] {{ru ikona}} * [http://www.allapugacheva.mybb.ru/ Forums krievu valodā] {{ru ikona}} * [http://www.youtube.com/user/andreikin Alla Pugačova — videoklipi] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200130205051/http://www.aprilclub.net/ April Club] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pugačova, Alla}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas mūzika]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] lqp78ad9n1rckmy5jbsexigspucdlf1 3667533 3667516 2022-08-07T01:59:25Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Fons = solists |Vārds = Alla Pugačova |Vārds_orig = ''Алла Пугачёва'' |Attēls =Alla Pugacheva on Slavianski Bazaar in Vitebsk (clipped).jpg |Att_izm = 220px |Apraksts = Alla Pugačova 2016. gadā |Dz_vārds = |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1949|4|15}} |Vieta = {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]] |Miris = |Žanrs = [[popmūzika]], [[folkmūzika]] |Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, aktrise |Instrumenti = balss, [[ģitāra]], [[klavieres]] |Gadi = [[1965]]-pašlaik |Izdevējkompānija = [[Melodija (firma)|Melodija]] |Darbojies_arī = |Mlapa = [http://www.allapugacheva.ru/ allapugacheva.ru]<br /> [http://www.radioalla.ru Radio ALLA] |Dzimums = S }} '''Alla Pugačova''' ({{val|ru|Алла Борисовна Пугачёва}}; dzimusi {{dat|1949|4|15}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s estrādes dziedātāja, visveiksmīgākā padomju izpildītāja ierakstu pārdošanas un popularitātes ziņā. 1991. gadā viņai piešķirts [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieces]] goda nosaukums, saņēmusi arī daudzus citus apbalvojumus. 1997. gadā pārstāvēja Krieviju [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva 15. vietu. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1949. gadā Maskavā Borisa Pugačova un viņa sievas Zinaīdas, dzimušas Odegovas, ģimenē. Jau mācoties Maskavas 496. vidusskolā, dziedāja vairākos ansambļos. 1965. gadā ierakstīja dziesmu «Robots», 1966.—1967. gadā uzstājās [[Tjumeņa|Tjumeņā]] radiostacijas ''«Юность»'' aģitācijas brigādes sastāvā. 1967. gadā kļuva par koncertmeistari ''ГУЦЭИ'', 1969. gadā bija vokāli-instrumentālā ansambļa «Jaunais elektrons» soliste. 1971. gadā darbojās ansamblī «Moskviči», tad [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] estrādes orķestrī, bet 1974.—1976. gadā ansamblī «Vesjolije rebjata» (''Весёлые ребята'') Pāvela Slobodkina vadībā. 1976. gadā Pugačova iekļuva festivāla «Gada dziesma» finālā, 1977. gadā attēloja galveno lomu kinofilmā "[[Sieviete, kura dzied]]" (''Женщина, которая поёт''). 1977.—1980. gadā uzstājās kopā ar grupu «Ritms» Aleksandra Avilova vadībā, 1980. gadā kopā ar grupu «Rečitāls» J. Šahnazarova vadībā. 1981. gadā viņa pabeidza studijas A. Lunačarska Valsts Teātra mākslas institūta muzikālā teātra režisoru fakultātē. Uzstājās koncertprogrammās «Sieviete, kura dzied» (1979), «Dziedātājas monologi» (1981), «Pie mums ciemos Maestro» (1981; ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] piedalīšanos). Uzstājās ar teatralizētu priekšnesumu «Atnācu un runāju» (1984), solo programmu «Jums dzied Alla Pugačova» (1993), «Ziemassvētku tikšanās» (sākot ar 1988. gadu). 1998. gadā Alla Pugačova izveidoja teātra studiju ''«Театр Песни»''. Kā mākslinieciskā vadītāja viņa organizēja viesizrādes ar programmām, kurās piedalījās teātra mākslinieki, no kuriem daudzi vēlāk kļuva par estrādes zvaigznēm: «Jaunieši jauniešiem jeb koncerts draugiem» (1998), «Koncerts draugiem» (1990), koncerttūre «Zvaigžņotā vasara» ar [[Filips Kirkorovs|Filipa Kirkorova]], [[Kristīna Orbakaite|Kristīnas Orbakaites]] piedalīšanos (1992. gads). No 2005. gada kopīgi ar [[Igors Krutojs|Igoru Krutoju]] kļuva par festivāla «Gada dziesma» organizatori. No 2005. gada bija [[Jūrmala]]s mūzikas festivāla [[Jaunais vilnis (konkurss)|Jaunais vilnis]] patronese. 2009. gadā notika Allas Pugačovas 60. dzimšanas dienas koncerti [[Kremlis|Kremļa pilī]] un [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]]. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Izraēlā. === Ieraksti un koncertdarbība === Alla Pugačova ierakstījusi vairākus desmitus disku un albumu, 1996. gadā klajā nāca 13 kompaktdisku kolekcija («General Records»), piedalījusies daudzos prestižos festivālos un dziesmu konkursos, gan kā dalībniece, gan kā žūrijas locekle: 1974. gadā kļuva par Vissavienības estrādes mākslinieku konkursa laureāti (saņemot trešo godalgu) ar dziesmām ''«Посидим, поокаем»'' un ''«Ермолова с Чистых прудов»''; 1975. gadā ieguvusi ''Grand-Prix'' festivālā «Zelta Orfejs» ar dziesmu «Arlekīns» (''«Арлекино»'') un vairākkārt bijusi pasākuma viešņa; 1976. gadā piedalījās [[Kannas|Kannu]] festivālā; 1977. gadā bija žūrijas locekle pirmajā televīzijas konkursā «Ar dziesmu pa dzīvi»; ieguva [[Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls|Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāla]] ''Grand-Prix'' "Dzintara lakstīgala” konkursā ''«Sopota-78»'' ar dziesmu «Visu var karaļi»; viesojusies konkursā ''«Sopota-79»''; 1980. gadā piedalījusies WDR radiokoncertā [[Ķelne|Ķelnē]]; 1983. gadā viesojās festivālā ''«Bratislavas lira»'' un dziesmu konkursā [[Zelona Gura|Zelona Gurā]], kopā ar V. Kuzminu 1987. gadā piedalījās [[San-Remo festivāls|San-Remo festivālā]] ar dziesmu ''«Надо же…»''; 1989. gadā bijusi žūrijas locekle un piedalījās gala koncertā [[kantrimūzika]]s festivālā [[Nešvila|Nešvilā]], kur dziedātājai pasniegta balva ''«Distant Accord»'' par uzvaru festivālā un par ieguldījumu festivāla attīstībā; no 1993. līdz 1994. gadam piedalījās festivālos ''«Звёздный прибой'' [[Sevastopole|Sevastopolē]], ''«Роксалана»'' ([[Kijiva]], 1994), ''«Rock Summer»'' ([[Tallina]], 1994), ''«[[Славянский базар]]»'' ([[Vitebska]], 1994), ''«Голос Азии»'' ([[Alma-Ata]], 1995). 1997. gadā Pugačova piedalījās [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā. Alla Pugačova piedalījās [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] kultūras programmā, jaunatnes TV tiltā ''Maskava-Kalifornija'' (1982), teleprogrammās «Jaungada atrakcija» (1982—1984), XXII Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā [[Maskava|Maskavā]] (1986). 1986. gadā piedalījusies labdarības koncertā ''«Счёт 904»'' palīdzot cietušajiem [[Čornobiļa|Čornobiļā]]. 1989. gadā Alla Pugačeva piedalījās labdarības festivālā ''«Милосердие и красота»'' [[Kijiva|Kijivā]]. 1997. gadā, [[Maskava]]s 850 gadu jubilejas svētku periodā, piedalījās grandiozā izrādē-divertismentā ''«Москва на все времена»''. Ar soloprogrammām dziedātāja viesojusies dažādās valstīs — ASV, Vācijā, Šveicē, Indijā, Francijā, Itālijā, Izraēlā, Polijā, Somijā, Japānā, Indijā, Austrālijā un daudzās citās valstīs. 1985. gadā Somijā notika svinīga kuģa «Alla» nolaišana ūdenī. Māksliniece sadarbojusies ar tādiem mūziķiem kā Aleksandrs Zacepins, Udo Lindenbergs, [[Raimonds Pauls]], [[Igors Nikolajevs]], Jurijs Černavskis, kopīgi koncertējusi ar pazīstamo franču mūziķi [[Džo Dasēns|Džo Dasēnu]] viesnīcā «Kosmoss» [[Maskava|Maskavā]]. 2010. gadā Pugačova pārtrauca piedalīšanos koncertturnejās, taču turpinājusi radošo darbību, bieži piedalījusies grupu koncertos un TV šovos, kā arī regulāri izdevusi jaunas dziesmas. === Ģimenes dzīve === Māte Zinaīda Odegova, tēvs Boriss Pugačovs, brālis Jevgēņijs Pugačovs, meita [[Kristīna Orbakaite]] un dvīņi (meita un dēls), mazbērni — Ņikita un Denijs, Klaudija. Pirmajā laulībā ar lietuviešu cirka mākslinieku Mikolu Edmundu Orbaku (1969—1971) 1971. gadā piedzima meita [[Kristīna Orbakaite]]. Otrā laulība bija ar kinorežisoru Aleksandru Stefanoviču (1976—1980), trešā — ar koncertdirektoru un producentu Jevgēņiju Boldinu (1985—1993), ceturtā — ar dziedādāju [[Filips Kirkorovs|Filipu Kirkorovu]] (1994—2005). Kopš 2011. gada laulībā ar humoristu un TV raidījumu vadītāju [[Maksims Galkins|Maksimu Galkinu]]. Laulībā ar Galkinu 2013. gadā ar [[surogasija]]s palīdzību piedzima dvīņi (meita un dēls).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yugopolis.ru/news/social/2013/10/07/58924/alla-pugacheva-maksim-galkin|title=Алла Пугачева и Максим Галкин стали родителями двойняшек|publisher=yugopolis.ru}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === # 1976 — ''Арлекино'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1977 —'' Зеркало души'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1978 — ''Всё могут короли'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1978 — ''Greatest Hits'' (RCA, ''Victor'', Japāna) # 1979 — ''Арлекино и другие'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1980 — ''Поднимись над суетой'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1980 — ''То ли ещё будет…'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1980 — ''Дискотека А'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1981 — ''Дежурный ангел'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1981 — ''Маэстро'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1982 — ''Как тревожен этот путь'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1982 — ''Парад планет Марка Минкова'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1982 — ''У Вас в гостях Маэстро'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1983 — ''Миллион роз'' (LP, ''Victor'', ''Japāna'') '' # 1983 — ''Ах, как хочется жить'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1984 — ''Soviet Superstar'' (''Greatest Hits'' 1976-84) (''Track'', Somija) # 1984 — ''Цыганский хор'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1984 — ''Алла Пугачёва поёт песни Ильи Резника'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1985 — ''Watch out!'' (LP, ''Marmani Records'', Šveice) # 1985 — ''Алла Пугачёва в Стокгольме'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1985 — ''Сонет'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1985 — ''Стадион'' (опера Александа Градского) (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1986 — ''…Счастья в личной жизни!'' ([[Igors Nikolajevs|Igora Nikolajeva]] dziesmas) (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1986 — ''Паромщик'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1986 — ''Две звезды'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1987 — ''Окраина'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1987 — ''Пришла и говорю'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1988 — ''Песни вместо писем'' (ar Udo Lindenbergu) (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1988 — ''Миллион роз'' (CD, ''Victor'', Japāna) # 1989 — ''Paromshik'' (LP, Somija) # 1990 — ''Алла'' (CD, ''Мелодия'', PSRS) # 1990 — ''Мой голубь'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1991 — ''Алла Пугачева'' (LP, "Ritonis", Latvija) # 1991 — ''Рождественские встречи-91'' (LP, ''Русский диск'', PSRS) # 1992 — ''Рождественские встречи-92'' (LP, ''Русский диск'', Krievija) # 1993 — ''Без меня'' # 1994 — ''Алла Пугачёва — 94'' (CD, ''Solo-Florentin GmbH'', Vācija) # 1994 — ''Верю в тебя'' (CD, ''Мелодия'', Krievija) # 1994 — ''Путь звезды'' # 1995 — ''Не делайте мне больно, господа'' # 1996 — ''Коллекция'' (CD 13) # 1997 — ''Две звезды'' # 1997 — ''Примадонна'' # 1998 — ''Да!'' # 1999 — ''Избранное'' # 1999 — ''Белый снег'' # 2000 — ''Лучшие песни'' # 2000 — ''Мадам Брошкина'' # 2001 — ''Речной трамвайчик'' # 2001 — ''Алла в Рождественских встречах'' # 2002 — ''А был ли мальчик?'' # 2002 — ''Это любовь!'' # 2003 — ''Живи спокойно, страна!'' # 2004 — ''За двумя зайцами'' # 2007 — ''Новые и неизданные песни'' / 2002—2006 # 2008 — ''Приглашение на закат'' (CD, Krievija) === Singli (tikai CD singli) === # 1997 — ''Примадонна'' # 2000 — ''Белый снег'' # 2000 — ''Мадам Брошкина'' # 2002 — ''Это любовь'' == Filmas un televīzijas raidījumi == # 1975 — "[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]" (dziesmu izpildītāja, titros nav minēta) # 1978 — "[[Sieviete, kura dzied]]" (''Женщина, которая поёт'') # 1978 — "Allas Pugačovas teātris" (''Театр Аллы Пугачёвой'') (Tallinas TV) # 1979 — "Autogrāfs" (''Автограф'') (Ukrainas TV) # 1979 — "Pie Allas" (''У Аллы'') (Somija) # 1980 — "Rečitāls" (''Рецитал'') (uzņemti daži kadri, no piedalīšanās turpmākā filmēšanā atteicās) # 1982 — "Jaungada atrakcija" (''Новогодний аттракцион'') # 1983 — "Kā dzīvo Padomju superzvaigzne?" (''Как живёт советская суперзвезда? '') (Šveice) # 1983 — "Mīlestību pret mīlestību" (''Любовью за любовь'') # 1984 — "Brīnumu sezona" (''Сезон чудес'') # 1984 — "Tikšanās ar Allu Pugačovu" # 1985 — "Atnācu un runāju" (''Пришла и говорю'') # 1985 — ''Рок вокруг Кремля'' (Francija) # 1986 — ''Выше Радуги'' (PSRS) # 1988 — "Sievietei vienmēr taisnība" (''Женщина всегда права'') # 1995 — "Gaidi un atceries mani" (''Жди и помни меня'') (5 sērijas) # 1997 — ''Старые песни о главном 2'' # 1998 — ''Старые песни о главном 3'' # 2001 — ''Старые песни о главном 4'' # 2004 — ''За двумя зайцами-2004'' # 2005 — Allas Pugačovas zvaigžņu fabrika ''Фабрика звёзд Аллы Пугачёвой'' (1. kanāls) # 2007 — "Greizo spoguļu karaliste" # 2007—2008 — TV šovs "Divas Zvaigznes" (''Две звезды'') (1. kanāls) == Apbalvojumi == Allai Pugačova ir daudzu balvu, titulu un apbalvojumu īpašniece. 1980. gadā tikusi atzīta par gada labāko aktrisi un tajā pašā gadā saņēmusi Krievijas PFSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukumu. 1985. gadā Pugačovai tika piešķirts Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukums, 1991. gada 21. decembrī [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieces]] tituls. 1981. gadā saņēma medaļu ar medaļu «Par ieguldījumu miera veicināšanā». 1987. gadā dziedātāja tika apbalvota ar medaļu ''ФИДОФ'', 1989. gadā — ar medaļu «Par ieguldījumu miera un harmonijas veicināšanā ar mūzikas palīdzību». 1991. gadā Alla Pugačova noslēdza līgumu ar firmu ''«Sogo»'' (Francija) par smaržu ''«Алла»'' ražošanu, prezentācija notika koncertzālē "Rossija" ([[Maskava|Maskavā]]) 1992. gada 3. jūlijā, bet 1997. gadā tāda pat prezentācija notika par godu apavu kolekcijai ''«Алла Пугачёва»'' (''«Эконика»''). 1992. gadā viņa tika apbalvota ar 1. pakāpes «Ērgļa Ordeni» (''Ордена Орла''). Vairākas reizes viņa apbalvota ar nacionālo prēmiju «Ovācija» nominācijās «Labākā dziedātāja» (1992), «Dzīvā leģenda» (1994), «Labākais režisors — inscenētājs» (1995), kā arī avīzes «Вечерняя Москва» apbalvojums par «Labāko gada šovu» — «Ziemassvētku tikšanās» (''Рождественские встречи'') (1992), laikraksta ''«Комсомольскaя правда»'' apbalvojums nominācijā «Gada zvaigzne» (1995) un «Iemīļotākā sieviete» (1997), ieguvusi Klaudijas Šuļženko vārdā nosaukto prēmiju festivālā «Gada dziesma» (1995), prēmija «Zvaigzne» nominācijās «Labākā dziedātāja» un «Gada labākais albums» 1995. gadā, balva par labāko animācijas klipu ''«Зайка моя»'', kurā Pugačova bija producenta lomā, festivālā ''«Фантазия-96»'', apbalvojums «Zelta ābols» festivālā ''«Поколение-96»'' par labāko otrā plāna lomu klipā ''«Зайка моя»'' (1997) un daudzi citi apbalvojumi . Jaltā «Zvaigžņu laukumā» 1994. gada 24. augustā tika atklāta zīme ar dziedātājas vārdu. Par ieguldījumu literatūras un mākslas attīstībā 1995. gada 7. jūnijā Allai Pugačovai tika pasniegta Krievijas valsts prēmija. 1999. gada 15. aprīlī [[Boriss Jeļcins]] dziedātāju apbalvoja ar ordeni «Par nopelniem tēvijas labā (II pakāpe)». 2009. gada 15. aprīlī [[Dmitrijs Medvedevs]] dziedātāju apbalvoja ar ordeni "Par nopelniem tēvijas labā (III pakāpe)". == Interesanti fakti == * Žurnāla ''«Комсомольской правды»'' lasītāju aptaujā filma ''«Пришла и говорю»'' tika atzīta 1986. gada labāko filmu. * Filma «Rečitāls», kurā Alla Pugačova atteicās piedalīties, iznāca ar nosaukumu «Dvēsele» (''Душа'') ar [[Sofija Rotaru|Sofiju Rotaru]] galvenajā lomā. * 2007. gada 22. jūlijā Alla Pugačova atklāja radiostaciju ''«АЛЛА»'', 98.8 MHz. * Pugačova bija pirmā no skatuves māksliniekiem, kas sniedza koncertus [[Čornobiļa|Čornobiļā]] pēc notikušās traģēdijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://versiasovsek.ru/material.php?6646 |title=Первый комендант заражённого радиацией города рассказал «Версии» о своей службе в «мёртвой зоне» | Газета Версия — архив публикаций |access-date={{dat|2009|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090422145337/http://versiasovsek.ru/material.php?6646 |archivedate={{dat|2009|04|22||bez}} }}</ref> * No 2005. gada Alla Pugačova pasniedz prēmiju ''«Алла»'' talantīgiem jauniem izpildītājiem, kuri piedalās festivālos «5 zvaigznes» (''5 звезд''), «[[Jaunais vilnis (konkurss)|Jaunais vilnis]] » (''Новая Волна''), «Gada dziesma» (''Песня Года''). Bez zelta zvaigznes prēmijā ietilps arī 50 tūkstoši dolāru (no personīgiem līdzekļiem). * Pavēle par PSRS Tautas mākslinieces nosaukuma piešķiršanu Pugačovai izrādījās pēdējā, ko parakstīja [[Mihails Gorbačovs]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/hi/russian/russia/newsid_7716000/7716273.stm ''«Звёзды» в стране «винтиков»'']</ref> == Piezīmes un atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Alla Pugacheva|Alla Pugačova}} * [https://web.archive.org/web/20130527073243/http://www.radioalla.ru/ Radio ALLA] {{ru ikona}} * [http://www.allapugacheva.ru Oficiālā mājaslapa] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20180418220254/http://alla.borisovna.ru/ Fan Site Alla Pugačova] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100926211000/http://www.radioalla.ru/?an=alla_songs Dziesmas un to teksti Radio ALLA mājaslapā] {{ru ikona}} * [http://www.allapugacheva.mybb.ru/ Forums krievu valodā] {{ru ikona}} * [http://www.youtube.com/user/andreikin Alla Pugačova — videoklipi] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200130205051/http://www.aprilclub.net/ April Club] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pugačova, Alla}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas mūzika]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] ezzng2it4m176e2ptehoe6k44rajclw 3667534 3667533 2022-08-07T02:13:01Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Fons = solists |Vārds = Alla Pugačova |Vārds_orig = ''Алла Пугачёва'' |Attēls =Alla Pugacheva on Slavianski Bazaar in Vitebsk (clipped).jpg |Att_izm = 220px |Apraksts = Alla Pugačova 2016. gadā |Dz_vārds = |Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1949|4|15}} |Vieta = {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], [[Krievija]] |Miris = |Žanrs = [[popmūzika]], [[folkmūzika]] |Nodarbošanās = dziedātāja, komponiste, aktrise |Instrumenti = balss, [[ģitāra]], [[klavieres]] |Gadi = [[1965]]-pašlaik |Izdevējkompānija = [[Melodija (firma)|Melodija]] |Darbojies_arī = |Mlapa = [http://www.allapugacheva.ru/ allapugacheva.ru]<br /> [http://www.radioalla.ru Radio ALLA] |Dzimums = S }} '''Alla Pugačova''' ({{val|ru|Алла Борисовна Пугачёва}}; dzimusi {{dat|1949|4|15}}) ir [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Krievija]]s estrādes dziedātāja, visveiksmīgākā padomju izpildītāja ierakstu pārdošanas un popularitātes ziņā. 1991. gadā viņai piešķirts [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieces]] goda nosaukums, saņēmusi arī daudzus citus apbalvojumus. 1997. gadā pārstāvēja Krieviju [[1997. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]] un ieguva 15. vietu. == Dzīvesgājums == Dzimusi 1949. gadā Maskavā Borisa Pugačova un viņa sievas Zinaīdas, dzimušas Odegovas, ģimenē. Jau mācoties Maskavas 496. vidusskolā, dziedāja vairākos ansambļos. 1965. gadā ierakstīja dziesmu «Robots», 1966.—1967. gadā uzstājās [[Tjumeņa|Tjumeņā]] radiostacijas ''«Юность»'' aģitācijas brigādes sastāvā. 1967. gadā kļuva par koncertmeistari ''ГУЦЭИ'', 1969. gadā bija vokāli-instrumentālā ansambļa «Jaunais elektrons» soliste. 1971. gadā darbojās ansamblī «Moskviči», tad [[Oļegs Lundstrēms|Oļega Lundstrēma]] estrādes orķestrī, bet 1974.—1976. gadā ansamblī «Vesjolije rebjata» (''Весёлые ребята'') Pāvela Slobodkina vadībā. 1976. gadā Pugačova iekļuva festivāla «Gada dziesma» finālā, 1977. gadā attēloja galveno lomu kinofilmā "[[Sieviete, kura dzied]]" (''Женщина, которая поёт''). 1977.—1980. gadā uzstājās kopā ar grupu «Ritms» Aleksandra Avilova vadībā, 1980. gadā kopā ar grupu «Rečitāls» J. Šahnazarova vadībā. 1981. gadā viņa pabeidza studijas A. Lunačarska Valsts Teātra mākslas institūta muzikālā teātra režisoru fakultātē. Uzstājās koncertprogrammās «Sieviete, kura dzied» (1979), «Dziedātājas monologi» (1981), «Pie mums ciemos Maestro» (1981; ar [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] piedalīšanos). Uzstājās ar teatralizētu priekšnesumu «Atnācu un runāju» (1984), solo programmu «Jums dzied Alla Pugačova» (1993), «Ziemassvētku tikšanās» (sākot ar 1988. gadu). 1998. gadā Alla Pugačova izveidoja teātra studiju ''«Театр Песни»''. Kā mākslinieciskā vadītāja viņa organizēja viesizrādes ar programmām, kurās piedalījās teātra mākslinieki, no kuriem daudzi vēlāk kļuva par estrādes zvaigznēm: «Jaunieši jauniešiem jeb koncerts draugiem» (1998), «Koncerts draugiem» (1990), koncerttūre «Zvaigžņotā vasara» ar [[Filips Kirkorovs|Filipa Kirkorova]], [[Kristīna Orbakaite|Kristīnas Orbakaites]] piedalīšanos (1992. gads). No 2005. gada kopīgi ar [[Igors Krutojs|Igoru Krutoju]] kļuva par festivāla «Gada dziesma» organizatori. No 2005. gada bija [[Jūrmala]]s mūzikas festivāla [[Jaunais vilnis (konkurss)|Jaunais vilnis]] patronese. 2009. gadā notika Allas Pugačovas 60. dzimšanas dienas koncerti [[Kremlis|Kremļa pilī]] un [[Lužņiku stadions|Lužņiku stadionā]]. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] kopā ar ģimeni pārcēlās uz dzīvi Izraēlā. === Ieraksti un koncertdarbība === Alla Pugačova ierakstījusi vairākus desmitus disku un albumu, 1996. gadā klajā nāca 13 kompaktdisku kolekcija («General Records»), piedalījusies daudzos prestižos festivālos un dziesmu konkursos, gan kā dalībniece, gan kā žūrijas locekle: 1974. gadā kļuva par Vissavienības estrādes mākslinieku konkursa laureāti (saņemot trešo godalgu) ar dziesmām ''«Посидим, поокаем»'' un ''«Ермолова с Чистых прудов»''; 1975. gadā ieguvusi ''Grand-Prix'' festivālā «Zelta Orfejs» ar dziesmu «Arlekīns» (''«Арлекино»'') un vairākkārt bijusi pasākuma viešņa; 1976. gadā piedalījās [[Kannas|Kannu]] festivālā; 1977. gadā bija žūrijas locekle pirmajā televīzijas konkursā «Ar dziesmu pa dzīvi»; ieguva [[Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāls|Sopotas Starptautiskais dziesmu festivāla]] ''Grand-Prix'' "Dzintara lakstīgala” konkursā ''«Sopota-78»'' ar dziesmu «Visu var karaļi»; viesojusies konkursā ''«Sopota-79»''; 1980. gadā piedalījusies WDR radiokoncertā [[Ķelne|Ķelnē]]; 1983. gadā viesojās festivālā ''«Bratislavas lira»'' un dziesmu konkursā [[Zelona Gura|Zelona Gurā]], kopā ar V. Kuzminu 1987. gadā piedalījās [[San-Remo festivāls|San-Remo festivālā]] ar dziesmu ''«Надо же…»''; 1989. gadā bijusi žūrijas locekle un piedalījās gala koncertā [[kantrimūzika]]s festivālā [[Nešvila|Nešvilā]], kur dziedātājai pasniegta balva ''«Distant Accord»'' par uzvaru festivālā un par ieguldījumu festivāla attīstībā; no 1993. līdz 1994. gadam piedalījās festivālos ''«Звёздный прибой'' [[Sevastopole|Sevastopolē]], ''«Роксалана»'' ([[Kijiva]], 1994), ''«Rock Summer»'' ([[Tallina]], 1994), ''«[[Славянский базар]]»'' ([[Vitebska]], 1994), ''«Голос Азии»'' ([[Alma-Ata]], 1995). 1997. gadā Pugačova piedalījās [[Eirovīzija]]s dziesmu konkursā. Alla Pugačova piedalījās [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] kultūras programmā, jaunatnes TV tiltā ''Maskava-Kalifornija'' (1982), teleprogrammās «Jaungada atrakcija» (1982—1984), XXII Starptautiskajā jaunatnes un studentu festivālā [[Maskava|Maskavā]] (1986). 1986. gadā piedalījusies labdarības koncertā ''«Счёт 904»'' palīdzot cietušajiem [[Čornobiļa|Čornobiļā]]. 1989. gadā Alla Pugačeva piedalījās labdarības festivālā ''«Милосердие и красота»'' [[Kijiva|Kijivā]]. 1997. gadā, [[Maskava]]s 850 gadu jubilejas svētku periodā, piedalījās grandiozā izrādē-divertismentā ''«Москва на все времена»''. Ar soloprogrammām dziedātāja viesojusies dažādās valstīs — ASV, Vācijā, Šveicē, Indijā, Francijā, Itālijā, Izraēlā, Polijā, Somijā, Japānā, Indijā, Austrālijā un daudzās citās valstīs. 1985. gadā Somijā notika svinīga kuģa «Alla» nolaišana ūdenī. Māksliniece sadarbojusies ar tādiem mūziķiem kā Aleksandrs Zacepins, Udo Lindenbergs, [[Raimonds Pauls]], [[Igors Nikolajevs]], Jurijs Černavskis, kopīgi koncertējusi ar pazīstamo franču mūziķi [[Džo Dasēns|Džo Dasēnu]] viesnīcā «Kosmoss» [[Maskava|Maskavā]]. 2010. gadā Pugačova pārtrauca piedalīšanos koncertturnejās, taču turpinājusi radošo darbību, bieži piedalījusies grupu koncertos un TV šovos, kā arī regulāri izdevusi jaunas dziesmas. === Ģimenes dzīve === Māte Zinaīda Odegova, tēvs Boriss Pugačovs, brālis Jevgēņijs Pugačovs, meita [[Kristīna Orbakaite]] un dvīņi (meita un dēls), mazbērni — Ņikita un Denijs, Klaudija. Pirmajā laulībā ar lietuviešu cirka mākslinieku Mikolu Edmundu Orbaku (1969—1971) 1971. gadā piedzima meita [[Kristīna Orbakaite]]. Otrā laulība bija ar kinorežisoru Aleksandru Stefanoviču (1976—1980), trešā — ar koncertdirektoru un producentu Jevgēņiju Boldinu (1985—1993), ceturtā — ar dziedādāju [[Filips Kirkorovs|Filipu Kirkorovu]] (1994—2005). Kopš 2011. gada laulībā ar humoristu un TV raidījumu vadītāju [[Maksims Galkins|Maksimu Galkinu]]. Laulībā ar Galkinu 2013. gadā ar [[surogasija]]s palīdzību piedzima dvīņi (meita un dēls).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.yugopolis.ru/news/social/2013/10/07/58924/alla-pugacheva-maksim-galkin|title=Алла Пугачева и Максим Галкин стали родителями двойняшек|publisher=yugopolis.ru}}</ref> == Diskogrāfija == === Studijas albumi === # 1976 — ''Арлекино'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1977 —'' Зеркало души'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1978 — ''Всё могут короли'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1978 — ''Greatest Hits'' (RCA, ''Victor'', Japāna) # 1979 — ''Арлекино и другие'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1980 — ''Поднимись над суетой'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1980 — ''То ли ещё будет…'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1980 — ''Дискотека А'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1981 — ''Дежурный ангел'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1981 — ''Маэстро'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1982 — ''Как тревожен этот путь'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1982 — ''Парад планет Марка Минкова'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1982 — ''У Вас в гостях Маэстро'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1983 — ''Миллион роз'' (LP, ''Victor'', ''Japāna'') '' # 1983 — ''Ах, как хочется жить'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1984 — ''Soviet Superstar'' (''Greatest Hits'' 1976-84) (''Track'', Somija) # 1984 — ''Цыганский хор'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1984 — ''Алла Пугачёва поёт песни Ильи Резника'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1985 — ''Watch out!'' (LP, ''Marmani Records'', Šveice) # 1985 — ''Алла Пугачёва в Стокгольме'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1985 — ''Сонет'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1985 — ''Стадион'' (опера Александа Градского) (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1986 — ''…Счастья в личной жизни!'' ([[Igors Nikolajevs|Igora Nikolajeva]] dziesmas) (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1986 — ''Паромщик'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1986 — ''Две звезды'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1987 — ''Окраина'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1987 — ''Пришла и говорю'' (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1988 — ''Песни вместо писем'' (ar Udo Lindenbergu) (LP, ''Мелодия'', PSRS) # 1988 — ''Миллион роз'' (CD, ''Victor'', Japāna) # 1989 — ''Paromshik'' (LP, Somija) # 1990 — ''Алла'' (CD, ''Мелодия'', PSRS) # 1990 — ''Мой голубь'' (SP, ''Мелодия'', PSRS) # 1991 — ''Алла Пугачева'' (LP, "Ritonis", Latvija) # 1991 — ''Рождественские встречи-91'' (LP, ''Русский диск'', PSRS) # 1992 — ''Рождественские встречи-92'' (LP, ''Русский диск'', Krievija) # 1993 — ''Без меня'' # 1994 — ''Алла Пугачёва — 94'' (CD, ''Solo-Florentin GmbH'', Vācija) # 1994 — ''Верю в тебя'' (CD, ''Мелодия'', Krievija) # 1994 — ''Путь звезды'' # 1995 — ''Не делайте мне больно, господа'' # 1996 — ''Коллекция'' (CD 13) # 1997 — ''Две звезды'' # 1997 — ''Примадонна'' # 1998 — ''Да!'' # 1999 — ''Избранное'' # 1999 — ''Белый снег'' # 2000 — ''Лучшие песни'' # 2000 — ''Мадам Брошкина'' # 2001 — ''Речной трамвайчик'' # 2001 — ''Алла в Рождественских встречах'' # 2002 — ''А был ли мальчик?'' # 2002 — ''Это любовь!'' # 2003 — ''Живи спокойно, страна!'' # 2004 — ''За двумя зайцами'' # 2007 — ''Новые и неизданные песни'' / 2002—2006 # 2008 — ''Приглашение на закат'' (CD, Krievija) === Singli (tikai CD singli) === # 1997 — ''Примадонна'' # 2000 — ''Белый снег'' # 2000 — ''Мадам Брошкина'' # 2002 — ''Это любовь'' == Filmas un televīzijas raidījumi == # 1975 — "[[Likteņa ironija jeb Vieglu garu!]]" (dziesmu izpildītāja, titros nav minēta) # 1978 — "[[Sieviete, kura dzied]]" (''Женщина, которая поёт'') # 1978 — "Allas Pugačovas teātris" (''Театр Аллы Пугачёвой'') (Tallinas TV) # 1979 — "Autogrāfs" (''Автограф'') (Ukrainas TV) # 1979 — "Pie Allas" (''У Аллы'') (Somija) # 1980 — "Rečitāls" (''Рецитал'') (uzņemti daži kadri, no piedalīšanās turpmākā filmēšanā atteicās) # 1982 — "Jaungada atrakcija" (''Новогодний аттракцион'') # 1983 — "Kā dzīvo Padomju superzvaigzne?" (''Как живёт советская суперзвезда? '') (Šveice) # 1983 — "Mīlestību pret mīlestību" (''Любовью за любовь'') # 1984 — "Brīnumu sezona" (''Сезон чудес'') # 1984 — "Tikšanās ar Allu Pugačovu" # 1985 — "Atnācu un runāju" (''Пришла и говорю'') # 1985 — ''Рок вокруг Кремля'' (Francija) # 1986 — ''Выше Радуги'' (PSRS) # 1988 — "Sievietei vienmēr taisnība" (''Женщина всегда права'') # 1995 — "Gaidi un atceries mani" (''Жди и помни меня'') (5 sērijas) # 1997 — ''Старые песни о главном 2'' # 1998 — ''Старые песни о главном 3'' # 2001 — ''Старые песни о главном 4'' # 2004 — ''За двумя зайцами-2004'' # 2005 — Allas Pugačovas zvaigžņu fabrika ''Фабрика звёзд Аллы Пугачёвой'' (1. kanāls) # 2007 — "Greizo spoguļu karaliste" # 2007—2008 — TV šovs "Divas Zvaigznes" (''Две звезды'') (1. kanāls) == Apbalvojumi == Allai Pugačova ir daudzu balvu, titulu un apbalvojumu īpašniece. 1980. gadā tikusi atzīta par gada labāko aktrisi un tajā pašā gadā saņēmusi Krievijas PFSR Nopelniem bagātās skatuves mākslinieces nosaukumu. 1985. gadā Pugačovai tika piešķirts Krievijas PFSR Tautas skatuves mākslinieces nosaukums, 1991. gada 21. decembrī [[PSRS Tautas skatuves mākslinieks|PSRS Tautas skatuves mākslinieces]] tituls. 1981. gadā saņēma medaļu ar medaļu «Par ieguldījumu miera veicināšanā». 1987. gadā dziedātāja tika apbalvota ar medaļu ''ФИДОФ'', 1989. gadā — ar medaļu «Par ieguldījumu miera un harmonijas veicināšanā ar mūzikas palīdzību». 1991. gadā Alla Pugačova noslēdza līgumu ar firmu ''«Sogo»'' (Francija) par smaržu ''«Алла»'' ražošanu, prezentācija notika koncertzālē "Rossija" ([[Maskava|Maskavā]]) 1992. gada 3. jūlijā, bet 1997. gadā tāda pat prezentācija notika par godu apavu kolekcijai ''«Алла Пугачёва»'' (''«Эконика»''). 1992. gadā viņa tika apbalvota ar 1. pakāpes «Ērgļa Ordeni» (''Ордена Орла''). Vairākas reizes viņa apbalvota ar nacionālo prēmiju «Ovācija» nominācijās «Labākā dziedātāja» (1992), «Dzīvā leģenda» (1994), «Labākais režisors — inscenētājs» (1995), kā arī avīzes «Вечерняя Москва» apbalvojums par «Labāko gada šovu» — «Ziemassvētku tikšanās» (''Рождественские встречи'') (1992), laikraksta ''«Комсомольскaя правда»'' apbalvojums nominācijā «Gada zvaigzne» (1995) un «Iemīļotākā sieviete» (1997), ieguvusi Klaudijas Šuļženko vārdā nosaukto prēmiju festivālā «Gada dziesma» (1995), prēmija «Zvaigzne» nominācijās «Labākā dziedātāja» un «Gada labākais albums» 1995. gadā, balva par labāko animācijas klipu ''«Зайка моя»'', kurā Pugačova bija producenta lomā, festivālā ''«Фантазия-96»'', apbalvojums «Zelta ābols» festivālā ''«Поколение-96»'' par labāko otrā plāna lomu klipā ''«Зайка моя»'' (1997) un daudzi citi apbalvojumi . Jaltā «Zvaigžņu laukumā» 1994. gada 24. augustā tika atklāta zīme ar dziedātājas vārdu. Par ieguldījumu literatūras un mākslas attīstībā 1995. gada 7. jūnijā Allai Pugačovai tika pasniegta Krievijas valsts prēmija. 1999. gada 15. aprīlī [[Boriss Jeļcins]] dziedātāju apbalvoja ar ordeni «Par nopelniem tēvijas labā (II pakāpe)». 2009. gada 15. aprīlī [[Dmitrijs Medvedevs]] dziedātāju apbalvoja ar ordeni "Par nopelniem tēvijas labā (III pakāpe)". == Interesanti fakti == * Žurnāla ''«Комсомольской правды»'' lasītāju aptaujā filma ''«Пришла и говорю»'' tika atzīta 1986. gada labāko filmu. * Filma «Rečitāls», kurā Alla Pugačova atteicās piedalīties, iznāca ar nosaukumu «Dvēsele» (''Душа'') ar [[Sofija Rotaru|Sofiju Rotaru]] galvenajā lomā. * 2007. gada 22. jūlijā Alla Pugačova atklāja radiostaciju ''«АЛЛА»'', 98.8 MHz. * Pugačova bija pirmā no skatuves māksliniekiem, kas sniedza koncertus [[Čornobiļa|Čornobiļā]] pēc notikušās traģēdijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://versiasovsek.ru/material.php?6646 |title=Первый комендант заражённого радиацией города рассказал «Версии» о своей службе в «мёртвой зоне» | Газета Версия — архив публикаций |access-date={{dat|2009|01|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20090422145337/http://versiasovsek.ru/material.php?6646 |archivedate={{dat|2009|04|22||bez}} }}</ref> * No 2005. gada Alla Pugačova pasniedz prēmiju ''«Алла»'' talantīgiem jauniem izpildītājiem, kuri piedalās festivālos «5 zvaigznes» (''5 звезд''), «[[Jaunais vilnis (konkurss)|Jaunais vilnis]] » (''Новая Волна''), «Gada dziesma» (''Песня Года''). Bez zelta zvaigznes prēmijā ietilps arī 50 tūkstoši dolāru (no personīgiem līdzekļiem). * Pavēle par PSRS Tautas mākslinieces nosaukuma piešķiršanu Pugačovai izrādījās pēdējā, ko parakstīja [[Mihails Gorbačovs]].<ref>[http://news.bbc.co.uk/hi/russian/russia/newsid_7716000/7716273.stm ''«Звёзды» в стране «винтиков»'']</ref> == Piezīmes un atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat|Alla Pugacheva|Alla Pugačova}} * [https://web.archive.org/web/20130527073243/http://www.radioalla.ru/ Radio ALLA] {{ru ikona}} * [http://www.allapugacheva.ru Oficiālā mājaslapa] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20180418220254/http://alla.borisovna.ru/ Fan Site Alla Pugačova] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20100926211000/http://www.radioalla.ru/?an=alla_songs Dziesmas un to teksti Radio ALLA mājaslapā] {{ru ikona}} * [http://www.allapugacheva.mybb.ru/ Forums krievu valodā] {{ru ikona}} * [http://www.youtube.com/user/andreikin Alla Pugačova — videoklipi] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200130205051/http://www.aprilclub.net/ April Club] {{ru ikona}} {{aktieru ārējās saites}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Pugačova, Alla}} [[Kategorija:1949. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas mūzika]] [[Kategorija:PSRS dziedātāji]] [[Kategorija:Krievu dziedātāji]] [[Kategorija:PSRS Tautas skatuves mākslinieki]] 0x30009gpn6bkb2apg15m6ttil99ohi 0 57195 3667501 3666070 2022-08-06T19:27:42Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 2 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.9 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Abdullahs Gils<br />''Abdullah Gül'' | attēls = Abdullah Gül 2011-06-07.jpg | mazs_att = | apraksts = | amats = 11. [[Turcijas prezidenti|Turcijas prezidents]] | term_sākums = [[2007. gads|2007]]. gada [[28. augusts]] | term_beigas = {{dat|2014|8|28|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = | premjers = [[Redžeps Tajips Erdogans]] | priekštecis = [[Ahmets Nedždets Sezers]] | pēctecis = [[Redžeps Tajips Erdogans]] | amats2 = Turcijas ārlietu ministrs | term_sākums2 = [[2003. gads|2003]]. gada [[14. marts]] | term_beigas2 = [[2007. gads|2007]]. gada [[28. augusts]] | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | vietnieks2 = | prezidents2 = [[Ahmets Nedždets Sezers]] | premjers2 = [[Redžeps Tajips Erdogans]] | priekštecis2 = [[Jasars Jakišs]] | pēctecis2 = [[Ali Babadžans]] | amats3 = 25. Turcijas premjers | term_sākums3 = [[2002]]. gada [[18. novembris]] | term_beigas3 = [[2003. gads|2003]]. gada [[14. marts]] | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | vietnieks3 = | prezidents3 = [[Ahmets Nedždets Sezers]] | premjers3 = | priekštecis3 = [[Bīlents Edževits]] | pēctecis3 = [[Redžeps Tajips Erdogans]] | amats4 = | term_sākums4 = | term_beigas4 = | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | vietnieks4 = | prezidents4 = | premjers4 = | priekštecis4 = | pēctecis4 = | amats5 = | term_sākums5 = | term_beigas5 = | viceprezidents5 = | vicepremjers5 = | vietnieks5 = | prezidents5 = | premjers5 = | priekštecis5 = | pēctecis5 = | dzim_dati = {{ddv|1950|10|29}} | dzim_vieta = {{vieta|Turcija|Kajseri}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Taisnības un attīstības partija (Turcija)|Taisnības un attīstības partija]] | dzīvesb = Hajrinisa Ēzjurte | profesija = | reliģija = [[islāms]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Abdullahs Gils''' ({{val|tr|Abdullah Gül}}, dzimis [[1950]]. gada [[29. oktobris|29. oktobrī]]) ir turku politiķis, kurš no [[2007. gads|2007]]. gada līdz [[2014. gads|2014]]. gadam bija [[Turcija]]s valsts prezidents. Premjers [[Redžeps Tajips Erdogans]], izvirzot Abdullaha Gila kandidatūru prezidenta vēlēšanām, radīja [[Taisnības un attīstības partija (Turcija)|Taisnības un attīstības partijai]] konfliktu ar Turcijas sekulāro elektorātu. 2007. gada maijā Gila kandidēšanu par prezidentu veiksmīgi apturēja sekulārā valsts elite, jo viņiem radušās aizdomas, ka Gils ir pārāk islāmisks savos uzskatos. == Bērnība == Abdullahs piedzima [[Kajseri]], Ahmeta un Advijes Hamdi ģimenē un tika audzināts ļoti konservatīvu uzskatu vidē. Viņa ģimenes vēsture ir ļoti sena un vairāk kā simt gadu viņi kalpojuši Gullukas mošejā. === Izglītība === Stambulas universitātē Gils studēja ekonomiju. Maģistra studiju laikā viņš pabija arī divus gadus [[Londona|Londonā]] un [[Eksetera|Ekseterā]]. Pēc studijām viņš turpināja savas akadēmiskās gaitas un strādāja [[Adapazara|Adapazarā]] dažādās augstākās izglītības iestādēs kā līdzstrādnieks rūpnieciskās inženierijas institūtā un kā pasniedzējs menedžmenta kursos topošajā Sakarjas universitātē. No [[1983]]. līdz [[1991]]. gadam viņš strādāja [[Islāmiskās attīstības banka|Islāmiskās attīstības bankā]], bet 1991. gadā kļuva par starptautisko attiecību vadības lektoru. Labējā politika Gilu ieinteresēja jau skolas gados. Universitātē viņš pievienojās turku nacionālajiem islāmistiem ([[turku valoda|turku valodā]]: ''Millî Türk Talebe Birliği'', Nacionālā turku studentu savienība). 1991. un [[1995]]. gadā Gīlu ievēlēja Turcijas Lielajā nacionālajā asamblejā no [[Labklājības partija]]s saraksta, bet kad to aizliedza, 1999. gadā viņš turpināja savu parlamentārieša karjeru kā jaunizveidotās [[Tikumības partija]]s (arī to vēlāk aizliedza) deputāts. Gīls ir viens no [[Taisnības un attīstības partija (Turcija)|Taisnības un attīstības partijas]] dibinātājiem un 2002. gadā viņu atkal ievēlēja kā parlamenta deputātu un 2002. gada novembrī viņu ievēlēja par Turcijas premjeru. == Premjers un ārlietu ministrs == Gilu sākumā uztvēra kā radītu premjera amatam, īpaši, kad viņš vadīja sarunas ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] par [[Turcija]]s iespējamo līdzdalību iebrukumam [[Irāka|Irākā]]. Tomēr, 2003. gada martā, kļuvis par ārlietu ministru, Gils pierādīja savas spējas starptautiskā politikā, panākot to, ka [[Eiropas Savienība]] nosaka Turcijas uzņemšanas datumu un to, ka tiek uzlabotas divpusējās attiecības ar [[Sīrija|Sīriju]], kā arī vairākām centrālās Āzijas un Kaukāza tjurku valstīm. [[2007. gads|2007]]. gada [[6. februāris|6. februārī]] Gils devās oficiālā vizītē uz ASV pie Kondolīzas Raisas un Džordža Buša, lai viņus pierunātu neatbalstīt likumu ASV Pārstāvju palātā, ar kuru 1915. gada notikušo armēņu iznīcināšanu atzītu par genocīdu. == Prezidenta kandidāts == [[Attēls:Chatham House Prize 2010.jpg|thumb|left|Gül akceptē 2010 Chatham House balvas no karalienes [[Elizabete II Vindzora]].]] [[2007. gads|2007]]. gada [[24. aprīlis|24. aprīlī]] premjers [[Redžeps Tajips Erdogans]] Gīlu izvirzīja kā [[Taisnības un attīstības partija (Turcija)|Taisnības un attīstības partijas]] kandidātu prezidenta amatam. Pirms šāda paziņojuma politiskā elite baumoja, ka par prezidentu kandidēs pats Erdoans. Pēc masveida vēlēšanu boikota no opozīcijas puses, parlaments nevarēja turpināt prezidenta vēlēšanas un [[2007. gads|2007]]. gada [[6. maijs|6. maijā]] Gils atsauca savu kandidatūru. Jau [[11. maijs|11. maijā]], pēc grozījumiem [[Turcija]]s konstitūcijā, kas nosaka, ka prezidentu ievēl vispārējās vēlēšanās, nevis parlaments, Gils atkal paziņoja, ka kandidēs uz prezidenta amatu. Politisko cīņu rezultātā tika sarīkotas ārkārtas parlamenta vēlēšanas un [[Taisnības un attīstības partija (Turcija)|Taisnības un attīstības partija]], iegūstot lielāku vietu skaitu parlamentā, atkal izvirzīja Gilu par prezidenta kandidātu. 2007. gada 14. augustā Gils iesniedza savu kandidāta pieteikumu un īpašā preses konferencē mierināja politiskos oponentus, ka atbalsta sekulārismu. == Prezidentūra == Gils bija [[Turcija]]s valsts prezidents no [[2007. gads|2007]]. gada līdz [[2014. gads|2014]]. gadam. Viņa prezidentūra tika raksturota kā "jauns laikmets Turcijas politikā", jo viņš bija pirmais Turcijas prezidents ar islāma politikas pieredzi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/1561631/Turkey-elects-Islamist-president-Abdullah-Gul.html|title=Turkey elects Islamist president Abdullah Gul|website=www.telegraph.co.uk|access-date=2022-08-03}}</ref> Gils saņēma apsveikumus no ASV, ES un Vācijas valsts iestādēm, savukārt tā brīža Turcijas premjerministrs [[Redžeps Tajips Erdogans|Tajips Erdoans]], atbildē uz Gila ievēlēšanu, paziņoja, ka "struktūra, kas lemta nenoteiktībai, ir pārvarēta".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radikal.com.tr/index.php?tarih=29/08/2007|title=Türkiye'nin 11. Cumhurbaşkanı Abdullah Gül|website=Radikal|date=29 August 2007|language=Turku valoda}}</ref> 2008. gada septembrī Gils kļuva par pirmo Turcijas vadītāju, kurš apmeklēja [[Armēnija|Armēniju]], kur, tiekoties ar prezidentu [[Seržs Sargsjans|Seržu Sargsjanu]], abi līderi formulēja līgumu, lai atrisinātu [[Armēņu genocīds|genocīda]] jautājuma problēmu, izraisot lielas debates Turcijā, taču gan Armēnijas, gan Turcijas parlaments atteicās ratificēt līgumu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/europe/7602066.stm|title=Gul in landmark visit to Armenia|access-date=2022-08-03|date=2008-09-06|language=en-GB}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Abdullah Gul|last=MacLean|pages=272-174}}</ref> 2011. gada novembrī prezidents Gils viesojās Apvienotajā Karalistē kā [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] viesis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.royal.gov.uk/LatestNewsandDiary/StateVisitprogrammes/2011/TurkishStateVisit22to24November2011.aspx|title=British Monarchy website|date=17 June 2012|access-date={{dat|2022|08|03||bez}}|archive-date={{dat|2012|06|17||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20120617041108/http://www.royal.gov.uk/LatestNewsandDiary/StateVisitprogrammes/2011/TurkishStateVisit22to24November2011.aspx}}</ref> Prezidents tikās ar politiskajiem un biznesa līderiem, apmeklēja Olimpisko parku un bija valsts banketa goda viesis [[Bakingemas pils|Bakingemas pilī]]. 2013. gada novembrī Gils aicināja [[Musulmaņi|musulmaņu]] valstis cīnīties pret to, ko viņš sauca par [[Islāmfobija|islamofobiju]], uzstājoties [[COMCEC]] 29. sesijā [[Stambula|Stambulā]], sakot:<blockquote>Islamofobija joprojām ir kritiska problēma, kas rada nepamatotus aizspriedumus pret mūsu reģionu un musulmaņiem. [[Terorisms|Teroram]] ir nozīme šādu problēmu pastāvēšanā. Mums ir jācīnās pret jebkāda veida deviācijām, kas, nonākot konkrētu cilvēku uzmanības lokā, veicina terorisma pielīdzināšanu islāmam, kas ir mīlestības, iecietības un miera reliģija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.worldbulletin.net/?aType=haber&ArticleID=123322|title=Turkish president calls for fight against Islamophobia {{!}} Politics {{!}} World Bulletin|website=web.archive.org|access-date=2022-08-03|date=2013-11-28|archive-date=2013-11-28|archive-url=https://web.archive.org/web/20131128063940/http://www.worldbulletin.net/?aType=haber&ArticleID=123322}}</ref></blockquote> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == <references /> {{Portāls2|Turcija}} {{Turcijas prezidenti}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Gils, Abdullahs}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Turcijas politiķi]] [[Kategorija:Turcijas prezidenti]] [[Kategorija:Kajseri ilā dzimušie]] 7jv4hob60qw3n1xjizir563qd5cs0n1 0 62265 3667504 3648625 2022-08-06T19:50:03Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Itālijas futbola čempionāta A sērija | aktuāla_sezona = 2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona | logo = Serie A logo (2019).svg | pikseļi = 120px | apraksts = | sports = [[Futbols]] | dibin = [[1898. gads|1898]]. gadā | moto = | valsts = {{ITA}} | izkr = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]] | viet_turn = [[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]<br />[[Itālijas superkauss futbolā|Itālijas superkauss]] | starpt_turn = [[UEFA Čempionu līga]] <br /> [[UEFA Eiropas līga]]<br /> [[UEFA Eiropas konferenču līga]] | komandas = 20 | čempions = ''[[AC Milan]]''<br /> ([[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021—22]]; 19. tituls) | čempions_visv = ''[[Turīnas "Juventus"|Juventus]]''<br />(36 tituli) | mlapa = [http://www.legaseriea.it legaseriea.it] }} '''Itālijas futbola čempionāta A sērija''' jeb '''''Serie A''''' (oficiāli zināma kā '''''Serie A TIM''''') ir augstākā profesionālā [[futbols|futbola]] līga [[Itālija|Itālijā]]. Tā tiek uzskatīta par vienu no pasaules spēcīgākajām līgām. Šobrīd (2022) A sērija pēc [[UEFA koeficients|UEFA koeficienta]] <ref>https://www.uefa.com/nationalassociations/uefarankings/country/#/yr/2022</ref>ieņemot trešo vietu Eiropā aiz Spānijas ''[[La Liga]]'', un [[Anglijas Premjerlīga]]s bet atstājot aiz sevis [[Vācijas futbola Bundeslīga|Vācijas Bundeslīgu]]. [[UEFA Čempionu līga]]s kausu visbiežāk ir izcīnījusi kāda A sērijas komanda. Kopumā itāļu klubi finālu ir sasnieguši 25 reizes un izcīnījuši 11 kausus.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url = http://www.uefa.com/competitions/ucl/news/kind=1/newsid=542188.html | publisher = UEFA.com | accessdate = 13.08.2007 | date = 24.05.2007. | author = Kevins Ešbaijs | title = Serie A atgūst zvaigžņu statusu {{en ikona}}}}</ref> == Klubi 2022.—2023. gada sezonā == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība !Vieta 2021.—2022. <br />gada sezonā |- |style="text-align:left;"|[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] ||[[Bergamo]] || ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia]]'' || 21 300 || 8. |- |style="text-align:left;"|[[Bologna F.C. 1909|Bologna]] || [[Boloņa]] || ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' || 38 279 || 13. |- |style="text-align:left;"|[[US Cremonese|Cremonese]] || [[Kremona]] || [[Džovanni Dzini stadions]] || 20 641 ||data-sort-value="19"| 2. ([[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]) |- |style="text-align:left;"|[[Empoli FC|Empoli]] || [[Empoli]] || ''[[Stadio Carlo Castellani]]'' || 16 284 || 15. |- |style="text-align:left;"|[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] || [[Florence]] || [[Artēmio Franki stadions]] || 43 147 || 7. |- |style="text-align:left;"|[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] || [[Verona]] || ''[[Markantonio Bentegodi stadions]]'' || 39 371 || 9. |- |style="text-align:left;"|[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] ||[[Milāna]] || ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' || 75 923 || 2. |- |style="text-align:left;"|[[Turīnas "Juventus"|Juventus]] || [[Turīna]] || [[Juventus stadions]] || 41 507 || 4. |- |style="text-align:left;"|[[Romas "Lazio"|Lazio]] || [[Roma]] || ''[[Stadio Olimpico]]'' || 70 634 || 5. |- |style="text-align:left;"|[[US Lecce|Lecce]] || [[Leče]] || ''[[Stadio Via del mare]]'' || 31 533 ||data-sort-value="18"| 1. ([[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]) |- |style="text-align:left;"|[[AC Milan|Milan]] || [[Milāna]] || ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' || 75 923 || '''1.''' |- |style="text-align:left;"|[[AC Monza|Monza]] || [[Monca]] || ''[[Stadio Brianteo]]'' || 18 568 ||data-sort-value="20"| 4. ([[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]]) |- |style="text-align:left;"|[[SSC Napoli|Napoli]] || [[Neapole]] || ''[[Stadio San Paolo]]'' || 54 726 || 3. |- |style="text-align:left;"|[[AS Roma|Roma]] ||[[Roma]] || ''[[Stadio Olimpico]]'' || 70 634 || 6. |- |style="text-align:left;"|[[US Salernitana 1919|Salernitana]] || [[Salerno]] || ''[[Stadio Arechi]]'' || 37 000 || 17. |- |style="text-align:left;"|[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]] || [[Dženova]] || [[Luidži Ferrarisa stadions]] || 36 599 || 15. |- |style="text-align:left;"|[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]] || [[Sasuolo]] || ''[[Mapei Stadium|Mapei Stadium – Città del Tricolore]]''<br />([[Redžo nell'Emīlija]])|| 21 525 || 11. |- |style="text-align:left;"|[[Spezia Calcio|Spezia]] || [[Spēcija]] || [[Alberto Piko stadions]] || 10 336 || 16. |- |style="text-align:left;"|[[Torino F.C.|Torino]] || [[Turīna]] || [[Grande Torino Olimpiskais stadions|''Grande Torino'' Olimpiskais stadions]] || 27 958 || 10. |- |style="text-align:left;"|[[Udinese Calcio|Udinese]] || [[Udīne]] || [[Stadions Friuli|Stadions ''Friuli-Dacia Arena'']] || 25 144 || 12. |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{official}} {{Futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} {{UEFA līgas}} [[Kategorija:Itālijas futbola čempionāta A sērija| ]] gyv02f8b0hb93xpw2skxig29dzbur10 0 65786 3667562 3309073 2022-08-07T06:07:13Z Biafra 13794 Fernandu Meira wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada oktobris}} '''Meira''' var būt: * [[Džesika Meira]]; * [[Fernandu Meira]]; * [[Golda Meira]]. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] pwiy9aguhxg6pogdyybjv2z81m38prg 0 66877 3667568 3565423 2022-08-07T06:29:41Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|luterāņu mācītāju|Bergmanis|Bergmanis}} {{Personas infokaste | platums = | vārds = Liborijs fon Bergmanis | vārds_orig = ''Liborius von Bergmann'' | attēls = Liborijs_Bergmans (1823).jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1754 | dz_mēnesis = 9 | dz_diena = 5 | dz_vieta = Ādažu mācītājmuiža, [[Vidzemes guberņa]]<br />([[Bukulti (Garkalnes pagasts)|Bukulti]], [[Ropažu novads]], {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1823 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 14 | m_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]]<br />({{LAT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | dzimums = V | vecāki = tēvs - Baltazars Bergmanis (mācītājs); māte - Anna Elizabete, dzim. Depkina | brāļi = [[Baltazars fon Bergmanis]] (''Balthasar von Bergmann'', 1736-1789, jurists), [[Ambrozijs fon Bergmanis]] (''Ambrosius von Bergmann'', 1740-1784, ārsts) un [[Gustavs fon Bergmanis]] (''Gustav von Bergmann'', 1749-1814, mācītājs) | māsas = | dzīvesbiedrs = Paulīne, dzim. fon Graina no [[Kēnigsberga]]s (kāzas 1781. gada 13. jūlijā) | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = }} [[Attēls:Liborijs_Bergmans.jpg|thumb|200px|right|Liborija Bergmaņa siluets jaunībā ar paskaidrojumu (no [[Broce]]s kolekcijas).]] '''Liborijs fon Bergmanis''' ({{val|de|Liborius von Bergmann}}; {{dat|1754|9|5}} — {{dat|1823|7|14}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, [[masoni|masons]]. Pēc brīvmūrnieku ložu apturēšanas 1802. gadā dibinājis „[[Rīgas literāri praktiskā pilsoņu savienība|Rīgas literāri praktisko pilsoņu savienību]]“ (''Literärisch-Praktische Bürgerverbindung''), bijis tās goda loceklis (1821). == Dzīvesgājums == Liborijs fon Bergmanis dzimis {{dat|1754|9|5}} [[Ādaži|Ādažos]]. No 1768. līdz 1774. gadam mācījās [[Rīgas licejs|Rīgas licejā]]. No 1774. līdz 1784. gadam studēja teoloģiju [[Leipcigas Universitāte|Leipcigas Universitātē]], ieguva filozofijas doktora grādu. No 1778. līdz 1779. gadam apceļoja [[Vācija|Vāciju]], [[Šveice|Šveici]], [[Francija|Franciju]], [[Anglija|Angliju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]], pēc atgriešanās dzimtenē bija [[Budbergi-Benninghauzeni|barona fon Budberga]] ģimenes skolotājs [[Strazdumuiža|Strazdumuižā]] (1779-1780). 1785. gada ceļojumā pa Vāciju iepazinies ar [[Lesings|Lesingu]], [[Klopštoks|Klopštoku]] un [[Kants|Kantu]]. No 1790. gada [[Sv. Pētera baznīca|Sv. Pētera draudzes]] (arī [[Rīgas Doms|Doma]]) mācītājs un virsmācītājs (1800), konsistorijas loceklis. 1816. gadā dibinājis Vidzemes mākslas muzeju. Izdevis Vecākās [[atskaņu hronika]]s fragmentus ar saviem komentāriem (1817). Miris {{dat|1823|7|14}} [[Rīga|Rīgā]]. === Vecākās Atskaņu hronikas izdošana === Liborijs Bergmanis izveidoja lielu bibliotēku un iesaistījās [[Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs|Nikolausa Himzeļa muzeja]] izveidē. 1797. gadā ar kāda grāmatu tirgotāja starpniecību viņam no [[Ļvova|Ļvovā]] dzīvojoša ierēdņa Bretšneidera izdevās iegādāties agrāk [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] bruņinieku īpašumā bijušu [[Vecākā atskaņu hronika|Vecākās atskaņu hronikas]] norakstu. Tas bija liela formāta uz pergamenta rakstīts manuskripts uz 166 lappusēm. Par saviem līdzekļiem Bergmanis to savā spiestuvē iespieda 107 eksemplāros un izplatīja saviem draugiem. Izdevumā bija hronikas teksts oriģinālvalodā ar Bergmaņa pēcvārdu uz septiņām lappusēm, kurā atspoguļota rokraksta atrašanas vēsture un dots tā izvērtējums. Tam seko īss hronikas satura atstāstījums modernajā vācu valodā uz 23 lappusēm, notikumus grupējot pēc ordeņa mestru valdīšanas laika un papildinot ar komentāriem no citiem vēstures avotiem. Grāmatas beigās bija senās vidusaugšvācu valodas vārdu skaidrojums (glosārijs) uz deviņām lappusēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/prieksvards.htm |title=Atskaņu hronika. No vidusaugšvācu valodas atdzejojis V.Bisenieks; Ē. Mugurēviča priekšvārds; Ē.Mugurēviča, K.Kļaviņa komentāri. Vidusaugšvācu un latviešu valodā. Rīga: Zinātne, 1998. 389 lpp. |access-date={{dat|2012|02|19||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120223195550/http://www.historia.lv/alfabets/A/AT/atskanu_hronika/hronikas_teksts/prieksvards.htm |archivedate={{dat|2012|02|23||bez}} }}</ref> === Darbošanās kā masonam === Rīgas ložas ''[[Zum Schwerdt]]'' krēsla meistars (1779-1790), ieguvis 4.grādu Striktās Observances sistēmā (1790). 1783. gadā kā ložas "Pie zobena" vadītājs atklāja brīvmūrnieku uzturētu skolu trūcīgajiem bērniem. 1785. gadā izdotas viņa "Brīvmūrnieku dziesmas mūzikā lietošanai Rīgas un Vidzemes ložās". ==Darbi (nepilns saraksts)== * ''Versuch einer kurzen Geschichte der Rigischen Stadtkirchen seit ihrer Erbauung, und ihrer Lehrer von der Reformation bis auf die jetzige Zeit''. Riga: Julius Conrad Daniel Müller, 1792. Octavo. [8], 58, [2] lpp. * ''Erinnerungen an das unter dem Scepter des russischen Kaiserthums verlebte Jahrhundert''. Riga: Häcker, 1814 * ''Kurze biographische Nachrichten von den General-Superintendenten Livlands''. Riga: Häcker, 1814 * ''Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen''. Riga: Häcker, 1817 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[http://lgdb.lnb.lv/index/person/139/ Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam"] {{lv ikona}} *[https://web.archive.org/web/20160306042835/http://www.bbl-digital.de/eintrag/Bergmann,-Liborius-seit-1787-v.-1754-1823/ Deutschbaltische Biographische Lexikon] {{de ikona}} *[http://isik2.tlulib.ee/index.php?id=300 TLÜAR rahvusbibliograafia isikud] {{ee ikona}} * [http://composers-classical-music.com/b/BergmannLiboriusVon.htm Freimaurerlieder in Musik gesetzt zum Gebrauch einiger Logen in Riga und Livland. Riga 1785, Johann Gottlob Immanuel Breitkopf, Leipzig] * Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen, aus der Original-Handschrift zum Druck befördert, mit einigen Erläuterungen und einem Glossar versehen von Dr. Liborius Bergmann. - Riga, 1817. - 220 S. {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bergmanis, Liborijs fon}} [[Kategorija:1754. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1823. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latvijas luterāņu mācītāji]] [[Kategorija:Latvijas rakstnieki]] [[Kategorija:Brīvmūrnieki]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Vācbaltieši]] [[Kategorija:Ādažu novads]] [[Kategorija:Bergmaņu dzimta]] [[Kategorija:Ropažu novadā dzimušie]] f1g5uogt3n8vnzgya34mz50rfu28ght 0 73342 3667459 3593686 2022-08-06T16:56:34Z Pirags 3757 /* Biogrāfija */ stila uzlabojumi wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Maksims Galkins | Attēls = Максим Галкин.JPG | Att_izm = 220px | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = | Dzimis = {{ddv|1976|6|18}} | Miris = | Vieta = {{vieta|PSRS|Maskava}} | Instrumenti = [[balss]] | Nodarbošanās = humorists, parodists, dziedātājs | Gadi = [[1994]]—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.maxgalkin.ru/ maxgalkin.ru] | Dzimums = V }} '''Maksims Galkins''' ({{val|ru|Максим Александрович Галкин}}; dzimis {{dat|1976|6|18}} [[Maskava|Maskavā]]) ir krievu parodists, humorists, TV šovu vadītājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1976. gada 18. jūnijā [[Maskavas apgabals|Maskavas apbabala]] Narofominskas rajonā Padomju armijas virsnieka Aleksandra Galkina un viņa sievas Natālijas, dzimušas Praginas, ģimenē. Kopā ar vecākiem bērnībā dzīvoja [[VDR]], kur tēvs dienēja PSRS bruņoto spēku kontingentā, pēc tam [[Odesa|Odesā]], kur viņš mācījās pirmos trīs skolas gadus. Tālāk Galkini pārcēlās uz [[Ulan-Ude]], tad uz [[Maskava|Maskavu]]. No 1987. līdz 1997. gadam viņa tēvs vadīja Galveno autobruņutanku pārvaldi Aizsardzības ministrijā, māte strādāja par programmētāju. Maksimam aktiera talants piemita jau agrā bērnībā. Viņa pirmā uzstāšanās notika uz improvizētas skatuvītes bērnudārzā, kad zēnam bija tikai četri gadi. Vēlāk, piedaloties skolas izrādēs, Maksims iejutās visdažādākajos tēlos: [[Ostaps Benders]], [[suns]], Vecītis alkoholiķis, cars [[Zālamans]], grāfs Nulins, dons Karloss. Vidusskolas klasēs Maksims sāka aktīvi veidot parodijas. Viņš parodēja klasesbiedrus, skolotājus, direktoru. Sestajā klasē Galkins uzstājās ar priekšnesumu, improvizētu leļļu teātri, kurā pats atveidoja visus personāžus. 1993. gadā Maksims Galkins iestājās ''РГГУ'' Lingvistikas fakultātē, kuru pabeidza 1998. gadā. Pēc tam iestājās aspirantūrā, kur strādāja pie zinātņu kandidāta disertācijas «Stilistisko sistēmu samērs oriģinālajā un tulkotajā literatūrā». Pirmā mākslinieciskā debija notika 1994. gada aprīlī — viņš uzstājās uz [[MVU]] Studentu teātra skatuves izrādē ''Фонтаны любви к ближнему''. Vēlāk Galkins piedalījās izrādē ''Кабаре 03''. 1994. gada jūnijā Estrādes teātrī Maksims Galkins piedalījās programmā ''Дебюты, дебюты, дебюты'', kur parodēja valsts prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] runu un [[Žirinovskis|Žirinovski]]. Kopš šīs uzstāšanās mākslinieka karjera uzplauka. Kādā no koncertiem viņa talantu pamanīja Boriss Brunovs (''Борис Брунов'') un uzaicināja viņu strādāt savā Estrādes teātrī. Viņš apvienoja darbu teātrī ar pusotru gadu ilgām viesizrādēm, kurās uzstājās kopā ar [[Mihails Zadornovs|Mihailu Zadornovu]] (''Михаил Задорнов''). 2001. gada februārī viņš kļuva par TV šova ''Кто хочет стать миллионером?'' moderatoru un programmu vadīja līdz 2008. gadam. Pateicoties tieši šim šovam, no atpazīstama mākslinieka viņš kļuva par «zvaigzni». 2001. gada jūlijā festivālā ''Славянский базар в Витебске'' notika Maksima Galkina pirmais solokoncerts. No šī brīža mākslinieks uz lielās skatuves uzstājas regulāri. 2001. gada oktobrī Maksims izmēģināja spējas vokālajā mākslā. Par viņa pirmo vokālo pieredzi kļuva dziesmas «Būt vai nebūt» (''Будь или не будь'') izpildīšana duetā ar [[Krievija]]s popmūzikas ikonu [[Alla Pugačova|Allu Pugačovu]]. Dziesma momentāli kļuva par hitu, Galkins uzstājās «Jaungada šovā» un «Ziemassvētku tikšanās» šovā. 2008. gadā Galkins sāka vadīt šovu ''Звёздный лёд'' kanālā ''Россия''. == Diskogrāfija == * «Bet man 26» (''A мне 26''), kā atbilde uz [[Nikolajs Baskovs|Nikolaja Baskova]] koncertprogrammu «Man 25» (''Мне 25''). == Filmogrāfija == * ''За двумя зайцами'' — Alekseja Čihova (''Алексея Чижова-Лёши Чижа'') lomā. * Filmējas dažādos klipos kopā ar [[Alla Pugačova|Allu Pugačovu]]. == Apbalvojumi == 2001. gada aprīlī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] Galkins saņēma prēmiju ''Золотой Остап''. 2001. gada janvārī Maksims Galkins saņēma prēmiju ''Триумф''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.maxgalkin.ru Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081230023134/http://www.maxgalkin.ru/ |date={{dat|2008|12|30||bez}} }} {{ru ikona}} * [http://www.peoples.ru/tv/galkin/ Mākslinieka profils mājaslapā "peoples.ru"] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Galkins, Maksims}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas komiķi]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] 2p60v8j46huxkoetum9xru2fwt221xt 3667460 3667459 2022-08-06T16:57:17Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Maksims Galkins | Attēls = Максим Галкин.JPG | Att_izm = 220px | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = | Dzimis = {{ddv|1976|6|18}} | Miris = | Vieta = {{vieta|PSRS|Maskavas apgabals}} | Instrumenti = [[balss]] | Nodarbošanās = humorists, parodists, dziedātājs | Gadi = [[1994]]—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.maxgalkin.ru/ maxgalkin.ru] | Dzimums = V }} '''Maksims Galkins''' ({{val|ru|Максим Александрович Галкин}}; dzimis {{dat|1976|6|18}} [[Maskava|Maskavā]]) ir krievu parodists, humorists, TV šovu vadītājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1976. gada 18. jūnijā [[Maskavas apgabals|Maskavas apbabala]] Narofominskas rajonā Padomju armijas virsnieka Aleksandra Galkina un viņa sievas Natālijas, dzimušas Praginas, ģimenē. Kopā ar vecākiem bērnībā dzīvoja [[VDR]], kur tēvs dienēja PSRS bruņoto spēku kontingentā, pēc tam [[Odesa|Odesā]], kur viņš mācījās pirmos trīs skolas gadus. Tālāk Galkini pārcēlās uz [[Ulan-Ude]], tad uz [[Maskava|Maskavu]]. No 1987. līdz 1997. gadam viņa tēvs vadīja Galveno autobruņutanku pārvaldi Aizsardzības ministrijā, māte strādāja par programmētāju. Maksimam aktiera talants piemita jau agrā bērnībā. Viņa pirmā uzstāšanās notika uz improvizētas skatuvītes bērnudārzā, kad zēnam bija tikai četri gadi. Vēlāk, piedaloties skolas izrādēs, Maksims iejutās visdažādākajos tēlos: [[Ostaps Benders]], [[suns]], Vecītis alkoholiķis, cars [[Zālamans]], grāfs Nulins, dons Karloss. Vidusskolas klasēs Maksims sāka aktīvi veidot parodijas. Viņš parodēja klasesbiedrus, skolotājus, direktoru. Sestajā klasē Galkins uzstājās ar priekšnesumu, improvizētu leļļu teātri, kurā pats atveidoja visus personāžus. 1993. gadā Maksims Galkins iestājās ''РГГУ'' Lingvistikas fakultātē, kuru pabeidza 1998. gadā. Pēc tam iestājās aspirantūrā, kur strādāja pie zinātņu kandidāta disertācijas «Stilistisko sistēmu samērs oriģinālajā un tulkotajā literatūrā». Pirmā mākslinieciskā debija notika 1994. gada aprīlī — viņš uzstājās uz [[MVU]] Studentu teātra skatuves izrādē ''Фонтаны любви к ближнему''. Vēlāk Galkins piedalījās izrādē ''Кабаре 03''. 1994. gada jūnijā Estrādes teātrī Maksims Galkins piedalījās programmā ''Дебюты, дебюты, дебюты'', kur parodēja valsts prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] runu un [[Žirinovskis|Žirinovski]]. Kopš šīs uzstāšanās mākslinieka karjera uzplauka. Kādā no koncertiem viņa talantu pamanīja Boriss Brunovs (''Борис Брунов'') un uzaicināja viņu strādāt savā Estrādes teātrī. Viņš apvienoja darbu teātrī ar pusotru gadu ilgām viesizrādēm, kurās uzstājās kopā ar [[Mihails Zadornovs|Mihailu Zadornovu]] (''Михаил Задорнов''). 2001. gada februārī viņš kļuva par TV šova ''Кто хочет стать миллионером?'' moderatoru un programmu vadīja līdz 2008. gadam. Pateicoties tieši šim šovam, no atpazīstama mākslinieka viņš kļuva par «zvaigzni». 2001. gada jūlijā festivālā ''Славянский базар в Витебске'' notika Maksima Galkina pirmais solokoncerts. No šī brīža mākslinieks uz lielās skatuves uzstājas regulāri. 2001. gada oktobrī Maksims izmēģināja spējas vokālajā mākslā. Par viņa pirmo vokālo pieredzi kļuva dziesmas «Būt vai nebūt» (''Будь или не будь'') izpildīšana duetā ar [[Krievija]]s popmūzikas ikonu [[Alla Pugačova|Allu Pugačovu]]. Dziesma momentāli kļuva par hitu, Galkins uzstājās «Jaungada šovā» un «Ziemassvētku tikšanās» šovā. 2008. gadā Galkins sāka vadīt šovu ''Звёздный лёд'' kanālā ''Россия''. == Diskogrāfija == * «Bet man 26» (''A мне 26''), kā atbilde uz [[Nikolajs Baskovs|Nikolaja Baskova]] koncertprogrammu «Man 25» (''Мне 25''). == Filmogrāfija == * ''За двумя зайцами'' — Alekseja Čihova (''Алексея Чижова-Лёши Чижа'') lomā. * Filmējas dažādos klipos kopā ar [[Alla Pugačova|Allu Pugačovu]]. == Apbalvojumi == 2001. gada aprīlī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] Galkins saņēma prēmiju ''Золотой Остап''. 2001. gada janvārī Maksims Galkins saņēma prēmiju ''Триумф''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.maxgalkin.ru Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081230023134/http://www.maxgalkin.ru/ |date={{dat|2008|12|30||bez}} }} {{ru ikona}} * [http://www.peoples.ru/tv/galkin/ Mākslinieka profils mājaslapā "peoples.ru"] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Galkins, Maksims}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas komiķi]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] sj0vahn6rs4t2wzhccclcdokntnmiiy 3667464 3667460 2022-08-06T17:07:06Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ atjaunināju wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = Maksims Galkins | Attēls = Максим Галкин.JPG | Att_izm = 220px | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = | Dzimis = {{ddv|1976|6|18}} | Miris = | Vieta = {{vieta|PSRS|Maskavas apgabals}} | Instrumenti = [[balss]] | Nodarbošanās = humorists, parodists, dziedātājs | Gadi = [[1994]]—pašlaik | Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.maxgalkin.ru/ maxgalkin.ru] | Dzimums = V }} '''Maksims Galkins''' ({{val|ru|Максим Александрович Галкин}}; dzimis {{dat|1976|6|18}} [[Maskava|Maskavā]]) ir krievu parodists, humorists, TV šovu vadītājs. == Dzīvesgājums == Dzimis 1976. gada 18. jūnijā [[Maskavas apgabals|Maskavas apbabala]] Narofominskas rajonā Padomju armijas virsnieka Aleksandra Galkina un viņa sievas Natālijas, dzimušas Praginas, ģimenē. Kopā ar vecākiem bērnībā dzīvoja [[VDR]], kur tēvs dienēja PSRS bruņoto spēku kontingentā, pēc tam [[Odesa|Odesā]], kur viņš mācījās pirmos trīs skolas gadus. Tālāk Galkini pārcēlās uz [[Ulan-Ude]], tad uz [[Maskava|Maskavu]]. No 1987. līdz 1997. gadam viņa tēvs vadīja Galveno autobruņutanku pārvaldi Aizsardzības ministrijā, māte strādāja par programmētāju. Maksimam aktiera talants piemita jau agrā bērnībā. Viņa pirmā uzstāšanās notika uz improvizētas skatuvītes bērnudārzā, kad zēnam bija tikai četri gadi. Vēlāk, piedaloties skolas izrādēs, Maksims iejutās visdažādākajos tēlos: [[Ostaps Benders]], [[suns]], Vecītis alkoholiķis, cars [[Zālamans]], grāfs Nulins, dons Karloss. Vidusskolas klasēs Maksims sāka aktīvi veidot parodijas. Viņš parodēja klasesbiedrus, skolotājus, direktoru. Sestajā klasē Galkins uzstājās ar priekšnesumu, improvizētu leļļu teātri, kurā pats atveidoja visus personāžus. 1993. gadā Maksims Galkins iestājās ''РГГУ'' Lingvistikas fakultātē, kuru pabeidza 1998. gadā. Pēc tam iestājās aspirantūrā, kur strādāja pie zinātņu kandidāta disertācijas «Stilistisko sistēmu samērs oriģinālajā un tulkotajā literatūrā». Pirmā mākslinieciskā debija notika 1994. gada aprīlī — viņš uzstājās uz [[MVU]] Studentu teātra skatuves izrādē ''Фонтаны любви к ближнему''. Vēlāk Galkins piedalījās izrādē ''Кабаре 03''. 1994. gada jūnijā Estrādes teātrī Maksims Galkins piedalījās programmā ''Дебюты, дебюты, дебюты'', kur parodēja valsts prezidenta [[Boriss Jeļcins|Borisa Jeļcina]] runu un [[Žirinovskis|Žirinovski]]. Kopš šīs uzstāšanās mākslinieka karjera uzplauka. Kādā no koncertiem viņa talantu pamanīja Boriss Brunovs (''Борис Брунов'') un uzaicināja viņu strādāt savā Estrādes teātrī. Viņš apvienoja darbu teātrī ar pusotru gadu ilgām viesizrādēm, kurās uzstājās kopā ar [[Mihails Zadornovs|Mihailu Zadornovu]] (''Михаил Задорнов''). 2001. gada februārī viņš kļuva par TV šova ''Кто хочет стать миллионером?'' moderatoru un programmu vadīja līdz 2008. gadam. Pateicoties tieši šim šovam, no atpazīstama mākslinieka viņš kļuva par «zvaigzni». 2001. gada jūlijā festivālā ''Славянский базар в Витебске'' notika Maksima Galkina pirmais solokoncerts. No šī brīža mākslinieks uz lielās skatuves uzstājas regulāri. 2001. gada oktobrī Maksims izmēģināja spējas vokālajā mākslā. Par viņa pirmo vokālo pieredzi kļuva dziesmas «Būt vai nebūt» (''Будь или не будь'') izpildīšana duetā ar [[Krievija]]s popmūzikas ikonu [[Alla Pugačova|Allu Pugačovu]]. Dziesma momentāli kļuva par hitu, Galkins uzstājās «Jaungada šovā» un «Ziemassvētku tikšanās» šovā. 2008. gadā Galkins sāka vadīt šovu ''Звёздный лёд'' kanālā ''Россия''. 2011. gadā apprecējās ar dziedātāju [[Alla Pugačova|Allu Pugačovu]]. Publiski kritizēja [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] un pārcēlās uz dzīvi Izraēlā. == Diskogrāfija == * «Bet man 26» (''A мне 26''), kā atbilde uz [[Nikolajs Baskovs|Nikolaja Baskova]] koncertprogrammu «Man 25» (''Мне 25''). == Filmogrāfija == * ''За двумя зайцами'' — Alekseja Čihova (''Алексея Чижова-Лёши Чижа'') lomā. * Filmējas dažādos klipos kopā ar [[Alla Pugačova|Allu Pugačovu]]. == Apbalvojumi == 2001. gada aprīlī [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] Galkins saņēma prēmiju ''Золотой Остап''. 2001. gada janvārī Maksims Galkins saņēma prēmiju ''Триумф''. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.maxgalkin.ru Oficiālā mājaslapa] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081230023134/http://www.maxgalkin.ru/ |date={{dat|2008|12|30||bez}} }} {{ru ikona}} * [http://www.peoples.ru/tv/galkin/ Mākslinieka profils mājaslapā "peoples.ru"] {{ru ikona}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Galkins, Maksims}} [[Kategorija:1976. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Krievijas komiķi]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Maskavas apgabalā dzimušie]] [[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] ncenuadu2baik7h4o5dc62nkjidq21a 0 85071 3667569 3061297 2022-08-07T06:36:30Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = 80 | vārds = Matīss Ārons | vārds_orig = | attēls = Matīss Ārons.jpg | att_izmērs = 150px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1858 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 12 | dz_vieta = [[Bērzaunes pagasts]], [[Vidzemes guberņa]]<br> (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1939 | m_mēnesis = 4 | m_diena = 25 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }}'''Matīss Ārons''', pazīstams arī kā '''Āronu Matīss'''<ref name="ie1">[[Valdības Vēstnesis]] [http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1938/03/11/085-VVS-1938-03-11-001-SINGLE-ORIGNAME_00257_9SPLIT.PDF#OLV0_Entity_0002_0002 Latviešu preses seniora M. Ārona 80 mūža gadi. (11.03.38)]{{Novecojusi saite}}</ref>, ({{dat VS|{{dat|1858|3|12|N}}|{{dat||2|28|N}}}} — {{dat|1939|4|25|N}}) bija latviešu [[žurnālistika|žurnālists]], [[bibliogrāfija|bibliogrāfs]], kritiķis. == Biogrāfija == Dzimis [[Bērzaunes pagasts|Bērzaunes pagastā]] Ādumniekos rentnieku ģimenē. Pēc četriem gadiem ģimene pārcēlusies no rentes Ādumniekiem uz Kalna Brencēniem, kurus vēlāk ģimene nopirka.<ref name="ie2">Valdības Vēstnesis [http://www.periodika.lv/Repository/VVS/1937/11/01/085-VVS-1937-11-01-001-SINGLE-ORIGNAME_PA001_WAWE1937N248_001.PDF#OLV0_Page_0002 Latviešu preses senioram M. Āronam atpūtā aizejot (01.11.37.)]{{Novecojusi saite}}</ref> Māti Mariju Matīss atcerējās kā lielu grāmatu lasītāju un [[teika|teiku]], pasaku vācēju. Tēvs Indriķis ļoti rūpējās par sava dēla izglītošanu. Pirmo izglītību viņš ieguva [[Vestiena]]s un [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas draudzes]] skolās.<ref name="ie3">[[Latvijas Avīze]] [http://www2.la.lv/lat/latvijas_avize/jaunakaja_numura/kulturzimes/?doc=21241 "Latviešu kultūrai veltīts mūžs" (10.03.2008.)]{{Novecojusi saite}}</ref> 1876. gada vasarā viņš kā [[eksterns]] nokārtoja skolotāju eksāmenu [[Valkas skolotāju seminārs|Valkas skolotāju seminārā]]. Jau rudenī Ārons uzsāka skolotāja darbu. Pirmos 12 gadus viņš strādāja kā tautskolotājs un mājskolotājs dažādās vietās. Pirmos piecus gadus [[Bērzaunes draudzes novads|Bērzaunes draudzes]], tad vienu gadu [[Vestienas draudzes novads|Vestienas draudzes]], bet pēc tam trīs gadus [[Liezēres draudzes novads|Liezēres draudzes]] skolā. No 1885. līdz 1888. gadam viņš mācīja [[Taurupe|Taurupē]]. Šajā laika posmā viņš mācīja arī pieaugušos un uzstājās ar priekšlasījumiem biedrībās, skolotāju sapulcēs un citur, kā arī rakstīja rakstus avīzēm un žurnāliem. Starp tiem bija, piemēram, "[[Baltijas Zemkopis]]" Jelgavā un "[[Austrums (mēnešraksts)|Austrums]]" Maskavā. Savu žurnalista darbību sāka pie [[Bernhards Dīriķis|Bernharda Dīriķa]] [[Baltijas Vēstnesis|Baltijas Vēstneša]], parakstīdamies kā Brencēnu Matīss.<ref>Žurnāls "Jaunības Tekas" 1928. gada Nr.4.</ref> 1888. gadā vasarā iepazinās ar Ģedertu Pūcīti, kurš bija viens no "[[Dienas Lapa]]s" dibinātājiem un izdevējiem. Viņš uzaicināja Matīsu Āronu darbā "Dienas Lapas" redakcijā. Turpmākos sava mūža 50 gadus strādājis kā žurnālists un publicists. Dienas Lapā strādājis no 1888. līdz 1895. gadam. Pēc tam laikrakstā "Austrums" līdz 1901. gadam. Līdz 1907. gadam strādāja laikrakstos "Vārds", "Rīgas Avīze", "[[Baltijas Vēstnesis]]" un "Balss". Pēc tam desmit gadus "[[Dzimtenes Vēstnesis]]", kuru vadīja arī evakuācijā [[Pleskava|Pleskavā]]. 1919. gadā [[lielinieki]] viņu apcietināja.<ref name="ie2"/> No 1919. gada septembra līdz 1937. gadam bija Latvijas Republikas laikraksta "[[Valdības Vēstnesis]]" redaktors.<ref name="ie2"/> Rakstījis kritiku, kā arī darbojies kā bibliogrāfs.<ref name="ie3"/> == Atsauces == {{atsauces}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Arons, Matīss}} [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieki]] [[Kategorija:Lielajos kapos apbedītie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] 1skao9pixwu0puiqihwuamcloyw37ym 0 90949 3667382 3529356 2022-08-06T13:47:30Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:LVA Vecpiebalgas novads COA.png]] → [[File:Vecpiebalgas novads COA.svg]] wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Vecpiebalgas novads | karte = Vecpiebalgas novada karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = Vecpiebalgas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Vecpiebalgas novada ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Vecpiebalga | platība = 542,5 | iedzīvotāji = 4171<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 4256 / 542.5 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_gads = | mērs_partija = | teritorijas = [[Dzērbenes pagasts]]<br />[[Inešu pagasts]]<br />[[Kaives pagasts]]<br />[[Taurenes pagasts]]<br />[[Vecpiebalgas pagasts]] | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.vecpiebalga.lv }} '''Vecpiebalgas novads''' bija 2009. gadā izveidota un 2021. gada 1. jūlijā likvidēta pašvaldība [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kurā bija apvienoti pieci bijušā [[Cēsu rajons|Cēsu rajona]] pagasti. Robežojās ar [[Amatas novads|Amatas]], [[Cēsu novads|Cēsu]], [[Priekuļu novads|Priekuļu]], [[raunas novads|Raunas]], [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Jaunpiebalgas novads|Jaunpiebalgas]], [[Madonas novads|Madonas]], [[Ērgļu novads|Ērgļu]] un [[Ogres novads|Ogres]] novadiem. Novada centrs bija [[Vecpiebalga]]s ciemā. 2021. gadā Vecpiebalgas novadu pievienoja [[Cēsu novads|Cēsu novadam]]. == Daba == {{Nepilnīga nodaļa}} [[File:Vecpiebalgas augstiene (240 metri virs juras limenja).jpg|thumb|Vecpiebalgas augstiene (240 metri virs jūras līmeņa)]] == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == Vecpiebalgas novads 2009. gadā tika apvienots no 5 pagastiem.<ref name="vecp">[https://vecpiebalga.lv/vecpiebalgas-novads/ Vecpiebalga.lv: par novadu]</ref> * [[Vecpiebalgas pagasts]] * [[Taurenes pagasts]] * [[Dzērbenes pagasts]] * [[Inešu pagasts]] * [[Kaives pagasts]] {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == {{Nepilnīga nodaļa}} {{bar box |width = 400px |float = left |title = Vecpiebalgas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=28&zoom=auto,166,-212 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (3902) |green|93.6}} {{bar percent|[[Krievi]] (172) |red|4.1}} {{bar percent|Cita tautība (97) |purple|2.3}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} {| class="wikitable" |+ !Partijas !Balsu skaits !% !Vietas |- |Novada attīstībai |851 |47.28 |4 |- |PAR jaunajiem |599 |33.28 |3 |- |Vecpiebalgas novadam |326 |18.11 |2 |} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == Vecpiebalgas novadā atrodas: * [[Vecpiebalgas vidusskola]] * [[Vecpiebalgas novada pamatskola]] * 4 pirmsskolas izglītības iestādes Dzērbenē, Inešos, Taurenē un Vecpiebalgā.<ref name="vecp" /> {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == * Dzērbenes radošā māja MEMBERI * Dzērbenes amatu māja * 5 kultūras nami un 5 bibliotēkas pagastu centros — Dzērbenē, Inešos, Kaivē, Taurenē un Vecpiebalgā.<ref>[https://www.visitvecpiebalga.lv/ko-redz%C4%93t/kult%C5%ABra Visitvecpiebalga.lv: kultūra]</ref> {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == Vecpiebalgā atrodas [[Vecpiebalgas luterāņu baznīca|luterāņu baznīca]]. [[Dzērbenes luterāņu baznīca|Luterāņu baznīca]] atrodas arī Dzērbenē. Taurenes pagastā atrodas [[Lodes (Apšu) luterāņu baznīca]]. == Ievērojami novadnieki == * [[Reinis Kaudzīte]] (1839—1920), un [[Matīss Kaudzīte]] (1848—1926), rakstnieki, novadpētnieki, pedagogi, pirmā latviešu romāna "[[Mērnieku laiki]]" autori * [[Pauls Gailītis]] (1869—1943), sabiedriskais darbinieks, luterāņu mācītājs un skolotājs. [[Latvijas Republikas izglītības ministrs]] (1923) * [[Voldemārs Zāmuēls]] (1872—1948), politiskais darbinieks, jurists. [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes]] priekšsēdētājs (1917—1918), [[Latvijas Ministru prezidents]] (1924) * [[Kārlis Bormanis]] (1877—1958), tautskolotājs, kultūras darbinieks, bezalkoholiskā vīnes receptes izgudrotājs, pirmo ģeogrāfijas mācību grāmatu autors Latvijā * [[Kārlis Skalbe]] (1879—1945), latviešu dzejnieks, prozaiķis un politiķis * [[Antons Austriņš]] (1884—1934), latviešu rakstnieks * [[Pauls Putniņš]] (1937—2018), latviešu dramaturgs, režisors, publicists un politiķis, 5., 6. un 9. [[Saeima]]s deputāts * [[Aleksandrs Kiršteins]] (1948), latviešu politiķis un arhitekts, [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās Padomes]] un vairāku [[Saeima]]s sasaukumu deputāts == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Vecpiebalgas novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|www.vecpiebalga.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Vecpiebalgas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] cqzdlwv7adx54zkq4myf4gyatpuacx8 0 90952 3667468 3667199 2022-08-06T17:25:25Z Eremu1 102242 /* Nacionālais sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Valkas novads | karte = Valkas novada karte 2021.png | karte2 = Valkas novads 2021.png | karte2_apraksts = Valkas novads | ģerboņa_attēls = Valkas novads COA.svg | ģerboņa_nosaukums = Valkas novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag_of_Valkas_novads.png | karoga_nosaukums = Valkas novada karogs | centrs =Valka | platība = 908 | iedzīvotāji = 9479<ref>{{PMLPiedz|2016-1}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2016 | blīvums = {{#expr: 9479 / 908 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = | mērs = [[Vents Armands Krauklis]] | mērs_partija = [[Vidzemes partija]] | mērs_gads = | teritorijas = [[Ērģemes pagasts]]<br />[[Kārķu pagasts]]<br />[[Valkas pagasts]]<br />[[Valka]]s pilsēta<br />[[Vijciema pagasts]]<br />[[Zvārtavas pagasts]] | pakalpojumu_centri= <!-- Tikai gadījumos, kad vairāk kā viens (novada centrs) --> | mājaslapa = www.valka.lv }} '''Valkas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|2009. gada teritoriālajā reformā]] izveidots novads [[Vidzeme]]s ziemeļaustrumos, kurā apvienoti bijušā [[Valkas rajons|Valkas rajona]] [[Valkas pilsēta]] un pieci pagasti: [[Ērģemes pagasts]], [[Kārķu pagasts]], [[Valkas pagasts]], [[Vijciema pagasts]] un [[Zvārtavas pagasts]]. Robežojas rietumos ar [[Valmieras novads|Valmieras novadu]], dienvidos ar [[Smiltenes novads|Smiltenes novadu]], kā arī austrumos ar [[Igaunija]]s [[Valgas apriņķis|Valgas apriņķi]]. Novada centrs ir [[Valka]]s pilsētā. == Daba == Novads pieder pie dažādiem fizioģeogrāfiskiem apgabaliem. Lielāko tā daļu aizņem [[Tālavas zemiene|Ziemeļvidzemes zemiene]] — centrā [[Sedas līdzenums]], rietumos [[Burtnieka līdzenums]] un dienvidos ap [[Vijciems|Vijciemu]] neliela [[Atzeles pacēlums|Atzeles pacēluma]] daļa. Ziemeļdaļā gar Igaunijas robežu stiepjas [[Sakalas augstiene]]s [[Ērģemes pauguraine]]. Dienvidaustrumu daļā iestiepjas [[Vidzemes augstiene]]s [[Aumeisteru paugurvalnis]].<ref name="LGA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Ģeoloģiski novada lielākajā daļā dominē [[devons|vidusdevona]] nogulumi. Derīgie izrakteņi: [[smilts]] un [[grants]] (Stariņi, Vijciems), [[kūdra]]. Augsnes galvenokārt smilšainas.<ref name="LPE">{{LPE|10-1|244}}</ref><ref name="LME">{{LME|3|608}}</ref> Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +16,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums 650—750 mm gadā, ar maksimumu ziemeļrietumos Sakalas augstienes nogāzēs.<ref name="LGA" /> === Upes === Novads atrodas [[Gauja]]s, [[Salaca]]s un [[Emajegi]] baseinu robežšķirtnē.<ref name="LGA" /> Lielākās upes: * Gaujas baseins — Gauja, [[Vija]], [[Kaičupe]]. * Salacas baseins — [[Acupīte]], [[Seda (upe)|Seda]] ar [[Rikanda|Rikandu]], [[Ķire]]. * Emajegi baseins — [[Pedele (upe)|Pedele]], [[Omuļupe]]. === Ūdenstilpes === Lielu ezeru novadā nav, lielākie atrodas Zvārtavas pagastā — [[Salainis (Zvārtavas pagasts)|Salainis]] (0,8 km²) un [[Vēderis]] (0,8 km²). === Dabas aizsardzība === Novada dienvidaustrumos ap Gauju atrodas aizsargājamo ainavu apvidus [[Ziemeļgauja]]. Dienvidos [[dabas liegums]] [[Vadaiņu purvs]], rietumos uz ziemeļiem no Sedas upes iekļauj nelielu [[Sedas purvs|Sedas purva]] dabas lieguma daļu, ziemeļrietumos [[Kārķu purvs]]. == Vēsture == Senatnē novadā jaukti dzīvojušas [[balti|baltu]] un [[somugri|somugru]] ciltis, 12. gadsimtā un 13. gadsimta sākumā teritorijas lielākā daļa bija pakļauta [[latgaļi|latgaļu]] [[Tālava]]i,<ref name="LPE" /> ziemeļrietumu daļa, iespējams, piederējusi pie igauņu [[Sakala]]s zemes.<ref name="LV">Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986.</ref> Pēc krustnešu iekarotās [[Livonija]]s sadalīšanas gandrīz viss novads nonāca [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pakļautībā, neliela daļa dienvidaustrumos tika [[Rīgas arhibīskapija]]i.<ref name="LV" /> [[Livonijas karš|Livonijas kara]] rezultātā novads nokļuva [[Polijas-Lietuvas kopvalsts]] kontrolē kā [[Pārdaugavas Livonijas hercogiste]]s daļa. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|ilgstoša kara]] 1629. gadā [[Zviedrija]] ar miera līgumu apstiprināja savas tiesības uz tās iekaroto Vidzemi. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] 1721. gadā novads pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un ietilpa [[Vidzemes guberņa]]s [[Valkas apriņķis|Valkas apriņķī]]. {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2021)<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]</ref><ref name="LGIA">[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021</ref> |- | 1. || [[Valka]] || Pilsēta || — || 5038 |- | 2. || [[Kārķi]] || Ciems || Kārķu || 332 |- | 3. || [[Ērģeme]] || Ciems || Ērģemes || 292 |- | 4. || [[Vijciems]] || Ciems || Vijciema || 288 |- | 5. || [[Lugaži]] || Ciems || Valkas || 239 |- | 6. || [[Sēļi]] || Ciems || Valkas || 237 |- | 7. || [[Stepi]] || Ciems || Zvārtavas || 115 |- | 8. || [[Turna]] || Ciems || Ērģemes || 81 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Valkas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (6158) |green|82.0}} {{bar percent|[[Krievi]] (889) |red|11.8}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (152) |violet|2.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (125) |blue|1.7}} {{bar percent|[[Poļi]] (47) |yellow|0.6}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (143) |purple|1.9}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Valkas novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery> Ērģemes pilsdrupas 2000-08-05.jpg|Ērģemes pilsdrupas Vija pie Vijciema. 2002-06-01 - panoramio.jpg|Vija pie Vijciema Vijciema čiekurkalte 2.jpg|Vijciema čiekurkalte Valga-Valka, Pedeli-Pedele.JPG|Pedele pirms Igaunijas robežas un Valgas ēkas Valkas baznīca.jpg|Valkas baznīca Luke (Lugaži) mõisa peahoone 2009. aastal.jpg|Lugažu muižas ēkas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{o-mlapa|www.valka.lv}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} {{Valkas rajons}} [[Kategorija:Valkas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] fq6ymdqye7w9kq9aziivmniqotem3tk 10 92428 3667383 3504225 2022-08-06T13:47:32Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:LVA Vecpiebalgas novads COA.png]] → [[File:Vecpiebalgas novads COA.svg]] wikitext text/x-wiki {{navbox | bodyclass = hlist | name = Vecpiebalgas novads | title = [[Vecpiebalgas novads]] (2009—2021) [[File:Vecpiebalgas novads COA.svg|13px|Vecpiebalgas novada ģerbonis]] | titlestyle = background:#C4C3D0; | state = collapsed |list1= * [[Dzērbenes pagasts]] * [[Inešu pagasts]] * [[Kaives pagasts]] * [[Taurenes pagasts]] * [[Vecpiebalgas pagasts]] }}<includeonly> [[Kategorija:Vecpiebalgas novads]] </includeonly><noinclude> [[Kategorija:Vecpiebalgas novada navigācijas veidnes| ]] </noinclude> 3o86isf1aunxbdp0cm2hspfku2q51x6 0 94462 3667380 3493493 2022-08-06T13:45:22Z Egilus 27634 /* Daiļrade */ wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Ojārs Ābols | image = Ojārs Ābols.jpg | imagesize = 135px | caption = | birthname = Ojārs Ābols | birthdate = {{dat|1922|7|25}} | location = [[Rīga]], {{LAT}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|1983|3|1|1922|7|25}} | deathplace = [[Rīga]], [[Latvijas PSR]], [[PSRS]]<br/>({{LAT}}) | nationality = [[latvietis]] | field = [[glezniecība]], mākslas zinātne | training = | movement = | famous works = | patrons = [[Romans Suta]], [[Oto Skulme]] | awards = }} '''Ojārs Ābols''' (dzimis {{dat|1922|07|25}}, miris {{dat|1983|03|01}}) bija latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis. == Dzīves gājums == Dzimis 1922. gadā Rīgā. Ojāra Ābola tēvs bija [[angļu valoda]]s skolotājs, kurš 1939. gadā repatriējās uz [[Vācija|Vāciju]], bet māte Marta Ābola — bērnudārza direktore, pārliecināta sociāldemokrāte. No 1938. līdz 1940. gadam, mācoties Rīgas 2. ģimnāzijā, apmeklēja [[Romans Suta|Romana Sutas]] studiju, kur nodibināja nelegālu komjaunatnes pulciņu. Tajā laikā viņš apguva pirmās gleznieciskās iemaņas<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Māksla un arhitektūra biogrāfijās, 1. sējums.|last=A.Vilsons|first=|publisher=Latvijas enciklopēdija|year=1995|isbn=|location=Rīga|pages=13.}}</ref>. Tālāko glezniecības izglītību guva [[Gorkija|Gorkijā]] un [[Maskava|Maskavā]]. 1941. gadā pieteicās [[Latvijas iedzīvotāji Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā|201. latviešu strēlnieku divīzijā]]. 1944.gadā Ābols iestājās Valsts Teātra mākslas institūtā Maskavā, bet pēc kara darbības beigas Latvijā tika norīkots strādāt dzimtenē, LPSR Mākslas darbinieku arodbiedrības revīzijas komisijā. Līdz 1947. gadam bija LPSR Mākslas arodbiedrības centrālās komitejas priekšsēdētājs. 1947. gadā kļuva par [[PSKP]] biedru. 1946. gadā iestājās [[Latvijas Valsts Mākslas akadēmija|Latvijas Valsts Mākslas akadēmijā]], kur mācījās pie [[Oto Skulme]]s. Monumentālās glezniecības meistardarbnīcā, kuru viņš beidza ar izcilību ar diplomdarbu "[[Jakovs Sverdlovs|J. Sverdlovs]] [[Latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] vidū Rīgā 1919. gadā". 1956. gadā Ābols ieguva zinātņu kandidāta grādu [[I. Repina Mākslas institūts|I. Repina Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā]] [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]]. Atgriezies Latvijā, iesaistījās Mākslinieku savienības darbā. Bija ievēlēts par tās valdes locekli un Gleznotāju sekcijas priekšsēdētāju. Darbojās kā [[Latvijas kultūras komiteja sakariem ar tautiešiem ārzemēs|Latvijas kultūras komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs]] mākslas sekcijas locekļis<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=Uz mūsu nemierīgās planētas. Gleznotāja un mākslas teorētiķa Ojāra Ābola rakstu krājums.|last=Džemma Skulme, Gundega Repše, Ojārs Ābols.|first=|publisher=Neputns|year=2006|isbn=9984-729-85-0|location=Rīga|pages=79.}}</ref>. XX gadsimta sešdesmito gadu otrajā pusē mainīja daiļrades stilu, aizejot no [[socreālisms|socreālisma]], ietekmējoties no tendencēm pasaules mākslā. Septiņdesmitajos gados kļuva par vienu no zinošākajiem mākslas teorētiķiem [[Latvija|Latvijā]], analizēdams mākslas parādības sabiedrības procesu kontekstā. Apglabāts Rīgas 1. [[Rīgas Meža kapos apbedīto saraksts|Meža kapos]]. == Daiļrade == Sākotnēji Ābols gleznoja vēsturiskas personības un ainavas. Vēlāk nāca detaļu vienkāršošana, skarba stila izmantošana. Viņa glezniecība kļuva ekspresīvāka, atklājās simbolu valodai un globālā mēroga problēmām. Būtiska nozīme bija apdarei, kur atklājās krāsu attiecības, faktūra, arī kolāžas. Ābols bija izcils zīmētājs uz uzskatīja līniju par svarīgo darba elementu, "virzienu telpā un kustībā"<ref name=":0" />.<blockquote>"Mākslas mūžīgais uzdevums: atrast kopsakaru starp cilvēka dzīvi un pasaules spēkiem, no kuriem šī dzīve atkarīga." '''''Ojārs Ābols'''''<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.studija.lv/?parent=1513|title=CILVĒKA VIETA UZ MŪSU NEMIERĪGĀS PLANĒTAS|last=Ābols|first=Ojārs|access-date=Studija, Vizuālo mākslu žurnāls|date=}}</ref>.</blockquote>Ābolam bija raksturīga filozofiska pasaules uztvere, kas centrēta humānismā un pasaules sociālo procesu skatījumā to sarežģītajās kopsakarībās, kontekstos un šķērsgriezumā. Citējot XX gadsimta filozofus, viņš izteica domu, ka cilvēks vispār nav pētāms ar zinātniskām metodēm. Bet "māksla spēj parādīt to, kas nekādā prāta konceptā nav ne ietverams, ne formulējams: cilvēka laimi, cerības, nojautas, izmisumu, nāvi, atdzimšanu, pārtapšanu, krišanu, augšāmcelšanos. Ja jūs meklējat patiesību par cilvēku, meklējiet to mākslas darbā!"<ref name=":1" /><ref name=":0" /> === Izstādes === Ojārs Ābols eksponēja savus darbus izstādes no 1951.g. Maskavā, Rietumberlīnē, Kalē, Vīnē, Bergāmo, arī Latvijas pilsētās. Astoņdesmito gadu sākumā Rīgā noorganizēja lielu laikmetīgās mākslas izstādi "Daba. Vide. Cilvēks", kurā sevi pieteica virkne jaunu mākslinieku ([[Andris Breže]], [[Oļegs Tillbergs]], [[Leonards Laganovskis]] u.c.). Izstādes atklāšanu Ābols nepiedzīvoja, jo 1983. gadā mira. == Ģimene == Ojārs Ābols bija precējies ar filoloģi [[Mirdza Ābola|Mirdzu Ābolu]] (viņu dēls ir mūziķis [[Juris Ābols]] (1950)), bet vēlāk ar mākslinieci [[Džemma Skulme|Džemmu Skulmi]] (viņu meita ir māksliniece [[Marta Skulme (1962)|Marta Skulme]] (1962)). == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Abols, Ojars}} [[Kategorija:1922. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:1983. gadā mirušie]] [[Kategorija:Latviešu mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas gleznotāji]] [[Kategorija:Latvijas mākslinieki]] [[Kategorija:Latvijas mākslas zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Mākslas akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:Rīgas Meža kapos apbedītie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] 1226opmm2futhjawbdhm8pfk7pgejr5 102 94601 3667356 3667263 2022-08-06T13:22:21Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Stacijas */Izveidoju Rūjienas rakstu,ceru,ka izdosies uzlabot. wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas dzelzcelu karte.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu karte 1930. gadu beigas]] Projekta '''"Latvijas dzelzceļi"''' mērķis ir apkopot un sakārtot informāciju par Latvijas dzelzceļa līnijām, stacijām un pieturas punktiem. == Noformēšana == ==== Dzelzceļa līnijas ==== * dzelzceļa līnijas posma garums; * dzelzceļa līnijas statuss (pasažieru pārvadājumu līnijas, kravas pārvadājumu līnijas, likvidētās līnijas, līnijas bez satiksmes), * dzelzceļa līnijas nozīme (pēc valsts dzelzceļa klasifikācijas); * dzelzceļa līniju dalījums pēc sliežu tipa (galvenais sliežu ceļš, cits sliežu ceļš); * dzelzceļa līniju dalījums pēc vilcējspēka (elektrificētās līnijas, neelektrificētās līnijas). ==== Dzelzceļa stacijas un pieturas punkti (~390) ==== * stacijas vai pieturas punkta nosaukums; * objekta tips (stacija, pieturas punkts); * objekta statuss (ar pasažieru satiksmi, bez pasažieru satiksmes, likvidēts); * objekta atrašanās vieta. * Sliežu ceļu skaits == Vajadzīgie raksti == [[Attēls:Karta över Lettland under mellankrigstiden.png|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1925. gadā]] * [[Griezulis]] * [[Dīzeļvilciens]] * [[Zižļu sistēma]] ==== Stacijas ==== * [[Rīgas Krasta stacija]] * [[Ganību parks]] * [[Daugavpils Šķirošanas stacija]] == Informācijas avoti == [[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1938. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1938. gadā]] ==== Literatūra ==== * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009. {{ISBN|978-9984-38-698-0}} * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0307055395|issueType:B Latvijas dzelzceļi 1918-1938. Rīga: Valsts dzelzceļu izdevniecība, 1938.] * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955 * [http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#issue:/g_001_0302019194|issueType:B Latvijas dzelzceļi, 1919-1940 (II daļa) un 1941-1945 (1979)] ==== Ārējās saites ==== * {{LDZ pārskats}} * [http://www.ldz.lv/lv/content/t%C4%ABkla-p%C4%81rskats Visi LDz tīklu pārskati] * [http://www.railwaymuseum.lv/linijas.htm Latvijas dzelzceļu līnijas] * [http://www.parovoz.com/history/abandoned.php Разобранные и законсервированные железные дороги] {{ru ikona}} * [http://sbchf.narod.ru/uzk_lv.html Узкоколейные железные дороги Латвии] {{ru ikona}} * [http://academia.lndb.lv/xmlui/handle/1/11/browse?value=Dzelzce%C4%BCi--Latvija--Kartes&type=subject Vecās dzelzceļu kartes] * [http://ldz.lv/texts_files/LDzCargo01_A5_LV_2012_I.pdf Tarifi, staciju saraksti, attālumi starp stacijām, LDz shēma] * [https://www.railwaymuseum.lv/lv/museum-items/field_collection_id/fotogr%C4%81fijas-43/field_collection_id/neklasific%C4%93tie-priek%C5%A1meti-139/field_collection_type/stacijas-187 Dzelzceļa muzeja vēsturiskās fotogrāfijas] == Dzelzceļa stacijas == [[Attēls:Latvijas dzelzcelju sheema 1940. gadaa.jpg|thumb|350px|Latvijas dzelzceļu shēma 1940. gadā]] Dzelzceļa staciju rakstiem nepieciešams pievienot infokasti; to dara, ievietojot raksta sākumā un aizpildot [[Veidne:Dzelzceļa stacijas infokaste/doc|šo formu]]. Staciju rakstu nosaukumus pieņemts veidot formā ''Stacijas nosaukums (stacija)''; ja stacijas nosaukumam nav citu nozīmju, tad vienkārši ''Stacijas nosaukums''. Tas attiecas arī uz sadales punktiem un pieturas punktiem, kas nav stacijas. Skatīt arī [[Diskusija:Cena (stacija)|diskusiju]]. Pieturas punktu, staciju un citu sadales punktu klasifikācija oficiāli dota LDz tīklu pārskatos. *[[Dzelzceļa stacijas Latvijā|Latvijas dzelzceļa staciju saraksts]] {{Clear}} == Latvijas dzelzceļa līnijas == {| class="wikitable" ! Līnijas saskaņā ar uzbūvēšanas vēsturi ! Kādus mūsdienu iecirkņus ietver ! Kādu līniju sastāvā atrodas ! Piezīmes |- | [[Dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|Rītupe—Daugavpils]] | [[dzelzceļa līnija Kārsava—Rēzekne I|valsts robeža—Kārsava—Rēzekne I]] <br /> [[dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils|Rēzekne I—Daugavpils]] | [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski) | Posms [[Rītupe (stacija)|Rītupe]]—[[Abrene (stacija)|Abrene]]—[[Skangaļi]] atrodas [[Krievija]]s teritorijā |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|Rīga—Daugavpils]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Krustpils|Rīga—Krustpils]] <br /> [[dzelzceļa līnija Krustpils—Daugavpils|Krustpils—Daugavpils]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Zemgale|Daugavpils—Zemgale]] | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Kurcums|Daugavpils šķir.—Kurcums—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Sanktpēterburga—Varšava|Sanktpēterburga—Varšava]] (vēsturiski) | [[Zemgale (stacija)|Zemgales stacija]] vairs nepastāv |- | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra]] | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Indra|Daugavpils—Indra—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Daugavpils—Vitebska|Daugavpils—Vitebska]] <br /> [[dzelzceļa līnija Rīga—Orla|Rīga—Orla]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Jelgava|Rīga—Jelgava]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Vaiņode|Liepāja—Vaiņode]] | valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža <br /> Liepāja—Priekule | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kaišadore|Liepāja—Kaišadore]] <br /> [[dzelzceļa līnija Liepāja—Romni|Liepāja—Romni]] (vēsturiski) | Netiek izmantota (posms Liepāja—Priekule nojaukts 2012. gadā) |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Mangaļi|Rīga—Mangaļi]] | | [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] <br /> [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]] | Pirmais elektrificētais posms līnijā [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] (mūsdienās [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Skulte|Rīga—Skulte]]) |- | [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Rīga—Bolderāja]] | [[dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|Zasulauks—Bolderāja]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Grīva—Eglaine|Grīva—Eglaine]] | [[dzelzceļa līnija Eglaine—Daugavpils|valsts robeža—Eglaine—Daugavpils pas.]] | [[dzelzceļa līnija Radvilišķi—Daugavpils|Radvilišķi—Daugavpils]] | |- | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Jelgava—Reņģe]] | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Reņģe|Glūda—Reņģe—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Mažeiķi|Jelgava—Mažeiķi]] | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Rīga—Tukums]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Tukums|Torņakalns—Tukums II]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Ventspils|Rīga—Ventspils]] (neoficiāli) | |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Valka]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Valka|Rīga—Lugaži—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Pleskava|Rīga—Pleskava]] (vēsturiski) | |- | [[dzelzceļa līnija Valka—Ipiķi|Valka—Ipiķi]] | | [[dzelzceļa līnija Valka—Rūjiena—Pērnava|Valka—Rūjiena—Pērnava]] (vēsturiski) | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Aizpute|Liepāja—Aizpute]] | | | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Ventspils—Zilupe|Ventspils—Zilupe]] | [[dzelzceļa līnija Ventspils—Tukums II|Ventspils—Tukums II]] <br /> [[dzelzceļa līnija Tukums II—Jelgava|Tukums II—Jelgava]] <br /> [[dzelzceļa līnija Jelgava I—Krustpils|Jelgava—Krustpils]]<br />[[dzelzceļa līnija Krustpils—Rēzekne II|Krustpils—Rēzekne II]] <br /> [[dzelzceļa līnija Rēzekne II—Zilupe|Rēzekne II—Zilupe—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Maskava—Ventspils|(Ribinska)—Maskava—Ventspils]] (vēsturiski) | Mūsdienās lieto arī Ventspils—Indra (kā galveno tranzītkoridora virzienu) |- | [[dzelzceļa līnija Abrene—Sita|Abrene—Sita]] | Gulbene—Vecumi—valsts robeža | [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] | Nojaukta 2009. gadā |- | [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|Pļaviņas—Valka]] | [[dzelzceļa līnija Pļaviņas—Gulbene|Pļaviņas—Gulbene]]<br />[[dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbene—Alūksne]] | | Posms Alūksne—Ape—Valka nojaukts, Gulbene—Alūksne darbojas kā šaursliežu līnija |- | [[dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|Ainaži—Valmiera—Smiltene]] | | | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Pāle—Staicele|Pāle—Staicele]] | | | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Gulbene—Sita|Ieriķi—Gulbene—Sita]] | Ieriķi—Gulbene | [[dzelzceļa līnija Ieriķi—Abrene|Ieriķi—Abrene]] | Nojaukta 2009. gadā |- | [[dzelzceļa līnija Priekule—Kalēti|Priekule—Kalēti]] | valsts robeža—Vaiņode—Priekule—valsts robeža | [[dzelzceļa līnija Priekule—Kretinga|Priekule—Kretinga]] | Netiek izmantota |- | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene]] | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Meitene|Jelgava—Meitene—valsts robeža]] | [[dzelzceļa līnija Šauļi—Jelgava|Šauļi—Jelgava]]<br />[[dzelzceļa līnija Jelgava—Tilzīte|Jelgava—Tilzīte]] (vēsturiski) | |- | [[Viesītes šaursliežu dzelzceļš|Viesītes lauku dzelzceļi]] | | | Sastāvēja no līnijām Jēkabpils—Nereta, Siliņi—Aknīste, Viesīte—Daudzeva, Siliņi—Elkšņi (senāk arī daudzas citas kara laika 600 mm līnijas). Mūsdienās viss tīkls nojaukts. |- | [[dzelzceļa līnija Daugava—Birži|Daugava—Birži]] | | | Nojaukta |- | [[Stendes—Ventspils lauku dzelzceļi]] | | | Sastāvēja no līnijām Ventspils—Mazirbe—Stende, Valdgale—Mērsrags, Ventspils—Dundaga, Plintiņi—Raķukrogs, Cīruļi—Roja u.c. Mūsdienās viss tīkls nojaukts. |- | [[dzelzceļa līnija Meitene—Bauska|Meitene—Bauska]] | | | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Aizpute—Saldus|Aizpute—Saldus]] | | | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Rucava|Liepāja—Rucava]] | | | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Glūda|Liepāja—Glūda]] | [[dzelzceļa līnija Jelgava—Liepāja|Jelgava—Liepāja]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Liepāja|Rīga—Liepāja]] (neoficiāli) | |- | [[dzelzceļa līnija Sita—Rēzekne|Sita—Rēzekne]] | | | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Pakalnieši—Kūdupe|Pakalnieši—Kūdupe]] | | | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Kuldīga|Liepāja—Kuldīga]] | | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]] | Nojaukta 2009. gadā. Posms Alsunga—Kuldīga nojaukts 1974. gadā. |- | [[dzelzceļa līnija Alsunga—Ventspils|Alsunga—Ventspils]] | | [[dzelzceļa līnija Liepāja—Ventspils|Liepāja—Ventspils]] | Nojaukta 2009. gadā |- | [[dzelzceļa līnija Tukums—Kuldīga|Tukums—Kuldīga]] | | | Tikai projekta līmenī — reāli uzbūvēti daži kilometri no [[Tukums II|Tukuma II]] līdz [[Jaunsāti]]em, mūsdienās nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Bērzupe—Džūkste|Bērzupe—Džūkste]] | | | Rokādes līnija [[2. pasaules karš|2. pasaules kara]] laikā. Pēc kara nojaukta. |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi|Rīga—Ērgļi]] | Rīga Preču—Saurieši | [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta) | Posms Saurieši—Ērgļi nojaukts 2009. gadā |- | [[dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|Madona—Lubāna]] | | [[dzelzceļa līnija Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava|Rīga—Ērgļi—Madona—Lubāna—Kārsava]] (projektēta) | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Krustpils—Jēkabpils|Krustpils—Jēkabpils]] | | | Nojaukta |- | [[dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Zemitāni—Skulte]] | [[dzelzceļa līnija Rīga—Tallina|Rīga—Tallina]] | Mūsdienās darbojas līnija [[dzelzceļa līnija Rīga—Skulte|Rīga—Skulte]], posms Skulte—Rūjiena nojaukts |- | [[Daugavpils apvedceļa līnija]] | Ceļa postenis 524.km—Ceļa postenis 401.km <br /> Ceļa postenis 191.km—Ceļa postenis 524.km | | |- | Rīgas savienojošās līnijas | [[dzelzceļa līnija Zemitāni—Šķirotava|Zemitāni—Šķirotava]] <br /> [[dzelzceļa līnija Šķirotava—Rīga Preču|Šķirotava—Rīga Preču]] <br /> [[dzelzceļa līnija Lāčupe—Iļģuciems|Lāčupe—Iļģuciems]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]] | [[dzelzceļa līnija Čiekurkalns—Rīga Krasta|Čiekurkalns—Rīga Krasta]] | | |- | [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]] | [[dzelzceļa līnija Jaunkalsnava—Veseta|Jaunkalsnava—Veseta]] | | |- | Mazpazīstamas [[1. pasaules karš|1. pasaules kara]] laika līnijas: <br /> [[dzelzceļa līnija Ropaži—Endzeliņmežs|Ropaži—Endzeliņmežs]] <br /> [[dzelzceļa līnija Ropaži—Ādaži|Ropaži—Ādaži]] <br /> [[dzelzceļa līnija Ikšķile—Kranciems|Ikšķile—Kranciems]] <br /> [[dzelzceļa līnija Valtaiķi—Laidi|Valtaiķi—Laidi]] | | | Nojauktas |- | Mazpazīstamas mežu dzelzceļu līnijas: <br /> [[dzelzceļa līnija Ogre—Laubere|Ogre—Laubere]] <br /> [[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži|Inčukalns—Allaži]] <br /> [[dzelzceļa līnija Siliņi—Elkšņi|Siliņi—Elkšņi]] <br /> [[dzelzceļa līnija Plintiņi—Raķukrogs|Plintiņi—Raķukrogs]] | | | Nojauktas |} == Dalībnieki == Projekta dalībniekiem lūgums ievietot savās dalībnieka lapās veidni {{tl|Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}}. Par Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieku var kļūt ikviens reģistrējies Vikipēdijas dalībnieks, kam interesē dzelzceļi Latvijā un to vēsture un ir vēlme papildināt ar dzelzceļu tematiku saistītos rakstus. ''Dalībnieki, kuri aktīvi papildina rakstus par dzelzceļiem Latvijā:'' {|class="wikitable" |- !Dalībnieks !Piezīmes |- |[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] |Viens no projekta aizsācējiem |- |[[Dalībnieks:European1|European1]] | |- |[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] | |- |[[Dalībnieks:RRR01|RRR01]] | |- |[[Dalībnieks:Nikslers|Nikslers]] |Viens no jaunākajiem biedriem |- |[[Dalībnieks: Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] |Viens no jaunākajiem biedriem |} == Skatīt arī == *[[Vikiprojekts:Rail Baltica]] [[Kategorija:Transporta vikiprojekti]] hn1xcdqs3vh3cbjowfvdlif5aiuozm2 0 98307 3667343 3588329 2022-08-06T13:10:22Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste |Nosaukums = Drive Slow |Attēls = Drive Slow Kanye West GLC A-Trak.jpg |Attēla izmērs = 200 |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Kanje Vests|Kanje Vesta]] |Albums = [[Late Registration]] |A-puse = |B-puse = "We Major" |Izdots = {{dat|2006|6|6}} |Formāts = 12" singls, CD singls |Ierakstīts = 2004 <br /> [[The Record Plant]], [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]] |Žanrs = [[Hip hops]], [[jazz rap]] |Garums = 4:32 |Izdevējs = [[Roc-A-Fella Records|Roc-A-Fella]], [[Swisha House]], [[Asylum Records]], [[Atlantic Records|Atlantic]] |Autors = [[Kanje Vests]], [[Paul Wall|Pauls Sleitons]], [[GLC (reperis)|Leonards Harris]] |Producents = Kanje Vests |Audio piemērs? = nē |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = [[Touch The Sky]]<br />([[2006. gads|2006]]) |Šis singls = '''Drive Slow''' <br />([[2006. gads|2006]]) |Nākamais singls = [[Extravaganza]]<br />([[2006. gads|2006]]) }} "'''Drive Slow'''" ir amerikāņu repera [[Kanje Vests|Kanje Vesta]] piektais un pēdējais singls no viņa otrā studijas albuma "[[Late Registration]]". Tas tika izdots [[2006. gads|2006]]. gada 6. jūnijā. Dziesma izmanto semplu no [[Henks Krovfords|Henka Krovforda]] dziesmas "''Wildflowers''". Dziesmu izpilda Vests kopā ar [[Paul Wall]] un [[GLC (reperis)|GLC]], dziesmas "back up" vokālus dzied Tonijs "Penafire" Vilijams. Kaut gan dziesma guva atzinību no mūzikas kritiķiem par tās liriskumu un sarežģīto skaņu, tā neguva lielus panākumus topos, jo radio stacijās to daudz neatskaņoja.<ref>{{Ziņu atsauce |last= Reid |first= Shaheem|title= Kanye West On Awards Show Bum-Rush: 'It Was Just Out Of Raw Emotion' |work=[[MTV]] |publisher=[[MTV Networks]] |url= http://www.mtv.com/news/articles/1545052/20061106/west_kanye.jhtml |date=2006-11-06 |accessdate=2008-06-15}}</ref> == Mūzikas video == Dziesmas "Drive Slow" režisors ir [[Haips Vilijams]]. Tas tika filmēts [[Nevada|Nevadā]] [[Rīno]] un [[Lasvegasa|Lasvegasā]]. Video izmanto remiksēto dziesmas versiju ar [[T.I. (reperis)|T.I.]], un pats T.I. arī ir redzams video kopā ar [[Paul Wall]] un [[GLC (reperis)|GLC]]. Dziesmai tika pievienotas vairākas vijoles skaņas, kuras izveidoja [[Miri Ben-Ari]], dziesma tika nedaudz pārveidota, dažas skaņas tika pagarinātas un atskaņotas biežāk. Video beigšanās laikā dziesma pēkšņi pāriet uz "''chopped and screwed''" tempu. == Dziesmu saraksts == ;A-puse # "Drive Slow" (Clean) # "Drive Slow" (Dirty) # "Drive Slow" (Instrumental) ;B-puse # "We Major" (Clean) # "We Major" (Dirty) # "We Major" (Instrumental) == Ārējās saites == * {{youtube|xLZs_HTOp5U|"Drive Slow" mūzikas video}} == Atsauces == {{Atsauces}} {{Kanje Vesta singli}} [[Kategorija:2006. gada singli]] [[Kategorija:Kanjes Vesta dziesmas]] [[Kategorija:Kanje Vesta producētas dziesmas]] 6gtmd59w8dn737he003shyot58g91ad 0 103482 3667551 3573591 2022-08-07T04:56:50Z Biafra 13794 Noņēma aizsardzību lapai "[[Ilze Ose-Hlebovicka]]" wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Ilze Ose-Hlebovicka | vārds_orig = | attēls = Ilze Ose-Hlebovicka 2010.jpg | att_izm = | paraksts = Ilze Ose-Hlebovicka 2010. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1975|1|17}} | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latviete]] | garums = {{mērvienība|cm=175}} | svars = | poz = [[Saspēles vadītājs]] | kar_sāk = | kar_beig = 2007 | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = [[LSPA]] | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = [[BK Latvijas Universitāte]] | numurs = | amats = galvenā trenere | līga = [[LSBL]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = | klubs 1 = | kl_sez 2 = | klubs 2 = | kl_sez 3 = | klubs 3 = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 1994—2007 | taut 1 = {{Bks|Latvija}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = | aģenti = | slavz = | dzimums = S | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Ilze Ose-Hlebovicka''' (dzimusi {{dat|1975|1|17}} [[Rīga|Rīgā]]) ir bijusī [[Latvieši|latviešu]] [[Basketbols|basketboliste]], [[aizsargs (basketbols)|aizsardze]], [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības]] bijusī spēlētāja. Pēc spēlētājas karjeras beigām — [[trenere]]. == Spēlētājas karjera == Valstsvienībā spēlēja laikposmā no 1994. līdz 2007. gadam, kopā piedaloties 103 spēlēs. Kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] ir izcīnījusi 9. vietu [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999. gada Eiropas čempionātā]] [[Polija|Polijā]] un 4. vietu [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionātā]] [[Itālija|Itālijā]]. 2003. gada [[Polijas sieviešu basketbola līga]]s čempione [[Gdiņas "Lotos VBW Clima"]] sastāvā, bijusi arī Latvijas čempione. Karjeras laikā spēlējusi Latvijas, Polijas, Spānijas, Itālijas, Vācijas un Somijas klubu sastāvos.<ref name="SA">{{laikraksta atsauce|first= Anatolijs|last= Kreipāns|author= |authorlink= Anatolijs Kreipāns|coauthors= |date= {{dat|2010|4|20||bez}}|title= Mācās, audzina dēlus, organizē, grib spēlēt...|journal= [[Sporta Avīze]]|volume= 16|issue= 741|page= |pages= 54. lpp|publisher= SIA "Mediju nams"|location= Rīga|issn= 1691-0451|url= }}</ref> == Treneres karjera == Pēc spēlētājas karjeras beigām kļuvusi par treneri. Trenējusi [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu basketbola valstsvienību]]. Kopā ar [[SK Cēsis (sieviešu basketbola klubs)|SK Cēsis]] kļuvusi par [[Latvijas Sieviešu basketbola līga]]s čempioni. 2016. gada februārī Ilze Ose-Hlebovicka kļuva par pirmo sievieti [[Latvijas Basketbola līga]]s (vīriešu) kluba treneri, uzsākot trenēt [[BK Latvijas Universitāte (vīriešu komanda)|BK Latvijas Universitāte]] komandu.<ref>[http://www.bk.lu.lv/zinas/t/38279/ Ilze Ose-Hlebovicka kļūst par pirmo sievieti-LBL treneri]{{Novecojusi saite}} lu.lv</ref> Paralēli turpina vadīt arī [[BK Latvijas Universitāte]] Latvijas Sieviešu basketbola līgas komandu. Ilze Ose-Hlebovicka pašlaik trenē 2002./2003. gadā dzimušās meitenes Igora Miglinieka sporta skolā [[Ikšķile|Ikšķilē]] un [[Salaspils|Salaspilī]]. == Privātā dzīve == I. Oses māte [[Ingrīda Ose]] ir bijusī basketboliste, spēlējusi [[Rīgas TTT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.imsports.lv/par-imsports |title=Par Igora Miglinieka Sporta Skolu |access-date={{dat|2016|11|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161024012810/http://imsports.lv/par-imsports |archivedate={{dat|2016|10|24||bez}} }}</ref> I. Ose-Hlebovicka ir precējusies ar bijušo [[Polija]]s basketbolistu [[Mihals Hlebovickis|Mihalu Hlebovicki]], kas ir spēlējis arī [[Polijas basketbola izlase|Polijas izlasē]] un dažādos Latvijas klubos. Viņu dēli Oskars un Luka arī trenējas basketbolā.<ref>[http://www.vefriga.com/lv/jaunumi/zinas/vef-skolai-pievienojas-oskars-hlebovickis-2046 "VEF skolai" pievienojas Oskars Hlebovickis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160408052812/http://www.vefriga.com/lv/jaunumi/zinas/vef-skolai-pievienojas-oskars-hlebovickis-2046 |date={{dat|2016|04|08||bez}} }} vefriga.com</ref> == Sasniegumi == * 2007: 4. vieta [[2007. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|2007. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Itālija|Itālijā]]. * 2003: [[Polijas sieviešu basketbola līga]]s čempione [[Gdiņas "Lotos VBW Clima"]] sastāvā. * 1999: 9. vieta [[1999. gada Eiropas čempionāts basketbolā sievietēm|1999. gada Eiropas čempionātā]] kopā ar [[Latvijas sieviešu basketbola izlase|Latvijas sieviešu izlasi]] [[Polija|Polijā]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20080914145829/http://www.eurobasketwomen2007.com/it/cid_CTv,wOKEJxAM4qvotOump0.teamID_2134.compID_pnlxO1HYJhUh,MTfrmUO03.season_2007.roundID_5222.playerID_16104.html EuroBasket2007 profils] {{en ikona}} {{DEFAULTSORT:Ose-Hlebovicka, Ilze}} {{Navboxes | title = Latvijas izlase | titlestyle = background:maroon; color:white; | list = {{LV sastāvs Eurobasket Women 2007}} {{LV sastāvs Eurobasket Women 1999}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 1997}} {{LV sastāvs EuroBasket Women 1995}} }} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Saspēles vadītāji]] gb05omrmvlmjf9a70qyc6pqwjjfuggv 0 115687 3667423 1970739 2022-08-06T15:01:52Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 1fo261fbnomvrxjkdk61r89kfty07me 3667424 3667423 2022-08-06T15:03:19Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] fy5xswiaj2n0pxx6j7x1psn07hwje41 3667425 3667424 2022-08-06T15:04:10Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] t0oh1jv0jeinf2s4rhm2gq3guvwrp2k 3667426 3667425 2022-08-06T15:04:41Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 91e5zyfei2uct72r7ifhylo57kyzp7a 3667428 3667426 2022-08-06T15:08:48Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 99blfnz5smkw78tinri8mmm76ipqp92 3667429 3667428 2022-08-06T15:10:13Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene (stacija)|Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 5o99u3ghs8ozi9f1r3mqh5v1os4jjar 3667430 3667429 2022-08-06T15:11:29Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 17lybse6wtkso58o6aimcjt1j3tmoxu 3667431 3667430 2022-08-06T15:12:41Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] binf61x6c23t9477tp2j311qgt6g2j0 3667433 3667431 2022-08-06T15:15:36Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 2hdksquxpa6gabwqbihi8v67xjeff60 3667435 3667433 2022-08-06T15:19:38Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] b9sxypao37immyro9o14e1lle7ql6my 3667436 3667435 2022-08-06T15:21:21Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] eyy0w7ucldftxdyvhk32ejz1yiuybzk 3667438 3667436 2022-08-06T15:23:26Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 01l28oycwt3dnhiw71xd1ik0e0ay01k 3667440 3667438 2022-08-06T15:25:58Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] czm14pwfutobidr30dg1uu7u4p89slb 3667478 3667440 2022-08-06T17:58:30Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] l1pagtscbnhjzuerihminp6zccovlci 3667479 3667478 2022-08-06T18:01:08Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] lpv96rh94uh4ljjk0clon8ry950gzfp 3667481 3667479 2022-08-06T18:02:56Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] hpq9a1a0w75bs8umufav1wxvo44438q 3667482 3667481 2022-08-06T18:07:24Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] cfd9fm7zgbd1y725e7r24tu5wa0s2xr 3667483 3667482 2022-08-06T18:09:50Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 7mw8jgly0z0pxmv0bafkrdnem06tkv7 3667584 3667483 2022-08-07T07:32:35Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] nmxcz90r5q64h01eden6lvdvhdksdt5 3667585 3667584 2022-08-07T07:33:37Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] 2pjau6x01hx4ldsbqv2qp5k93agr8c9 3667586 3667585 2022-08-07T07:35:45Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] iu7wiy3pq3efgo3lmpx8umqrrhp32ke 3667588 3667586 2022-08-07T07:37:36Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] *[[Gardene (stacija)|Gardene]] *[[Garupe (stacija)|Garupe]] *[[Gauja (stacija)|Gauja]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] evrbvtljwr0h3wb2d3xji4c4cir2ddc 3667589 3667588 2022-08-07T07:39:20Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] *[[Gardene (stacija)|Gardene]] *[[Garupe (stacija)|Garupe]] *[[Gauja (stacija)|Gauja]] *[[Goba (stacija)|Goba]] *[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] dh3bsjsoqd705a1o1g10vaw9c5fkveq 3667590 3667589 2022-08-07T07:40:19Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] *[[Gardene (stacija)|Gardene]] *[[Garupe (stacija)|Garupe]] *[[Gauja (stacija)|Gauja]] *[[Goba (stacija)|Goba]] *[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]] *[[Imanta (stacija)|Imanta]] *[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] *[[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] rueeknxk7xyf6bujmni93akz6bw32s3 3667591 3667590 2022-08-07T07:42:00Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] *[[Gardene (stacija)|Gardene]] *[[Garupe (stacija)|Garupe]] *[[Gauja (stacija)|Gauja]] *[[Goba (stacija)|Goba]] *[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]] *[[Imanta (stacija)|Imanta]] *[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] *[[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]] *[[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]] *[[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]] *[[Josta (stacija)|Josta]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] plln4rakhiqqq8gqonv8d6za8z8gy91 3667592 3667591 2022-08-07T07:44:23Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Pieturas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Ciemupe 1.JPG|thumb|250px|[[Ciemupe (stacija)|Ciemupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils|dzelzceļa līnijā Rīga—Daugavpils]]]] Dzelzceļa '''pieturas punkts''' (pasažieru pieturas punkts) ir punkts posmā bez [[sliežu ceļš|ceļu]] izvērsuma (vieta, kur apstājas vilciens<ref>[http://likumi.lv/doc.php?id=85999&from=off Grozījumi Dzelzceļa likumā]</ref>). Tas paredzēts tikai pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai un nav uzskatāms par [[sadales punkts|sadales punktu]]. Pieturas punktā var būt ēka ar uzgaidāmajām telpām un biļešu kasi, tas aprīkots ar [[perons|peroniem]]. Papildu pieturas punkti var būt arī lielu staciju teritorijās (piemēram, [[Daugmale (stacija)|Daugmales]] pieturas punkts [[Šķirotava (stacija)|Šķirotavas]] teritorijā). [[Attēls:Lielupes stacija 5.JPG|thumb|250px|[[Lielupe (stacija)|Lielupes]] pieturas punkts [[dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līnijā Torņakalns—Tukums II]]]] ==Pieturas punkti Latvijā== *[[7. kilometrs]] *[[50. kilometrs]] *[[210. kilometrs]] *[[256. kilometrs]] *[[525. kilometrs]] *[[Acone (stacija)|Acone]] *[[Airīte (stacija)|Airīte]] *[[Alotene]] *[[Apgulde (stacija)|Apgulde]] *[[Apsāni]] *[[Apšupe (stacija)|Apšupe]] *[[Ārdava (stacija)|Ārdava]] *[[Asari (stacija)|Asari]] *[[Atgāzene (stacija)|Atgāzene]] *[[Auce (stacija)|Auce]] *[[Auri (stacija)|Auri]] *[[Turība (stacija)|BA Turība]] *[[Babīte (stacija)|Babīte]] *[[Baloži (stacija)|Baloži]] *[[Baltezers (stacija)|Baltezers]] *[[Bērzupe (stacija)|Bērzupe]] *[[Birze (šaursliežu stacija)|Birze (šaursliežu)]] *[[Birze (stacija)|Birze]] *[[Blīdene (stacija)|Blīdene]] *[[Brakšķi (stacija)|Brakšķi]] *[[Brasa (stacija)|Brasa]] *[[Brieži (stacija)|Brieži]] *[[Briģi (stacija)|Briģi]] *[[Bulduri (stacija)|Bulduri]] *[[Cesvaine (stacija)|Cesvaine]] *[[Ciemupe (stacija)|Ciemupe]] *[[Cukurfabrika (stacija)|Cukurfabrika]] *[[Dalbe (stacija)|Dalbe]] *[[Dārziņi (stacija)|Dārziņi]] *[[Daugmale (stacija)|Daugmale]] *[[Degas]] *[[Dendrārijs (stacija)|Dendrārijs]] *[[Depo (stacija)|Depo]] *[[Dimzas]] *[[Dole (stacija)|Dole]] *[[Dorupe (stacija)|Dorupe]] *[[Dunduri (stacija)|Dunduri]] *[[Durbe (stacija)|Durbe]] *[[Dzelzava (stacija)|Dzelzava]] *[[Dzintari (stacija)|Dzintari]] *[[Džūkste (stacija)|Džūkste]] *[[Egļupe (stacija)|Egļupe]] *[[Elste (stacija)|Elste]] *[[Gaisma (stacija)|Gaisma]] *[[Garciems (stacija)|Garciems]] *[[Gardene (stacija)|Gardene]] *[[Garupe (stacija)|Garupe]] *[[Gauja (stacija)|Gauja]] *[[Goba (stacija)|Goba]] *[[Ikšķile (stacija)|Ikšķile]] *[[Imanta (stacija)|Imanta]] *[[Jaundubulti (stacija)|Jaundubulti]] *[[Jaungulbene (stacija)|Jaungulbene]] *[[Jaunogre (stacija)|Jaunogre]] *[[Jaunolaine (stacija)|Jaunolaine]] *[[Josta (stacija)|Josta]] *[[Jumprava (stacija)|Jumprava]] *[[Kaibala (stacija)|Kaibala]] *[[Kalngale (stacija)|Kalngale]] *[[Kalsnava (stacija)|Kalsnava]] == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu techniskās ekspluatacijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 316. lpp. == Atsauces == {{atsauces}} {{dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] [[en:Train_station#Halt]] hmsyzecb5alx5mvygb1xs69j2fzb6qm 0 116568 3667267 2049285 2022-08-06T12:07:05Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Variety of passing stop lv.svg|thumb|400px|Izmaiņas punktu veidi:<br />a) - ar līdzās novietotiem ceļiem;<br />b) - ar daļēji līdzās novietotiem ceļiem;<br />c) - ar gareniski novietotiem ceļiem.]] '''Izmaiņas punkts''' ir [[sadales punkts]] vienceļa [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijās]] ar vienkāršu ceļu izveidojumu, kas paredzēts galvenokārt [[vilciens|vilcienu]] krustošanās un apdzīšanas operācijām. Nepieciešamības gadījumos izmaiņas punktos var nelielos apmēros izpildīt kravas un pasažieru operācijas. Visbiežāk izmaiņas punktos ir 3 [[sliežu ceļš|sliežu ceļi]] (kopā ar galveno); var būt no 2 līdz 4. Tajos mēdz būt pasažieru stacijas ēka ar stacijas dežuranta telpām, sakaru ierīces, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas, pārmiju posteņi. Izmaiņas punkti parasti tiek uzskatīti par [[dzelzceļa stacija#Starpstacijas|starpstacijām]]. [[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]] Vilcienu '''krustošanās''' ir pretējos virzienos (pāra un nepāra) ejošu vilcienu izmainīšanās vienceļa līnijā. '''Apdzīšana''' ir situācija, kad vilcienu, kas pienācis stacijā, apsteidz cits, ātrāks vilciens. Parasti apdzenamais ir preču vilciens, ko apdzen pasažieru vilciens. ==Izmaiņas punkti Latvijā== == Izmaiņas punktu veidi == === Ar līdzās novietotiem ceļiem === Šis ir visizplatītākais izmaiņas punkta veids. Tajā sliežu ceļi ir izvietoti paralēli cits citam, ir apmēram vienādā garumā un saplūst kopā pie izmaiņas punkta robežām. Šāds izmaiņas punkts aizņem relatīvi maz vietas garumā, tā kompaktums atvieglo vadību, uz jebkura blakusceļa var pieņemt gan pāra, gan nepāra virzienu vilcienus. Tomēr šādā starpstacijā vilcieni nevar izmainīties, vienu no tiem neapstādinot. === Ar gareniski novietotiem ceļiem === Gareniskajā izmaiņas punktā sliežu ceļi nobīdīti pretim vilcienu kustībai. Šāds izmaiņas punkts ir vismaz divreiz garāks, nekā ar paralēliem ceļiem. === Ar daļēji līdzās novietotiem ceļiem === Tāpat kā gareniskajā izmaiņas punktā, šādā starpstacijā [[pārmija]]s atrodas stipri tālu viena no otras, kas apgrūtina to rokas vadību. == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu tehniskās ekspluatācijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 318. lpp. [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] 1ubc0g2i0deok88els8aegyht3fv5cd 3667269 3667267 2022-08-06T12:08:54Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Izmaiņas punkti Latvijā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Variety of passing stop lv.svg|thumb|400px|Izmaiņas punktu veidi:<br />a) - ar līdzās novietotiem ceļiem;<br />b) - ar daļēji līdzās novietotiem ceļiem;<br />c) - ar gareniski novietotiem ceļiem.]] '''Izmaiņas punkts''' ir [[sadales punkts]] vienceļa [[dzelzceļa līnija|dzelzceļa līnijās]] ar vienkāršu ceļu izveidojumu, kas paredzēts galvenokārt [[vilciens|vilcienu]] krustošanās un apdzīšanas operācijām. Nepieciešamības gadījumos izmaiņas punktos var nelielos apmēros izpildīt kravas un pasažieru operācijas. Visbiežāk izmaiņas punktos ir 3 [[sliežu ceļš|sliežu ceļi]] (kopā ar galveno); var būt no 2 līdz 4. Tajos mēdz būt pasažieru stacijas ēka ar stacijas dežuranta telpām, sakaru ierīces, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas iekārtas, pārmiju posteņi. Izmaiņas punkti parasti tiek uzskatīti par [[dzelzceļa stacija#Starpstacijas|starpstacijām]]. [[Attēls:Kalniena 2.JPG|thumb|250px|[[Kalniena (stacija)|Kalnienas]] šaursliežu izmaiņas punkts]] Vilcienu '''krustošanās''' ir pretējos virzienos (pāra un nepāra) ejošu vilcienu izmainīšanās vienceļa līnijā. '''Apdzīšana''' ir situācija, kad vilcienu, kas pienācis stacijā, apsteidz cits, ātrāks vilciens. Parasti apdzenamais ir preču vilciens, ko apdzen pasažieru vilciens. ==Izmaiņas punkti Latvijā== *[[3. kilometrs]] *[[7. kilometrs]] *[[Asote (stacija)|Asote]] *[[Kalniena (stacija)|Kalniena]] *[[Sergunta (stacija)|Sergunta]] == Izmaiņas punktu veidi == === Ar līdzās novietotiem ceļiem === Šis ir visizplatītākais izmaiņas punkta veids. Tajā sliežu ceļi ir izvietoti paralēli cits citam, ir apmēram vienādā garumā un saplūst kopā pie izmaiņas punkta robežām. Šāds izmaiņas punkts aizņem relatīvi maz vietas garumā, tā kompaktums atvieglo vadību, uz jebkura blakusceļa var pieņemt gan pāra, gan nepāra virzienu vilcienus. Tomēr šādā starpstacijā vilcieni nevar izmainīties, vienu no tiem neapstādinot. === Ar gareniski novietotiem ceļiem === Gareniskajā izmaiņas punktā sliežu ceļi nobīdīti pretim vilcienu kustībai. Šāds izmaiņas punkts ir vismaz divreiz garāks, nekā ar paralēliem ceļiem. === Ar daļēji līdzās novietotiem ceļiem === Tāpat kā gareniskajā izmaiņas punktā, šādā starpstacijā [[pārmija]]s atrodas stipri tālu viena no otras, kas apgrūtina to rokas vadību. == Literatūra == * I. J. Aksjonovs, I. G. Sujazovs. PSRS dzelzceļu tehniskās ekspluatācijas noteikumu mācību grāmata. R:, Baltijas dzelzceļa pārvalde, 1955, 318. lpp. [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] iaozfx3j8wxb2g3pc6bfbmaswvehj17 0 117207 3667277 3667202 2022-08-06T12:18:16Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|dzelzceļa staciju|apdzīvotu vietu|Inčukalns}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Inčukalns | tips = stacija | attēls = File:Inčukalna stacija 2021.jpg | attēla_apraksts = Inčukalna stacijas ēka 2021. gadā | map = Latvijas dzelzceļi | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]] <br /> [[Dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži|Inčukalns—Allaži]] (likvidēta šaursliežu līnija) | atvērta = <!-- tikai gadskaitlis --> | citi_nosaukumi = Hincenberga | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | platformas = <!-- tikai skaitlis --> | platformu_tips = | sliežu_ceļi = <!-- tikai skaitlis --> | adrese = | latd = 57.0964122 | latNS = N | longd = 24.6871758 | longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Vangaži (stacija)|Vangaži]] (6 km) <br /> [[Krievupe (stacija)|Krievupe]] (11 km) <br /> [[Garkalne (stacija)|Garkalne]] (17 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Egļupe (stacija)|Egļupe]] (4 km) <br /> [[Silciems (stacija)|Silciems]] (7 km) | attālums_līdz_Rīgai = 41 }} '''Inčukalns''' ir dzelzceļa [[dzelzceļa stacija|stacija]] [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Inčukalna pagasts|Inčukala pagasta]] [[Inčukalns|Inčukalnā]]. Tajā pietur visi dīzeļvilcieni, kas kursē līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži|Rīga—Lugaži]], izņemot ekspresi Rīga—Cēsis—Rīga.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/izmainas-un-jaunumi/jaunumi/12239/no-10-junija-jauns-ekspresis-cesis-riga-cesis/|title=Ekspresis Rīga-Cēsis-Rīga|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> == Vēsture == Būvējot [[Rīgas—Valkas dzelzceļa līnija|Rīgas—Valkas dzelzceļa līniju]], [[19. gadsimts|19. gadsimta]] 80. gados pagastā ierīkota dzelzceļa stacija Hincenberga (''Hincenberg''), kas sekmēja straujāku Inčukalna attīstību<ref>[http://www.incukalns.lv/incukalns.php?idv=11&width=1152 Inčukalna novada vēsture]{{Novecojusi saite}}</ref>. [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] sākumā (1918. gada 31. decembrī — 1919. gada 1. janvārī) pie Inčukalna stacijas notika [[Inčukalna kauja]]. [[1919]]. gadā staciju pārdēvēja par Inčukalnu. [[1932]].—[[1933]]. gados kokmateriālu transportēšanai, no Inčukalna stacijas izbūvēja šaursliežu dzelzceļa līniju [[Allaži|Allažu]] virzienā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ldz.lv/?object_id=3907 |title="Līnijai Rīga-Valka 120 gadi" Latvijas Dzelzceļš |access-date={{dat|2010|06|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101227123231/http://ldz.lv/?object_id=3907 |archivedate={{dat|2010|12|27||bez}} }}</ref>. Stacijas ēka uzbūvēta 1932. gadā<ref>T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 78. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref>. Greznā ēka nav saglabājusies, mūsdienās te ir vienkārša baltu silikātķieģeļu būve, būvēta 1961. gadā. Mūsdienās stacijā atrodas biļešu kase un uzgaidāmās telpas. Biļešu kase slēgta 2020. gada 26. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv.lv/lv/biletes/bilesu-kasu-darba-laiki/|title=Biļešu kasu darba laiki - AS Pasažieru vilciensAS Pasažieru vilciens|website=pv.lv|access-date=2022-07-31}}</ref> Staciju izmantoja [[Inčukalna gāzes krātuve]]s celtniecībā, transportējot celtniecības materiālus. Stacijā ir [[aizsargstrupceļš|aizsargstrupceļi]]. == Vēsturiski attēli == <gallery widths="170px" perrow="3"> Attēls:Inčukalns 1930.jpg|<center><small>Inčukalna stacijas ēka 1930. gados</small></center> </gallery> == Attēlu galerija == <gallery widths="150px" heights="90px" perrow="3"> Inčukalna stacija.JPG|Inčukalna stacijas ēka 2011. gadā File:Sliežu ceļi Inčukalnā.jpg|Sliežu ceļi Rīgas virzienā File:Sliežu ceļi Inčukalnā 2.jpg|Sliežu ceļi Siguldas virzienā </gallery> == Atsauces un piezīmes == {{atsauces}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} {{Dzelzceļa līnija Rīga—Lugaži}} [[Kategorija:Dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļa līnijas Rīga—Lugaži stacijas un pieturas punkti]] [[Kategorija:Inčukalns]] 4jvtc6t1ydq8jhr8pbfflzrfdc9xxf2 0 132092 3667604 3496315 2022-08-07T08:22:00Z Kikos 3705 pievienoju [[Kategorija:Kvebeka]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|provinci|Kvebeka}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Kvebeka | native_name = Québec | settlement_type = pilsēta | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Quebec city view 2005-02-14.JPG | image_caption = Kvebeka 2005. gadā | image_flag = Flag of Quebec City.svg | image_shield = Armoiries de la ville de Québec.svg | pushpin_map = Canada | pushpin_label_position = |latd=46 |latm=49 |lats= |latNS=N |longd=71 |longm=13 |longs= |longEW=W | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Kanāda}}''' | subdivision_type1 = Province | subdivision_name1 = [[Kvebeka]] | established_title = Dibināta | established_date = {{dat|1608|7|3||bez}} | leader_title = Mērs | leader_name = [[Regiss Labemē]] | area_total_km2 = 454.26 | area_urban_km2 = 670.10 | area_metro_km2 = 3276.53 | population_footnotes = <ref name="StatCan1">[http://www12.statcan.ca/english/census06/data/profiles/community/Details/Page.cfm?Lang=E&Geo1=CSD&Code1=2423027&Geo2=PR&Code2=24&Data=Count&SearchText=Quebec&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&Custom= Statistics Canada.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081220132922/http://www12.statcan.ca/english/census06/data/profiles/community/Details/Page.cfm?Lang=E&Geo1=CSD&Code1=2423027&Geo2=PR&Code2=24&Data=Count&SearchText=Quebec&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&Custom= |date={{dat|2008|12|20||bez}} }} 2006 Community Profiles&nbsp;— Census Subdivision&nbsp;— Quebec City</ref><ref name="StatCan2">[http://www12.statcan.ca/english/census06/data/profiles/community/Details/Page.cfm?Lang=E&Geo1=CMA&Code1=421__&Geo2=PR&Code2=24&Data=Count&SearchText=Quebec&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&Custom= Statistics Canada.] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20081220140540/http://www12.statcan.ca/english/census06/data/profiles/community/Details/Page.cfm?Lang=E&Geo1=CMA&Code1=421__&Geo2=PR&Code2=24&Data=Count&SearchText=Quebec&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&Custom= |date={{dat|2008|12|20||bez}} }} 2006 Community Profiles&nbsp;— Census Metropolitan Area&nbsp;— Quebec City</ref> | population_total = 491 142 | population_as_of = {{dat|2006|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = 1081.2 | population_density_sq_mi = | population_urban = 659 545 | population_metro = 715 515 | timezone = Autrumu | utc_offset = −5 | timezone_DST = EDT | utc_offset_DST = −4 | area_code = 418/581 | website = [http://www.ville.quebec.qc.ca/index.aspx ville.quebec.qc.ca] | footnotes = }} '''Kvebeka''' ({{val|fr|Ville de Québec}}) ir pilsēta [[Kanāda|Kanādā]], [[Kvebeka]]s provinces administratīvais centrs. Tā ir otrā apdzīvotākā pilsēta provincē pēc [[Monreāla]]s, kas atrodas apmēram 233 kilometrus uz dienvidrietumiem. Saskaņā ar 2006. gada Kanādas tautas skaitīšanas datiem, pilsētā dzīvo 491 142 iedzīvotāji. Šī ir viena no vecākajām pilsētām Ziemeļamerikā, tā tika dibināta 1608. gadā. 1985. gadā UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā tika iekļauts Veckvebekas nocietinājums,<ref>"[http://whc.unesco.org/en/list/300 Historic District of Old Québec]". [[World Heritage Site|World Heritage]]; [[UNESCO]]. Retrieved January 12, 2009.</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://www.cbc.ca/sevenwonders/wonder_quebec_city.html |title=Old Quebec City, Seven Wonders of Canada |accessdate=February 12, 2008 |work=cbc.ca }}</ref> kas ir vienīgais nocietinātais pilsētu mūris [[Amerika|Amerikā]] uz ziemeļiem no [[Meksika]]s. Pilsētā katru gadu notiek Vasaras festivāls, Ziemas karnevāls. Tāpat Kvebekā un [[Helifeksa|Helifeksā]] notika [[2008. gada Pasaules čempionāts hokejā]]. Pilsētā ir mitrs kontinentāls klimats: vasaras ir siltas, ziemas pārsvarā ir ļoti aukstas, vējainas un ar sniegu bagātas. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ville.quebec.qc.ca/EN/index.aspx Pilsētas oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} {{Kanāda-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas pilsētas]] [[Kategorija:Kvebeka]] gnxnrlfpwl2jyxyh8tawk0mux5tyhc2 0 132156 3667359 3562041 2022-08-06T13:25:13Z Egilus 27634 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Pēteris Dreimanis | vārds_orig = | attēls = Pēteris Dreimanis.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1879 | dz_mēnesis = 10 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Latvija|Kusas pagasts}} | m_dat_alt = | m_gads = 1971 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 23 | m_vieta = {{vieta|Kanāda|Ontario|Landona|3s=Landona (Ontario}} | dzīves_vieta = | tautība = [[Latvietis]] | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Tērbatas Universitāte]] | zinātne = [[Vēsture]] | pasniedzēji = | studenti = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Pēteris Dreimanis''' (dzimis {{dat|1879|10|11}} Kusas pagastā, miris {{dat|1971|01|23}} [[Landona|Landonā]], Ontārio, Kanādā) bija latviešu vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks. == Dzīvesgājums == Piedzima [[Kusas pagasts|Kusas pagasta]] Bikās kā saimnieka jaunākais dēls. Pēc vietējo skolu un [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Pareizticīgo garīgo semināra]] beigšanas iestājās studēt vēsturi [[Tērbatas universitāte|Tērbatas universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_xlam1969n69{{!}}article:DIVL200{{!}}issueType:P |title=Pēterim Dreimanim 90 gadu |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_001_xlam1969n69{{!}}article:DIVL200{{!}}issueType:P }}</ref> Beidza to [[1906]]. gadā un ieguva vēstures zinātņu kandidāta grādu. No [[1907]]. — [[1909]]. gadam strādāja par pedagogu [[Valmieras skolotāju seminārs|Valmieras skolotāju seminārā]], no [[1909]]. līdz [[1912]]. gadam bija skolotājs [[Kuresāre|Kuresāres]] (Ārensburgas), no 1912. līdz 1914. gadam [[Liepāja]]s, bet no [[1914]]. līdz [[1915]]. gadam [[Rīgas Aleksandra ģimnāzija|Rīgas Aleksandra ģimnāzijā]]. Pirmā pasaules kara laikā no [[1916]]. gada Pēteris Dreimanis dzīvoja [[Krievija|Krievijā]], bet 1920. gadā atgriezās [[Latvija|Latvijā]]. [[1921]]. — [[1929]]. gadā darbojās [[Darba partija|Darba partijā]] un [[Demokrātiskais centrs|Demokrātiskajā centrā]]. Latvijas neatkarības laikā bija vēstures metodikas lektors [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] un skolotājs [[Rīgas Skolotāju institūts|Rīgas Skolotāju institūtā]], [[Rīgas Valsts tehnikums|Valsts tehnikumā]] un Rīgas pilsētas komercskolā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_loav1971n1272{{!}}article:DIVL261 |title=Miris vēsturnieks P.Dreimanis |access-date={{dat|2018|10|12||bez}} |archive-date={{dat|2020|02|03||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa{{!}}issue:/p_003_loav1971n1272{{!}}article:DIVL261 }}</ref> Līdzās pedagoģiskajam darbam nodevās Latvijas vēstures pētīšanai. Publicēti viņa pētījumi par Viestartu, tautas atmodas laika saimniecību un sabiedrību un par zemnieku cīņām Vidzemē. Viņš bija rosīgs arī sabiedriskajā darbā, darbodamies Nacionālo skolotāju savienībā, rakstīja dienas presē un ilgāku laiku vadīja Latvijas radiofona informācijas un priekšlasījumu daļu. [[1944]]. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, [[1948]]. gadā pārcēlās uz Kanādu. [[1949]]. gadā pie [[Landona]]s latviešu biedrības noorganizēja latviešu sestdienas skolu un to vadīja līdz [[1962]]. gadam. Piedalījās [[LNAK]] dibināšanā un bija tās padomes loceklis līdz [[1967]]. gadam. Bija [[LPB]] Kanādas kopas loceklis un kopš [[1959]]. gada tās [[goda biedrs]]. [[1960]]. gadā saņēma [[LNJAK]] balvu un [[1964]]. gadā [[Ziemeļamerikas KF]] atzinības rakstu. == Darbi == Pēteris Dreimanis ir autors daudzām pamatskolas mācību grāmatām, rakstījis arī ar pseidonīmu P. Tokarevs. * Vadonis, vispārējā un Latvijas vēsturē. / I—III. (1922) * Latvijas vēsture (1925) * Vispārējā vēsture (1925) * Zemgales lielskungs [[Viestarts]] (1927) * Latvju tautas vēsture. (1. izd. 1957, 2. izd. 1958, 3. izd. 1969) * atmiņas "Dzīves virpulī" (1959) * Audzināšana (1964) * Ģimene un tās loma audzināšanā (1966) * Latviešu tautas attīstība un nacionālisms (rakstu krājums, 1968) == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Dreimanis, Pēteris}} [[Kategorija:1879. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1971. gadā mirušie]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu vēsturnieki]] [[Kategorija:Kanādas latvieši]] [[Kategorija:Trimdas latvieši]] tnh9bt603s0f9zleml9pezfefgsl81s 0 143271 3667357 3622337 2022-08-06T13:22:29Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | vārds_orig =''Андрей Сахаров'' | attēls = RIAN archive 25981 Academician Sakharov.jpg | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_gads = 1921 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 21 | dz_vieta = [[Maskava|Maskavā]], [[Attēls:Flag RSFSR 1918.svg|22px]] [[Krievijas PFSR]]<br />(tagad {{RUS}}) | m_gads = 1989 | m_mēnesis= 12 | m_diena= 14 | m_vieta = [[Maskava|Maskavā]], {{USSR}}<br />(tagad {{RUS}}) | pilsonība = | tautība = [[krievi|krievs]] | darba_vietas = PSRS ZA Fizikas institūts | alma_mater = [[Maskavas Valsts universitāte]] | zinātne = [[kodolfizika]] | pasniedzēji = [[Igors Tamms]] | studenti = | sasniegumi = [[ūdeņraža bumba]]s izstrāde, PSRS Cilvēktiesību komitejas dibināšana | apbalvojumi = [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1953, 1955, 1962), [[Staļina prēmija]] (1953), [[Ļeņina prēmija]] (1956), [[Nobela miera prēmija]] (1975), PSRS apbalvojumi 1980. gadā atņemti | paraksts = | piezīmes = }} '''Andrejs Saharovs''' ({{val|ru|Андрей Дмитриевич Сахаров}}; dzimis {{dat|1921|5|21}}, miris {{dat|1989|12|14}}) bija [[Padomju Savienība|padomju]] [[fizika|fiziķis]], [[disidents]] un [[Cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīvists, 1975. gada [[Nobela miera prēmija]]s laureāts.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=The Nobel Peace Prize 1975 |publisher=Nobel Foundation |url=http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1975/}}</ref> == Pētījumi fizikā == Kā fiziķis piedalījās padomju [[ūdeņraža bumba]]s izstrādāšanā un bija viens no galvenajiem tās radītājiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aip.org/history/sakharov/hbomb.htm |title=Biography, by American Institute of Physics |access-date={{dat|2014|04|06||bez}} |archive-date={{dat|2014|08|28||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20140828151645/http://www.aip.org/history/sakharov/hbomb.htm }}</ref> 1950. gadā kopā ar [[Igors Tamms|Igoru Tammu]] izvirzīja [[tokamaks|tokamaka]] (saīsinājums no toroidālā kamera ar magnētisko spoli, krievu valodā) ideju — kontrolējamas [[kodolsintēze]]s reakcijas uzturēšanu miljoniem grādu karstā [[plazma|plazmā]], ko spēcīgs magnētiskais lauks notur [[toroīds|toroīda]] formā, nodrošinot, lai plazma nesaskaras ar konstrukcijas materiāliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/hbomb.htm|title=The Hydrogen Bomb, 1950-1956|publisher=history.aip.org|access-date={{dat|2021|01|10||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200407071755/https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/hbomb.htm}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200407071755/https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/hbomb.htm |date={{dat|2020|04|07||bez}} }}</ref> 1951. gadā Saharovs izgudroja un testēja pirmo magnetokumulatīvo ģeneratoru — iekārtu magnētiskā lauka saspiešanai ar triecienviļni, kurā ieguva 2500 [[Tesla|teslu]] lielu [[Magnētiskā lauka indukcija|magnētisko lauku]]. Vēlāk Saharovs ierosināja vara spoli ģeneratoros nomainīt ar lielu [[Supravadītspēja|supravadītāja]] solenoīdu. 1965. gadā Saharovs atgriezās pie fundamentālās zinātnes, nodarbojās ar [[Elementārdaļiņu fizika|elementārdaļiņu fiziku]] un [[Kosmoloģija|fizikālo kosmoloģiju]]. Strādāja pie [[Visums|Visuma]] [[Barioni|barionu]] asimetrijas skaidrojuma, attīstīja pirms [[Lielais sprādziens|Lielā sprādziena]] teoriju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/cosmresp.htm|title=Quantum Cosmology and Personal Responsibility, 1964-1968|publisher=history.aip.org|access-date={{dat|2021|01|10||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200407072444/https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/cosmresp.htm}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200407072444/https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/cosmresp.htm |date={{dat|2020|04|07||bez}} }}</ref> == Cilvēktiesību aktīvisms == Saharovs sāka atbalstīt politiskās diskriminācijas upurus jau 1951. gadā, kad iestājās par reliģisko pārliecību no darba atlaisto matemātiķi Matesu Agrestu. 1950. gadu beigās Saharovs sāka pievērsties idejai par kodolieroču izmēģinājumu ierobežošanu. 1967. gadā viņš rakstīja vēstuli PSRS valdībai, cenšoties pārliecināt to par nepieciešamību kopā ar [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] atteikties no ballistisko raķešu izmantošanas aizsardzības stratēģijā. Valdība šo vēstuli ignorēja. Pamazām Saharovs kļuva par padomju režīma kritiķi. Viņa rakstus publicēja ārvalstu presē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/reflect.htm|title=Reflections on Progress, Peaceful Coexistence, and Intellectual Freedom (1968)|publisher=history.aip.org|access-date={{dat|2021|01|10||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200407072756/https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/reflect.htm}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200407072756/https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/reflect.htm |date={{dat|2020|04|07||bez}} }}</ref> 1970. gadā viņš bija viens no PSRS Cilvēktiesību komitejas dibinātājiem. Komiteja rakstīja apelācijas, vāca parakstus par lūgumrakstiem un sazinājās ar vairākām starptautiskām cilvēktiesību organizācijām. [[Valsts drošības komiteja|KGB]] sastādīja ziņojumus par komitejas un tās biedru aktivitātēm, pret Saharova tika vērsts pieaugošs valdības iestāžu spiediens. Padomju presē tika publicētas nosodošas vēstules, ko parakstīja atsevišķi PSRS Zinātņu akadēmijas biedri vai arī vienkāršās tautas pārstāvji.<ref name="human">{{Tīmekļa atsauce|url=https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/humrt.htm|title=The Human Rights Movement, 1969-1979|publisher=history.aip.org|access-date={{dat|2021|01|10||bez}}|archive-date={{dat|2020|04|07||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20200407064937/https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/humrt.htm}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200407064937/https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/humrt.htm |date={{dat|2020|04|07||bez}} }}</ref> Viens no retajiem, kas Saharovu uzdrošinājās aizstāvēt, bija rakstnieks [[Aleksandrs Solžeņicins]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://chronicle-of-current-events.com/2016/01/16/30-12-materials-about-sakharov/|title=30.12 Materials about Sakharov|publisher=A Chronicle of Current Events}}</ref> Kad 1975. gadā Saharovs kā pirmais no PSRS tika izvirzīts [[Nobela miera prēmija]]i, padomju varas iestādes neļāva Saharovam ceļot uz ārzemēm, lai saņemtu balvu. Viņa sieva [[Jeļena Bonnere]], kura toreiz atradās ārzemēs, piedalījās apbalvošanas ceremonijā [[Oslo]]. Nobela ceremonijas dienā Saharovs atradās Viļņā un apmeklēja cilvēktiesību aktīvista [[Sergejs Kovaļovs|Sergeja Kovaļova]] tiesas procesu.<ref name="human" /> 1980. gada 22. janvārī Saharovs tika arestēts par savu publiski izteikto protestu pret [[Afganistānas karš (1979—1989)|PSRS iebrukumu Afganistānā]] 1979. gadā. No 1980. gada līdz 1986. gadam kopā ar sievu [[Jeļena Bonnere|Jeļenu Bonneri]] pavadīja trimdā Gorkijā (tagad [[Ņižņijnovgoroda]]), kas atradās ārpus vietām, ko atļauts apmeklēt ārzemniekiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://history.aip.org/web-exhibits/sakharov/from-exile.html#3|title=From Exile - Sakharov Web Exhibit|publisher=history.aip.org|access-date={{dat|2021|01|10||bez}}|archive-date={{dat|2020|10|25||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201025191712/https://history.aip.org/web-exhibits/sakharov/from-exile.html#3}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20201025191712/https://history.aip.org/web-exhibits/sakharov/from-exile.html#3 |date={{dat|2020|10|25||bez}} }}</ref><ref>Web exhibit "Andrei SAKHAROV: Soviet Physics, Nuclear Weapons, and Human Rights" at American Institute of Physics [http://www.aip.org/history/sakharov/] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20151229021107/https://www.aip.org/history/sakharov/ |date={{dat|2015|12|29||bez}} }}</ref> Tikai jau sākoties [[Perestroika]]i, Saharovam 1986. gada 19. decembrī piezvanīja pats personīgi [[Mihails Gorbačovs]] un pateica, ka viņš kopā ar sievu var atgriezties [[Maskava|Maskavā]].<ref>{{grāmatas atsauce |title=Perestroïka and Soviet national security |author=Michael MccGwire |publisher=Brookings Institution Press |year=1991 |isbn=978-0-8157-5553-1 |page=275 |url=https://books.google.com/books?id=zbA2dK9GQb8C&q=andrei+sakharov+december+19&pg=PA275|author-link=Michael MccGwire}}</ref> 1989. gada martā Saharovs tika ievēlēts [[PSRS Tautas deputātu kongress|PSRS Tautas deputātu kongresā]], kur bija viens no demokrātiskās opozīcijas līderiem. Miris 1989. gada 14. decembrī, 68 gadu vecumā, no [[sirds aritmija]]s, kas bija saistīta ar [[dilatācijas kardiomiopātija|dilatācijas kardiomiopātiju]].<ref>{{grāmatas atsauce |last=Coleman |first=Fred |title=The Decline and Fall of the Soviet Empire: Forty Years That Shook the World, from Stalin to Yeltsin |url=https://archive.org/details/declinefallofsov00cole |page=[https://archive.org/details/declinefallofsov00cole/page/116 116] |location=New York |publisher=St. Martin's |year=1997}}</ref> Apglabāts Maskavas Vostrjakovas kapsētā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.moscow-tombs.ru/1989/saharov_ad.htm|title=Могила А. Д. Сахарова на Востряковском кладбище|publisher=moscow-tombs.ru}}</ref> Kopš 1988. gada [[Eiropas Parlaments]] piešķir ikgadējo [[Saharova balva|Saharova balvu]] cilvēktiesību aktīvistiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.nobelprize.org/nobel_prizes/peace/laureates/1975/sakharov-bio.html Andreja Saharova biogrāfija Nobela prēmijas mājaslapā] {{en ikona}} * [https://history.aip.org/history/exhibits/sakharov/ Andrei Sakharov: Soviet Physics, Nuclear Weapons and Human Rights] history.aip.org {{kastes sākums}} {{s-ach}} {{Amatu secība | pirms = [[Šons Makbraids]]<br />[[Eisaku Sato]]| virsraksts = [[Nobela miera prēmija]] | periods = 1975. gads| pēc = [[Betija Viljamsa]]<br />[[Meirida Korigena]]|}} {{kastes beigas}} {{Nobela miera prēmijas laureāti}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Saharovs, Andrejs}} [[Kategorija:Maskavā dzimušie]] [[Kategorija:PSRS fiziķi]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Nobela miera prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Disidenti]] [[Kategorija:Maskavas Valsts universitātes absolventi]] [[Kategorija:Ļeņina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] pfjhmh23qbld7bosnkg2zvdwlu709q2 0 143733 3667510 3623929 2022-08-06T20:24:15Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #01013B | nos = ''Bologna'' | logo_links = Bologna FC 1909 logo.svg | logo_izm = 125px | pilns = ''Bologna Football Club 1909 SpA'' | iesauka = ''Rossoblu'' (Sarkanzilie);<br />''Felsinei'' | pilsēta = {{vieta|Itālija|Boloņa}} | dib = 1909 | dib_mēn = 10 | dib_dat = 3 | stad = ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | ietilp = 38 279 | prez = {{flaga|Kanāda}} Džouī Saputo | tren = {{flaga|Serbija}} [[Siniša Mihajlovičs]] | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2021.—2022.]] | poz = 13. vieta |pattern_la1 = _bologna2021H |pattern_b1 = _bologna2021H |pattern_ra1 = _bologna2021H |pattern_sh1 = _bologna2021H |pattern_so1 = _bologna2021H |leftarm1 = 040040 |body1 = 040040 |rightarm1 = 040040 |shorts1 = 040040 |socks1 = 040040 |pattern_la2 = _bologna2021A |pattern_b2 = _bologna2021A |pattern_ra2 = _bologna2021A |pattern_sh2 = _bologna1920H |pattern_so2 = _bologna1920A |leftarm2 = FFFFFF |body2 = FFFFFF |rightarm2 = FFFFFF |shorts2 = FFFFFF |socks2 = FFFFFF |pattern_la3 = _macron19b |pattern_b3 = _bologna2021T |pattern_ra3 = _macron19b |pattern_sh3 = _bologna1920T |pattern_so3 = _bologna2021T |leftarm3 = 000000 |body3 = 000000 |rightarm3 = 000000 |shorts3 = 000000 |socks3 = 000000 }} '''''Bologna Football Club 1909''''' ir [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Boloņa]]s, [[Emīlija-Romanja|Emīlijā-Romanjā]], dibināts 1909. gadā. Kluba iesauka ir ''rossoblù'' sarkanzili svītroto kreklu dēļ. Sarkans un zils ir arī pilsētas oficiālās krāsas. Savā vēsturē klubs septiņas reizes uzvarējis Itālijas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bolognafc.it/trofei.asp|publisher=Bologna FC 1909|title=Trofei|accessdate=2015-09-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150923223914/http://www.bolognafc.it/trofei.asp|archivedate=2015-09-23}}</ref> Vēsturiski pēc uzvaru skaita ''Bologna'' ir sestā veiksmīgākā komanda līgā. == Komandas sastāvs == ''Sastāvs {{Dat|2022|1|18||bez}}.''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bolognafc.it/squadra/prima-squadra/|title=Prima squadra|language=it|publisher=''Bologna F.C. 1909''|access-date={{Dat|2020|10|15||bez}}}}</ref> {{Fs start}} {{Fs player| no= 2 | pos=DF| nat=ENG| name=[[Luiss Binkss]]}} {{fs player| no= 3 | pos=DF| nat=SCO| name=[[Ārons Hikijs]]}} {{fs player| no= 4 | pos=DF| nat=ITA| name=[[Kevins Bonifazi]]}} {{fs player| no= 5 | pos=DF| nat=FRA| name=[[Adama Sumaoro]]}} {{Fs player| no= 6 | pos=DF| nat=BEL| name=[[Arturs Teate]]|other=īrē no [[KV Oostende|Oostende]]}} {{Fs player| no= 7 | pos=FW| nat=ITA| name=[[Rikardo Orsolīni]]}} {{Fs player| no= 8 | pos=MF| nat=ARG| name=[[Nikolass Domingess]]}} {{Fs player| no= 9 | pos=FW| nat=AUT| name=[[Marko Arnautovičs]]}} {{Fs player| no= 10 | pos=FW| nat=ITA| name=[[Nikola Sansone]]}} {{fs player| no= 11 | pos=FW| nat=DEN| name=[[Andrēass Skovs Olsens]]}} {{fs player| no= 12 | pos=GK| nat=ALB| name=[[Marko Molla]]}} {{fs player| no= 14 | pos=MF| nat=ITA| name=[[Nikolass Viola]]}} {{Fs player| no= 15 | pos=DF| nat=SEN| name=[[Ibrahima Mbaje]]}} {{Fs player| no= 16 | pos=MF| nat=NGA| name=[[Kingslijs Maikls]]}} {{Fs player| no= 17 | pos=MF| nat=CHI| name=[[Garijs Medels]]}} {{Fs mid}} {{fs player| no= 19 | pos=FW| nat=PAR| name=[[Federiko Santanders]]}} {{Fs player| no= 20 | pos=FW| nat=NED| name=[[Sidnejs van Hoidonks]]}} {{Fs player| no= 21 | pos=MF| nat=ITA| name=[[Roberto Soriāno]]|other=[[kapteinis (futbols)|kapteinis]]}} {{Fs player| no= 22 | pos=GK| nat=ITA| name=[[Frančesko Bardi]]}} {{Fs player| no= 28 | pos=GK| nat=POL| name=[[Lukašs Skorupskis]]}} {{Fs player| no= 29 | pos=DF| nat=ITA| name=[[Lorenco De Silvestri]]}} {{fs player| no= 30 | pos=MF| nat=NED| name=[[Jerdijs Shautens]]}} {{Fs player| no= 32 | pos=MF| nat=SWE| name=[[Matīass Svanbergs]]}} {{Fs player| no= 35 | pos=DF| nat=NED| name=[[Mičels Deiks]]}} {{Fs player| no= 55 | pos=FW| nat=ITA| name=[[Emanuels Vinjato]]}} {{Fs player| no= 66 | pos=DF| nat=ITA| name=[[Visdoms Amejs]]}} {{Fs player| no= 74 | pos=FW| nat=ITA| name=[[Džanmarko Kanjāno]]}} {{Fs player| no= 91 | pos=FW| nat=ITA| name=[[Diego Falčinelli]]}} {{Fs player| no= 99 | pos=FW| nat=GAM| name=[[Musa Barovs]]}} {{Fs end}} == Sasniegumi == * '''[[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]]''' ** Čempioni (7): 1924–25, 1928–29, 1935–36, 1936–37, 1938–39, 1940–41, 1963–64 ** Vicečempioni (4): 1926–27, 1931–32, 1939–40, 1965–66 * '''[[Itālijas kauss futbolā|Itālijas kauss]]''' ** Kausa ieguvēji (2): 1969–70, 1973–74 * '''[[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērija]]''' ** Čempioni (2): 1987–88, 1995–96 * '''"Mitropa" kauss''' ** Kausa ieguvēji (3): 1932, 1934, 1961 * '''[[UEFA Intertoto kauss]]''' ** Uzvarētāji (1): 1998 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [http://www.bolognafc.it Oficiālā kluba vietne] {{it ikona}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi]] [[Kategorija:Bologna F.C. 1909]] h0nq29lk3mven0491xvnyebpl398qis 0 152363 3667602 3640106 2022-08-07T08:21:15Z Gimnazists123 81333 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|televīzijas raidījumu|Panorāma|Panorāma}} {{TV raidījuma infokaste | show_name = Panorāma | show_name_2 = | bgcolour = #ccccff | color text = black | image = Panorāma2021b.png | caption = | genre = [[ziņas]] | format = | creator = | developer = [[LTV Ziņu dienests]] | writer = | director = | creative_director = | presenter = * [[Jānis Geste]] * [[Laura Vonda]] * [[Ilze Dobele]] | starring = | judges = | voices = | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{LAT}} | language = [[latviešu valoda|latviešu]] | num_seasons = | num_episodes = | list_episodes = | executive_producer = | producer =*Rudīte Spakovska *Dace Stirāne | editor = | location = [[Latvijas Televīzijas augstceltne]], [[Zaķusala]], [[Rīga]] | cinematography = | camera = | runtime = 35 minūtes (darba dienās un sestdienās)<br />13 minūtes (svētdienās)<br /><small>42 minūtes (speciālizlaidumi)</small> | company = "Latvijas Televīzija" | distributor = | channel = [[Latvijas Televīzija]] | picture_format = | audio_format = | first_run = | first_aired = {{Dat|1958|3|19|N|bez}} | last_aired = ''pašlaik'' | status = | channel_LV = [[LTV1]] | preceded_by = "Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas" | followed_by = | related = ''[[Dienas ziņas]]''<br />''[[Pasaules panorāma]]''<br />''[[Šodienas jautājums]]''<br />''[[Rīta Panorāma (raidījums)|Rīta Panorāma]]''<br />''[[Nakts ziņas]]''<br />''[[De Facto]]''<br />''[[Aculiecinieks (raidījums)|Aculiecinieks]]'' | website = https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/panorama | production_website = |producents=|journalists=[[Aija Kinca]]|Žurnālisti=[[Gints Amoliņš]], [[Liene Barisa-Sermule]], [[Anete Bērtule]], [[Aija Kinca]], [[Ilze Nagla]], [[Andrejs Volmārs]], [[Ģirts Zvirbulis]] }} [[Attēls:Latvijas Televīzijas 2. studija.png|thumb|240x240px|Jaunā Latvijas Televīzijas 2. studija 2021. gadā]] '''"Panorāma"''' ir galvenais informatīvais ziņu raidījums [[Latvijas Televīzija]]s [[LTV1|pirmajā]] kanālā. Šis ir vecākais informatīvais ziņu raidījums [[Latvija|Latvijā]] un tiek translēts kopš 1958. gada. Šis raidījums tiek raidīts katru vakaru plkst. 20.00. Raidījumu veido [[LTV Ziņu dienests|Latvijas Televīzijas Ziņu dienests]]. Raidījumā tiek atspoguļotas Latvijas un pasaules aktualitātes. "Panorāma" vadītāji (moderatori) ir [[Ilze Dobele]], [[Laura Vonda]] un [[Jānis Geste]]. No {{dat|2020|3|19|ģ|bez}} ārkārtējās situācijas ([[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmijas dēļ]]) dēļ Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta raidījums "Panorāma" [[LTV1]] sāka rādīt no 20.00 (iepriekš no 20.30), tā raidlaiks ir 42 minūtes līdzšinējo 26 minūšu vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-sodienas-ltv-raidijums-panorama-saksies-plkst-20.a352322/|title=Ritas Rudušas (LTV Programmu daļas direktore) intervija LTV raidījumā "Rīta panorāma" (19.03.2020.).|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Ja sākotnēji bija paredzēts atgriezties pie ierastā raidlaika (20.30), tad vēlāk kanāla vadība nolēma saglabāt jauno raidlaiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lr1.lsm.lv/lv/raksts/labriit/ltv-programmu-dalas-vaditaja-rita-rudusa-par-neplp-ieteikumiem-u.a130645/|title=LTV Programmu daļas vadītāja Rita Ruduša par NEPLP ieteikumiem un LTV lēmumiem|website=lr1.lsm.lv|access-date=2020-06-03}}</ref> Pēc "Panorāmas" ziņu klāsta darba dienās (no pirmdienas līdz ceturtdienai) tiek pārraidīts raidījums "[[Šodienas jautājums]]", kuram seko Sporta ziņas (veido Latvijas Televīzijas Sporta raidījumu redakcija) un Laika ziņas. Raidījuma hronometrāža darba dienās un sestdienās ir 35 minūtes. Svētdienās raidījuma "Panorāma" garums ir 12 minūtes (seko raidījums "[[De Facto]]"). Vasaras sezonā svētdienas "Panorāmas" raidlaiks ir 20 minūtes. 2021. gada 30. augustā "Panorāma" līdz ar LTV Ziņu dienesta veidotajiem raidījumiem pārcēlās uz pārveidotu jaunu studiju, kuras telpā agrāk bija LTV7 ziņu dienesta studija un daži LTV Ziņu dienesta raidījumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/atklata-latvijas-televizijas-jauna-zinu-studija.a418976/|title=Atklāta Latvijas Televīzijas jaunā Ziņu studija|website=www.lsm.lv|access-date=2021-08-30}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/12-raidijumi-viena-telpa-ka-tapa-jauna-latvijas-televizijas-zinu-studija.a419281/|title=12 raidījumi vienā telpā. Kā tapa jaunā Latvijas Televīzijas Ziņu studija?|website=www.lsm.lv|access-date=2021-09-02}}</ref> == Vēsture == Pirmo vakara ziņu raidījumu pārraidīja 1958. gada 19. martā plkst. 21.28. Kopš raidījuma izveidošanas līdz 1962. gada 1. martam raidījuma ziņas lasīja aizkadrā. Pirmie raidījuma diktori bija [[Valdis Čukurs]] un [[Laimdota Rone]].<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/tv_radio/502472-fakti_ko_iespejams_nezinaji_par_panoramu/page/1 Fakti, ko, iespējams, nezināji par «Panorāmu»!] ''tvnet.lv''</ref> Tajā laikā ziņu nosaukums bija "'''Televīzijas sabiedriski politisko raidījumu pēdējās ziņas'''" jeb vienkārši "'''Pēdējās ziņas'''", kuras sākumā netika pārraidītas noteiktā laikā, bet gan laika posmā no 21.30 līdz 23.00. Vēlāk ziņu izlaidums tika nosaukts par "'''Latvijas televīzijas studiju ziņas'''", bet kopš 1963. gada — "'''Televīzijas Panorāma'''" jeb "'''TV Panorāma'''". "TV Panorāma" izveidoja Leons Rudzišs. === Raidlaiks === * No vismaz 1973. līdz 1989. gada 25. martam plkst. 20:00 * No 1989. gada 26. marta līdz 16. aprīlim, plkst. 19:00 * No 1989. gada 17. aprīļa plkst. 21:00 * Kopš 2020. gada 19. marta plkst. 20:00 === Jaunā Ziņu dienesta studija === 2021. gada 29. augustā raidījumu pēdējo reizi pārraidīja no Zaķusalas televīzijas kompleksa 3. studijas (S-3). Raidījumu vadīja moderatore Ilze Dobele.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.08.2021-panorama.id229239|title=Raidījums "Panorāma" (29.08.2021.)}}</ref> Ziņu izlaidumā tika ietverts Jāņa Gestes veidotais studijas atvadu sižets.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/29.08.2021-jau-rit-tiekamies-ltv-jaunaja-zinu-studija.id229241|title=Jau rīt tiekamies LTV jaunajā ziņu studijā!}}</ref> Pēc tā sekoja īsa saruna studijā ar raidījuma "De facto" vadītāju Matīsu Arnicānu un Sporta ziņu moderatoru Uģi Jokstu. 2021. gada 30. augustā raidījums pirmo reizi tika pārraidīts no Zaķusalas televīzijas kompleksa 2. studijas (S-2). Raidījumu vadīja moderatori Laura Vonda un Jānis Geste.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/30.08.2021-panorama.id229344|title=Raidījums "Panorāma" (30.08.2021.)}}</ref> Ziņu izlaidumā pirmo reizi bija redzams jaunais grafiskais un vizuālais noformējums. == Personāls == === Atbildīgās redaktores === Rudīte Spakovska ir raidījuma "Panorāma" atbildīgā redaktore kopš 2018. gada septembra.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/panoramas-producentes-dienasgramata-rudites-spakovskas-pirma-darba-nedela-ltv.a290353/|title=«Panorāmas» producentes dienasgrāmata. Rudītes Spakovskas pirmā darba nedēļa LTV}}</ref> R. Spakovska pievienojās [[LTV Ziņu dienests|Latvijas Televīzijas Ziņu dienesta]] komandai pēc darba [[Latvijas Radio]] Ziņu dienestā, kur kopš 2013. gada producēja ziņu raidījumus. Iepriekš strādājusi laikrakstā "[[Dienas Bizness]]" par žurnālisti un ziņu redaktori.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.linkedin.com/in/rudite-spakovska-48a7816b|title=Rudītes Spakovskas LinkedIn profils (lv.linkedin.com)}}{{Novecojusi saite}}</ref> Kopš 2020. gada 2. marta R. Spakovska kopā ar Latvijas Radio Ziņu dienesta programmu vadītāju Jāni Ramānu veido [[Latvijas Radio 1|LR1]] kanāla iknedēļas raidījumu "Pievienotā vērtība".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/anita-brauna-sak-darbu-latvijas-radio-vadis-petniecibas-nodalu.d?id=51920533|title=Anita Brauna sāk darbu Latvijas Radio, vadīs pētniecības nodaļu}}</ref> Dace Stirāne Latvijas Televīzijas Ziņu dienestā, tai skaitā raidījumā "Panorāma", strādā vairāk nekā 15 gadus. Paralēli darbam atbildīgās redaktores amatā, D. Stirāne veido sižetus LTV ZD raidījumiem — raidījumu "[[Aculiecinieks]]",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/macitaja-valasprieks-darbnica-kurtuve-un-ipasa-davana-pavestam.a401044/|title=Mācītāja vaļasprieks: Darbnīca kurtuvē un īpaša dāvana pāvestam}}</ref> kā arī dokumentālās filmas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/covid-19-pozitivs--dokumentals-stasts-par-virusa-uzvaretajiem-latvija.a380916/|title=Covid-19 pozitīvs. LTV dokumentāla filma}}</ref> Stirāne žurnālistes un producentes amatos strādājusi arī ziņu aģentūrā [[Baltic News Service|BNS]], kanālā [[Latvijas Neatkarīgā Televīzija|LNT]], Latvijas Radio Ziņu dienestā un LTV raidījumā "[[De Facto]]". Veidojusi kanāla [[TV3 Latvija|TV3]] raidījumu "[[Nekā personīga]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://old.puaro.lv/lv/tiesiskums-un-kriminallietas-raksti/jurgis-liepnieks-neliels-atgadinajums-red-dot-media-sadarbibas-piedavajums/1|title=Neliels atgādinājums: Red Dot Media sadarbības piedāvājums|access-date={{dat|2021|06|27||bez}}|archive-date={{dat|2021|06|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210627120324/http://old.puaro.lv/lv/tiesiskums-un-kriminallietas-raksti/jurgis-liepnieks-neliels-atgadinajums-red-dot-media-sadarbibas-piedavajums/1}}</ref> Dace Stirāne 2004. gadā darbinieku vērtējumā atzīta par labāko korespondenti 2003. gada sezonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ltv-zinu-dienests-apbalvo-labakos.d?id=7779638|title=LTV ziņu dienests apbalvo labākos}}</ref> == Raidījuma vadītāji == Darba dienās raidījumu vada divi moderatori, bet brīvdienās, svētku dienās un vasaras brīvdienās — viens. Vasaras sezonā ziņu raidījumu vada viens moderators. {| border="2" cellpadding="4" cellspacing="0" style="margin:1em 1em 1em 0; background:#f9f9f9; border:1px #aaa solid; border-collapse:collapse;" |- bgcolor="#9A0000" align="center" !<span style="color:white">Gadi</span>!!<span style="color:white">Moderators</span>!!<span style="color:white">Amats</span> |- | 2013—šobrīd ||[[Jānis Geste]]|| raidījuma vadītājs (pirmdiena-piektdiena) |- | 2014—šobrīd ||[[Laura Vonda]]|| raidījuma vadītāja (pirmdiena-svētdiena) |- | 2020—šobrīd ||[[Ilze Dobele]]|| raidījuma vadītāja (pirmdiena-svētdiena) |- |2021—šobrīd |Anda Boša |raidījuma vadītāja (pirmdiena-svētdiena) |} == Tituluzraksti == {{Galerija |width=150 | height=150 |perrow=4|lines=1 |align=center |captionstyle=text-align:center; |Attēls:Panorāma.jpg|2003—2013 |Attēls:Panorama.jpg|2013—2014 |Attēls:Panorāmas logo.jpg|2014—2021 |Attēls:Panorāma2021.jpg|2021—pašlaik }} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://ltv.lsm.lv/lv/raidijums/panorama Raidījuma mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20110623195606/http://www.draugiem.lv/panorama/ Panorāmas konts ''draugiem.lv''] {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] mq5izthib2ola33lgle8m5d713vr1jg 10 158589 3667311 3448546 2022-08-06T12:48:16Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Krimuldas pagasta ciemi |title = [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagasta]] [[ciems|ciemi]] [[Attēls:LVA Krimuldas pagasts COA.png|13px|Krimuldas pagasta ģerbonis]] |bodyclass = hlist |state = {{{state|autocollapse}}} |list1 = * [[Brasla (Krimuldas pagasts)|Brasla]] * [[Eikaži]] * [[Inciems]] * [[Murjāņi (Krimuldas pagasts)|Murjāņi]] * [[Putniņi (Krimuldas pagasts)|Putniņi]] * '''[[Ragana (ciems)|Ragana]]''' * [[Sunīši (Krimuldas pagasts)|Sunīši]] * [[Turaida (ciems)|Turaida]] * [[Turaidas skola]] }}<includeonly>{{category handler|main= [[Kategorija:Krimuldas pagasts]] [[Kategorija:Siguldas novada ciemi]] [[Kategorija:Latvijas ciemi]] |nocat = {{{nocat|}}} }}</includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Siguldas novada navigācijas veidnes]] </noinclude> ragy4nngdtwg2zbk5ln3gmmvllm5t3q 0 165242 3667594 3549698 2022-08-07T08:14:29Z Pirags 3757 /* Rīgas (Vidzemes un Igaunijas) ģenerālgubernatori */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|280px|Ģenerālgubernators Džordžs Brauns.]] '''Baltijas ģenerālgubernatori''' ({{val-ru|Генерал-губернатор Прибалтийского края}}) bija augstākie militārie pavēlnieki [[Krievijas impērija]]s Rīgas kara apgabalā un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] augstākie pārvaldnieki 18. un 19. gadsimtā. == Baltijas ģenerālgubernatoru uzskaitījums == === Rīgas ģenerālgubernatori === * [[Aņikita Repņins]] (Аникита Иванович Репнин, 1710–1726) * [[Pēteris Lasī]] (Peter Lacy, Пётр Петрович Ласси, 1729-1740) === Rīgas (Vidzemes un Igaunijas) ģenerālgubernatori === * [[Vladimirs Dolgorukovs]] (Владимир Петрович Долгоруков, 1758–1761)<ref>Eric Amburger: ''Geschichte der Behördenorganisation Russlands von Peter dem Grossen bis 1917'' [http://books.google.com/books?id=F80UAAAAIAAJ&pg=PA293&source=gbs_toc_r&cad=0_0#PPA387,M1 lk. 387-388] (vāciski)</ref> * [[Džordžs Brauns]] (George Browne, Юрий Юрьевич Броун, 1762–1792) no 1792. gada kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Nikolajs Repņins]] (Николай Васильевич Репнин, 1792–1796) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Ludvigs Nāgels]] (Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель, 1798–1800) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators === Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori === * [[Pēteris fon der Pālens]] (Peter Ludwig von der Pahlen, Пётр Алексеевич Пален, 1800–1801) * [[Sergejs Goļicins]] (Сергей Федорович Голицын, 1801–1803) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1803–1807), * [[Aleksandrs Tormazovs]] (1807) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1808–1810) kā Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators * [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский, 1810–1812) * [[Filips Pauluči]] (Filippo Paulucci, Филипп Осипович Паулуччи, 1812–1830) * [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (Carl Magnus von der Pahlen, Матвей Иванович фон Пален, 1830–1845) * [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (Евгений Александрович Головин, 1845–1848) * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский, 1848–1861) * [[Vilhelms fon Līvens]] (Wilhelm Heinrich von Lieven, Вильгельм Карлович фон Ливен, 1861–1864) * [[Pēteris Šuvalovs]] (Петр Андреевич Шувалов, 1864–1866) * [[Eduards fon Baranovs]] (Eduard von Baranov, Эдуард Трофимович Баранов, 1866) * [[Pēteris Albedinskis]] (Пётр Павлович Альбединский, 1866–1870) * [[Pēteris Bagrations]] (Петр Романович Багратион, 1870–1876) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]] * [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] 0ft15wpatvkn4yhcg4vllqpl1k98yjs 3667624 3667594 2022-08-07T08:58:20Z Pirags 3757 /* Rīgas (Vidzemes un Igaunijas) ģenerālgubernatori */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Governor-General George Browne.jpg|thumb|280px|Ģenerālgubernators Džordžs Brauns.]] '''Baltijas ģenerālgubernatori''' ({{val-ru|Генерал-губернатор Прибалтийского края}}) bija augstākie militārie pavēlnieki [[Krievijas impērija]]s Rīgas kara apgabalā un [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]], [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] augstākie pārvaldnieki 18. un 19. gadsimtā. == Baltijas ģenerālgubernatoru uzskaitījums == === Rīgas ģenerālgubernatori === * [[Aņikita Repņins]] (Аникита Иванович Репнин, 1710–1726) * [[Pēteris Lasī]] (Peter Lacy, Пётр Петрович Ласси, 1729-1740) === Rīgas (Vidzemes un Igaunijas) ģenerālgubernatori === * [[Vladimirs Dolgorukovs]] (Владимир Петрович Долгоруков, 1758–1761)<ref>Eric Amburger: ''Geschichte der Behördenorganisation Russlands von Peter dem Grossen bis 1917'' [http://books.google.com/books?id=F80UAAAAIAAJ&pg=PA293&source=gbs_toc_r&cad=0_0#PPA387,M1 lk. 387-388] (vāciski)</ref> * [[Džordžs Brauns]] (George Browne, Юрий Юрьевич Броун, 1762–1792) no 1792. gada kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Nikolajs Repņins]] (Николай Васильевич Репнин, 1792–1798) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators * [[Ludvigs Nāgels]] (Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель, 1798–1800) kā Vidzemes un Igaunijas ģenerālgubernators === Rīgas (Vidzemes, Igaunijas un Kurzemes) ģenerālgubernatori === * [[Pēteris fon der Pālens]] (Peter Ludwig von der Pahlen, Пётр Алексеевич Пален, 1800–1801) * [[Sergejs Goļicins]] (Сергей Федорович Голицын, 1801–1803) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1803–1807), * [[Aleksandrs Tormazovs]] (1807) * [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (Friedrich Wilhelm von Buxhoeveden, 1808–1810) kā Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernators * [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский, 1810–1812) * [[Filips Pauluči]] (Filippo Paulucci, Филипп Осипович Паулуччи, 1812–1830) * [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (Carl Magnus von der Pahlen, Матвей Иванович фон Пален, 1830–1845) * [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (Евгений Александрович Головин, 1845–1848) * [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский, 1848–1861) * [[Vilhelms fon Līvens]] (Wilhelm Heinrich von Lieven, Вильгельм Карлович фон Ливен, 1861–1864) * [[Pēteris Šuvalovs]] (Петр Андреевич Шувалов, 1864–1866) * [[Eduards fon Baranovs]] (Eduard von Baranov, Эдуард Трофимович Баранов, 1866) * [[Pēteris Albedinskis]] (Пётр Павлович Альбединский, 1866–1870) * [[Pēteris Bagrations]] (Петр Романович Багратион, 1870–1876) == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Zviedru Vidzeme|Zviedru Vidzemes ģenerālgubernatori]] * [[Vidzemes guberņa|Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] d6s2w77k5najk2s3ig7b5pxbdujfuc7 3 165596 3667273 3667094 2022-08-06T12:13:51Z Egilus 27634 /* Rūjienas stacija */ Atbilde wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz a.sedlenieks@lvm.lv saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == Jautājums no [[User:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] (2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48) == Sveiki! Kā var pievienot rakstu Wikipedia? --[[Dalībnieks:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] ([[Dalībnieka diskusija:Anna Dribas official|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48 (EET) :Sveiki! Nu vispirms jau - uzrakstot viņu. Ideālā gadījumā vispirms patrenējoties savā smilšu kastē: [[Dalībnieks:Anna Dribas official/Smilšu kaste]]. Rakstam daudzmaz jāatbilst standartam, kā rakstīti citi raksti par attiecīgo tēmu, un nevar pa tiešo kopēt citas Interneta lapas, jāraksta saviem vārdiem un bez reklāmas frāzēm. Rakstīt par sevi skaitās slikts tonis un interešu konflikts, bet nav aizliegts. Bet pirmo rakstu es visiem iesaku treniņa nolūkos uzrakstīt par kaut ko pašam rakstītājam nebūtisku, lai nebūtu žēl, ja raksts būs par sliktu un viņu nāksies izdzēst. Reti kuram jau ar pirmo piegājienu sanāk kas labs... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 21.18 (EET) == Wikipedia Asian Month 2021 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear Participants, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2021, the seventh Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2021. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSck2FFBSatWmQYubvyCSWDEAvYzplfL_ZNDvr8j5hWU2bmNww/viewform the form], let the postcard can send to you asap! :This form will be closed at March 15. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2021/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2022.02 </div> </div> <!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Winners&oldid=22878389 --> == Jautājums no [[User:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] par [[Laikmetīgā deja]] (2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58) == kā papildināt veidus ar informāciju? Piemēram ir Improvizācija, kontaktimprovizācija. vēlos pievienot vides deja --[[Dalībnieks:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] ([[Dalībnieka diskusija:VIDES DEJA|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58 (EEST) : Nu ja slinkums pašam pētīt [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|palīdzības lapas]] - tad vienkārši uzspiežam attiecīgajā lapā "labot" un pierakstām tekstā ko vajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 16.03 (EEST) == Jautājums no [[User:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] (2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27) == Labdien! Reģistrējoties, nepievērsu uzmanību, ka lietotāja vārds ir publisks. Vai iespējams to nomainīt tā, lai tas nepaliktu arhīvos? --[[Dalībnieks:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] ([[Dalībnieka diskusija:Andis.krauklis|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27 (EEST) :Ir, bet ķēpīgi (Wiki arhīvu dziļumos paliks vienalga, bet jūs droši vien domājat Gugli). Tas aprakstīts te: [[:en:Wikipedia:Changing username]] vai krieviski [[:ru:Википедия:Запросы на переименование учётных записей]]. Bet 99% gadījumu vienkāršāk ir piereģistrēties par jaunu, bet veco akauntu aizmirst nelietotu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Vajadzīga bloķēšana == https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2601:242:C000:ED:EC3D:EBF:143:A577 TV infomācija nav patiesa. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.39 (EEST) :@[[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] Kāda jēga bloķēt vienreiz lietotu adresi, ja autors no tās jau apklusis? No teksta līmeņa redzams, ka viņš šeit nav pirmoreiz - tātad adrese ir mainīga. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.53 (EEST) == Iekavas (21.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3658083 šis labojums] lapā [[Edgars Tavars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edgars Tavars|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>“Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span>. |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 21. jūlijs, plkst. 05.02 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) 3amogozdh3b6plulps7ceikklmcnv3p 3667274 3667273 2022-08-06T12:15:32Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz a.sedlenieks@lvm.lv saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == Jautājums no [[User:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] (2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48) == Sveiki! Kā var pievienot rakstu Wikipedia? --[[Dalībnieks:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] ([[Dalībnieka diskusija:Anna Dribas official|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48 (EET) :Sveiki! Nu vispirms jau - uzrakstot viņu. Ideālā gadījumā vispirms patrenējoties savā smilšu kastē: [[Dalībnieks:Anna Dribas official/Smilšu kaste]]. Rakstam daudzmaz jāatbilst standartam, kā rakstīti citi raksti par attiecīgo tēmu, un nevar pa tiešo kopēt citas Interneta lapas, jāraksta saviem vārdiem un bez reklāmas frāzēm. Rakstīt par sevi skaitās slikts tonis un interešu konflikts, bet nav aizliegts. Bet pirmo rakstu es visiem iesaku treniņa nolūkos uzrakstīt par kaut ko pašam rakstītājam nebūtisku, lai nebūtu žēl, ja raksts būs par sliktu un viņu nāksies izdzēst. Reti kuram jau ar pirmo piegājienu sanāk kas labs... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 21.18 (EET) == Wikipedia Asian Month 2021 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear Participants, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2021, the seventh Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2021. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSck2FFBSatWmQYubvyCSWDEAvYzplfL_ZNDvr8j5hWU2bmNww/viewform the form], let the postcard can send to you asap! :This form will be closed at March 15. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2021/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2022.02 </div> </div> <!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Winners&oldid=22878389 --> == Jautājums no [[User:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] par [[Laikmetīgā deja]] (2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58) == kā papildināt veidus ar informāciju? Piemēram ir Improvizācija, kontaktimprovizācija. vēlos pievienot vides deja --[[Dalībnieks:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] ([[Dalībnieka diskusija:VIDES DEJA|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58 (EEST) : Nu ja slinkums pašam pētīt [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|palīdzības lapas]] - tad vienkārši uzspiežam attiecīgajā lapā "labot" un pierakstām tekstā ko vajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 16.03 (EEST) == Jautājums no [[User:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] (2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27) == Labdien! Reģistrējoties, nepievērsu uzmanību, ka lietotāja vārds ir publisks. Vai iespējams to nomainīt tā, lai tas nepaliktu arhīvos? --[[Dalībnieks:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] ([[Dalībnieka diskusija:Andis.krauklis|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27 (EEST) :Ir, bet ķēpīgi (Wiki arhīvu dziļumos paliks vienalga, bet jūs droši vien domājat Gugli). Tas aprakstīts te: [[:en:Wikipedia:Changing username]] vai krieviski [[:ru:Википедия:Запросы на переименование учётных записей]]. Bet 99% gadījumu vienkāršāk ir piereģistrēties par jaunu, bet veco akauntu aizmirst nelietotu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Vajadzīga bloķēšana == https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2601:242:C000:ED:EC3D:EBF:143:A577 TV infomācija nav patiesa. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.39 (EEST) :@[[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] Kāda jēga bloķēt vienreiz lietotu adresi, ja autors no tās jau apklusis? No teksta līmeņa redzams, ka viņš šeit nav pirmoreiz - tātad adrese ir mainīga. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.53 (EEST) == Iekavas (21.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3658083 šis labojums] lapā [[Edgars Tavars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edgars Tavars|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>“Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span>. |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 21. jūlijs, plkst. 05.02 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) 74y3cr9lz8rc0fkzb6w3fcl6l25caqt 3667275 3667274 2022-08-06T12:15:37Z Egilus 27634 /* Rūjienas stacija */ wikitext text/x-wiki {| class="infobox" style="width: 300px; font-size: 90%; text-align: left; background: #DDDDDD;" | style="padding-top:4px; text-align:center;"| [[Attēls:Vuilnis.JPG|88px|Arhīvs]]'''<br />[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] veco diskusiju arhīvs''' |- | 0. [[Lietotāja diskusija:Egilus/Arhīvs/00|Visādi novecojuši kilobaiti (11.04.2017.—31.12.2037.)]] |} == Angermindes pils attēls == Sveiks! Skatījos, ka esi ielādējis Angermindes pils attēlu. Šobrīd notiek [[Vikiprojekts:Kultūras pieminekļi Vikipēdijā 2015|kultūras pieminekļu fotokonkurss]] un Angermindes pils ir [[Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Ventspils novadā|šajā sarakstā]]. Tur ir jāspiež uz bildes "Ielādēt attēlus" un pārējais jau būs saprotams. Es pats arī varētu pārvietot, bet labāk, ja dari to pats. Protams, visdrīzāk šī bilde konkursā neuzvarēs, bet varbūt ir vēl kādas bildes no šiem sarakstiem (pat ja nav raksti par šīm tēmām)? Fotokonkurss notiks visu septembri, bet ielādēt drīkst arī savus arhīva attēlus. --[[Lietotājs:Papuass|Papuass]] ([[Lietotāja diskusija:Papuass|diskusija]]) 10:39, 1 septembrī, 2015 (EEST) :Sveiks! Paldies par atgādinājumu. Jā, es savā dzīvē esmu sabildējis un savos blogos izlicis ne mazumu konkursam teorētiski derīgu foto - lai gan starp tiem nav neviena, kas varētu uzvarēt. Bet bez tevis nez vai būtu iedomājies piedalīties, es vispār biju plānojis tikai sataisīt galda hokeja šķirkli (bet priekš tā man vismaz jāuzcep speciāls saits, kur materiālus salikt, darbiņš uz nedēļu vismaz). Parakņāšos pa saviem blogiem, kas tur būtu lietojamāks priekš konkursa. Vēlreiz paldies! --[[Lietotājs:Egilus|Egilus]] ([[Lietotāja diskusija:Egilus|diskusija]]) 11:28, 1 septembrī, 2015 (EEST) == Tulkošanas rīks == Ieskatieties, lūdzu, Kopienas portālā par veidu, kā izmantot tulkošanas rīku. Varbūt mans paņēmiens noder, divi dalībnieki, mani neskaitot, tādu lieto. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.13 (EEST) :[[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] Es akurāt no turienes paņēmu ideju pārvilkt pusgatavo rakstu uz savu smilšukasti :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.16 (EEST) ::Jau tulkojot kā nosaukumu var norādīt smilšu kasti, tad jauns raksts neveidojas, var mierigi noslīpēt un publicēt, kad gatavs. [[Dalībnieks:Zuiks|Zuiks]] ([[Dalībnieka diskusija:Zuiks|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.19 (EEST) :::{{u|Zuiks}} Es to nevarēju. Mana planšete tādu iespēju nepiedāvāja... Bet es nedomāju, ka man vajadzēs veselu nedēļu. Tikai propagandisks gan tas oriģināls kā programma Vremja savulaik. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 5. oktobris, plkst. 18.25 (EEST) Tā kā tur vairs nekā nevar atrast, pielieku pagaidām saiti te: [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Vikip%C4%93dija:Kopienas_port%C4%81ls&direction=prev&oldid=2597001#Tulko.C5.A1anas_r.C4.ABka_izmanto.C5.A1ana Par tulkojamo lapu nosaukumiem] == Trīsciems == Sveiks! Vai Tu būtu ar mieru, ja mēs kādu dienu abi nofotogrāfētu Trīsciema ielas? --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 12.41 (EET) :{{u|Titāns}} Sveiks! Jā, būtu. Bet šai gadalaikā tak tur būs kaut kas gauži neestētisks (tāpat kā jau esošajās aprīļa bildēs). Domā, tā lieta nevar pagaidīt vasaru?.. Ar laiku es esmu ļoti brīvs, parasti aizņemtas tikai otrdienas un ceturtdienas. Varbūt vajadzētu saulainu dienu ar mākoņiem, lai vismaz debesis būtu. Meteoprognoze saitā tādu sola uz pirmdienu. Ja tev nav tik brīvi ar laiku, protams, var izdarīt kā dabas likumi atļaus.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.03 (EET) ::Nu par pirmdienu es vēl paskatīšos, jo man nākamnedēļ ir lielais eksāmens piektdien, tāpēc tam man ir jāgatavojas, bet iespējams, ka varētu. Vēl došu ziņu, ja kas. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 8. decembris, plkst. 13.15 (EET) ::Tad Tu riec rīt vai nē. Ja tiec, tad varam 11:00 pie Origo satikties. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 13.24 (EET) ::::{{u|Titāns}} Tieku. OK, būšu zilā kurtkā pie Origo galvenās ieejas (kur gājēju pāreja). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.02 (EET) :::::Labi. Tad līdz rītdienai. --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2016. gada 11. decembris, plkst. 14.09 (EET) ::::::{{u|Titāns}}, {{u|GreenZeb}} Atskaite feisā - https://www.facebook.com/egils.belsevics/media_set?set=a.10202639486224281.1073742141.1711496710&type=3 [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 12. decembris, plkst. 22.21 (EET) == Pamācība "smukām atsaucēm" == Apskati [[:Attēls:Atsauces ievietošana ar RefToolbar.gif|šo pamācību]], varbūt iepatīkas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.36 (EET) :Paldies, bet tas ir tiem, kas strādā no datora. Gan jau es atcerēšos, ko kādreiz zināju... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2016. gada 19. decembris, plkst. 19.40 (EET) == Gada sēne == Sveiks! Skatos, ka sēņu lietas tev galīgi nav svešas. Ja rodas luste, tad būtu jauki, ja izveidotu rakstu par [[Baltā cūktrifele|balto cūktrifeli]] (''Choiromyces meandriformis''), kas ir šā gada Latvijas sēne! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 10. septembris, plkst. 21.07 (EEST) :{{u|Baisulis}} Kolīdz atradīšu laiku, papūlēšos :) Gribās jau aprakstīt visas pēc kārtas...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 11.02 (EEST) ::Liels paldies! Lai veicas ar turpmāko rakstu veidošanu! --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2017. gada 11. septembris, plkst. 22.31 (EEST) == 100 wikidays == Apsveicu ar izturēšanu — izaicinājums ir pietiekami nesaprātīgs un ikdienu bojājošs. Bet paveiktais paliek. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 00.29 (EET) :{{u|Papuass}} Analoģisks apsveikums - lai gan man pašam šī 100 dienu ideja nešķiet veiksmīga, turpmāk savās darbībās vairāk vadīšos pēc paša ērtībām. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2017. gada 20. decembris, plkst. 16.01 (EET) == Vikipēdijas sakopšanas konkurss == [[File:WikiGnome Barnstar5.svg|right|200px|WikiGnome zvaigzne]] Paldies par dalību [[Vikipēdija:Sakopšanas konkurss|Vikipēdijas sakopšanas konkursā]]. Kopīgi mums izdevās sakārtot 85 rakstus! Tavs devums bija atzinības vērts, tāpēc nākamajā reizē, kad tiksimies, tiksi pie kāda suvenīra. Informācija par turpmākajiem konkursiem būs pieejama [[Vikipēdija:Konkursi|šajā lapā]], kā arī mūsu sociālo mediju kontos. Aicinu atnāk trešdienas vakarā uz [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2019. gada 13. marts|kopienas sanāksmi]]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 12. marts, plkst. 00.10 (EET) :{{u|Papuass}} Paldies! Jā, es plānoju ierasties, ja neaizmirsīšu. Bet kā tad ar uzvarētājiem, kuri, atšķirībā no manis, cīnījās pa īstam? Kaut kā neviens nesolās nākt... == Pēdējās stundās skatītie raksti == Atbildot uz "Mani gan vairāk interesētu nevis nedēļas laikā skatītie, bet pēdējās 3-6 stundās skatītie, kopā ar info par raksta garumu. Tas parādītu, kas steidzami jāsakārto", varētu derēt [http://lv.wikiscan.org/?menu=live&date=24&list=pages&sort=hits&filter=main šis te]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 10.52 (EEST) :{{ping|Papuass}} :Ups, paldies. Tas vēl rada domu par to, ka kaut kur vajadzētu vienā vietā sarakstīt visu, kas Vikipēdistam vajadzīgs, citādi katrs tādus sarakstus veido pie sevis, kā sanāk :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 10. jūnijs, plkst. 13.12 (EEST) == Sveicieni == Sveicieni ar admina tiesībām! Formalitāšu pēc (jā, es labi zinu atbildi, bet lai man pēc tam neviens nepārmet): varētu sniegt šeit atbildi uz [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs39#Diskusija un balsojums(?)|šo jautājumu]]. Un, protams, ja kas - vaicā! Tagad lielākas sačakarēšanas iespējas ir pieaugušas, bet neko neatgriezenisku (dažu min laikā) izdarīt īsti nevari. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.14 (EET) :Paldies! Nē, manas zināšanas programmēšanā ir tik zemas, ka man ar šādām tiesībām nekas nav darāms. Ja kaut ko ļoti vajadzēs izdarīt, pakritīšu uz nerviem tiem, kas kaut ko saprot. Nevajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. februāris, plkst. 11.35 (EET) ::Sveicieni arī no manis. Viens adminu triks — ja izmaiņu atcelšanai lieto "novērst (rollback)" saiti, nevis "atcelt (revert)", tad vandaļu izmaiņas tiek arī atzīmētas kā pārbaudītas (pazūd izsaukuma zīmes). --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.12 (EET) :::Paldies! Es to kaut kā nebiju uztvēris un lauzīju smadzenes, kā noņemt izsaukuma zīmes pēc atcelšanas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 28. februāris, plkst. 11.15 (EET) == tā grāmata == es patiešām tev, kā vikipēdistam, kolēģim ar izcilu devumu, šo grāmatu gribētu uzdāvināt. saki, kā mēs varam sakontaktēt. manu vārdu zini, taču FB gan atrodams neesmu. citos kanālos jāmeklē. vai arī caur citiem vikipēdistiem, kam ir mani kontakti, drošvien jau nojaut, kuriem ir. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.24 (EEST) :Mans e-pasts (''adrese izņemta, jo kontakts noticis''). Liekas, tas ir visvienkāršākais sakaru veids. Vieta un laiks man nav principiāli.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. aprīlis, plkst. 13.35 (EEST) ::kādi pirmie iespaidi? kā patīk mūsu veikums? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 21.50 (EEST) :::{{ping|Biafra}}Akurāt tas, ko autores solīja - un savā žanrā labi nostrādāts. Sēņotājiem kā tādiem no šī darba maz labuma (un es, protams, vairāk cenšos skatīties no parasta sēņēdāja, nevis zinātniskā viedokļa), toties es to censtos iedabūt katras skolas bibliotēkā kā bioloģiskās proforientācijas propagandu. Tas pie mums ir vēsturē pirmais universālais populārzinātniskais izdevums par sēņu tēmu, visi citi bijuši šauri specializēti. Nu un man personiski tas noderēs kā atsauču avots, kad man galīgi apriebsies niekoties pa Austrumeiropas konkursu, aprakstot cietokšņus, pat kuru pārciestie kari mums bieži nav pieminēti, un atgriezīšos pie lietderīgākām lietām. Gribu, lai mūsu Vikipēdija par sēnēm būtu tai pašā līmenī kā tā grāmata (tikai ar lielāku uzsvaru uz pārtikas vērtību), bet visu laiku atrodas citas tēmas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 23.01 (EEST) ::::prieks! --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 22. aprīlis, plkst. 11.31 (EEST) == [[Pgp_engineering]] == Hello, would you please review the article in title? I suppose it is an advertisement based on both Google Translate and the contributor's username. Thanks. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.16 (EEST) :{{ping|Hamish}} Thanks for attention. It's a humouristic page (about timber researches on planet Pluto) and should be deleted... but not an advertisement. If we not have a secret base of lumberjacks on Pluto, of course.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 20. aprīlis, plkst. 23.43 (EEST) :: Well, sorry for my poor judgement. --[[Dalībnieks:Hamish|Hamish]] ([[Dalībnieka diskusija:Hamish|diskusija]]) 2020. gada 21. aprīlis, plkst. 00.02 (EEST) == K.Raudives politiskie uzskati == Uzskatu Jūsu veiktos labojumus par klaji melīgiem un apzināti kaitnieciskiem. K.Raudive nav slavens ar saviem, it kā, nacistiskiem uzskatiem, vēl vairāk, K.Raudive ir bijis nacistu ieslodzīts un apvainots sadarbībā ar sarkanajiem par savu krievu valodas pasniegšanu. Rakstā norādīt viņa politiski pārliecību kā nacistiski ir klaja tumsonība vai apzināta neslavas celšana. Līdzīga veida raksta autora neizpratne un tumsonība ir dzimšanas vietas norādīšana. K.Raudive asociējas ar Latviju un nevis Vitebskas guberņu un Krievijas impēriju. Kas Jūs, šādu tumsoņu, ir iecēlis par administratoru?! :Man ir pilnīgi vienaldzīgi K. Raudives politiskie uzskati. Rakstā stāv ar atsauci apstiprināta informācija, tādas dzēšana bez pamatošanas ar atsaucēm ir vandalisms, un administratora pienākums ir šādu rīcību bloķēt. Jūsu vai maniem uzskatiem te nav nozīmes. Tas, ka jūs nesaprotat, kur atrodaties, un neprotat uzvesties, arī neliecina par jūsu viedokļa nozīmību. Ja jums ir atsauces, kas liecina par pretējo, lieciet tās galdā. :Tāpat par dzimšanas vietas norādīšanu - tas ir Vikipēdijā pieņemtais princips, ka tiek norādīts dzimšanas laika faktiskais administratīvais iedalījums, nevis kas kuram ar ko asociējas. Nav nekāda pamata taisīt Raudivem izņēmumu. :Turpmāk, pirms ko šeit rakstiet, labāk painteresējieties par to, kā to dara, izlasot vismaz palīdzības sadaļu, jo ne visi būs tik iecietīgi kā es. Un parakstieties.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 11.39 (EEST) Tā atsauce neliecina par Raudives politiskajiem uzskatiem. "Vācu okupācijas sākumā Raudive nonācis gestapo. Vācu drošības dienestam bijušas aizdomas par Raudives sakaru ar Valmierā atklātajiem padomju partizāniem, ar Vilmu Brūkleni. Pratināts par krievu valodas pasniegšanu Spānijā, kur starp tās apguvējiem bijusi komuniste Doloresa Ibaruri. Ar Zentas Mauriņas atbalstu Raudive atbrīvots. skat: http://literatura.lv/lv/person/Konstantins-Raudive/872593 Par dzimšanas vietu - vismaz esat šobrīd pielicis, ka dzimšanas vieta ir tagadējā Latvija, laikam sākat kaut ko saprast... [[Dalībnieks:Letticus7777|Letticus7777]] ([[Dalībnieka diskusija:Letticus7777|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.14 (EEST) :Jums vajadzētu vispirms papētīt, kas un kā te notiek. Tad varēsiet runāt par citu saprašanu. Veidni "tagad - Latvija" nepieliku es, bet varēju arī es, tā neko nemaina. Administratīvi joprojām tiek norādīts reālais stāvoklis. :Lai nebūtu visa atkārtošanās desmit vietās, labāk, kā Vikipēdijā pieņemts, strīdēties [[Diskusija:Konstantīns Raudive|attiecīgā raksta diskusijā]]. Bet tur arī vajadzīgs pamatot savu viedokli ar atsaucēm, nevis "es uzskatu".--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 7. septembris, plkst. 14.29 (EEST) == Pateicība no Kb10076 == {| class="messagebox plainlinks" style="padding:5px;" | [[Attēls:Stop hand nuvola green.svg|80px]] | <div align=middle><div style="font-size:1.4em">'''Pateicība!'''</div>.Liels paldies par vandāļa, kas bojāja [[Jānis Klīdzējs|šo]] rakstu bloķēšanu. Paldies!</div> |} [[Dalībnieks:Kb10076|Kb10076]] ([[Dalībnieka diskusija:Kb10076|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 13.42 (EEST) :{{Ping|Kb10076}} Paldies! Tāpēc jau man tās admina funkcijas :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 17. septembris, plkst. 14.00 (EEST) == Propoganda? == Greetings, I edited Aisha article yesterday. But you changed it by defining “propaganda”. First of all, sources I added are primarily sources except one (it’s secondary source). If you know historical methods these sources can not be rejected by defining “propoganda”. And if you pay attention, these sources are written long before condemning of pedophilia. Also if you know Islamic sciences, you could aware of there are cornerstones of prophetic biography between these sources. It would have been better for those who don’t know history science to be silent :) Have a good day :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 13.50 (EEST) :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}} Greetings, We are not interested in any inner wars of Islam but use traditional versions of info. Your links could not be tested for us (we don't have these books in understanding language) and therefore we prefer cite more accessible sources through big Wikipedias. Besides, I told not about propaganda but about propagandists. Evidently your translation from Latvian is not right - "pedophilia" is used about the present situation and I specially added info and link about normality of such behaviour at that time. In result, we have neutral and verifiable info. If it is not acceptable for you, c'est la vie :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 14.07 (EEST)<p> Actually these sources are traditional sources. If the problem is about the understanding of sources, I could translate these parts. First source is an hadith (it’s a traditional source). According to that hadith Aisha was a playfull girl in 614. The second source is a book (al-Munjid fī al-lughah wa-al-aʻlām) of Louis Ma’luf ,a Lebanese Christian researcher, about idioms and special words in regions or traditions of Arabic language. According to that book, old Arab women says their age after puberty. Because Arabs before Islam burry alive their daughters (وأد البنات) before puberty and also they really don’t care their girls before puberty. The third source is an article of Maqsood about history of Islam. The last two sources are traditional sources too. Both of them are important and primarily source in Islamic history. In these sources Ibn Athir and Ibn S’ad state that Aisha was born before 610. They used Ibn Ishaq (704-767) ,one of the most important prophetical biographers and the other are use him as a reference generally, as reference. He states that Asmā' bint Abi Bakr was 10 year older than Aisha. And it’s clear that she was born in 595. I also know another secondary sources for that Also in these times marrying of 15 year (or after puberty) old person is normal everywhere, that’s true because people accept pubert is same with full age everywhere. But nine was never been normal. It’s against Islamic law. I know it’s not enough for confuting arguments about borning in 614 (there are arguments between Islamic theologians too) but it could be added with 604 and 614 in same time. Because there are important sources about 604 too. Hayat böyle ama adam Buhari’yi kaynak gösterip Buhari’yi yalanlıyor :) [[Dalībnieks:Abdulmecid Komnenos|Abdulmecid Komnenos]] ([[Dalībnieka diskusija:Abdulmecid Komnenos|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.04 (EEST)</p> :{{Ping|Abdulmecid Komnenos}}The problem is some your unknown for us sources which rewrite the Islam. About the first - there is not exact info about age, in another hadithes such info is. Besides your first link can be in accordance with 613/614 version - that Aisha was little girl at 622 or earlier, no exact date is there. Personally I support total rewriting of Islam and am glad that some Islamic theologs do it, but in Wikipedia we use more traditional version and in such situations we see mainly to English Wiki. If the English version will change their opinion and sources, we may do it too - however, nobody here was interested in it until you came in LVviki and we wrote nothing until then about she's marriage age. It's not our jihad. :BTW, again about wrong translations: I wrote in article that there is another versions about age of marriage - 10, 15 and 17 years, consequently they are mentioned already. But they are less popular now, therefore their place in post is smaller. As I said, now we have neutral and balanced version. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 25. septembris, plkst. 15.56 (EEST) == lietotājs Decembris == sveiks! man grūti saprast pamatojumu, kādēļ uzskati, ka {{u|Decembris}} ir vandalisma nolūkos veidots konts? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 19.24 (EET) :pagaidām atbloķēšu, kamēr nav skaidrojuma. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.23 (EET) ::{{Ping|Biafra}} Ē... bet kā vēl raksturot jūzeri, kurš uzskata par normu biogrāfijās turēt tādas lietas kā "2016.-2019.g Ko šajā laika periodā esmu sadarījis, to izskaidrot nespēj neviens, sevi ieskaitot."? Jā, sākotnēji gandrīz šādu frāzi uzrakstīja 159.148.65.233 (kopā ar tādām frāzēm kā "tautība = nodevējs", bet tūlīt pēc tam tika izveidots lietotājs Decembris, kurš šo frāzi izmainīja... tikai par gadskaitli. Iespēja, ka tas nav viens un tas pats lietotājs, ar to kļūst tuva nullei, un lapas stāvoklis pēc Decembra izmaiņām palika vandalizēts.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.24 (EET) :::ok, sapratu. nu paskatīsimies, kas tur notiek. nobloķēt jau var pagūt. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 18. decembris, plkst. 20.28 (EET) == Duvra == Izstāsti man no kurienes tu dabūji Duvru Doveras vietā? [[Dalībnieks:Jarmandins|Jarmandins]] ([[Dalībnieka diskusija:Jarmandins|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.05 (EET) :No ģeogrāfiskā atlasa. Vai mums ir kāds atlass, enciklopēdija vai vēl kas, kur būtu Dovera Duvras vietā?--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2020. gada 23. decembris, plkst. 17.10 (EET) == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants, Jury members and Organizers, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2020, the sixth Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2020. Please kindly fill '''[https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform the form]''', let the postcard can send to you asap! * This form will be closed at February 15. * For tracking the progress of postcard delivery, please check '''[[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Organizers and jury members|this page]]'''. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2020/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01</div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Wikipedia Asian Month 2020 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:Wikipedia_Asian_Month_Logo.svg|link=m:Wikipedia_Asian_Month_2020|right|120px|Wikipedia Asian Month 2020]] Dear Participants and Organizers, Kindly remind you that we only collect the information for Wikipedia Asian Month postcard 15/02/2021 UTC 23:59. If you haven't filled the [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSftK0OwA_f1ZVtCULlyi4bKU9w2Z7QfW4Y_1v9ltdTIFKFcXQ/viewform Google form], please fill it asap. If you already completed the form, please stay tun, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Postcards and Certification|wait for the postcard and tracking emails]]. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia Asian Month 2020/Team#International Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2021.01 </div> <!-- Message sent by User:KOKUYO@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/WAM_2020_Postcards&oldid=20923776 --> == Latvijas valsts meži == Liels paldies par palīdzību. Vai būtu iespējams atsūtīt savus e pastu uz a.sedlenieks@lvm.lv saziņai? == Galerija iekš Vecrīga raksta == >"Kāpēc šeit vajadzīgi nenormāla izmēra attēli?" 'Nenormāli'? Attēliem taču ir atvēlēta speciāla sadaļa - galerija, un attēlus automātiski saspiež no sāna, ja samazina loga izmēru. Galerijas jēga ir parādīt attēlus, viegli un pārskatāmi, neklikšķinot kaut kur virsū speciāli uz mikroskopiskām ikonām. [[Dalībnieks:Yerachmiel Coinblatt|Yerachmiel Coinblatt]] ([[Dalībnieka diskusija:Yerachmiel Coinblatt|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 03.14 (EEST) :{{Ping|Yerachmiel Coinblatt}} Jā, liekajiem (t.i. tiem, kam nav atradusies vieta pie teksta) attēliem šeit tiek paredzēta speciāla galerija, un tajā tiek automātiski ierādīts viņu pareizais izmērs. Tāds, lai cilvēki varētu daudzmaz normāli atvērt lapu, lai nekas nekropļotos un viņiem nebūtu jāblenž uz "viegliem un pārskatāmiem", pareizāk, viens otram traucējošiem un viņiem nevajadzīgiem kadriem. Šeit ir enciklopēdija, nevis zema līmeņa tūrisma saits, un ilustrācijas kalpo informācijai, nevis tiek liktas "lai būtu smuki". Ja attēli traucē uztvert tekstu, tad viņi ir jānovāc. Pietiek paskatīties uz to, kā ar lielu attēlu kaudzi sabojāts šis pats raksts angļu Vikipēdijā, kur teksta mazāk un tāpēc attēli viņu nospieduši pavisam. :Galerijas attēlu izmērs nav nejauši izdomāts, bet pielāgots lasītāju ērtībām. Cilvēki nenāk šeit bildītes skatīties (priekš tam ir Commons, Wikivoyage un attiecīgas vietnes) un galerijas jēga nav bāzt acīs grūti pārskatāmu tūrisma reklāmu, cilvēki nāk pēc informācijas. Kaut kādu problēmu gadījumā viņas var palielināt, dažas reizes esmu to darījis (saprātīgos apmēros, ne jau tā, lai viņas viena otrai traucētu), bet šeit teksts neko tādu neprasa, neviena no tām galerijas bildēm nedod būtisku informāciju.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 04.25 (EEST) == Oriģināls pētījums == vārds proarmēniski nav neitrāls. un skaitlim 80000 nav avotu. vikipēdija nav zinātnisks avots. [[Dalībnieks:Aramjan11|Aramjan11]] ([[Dalībnieka diskusija:Aramjan11|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.26 (EEST) :Varēju rupjāk: margināli (ir arī avots par 50 000, un tad?). Es pats domāju, ka šādi gugļdiska avoti ir izvācami kā Vikipēdijas līmeni pazeminoši. Skaitļiem "80 000-300 000", tieši šādā formā ir milzums avotu ārpus Vikipēdijas un vairāki tika norādīti saitēs. :Par konkrēto rakstu labāk strīdēties [[Diskusija:Armēņu genocīds]].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 26. aprīlis, plkst. 17.35 (EEST) == Edit revert == Hi! About [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Pokai%C5%86u_me%C5%BEs&oldid=prev&diff=3404916] - what's wrong? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.09 (EEST) :{{Ping|Wikisaurus}} In Latvian Wikipedia we don't use in articles links to other Wikipedias.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.17 (EEST) :: Hm, then why do you have [[template:saite-starpviki]]? Can you nominate it on AfD, so that the users wouldn't spend their times trying to use it? [[Dalībnieks:Wikisaurus|Wikisaurus]] ([[Dalībnieka diskusija:Wikisaurus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.20 (EEST) ::: This consensus can be changed at future. And about it there is written in our rules therefore it's not a problem.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 1. maijs, plkst. 22.32 (EEST) == Про бумеранг == Здравствуйте, Egilus, а зачем вы меня откатили? Я заменил иллюстрацию тем же мотивом (деревянный возвращающийся бумеранг), но сравните техническое качество старой и новой фотографий. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 19.59 (EEST) :{{Ping|A.Savin}} Здравствуйте. Я не вижу разницы в качестве в том размере, в котором фото реально используется, но обратите внимание на слово в подписи "типичный". Ваш бумеранг выглядит не типичным, а каким-то специфически-многослойным, поэтому я и его сбросил как менее подходящий.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) ::Он не многослойный, это профиль, и он на моей фотке отчётливо виден, в отличие от старой. --[[Dalībnieks:A.Savin|A.Savin]] ([[Dalībnieka diskusija:A.Savin|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 04.10 (EEST) :::На вашей фотке это непонятно даже на максимальном увеличении, и в любом случае это очевидно не типичный представитель. В ВикиКоммонс и без того множество фото бумерангов с пояснениями и без, но старое изображение просто естественнее выглядит и нет смысла ломать работающее.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. jūnijs, plkst. 10.00 (EEST) == Arturs Konans Doils == Доброго времени суток, уважаемый коллега! Получил от вас это сообщение - https://lv.wikipedia.org/wiki/Diskusija:Arturs_Konans_Doils Во-первых, прошу великодушно извинить, что неправильно употребил прилагательное ("латышская"-латвийская") в своем сообщении. Спасибо вам за то, что поправили! Во-вторых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? В-третьих, если вам не интересно создание статей по рассказам Артура Конан Дойла о Шерлоке Холмсе, то зачем вы мне написали? Я, безусловно, уважаю мнение любого зарубежного коллеги, но оно (в такой виде, в каком вы мне его прислали) мне совсем не интересно, извините. Мне, в первую очередь, интересны те коллеги, которые готовы делать страницы по рассказам о Холмсе. В-четвертых, никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в русскоязычной Википедии, поскольку с февраля 2014 года в ней не участвую. Если вы знаете о русскоязычной Википедии что-то больше, то остается лишь поверить вам на слово. В-пятых, пока никак не могу оценивать нынешнее состояние дел в латышской Википедии и продуктивность ее участников, поскольку только вчера решил в ней участвовать. В-шестых, ваше утверждение, что "участники латышской Википедии слишком заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами", кажется мне немного отдающим манией величия (с вашей стороны). Согласно страницы статистики, в латышкой Википедии 99.500 "простых" участников, из них 264 "активных". Пока только вы один сообщили, что они "заняты более актуальными для латышской Википедии вопросами". Не кажется ли вам слишком самонадеянно говорить от имени почти сотни тысяч человек, даже несмотря на то, что вы "автопатрулируемый" и "администратор"? В-седьмых, Вы всерьез считаете, что в латышской википедии надо в первую очередь создавать страницы, касающиеся исключительно национальной литературы, не уделяя при этом должного внимания произведениям, составляющим "золотой фонд" литературы мировой? Простите, но такая узость взглядов на литературу достойна скорее гражданина тоталитарного, а не свободного государства. "Наши рассказы на первом месте, английские - долой", так что ли? с уважением, ulugbeck1 : {{Ping|ulugbeck1}} На вопрос "зачем" ответ прост - из благожелательности и желания пояснить ситуацию. Как видите, никто другой не посчитал нужным ответить, потому что я уже сказал всё нужное. Кое-кто мог и вспомнить, что с аналогичным предложением вы [https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/Ulugbeck1 приходили к нам и 8 лет назад], кстати, и тоже не встретили понимания по причинам, которых я изложил в дискуссии о Конан-Дойле. Если вам неинтересно слышать то, что вам не нравится - это ваши проблемы. : У вас некоторые ошибки в цифрах. В латышской Википедии примерно 20 (прописью: двадцать) участников, способных написать должное количество статей. А не сто тысяч. И да, мы тут все всех знаем и о чём каждый пишет - тоже. Вы тоже могли бы это выяснить, если бы не поленились посмотреть статистику. В частности, могли обратиться к единственному человеку, который за последние 10 лет проявил хоть какой-то интерес к теме (найти его для минимально знакомого с Википедией на любом языке - дело 2 минут, но вряд ли он меня поблагодарит, если я его тут назову). : Я, конечно, тоже умею толсто намекать на вежливость (например, на принятую в Вики форму подписи, 8 лет назад вы правильно подписываться умели), но не люблю тратить на это своего и чужого времени. У нас тут рабочая обстановка, а не церемониальные расшаркивания. : Да, обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими. Ваши передёргивания типа "только" и "исключительно" - ваши личные тоталитарные тараканы, выводы из них же - соответственно тоже. : Вообще-то, если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой (будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал), я устраивал бы конкурс с призами. Да, дело недёшевое. Но когда мне что-то нужно сделать в чужеязычной Википедии, я сам сижу и корплю над языками, а не надеюсь на чужого дядю. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 8. jūlijs, plkst. 23.28 (EEST) Доброго времени суток, уважаемый коллега! С большим интересом прочитал ваш ответ и был немного неприятно удивлен. Во-первых, обычно при обращении к незнакомому коллеге принято его приветствовать, нет? Ссылка на "рабочую обстановку" подразумевает "тыкание", "ни здрасте, ни до свидания", так что ли? Ну мы ж вроде не в свинарнике и не в казарме? Во-вторых, вторичное обращение было продиктовано исключительно предположением, что за 8 лет ситуация могла и поменяться. Но если верить вам, то нет, что печально. В-третьих, насчет ошибок в цифрах. На этой странице (https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Statistics) написаны следующие данные: "Зарегистрированные участники (список участников) - 99 513 (Прописью - Девяносто девять тысяч пятьсот тринадцать)", "Активные участники (список участников)(Участники, совершившие какое-либо действие за последние 30 дней) - 264 (Прописью - Двести шестьдесят четыре). Неужели эта информация в латышской Википедии не соответствует действительности? Во-четвертых, вы пишете, что "обычно малые Википедии в первую очередь заняты своими делами, потому что за них это никто не сделает, а затем уже чужими". К сожалению, не могу с вами согласиться, поскольку знаю как минимум одну "малую Википедию" (болгарскую), в которой участники пишут страницы не только по своим литературным произведениям, но и по литературе других стран. В-пятых, вы пишите, "если бы мне нужно было, чтобы кто-то другой занялся нужной мне, но не ему работой". То есть вы всерьез считаете, что создание страниц по рассказам о Холмсе в латышской Википедии нужно в первую очередь мне, а не гражданам Латвии?!? В-шестых, вы пишите "будь это кому-то нужно, он бы это уже сделал". Увы, иногда дело годами стоит на месте не по причине "ненужности", а лишь по причине банальной "искры", "импульса к действию". Поэтому хоть какая-то попытка "сдвинуть дело с мертвой точки" должно поощряться, а не осуждаться, нет? В-седьмых, все-таки надеюсь, что вы неправы насчет полного отсутствия интереса у зарегистрированных участников латышкой Википедии к Холмсу. Может, кого-то это и заинтересует. Надеюсь, в этом случае на вашу помощь и сотрудничество! с большим уважением, ulugbeck1 : *вздыхая* "Активный участник", то есть совершивший какое-либо действие, не то же самое, что человек, могущий написать кучу статей на заданную тему, которая его не увлекает или на которую у него нет времени. : Мы тоже иногда пишем по чужим произведениям (и я сам это делал), но это не отменяет ранжира задач. И да, страницы здесь по рассказам о Холмсе, которые станут писать за счёт других страниц - потому что тот, кто стал бы их писать, не сможет написать тем временем другие страницы - нужны лично вам, а не кому-то ещё. Когда это станет актуально гражданам Латвии, они как-нибудь сами об этом позаботятся. : Может, кто-то другой к вампиризму относится терпимее, чем я, но пока не заметно. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 9. jūlijs, plkst. 13.19 (EEST) == Baltu slāvu pirmvaloda == Manis veiktās izmaiņas baltu-slāvu pirmvalodas rakstā ir nevis melu izplatīšana bet gan mēģinājums uzlabot informāciju. Visā pasaulē baltu slāvu valodas izdala kā vienu zaru kurš tālāk sadalās baltu valodās un slāvu valodās. Es nevis pievienoju angļu Vikipēdiju kā atsauci bet gan gribēju lai kāds kurš labāk par mani prot pievienot atsauces tur aiziet un palīdz atrast atsauci uz manis pievienoto faktu jo angļu Vikipēdijā tas fakts ir pievienots un tam klāt ir atsauce. Tā atsauce nav no Britanica. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.16 (EEST) :Re, [https://cdn.britannica.com/83/1983-050-705E524C/locations-languages-Indo-European-Eurasia.jpg te ir karte enciklopēdijā Britannica], kurā redzams, ka baltu un slāvu valodas netiek apvienotas vienā zarā. Tātad apgalvojums par vienprātību ir meli, jo mēs redzam, ka pretējais viedoklis pastāv, vēl jo vairāk, autoritatīvs avots savā kartē pretējo viedokli atzīst par galveno. Ko saraksta angļvalodīgajā Vikipēdijā, tās ir viņas problēmas,- mana angļu valoda nav tik laba, lai es ietu labot viņas kļūdas. Un tai atsaucei, kas tur minēta, nav nekādas vērtības, ja viņas meli ir pierādīti ar uzrādītu faktu. :Starp citu, es pats pieturos pie Toporova hipotēzes, bet atšķirībā no fanātiķiem, neuzskatu to par vienīgo iespējamo un pārbaudu faktus pirms publikācijas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 15.33 (EEST) ::Es neesmu nekāds fanātiķis, esmu tikai parasts cilvēks kurš studē valodas. Un vispār, šeit (https://lv.m.wikipedia.org/wiki/Indoeiropie%C5%A1u_valodas) attēlos ir pievienots indoeiropiešu valodu koks kurā ir baltu slāvu atzars kurš pēc tam sadalās divos zaros. Šis koks tiek izmantots pilnīgi visu valodu Vikipēdijās. Tā kā nekādu kļūdu šeit nav. Arī raksta par baltu-slavu valodu atzaru latviešu Vikipēdijā diemžēl nav. To uztaisīt laikam būs darbiņš man tāpēc kad man būs laiks to arī izdarīšu. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.31 (EEST) ::::Tas apliecina tikai to, ka šāds viedoklis eksistē, un par to neviens arī nestrīdējās. Tas nekādi neapliecina to, ka citi viedokļi neeksistē, un runa iet tieši par to - par apgalvojumu, ka visi speciālisti ir vienprātīgi, kurš demonstratīvi neatbilst faktiem. Kas attiecas uz atzaru - svarīgi norādīt, ka tā eksistence pašlaik ir tikai viena no versijām (līdz šodienai es biju domājis, ka vispopulārākā, bet tagad jau, paskatījies viedokļus sīkāk, šaubos), citādi atkal sanāks faktu ignorēšana. Hipotēžu uztiepšana par vienīgajām patiesībām - tas nav Vikipēdijas uzdevums.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.47 (EEST) ::::Tieši tā, tā ir viena no versijām. Par versijas popularitāti - tā tiešām ir vispopulārākā versija un to lieto gandrīz visur, lielākoties jaunākajos izdevumos. Kad studēju tad arī visas grāmatas kuras lietojām klasificēja baltu un slāvu valodas vienā grupā (tās grāmatas gan nebija latviski, mācījāmies pārsvarā angliski un nedaudz arī franciski un spāniski). Visās citu valodu, kuras protu, Vikipēdijās arī pie baltu valodām liek klasifikāciju Indoeiropiešu - > Baltu-slāvu - > baltu utt un tam visam ir klāt atsauces. Tāpēc arī domāju uztaisīt rakstu par pašu baltu-slāvu atzaru jo latviešu Vikipēdijā diemžēl ir tikai tas raksts par hipotēzi bet ne pašu zaru kuru ļoti plaši izmanto visā pasaulē. [[Dalībnieks:RandomGuy2018|RandomGuy2018]] ([[Dalībnieka diskusija:RandomGuy2018|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 15.05 (EEST) == Saziņa par R. P. lapu == Labvakar, Vēršu Jūsu uzmanību uz faktu, ka LSM nav atsauce konkrētajam Jūsu ievietotajam teikumam. LSM citē konkrētās personas Facebook ierakstu. Tas nav neitrāls un faktos balstīts avots, bet gan notikumu un viedokļu atspoguļošana medijos. Citādi lapa būtu jāpapildina ar nevajadzīgām daudzām rindkopām par to, ko ir apgalvojusi partija, kas arī ir ticis atspoguļots medijos. Vikipēdijas lapā, savukārt, personas apgalvojumi ir konstatēti kā fakti bez pēdiņām, kamēr partijas apgalvojumi ir devaluēti kā tikai viedokļi. Tā nav neitrāla redakcija. --[[Special:Contributions/212.3.198.42|212.3.198.42]] 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.18 (EEST) (P. S. šie ir labojumi no mobila interneta, neesmu saistīts ar šīs dinamiskās IP iepriekšējām dīvainībām) : Tā tieši ir neitrāla redakcija. LSM ievietojis tieši šādu, nevis citādu rakstu, un mēs te netaisāmies nodarboties ar zīšanu no pirksta. Ja partija ir apgalvojusi pretējo, ka izslēgšana nav bijusi aizmuguriska, tad jā, šāda informācija pie atsauces uz viņu tiks atspoguļota Vikipēdijā, un raksta diskusijā to joprojām var ievietot. Taču pagaidām no anonīmu puses ir tikai mēģinājumi likvidēt informāciju, nevis to sniegt, un tas nu nekādi nav neitrālisms. Man šis konflikts un vispār jebkuri nepopulāru politiķu strīdi vienaldzīgs, bet Vikipēdijas reputācija prasa sniegt to informāciju, kas par notikušo ir pieejama, un nedzēst to.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 18.28 (EEST) ::Par to ir pārpratums, jo mans nolūks ir nevis dzēst informāciju, bet atspoguļot no tiem pašiem uzticamajiem avotiem pieejamo sauso atlikumu. Iepriekš rediģēju rakstu, tieši pievienojot detaļas par šo skandālu.--[[Special:Contributions/78.84.116.84|78.84.116.84]] 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.08 (EEST) :::Nu, tajos rakstos partijas pozīcija nav pateikta (un spriežot pēc Gugļa un skandāla ar Ētikas komisiju, partijas pozīcija nav viennozīmīga, tā ka nāktos ietilpināt ne vienu vien viedokli, kas rakstā par konkrēto cilvēku ir lieki un, starp citu, pagrautu partijas reputāciju krietni vairāk kā pašreizējais īsais apraksts.)--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 10.55 (EEST) == Jaunais tjurku alfabēts == Здравствуйте! Это официальное название данного проекта для [[Latinizācija Padomju Savienībā|латинизации языков в Советском союзе]], сокращённо и обиходно называется Яналиф. Не путать с Унифицированным тюркским алфавитом, который основан на турецком алфавите. В прочем вообще дело как называть его на латышском языке.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 07.40 (EET) :{{Ping|Modun}} Здравствуйте! Просто слово janalif в такой форме не сходится с латышской грамматикой (да и то, как Вам Гугль в этом месте про якутский язык перевёл "новый", тоже не годится). Соответственно, лучше было в тексте оставлять старую, но понятную форму, чем неудачный гуглоперевод. Сейчас поменяю на "новый" (в отличие от русского языка, на латышском для этого слова есть две формы перевода с разным смыслом). Вообще говоря, у нас в языковых и этнических вопросах полно всякой фигни (а теперь её ещё добавляют согласно конъюнктуре некоторые полагающие себя филологами), но всё-таки, править язык надо при его знании, а то получается нечто в духе шотландской Вики.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.28 (EET) :: Ну в данной форме это уже не я написал, а кто то уже другой подправил. Подумал в такой форме подойдёт.--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.36 (EET) ::: Кстати, в другой статье добавил в обсуждениях источник по транслитерации языков. Там есть информациях о старых алфавитах соответствующих языков. Решил вдруг кому нибудь пригодится. Правда там есть некоторые неточности с составом алфавитов, но в целом для заполнения статей хватит--[[Dalībnieks:Modun|Modun]] ([[Dalībnieka diskusija:Modun|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.39 (EET) :::: Дело в грамматическом окончании, у нас на "ф" слова не кончаются (а термин явно требует латышизации). Насчёт [[Diskusija:Latinizācija Padomju Savienībā|вашей ссылки]] - она интересна, но не вздумайте применить её на латышском. У нас собственный транслит с кириллицы есть ещё с давних времён. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 2. novembris, plkst. 08.45 (EET) == Bžezinskis == nopietni. beidzam. uzskati šo par nākamo ķeksi uz kaut kādu formālāku brīdinājumu :) atceries, ka mums te nav neaizskaramo personu (es arī neesmu neizmetams no saviem "amatiem" kopienā). es tiešām bez ironijas cienu tavu devumu, noteikti var kādreiz pavilkt uz zoba par visādiem bžezinskiem un saistītajiem topikiem, bet ir pārāk bieži. un imo uz nepareizajām personām vērsts. konstruktīva kritika vienmēr ir cieņā, protams. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.31 (EET) : Es lieliski zinu, ciena mani vai nē par devumu - bet zinu arī to, ka ir lietas, kuras var paciest (un es neko nesaku 99% gadījumu, kad uzskatu kaut ko par nepareizu, vienkārši lai būtu mazāk kašķu), un ir tādas, kuras grauj Vikipēdijas autoritāti daudz vairāk kā mans viedoklis diskusijās un graus, kamēr netiks izlabotas. Bžezinskis ir viens no tiem uzvārdiem, kuru rakstību mana paaudze ir ielāgojusi absolūtajā pakāpē. Un nē, man nav tik svarīga atrašanās Vikipēdijā (nemaz jau nerunājot par amatiem), salīdzinot ar iespēju neslēpt savu uzskatu par mūsu brīvprātīgo pakļautību valsts orgāniem pat tad, kad valsts to no mums neprasa. It īpaši tad, kad situācija prasa paskaidrot cilvēkiem, kāpēc mēs lietojam tieši šādus terminus un atveidi. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.49 (EET) : p.s. Un kā noprotu no taviem komentāriem pie Turaida, tu vispār esi izlasījis ne to :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 17.55 (EET) ::ar "Bžezinskis" biju domājis pēdējā laika komentārus vispār (nu labi, patiesībā jau tu vispār "kašķējies" diskusijās, bet saasinājumu redzu pēc bžezinska diskusijas). cik nu lasītas diskusijas pēdējā laikā, tu to sev sāpīgo jautājumu tiešā vai netiešā veidā piemini katrā no tām. pēc brazīlijas izlēmu jums abiem iedot (dažāda lieluma) dzelteno kartīti. par vikipēdijas ''autoritāti'' - protams, ir vienalga vai konkrēti mūsu abu viedokļi sakrīt, bet es uz to neskatītos / nedomāju, ka visādi īpašvārdu, lielo burtu topiki to dara. mums noteikti ir daudz lielākas problēmas par to. piemēram, rakstu trūkums vai rakstu kvalitāte par tiešām nozīmīgiem topikiem, kamēr ir simtiem rakstu par filmām, trešā ranga basketbolistiem un aktrisēm. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.26 (EET) :::pateikt lietotājam (kas nav ''vikidarbonis'' un nezina "vēsturi") par atveidošanas "problēmām" var arī neitrāli, bez bžezinska piegaršas :) pietiek ar saiti uz [[Īpašvārdu atveidošana]]. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.28 (EET) :::: Tur jau nav. Man visu laiku niez uzrakstīt par portugāļu (un indomalaju pie viena) atveidi pašam, bet tad točna būs kašķi un strīdi, un man nevajadzīgas galvassāpes.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 18.44 (EET) :::::es par topiku kopumā, bet jā, piezīme vietā, tur vismaz grieķu, armēņu un portugāļu atveides grāmatas nav pieminēta, ja es kādu neesmu aizmirsis. sakarīgāks linkojams teksts gan ir [[Vikipēdija:Īpašvārdu atveidošana|šis]] :) vispār tās abas lapas būtu jāapvieno. konkrēto valodu atveides vadlīniju uzskaitījumu var organizēt ar linkiem uz konkrētām valodām mājaslapā. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.11 (EET) :::::: Par to portugāļu grāmatu man arī ir zināms un agrāk izteikts viedoklis (es būtu pārstāstījis pasaules atlasa atveides principus un tikai tur, kur viņā kādas skaņas nav, grāmatu vai LPE).--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 4. novembris, plkst. 19.32 (EET) == Jehovas Liecinieki == Skatos, ka esi labojis šo tēmu. Tātad esi to pētījis. Jau pirmajā teikumā man izskatās, ka tur ir neprecizitāte, jo ar Bībeles pētniekiem viņiem nav ne kāda sakara. Viņi atšķēlās no tiem un iedibināja savu reliģisko kustību. To pierāda tas fakts, ka Bībeles pētnieki kā organizācija pastāv vēl mūsdienās. Vai Luterāņus var saukt par Katoļiem, ja viņi no viņiem ir atšķēlušies? Šaubos, ka tas būtu korekti. [[Special:Contributions/213.226.141.212|213.226.141.212]] 2021. gada 7. novembris, plkst. 04.47 (EET) : Es esmu tikai labojis sīkumus; ja es būtu pētījis, es to rakstu pārrakstītu no augšas līdz apakšai, jo pats tas raksts ir vienkārši ne pārāk slēpta JL reklāma. : Cik es saprotu, Bībeles pētnieki kā organizācija nav tas pats, kas Bībeles pētnieki vispār, jēdziens ir plašāks. Un spriežot pēc angļu Vikipēdijā rakstītā, viņus joprojām daudzi uzskata par vienu (un pašu lielāko) daļu šajā jau sen sašķeltajā kustībā un paši viņi, atšķirībā no luterāņu-katoļu gadījuma, uzskata sevi par vienīgajiem īstajiem Bībeles pētniekiem, no kuriem atšķēlušies nenozīmīgi sīkmaņi. Jaukties jautājumā, kuram tur taisnība un kurš ir īstāks "katolis", kad visas puses pieturas pie subjektīviem vērtējumiem, nevienam no Vikivečiem te īsti nav laika...--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 10. novembris, plkst. 06.49 (EET) == Ekonomiskās sankcijas == Manīju, ka atzīmēji, ka raksts par [[ekonomiskās sankcijas|ekonomiskajām sankcijām]] nav uzrakstīts no neiatralitātes puses, kaut gan katrā teikumā norādīju atsauces no autentiskiem avotiem. Tev nešķiet, ka Tavs arguments par šprotēm pats par sevi ir diez gan subjektīvs un zaudē neitralitāti – ”es nepiekrītu definīcijai, iekams mans personīgais skatījums uz to netiks iekļauts!“. Manuprāt, raksts pietiekami neitrāli izklāsta ekonomisko sankciju būtību, tāpēc to var droši pēc tam papildināt ar atsevišķiem gadījumiem, kad tās var saprast arī daudz plašākā kontekstā. --[[Dalībnieks:Maranello Prime|Maranello Prime]] ([[Dalībnieka diskusija:Maranello Prime|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.22 (EET) :{{Ping|Maranello Prime}} Es vispār tur neredzu aprakstītu ekonomisko sankciju būtību, it īpaši ievadā. Tur ir tikai propagandistisks apraksts par dažu sankciju deklarētajiem motīviem, nevis par sankcijām. Palasāmies angļu vai krievu versijās - tur jautājumam pieiet no praktiskā viedokļa... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 14. novembris, plkst. 14.37 (EET) == Palīdzība ar raksta veidošanu == Sveiki! Veidoju rakstu par futbola klubu Saldus SS / Leevon. Vai Tu varētu to ātri pārskatīt, pateikt vai ir kāda kļūda, un man pastāstīt kā ievietot kluba logo? Raksts: [[Dalībnieks:Krix455/Saldus SS / Leevon]] Paldies :) : {{Ping|Krix455}} Sveiks! Visumā izskatās normāli. Ko es pats būtu darījis (varētu arī pats izmainīt, bet svešās dalībnieka lapās parasti citi ar saviem labojumiem neiet): * [https://lv.wikipedia.org/wiki/Kategorija:Latvijas_futbola_klubi Latvijas futbola klubu kategorijā] redzams, ka visiem klubiem ar slīpsvītriņu nosaukumu raksta bez atstarpēm ap to. Tas nav īpaši principiāli, vienkārši labāk vienots stils visiem. Nu un līgas klubu veidnē arī nosaukums ir bez atstarpēm. * Pāris vietās ir lieki lielie burti (Saldus Sporta Skola, Saldus Pilsētas Stadions, Komandas Sastāvs). Visādus niekus, kā "debites" - "debijas", saskaņot gramatiku vai ielikt komatu punkta vietā, var pielabot gan tagad, gan arī pēc tam, kad raksts tiks izlikts publikai. Galvenais ir neapvainoties, kad tādas pareizrakstības lietas labo, neviens nav nekļūdīgs :) * Portugāļu vārda atveide latviski - Vitors Urbanu. * Izbraukuma forma - ja krāsa nav zināma vai šādas formas nav, tad lai paliek kā ir, bet ja ir zināma, tad labāk pielikt. Viss infokastē tas pats, mainās tikai krāsa un 1 vietā 2. * Galvenā problēma ar tādiem komandu rakstiem, ka kādam viņi regulāri jāatjauno, un parasti to dara tikai ieinteresētās personas... tā ka ja pašam autoram apnīk ar rakstu ņemties, tad viņš tā arī stāv ar desmit gadu vecu sastāvu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.22 (EET) : p.s. Tas raksts, no kura stils laikam kopēts, [[SK Super Nova]], arī slimo ar dažām no šīm problēmām.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. decembris, plkst. 01.41 (EET) == Jautājumi par infokasti. == Labdien. Es pamaniju ka esat rediģējis manu rakstu par [[Bišu kolibri]] un pieminējāt ka vajadzētu pievienot infokasti. Sakarā ar to ka vikipēdijā uzsāku rakstīt nesen es nezinu kā to pievienot. Vai jūs varētu man lūdzu sniegt palīdzību? {{neparakstījies|Attlas567}} :{{Ping|Attlas567}} Labdien! Infokastes visvienkāršākajā veidā iegūst pēc tā paša principa, kas aprakstīts tajā pavārgrāmatā, kura sākās ar vārdiem: “Nozodziet kastroli”... Tas ir, infokasti pamatā kopējam no kādas līdzīgas vietas, kur tā jau ir. Atveram pirmkodā kādu lapu, kur varētu būt kaut kas radniecisks izvēlētajai tēmai, teiksim, [[Zaļzoda kolibri]], un pārkopējam tekstu savā lapā, pirms saglabāšanas nomainot tos punktus, kas nesaskan abos rakstos. Šai gadījumā tie ir ģints un sugas nosaukums, kā arī attēls un izplatības karte (attēlu vienkārši pārliekam no teksta, pēc kartes meklējam Vikikrātuvē, raksta beigās ir saite uz turieni). Sarežģītāks ceļš ir izlasīt infokastes veidnes nosaukumu (šai gadījumā BioTakso infokaste) un pameklēt to pēc [[Veidne:BioTakso infokaste]], bet tad pašam ierakstāmā sanāk trīsreiz vairāk, tas darāms tikai tad, ja atrastais pirmajā veidā īsais variants ir par nepilnīgu. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 10.46 (EET) :Liels paldies! [[Dalībnieks:Attlas567|attlas]] ([[Dalībnieka diskusija:Attlas567|diskusija]]) 2021. gada 26. decembris, plkst. 11.09 (EET) == Jautājums par dalībnieka lapu == Labvakar, vēlējos pajautāt kā es varu savā dalībnieka lapā ievietot informāciju par sevi līdzīgā veidā kā jūs? Ka es esmu Rīgas iedzīvotājs utt. --[[Dalībnieks:Misters32|Misters32]] ([[Dalībnieka diskusija:Misters32|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.12 (EET) :{{Ping|Misters32}} Labvakar! Akurāt tāpat kā manējā. Atveram lapas pirmkodu un pārkopējam attiecīgo infokasti (infokastes sākas ar '''<nowiki>{|</nowiki>'''), šai gadījumā - to, kura satur veidnes <nowiki>{{userbox|...}}</nowiki> un atstājam no viņām vajadzīgās, bet ja vajadzīgās nav, tad izmainām - ieliekam veidnē citu attēlu un atbilstošu tekstu. Dažas bez “userbox” sākumā ir standartizētas jau tiktāl, ka tur nav ko mainīt, kā, piemēram, <nowiki>{{Lietotājs vīrietis}}</nowiki>, to vienkārši atstājam infokastē kā ir. :Visas viņas galīgi nav obligātas, pašlaik es skatos un brīnos, kāpēc man ar to vispār kādreiz gribējās noņemties. Bet eksperimenta pēc var izmēģināt.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 19.35 (EET) == How we will see unregistered users == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin=content/> Hi! You get this message because you are an admin on a Wikimedia wiki. When someone edits a Wikimedia wiki without being logged in today, we show their IP address. As you may already know, we will not be able to do this in the future. This is a decision by the Wikimedia Foundation Legal department, because norms and regulations for privacy online have changed. Instead of the IP we will show a masked identity. You as an admin '''will still be able to access the IP'''. There will also be a new user right for those who need to see the full IPs of unregistered users to fight vandalism, harassment and spam without being admins. Patrollers will also see part of the IP even without this user right. We are also working on [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation/Improving tools|better tools]] to help. If you have not seen it before, you can [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|read more on Meta]]. If you want to make sure you don’t miss technical changes on the Wikimedia wikis, you can [[m:Global message delivery/Targets/Tech ambassadors|subscribe]] to [[m:Tech/News|the weekly technical newsletter]]. We have [[m:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation#IP Masking Implementation Approaches (FAQ)|two suggested ways]] this identity could work. '''We would appreciate your feedback''' on which way you think would work best for you and your wiki, now and in the future. You can [[m:Talk:IP Editing: Privacy Enhancement and Abuse Mitigation|let us know on the talk page]]. You can write in your language. The suggestions were posted in October and we will decide after 17 January. Thank you. /[[m:User:Johan (WMF)|Johan (WMF)]]<section end=content/> </div> == Lappušu tulkošana == Labdien! Atvainojiet par traucējumu. Es pamēģināju lietot Vikipēdijas mašīntulkojumu no angļu valodas (lappuse Damnation), bet mašīntulkojums man netulko dažas vietas, un iztulko literatūras sarakstus un atsauces, kurām taču būtu jāpaliek angliski. Tādā izskatā negribas likt Vikipēdijā, lai pēc tam labotu. Vai nevar kaut kā izdarīt, lai es varētu to lappusi pārtulkot līdz galam, pirms viņa tiek publicēta? --[[Dalībnieks:DaceX|DaceX]] ([[Dalībnieka diskusija:DaceX|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 08.36 (EET) :Labdien! Jā, tas mašīntulkotājs ir grūti pierunājams. Divi ceļi ir ar viņu cīnīties, viens ātrs un barbarisks - likt Vikipēdijā kā ir, uzliekot augšā <nowiki>{{inuse}}</nowiki>, tad citi centīsies nejaukties procesā. Un elegantāks: uzrakstīt tulkojamu adreses lapas nosaukumā Dalībnieks:DaceX/Smilšu kaste, tad tas teksts aizies pa taisno uz jūsu smilšu kasti un tur viņu varēs labot pēc sirds patikas un cik ilgi gribās. Tā var likt pie sevis vispār netulkotus tekstus :Var rasties vēl viena problēma: automātiskais tulkotājs negrib ielikt maz koriģētu tekstu (un izšķir to kā pagadās). Tad vienkārši ieliekam pa vidu kādu nejaušu dažas rindkopas garu tekstu, kuru pēc tam nodzēšam. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 15. janvāris, plkst. 12.04 (EET) == Jautājums no [[User:Marcishistorian|Marcishistorian]] (2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05) == Labvakar! es uzrakstīju nelielu rakstiņu savā ''Smilšu kastē'', bet līdz galam nesapratu kas tālāk jādara --[[Dalībnieks:Marcishistorian|Marcishistorian]] ([[Dalībnieka diskusija:Marcishistorian|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.05 (EET) : {{Ping|Marcishistorian}} Labdien! Kā es saprotu, problēma radusies no vizuālā redaktora lietošanas. Pārkopēt uz citu vietu tekstu var, strādājot režīmā "Labot pirmkodu". Soli pa solim, kas ar rakstu būtu jādara, lai tas jau no paša sākuma būtu pieņemams: : 1.) Jāpaskatās pirmkoda labošanas režīmā kāds cits raksts, teiksim, [[Žils Verns]], un jāpavēro tehniskas detaļas: kā taisīta infokaste sākumā, valodas saite un datumi. Visu to var pārkopēt uz savējo, izmainot tikai konkrētos ciparus, dzīves datus utt. Beigās tur ir arī redzams, kā rīkoties ar atsaucēm - tas atsauču virsraksts un veidne <nowiki>{{atsauces}}</nowiki> arī vienkārši pārkopējami. Ja tas par sarežģītu, to visu var izdarīt arī kāds pieredzējušāks, bet jums droši vien gribās pašam uzreiz iemanīties :) : 2.) Jāpārlasa teksts - tādi negludumi kā "arhEpelāgs", "Hautevīra", "izsētos Francijā", mēnešu rakstība ar lielo burtu kritīs uz nerviem nākamajiem labotājiem. Protams, mēs visi pieļaujam pārrakstīšanās kļūdas un labojam viens otru, neviens te nav ideāls, bet jo vairāk tekstu pirms publicēšanas pārskata, jo labāks tas paliek. Visus franču nosaukumus labāk dot kursīvā, lai atšķirtos. Un starp citu, franču pretošanās kustības dalībnieks nav tas pats, kas disidents, ar iekšsaitēm par katru cenu arī var pārspīlēt (tas pie mums pēdējā laikā bieži gadās). : 3.) Uzspiežam uz saites [[Mario Marē]] un atveras tukša lapa. Tajā (pirmkoda režīmā) iekopējam pirmkodu no savas lapas, uzspiežam "Parādīt pirmsskatu" un, ja nekādas šausmas neieraugām, tad saglabājam lapu... viss, gatavs. Pēc tam atliks tikai skatīties, ko citi rakstā labos, un ņemt vērā. Vai strīdēties, jo citi arī var kļūdīties... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 19.44 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41) == Labdien! Vēlos mainīt Vikipēdijas raksta galveno virsrakstu. Kopš 2021. gada vasaras nosaukums Vidzemes Olimpiskais centrs vairs neeksistē. Mainīts nosaukums un uzņēmuma identitāte. Rakstos visur esmu veikusi labojumus no Vidzemes uz Valmieras Olimpiskais centrs, taču, lai mainītu pašu galveno virsrakstu, neatrodu tādu opciju. Vai varat, lūdzu, palīdzēt? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.41 (EET) :Pārvietoju, visdrīzāk šāda iespēja pirmajās dienās nav pieejama jauniem dalībniekiem. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.55 (EET) == Jautājums no [[User:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] (2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42) == Labdien! Tāpat arī radies jautājums par "info kasti", nevaru pievienot Valmieras Olimpiskā centra fotogrāfiju.. Kā izdarīt to? --[[Dalībnieks:Valmieras Olimpiskais centrs|Valmieras Olimpiskais centrs]] ([[Dalībnieka diskusija:Valmieras Olimpiskais centrs|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 12.42 (EET) :Labdien! Vispirms - ielādējot to Vikipēdijā (ja nav problēmu ar autortiesībām - Latvijā nav [[panorāmas brīvība]]s un turklāt, piemēram, nedrīkst likt citās vietnēs publicētus foto), vai nu [[Special:Upload|latviešu versijā]], vai [[:commons:Special:UploadWizard|kopējā krātuvē]] (kurā uz autortiesībām skatās pavisam stingri). Nezinu gan, vai nepieredzējuši lietotāji to var uzreiz darīt pat latviešu versijā, tad dažas dienas jāpagaida. Pārāk jau bieži autortiesību dēļ jauno lietotāju attēlus nākas dzēst. :Starp citu, tai rakstā saliktas ārsaites (t.i., formā <nowiki>[saite teksts]</nowiki>), ko rakstu tekstos darīt nav pieņemts. Izņemšu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 17. februāris, plkst. 13.29 (EET) == [[Rīgas Loža "Saule Pērkons Daugava"]] == Pastāstiet, kāpēc, jūsuprāt, šis raksts ir jāizņem no Vikipēdijas? [[Dalībnieks:Warschauer|Warschauer]] ([[Dalībnieka diskusija:Warschauer|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 14.41 (EET) :Neatbilst [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji|nozīmības kritērijiem]]. Ja loža būtu ar kaut ko pazīstama, tad varētu mēģināt to rakstu sakārtot, bet no raksta nav redzams pilnīgi nekas, kas liecinātu par tās darbību vai atpazīstamību, izņemot pašu dibināšanas faktu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 20. februāris, plkst. 20.22 (EET) ::Tomēr cieši vedinu uz to, ka ka "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" ir pietiekama nozīmība. Pastāv fakts, ka šie ir mani pirmie soļi wiki lapu veidošanā. Labprāt gaidīšu kādas norādes, kas uzlabotu rakstu. Bet ne jau rupju dzēšanu. [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 20.09 (EET) :::{{Ping|ID-EGO-SUPEREGO}} Rupja dzēšana ir dzēšana uzreiz, kas būtu bijis precīzi pēc noteikumiem, bet pārlieku nežēlīgi pret pirmo autoru no cilvēciskā viedokļa. Šeit tā vietā ir dotas divas nedēļas, lai sameklētu Guglī vai literatūrā atsauces, kas apliecinātu organizācijas nozīmību. Vienkārša kaut kāda tusiņa eksistence vēl nepadara viņu nozīmīgu, ja tas nav Ministru kabinets... Izteiciens "Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijā" nozīmībai nedod neko, vajag atsauces par tās atpazīstamību un/vai darbību. Laiks vēl ir, lai gan man neizskatās, ka to lietu varētu kaut kā uzvilkt līdz nozīmībai. Un es tieši piederu pie tiem cilvēkiem, kas cenšas rakstus paglābt, nevis izdzēst,- tikai tādēļ viņš vēl stāv. :::Un jā, pirmās lapas vienmēr vēlams veidot treniņam un par kaut ko, kas rakstītājam vienaldzīgs, jo sākumā '''vienmēr''' sanāk ķibeles (tas attiecas uz visām dzīves sfērām, ne tikai Vikipēdiju). Es savulaik savu pirmo rakstu uzrakstīju par Džibutijas karogu :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 21.15 (EET) ::::Tieši par atsaucēm man būtu izzinošs jautājums - LV wiki nevar pielikt neko no citās valodās esošā. Ar kādu domu tas tā veidots? Tas būtu viens. ::::Otrs. Tomēr tā papētot LV sadaļu wiki labi pamanāms, ka nozīmīgas organizācijas (raksti nav dzēsti), ir konservatīvās organizācijas. Tas šķiet nepilnīgi. Vikipēdiju uzskatīju par tādu kā enciklopēdiju, kur var palasīt dažādus viedokļus. Mans ieraksts veidotu arī paralēlo informācijas līniju. ::::Jā, šobrīd tiek gatavoti vēl materiāli, kas uzrādītu gan vietēja mēroga nozīmību, gan starptautisku nozīmību. Tikmēr gribētu tikt galā ar šo soli. Ja ir nepietiekamas atsauces, tad jau raksts būtu ar atzīmi, kas tas ir jāuzlabo - japieliek atsauces? Vai ne tā? [[Dalībnieks:ID-EGO-SUPEREGO|ID-EGO-SUPEREGO]] ([[Dalībnieka diskusija:ID-EGO-SUPEREGO|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 23.15 (EET) :::::Rakstam ir arī citas problēmas, ieskaitot vienkāršu atsauču trūkumu, bet to visu var salabot, salīdzinot ar galveno: nav redzama organizācijas nozīmība. Tieši šādas atsauces vispirms vajag, kas apliecinātu nozīmību, lai nebūtu jādzēš,- par uzlabošanu var domāt vēlāk. :::::Materiāli par nozīmību nav jāgatavo, uz tiem ir jāatsaucas. Pašas organizācijas gatavoti materiāli nav nozīmīgi, nozīmīgi ir raksti neatkarīgos avotos par tās darbību. :::::LV Wiki nav nekādu problēmu pielikt atsauces uz materiāliem jebkurā valodā. Iekšsaites uz rakstiem citu valodu Vikipēdijās jā, neliek, lai nemaldinātu cilvēkus (savulaik aktīvais vairākums tā nolēma, mans personiskais viedoklis ir cits). :::::Dievs vien zina, ko jūs saucat par konservatīvām organizācijām, kuras netiek dzēstas. Es pats teiktu, ka Vikipēdijai ir stipri kreiss novirziens, jo kreiso aktīvistu grupas te saražoja kaudzi nekvalitatīvu un vienpusēju rakstu, kurus normālākiem ļaudīm nav laika salabot, patiesībā vikipēdistiem vispār ne uz ko nepietiek laika. Un nē, enciklopēdijas nav domātas tam, lai viņās lasītu dažādus vai vienalga kādus viedokļus, vēl jo vairāk lai viņās veidotu paralēlas informācijas līnijas. Viņas ir domātas tam, lai viņās lasītu un viegli atrastu lietderīgu informāciju. Priekš viedokļiem un paralēlām līnijām ir personiskās vietnes. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 23. februāris, plkst. 00.24 (EET) == Jautājums no [[User:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] (2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48) == Sveiki! Kā var pievienot rakstu Wikipedia? --[[Dalībnieks:Anna Dribas official|Anna Dribas official]] ([[Dalībnieka diskusija:Anna Dribas official|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 15.48 (EET) :Sveiki! Nu vispirms jau - uzrakstot viņu. Ideālā gadījumā vispirms patrenējoties savā smilšu kastē: [[Dalībnieks:Anna Dribas official/Smilšu kaste]]. Rakstam daudzmaz jāatbilst standartam, kā rakstīti citi raksti par attiecīgo tēmu, un nevar pa tiešo kopēt citas Interneta lapas, jāraksta saviem vārdiem un bez reklāmas frāzēm. Rakstīt par sevi skaitās slikts tonis un interešu konflikts, bet nav aizliegts. Bet pirmo rakstu es visiem iesaku treniņa nolūkos uzrakstīt par kaut ko pašam rakstītājam nebūtisku, lai nebūtu žēl, ja raksts būs par sliktu un viņu nāksies izdzēst. Reti kuram jau ar pirmo piegājienu sanāk kas labs... [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 21.18 (EET) == Wikipedia Asian Month 2021 Postcard == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear Participants, Congratulations! It's Wikipedia Asian Month's honor to have you all participated in Wikipedia Asian Month 2021, the seventh Wikipedia Asian Month. Your achievements were fabulous, and all the articles you created make the world can know more about Asia in different languages! Here we, the Wikipedia Asian Month International team, would like to say thank you for your contribution also cheer for you that you are eligible for the postcard of Wikipedia Asian Month 2021. Please kindly fill [https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSck2FFBSatWmQYubvyCSWDEAvYzplfL_ZNDvr8j5hWU2bmNww/viewform the form], let the postcard can send to you asap! :This form will be closed at March 15. Cheers! Thank you and best regards, [[:m:Wikipedia_Asian_Month_2021/Team#International_Team|Wikipedia Asian Month International Team]], 2022.02 </div> </div> <!-- Message sent by User:Reke@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Asian_Month_Winners&oldid=22878389 --> == Jautājums no [[User:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] par [[Laikmetīgā deja]] (2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58) == kā papildināt veidus ar informāciju? Piemēram ir Improvizācija, kontaktimprovizācija. vēlos pievienot vides deja --[[Dalībnieks:VIDES DEJA|VIDES DEJA]] ([[Dalībnieka diskusija:VIDES DEJA|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 12.58 (EEST) : Nu ja slinkums pašam pētīt [[Palīdzība:Rediģēšana, noformēšana|palīdzības lapas]] - tad vienkārši uzspiežam attiecīgajā lapā "labot" un pierakstām tekstā ko vajag.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 7. maijs, plkst. 16.03 (EEST) == Jautājums no [[User:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] (2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27) == Labdien! Reģistrējoties, nepievērsu uzmanību, ka lietotāja vārds ir publisks. Vai iespējams to nomainīt tā, lai tas nepaliktu arhīvos? --[[Dalībnieks:Andis.krauklis|Andis.krauklis]] ([[Dalībnieka diskusija:Andis.krauklis|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.27 (EEST) :Ir, bet ķēpīgi (Wiki arhīvu dziļumos paliks vienalga, bet jūs droši vien domājat Gugli). Tas aprakstīts te: [[:en:Wikipedia:Changing username]] vai krieviski [[:ru:Википедия:Запросы на переименование учётных записей]]. Bet 99% gadījumu vienkāršāk ir piereģistrēties par jaunu, bet veco akauntu aizmirst nelietotu. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 1. jūnijs, plkst. 12.36 (EEST) == copyvio dzēšana uzreiz == čau. saprotu, ka varētu būt labi argumenti pret, bet imo uzreiz dzēst nevajag. vajadzētu likt {{tl|copyvio}} veidni. tad vismaz cilvēkam (varbūt) būs skaidrs, kas no viņa tiek sagaidīts. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.48 (EEST) :Es būtu uzrakstījis cilvēkam viņa diskusijā, bet ieraudzīju, ka tas jau izdarīts. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 12. jūlijs, plkst. 16.58 (EEST) == Vajadzīga bloķēšana == https://lv.wikipedia.org/wiki/Special:Contributions/2601:242:C000:ED:EC3D:EBF:143:A577 TV infomācija nav patiesa. [[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] ([[Dalībnieka diskusija:Luvigas36437|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.39 (EEST) :@[[Dalībnieks:Luvigas36437|Luvigas36437]] Kāda jēga bloķēt vienreiz lietotu adresi, ja autors no tās jau apklusis? No teksta līmeņa redzams, ka viņš šeit nav pirmoreiz - tātad adrese ir mainīga. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 17.53 (EEST) == Iekavas (21.07.2022) == [[File:Information.svg|25px|alt=|link=]] Sveiks, es esmu [[Vikipēdija:Boti|bots]]. Es pamanīju, ka <span class="plainlinks">[//lv.wikipedia.org/w/index.php?diff=3658083 šis labojums] lapā [[Edgars Tavars]], iespējams, ir sabojājis sintaksi. Ja tā tiešām notika, neuztraucies, to var izmainīt, veicot [{{fullurl:Edgars Tavars|action=edit&minor=minor}} labojumus lapā]. Ja es nesapratu, kas notika, vai arī Tev ir citi jautājumi, droši atstāj ziņu [//lv.wikipedia.org/w/index.php?action=edit&title=Dalībnieka_diskusija:Edgars2007 mana operatora diskusiju lapā].</span> {{{!}} class="navbox collapsible collapsed" style="text-align: left; border: 1px solid silver; margin-top: 0.2em;" {{!}}- ! style="background-color: #FAA;" {{!}} <div style="font-size:112%;">Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā<span style="font-size:88%;margin-left:3em;">(spied rādīt <span style="font-size:130%;">⇨</span>)</span></div> {{!}}- {{!}} style="border: solid 1px silver; padding: 8px; background-color: white; " {{!}} <div style="font-size:112%;"> :Pašreizējās problēmas ar iekavām rakstā: <p>“Apvienotais saraksts — Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”<span style="color:red;font-weight:bold;">&#93;&#93;</span>. |} Paldies! <!-- (0, -2, 0, 0) --><!-- User:BracketBot/inform -->[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 21. jūlijs, plkst. 05.02 (EEST) == Rūjienas stacija == Labrīt! Man Jums ir lūgums. Vai Jūs nevarētu izveidot infokasti Rūjienas stacijai? Attēls un aprakstiņš man jau ir, tikai grūtības ar infokasti. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 09.49 (EEST)Aérospatiale Concorde :@[[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] Var jau (ja to dara divi cilvēki, tad infokasti pieliek jau esošam rakstam, viena pati infokaste rakstā nav laba), bet vēl labāk - iemācīties to izdarīt pašam. Kā to dara sliņķi, kas nemīl lieku darbu, kā es: :1. Uz laiku aizmirstam par vizuālo redaktoru. Viņš der tikai atsauču un iekšsaišu ģenerēšanai, un arī tad vēl var strīdēties. :2. Paņemam līdzīgu rakstu ar infokasti (teiksim, [[Mazsalaca (stacija)]]), atveram to režīmā "Labot pirmkodu", nokopējam pilnībā. :3. Liekam izveidot rakstu [[Rūjiena (stacija)]], iekopējam visu tur. :4. Mainām bildes un tos skaitļus un teksta daļu, kuri neatbilst konkrētajai stacijai. :5. Saglabājam, paņemam vizuālo un saliekam iekšsaites un atsauces. :6. Okī, raksts ar visu infokasti gatavs. :Ja nesanāk, tad es to infokasti pēc tam pielikšu, kad rakstam jau ir teksts - tad viņu uzmunsturēt ir dažu minūšu pūles. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.13 (EEST) Skaidrs,paldies! Mēģināšu. [[Dalībnieks:Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[Dalībnieka diskusija:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.15 (EEST) if023mkn0sfrh6sw95jcn26c6vc2euw 0 167788 3667580 3479505 2022-08-07T07:20:17Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 235px | attēls = Paprastasis klevas1.jpg | att_izmērs = 235px | att_nosaukums = Parastās kļavas (''Acer platanoides'') lapas | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Sapindales | rinda_lv = Ziepjkoku rinda | dzimta = Sapindaceae | dzimta_lv = Ziepjkoku dzimta | ģints = Acer | ģints_lv = Kļavas | binomial = Acer | izplatība = [[Attēls:Map genus Acer.png|235px]] Kļavu ģints sugu izplatība | kategorijas = nē }} '''Kļavas''' (''Acer'') ir [[ziepjkoku dzimta]]s (agrāk bija [[kļavu dzimta]]s) koki un krūmi. Kļavu ģintī ir aptuveni 100 [[suga]]s. Vienīgā kļavu ģints suga, kas savvaļā aug [[Latvija|Latvijā]] ir [[parastā kļava]] (''Acer platanoides''). Pasaulē izplatītas kļavu ģints sugas ir [[lauku kļava]] (''Acer campestre''), [[klinškalnu kļava]] (''Acer douglasii''), [[ginnalas kļava]] jeb krastu kļava (''Acer ginnala''), [[ošlapu kļava]] (''Acer negundo''), [[kalnu kļava]] (''Acer pseudoplatanus''), [[sarkanā kļava]] (''Acer rubrum''), [[sudrabkļava]] (''Acer saccharinum''), [[cukura kļava]] (''Acer saccharum''), [[vārpainā kļava]] (''Acer spicatum'') un [[Tatārijas kļava]] (''Acer tataricum''). {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Koki]] [[Kategorija:Kļavas]] [[Kategorija:Ziepjkoku dzimta]] c74t6g83ckeiwpolyxcjabyhjschc60 2 169471 3667532 2166646 2022-08-07T01:58:50Z Саша из Киева 28319 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;width:240px;margin:15px"> {{babel|ru|uk-4|be-3|pl-2|bg-1|sr-1|hr-1|lv-1|ro-1|cs-1|sk-1|en-2|de-1|fr-1|it-1|es-1|pt-1|la-1|ca-1|nl-1|sv-1|he-1|yi-1|ar-0|hu-0|tr-0|crh-0|tt-0|udm-0}} </div> [[ar:User:Саша из Киева]] [[be:User:Саша из Киева]] [[be-x-old:User:Саша из Киева]] [[bg:User:Саша из Киева]] [[ca:User:Саша из Киева]] [[en:User:Саша из Киева]] [[fa:User:Саша из Киева]] [[fr:User:Саша из Киева]] [[he:User:Саша из Киева]] [[hr:User:Саша из Киева]] [[hu:User:Саша из Киева]] [[it:User:Саша из Киева]] [[pl:User:Саша из Киева]] [[pt:User:Саша из Киева]] [[ro:User:Саша из Киева]] [[ru:User:Саша из Киева]] [[sq:User:Саша из Киева]] [[sr:User:Саша из Киева]] [[tt:User:Саша из Киева]] [[uk:User:Саша из Киева]] [[uz:User:Саша из Киева]] fztkkay1p4zlqqf5mayi7la5upkz4tb 3667535 3667532 2022-08-07T02:18:01Z Саша из Киева 28319 wikitext text/x-wiki <div style="float:right;width:240px;margin:15px"> {{#babel:ru|uk-4|be-3|pl-2|bg-1|sr-1|hr-1|lv-1|ro-1|cs-1|sk-1|en-2|de-1|fr-1|it-1|es-1|pt-1|la-1|ca-1|nl-1|sv-1|he-1|yi-1|ar-0|hu-0|tr-0|crh-0|tt-0|udm-0}} </div> [[ar:User:Саша из Киева]] [[be:User:Саша из Киева]] [[be-x-old:User:Саша из Киева]] [[bg:User:Саша из Киева]] [[ca:User:Саша из Киева]] [[en:User:Саша из Киева]] [[de:User:Саша из Киева]] [[fa:User:Саша из Киева]] [[fr:User:Саша из Киева]] [[he:User:Саша из Киева]] [[hr:User:Саша из Киева]] [[hu:User:Саша из Киева]] [[it:User:Саша из Киева]] [[nl:User:Саша из Киева]] [[pl:User:Саша из Киева]] [[pt:User:Саша из Киева]] [[ro:User:Саша из Киева]] [[ru:User:Саша из Киева]] [[sq:User:Саша из Киева]] [[sr:User:Саша из Киева]] [[tt:User:Саша из Киева]] [[uk:User:Саша из Киева]] [[uz:User:Саша из Киева]] 9yiuayzl4ifgx79ramuvpncy46rj9wz 102 171936 3667350 3667002 2022-08-06T13:16:04Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki {{Start tab |Tab-1=Portāls |URL-1=Portāls:Latvija |Tab-2=Portāla diskusija |URL-2=Portāla diskusija:Latvija |Tab-3=Vikiprojekts |URL-3=Vikiprojekts:Latvija |Tab-4=Vikiprojekta diskusija |URL-4=Vikiprojekta diskusija:Latvija |border=1px solid #9e1b34 |Off tab color=#F8EABA |On tab color= |rounding=5em |Tab alignment=center }} {{Vikiprojekts:Latvija/Navigācija}} Latvijas vikiprojekts tika izveidots {{dat|2011|12|10||bez}}. Esi sveicināts Latvijas [[Vikipēdija:Vikiprojekts|vikiprojektā]]. '''Projekta "[[Latvija]]"''' mērķis ir sniegt informāciju potenciālajiem rakstu uzlabotājiem, kas vēlētos apkopot un sakārtot informāciju par Latviju tā, lai pēc iespējas vairāk cilvēku pasaulē varētu latviešu valodā atrast plašu, noderīgu un kvalitatīvu informāciju par šo tēmu. Latvija ir ļoti plaša tēma, bet projekta prioritāte ir Latvijas vēsture, nozīmīgu ar Latviju saistītu cilvēku biogrāfijas, apdzīvotās vietas Latvijā. Vikipēdijā latviešu valodā ir nepieciešams ikviens dalībnieks, kam ir jebkādas zināšanas vai arī interese par jautājumiem, saistītiem ar Latviju (vēsture, politika u.c.) un kas labprāt spēs papildināt un uzlabot ar Latviju saistītos Vikipēdijas rakstus. Ja arī Tu vēlies kļūt par projekta dalībnieku, piesakies Latvijas vikiprojekta dalībnieku sarakstā ([[#Dalībnieki|šeit]]) un dod savu ieguldījumu šobrīd vēl nepilnīgajā Vikipēdijā latviešu valodā. <!-- Ja Tu nezini ar ko sākt darbu, vari apskatīt projekta [[#Noderīgie darbi|darāmo darbu sarakstu]]. --> Ja Tev ir kādas idejas, kā uzlabot darbu vai rakstu kvalitāti, droši dalies ar domām '''[[Vikiprojekta diskusija:Latvija|projekta diskusijā]]'''. __NoToc__ {| width=100% cellspacing=10 style="background:none;" |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Current sport.svg|35px]] Aktuāli ===== |- | colspan="2"| * <big>[[2022. gads Latvijā]]</big> * <big>[[2022. gada laikapstākļi Latvijā]]</big> |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Nuvola apps usb.png|30px]] Projekta apakšlapas ===== |- | colspan="2"| Šajā sadaļā ir uzskatītas visas Latvijas vikiprojekta apakšlapas: * [[Vikiprojekts:Latvija/Vajadzīgie raksti|Projekta vajadzīgie raksti]] * [[Vikiprojekts:Latvija/Uzlabojamie raksti‎|Uzlabojamie raksti‎]] * [[Vikiprojekts:Latvija/Ievērojamākās personības|Ievērojamākās personības]] * [[Vikiprojekts:Latvija/Luterāņu baznīcas|Luterāņu baznīcu Latvijā uzskaitījums]] |- <!-- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Mērķi ===== |- | colspan="2"| '''Rakstīt rakstus:''' '''Uzlabot rakstus:''' '''Kategorizēt rakstus:''' # lai būtu vieglāk orientēties Latvijas tēmas rakstu krājumā. # lai būtu vieglāk atrast visu vajadzīgo. |- --> ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Lietas, kas jāatceras ===== |- | colspan="2"| # Šī ir vispārīgā enciklopēdija. Vikipēdijā esošajiem rakstiem jābūt saprotamiem ikvienam. # Apskaties lapu [[Vikipēdija:Kas Vikipēdija nav|Kas Vikipēdija nav]]! |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Image:Stock post message.svg|25px]] Noderīgie darbi ===== |- | colspan="2"| [[File:Nuvola apps korganizer.svg|50px]] Ja nevari izlemt, ar ko sākt darbu, varbūt vari veikt kādu no šiem darbiem? * Jāatjauno un jāpapildina raksts [[2015. gads Latvijā]]. * Jāuzlabo [[Portāls:Latvija|Latvijas portāls]]! * Vari augšupielādēt ar autortiesībām neaizsargātus attēlus (piemēram, no ''[http://www.flickr.com/search/?l=5&w=all&q=Latvia&m=text Flickr]''). * Jāpapildina raksti ar infokastēm. * Jāveido jauni raksti par Latviju un jāpapildina esošie. * Jāatjauno sen neatjaunotas biogrāfijas. * Jāpapildina [//tools.wmflabs.org/catscan2/catscan2.php?language=lv&categories=Latvijas+pils%C4%93tas&sortby=size&doit=1 īsākie raksti] par Latvijas pilsētām. * Jāpievieno koordinātas visiem Latvijā esošajiem objektiem |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Uzlabojamie raksti ===== |- | colspan="2"| * Latvijas raksti, kam ir veidne "jāuzlabo": [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=7&mode=ts&templates=j%C4%81uzlabo&go=Scan&format=html&userlang=en skatīt] * Latvijas raksti, kam ir veidne "Infokaste+": [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=7&mode=ts&templates=infokaste+&go=Scan&format=html&userlang=en skatīt] * Latvijas raksti, kam ir veidne "Atjaunot": [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=7&mode=ts&templates=atjaunot&go=Scan&format=html&userlang=en skatīt] |- <!-- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Noderīga informācija ===== |- | colspan="2"| * Nozīmīgas diskusijas: ** Par sporta klubu nosaukumu rakstību: [[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle/Arhīvs/1#Pilsētas "Klubs"|Dark Eagle]], [[Diskusija:FC Steaua Bukareste|FC Steaua Bukareste]], [[Vikipēdija:Kopienas portāls/Arhīvs11#Sporta komandu nosaukumi|Kopienas portāls (1)]] *** [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandas|Balsošana (1)]], [[Vikipēdija:Balsošana/Sporta komandu nosaukumi|Balsošana (2)]] ** Par cilvēku vārdu pareizu atveidi latviešu valodā: [[Diskusija:Kimi Raikonens|Kimi Raikonens]], [[Diskusija:Kristina Šmiguna-Vehi|Kristina Šmiguna-Vehi]], [[Diskusija:Magdalēna Neinere|Magdalēna Neinere]]. *** [[Vikipēdija:Balsošana/Formula 1 pilotu vārdi|Balsošana]] ** Par sporta līgu nosaukumu rakstību: *** [[Diskusija:Nacionālā hokeja līga|Nacionālā hokeja līga]] |- --> ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Wikiconcours vert.png|20px]] Kvalitatīvākie raksti ===== |- | colspan="2"| {{col-begin}} {{col-2}} * '''Vērtīgi raksti''' ** {{icon|FA}}&nbsp;[[10. Saeimas vēlēšanas]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[2009. gada laikapstākļi Latvijā]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[2010. gada laikapstākļi Latvijā]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Bermontiāde]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Brīvības piemineklis]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Martins Dukurs]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Ģibuļu pagasts]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Latvijas futbola izlase]] ** {{icon|FA}}&nbsp;[[Rīga]] * '''Vērtīgi saraksti''' ** {{icon|FL}}&nbsp;[[Latvijas futbola izlases spēles]] ** {{icon|FL}}&nbsp;[[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2009. gada Eiropas čempionātā]] ** {{icon|FL}}&nbsp;[[LMT Virslīgas 2010. gada sezonas spēles]] {{col-2}} * '''Labi raksti''' ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Elīna Babkina]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Dāvis Bertāns]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Jānis Čakste]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Eirodziesma 2011]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Francis Kemps]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Jūrmalgeita]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[2009. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas hokeja izlase]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas klimats]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Latvijas sieviešu basketbola izlase 2011. gada Eiropas čempionātā]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[LSDSP vēsture]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Mālpils novads]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Ozolnieku novads]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Normunds Sējējs]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[Herberts Vasiļjevs]] ** {{icon|GA}}&nbsp;[[VID datu noplūde]] {{col-end}} <!-- ;Pretendējošie raksti {{nobold|(ar Latviju saistīti raksti, kurus uzlabojot var virzīt uz kāda statusa saņemšanu)}} |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:Nuvola apps package development.png|20px]] Veidnes ===== |- | colspan="2"| Pašlaik pieejamās ar Latviju saistītās veidnes ir pieejamas [[:Kategorija:Latvijas veidnes|šajā kategorijā]]. --> |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== [[Attēls:System-users.svg|35px]] Dalībnieki ===== |- | colspan="2"| Šajā tabulā ir uzskaitīti tie Vikipēdijas dalībnieki, kas ir Latvijas vikiprojekta dalībnieki. Par sporta vikiprojekta dalībnieku var kļūt ikviens reģistrēts Vikipēdijas dalībnieks, kam interesē ar Latviju saistītie raksti un ir vēlme papildināt tos. Lai kļūtu par vikiprojekta dalībnieku, aizpildi šo tabulu, ierakstot savu vikipēdijas dalībniekvārdu un ievietojot informāciju par Tevi interesējošām tēmām. Pēc tabulas aizpildīšanas ieteicams ievietot savā dalībnieka lapā veidni {{tl|Latvijas vikiprojekta dalībnieks}}. {|class="wikitable" |- !Nr. !! Dalībnieks !! Darbības zona !! Piezīmes |- | 1. || [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] || Biogrāfijas, sports, mūzika || Vikiprojekta izveidotājs |- | 2. || [[Dalībnieks:GreenZeb|GreenZeb]] || Laikapstākļi || |- | 3. || [[Dalībnieks:Semigall|Semigall]] || Vēsture, ģeogrāfija, kultūra || |- | 4. || [[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] || Viss par un ap Latviju || |- | 5. || [[Dalībnieks:Piebaldzēns|Piebaldzēns]] || Viss par Latviju || Šobrīd "[[Latvijas pagastu uzskaitījums|Latvijas pagasti]]" |- | 6. || [[Dalībnieks:Eremu1|Eremu1]] || Vēsture, kūltūra, politika || <!--|- | 7. || || || |- | 8. || || || |- | 9. || || || |- | 10. || || || |- | 11. || || || |- | 12. || || || |- | 13. || || || --> |} |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Papildinformācija ===== |- | colspan="2"| * [http://tools.wikimedia.de/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=lv&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvija&basedeep=10&mode=rc&hours=168&nominor=on&nobots=on&onlynew=on&go=Scannen&userlang=lv Ar Latviju saistītās jaunās lapas (raksti, kategorijas, veidnes utt.) Vikipēdijā latviešu valodā, kas tapušas pēdējās nedēļas laikā] * [http://toolserver.org/~daniel/WikiSense/CategoryIntersect.php?wikilang=en&wikifam=.wikipedia.org&basecat=Latvia&basedeep=10&mode=rc&hours=336&nominor=on&nobots=on&onlynew=on&go=Scan&format=html&userlang=en Ar Latviju saistītās jaunās lapas (raksti, kategorijas, veidnes utt.) Vikipēdijā angļu valodā, kas tapušas pēdējo 2 nedēļu laikā] * [http://www.archive.org/ Interneta arhīvs] {{en ikona}} <!-- *[[tools:~dispenser/view/Reflinks|Reflinks]] — uzlabo nenoformētas atsauces *[[tools:~dispenser/view/Checklinks|Checklinks]] — pārbauda ārējās saites *[[tools:~dispenser/view/Dab_solver|Dab solver]] — pārbauda nozīmju atdalīšanas lapas --> *[http://reftag.appspot.com/ Google Books] — uzlabo ''Google Books'' atsauču noformējumu '''Citas Vikipēdijas''' * Latvijas tematiskās nedēļas Vikipēdijās citās valodās ** [[:ru:Проект:Тематическая неделя европейских регионов/Латвия]] ** [[:ru:Проект:Тематическая неделя/Латвийская неделя]] ** [[:d:Q13260550|Baltijas nedēļa]] |- |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Noderīgas mājaslapas ===== |- | colspan="2"| * [http://www.latvia.travel/lv Idejas rakstiem] * [http://www.latvia.lv/ Latvia.lv] ;Biogrāfijas * [http://www.kulturaskanons.lv/lv/1/ Latvijas Kultūras kanons] + [http://www.letonika.lv/groups/entryList.aspx?r=264 letonika] * [http://www.letonika.lv/groups/default.aspx?g=1 Letonikas enciklopēdijas] (daļa nav bezmaksas) * [http://www.gramata21.lv/ Latvijas ļaudis] * [http://www.etonnantelettonie.org/index.php?&4 Pārsteidzošā Latvija] * [http://www.kultura.lv/lv/persons/ Latvijas Kultūras portāls] * [http://www.skolenam.lv/lv/darbi/muzika/latviesu-komponisti Latviešu komponisti] * [http://www.skolenam.lv/lv/darbi/literatura/latviesu-literati Latviešu literāti] |- ! style="border:1px solid #bfd7ff; background-color:#F8EABA; padding:0.2em 0.4em; font-size:120%; font-weight:bold; text-align:left;" colspan="2"| ===== Saistītie vikiprojekti ===== |- | colspan="2"| * [[Vikiprojekts:Latvijas dzelzceļi]] * [[Vikiprojekts:Latvijas pagasti]] * [[Vikiprojekts:Latvijas rajoni]] |} {{DEFAULTSORT:{{PAGENAME}}}} [[Kategorija:Latvijas vikiprojekts| ]] bcz61onzm6pw6dczlq36qlfnn53c6xx 0 177317 3667368 3496515 2022-08-06T13:31:13Z Egilus 27634 /* Konference autonomijas jautājumā */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vidzemes Pagaidu zemes padome 1917.jpg|thumb|300px|Vidzemes Pagaidu Zemes padomes Valde (1917). Pirmais no kreisās puses [[Zigfrīds Anna Meierovics]].]] [[Attēls:Valmieras Saviesīgās (latviešu) biedrības nams.jpg|thumb|300px|Valmieras Latviešu (Saviesīgās) biedrības nams.]] [[Attēls:Valmieras rātslaukums ar Latvijas karogiem 1917. gada 1. maijā.jpg|thumb|300px|Valmieras rātslaukums ar padomju sarkanajiem un Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem 1917. gada 1. maijā (Vidzemes bezzemnieku 1. kongresa laikā).]] '''Vidzemes Zemes padome''' vai '''Vidzemes Pagaidu zemes padome''' ({{val-ru|Временный земский совет Лифляндской губернии}}) bija 1917. gada 26. (13. martā pēc VS) martā ievēlēta [[Vidzemes guberņa]]s pašpārvaldes institūcija, kas sākotnēji atbalstīja [[Latvijas autonomijas idejas|Latvijas apvienošanās un pašnoteikšanās idejas]], bet vēlāk nokļuva [[lielinieki|lielinieku]] ietekmē un 1918. gada 2. janvārī nodeva savas funkcijas [[Iskolats|Iskolatam]]. [[Krievijas Pagaidu valdība]] to atzina par [[Vidzemes landrātu kolēģija]]s un [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāga]] tiesību un funkciju pārņēmēju, valsts varas institūciju. Tās 48 locekļus ievēlēja [[Vidzemes Zemes sapulce]] Valmierā 1917. gada 26. (13.) martā. Padome sastāvēja no 6 nodaļām un izpildkomitejas. 16. (3.) maija sesijā tā apvienojās ar Vidzemes Bezzemnieku padomi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://vesture.eu/index.php/Vidzemes_Pagaidu_zemes_padome |title=vesture.eu |access-date={{dat|2018|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171119015818/http://vesture.eu/index.php/Vidzemes_Pagaidu_zemes_padome |archivedate={{dat|2017|11|19||bez}} }}</ref> Pēc [[Rīgas operācija|Rīgas zaudēšanas]] notikušajās 1917. gada 2. septembra (20. augusta pēc VS) vēlēšanās tika ievēlēta Vidzemes Zemes padome, kurā vairākums bija [[lielinieki]]em. Savukārt 1917. gada 22. decembrī okupētajā Rīgā notikušajā priekšstāvju sapulcē ievēlēja provācisku Vidzemes Zemes padomi.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined |title=Dokumenti stāsta (1988) |access-date={{dat|2019|11|03||bez}} |archive-date={{dat|2016|04|06||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20160406095631/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0308025971{{!}}article:DIVL253{{!}}page:31{{!}}issueType:undefined }}</ref> == Padomju dibināšanas laiks == Pēc Krievijas [[Februāra revolūcija]]s [[Krievijas Pagaidu valdība]] par [[Vidzemes guberņa]]s komisāru iecēla Rīgas pilsētas galvu [[Andrejs Krastkalns|Andreju Krastkalnu]], ko vēlāk nomainīja ar sociāldemokrātu [[Andrejs Priedkalns|Andreju Priedkalnu]]. Par komisāra vietnieku kļuva vēlākais [[Latviešu zemnieku savienība]]s līderis [[Kārlis Ulmanis]]. Rīgā reālo varu ieguva 20. (7.) martā izveidotā [[Rīgas strādnieku deputātu padome]]. Vidzemes Zemes sapulci (VZS) sasauca 1917. gada 25. - 26. martā (12. - 13. martā pēc VS) Valmieras Saviesīgās biedrības namā. Tajā piedalījās ap 500 dalībnieku, bet lēmējtiesības bija vienīgi pilvarotiem pārstāvjiem. VZS pieņēma 17 rezolūcijas, no kurām svarīgākā bija rezolūcija Latvijas autonomijas un pašnoteikšanās tiesību jautājumā, kā arī lēmums apvienot visas latviešu zemes daļas, ieskaitot [[Latgale|Latgali]], administratīvā vienībā ar Latvijas (tolaik ''Latwijas'') nosaukumu. Ievēlēja Vidzemes Pagaidu Zemes padomi (Vidzemes Pašvaldības padomi) ar 48 locekļiem un prasīja tūlītēju [[Vidzemes landtāgs|Vidzemes landtāga]] un guberņas zemnieku lietu komisiju likvidēšanu. Nozīmīgs lēmums bija par skolas, baznīcas un tiesas latviskošanu. Krievijas Pagaidu valdība 30. martā (12. aprīlī) atļāva Vidzemes guberņas igauņu pagastiem pievienoties [[Igaunijas guberņa]]i, tādējādi izveidojot [[Autonomā Igaunijas guberņa|apvienoto Igaunijas guberņu]]. Lai izkonkurētu liberālo Vidzemes Zemes padomi, [[lielinieki]] Valmierā no 1917. gada 29. aprīļa līdz 1. maijam (16.-18. aprīlī pēc VS) sasauca Vidzemes bezzemnieku 1. kongresu, kas ievēlēja [[Vidzemes Bezzemnieku padome|Vidzemes Bezzemnieku padomi]] 45 locekļu sastāvā. Vidzemes pagaidu zemes padomes loceklis [[Zigfrīds Anna Meierovics]] sarunu ceļā panāca Bezzemnieku padomes pievienošanos Vidzemes pagaidu zemes padomei un 23. aprīlī tika izveidota jauna Vidzemes Zemes padomes valde, kurā dominējošās pozīcijas ieņēma lielinieki.<ref>[http://latvji.narod.ru/febrev.html J.Ciganovs. 1917. gada Februāra revolūcija Latvijā]</ref> Par jauno Vidzemes Pagaidu zemes padomes valdes priekšsēdētāju tika ievēlēts Baltijas latviešu bēgļu apgādāšanas komitejas valdes priekšsēdētājs [[Viļums Skubiņš]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/52-74-VESTURE-Salda.pdf |title=Vitālijs Šalda. Lielinieku mēģinājumi pakļaut savai ietekmei latviešu bēgļus Vidzemē. 2002. |access-date={{dat|2012|01|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180909140034/http://www.arhivi.lv/sitedata/ZURNALS/zurnalu_raksti/52-74-VESTURE-Salda.pdf |archivedate={{dat|2018|09|09||bez}} }}</ref> Z.A. Meierovics vadīja padomes finansu nodaļu un kā Vidzemes pārstāvis piedalījās apspriedēs ar Krievijas pagaidu valdību. == Konference autonomijas jautājumā == Pēc Autonomās Igaunijas guberņas [[Igaunijas Pagaidu zemes padome]]s izveides 1917. gada 12. augustā (30. jūlijā pēc VS) Vidzemes pagaidu zemes padomes valde sasauca Latvijas autonomijas apspriešanai konferenci, kurā piedalījās 50 delegāti no desmit ievērojamākajām sabiedriskajām organizācijām, ieskaitot Latvijas Sociāldemokrātiju (LSD). Konference pieņēma rezolūciju, kas prasīja Latvijas teritoriālo vienotību. Rezolūcijā bija tekts, ka ''Latvijas tautai, tāpat kā visām citām tautām, ir tiesība uz pilnīgu pašnoteikšanos'',<ref>Dišlers K. Ievads Latvijas valststiesību zinātnē. Rīga: A. Gulbis, 1930, 56. – 57. lpp.</ref> pieminot, ka Latvijai jābūt politiski autonomai vienībai uz demokrātijas principiem dibinātā Krievijas republikā; visai vietējai varai jāatrodas Latvijas tautas un viņas Saeimas rokās, kura jāievēl demokrātiskā ceļā.<ref name="protokoli">[https://egramatas.com/2015/11/08/iskolata-un-ta-prezidija-protokoli-1917-1918/ Iskolata un tā prezidija protokoli (1917.-1918.) Rīga: Zinātne, 1973.]</ref> Pēc Vidzemes Zemes padomes vēlēšanām 1917. gada augustā tās sastāvā nodibināja arī autonomijas komisiju; oktobrī tajā bija 19 locekļi. Komisija izstrādāja dokumentu ar nosaukumu "Latvijas autonomijas principi", kas tika publicēts arī avīzē "Latvju Strēlnieks" (Nr. 46). Latvijas neatkarības ideja tika galīgi noformulēta tikai pēc [[Latviešu Pagaidu Nacionālā padome|Latviešu Pagaidu Nacionālās padomes]] izveides 1917. gada nogalē. == Vidzemes Zemes padomes izveide == 1917. gada 2. septembra (20. augusta pēc VS) Vidzemes Zemes padomes vēlēšanās no 40 deputātu vietām [[LSDSP vēsture|Latvijas Socialdemokrātija]] ieguva 24 vietas, [[Latviešu zemnieku savienība]] 15 un [[eseri]] 1 vietu, par Valdes priekšsēdi ievēlēja [[Oto Kārkliņš|Oto Kārkliņu]]. 1917. gada 23. (10.) oktobra sesijas laikā pilsoniski noskaņotie deputāti Vidzemes Zemes padomi pameta. Vidzemes Zemes padome savu darbību beidza 1918. gada 2. janvārī, kad reālā vara pārgāja [[Iskolats|Iskolata]] rokās. == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Kurzemes Pagaidu zemes padome]] * [[Latgales Zemes padome]] * [[Igaunijas Zemes padome]] * [[Vidzemes, Igaunijas, Sāmsalas un Rīgas Apvienotā Zemes padome]] [[Kategorija:Tautas padome| ]] [[Kategorija:Vidzemes vēsture]] [[Kategorija:Latvijas vēsture]] g48f3d40pcp9vd51kr0aevpn35wu5p6 0 181654 3667415 3666776 2022-08-06T14:33:15Z Pirags 3757 /* Juku periods pēc Džuči dzimtas izbeigšanās */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:35 History of the Russian state in the image of its sovereign rulers - fragment.jpg|thumb|300px|Hans Uzbeks savā jurtā tiesā [[Tveras kņazi|Tveras]] un [[Vladimiras-Suzdaļas lielkņazi|Vladimiras lielkņazu]] Mihailu Jaroslaviču. Blakus viņa apsūdzētājs [[Maskavas kņazi|Maskavas kņazs]] Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890)]] '''Zelta Ordas hani''' ({{val|mn|Алтан Ордын хангууд}}) 13.-15. gadsimtā bija valdnieki [[Mongoļu impērija]]s Džuči ulusā (dēvēta par [[Zelta Orda|Zelta Ordu]]), pēc impērijas sairšanas tie kļuva patstāvīgi valdnieki. Viņiem bija pakļautas plašas zemes mūsdienu [[Krievijas Federācija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Kazahstāna]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijā. Krievu hronikās Zelta Ordas hani tika dēvēti par '''cariem'''.<ref>[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)</ref> Valdnieku rezidence bija [[Saraja]] jeb "Batija Saraja" (pie [[Astrahaņa]]s), no 1285. gada Jaunā Saraja jeb Berkes Saraja (pie [[Volgograda]]s, agrākās Caricinas). == Zelta Ordas hani == Ordas hanu vārdi doti [[Tatāru valoda|tatāru]], [[Krievu valoda|krievu]] un [[Angļu valoda|angļu]] valodu transkripcijā: === Džuči dzimta === * Džuči (Җучи, Джучи, Jochi, 1224 — 1227), hana Čingiza dēls (nozīmēts pirms stāšanās amatā) * [[Batuhans|Batu]] (Бату, Batu Khan, 1227 — 1255), hana Džuči dēls * Sartaks (Сартак, Sartaq Khan, 1255-1256), hana Batu dēls * Ulagči (Улакчы, Улагчи, Ulaqchi Khan, 1256 — 1257), hana Batu vai Sartaka dēls * Berke (Бәркә, Берке, Berke Khan, 1257 — 1266), hana Džuči dēls * Munketimurs (Мәнгүтимер, Мункэ-Тимур, Mengu-Timur, 1266 — 1282), hana Batu mazdēls * Tuda-Mengu (Туда-Мәнгү, Туда Менгу-хан, Tuda Mengu 1282—1287), hana Batu mazdēls * Tulabuga (Түлә-Буга, Тула Буга-хан, Talabuga, 1287—1291) * Tohtogu (Туктай, Гийас уд-Дин Тохтогу-хан, Tokhta Khan, 1291—1312), Munketimura mazdēls * [[Uzbekhans|Uzbeks]] (Үзбәк, Гийас уд-Дин Мухаммад Узбек-хан, Muhammad Uzbeg Khan, 1313—1341), Munketimura mazdēls * Tinibeks (Тәнибәк, Тинибек-хан, Tini Beg, 1341—1342), Uzbeka dēls * Džanibeks (Җанибәк, Джалал уд-Дин Махмуд Джанибек-хан, Jani Beg, 1342—1357), Uzbeka dēls * Berdibeks (Бәрдибәк, Бердибек, Berdi Beg, 1357—1359), Džanibeka dēls === Juku periods pēc Džuči dzimtas izbeigšanās === * Kulpa (Көлпә, Кульпа, Qulpa Khan, 1359—1360) * Nauruzbeks (Нәүрүзбәк, Мухаммад Наурузбек, Nawruz Beg, 1360) * Hizirs (Хызыр, Махмуд Хизр-хан, Khidr Khan ibn Sasibuqa Khan, 1360-1361) * Timurs Hodža (Тимур Хоҗа, Тимур Ходжа-хан, Timur Khwaja ibn Khidr Khan, 1361) * konkurējošie hani karavadoņa [[Mamajs|Mamaja]] valdīšanas laikā (1361–1380) ** Ordumeliks (Орду Малик, Ордумелик, Urdu Malik Shaykh, 1361) ** Kildibeks (Килдебәк, Кильдибек, Kildibek, 1361-1362) ** Hadži Murads (Хаҗи Мурат, Мурад хан, Murad Khan, 1362-1364) ** Timurs Abdurahmans (Тимур Абдурахман, 1364–1367) ** Amirs Pulads (Мир Пулад хан, Amir Pulad Khan, 1364-1365) ** Azizs (Азиз шейх, Aziz Khan, 1365—1367) ** Abdulahs (Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan, 1367—1368, 1369—1370) ** Hasans (Хасан хан, Hassan Khan, 1368—1369) ** Muhameds Bulaks (Мөхәммәт Булак, Булак-хан, Muhammad Bolaq, 1370—1372, 1375) ** Uruss (Урус, Урус-хан, Urus Khan, 1372—1374, 1375), valdīja Signakā ** Hadži Čerkess (Черкес хан, Hajji Circassia, 1374—1375), valdīja Astrahaņā ** Kaganbeks (Гийас уд-Дин Каганбек-хан (Айбек-хан), Ghiyath-ud-din Khaqan Beg (Khan Aybak), 1375—1377) ** Arabšahs Muzafars (Гарәпшах, Арабшах Муззаффар (Кары-хан), Arab Shah Muzaffar, 1377—1380) === Pēc Ordas vienotības atjaunošanas === * [[Tohtamišs]] (Туктамыш, Тохтамыш, Tokhtamysh Khan, 1380—1395), apvienoja ar Ordas austrumu daļu * Timurs Kutlugs (Тимур Котлык, Тимур Кутлуг-хан, Temur Qutlugh, 1395—1399) * Šadibeks (Шадибәк, Гийас уд-Дин Шадибек-хан, Shadi Beg, 1399—1408) * Bulats (Булат, Пулад-хан, Pulad Khan ibn Shadi Beg, 1407—1411), Šadibeka dēls * Timurs (Тимур, Тимур-хан, Temur Khan ibn Temur Qutlugh, 1411—1412), Timura Kutluga dēls * Džalaladins (Җәләл әд-Дин, Джалал ад-Дин-хан, Jalal al-Din Khan ibn Tokhtamysh, 1412—1413), Tohtamiša dēls * Kerims Birdi (Кәрим Бирди, Керим Бирди-хан, Karim Berdi ibn Tokhtamysh, 1413—1414), Tohtamiša dēls * Kepeks (Кепек, Kebek Khan ibn Tokhtamysh, 1414), Tohtamiša dēls * Čokre (Чокре, Chokra Khan ibn Akmyl, 1414—1416), Akmila dēls * Džabars Birdi (Җәббар Гирәй Бирди, Джаббар-Берди, Jabbar Berdi Khan, 1416—1417), * Dervišs (Дервиш, Dervish Khan, 1417—1419) * Kadirs Birdi (Кадир Бирди, Кадыр Бирди-хан, Qadeer Berdi Khan ibn Tokhtamysh, 1419), Tohtamiša dēls * Hadži Muhameds (Хаджи-Мухаммед, Hajji Muhammad Khan ibn Oghlan Ali, 1419) * Ulu Muhameds (Олы Мөхәммәт, Улу Мухаммед-хан, Ulugh Muhammad, 1419—1423, 1426—1427, 1428, 1428—1432), dibināja [[Kazaņa]]s hanisti (1438) * Baraks (Барак, Барак-хан, Baraq Khan bin Koirichak, 1423—1426, 1427—1428), * Seids Ahmeds I (Сәид Әхмәт, Syed Ahmed I, 1427–1433) * Kiči Muhameds (Көчек Мөхәммәт, Кичи-Мухаммед, Küchük Muhammad, 1428, 1432—1459) * Mehmuds (Мәхмүд, Mahmud bin Küchük, 1459–1465), Kiči Muhameda dēls, nodibināja [[Astrahaņa]]s hanisti (1466) == Dižās Ordas hani (1466-1502) == Tā sauktā "Dižā Orda" bija Zelta Ordas atlieku teritorija starp [[Dņepra]]s un [[Jaika]]s upēm. Pēc 1480. gada tās hani sabiedrojās ar [[Polijas karaļi]]em un [[Lietuvas dižkunigaiši]]em. * Ahmeds (Әхмәт, Ahmed Khan, 1465–1481) * Mortaza (Мортаза, Murtada Khan, 1481–1485, 1487–1491) * Seids Ahmeds II (Сәид Әхмәт, Syed Ahmed II, 1485–1487) * Šeihs Ahmeds (Шәех Әхмәт, Sheikh Ahmed, 1491–1502) * Hadži Muhameds (Хаҗи Мөхәммәт, 1514–1516) == Skatīt arī == * [[Zelta Orda]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170220154439/http://www.tatworld.ru/article.shtml?article=618 "Visi Zelta Ordas hani" no ''Татарский мир'', 2004, № 17.] (krieviski) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Mongoļu hani]] [[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]] 121op9y43ls2hr6nsg9t23wk0gud7dq 3667417 3667415 2022-08-06T14:38:49Z Pirags 3757 /* Zelta Ordas hani */ pap wikitext text/x-wiki [[Attēls:35 History of the Russian state in the image of its sovereign rulers - fragment.jpg|thumb|300px|Hans Uzbeks savā jurtā tiesā [[Tveras kņazi|Tveras]] un [[Vladimiras-Suzdaļas lielkņazi|Vladimiras lielkņazu]] Mihailu Jaroslaviču. Blakus viņa apsūdzētājs [[Maskavas kņazi|Maskavas kņazs]] Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890)]] '''Zelta Ordas hani''' ({{val|mn|Алтан Ордын хангууд}}) 13.-15. gadsimtā bija valdnieki [[Mongoļu impērija]]s Džuči ulusā (dēvēta par [[Zelta Orda|Zelta Ordu]]), pēc impērijas sairšanas tie kļuva patstāvīgi valdnieki. Viņiem bija pakļautas plašas zemes mūsdienu [[Krievijas Federācija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Kazahstāna]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijā. Krievu hronikās Zelta Ordas hani tika dēvēti par '''cariem'''.<ref>[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)</ref> Valdnieku rezidence bija [[Saraja]] jeb "Batija Saraja" (pie [[Astrahaņa]]s), no 1285. gada Jaunā Saraja jeb Berkes Saraja (pie [[Volgograda]]s, agrākās Caricinas). == Zelta Ordas hani == Ordas hanu vārdi doti [[Tatāru valoda|tatāru]], [[Krievu valoda|krievu]] un [[Angļu valoda|angļu]] valodu transkripcijā: === Džuči dzimta === * Džuči (Җучи, Джучи, Jochi, 1224 — 1227), hana Čingiza dēls (nozīmēts pirms stāšanās amatā) * [[Batuhans|Batu]] (Бату, Batu Khan, 1227 — 1255), hana Džuči dēls * Sartaks (Сартак, Sartaq Khan, 1255-1256), hana Batu dēls * Ulagči (Улакчы, Улагчи, Ulaqchi Khan, 1256 — 1257), hana Batu vai Sartaka dēls * Berke (Бәркә, Берке, Berke Khan, 1257 — 1266), hana Džuči dēls * Munketimurs (Мәнгүтимер, Мункэ-Тимур, Mengu-Timur, 1266 — 1282), hana Batu mazdēls * Tuda-Mengu (Туда-Мәнгү, Туда Менгу-хан, Tuda Mengu 1282—1287), hana Batu mazdēls * Tulabuga (Түлә-Буга, Тула Буга-хан, Talabuga, 1287—1291) * Tohtogu (Туктай, Гийас уд-Дин Тохтогу-хан, Tokhta Khan, 1291—1312), Munketimura mazdēls * [[Uzbekhans|Uzbeks]] (Үзбәк, Гийас уд-Дин Мухаммад Узбек-хан, Muhammad Uzbeg Khan, 1313—1341), Munketimura mazdēls * Tinibeks (Тәнибәк, Тинибек-хан, Tini Beg, 1341—1342), Uzbeka dēls * Džanibeks (Җанибәк, Джалал уд-Дин Махмуд Джанибек-хан, Jani Beg, 1342—1357), Uzbeka dēls * Berdibeks (Бәрдибәк, Бердибек, Berdi Beg, 1357—1359), Džanibeka dēls === Juku periods pēc Džuči dzimtas izbeigšanās === * Kulpa (Көлпә, Кульпа, Qulpa Khan, 1359—1360) * Nauruzbeks (Нәүрүзбәк, Мухаммад Наурузбек, Nawruz Beg, 1360) * Hizirs (Хызыр, Махмуд Хизр-хан, Khidr Khan ibn Sasibuqa Khan, 1360-1361) * Timurs Hodža (Тимур Хоҗа, Тимур Ходжа-хан, Timur Khwaja ibn Khidr Khan, 1361) * konkurējošie hani karavadoņa [[Mamajs|Mamaja]] valdīšanas laikā (1361–1380): ** Ordumeliks (Орду Малик, Ордумелик, Urdu Malik Shaykh, 1361) ** Kildibeks (Килдебәк, Кильдибек, Kildibek, 1361-1362) ** Hadži Murads (Хаҗи Мурат, Мурад хан, Murad Khan, 1362-1364) ** Timurs Abdurahmans (Тимур Абдурахман, 1364–1367) ** Amirs Pulads (Мир Пулад хан, Amir Pulad Khan, 1364-1365) ** Azizs (Азиз шейх, Aziz Khan, 1365—1367) ** Abdulahs (Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan, 1367—1368, 1369—1370) ** Hasans (Хасан хан, Hassan Khan, 1368—1369) ** Muhameds Bulaks (Мөхәммәт Булак, Булак-хан, Muhammad Bolaq, 1370—1372, 1375) ** Uruss (Урус, Урус-хан, Urus Khan, 1372—1374, 1375), valdīja Signakā ** Hadži Čerkess (Черкес хан, Hajji Circassia, 1374—1375), valdīja Astrahaņā ** Kaganbeks (Гийас уд-Дин Каганбек-хан (Айбек-хан), Ghiyath-ud-din Khaqan Beg (Khan Aybak), 1375—1377) ** Arabšahs Muzafars (Гарәпшах, Арабшах Муззаффар (Кары-хан), Arab Shah Muzaffar, 1377—1380) === Pēc Ordas vienotības atjaunošanas === * [[Tohtamišs]] (Туктамыш, Тохтамыш, Tokhtamysh Khan, 1380—1395), apvienoja ar Ordas austrumu daļu * hani karavadoņa [[Edigejs|Edigeja]] valdīšanas laikā (1395–1418): ** Timurs Kutlugs (Тимур Котлык, Тимур Кутлуг-хан, Temur Qutlugh, 1395—1399) ** Šadibeks (Шадибәк, Гийас уд-Дин Шадибек-хан, Shadi Beg, 1399—1408) ** Bulats (Булат, Пулад-хан, Pulad Khan ibn Shadi Beg, 1407—1411), Šadibeka dēls ** Timurs (Тимур, Тимур-хан, Temur Khan ibn Temur Qutlugh, 1411—1412), Timura Kutluga dēls ** Džalaladins (Җәләл әд-Дин, Джалал ад-Дин-хан, Jalal al-Din Khan ibn Tokhtamysh, 1412—1413), Tohtamiša dēls ** Kerims Birdi (Кәрим Бирди, Керим Бирди-хан, Karim Berdi ibn Tokhtamysh, 1413—1414), Tohtamiša dēls ** Kepeks (Кепек, Kebek Khan ibn Tokhtamysh, 1414), Tohtamiša dēls * Čokre (Чокре, Chokra Khan ibn Akmyl, 1414—1416), Akmila dēls * Džabars Birdi (Җәббар Гирәй Бирди, Джаббар-Берди, Jabbar Berdi Khan, 1416—1417), * Dervišs (Дервиш, Dervish Khan, 1417—1419) * Kadirs Birdi (Кадир Бирди, Кадыр Бирди-хан, Qadeer Berdi Khan ibn Tokhtamysh, 1419), Tohtamiša dēls * Hadži Muhameds (Хаджи-Мухаммед, Hajji Muhammad Khan ibn Oghlan Ali, 1419) * Ulu Muhameds (Олы Мөхәммәт, Улу Мухаммед-хан, Ulugh Muhammad, 1419—1423, 1426—1427, 1428, 1428—1432), dibināja [[Kazaņa]]s hanisti (1438) * Baraks (Барак, Барак-хан, Baraq Khan bin Koirichak, 1423—1426, 1427—1428), * Seids Ahmeds I (Сәид Әхмәт, Syed Ahmed I, 1427–1433) * Kiči Muhameds (Көчек Мөхәммәт, Кичи-Мухаммед, Küchük Muhammad, 1428, 1432—1459) * Mehmuds (Мәхмүд, Mahmud bin Küchük, 1459–1465), Kiči Muhameda dēls, nodibināja [[Astrahaņa]]s hanisti (1466) == Dižās Ordas hani (1466-1502) == Tā sauktā "Dižā Orda" bija Zelta Ordas atlieku teritorija starp [[Dņepra]]s un [[Jaika]]s upēm. Pēc 1480. gada tās hani sabiedrojās ar [[Polijas karaļi]]em un [[Lietuvas dižkunigaiši]]em. * Ahmeds (Әхмәт, Ahmed Khan, 1465–1481) * Mortaza (Мортаза, Murtada Khan, 1481–1485, 1487–1491) * Seids Ahmeds II (Сәид Әхмәт, Syed Ahmed II, 1485–1487) * Šeihs Ahmeds (Шәех Әхмәт, Sheikh Ahmed, 1491–1502) * Hadži Muhameds (Хаҗи Мөхәммәт, 1514–1516) == Skatīt arī == * [[Zelta Orda]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170220154439/http://www.tatworld.ru/article.shtml?article=618 "Visi Zelta Ordas hani" no ''Татарский мир'', 2004, № 17.] (krieviski) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Mongoļu hani]] [[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]] l9lrsxi9bhf0romlkvvwqmogi3pdpba 3667419 3667417 2022-08-06T14:39:38Z Pirags 3757 /* Pēc Ordas vienotības atjaunošanas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:35 History of the Russian state in the image of its sovereign rulers - fragment.jpg|thumb|300px|Hans Uzbeks savā jurtā tiesā [[Tveras kņazi|Tveras]] un [[Vladimiras-Suzdaļas lielkņazi|Vladimiras lielkņazu]] Mihailu Jaroslaviču. Blakus viņa apsūdzētājs [[Maskavas kņazi|Maskavas kņazs]] Jurijs Daņilovičs (V.Vereščagina zīmējums, 1890)]] '''Zelta Ordas hani''' ({{val|mn|Алтан Ордын хангууд}}) 13.-15. gadsimtā bija valdnieki [[Mongoļu impērija]]s Džuči ulusā (dēvēta par [[Zelta Orda|Zelta Ordu]]), pēc impērijas sairšanas tie kļuva patstāvīgi valdnieki. Viņiem bija pakļautas plašas zemes mūsdienu [[Krievijas Federācija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Kazahstāna]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijā. Krievu hronikās Zelta Ordas hani tika dēvēti par '''cariem'''.<ref>[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)</ref> Valdnieku rezidence bija [[Saraja]] jeb "Batija Saraja" (pie [[Astrahaņa]]s), no 1285. gada Jaunā Saraja jeb Berkes Saraja (pie [[Volgograda]]s, agrākās Caricinas). == Zelta Ordas hani == Ordas hanu vārdi doti [[Tatāru valoda|tatāru]], [[Krievu valoda|krievu]] un [[Angļu valoda|angļu]] valodu transkripcijā: === Džuči dzimta === * Džuči (Җучи, Джучи, Jochi, 1224 — 1227), hana Čingiza dēls (nozīmēts pirms stāšanās amatā) * [[Batuhans|Batu]] (Бату, Batu Khan, 1227 — 1255), hana Džuči dēls * Sartaks (Сартак, Sartaq Khan, 1255-1256), hana Batu dēls * Ulagči (Улакчы, Улагчи, Ulaqchi Khan, 1256 — 1257), hana Batu vai Sartaka dēls * Berke (Бәркә, Берке, Berke Khan, 1257 — 1266), hana Džuči dēls * Munketimurs (Мәнгүтимер, Мункэ-Тимур, Mengu-Timur, 1266 — 1282), hana Batu mazdēls * Tuda-Mengu (Туда-Мәнгү, Туда Менгу-хан, Tuda Mengu 1282—1287), hana Batu mazdēls * Tulabuga (Түлә-Буга, Тула Буга-хан, Talabuga, 1287—1291) * Tohtogu (Туктай, Гийас уд-Дин Тохтогу-хан, Tokhta Khan, 1291—1312), Munketimura mazdēls * [[Uzbekhans|Uzbeks]] (Үзбәк, Гийас уд-Дин Мухаммад Узбек-хан, Muhammad Uzbeg Khan, 1313—1341), Munketimura mazdēls * Tinibeks (Тәнибәк, Тинибек-хан, Tini Beg, 1341—1342), Uzbeka dēls * Džanibeks (Җанибәк, Джалал уд-Дин Махмуд Джанибек-хан, Jani Beg, 1342—1357), Uzbeka dēls * Berdibeks (Бәрдибәк, Бердибек, Berdi Beg, 1357—1359), Džanibeka dēls === Juku periods pēc Džuči dzimtas izbeigšanās === * Kulpa (Көлпә, Кульпа, Qulpa Khan, 1359—1360) * Nauruzbeks (Нәүрүзбәк, Мухаммад Наурузбек, Nawruz Beg, 1360) * Hizirs (Хызыр, Махмуд Хизр-хан, Khidr Khan ibn Sasibuqa Khan, 1360-1361) * Timurs Hodža (Тимур Хоҗа, Тимур Ходжа-хан, Timur Khwaja ibn Khidr Khan, 1361) * konkurējošie hani karavadoņa [[Mamajs|Mamaja]] valdīšanas laikā (1361–1380): ** Ordumeliks (Орду Малик, Ордумелик, Urdu Malik Shaykh, 1361) ** Kildibeks (Килдебәк, Кильдибек, Kildibek, 1361-1362) ** Hadži Murads (Хаҗи Мурат, Мурад хан, Murad Khan, 1362-1364) ** Timurs Abdurahmans (Тимур Абдурахман, 1364–1367) ** Amirs Pulads (Мир Пулад хан, Amir Pulad Khan, 1364-1365) ** Azizs (Азиз шейх, Aziz Khan, 1365—1367) ** Abdulahs (Абдуллах-хан, Abdullah Khan ibn Uzbeg Khan, 1367—1368, 1369—1370) ** Hasans (Хасан хан, Hassan Khan, 1368—1369) ** Muhameds Bulaks (Мөхәммәт Булак, Булак-хан, Muhammad Bolaq, 1370—1372, 1375) ** Uruss (Урус, Урус-хан, Urus Khan, 1372—1374, 1375), valdīja Signakā ** Hadži Čerkess (Черкес хан, Hajji Circassia, 1374—1375), valdīja Astrahaņā ** Kaganbeks (Гийас уд-Дин Каганбек-хан (Айбек-хан), Ghiyath-ud-din Khaqan Beg (Khan Aybak), 1375—1377) ** Arabšahs Muzafars (Гарәпшах, Арабшах Муззаффар (Кары-хан), Arab Shah Muzaffar, 1377—1380) === Pēc Ordas vienotības atjaunošanas === * [[Tohtamišs]] (Туктамыш, Тохтамыш, Tokhtamysh Khan, 1380—1395), apvienoja Ordas austrumu un rietumu daļas * hani karavadoņa [[Edigejs|Edigeja]] valdīšanas laikā (1395–1418): ** Timurs Kutlugs (Тимур Котлык, Тимур Кутлуг-хан, Temur Qutlugh, 1395—1399) ** Šadibeks (Шадибәк, Гийас уд-Дин Шадибек-хан, Shadi Beg, 1399—1408) ** Bulats (Булат, Пулад-хан, Pulad Khan ibn Shadi Beg, 1407—1411), Šadibeka dēls ** Timurs (Тимур, Тимур-хан, Temur Khan ibn Temur Qutlugh, 1411—1412), Timura Kutluga dēls ** Džalaladins (Җәләл әд-Дин, Джалал ад-Дин-хан, Jalal al-Din Khan ibn Tokhtamysh, 1412—1413), Tohtamiša dēls ** Kerims Birdi (Кәрим Бирди, Керим Бирди-хан, Karim Berdi ibn Tokhtamysh, 1413—1414), Tohtamiša dēls ** Kepeks (Кепек, Kebek Khan ibn Tokhtamysh, 1414), Tohtamiša dēls * Čokre (Чокре, Chokra Khan ibn Akmyl, 1414—1416), Akmila dēls * Džabars Birdi (Җәббар Гирәй Бирди, Джаббар-Берди, Jabbar Berdi Khan, 1416—1417), * Dervišs (Дервиш, Dervish Khan, 1417—1419) * Kadirs Birdi (Кадир Бирди, Кадыр Бирди-хан, Qadeer Berdi Khan ibn Tokhtamysh, 1419), Tohtamiša dēls * Hadži Muhameds (Хаджи-Мухаммед, Hajji Muhammad Khan ibn Oghlan Ali, 1419) * Ulu Muhameds (Олы Мөхәммәт, Улу Мухаммед-хан, Ulugh Muhammad, 1419—1423, 1426—1427, 1428, 1428—1432), dibināja [[Kazaņa]]s hanisti (1438) * Baraks (Барак, Барак-хан, Baraq Khan bin Koirichak, 1423—1426, 1427—1428), * Seids Ahmeds I (Сәид Әхмәт, Syed Ahmed I, 1427–1433) * Kiči Muhameds (Көчек Мөхәммәт, Кичи-Мухаммед, Küchük Muhammad, 1428, 1432—1459) * Mehmuds (Мәхмүд, Mahmud bin Küchük, 1459–1465), Kiči Muhameda dēls, nodibināja [[Astrahaņa]]s hanisti (1466) == Dižās Ordas hani (1466-1502) == Tā sauktā "Dižā Orda" bija Zelta Ordas atlieku teritorija starp [[Dņepra]]s un [[Jaika]]s upēm. Pēc 1480. gada tās hani sabiedrojās ar [[Polijas karaļi]]em un [[Lietuvas dižkunigaiši]]em. * Ahmeds (Әхмәт, Ahmed Khan, 1465–1481) * Mortaza (Мортаза, Murtada Khan, 1481–1485, 1487–1491) * Seids Ahmeds II (Сәид Әхмәт, Syed Ahmed II, 1485–1487) * Šeihs Ahmeds (Шәех Әхмәт, Sheikh Ahmed, 1491–1502) * Hadži Muhameds (Хаҗи Мөхәммәт, 1514–1516) == Skatīt arī == * [[Zelta Orda]] == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20170220154439/http://www.tatworld.ru/article.shtml?article=618 "Visi Zelta Ordas hani" no ''Татарский мир'', 2004, № 17.] (krieviski) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Valdnieku uzskaitījumi]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Mongoļu hani]] [[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]] o8v9wy77cknmcm417am4t19xq55fdsv 0 181658 3667285 3581016 2022-08-06T12:24:49Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Зүчийн улс'' |nosaukums_latv_val = Zelta Orda |sugasvārds = vasaļvalsts | |kontinents = [[Eirāzija]] |reģions = Austrumeiropa, Ziemeļāzija |valsts = [[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Ukraina]],<br /> [[Kazahstāna]], [[Uzbekistāna]] (daļēji) |laikmets = [[Viduslaiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija (haniste) | |gads_sākums = 1224 |gads_beigas = 1483/1502 | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Mongoļu impērija]] pakļāva krievu kņazistes |date_pre = |event_post = Sadalīšanās [[Kazaņa]]s (1438), [[Krima]]s (1441),<br /> [[Astrahaņa]]s (1466), [[Sibīrija]]s (1468) hanistēs<br /> neatkarību ieguva [[Maskavas lielkņaziste]] (1480) <br />pēc Kazaņas un Astrahaņas iekarošanas<br /> nodibināta [[Krievijas cariste]] |date_post = | |p1 = <!--- Name of the article for preceding entity, numbered 1-5 ---> |flag_p1 = <!--- Default: "Flag of {{{p1}}}.svg" (size 30) ---> |image_p1 = <!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = |flag_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Golden Horde flag 1339.svg |flag = |flag_type = Ordas karogs pēc islāma ticības pieņemšanas (14. gs.).<ref>Līdzīgs karogs lietots ''Angelino Dulcert'' 1339. gada kartē un "Katalāņu atlantā" (1375).</ref>| |image_coat = |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = | |image_map = Golden Horde 1389-pt.svg |image_map_caption = Zelta Orda 1389. gadā | |galvaspilsēta = Saraja-Batu (pie [[Astrahaņa]]s), <br />Saraja-Berke (pie [[Volgograda]]s) no 1282./1332. | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = mongoļu, kipčaku turku, [[krievu valoda|krievu]] |reliģija = [[tengrisms]], [[šamanisms]], [[lamaisms]], <br />[[pareizticība]], [[islāms]] (no 1312) |nauda = dirhemi, pulas, dengas | |leader1 = [[Batuhans]] |leader2 = Berke |leader3 = [[Uzbekhans|Uzbeks]] |leader4 = Tohtamišs |leader5 = Šeihs Ahmeds |year_leader1 = ap 1208—ap 1255 |year_leader2 = 1257—1266 |year_leader3 = 1312—1341 |year_leader4 = 1379–1395 |year_leader5 = 1481-1502 |title_leader = Hani |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |representative6 = |representative7 = |representative8 = |representative9 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = kurultajs |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1310 |stat_platība1 = 6000000 |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Zelta Orda''' ({{val|ru|Золотая Орда}}, {{val|mn|Алтан Орд}}, {{val|tt|Altın Urda}}) ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc [[Mongoļu impērija]]s sairšanas 13.-15. gadsimtā pastāvošai lielvalstij tagadējās [[Krievijas Federācija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Kazahstāna]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijā. Tās mongoļu iedzīvotāji savu valsti dēvēja par "ulusu" (mongoļu valodā "valsts") vai tās pirmā valdnieka [[Džuči]] dzimtas vārdā par "Džuči ulusu" ({{val|mn|Зүчийн улс}}) vai arī par "Ulug ulusu". Lielākās pilsētas bija Saraja jeb "Batija Saraja" (pie [[Astrahaņa]]s), Jaunā Saraja jeb Berkes Saraja (pie [[Volgograda]]s), Bolgāra, [[Novgoroda]], [[Kazaņa]] un [[Azova]]. Krievu hronikās Ordas hani šajā laikā tika dēvēti par '''cariem'''.<ref>[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)</ref> Uzvarētie krievu kņazi kļuva par mongoļu hana vasaļiem, kam bija jāpiedalās mongoļu iekarošanas karagājienos un regulāri jāmaksā mesli. Meslu ievākšanu pārraudzīja Vladimiras baskaki (pārvaldnieki), viņi piedalījās krievu kņazu karagājienu organizēšanā pret Livoniju un Lietuvu, piemēram, Novgorodas hronikas vēstījumā minēts, ka baskaks Amragans 1269. gadā finansēja karagājiena rīkošanu uz [[Rēvele|Kolivaņu]].<ref>The Nikonian Chronicle. (translated by Serge A and Betty Jean Zenkovsky) vol. III, p. 45</ref> Nodokļu uzskaitei tika rīkotas iedzīvotāju skaitīšanas, kas liecina, ka līdz 1274.-1275. gadam mongoļi bija pakļāvuši visus krievu kņazus.<ref>G. Vernadsky, M. Karpovich. "A History of Russia: The Mongols and Russia" 172 lpp.</ref> Lai kādu kņazu apstiprinātu amatā, viņam bija pienākums doties lejup pa Volgu uz Saraju pie Ordas hana. Lai apspiestu nepaklausīgo kņazu pretošanos un ar varu ievāktu meslus, Zelta Ordas hani regulāri rīkoja karagājienus pret viņiem (1259., 1281., 1293., 1317., 1327., 1382., 1408. gados u.c.) 1325. gadā hans [[Uzbekhans|Uzbeks]] lielkņaza jarliku piešķīra [[Maskavas lielkņazi|Maskavas kņazam]] Ivanam I, kas savu meslu ievākšanas spēju dēļ tika iesaukts par Kaļitu ("naudas maku"). 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III atbrīvojās no pakļautības Lielās Ordas hanam Ahmedam. No 16. līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas cariste]], vēlākā [[Krievijas impērija]], pakļāva visas bijušās Zelta Ordas zemes.{{nepieciešama atsauce}} == Nosaukums == Uzskata, ka nosaukums "Zelta Orda" pirmo reizi rakstos parādījies jau pēc lielvalsts sabrukuma 1565. gadā izdotajā "Kazaņas vēsturē" kā apzīmējums valdnieka jurtai valsts galvaspilsētā Sarajā. Pirms tam krieviski lietoja apzīmējumu '''Orda''' (turku ''orta'' - "jurta"). Persiešu rakstos tā saukta par vai "Kipčaku stepi", savukārt latīņu valodā šīs valsts apzīmēšanai lietoja nosaukumu "Kumānu zeme" vai "Tatāru zeme". == Vēsture == === Hana Batu valdīšana (1227-1255) === Mongoļu impērijas izveidotājs hans [[Čingishans|Čingiss]] neilgi pirms nāves sadalīja lielvalsti saviem četriem dēliem lielhana jeb [[kagans|kagana]] (turku: ''Qaghan'') virsvadībā. Tomēr Džuči nomira vēl pirms tēva un viņa daļu ("Džuči ulusu") pārvaldīja viņa dēls Batu, Eiropā saukts par [[Batijs|Batiju]] (valdīja 1227—1255). Lai paplašinātu savus valdījumus, 1235. gadā hans Batu devās lielā karagājienā uz rietumiem un 1236. gadā iekaroja Volgas Bulgāriju, 1237. gadā padzina kumānus no tagadējās [[Ukraina]]s stepēm un [[Krima]]s pussalas. No turienes hans Batu no 1238. līdz 1240. gadam devās uz ziemeļiem karagājienos pret krievu kņazu valstīm. [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras-Suzdaļas kņazu]] [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandru Ņevski]] viņš iecēla par lielkņazu, kuram piešķīra varas pilnvarojumu ("jarliku"). 1241. gadā Batu hana karaspēks iebruka Polijā, kur kaujā pie Ļegnicas sakāva apvienoto poļu kņazu un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] karaspēku. Pēc tam mongoļi uzbruka [[Vīne]]s cietoksnim, kas netika ieņemts, jo Batu hans saņēma vēstījumu, kas viņam steidzami jāatgriežas Mongolijā sakarā ar cīņu par varu pēc [[Mongoļu impērijas kaganu uzskaitījums|lielhana]] Ugedeja nāves. Pa ceļam mājup mongoļu karaspēks izpostīja Ungāriju un 1242. gadā Batu hans Volgas lejtecē bijušās [[hazāri|hazāru]] galvaspilsētas Itiļas tuvumā nodibināja savu jauno galvaspilsētu Saraju. 1246. gadā mongoļu dzimtu pārstāvju sapulce (kurultajs) par lielhanu ievēlēja Gujuku (''Güyük''). Viņš pieprasīja hanam Batu ierasties pie viņa, tā vietā Batu 1247. gadā uz Karakorumu aizsūtīja krievu kņazu Andreju Jaroslaviču, kuru apstiprināja par [[Vladimiras-Suzdaļas lielkņazi|Vladimiras-Suzdaļas lielkņazu]], un viņa brāli kņazu [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandru Jaroslaviču]], kuru iecēla par [[Kijevas lielkņazi|Kijevas lielkņazu]]. 1248. gadā hans Gujuks mira un par lielhanu 1251. gadā ievēlēja hanu Munke. Jaunais mongoļu valdnieks pavēlēja uzsākt vispārēju tautas skaitīšanu un nodokļu ievākšanu, kas 1252. gadā izraisīja sacelšanos krievu kņazistēs. Kad Hans Batu nosūtīja karavadoni Nevruju apspiest nemierus, Vladimiras lielkņazs Andrejs aizbēga uz Pleskavu, kur lūdza palīdzību Livonijas ordenim. Tādēļ par Vladimiras lielņazu 1252. gadā iecēla Aleksandru, kas palīdzēja apspiest sacelšanos. 1253. gadā Romas pāvests [[Inocents IV]] izsludināja jaunu krusta karu pret mongoļu valdnieku [[Batuhans|Batuhanu]], aicinot tajā piedalīties kristītos [[Livonija]]s, [[Bohēmija]]s, [[Morāvija]]s, [[Serbija]]s, [[Pomerānija]]s un [[Lietuva]]s iedzīvotājus. Uzvarētais lielkņazs Andrejs Jaroslavičs 1256. gadā devās pie mongoļu hana uz Saraju, kur viņam tika piedots. Tajā pašā gadā hans Batu nomira un par viņa pēcteci tika iecelts hans Sartaks, kas drīz pēc tam nomira. === Nemieru laiks (1257-1304) === [[Attēls:MongolCavalrymen.jpg|thumb|200px|left|Mongoļu jātnieki kaujas laukā (14. gs. persiešu miniatūra).]] 1257. gadā par Ordas hanu iecēla Batu jaunāko brāli Berki ('' Berke'', valdīja 1257—1266), kas bija pārgājis [[islams|islama]] ticībā. [[Galīcijas-Volīnijas kņazs]] Daniels, ko Romas pāvests bija kronējis par Krievzemes karali, 1257. gadā sacēlās pret mongoļu virsvaru un iekaroja Kijevu. 1258. gadā Lietuvas un Polockas karaspēks uzbruka [[Smoļenska]]i un Toržokai. Tā paša gada ziemā Zelta Ordas karaspēks sakāva lietuviešus un ieņēma visu Lietuvas zemi.<ref>[http://krotov.info/acts/12/pvl/novg07.htm ''Тои же зимы взяша Татарове всю землю Литовьскую, а самѣхъ избиша.'' - fragments no Novgorodas Pirmās hronikas par 1258. gada notikumiem]</ref> 1259. gadā mongoļu karaspēks karavadoņa Boroldaja vadībā iebruka Galīcijā un piespieda Danielu padoties. Lielkņazs Aleksandrs Ņevskis 1259. gadā apspieda pret mongoļiem vērsto Novgorodas sacelšanos un krievu kņazu zemēs beidzās vispārējā tautas skaitīšana. 1259. gadā hans Berke organizēja jaunu karagājienu uz rietumiem un mongoļu sūtītais krievu kņazu karaspēks iebruka Lietuvas un Polijas karaļu zemēs un kopā ar [[žemaiši]]em cīnījās pret Vācu ordeni.<ref>''Annales Mellicenses. Continuatio Zwetlensis tertia''. MGHS, IX, 644. lpp.</ref> Hans Berke esot pat pieprasījis Ungārijas un Francijas karaļu atcelšanu.<ref>Peter Jackson. ''The Mongols and the West 1221–1410''. 123–124 lpp.</ref> Pēc lielhana Munke nāves 1259. gadā no jauna atsākas cīņa par varu un par jauno mongoļu valdnieku kļuva lielhans [[Hubilajs]] (''Kublai Khan''), kas impērijas galvaspilsētu pārcēla uz [[Pekina|Pekinu]]. 1262. gadā sākās Džuči ulusa karš ar mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā izveidoto [[Hulegu]] ulusu par ietekmi Vidusāzijā un Ziemeļkaukāzā. Tajā laikā [[Suzdaļa|Suzdaļā]] sakās sacelšanās, kurā nogalināja mongoļu nodokļu vācējus, bet lielkņazs Aleksandrs pierunāja hanu Berke nesūtīt soda ekspedīciju pret krieviem. Pēc tam, kad [[Lietuvas karalis]] [[Mindaugs]] 1262. gadā noslēdza savienību ar Vladimiras lielkņazu Aleksandru Ņevski un lietuvieši kopā ar krieviem uzbruka Livonijas ordenim, Romas pāvesta kūriju sasniedza ziņas, ka Lietuvas karalis arī ir kļuvis par Ordas vasali.<ref>Peter Jackson. ''The Mongols and the West 1221–1410''. 202 lpp.</ref> 1264. gadā ordas karavadonis Nogajs kopā ar bulgāru vasaļiem iebruka [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impērijā un piespieda ķeizaram Mihaelam VIII Palaiologam noslēgt miera līgumu. Tai pašā gadā hans Berke mira karagājienā pāri Kaukāza kalniem, par viņa pēcteci lielhans [[Hubilajs]] 1266. gadā iecēla hana Batu mazdēlu Munketimuru (''Mengu-Timur'', valdīja 1266-1282), kas bija labvēlīgs pret kristiešiem un 1267. gadā atļāva krievu [[pareizticība|pareizticīgās baznīcas]] priesteriem nemaksāt nodokļus un itāļu ([[Dženova]]s un [[Venēcija]]s) tirgoņiem piešķīra īpašas tiesības Azovas un Kafas ostās. Saziņā ar hanu Munketimuru Vladimiras lielkņazs Jaroslavs 1268. gadā organizēja lielu karagājienu [[Dāņu Igaunija]]s pakļaušanai. [[Rakveres kauja|Rakveres kaujā]] [[Livonijas konfederācija]]s karaspēkam izdevās apturēt iebrukumu un piespiest atgriezties savas zemēs. 1269. gadā Livonijas karaspēks aplenca Pleskavu un tika parakstīts tirdzniecības līgums, kurā vācu tirgoņiem atļāva brīvi pārvietoties krievu kņazu zemēs. Saglabājusies šāda lielkņaza Jaroslava "grāmata", kas pamatojās uz hana Munketimura "jarliku": "Munke-Timura vārds kņazam Jaroslavam: dod vācu tirgoņiem ceļu savās zemēs. No kņaza Jaroslava [[Rīga]]s ļaudīm, lieliem un maziem un visiem: jūsu ceļš ir brīvs caur manām zemēm, kas nāks karot, ar tiem es darīšu, ko zināšu, bet tirgoņiem ceļš ir brīvs." <ref>Anton Cooper. ''On the Edge of Empire: Novgorod's trade with the Golden Horde'', 19 lpp.</ref> 1282. gadā par Ordas hanu kļuva islamticīgais Tuda-Mengu (''Töde Möngke'', valdīja 1282—1287), kas atzina savu pakļaušanos [[Pekina]]s lielhanam [[Hubilajs|Hubilajam]]. Viņš bija vājš valdnieks un šajā laikā pieauga karavadoņa Nogaja (''Nogai'') ietekme, kas autonomi valdīja Ordas rietumu daļā un pakļāva savai kontrolei [[Bulgārija]]s (1284) un [[Serbija]]s (1287) valdniekus, kā arī kopā ar krievu kņaziem iebruka Ungārijā (1285) un Polijā (1287). Nogajs 1285. gadā atbalstīja krievu kņazu Dmitriju viņa cīņā par varu Vladimirā pret viņa brāli Andreju, kuru atbalstīja hans Tuda-Mengu. 1287. gadā hans Tuda-Mengu tika atcelts un pie varas nokļuva hans Tulabuga (''Talabuga'', valdīja 1287—1291). Karavadonis Nogajs 1291. gadā arī viņam atņēma varu un par Ordas hanu kļuva Tohtogu (''Toqta'', valdīja 1291—1312), kas 1293. gadā sūtīja karagājienā savu brāli atcelt no varas Vladimiras lielkņazu Dmitriju. 1299. gadā hans Tohtogu devās karagājienā pret nepakļāvīgo karavadoni Nogaju un nogalināja viņu. Pēdīgi 1304. gadā hans Tohtogu atzina [[Mongoļu impērijas kaganu uzskaitījums|Pekinas lielhana]] Temura (''Temür Öljeytü'') virsvadību un lika atjaunot pārtrauktos pasta sakarus ar citam mongoļu impērijas daļām. 1308. gadā viņš piespieda Dženovas tirgotājiem atstāt Kafas pilsētu. === Hana Uzbeka un viņa pēcteču valdīšana (1312—1359) === [[Attēls:Facial Chronicle - b.07, p.247 - Murder of Yuri of Moscow.jpg|thumb|200px|left|Lielkņazs Dmitrijs Sarajā nogalina bijušo lielkņazu Mihailu "cara" Uzbeka valdīšanas laikā 1325. gadā (ilustrācija no caru hronikas, 16. gs.).]] [[Attēls:1000 Mihail Yarosl.jpg|thumb|150px|Notiesātā kņaza Mihaila Jaroslaviča (vidū) skulptūra monumentā "Tūkstošgadīgā Krievija" [[Novgoroda|Novgorodā]] (1862).]] 1313. gadā par Ordas hanu kļuva Munketimura mazdēls [[Uzbekhans|Muhameds Uzbeks]] (''Öz-Beg'', valdīja 1313-1342), kas atjaunoja savienību ar [[Kaira]]s [[Mameluks|Mameluku sultanātu]], aizliedza savā valstī piekopt budismu un šamanismu, padarot [[Islāms|islāmu]] par valsts reliģiju. Viņa kronēšanas ceremonijā piedalījās Vladimiras lielkņazs Mihails Jaroslavičs, kas līdz 1315. gadam uzturējās Ordas galvaspilsētā Sarajā. Pēc viņa aizbraukšanas pie hana Uzbeka ieradās lielkņaza sīvākais konkurents Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs un ieguva viņa labvēlību. 1317. gadā hans Uzbeks izdeva savu māsu Končaku viņam par sievu, kas pārgāja pareizticībā ar vārdu Agafja (''Агафья''). Lielkņazs Mihails sakāva kņaza Jurija karaspēku un sagūstīja viņa sievu, kas drīz nomira. Kņazs Jurijs aizbēga pie sava sievastēva uz Saraju. 1318. gadā saniknotais hans Uzbeks izsauca lielkņazu Mihailu uz Saraju, kur abiem sāncenšiem bija jāstājas tiesas priekšā. Decembrī hans piesprieda Mihailam nāves sodu, bet Jurijam piešķīra lielkņaza jarliku. 1319. gadā hans Uzbeks ar milzīgu armiju (ap 300 tūkstošiem karavīru) devās karagājienā pret [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju un atkārtoti nopostīja tās rietumu daļu (Trāķiju) 1324. gadā. 1322. gadā tika nopostītas katoļu baznīcas [[Krima]]s pilsētā Sudakā. 1318. un 1324. gadā Zelta Ordas karaspēks iebruka Ilhanātā tagadējās Irānas teritorijā. 1319. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Ģedimins]] noslēdza militāru savienību ar Zelta Ordu<ref>Shirin Akiner. Religious language of a Belarusian Tatar kitab: a cultural monument of Islam in Europe. Otto Harrassowitz Verlag. 2009, pp. 457.</ref> un pēc tam, kad viņš pakļāva Vitebsku (1320), Galīciju un Volīniju (1320-1324), Kijevu (1325) un Smoļensku (1326), lika tām turpināt maksāt hanam Uzbekam meslus. Pēc lielkņaza Jurija blēdībām ar hanam savāktajiem mesliem 1322. gadā lielkņaza jarliku hans Uzbeks piešķīra Mihaila dēlam Dmitrijam. Kad 1325. gadā kņazu Mihailu izsauca uz Saraju, kur pēc kāda laika ieradās arī lielkņazs Dmitrijs un dusmu uzplūdos nogalināja sava tēva apvainotāju. Pēc deviņu mēnešu apcietinājuma hans lika sodīt lielkņazu Dmitriju ar nāvi un par lielkņazu iecēla viņa jaunāko brāli Aleksandru. 1327. gadā Tverā ieradās hana Uzbeka brālēns Čolhans (''Чол-хан'', krievu hronikās Ševkals), kas izdzina lielņazu Aleksandru no viņa pils. Pilsētā izplatījās baumas, ka Čolhans grib kļūt par lielkņazu un pievērst Krievzemi islāmam. Tveriešu sacelšanās laikā Čolhans ar viņa karadraudzi gāja bojā aizdedzinātajā pilī. Hans Uzbeks lielkņaza jarliku piešķīra Maskavas kņazam Ivanam Daņilovičam, kas ar 50 tūkstošiem tatāru karavīru ieradās Tverā un nodedzināja to. 1326. gadā hans Uzbeks atjaunoja meslu maksājumus lielhanam Jesuntemuram (Yesün Temür) [[Pekina|Pekinā]], 1330. gadā mēģināja pakļaut Serbiju, 1335. gadā uzbruka Ilhanātam un 1337. gadā Bizantijas impērijai. Pēc hana Uzbeka nāves par hanu īslaicīgi kļuva Tinibeks, kuru nogalināja viņa brālis Džanibeks, kas pats kļuva par Ordas hanu (valdīja 1342–1357). Viņš organizēja Zelta Ordas karagājienus Maskavas lielkņazu vadībā pret Lietuvas dižkunigaitiju un Poliju 1344. gadā. Šajā laikā Ordas teritorijā uzliesmoja mēra epidēmija, kas paralizēja tirdzniecību. 1356. gadā Džanibeks iekaroja Tebrizu un pakļāva daļu tagadējās Irānas. 1357. gadā hanu Džanibeku nogalināja viņa dēls Berdibeks (valdīja 1357—1359), pēc kura nāves izbeidzās Džuči un Batu dinastija. === Juku periods (1359-1380) === [[Attēls:Kulikovo05.jpg|thumb|200px|Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra)]] [[Attēls:Golden Horde 1389.svg|thumb|200px|Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389).]] Pēc hana Berdibeka nogalināšanas 1359. gadā uz Ordas hana troni pretendēja vairākas Čingishana pēcteču sānu līnijas, reizēm vienlaikus pat četri pretendenti sacentās par ietekmīgo karavadoņu labvēlību. Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] 1362. gadā uzvarēja [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Ordas hana]] Hadži Murada karaspēku kaujā pie Zilajiem ūdeņiem un pievienoja saviem valdījumiem Kijevas kņazisti un Melnās jūras piekrastes stepes tagadējā Ukrainas teritorijā. Maskavas kņazs Dmitrijs 1362. gadā ieguva lielkņaza jarliku. Šis laiks sakrita ar nestabilitātes periodu Mongoļu impērijas centrā Ķīnā, kur uzvarēja [[Sarkano apsēju sacelšanās]]. Pēdējais [[Juaņu dinastija]]s imperators Togantemurs 1368. gadā bēga uz Karakorumu Mongolijā un zaudēja savu varu pār agrākās impērijas daļām. Bijušajā impērijas galvaspilsētā Pekinā sāka valdīt [[Minu dinastija]]. Mazgadīgā hana Muhameda Bolaka valdīšanas laikā 1370. gadā Dženovas tirgotāju atbalstītais karavadonis [[Mamajs]] kļuva par reģentu un patieso Ordas valdnieku, kaut arī nebūdams Čingishana pēctecis, viņš formāli nevarēja kļūt par hanu. To izmantoja kņazs [[Dmitrijs Donskis]], kas 1371. gadā atteicās pakļauties Mamaja prasībai atdot Vladimiras lielkņaza titulu savam sāncensim Tveras kņazam. 1375. gadā [[Horezma]]s hanam Urusam izdevās ieņemt Saraju un apvienot lielāko daļu no Mamajam nepakļautajām Ordas zemēm. 1377. gadā Mamajs vēlējas iegūt tiesības ievākt nodokļus krievu zemēs un viņa sabiedrotais karavadonis Arpašs sakāva Maskavas kņazu Dmitriju kaujā pie Pianas upes, savukārt 1378. gadā kņazam Dmitrijam izdevās uzvarēt karavadoni Murzu Begiču kauja pie Vožas upes. 1379. gadā varu Sarajā ar [[Samarkanda]]s emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] palīdzību ieguva hans [[Tohtamišs]]. Pretendentu savstarpējās cīņās iesaistījās arī krievu kņazistes, pie kam Maskavas kņazs Dmitrijs nostājās hana Tohtamiša pusē un 1380. gada 7. septembrī [[Kuļikovas kauja|Kuļikovas kaujā]] pie [[Dona|Donas upes]] pārliecinoši sakāva karavadoņa Mamaja vadīto karaspēku pirms viņa sabiedroto lietuviešu dižkunigaiša [[Jagailis|Jagaiļa]] un krievu Rjazaņas kņaza Oļega ierašanās kaujas laukā. Mamaja sakāves rezultātā hanam Tohtamišam 1381. gadā no jauna izdevās apvienot Ordas zemes savā pakļautībā. === Ordas vienotības atjaunošana (1380—1419) === [[Attēls:Facial Chronicle - b.10, p.049 - Tokhtamysh at Moscow.jpg|thumb|200px|left|Hans Tohtamišs (pa kreisi ar cara kroni galvā) aplenc Maskavu 1382. gadā.]] 1378. gadā attāls hana Urusa radinieks Tohtamišs ar Samarkandas emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] palīdzību uzsāka karu pret Mamaju un 1380. gadā ieņēma Sarai-Berki. Pēc Kuļikovas kaujas Tohtamišs Krimā pilnīgi sakāva Mamaja karaspēku un tika ievēlēts par jauno Ordas hanu. Lai atjaunotu kontroli pār krievu knazistēm, 1382. gada augustā hans Tohtamišs iebruka krievu zemēs. Ņižņijnovgorodas, Rjazaņas un [[Tveras kņazi]] apliecināja savu padevību Tohtamišam, bet [[Maskavas kņazs]] Dmitrijs devās uz Kostromu vākt karaspēku. Maskavu aizstāvēja vienīgi tās garnizons un lietuvieši Aļgirda mazdēla Osteja vadībā, kurus Ordas karaspēks uzvarēja un izpostīja Maskavu un apkārtējās pilsētas. 1383. gadā hans Tohtamišs uzvarēja arī Lietuvas dižkunigaiti [[Jagailis|Jagaili]] kaujā pie [[Poltava]]s, kas piekrita maksāt Zelta Ordai meslus par viņam pakļautajam krievu zemēm.<ref>René Grousset. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, p.407</ref><ref>[http://itaka.stv.ru/wiki/%D0%AF%D1%80%D0%BB%D1%8B%D0%BA_%D0%A2%D0%BE%D1%85%D1%82%D0%B0%D0%BC%D1%8B%D1%88_%D1%85%D0%B0%D0%BD%D0%B0_%D0%BA_%D0%AF%D0%B3%D0%B0%D0%B9%D0%BB%D1%83 Ярлык Тохтамыш хана к Ягайлу]{{Novecojusi saite}} (Hana Tohtamiša jarliks Jagailim senkrievu valodā)</ref> Pēc krievu zemju pakļaušanas hans Tohtamišs 1385. gadā iebruka arī viņa bijušajam sabiedrotajam emīram Tamerlanam pakļautajās Aizkaukāza zemēs. Tamerlana karaspēks sakāva Zelta Ordas karaspēku 1391. gada kaujā pie Kondurčes (tagadējais [[Samāras apgabals]]) un 1395. gadā pie [[Tereka]]s upes. Tamerlans nopostīja Ordas galvaspilsētu Saraj-Beki un [[Krima]]s ostas. Tohtamišs aizbēga pie Lietuvas dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta]], viņa vietā Tamerlans par Ordas hanu iecēla hana Urusa mazdēlu Timuru Kutlugu (valdīja 1395—1399). Tohatamišs apsolīja pakļauties Vītautam, ja viņš palīdzēs tam atgūt varu Zelta Ordā. Jau 1392. gadā Maskavas kņazs Vasīlijs bija noslēdzis savienību ar Vītautu un apprecējis viņa meitu. 1398. gadā Vītauts ieņēma cietoksni pie Dņepras upes grīvas un paplašināja Lietuvas teritoriju līdz pat Melnās jūras piekrastei. Tomēr izšķirošajā [[kauja pie Vorsklas|kaujā pie Vorsklas upes]] (tagadējās [[Ukraina]]s austrumos) emīrs [[Edigejs]] 1399. gadā uzvarēja Vītauta vadīto karaspēku un Tohtamišs bēga uz [[Sibīrijas haniste|Sibīriju]], kur viņu 1405. gadā nogalināja hans Šadibeks. Tohtamiša dēls Džalaladins aizbēga pie Lietuvas dizkunigaiša Vītauta un 1410. gadā piedalījās [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. 1408. gadā emīrs Edigejs iebruka krievu zemēs un Maskavas kņazs [[Vasilijs I Dmitrijevičs]] no jauna bija spiests atzīt Zelta Ordas virsvaru un 1412. gadā samaksāt iekavētās nodevas. Ar dižkunigaiša Vītauta palīdzību Džalaladins kļuva par Zelta Ordas hanu (1412—1413). Emīrs Edigejs līdz savai nāvei 1419. gadā nostiprinājās Krimā, no kurienes uzbruka Tohtamiša pēctečiem un vairākas reizes padzina viņus no [[Saraja]]s, vietā ieliekot sev paklausīgus hanus. === Sadalīšanās neatkarīgās hanistēs (1438-1502) === [[Attēls:Facial Chronicle - b.16, p. 462 - Great standing on the Ugra.jpg|thumb|200px|1480. gada "Stāvēšana uz Ugras". Upes kreisajā pusē Maskavas lielkņazs Ivans, labajā pusē augšā ar [[cars|cara]] kroni - Ahmeds (miniatūra no 16. gs. krievu hronikas).]] Pēc Edigeja nāves 1419. gadā par Ordas hanu Sarajā kļuva Tohtamiša radinieks Ulu Muhameds, kuru 1423. gadā ar uzbeku palīdzību padzina Baraks. Pēc hana Baraka nogalināšanas 1427. gadā Sarajā no jauna par hanu kļuva Ulu Muhameds, bet viņu izaicināja Tohtamiša brālēna pēcnācējs Seids Ahmeds (1433), kuru atbalstīja Lietuvas dižkunigaitijas troņa pretendents [[Švitrigailis]] un Maskavas lielkņazs Vasīlijs II. Pēc varas zaudēšanas Sarajā hans Ulu Muhameds dibināja [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]] (1438) un piespieda pakļauties Maskavas kņazu Vasīliju II. Ordas hanu pretendentu cīņu rezultātā pakāpeniski tika nodibinātās arī citas patstāvīgas hanistes - [[Krimas haniste]] (1441), [[Nogaju Orda]] (pēc 1440. gada), [[Kazahu haniste]] (1456), [[Astrahaņas hani]]ste (1466), visbeidzot [[Tjumeņas haniste]] (1468), kas vēlāk tika pārdēvēta par [[Sibīrijas hani]]sti. Atlikušajās Ordas stepju teritorijās starp [[Dņepra]]s un [[Jaika]]s upēm saglabājās valstisks veidojums ar galvaspilsētu Sarajā, kas vēlāk ieguva Dižās Ordas nosaukumu. Tās hans Ahmeds valdīja 1465. – 1481. gadā un atkārtoti 1474. un 1476. gadā aicināja Maskavas lielkņazu Vasīliju III kļūt par viņa vasali. Maskavas kņazs jau līdz 1478. gadam bija pakļāvis sev gandrīz visas krievu apdzīvotas zemes un atteicās maksāt meslus. Tā vietā viņš noslēdza savienību ar Krimas hanu Mengli Geraju un [[Moldova]]s gospodaru Stefanu, savukārt Dižās Ordas hans Ahmeds noslēdza savienību ar Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimiru IV]]. 1480. gada oktobrī Dižās Ordas karaspēks cauri Lietuvai pakļautajam zemēm virzījās uz Maskavu, bet tika apstādināts pie Ugras upes, tā laika [[Lietuva]]s-[[Maskavija]]s robežas (tagadējā [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]).<ref>[http://militera.lib.ru/common/solovyev1/05_03.html Соловьев С.М. История России с древнейших времён. Сочинения: В 18 кн. — М.: Голос; Колокол-Пресс, 1993-1998. Глава 3. Восток.] (krieviski)</ref> Tur tatāri vairāk kā mēnesi veltīgi gaidīja Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka ierašanos, kas tajā laika atvairīja Krimas karaspēka iebrukumu. Sakarā ar ziemas iestāšanos hana Ahmeda karaspēks atkapās uz Saraju, kurai 1481. gada janvārī uzbruka Nogaju Ordas karaspēks un hanu nogalināja. Krievijas vēsture ar laiku šo "stāvēšanu uz Ugras upes" saka uzskatīt par mongoļu-tatāru jūga beigām. 1491. gadā Krimas hans aicināja savus sabiedrotos doties karagājienā pret Ordas hanu Šeihu Ahmedu. Līdz tā paša gada novembrim apvienotie krievu un Krimas tatāru karaspēki iznīcināja Ordas karaspēku, kura paliekas 1501. gadā atkāpās uz stepēm ziemeļos no Donas, kur 1502. gadā to uzvarēja Krimas hana karaspēks. Šeihs Ahmeds bēga uz Kazaņu, tad 1504. gadā uz Akermanu un Kijevu, kur veda sarunas ar [[Osmaņu impērija]]s sultānu [[Bajezids II|Bajezidu II]] un Lietuvas dižkunigaiti [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandru]]. Pēc 1505. gada bijušais Ordas hans atradās apcietinājumā Lietuvā. 1514. gadā par Ordas hanu pasludināja viņa jaunāko brāli Hadži Muhamedu, ko pēc dažiem gadiem nogalināja. == Literatūra == * Сочнев Ю. В. Формирование конфессиональной политики золотоордынских ханов и датировка ярлыка Менгу-Темира (par Munketimura jarliku) (krieviski) == Skatīt arī == * [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]] * [[Mongoļu impērija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://archive.is/20121225100747/pr-page.narod.ru/051.htm Р. Ю. Почекаев. ЯРЛЫКИ ХАНОВ ЗОЛОТОЙ ОРДЫ РУССКОЙ ЦЕРКВИ: К ВОПРОСУ О ХРОНОЛОГИИ И КОЛИЧЕСТВЕ. Научный Татарстан. 2010. № 2. С. 156-168] (par Zelta Ordas hanu rīkojumiem - "jarlikiem"). {{ru ikona}} * [http://www.tomovl.ru/century13.html Senās Krievzemes iekarošana (interaktīva karte).] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20060214033634/http://www.portal-slovo.ru/download/history/KuzTat.pdf Kuzmins. Zelta Ordas kundzības sākums Krievzemē] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20180214101548/http://kazakhstan.awd.kz/ Ulug-Ulusa uzplaukums no kazakhstan.awd.kz] * [http://tochka.gerodot.ru/rus-orda/ Krievzeme un Orda: kā tas bija?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118024159/http://tochka.gerodot.ru/rus-orda/ |date={{dat|2012|01|18||bez}} }} {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090210060748/http://hronos.km.ru/land/zlorda.html Zeltas Ordas hronoloģija no www.hronos.km.ru] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Bijušās valstis Centrālāzijā]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Āzijas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] 3hczjhl675o3bxncuay16mreyvrsrjq 3667287 3667285 2022-08-06T12:26:36Z Pirags 3757 /* Nosaukums */ wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Зүчийн улс'' |nosaukums_latv_val = Zelta Orda |sugasvārds = vasaļvalsts | |kontinents = [[Eirāzija]] |reģions = Austrumeiropa, Ziemeļāzija |valsts = [[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Ukraina]],<br /> [[Kazahstāna]], [[Uzbekistāna]] (daļēji) |laikmets = [[Viduslaiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija (haniste) | |gads_sākums = 1224 |gads_beigas = 1483/1502 | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Mongoļu impērija]] pakļāva krievu kņazistes |date_pre = |event_post = Sadalīšanās [[Kazaņa]]s (1438), [[Krima]]s (1441),<br /> [[Astrahaņa]]s (1466), [[Sibīrija]]s (1468) hanistēs<br /> neatkarību ieguva [[Maskavas lielkņaziste]] (1480) <br />pēc Kazaņas un Astrahaņas iekarošanas<br /> nodibināta [[Krievijas cariste]] |date_post = | |p1 = <!--- Name of the article for preceding entity, numbered 1-5 ---> |flag_p1 = <!--- Default: "Flag of {{{p1}}}.svg" (size 30) ---> |image_p1 = <!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = |flag_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Golden Horde flag 1339.svg |flag = |flag_type = Ordas karogs pēc islāma ticības pieņemšanas (14. gs.).<ref>Līdzīgs karogs lietots ''Angelino Dulcert'' 1339. gada kartē un "Katalāņu atlantā" (1375).</ref>| |image_coat = |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = | |image_map = Golden Horde 1389-pt.svg |image_map_caption = Zelta Orda 1389. gadā | |galvaspilsēta = Saraja-Batu (pie [[Astrahaņa]]s), <br />Saraja-Berke (pie [[Volgograda]]s) no 1282./1332. | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = mongoļu, kipčaku turku, [[krievu valoda|krievu]] |reliģija = [[tengrisms]], [[šamanisms]], [[lamaisms]], <br />[[pareizticība]], [[islāms]] (no 1312) |nauda = dirhemi, pulas, dengas | |leader1 = [[Batuhans]] |leader2 = Berke |leader3 = [[Uzbekhans|Uzbeks]] |leader4 = Tohtamišs |leader5 = Šeihs Ahmeds |year_leader1 = ap 1208—ap 1255 |year_leader2 = 1257—1266 |year_leader3 = 1312—1341 |year_leader4 = 1379–1395 |year_leader5 = 1481-1502 |title_leader = Hani |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |representative6 = |representative7 = |representative8 = |representative9 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = kurultajs |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1310 |stat_platība1 = 6000000 |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Zelta Orda''' ({{val|ru|Золотая Орда}}, {{val|mn|Алтан Орд}}, {{val|tt|Altın Urda}}) ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc [[Mongoļu impērija]]s sairšanas 13.-15. gadsimtā pastāvošai lielvalstij tagadējās [[Krievijas Federācija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Kazahstāna]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijā. Tās mongoļu iedzīvotāji savu valsti dēvēja par "ulusu" (mongoļu valodā "valsts") vai tās pirmā valdnieka [[Džuči]] dzimtas vārdā par "Džuči ulusu" ({{val|mn|Зүчийн улс}}) vai arī par "Ulug ulusu". Lielākās pilsētas bija Saraja jeb "Batija Saraja" (pie [[Astrahaņa]]s), Jaunā Saraja jeb Berkes Saraja (pie [[Volgograda]]s), Bolgāra, [[Novgoroda]], [[Kazaņa]] un [[Azova]]. Krievu hronikās Ordas hani šajā laikā tika dēvēti par '''cariem'''.<ref>[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)</ref> Uzvarētie krievu kņazi kļuva par mongoļu hana vasaļiem, kam bija jāpiedalās mongoļu iekarošanas karagājienos un regulāri jāmaksā mesli. Meslu ievākšanu pārraudzīja Vladimiras baskaki (pārvaldnieki), viņi piedalījās krievu kņazu karagājienu organizēšanā pret Livoniju un Lietuvu, piemēram, Novgorodas hronikas vēstījumā minēts, ka baskaks Amragans 1269. gadā finansēja karagājiena rīkošanu uz [[Rēvele|Kolivaņu]].<ref>The Nikonian Chronicle. (translated by Serge A and Betty Jean Zenkovsky) vol. III, p. 45</ref> Nodokļu uzskaitei tika rīkotas iedzīvotāju skaitīšanas, kas liecina, ka līdz 1274.-1275. gadam mongoļi bija pakļāvuši visus krievu kņazus.<ref>G. Vernadsky, M. Karpovich. "A History of Russia: The Mongols and Russia" 172 lpp.</ref> Lai kādu kņazu apstiprinātu amatā, viņam bija pienākums doties lejup pa Volgu uz Saraju pie Ordas hana. Lai apspiestu nepaklausīgo kņazu pretošanos un ar varu ievāktu meslus, Zelta Ordas hani regulāri rīkoja karagājienus pret viņiem (1259., 1281., 1293., 1317., 1327., 1382., 1408. gados u.c.) 1325. gadā hans [[Uzbekhans|Uzbeks]] lielkņaza jarliku piešķīra [[Maskavas lielkņazi|Maskavas kņazam]] Ivanam I, kas savu meslu ievākšanas spēju dēļ tika iesaukts par Kaļitu ("naudas maku"). 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III atbrīvojās no pakļautības Lielās Ordas hanam Ahmedam. No 16. līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas cariste]], vēlākā [[Krievijas impērija]], pakļāva visas bijušās Zelta Ordas zemes.{{nepieciešama atsauce}} == Nosaukums == Uzskata, ka nosaukums "Zelta Orda" pirmo reizi rakstos parādījies jau pēc lielvalsts sabrukuma 1565. gadā izdotajā "Kazaņas vēsturē" kā apzīmējums valdnieka jurtai valsts galvaspilsētā [[Saraja|Sarajā]]. Pirms tam krieviski lietoja apzīmējumu '''Orda''' (turku ''orta'' - "jurta"). Persiešu rakstos tā saukta par vai "Kipčaku stepi", savukārt latīņu valodā šīs valsts apzīmēšanai lietoja nosaukumu "Kumānu zeme" vai "Tatāru zeme". == Vēsture == === Hana Batu valdīšana (1227-1255) === Mongoļu impērijas izveidotājs hans [[Čingishans|Čingiss]] neilgi pirms nāves sadalīja lielvalsti saviem četriem dēliem lielhana jeb [[kagans|kagana]] (turku: ''Qaghan'') virsvadībā. Tomēr Džuči nomira vēl pirms tēva un viņa daļu ("Džuči ulusu") pārvaldīja viņa dēls Batu, Eiropā saukts par [[Batijs|Batiju]] (valdīja 1227—1255). Lai paplašinātu savus valdījumus, 1235. gadā hans Batu devās lielā karagājienā uz rietumiem un 1236. gadā iekaroja Volgas Bulgāriju, 1237. gadā padzina kumānus no tagadējās [[Ukraina]]s stepēm un [[Krima]]s pussalas. No turienes hans Batu no 1238. līdz 1240. gadam devās uz ziemeļiem karagājienos pret krievu kņazu valstīm. [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras-Suzdaļas kņazu]] [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandru Ņevski]] viņš iecēla par lielkņazu, kuram piešķīra varas pilnvarojumu ("jarliku"). 1241. gadā Batu hana karaspēks iebruka Polijā, kur kaujā pie Ļegnicas sakāva apvienoto poļu kņazu un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] karaspēku. Pēc tam mongoļi uzbruka [[Vīne]]s cietoksnim, kas netika ieņemts, jo Batu hans saņēma vēstījumu, kas viņam steidzami jāatgriežas Mongolijā sakarā ar cīņu par varu pēc [[Mongoļu impērijas kaganu uzskaitījums|lielhana]] Ugedeja nāves. Pa ceļam mājup mongoļu karaspēks izpostīja Ungāriju un 1242. gadā Batu hans Volgas lejtecē bijušās [[hazāri|hazāru]] galvaspilsētas Itiļas tuvumā nodibināja savu jauno galvaspilsētu Saraju. 1246. gadā mongoļu dzimtu pārstāvju sapulce (kurultajs) par lielhanu ievēlēja Gujuku (''Güyük''). Viņš pieprasīja hanam Batu ierasties pie viņa, tā vietā Batu 1247. gadā uz Karakorumu aizsūtīja krievu kņazu Andreju Jaroslaviču, kuru apstiprināja par [[Vladimiras-Suzdaļas lielkņazi|Vladimiras-Suzdaļas lielkņazu]], un viņa brāli kņazu [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandru Jaroslaviču]], kuru iecēla par [[Kijevas lielkņazi|Kijevas lielkņazu]]. 1248. gadā hans Gujuks mira un par lielhanu 1251. gadā ievēlēja hanu Munke. Jaunais mongoļu valdnieks pavēlēja uzsākt vispārēju tautas skaitīšanu un nodokļu ievākšanu, kas 1252. gadā izraisīja sacelšanos krievu kņazistēs. Kad Hans Batu nosūtīja karavadoni Nevruju apspiest nemierus, Vladimiras lielkņazs Andrejs aizbēga uz Pleskavu, kur lūdza palīdzību Livonijas ordenim. Tādēļ par Vladimiras lielņazu 1252. gadā iecēla Aleksandru, kas palīdzēja apspiest sacelšanos. 1253. gadā Romas pāvests [[Inocents IV]] izsludināja jaunu krusta karu pret mongoļu valdnieku [[Batuhans|Batuhanu]], aicinot tajā piedalīties kristītos [[Livonija]]s, [[Bohēmija]]s, [[Morāvija]]s, [[Serbija]]s, [[Pomerānija]]s un [[Lietuva]]s iedzīvotājus. Uzvarētais lielkņazs Andrejs Jaroslavičs 1256. gadā devās pie mongoļu hana uz Saraju, kur viņam tika piedots. Tajā pašā gadā hans Batu nomira un par viņa pēcteci tika iecelts hans Sartaks, kas drīz pēc tam nomira. === Nemieru laiks (1257-1304) === [[Attēls:MongolCavalrymen.jpg|thumb|200px|left|Mongoļu jātnieki kaujas laukā (14. gs. persiešu miniatūra).]] 1257. gadā par Ordas hanu iecēla Batu jaunāko brāli Berki ('' Berke'', valdīja 1257—1266), kas bija pārgājis [[islams|islama]] ticībā. [[Galīcijas-Volīnijas kņazs]] Daniels, ko Romas pāvests bija kronējis par Krievzemes karali, 1257. gadā sacēlās pret mongoļu virsvaru un iekaroja Kijevu. 1258. gadā Lietuvas un Polockas karaspēks uzbruka [[Smoļenska]]i un Toržokai. Tā paša gada ziemā Zelta Ordas karaspēks sakāva lietuviešus un ieņēma visu Lietuvas zemi.<ref>[http://krotov.info/acts/12/pvl/novg07.htm ''Тои же зимы взяша Татарове всю землю Литовьскую, а самѣхъ избиша.'' - fragments no Novgorodas Pirmās hronikas par 1258. gada notikumiem]</ref> 1259. gadā mongoļu karaspēks karavadoņa Boroldaja vadībā iebruka Galīcijā un piespieda Danielu padoties. Lielkņazs Aleksandrs Ņevskis 1259. gadā apspieda pret mongoļiem vērsto Novgorodas sacelšanos un krievu kņazu zemēs beidzās vispārējā tautas skaitīšana. 1259. gadā hans Berke organizēja jaunu karagājienu uz rietumiem un mongoļu sūtītais krievu kņazu karaspēks iebruka Lietuvas un Polijas karaļu zemēs un kopā ar [[žemaiši]]em cīnījās pret Vācu ordeni.<ref>''Annales Mellicenses. Continuatio Zwetlensis tertia''. MGHS, IX, 644. lpp.</ref> Hans Berke esot pat pieprasījis Ungārijas un Francijas karaļu atcelšanu.<ref>Peter Jackson. ''The Mongols and the West 1221–1410''. 123–124 lpp.</ref> Pēc lielhana Munke nāves 1259. gadā no jauna atsākas cīņa par varu un par jauno mongoļu valdnieku kļuva lielhans [[Hubilajs]] (''Kublai Khan''), kas impērijas galvaspilsētu pārcēla uz [[Pekina|Pekinu]]. 1262. gadā sākās Džuči ulusa karš ar mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā izveidoto [[Hulegu]] ulusu par ietekmi Vidusāzijā un Ziemeļkaukāzā. Tajā laikā [[Suzdaļa|Suzdaļā]] sakās sacelšanās, kurā nogalināja mongoļu nodokļu vācējus, bet lielkņazs Aleksandrs pierunāja hanu Berke nesūtīt soda ekspedīciju pret krieviem. Pēc tam, kad [[Lietuvas karalis]] [[Mindaugs]] 1262. gadā noslēdza savienību ar Vladimiras lielkņazu Aleksandru Ņevski un lietuvieši kopā ar krieviem uzbruka Livonijas ordenim, Romas pāvesta kūriju sasniedza ziņas, ka Lietuvas karalis arī ir kļuvis par Ordas vasali.<ref>Peter Jackson. ''The Mongols and the West 1221–1410''. 202 lpp.</ref> 1264. gadā ordas karavadonis Nogajs kopā ar bulgāru vasaļiem iebruka [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impērijā un piespieda ķeizaram Mihaelam VIII Palaiologam noslēgt miera līgumu. Tai pašā gadā hans Berke mira karagājienā pāri Kaukāza kalniem, par viņa pēcteci lielhans [[Hubilajs]] 1266. gadā iecēla hana Batu mazdēlu Munketimuru (''Mengu-Timur'', valdīja 1266-1282), kas bija labvēlīgs pret kristiešiem un 1267. gadā atļāva krievu [[pareizticība|pareizticīgās baznīcas]] priesteriem nemaksāt nodokļus un itāļu ([[Dženova]]s un [[Venēcija]]s) tirgoņiem piešķīra īpašas tiesības Azovas un Kafas ostās. Saziņā ar hanu Munketimuru Vladimiras lielkņazs Jaroslavs 1268. gadā organizēja lielu karagājienu [[Dāņu Igaunija]]s pakļaušanai. [[Rakveres kauja|Rakveres kaujā]] [[Livonijas konfederācija]]s karaspēkam izdevās apturēt iebrukumu un piespiest atgriezties savas zemēs. 1269. gadā Livonijas karaspēks aplenca Pleskavu un tika parakstīts tirdzniecības līgums, kurā vācu tirgoņiem atļāva brīvi pārvietoties krievu kņazu zemēs. Saglabājusies šāda lielkņaza Jaroslava "grāmata", kas pamatojās uz hana Munketimura "jarliku": "Munke-Timura vārds kņazam Jaroslavam: dod vācu tirgoņiem ceļu savās zemēs. No kņaza Jaroslava [[Rīga]]s ļaudīm, lieliem un maziem un visiem: jūsu ceļš ir brīvs caur manām zemēm, kas nāks karot, ar tiem es darīšu, ko zināšu, bet tirgoņiem ceļš ir brīvs." <ref>Anton Cooper. ''On the Edge of Empire: Novgorod's trade with the Golden Horde'', 19 lpp.</ref> 1282. gadā par Ordas hanu kļuva islamticīgais Tuda-Mengu (''Töde Möngke'', valdīja 1282—1287), kas atzina savu pakļaušanos [[Pekina]]s lielhanam [[Hubilajs|Hubilajam]]. Viņš bija vājš valdnieks un šajā laikā pieauga karavadoņa Nogaja (''Nogai'') ietekme, kas autonomi valdīja Ordas rietumu daļā un pakļāva savai kontrolei [[Bulgārija]]s (1284) un [[Serbija]]s (1287) valdniekus, kā arī kopā ar krievu kņaziem iebruka Ungārijā (1285) un Polijā (1287). Nogajs 1285. gadā atbalstīja krievu kņazu Dmitriju viņa cīņā par varu Vladimirā pret viņa brāli Andreju, kuru atbalstīja hans Tuda-Mengu. 1287. gadā hans Tuda-Mengu tika atcelts un pie varas nokļuva hans Tulabuga (''Talabuga'', valdīja 1287—1291). Karavadonis Nogajs 1291. gadā arī viņam atņēma varu un par Ordas hanu kļuva Tohtogu (''Toqta'', valdīja 1291—1312), kas 1293. gadā sūtīja karagājienā savu brāli atcelt no varas Vladimiras lielkņazu Dmitriju. 1299. gadā hans Tohtogu devās karagājienā pret nepakļāvīgo karavadoni Nogaju un nogalināja viņu. Pēdīgi 1304. gadā hans Tohtogu atzina [[Mongoļu impērijas kaganu uzskaitījums|Pekinas lielhana]] Temura (''Temür Öljeytü'') virsvadību un lika atjaunot pārtrauktos pasta sakarus ar citam mongoļu impērijas daļām. 1308. gadā viņš piespieda Dženovas tirgotājiem atstāt Kafas pilsētu. === Hana Uzbeka un viņa pēcteču valdīšana (1312—1359) === [[Attēls:Facial Chronicle - b.07, p.247 - Murder of Yuri of Moscow.jpg|thumb|200px|left|Lielkņazs Dmitrijs Sarajā nogalina bijušo lielkņazu Mihailu "cara" Uzbeka valdīšanas laikā 1325. gadā (ilustrācija no caru hronikas, 16. gs.).]] [[Attēls:1000 Mihail Yarosl.jpg|thumb|150px|Notiesātā kņaza Mihaila Jaroslaviča (vidū) skulptūra monumentā "Tūkstošgadīgā Krievija" [[Novgoroda|Novgorodā]] (1862).]] 1313. gadā par Ordas hanu kļuva Munketimura mazdēls [[Uzbekhans|Muhameds Uzbeks]] (''Öz-Beg'', valdīja 1313-1342), kas atjaunoja savienību ar [[Kaira]]s [[Mameluks|Mameluku sultanātu]], aizliedza savā valstī piekopt budismu un šamanismu, padarot [[Islāms|islāmu]] par valsts reliģiju. Viņa kronēšanas ceremonijā piedalījās Vladimiras lielkņazs Mihails Jaroslavičs, kas līdz 1315. gadam uzturējās Ordas galvaspilsētā Sarajā. Pēc viņa aizbraukšanas pie hana Uzbeka ieradās lielkņaza sīvākais konkurents Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs un ieguva viņa labvēlību. 1317. gadā hans Uzbeks izdeva savu māsu Končaku viņam par sievu, kas pārgāja pareizticībā ar vārdu Agafja (''Агафья''). Lielkņazs Mihails sakāva kņaza Jurija karaspēku un sagūstīja viņa sievu, kas drīz nomira. Kņazs Jurijs aizbēga pie sava sievastēva uz Saraju. 1318. gadā saniknotais hans Uzbeks izsauca lielkņazu Mihailu uz Saraju, kur abiem sāncenšiem bija jāstājas tiesas priekšā. Decembrī hans piesprieda Mihailam nāves sodu, bet Jurijam piešķīra lielkņaza jarliku. 1319. gadā hans Uzbeks ar milzīgu armiju (ap 300 tūkstošiem karavīru) devās karagājienā pret [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju un atkārtoti nopostīja tās rietumu daļu (Trāķiju) 1324. gadā. 1322. gadā tika nopostītas katoļu baznīcas [[Krima]]s pilsētā Sudakā. 1318. un 1324. gadā Zelta Ordas karaspēks iebruka Ilhanātā tagadējās Irānas teritorijā. 1319. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Ģedimins]] noslēdza militāru savienību ar Zelta Ordu<ref>Shirin Akiner. Religious language of a Belarusian Tatar kitab: a cultural monument of Islam in Europe. Otto Harrassowitz Verlag. 2009, pp. 457.</ref> un pēc tam, kad viņš pakļāva Vitebsku (1320), Galīciju un Volīniju (1320-1324), Kijevu (1325) un Smoļensku (1326), lika tām turpināt maksāt hanam Uzbekam meslus. Pēc lielkņaza Jurija blēdībām ar hanam savāktajiem mesliem 1322. gadā lielkņaza jarliku hans Uzbeks piešķīra Mihaila dēlam Dmitrijam. Kad 1325. gadā kņazu Mihailu izsauca uz Saraju, kur pēc kāda laika ieradās arī lielkņazs Dmitrijs un dusmu uzplūdos nogalināja sava tēva apvainotāju. Pēc deviņu mēnešu apcietinājuma hans lika sodīt lielkņazu Dmitriju ar nāvi un par lielkņazu iecēla viņa jaunāko brāli Aleksandru. 1327. gadā Tverā ieradās hana Uzbeka brālēns Čolhans (''Чол-хан'', krievu hronikās Ševkals), kas izdzina lielņazu Aleksandru no viņa pils. Pilsētā izplatījās baumas, ka Čolhans grib kļūt par lielkņazu un pievērst Krievzemi islāmam. Tveriešu sacelšanās laikā Čolhans ar viņa karadraudzi gāja bojā aizdedzinātajā pilī. Hans Uzbeks lielkņaza jarliku piešķīra Maskavas kņazam Ivanam Daņilovičam, kas ar 50 tūkstošiem tatāru karavīru ieradās Tverā un nodedzināja to. 1326. gadā hans Uzbeks atjaunoja meslu maksājumus lielhanam Jesuntemuram (Yesün Temür) [[Pekina|Pekinā]], 1330. gadā mēģināja pakļaut Serbiju, 1335. gadā uzbruka Ilhanātam un 1337. gadā Bizantijas impērijai. Pēc hana Uzbeka nāves par hanu īslaicīgi kļuva Tinibeks, kuru nogalināja viņa brālis Džanibeks, kas pats kļuva par Ordas hanu (valdīja 1342–1357). Viņš organizēja Zelta Ordas karagājienus Maskavas lielkņazu vadībā pret Lietuvas dižkunigaitiju un Poliju 1344. gadā. Šajā laikā Ordas teritorijā uzliesmoja mēra epidēmija, kas paralizēja tirdzniecību. 1356. gadā Džanibeks iekaroja Tebrizu un pakļāva daļu tagadējās Irānas. 1357. gadā hanu Džanibeku nogalināja viņa dēls Berdibeks (valdīja 1357—1359), pēc kura nāves izbeidzās Džuči un Batu dinastija. === Juku periods (1359-1380) === [[Attēls:Kulikovo05.jpg|thumb|200px|Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra)]] [[Attēls:Golden Horde 1389.svg|thumb|200px|Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389).]] Pēc hana Berdibeka nogalināšanas 1359. gadā uz Ordas hana troni pretendēja vairākas Čingishana pēcteču sānu līnijas, reizēm vienlaikus pat četri pretendenti sacentās par ietekmīgo karavadoņu labvēlību. Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] 1362. gadā uzvarēja [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Ordas hana]] Hadži Murada karaspēku kaujā pie Zilajiem ūdeņiem un pievienoja saviem valdījumiem Kijevas kņazisti un Melnās jūras piekrastes stepes tagadējā Ukrainas teritorijā. Maskavas kņazs Dmitrijs 1362. gadā ieguva lielkņaza jarliku. Šis laiks sakrita ar nestabilitātes periodu Mongoļu impērijas centrā Ķīnā, kur uzvarēja [[Sarkano apsēju sacelšanās]]. Pēdējais [[Juaņu dinastija]]s imperators Togantemurs 1368. gadā bēga uz Karakorumu Mongolijā un zaudēja savu varu pār agrākās impērijas daļām. Bijušajā impērijas galvaspilsētā Pekinā sāka valdīt [[Minu dinastija]]. Mazgadīgā hana Muhameda Bolaka valdīšanas laikā 1370. gadā Dženovas tirgotāju atbalstītais karavadonis [[Mamajs]] kļuva par reģentu un patieso Ordas valdnieku, kaut arī nebūdams Čingishana pēctecis, viņš formāli nevarēja kļūt par hanu. To izmantoja kņazs [[Dmitrijs Donskis]], kas 1371. gadā atteicās pakļauties Mamaja prasībai atdot Vladimiras lielkņaza titulu savam sāncensim Tveras kņazam. 1375. gadā [[Horezma]]s hanam Urusam izdevās ieņemt Saraju un apvienot lielāko daļu no Mamajam nepakļautajām Ordas zemēm. 1377. gadā Mamajs vēlējas iegūt tiesības ievākt nodokļus krievu zemēs un viņa sabiedrotais karavadonis Arpašs sakāva Maskavas kņazu Dmitriju kaujā pie Pianas upes, savukārt 1378. gadā kņazam Dmitrijam izdevās uzvarēt karavadoni Murzu Begiču kauja pie Vožas upes. 1379. gadā varu Sarajā ar [[Samarkanda]]s emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] palīdzību ieguva hans [[Tohtamišs]]. Pretendentu savstarpējās cīņās iesaistījās arī krievu kņazistes, pie kam Maskavas kņazs Dmitrijs nostājās hana Tohtamiša pusē un 1380. gada 7. septembrī [[Kuļikovas kauja|Kuļikovas kaujā]] pie [[Dona|Donas upes]] pārliecinoši sakāva karavadoņa Mamaja vadīto karaspēku pirms viņa sabiedroto lietuviešu dižkunigaiša [[Jagailis|Jagaiļa]] un krievu Rjazaņas kņaza Oļega ierašanās kaujas laukā. Mamaja sakāves rezultātā hanam Tohtamišam 1381. gadā no jauna izdevās apvienot Ordas zemes savā pakļautībā. === Ordas vienotības atjaunošana (1380—1419) === [[Attēls:Facial Chronicle - b.10, p.049 - Tokhtamysh at Moscow.jpg|thumb|200px|left|Hans Tohtamišs (pa kreisi ar cara kroni galvā) aplenc Maskavu 1382. gadā.]] 1378. gadā attāls hana Urusa radinieks Tohtamišs ar Samarkandas emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] palīdzību uzsāka karu pret Mamaju un 1380. gadā ieņēma Sarai-Berki. Pēc Kuļikovas kaujas Tohtamišs Krimā pilnīgi sakāva Mamaja karaspēku un tika ievēlēts par jauno Ordas hanu. Lai atjaunotu kontroli pār krievu knazistēm, 1382. gada augustā hans Tohtamišs iebruka krievu zemēs. Ņižņijnovgorodas, Rjazaņas un [[Tveras kņazi]] apliecināja savu padevību Tohtamišam, bet [[Maskavas kņazs]] Dmitrijs devās uz Kostromu vākt karaspēku. Maskavu aizstāvēja vienīgi tās garnizons un lietuvieši Aļgirda mazdēla Osteja vadībā, kurus Ordas karaspēks uzvarēja un izpostīja Maskavu un apkārtējās pilsētas. 1383. gadā hans Tohtamišs uzvarēja arī Lietuvas dižkunigaiti [[Jagailis|Jagaili]] kaujā pie [[Poltava]]s, kas piekrita maksāt Zelta Ordai meslus par viņam pakļautajam krievu zemēm.<ref>René Grousset. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, p.407</ref><ref>[http://itaka.stv.ru/wiki/%D0%AF%D1%80%D0%BB%D1%8B%D0%BA_%D0%A2%D0%BE%D1%85%D1%82%D0%B0%D0%BC%D1%8B%D1%88_%D1%85%D0%B0%D0%BD%D0%B0_%D0%BA_%D0%AF%D0%B3%D0%B0%D0%B9%D0%BB%D1%83 Ярлык Тохтамыш хана к Ягайлу]{{Novecojusi saite}} (Hana Tohtamiša jarliks Jagailim senkrievu valodā)</ref> Pēc krievu zemju pakļaušanas hans Tohtamišs 1385. gadā iebruka arī viņa bijušajam sabiedrotajam emīram Tamerlanam pakļautajās Aizkaukāza zemēs. Tamerlana karaspēks sakāva Zelta Ordas karaspēku 1391. gada kaujā pie Kondurčes (tagadējais [[Samāras apgabals]]) un 1395. gadā pie [[Tereka]]s upes. Tamerlans nopostīja Ordas galvaspilsētu Saraj-Beki un [[Krima]]s ostas. Tohtamišs aizbēga pie Lietuvas dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta]], viņa vietā Tamerlans par Ordas hanu iecēla hana Urusa mazdēlu Timuru Kutlugu (valdīja 1395—1399). Tohatamišs apsolīja pakļauties Vītautam, ja viņš palīdzēs tam atgūt varu Zelta Ordā. Jau 1392. gadā Maskavas kņazs Vasīlijs bija noslēdzis savienību ar Vītautu un apprecējis viņa meitu. 1398. gadā Vītauts ieņēma cietoksni pie Dņepras upes grīvas un paplašināja Lietuvas teritoriju līdz pat Melnās jūras piekrastei. Tomēr izšķirošajā [[kauja pie Vorsklas|kaujā pie Vorsklas upes]] (tagadējās [[Ukraina]]s austrumos) emīrs [[Edigejs]] 1399. gadā uzvarēja Vītauta vadīto karaspēku un Tohtamišs bēga uz [[Sibīrijas haniste|Sibīriju]], kur viņu 1405. gadā nogalināja hans Šadibeks. Tohtamiša dēls Džalaladins aizbēga pie Lietuvas dizkunigaiša Vītauta un 1410. gadā piedalījās [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. 1408. gadā emīrs Edigejs iebruka krievu zemēs un Maskavas kņazs [[Vasilijs I Dmitrijevičs]] no jauna bija spiests atzīt Zelta Ordas virsvaru un 1412. gadā samaksāt iekavētās nodevas. Ar dižkunigaiša Vītauta palīdzību Džalaladins kļuva par Zelta Ordas hanu (1412—1413). Emīrs Edigejs līdz savai nāvei 1419. gadā nostiprinājās Krimā, no kurienes uzbruka Tohtamiša pēctečiem un vairākas reizes padzina viņus no [[Saraja]]s, vietā ieliekot sev paklausīgus hanus. === Sadalīšanās neatkarīgās hanistēs (1438-1502) === [[Attēls:Facial Chronicle - b.16, p. 462 - Great standing on the Ugra.jpg|thumb|200px|1480. gada "Stāvēšana uz Ugras". Upes kreisajā pusē Maskavas lielkņazs Ivans, labajā pusē augšā ar [[cars|cara]] kroni - Ahmeds (miniatūra no 16. gs. krievu hronikas).]] Pēc Edigeja nāves 1419. gadā par Ordas hanu Sarajā kļuva Tohtamiša radinieks Ulu Muhameds, kuru 1423. gadā ar uzbeku palīdzību padzina Baraks. Pēc hana Baraka nogalināšanas 1427. gadā Sarajā no jauna par hanu kļuva Ulu Muhameds, bet viņu izaicināja Tohtamiša brālēna pēcnācējs Seids Ahmeds (1433), kuru atbalstīja Lietuvas dižkunigaitijas troņa pretendents [[Švitrigailis]] un Maskavas lielkņazs Vasīlijs II. Pēc varas zaudēšanas Sarajā hans Ulu Muhameds dibināja [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]] (1438) un piespieda pakļauties Maskavas kņazu Vasīliju II. Ordas hanu pretendentu cīņu rezultātā pakāpeniski tika nodibinātās arī citas patstāvīgas hanistes - [[Krimas haniste]] (1441), [[Nogaju Orda]] (pēc 1440. gada), [[Kazahu haniste]] (1456), [[Astrahaņas hani]]ste (1466), visbeidzot [[Tjumeņas haniste]] (1468), kas vēlāk tika pārdēvēta par [[Sibīrijas hani]]sti. Atlikušajās Ordas stepju teritorijās starp [[Dņepra]]s un [[Jaika]]s upēm saglabājās valstisks veidojums ar galvaspilsētu Sarajā, kas vēlāk ieguva Dižās Ordas nosaukumu. Tās hans Ahmeds valdīja 1465. – 1481. gadā un atkārtoti 1474. un 1476. gadā aicināja Maskavas lielkņazu Vasīliju III kļūt par viņa vasali. Maskavas kņazs jau līdz 1478. gadam bija pakļāvis sev gandrīz visas krievu apdzīvotas zemes un atteicās maksāt meslus. Tā vietā viņš noslēdza savienību ar Krimas hanu Mengli Geraju un [[Moldova]]s gospodaru Stefanu, savukārt Dižās Ordas hans Ahmeds noslēdza savienību ar Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimiru IV]]. 1480. gada oktobrī Dižās Ordas karaspēks cauri Lietuvai pakļautajam zemēm virzījās uz Maskavu, bet tika apstādināts pie Ugras upes, tā laika [[Lietuva]]s-[[Maskavija]]s robežas (tagadējā [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]).<ref>[http://militera.lib.ru/common/solovyev1/05_03.html Соловьев С.М. История России с древнейших времён. Сочинения: В 18 кн. — М.: Голос; Колокол-Пресс, 1993-1998. Глава 3. Восток.] (krieviski)</ref> Tur tatāri vairāk kā mēnesi veltīgi gaidīja Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka ierašanos, kas tajā laika atvairīja Krimas karaspēka iebrukumu. Sakarā ar ziemas iestāšanos hana Ahmeda karaspēks atkapās uz Saraju, kurai 1481. gada janvārī uzbruka Nogaju Ordas karaspēks un hanu nogalināja. Krievijas vēsture ar laiku šo "stāvēšanu uz Ugras upes" saka uzskatīt par mongoļu-tatāru jūga beigām. 1491. gadā Krimas hans aicināja savus sabiedrotos doties karagājienā pret Ordas hanu Šeihu Ahmedu. Līdz tā paša gada novembrim apvienotie krievu un Krimas tatāru karaspēki iznīcināja Ordas karaspēku, kura paliekas 1501. gadā atkāpās uz stepēm ziemeļos no Donas, kur 1502. gadā to uzvarēja Krimas hana karaspēks. Šeihs Ahmeds bēga uz Kazaņu, tad 1504. gadā uz Akermanu un Kijevu, kur veda sarunas ar [[Osmaņu impērija]]s sultānu [[Bajezids II|Bajezidu II]] un Lietuvas dižkunigaiti [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandru]]. Pēc 1505. gada bijušais Ordas hans atradās apcietinājumā Lietuvā. 1514. gadā par Ordas hanu pasludināja viņa jaunāko brāli Hadži Muhamedu, ko pēc dažiem gadiem nogalināja. == Literatūra == * Сочнев Ю. В. Формирование конфессиональной политики золотоордынских ханов и датировка ярлыка Менгу-Темира (par Munketimura jarliku) (krieviski) == Skatīt arī == * [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]] * [[Mongoļu impērija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://archive.is/20121225100747/pr-page.narod.ru/051.htm Р. Ю. Почекаев. ЯРЛЫКИ ХАНОВ ЗОЛОТОЙ ОРДЫ РУССКОЙ ЦЕРКВИ: К ВОПРОСУ О ХРОНОЛОГИИ И КОЛИЧЕСТВЕ. Научный Татарстан. 2010. № 2. С. 156-168] (par Zelta Ordas hanu rīkojumiem - "jarlikiem"). {{ru ikona}} * [http://www.tomovl.ru/century13.html Senās Krievzemes iekarošana (interaktīva karte).] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20060214033634/http://www.portal-slovo.ru/download/history/KuzTat.pdf Kuzmins. Zelta Ordas kundzības sākums Krievzemē] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20180214101548/http://kazakhstan.awd.kz/ Ulug-Ulusa uzplaukums no kazakhstan.awd.kz] * [http://tochka.gerodot.ru/rus-orda/ Krievzeme un Orda: kā tas bija?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118024159/http://tochka.gerodot.ru/rus-orda/ |date={{dat|2012|01|18||bez}} }} {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090210060748/http://hronos.km.ru/land/zlorda.html Zeltas Ordas hronoloģija no www.hronos.km.ru] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Bijušās valstis Centrālāzijā]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Āzijas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] lonx3zvvyhwyxe5jdgcruona214631b 3667292 3667287 2022-08-06T12:27:45Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Bijušās valsts infokaste |vietējais_nosaukums = ''Зүчийн улс'' |nosaukums_latv_val = Zelta Orda |sugasvārds = vasaļvalsts | |kontinents = [[Eirāzija]] |reģions = Austrumeiropa, Ziemeļāzija |valsts = [[Krievijas Federācija]], [[Baltkrievija]], [[Ukraina]],<br /> [[Kazahstāna]], [[Uzbekistāna]] (daļēji) |laikmets = [[Viduslaiki]] |statuss = |statusa_teksts = |impērija = |valdības_veids = Monarhija (haniste) | |gads_sākums = 1224 |gads_beigas = 1483/1502 | |year_exile_start = <!--- Year of start of exile (if dealing with exiled government - status="Exile") ---> |year_exile_end = <!--- Year of end of exile (leave blank if still in exile)---> | |event_start = |date_start = |event_end = |date_end = | |event1 = |date_event1 = |event2 = |date_event2 = |event3 = |date_event3 = |event4 = |date_event4 = | |event_pre = [[Mongoļu impērija]] pakļāva krievu kņazistes |date_pre = |event_post = Sadalīšanās [[Kazaņa]]s (1438), [[Krima]]s (1441),<br /> [[Astrahaņa]]s (1466), [[Sibīrija]]s (1468) hanistēs<br /> neatkarību ieguva [[Maskavas lielkņaziste]] (1480) <br />pēc Kazaņas un Astrahaņas iekarošanas<br /> nodibināta [[Krievijas cariste]] |date_post = | |p1 = <!--- Name of the article for preceding entity, numbered 1-5 ---> |flag_p1 = <!--- Default: "Flag of {{{p1}}}.svg" (size 30) ---> |image_p1 = <!--- Use: [[Image:Sin escudo.svg|20px|Image missing]] ---> |p2 = |flag_p2 = |p3 = |flag_p3 = |p4 = |flag_p4 = |p5 = |flag_p5 = |s1 = |flag_s1 = |s2 = |flag_s2 = |s3 = |flag_s3 = |s4 = |flag_s4 = |s5 = |flag_s5 = | |image_flag = Golden Horde flag 1339.svg |flag = |flag_type = Ordas karogs pēc islāma ticības pieņemšanas (14. gs.).<ref>Līdzīgs karogs lietots ''Angelino Dulcert'' 1339. gada kartē un "Katalāņu atlantā" (1375).</ref>| |image_coat = |symbol = <!--- Link target under symbol image. Default: Coat of arms of {{{sugasvārds}}} ---> |symbol_type = | |image_map = Golden Horde 1389-pt.svg |image_map_caption = Zelta Orda 1389. gadā | |galvaspilsēta = [[Saraja]]-Batu (pie [[Astrahaņa]]s), <br />[[Saraja]]-Berke (pie [[Volgograda]]s) no 1282./1332. | |national_motto = |national_anthem = |kopīgas_valodas = mongoļu, kipčaku turku, [[krievu valoda|krievu]] |reliģija = [[tengrisms]], [[šamanisms]], [[lamaisms]], <br />[[pareizticība]], [[islāms]] (no 1312) |nauda = dirhemi, pulas, dengas | |leader1 = [[Batuhans]] |leader2 = Berke |leader3 = [[Uzbekhans|Uzbeks]] |leader4 = Tohtamišs |leader5 = Šeihs Ahmeds |year_leader1 = ap 1208—ap 1255 |year_leader2 = 1257—1266 |year_leader3 = 1312—1341 |year_leader4 = 1379–1395 |year_leader5 = 1481-1502 |title_leader = Hani |representative1 = |representative2 = |representative3 = |representative4 = |representative5 = |representative6 = |representative7 = |representative8 = |representative9 = |year_representative1 = <!--- Years served ---> |year_representative2 = |year_representative3 = |year_representative4 = |title_representative = <!--- Default: "Governor"---> |deputy1 = <!--- Name of prime minister ---> |deputy2 = |deputy3 = |deputy4 = |year_deputy1 = <!--- Years served ---> |year_deputy2 = |year_deputy3 = |year_deputy4 = |title_deputy = <!--- Default: "Prime minister" ---> | |<!--- Legislature ---> |legislature = kurultajs |house1 = <!--- Name of first chamber ---> |type_house1 = <!--- Default: "Upper house"---> |house2 = <!--- Name of second chamber ---> |type_house2 = <!--- Default: "Lower house"---> | |<!- Platība un iedzīvotāju skaits dotajos gados -> |stat_year1 = 1310 |stat_platība1 = 6000000 |stat_pop1 = <!--- population (w/o commas or spaces), population density is calculated if area is also given ---> |stat_year2 = |stat_platība2 = |stat_pop2 = |stat_year3 = |stat_platība3 = |stat_pop3 = |stat_year4 = |stat_platība4 = |stat_pop4 = |stat_year5 = |stat_platība5 = |stat_pop5 = |footnotes = }} '''Zelta Orda''' ({{val|ru|Золотая Орда}}, {{val|mn|Алтан Орд}}, {{val|tt|Altın Urda}}) ir vēsturiski izveidojies nosaukums pēc [[Mongoļu impērija]]s sairšanas 13.-15. gadsimtā pastāvošai lielvalstij tagadējās [[Krievijas Federācija]]s, [[Baltkrievija]]s, [[Ukraina]]s, [[Kazahstāna]]s un [[Uzbekistāna]]s teritorijā. Tās mongoļu iedzīvotāji savu valsti dēvēja par "ulusu" (mongoļu valodā "valsts") vai tās pirmā valdnieka [[Džuči]] dzimtas vārdā par "Džuči ulusu" ({{val|mn|Зүчийн улс}}) vai arī par "Ulug ulusu". Lielākās pilsētas bija Saraja jeb "Batija Saraja" (pie [[Astrahaņa]]s), Jaunā Saraja jeb Berkes Saraja (pie [[Volgograda]]s), Bolgāra, [[Novgoroda]], [[Kazaņa]] un [[Azova]]. Krievu hronikās Ordas hani šajā laikā tika dēvēti par '''cariem'''.<ref>[http://faculty.washington.edu/dwaugh/rus/texts/MF1914.pdf The Chronicle of Novgorod, p.88] (angliskais tulkojums)</ref> Uzvarētie krievu kņazi kļuva par mongoļu hana vasaļiem, kam bija jāpiedalās mongoļu iekarošanas karagājienos un regulāri jāmaksā mesli. Meslu ievākšanu pārraudzīja Vladimiras baskaki (pārvaldnieki), viņi piedalījās krievu kņazu karagājienu organizēšanā pret Livoniju un Lietuvu, piemēram, Novgorodas hronikas vēstījumā minēts, ka baskaks Amragans 1269. gadā finansēja karagājiena rīkošanu uz [[Rēvele|Kolivaņu]].<ref>The Nikonian Chronicle. (translated by Serge A and Betty Jean Zenkovsky) vol. III, p. 45</ref> Nodokļu uzskaitei tika rīkotas iedzīvotāju skaitīšanas, kas liecina, ka līdz 1274.-1275. gadam mongoļi bija pakļāvuši visus krievu kņazus.<ref>G. Vernadsky, M. Karpovich. "A History of Russia: The Mongols and Russia" 172 lpp.</ref> Lai kādu kņazu apstiprinātu amatā, viņam bija pienākums doties lejup pa Volgu uz Saraju pie Ordas hana. Lai apspiestu nepaklausīgo kņazu pretošanos un ar varu ievāktu meslus, Zelta Ordas hani regulāri rīkoja karagājienus pret viņiem (1259., 1281., 1293., 1317., 1327., 1382., 1408. gados u.c.) 1325. gadā hans [[Uzbekhans|Uzbeks]] lielkņaza jarliku piešķīra [[Maskavas lielkņazi|Maskavas kņazam]] Ivanam I, kas savu meslu ievākšanas spēju dēļ tika iesaukts par Kaļitu ("naudas maku"). 1480. gadā Maskavas lielkņazs Ivans III atbrīvojās no pakļautības Lielās Ordas hanam Ahmedam. No 16. līdz 19. gadsimta beigām [[Krievijas cariste]], vēlākā [[Krievijas impērija]], pakļāva visas bijušās Zelta Ordas zemes.{{nepieciešama atsauce}} == Nosaukums == Uzskata, ka nosaukums "Zelta Orda" pirmo reizi rakstos parādījies jau pēc lielvalsts sabrukuma 1565. gadā izdotajā "Kazaņas vēsturē" kā apzīmējums valdnieka jurtai valsts galvaspilsētā [[Saraja|Sarajā]]. Pirms tam krieviski lietoja apzīmējumu '''Orda''' (turku ''orta'' - "jurta"). Persiešu rakstos tā saukta par vai "Kipčaku stepi", savukārt latīņu valodā šīs valsts apzīmēšanai lietoja nosaukumu "Kumānu zeme" vai "Tatāru zeme". == Vēsture == === Hana Batu valdīšana (1227-1255) === Mongoļu impērijas izveidotājs hans [[Čingishans|Čingiss]] neilgi pirms nāves sadalīja lielvalsti saviem četriem dēliem lielhana jeb [[kagans|kagana]] (turku: ''Qaghan'') virsvadībā. Tomēr Džuči nomira vēl pirms tēva un viņa daļu ("Džuči ulusu") pārvaldīja viņa dēls Batu, Eiropā saukts par [[Batijs|Batiju]] (valdīja 1227—1255). Lai paplašinātu savus valdījumus, 1235. gadā hans Batu devās lielā karagājienā uz rietumiem un 1236. gadā iekaroja Volgas Bulgāriju, 1237. gadā padzina kumānus no tagadējās [[Ukraina]]s stepēm un [[Krima]]s pussalas. No turienes hans Batu no 1238. līdz 1240. gadam devās uz ziemeļiem karagājienos pret krievu kņazu valstīm. [[Vladimiras-Suzdaļas kņazi|Vladimiras-Suzdaļas kņazu]] [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandru Ņevski]] viņš iecēla par lielkņazu, kuram piešķīra varas pilnvarojumu ("jarliku"). 1241. gadā Batu hana karaspēks iebruka Polijā, kur kaujā pie Ļegnicas sakāva apvienoto poļu kņazu un [[Vācu ordenis|Vācu ordeņa]] karaspēku. Pēc tam mongoļi uzbruka [[Vīne]]s cietoksnim, kas netika ieņemts, jo Batu hans saņēma vēstījumu, kas viņam steidzami jāatgriežas Mongolijā sakarā ar cīņu par varu pēc [[Mongoļu impērijas kaganu uzskaitījums|lielhana]] Ugedeja nāves. Pa ceļam mājup mongoļu karaspēks izpostīja Ungāriju un 1242. gadā Batu hans Volgas lejtecē bijušās [[hazāri|hazāru]] galvaspilsētas Itiļas tuvumā nodibināja savu jauno galvaspilsētu Saraju. 1246. gadā mongoļu dzimtu pārstāvju sapulce (kurultajs) par lielhanu ievēlēja Gujuku (''Güyük''). Viņš pieprasīja hanam Batu ierasties pie viņa, tā vietā Batu 1247. gadā uz Karakorumu aizsūtīja krievu kņazu Andreju Jaroslaviču, kuru apstiprināja par [[Vladimiras-Suzdaļas lielkņazi|Vladimiras-Suzdaļas lielkņazu]], un viņa brāli kņazu [[Aleksandrs Ņevskis|Aleksandru Jaroslaviču]], kuru iecēla par [[Kijevas lielkņazi|Kijevas lielkņazu]]. 1248. gadā hans Gujuks mira un par lielhanu 1251. gadā ievēlēja hanu Munke. Jaunais mongoļu valdnieks pavēlēja uzsākt vispārēju tautas skaitīšanu un nodokļu ievākšanu, kas 1252. gadā izraisīja sacelšanos krievu kņazistēs. Kad Hans Batu nosūtīja karavadoni Nevruju apspiest nemierus, Vladimiras lielkņazs Andrejs aizbēga uz Pleskavu, kur lūdza palīdzību Livonijas ordenim. Tādēļ par Vladimiras lielņazu 1252. gadā iecēla Aleksandru, kas palīdzēja apspiest sacelšanos. 1253. gadā Romas pāvests [[Inocents IV]] izsludināja jaunu krusta karu pret mongoļu valdnieku [[Batuhans|Batuhanu]], aicinot tajā piedalīties kristītos [[Livonija]]s, [[Bohēmija]]s, [[Morāvija]]s, [[Serbija]]s, [[Pomerānija]]s un [[Lietuva]]s iedzīvotājus. Uzvarētais lielkņazs Andrejs Jaroslavičs 1256. gadā devās pie mongoļu hana uz Saraju, kur viņam tika piedots. Tajā pašā gadā hans Batu nomira un par viņa pēcteci tika iecelts hans Sartaks, kas drīz pēc tam nomira. === Nemieru laiks (1257-1304) === [[Attēls:MongolCavalrymen.jpg|thumb|200px|left|Mongoļu jātnieki kaujas laukā (14. gs. persiešu miniatūra).]] 1257. gadā par Ordas hanu iecēla Batu jaunāko brāli Berki ('' Berke'', valdīja 1257—1266), kas bija pārgājis [[islams|islama]] ticībā. [[Galīcijas-Volīnijas kņazs]] Daniels, ko Romas pāvests bija kronējis par Krievzemes karali, 1257. gadā sacēlās pret mongoļu virsvaru un iekaroja Kijevu. 1258. gadā Lietuvas un Polockas karaspēks uzbruka [[Smoļenska]]i un Toržokai. Tā paša gada ziemā Zelta Ordas karaspēks sakāva lietuviešus un ieņēma visu Lietuvas zemi.<ref>[http://krotov.info/acts/12/pvl/novg07.htm ''Тои же зимы взяша Татарове всю землю Литовьскую, а самѣхъ избиша.'' - fragments no Novgorodas Pirmās hronikas par 1258. gada notikumiem]</ref> 1259. gadā mongoļu karaspēks karavadoņa Boroldaja vadībā iebruka Galīcijā un piespieda Danielu padoties. Lielkņazs Aleksandrs Ņevskis 1259. gadā apspieda pret mongoļiem vērsto Novgorodas sacelšanos un krievu kņazu zemēs beidzās vispārējā tautas skaitīšana. 1259. gadā hans Berke organizēja jaunu karagājienu uz rietumiem un mongoļu sūtītais krievu kņazu karaspēks iebruka Lietuvas un Polijas karaļu zemēs un kopā ar [[žemaiši]]em cīnījās pret Vācu ordeni.<ref>''Annales Mellicenses. Continuatio Zwetlensis tertia''. MGHS, IX, 644. lpp.</ref> Hans Berke esot pat pieprasījis Ungārijas un Francijas karaļu atcelšanu.<ref>Peter Jackson. ''The Mongols and the West 1221–1410''. 123–124 lpp.</ref> Pēc lielhana Munke nāves 1259. gadā no jauna atsākas cīņa par varu un par jauno mongoļu valdnieku kļuva lielhans [[Hubilajs]] (''Kublai Khan''), kas impērijas galvaspilsētu pārcēla uz [[Pekina|Pekinu]]. 1262. gadā sākās Džuči ulusa karš ar mūsdienu [[Irāna]]s teritorijā izveidoto [[Hulegu]] ulusu par ietekmi Vidusāzijā un Ziemeļkaukāzā. Tajā laikā [[Suzdaļa|Suzdaļā]] sakās sacelšanās, kurā nogalināja mongoļu nodokļu vācējus, bet lielkņazs Aleksandrs pierunāja hanu Berke nesūtīt soda ekspedīciju pret krieviem. Pēc tam, kad [[Lietuvas karalis]] [[Mindaugs]] 1262. gadā noslēdza savienību ar Vladimiras lielkņazu Aleksandru Ņevski un lietuvieši kopā ar krieviem uzbruka Livonijas ordenim, Romas pāvesta kūriju sasniedza ziņas, ka Lietuvas karalis arī ir kļuvis par Ordas vasali.<ref>Peter Jackson. ''The Mongols and the West 1221–1410''. 202 lpp.</ref> 1264. gadā ordas karavadonis Nogajs kopā ar bulgāru vasaļiem iebruka [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impērijā un piespieda ķeizaram Mihaelam VIII Palaiologam noslēgt miera līgumu. Tai pašā gadā hans Berke mira karagājienā pāri Kaukāza kalniem, par viņa pēcteci lielhans [[Hubilajs]] 1266. gadā iecēla hana Batu mazdēlu Munketimuru (''Mengu-Timur'', valdīja 1266-1282), kas bija labvēlīgs pret kristiešiem un 1267. gadā atļāva krievu [[pareizticība|pareizticīgās baznīcas]] priesteriem nemaksāt nodokļus un itāļu ([[Dženova]]s un [[Venēcija]]s) tirgoņiem piešķīra īpašas tiesības Azovas un Kafas ostās. Saziņā ar hanu Munketimuru Vladimiras lielkņazs Jaroslavs 1268. gadā organizēja lielu karagājienu [[Dāņu Igaunija]]s pakļaušanai. [[Rakveres kauja|Rakveres kaujā]] [[Livonijas konfederācija]]s karaspēkam izdevās apturēt iebrukumu un piespiest atgriezties savas zemēs. 1269. gadā Livonijas karaspēks aplenca Pleskavu un tika parakstīts tirdzniecības līgums, kurā vācu tirgoņiem atļāva brīvi pārvietoties krievu kņazu zemēs. Saglabājusies šāda lielkņaza Jaroslava "grāmata", kas pamatojās uz hana Munketimura "jarliku": "Munke-Timura vārds kņazam Jaroslavam: dod vācu tirgoņiem ceļu savās zemēs. No kņaza Jaroslava [[Rīga]]s ļaudīm, lieliem un maziem un visiem: jūsu ceļš ir brīvs caur manām zemēm, kas nāks karot, ar tiem es darīšu, ko zināšu, bet tirgoņiem ceļš ir brīvs." <ref>Anton Cooper. ''On the Edge of Empire: Novgorod's trade with the Golden Horde'', 19 lpp.</ref> 1282. gadā par Ordas hanu kļuva islamticīgais Tuda-Mengu (''Töde Möngke'', valdīja 1282—1287), kas atzina savu pakļaušanos [[Pekina]]s lielhanam [[Hubilajs|Hubilajam]]. Viņš bija vājš valdnieks un šajā laikā pieauga karavadoņa Nogaja (''Nogai'') ietekme, kas autonomi valdīja Ordas rietumu daļā un pakļāva savai kontrolei [[Bulgārija]]s (1284) un [[Serbija]]s (1287) valdniekus, kā arī kopā ar krievu kņaziem iebruka Ungārijā (1285) un Polijā (1287). Nogajs 1285. gadā atbalstīja krievu kņazu Dmitriju viņa cīņā par varu Vladimirā pret viņa brāli Andreju, kuru atbalstīja hans Tuda-Mengu. 1287. gadā hans Tuda-Mengu tika atcelts un pie varas nokļuva hans Tulabuga (''Talabuga'', valdīja 1287—1291). Karavadonis Nogajs 1291. gadā arī viņam atņēma varu un par Ordas hanu kļuva Tohtogu (''Toqta'', valdīja 1291—1312), kas 1293. gadā sūtīja karagājienā savu brāli atcelt no varas Vladimiras lielkņazu Dmitriju. 1299. gadā hans Tohtogu devās karagājienā pret nepakļāvīgo karavadoni Nogaju un nogalināja viņu. Pēdīgi 1304. gadā hans Tohtogu atzina [[Mongoļu impērijas kaganu uzskaitījums|Pekinas lielhana]] Temura (''Temür Öljeytü'') virsvadību un lika atjaunot pārtrauktos pasta sakarus ar citam mongoļu impērijas daļām. 1308. gadā viņš piespieda Dženovas tirgotājiem atstāt Kafas pilsētu. === Hana Uzbeka un viņa pēcteču valdīšana (1312—1359) === [[Attēls:Facial Chronicle - b.07, p.247 - Murder of Yuri of Moscow.jpg|thumb|200px|left|Lielkņazs Dmitrijs Sarajā nogalina bijušo lielkņazu Mihailu "cara" Uzbeka valdīšanas laikā 1325. gadā (ilustrācija no caru hronikas, 16. gs.).]] [[Attēls:1000 Mihail Yarosl.jpg|thumb|150px|Notiesātā kņaza Mihaila Jaroslaviča (vidū) skulptūra monumentā "Tūkstošgadīgā Krievija" [[Novgoroda|Novgorodā]] (1862).]] 1313. gadā par Ordas hanu kļuva Munketimura mazdēls [[Uzbekhans|Muhameds Uzbeks]] (''Öz-Beg'', valdīja 1313-1342), kas atjaunoja savienību ar [[Kaira]]s [[Mameluks|Mameluku sultanātu]], aizliedza savā valstī piekopt budismu un šamanismu, padarot [[Islāms|islāmu]] par valsts reliģiju. Viņa kronēšanas ceremonijā piedalījās Vladimiras lielkņazs Mihails Jaroslavičs, kas līdz 1315. gadam uzturējās Ordas galvaspilsētā Sarajā. Pēc viņa aizbraukšanas pie hana Uzbeka ieradās lielkņaza sīvākais konkurents Maskavas kņazs Jurijs Daņilovičs un ieguva viņa labvēlību. 1317. gadā hans Uzbeks izdeva savu māsu Končaku viņam par sievu, kas pārgāja pareizticībā ar vārdu Agafja (''Агафья''). Lielkņazs Mihails sakāva kņaza Jurija karaspēku un sagūstīja viņa sievu, kas drīz nomira. Kņazs Jurijs aizbēga pie sava sievastēva uz Saraju. 1318. gadā saniknotais hans Uzbeks izsauca lielkņazu Mihailu uz Saraju, kur abiem sāncenšiem bija jāstājas tiesas priekšā. Decembrī hans piesprieda Mihailam nāves sodu, bet Jurijam piešķīra lielkņaza jarliku. 1319. gadā hans Uzbeks ar milzīgu armiju (ap 300 tūkstošiem karavīru) devās karagājienā pret [[Austrumromas impērija|Bizantijas]] impēriju un atkārtoti nopostīja tās rietumu daļu (Trāķiju) 1324. gadā. 1322. gadā tika nopostītas katoļu baznīcas [[Krima]]s pilsētā Sudakā. 1318. un 1324. gadā Zelta Ordas karaspēks iebruka Ilhanātā tagadējās Irānas teritorijā. 1319. gadā Lietuvas dižkunigaitis [[Ģedimins]] noslēdza militāru savienību ar Zelta Ordu<ref>Shirin Akiner. Religious language of a Belarusian Tatar kitab: a cultural monument of Islam in Europe. Otto Harrassowitz Verlag. 2009, pp. 457.</ref> un pēc tam, kad viņš pakļāva Vitebsku (1320), Galīciju un Volīniju (1320-1324), Kijevu (1325) un Smoļensku (1326), lika tām turpināt maksāt hanam Uzbekam meslus. Pēc lielkņaza Jurija blēdībām ar hanam savāktajiem mesliem 1322. gadā lielkņaza jarliku hans Uzbeks piešķīra Mihaila dēlam Dmitrijam. Kad 1325. gadā kņazu Mihailu izsauca uz Saraju, kur pēc kāda laika ieradās arī lielkņazs Dmitrijs un dusmu uzplūdos nogalināja sava tēva apvainotāju. Pēc deviņu mēnešu apcietinājuma hans lika sodīt lielkņazu Dmitriju ar nāvi un par lielkņazu iecēla viņa jaunāko brāli Aleksandru. 1327. gadā Tverā ieradās hana Uzbeka brālēns Čolhans (''Чол-хан'', krievu hronikās Ševkals), kas izdzina lielņazu Aleksandru no viņa pils. Pilsētā izplatījās baumas, ka Čolhans grib kļūt par lielkņazu un pievērst Krievzemi islāmam. Tveriešu sacelšanās laikā Čolhans ar viņa karadraudzi gāja bojā aizdedzinātajā pilī. Hans Uzbeks lielkņaza jarliku piešķīra Maskavas kņazam Ivanam Daņilovičam, kas ar 50 tūkstošiem tatāru karavīru ieradās Tverā un nodedzināja to. 1326. gadā hans Uzbeks atjaunoja meslu maksājumus lielhanam Jesuntemuram (Yesün Temür) [[Pekina|Pekinā]], 1330. gadā mēģināja pakļaut Serbiju, 1335. gadā uzbruka Ilhanātam un 1337. gadā Bizantijas impērijai. Pēc hana Uzbeka nāves par hanu īslaicīgi kļuva Tinibeks, kuru nogalināja viņa brālis Džanibeks, kas pats kļuva par Ordas hanu (valdīja 1342–1357). Viņš organizēja Zelta Ordas karagājienus Maskavas lielkņazu vadībā pret Lietuvas dižkunigaitiju un Poliju 1344. gadā. Šajā laikā Ordas teritorijā uzliesmoja mēra epidēmija, kas paralizēja tirdzniecību. 1356. gadā Džanibeks iekaroja Tebrizu un pakļāva daļu tagadējās Irānas. 1357. gadā hanu Džanibeku nogalināja viņa dēls Berdibeks (valdīja 1357—1359), pēc kura nāves izbeidzās Džuči un Batu dinastija. === Juku periods (1359-1380) === [[Attēls:Kulikovo05.jpg|thumb|200px|Maskavas kņaza Dmitrija un mongoļu karavadoņa Mamaja karavīri Kuļikovas laukā (15. gs. miniatūra)]] [[Attēls:Golden Horde 1389.svg|thumb|200px|Hanam Tohtamišam pakļautā teritorija (1389).]] Pēc hana Berdibeka nogalināšanas 1359. gadā uz Ordas hana troni pretendēja vairākas Čingishana pēcteču sānu līnijas, reizēm vienlaikus pat četri pretendenti sacentās par ietekmīgo karavadoņu labvēlību. Lietuvas dižkunigaitis [[Aļģirds]] 1362. gadā uzvarēja [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums|Ordas hana]] Hadži Murada karaspēku kaujā pie Zilajiem ūdeņiem un pievienoja saviem valdījumiem Kijevas kņazisti un Melnās jūras piekrastes stepes tagadējā Ukrainas teritorijā. Maskavas kņazs Dmitrijs 1362. gadā ieguva lielkņaza jarliku. Šis laiks sakrita ar nestabilitātes periodu Mongoļu impērijas centrā Ķīnā, kur uzvarēja [[Sarkano apsēju sacelšanās]]. Pēdējais [[Juaņu dinastija]]s imperators Togantemurs 1368. gadā bēga uz Karakorumu Mongolijā un zaudēja savu varu pār agrākās impērijas daļām. Bijušajā impērijas galvaspilsētā Pekinā sāka valdīt [[Minu dinastija]]. Mazgadīgā hana Muhameda Bolaka valdīšanas laikā 1370. gadā Dženovas tirgotāju atbalstītais karavadonis [[Mamajs]] kļuva par reģentu un patieso Ordas valdnieku, kaut arī nebūdams Čingishana pēctecis, viņš formāli nevarēja kļūt par hanu. To izmantoja kņazs [[Dmitrijs Donskis]], kas 1371. gadā atteicās pakļauties Mamaja prasībai atdot Vladimiras lielkņaza titulu savam sāncensim Tveras kņazam. 1375. gadā [[Horezma]]s hanam Urusam izdevās ieņemt Saraju un apvienot lielāko daļu no Mamajam nepakļautajām Ordas zemēm. 1377. gadā Mamajs vēlējas iegūt tiesības ievākt nodokļus krievu zemēs un viņa sabiedrotais karavadonis Arpašs sakāva Maskavas kņazu Dmitriju kaujā pie Pianas upes, savukārt 1378. gadā kņazam Dmitrijam izdevās uzvarēt karavadoni Murzu Begiču kauja pie Vožas upes. 1379. gadā varu Sarajā ar [[Samarkanda]]s emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] palīdzību ieguva hans [[Tohtamišs]]. Pretendentu savstarpējās cīņās iesaistījās arī krievu kņazistes, pie kam Maskavas kņazs Dmitrijs nostājās hana Tohtamiša pusē un 1380. gada 7. septembrī [[Kuļikovas kauja|Kuļikovas kaujā]] pie [[Dona|Donas upes]] pārliecinoši sakāva karavadoņa Mamaja vadīto karaspēku pirms viņa sabiedroto lietuviešu dižkunigaiša [[Jagailis|Jagaiļa]] un krievu Rjazaņas kņaza Oļega ierašanās kaujas laukā. Mamaja sakāves rezultātā hanam Tohtamišam 1381. gadā no jauna izdevās apvienot Ordas zemes savā pakļautībā. === Ordas vienotības atjaunošana (1380—1419) === [[Attēls:Facial Chronicle - b.10, p.049 - Tokhtamysh at Moscow.jpg|thumb|200px|left|Hans Tohtamišs (pa kreisi ar cara kroni galvā) aplenc Maskavu 1382. gadā.]] 1378. gadā attāls hana Urusa radinieks Tohtamišs ar Samarkandas emīra [[Tamerlans|Tamerlana]] palīdzību uzsāka karu pret Mamaju un 1380. gadā ieņēma Sarai-Berki. Pēc Kuļikovas kaujas Tohtamišs Krimā pilnīgi sakāva Mamaja karaspēku un tika ievēlēts par jauno Ordas hanu. Lai atjaunotu kontroli pār krievu knazistēm, 1382. gada augustā hans Tohtamišs iebruka krievu zemēs. Ņižņijnovgorodas, Rjazaņas un [[Tveras kņazi]] apliecināja savu padevību Tohtamišam, bet [[Maskavas kņazs]] Dmitrijs devās uz Kostromu vākt karaspēku. Maskavu aizstāvēja vienīgi tās garnizons un lietuvieši Aļgirda mazdēla Osteja vadībā, kurus Ordas karaspēks uzvarēja un izpostīja Maskavu un apkārtējās pilsētas. 1383. gadā hans Tohtamišs uzvarēja arī Lietuvas dižkunigaiti [[Jagailis|Jagaili]] kaujā pie [[Poltava]]s, kas piekrita maksāt Zelta Ordai meslus par viņam pakļautajam krievu zemēm.<ref>René Grousset. The Empire of the Steppes: A History of Central Asia, p.407</ref><ref>[http://itaka.stv.ru/wiki/%D0%AF%D1%80%D0%BB%D1%8B%D0%BA_%D0%A2%D0%BE%D1%85%D1%82%D0%B0%D0%BC%D1%8B%D1%88_%D1%85%D0%B0%D0%BD%D0%B0_%D0%BA_%D0%AF%D0%B3%D0%B0%D0%B9%D0%BB%D1%83 Ярлык Тохтамыш хана к Ягайлу]{{Novecojusi saite}} (Hana Tohtamiša jarliks Jagailim senkrievu valodā)</ref> Pēc krievu zemju pakļaušanas hans Tohtamišs 1385. gadā iebruka arī viņa bijušajam sabiedrotajam emīram Tamerlanam pakļautajās Aizkaukāza zemēs. Tamerlana karaspēks sakāva Zelta Ordas karaspēku 1391. gada kaujā pie Kondurčes (tagadējais [[Samāras apgabals]]) un 1395. gadā pie [[Tereka]]s upes. Tamerlans nopostīja Ordas galvaspilsētu Saraj-Beki un [[Krima]]s ostas. Tohtamišs aizbēga pie Lietuvas dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta]], viņa vietā Tamerlans par Ordas hanu iecēla hana Urusa mazdēlu Timuru Kutlugu (valdīja 1395—1399). Tohatamišs apsolīja pakļauties Vītautam, ja viņš palīdzēs tam atgūt varu Zelta Ordā. Jau 1392. gadā Maskavas kņazs Vasīlijs bija noslēdzis savienību ar Vītautu un apprecējis viņa meitu. 1398. gadā Vītauts ieņēma cietoksni pie Dņepras upes grīvas un paplašināja Lietuvas teritoriju līdz pat Melnās jūras piekrastei. Tomēr izšķirošajā [[kauja pie Vorsklas|kaujā pie Vorsklas upes]] (tagadējās [[Ukraina]]s austrumos) emīrs [[Edigejs]] 1399. gadā uzvarēja Vītauta vadīto karaspēku un Tohtamišs bēga uz [[Sibīrijas haniste|Sibīriju]], kur viņu 1405. gadā nogalināja hans Šadibeks. Tohtamiša dēls Džalaladins aizbēga pie Lietuvas dizkunigaiša Vītauta un 1410. gadā piedalījās [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. 1408. gadā emīrs Edigejs iebruka krievu zemēs un Maskavas kņazs [[Vasilijs I Dmitrijevičs]] no jauna bija spiests atzīt Zelta Ordas virsvaru un 1412. gadā samaksāt iekavētās nodevas. Ar dižkunigaiša Vītauta palīdzību Džalaladins kļuva par Zelta Ordas hanu (1412—1413). Emīrs Edigejs līdz savai nāvei 1419. gadā nostiprinājās Krimā, no kurienes uzbruka Tohtamiša pēctečiem un vairākas reizes padzina viņus no [[Saraja]]s, vietā ieliekot sev paklausīgus hanus. === Sadalīšanās neatkarīgās hanistēs (1438-1502) === [[Attēls:Facial Chronicle - b.16, p. 462 - Great standing on the Ugra.jpg|thumb|200px|1480. gada "Stāvēšana uz Ugras". Upes kreisajā pusē Maskavas lielkņazs Ivans, labajā pusē augšā ar [[cars|cara]] kroni - Ahmeds (miniatūra no 16. gs. krievu hronikas).]] Pēc Edigeja nāves 1419. gadā par Ordas hanu Sarajā kļuva Tohtamiša radinieks Ulu Muhameds, kuru 1423. gadā ar uzbeku palīdzību padzina Baraks. Pēc hana Baraka nogalināšanas 1427. gadā Sarajā no jauna par hanu kļuva Ulu Muhameds, bet viņu izaicināja Tohtamiša brālēna pēcnācējs Seids Ahmeds (1433), kuru atbalstīja Lietuvas dižkunigaitijas troņa pretendents [[Švitrigailis]] un Maskavas lielkņazs Vasīlijs II. Pēc varas zaudēšanas Sarajā hans Ulu Muhameds dibināja [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]] (1438) un piespieda pakļauties Maskavas kņazu Vasīliju II. Ordas hanu pretendentu cīņu rezultātā pakāpeniski tika nodibinātās arī citas patstāvīgas hanistes - [[Krimas haniste]] (1441), [[Nogaju Orda]] (pēc 1440. gada), [[Kazahu haniste]] (1456), [[Astrahaņas hani]]ste (1466), visbeidzot [[Tjumeņas haniste]] (1468), kas vēlāk tika pārdēvēta par [[Sibīrijas hani]]sti. Atlikušajās Ordas stepju teritorijās starp [[Dņepra]]s un [[Jaika]]s upēm saglabājās valstisks veidojums ar galvaspilsētu Sarajā, kas vēlāk ieguva Dižās Ordas nosaukumu. Tās hans Ahmeds valdīja 1465. – 1481. gadā un atkārtoti 1474. un 1476. gadā aicināja Maskavas lielkņazu Vasīliju III kļūt par viņa vasali. Maskavas kņazs jau līdz 1478. gadam bija pakļāvis sev gandrīz visas krievu apdzīvotas zemes un atteicās maksāt meslus. Tā vietā viņš noslēdza savienību ar Krimas hanu Mengli Geraju un [[Moldova]]s gospodaru Stefanu, savukārt Dižās Ordas hans Ahmeds noslēdza savienību ar Polijas karali un Lietuvas dižkunigaiti [[Kazimirs IV Jagellons|Kazimiru IV]]. 1480. gada oktobrī Dižās Ordas karaspēks cauri Lietuvai pakļautajam zemēm virzījās uz Maskavu, bet tika apstādināts pie Ugras upes, tā laika [[Lietuva]]s-[[Maskavija]]s robežas (tagadējā [[Kalugas apgabals|Kalugas apgabalā]]).<ref>[http://militera.lib.ru/common/solovyev1/05_03.html Соловьев С.М. История России с древнейших времён. Сочинения: В 18 кн. — М.: Голос; Колокол-Пресс, 1993-1998. Глава 3. Восток.] (krieviski)</ref> Tur tatāri vairāk kā mēnesi veltīgi gaidīja Lietuvas dižkunigaitijas karaspēka ierašanos, kas tajā laika atvairīja Krimas karaspēka iebrukumu. Sakarā ar ziemas iestāšanos hana Ahmeda karaspēks atkapās uz Saraju, kurai 1481. gada janvārī uzbruka Nogaju Ordas karaspēks un hanu nogalināja. Krievijas vēsture ar laiku šo "stāvēšanu uz Ugras upes" saka uzskatīt par mongoļu-tatāru jūga beigām. 1491. gadā Krimas hans aicināja savus sabiedrotos doties karagājienā pret Ordas hanu Šeihu Ahmedu. Līdz tā paša gada novembrim apvienotie krievu un Krimas tatāru karaspēki iznīcināja Ordas karaspēku, kura paliekas 1501. gadā atkāpās uz stepēm ziemeļos no Donas, kur 1502. gadā to uzvarēja Krimas hana karaspēks. Šeihs Ahmeds bēga uz Kazaņu, tad 1504. gadā uz Akermanu un Kijevu, kur veda sarunas ar [[Osmaņu impērija]]s sultānu [[Bajezids II|Bajezidu II]] un Lietuvas dižkunigaiti [[Aleksandrs Jagellons|Aleksandru]]. Pēc 1505. gada bijušais Ordas hans atradās apcietinājumā Lietuvā. 1514. gadā par Ordas hanu pasludināja viņa jaunāko brāli Hadži Muhamedu, ko pēc dažiem gadiem nogalināja. == Literatūra == * Сочнев Ю. В. Формирование конфессиональной политики золотоордынских ханов и датировка ярлыка Менгу-Темира (par Munketimura jarliku) (krieviski) == Skatīt arī == * [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]] * [[Mongoļu impērija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://archive.is/20121225100747/pr-page.narod.ru/051.htm Р. Ю. Почекаев. ЯРЛЫКИ ХАНОВ ЗОЛОТОЙ ОРДЫ РУССКОЙ ЦЕРКВИ: К ВОПРОСУ О ХРОНОЛОГИИ И КОЛИЧЕСТВЕ. Научный Татарстан. 2010. № 2. С. 156-168] (par Zelta Ordas hanu rīkojumiem - "jarlikiem"). {{ru ikona}} * [http://www.tomovl.ru/century13.html Senās Krievzemes iekarošana (interaktīva karte).] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20060214033634/http://www.portal-slovo.ru/download/history/KuzTat.pdf Kuzmins. Zelta Ordas kundzības sākums Krievzemē] {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20180214101548/http://kazakhstan.awd.kz/ Ulug-Ulusa uzplaukums no kazakhstan.awd.kz] * [http://tochka.gerodot.ru/rus-orda/ Krievzeme un Orda: kā tas bija?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120118024159/http://tochka.gerodot.ru/rus-orda/ |date={{dat|2012|01|18||bez}} }} {{ru ikona}} * [https://web.archive.org/web/20090210060748/http://hronos.km.ru/land/zlorda.html Zeltas Ordas hronoloģija no www.hronos.km.ru] {{ru ikona}} == Atsauces == {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Bijušās valstis Eiropā]] [[Kategorija:Bijušās valstis Centrālāzijā]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Āzijas vēsture]] [[Kategorija:Islāma vēsture]] qrzpicbdoevxt3zf7ekrxj72dmt0kfd 0 197375 3667328 3586596 2022-08-06T12:57:59Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Watercycle no text.jpg|thumbnail|235px|[[Ūdens cikls]]]] '''Hidrosfēra''' (no {{val|el|ὑδρο-}} (''hydro-'') — ‘ūdens’ un {{gree|σφαῖρα}} (''sphaĩra'') — ‘lode’) ir viens no [[Zeme]]s apvalkiem, kuru veido [[okeāns|okeānos]], [[jūra|jūrās]], virs zemes virsmas ([[ezers|ezeri]], [[upe]]s, [[purvs|purvi]] un citi iekšzemes ūdeņi) un [[pazemes ūdeņi|pazemē]] esošais [[ūdens]]. Ūdens klāj aptuveni 75% no Zemes virsmas. Tā kopējā masa ir aptuveni 1,4{{E|18}} [[tonna]]s, kas ir 0,023% no visas Zemes masas. Hidrosfēra nav krasi norobežota ne no [[Litosfēra|litosfēras]], ne no [[Atmosfēra|atmosfēras]]. Ūdens, kas atrodas atmosfērā (aptuveni 2{{E|13}} tonnas), zemes [[Ieži|iežos]], [[Ledājs|ledājos]], kā arī dzīvo organismu sastāvā, arī pieder hidrosfērai. Taču litosfērā un [[Zemes mantija|zemes mantijā]] cieši (ķīmiski) saistītais ūdens hidrosfērā neietilpst<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Hidroloģija (Ievads un hidroloģiskie aprēķini)|last=Zīverts|first=A.|publisher=LLU|year=2004|location=Jelgava|pages=6}}</ref>. [[Ūdens cikls|Ūdens ciklā]] notiek nepārtraukta ūdens aprite. Saules izstarotā enerģija izraisa ūdens [[iztvaikošana|iztvaikošanu]], tas nonāk atmosfērā un tad kā [[nokrišņi]] nokrīt atpakaļ uz Zemes virsmas. Ūdens iesūcas [[augsne|augsnē]], aiztek tālāk un atkal iztvaiko, atkārtojot ciklu no sākta gala. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Zemes sfēras}} {{Visuma struktūru veidi}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hidroloģija]] [[Kategorija:Ūdens]] [[Kategorija:Zemes sfēras]] lcwaqqau6bp6mb6v1f763lizwg9dyj9 0 206542 3667523 2964460 2022-08-06T21:42:49Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:Vilnius city COA.gif]] → [[File:Grand Coat of arms of Vilnius.svg]] wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name =Viļņas pilsētas pašvaldība | native_name = ''Vilniaus miesto savivaldybė'' | image_skyline =Valakupiai.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Valakupju pludmale Neres upē | settlement_type = [[Lietuvas administratīvais iedalījums|pašvaldība]] | total_type = Kopā | image_flag = | image_shield =Grand Coat of arms of Vilnius.svg | image_map = Vilnius city in Lithuania.svg | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{LTU}} | area_total_km2 = 400.6 | population_total = 538968 | population_as_of = 2011 | population_density_km2 = auto | coor_pinpoint = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | seat_type = Centrs | seat = [[Viļņa]] | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 21 | p1 = [[Antakalnes seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p2 = [[Fabijonišķu seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p3 = [[Griģišķu seņūnija]] (ietilpst [[Griģišķes]] un 3 ciemi) | p4 = [[Justinišķu seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p5 = [[Karolinišķu seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p6 = [[Lazdīnu seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p7 = [[Naujamiestes seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p8 = [[Naujininku seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p9 = [[Naujoji Viļņas seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p10 = [[Panēru seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p11 = [[Pašilaiču seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p12 = [[Pilaites seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p13 = [[Rasu seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p14 = [[Senamiestes seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p15 = [[Šeškines seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p16 = [[Šnipišķu seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p17 = [[Verķu seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p18 = [[Vilkpedes seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p19 = [[Viršulišķu seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p20 = [[Žirmūnu seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | p21 = [[Žverīnas seņūnija]] (ietilpst [[Viļņa]]s daļa) | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = [[lietuvieši]] (57,5%)<br />[[poļi]] (18,9%)<br />[[krievi]] (14,0%)<br />[[baltkrievi]] (4,1%) | website = http://www.vilnius.lt/ }} '''Viļņas pilsētas pašvaldība''' ({{val-lt|Vilniaus miesto savivaldybė}}) ir viena no 60 [[Lietuva]]s pašvaldībām. Atrodas vēsturiskajā [[Dzūkija]]s novadā. Tā robežojas ar [[Viļņas rajona pašvaldība|Viļņas rajona]] un [[Traķu rajona pašvaldība|Traķu rajona pašvaldībām]]. Ietilpst [[Viļņa]]s un [[Griģišķes|Griģišķu]] pilsētas, kā arī 3 ciemi. {{Lietuva-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Viļņas pilsētas}} [[Kategorija:Lietuvas pašvaldības]] e0bn108n2r8u8hwra65fhcuk3ubd46i 0 208581 3667381 3667233 2022-08-06T13:46:32Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mairis Briedis | piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Bokss | vārds_orig = | attēls = Mairis Briedis 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|1|13}}<ref name="Latvijas Sports">{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}<ref name="Latvijas Sports"/> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}} | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<ref name="Latvijas Sports"/> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)<ref name="Pārums">{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> | bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]<ref name="Pārums"/> | trenē = | karj cīņas = 28/1 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta) | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]] un deputāta kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.<ref name="Siliņš, Pārums"/><ref name="Siliņš, Pārums 2"/> Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}</ref> M. Brieža lielisko boksa karjeru lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}</ref>'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}</ref> Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title="TV3 Group" nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}</ref> M. Briedis ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāv partiju "[[Saskaņa]]". Brieža šā brīža politiskās darbības pārsvarā bijušas pašreizējās valdības un citu iestāžu (piemēram, "Rīgas domes") lēmumu kritika sociālajos tīklos, lietojot tādus epitetus kā "tiek iznīcināta mūsu valsts", "cenšas sarīdīt mūs", "kauns par tādu valdību" u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> == Dzīvesgājums == Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.<ref name="Latvijas Sports"/> Briedis trenējās cīņu mākslu klubā "BUDO centrs" pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.<ref name="Latvijas Sports"/> 2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju<ref name="LETA">{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi: {{cquote |Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu. |author=Mairis Briedis |source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: "Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri" |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}</ref> }} Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar sievu Jūliju — trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: "Mani var pārliecināt tikai sieva" |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> 2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}</ref> Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par "[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]" demontēšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}</ref> == Boksa profesionāļa karjera == Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums"/> Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā<ref>{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums 2"/> 2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]]. 2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}</ref> 2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}</ref> Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]]. Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma). == Cīņas == {| class="wikitable" cellpadding="8" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" | style="text-align:center;" colspan="8"|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti''' |- style="text-align:center; background:#e3e3e3;" | style="border-style:none none solid solid; |'''Rez.''' | style="border-style:none none solid solid; width:60px" |'''U—Z—N''' | style="border-style:none none solid solid; width:150px" |'''Pretinieks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Tips''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Datums''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Vieta''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes''' |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |28—1—0 |{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} |3 |16.10.2021 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |27—1—0 |{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}} |12 |27.09.2020 |{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}} |{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |26—1—0 |{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]] |{{small|TKO}} |3 (12), {{small|0:27}} |15.06.2019 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |25—1—0 |{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]] |{{small|UD}} |12 |10.11.2018 |{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |24—1—0 |{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]] |{{small|UD}} |10 |21.07.2018 |{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}} | |- |style="background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-no2" |Zaudējums |23—1—0 |{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}} |12 |27.01.2018 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |23—0—0 |{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]] |{{small|UD}} |12 |30.09.2017 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |22—0—0 |{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]] |{{small|UD}} |12 |01.04.2017 |{{vieta|Vācija|Dortmunde}} |{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |21—0—0 |{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]] |{{small|TKO}} |3 (8), {{small|2:36}} |15.10.2016 |{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |20—0—0 |{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]] |{{small|TKO}} |9 (12), {{small|2:58}} |14.05.2016 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |19—0—0 |align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]] |{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |18—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |17—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]] |{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |16—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |15—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]] |{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |14—0—0 |align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]] |{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |13—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |12—0—0 |align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]] |{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |11—0—0 |align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]] |{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |10—0—0 |align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]] |{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |9—0—0 |align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |8—0—0 |align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |7—0—0 |align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |6—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |5—0—0 |align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |4—0—0 |align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]] |{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |3—0—0 |align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]] |{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |2—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņicazdroja}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |1—0—0 |align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]] |{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}} |{{small|Brieža profesionālā debija}} |} == Karjera politikā == 2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas "[[Saskaņa]]" kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Siliņš, Pārums">{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> <ref name="Siliņš, Pārums 2">{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] svseaabpx8aswqvi5k5i974pm4ilkyi 3667456 3667381 2022-08-06T16:41:29Z Egilus 27634 Noņēmu citātus - kā jau minēju, domāt vajag, pirms propagandēt neitrālā resursā. wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mairis Briedis | piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Bokss | vārds_orig = | attēls = Mairis Briedis 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|1|13}}<ref name="Latvijas Sports">{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}<ref name="Latvijas Sports"/> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}} | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<ref name="Latvijas Sports"/> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)<ref name="Pārums">{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> | bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]<ref name="Pārums"/> | trenē = | karj cīņas = 28/1 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta) | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]] un deputāta kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.<ref name="Siliņš, Pārums"/><ref name="Siliņš, Pārums 2"/> Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}</ref> M. Brieža lielisko boksa karjeru lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}</ref>'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}</ref> Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title="TV3 Group" nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}</ref> M. Briedis ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāv partiju "[[Saskaņa]]". == Dzīvesgājums == Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.<ref name="Latvijas Sports"/> Briedis trenējās cīņu mākslu klubā "BUDO centrs" pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.<ref name="Latvijas Sports"/> 2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju<ref name="LETA">{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi: {{cquote |Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu. |author=Mairis Briedis |source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: "Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri" |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}</ref> }} Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar sievu Jūliju — trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: "Mani var pārliecināt tikai sieva" |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> 2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}</ref> Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā asi apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par "[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]" demontēšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> == Boksa profesionāļa karjera == Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums"/> Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā<ref>{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums 2"/> 2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]]. 2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}</ref> 2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}</ref> Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]]. Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma). == Cīņas == {| class="wikitable" cellpadding="8" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" | style="text-align:center;" colspan="8"|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti''' |- style="text-align:center; background:#e3e3e3;" | style="border-style:none none solid solid; |'''Rez.''' | style="border-style:none none solid solid; width:60px" |'''U—Z—N''' | style="border-style:none none solid solid; width:150px" |'''Pretinieks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Tips''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Datums''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Vieta''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes''' |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |28—1—0 |{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} |3 |16.10.2021 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |27—1—0 |{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}} |12 |27.09.2020 |{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}} |{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |26—1—0 |{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]] |{{small|TKO}} |3 (12), {{small|0:27}} |15.06.2019 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |25—1—0 |{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]] |{{small|UD}} |12 |10.11.2018 |{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |24—1—0 |{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]] |{{small|UD}} |10 |21.07.2018 |{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}} | |- |style="background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-no2" |Zaudējums |23—1—0 |{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}} |12 |27.01.2018 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |23—0—0 |{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]] |{{small|UD}} |12 |30.09.2017 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |22—0—0 |{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]] |{{small|UD}} |12 |01.04.2017 |{{vieta|Vācija|Dortmunde}} |{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |21—0—0 |{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]] |{{small|TKO}} |3 (8), {{small|2:36}} |15.10.2016 |{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |20—0—0 |{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]] |{{small|TKO}} |9 (12), {{small|2:58}} |14.05.2016 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |19—0—0 |align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]] |{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |18—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |17—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]] |{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |16—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |15—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]] |{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |14—0—0 |align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]] |{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |13—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |12—0—0 |align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]] |{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |11—0—0 |align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]] |{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |10—0—0 |align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]] |{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |9—0—0 |align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |8—0—0 |align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |7—0—0 |align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |6—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |5—0—0 |align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |4—0—0 |align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]] |{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |3—0—0 |align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]] |{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |2—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņicazdroja}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |1—0—0 |align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]] |{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}} |{{small|Brieža profesionālā debija}} |} == Karjera politikā == 2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas "[[Saskaņa]]" kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Siliņš, Pārums">{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> <ref name="Siliņš, Pārums 2">{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] t18jrj3s85s0nu91z0q9a7dh0qk3r5h 3667485 3667456 2022-08-06T18:39:49Z 81.198.230.117 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mairis Briedis | piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Bokss | vārds_orig = | attēls = Mairis Briedis 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|1|13}}<ref name="Latvijas Sports">{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}<ref name="Latvijas Sports"/> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}} | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<ref name="Latvijas Sports"/> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)<ref name="Pārums">{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> | bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]<ref name="Pārums"/> | trenē = | karj cīņas = 28/1 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta) | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]] un 14. Latvijas Republikas Saeimas deputāta kandidāts. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.<ref name="Siliņš, Pārums"/><ref name="Siliņš, Pārums 2"/> Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}</ref> M. Brieža lielisko boksa karjeru lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}</ref>'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}</ref> Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title="TV3 Group" nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}</ref> M. Briedis ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāv partiju "[[Saskaņa]]". Brieža šā brīža politiskās darbības pārsvarā bijušas pašreizējās valdības un citu iestāžu (piemēram, "Rīgas domes") lēmumu kritika sociālajos tīklos, lietojot tādus epitetus kā "tiek iznīcināta mūsu valsts", "cenšas sarīdīt mūs", "kauns par tādu valdību" u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> == Dzīvesgājums == Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.<ref name="Latvijas Sports"/> Briedis trenējās cīņu mākslu klubā "BUDO centrs" pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.<ref name="Latvijas Sports"/> 2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju<ref name="LETA">{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi: {{cquote |Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu. |author=Mairis Briedis |source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: "Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri" |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}</ref> }} Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar sievu Jūliju — trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: "Mani var pārliecināt tikai sieva" |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> 2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}</ref> Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par "[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]" demontēšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}</ref> == Boksa profesionāļa karjera == Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums"/> Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā<ref>{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums 2"/> 2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]]. 2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}</ref> 2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}</ref> Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]]. Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma). == Cīņas == {| class="wikitable" cellpadding="8" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" | style="text-align:center;" colspan="8"|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti''' |- style="text-align:center; background:#e3e3e3;" | style="border-style:none none solid solid; |'''Rez.''' | style="border-style:none none solid solid; width:60px" |'''U—Z—N''' | style="border-style:none none solid solid; width:150px" |'''Pretinieks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Tips''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Datums''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Vieta''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes''' |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |28—1—0 |{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} |3 |16.10.2021 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |27—1—0 |{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}} |12 |27.09.2020 |{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}} |{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |26—1—0 |{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]] |{{small|TKO}} |3 (12), {{small|0:27}} |15.06.2019 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |25—1—0 |{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]] |{{small|UD}} |12 |10.11.2018 |{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |24—1—0 |{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]] |{{small|UD}} |10 |21.07.2018 |{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}} | |- |style="background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-no2" |Zaudējums |23—1—0 |{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}} |12 |27.01.2018 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |23—0—0 |{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]] |{{small|UD}} |12 |30.09.2017 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |22—0—0 |{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]] |{{small|UD}} |12 |01.04.2017 |{{vieta|Vācija|Dortmunde}} |{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |21—0—0 |{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]] |{{small|TKO}} |3 (8), {{small|2:36}} |15.10.2016 |{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |20—0—0 |{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]] |{{small|TKO}} |9 (12), {{small|2:58}} |14.05.2016 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |19—0—0 |align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]] |{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |18—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |17—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]] |{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |16—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |15—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]] |{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |14—0—0 |align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]] |{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |13—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |12—0—0 |align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]] |{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |11—0—0 |align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]] |{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |10—0—0 |align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]] |{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |9—0—0 |align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |8—0—0 |align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |7—0—0 |align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |6—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |5—0—0 |align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |4—0—0 |align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]] |{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |3—0—0 |align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]] |{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |2—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņicazdroja}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |1—0—0 |align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]] |{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}} |{{small|Brieža profesionālā debija}} |} == Karjera politikā == 2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas "[[Saskaņa]]" kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Siliņš, Pārums">{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> <ref name="Siliņš, Pārums 2">{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 70hj1rbu1bprocb2e3ualkjaxy04884 3667498 3667485 2022-08-06T19:12:17Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/81.198.230.117|81.198.230.117]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Egilus wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mairis Briedis | piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Bokss | vārds_orig = | attēls = Mairis Briedis 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|1|13}}<ref name="Latvijas Sports">{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}<ref name="Latvijas Sports"/> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}} | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<ref name="Latvijas Sports"/> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)<ref name="Pārums">{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> | bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]<ref name="Pārums"/> | trenē = | karj cīņas = 28/1 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta) | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]] un deputāta kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.<ref name="Siliņš, Pārums"/><ref name="Siliņš, Pārums 2"/> Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}</ref> M. Brieža lielisko boksa karjeru lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}</ref>'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}</ref> Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title="TV3 Group" nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}</ref> M. Briedis ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāv partiju "[[Saskaņa]]". == Dzīvesgājums == Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.<ref name="Latvijas Sports"/> Briedis trenējās cīņu mākslu klubā "BUDO centrs" pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.<ref name="Latvijas Sports"/> 2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju<ref name="LETA">{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi: {{cquote |Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu. |author=Mairis Briedis |source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: "Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri" |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}</ref> }} Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar sievu Jūliju — trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: "Mani var pārliecināt tikai sieva" |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> 2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}</ref> Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā asi apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par "[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]" demontēšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> == Boksa profesionāļa karjera == Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums"/> Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā<ref>{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums 2"/> 2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]]. 2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}</ref> 2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}</ref> Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]]. Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma). == Cīņas == {| class="wikitable" cellpadding="8" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" | style="text-align:center;" colspan="8"|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti''' |- style="text-align:center; background:#e3e3e3;" | style="border-style:none none solid solid; |'''Rez.''' | style="border-style:none none solid solid; width:60px" |'''U—Z—N''' | style="border-style:none none solid solid; width:150px" |'''Pretinieks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Tips''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Datums''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Vieta''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes''' |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |28—1—0 |{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} |3 |16.10.2021 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |27—1—0 |{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}} |12 |27.09.2020 |{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}} |{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |26—1—0 |{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]] |{{small|TKO}} |3 (12), {{small|0:27}} |15.06.2019 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |25—1—0 |{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]] |{{small|UD}} |12 |10.11.2018 |{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |24—1—0 |{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]] |{{small|UD}} |10 |21.07.2018 |{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}} | |- |style="background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-no2" |Zaudējums |23—1—0 |{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}} |12 |27.01.2018 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |23—0—0 |{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]] |{{small|UD}} |12 |30.09.2017 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |22—0—0 |{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]] |{{small|UD}} |12 |01.04.2017 |{{vieta|Vācija|Dortmunde}} |{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |21—0—0 |{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]] |{{small|TKO}} |3 (8), {{small|2:36}} |15.10.2016 |{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |20—0—0 |{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]] |{{small|TKO}} |9 (12), {{small|2:58}} |14.05.2016 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |19—0—0 |align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]] |{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |18—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |17—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]] |{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |16—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |15—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]] |{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |14—0—0 |align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]] |{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |13—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |12—0—0 |align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]] |{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |11—0—0 |align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]] |{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |10—0—0 |align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]] |{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |9—0—0 |align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |8—0—0 |align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |7—0—0 |align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |6—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |5—0—0 |align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |4—0—0 |align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]] |{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |3—0—0 |align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]] |{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |2—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņicazdroja}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |1—0—0 |align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]] |{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}} |{{small|Brieža profesionālā debija}} |} == Karjera politikā == 2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas "[[Saskaņa]]" kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Siliņš, Pārums">{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> <ref name="Siliņš, Pārums 2">{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] t18jrj3s85s0nu91z0q9a7dh0qk3r5h 3667500 3667498 2022-08-06T19:23:47Z 81.198.230.117 Novērsu izmaiņas ko atkārtoti un patvaļīgi Wikipedijas mafija cenšas izdzēst. Jūs, laikam, domājat, ka wikipedia ir jūsu personīgā mājaslapa? wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mairis Briedis | piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Bokss | vārds_orig = | attēls = Mairis Briedis 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|1|13}}<ref name="Latvijas Sports">{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}<ref name="Latvijas Sports"/> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}} | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<ref name="Latvijas Sports"/> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)<ref name="Pārums">{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> | bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]<ref name="Pārums"/> | trenē = | karj cīņas = 28/1 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta) | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]] un 14. Latvijas Republikas Saeimas deputāta kandidāts. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.<ref name="Siliņš, Pārums"/><ref name="Siliņš, Pārums 2"/> Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}</ref> M. Brieža lielisko boksa karjeru lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}</ref>'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}</ref> Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title="TV3 Group" nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}</ref> M. Briedis ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāv partiju "[[Saskaņa]]". Brieža šā brīža politiskās darbības pārsvarā bijušas pašreizējās valdības un citu iestāžu (piemēram, "Rīgas domes") lēmumu kritika sociālajos tīklos, lietojot tādus epitetus kā "tiek iznīcināta mūsu valsts", "cenšas sarīdīt mūs", "kauns par tādu valdību" u.c.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> == Dzīvesgājums == Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.<ref name="Latvijas Sports"/> Briedis trenējās cīņu mākslu klubā "BUDO centrs" pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.<ref name="Latvijas Sports"/> 2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju<ref name="LETA">{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi: {{cquote |Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu. |author=Mairis Briedis |source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: "Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri" |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}</ref> }} Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar sievu Jūliju — trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: "Mani var pārliecināt tikai sieva" |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> 2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}</ref> Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par "[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]" demontēšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}</ref> == Boksa profesionāļa karjera == Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums"/> Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā<ref>{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums 2"/> 2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]]. 2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}</ref> 2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}</ref> Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]]. Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma). == Cīņas == {| class="wikitable" cellpadding="8" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" | style="text-align:center;" colspan="8"|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti''' |- style="text-align:center; background:#e3e3e3;" | style="border-style:none none solid solid; |'''Rez.''' | style="border-style:none none solid solid; width:60px" |'''U—Z—N''' | style="border-style:none none solid solid; width:150px" |'''Pretinieks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Tips''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Datums''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Vieta''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes''' |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |28—1—0 |{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} |3 |16.10.2021 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |27—1—0 |{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}} |12 |27.09.2020 |{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}} |{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |26—1—0 |{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]] |{{small|TKO}} |3 (12), {{small|0:27}} |15.06.2019 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |25—1—0 |{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]] |{{small|UD}} |12 |10.11.2018 |{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |24—1—0 |{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]] |{{small|UD}} |10 |21.07.2018 |{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}} | |- |style="background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-no2" |Zaudējums |23—1—0 |{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}} |12 |27.01.2018 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |23—0—0 |{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]] |{{small|UD}} |12 |30.09.2017 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |22—0—0 |{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]] |{{small|UD}} |12 |01.04.2017 |{{vieta|Vācija|Dortmunde}} |{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |21—0—0 |{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]] |{{small|TKO}} |3 (8), {{small|2:36}} |15.10.2016 |{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |20—0—0 |{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]] |{{small|TKO}} |9 (12), {{small|2:58}} |14.05.2016 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |19—0—0 |align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]] |{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |18—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |17—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]] |{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |16—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |15—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]] |{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |14—0—0 |align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]] |{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |13—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |12—0—0 |align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]] |{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |11—0—0 |align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]] |{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |10—0—0 |align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]] |{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |9—0—0 |align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |8—0—0 |align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |7—0—0 |align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |6—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |5—0—0 |align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |4—0—0 |align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]] |{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |3—0—0 |align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]] |{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |2—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņicazdroja}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |1—0—0 |align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]] |{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}} |{{small|Brieža profesionālā debija}} |} == Karjera politikā == 2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas "[[Saskaņa]]" kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Siliņš, Pārums">{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> <ref name="Siliņš, Pārums 2">{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 70hj1rbu1bprocb2e3ualkjaxy04884 3667502 3667500 2022-08-06T19:28:22Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/81.198.230.117|81.198.230.117]] ([[User talk:81.198.230.117|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3667500 Strīdiem ir paredzēta diskusiju lapa. wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mairis Briedis | piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Bokss | vārds_orig = | attēls = Mairis Briedis 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|1|13}}<ref name="Latvijas Sports">{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}<ref name="Latvijas Sports"/> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}} | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<ref name="Latvijas Sports"/> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)<ref name="Pārums">{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> | bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]<ref name="Pārums"/> | trenē = | karj cīņas = 28/1 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta) | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]] un deputāta kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.<ref name="Siliņš, Pārums"/><ref name="Siliņš, Pārums 2"/> Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}</ref> M. Brieža lielisko boksa karjeru lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}</ref>'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}</ref> Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title="TV3 Group" nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}</ref> M. Briedis ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāv partiju "[[Saskaņa]]". == Dzīvesgājums == Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.<ref name="Latvijas Sports"/> Briedis trenējās cīņu mākslu klubā "BUDO centrs" pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.<ref name="Latvijas Sports"/> 2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju<ref name="LETA">{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi: {{cquote |Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu. |author=Mairis Briedis |source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: "Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri" |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}</ref> }} Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar sievu Jūliju — trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: "Mani var pārliecināt tikai sieva" |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> 2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}</ref> Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā asi apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par "[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]" demontēšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> == Boksa profesionāļa karjera == Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums"/> Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā<ref>{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums 2"/> 2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]]. 2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}</ref> 2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}</ref> Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]]. Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma). == Cīņas == {| class="wikitable" cellpadding="8" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" | style="text-align:center;" colspan="8"|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti''' |- style="text-align:center; background:#e3e3e3;" | style="border-style:none none solid solid; |'''Rez.''' | style="border-style:none none solid solid; width:60px" |'''U—Z—N''' | style="border-style:none none solid solid; width:150px" |'''Pretinieks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Tips''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Datums''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Vieta''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes''' |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |28—1—0 |{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} |3 |16.10.2021 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |27—1—0 |{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}} |12 |27.09.2020 |{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}} |{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |26—1—0 |{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]] |{{small|TKO}} |3 (12), {{small|0:27}} |15.06.2019 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |25—1—0 |{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]] |{{small|UD}} |12 |10.11.2018 |{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |24—1—0 |{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]] |{{small|UD}} |10 |21.07.2018 |{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}} | |- |style="background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-no2" |Zaudējums |23—1—0 |{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}} |12 |27.01.2018 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |23—0—0 |{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]] |{{small|UD}} |12 |30.09.2017 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |22—0—0 |{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]] |{{small|UD}} |12 |01.04.2017 |{{vieta|Vācija|Dortmunde}} |{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |21—0—0 |{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]] |{{small|TKO}} |3 (8), {{small|2:36}} |15.10.2016 |{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |20—0—0 |{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]] |{{small|TKO}} |9 (12), {{small|2:58}} |14.05.2016 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |19—0—0 |align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]] |{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |18—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |17—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]] |{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |16—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |15—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]] |{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |14—0—0 |align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]] |{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |13—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |12—0—0 |align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]] |{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |11—0—0 |align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]] |{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |10—0—0 |align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]] |{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |9—0—0 |align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |8—0—0 |align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |7—0—0 |align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |6—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |5—0—0 |align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |4—0—0 |align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]] |{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |3—0—0 |align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]] |{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |2—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņicazdroja}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |1—0—0 |align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]] |{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}} |{{small|Brieža profesionālā debija}} |} == Karjera politikā == 2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas "[[Saskaņa]]" kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Siliņš, Pārums">{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> <ref name="Siliņš, Pārums 2">{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] t18jrj3s85s0nu91z0q9a7dh0qk3r5h 3667503 3667502 2022-08-06T19:29:30Z Egilus 27634 Aizsargāja "[[Mairis Briedis]]": Neproduktīvi izmaiņu kari: Ja kāds admins uzskata, ka esmu neobjektīvs, viņš, protams, var atcelt manas darbības... ([Labot=Allow only autopatrollers] (līdz 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.29 (UTC)) [Pārvietot=Allow only autopatrollers] (līdz 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.29 (UTC))) wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mairis Briedis | piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Bokss | vārds_orig = | attēls = Mairis Briedis 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|1|13}}<ref name="Latvijas Sports">{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}<ref name="Latvijas Sports"/> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}} | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<ref name="Latvijas Sports"/> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)<ref name="Pārums">{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> | bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]<ref name="Pārums"/> | trenē = | karj cīņas = 28/1 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta) | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]] un deputāta kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.<ref name="Siliņš, Pārums"/><ref name="Siliņš, Pārums 2"/> Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}</ref> M. Brieža lielisko boksa karjeru lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}</ref>'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}</ref> Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title="TV3 Group" nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}</ref> M. Briedis ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāv partiju "[[Saskaņa]]". == Dzīvesgājums == Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.<ref name="Latvijas Sports"/> Briedis trenējās cīņu mākslu klubā "BUDO centrs" pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.<ref name="Latvijas Sports"/> 2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju<ref name="LETA">{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi: {{cquote |Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu. |author=Mairis Briedis |source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: "Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri" |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}</ref> }} Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar sievu Jūliju — trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: "Mani var pārliecināt tikai sieva" |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> 2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}</ref> Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā asi apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par "[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]" demontēšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> == Boksa profesionāļa karjera == Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums"/> Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā<ref>{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums 2"/> 2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]]. 2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}</ref> 2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}</ref> Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]]. Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma). == Cīņas == {| class="wikitable" cellpadding="8" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" | style="text-align:center;" colspan="8"|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti''' |- style="text-align:center; background:#e3e3e3;" | style="border-style:none none solid solid; |'''Rez.''' | style="border-style:none none solid solid; width:60px" |'''U—Z—N''' | style="border-style:none none solid solid; width:150px" |'''Pretinieks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Tips''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Datums''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Vieta''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes''' |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |28—1—0 |{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} |3 |16.10.2021 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |27—1—0 |{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}} |12 |27.09.2020 |{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}} |{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |26—1—0 |{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]] |{{small|TKO}} |3 (12), {{small|0:27}} |15.06.2019 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |25—1—0 |{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]] |{{small|UD}} |12 |10.11.2018 |{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |24—1—0 |{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]] |{{small|UD}} |10 |21.07.2018 |{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}} | |- |style="background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-no2" |Zaudējums |23—1—0 |{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}} |12 |27.01.2018 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |23—0—0 |{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]] |{{small|UD}} |12 |30.09.2017 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |22—0—0 |{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]] |{{small|UD}} |12 |01.04.2017 |{{vieta|Vācija|Dortmunde}} |{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |21—0—0 |{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]] |{{small|TKO}} |3 (8), {{small|2:36}} |15.10.2016 |{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |20—0—0 |{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]] |{{small|TKO}} |9 (12), {{small|2:58}} |14.05.2016 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |19—0—0 |align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]] |{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |18—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |17—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]] |{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |16—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |15—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]] |{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |14—0—0 |align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]] |{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |13—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |12—0—0 |align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]] |{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |11—0—0 |align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]] |{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |10—0—0 |align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]] |{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |9—0—0 |align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |8—0—0 |align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |7—0—0 |align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |6—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |5—0—0 |align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |4—0—0 |align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]] |{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |3—0—0 |align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]] |{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |2—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņicazdroja}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |1—0—0 |align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]] |{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}} |{{small|Brieža profesionālā debija}} |} == Karjera politikā == 2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas "[[Saskaņa]]" kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Siliņš, Pārums">{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> <ref name="Siliņš, Pārums 2">{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] t18jrj3s85s0nu91z0q9a7dh0qk3r5h 3667549 3667503 2022-08-07T04:54:16Z Biafra 13794 Izmainīja aizsardzības līmeni lapai "[[Mairis Briedis]]" ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.29 (UTC)) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (līdz 2022. gada 7. augusts, plkst. 19.29 (UTC))) wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mairis Briedis | piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Bokss | vārds_orig = | attēls = Mairis Briedis 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|1|13}}<ref name="Latvijas Sports">{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}<ref name="Latvijas Sports"/> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}} | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<ref name="Latvijas Sports"/> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)<ref name="Pārums">{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> | bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]<ref name="Pārums"/> | trenē = | karj cīņas = 28/1 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta) | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]] un deputāta kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.<ref name="Siliņš, Pārums"/><ref name="Siliņš, Pārums 2"/> Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}</ref> M. Brieža lielisko boksa karjeru lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}</ref>'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}</ref> Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title="TV3 Group" nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}</ref> M. Briedis ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāv partiju "[[Saskaņa]]". == Dzīvesgājums == Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.<ref name="Latvijas Sports"/> Briedis trenējās cīņu mākslu klubā "BUDO centrs" pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.<ref name="Latvijas Sports"/> 2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju<ref name="LETA">{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi: {{cquote |Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu. |author=Mairis Briedis |source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: "Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri" |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}</ref> }} Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar sievu Jūliju — trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: "Mani var pārliecināt tikai sieva" |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> 2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}</ref> Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā asi apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par "[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]" demontēšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> == Boksa profesionāļa karjera == Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums"/> Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā<ref>{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums 2"/> 2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]]. 2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}</ref> 2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}</ref> Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]]. Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma). == Cīņas == {| class="wikitable" cellpadding="8" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" | style="text-align:center;" colspan="8"|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti''' |- style="text-align:center; background:#e3e3e3;" | style="border-style:none none solid solid; |'''Rez.''' | style="border-style:none none solid solid; width:60px" |'''U—Z—N''' | style="border-style:none none solid solid; width:150px" |'''Pretinieks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Tips''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Datums''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Vieta''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes''' |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |28—1—0 |{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} |3 |16.10.2021 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |27—1—0 |{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}} |12 |27.09.2020 |{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}} |{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |26—1—0 |{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]] |{{small|TKO}} |3 (12), {{small|0:27}} |15.06.2019 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |25—1—0 |{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]] |{{small|UD}} |12 |10.11.2018 |{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |24—1—0 |{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]] |{{small|UD}} |10 |21.07.2018 |{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}} | |- |style="background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-no2" |Zaudējums |23—1—0 |{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}} |12 |27.01.2018 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |23—0—0 |{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]] |{{small|UD}} |12 |30.09.2017 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |22—0—0 |{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]] |{{small|UD}} |12 |01.04.2017 |{{vieta|Vācija|Dortmunde}} |{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |21—0—0 |{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]] |{{small|TKO}} |3 (8), {{small|2:36}} |15.10.2016 |{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |20—0—0 |{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]] |{{small|TKO}} |9 (12), {{small|2:58}} |14.05.2016 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |19—0—0 |align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]] |{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |18—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |17—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]] |{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |16—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |15—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]] |{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |14—0—0 |align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]] |{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |13—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |12—0—0 |align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]] |{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |11—0—0 |align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]] |{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |10—0—0 |align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]] |{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |9—0—0 |align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |8—0—0 |align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |7—0—0 |align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |6—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |5—0—0 |align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |4—0—0 |align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]] |{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |3—0—0 |align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]] |{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |2—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņicazdroja}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |1—0—0 |align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]] |{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}} |{{small|Brieža profesionālā debija}} |} == Karjera politikā == 2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas "[[Saskaņa]]" kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Siliņš, Pārums">{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> <ref name="Siliņš, Pārums 2">{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] t18jrj3s85s0nu91z0q9a7dh0qk3r5h 3667550 3667549 2022-08-07T04:55:06Z Biafra 13794 Izmainīja aizsardzības līmeni lapai "[[Mairis Briedis]]" ([Labot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (bezgalīgs) [Pārvietot=Atļaut tikai reģistrētiem dalībniekiem] (bezgalīgs)) wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Mairis Briedis | piktogramma_1 = Boxing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = 26px | piktogramma_1 saite = Bokss | vārds_orig = | attēls = Mairis Briedis 2018.jpg | att_izm = | paraksts = Mairis Briedis 2018. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dzimtais vārds = | dz_dat = {{ddv|1985|1|13}}<ref name="Latvijas Sports">{{Tīmekļa atsauce |title= Personālijas |publisher= Latvijas Sports |url= http://latvijassports.lv/lv/personalijas/14-personalijas/b |accessdate= 2017. gada 1. oktobrī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |title=Gatavojas cīņai par pasaules čempiona jostu. Saruna ar bokseri Mairi Briedi |author=Armands Sametis |date=2013. gada 7. oktobris |publisher=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/sports/citi/gatavojas-cinai-par-pasaules-cempiona-jostu.-saruna-ar-bokseri-mairi-briedi-14027677 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> | dz_viet = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}}<ref name="Latvijas Sports"/> | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzīvesvieta = | garums = {{mērvienība|cm=186}} | svars = {{mērvienība|kg=91}} | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = {{URL|https://www.mairisbriedis.eu/}} | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija]]<ref name="Latvijas Sports"/> | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{LAT}} | sporta veids = [[bokss]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = 2009 | kar_beig = | kar_sāk_amat = | kar_beig_amat = | treneris = Vasīlijs Čerņigovs, Vladimirs Korovins, [[Sandis Kleins]] (speciālā fiziskā sagatavotība)<ref name="Pārums">{{Tīmekļa atsauce |title=Briedis strādā ar trim treneriem |author=Jānis Pārums |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/26092012-briedis_strada_ar_trim_treneriem |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> | bij_treneri = [[Elvis Mihaiļenko]]<ref name="Pārums"/> | trenē = | karj cīņas = 28/1 <!------ OS informācija ------> | os_dalība = | os_medaļas = | os_lab sasn = <!------ PČ informācija ------> | PČ_saite = | pč_dalība = | pč_medaļas = | pč_lab sasn = <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = Alberts Hačaturovs (Als Siesta) | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaļu tabula = }} '''Mairis Briedis''' (dzimis {{dat|1985|1|13}}) ir [[latvieši|latviešu]] [[bokseris]] un deputāta kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]]. No 2017. gada aprīļa līdz 2018. gada janvārim M. Briedis bija pasaules čempions [[Pasaules boksa padome|WBC]] versijā, kā arī bijis pasaules čempions [[Starptautiskā boksa asociācija|IBA]] un [[International Boxing Federation|IBF]] versijās; tāpat viņam pieder žurnāla ''The Ring'' josta.<ref name="Siliņš, Pārums"/><ref name="Siliņš, Pārums 2"/> Profesionāļu cīņās izcīnījis 28 uzvaras, piedzīvojot divus zaudējumus: pret [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]] un [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-pec-punktiem-zaude-opetaijam-un-atvadas-no-ibf-boksa-cempiona-jostas.a463842/|title=Briedis pēc punktiem zaudē Opetaijam un atvadās no IBF boksa čempiona jostas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> M. Briedis ir [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeņa]] komandieris.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-bokserim-mairim-briedim-pasniedz-triju-zvaigznu-ordeni.a265452/|title=FOTO: Bokserim Mairim Briedim pasniedz Triju Zvaigžņu ordeni|last=Bērtule|first=Anete|date={{dat|2018|1|24||bez}}|publisher=[[lsm.lv]]|accessdate={{dat|2018|4|21||bez}}}}</ref> M. Brieža lielisko boksa karjeru lielas daļas līdzjutēju acīs aizēnojušas viņa darbības ārpus ringa — pretiniekus ķircinošu video izvietošana platformā ''[[TikTok]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/sports/news/3-puslaiks/briedis-ar-polam-veltitu-tetovejumu-atkartoti-aicina-amerikani-uz-cinu.d?id=53943489|title=Briedis ar Polam veltītu tetovējumu atkārtoti aicina amerikāni uz cīņu|last=Sports|first=DELFI|website=delfi.lv|access-date=2022-08-05|date=2022-01-11|language=lv}}</ref>'','' kā arī nenosodošā attieksme pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā 2022. gadā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7466010/video-mairis-briedis-nak-klaja-ar-jaunu-viedokli-un-pauz-atbalstu-ukrainas-tautai|title=Video &#10217; Mairis Briedis nāk klajā ar jaunu viedokli un pauž atbalstu Ukrainas tautai|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2022-03-01|language=lv}}</ref> Maira Brieža politiskās pozīcijas dēļ ''[[TV3 Group]]'' atteicās pārraidīt viņa pēdējo cīņu Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sportacentrs.com/bokss/29062022-tv3_group_atsakas_no_brieza_cinas_tiesrai|title="TV3 Group" nerādīs Brieža cīņas tiešraidi viņa nostājas pret karu Ukrainā dēļ|website=Sportacentrs.com|access-date=2022-08-05|date=2022-06-29|language=lv}}</ref> M. Briedis ir kandidāts [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]], pārstāv partiju "[[Saskaņa]]". == Dzīvesgājums == Briedis piedzima 1985. gada 13. janvārī Rīgā. Ar boksu sāka nodarboties 14 gadu vecumā, tad Briedis pievērsās [[kikbokss|kikboksam]] un 16 gadu vecumā kļuva par Latvijas čempionu [[kikbokss|kikboksā]], kurš bija no 2002. līdz 2010. gadam.<ref name="Latvijas Sports"/> Briedis trenējās cīņu mākslu klubā "BUDO centrs" pie trenera Vasīlija Čerņigova. Vēlāk atgriezās boksā, un no 2008. līdz 2011. gadam bija arī Latvijas čempions boksā. 2007. gadā Briedis ieguva 3. vietu WAKO Pasaules kikboksa čempionātā, bet 2008. gadā kļuva par Eiropas Kikboksa čempionu WAKO versijā.<ref name="Latvijas Sports"/> 2014. gadā Mairis Briedis Latvijas iedzīvotāju balsojumā tika atzīts par Eiropas gada cilvēku Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā kļuvis bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/par-eiropas-cilveku-latvija-kluvis-bokseris-mairis-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |url=http://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Par Eiropas cilvēku Latvijā šogad kļuvis bokseris Briediss |date=2014. gada 20. decembris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/par-eiropas-cilveku-latvija-sogad-kluvis-bokseris-briedis/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> 2016. gada jūlijā Briedis kļuva par Latvijas pretvēža zāļu ražotāja un holdinga ''[[Rigvir]]'' drošības dienesta vadītāju<ref name="LETA">{{Ziņu atsauce |title=Bokseris Briedis kļuvis par holdinga «Rigvir» drošības dienesta vadītāju |author=LETA |date=2016. gada 11. jūlijs |publisher=[[tvnet.lv]] |url=http://www.tvnet.lv/sports/dazadi/616373-bokseris_briedis_kluvis_par_holdinga_rigvir_drosibas_dienesta_vaditaju |accessdate={{dat|2016|7|11||bez}}}}</ref> bet kopš 2017. gada maija beigām, lai pilnvērtīgāk varētu pievērsties boksam, šo amatu atstāja, un ''Rigvir'' darbojās kā konsultants drošības jautājumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairim Briedim jauns amats |author=Lelde Petrāne |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Dienas Bizness]] |url=http://www.db.lv/zinas/mairim-briedim-jauns-amats-463291 |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Bokserim Mairim Briedim pazeminājums darbā holdingā “Rigvir” |date=2017. gada 29. maijs |publisher=[[Latvijas Avīze]] |url=http://www.la.lv/bokserim-mairim-briedim-pazeminajums-darba-holdinga-rigvir/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Līdztekus savai profesionālajai boksa karjerai Briedis turpināja strādāt arī [[Latvijas Valsts policija|Valsts policijas]] Speciālo objektu apsardzes pārvaldē kā inspektors, pirms cīņām ņemot bezalgas atvaļinājumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis savam darbam policijā pieiet tikpat nopietni, kā boksa mačiem |date=2016. gada 10. februāris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mairis Briedis arī miljonāra statusā plāno turpināt darbu policijā |date=2017. gada 3. oktobris |publisher=[[skaties.lv]] |url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/mairis-briedis-savam-darbam-policija-pieiet-tikpat-nopietni-ka-boksa-maciem/ |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> Par darba saglabāšanas iemesliem Briedis intervijā izteicās šādi: {{cquote |Būšana par policistu — tas man nav naudas jautājums. Es gribu būt policists, es gribu statusu. Esmu publiska figūra, paraugs citiem. Kad sāku policijā, visi domāja, ka bokss ir slikts sporta veids, kas domāts mafijai un gangsteriem. Tagad esmu mainījis cilvēku uzskatus par boksu. |author=Mairis Briedis |source=gatavojoties cīņai pret vācieti Marko Huku par pagaidu [[Pasaules boksa padome|WBC]] jostu<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Briedis: "Huks ir netīrs bokseris, bet es cīnos tīri" |url=http://sportacentrs.com/bokss/05012017-briedis_huks_ir_netirs_bokseris_bet_es_ci |accessdate={{dat|2017|1|6||bez}} |publisher=[[Sportacentrs.com]] |date={{dat|2017|1|5||bez}}}}</ref> }} Briedim ir pieci bērni — dēli-dvīņi (no pirmajām attiecībām), kā arī ar sievu Jūliju — trīs dēli.<ref>{{Ziņu atsauce |author=Ulvis Brože |title=Bokseris Mairis Briedis: "Mani var pārliecināt tikai sieva" |date=2017. gada 2. aprīlis |url=http://jauns.lv/raksts/sievietem/17260-bokseris-mairis-briedis-mani-var-parliecinat-tikai-sieva |publisher=[[kasjauns.lv]] |quote=Pirmie bija dvīņi Ričards un Daniels, ar manu pirmo meiteni. Man bija deviņpadsmit gadu. Ar sievu arī divi – Brendanam septiņi, Rafaelam divi ar pusi. |accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}}}</ref> 2021. gadā sabiedrības neizpratni rosināja M. Brieža lūgums pēc ziedojumiem māsas vīram,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tv3.lv/citi/nepaej-garam-bokseris-mairis-briedis-ludz-lidzcilveku-palidzibu/|title=Nepaej garām! Bokseris Mairis Briedis lūdz līdzcilvēku palīdzību|website=tv3.lv|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> lai gan pats bokseris gadu iepriekš bija nopelnījis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://sports.tvnet.lv/7078477/medijs-les-cik-briedis-nopelnija-par-uzvaru-superserija|title=Medijs lēš, cik Briedis nopelnīja par uzvaru supersērijā|website=Cīņas sports|access-date=2022-08-05|date=2020-10-05|language=lv}}</ref> Izmantojot pievērsto uzmanību un profesionālā boksera karjeras beigas, 2022. gada jūlijā M. Briedis paziņoja par došanos politikā un kandidēšanu [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]] no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/mairis-briedis-velesanas-startes-no-saskanas-saraksta-vai-beidzot-iegusim-neitralu-valsti|title=Mairis Briedis vēlēšanās startēšot no “Saskaņas” saraksta. Vai beidzot iegūsim neitrālu valsti?|website=LA.LV|access-date=2022-08-05|language=lv}}</ref> Viņa politiskās aktivitātes kopš paziņojuma par kandidēšanu pārsvarā asi apstrīdējušas valdības pieņemtos lēmumus (piemēram, par "[[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]]" demontēšanu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555225843609337859|website=Twitter|access-date=2022-08-05|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|title=https://twitter.com/briedismairis/status/1555498724322844672|website=Twitter|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> == Boksa profesionāļa karjera == Profesionāļa boksa karjeru uzsāka 2009. gadā, tās laikā aizvadījis 27 cīņas, no tām 26 ir uzvarētas (19 — ar nokautu), bet 1 zaudēta. 2012. gada decembrī Briedis uzvarēja Rīgā notiekošā turnīra ''Bigger's Better'' superfinālā.<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://sports.delfi.lv/news/other_kinds/other/briedis-triumfe-riga-notikusa-prestiza-biggers-better-turnira-superfinala.d?id=42906928 |title=Briedis triumfē Rīgā notikušā prestižā 'Bigger's Better' turnīra superfinālā |date=2012. gada 15. decembris |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> {{dat|2013|3|23||bez}} Briedis ar nokautu uzvarēja angļu bokseri [[Denijs Vilijamss|Deniju Viljamsu]], kas savulaik nokautējis [[Maiks Taisons|Maiku Taisonu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ''nobendē'' Viljamsu otrajā raundā |author=Andrejs Siliņš un Jānis Pārums |date=2013. gada 3. marts |publisher=[[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23032013-briedis_i_nobende_i_viljamsu_otraja_raund |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2013. gada 22. novembrī Liepājā, pieveicot čehu [[Ļubošs Šuda|Ļubošu Šudu]] ar tehnisko nokautu 5. raundā, Briedis ieguva pasaules čempiona titulu IBA versijā svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums"/> Viņš kļuva par pirmo latvieti profesionālajā boksā, kas kādā no versijām kļuvis par pasaules čempionu kādā no svara kategorijām. 2014. gada novembrī aizstāvēja čempiona titulu Liepājā pret Beļģijas bokseri [[Ismails Abduls|Ismailu Abdulu]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.delfi.lv/sports/news/other_kinds/other/briedis-aizraujosa-12-raundu-cina-aizstav-savu-pasaules-cempiona-jostu.d?id=45227942 |title=Briedis aizraujošā 12 raundu cīņā aizstāv savu pasaules čempiona jostu |date={{dat|2014|11|15||bez}} |publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> Ticis atzīts par 2014. gada [[Eiropas Gada cilvēks Latvijā|Eiropas Gada cilvēku Latvijā]].<ref>{{Ziņu atsauce |url=http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/eiropas-gada-cilveks-latvija--bokseris-mairis-briedis.a110928/ |title=Eiropas gada cilvēks Latvijā – bokseris Mairis Briedis |date=2014. gada 19. decembris |publisher=[[Lsm.lv]] |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2015. gadā pēc boksera [[Manuels Čarra|Manuela Čarra]] nokautēšanas 5. raundā<ref>{{Ziņu atsauce |title=Video: Briedis piektajā raundā nokautē Čaru |author=Egils Broks |date=2015. gada 23. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/23082015-briedis_piektaja_raunda_nokaute_caru |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> ierindojās ''BoxRec'' ranga 5. vietā (līdz 90,89 kg).<ref>{{Ziņu atsauce |title=Briedis ielaužas pasaules ranga labāko pieciniekā |author=Jānis Pārums |date=2015. gada 24. augusts |publisher= [[Sportacentrs.com]] |url=http://sportacentrs.com/bokss/24082015-briedis_ielauzas_pasaules_ranga_top5 |accessdate={{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> 2016. gada 21. februārī Briedis ar tehnisko nokautu otrajā raundā pieveica Dienvidāfrikas sportistu [[Danijs Venters|Daniju Venteru]] un ieguva savā īpašumā brīvo IBF starpkontinentālā čempiona titulu svarā līdz 90,7 kilogramiem.<ref name="Siliņš, Pārums 2"/> 2016. gada 14. maijā nokautēja (tehniskais nokauts) Nigērijas pārstāvi [[Olanrevadžu Durodola|Olanrevadžu Durodolu]], līdz ar uzvaru Briedis kļuva par obligāto pretendentu uz pasaules čempiona jostu WBC versijā smagajā svarā (līdz 90,7 kilogramiem). 2016. gada 15. oktobrī Briedis reitinga cīņā [[Liverpūle|Liverpūlē]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]], ar tehnisko nokautu 3. raundā uzvarēja britu [[Saimonu Valiliju]]. 2016. gada decembrī tika paziņots, ka 2017. gada martā vai aprīlī Briedim paredzēta cīņa par [[Pasaules boksa padome]]s (WBC) pagaidu čempiona jostu pret Vācijas sportistu [[Marko Huks|Marko Huku]], kuru viņš 2017. gada 1. aprīlī Vācijas pilsētā Dortmundē uzvarēja 12 raundu cīņā pēc vienbalsīga tiesnešu lēmuma.<ref>{{ziņu atsauce|last1=Eliņš|first1=Rolands|title=WBC nozīmē Briedim cīņu pret Huku par pagaidu čempiona titulu|url=http://sportacentrs.com/bokss/14122016-wbc_nozime_briedim_cinu_pret_huku_par_pag|accessdate={{dat|2017|1|6||bez}}|publisher=[[Sportacentrs.com]]| date={{dat|2016|12|14||bez}}}}</ref> Sākotnēji bija plānots, ka cīņa notiks arī par Hukam tobrīd piederošo pasaules čempiona titulu IBO versijā, taču Brieža komandas pārstāvji pirms cīņas neiemaksāja nepieciešamo summu par šo mazāk prestižo titulu un pēc cīņas šī josta tika pasludināta par vakantu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://sportbild.bild.de/sportmix/boxen/boxen/kein-ibo-titel-fuer-huck-verband-erklaert-guertel-fuer-vakant-51129074.sport.html |title=Kein IBO-Titel für Huck – Verband: Gürtel ist vakant |language=de |date={{dat|2017|4|3|N|bez}} |publisher=bild.de|accessdate={{dat|2018|1|23||bez}}}}</ref> 2017. gada 30. septembrī Briedis cīnījās ar kubieti Maiku Peresu Pasaules boksa supersērijas ceturtdaļfinālā. Briedis uzvarēja kubieti pēc punktiem 12 raundu cīņā, kvalificējoties supersērijas pusfinālam un nosargājot WBC čempiona titulu.<ref>{{ziņu atsauce|title=Briedis nosargā WBC čempiona jostu un sasniedz supersērijas pusfinālu|url=http://www.lsm.lv/raksts/sports/cinas/briedis-nosarga-wbc-cempiona-jostu-un-sasniedz-superserijas-pusfinalu.a252087/|accessdate={{dat|2017|10|3||bez}}|work=[[lsm.lv]]|date={{dat|2017|10|1||bez}}}}</ref> Pusfinālā Briedis tikās ar ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], kuram zaudēja pēc punktiem, piedzīvojot pirmo zaudējumu profesionālajā karjerā un zaudējot WBC čempiona titulu.<ref>{{Ziņu atsauce |title= Fantastiskā čempionu kaujā Briedis pēc punktiem tomēr piekāpjas Usikam |date= 2018. gada 28. janvāris |publisher= [[sportacentrs.com]] |url= http://sportacentrs.com/bokss/28012018-fantastiska_cempionu_kauja_briedis_tomer_ |accessdate= 2018. gada 28. janvārī}}</ref> Pasaules boksa supersērijas otrajā sezonā Mairis Briedis, būdams galvenais favorīts cīņā par Muhameda Alī kausu, ceturtdaļfinālā pēc punktiem pārliecinoši pieveica Vācijas bokseri Noelu Mikaeljanu, kuru boksa pasaule pazīst arī kā [[Noels Gevors|Noelu Gevoru]]. Pusfinālā Mairis Briedis aizraujošā cīņā pret poļu bokseri [[Kšištofs Glovackis|Kšištofu Glovacki]] pretinieku nokautēja jau 3. raundā, kas viņam ļāva kvalificēties pasaules boksa supersērijas finālam, kurā viņš cīnījās un uzvarēja Kubas bokseri [[Juniels Dortikoss|Junielu Dortikosu]]. Divus vienīgos zaudējumus boksera karjerā Briedis piedzīvojis 2018. gadā pret ukraini [[Oleksandrs Usiks|Oleksandru Usiku]], zaudējot tam pēc punktiem (dalīts tiesnešu lēmums) un 2022. gadā pret [[Džejs Opetajs|Džeju Opetaju]], arī zaudējot cīņā pēc tiesnešu lēmuma (šoreiz pēc vienprātīga lēmuma). == Cīņas == {| class="wikitable" cellpadding="8" cellspacing="0" style="border-collapse: collapse; margin:0 auto;" | style="text-align:center;" colspan="8"|'''28 uzvaras''' (20 nokauti, 8 ar lēmumu), '''1 zaudējums''', '''0 neizšķirti''' |- style="text-align:center; background:#e3e3e3;" | style="border-style:none none solid solid; |'''Rez.''' | style="border-style:none none solid solid; width:60px" |'''U—Z—N''' | style="border-style:none none solid solid; width:150px" |'''Pretinieks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Tips''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Raundi, laiks''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Datums''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Vieta''' | style="border-style:none none solid solid; |'''Piezīmes''' |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |28—1—0 |{{flaga|GER}} [[Artūrs Mans]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} |3 |16.10.2021 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara (Cruiserweight) pasaules čempiona titulu IBF versijā,}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |27—1—0 |{{flagicon|CUB}} [[Juniels Dortikoss]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (117:111, 117:111, 114:114)}} |12 |27.09.2020 |{{vieta|Vācija|Minhene|Plazamedia Broadcasting Center}} |{{small|Pasaules boksa supersērijas fināls}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |26—1—0 |{{flaga|Polija}} [[Kšištofs Glovackis]] |{{small|TKO}} |3 (12), {{small|0:27}} |15.06.2019 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par iekļūšanu 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas finālā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |25—1—0 |{{flaga|GER}} [[Noels Gevors]] |{{small|UD}} |12 |10.11.2018 |{{vieta|ASV|Ilinoisa|Čikāga}} |{{small|Cīņa par kvalificēšanos 2018.—2019. gada Pasaules boksa supersērijas pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |24—1—0 |{{flaga|Francija}} [[Brendons Delorjē]] |{{small|UD}} |10 |21.07.2018 |{{vieta|Krievija|Maskava|Maskavas olimpiskais sporta komplekss}} | |- |style="background:#F99; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-no2" |Zaudējums |23—1—0 |{{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Usiks]] |{{Piezīme|{{small|MD}}|Tiesnešu vairākuma lēmums (114-114, 113-115, 113-115)}} |12 |27.01.2018 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā, Usikam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBO versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s finālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |23—0—0 |{{flaga|Kuba}} [[Maiks Peress]] |{{small|UD}} |12 |30.09.2017 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu WBC versijā un kvalificēšanos [[2017.—2018. gada Pasaules boksa supersērija]]s pusfinālam}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |22—0—0 |{{flaga|Vācija}} [[Marko Huks]] |{{small|UD}} |12 |01.04.2017 |{{vieta|Vācija|Dortmunde}} |{{small|Cīņa par brīvo WBC pasaules čempiona titulu pirmajā smagajā svarā (''Cruiserweight'')}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |21—0—0 |{{flaga|Lielbritānija}} [[Saimons Valilijs]] |{{small|TKO}} |3 (8), {{small|2:36}} |15.10.2016 |{{vieta|Lielbritānija|Liverpūle}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |20—0—0 |{{flaga|Nigērija}} [[Olanrevadžu Durodola]] |{{small|TKO}} |9 (12), {{small|2:58}} |14.05.2016 |{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |{{small|Cīņa par Dorodolam piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' ''WBC Silver'' titulu}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |19—0—0 |align=left|{{flaga|Dienvidāfrika}} [[Danijs Venters]] |{{small|TKO}} || 2 (12), {{small|2:05}} || {{dat|2016|02|21|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' starpkontinentālā čempiona titulu IBF versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |18—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Lāslo Hūberts]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:42}} || {{dat|2015|11|06|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte|2s=Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |17—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Manuels Čarra]] |{{small|KO}} || 5 (10), {{small|2:55}} || {{dat|2015|8|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Krievija|Groznija}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |16—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Emrē Altintas]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:35}} || {{dat|2015|6|28|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Ķelne}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |15—0—0 |align=left|{{flaga|Vācija}} [[Bjerns Blaške]] |{{small|TKO}} || 4 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2015|4|10|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Bādvilbele}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |14—0—0 |align=left|{{flaga|Beļģija}} [[Ismails Abduls]] |{{small|UD}} || 12 || {{dat|2014|11|14|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |{{small|Cīņa par Briedim piederošo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |13—0—0 |align=left|{{flaga|Ungārija}} [[Čāba Faurs]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|1:45}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Vācija|Frankfurte pie Mainas}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |12—0—0 |align=left|{{flaga|Uganda}} [[Džoijs Vegass]] |{{small|TKO}} || 9 (10), {{small|1:09}} || {{dat|2014|7|26|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Ķīpsalas starptautiskais izstāžu centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' Baltijas čempiona titulu WBC versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |11—0—0 |align=left|{{flagicon|CZE}} [[Lubošs Šuda]] |{{small|RTD}} || 5 (12), {{small|3:00}} || {{dat|2013|11|22|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Liepāja|Liepājas Olimpiskais centrs}} |align=left|{{small|Cīņa par brīvo pirmā smagā svara ''(Cruiserweight)'' pasaules čempiona titulu IBA versijā}} |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |10—0—0 |align=left|{{flagicon|FRA}} [[Žeremī Uanna]] |{{small|UD}} || 8 || {{dat|2013|7|5|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Grieķija|Portokarasa}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |9—0—0 |align=left|{{flagicon|USA}} [[Džonatans Feltons]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:41}} || {{dat|2013|6|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|ASV|Roli}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |8—0—0 |align=left|{{flagicon|GBR}} [[Denijs Viljamss]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:09}} || {{dat|2013|3|23|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |7—0—0 |align=left|{{flagicon|Vācija}} [[Marko Angermans]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|2:38}} || {{dat|2012|10|20|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |6—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Jožefs Naģs]] |{{small|TKO}} || 2 (6), {{small|1:07}} || {{dat|2012|6|16|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Jūrmala|Majoru Sporta komplekss}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |5—0—0 |align=left|{{flagicon|Lietuva}} [[Ruslans Siņavskis]] |{{small|TKO}} || 1 (6), {{small|2:50}} || {{dat|2012|3|24|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |4—0—0 |align=left|{{flagicon|LAT}} [[Andrejs Naglis]] |{{Piezīme|{{small|KO}}|Nokauts}} || 2 (6), {{small|0:25}} || {{dat|2011|10|8|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |3—0—0 |align=left|{{flagicon|Horvātija}} [[Josips Jalusičs]] |{{small|TKO}} || 1 (6) || {{dat|2011|6|2|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Arēna Rīga}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |2—0—0 |align=left|{{flagicon|Ungārija}} [[Gābors Žaleks]] |{{Piezīme|{{small|TKO}}|Tehniskais nokauts}} || 1 (6), {{small|3:00}} || {{dat|2010|6|12|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Polija|Kriņicazdroja}} | |- |style="background:#bfd; color:black; vertical-align:middle; text-align:center;" class="table-yes2" |Uzvara |1—0—0 |align=left|{{flagicon|LTU}} [[Raulis Račilausks]] |{{Piezīme|{{small|UD}}|Tiesnešu vienbalsīgs lēmums}} || 4 || {{dat|2009|10|11|SK|bez}} || align=left|{{vieta|Latvija|Rīga|Rīgas Hanzas vidusskola}} |{{small|Brieža profesionālā debija}} |} == Karjera politikā == 2022. gada jūlijā tika iekļauts partijas "[[Saskaņa]]" kandidātu sarakstā [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] ar 3. numuru Rīgas vēlēšanu apgabalā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-premjera-amata-kandidats-bus-ivars-zarins-14-saeimas-velesanu-saraksta-ari-bokseris-briedis.a465898/|title=«Saskaņas» premjera amata kandidāts būs Ivars Zariņš; 14. Saeimas vēlēšanu sarakstā arī bokseris Briedis|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Siliņš, Pārums">{{Ziņu atsauce | title= Briedis pārraksta vēsturi - nokautē Šudu un iegūst IBA titulu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2013. gada 22. novembris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/22112013-briedis_nokaute_cehu_un_iegust_iba_titulu | accessdate= {{dat|2015|8|25||bez}}}}</ref> <ref name="Siliņš, Pārums 2">{{Ziņu atsauce | title= Briedis ātri iznīcina Venteru un iegūst IBF čempiona jostu | author= Rolands Eliņš un Jānis Pārums | date= 2016. gada 21. februāris | publisher= [[Sportacentrs.com]] | url= http://sportacentrs.com/bokss/21022016-briedis_atri_iznicina_venteru_un_iegust_i |accessdate={{dat|2016|2|22||bez}}}}</ref> }} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Eiropas gada cilvēks Latvijā}} {{DEFAULTSORT:Briedis, Mairis}} [[Kategorija:1985. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas bokseri]] [[Kategorija:Eiropas Gada cilvēki Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas policisti]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] t18jrj3s85s0nu91z0q9a7dh0qk3r5h 0 225351 3667405 2730095 2022-08-06T14:01:54Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:Velka Bystrice CoA.jpg]] → [[File:Coat of arms of Velká Bystřice.svg]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Velka Bistršice | image_skyline = Velká Bystřice, radnice.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Rātsnams | image_flag = Velká Bystřice flag.jpg | image_shield = Coat of arms of Velká Bystřice.svg | pushpin_map = Čehija | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CZE}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Olomoucas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Olomoucas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = | area_total_km2 = 9.21 | population_as_of = 2010 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 3034 | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 35 | lats = 38 | latNS = N | longd = 17 | longm = 21 | longs = 35 | longEW = E | elevation_m = 290 | website = http://www.velkabystrice.cz/}} '''Velka Bistršice''' ({{val-cz|Velká Bystřice}}) ir pilsēta [[Čehija|Čehijā]], [[Olomoucas apgabals|Olomoucas apgabala]] [[Olomoucas apriņķis|Olomoucas apriņķī]]. ==Vēsture== Ilgus gadsimtus pilsēta atradās [[Habsburgi|Habsburgu impērija]]s sastāvā, tās vāciskais nosaukums bija Grosvisternica ({{val-de|Groß Wisternitz}}). No 1918. gada - [[Čehoslovākija]]s sastāvā. Kopš 1993. gada - Čehijas sastāvā. <!--==Cilvēki==--> == Ārējās saites == *{{commonscat-inline|Velká Bystřice|Velka Bistršice}} {{Čehija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Velka Bistrszice}} [[Kategorija:Čehijas pilsētas]] [[Kategorija:Olomoucas apgabala pilsētas]] 9n2z46gx6afr9rycfk15lvg5ro1aiik 3667410 3667405 2022-08-06T14:04:34Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:Velká Bystřice flag.jpg]] → [[File:Flag of Velká Bystřice.svg]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Velka Bistršice | image_skyline = Velká Bystřice, radnice.jpg | imagesize = 250px | image_caption = Rātsnams | image_flag = Flag of Velká Bystřice.svg | image_shield = Coat of arms of Velká Bystřice.svg | pushpin_map = Čehija | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CZE}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Olomoucas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Olomoucas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = | area_total_km2 = 9.21 | population_as_of = 2010 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 3034 | population_density_km2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 49 | latm = 35 | lats = 38 | latNS = N | longd = 17 | longm = 21 | longs = 35 | longEW = E | elevation_m = 290 | website = http://www.velkabystrice.cz/}} '''Velka Bistršice''' ({{val-cz|Velká Bystřice}}) ir pilsēta [[Čehija|Čehijā]], [[Olomoucas apgabals|Olomoucas apgabala]] [[Olomoucas apriņķis|Olomoucas apriņķī]]. ==Vēsture== Ilgus gadsimtus pilsēta atradās [[Habsburgi|Habsburgu impērija]]s sastāvā, tās vāciskais nosaukums bija Grosvisternica ({{val-de|Groß Wisternitz}}). No 1918. gada - [[Čehoslovākija]]s sastāvā. Kopš 1993. gada - Čehijas sastāvā. <!--==Cilvēki==--> == Ārējās saites == *{{commonscat-inline|Velká Bystřice|Velka Bistršice}} {{Čehija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Velka Bistrszice}} [[Kategorija:Čehijas pilsētas]] [[Kategorija:Olomoucas apgabala pilsētas]] 0luj88f2hkl701ofo2cjpifgpfd0zn0 0 225994 3667467 3666739 2022-08-06T17:24:24Z Algonkins 30993 /* Mākoņu mežs */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Zoo infokaste |zoo_name = Darela zooloģiskais dārzs |image = Darela Zoo Ieeja.JPG |image_width = 300px |image_caption = Ieeja Džērsijas zoodārzā |date_opened = 1959. gada 26. marts |location = [[Džērsija]] {{flaga|Džērsija}} <br>{{karogs|Lielbritānija}} |area = 13 ha |coordinates = |num_animals = 1400+ |num_species = 130+ |members |exhibits |annual_visitors = 169 000 (2009) |website = [https://www.durrell.org www.durrell.org] }} '''Darela zooloģiskais dārzs''' (arī '''Džērsijas zooloģiskais dārzs''' ir [[zooloģiskais dārzs]], kuru 1959. gadā [[Džērsija|Džērsijas]] salā nodibināja dabas pētnieks un [[rakstnieks]] [[Džeralds Darels]]. Tas atrodas Triniti apriņķī salas ziemeļaustrumos vairākus gadsimtus senas [[muiža]]s teritorijā. Kopš 1964. gada zoodārza vadību īsteno [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. Zoodārzs aizņem 13 [[ha|hektāru]] platību. Kolekciju veido aptuveni 130 [[zīdītāji|zīdītāju]], [[putni|putnu]], [[rāpuļi|rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] [[suga]]s. Galvenā vērība tiek pievērsta [[izmirstošas sugas|izmirstošo]] sugu pavairošanai nebrīvē un atgriešanai savvaļā. ==Vēsture== [[Attēls:Manor Durrell Zoo.JPG|350px|thumb|Muižas komplekss, kas kļuva par pamatu Džērsijas zoodārzam]] [[Attēls:Durrell Monument at Jersey.JPG|thumb|250px|Piemineklis [[Džeralds Darels|Darelam]] Džērsijas zoodārzā]] Jaunībā Darels vairākus gadus [[Kamerūna|Kamerūnā]] un [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]] vāca dzīvniekus Lielbritānijas zoodārziem. Pamazām viņš nonāca pie secinājuma, ka zoodārziem galvenā uzmanība būtu jāveltī [[izmirstoša suga|apdraudēto sugu]] saglabāšanai. Ienākumi no grāmatām deva iespēja Darelam īstenot sapni un izveidot savu zoodārzu, kurš sniegtu patvērumu [[izmirstošas sugas|izmirstošām sugām]]. Lai ievāktu kolekciju iecerētajam zvērudārzam, Darels kopā ar sievu [[Džekija Darela|Džekiju]] organizēja kārtējo ekspedīciju un 1956. gada beigās ar tirdzniecības kuģi devās ceļā uz [[Kamerūna|Kamerūnu]]. 7. janvārī kuģis lēni ieslīdēja nelielajā [[Ambas līcis|Ambas līcī]]. Pateicoties [[Ačirimbi II|Bafutas Fona]] gādībai, maija vidū visa viesu mājas veranda bija pārpilna ar dzīvniekiem. Jūnija sākumā Dareli pameta [[Āfrika]]s krastus. Kolekciju veidoja simtiem būru ar visdažādākajiem vietējās [[fauna]]s pārstāvjiem. 1957. gada 7. jūlijā kuģis piestāja [[Liverpūle|Liverpūlē]]. Darels iepriekšējās četrās ekspedīcijās bija pārvedis aptuveni divus tūkstošus dzīvniekus, ieskaitot četrdesmit trīs sugas, kas vēl nekad nebija pārstāvētas pasaules zoodārzos. Tomēr šī atgriešanās atšķīrās no iepriekšējām, jo kolekcijai vajadzēja veidot pamatu ieplānotajam savam zoodārzam. ''[[The Daily Telegraph]]'' rakstīja: <blockquote>"''Misters Džeralds Darels, 32 gadus vecais rakstnieks-zoologs cer izveidot zoodārzu [[Bornmuta|Bornmutā]]. "Mēs ceram, ka dome būs atsaucīga un iznomās mums kādu zemes gabalu", teica misters Darels. "Ja viņi piekritīs, es ziemā uzsāktu sagatavošanās darbus un nākamajā pavasarī to atvērtu". Misters Darels un viņa sieva Džekija ir tikko atgriezušies no septiņus mēnešus ilgās ekspedīcijas Britu Kamerūnā. Viņi ir pārveduši 200 [[rāpuļi|rāpuļus]], 50 [[putni|putnus]], 18 [[pērtiķi|pērtiķus]], 47 [[galago|bušbēbijus]], jaunu [[ūdensbriedītis|ūdensbriedīti]]... un deviņus mēnešus vecu [[šimpanzes|šimpanzi]]''."</blockquote> Centieni sameklēt zoodārzam piemērotu vietu [[Anglija]]s cietzemē sadūrās ar varasiestāžu pilnīgu neizpratni. Sekojot sava izdevēja ieteikumam, Dareli ieradās Džērsijas salā. Pēc nesekmīgiem gadu ilgiem meklējumiem, Darels stundas laikā atrada brīnišķīgu vietu nākotnes zoodārzam, noslēdza līgumu un kļuva par jauno vietējo "muižkungu" vienā krāšņākajām muižām salā. Viņš rakstīja: ''"Muiža bija celta E veidā... un divām masīvām [[arka|arkām]], kas veda pagalmā. Šīs brīnišķīgās arkas, gluži kā pārējās ēkas, bija celtas ap 1660. gadu no skaistā vietējā [[granīts|granīta]]. Mums tika izrādīta senā granīta sidra spiestuve un govju nojume, milzīgs dārzs, neliels ezers ar skrandainām [[meldri|meldru]] bārkstīm un dūksnaina, nelielu tērcīšu caurausta [[pļava]]''". Dienu vēlāk, 1958. gada 18. oktobrī Darels kopā ar sievu, māti un sekretāri iesēdās kuģī, kas no [[Plimuta]]s devās uz [[Buenosairesa|Buenosairesu]]. Viņš bija "ieķīlājis" savu nākotni zoodārzā, taču to nenožēloja: viņu vairāk uztrauca nevis paša, bet apkārtējās vides nākotne. Ekspedīcijai bija divi galvenie mērķi – ievākt kolekciju zoodārzam un nofilmēt sēriju virkni par [[Argentīna]]s dabu. Buenosairesā Darels satikās ar [[dabaszinātnes|dabaszinātnieku]] [[Deivids Atenboro|Deividu Atenboro]], kas bija atgriezies no dzīvnieku vākšanas un filmēšanas ekspedīcijas [[Paragvaja|Paragvajā]]. Atenboro atceras, ka ''"Džerijs stāstīja aizvien vairāk par saviem plāniem un sava zoodārza sākumu"''. Darels skaidroja, ka visbiežāk krātiņi un aploki piemēroti apmeklētāju vajadzībām un ignorē dzīvnieku vajadzības. Viņš kritizēja zoodārzu lielāko daļu, kas nedomā par iemītnieku pavairošanu un neapgrūtina sevi ar pāru veidošanu un norādīja, ka kolekcijas parasti sastāv no liela izmēra dzīvniekiem kā [[lauva]]s vai [[degunradži|degunradžus]]. To turēšana ir ļoti dārga un aizņem lielu platību. Darela norādīja, ka "''[[Kalitriksu dzimta|kalitriksi]], [[skorpioni]], [[tauriņi]] un pat [[skudras]] šķitīs interesanti apmeklētājiem, ja tiks pienācīgi un pareizi izrādīti''". Ziemā pirmie dzīvnieki no Darela māsas [[Mana ģimene un citi zvēri|Margo]] savrupmājas dārza tika nogādāti uz muižas fermu. Ar dzīvnieku vācēja Kena Smita, Margo un viņas dēla Džerija Brīza palīdzību krātiņus aizveda līdz [[Veimuta(Dorseta)|Veimutas]] ostai, no kurienes ar prāmi pārveda uz Džērsiju un novietoja saimniecības ēkās un kūtīs. Džeralds atradās Argentīnā, būdams informēts par notiekošo. Muižas teritorijā drudžaini sākās iežogojumu un krātiņu veidošana. Džeralda asistents Smits no vietējiem iedzīvotājiem vai [[Peintona]]s pieņēma darbā personālu vietā, kurai vajadzēja kļūt par vienu no pasaules progresīvākajiem zoodārziem. Starp viņiem bija vēlākais zoodārza direktors Džeremijs Malisons, "Putnu sekcijas" kurators Džons Malets un Džons Hārtlijs, kas pavadīja Darelu ekspedīcijās uz Maurīciju. Zoodārzs vēra apmeklētājiem savas durvis [[Lieldienas|Lieldienu]] brīvdienās 1959. gada 26. martā. Nākamajā dienā apmeklētāju skaits pieauga teju četrkārtīgi līdz trim tūkstošiem, bet ceturtajā dienā sasniedza sešus tūkstošus. Atsevišķi no Darelu Kamerūnas kolekcijas mitinājās daudzi eksotiski citu kontinentu dzīvnieki, kurus no tirgotāju katalogiem bija iegādājies Kens Smits. Jūnijā ekspozīciju papildināja no Argentīnas atvestā kolekcija. Šeit nebija aplūkojami liela izmēra dzīvnieki kā [[ziloņi]] vai [[žirafes]]. Tos bija ne tikai dārgi iepirkt un uzturēt, bet tas neatbilda Darela redzējumam par zoodārzu kā mājokli un patvērumu aizraujošiem mazākiem radījumiem. 15. gadsimta siena šķūnis bija pārtapis par "Tropu putnu māju", govju kūts – "Pērtiķu māju", sidra spiestuvē tagad dzīvoja lielāki un mazāki [[zīdītāji]], garāža kļuva par "Rāpuļu māju", cūku aizgalde sniedza pajumti [[jenoti]]em, [[puma]]s un [[dingo]]. Nelielajā augļu dārzā gar krastu stiepās iežogojumu un aviāriju rinda, kur rudenī nobriedušie āboli krita uz [[pekari|pekaru]], [[tapīri|tapīru]] un [[īstie ķenguri|valabiju]] mugurām. Urdziņa klānu pļavā bija aizdambēta, izveidojot seklu ezeriņu, kur peldēja [[melnkakla gulbis|melnkakla gulbji]], [[mandarīnpīle]]s un citi ūdensputni. 1962. gada februārī Dareli devās vairāku mēnešu ilgā ceļojumā uz Jaunzēlandi, Austrāliju un Malaju, lai kopīgi ar BBC filmēšanas uzņemtu dokumentālo filmu sēriju par dabas aizsardzību. Pēc atgriešanās viņi atklāja, ka prombūtnes laikā norādījumu ignorēšanas dēļ zoodārzs ir noplucis un atrodas bankrota priekšā. Par jaunizveidotā lolojuma simbolu bija izvēlēts [[dodo]] jeb Maurīcijas dronts, - putns, kuru cilvēki iznīcināja 17. gadsimtā. Par šo izvēli Darels rakstīja: "''Emblēmai izvēlējāmies drontu — lielu, balodim līdzīgu soļotājputnu; šie putni kādreiz dzīvoja Maurīcijas salā un ļoti strauji tika iznīcināti tūliņ pēc salas atklāšanas. Ar to gribējām simboliski parādīt, cik viegli un cik īsā laika sprīdī cilvēku nesaprātīgā rīcība un alkatība spēj izdzēst dzīvnieku sugu no zemes virsas tā, ka pat pēdas nepaliek''". ==Ekspozīcijas un darbība== ===Meža dārgakmeņi=== [[Attēls:Jewels of the Forest Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Plakāts blakus ieejai aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] [[Attēls:Mindanao bleeding-heart Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Mindanao sarkankrūšu balodis aviārijā "Meža dārgakmeņi"]] Ekspozīcijā atklāta 2004. gadā. Tajā pārstāvētas dienvidaustrumu [[Āzija]]s putnu sugas, kuru pastāvēšanu apdraud medības, nelegālā tirdzniecība un dzīvesvietu izzušana. Āzijas kontinentā putni tiek ne tikai eksportēti un lietoti uzturā, bet arī izmantoti tradicionālajā medicīnā. Daudzas no šīm paražām sakņojas vietējās kultūrās, un ekspozīcijai līdzīgu aktivitāšu mērķis ir veicināt zināšanas un apziņu citu zoodārzu un dabas aizsardzības organizāciju vidū. Mākslīgi atveidotā tropu mežā aplūkojamas sekojošas sugas: *[[Nikobaras balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org./species/22690974/178136167 Nicobar Pigeon ''Caloenas nicobarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilā irēna]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103775156/93991401 Asian Fairy-bluebird ''Irena puella''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltastes žagatčakstīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/103894856/183077961 White-rumped Shama ''Kittacincla malabarica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Palavanas pāvfazāns]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679398/132051467 Palawan Peacock-pheasant ''Polyplectron napoleonis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Zilgalvas smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22732350/131890764 Blue-crowned Laughingthrush ''Pterorhinus courtoisi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanastes smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715764/94468047 Red-tailed Laughingthrush ''Trochalopteron milnei''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Kastaņmuguras mežastrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22708361/131947428 Chestnut-backed Thrush ''Geokichla dohertyi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Emeišana mušķērājs]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22715770/117063025 Emei Shan Liocichla ''Liocichla omeiensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690991/93298783 Mindanao Bleeding-heart ''Gallicolumba crinigera''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sarkanknābja mandarīnrīklīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22716522/111107050 Red-billed Leiothrix ''Leiothrix lutea''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Smaragda balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22725538/94895385 Grey-capped Emerald Dove ''Chalcophaps indica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Melngalvas pita]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/103656903/93693998 Western Hooded Pitta ''Pitta sordida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Sumatras smējējstrazds]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22734448/177430305 Sumatran Laughingthrush ''Garrulax bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Javas punduržubīte]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22719912/183133210 Java Sparrow ''Lonchura oryzivora''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> *[[Baltkakla irbīte]]<ref>[https://iucnredlist.org/species/22679050/92801007 Collared Partridge ''Arborophila gingica''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Zilgalvas smējējstrazds ir viens no uzkrītošākajiem aviārija iemītniekiem. Suga sākotnēji bija zināma tikai no muzeja izbāzeņiem, kas ievākti Ķīnā. 1988. gadā ornitologi bija ļoti pārsteigti, kad šie putni tika atrasti nebrīvē [[Eiropa|Eiropā]]. Galu galā 2000. gadā zilgalvas smējējstrazdus atklāja savvaļā. Nelielo populāciju veido ap 200 putnu, un to apdraud dzīvesvietas izzušana un ķeršana tirdzniecības nolūkos. Lai palīdzētu pētīt sugas uzvedību un ekoloģiju, Ķīnu apmeklēja Darela zoodārza personāls. Džērsijā suga vairojas kopš 2001. gada. Aviārijā šie smējējstrazdi bieži lidinās nelielos bariņos. Mindanao sarkankrūšu zemesbalodis sastopams tikai Filipīnu dienvidos. Tropisko mežu izzušanas rezultātā ievērojami samazinājies sugas areāls. Cita Filipīnu arhipelāga suga – Palavanas pāvfazāns – vairojas Džērsijā kopš 1972. gada. Lai arī suga tiek turēta zoodārzos kopš 1929. gada, sekmīga putnēnu izaudzēšana nebrīvē ir salīdzinoši reta. Suga ir endēma [[Palavana]]s salai, un to apdraud mežu izzušana. Viens no ārēji neparastākajiem aviārija iemītniekiem ir Nikobara balodis. [[Mitohondriji|Mitohondriju]] [[DNS]] [[kladistika|kladistikās]] analīzes liecina, ka tas visvairāk līdzinās dodo. Sugu apdraud mežu izciršana, medības un ievestie svešzemju plēsēji. Šie paši iemesli kļuva liktenīgi gan dodo, gan citām izmirušām Maurīcijas putnu sugām. ===Mākoņu mežs=== [[Attēls:Andean Bear at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Briļļainais lācis|Andu lācis]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] [[Attēls:Black and Gold Howlers at Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Melnie bļauri]] ekspozīcijā "Mākoņu mežs" ]] Tropiskie mākoņu meži jeb miglas meži parasti plešas kalnu nogāzēs un vērsti [[valdošie vēji|valdošo vēju]] virzienā. Šajos mežos vairums [[nokrišņi|nokrišņu]] nolīst nevis tradicionālā [[lietus]] veidā, bet gan absorbējot mitrumu no [[mākoņi]]em. Mākoņu mežos valda īpašs mikroklimats. Salīdzinājumā ar [[zemiene|zemieņu]] [[lietus mežs|lietus mežu]] šeit ir mitrāks un vēsāks, temperatūras svārstības starp dienu un nakti ir izlīdzinātākas, bet koku [[stumbrs|stumbri]] ir blīvi klāti ar dažādiem [[vaskulārie augi|vaskulāriem augiem]]-epifītiem, kā arī [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Redzamība mākoņu mežos ir slikta. Bieži tur valda dziļš klusums, kad vienīgās skaņas rada pilošais ūdens. Tomēr tā kalpo par mājasvietu neskaitāmām sugām. Ekspozīcijā atsevišķās platībās pārstāvētas trīs [[Dienvidamerika]]s mākoņu mežu sugas – [[Briļļainais lācis|Andu lācis]], [[gredzenastes degunlācītis]] un [[melnais bļauris]]. Tā tika atklāta 1999. gada 26. maijā un bija pirmais vairāku sugu iežogojums Džērsijā. Kopējā ārējā platība aizņem 1700 [[m²]], savukārt iekšējā ekspozīcija iekļauj sešas migas, dažādas palīgtelpas un informatīvu, apmeklētājiem paredzētu centru. Šāda vairāku sugu eksponēšana sniedz reālistiskāku ekosistēmas iespaidu. Tāpat tamlīdzīga vide padara dzīvnieku dzīvi interesantāku un var tos pamudināt uzvesties dabiskāk. Kā minēts ''The Durrell Guidebook'', "''šķiet, ka Darela zoodārzā lāči, bļauri un degunlācīši sadzīvo tīri labi''". Ekspozīcijas klāj bagātīgs augājs, kas iekļauj gan vietējo floru, gan Dienvidamerikas krūmus un kociņus. Savvaļā šīs sugas apdraud jaunu apmetņu izveidošana un mākoņu mežu [[ekosistēma]]s pārveidošana jaunu ganību izveidei. Lai arī Andu lāči ir bikli, pamatā pārtiek no augļiem un citiem augiem un neapdraud cilvēkus, tos nereti apsūdz uzbrukumos ganāmpulkiem. Tamdēļ dažviet lāči tiek vajāti un medīti. Iepriekšējais sugas iežogojums bija celts 1970. gadā. Tiem laikiem ierastās betona bedres vietā, ekspozīcija pārstāvēja 267 m² plašu, zāļainu ainavu ar kāpelēšanai paredzētām vietām, dīķi un vairākām savstarpēji savienotām migām. Tomēr 1990. gadu vidū kļuva skaidrs, ka lācim nepieciešama lielāks, sarežģītāks komplekss ar "maigākām" barjerām starp apmeklētājiem un dzīvniekiem. Gredzenastes degunlācīši mitinās Dienvidamerikas centrālajā daļā un ir tuvi radniecīgi mazāk pētītam un retāk novērojamam [[kalnu degunlācītis|kalnu degunlācītim]], kura areāls mākoņu mežos pārklājas ar Andu lāču dzīvesvietām. Bļauru spēcīgās balsis dzirdamas kilometriem tālu, un agros rītos arī zoodārza bars iezīmē sava "iecirkņa robežas". Savvaļā bļauru areāls var sniegties līdz 2000 m [[v.j.l.]]. Melniem bļauriem spilgti izteikts [[dzimumdimorfisms]]. Vecākie tēviņi var kļūt pilnībā melni, kamēr mātītes saglabājas zeltaini brūnganas. Melno bļauru sugas patlaban nav apdraudētas. Darela zoodārzs paturēja bļaurus, lai iegūtu zināšanas par radniecīgu dzīvnieku aprūpēšanu nākotnē. Piemēram, [[Andi|Andu]] mākoņu mežos dzīvo arī vairākas [[rūsganie bļauri|rūsgano bļauru]] sugas, kamēr [[Koiba salas bļauris|Koiba salas bļauri]] un [[brūnais bļauris|brūnie bļauri]] ir kritiski apdraudēti. "Mākoņu meža" sākotnējais nosaukums bija "Pirmā iespaida" ekspozīcija. Pirmkārt, personāls vēlējās radīt iespaidīgu dzīvnieku apskates vietu pie ieejas, kas ļautu apmeklētājiem uzreiz koncentrēt uzmanību vienam no pasaules slavenākajiem zoodārziem. Pirms "Pirmā iespaida" veidošanas tur atradās divi iežogojumi ar [[Buru babirusa cūka|babirusām]] un [[gepards|gepardiem]]. Otrkārt, šāda pirmā vairāku sugu izrādīšana ļāva turpmāk veidot vēl sarežģītākas vides, kur varētu dzīvot kopā dažādas sugas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. The design of First Impression, a new-species enclosure at Jersey Zoo. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 8–25.</ref> === Darela atklājumu centrs === Darela atklājumu centru atklāja [[princese Anna]] 1970. gadā, un tā lielāko daļu veido konferenču zāle. Atklājumu centrā tiek rādītas filmas, kas apraksta tresta darbību, kā arī uzskatāmi aplūkojama tresta darbība [[Karību jūra]]s salās, Dienvidamerikā, [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salās un dienvidaustrumu Āzijā. ===Rāpuļu & Abinieku saglabāšanas centrs=== [[Attēls:Reptile Centre Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|Ieeja [[Rāpuļi|Rāpuļu]] un [[abinieki|abinieku]] saglabāšanas centrā]] Centru atklāja 1976.gadā. Tas nosaukts par godu kanādiešu filantropam un [[herpetologam]] Džerijam Gaertijam, kas ziedoja naudu rāpuļu mītnes būvei. Darels grāmatā par šo ēku rakstīja: "''Un tā es sāku īstenot to, kas, manuprāt, izvērtīsies par unikālu centru šo apbrīnojamo un galīgi aplam novērētēto būtņu — rāpuļu — pētīšanai un audzēšanai. Jau pašā sākumā piebildīšu, ka mums nav ne mazākās vēlēšanās iekārtot kādu no parastajām zooloģisko dārzu rāpuļu mītnēm, kur ļoti dažādi īpatņi tiek turēti augu gadu vienādā diennakts temperatūrā. Mēs esam savākuši nelielu skaitu čūsku, ķirzaku un bruņurupuču no sugām, kurām draud iznīcība... Daudzos gadījumos ir grūti, pat neiespējami audzēt rāpuļus parastos mītņu krātiņos, jo tur nevar pietiekami kontrolēt vides apstākļus. Mūsu audzētavā būs speciāli konstruēti krātiņi, kuros varēs kontrolēt mitruma piegādi un radīt gaismas un temperatūras ritmisku maiņu diennaktī un gadalaikos''". Salīdzinājumā ar katastrofālu daudzu sugu skaita samazināšanos, herpetoloģija – rāpuļu un abinieku studijas – sastopas ar īpašu lielu izaicinājumu. Izšķirošas bioloģiskas informācijas ieguve aizsardzības programmas ietvaros par šiem noslēpumainiem dzīvniekiem savvaļā ir gandrīz neiespējama. Spraigi un rūpīgi pētījumi Darela zoodārzā dod iespēju gūt daudzas fundamentālas atbildes un paātrina lauku pētījumus. ;Bruņurupuči [[Attēls:Angonoka Tortoise Durrell Zoo.JPG|thumb|250px|[[Angonoka]] "Rāpuļu & Abinieku centrā" Džērsijā]] [[Bruņurupuči]] visā pasaulē dzīvesvietas izzušanas un medību rezultātā atrodas smagā krīzē. Dažos Dienvidamerikas reģionos tie ir visiecienītākais bušmīts un Ķīnā ķermeņu daļas plaši izmanto vietējā medicīnā. [[Ķīļkrūšu bruņurupucis]] jeb angonoka no Madagaskaras tiek uzskatīts par apdraudētāko [[sauszemes bruņurupuču virsdzimta|sauszemes bruņurupuču]] sugu pasaulē. Darels iesāka tās aizsardzību 1985. gadā, kad savvaļā bija atlikuši mazāk kā 400 dzīvnieki. Kopš tā laika Džērsijas trests attīstīja sekmīgu pavairošanas un turēšanas programmu, un vairāk nekā 250 bruņurupucēni ir izšķīlušies Madagaskaras audzēšanas stacijā. Ap 40 dzīvnieku ir izlaisti atpakaļ savvaļā, un sadarbība ar vietējām komūnām ir stūrakmens tresta darbībā Madagaskarā. Zoodārzā tāpat tiek turēti vairāki jauni [[Galapagu bruņurupucis|Galapagu bruņurupuči]]. *[[Jamaikas žņaudzējčūska]] ''(Epicrates subflavus)'' *[[Mazo Antiļu iguāna]] ''(Iguana delicatissima)'' *[[Raundas salas scinks]] ''(Leiolopisma telfairii)'' *[[Utilas salas iguāna]] ''(Ctenosaura bakeri)'' *[[Leoparda hameleons]] ''(Furcifer pardalis)'' *[[Mazais nakts gekons]] ''(Nactus coindemirensis)'' *[[Martinikas anole]] ''(Anolis roquet)'' *[[Zemeņu raibvarde]] ''(Oophaga pumilio)'' *[[Zilā raibvarde]] ''(Dendrobates azureus)'' *[[Zeltainā raibvarde]] ''(Phyllobates terribilis)'' *[[Maranonas upes raibvarde]] ''(Ranitomeya mysteriosus)'' *[[Svītrainā raibvarde]] ''(Phyllobates vittatus)'' ===Atklājumu tuksnesis=== Atklājumu tuksnesi veido plaša ekspozīcija, kurā aplūkojama [[surikats|surikatu]] saime. ===Gorillas=== [[Attēls:Gorilla-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Gorillas tēviņš Darela zoodārzā.]] Darels ieguldījums [[Gorillas|rietumu zemieņu gorillas]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/9404/136250858 Western Gorilla ''Gorilla gorilla''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> pavairošanā iesākās 1973. gadā, kad uz Džērsiju no Bāzeles zoodārza pārveda desmitgadīgo tēviņu vārdā Džambo. Viņam jau bija izveidojusies galvenā brieduma pazīme – sidrabaini pelēks muguras apspalvojums. Iepriekš tur dzīvoja divas šīs [[pasuga]]s mātītes, kuras 1972. gadā tika pārvietotas uz jauno gorillu kompleksu. Džambo kļuva par ciltstēvu četrpadsmit mazuļiem līdz savai nāvei 31 gada vecumā 1992. gadā. Desmit kolekcijās astoņās dažādās valstīs mitinās ap 100 viņa pēcteču, kas pazīstami kā "Džambo līnija". Viņš kļuva plaši pazīstams visā pasaulē 1986. gadā, kad gorillu aplokā iekrita kāds piecgadīgs zoodārza apmeklētājs. Pagātnē gorillas bieži uzskatīja par biedējošiem plēsoņām. Agrīnie ceļotāji aprakstīja kā mežoņus, un spēcīgu iespaidu cilvēku apziņā varēja atstāt filmas (piemēram, "Kingkongs"). Džambo uzmanīgi pietuvojās zēnam, neļaujot pienākt tuvāk jaunākām, trakulīgākām gorillām. Trests atbalsta ''Projet Grands Singes'', ilglaicīgu [[bušmīts|bušmīta]] krīzes pētījumu Kamerūnā, kas ļautu sameklēt savvaļas dzīvniekiem alternatīvas pārtikas iegādi vietējās komūnās. Viens no projekta mērķiem ir labāk izprast, kā ļaudis ietekmē gorillu un šimpanzu dzīvi un ''vice versa''. Tas ļautu atrast labāku veidu, lai labāk aizsargātu savvaļā dzīvojošos [[primāti|primātus]]. Džērsijā tiek sagatavoti 'Gorillu sargi' no Kamerūnas, [[Nigērija]]s un [[Kongo Republika]]s – [[nacionālais parks|nacionālo parku]] darbinieki primātu apdzīvotajos apgabalos. Apmācība ietver efektīvu dzīvnieku uzraudzību un darbu ar vietējiem iedzīvotājiem. Pirmais sargs no Džērsijas 2011. gadā ieradās [[Kahuzi-Bjegas nacionālais parks|Kahuzi-Bjegas nacionālajā parkā]]. Tā ir ļoti nozīmīga patvēruma vieta austrumu zemieņu gorillām, kā arī citām sugām. Gorillu tūrisms ir izšķirošs ienākumu avots šī parka darbībai. ===Tamarīnu mežs=== [[Tamarīni]] ir mazākie [[pērtiķi]] un dzīvo Dienvidamerikas un Centrālamerikas tropu lietus mežos. Zoodārzā tiek turētas vairākas sugas – [[imperatora tamarīns]], [[divkrāsainais tamarīns]], [[zeltainais lauvtamarīns]] un [[melnais lauvtamarīns]]. Tie ir ļoti teritoriāli dzīvnieki, kas sazinās ar spalgiem saucieniem un dziedzeru smaržām iezīmē savu teritoriju. Tas ļauj Džersijā mežainā areālā turēt brīvi klaiņojošas tamarīnu grupas un neuztraukties, ka tie varētu aizklīst no vietas, kas sniedz barību un patvērumu. Divkrāsainai tamarīns ir viens no visapdraudētākajiem Amazones primātiem. Pirmie četri dzīvnieki ieradās Džērsijā 1990. gadā no [[Riodežaneiro (štats)|Riodežaneiro]] štata. Nākamo četru gadu laikā zoodārzs saņēma vēl piecus tamarīnus, un desmit gadu laikā vairoties spējīgā populācija bija pieaugusi līdz 35 dzīvniekiem. Neraugoties uz panākumiem, suga bija jutīgāka pret apkārtējām izmaiņām un uzņēmīgāka pret stresu un slimībām vairāk nekā citi [[kalitriksu dzimta|kalitriksi]]. Tobrīd zināšanas par divkrāsaino tamarīnu uzvedību dabā un savvaļā bija ļoti trūcīgas. Pētījumi ļāva nodrošināt tiem pareizu aprūpi, pietiekami plašu privāto telpu un pareizu uzturu. Tagad tā ir viena no plaukstošākām dzīvnieku kolekcijām Darela zoodārzā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife conservation Trust – 2001. Preliminary evaluation of the efficacy and safety of a UVB lamp used to prevent metabolic bone disease in pied tamarins ''Saguinus bicolor'' at Jersey Zoo. 37: 41–49</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/40644/192551696 Pied Tamarin ''Saguinus bicolor''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Lauvtamarīni]] apdzīvo Brazīlijas [[Atlantijas mežs|Atlantijas mežu]], kas sarucis līdz dažiem procentiem no sākotnējās platības.<ref>Dodo: Journal of Durrell Durrell Wildlife Conservation Trust – 2001. From enclosure to wood: Initial responses of ''Leontopithecus chrysomelas'' groups at Jersey Zoo to a change in environment. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 37: 21–23</ref> Katram no meža fragmentiem, kur dzīvo visu četru sugu lauvtamarīni, ir ļoti neliela iespēja saglabāties bez ārējas iejaukšanās. Darelam bija svarīga loma vairākās nozīmīgās iniciatīvās, ieskaitot lauvtamarīnu pavairošanu un reintrodukciju, dzīvesvietu atjaunošanu un savvaļas populāciju pārvietošanu no apdraudētiem meža pleķīšiem līdz aizsargājamām platībām. Darela trests palīdzēja izveidot koku koridorus, kas ļauj dzīvniekiem pārvietoties starp fragmentārajiem mežiem. Zoodārzā zeltainie lauvtamarīni tiek turēti kopš 1978. gada. Džērsijā dzimušu un izaugušu piecu dzīvnieku liela grupa 1987. gadā tika pārvesta pāri okeānam uz Riodežaneiro štatu un veiksmīgi reintroducēta savvaļā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Breeding the Golden Lion Tamarin ''Leontopithecus rosali rosalia'' at the Jersey Wildlife Conservation Trust. ''By'' J.B. Carroll, ''Section Head (Mammals), [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 19: 42–46</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1986. The Wildlife Preservation Trusts (J.W.P.T./W.P.T.I.) Support for the conservation of the genus ''Leontopithecus''. ''By'' Jeremy J.C. Mallinson. ''Zoological Director, [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 23: 6–18</ref> 1999. gadā aizsargājamā mežā [[Sanpaulu (štats)|Sanpaulu]] štata rietumos tika izlaista jaukta melno lauvtamarīnu grupa, kas iekļāva arī vairākus dzīvniekus no Džērsijas. Patlaban Darela zoodārzs ir vienīgā vieta, kur sugu iespējams aplūkot ārpus Brazīlijas.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Consevation Trust – 2000. Preliminary evaluation of the reintroduction of a mixed wild-captive group of black lion tamarins ''Leontopithecus chrysopygus''. 36: 30–38</ref> ===Centrālā ieleja=== [[Attēls:Flamingi-Darela_zoo.JPG|thumb|250px|Čīles flamingi]] Ieleja caurauž zoodārza centrālo daļu. Caur tās [[niedres|niedru]] [[klāni]]em pastāvīgi cirkulē attīrīts ūdens. Ielejas dīķos kuplā skaitā mitinās putni. Spilgtākais un pamanāmākais ir sārto [[Čīles flamingi|Čīles flamingu]] bars.<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22697365/132068236 Chilean Flamingo ''Phoenicopterus chilensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Savvaļā parasti vairojas kalnainos apgabalos. Ievērojamākā ligzdošanas vieta atrodas sāļainā [[lagūna|lagūnā]] [[Laukas nacionālais parks|Laukas nacionālajā parkā]] 4000 m v.j.l., tamdēļ auksti vēji tiem nekaitē. Kopā ar flamingiem mitinās [[sarkankakla zoss|sarkankakla zosis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22679954/118577901 Red-breasted Goose ''Branta ruficollis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – visapdraudētākā [[zoss|zosu]] suga, kuras skaits satraucoši samazinās. Tie ligzdo [[Sibīrija]]s ziemeļu [[tundra|tundrā]], bet ziemo pārsvarā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] reģionā. Pārlidojumu laikā Krievijā sarkankakla zosis ne vien nesaudzīgi nogalina, bet tāpat tiek trenkāti un izgaiņāti bari, traucējot putniem baroties. Viena no apdraudētākajām putnu [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]] ir [[dzērvju dzimta|dzērves]] – no 15 sugām 12 ir apdraudētas. Ielejā dzīvo [[pelēkā vainagdzērve|pelēkās vainagdzērves]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22692046/93334893 Grey Crowned Crane ''Balearica regulorum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Daurijas dzērve]]s<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692073/131927305 White-naped Crane ''Grus vipio''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[paradīzes dzērve]]s.<ref>[https://iucnredlist.org/species/22692109/177514877 Blue Crane ''Anthropoides paradiseus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Brīvi klaiņojoši bariņi ir viena no Darela zoodārza iezīmēm. Dzīvesvietas degradācija un nelegāla putnu un olu ievākšana Āfrikas savannās un mitrājos strauji samazina pelēko vainagdzērvju skaitu. Paradīzes dzērves – [[Dienvidāfrika]]s [[nacionālais putns|nacionālā putna]] – stāvoklis savvaļā pēdējos gados nopietni pasliktinās, neraugoties uz savu statusu. Nereti apmeklētājiem laimējas novērot dzērvju daudzveidīgās dejas, kas raksturīgas visām 15 sugām – elegantas pozas, dramatiski, augsti lēcieni ar izplestiem spārniem, saskaņota klanīšanās, skrējieni un īsi lidojumi, kurus pavada skaļi duetā izpildīti saucieni. Izmēģināt dejas soli mēdz pat divas dienas veci dzērvju mazuļi. Džērsijā izšķīlušies dzērvēni pēdējos gados tiek sekmīgi izaudzēti. Atsevišķa ekspozīcija ar caurtekošu ūdeni un nelielu ūdenskritumu atvēlēta [[Āzijas īsnagu ūdrs|Āzijas īsnagu ūdriem]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/44166/164580923 Asian Small-clawed Otter ''Aonyx cinereus''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> – mazākai [[ūdri|ūdru]] sugai pasaulē. Lai arī šie aktīvie zivju ķērāji plaši izplatīti Āzijas tropos, tos apdraud piesārņojums un biežās medības vērtīgā kažoka dēļ. ===Aviāriji=== Putnu aviāriji novietoti iepretim Centrālai ielejai. Plašākais no tiem ir komplekss, kurā mitinās [[kailgalvas vientuļniekibiss|kailgalvas vientuļniekibisi]]. Suga savulaik bija parasta Eiropā, Ziemeļāfrikā un [[Tuvie Austrumi|Tuvos Austrumos]]. Plaukstošās kolonijas gadsimtu gaitā izzuda līdz ar [[Vidusjūra]]s reģiona mežu bojāeju, kurus pamazām nograuza miljoniem [[kaza|kazu]]. Procesu paātrināja nesaudzīgās medības, jo mazuļi daudzviet tika uzskatīti par izcilu delikatesi. Līdz mūsdienām vienīgā nelielā populācija bija izdzīvojusi klintīm un nabadzīgu krūmāju klātos [[Maroka]]s pustuksnešos. Pirmo šo apdraudēto putnu pāri zoodārzs iegādājās 1972. gadā. Lai izveidotu vairoties spējīgu koloniju, 1975. gadā iepirka vēl divus pārus un uzcēla jaunu aviāriju ar dīķi, klinti ar dabiskām dzejām un plašu telpu lidošanai. Patlaban tiek īstenots ļoti inovatīvs projekts, kas ļautu sugu atgriezt savvaļā. No Darela zoodārza divpadsmit vientuļniekibisus 2006. gadā kopīgas programmas ietvaros aizsūtīja uz [[Spānija|Spāniju]], kas ļāva [[Andalūzija|Andalūzijā]] atjaunot vairoties spējīgu populāciju.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1982. Hand-Rearing and Development of Bare-Faced Ibis Chicks ''Geronticus eremita'' at the Jersey Wildlife Preservation Trust. ''By'' F. Michelmore, W.L.R. Oliver. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]] 19: 51–69</ref> Kopā ar vientuļniekibisiem aviāriju apdzīvo [[baltacis|baltači]], [[marmora krīklis|marmora krīkļi]] un [[baltgalvas sarkankrūšu čakstīte]]s. Darels lielu vērību veltīja dabas aizsardzības pasākumiem salās. Vairāki vērienīgi projekti jau teju pusgadsimtu tiek īstenoti dodo dzimtenē Maurīcijā. Zoodārza aviārijos aplūkojamas divas šī reģiona putnu sugas – [[sārtais balodis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22690392/179390191 Pink Pigeon ''Nesoenas mayeri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis]]. Darels 1976. gadā pirmo reizi apmeklēja salu. Tobrīd tur bija saglabājušies 20–30 baloži. Maurīcijā tika iedibināta pavairošanas programma, bet 1977. gadā Darels pārveda piecus sārtos baložus uz Džērsiju. Tie sekmīgi vairojās, un 1984. gadā pirmie nebrīvē izaugušie putni tika izlaisti brīvībā [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] teritorijā. Tresta un [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fonda]] kopīgu pūliņu rezultātā savvaļā sārto baložu skaits ir pieaudzis no aptuveni 30 līdz 400, un putni veido sešas atsevišķas populācijas dažādās salas vietās. Maurīcijas gredzenkakla papagailis bija vienīgā no septiņām [[papagaiļveidīgie|papagaiļveidīgo]] sugām Maskarēnu salās, kas neizmira kolonizācijas gaitā. 1980. gados bija saglabājušies tikai desmit putni. Mūsdienās to skaits dabā pārsniedz 500.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Notes on the Nesting Behavior of the Echo Parakeet ''Psittacula eques echo''. ''By'' Glyon Young. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]''. 24: 102–111</ref> 1995. gadā [[Montserrata]]s saliņu piemeklēja postoši [[vulkāns|vulkāna]] izvirdumi, kas atkārtojās turpmākajos gados. 1999. gadā uz Džērsiju tika nogādātas astoņas [[Montserratas vālodze]]s. Tika noskaidrots, kā sugu pavairot nebrīvē jaunu izvirdumu vai [[viesuļvētra|tropisko ciklonu]] gadījumā. Atsevišķiem meža pleķīšiem un vālodzēm izdevās pārdzīvot [[dabas katastrofa|dabas katastrofu]]. Darela trests uzsāka plašu [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] novērtējumu un šobrīd ir noskaidrots, kā rīkoties iespējamo izvirdumu gadījumā. Patlaban savvaļas populācija ir pietiekami stabila. Darela tresta pārvaldībā Montserratas vālodzes pavairošanas programmai nebrīvē iesaistījušies arī daži citi Eiropas zoodārzi. Gandrīz pilnībā baltais [[Bali strazds]] <ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22710912/183006359 Bali Myna ''Leucopsar rothschildi''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> malumedniecības un nelegālas tirdzniecības rezultātā dzimtajā [[Bali sala|Bali salā]] ir teju pilnībā izmiris. Darela zoodārzā mazuļi regulāri izšķiļas kopš 1973. gada, piedaloties Eiropā īstenotā pavairošanas programmā.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1999. Factors affecting chick survival in captive Bali starlings ''Leucopsar rothschildi''. Trace Williams. ''[[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]''. 35: 93–108</ref> Putnu reintrodukcija dabā ir problemātiska, jo izlaistos putnus bieži uzreiz sagūsta malumednieki. ===Dienvidaustrumu Āzijas pērtiķi=== [[Orangutani]] Džērsijā tiek turēti kopš 1968. gada. Zoodārzā mīt kritiski apdraudētais [[Sumatras orangutans]], kas ir viens no 25 visvairāk apdraudētajiem pasaules primātiem. ===Krīkļu aviārijs=== *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Mellera pīle]] ''(Anas melleri)'' *[[Lāsumainā pīle]] ''(Marmaronetta anguistirostris)'' *[[Rūsganais brūnkaklis]] ''(Aythya nyroca)'' *[[Hotentotu krīklis]] ''(Anas hottentota)'' ===Lemuri=== Zoodārzs ir mājas sešu sugu lemuriem. Daļa no tiem mīt Madagaskarai veltītajā ekspozīcijā ''Kirindi Mežs''. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Melnbaltais apkakles vari]] ''(Varecia variegata)'' *[[Sarkanais vari]] ''(Varecia rubra)'' *[[Alaotras pelēkais bambuslemurs]] *[[Madagaskaras slaidpirkstainis]] *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' ===Kirindi Mežs=== Lielākais pārbūves darbs zoodārza teritorijā bija Kirindi Meža izveide. Tajā pārstāvētās Madagaskaras sugas mitinās apstākļos, kas pietuvināti Madagaskaras sausajiem mežiem. *[[Kaķu lemurs]] ''(Lemur catta)'' *[[Sarkanpieres brūnais lemurs]] ''(Eulemur rufifrons)'' *[[Šaurstrīpu mangusts]] ''(Mungotictis decemlineata)'' *[[Madagaskaras gigantiskā žurka]] ''(Hypogeomys antimena)'' *[[Madagaskaras krīklis]] ''(Anas bernieri)'' *[[Melnspārnu garstilbis]] ''(Himantopus himantopus)'' *[[Dūkurpīle|Madagaskaras dūkurpīle]] ''(Thalassornis leuconotus insularis)'' *[[Baltvaigu svilpējpīle]] ''(Dendrocygna viduata)'' *[[Madagaskaras cekulainais ibiss]] ''(Lophotibis cristata)'' ===Salu augļēdājsikspārņu ēka=== [[Attēls:Pteropus rodricensis (Zurich Zoo) - back.JPG|thumb|180px|Darela zoodārzs iesāka [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļēdājsikspārņu]] pavairošanu nebrīvē]] Augļēdājsikspārņi ir viena no "atslēgas" sugām ekoloģijā – tie apputeksnē ziedus un izkaisa daudzu augu sēklas. Sikspārņu izzušana ir potenciāli postoša visai ekosistēmai – šos zīdītājus zaudējušie meži drīzumā zaudē arī citas sugas. Atšķirībā no kukaiņēdājiem [[sīksikspārņi]]em, dižsikspārņi neizmanto eholokāciju. Plašā zoodārza Sikspārņu ēka jeb "lakta" ir 800 [[kvadrātmetrs|m²]] liels iežogojums, kurā kopā uzturas divas apdraudētas sugas no [[Indijas okeāns|Indijas okeāna]] salām – [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18755/22087057 Rodrigues Flying Fox ''Pteropus rodricensis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Rodrigesa]]s un [[Livingstona augļēdājsikspārnis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/18732/22081502 Livingstone's Flying Fox ''Pteropus livingstonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> no [[Komoru salas|Komoru salām]]. Ekspozīcija tika pabeigta 2011. gada pavasarī. Visiem plašā iežogojuma augiem nepieciešamo dabisko mēslojumu nodrošina sikspārņu ekskrementi. Lielā platība ļauj dzīvniekiem veikt nelimitēti garus lidojumus. Livingstona augļēdājsikspārņi mežu izciršanas rezultātā savā dabiskajā vidē atrodas uz izmiršanas sliekšņa. Savvaļā saglabājusies tikai viena cilvēka darbības rezultātā neietekmēta kolonija. Šādas neskaidras nākotnes dēļ nebrīvē turēta populācija ir vitāli svarīga, lai šo pasaulē visapdraudētāko augļēdājsikspārņu sugu pasargātu no izzušanas. Darels iesaistījās sugas aizsardzībā 1990. gadā, izveidojot pirmo vairoties spējīgu koloniju nebrīvē. Sadarbībā ar Komoru brīvprātīgo vides aizsardzības organizāciju un [[Bristoles zoodārzs|Bristoles zoodārzu]] tika īstenoti pasākumi, lai nodrošinātu sugas dabisko dzīvesvietu saglabāšanu. Darels vadīja un nodrošināja Komoru brīvprātīgo apmācības, kuri spētu uz vietas īstenot augļēdājsikspārņu aizsardzību. Savvaļā tobrīd bija saglabājušies pāris simti īpatņu. Pūliņi deva rezultātus, un 2010. gadā brīvā vidē dzīvoja jau ap 1200 sikspārņu. Darela zoodārza populācija iekļauj vairāk nekā deviņas desmitdaļas no visiem sugas īpatņiem, kas tiek turēti nebrīvē. Dzīvnieki šeit katru gadu sekmīgi vairojas.<ref>!ts time. News from Durrell. 50th Anniversary Issue. ''Community action for the bats of the Comores''. 16–17 pages., [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]</ref><ref>Conservation Action Plan for Livingstone's Flying Fox. ''A Strategy for an Endangered Species, a Diverse Forest, and the Comorian People''. 2016. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]], [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība]], Globālais vides fonds, Bristoles zoodārzs</ref> Rodrigesas saliņā 1955. gadā bija atlikuši aptuveni 1000 augļēdājsikspārņi. Nākamo divdesmit gadu laikā to skaits noslīdēja līdz septiņdesmit īpatņiem, un sugas atradās uz izmiršanas sliekšņa. Darela vadītā ekspedīcija 1976. gadā noķēra astoņpadsmit dzīvniekus un izveidoja nebrīvē turētas kolonijas Džērsijā un Maurīcijā. 1976. gada maijā trīs tēviņi un septiņas mātītes ieradās zoodārzā, un piecus mēnešus vēlāk nāca pasaulē pirmais mazulis. Astoņu gadu laikā piedzima astoņdesmit divi sikspārņi, kas ļāva atklāt satelītu kolonijas ārpus Džērsijas. Šobrīd Rodrigesas augļsikspārņu skaits pieaudzis līdz 10 000, daļa no kuriem atrodas arī vairākos Ziemeļamerikas zoodārzos. ==Ainava un augājs== Zoodārza ainavu veido blīvas [[mežs|mežaudzes]], [[parks|parki]], [[dārzs|krāšņumdārzi]] un [[ūdens dārzs|ūdens dārzi]]. Nopietna vērība pievērsta Džērsijas florai un faunai, tāpēc plašas platības atvēlētas vietējām [[dzīvotne|dzīvotnēm]]. 1 miljonu [[sterliņu mārciņa|mārciņu]] vērta projekta ietvaros triju gadu laikā Centrālā ieleja pārveidota vēl atbilstošāka vietējai videi. Kuplajā ielejas augājā, mitrājos un ūdeņos radušas mājvietas dažādas vietējās sugas — [[zivju dzenīši]], [[rūsganā mežstrupaste|rūsganās mežstrupastes]], [[tauriņi]], [[spāres]] un vairākas ūdensputnu sugas, kā arī divas [[orhidejas]] — [[dienvidu stāvlapu dzegužpirkstīte]]<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:77256470-1 ''Dactylorhiza praetermissa'' subsp. ''intergrata''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> un [[Džērsijas orhideja]].<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:998294-1 ''Anacamptis laxiflora''] [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]</ref> Plaša ziedaugu un augļu koku stādīšana pārbagāti piesaista [[kukaiņi|kukaiņus]] un putnus. Sadarbībā ar vietējo vides pārvaldi tiek pavairotas daudzi Džērsijai salai reti augi – [[Džērsijas paparde]]s, [[Džērsijas neļķe]]s, Džērsijas [[zemenes]] un [[parastā vīrcele|parastās vīrceles]]. Dārzā izlikti vairāki desmiti putnu būrīši, kurus izmanto [[plīvurpūce]]s, [[piekūni]] un [[bezdelīgas]]. Izplatīta [[rudā vāvere]], [[ūbele]], [[dziedātājstrazds]] un izvairīgā [[īspirkstu mizložņa]], kas nav sastopama citviet ārpus Lielbritānijas. Daudzi citzemju retie [[koks|koki]], [[krūms|krūmi]] un [[ziedaugs|ziedaugi]] dzīvnieku voljēros iestādīti, lai atspoguļotu dabiskās dzīvesvietas. Zoodārzi apmeklētāji var novērot neskaitāmas eksotisku augu sugas, kas piemērotas Džērsijas klimatam. Ainavā spilgti izceļas vairākas [[palma]]s – [[dienvidu kordilīne]]s no [[Jaunzēlande]]s, kas tika iestādītas [[Normandija]] salās 19. gadsimta beigās, [[Eiropas pundurpalma]]s, [[Kanāriju dateļpalma]]s un ''[[Trachycarpus fortunei]]'', kā arī blīvas [[bambusi|bambusu]] audzes, [[mīkstā diksonija|mīkstās diksonijas]], iespaidīgie [[priežu daglītis|priežu daglīši]] jeb "dārgakmeņu torņi", [[Magelāna fuksija]]s, bet granīta sienas bagātīgi klāj [[Kalifornija]]s [[zilganais jānītis|zilganie jānīši]] un [[Meksikas jānītis|Meksikas jānīši]]. ==Darbība aizjūras zemēs== ==Atsauces== {{atsauces}} ==Literatūra== * Muiža dzīvniekiem. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1971 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Noenkurotais šķirsts. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Gerald Durrell. The Authorized Biography. Douglas Botting. HarperCollins''Publishers''. 1999. ISBN 978-0-00-638730-5 * Ai-ai un es. Džeralds Darels. Nordik. 2002. ISBN 9984-675-63-7 * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. ISBN 9984-751-12-0 * Exotic Garden Plants in the Channel Islands. Janine Le Pivert. Seaflower Books, Jersey. 2007. ISBN 978-1-903341-40-7 * The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Durrell Wildlife Conservation Trust ==Ārējās saites== *[https://www.durrell.org Darela savvaļas parka oficiālā mājas lapa] *[https://web.archive.org/web/20150909022643/http://www.durrell.org/animals/mammals/rodrigues-fruit-bat/ Durrell Wildlife Conservation Trust: Rodrigues fruit bat] [[Kategorija:Zoodārzi]] [[Kategorija:Džeralds Darels]] n55uqjldhtpm1h05gefgsop48tb1tao 0 227255 3667507 3665933 2022-08-06T20:03:22Z Algonkins 30993 /* Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta darbība */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Raunda |attēls = Raundas sala.JPG |attēla paraksts = Raunda (tuvplānā) kopā ar [[Sērpenta|Sērpentu]] veido [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]] |attēla izmērs |izvietojums = [[Indijas okeāns]] |arhipelāgs = [[Maskarēnu salas]] |vietaskarte = Maurīcija |alt karte = Mauritius relief location map.jpg |position = left |latd=19|latm=51|lats=0.13|latNS=S |longd=57|longm=47|longs=0|longEW=E |platība =1,69 |garums |krasta līnija |augstums = 280 |valsts = Maurīcija |iedzīvotāji = 0 }} '''Raunda''' ({{val|fr|Île Ronde}} — 'Apaļā sala') ir vulkāniskas izcelsmes [[sala]] [[Indijas okeāns|Indijas okeānā]], 22,5 km uz ziemeļiem no [[Maurīcija]]s. Tās platība ir 169 [[hektārs|ha]], maksimālais augstums sasniedz 280 m [[augstums virs jūras līmeņa|virs jūras līmeņa]]. Nelielo saliņu raksturo stāvas nogāzes un klinšaini [[krasts|krasti]], kas strauji iesliecas ūdenī. No Maurīcijas cietzemes to nošķir līdz 63 m dziļš [[šelfs]]. Raunda ir viena no tā saucamām ziemeļu saliņām. Tāpat šo nelielo "[[arhipelāgs|arhipelāgu]]" veido [[Ganerskveina]], [[Flata (sala)|Flata]], [[Gabriela sala]], [[Pižona klints]] un [[Sērpenta]].<ref name=birdlife/><ref name=phelsuma>[https://islandbiodiversity.com/Phelsuma%2024-6.pdf Sticks and stones: notes on the ecology and conservation of an endemic stick insect (''Apterograeffea marshallae'') and the restoring of an island ecosystem. ''Phelsuma'' 24 (2016); 72-79]</ref> Pirmatnīgo Raundu klāja [[koks|cietkoku]] [[meži]], kā arī bagātīgas [[pandānu dzimta|pandānu]] un [[palmas|palmu]] audzes. Salas [[ekosistēma|ekosistēmu]] katastrofāli iedragāja 19. gadsimta pirmajā pusē ievestās [[kaza]]s un [[trusis|truši]]. Šīs [[invazīva suga|invazīvās sugas]] noganīja [[veģetācija|veģetāciju]], izraisot augsnes [[erozija|eroziju]]. Līdz aptuveni 1844. gadam bija izmedīti pēdējie [[Maskarēnu milzu bruņurupuči]], kuri veicināja [[sēkla|sēklu]] izplatīšanu un augsnes auglību. Kopš 1957. gada Raunda kopā ar Sērpentu ir pasludināta par [[dabas rezervāts|dabas rezervātu]]. 1979. gadā tika izskaustas kazas, bet 1986. gadā — truši. Pateicoties nosacītai nošķirtībai un stingriem aizsardzības pasākumiem , Raunda ir saglabājusies kā mājvieta vismaz desmit endēmām augu [[suga|sugām]], ieskaitot palmu mežu, kas Maurīcijas cietzemē ir pilnībā izcirsts un astoņām [[rāpuļi|rāpuļu]] sugām. Tā ir viens no svarīgākajiem sauszemes [[bioloģiskā daudzveidība|bioloģiskās daudzveidības]] centriem Maurīcijā. Neraugoties uz sasniegtajiem panākumiem un pūlēm, augsnes erozija saglabājas kā nopietns šķērslis [[biotops|biotopu]] atjaunošanai un ekosistēmas funkcionēšanai. Aprakstīto sugu skaita ziņā Raunda proporcionāli tās platībai ir [[izmirstošas sugas|visapdraudētākais]] planētas nostūris.<ref name=birdlife/><ref name=phelsuma/><ref name=controlling>[https://www.durrell.org/wildlife/global-index/controlling/ Controlling Invasive Species. ''How does Durrell control invasive predators in order to protect native animals and plants?'' [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]]</ref><ref name=Island/><ref name=degradation/><ref>Land Degradation & Development. ''A comprehensive study of erosivity and soil erosion over a small tropical islet: Round Island, Mauritius''. Volume 31, Issue 3. 15 February 2020. Pages 372–383</ref> == Nosaukums == Raundas nosaukums neatbilst tās siluetam. Apaļa ir blakus esošā Sērpenta jeb Čūsku sala, taču tur nedzīvo neviena čūska. Turpretim Raundā vēl nesenā pagātnē mitinājās divu sugu čūskas. Misēkli radīja pētnieka [[Edgara Leopolda Leiarda]] atskaite, kurš 1856. gadā apmeklēja abas salas. == Izpētes vēsture == === Agrīnie apmeklējumi === [[Attēls:Sārtais balodis Egreta.JPG|thumb|300px|[[Sārtais balodis]] bija viena no [[suga|sugām]], kuru piesaistīja pirmatnīgā mežainā Raunda]] Raundas apgūšanas un kolonizācijas vēsture ļoti atšķīrās no procesiem, kas risinājās Maurīcijas cietzemē un citās tuvējās saliņās. Sīki un detalizēti ziemeļu saliņas netika aprakstītas līdz pat 19. gadsimta vidum, un par to sākotnējo ekoloģiju iespējams izsecināt no fragmentāriem agrīniem pierakstiem. Saliņas bija mežainas un daudzveidīgu augāju, tāpēc no cietzemes plaši piesaistīja [[Maurīcijas augļēdājsikspārnis|augļēdājsikspārņus]], [[sārtais balodis|sārtos baložus]], [[Maurīcijas zilais balodis|Maurīcijas zilos baložus]], [[Maurīcijas gredzenkakla papagailis|gredzenkakla papagaiļus]], [[Maskarēnu pelēkais papagailis|Maskarēnu pelēkos papagaiļus]], [[Maurīcijas bulbuls|Maurīcijas bulbulus]] un citus putnus. Pirmais atzīmētais mēģinājums izsēsties Raundā notika 1670. gados. Maurīcijas kolonistu vidū klīda baumas, ka Flatas salu apdzīvo lieli bruņurupuču bari, bet piekrastes ūdeņos uzturas [[dugongs|dugongi]]. 1674. gada maijā gubernators organizēja ziemeļu saliņu izpēti. Flatā un Gabriela salā tolaik mitinājās ap 6000 bruņurupuču, un ekspedīcija izveda 320 dzīvniekus. Raundā izsēsties jūrnieki nespēja un ziņoja, ka to klāj palmu un pandānu meži. Atšķirībā no aizvien biežāk apmeklētām blakus saliņām, Raunda 18. gadsimtā kuģiniekiem dēļ grūtās piekļuves saglabājās vienīgi kā orientieris. Vienīgā zināmā izsēšanās notika ap 1750. gadu, kad pēc kuģa ''Sumatra'' tās apkalpe tur rada glābiņu. 1753. gadā ziemeļu saliņas pētīja franču [[astronoms]] un [[ģeodēzija|ģeodēzists]] [[Nikolā-Luiss Delakails]]. Viņš atzīmēja čūsku un ķirzaku milzīgo skaitu Raundā, Flatā un Gvanerskveinā. 18. gadsimta beigās Flatas, Gvanerskveinas un Gabriela saliņas palmām bagātās ekosistēmas bija pilnībā sagrautas. Izmedīti bija visi sauszemes bruņurupuču bari un seklajos līčos mitušie dugongi. Savukārt Raundā grūtās piekļuves dēļ vēl joprojām kuploja pirmatnīgie mūžzaļie cietkoku meži un palmu audzes.<ref name=dodo>Cheke A. & Hume J. ''Lost Land of the Dodo''. Chapter 9. "A Miraculous survival. The curious story of Round Island and the other islets off northern Mauritius". T & AD Poyser, London. 2008.—ISBN 978-0-7136-6544-4.</ref> === 19. gadsimta pētījumi === Pirmais detalizētais salas apraksts datējams ar 1844. gada decembri, kad [[gvano]] meklējumos Raundu un Sērpentu apmeklēja angļu inženieris un topogrāfs [[Džons Augusts Loids]]. Nelielo ekspedīciju pārsteidza negaidīts ciklons, un tās dalībnieki bija spiesti nedēļu uzturēties Raundā. Loids aprakstīja salas floru un faunu, kas kalpoja par pamatu vēlākiem pētījumiem. Tolaik tās lielākajā daļā, īpaši augsnēm bagātās gravās, kuploja biezas palmu un pandānu audzes. Augstāk nogāzēs tos bagātināja melnkoku un citu cietkoku meži, kas joslveidīgi stiepās lejup no salas virsotnes. Pētnieks aprakstīja abu [[tropu jūrasputni|tropu jūrasputnu]] sugu ligzdas, lidošanas spējas un zivju ķeršanas paņēmienus un uzsvēra sarkanastes tropu jūrasputnu pārbagātību. Tāpat Loids pieminēja milzīgo trušu skaitu, kuru bari pārņēmuši visu salu. Nav zināms, kad tieši šie kaitnieki bija izlaisti salā. Iespējams, tas notika gadus trīsdesmit pirms Loida ierašanās. Ekspedīcija uzdūrās pēdējai Maurīcijas milzu bruņurupuču populācijai, kas bija bija radusi patvērumu grūti sasniedzamajā Raundā — acīmredzot tas bija vissvarīgākais ekspedīcijas atklājums. Maurīcijas cietzemē milzu bruņurupuči nebija redzēti kopš 1730. gadiem, un Loidam radās iespēja novērot ''"dažus ļoti lielus"'' šīs izzūdošās sugas pārstāvjus. Kāds no viņa biedriem vienā no salas alām notvēra grūsnu bruņurupuču mātīti un pārveda uz Maurīciju, bet jaundzimušos bruņurupucēnus izdāļāja paziņām. 1856. gadā, veicot ceļojumu pa Indijas okeāna rietumu daļu, Raundā un Sērpentā vairāku dienu garus veica angļu [[ornitoloģija|ornitologs]] Edgars Leopolds Leiards. Viņš ievāca vairāku jūras putnu izbāžņus un olas. 1860. gada novembrī Raundu apmeklēja britu koloniālais administrators un ornitologs [[Edvards Ņūtons]]. Lai arī pētnieka publicētajā atskaitē minēti vienīgi putni, viņa dienasgrāmatā paustie novērojami liecina par ievērojamu vides degradāciju salīdzinājumā ar 1844. gadu. Ņūtons atzīmēja: ''"Salā ir ļoti nabadzīga veģetācija... [[Pandānu dzimta|Vacoa]] ir parastākais augs, parastas tāpat ir palmu sugas... Bez tam es redzēju vienu vai divas nīkulīgu meža koku sugas, [[kadiķi]], dažus zālaugus, [[ķērpji|ķērpjus]], [[paparžaugi|paparžaugus]]. Es neatradu ne mazāko augāju simts jardu attālumā no jūras... Turklāt'' [salā] ''ir platas joslas ar pilnīgi kailām klintīm bez augāja paliekām. Citviet ir plašas un plakanas tāda pat klintāja joslas, kuras klāj zemi bazalta gabali"''. Viņš īpaši izcēla milzīgas [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputnu]] kolonijas, kuru ''"skaits būtu mērojams desmitos tūkstošu"'', kā arī sniedza pirmo atskaiti par sauszemes putnu sugu — [[svītrainā ūbele|svītrainās ūbeles]] pāri. Tāpat Ņūtons ir pirmais, kurš pieminēja kazas. Šos dzīvniekus izlaida salā vairākus gadus pirms viņa apmeklējuma. 1867. gadā Maurīcijā ieradās nenogurdināmais amerikāņu dabas pētnieks [[Nikolass Paiks]]. Viņš šajā aizjūras zemē pavadīja piecus gadus, kuru laikā pētīja Maurīcijas faunu, floru un ģeoloģiju, radīja teju piecsimt zivju zīmējumus un ievāca plašu zivju, [[koraļļi|koraļļu]], [[sūkļi|sūkļu]] un augu kolekciju. 1868. gada decembrī Paiks apmeklēja Raundu . Viņš joprojām varēja novērot pandānu un palmu audzes, bet vairs nespēja atrast cietkoku mežus: "''tie visi bija gandrīz pilnībā nopostīti''". Paiks konstatēja vien nelielas bijušo mežu stidziņas. Pētnieka vārdiem, "''grubuļaino salas virsotni atdzīvināja daži raupjas zāles pleķīši, kas kalpoja par barību daudziem trušiem un kazām''". Paiks aizrautīgi pētīja ne vien salas putnus un rāpuļus, bet arī visa veida kukaiņus. Paiks atgriezās Raundā nākamā gada novembrī kopā ar Maurīcijas gubernatoru un [[zinātne]]s [[mecenāts|mecenātu]] seru [[Henrijs Bārklijs|Henriju Bārkliju]] un [[Pamplemuses botāniskais dārzs|Pamplemuses botāniskā dārza]] direktoru [[Džons Horns (botāniķis)|Džonu Hornu]]. Paiks galveno uzmanību veltīja faunai, kamēr viņa biedri pētīja augāju. Tomēr kopumā sala vairāk atgādināja atkailinātas klinšu nogāzes, kur vietām bija izmētāti vārgulīgu palmu un pandānu pudurīši. Kā trāpīgi atzīmēja Bārlijs, truši un kazas ir kļuvuši "''par galvenajiem koku kaitēkļiem, kas nogana zāli un nograuž jaunos dzinumus[...] sēklas parasti nepaspēj iesēties, bet, ja augam izdodas sekmīgi uzdīgt, tas nekavējoši tiek nograuzts''". Raundu turpināja apmeklēt arī citi pētnieki, tostarp viens no [[ekoloģija]]s zinātnes pamatlicējiem [[Karls Mēbiuss]] 1874. gadā un rāpuļu kolekcionāri no Vācijas 1880. gados. 1889. gada novembrī salu apsekoja skotu botāniķis [[Henrijs Džonstons]], kas ir pēdējais fiksētais tās apmeklējums 19. gadsimtā. Vēl salīdzinoši nesen zaļoksnējā sala bija kļuvusi "''ļoti neauglīga, un stāvo, brūno klinšu tuksnešaino izskatu atdzīvināja vienīgi mazītiņi izkaisītu palmu un pandānu pudurīši''". Tā kā erozijas rezultātā augsne bija ieskalota okeānā, lielākā daļa palmu auga uz kailām klintīm. Džonstons bija pēdējais, kurš novēroja "''mazu mežiņu dienvidu puses paugurā 450-550 [[pēda (mērvienība)|pēdu]] augstumā virs jūras līmeņa''". Tāpat botāniķis atzīmēja, ka daudzi no Maskarēnu salām endēmiem ''[[Fernelia]]'' krūmājiem iznīkst sausuma dēļ. Viņa vienīgie pieminētie dzīvnieki bija truši.<ref name=dodo/><ref>Lloyd, Lieutenant Colonel. ''Extract from a letter from Lieutenant Colonel Lloyd to the Secretary of Natural History of Mauritius''. 19.04.1845</ref><ref name=Nicolas>Nicolas Pike. ''Sub-tropical Rambles in the Land of Aphanapteryx: Personal Experience, Adventures, and Wanderings in and around the Island Mauritius.'' New York: Harper & Brothers. 1873. Pages 141-167.</ref><ref>Henry Halcro Johnston. ''Report on the Flora of Round Island, Mauritius''. Reprinted from the Transactions of the Botanical Society of Edinburgh. 1894.</ref> === 20. gadsimta pētījumi === 1906. gadā kārtējos gvano meklējumos Raundā piestāja [[Dienvidāfrika]]s ģeologi. Klinšu spraugās viņi atrada milzu bruņurupuču un augļsikspārņu kaulus. 1910. gadā salu apmeklēja britu ornitologs [[Ričards Meinerhāgens]]. Viņa fotogrāfijās redzamas triju palmu sugu audzes, [[pandānu dzimta|pandāni]] un liels skaits [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputnu]]. Zem klinšu dzegām vai augājā viņš atrada svaigus jūrasputnu perējumus, nesen izšķīlušos mazuļus un putnēnus, kas jau bija gatavi pamest [[ligzda]]s. Pētnieks piemetināja, ka "''neraugoties uz likuma aizsardzību, šos putnus nesaudzīgi medī zvejnieki. Viņi tos bez žēlastības nogalina un pārdod ķīniešu restorāniem [[Portluī]], kur tos uzskata par izcilu delikatesi''". Meinerhāgens redzēja pieaugušus [[baltastes tropu jūrasputns|baltastes tropu jūrasputnus]], tomēr neatrada nevienu ligzdu. Tāpat viņš atzīmēja milzīgo trušu skaitu, kas visi bija "''lieli un trekni''". Pagāja vairāk nekā divdesmit gadi, pirms Raundā 1935. gadā ieradās cits zinātnieks – Maurīcijas [[botānika|botāniķis]] [[Pauls Oktavs Vjehe]]. Sala bija "''palikusi bez augāja, tomēr joprojām bija atrodamas sākotnējo palmu biežņu atliekas''", un vienīgi celmi liecināja par kādreizējiem platlapju 'mežiem'. Vjehe norādīja, ka kazas un truši nograuž asniņus, izraisot strauju augsnes eroziju. 1948. gadā salā ieradās zoologa Žana Vinsona komanda, kas veica pirmos nopietnos pētījumus kopš 1869. gada. Milzīgie sarkanastes tropu jūrasputnu bari medību rezultātā bija sarukuši līdz pusducim pāru. Lielā skaitā joprojām ligzdoja vairāk tramīgu jūras putnu sugas. Vinsons atzīmēja trušu un kazu pārpilnību un, gluži kā Bārklijs 1869. gadā, nespēja atrast "''nevienu jaunu palmiņu vai pandānu, jo tie drīz pēc uzdīgšanas tiek nograuzti''". Fotogrāfijas liecina, ka saliņas nogāzēs auga vienīgi augstas vecas palmas. Pētnieki noķēra divas boa čūskas un atzīmēja scinku un gekonu bagātību. Vinsona kolekcija veicināja Maskarēnu boa izpēti. Tika atklāts, ka augšžokļa kauls tām sadalīts divās savstarpējās kustīgās daļās — priekšējā un aizmugurējā. No visām čūskām šāda anatomiska īpatnība raksturīga vienīgi [[Maskarēnu žņaudzējčūskas|Maskarēnu žņaudzējčūskām]].<ref name=dodo/> == Ģeogrāfija == === Klimats === Raunda atrodas [[Tropu josla|tropu joslā]], nedaudz uz ziemeļiem no [[Dienvidu tropu loks|Dienvidu tropu loka]]. Visa gada garumā salā valda karsti un vējaini laika apstākļi. Sausākais periods ilgst no [[septembris|septembra]] līdz [[novembris|novembrim]]. Mitrākā gada daļa ir periods starp [[decembris|decembri]] un [[marts|martu]], un šajā laikā apgabalu piemeklē arī tropiskie [[ciklons|cikloni]] ar [[vējš|vēja]] ātrumu līdz 250 [[km/h]] un spēcīgām [[lietusgāze|lietusgāzēm]]. [[Gaisa temperatūra]] [[ziema]]s mēnešos svārstās no 22 °C līdz 30 °C, kamēr [[vasara]]s svelmē tā var sasniegt pat 50 °C.<ref name=Global2021>Markus A. Roesch. ''Understanding demographic limiting factors to species recovery: Nest-site suitability and breeding ecology of Phelsuma guentheri on Round Island, Mauritius''. Global Ecology and Conservation. Volume 30, October 2021</ref> Raundas [[rietumi|rietumu]] pusē klimats ir karstāks un sausāks, kamēr salas pārējās daļās dienvidaustrumu [[pasāti|pasātu]] ietekmē tas ir vēsāks un mitrāks.<ref>Erosion phenomena on Round Island, Mauritius. Tamsyn Anne Bean. University or Pretoria. February 2015, page 18</ref> === Hidroloģija === Lielās bangas un šaltis no atklātās jūras apšļāc [[piekraste|piekrasti]] ar ievērojamu [[sālsūdens]] daudzumu, taču porainās klintis, stāvās nogāzes un kraujās notekas pieļauj ļoti nelielu ūdens uzkrāšanos, parasti ātri gaistošu [[peļķe|lāmu]] veidā. Plūdi uzrodas vienīgi spēcīgu [[lietus|lietavu]] laikā. === Ģeoloģija === Raunda ir otra lielākā Maurīcijas [[šelfs|šelfa]] zonas sala. Pēc izcelsmes tā ir [[magmatiskie ieži|vulkāniska]] kore. Nogāzes pamatā ir stāvas un klāj vienu trešdaļu salas. Īpaši stāvo austrumu pusi veido viļņu daļēji noārdīts krāteris. Visu salu caurvij klintis, kuras veido vulkānisko pelnu formēti tufa slāņi ar vulkāniskām plēnēm jeb skoriju. Tomēr vietām sastopami arī iespaidīgi [[bazalts|bazalta]] gabali. Salas virsotnē atrodas daži [[kaļķakmens|kaļķakmeņi]], bet gar klinšu plaisām atrodams [[kvarcs]]. Visu salas piekrasti ieskauj robotas tufa [[klints|klintis]], kas strauji iesniedzas okeānā. Parasti to apskalo augsti viļņi, kas piekļuvi salai ar laivu padara ļoti apgrūtinošu. Relatīvi plakanas klintis atrodas vienīgi saliņas rietumu krastā. Grāmatā "Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži" [[Džeralds Darels]] rakstīja: "''Visa sala sastāvēja no tufa, un šo mīksto minerālu vējš un lietus bija gludinājis un krokojis, veidojot ieloces un robojumus, tā ka visa sala izskatījās kā milzīgs uz jūras virsmas izklāts akmens krinolīns ar dabas spēku darinātiem stīva brokāta izciļņiem, tornīšiem un augstiem stabiem. Ar nožēlu redzēju, ka vienīgā lēzenā vieta uz salas ir klinšainais krasts, kur mēs izcēlāmies malā. Viss pārējais šķita sastāvam no aizām un kraujām klintīm.''" === Augsne === 19. gadsimtā lielāko salas daļu klāja bagātīga un bieza [[augsne]]s kārta, kas bija piemērota palmu un cietkokšņu sugām. Džons Loids 1845. gadā rakstīja, ka augšējās ziemeļu nogāzēs augsne sasniedz triju pēdu (90 [[cm]]) biezumu. Kaili bija pamatā pasātiem pakļautie dienvidaustrumi. Augsnes [[erozija|eroziju]] izraisīja pārmērīgi savairojušās kazas un truši, kas noganīja augāju un nograuza jaunos asniņus. Neraugoties uz nozīmīgiem panākumiem izzūdošo sugu saglābšanā, noplicinātā augsne ir būtiskākais šķērslis vides atjaunošanai un ekosistēmas funkcionēšanai. Pašreizējo augsni lielākoties veido irdens smilšmāls ar visai vienveidīgu tekstūru un nabadzīgi veidotu struktūru, kas norāda uz iepriekšējās augsnes izzušanu un nesenu tās atjaunošanos. Raundu veido divu tipu augsne: ''Lithic leptosols'' rietumu nogāzē un ''Dystric leptosols'' ar ''Dystric regosol'' pamatā dienvidu areālā. Augsnes dziļums ievērojami atšķiras. Ēnainos nogabalos tā sniedzas no 11 līdz 30 cm, bet dziļākās ieplakās bieži sasniedz 60 cm dziļumu. Lielākajā salas daļā augsne ir ļoti sekla — vidēji 5 cm dziļa.<ref name=Island/><ref name=degradation>Land Degradation & Development. ''A comprehensive study of erosivity and soil over a small tropical islet: Round Island, Mauritius''. Vol 31, Issue 3. 15 October 2019</ref> == Flora == === Sākotnējā flora === 19. gadsimta sākumā Raunda bija vienīgā Maurīcijas saliņa, kuras ekosistēmu vēl nebija iedragājusi cilvēku postošā darbība. Neskarti kuploja mūžzaļās cietkoku audzes un skrajie [[palmu dzimta|palmu]] meži, kurus veidoja [[zilā latānija|zilās latānijas]],<ref name=IAWA>''Wood anatomy of twelwe species with potential for reintroduction on Round Island, Mauritius''. IAWA Journal, Vol. 19 (4), 1998: 393–413</ref><ref>[https://www.iucnredlist.org/species/38588/10128456 ''Latania loddigesii'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref> ''[[Pandanus vandermeeschii]]'', [[pudeļpalma]]s,<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/38580/10126445 ''Hyophorbe lagenicaulis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Ganerskveinas alveja]]s, [[orkāna palma]]s ''conjugatum'' varietāte<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/38510/10125739 ''Dictyosperma album var. conjugatum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[pandānu dzimta|pandāni]]. Salas ekosistēma līdzinājās t.s. 'palmu savannai' — sausākajam Maurīcijas apgabalam, kas šaurā joslā stiepās gar aizvēja rietumu piekrasti. Neraugoties uz [[savanna]]s nosaukumu, to pilnībā klāja koki, kas teju visur sniedzās līdz līcim. Kolonizācijas laikā šis biotops tika pilnībā izcirsts, un tā kādreizējās aprises saglabājušās Raundā un Gvanerskveinā. Precīzs cietkoku meža sastāvs nav zināms, jo liecības par laika posmu līdz 19. gadsimtam ir skopas. Maurīcijas palmu savannā nozīmīgākie cietkoki bija melnkoki, tambalakokves, ''Terminalia bentzoe'', dracēnas un fikusi. Koku, krūmu un puskrūmu saraksts iekļauj 103 šī Maurīcijas apgabala sugas no 40 [[dzimta (bioloģija)|dzimtām]], kas būtu piemērotas pārstādīšanai un atgriešanai Raundā.<ref name=IAWA/> [[Attēls:Round Island Mauritius 1970s.JPG|thumb|left|250px|[[Invazīva suga|Invazīvo]] [[trusis|trušu]] un [[kaza|kazu]] dēļ 1970. gados salas [[augi|augu valsts]] bija gandrīz [[izmiršana|izzudusi]]]] [[Attēls:Round Island Mauritius 2003.JPG|thumb|left|250px|Pēc salas atbrīvošanas no trušiem un kazām tur [[introdukcija|pārstādīti]] tūkstošiem vietējo augu]] === Mūsdienu dzīvotnes === Mūsdienās Raunda ir dzīvotņu mozaīka, ko veido kailas klintis, blīvi zālaugu areāli, stādītu cietkoku audzes un ciešas palmu biežņas.<ref name=Zurich>Ecology and conservation of an endangered reptile on Round Island, Mauritius. University of Zurich. 2009</ref> Detalizēti 2003. gada Raundas salas pētījumi liecina par septiņiem atšķirīgiem [[augājs|veģetācijas]] tipiem: blīvām palmu audzēm, piekrastes biotopu, jauktām [[lakstaugs|zālaugu]] kopienām, krātera biotopu, klinšu biotopu, virsotnes biotopu, tuksnešaini.<ref name=Global2021/><ref name=Island/><ref name=Rg>''Relative density of Round Island's reptiles''. September 2018. [[ResearchGATE]]</ref> Blīvās palmu audzes (70,1 ha) aizņem klinšainās nogāzes ar izciļņiem, dziļām plaisām un ieplakām. Areālā dominē [[zilā latānija|zilās latānijas]] ar vietām augošiem pandāniem un pudeļpalmām. Zem blīvām lapotnēm un zālaugiem izveidojies dziļš lapu slānis. Piekrastes biotopu (41,9 ha) veido šauri un no veģetācijas gandrīz pilnībā brīvi pamatieži, kas stāvu klinšu veidā ieskauj salas ziemeļu piekrasti. Jaukto zālaugu biotopu (38,9 ha) raksturo ieplakas un nevienmērīgi sastopami klinšakmeņi. Dominē vīteņaugi: vietējie ''[[Ipomoea pes-caprae]]'',<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:30040623-2 ''Ipomoea pes-caprae''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> ''[[Tylophora coriacae]]'' un invazīvie ''[[Passiflora suberosa]]'',<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:321973-2 ''Passiflora suberosa''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> kas kopīgi ar guļošiem augiem, atsevišķām latānijas palmām un pandāniem ieplaku malās veido blīvus noēnotus pleķīšus. Iedzīvojušās dažas cietkoku sugas, kas tika iestādītas atjaunošanas programmas ietvaros. Biotopam ir dziļš augsnes slānis (30-50 cm) un, veicot augu atjaunošanas aktivitātes, šim areālam tiek pievērsta īpaša vērība.<ref name=elsevier>Elsevier. ''Bedrock-incised gully erosion phenomena on Round Island, Mauritius''. CATENA. Vol. 151, April 2017, Pages 107-117</ref> Krātera biotops (34,5 ha) iekļauj pamatiežu stāvas, ieliektas, pusmēnesveida formas nogāzes ar daudzām vertikālām sienām, dziļām plaisām un mazām aliņām. Nelielos, mazāk stāvos laukumiņos sastopamo augāju veido pandāni un dažas latānijas ar jauktu zālaugu kopienām. Klinšu biotops (13,5 ha) iekļauj krasi stāvus un pamatā no augiem brīvus pamatiežus ar seklām vagām un dažam nelielām aliņām. Tās nodrošina ar barības vielām bagātīgo palmu un zālaugu ieplaku biotopus. Virsotnes biotopu (12,9 ha) veido pamatieži ar klinšakmeņu krāvumiem un plānu akmeņainu augsni. Nabadzīgā veģetācija iekļauj nelielu zālaugu sugas, tostarp endēmo ''[[Phyllanthus mauritianus]]''. Virsotnes rietumu nogāze robežojas ar latānijām, ziemeļu nogāze — nelielu Ganerskveinas alveju areālu. Tuksnešaini (7,2 ha) veido areāli ar plānu augsni un maziem iežiem. Sastopami nelielu guļošu augu pleķīši, vairāki ''[[Scaevola taccada]]'' krūmāji un dažas latānijas. Katra no šīm dzīvotnēm satur [[Aizsardzības statuss|kritiski apdraudētas]] sugas. Iespējams, visatpazīstamākās ir blīvās un skrajās palmu audzes, kuras veido trīs endēmas sugas. === Palmas === [[Attēls:Latania loddigesii Mauritius.JPG|thumb|250px|[[Zilā latānija]] [[Egreta|Egretā]]]] [[Attēls:Cassine orientalis Ile Aux Aigrettes.JPG|thumb|250px|[[Maskarēnu salas|Maskarēnu salām]] [[endēms|endēmais]] [[kokaugs|koks]] ''[[Cassine orientalis]]'' ir viena no sugām, kas [[introdukcija|reintroducēta]] [[Egreta|Egretā]] un Raundā]] [[Attēls:Ipomoea pes-caprae. Mauritius.JPG|thumb|250px|Tītenis ''[[Ipomoea pes-caprae]]'' ir ierasts vīteņaugs jaukto [[lakstaugi|zālaugu]] [[biotops|biotopā]]]] [[Attēls:Malvales - Hibiscus fragilis 1.jpg|thumb|250px|[[Aizsardzības statuss|Kritiski apdraudētais]] ''[[Hibiscus fragilis]]'' ir pārstādīts no bīstamām [[invazīva suga|invazīvām sugām]] brīvajā Raundā]] Pirmo reizi Raundas augu valsti aprakstīja Džons Loids 1844. gadā. Viņš pieminēja trīs palmu sugas, kuras gandrīz vienlīdz bagātīgi klāja salu. Lai arī viņa apraksts ir visai savdabīgs, tas ļauj droši atpazīt orkāna palmu, pudeļpalmu un zilo latāniju. Vairāk nekā trīsdesmit gadus vēlāk arī Nikolā Paiks ziņoja par trim palmu sugām, kuras joprojām auga kuplā skaitā. Tomēr jau gadu vēlāk Džons Horns norādīja uz postošo ietekmi, ko palmām un citiem augiem nodara truši un kazas. 1990. gadā no pēdējās, dienvidrietumu nogāzē guļošās orkāna palmas tika ievākti daži vairoties spējīgi augļi, pirms tā gāja bojā drīz pēc 1994. gada [[ciklons|ciklona]]. No pēdējā brīdī ievāktajiem augļiem izaudzēti vairāk nekā 250 augu. Mēģinājumi šo varietāti reintroducēt Raundā pagaidām nav bijuši sekmīgi, tomēr vairāki desmiti palmu sekmīgi atgriezti [[Egreta]]s salā. Pudeļpalma gan Maurīcijā, gan citviet tropos kļuvusi par vienu no dekoratīvākajiem augiem. Tās izcelsmes vieta nav zināma, bet vienīgā savvaļas [[populācija]] bija saglabājusies Raundā. 1975. gadā no kādreizējām bagātīgām pudeļpalmu audzēm bija atlikuši piecpadsmit pieauguši koki, seši jauni kociņi un sešdesmit seši stādiņi. Savukārt 1986. gadā salā bija palikuši vairs tikai astoņi pieauguši koki un astoņpadsmit stādiņi, kas brīnumainā kārtā bija paglābušies no trušiem. Tādējādi laika posmā starp 1975. un 1986. gadu kopējais populācijas skaits bija noslīdējis no 87 īpatņiem līdz 26, un bez apņēmīgiem aizsardzības pasākumiem suga drīzumā būtu pilnībā izzudusi no Raundas. Pēc trušu un kazu iznīdēšanas pudeļpalmu audzes pamazām kļūst aizvien blīvākas. 2020. gadā salā zēla un plauka jau vairāk nekā 300 sugas pārstāvju. Zilā latānija ir visizplatītākā salas palma. Tā var sasniegt iespaidīgu augstumu ar lielu lapotni. Latāniju [[izplatības areāls|areāls]] aptver rietumu un ziemeļu nogāzes, kur tās vietām jau veido palmu mežus. Raundā ir lielākā šīs sugas populācija Maurīcijā. Latānijas palmu un pudeļpalmu atjaunošanās kļuva iespējama tikai pēc invazīvo zīdītāju izskaušanas.<ref name=Island/><ref name=invasive>Veitch,C.R. and Clout,M.N. (eds.). ''Turning the tide: the eradication of invasive species''. The impact of rabbit and goat on the ecology of Round Island, Mauritius. Publisher: IUCN SSC Invasive Species Group. Pages 53-63. [[Starptautiskā dabas un dabas resursu aizsardzības savienība|IUCN]].</ref><ref>Andy Hurwitz. ''A Virtual Tour of Mauritius.'' The International Palm Society. August 2020</ref><ref>''Building robust, practicable counterfactuals and scenarios to evaluate the impact of species conservation interventions using inferential approaches''. Biological Conservation. Elsevier. Volume 261, September 2021</ref> === Citi augi === Salā sastopama ''[[Pandanus vandermeeschii]]'' lielākā populācija, kas ir viena no sešām vietējām pandānu sugām. Tas ir vidēja garuma koks, kuras lapojums atgādina palmas. Šauri lineārās lapas pie stumbra veido spirāliskus pušķus, kuru dobie vidi sniedz patvērumu salas gekoniem. Pandāni sastopami krāterī, bagātina palmu audzes un ieskauj virsotni.<ref name=Zurich/><ref name=Barachois>Giles Atkinson. ''The Barachois Project – A Baseline Study – Native and Endemic Species – Terrestrial Plants''. Biological Sciences University of Bristol Intern for the Barachois Project from June-September 2017</ref><ref>The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritian Wildlife Foundation. {{ISBN|978-999493802-5}}, page 42</ref> Cits rets augs ir kritiski apdraudētā [[Ganerskveinas alveja]] – [[sukulenti|sukulents]] ar viegli ieliektām, sulīgām, blīvās piezemes rozetēs augošām lapām un sarkanīgi dzelteniem [[zieds|ziediem]]. Raundā un netālajā [[Ganerskveina|Ganerskveinā]] saglabājušās vienīgās zināmās sugas savvaļas atradnes. Arī alveju izplatības areāls lēnām palielinās.<ref name=Zurich/> Līdz aktīvu atjaunošanas darbu sākumam bija saglabājušās tikai divas vietējās cietkokšņu sugas — ''[[Gagnebina pterocarpa]]''<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:495347-1 ''Gagnebina pterocarpa''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> un viens vienīgs ''[[Fernelia buxifolia]]''<ref>[https://wcsp.science.kew.org/namedetail.do?name_id=84422 ''Fernelia buxifolia''. World Checklist of Selected Plant Families. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> jeb bois buis īpatnis. Abas sugas vēl 1868. gadā pieminēja Paiks. Viņš rakstīja, ka koki ir zemi, bet ar iespaidīgu lapotni, kuru zari sāniski plešas no pusotra metra līdz sešiem un pat deviņiem metriem. ''G. pterocarpa'' ir neliels, līdz 4 metriem augsts koks ar pelēku stumbru, plūksnaini saliktām lapām un baltiem, mazās "birstītēs" sagrupētiem ziediem. Arī ''F. buxifolia'' ir neliels koks vai krūms ar ieapaļām spīdīgām lapām, baltiem ziediem un sarkaniem augļiem. Raundā nozīmīgākie šo sugu apputeksnētāji un sēklu izplatītāji ir gekoni. Mūsdienās salā ir sekmīgi ieviestas vairākas citas cietkokšņu sugas.<ref name=Nicolas/><ref name=Zurich/><ref name=Barachois/><ref name=Restoration/> 1991. gadā salā introducēja Maurīcijai endēmo ''[[Dracaena concinna]]''<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:534149-1 ''Dracaena concinna''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> — kokam līdzīgu krūmu ar stāvu stumbru un dzelteniem ziediem, kura palmām līdzīgās lapas bagātīgi izplešas no stumbra virsotnes. Šīs [[dracēnas]] pamatā sastopamas ap virsotni un vietās, kur risinās stādījumu atjaunošana. Cits Raundā ieviests augs ir ''[[Premna serratifolia]]''<ref>[https://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:864424-1 ''Premna serratifolia''. Plants of the World Online. [[Kjū karaliskais botāniskais dārzs]]]</ref> — neliels augošs vai ložņājošs koks, kas var sasniegt 5 m garumu. Pārstādītas trīs vietējās [[ebenkoki|ebenkoku]] sugas — [[Egretas melnkoks]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/30539/9561471 ''Diospyros egrettarum''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[melnais ebenkoks]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/30552/9562531 ''Diospyros tessellaria''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un ''[[Diospyros melanida]]'',<ref>[https://iucnredlist.org/species/30548/9562225 ''Diospyros melanida''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kā arī divas [[fikusi|fikusu]] sugas — ''[[Ficus reflexa]]'' un ''[[Ficus rubra]]''. Iespaidīga lapotne raksturo Maskarēnu arhipelāgam endēmo ''[[Cassine orientalis]]'' jeb bois d'olive, kura augļi ārēji atgādina olīvas. Labvēlīgos apstākļos koks var sasniegt 20 m garumu.<ref name=Zurich/><ref name=Island/> Sekmīgi iejuties ''[[Scaevola taccada]]'' — blīvs krūms ar vaskainām sukulentu lapām, kas plaši sastopams tropu un subtropu piekrastē. Suga ir ļoti izturīga pret sāli un kalpo par vienu no pioniera augiem atjaunojamās platībās. Uz Raundu pārvietoti ārkārtīgi reti endēmi krūmi ar krāšņiem ziediem — ''[[Hibiscus fragilis]]''<ref>[https://iucnredlist.org/species/39431/10237940#assessment-information ''Hibiscus fragilis''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[trohētijas|trohētija]] ''[[Trochetia parviflora]]''. Cietzemē tās apdraud invazīvās augu un dzīvnieku sugas.<ref name=Zurich/><ref name=Barachois/> 2020. gadā tika veiksmīgi reintroducēti vairāki simti pret noēnojumu izturīgo muskusa paparžu ''[[Microsorum scolopendria]]'' stādiņi. Lai arī suga ir parasta Maurīcijā, Raundā tā pilnībā izzuda 1980. gados. Ar papardēm paredzēts samazināt eroziju zem stādītajiem kokiem, veicināt nobirušo lapu satrūdēšanu un nodrošināt aizsardzību pret svešzemju sugu tālāku izplešanos.<ref>Success Story: Ferns growing. 22 January 2002. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]</ref> Raundā ilgāku laiku bija vienīgā zināmā ''[[Aerva congesta]]'' kolonija. Tas ir sīciņš, 08–3,2 cm augsts guļošs augs, kas sastopams uz kailām klintīm. 2013. gadā Maurīcijas piekrastē atklāja vēl vienu atradni — aptuveni desmit augus, kuri aptvēra divus 1,8 x 2 cm un 6 x 12,5 cm lielus pleķīšus. Raundā populācija no nepilniem simts [[indivīds|indivīdiem]] 1996. gadā nokritusies līdz sešpadsmit 2016. gadā. Suga sekmīgi iedzīvojusies Egretas dabas rezervātā, tomēr mēģinājumi 2013. gadā tur izveidot jaunu koloniju cieta neveiksmi.<ref>Journal of Threatened Taxa. ''Conservation Status of Mascarene Amaranth Aerva Congesta Balf.F.Ex.Baker (Eudicots:Caryophyllales:Amaanthaceae): a Critically Endangered Endemic Herb of ghe Mascarenes, Indian Ocean''. 26 July 2018, Vol. 10, No. 8</ref> Daži citi retas salas augi ir ''[[Chloris filiformis]]'', ''[[Vetivera arguta]]'', ''[[Phyllanthus revaughanii]]'', ''[[Asparagus umbellulatus]]'' un ''[[Dichrondra repens]]''. Lai arī šīs sugas sastopamas citviet Maurīcijā, Raundas populācijas varētu pārstāvēt ģenētiski atšķirīgas atradnes.<ref name=Island/> === Sugu uzskaite === Pirmo visaptverošo augu uzskaiti 1975. gadā veica [[Edinburgas Universitāte]]s organizēta ekspedīcija. Tā atzīmēja 43 sugas.<ref>Bullock, D. & North, S. ''Report of the Edinburg University expedition to Round Island, Mauritius, July and August 1975''.</ref> 1986. gadā tika saskaitītas 55, bet 1993. gadā 60 sugas. Patlaban salā zināmas 114 augu sugas, no kurām aptuveni 36 ir svešzemju pārstāves. Sugu pieaugums saistāms ar vietējo augu [[introdukcija|reintrodukciju]]. Raundas augājs saglabājis plašu sākotnējo elementu daudzveidību, lai arī piedzīvoja ļoti nopietni izmaiņas 19. gadsimtā un smagi cieta no ievestiem zālaugiem. Augsti invazīvu kokaugu sēklas līdz salai nav nokļuvušas. Tomēr ievestās nezāles iesāka izplesties pēc kazu un trušu izskaušanas. == Fauna == [[Attēls:Leiolopisma telfairii Ile aux Aigrettes.JPG|thumb|250px|[[Telfēra scinks|Telfēra scinkam]] Raunda kļuva par pēdējo patvērumu]] [[Attēls:Round Island Boa.jpeg|thumb|250px|[[Raundas boa]] ir vienīgā [[čūskas|čūsku]] apakškārtas pārstāve [[Maskarēnu salas|Maskarēnu]] salās, kas pārdzīvoja [[arhipelāgs|arhipelāga]] kolonizāciju]] [[Attēls:Cylindraspis inepta.JPG|thumb|250px|[[Izmiršana|Izmirušie]] [[Maskarēnu milzu bruņurupuči|milzu bruņurupuči]] nodrošināja pilnvērtīgu [[ekosistēma|ekosistēmu]]; (attēlā rekonstruēts [[Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis|seglmuguras bruņurupucis]] [[Egreta|Egretā]])]] === Rāpuļi === 1753. gadā Nikolā-Luiss Delakails rakstīja, ka, atšķirībā no Maurīcijas cietzemes, "''kaimiņu salās Isle Ronde'' [Raunda]'', Isle Longue'' [Flata]'' un Coin de Mire'' [Ganerskveina]'' ir čūsku un ķirzaku pārpilnība''". Pirmos rūpīgos reptiļu pētījumus vairāk nekā 100 gadus vēlāk Raundā veica Paiks. Viņš detalizēti aprakstīja čūskas un četras ķirzaku sugas. Lai arī sala jau bija smagi cietusi no ievestām kazām un trušiem, Paika spilgtais apraksts joprojām liecina par rāpuļu bagātību. Pētnieks tos novēroja "''gandrīz ikvienā salas daļā''".<ref name=Nicolas/> Lai arī Raundā tika izlaisti truši un kazas, salā netika ievazātas svešzemju [[plēsēji|plēsēju]] un rāpuļu sugas. Pateicoties tam, tur saglabājusies visneskartākā reptiļu ekosistēma [[Maskarēnu salas|Maskarēnu arhipelāgā]]. Līdz 19. gadsimtam visu Maurīcijas [[dabiskā vide|vidi]] bija pārņēmušas invazīvās sugas, un pēc 1860. gadiem Raunda kļuva par pēdējo patvērumu [[Gintera gekons|Gintera gekonam]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/16926/152274946 Round Island Day Gecko ''Phelsuma guentheri'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Telfēra scinks|Telfēra scinkam]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/11409/152276731 Telfair's Skink ''Leiolopisma telfairii'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref> [[Darela nakts gekons|Darela nakts gekonam]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/17424288/17424347 Durrell's Night Gecko ''Nactus durrellorum'']. [[Sarkanā grāmata]]</ref><ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust - 1994. ''The Night Geckos of the genus Nactus in the Mascarene Islands a description of the distinctive population on Round Island''. Pp. 119-131. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]].</ref> [[Raundas boa]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/3989/152276140 Keel-scaled Boa ''Casarea dussumieri''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un [[Raundas alu boa]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/2864/13483086 Round Island Burrowing Boa ''Bolyeria multocarinata''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> Salā saglabājās arī divas citas endēmas sugas — [[Bodžera scinks]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/62251/13482733 Bojer's Skink ''Gongylomorphus bojerii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kura areāls ietver vēl dažas citas [[kontinentālais šelfs|šelfa]] saliņas un [[Maurīcijas dienas gekons]],<ref>[https://animaldiversity.org/accounts/Phelsuma_ornata Ornate Day Gecko ''Phelsuma ornata''] Animal Diversity Web. [[Mičiganas Universitāte|University of Michigan Museum of Zoology]]</ref> kas apdzīvo Maurīcijas [[zemiene|zemieni]] un nelielās blakus saliņas. Raundā mitinās vēl viena vietējā suga — [[Boutona scinks]],<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/172864/1374500 Bouton's Skink ''Cryptoblepharus boutonii''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> kas tāpat sastopams dažās citās saliņās un Maurīcijas piekrastē.<ref name=birdlife/><ref>[https://www.worldwildlife.org/ecoregions/at0120 Islands of Reunion and Mauritius, east of Madagaskar]. [[Pasaules Dabas Fonds]]</ref> [[Zālēdāji|Zālēdāju]] ievešana izraisīja dabisko dzīvotņu bojāeju. Gandrīz pilnībā izzuda cietkoki un katastrofāli samazinājās palmām bagātie biotopi. 1970. gados niecīgie palmu un [[Pandanus vandermeeschii|pandānu]] pudurīši kļuva par pēdējām mikrodzīvotnēm izdzīvojušām rāpuļu populācijām. Tobrīd rāpuļu skaits bija kritiski zems, un šīs unikālās komūnas pastāvēšana kļuva nopietni apdraudēta. Pēc trušu un kazu izskaušanas iesākās palmu un citu dzīvotņu atjaunošanas darbi, kas veicināja strauju rāpuļu populāciju pieaugumu. Tomēr alu boa glābšanas pasākumi nāca pārāk vēlu. Zemsedzē un starp kritušām lapām dzīvojošā suga izzuda līdz ar augsnes eroziju, un tā nav redzēta kopš 1975. gada. Neraugoties uz rūpīgiem meklējumiem, alu boa tiek uzskatīta par izmirušu. Palmām bagātās dzīvotnes ir augiem blīvākie un komplicētākie biotopi, kur konstatēta visaugstākais scinku un gekonu skaits. Palmas, pandāni un biezais lapu slānis nodrošina uz zemes un kokos dzīvojošiem rāpuļiem bagātīgu vidi, kur sildīties, baroties, vairoties un rast patvērumu. Nākamie reptiļiem blīvākie biotopi ir krāteris, jauktās zālaugu kopienas un salas virsotne, jo Telfēra scinki, Gintera gekoni, dienas gekoni un Raundas boa spēj vienādi veiksmīgi izdzīvot arī no palmām brīvās audzēs. Endēmo sugu areāli kopumā aptver visu salu, taču to klātbūtne piekrastē pamatā ir īslaicīga. Telfēra scinku mātītes izdēj olas ne tikai mīkstajā zemē, bet arī jūrasputnu alās, kuras bagātīgi klāj vairākas salas vietas. Darela nakts gekons pamatā apdzīvo mitro sienu plaisas un klinšu atsegumus, tomēr visai bieži sastopams arī palmu audzēs. Sīciņais Boutona scinks ir tipisks piekrastes iemītnieks, kas nelielās lāmās vai viļņu šļakatām pakļautās vietās tvarsta [[vēžveidīgie|vēžveidīgos]] un [[zivis|zivtiņas]]. Savukārt virsotnes dzīvotnē novērojams augsts Bodžera scinku blīvums. Tas ir salīdzinoši atklāts biotops, un klinšu krāvumi ir to iecienīta dzīvesvieta.<ref name=Zurich/><ref name=Rg/><ref name=invasive/> Raundā visilgāk izdzīvoja viena vai abas pēdējās zināmās Maskarēnu milzu bruņurupuču sugas — [[Maurīcijas seglmuguras milzu bruņurupucis|Maurīcijas seglmuguras bruņurupucis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/6062/12385198 ''Cylindraspis inepta''] [[Sarkanā grāmata]]</ref> un/vai [[Maurīcijas kupolveida milzu bruņurupucis|Maurīcijas kupolveida bruņurupucis]]<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/6064/12390055 ''Cylindraspis triserrata''] [[Sarkanā grāmata]]</ref>. Acīmredzot šīs sugas aizņēma atšķirīgas ekoloģiskas nišas – izmēros mazākais kupolveida bruņurupucis ganījās zālē, kamēr seglmuguras suga pamatā pārtika no lapām. Ganoties, izkaisot sēklas un mēslojot augsni, šie [[zālēdāji]] nodrošināja veselīgu augāja komūnu. Milzu bruņurupuči šeit [[izmiršana|izmira]] pēc 1844. gada — gandrīz 100 gadus vēlāk, nekā pārējā Maskarēnu arhipelāgā. Noķerto grūsno mātīti Loida ekspedīcija pārveda uz Maurīciju, bet mazuļus vēlāk uzdāvināja paziņām. Salas gubernators un zinātnes [[mecenāts]] [[Henrijs Bārklijs]] vēlāk tikās ar šīs ekspedīcijas dalībnieku un 1870. gadā ar nožēlu rakstīja, ka tika zaudēta jaunatklāta suga, kuras "''[[karapakss|karapaksi]] un citas atliekas lielā skaitā atrodamas šīs zemes purvos''".<ref name=Rg/><ref>Osteological finds on Trois Mamelles mountain extends the know ecological range of the extinct endemic Mauritian tortoise ''Cylindraspis'' sp. F.B.V Florens. University of Mauritius. January 2002</ref> Lai aizsargājamās Maurīcijas teritorijās nodrošinātu ekoloģisko līdzsvaru, 1990. gadu sākumā Egretā no [[Seišelas|Seišelām]] tika izlaisti brīvībā pirmie [[Aldabras milzu bruņurupucis|Aldabras milzu bruņurupuči]]. Attīstot veiksmīgo eksperimentu, 2007. gadā divpadsmit nepieaugušus milzu bruņurupučus no [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervāta]] un divpadsmit [[Madagaskara]]s [[starainie bruņurupuči|starainos bruņurupučus]] pārveda uz Raundu. Tos sākumā izlaida iežogotā platībā, bet vēlāk ļāva brīvi ganīties visā salā. Populācija tika papildināta, un 2016. gada beigās Raundā brīvi klīda 463 milzu bruņurupuču īpatņu, kuru lielāko daļu veidoja jaunuļi un 15 starainie bruņurupuči. Pēdējie patlaban no salas aizvākti. Savukārt Seišelu milzeņi [[taksonomija|taksonomiski]] un pēc dzīvesveida līdzinās Maskarēnu milzu bruņurupučiem. Dzīvnieki sekmīgi izkaisa endēmo palmu sēklas, veicinot unikālās dzīvotnes izplatīšanos. Tādējādi bruņurupuču klātbūtne labvēlīgi ietekmē arī citu rāpuļu populācijas, kurām bagātīgās audzes sniedz lielisku patvērumu.<ref name=degradation /><ref>Tortoise Project. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]</ref><ref>Saving Mauritius's rare species. By Gabby Salazar. [[BBC]], 13 September 2015</ref><ref>''Impacts of herbivory by ecological replacements on an island ecosystem''. Journal of Applied Ecology. British Ecological Society. 10 December 2021</ref><ref>Tortoise rewilding. Our Projects. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]</ref> === Putni === [[Attēls:Phaethon lepturus Ilot Gabriel Mauritius.jpg|thumb|250px|[[Baltastes tropu jūrasputns]] [[Gabriela sala|Gabriela salā]], kas atrodas blakus Raundai]] Raunda ir [[putniem nozīmīga vieta|jūrasputniem nozīmīga]] sala, kur ievērojamā skaitā ligzdo vairākas [[putni|putnu]] sugas.<ref name=birdlife/> Lielākās ligzdojošu putnu kolonijas veido [[ķīļastes vētrasputns|ķīļastes vētrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/wedge-tailed-shearwater-ardenna-pacifica Wedge-tailed (''Ardenna pacifica'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[Trindadas vētrasputns|Trindadas vētrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/trindade-petrel-pterodroma-arminjoniana Trindade Petrel (''Pterodroma arminjoniana'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[sarkanastes tropu jūrasputns|sarkanastes tropu jūrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/red-tailed-tropicbird-phaethon-rubricauda Red-tailed Tropicbird (''Phaethon rubricauda'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[baltastes tropu jūrasputns|baltastes tropu jūrasputni]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22696645 White-tailed Tropicbird (''Phaethon lepturus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Tropu jūrasputni ligzdo salas lielākajā daļā, bet īpaši ievērojama ligzdu koncentrācija novērojama stāvās, grūti aizsniedzamās nogāzēs. Baltastes sugas ligzdas atrodamas tāpat starp atklātām saknēm vai kritušām palmu lapām, kamēr sarkanastes suga ligzdo arī zem klinšainām nokarēm vai starp akmeņiem. Raunda ir vienīgā sala Indijas okeānā, kur uzturas vairoties spējīga Trindadas vētrasputnu kolonija.<ref>Frank B. Gill, Christian Jouanin. ''Notes on the Seabirds of Round Island, Mauritius.'' The Auk: Ornithological Advances 87:514-521. July 1970.</ref> Mazākā skaitā ligzdo [[Kermadeka vētrasputns|Kermadeka vētrasputni]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/kermadec-petrel-pterodroma-neglecta Kermadec Petrel (''Pterodroma neglecta'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> [[herolda vētrasputns|herolda vētrasputni]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698012 Herald Petrel (''Pterodroma heraldica'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref>, [[Persijas vētrasputns|Persijas vētrasputni]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698267 Persian Shearwater (''Puffinus persicus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref>, [[mazais vētrasputns|mazie vētrasputni]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/45959011 Little Sheawater (''Puffinus assimilis'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Salā ir vienīgā [[Bulvera vētrasputns|Bulvera vētrasputna]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22698132 Bulwer's Petrel (''Bulweria bulwerii'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Indijas okeāna populācija , lai arī tā iekļauj tikai dažus pārus. Raundu apmeklē arī citi jūras putni, kā [[melnspārnu vētrasputns]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22697954 Black-winged Petrel (''Pterodroma nigripennis'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> un [[Baro vētrasputns]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/factsheet/22698035 Barau's Petrel (''Pterodroma baraui'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Tomēr šīs sugas pārstāv vienīgi daži īpatņi. Joprojām nav pilnībā skaidra Raundas vētrasputna taksonomiskā piederība, kuru varētu uzskatīt par salas vissaistošāko putnu. Acīmredzot tas ir Trindadas vētrasputna, Kermadeka vētrasputna un herolda vētrasputna hibrīds.<ref>Ruth M. Brown, Carl G. Jones. ''Range expansion and hybridization in Round Island petrels (Pterodroma spp.): Evidence from microsatellite genotypes.'' Molecular Ecology 19(15):3157-70. August 2010.</ref><ref name=Restoration>Round Island Restoration Programme. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]. 06 August 2018.</ref><ref>Distribution and gene-flow in a hybridising population of ''Pterodroma'' petrels. Katherine Alice Booth Jones. Zoological Society of London. 10 August 2016</ref> Nelielā skaitā salā ligzdo [[svītrainais gārnis]],<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/22728182 Green-backed (''Butorides striata'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> bet gar piekrasti un klinšainām nogāzēm pārlidojumu laikā bieži novērojams [[akmeņtārtiņš]].<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/ruddy-turnstone-arenaria-interpres Ruddy Turnstone (''Arenaria interpres'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Katru gadu Raundu apmeklē arī dažas citas migrējošas sugas. Tāpat manīta [[Maskarēnu salangāna]].<ref>[https://www.iucnredlist.org/species/22686511/154346114 Mascarene Swiftlet (''Aerodramus francicus'')]. [[Sarkanā grāmata]]</ref><ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/mascarene-swiftlet-aerodramus-francicus Mascarene Swiftlet (''Aerodramus francicus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> Laiku pa laikam salā ieklīst [[svītrainā ūbele]]<ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/zebra-dove-geopelia-striata Zebra Dove (''Geopelia striata'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref> un [[sarkanvaigu bulbuls]].<ref name=Restoration/><ref>[http://datazone.birdlife.org/species/factsheet/red-whiskered-bulbul-pycnonotus-jocosus Red-whiskered Bulbul (''Pycnonotus jocosus'')]. ''[[BirdLife International]]''</ref>. 1980. gados dabisku koloniju izveidoja [[mājas zvirbulis|mājas zvirbuļi]]. Centieni pilnībā izskaust mājas zvirbuļus un to vietā reintroducēt [[Maurīcijas fodijs|Maurīcijas fodijus]] pagaidām nav bijuši sekmīgi.<ref name=birdlife>[http://www.datazone.birdlife.org/site/factsheet/6658 Round Island. ''[[BirdLife International]]'']</ref><ref>Tatayah, R.R.V. ''The breeding biology of the Round Island petrel (Pterodroma arminjonia) and factors determining breeding success.'' University of Mauritius, Mauritius. 2010.</ref> <ref>Bednarczuk,E., Feare,C.J., Lovinbond,S., Tatayah,V & Jones,C.G. ''Attempted eradication of house sparrows Passer domesticus from Round Island (Mauritius), Indian Ocean.'' Conservation Evidence, 7, 75-86. 2010.</ref> === Bezmugurkaulnieki === [[Attēls:Crabs Mauritius Gabriel Island.JPG|thumb|250px|[[Maurīcija]]s [[piekraste]] ir stipri degradēta, tāpēc [[krabji]] sastopami vienīgi dažu saliņu cilvēku pūļu netraucētās, nomaļās vietās]] [[Attēls:Geograpsus stormi 2.JPG|thumb|250px|''[[Geograpsus stormi]]'' Raundas piekrastē ir reti sastopama [[krabji|krabju]] suga.]] Raundā atzīmēta [[bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] pārpilnība, kas nodrošina ar barību tur mītošos rāpuļus.<ref>Bullock, D., North, S., & Greig, S. (1982) ''Round Island Expedition 1982 Final Report''.</ref><ref>Bullock, D.J. & North, S. (1991) ''Round Island Expedition 1989. Final Report''.</ref> Darels rakstīja, ka izdzīvojušās palmu birzītēs "''mita [[prusaki]] un [[circeņi]], [[vaboles]], [[mušas]] un dīvaini kāpuri, kuru maksts atgādināja saldējuma konusveida turziņu; tur bija [[kukaiņi]], [[zirnekļi]] un gandrīz visur miljoniem sīku, sarkanu [[ērces|smidzīšu]], kas šķietami bez jebkāda mērķa tekalēja pa tufu. Alās zem sakritušajām latāniju lapām mitinājās interesanti sauszemes [[krabji]] purpura krāsā; tiem bija palsas krēmkrāsas spīles, kuras tie nemitīgi kustināja.''" Pirmos rūpīgos agrīnos pētījumus 1868. un 1869. gadā veica Nikolass Paiks. Viņš aprakstīja vairāku sugu [[zirnekļi|zirnekļus]] un triju sugu [[skorpioni|skorpionus]]. Pirmā apmeklējuma laikā Paiks uz palmas lapām notvēra "''spoži zaļu skorpionu [ar] iespaidīgi garu asti''". Tomēr suga bija kļuvusi reta, un visi turpmākie tās meklējumi beidzās nesekmīgi. Tāpat pētnieks norādīja uz [[gliemeži|gliemežu]], [[skolopendras|skolopendru]] un [[zarkukaiņi|zarkukaiņu]] pārbagātību. Uz ''Ipomoea pes-caprae'' zieda viņš noķēra vienu vienīgu [[bites|biti]] tumši sārtā krāsā un gaiši dzeltenām joslām. Plašajā muzeja kolekcijā Paiks nespēja atrast nevienu līdzīgu eksemplāru. Tāpat viņš novēroja vienu Maurīcijā bieži sastopamu [[platspāres|platspāri]], kas acīmredzami bija atpūsta no cietzemes.<ref name=Nicolas/> 1985. gadā aprakstīta jauna sulu sūcoša [[bruņutis|bruņuts]] suga ''[[Asterolecianum dictyospermae]]'', kas mitinās uz orkāna palmas. 1993. gadā Raundas un Sērpentas salā aprakstīta skolopendra ''[[Scolopendra abnormis]]'', 1995. gadā Raundā — ''[[Rhysida jonesi]]'' un ''[[Cryptops decoratus]]'', pēdējā no kurām iepriekš atzīmēta arī [[Madagaskara|Madagaskarā]]. <ref name=birdlife/><ref>Williams, D.J. & Mamet, J.R. (1986) A new species of ''Asterolecanium'' Targioni Tozzeti (Homoptera:Asterolecaniidae) on a palm in Round Island, Mauritius: A conservation puzzle. ''Systematic Entomology'', Volume 11, Issue 1; 129-132</ref> 2002. gadā aprakstīta endēma zarkukaiņu suga ''[[Apterograeffea marshallae]]'', kas zināma no 1868. gadā ievāktās Nikolasa Paika kolekcijas. Pētnieks savulaik atzīmēja, ka tas ir parasts Raundas faunas pārstāvis. Zarkukaiņi pamatā barojas uz zilo latāniju lapām, tomēr atsevišķos gadījumos tie novēroti arī uz pudeļpalmām, kā arī ''Dracaena concinna'' un ''Cassaena orientalis'' koku lapām. Ģints otra suga, kas mitinās Reinjonā, mitinās apdraudēto orkāna palmu lapotnē. Raundā saglabājušies tikai viens šīs palmas īpatnis, kas acīmredzot rada nopietnus šķēršļus zarkukaiņu plašākai izplatībai.<ref name=Nicolas/><ref>Sticks and stones: notes on the ecology and conservation of an endemic stick insect (''Apterograeffea marshallae'') and the restoration of an island ecosystem. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests]]. [[Maurīcijas savvaļas fonds]]. ''Phelsuma'' 24 (2016); 72-79</ref> 2014. gadā tika atklāta agrāk nezināma [[sienāži|sienāžu]] suga ''[[Odontomelus ancestrus]]''. Tā apdzīvo atklātas palmu audzes un zālājus un nav sastopama ar veģetāciju nabadzīgās salas dzīvotnēs, tāpēc sugas kopīgais areāls nepārsniedz 1 km². Sienāži ir piemērojušies lielam rāpuļu blīvumam, un lielāko potenciālo apdraudējumu tiem rada invazīvās sugas.<ref name=Restoration/><ref>Endemic grasshoppers from the Macarene Islands: a critically endangered island fauna. Sylvain Hugel. Journal Insect Conervation (2015) 19:87-96</ref><ref>Grasshoppers of the Mascarene Islands:New species and new records (Orthoptera, Caelifera). Sylvain Hugel. [[ResearchGATE]]. December 2014</ref> Acīmredzot visas šīs dažādās bezmugurkaulnieku sugas bija sastopamas arī Maurīcijas cietzemē, kur kolonizācijas laikā sākotnējie endēmie meži gandrīz pilnībā izzuduši un klāj aptuveni 1% salas teritorijas.<ref name=Island/> Vismaz līdz 1869. gadam Raundā dzīvoja liela izmēra [[vaboles|vabole]] [[Fregates dižmelnulis]], kas patlaban saglabājies tikai vienā [[Seišelas|Seišelu]] salā — nelielajā Fregates salā. Dižmelnuļa izmiršanas iemesls bija kokaudžu un sauso koku izzušana, uz kuriem barojās vaboļu kāpuri. <ref>Lost Land of the Dodo: An Ecological History of Mauritius, Réunion & Rodrigues. Anthony S. Cheke, Julian Pender Hume. T & AD POYSER. London. 2008. Page 254</ref> Salas piekrastē zināmas trīs sauszemes [[krabji|krabju]] sugas — bieži sastopamā ''[[Geograpsus grayi]]''<ref>[https://www.sealifebase.ca/summary/Geograpsus-grayi.html# ''Geograpsus grayi''. SeaLifeBase]</ref>, reti atzīmētā ''[[Geograpsus stormi]]''<ref>[https://www.marinespecies.org/aphia.php?p=taxdetails&id=207534 ''Geograpsus stormi''. World Register of Marine Species]</ref> un kāda [[vientuļniekvēži|vientuļniekvēžu]] suga.<ref name=Island>A Management Plan for the Restoration of Round Island (2008—2012). Main Contributors Ashok Khadun, Visnuduth Bachraz, Ehsan Dulloo, Rachel Atkinson, Vikash Tatayah, Christine Griffiths, John Mauremootoo</ref> Sastopama [[Maskarēnu salas|Maskarēnu salām]] endēmās sauszemes [[gliemeži|gliemežu]] sugas ''[[Tropidophora fimbriata]]'' pasuga ''T. fimbriata haemostoma''.<ref name=Restoration/><ref>[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1289211 ''Tropidophora fimbriata''. MolluscaBase]</ref><ref>A Field Guide to the Non-Marine Molluscs of the Mascarene Islands (Mauritius, Rodrigues and Réunion) and the Northern Depencies of Mauritius. Owen L. Griffiths, Vincent F. B. Florens "''Variety haemastoma confined to Round Island where it is moderately common; the largest living T. fimbriata.''"</ref> Divas citas gliemežu sugas ''[[Quickia concisa]]''<ref>[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1421488 ''Quickia (Quickia) concisa''. MolluscaBase]</ref> un ''[[Gastrocopta microscopica]]''<ref>[https://molluscabase.org/aphia.php?p=taxdetails&id=1519078 ''Gastrocopta (Falsopupa) microscopica''. MolluscaBase]</ref> atzīmētas arī citās Maskarēnu salās.<ref name=Island/> == Aizsardzība == === Edvarda Ņūtona darbība === 1878. gadā Edvards Ņūtons uzskaitīja sešas Maurīcijas putnu sugas, kurām nepieciešamība aizsardzība. Piecas no tām iekļāva endēmos sauszemes putnus, bet sestā bija sarkanastes tropu jūrasputns — "''Phoethon phoenicurus, Paille en Quene — Ile Ronde''". Ornitologu darīja bažīgu, ka "''bezprātīgi mednieki laiku pa laikam tos izšauj''" un uzvēra nepieciešamību pasargāt sugu no izskaušanas. Ap 1880. gadu Raundā sarkanastes tropu jūrasputni joprojām ligzdoja milzīgā skaitā, un 1886. gadā izdota proklamācija paredzēja "''droši aizsargāt jūrasputnus Flatā un Gabriela salā''". Nākamā gada proklamācija bija vērsta uz sarkanastes tropu jūrasputnu aizsardzību Raundā. Tomēr putnu medības no varasiestāžu puses netika kontrolētas.<ref name=dodo/> === Agrīnie pasākumi === Pirmās aizsardzības aktivitātes saistāmas ar Maurīcijas gubernatora Roberta Ņūtona un zoologa Žana Vinsona darbību. 1954. gada oktobrī Ņūtons pievērsa uzmanību, ka "''uzšķērsto'' [sarkanastes tropu jūrasputnu] '' kaudzes ir satraucošs skats ikvienam Raundas salas apmeklētājam''". Putnu ligzdošanas periods no oktobra līdz janvārim nelaimīgā kārtā sakrita ar laika apstākļiem, kas bija vislabvēlīgākie laivinieku nokļūšanai līdz salai. Lai gan salīdzinājumā ar 1948. gadu sugas īpatņu skaits bija nedaudz palielinājies, gubernators uzskatīja, ka zvejnieki varētu pilnībā izskaust gan tropu jūrasputnus, gan [[vētrasputnu dzimta|vētrasputnus]]. 1957. gadā Ņūtons pasludināja Raundu par dabas rezervātu. Viņš pārlieku optimistiski cerēja, ka tas spēs apturēt malumedniekus. Vēl 1976. gada ekspedīcijas laikā Džeralds Darels rakstīja, ka sarkanastes tropu jūrasputni "''ir pārlieku viegls laupījums zvejniekiem, kas atbrauc uz Raundu, nogalina putnus un pēc tam aizved tos uz Maurīciju, kur pārdod ķīniešu restorānos''". Vinsons no 1948. līdz 1975. gadam apmeklēja salu deviņas reizes, veicot floras un faunas pētījumus. Viņš jutās satriekts, kad 1960. un 1962. gada cikloni izgāza lielāko daļu palmu un pandānu, gandrīz pilnībā nopostīja latānijas un citas augu sugas. Vinsons uzskatīja, ka trušu un kazu izskaušana būtu vienīgais ceļš, lai saglabātu saliņas unikālos iemītniekus. Viņš apceļoja starptautiskas vides aizsardzības pārvaldes un iesniedza īpašu ziņojumu par stāvokli Raundā Starptautiskai dabas un dabas resursu savienībai. Sākotnēji vienīgie pasākumi iekļāva sporādisku kazu un trušu izšaušanu. Vinsons nomira 1966. gadā, tomēr viņa pirmie soļi pamazām sāka nest augļus. Vietējā aizsardzības pārvalde centās novērst tropu jūrasputnu medības, savukārt zālēdāju skaita samazināšana ļāva nedaudz atkopties nelielajām latāniju un pandānu audzītēm. Vinsona darbu turpināja viņa dēls Žans-Mišels. Viņš no 1966. līdz 1975. gadam vairāk nekā trīs simts stundas veltīja Raundas pētījumiem un aprakstīja rāpuļu sugas.<ref>A. Wahab Owadally. Herpetology in Mauritius. A History of Extinction, Future Hope for Conservation. ''Conservator of Forests, Forestry Service, [[Kjūrpaipas botāniskais dārzs|Curepipe]], Mauritius'' 1989.</ref> Starptautiskās intereses rats pamazām sāka griezties, kad, pēc valdības uzaicinājuma, 1973. gada janvārī Maurīciju apmeklēja [[Pasaules Dabas Fonds|Pasaules Dabas Fonda]] pirmais vadītājs [[Pīters Skots]]. Pēc viņa ieteikuma notika mēģinājumi ar strihnīnu iznīdēt trušus. Tomēr tie beidzās neveiksmīgi, jo nākamām trusēnu paaudzēm izveidojās imunitāte pret šo indi. 1975. gadu pirmos visaptverošos ekoloģiskos pētījumus veica [[Edinburgas Universitāte]]s organizēta ekspedīcija. Lai uzraudzītu augāja izmaiņas, tika izveidoti vairāki pastāvīgi sektori. Šīs ekspedīcijas laikā pēdējo reizi bija novērota alu boa. Tika aplēsts augu, rāpuļu, trušu un kazu populāciju lielums. Ekspedīcija mēģināja izskaust zālēdājus, nošaujot 883 trušus un divas kazas.<ref name=dodo/> === Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta darbība === [[Attēls:Round Island Durrell 1976.JPG|thumb|250px|[[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] vadītā ekspedīcija Raundas apmeklējuma laikā 1976. gadā]] [[Attēls:Round Island 1976.JPG|thumb|250px|[[Džeralds Darels|Džeralda Darela]] (otrais no kreisās) vadītā ekspedīcija Raundas apmeklējuma laikā 1976. gadā]] 1976. gadā Maurīciju, [[Rodrigesa (sala)|Rodrigesu]] un Raundas salu pirmo reizi apmeklēja Džeralds Darels un [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības tresta]] personāls. Tas ievadīja ilglaicīgu tresta aktīvu iesaistīšanos vides saglabāšanas projektā Maurīcijā. Pirmie aizsardzības pasākumi skāra Maurīcijas sārtos baložus, Maurīcijas gredzenkakla papagaiļus, [[Rodrigesas augļēdājsikspārnis|Rodrigesas augļedājsikspārņus]] un Raundu. Lai garantētu sugu izdzīvošanu trušu pārņemtajā salā, pavairošanai nebrīvē [[Darela savvaļas parks|Džērsijas zooloģiskajā dārzā]] divās Darela vadītās ekspedīcijās tika ievākti vairāki Telfēra scinki, Bodžera scinki, Gintera gekoni un Raundas boa. Pēc otrā salas apmeklējuma Darels rakstīja: ''"Pilots apmeta līkumu zemu virs salas. Redzējām tās lielo, kailo, izkaltušo kupri un kāda krātera kraujas malu... aizkustinošā plānā palmu josliņa stiepās kā bāli zaļš pusmēness kuprim ap vienu malu, bet pašā virsotnē rēgojās lieli sairdināta tufa strēķi. Šķita bezmaz neticami, ka pat tagad, kad sala praktiski jau beigusi dzīvot, tā tomēr vēl noder par mājokli tik daudziem radījumiem un augiem; un vēl jo neticamāk šķiet tas, ka sešas no turienes sugām nav sastopamas nekur citur pasaulē. Kad cēlāmies arvien augstāk un sala tirkīza krāsas jūrā saruka pavisam maziņa, es cieši apņēmos, ka jādara viss iespējamais, lai to glābtu".'' Tresta vadībā 1979. gadā Raundu atbrīvoja no kazām, 1986. gadā triju mēnešu operācijas laikā — trušiem, ļaujot salai pamazām atkopties.<ref>Dodo: Journal of Durrell Wildlife Conservation Trust – 1987. Eradication of rabbits from Round Island, Mauritius: a conservation success story. ''New Zealand Department of Conservation''. [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Jersey Wildlife Preservation Trust]]. 24: 19–43</ref><ref>!t's time. 50th Anniversary Commemorative Plate. "''Durrell has been working to save the rare species reptiles of Round Island since 1976, including one of the larger gecko species, the Guenther's gecko (Phelsuma guentheri), which was brought to Jersey for breeding, as well as the Telfair's skink and Round Island boa. To save species, however, Durrell has long recognised that their habitats must be saved, too. Therefore, Durrell also began the long and challenging task to restore the unque habitat of Round Island, which had been destroyed by the goats and rabbits released there in the 19th century as a food supply for passing sailors. Gerald Durrell once described the Round Island project as the most important conservation effort with which the Trust had been involved. The knowledge gained from working on Round Island has since been to restore many other islands and their ecosystems. To acknowledge the siginifance of the original work, another gecko discovered on Round Island has been named in honour of Gerald Durrell and Lee Durrell — the Durrell's night gecko Nactus serpeninsula durrelli''". [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]</ref> 1988. gada ekspedīcijas laikā tika izstrādāts pirmais Raundas aizsardzības darbības plāns. Grāmatā "Šķirsta jubileja" (angliski izdota 1990. gadā) Darels šādi apraksta salas stāvokli gadu pēc trušu izskaušanas: <blockquote>''"Nekur nebija ne miņas no trušiem... bija redzams, ka krunkainā, saplaisājusī un noplicinātā Raundas salas zeme jau pārklājusies ar trauslu, zaļu jauno dzinumu kārtu. Salai tika dota otra izdzīvošanas iespēja."''</blockquote> === Maurīcijas savvaļas fonda darbība === [[Attēls:Maurīcijas Savvaļas Fonds.JPG|thumb|250px|Mūsdienās par Raundas aizsardzību gādā [[Maurīcijas savvaļas fonds]]]] [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maurīcijas savvaļas fondu]] izveidoja pēc Džeralda Darela iniciatīvas 1984. gadā.<ref>Your Guide. "''In pantnerhip with the Mauritian Wildlife Foundation and the Island's National Parks and Conservation Service, Durrell has made a long-term commitment to the recovery of the remaining reptile species on Mauritius, restoring habitat on offshore islets, moving animals from one islet to another to establish new populations and reintroducing captive-bred individuals. This has involved close partnerships between the team in Mauritius and our staff back in Jersey''". [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]. Page 13.</ref>. Attiecībā uz Raundu fonds izvirzīja trīs pamatmērķus: * Atjaunot salas palmu un cietkoku audzes un bruņurupuču ganību augāju. * Aizsargāt apdraudētos augus un dzīvniekus. * Izmantot salu kā patvērumu apdraudētām Maurīcijas augu un dzīvnieku sugām, kā arī par avotu rāpuļu un jūrasputnu ieguvei, lai atjaunotu citas ekosistēmas.<ref name=Project>Round Island Restoration Project. [[Maurīcijas savvaļas fonds|Mauritian Wildlife Foundation]]. 2017</ref> Fonda īstenotie pasākumi iekļauj: * Invazīvo sugu kontrole: strikti karantīnas pasākumi, kas novērstu svešzemju sugu ievazāšanu, problemātisko sugu kontrole un izskaušana un izravēšana apstādītās platībās. * Augsnes erozijas pētīšana, dzīvotnes atjaunošana un reto sugu aizsardzība. * Pētījumu stacijas atjaunošana, lai uzlabotu tās kapacitāti. * Mežu atjaunošana: mežu stādīšana un kopšana, reto vietējo sugu pārstādīšana un piemērotas dabiskās vides atjaunošana, lai reintroducētu vietējo faunu. * Ekosistēmas izveidošana, kas ļautu piesaistīt putnus, rāpuļus un bezmugurkaulniekus. * Apdraudēto rāpuļu un jūrasputnu populāciju uzraudzība. * Analogu zālēdāju (bruņurupuču) ieviešana un uzraudzība, lai kontrolētu zālaugus. * Projekta publiskas apspriedes un plašsaziņas līdzekļu iesaistīšana.<ref name=Project/> ==== Invazīvo sugu kontrole ==== Starp 1990. un 1998. gadu notika regulāri fonda organizēti izbraucieni uz salu, lai iznīdētu potenciāli invazīvos augus. Pirmkārt tie bija ''[[Desmanthus virgatus]]'' un ''[[Desmodium incanum]]''. 1998. gadā šo abu sugu izskaušanas pasākumus pārtrauca, uzskatot to par neizpildāmu pasākumu. 2000. gadā Raundā vairākās vietās atklāja ''[[Chromolaena odorata]]'' — [[Rietumu puslode]]s augu un vienu no problemātiskākajām invazīvām sugām aizsargājamos [[Āfrika]]s [[lietusmeži|lietusmežos]]. Augus izravēja, ierobežojot tā tālāku izplatīšanos. 2020. gadā tika izravēts 1781 pieaudzis šīs sugas augs un 4235 stādiņi. Pūles bija attaisnojušās, un 2021. gadā tika atklāti un iznīdēti jau tikai 109 pieauguši augi un 15 stādiņi. 2006. gadā salā tika konstatēts jau pieaudzis citas ārkārtīgi invazīvas [[nezāles|nezāļu]] sugas ''[[Mikana micrantha]]'' stāds. Sugas augšanas ātrums labvēlīgos apstākļos var sasniegt 80—90 mm diennaktī, nomācot pat krūmus un kokus. Stāds tika noslāpēts karstumā zem biezas melnas plēves, daži jaunie asniņi izravēti, un šis augs salā vairs nav bijis novērots.<ref name=Island/><ref>Annual Report. On the activities of the Mauritian Wildlife Foundation. Year 2021. [[Maurīcijas savvaļas fonds|Maururian Wildlife Foundation]]</ref> Par draudu rāpuļu, putnu un augu populācijām var kļūt arī invazīvās dzīvnieku sugas. Salu sasniegt tie spētu vienīgi nepiesardzīgu vizīšu reizēs vai gadījumā, ja netālu no salas notiktu kuģa avārija. Tā, piemēram, blakus esošajā Flatas saliņā ievazātais [[Āzijas mājas cirslis]] aptuveni gada laikā pilnībā izmedīja visu saliņai endēmo [[oranžastes scinks|oranžastes scinka]] populāciju. Līdz Raundai pagaidām nokļuvis vienīgi parastā mājas gekona parstāvis, kurš tika nonāvēts. Mājas gekoni ir ļoti agresīvi pret ''[[Darela nakts gekons|Nactus]]'' ģints sugām, un tā invāzija spētu izraisīt Darela nakts gekonu izzušanu. Žurku un citu grauzēju nokļūšana salā varētu kļūt par iemeslu trauslās ekosistēmas sabrukumam, kā tas noticis Maurīcijas cietzemē un citās saliņās. Tāpat plēsēji samazinātu putnu skaitu un ietekmētu augstvērtīgā [[gvano]] mēslojuma krājumus, kas negatīvi atsauktos uz augsnes auglību un bezmugurkaulnieku faunu.<ref name=Island/><ref>The Durrell Guidebook. Saving Species From Extinction. Reptiles of Mauritius — Orange-tailed skink. "''Just one single predator, like a rat or shrew, reaching one tiny islet around Mauritius that has provided homes for several reptile species, can destroy an entire population of skinks or geckos in days''". [[Darela savvaļas dzīvnieku aizsardzības trests|Durrell Wildlife Conservation Trust]]. Page 27.</ref> 1993. gadā pirmo reizi veica plašu Raundas vētrasputnu novērošanu, kopumā apgredzenojot vairāk nekā 250 putnu. Tika ievākti Raundā un citās saliņās dzīvojošo rāpuļu [[DNS]] paraugi. Rezultātā bija izdalīta atsevišķa [[Sērpentas gekons|nakts gekona]] Raundas pasuga. Tajā pat gadā tālāku attīstību ieguva visaptverošs piekrastes saliņu aizsardzības plāns. Darbības rezultātā, piemēram, Ganerskveinā tika izskaustas [[pelēkā žurka|pelēkās žurkas]] un Indijas zaķi, Gabriela salā — melnās žurkas, Flatā — peles un melnās žurkas, Rodrigesā 1995. gadā kaķi. ==== Sugu aizsardzība ==== Raundas aizsardzību nevar aplūkot izolēti no pārējām Maurīcijas piekrastes saliņām. Apdraudēto sugu pasargāšanai tās tiek uzlūkotas kā papildus dzīvotnes. Tajā pašā laikā šīs saliņas var kalpot par avotu, kur iegūt jaunus īpatņus atjaunošanas darbībai Raundā. Tā, piemēram, ''[[Psiadia arguta]]'' no [[Gabriela sala]]s tika izmantots kā viens no "pionieraugiem" veģetācijas atjaunošanai Raundā. Vienā vai vairākās saliņās gūtai pieredzei ir ārkārtīgi būtiska nozīme aizsardzības pasākumiem blakus saliņās. ==== Mežu atjaunošana ==== ==== Pētniecības stacijas darbība ==== Pētniecības stacija tika atklāta 2002. gadā salā, kas deva iespēju Maurīcijas savvaļas fondam un tās partneriem uzsākt intensīvāku darbību, lai aizsargātu un atjaunotu dabisko vidi, ierobežotu invazīvās nezāles, apstādītu lielākas platības un uzraudzītu endēmo faunu. Personāla tieša līdzdalība ļāva 2006. gadā no [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervāta]] uz Raundu pārvietot vairākus Aldabras milzu bruņurupučus un Madagaskaras staraino bruņurupuci. 2007. gadā no Darela zoodārza uz salu pārveda vēl 12 katras sugas pārstāvjus. Rezultāti bija sekmīgi, un savvaļā tika izlaisti jau vairāk nekā 100 bruņurupuču. Dabiskās vides atjaunošana un invazīvo dzīvnieku izskaušana ļāvusi uzplaukt salas rāpuļu sugām. Dažas no šīm populācijām ir pietiekami lielas, lai vairākus to īpatņus pārvietotu uz citām Maurīcijas piekrastes saliņām. Piemēram, Raundas boa ir lieliski iejutusies Ganerskveinā, bet Raundas scinks — Ganerskveinā un [[Egreta|Egretā]]. Savukārt augu pārstādīšana un atgriezto bruņurupuču darbība ļauj Raundā lēnām atjaunoties tās izzudušajam krāšņumam. == Galerija == <gallery> Attēls:Round Island Mauritius Field Station.JPG|Raundas sākotnējās pētījumu stacijas fragments [[Darela savvaļas parks|Darela zoodārzā]] Attēls:Aldabra tortoise La Vanille Mauritius.JPG|Aldabras milzu bruņurupuči [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervātā]], no kurienes daļu tās populācijas pārvietoja uz Raundu Attēls:Astrochelys radiata Lavanille Mauritius.JPG|Starainie bruņurupuči [[Lavanila|Lavanilas Maskarēnu rezervātā]], kas organizēja sugas [[introdukcija|introdukciju]] Raundā </gallery> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Literatūra == * Extinct and Vanishing Birds of the World. James C. Greenway, Jr. Dover Publications, New York. 1967. 0-486-21869-4 * Zooģeogrāfija. Nora Sloka. Rīga. Zvaigzne. 1979 * Zeltainie sikspārņi un sārtie baloži. Džeralds Darels. Rīga. Zinātne. 1981 * Flora of Mauritius and Seychelles. J. G. Baker. Asian Educational Services. New Delhi. Madras. 1999. XDH5-L7W-OUKS * Šķirsta jubileja. Džeralds Darels. Nordik. 2003. {{ISBN|9984-751-12-0}} * Dodo. The Bird Behind the Legend. Alan Grihault. Mauritius. 2005. ISBN 99903-38-15-9 * Lost Land of the Dodo. An Ecological History of Mauritius, Reunion & Rodrigues. Anthony Cheke, Julian Hume. T & AD Poyser. London. 2008. ISBN 978-0-7136-6544-4. * Augu ģeogrāfija un daudzveidība. Normunds Priedītis. Apgāds Zvaigzne ABC, 2009. ISBN 978-9934-0-0829-0 * The Native Plants and Animals of Mauritius. The Mauritius Wildlife Foundation. Third edition 2014. ISBN 978-99949-38-02-5 == Ārējās atsauces == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:Indijas okeāna salas]] [[Kategorija:Āfrikas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu saliņas]] [[Kategorija:Maurīcijas dabas aizsargājamās teritorijas]] de77rnn2dyh82z2ljolp2pp60eroxuc 0 228883 3667462 3445743 2022-08-06T17:03:01Z 46.204.73.3 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Christ the Savior Cathedral Moscow.jpg|thumb|Maskavas [[Kristus Glābēja katedrāle]]]] '''Krievu Pareizticīgā baznīca''' jeb '''Maskavas patriarhāts''' ({{val|ru|Русская Православная Церковь}}, ''Московский патриархат'') ir asiņaina fašistu sekta, kuru pārvalda vecs idiots Kirils - Putina vergs un velna pielūdzējs. Aizņem piekto vietu [[Pareizticīgo baznīcu diptihs|Pareizticīgo baznīcu diptihā]]. Baznīcas kanoniskajā teritorijā ietilpst bijušās [[Padomju Savienība]]s valstis (izņemot Gruziju un Armēniju, kuras ietilpst [[Gruzijas Pareizticīgā baznīca|Gruzijas patriarhāta]] kanoniskajā teritorijā), kā arī [[Ķīna]] un [[Japāna]]. Pašreizējais patriarhs ir [[Kirils (patriarhs)|Kirils]]. Patriarha oficiālais tituls ir "''Maskavas un visas Krievzemes patriarhs''" ({{val|ru|Патриарх Московский и всея Руси}}). Starp [[kristietība|kristīgajām baznīcām]] Krievu Pareizticīgo baznīca pēc sekotāju skaita ir otrs lielākais novirziens pēc [[Romas Katoļu baznīca]]s. Baznīcas [[autokefālija]] tika nodibināta 1589. gadā. == Skatīt arī == * [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pareizticība]] [[Kategorija:Reliģija Krievijā]] jjv3k569vnaqzvqi0pcibx7b8ruxjqg 3667463 3667462 2022-08-06T17:05:08Z Apekribo 48114 Atcēlu [[Special:Contributions/46.204.73.3|46.204.73.3]] ([[User talk:46.204.73.3|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3667462 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Christ the Savior Cathedral Moscow.jpg|thumb|Maskavas [[Kristus Glābēja katedrāle]]]] '''Krievu Pareizticīgā baznīca''' jeb '''Maskavas patriarhāts''' ({{val|ru|Русская Православная Церковь}}, ''Московский патриархат'') ir pasaulē lielākā autokefālā pareizticīgā baznīca. Aizņem piekto vietu [[Pareizticīgo baznīcu diptihs|Pareizticīgo baznīcu diptihā]]. Baznīcas kanoniskajā teritorijā ietilpst bijušās [[Padomju Savienība]]s valstis (izņemot Gruziju un Armēniju, kuras ietilpst [[Gruzijas Pareizticīgā baznīca|Gruzijas patriarhāta]] kanoniskajā teritorijā), kā arī [[Ķīna]] un [[Japāna]]. Pašreizējais patriarhs ir [[Kirils (patriarhs)|Kirils]]. Patriarha oficiālais tituls ir "''Maskavas un visas Krievzemes patriarhs''" ({{val|ru|Патриарх Московский и всея Руси}}). Starp [[kristietība|kristīgajām baznīcām]] Krievu Pareizticīgo baznīca pēc sekotāju skaita ir otrs lielākais novirziens pēc [[Romas Katoļu baznīca]]s. Baznīcas [[autokefālija]] tika nodibināta 1589. gadā. == Skatīt arī == * [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pareizticība]] [[Kategorija:Reliģija Krievijā]] 64wm8dtdg1tpwr8hkkbvmu43i6s6p4q 0 233103 3667320 2978219 2022-08-06T12:52:21Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki '''Darbs un dziesma''' ir [[Alfrēds Kalniņš (komponists)|Alfrēda Kalniņa]] kantāte jauktajam korim un orķestrim ar [[Rainis|Raiņa]] vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota [[VI Vispārējie latviešu Dziesmu svētki|Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos]] 1926. gadā. Kaut gan skaņdarbu sacensībā kantāti godalgoja, tā ieguva nelabvēlīgas kritiķu atbalsis. == Raksturojums == [[Jēkabs Graubiņš]] rakstīja, ka "Darbs un dziesma" nav gluži izdevusies kompozīcija. Motīvu daudz, bet tie nekopojas, nesavijas vienā veselā plūstošā dziesmā. Skan fragmentāri, saraustīti, neattīstās un neaug ne spēkā, ne vienībā liekas, ka atskaņotāji nevar vien dziesmu iesākt un gandrīz līdz pat beigām dzied tikai it kā ievadus. Šur tur iepītais bērnu koris nekādu sevišķu efektu neradīja, jo maz atšķiras no pieaugušo balsīm. Orķestra pavadījumā labi raksturots darba skarbums, bet dziesmu vieglums un daile, kā arī darba un dziesmas apvienība vājāk. [[Jānis Cīrulis]] piezīmēja, ka šī kantāte pati par sevi jau nevar lepoties ar lielāku viengabalainību un mūzika nekad neatrisinās sabiedriskās un filozofiskās problēmas, tai vajadzīga īsta brīva poēzija. [[Valentīns Bērzkalns]] rakstīja, ka recenzentu spriedumus — vismaz daļēji — varēja ietekmēt arī šā darba pavājais atskaņojums.<ref>Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 320-322 lpp.</ref> == Dziesmas vārdi == {{columns |width=200px |col1= Darbam vara, darbam slava:<br /> Darbā dzīv' un daba turas,<br /> Darbā pasauls ēka dārdo,<br /> Darbā visumam ir sākums.<br /><br /> Visuma jucekli saskaņā raisa,<br /> Visuma sākumu saskaņā dzied!<br /><br /> Zvaigznes sprakstin sprakst un saules<br /> Pasaules no dzelmes plaikšņo<br /> Jūra trako, pērkons grandi,<br /> Zeme drebot liesmas svaida. |col2= Zvaigznītes meitiņas debesīs dzied,<br /> Vējiņi puisīši līgojot dej.<br /><br /> Arājs zemi sviedros cilā,<br /> Namdars stenot kokus valsta,<br /> Strādnieks zobus sakož jūgā,<br /> Bāldams domātājs vēļ domas.<br /><br /> Darbi smagi, dziesma viegla:<br /> Dziesma darbus vieglināja. |col3= Darbam vara, darbam slava,<br /> Darba varā dziesma zūd.<br /><br /> Ko ceļat ķildas, kuram lai slava:<br /> Kas darbu dara? Kas dziesmu dzied?<br /> Visuma saskaņā piedzima tauta,<br /> Tā dara, tā dzieda, tai lai tā slava! |col4= Tauta dziesmas dziedātāja,<br /> Tauta darba darītāja,<br /> Dziesmu tautai tai lai slava,<br /> Darba tautai tai lai slava!<br /> Darba tauta, dziesmu tauta,<br /> Darba dziesma dzied tev slavu;<br /> Darbu darot, dziesmu dziedot,<br /> Ceļas tautu pulciņā!<br /><br /> Dziedātāji dara,<br /> Darītāji dzied,<br /> Visumā saskaņā<br /> Nākotne skan! }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latviešu dziesmu svētku dziesmas}} [[Kategorija:Alfrēda Kalniņa dziesmas]] [[Kategorija:Dziesmas latviešu valodā]] 6x5ga6737foy6hdy2ehaxf1ar8rjmk2 0 233783 3667443 3576294 2022-08-06T15:50:24Z Pirags 3757 /* Kartes */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Baltijas provinču ģerbonis.jpg|thumb|300px|Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884).]] [[Attēls:Sw BalticPr 17cen.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.).]] '''Baltijas provinces''' ir [[vēsture|vēsturisks]] apzīmējums [[Zviedrija]]s aizjūras [[province|provincēm]] jeb domīnijām ({{val|sv|Östersjöprovinserna}}), [[Zviedru Igaunija|Igaunijai]] un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemei]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] par Baltijas provincēm sauca [[Krievijas impērija]]s autonomās<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31—44.</ref> '''Baltijas guberņas''' ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзе́йские губе́рнии, Прибалти́йские губе́рнии}}), proti, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā Baltijas provinču autonomiju pakāpeniski ierobežoja un tās sāka dēvēt par '''Baltijas novadu''' (''Остзейский край'', vēlāk ''Прибалтийский край''). == Vēsture == [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā bijušās [[Livonijas konfederācija]]s ziemeļu daļa 1561. gadā tika pievienota Zviedrijas lielvalstij un tajā tika izveidota Igaunijas hercogiste ([[Zviedru Igaunija]]) ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas ķēniņu]] kā nominālo Igaunijas hercogu. Pēc [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līguma]] [[Krievijas cariste]]i atņemtajās [[Ingrija]]s zemēs 1617. gadā izveidojās Zviedru Ingrijas province ar administratīvo centru Nīenas pilsētā (tagad [[Pēterburga]]) pie Ņevas ietekas Somu jūras līcī. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] [[1629]]. gadā Zviedrijas valdījumā nonāca arī [[Livonijas hercogiste]]s ziemeļu daļa ([[Zviedru Vidzeme]]) jeb Zviedru Livonija ({{val|sv|Svenska Livland}}). Mēģinājums anektēt arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritoriju [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Zviedrijai neizdevās. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Pēteris I]] anektēja Zviedrijas Baltijas provinces, pārkāpjot sākotnējo vienošanos ar Polijas-Lietuvas valdnieku [[Augusts II Stiprais|Augustu II]], ka Ingrija un [[Karēlija]] pēc kara pienāksies Krievijai, bet Livonija un Igaunija — Polijai. Pēc Ingrijas iekarošanas Pēteris I piešķīra tai hercogistes statusu (''герцогство Ижорское''), 1708. gadā nodibināja Ingermanlandes guberņu, kas 1710. gadā tika pārdēvēta par [[Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburgas guberņu]]. Juridiski Zviedrija tiesības uz Baltijas provincēm zaudēja pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] [[1721]]. gadā, kad tās kļuva par guberņām Krievijas impērijas sastāvā. [[Rīgas guberņa]]i saglabāja autonomijas tiesības, ko garantēja Krievijas ķeizara [[Pēteris I|Pētera I]] apstiprinātās t. s. [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta privilēģijas]]. Pēc Pētera I nāves 1726. gadā Rīgas guberņas sastāvā tika izveidotas piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gadā atņēma Kurzemes hercogam [[Slokas novads|Slokas novadu]] un Baltijas provincēs izveidoja Rēveles un [[Rīgas vietniecība]]s ({{val|de|Statthalterschaft}}, {{val|ru|наместничество}}), kas pastāvēja līdz viņas nāvei 1796. gadā. Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Krievijas impērija [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], kuru teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. 19. gadsimta sākumā Igauniju, Vidzemi un Kurzemi vāciski dēvēja par Krievijas impērijas Vācu Baltijas jūras provincēm (''Deutsche Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland''). [[Baltijas pārkrievošana|Pārkrievošanas]] politikas reformu gaitā 1889. gadā likvidēja Baltijas provinču autonomiju. == Kartes == [[Attēls:Die Hertzogthümer Curland und Liefland.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750).]] [[Attēls:Duche de Livonie & Duche de Curlande 1700.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Lielā Ziemeļu kara sākumā (1700). Parādīta vienota [[Livonijas hercogiste]], ietverot Igauniju, Vidzemi un Latgali.]] [[Attēls:Baltijas provinces 1918.jpg|thumb|300px|Baltijas provinču etnogrāfiskā karte (1918).]] <gallery> Zviedrijas Baltijas provinces ar ģerboņiem Ēriks Dālbergs, 1667.jpg|Zviedru Baltijas provinces ar ģerboņiem ([[Ēriks Dālbergs]], 1667) Attēls:Russian Empire 1745 (Map III HQ).jpg|Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745) Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā pirms [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pakļaušanas (1783) Attēls:General-Karte der Ostsee-Provinzen 1854.jpeg|Baltijas provinces no "General-Karte LIV-EHST und KURLAND" ( C.G. Rücker, 1854). Attēls:Die Gouvernements Livland, Kurland und Kowno 1856.jpeg|Vidzemes, Kurzemes un Kauņas guberņas no "Stieler's Hand-Atlas" (''Friedrich von Stülpnagel'', 1856). Attēls:Die Ost-See-Provinzen 1860.jpeg|Baltijas provinces no "Meyer's Grosser Hand-Atlas aller Theile der Erde" (''Joseph Grässl'', 1860). 1860. Карта губерний Лифляндской, Эстляндской, Курляндской, Ковенской, Виленской, Гродненской и Минской.jpg|Igaunijas, Livonijas, Kurzemes, Kauņas, Viļņas, Grodņas un Minskas guberņas, 1860 Attēls:Meyerbaltikum.jpg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas) </gallery> === Baltijas provinču jeb Rīgas ģenerālgubernatori === {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Lugvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) == Nauda == [[Attēls:Moneta livoesthonica 1757.jpg|thumb|200px|96 kapeiku livonēzs ar Rīgas un Igaunijas guberņu ģerboņiem (1757).]] Baltijas provincēs 17. un 18. gadsimtā turpināja lietot savu naudu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām Rīgā [[1630]]. gadā atsāka darboties naudas kaltuve, kurā kala sudraba monētas pēc Polijas—Lietuvas naudas sistēmas parauga. 1644. gadā ar zviedru karalienes [[Kristīne I Vāsa|Kristīnes]] pavēli Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas atvēra otru, Zviedrijas Valsts monētu kaltuvi, kurā kala Livonijas [[šiliņi|šiliņus]] un trīspelherus. Tomēr norēķinos pamatā lietoja citās Eiropas valstīs kaltos [[dālderi|dālderus]]. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēks 1656. līdz 1661. gadam ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], tajā darbojās krievu naudas kaltuve. Arī pēc Baltijas guberņu inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā visu 18. gadsimtu un un pat 19. gadsimta pirmajā pusē tirdzniecībā lietoja Rietumeiropas valstīs kalto naudu. 1756. gadā Krievijas impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus (''Moneta livoesthonica 1757'') no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu no 36 raudzes sudraba. Paredzēja, ka Krievijas monētas bus apgrozībā tikai līdz [[Narva]]i, bet Baltijas guberņās būs apgrozībā livonēzi. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības. Tomēr Rietumeiropas dālderu un dukātu lietošana turpinājās, tādēļ 1814., 1824. un 1848. gadā atkārtoti izsludināja rīkojumus, kas aizliedza ārvalstu naudas turpmāko apgrozību Baltijas guberņās.<ref>{{Grāmatas atsauce |author1=Kristīne Ducmane |author2=Anda Ozoliņa |title= Naudas laiki Latvijā |year=2013 |publisher=[[Lauku Avīze]] |location=Rīga |isbn=978-9984-87-884-3 |pages=249}}</ref> == Skatīt arī == * [http://www.ciltskoki.lv/_lapas/kartes/Rucker_1890/ Augstas izšķirtspējas Vidzemes un Kurzemes guberņu karte ar vāciskajiem vietvārdiem (''General-karte der russischen Ost-See-Provinzen. Liv.- Ehst — und Kurland'', Reval: Verlag von Franz Kluge, ap 1890) un Vitebskas guberņas latviešu apriņķu karte ar krieviskajiem vietvārdiem] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Zviedrijas aizjūras provinces}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Baltijas guberņas|Baltijas guberņas]] seokxr6osuxpvh5lqmvvlj2sfqsc3qm 3667618 3667443 2022-08-07T08:50:25Z Pirags 3757 /* Baltijas provinču jeb Rīgas ģenerālgubernatori */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Baltijas provinču ģerbonis.jpg|thumb|300px|Baltijas provinču saliktais ģerbonis (1884).]] [[Attēls:Sw BalticPr 17cen.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Zviedrijas pakļautībā (17. gs.).]] '''Baltijas provinces''' ir [[vēsture|vēsturisks]] apzīmējums [[Zviedrija]]s aizjūras [[province|provincēm]] jeb domīnijām ({{val|sv|Östersjöprovinserna}}), [[Zviedru Igaunija|Igaunijai]] un [[Zviedru Vidzeme|Vidzemei]]. Pēc [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] par Baltijas provincēm sauca [[Krievijas impērija]]s autonomās<ref>[http://www.lvi.lv/lv/LVIZ_2013_files/3numurs/M_Laurs_Katrina_II_un_muiznieciba_LVIZ_2013_3.pdf Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.]{{Novecojusi saite}} Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31—44.</ref> '''Baltijas guberņas''' ({{val|de|Ostseegouvernements}}, {{val|ru|Остзе́йские губе́рнии, Прибалти́йские губе́рнии}}), proti, [[Igaunijas guberņa|Igaunijas]], [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa]]s. [[Baltijas pārkrievošana]]s periodā Baltijas provinču autonomiju pakāpeniski ierobežoja un tās sāka dēvēt par '''Baltijas novadu''' (''Остзейский край'', vēlāk ''Прибалтийский край''). == Vēsture == [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā bijušās [[Livonijas konfederācija]]s ziemeļu daļa 1561. gadā tika pievienota Zviedrijas lielvalstij un tajā tika izveidota Igaunijas hercogiste ([[Zviedru Igaunija]]) ar [[Zviedrijas karalis|Zviedrijas ķēniņu]] kā nominālo Igaunijas hercogu. Pēc [[Stolbovas miera līgums|Stolbovas miera līguma]] [[Krievijas cariste]]i atņemtajās [[Ingrija]]s zemēs 1617. gadā izveidojās Zviedru Ingrijas province ar administratīvo centru Nīenas pilsētā (tagad [[Pēterburga]]) pie Ņevas ietekas Somu jūras līcī. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] [[1629]]. gadā Zviedrijas valdījumā nonāca arī [[Livonijas hercogiste]]s ziemeļu daļa ([[Zviedru Vidzeme]]) jeb Zviedru Livonija ({{val|sv|Svenska Livland}}). Mēģinājums anektēt arī [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s teritoriju [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā Zviedrijai neizdevās. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā Krievijas cars [[Pēteris I]] anektēja Zviedrijas Baltijas provinces, pārkāpjot sākotnējo vienošanos ar Polijas-Lietuvas valdnieku [[Augusts II Stiprais|Augustu II]], ka Ingrija un [[Karēlija]] pēc kara pienāksies Krievijai, bet Livonija un Igaunija — Polijai. Pēc Ingrijas iekarošanas Pēteris I piešķīra tai hercogistes statusu (''герцогство Ижорское''), 1708. gadā nodibināja Ingermanlandes guberņu, kas 1710. gadā tika pārdēvēta par [[Sanktpēterburgas guberņa|Sanktpēterburgas guberņu]]. Juridiski Zviedrija tiesības uz Baltijas provincēm zaudēja pēc [[Nīstades miera līgums|Nīstades miera līguma]] [[1721]]. gadā, kad tās kļuva par guberņām Krievijas impērijas sastāvā. [[Rīgas guberņa]]i saglabāja autonomijas tiesības, ko garantēja Krievijas ķeizara [[Pēteris I|Pētera I]] apstiprinātās t. s. [[Sigismunds II Augusts|Sigismunda Augusta privilēģijas]]. Pēc Pētera I nāves 1726. gadā Rīgas guberņas sastāvā tika izveidotas piecas provinces: Rīgas, Cēsu, Tērbatas, Pērnavas un Sāmsalas. Krievijas ķeizariene [[Katrīna II]] 1783. gadā atņēma Kurzemes hercogam [[Slokas novads|Slokas novadu]] un Baltijas provincēs izveidoja Rēveles un [[Rīgas vietniecība]]s ({{val|de|Statthalterschaft}}, {{val|ru|наместничество}}), kas pastāvēja līdz viņas nāvei 1796. gadā. Pēc trešās [[Polijas dalīšanas]] 1795. gadā Krievijas impērija [[Kurzemes un Zemgales hercogistes aneksija (1795)|anektēja Kurzemes un Zemgales hercogisti]] un [[Piltenes apgabals|Piltenes apgabalu]], kuru teritorijā 1797. gadā izveidoja [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]]. 19. gadsimta sākumā Igauniju, Vidzemi un Kurzemi vāciski dēvēja par Krievijas impērijas Vācu Baltijas jūras provincēm (''Deutsche Ostseeprovinzen Esth-, Liv- und Kurland''). [[Baltijas pārkrievošana|Pārkrievošanas]] politikas reformu gaitā 1889. gadā likvidēja Baltijas provinču autonomiju. == Kartes == [[Attēls:Die Hertzogthümer Curland und Liefland.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces. Ar dzeltenu iezīmēta ''Letten'': Livonijas latviešu daļa (kartes autors ''Johann Georg Schreiber'', 1676-1750).]] [[Attēls:Duche de Livonie & Duche de Curlande 1700.jpg|thumb|300px|Baltijas provinces Lielā Ziemeļu kara sākumā (1700). Parādīta vienota [[Livonijas hercogiste]], ietverot Igauniju, Vidzemi un Latgali.]] [[Attēls:Baltijas provinces 1918.jpg|thumb|300px|Baltijas provinču etnogrāfiskā karte (1918).]] <gallery> Zviedrijas Baltijas provinces ar ģerboņiem Ēriks Dālbergs, 1667.jpg|Zviedru Baltijas provinces ar ģerboņiem ([[Ēriks Dālbergs]], 1667) Attēls:Russian Empire 1745 (Map III HQ).jpg|Igaunijas un Livonijas hercogistes Krievijas pakļautībā (1745) Attēls:Darstellung der neuen auf Keiserl(ichen) Befehl i. J. 1783.jpeg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā pirms [[Kurzemes un Zemgales hercogiste]]s pakļaušanas (1783) Attēls:General-Karte der Ostsee-Provinzen 1854.jpeg|Baltijas provinces no "General-Karte LIV-EHST und KURLAND" ( C.G. Rücker, 1854). Attēls:Die Gouvernements Livland, Kurland und Kowno 1856.jpeg|Vidzemes, Kurzemes un Kauņas guberņas no "Stieler's Hand-Atlas" (''Friedrich von Stülpnagel'', 1856). Attēls:Die Ost-See-Provinzen 1860.jpeg|Baltijas provinces no "Meyer's Grosser Hand-Atlas aller Theile der Erde" (''Joseph Grässl'', 1860). 1860. Карта губерний Лифляндской, Эстляндской, Курляндской, Ковенской, Виленской, Гродненской и Минской.jpg|Igaunijas, Livonijas, Kurzemes, Kauņas, Viļņas, Grodņas un Minskas guberņas, 1860 Attēls:Meyerbaltikum.jpg|Baltijas provinces Krievijas pakļautībā (19. gs. beigas) </gallery> === Baltijas provinču jeb Rīgas ģenerālgubernatori === {{Pamatraksts|Baltijas ģenerālgubernatori}} * 1796—1798 Nikolajs Repņins * 1798—1800 [[Ludvigs Nāgels]] (''Ludwig von Nagel'', ''Илларион Тимофеевич Нагель'') * 1800—1801 [[Pēteris fon der Pālens]] (''Peter Ludwig von der Pahlen'', ''Пётр Алексеевич Пален'') * 1801—1803 [[Sergejs Goļicins]] (''Сергей Федорович Голицын'') * 1803—1807 [[Frīdrihs Bukshēvdens]] (''Friedrich Wilhelm von Buxhoevden'', ''Федор Федорович Буксгевден'') * 1807—1810 Ivans Repjevs (''Иван Николаевич Репьев'') * 1810—1812 [[Dmitrijs Lobanovs-Rostovskis]] (''Дмитрий Иванович Лобанов-Ростовский'') * 1812—1812 [[Johans Magnuss fon Esens]] (''Johann Magnus von Essen'', ''Иван Николаевич Эссен'') * 1812—1829 [[Filips Pauluči]] (''Filippo Paulucci'', ''Филипп Осипович Паулуччи''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1829—1845 [[Kārlis Magnuss fon der Pālens]] (''Carl Magnus von der Pahlen'', ''Матвей Иванович фон Пален''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1845—1848 [[Jevgēņijs Golovins (ģenerālgubernators)|Jevgēņijs Golovins]] (''Евгений Александрович Головин''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1848—1861 [[Aleksandrs Suvorovs (ģenerālgubernators)|Aleksandrs Suvorovs]] (''Александр Аркадьевич Суворов-Рымникский''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators * 1861—1864 [[Vilhelms fon Līvens]] (''Wilhelm Heinrich von Lieven'', ''Вильгельм Карлович фон Ливен''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1864—1866 [[Pēteris Šuvalovs]] (''Петр Андреевич Шувалов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1866 [[Eduards fon Baranovs]] (''Эдуард Трофимович Баранов''), vienlaikus arī Rīgas ģenerālgubernators * 1866—1876 [[Pēteris Bagrations]] (''Петр Романович Багратион''), vienlaikus arī Igaunijas gubernators un Rīgas ģenerālgubernators (no 1870) == Nauda == [[Attēls:Moneta livoesthonica 1757.jpg|thumb|200px|96 kapeiku livonēzs ar Rīgas un Igaunijas guberņu ģerboņiem (1757).]] Baltijas provincēs 17. un 18. gadsimtā turpināja lietot savu naudu. Pēc [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu—zviedru kara]] beigām Rīgā [[1630]]. gadā atsāka darboties naudas kaltuve, kurā kala sudraba monētas pēc Polijas—Lietuvas naudas sistēmas parauga. 1644. gadā ar zviedru karalienes [[Kristīne I Vāsa|Kristīnes]] pavēli Rīgā pie Sv. Jēkaba baznīcas atvēra otru, Zviedrijas Valsts monētu kaltuvi, kurā kala Livonijas [[šiliņi|šiliņus]] un trīspelherus. Tomēr norēķinos pamatā lietoja citās Eiropas valstīs kaltos [[dālderi|dālderus]]. Kad [[Otrais Ziemeļu karš|Otrā Ziemeļu kara]] laikā [[Krievijas cariste]]s karaspēks 1656. līdz 1661. gadam ieņēma [[Kokneses pils|Kokneses pili]], tajā darbojās krievu naudas kaltuve. Arī pēc Baltijas guberņu inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā visu 18. gadsimtu un un pat 19. gadsimta pirmajā pusē tirdzniecībā lietoja Rietumeiropas valstīs kalto naudu. 1756. gadā Krievijas impērijas Senāts atļāva kalt pēc [[dālderis|dāldera]] sistēmas piecu nominālu monētas lietošanai Rīgas un Igaunijas guberņās — 96, 48, 24 un 4 kapeiku livonēzus (''Moneta livoesthonica 1757'') no 72 raudzes sudraba un 2 kapeiku livonēzu no 36 raudzes sudraba. Paredzēja, ka Krievijas monētas bus apgrozībā tikai līdz [[Narva]]i, bet Baltijas guberņās būs apgrozībā livonēzi. Pēc [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] beigām 1764. gada livonēzus izņēma no apgrozības. Tomēr Rietumeiropas dālderu un dukātu lietošana turpinājās, tādēļ 1814., 1824. un 1848. gadā atkārtoti izsludināja rīkojumus, kas aizliedza ārvalstu naudas turpmāko apgrozību Baltijas guberņās.<ref>{{Grāmatas atsauce |author1=Kristīne Ducmane |author2=Anda Ozoliņa |title= Naudas laiki Latvijā |year=2013 |publisher=[[Lauku Avīze]] |location=Rīga |isbn=978-9984-87-884-3 |pages=249}}</ref> == Skatīt arī == * [http://www.ciltskoki.lv/_lapas/kartes/Rucker_1890/ Augstas izšķirtspējas Vidzemes un Kurzemes guberņu karte ar vāciskajiem vietvārdiem (''General-karte der russischen Ost-See-Provinzen. Liv.- Ehst — und Kurland'', Reval: Verlag von Franz Kluge, ap 1890) un Vitebskas guberņas latviešu apriņķu karte ar krieviskajiem vietvārdiem] == Atsauces == {{Atsauces}} {{Zviedrijas aizjūras provinces}} {{Krievijas Impērijas struktūra}} {{Baltijas valstis}} [[Kategorija:Latvijas vēsture]] [[Kategorija:Igaunijas vēsture]] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] [[Kategorija:Zviedrijas vēsture]] [[Kategorija:Baltijas guberņas|Baltijas guberņas]] 206j017hp3mgv1tahlzsv4zfojazcz6 0 236862 3667379 3478213 2022-08-06T13:44:09Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Elvīra Šnore | vārds_orig = | attēls = Elvīra Šnore Vilciņa 1927.jpg | att_izmērs = 160px | att_nosaukums = 1927. gada portrets | dz_gads = 1905 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 15 | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1996 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 26 | m_vieta = [[Rīga]], {{LAT}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latviete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = [[Rauls Šnore]] | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[Arheoloģija]] | pasniedzēji = [[Francis Balodis]] | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = }} '''Elvīra Šnore''', dzimusi '''Vilciņa''', (dzimusi {{dat|1905|1|15}}, mirusi {{dat|1996|9|26}}) bija [[Latvieši|latviešu]] [[Arheoloģija|arheoloģe]], vēstures zinātņu doktore un [[Latvijas Zinātņu akadēmija|Latvijas Zinātņu akadēmijas]] goda doktore. == Dzīvesgājums == Dzimusi {{dat|1905|1|15||bez}} [[Rīga|Rīgā]] amatnieka Dāvida Vilciņa ģimenē. 1922. gadā uzsāka studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Universitātē]] un jau studiju laikā piedalījās [[Arheoloģiskie izrakumi|arheoloģiskajos izrakumos]] [[Francis Balodis|Franča Baloža]] vadībā, viņas zinātniskās intereses saistījās ar seno [[Latgaļi|latgaļu]] [[Etnoģenēze|etnoģenēzi]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:121791%7Carticle:DIVL2019%7Cquery:Elv%C4%ABrai%20%C5%A0%C5%86orei|title=Arheoloģei Elvīrai Šņorei — 70|last=Apaļa|first=Zigrīda|publisher=Karogs, Nr.2|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-15|date=1975-02-01}}</ref> 1928. gadā apprecējās ar [[Rauls Šnore|Raulu Šnori]], līdz 1930. gadam kopā ar dzīvesbiedru dzīvoja [[Krāslava|Krāslavā]] un strādāja par [[Krāslavas vidusskola]]s skolotāju. 1930. gadā atgriezās Rīgā un sāka strādāt [[Latvijas Nacionālais vēstures muzejs|Valsts vēsturiskajā muzejā]]. 1933. gadā kļuva par arheoloģijas nodaļas vadītāju, šo amatu pildīja līdz 1944. gadam. [[1928. gads Latvijā|1928.gadā]] apprecējās ar arheologu [[Rauls Šnore|Raulu Šnori]]. Studiju nolūkā apmeklēja [[Parīze|Parīzi]], [[Stokholma|Stokholmu]], [[Berlīne|Berlīni]] un citas Eiropas pilsētas. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] turpināja strādāt Valsts vēstures muzejā, no 1946. gada jaunizveidotajā [[Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūts|Latvijas Vēstures institūtā]]. Sākās intensīva pētniecības darba periods, kurā viņa pētīja atsevišķus pieminekļus, veselus arheoloģiskus kompleksus, publicēja jauniegūtos materiālus, paralēli tam gatavojot jaunos Latvijas arheologus.<ref name=":0" /> E. Šnore kā pirmā no latviešu arheologiem pievērsās plašiem [[Apmetne (arheoloģija)|apmetņu]] un [[Pilskalns|pilskalnu]] pētījumiem, pirmā kjuva vēstures [[Zinātņu kandidāts|zinātņu kandidāte,]] aizstāvot disertāciju 1958. gada 29. decembrī [[LZA]] sēžu zalē. <ref name=":0" /><ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:301867%7Carticle:DIVL170%7Cquery:Elv%C4%ABra%20%C5%A0%C5%86ore%20Snore|title=Elvīra Šnore|publisher=Latvijas Zinātnieks, Nr.1|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-15|date=1959-01-14}}</ref> Disertante savā darbā analizēja [[Asotes pilskalns|Asotes pilskalnu]], kas senatnē bijis viens no [[Latgaļi|latgaļu kultūras]] un politiskiem centriem, ka arī Asotes pilskalna dziļākos slāņus (līdz 6 m dziļumam), kas attiecas uz 1. gadu tūkstoti pirms mūsu ēras. Tad pilskalnu apdzīvojusi kāda neliela cilvēku kopiena, kas mitinājusies zemē iedziļinātās celtnēs. Galvenā nodarbošanās bijusi lopkopība un zemkopība. Tāpat raksturots arī vāji apdzīvotais laika periods no 1. līdz 8. gs., t. i., pirmatnējās kopienas sairšana un pāreja uz šķiru sabiedrību. Disertantes oficiālie oponenti bija akadēmiķis profesors Dr. H. Moora (Igaunija) un vēstures zinātņu kandidāts T. Zeids.<ref name=":1" /> Piedalījās I Slāvu arheoloģijas kongresā [[Varšava|Varšavā]], VII Starptautiskajā antropoloģijas un etnogrāfijas kongresā [[Maskava|Maskavā]] (1964). [[1974. gads Latvijā|1974. gadā]] E. Šnori izvirzīja par lielā kolektīvā pētījuma «Latvijas PSR arheoloģija» galveno zinātnisko redaktori.<ref name=":0" /> Par šo darbu E. Šnore un citi autori tika apbalvoti ar [[Latvijas PSR Valsts prēmija|Latvijas PSR Valsts prēmiju]] (1976).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:458853%7Carticle:DIVL80%7Cquery:Valsts%20pr%C4%93miju|title=Par 1976. gada Latvijas PSR Valsts prēmiju piešķiršanu|publisher=Rīgas Balss, Nr.169|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-15|date=1976-07-26}}</ref> Mirusi {{dat|1996|9|26||bez}} Rīgā, apbedīta I Meža kapos. == Zinātniskā darbība == Jau no 1930. gadiem Elvīras Šnores galvenās zinātniskās intereses saistījās ar [[Dzelzs laikmets|dzelzs laikmeta]] [[Latgaļi|latgaļu]], [[Sēļi|sēļu]] un [[Lībieši|lībiešu]] materiālo kultūru. Nodarbojusies arī ar vairāku [[Viduslaiki|viduslaiku]] arheoloģijas problēmu pētniecību. 1932. gadā vadījusi pirmos patstāvīgos arheoloģiskos izrakumus [[Sakstagala pagasts|Sakstagalā]]. Kopumā viņas vadībā arheoloģiski pētīti ap 60 objektiem. Pētījusi Ķivtu apmetni, Ņukšu kapulauku, [[Asotes pilskalns|Asotes pilskalnu]], Slates sila uzkalniņkapus u.c. Jaunus materiālus par seno latgaļu kultūru deva E. Šnores pētījumi Ludzas novada arheoloģisko pieminekļu kompleksā. Tā, atsevišķā krājumā publicētie Pildas Nukšu kapulauka atradumi (1957) dod labāko ieskatu par latga|u 8./9.—12. gs. kapulauku iekārtojumu, iedzīvotāju grupu sociālo diferenci un apbedījumu paražām.<ref name=":0" /> Monogrāfija par Asotes pilskalnu (1961) bija plašākais kāda atsevišķa pilskalna pētījums Baltijā. Elvīra Šnore aktīvi iesaistījusies arī [[Pļaviņu HES|Pļaviņu]] un [[Rīgas HES]] appludināmo zonu vienlaidus arheoloģiskajā izpētē 20. gadsimta 60.—70. gados (piemēram, [[Sēlpils pils|Sēlpils pilskalns]]). Izrakumi [[Lejasdopeju kapulauks|Lejasdopeju kapulauka]] un Sēlpils pilskalnā (1960—1965) sniedza svarīgus datus [[Sēļi|sēļu]] materiālās kultūras skaidrošanai un parādīja tās atšķirību no latga|u kultūras.<ref name=":0" /> Zinātnieces interešu lokā iekļāvās arī [[Lībieši|lībiešu]] jautājumi: deviņas izrakumu sezonas (1966—1974) aizvadītas [[Doles sala|Doles salas]] augšgalā, kur pētīti Vampeniešu. Raušu un Dūdiņu kapulauki, kā arī vairākas apmetnes.<ref name=":0" /> Elvīra Šnore bija vadošā Latvijas arheoloģe 20. gadsimta 40.—70. gados un viņai pieder lieli nopelni Latvijas arheoloģijas aktualizēšanā un izrakumu organizēšanā padomju okupācijas pirmajos gados.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.lza.lv/ZVpdf/zv86-1995-2.pdf |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|11|09||bez}} |archive-date={{dat|2015|09|23||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20150923135141/http://www.lza.lv/ZVpdf/zv86-1995-2.pdf }}</ref> == Darbi == * ''Elvīra Šnore, Teodors Zeids. Нукшинский могильник. Рига: Издательство Академии наук Латвийской ССР, 1957.'' * ''«Асотское городище по данным археологических раскопок 1949—1954 гг.». Автореферат кандидатской диссертации. Рига, 1958''. * ''Шноре Э., Цимермане И., Поселение и могильник в Кивты (Восточная Латвия)'', в сборнике: От эпохи бронзы до раннего феодализма, Таллин: Ээсти раамат, 1966. * ''Latvijas PSR arheoloģija.'' ''— Rīga: Zinātne, 1974. — 373 lp.'' * ''E.Šnore, A.Zariņa. Senā Sēlpils.'' ''— Rīga: Zinātne, 1980. — 234 lp.'' * ''E.Šnore. Kivtu kapulauks.'' ''— Rīga: Zinātne, 1987. — 80 lp.'' * ''Lejasdopeļu kapulauks senajā Sēlijā. // Arheoloģija un etnogrāfija. — Latvijas vēstures institūts, 1997.— XIX.— 64.-81. lpp.— ISSN 0320-9415''. == Literatūra == * [[Andris Caune]]. Arheologi Elvīra Šnore (1905-1996) un Rauls Šnore (1901-1962): biobibliogrāfija vēstules laikabiedru atmin̦as. Rīga: Latvijas Vēstures institūta apgāds, 1997. - 142 lappuses == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Šnore, Elvīra}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latviešu arheologi]] [[Kategorija:Latvijas zinātnieces]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Latvijas goda doktori]] [[Kategorija:Latvijas Zinātņu akadēmijas goda doktori]] e6t4mth7fp234a5bhntga66n69sy4l9 0 240571 3667564 3402023 2022-08-07T06:15:07Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|bijušo dzelzceļa pieturu|Lāde|Lāde}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Lāde | tips = pieturas punkts | attēls = Lādes stacija 02.jpg | attēla_apraksts = Lādes stacijas ēka 2019. gadā | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] | atvērta = 1934 | slēgta = 1999 | citi_nosaukumi = <!-- stacijas vēsturiskie nosaukumi --> | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = <!-- arhitekta vārds, uzvārds --> | arhitekts2 = <!-- bez vikisaites --> | platformas = 1 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 1 | adrese = | latd = 57| latm = 26| lats = 42.06| latNS = N | longd = 24| longm = 40| longs = 19.39| longEW = E | tuvākās_stacijas = [[Limbaži (stacija)|Limbaži]] (8 km) <br /> [[Skulte (stacija)|Skulte]] (18 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Lielezers]] (3 km) <br /> [[Inte (stacija)|Inte]] (5 km) | attālums_līdz_Rīgai = 74 }} '''Lāde''' bija [[pieturas punkts]] dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena|Rīga—Rūjiena]] starp [[Inte (stacija)|Intes]] un [[Lielezers|Lielezera]] pieturām, [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu pagasts|Limbažu pagastā]]. Netālu no pieturas punkta atrodas [[Lādes ezers]], bet apdzīvotā vieta [[Lāde (ciems)|Lāde]] atrodas 4 km uz ziemeļrietumiem no pieturas punkta. Blakus bijušajai stacijai atrodas neliels ciems [[Lādes stacija]]. No Lādes stacijas ēkas mūsdienās saglabājušies tikai mūri. Pie stacijas sākas [[Zaļie dzelzceļi|Zaļo dzelzceļu]] posms Lāde—Limbaži—Mazsalaca. Stacijas ēka ir izdemolēta. == Vēsture == Lādes stacija tika atklāta [[1934]]. gadā.<ref>[http://railwayz.info/photolines/photo/11485 Lādes stacijas ēkas foto] {{krieviski}}</ref> Stacijas sākotnējais nosaukums bija Nabe.<ref>Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Ieva Pētersone. ''Dzelzceļi Latvijā''. Rīga : Jumava, 2009, 186. lpp. {{ISBN|978-9984-38-698-0}}</ref> Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] stacija pārveidota par pieturas punktu. 1950. gados uzbūvēta jauna tipveida stacijas ēka. Pēc vilciena Rīga—Limbaži—Rīga atcelšanas [[1999]]. gadā pieturas punkts netiek izmantots. == Attēlu galerija == <gallery widths="170px" perrow="4"> Attēls:Lādes stacija 01.jpg|<center><small>Lādes stacijas ēkas mūri</small></center> Attēls:Lādes stacija 03.jpg|<center><small>Lādes stacijas ēkas iekšpuse</small></center> Attēls:Lādes stacija 09.jpg|<center><small>Lādes stacijas ēkas drupas, skats no bijušajām sliedēm Skultes virzienā</small></center> Attēls:Lādes stacija 10.jpg|<center><small>Dzīvojamā ēka "Stacija Lāde 2"</small></center> </gallery> == Atsauces == {{commonscat|Lāde railway station|Lādes stacija}} {{atsauces}} [[Kategorija:Limbažu pagasts]] [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] 7a6mv0w33xciakk6bz9aoycsy3swy5t 0 241159 3667560 3007018 2022-08-07T06:05:27Z Llez 72022 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2014. gada janvārī,}} {{BioTakso infokaste | attēls = Ptychochromis insolitus - Wilhelma 01.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Actinopterygii | klase_lv = Starspurzivis | virskārta = Acanthopterygii | virskārta_lv = Dzelkņstarzivis | kārta = Perciformes | kārta_lv = Asarveidīgās | apakškārta = Labroidei | dzimta = Cichlidae | dzimta_lv = Cihlīdas | apakšdzimta = Ptychochrominae | ģints = Ptychochromis | suga = Ptychohchromis insolitus | suga_lv = Mangaraharas cihlīda | binomial = Ptychochromis insolitus <small>([[Melanie L. J. Stiassny|Stiassny]] & [[John Stephen Sparks|Sparks]], 2006)</small> }} '''Mangaraharas cihlīda''', zināma arī pēc tās latīniskā nosaukuma '''''Ptychochromis insolitus''''', ir [[cihlīdu]] dzimtas suga, kas [[endēms|endēmiska]] ziemeļu [[Madagaskara]]s upēm Amboaboai un Mangaraharai.<ref name=description>Stiassny, M., and Sparks, J. S. (2006). ''Phylogeny and Taxonomic Revision of the Endemic Malagasy Genus Ptychochromis (Teleostei: Cichlidae), with the Description of Five New Species and a Diagnosis for Katria, New Genus.'' American Museum Novitates 3535</ref> Suga atradās uz izmiršanas robežas,<ref name=IUCN>[[Sarkanā grāmata]] [http://www.iucnredlist.org/details/44510/0 ''Ptychochromis sp. nov. 'Joba mena', "Faune de Madagascar"]</ref> un pastāvēja bažas, ka tā savvaļā ir izmirusi. Tomēr 2013. gadā pusizžuvušā Mangaraharas pietekā tika atrasta neliela saglabājusies populācija.<ref name=rediscovery>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.mongabay.com/2013/1220-mangarahara-cichlid.html |title=Conservation Hail Mary works: Mate for near-extinct fish found! |publisher=Mongabay.com |date=20. decembris 2013}}</ref> Cihlīda sasniedz 5,5 [[centimetrs|cm]] garumu. == Zooloģisko dārzu kolekcija == 2013. gadā bija zināmas Mangaraharas cihlīdas — divi tēviņi Londonas [[zooloģiskais dārzs|zooloģiskajā dārzā]] un viena mātīte [[Berlīnes akvāriumā]], kas nomira šī paša gada maijā. Londonas zoo vērsās ar lūgumu pie visiem speciālistiem un akvāriju zivju cienītājiem, lai atrastu mātīti pēdējiem zināmajiem šīs sugas tēviņiem.<ref name=BBC>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbc.co.uk/news/science-environment-22468206|title=Zoo seeks mate for last surviving 'gorgeously ugly' fish|date=10. maijs 2013|publisher=BBC News}}</ref> == Jaunatklāšana == Atbilde atnāca no zivtiņu dzimtenes Madagaskaras. Kāds vietējais biznesmenis pavēstīja, ka viņš redzējis vienu šādu cihlīdu gandrīz pilnīgi iznīcinātā tās dabiskajā vidē. Steidzīgi zoodārza organizētā ekspedīcija vienā no pusizsīkušām Mangaraharas upes pietekām atklāja nelielu saglabājušos populāciju, kurā bija arī mātītes. 18 tur mītošās cihlīdas tika izķertas un pārvietotas uz salas privāto zivju saimniecību. Londonas zooloģiskais dārzs patlaban izstrādā programmu, lai atjaunotu cihlīdu skaitu.<ref name=rediscovery/> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Madagaskaras fauna]] hl56o14oc62c3m7cpxdq6u07d7vwq2f 0 245102 3667389 3663557 2022-08-06T13:52:11Z Egilus 27634 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Jauniešu stacija 2009.JPG|thumb|250px|Jauniešu stacija 2009. gada jūlijā]] '''Rīgas bērnu dzelzceļš''', arī '''Latvijas bērnu dzelzceļš''', bija viens no 52 [[PSRS]] strādājošiem bērnu dzelzceļiem, kurus pilnībā apkalpoja bērni, lai apgūtu dzelzceļnieku profesijas. Šo dzelzceļu uzbūvēja un finansēja "[[Baltijas dzelzceļš]]", tā speciālisti vadīja Jauno tehniķu pulciņu, kurš gatavoja personālu darbiem Bērnu dzelzceļā. Dzelzceļa līnija atradās [[Rīga|Rīgā]], [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] apkaimē. Latvijas bērnu dzelzceļš Mežaparkā tika atklāts [[1956. gads Latvijā|1956. gadā]] 25.jūnijā, uzsācis pārvadājumus 22.jūlijā, slēgts [[1997. gads Latvijā|1997. gada]] maijā. Sliedes demontētas 2002. gadā. Bijušo sliežu trase ar koka [[gulsnis|gulšņiem]] un piketu stabiņiem redzama vēl mūsdienās. Saglabājušies arī [[perons|peroni]] bijušo staciju vietās, strupceļu prizmas, kā arī krūmiem aizaugusi betonēta bedre lokomotīvju apkopes vietā. == Vēsture == Šaursliežu dzelzceļa būvniecība bija viens no [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparka]] attīstības posmiem pēc Otrā Pasaules kara. Šaursliežu dzelzceļš sākās pie [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekta]] iepretim krustojumam ar [[Inčukalna iela|Inčukalna ielu]] un beidzās mežā netālu no [[Mīlgrāvis|Jaunmīlgrāvja]] rajona. Tā garums bija 2 km un 100 metri. Tam bija divas galastacijas: [[Komjaunatne|Komjauniešu]] stacija pie Meža prospekta un Skolas stacija, kā arī Pionieru pietura līnijas vidū. Pionieru stacijas ēka nodega jau 1960. gados, bet vilcieni vēl ilgi pieturēja pie tās perona. Līnijai bija divi atzari: viens uz lokomotīvju apkopes un remonta vietu, otrs savienojās ar platsliežu pievedceļu no [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacijas]]. Savienojuma vietā (netālu no [[Viestura prospekts|Viestura prospekta]]) bija trijsliežu posms — apvienotā 1524 mm un 750 mm līnija. Šis bija viens no diviem kādreiz bijušiem trijsliežu posmiem Latvijā (otrs bija [[Alsunga|Alsungā]], starp Alsungas [[Alsungas Ziemeļu stacija|Ziemeļu]] un [[Alsungas Dienvidu stacija|Dienvidu]] stacijām). Vilcienu "Draudzība", stacijas un ceļu apkalpoja tikai bērni no 10 gadu vecuma, kuri ziemas laikā apmeklēja Jauno tehniķu pulciņu pie "Baltijas dzelzceļa". Pulciņa audzēkņi turpināja izglītību Rīgas Dzelzceļnieku skolā (katru gadu ap 60) un [[Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūts|Ļeņingradas dzelzceļa transporta inženieru institūtā]]. Dzelzceļa arodu šeit apguva 320 bērni no 12 gadu vecuma. Bērnu dzelzceļš strādāja ceturtdienās un sestdienās no 13.00 līdz 18.00, svētdienās no 10.00 līdz 18.00, no maija līdz septembrim, un pārvadāja ap 2000 pasažieru mēnesī jau pirmajos darba gados. Dzelzceļa peļņa katru gadu bija 500—900 rubļi<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_diea1991n138%7Carticle:DIVL264%7CissueType:P|title=Latvijas bērnu dzelzceļam — 35 gadi|last=Tomsone|first=Iveta|publisher=Diena|website=www.periodika.lv|access-date=2020-03-11|date=1991-07-23|archive-date=2019-05-15|archive-url=https://web.archive.org/web/20190515001310/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pa%7Cissue:/p_001_diea1991n138%7Carticle:DIVL264%7CissueType:P}}</ref>. 1981. gadā līnija nosaukta [[Latviešu strēlnieki#Sarkanie strēlnieki|Latviešu sarkano strēlnieku]] vārdā. 1980. gadu beigās bija plāni pagarināt trasi vēl apmēram par kilometru — garām [[Mežaparka Lielā estrāde|Mežaparka Lielajai estrādei]] līdz [[Ķīšezers|Ķīšezeram]], lai to varētu izmantot arī satiksmei, ne tikai bērnu izpriecu braucieniem, tā palielinot peļņu. Arī Jaunatnes progresa savienības lietišķo darījumu centrs plānoja šeit ieguldīt līdzekļus un materiāli ieinteresēt [[Baltijas dzelzceļš|Baltijas dzelzceļa]] pārvaldi bērnu dzelzceļa tālākai attīstībai.<ref name=":0" /> Pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas neatkarības atjaunošanas]] Komjauniešu stacija tika pārdēvēta par Jauniešu staciju, bet Skolas stacija — par Alejas staciju. Pēc līnijas slēgšanas tās ritošo sastāvu daļēji nodeva [[Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs|Dzelzceļa muzejam]] un [[Dzelzceļa līnija Gulbene—Alūksne|Gulbenes—Alūksnes bānītim]]. Divi vagoni tika atstāti ar domu ierīkot tajos kafejnīcu, bet tika izdemolēti un nodoti metāllūžņos. Arī staciju ēkas tika izdemolētas un vēlāk nodedzinātas. 2005. gadā saskaņā ar tiesas lēmumu, kas uzliek [[Rīgas dome|Rīgas domei]] piespiedu nomas attiecības ar bērnu dzelzceļa ēku īpašnieku Aldi Lezdiņu, tā atbalstīja 2588 kvadrātmetru liela zemesgabala iznomāšanu zem bijušā bērnu dzelzceļa ēkām Mežaparkā par Ls 0,20 par kvadrātmetru gadā. Ēkas, no kurām palikuši tikai grausti, agrāk bija [[Latvijas dzelzceļš|Latvijas dzelzceļa]] īpašumā, bet uzņēmums bija nolēmis tos pārdot. Zeme Lezdiņam tika iznomāta ar noteikumu, ka ēkas drīkst izmantot tikai to agrākajam mērķim, bet viņam uzdots zemesgabalu un mežu uz tā iekārtot. Ēku renovāciju tika atļauts veikt atbilstoši noteiktā kārtībā akceptētajam būvprojektam. Lezdiņš piedāvāja Rīgas domei dzelzceļa ēkas pārveidot par pansiju, bet kādreizējā sliežu ceļa vietā izveidot skrituļslidošanas trasi, bet viņa priekšlikums netika atbalstīts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/iznomas-zemi-zem-bernu-dzelzcela-ekam-mezaparka.d?id=11605839|title=Iznomās zemi zem bērnu dzelzceļa ēkām Mežaparkā|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-03-11|date=2005-07-04|language=lv}}</ref>. Jauniešu stacijas ēkas krāsmatas stāvēja vēl 2009. gadā, kamēr 2010. gadā zem sniega smaguma sabruka pavisam. 2014. gada rudenī Jauniešu stacijas gruveši pilnībā novākti, mūsdienās tur ir palicis tikai betonēts laukums. == Ārējās saites == *[https://web.archive.org/web/20160304223608/http://www.ldzb.lv/lv/mezaparks.htm Mežaparka bērnu dzelzceļš] Latvijas Dzelzceļnieku biedrība *[http://www.diena.lv/arhivs/bernu-dzelzcels-aizmirsts-12240243 Bērnu dzelzceļš aizmirsts] Diena *[https://web.archive.org/web/20160304220847/http://www.lffb.lv/apskati/dzelzcels-riga.-isa-vesture.html Dzelzceļš Rīgā. Īsa vēsture] *[http://mspoki.tvnet.lv/vesture/Rigas-bernu-dzelzcels/623668 Fotogalerija]{{Novecojusi saite}} *[https://web.archive.org/web/20160304222123/http://www.letonica.com/groups/default.aspx?r=11012&q=R%C4%ABga&id=966407&&g=3 Foto] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{Latvijas dzelzceļš-aizmetnis}} [[Kategorija:Izglītība Latvijā]] [[Kategorija:Latvijas bijušās dzelzceļa līnijas]] [[Kategorija:Rīga]] [[Kategorija:Latvijas PSR]] 0om2pkq860p0gercvkx5lwhoukvf73k 0 247135 3667384 3067201 2022-08-06T13:47:33Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:LVA Vecpiebalgas novads COA.png]] → [[File:Vecpiebalgas novads COA.svg]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Vecpiebalgas novads COA.svg|100px|thumbnail|right|Vecpiebalgas novada ģerbonis]] Šajā uzskatījumā apkopoti '''[[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novada]] ciemi''' pēc [[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]s datubāzes<ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA vietvārdu datubāze]</ref>. Vecpiebalgas novads sastāv no [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes]], [[Inešu pagasts|Inešu]], [[Kaives pagasts|Kaives]], [[Taurenes pagasts|Taurenes]] un [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas]] pagastiem. Vecpiebalgas novadā kopā atrodas 109 ciemi (107 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši). * '''Dzērbenes pagastā''' atrodas 7 ciemi. * '''Inešu pagastā''' atrodas 30 ciemi (28 ciemi pašlaik pastāv, bet 2 ciemi ir daļēji izzuduši). * '''Kaives pagastā''' atrodas 14 ciemi. * '''Taurenes pagastā''' atrodas 11 ciemi. * '''Vecpiebalgas pagastā''' atrodas 48 ciemi. Uzskatījumā attēloti tikai tie ciemi, kas pašlaik pastāv vai ir daļēji izzuduši. ==Dzērbenes pagasts== Dzērbenes pagasta centrs atrodas '''[[Dzērbene|Dzērbenē]]'''. Dzērbenes pagastā atrodas 7 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 4 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]]. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Apši (Dzērbenes pagasts)|Apši]]||mazciems||24 (2007)||nav adrešu reģistrā |- |[[Auļi (Dzērbenes pagasts)|Auļi]]||mazciems||28 (2007)||nav adrešu reģistrā |- |[[Brici (Dzērbenes pagasts)|Brici]]||skrajciems||7 (2007)||nav adrešu reģistrā |- |'''[[Dzērbene]]'''||lielciems||515 (2015)||pagasta centrs |- |[[Kleķeri]]||mazciems||68 (2007)||nav adrešu reģistrā |- |[[Meļļi]]||skrajciems||12 (2007)||nav adrešu reģistrā |- |[[Šovītes]]||mazciems||8 (2007)||nav adrešu reģistrā |} ==Inešu pagasts== Inešu pagasta centrs atrodas '''[[Ineši|Inešos]]'''. Inešu pagastā atrodas 31 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 27 [[mazciems|mazciemi]] un 3 [[skrajciems|skrajciemi]]. Neviens no ciemiem, izņemot Inešus, nav valsts adrešu reģistrā. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Alitēni]]||mazciems||5 (2007)|| |- |[[Baldiešēni]]||mazciems||10 (2007)|| |- |[[Bitēni (Inešu pagasts)|Bitēni]]||mazciems||13 (2007)|| |- |[[Briņģi (Inešu pagasts)|Briņģi]]||mazciems||27 (2007)|| |- |[[Celmi (Inešu pagasts)|Celmi]]||mazciems||10 (2007)|| |- |[[Cirsti]]||mazciems||42 (2007)|| |- |[[Čolēni]]||mazciems||1 (2001)|| |- |[[Dauguņi]]||mazciems||11 (2001)|| |- |[[Dzērvēni]]||mazciems||7 (2007)|| |- |[[Grinēni]]||mazciems||23 (2007)|| |- |'''[[Ineši]]'''||vidējciems||209 (2015)||pagasta centrs |- |[[Jēkuļi]]||mazciems||4 (2007)|| |- |[[Kaļvi (Inešu pagasts)|Kaļvi]]||skrajciems||7 (2007)|| |- |[[Kauguļi]]||mazciems||11 (2007)|| |- |[[Kleivēni]]||mazciems||16 (2001)|| |- |[[Krūmēni]]||vasarnīcu ciems||5 (2007)|| |- |[[Kubuliņi]]||mazciems||8 (2007)|| |- |[[Kušļi]]||mazciems||7 (2007)|| |- |[[Ķidēni]]||mazciems||8 (2007)|| |- |[[Lodēni]]||mazciems||4 (2007)|| |- |[[Naurēni]]||mazciems||25 (2007)|| |- |[[Paulēni]]||mazciems|| ||daļēji izzudis |- |[[Raunas]]||mazciems|| || |- |[[Reinkaļvi]]||mazciems||12 (2007)|| |- |[[Roņi (Inešu pagasts)|Roņi]]||mazciems||4 (2007)|| |- |[[Sāvas (Inešu pagasts)|Sāvas]]||mazciems||16 (2007)||daļēji izzudis |- |[[Spietēni]]||mazciems||2 (2007)|| |- |[[Sproģi (Inešu pagasts)|Sproģi]]||mazciems||6 (2007)|| |- |[[Sviļi]]||skrajciems||96 (2007)|| |- |[[Tūļi (Inešu pagasts)|Tūļi]]||mazciems||4 (2001)|| |- |[[Ūdrēni]]||mazciems||11 (2001)|| |} ==Kaives pagasts== Kaives pagasta centrs atrodas '''[[Kaive (Kaives pagasts)|Kaivē]]'''. Kaives pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 7 [[mazciems|mazciemi]] un 6 [[skrajciems|skrajciemi]]. Neviens no ciemiem, izņemot Kaivi, nav valsts adrešu reģistrā. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Bumbi]]||mazciems||10 (2007)|| |- |[[Eži (Kaives pagasts)|Eži]]||skrajciems||16 (2007)|| |- |[[Gropiņi]]||mazciems||4 (2007)|| |- |'''[[Kaive (Kaives pagasts)|Kaive]]'''||vidējciems||112 (2015)||pagasta centrs |- |[[Ķilkas]]||skrajciems||30 (2007)|| |- |[[Lācīši (Kaives pagasts)|Lācīši]]||skrajciems||9 (2007)|| |- |[[Leimaņi (Kaives pagasts)|Leimaņi]]||mazciems||62 (2007)|| |- |[[Maisēļi]]||mazciems||10 (2007)|| |- |[[Muilēni]]||mazciems||15 (2007)|| |- |[[Pēterēni]]||mazciems||19 (2007)|| |- |[[Rauši]]||skrajciems||31 (2007)|| |- |[[Vīģebi]]||skrajciems||20 (2007)|| |- |[[Zilaiskalns (Kaives pagasts)|Zilaiskalns]]||mazciems||34 (2007)|| |- |[[Zvaguļi]]||skrajciems||7 (2007)|| |} ==Taurenes pagasts== Taurenes pagasta centrs atrodas '''[[Taurene|Taurenē]]'''. Taurenes pagastā atrodas 14 ciemi, no tiem 1 [[vidējciems]], 8 [[mazciems|mazciemi]] un 2 [[skrajciems|skrajciemi]]. Neviens no ciemiem, izņemot Taureni, nav valsts adrešu reģistrā. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Andrēni]]||skrajciems||4 (2007)|| |- |[[Bānūži]]||mazciems||5 (2007)|| |- |[[Brežģis]]||skrajciems||15 (2007)|| |- |[[Jērūži]]||mazciems||10 (2007)|| |- |[[Krustakrogs]]||mazciems||20 (2007)|| |- |[[Lodesmuiža]]||mazciems||8 (2007)|| |- |[[Ļūdi]]||mazciems||7 (2007)|| |- |[[Mežrijas (Taurenes pagasts)|Mežrijas]]||mazciems||13 (2007)|| |- |[[Ramdoti]]||mazciems||12 (2007)|| |- |[[Runtes]]||mazciems||12 (2007)|| |- |'''[[Taurene]]'''||lielciems||416 (2015)||pagasta centrs |} ==Vecpiebalgas pagasts== Vecpiebalgas pagasta centrs atrodas '''[[Vecpiebalga|Vecpiebalgā]]''', kas ir arī novada centrs. Vecpiebalgas pagastā atrodas 48 ciemi, no tiem 1 [[lielciems]], 42 [[mazciems|mazciemi]], 4 [[skrajciems|skrajciemi]] un 1 [[aprūpes ciems]]. Neviens no ciemiem, izņemot Vecpiebalgu, nav valsts adrešu reģistrā. {| class="sortable wikitable" ! Ciems || Ciema statuss || Iedzīvotāju skaits (Gads) || Piezīmes |- |[[Aļmi]]||mazciems||7 (2007)|| |- |[[Augstlīči]]||mazciems||5 (2007)|| |- |[[Baltaci]]||mazciems||8 (2007)|| |- |[[Baruckas]]||mazciems||9 (2007)|| |- |[[Beitēni]]||mazciems||7 (2007)|| |- |[[Brekti]]||mazciems||14 (2007)|| |- |[[Butlēri]]||mazciems||2 (2007)|| |- |[[Cepļi (Vecpiebalgas pagasts)|Cepļi]]||mazciems||6 (2007)|| |- |[[Greiveri]]||aprūpes ciems||91 (2007)|| |- |[[Gulbji (Vecpiebalgas pagasts)|Gulbji]]||mazciems||12 (2007)|| |- |[[Ģibuļi (Vecpiebalgas pagasts)|Ģibuļi]]||mazciems||12 (2007)|| |- |[[Igauņi (Vecpiebalgas pagasts)|Igauņi]]||mazciems||6 (2007)|| |- |[[Ilzēni (Vecpiebalgas pagasts)|Ilzēni]]||mazciems||3 (2007)|| |- |[[Incēni]]||mazciems||3 (2007)|| |- |[[Īvāni (Vecpiebalgas pagasts)|Īvāni]]||mazciems||1 (2007)|| |- |[[Kabulēni]]||mazciems||12 (2007)|| |- |[[Kagaiņi]]||mazciems||34 (2007)|| |- |[[Kauliņi (Vecpiebalgas pagasts)|Kauliņi]]||mazciems||12 (2007)|| |- |[[Kleivas (Vecpiebalgas pagasts)|Kleivas]]||mazciems||5 (2007)|| |- |[[Kriemeļi]]||mazciems||12 (2007)|| |- |[[Krievēni]]||mazciems||21 (2007)|| |- |[[Kurmji (Vecpiebalgas pagasts)|Kurmji]]||mazciems||11 (2007)|| |- |[[Ķāķi]]||mazciems||6 (2007)|| |- |[[Lībieši (Vecpiebalgas pagasts)|Lībieši]]||mazciems||7 (2007)|| |- |[[Ļūdiņi]]||mazciems||8 (2007)|| |- |[[Meirēni]]||mazciems||8 (2007)|| |- |[[Mūrnieki (Vecpiebalgas pagasts)|Mūrnieki]]||skrajciems||13 (2007)|| |- |[[Ozoliņi (Vecpiebalgas pagasts)|Ozoliņi]]||mazciems||17 (2007)|| |- |[[Plauži (Vecpiebalgas pagasts)|Plauži]]||mazciems||3 (2007)|| |- |[[Prizēni]]||mazciems||1 (2007)|| |- |[[Purgaiļi]]||mazciems||17 (2007)|| |- |[[Ragaiņi]]||mazciems||3 (2007)|| |- |[[Raskumi]]||skrajciems||10 (2007)|| |- |[[Rāgažas]]||mazciems||5 (2007)|| |- |[[Remeicēni]]||skrajciems||18 (2007)|| |- |[[Roznēni]]||skrajciems||8 (2007)|| |- |[[Smeiļi]]||mazciems||6 (2007)|| |- |[[Smetes]]||mazciems||10 (2007)|| |- |[[Spuldzēni]]||mazciems||10 (2007)|| |- |[[Staņaudi]]||mazciems||4 (2007)|| |- |[[Tašķēni]]||mazciems||5 (2007)|| |- |[[Tomuļi]]||mazciems||4 (2007)|| |- |'''[[Vecpiebalga]]'''||lielciems||501 (2017)||pagasta centrs |- |[[Veļķumuiža]]||mazciems||3 (2007)|| |- |[[Vēveri (Vecpiebalgas pagasts)|Vēveri]]||mazciems||6 (2007)|| |- |[[Zeikari (Vecpiebalgas pagasts)|Zeikari]]||mazciems||25 (2007)|| |- |[[Zēniņi]]||mazciems||12 (2007)|| |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ciemu uzskaitījums}} [[Kategorija:Latvijas ciemu uzskaitījumi]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novada ciemi| ]] [[Kategorija:Vecpiebalgas novads]] bxel6ajsa1fs4d3bfixvwgt506wq5e8 0 265491 3667340 3387859 2022-08-06T13:06:17Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Rakstnieka infokaste | platums = | vārds = Veronika Rota | vārds_orig = ''Veronica Roth'' | attēls = Veronica Roth March 18, 2014 (cropped).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1988 | dz_mēnesis = 8 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[Amerikāņi (nācija)|Amerikāniete]] | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | pseidonīms = | nodarbošanās = Rakstniece | rakstīšanas valoda = Angļu | periods = | žanri = | temati = | lit virzieni = | slavenākie darbi = | ietekmējies = | ietekmējis = | alma_mater = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Veronika Rota''' ({{val|en|Veronica Roth}}; dzimusi {{dat|1988|8|19}}) ir amerikāņu [[rakstniece]], raksta [[romāns|romānus]] un [[īsais stāsts|īsos stāstus]]. Kļuvusi pazīstama ar debijas grāmatu triloģiju — "[[Citādie]]", "[[Dumpinieki]]" (''Insurgent'') un "[[Sabiedrotie (romāns)|Sabiedrotie]]" (''Allegiant''). Par pirmo grāmatu saņēmusi vairākus apbalvojumus.<ref name="Results for Favorite Book of 2011">{{tīmekļa atsauce |url=http://www.goodreads.com/award/choice/2011#56593-Favorite-Book-of-2011 |title=Results for Favorite Book of 2011 |publisher=Goodreads.com}}</ref><ref name=Goodreads2>{{tīmekļa atsauce |url=http://www.goodreads.com/choiceawards/best-young-adult-fantasy-books-2012#74593-Best-Young-Adult-Fantasy-&amp;-Science-Fiction |title=Best Young Adult Fantasy & Science Fiction, 2012 award |publisher=Goodreads.com |accessdate= October 23, 2013}}</ref> Triloģija tiek arī ekranizēta. 2014. gadā iznāca pirmā filma, 2015. iznākusi otrā daļa un 2016. gadā ekranizēta arī pēdējā triloģijas daļa. 2017. gadā izdota grāmata "''Carve the mark''". == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{rakstnieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rota, Veronika}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ņujorkā dzimušie]] [[Kategorija:ASV rakstnieces]] [[Kategorija:21. gadsimta rakstnieki]] mrpnsxtknnsmxlbzms5c0cd4mbgt8hc 0 277935 3667331 3100335 2022-08-06T12:59:40Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Singla infokaste |Nosaukums = ''Do What U Want'' |Attēls = |Attēla izmērs = |Border = |Caption = |Izpildītājs = [[Lady Gaga]] |Albums = [[Artpop]] |A-puse = |B-puse = |Izdots = {{dat|2013|10|21}} |Formāts = [[Kompaktdisks|CD]] [[singls]], ciparu lejupielāde |Ierakstīts = 2013. gads |Žanrs = [[ritmblūzs]], [[sintpops]] |Garums = 3:48 |Izdevējs = ''Streamline'', ''[[Interscope Records|Interscope]]'' |Autors = |Komponists = ''Lady Gaga'', ''DJ White Shadow'', ''R. Kelly '' |Vardi = |Producents = ''Lady Gaga'', ''DJ White Shadow'' |Audio piemērs? = |Sertifikāts = |Iepriekšējais singls = ''[[Applause]]''<br /> (2013) |Šis singls = '''''Do What U Want'''''<br /> (2013) |Nākamais singls = ''[[G.U.Y.]]''<br /> (2014) }} '''''Do What U Want''''' ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] dziedātāju ''[[Lady Gaga]]'' un ''[[R. Kelly]]'' kopdziesma. Tā tika izdota 2013. gada 21. oktobrī kā otrais singls no mūziķes 2013. gada albuma ''[[Artpop]]''. Tā tika sarakstīta kopā ar ''DJ White Shadow''. Daļa dziesmas pirmo reizi parādījās ''[[Beats Electronics]]'' reklāmā 2013. gada 17. oktobrī. ''Do What U Want'' ir [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Sintpops|sintpopa]] stilā producēts skaņdarbs, kurā dzirdamas arī 1980. gadu [[deju mūzika]]s iezīmes. {{mūzika-aizmetnis}} [[Kategorija:Lady Gaga dziesmas]] [[Kategorija:2013. gada singli]] ne6rsjom6sggkazmb9gmr4kgx7fvooh 0 280042 3667530 2845565 2022-08-07T00:51:45Z Kwamikagami 5467 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Planētas infokaste | minorplanet = yes | bgcolour = #A0FFA0 | name = Apofiss | symbol = [[Attēls: Apophis symbol (bold).svg|24px]] | image =[[Attēls:2004MN4 Sormano.gif|250px]] | caption =Apofiss kustībā | discovery = yes | discoverer =Rojs Takers<br>Deivids Tolens<br>Fabrīcio Bernardi | discovered = {{dat|2004|6|19}} | mp_name = (99942) Apophis | alt_names =2004 MN₄ | mp_category = [[Atona tipa asteroīds]] | epoch = {{Dat|2014|12|9}} (JD 2457000.5) <ref name="aa">[http://www.minorplanetcenter.net/db_search/show_object?utf8=%E2%9C%93&object_id=99942 (99942) Apophis = 2004 MN4]</ref> | aphelion = 1,098 [[astronomiskā vienība|AU]] <ref name="aa" /> | perihelion = 0,7458254 [[astronomiskā vienība|AU]] <ref name="aa" /> | semimajor = 0,9221213 [[astronomiskā vienība|AU]] <ref name="aa" /> | eccentricity = 0,1911852<ref name="aa" /> | inclination = 3,33051°<ref name="aa" /> | asc_node = 204,20546°<ref name="aa" /> | arg_peri = 126,456°<ref name="aa" /> | period = 0,89 [[Jūlija gads|a]] <ref name="aa" /> | synodic_period = | avg_speed = | satellites = | physical_characteristics = yes | dimensions =~ 325 [[metrs|m]] <ref name="bb">[http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=99942 99942 Apophis (2004 MN4)]</ref> | mass = | surface_grav = | escape_velocity = | pole_ecliptic_lat = | pole_ecliptic_lon = | albedo = 0,23<ref name="bb" /> | spectral_type = | magnitude =20,82 <ref>[http://hamilton.dm.unipi.it/astdys/index.php?pc=1.1.0&n=99942 (99942) Apophis]</ref> | abs_magnitude =19,2 <ref name="aa" /> | single_temperature= }} '''Apofiss''', arī '''99942 Apofiss''' ir [[asteroīds]] ar [[diametrs|diametru]] apmēram 325 m. Objekts ir [[Zemei tuvais asteroīds]], pieder [[Atona tipa asteroīds|Atona tipa asteroīdu]] grupai. Asteroīdu atklāja {{dat|2004|6|19}} [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[astronoms|astronomi]] Rojs Takers (''Roy Tucker''), Deivids Tolens (''David Tholen'') un Fabrīcio Bernardi (''Fabrizio Bernardi'') Kitpīkas nacionālajā observatorijā. 2005. gada 21. jūlijā [[Starptautiskā Astronomijas savienība]] objektu nodēvēja par Apofisu.<ref>[http://www.minorplanetcenter.net/iau/ECS/MPCArchive/2005/MPC_20050721.pdf MPC 54567]</ref> [[Apofiss (mitoloģija)|Apofiss]], arī [[Apops (mitoloģija)|Apops]] [[ēģiptiešu mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir milzīga čūska, pazemes būtne, tumsas un haosa iemiesojums.<ref>Mitoloģijas vārdnīca, Avots, 2004, {{ISBN|9984-757-36-6}}</ref> Apofisa orbītas [[lielā pusass]] ir mazāka par 1 [[astronomiskā vienība|AU]], bet afēlijs tālāk par 1 AU. Tas nozīmē, ka objekta orbīta atrodas Zemes orbītas iekšpusē, bet pārklāj to, Apofisam tuvojoties [[afēlijs|afēlijam]]. Pēc asteroīda atklāšanas veiktie orbītas aprēķini rādīja, ka pastāv neliela (2,7 %) iespēja, ka asteroīds 2029. gada 13. aprīlī var sadurties ar Zemi. Turpmākajos pētījumos tika precizēta Apofisa orbīta un pašreiz zināms, ka sadursmes iespēja nepastāv. 2029. gada 13. aprīlī Apofiss palidos garām Zemei tikai {{formatnum:31300}} km attālumā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [http://ssd.jpl.nasa.gov/sbdb.cgi?sstr=99942;old=0;orb=1;cov=0;log=0;cad=0#orb Apofisa orbīta] {{Astronomija-aizmetnis}} [[Kategorija:Atona tipa asteroīdi]] [[Kategorija:Potenciāli bīstamie asteroīdi]] nvb2m6tefavs8qomee3oags1lplrfb7 102 283798 3667385 3622982 2022-08-06T13:47:34Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:LVA Vecpiebalgas novads COA.png]] → [[File:Vecpiebalgas novads COA.svg]] wikitext text/x-wiki {{Start tab |Tab-1=Par projektu |URL-1=Vikiprojekts:Latvijas novadi |Tab-2=Raksta paraugs |URL-2=Vikiprojekts:Latvijas novadi/Paraugs |Tab-3=Rezultāti |URL-3=Vikiprojekts:Latvijas novadi/Rezultāti |Tab-4=Jautājumi? |URL-4=Vikiprojekta diskusija:Latvijas novadi |border=1px solid #bfd7ff |Off tab color=#e1edff |On tab color= |rounding=5em |Tab alignment=center }} {| class="wikitable sortable" border="1" style="margin: 1em auto 1em auto;" ! Nr. ! Novads ! Ģerbonis ! Raksta izmērs<br>2015-01-01 ! Raksta izmērs<br>{{#time: Y-m-d }} ! Raksta izmēra<br>maiņa |- | 1. | [[Ādažu novads]] | [[File:LVA_Ādažu_novads_COA.png|center|25px]] | align="right"| 6088 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ādažu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ādažu novads}}|R}}-6088}} |- | 2. | [[Aglonas novads]] | [[File:Aglonas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3123 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Aglonas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Aglonas novads}}|R}}-3123}} |- | 3. | [[Aizkraukles novads]] | [[File:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3252 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Aizkraukles novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Aizkraukles novads}}|R}}-3252}} |- | 4. | [[Aizputes novads]] | [[File:LVA Aizputes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 5059 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Aizputes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Aizputes novads}}|R}}-5059}} |- | 5. | [[Aknīstes novads]] | [[File:Aknīstes novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 3443 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Aknīstes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Aknīstes novads}}|R}}-3443}} |- | 6. | [[Alojas novads]] | [[File:Alojas_novads_COA.png|center|25px]] | align="right"| 2716 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Alojas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Alojas novads}}|R}}-2716}} |- | 7. | [[Alsungas novads]] | [[File:Alsungas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4804 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Alsungas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Alsungas novads}}|R}}-4804}} |- | 8. | [[Alūksnes novads]] | [[File:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3970 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Alūksnes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Alūksnes novads}}|R}}-3970}} |- | 9. | [[Amatas novads]] | [[File:LVA Amatas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3475 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Amatas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Amatas novads}}|R}}-3475}} |- | 10. | [[Apes novads]] | [[File:LVA Apes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2745 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Apes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Apes novads}}|R}}-2745}} |- | 11. | [[Auces novads]] | [[File:Auces novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2526 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Auces novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Auces novads}}|R}}-2526}} |- | 12. | [[Babītes novads]] | [[File:Babītes novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 3642 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Babītes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Babītes novads}}|R}}-3642}} |- | 13. | [[Baldones novads]] | [[File:Baldones novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 17523 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Baldones novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Baldones novads}}|R}}-17523}} |- | 14. | [[Baltinavas novads]] | [[File:Baltinavas novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 6129 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Baltinavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Baltinavas novads}}|R}}-6129}} |- | 15. | [[Balvu novads]] | [[File:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 2813 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Balvu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Balvu novads}}|R}}-2813}} |- | 16. | [[Bauskas novads]] | [[File:LVA Bauskas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 6218 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Bauskas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Bauskas novads}}|R}}-6218}} |- | 17. | [[Beverīnas novads]] | [[File:COA of Beverīnas novads.PNG|center|25px]] | align="right"| 2662 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Beverīnas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Beverīnas novads}}|R}}-2662}} |- | 18. | [[Brocēnu novads]] | [[File:Brocēnu novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 2632 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Brocēnu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Brocēnu novads}}|R}}-2632}} |- | 19. | [[Burtnieku novads]] | [[File:LVA Burtnieku novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 7914 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Burtnieku novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Burtnieku novads}}|R}}-7914}} |- | 20. | [[Carnikavas novads]] | [[File:Carnikavas novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 4901 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Carnikavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Carnikavas novads}}|R}}-4901}} |- | 21. | [[Cēsu novads]] | [[File:LVA Cēsu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2181 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Cēsu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Cēsu novads}}|R}}-2181}} |- | 22. | [[Cesvaines novads]] | [[File:Cesvaines novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2191 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Cesvaines novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Cesvaines novads}}|R}}-2191}} |- | 23. | [[Ciblas novads]] | [[File:Ciblas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4131 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ciblas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ciblas novads}}|R}}-4131}} |- | 24. | [[Dagdas novads]] | [[File:Dagdas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3123 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Dagdas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Dagdas novads}}|R}}-3123}} |- | 25. | [[Daugavpils novads]] | [[File:Daugavpils novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4032 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Daugavpils novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Daugavpils novads}}|R}}-4032}} |- | 26. | [[Dobeles novads]] | [[File:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 5611 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Dobeles novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Dobeles novads}}|R}}-5611}} |- | 27. | [[Dundagas novads]] | [[File:Dundagas novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 3075 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Dundagas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Dundagas novads}}|R}}-3075}} |- | 28. | [[Durbes novads]] | [[File:Durbes novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 3790 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Durbes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Durbes novads}}|R}}-3790}} |- | 29. | [[Engures novads]] | [[File:Engures novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2692 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Engures novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Engures novads}}|R}}-2692}} |- | 30. | [[Ērgļu novads]] | [[File:LVA Ērgļu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3717 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ērgļu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ērgļu novads}}|R}}-3717}} |- | 31. | [[Garkalnes novads]] | [[File:LVA Garkalnes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 6033 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Garkalnes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Garkalnes novads}}|R}}-6033}} |- | 32. | [[Grobiņas novads]] | [[File:Grobiņas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2439 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Grobiņas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Grobiņas novads}}|R}}-2439}} |- | 33. | [[Gulbenes novads]] | [[File:LVA_Gulbenes_novads_COA.png|center|25px]] | align="right"| 3199 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Gulbenes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Gulbenes novads}}|R}}-3199}} |- | 34. | [[Iecavas novads]] | [[File:LVA Iecavas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4411 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Iecavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Iecavas novads}}|R}}-4411}} |- | 35. | [[Ikšķiles novads]] | [[File:LVA Ikšķiles novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 7745 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ikšķiles novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ikšķiles novads}}|R}}-7745}} |- | 36. | [[Ilūkstes novads]] | [[File:LVA Ilūkstes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4738 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ilūkstes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ilūkstes novads}}|R}}-4738}} |- | 37. | [[Inčukalna novads]] | [[File:Inčukalna-novads-COA.png|center|25px]] | align="right"| 2364 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Inčukalna novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Inčukalna novads}}|R}}-2364}} |- | 38. | [[Jaunjelgavas novads]] | [[File:LVA Jaunjelgavas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3584 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Jaunjelgavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Jaunjelgavas novads}}|R}}-3584}} |- | 39. | [[Jaunpiebalgas novads]] | [[File:Jaunpiebalgas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2319 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Jaunpiebalgas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Jaunpiebalgas novads}}|R}}-2319}} |- | 40. | [[Jaunpils novads]] | [[File:LVA Jaunpils novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2371 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Jaunpils novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Jaunpils novads}}|R}}-2371}} |- | 41. | [[Jēkabpils novads]] | [[File:LVA Jēkabpils novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3831 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Jēkabpils novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Jēkabpils novads}}|R}}-3831}} |- | 42. | [[Jelgavas novads]] | [[File:Jelgavas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4833 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Jelgavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Jelgavas novads}}|R}}-4833}} |- | 43. | [[Kandavas novads]] | [[File:Kandavas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2416 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Kandavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Kandavas novads}}|R}}-2416}} |- | 44. | [[Kārsavas novads]] | [[File:LVA Kārsavas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 5457 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Kārsavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Kārsavas novads}}|R}}-5457}} |- | 45. | [[Ķeguma novads]] | [[File:Ķeguma novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 5868 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ķeguma novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ķeguma novads}}|R}}-5868}} |- | 46. | [[Ķekavas novads]] | [[File:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | align="right"| 6446 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ķekavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ķekavas novads}}|R}}-6446}} |- | 47. | [[Kocēnu novads]] | [[File:Kocēnu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2470 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Kocēnu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Kocēnu novads}}|R}}-2470}} |- | 48. | [[Kokneses novads]] | [[File:Kokneses novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 1892 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Kokneses novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Kokneses novads}}|R}}-1892}} |- | 49. | [[Krāslavas novads]] | [[File:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3982 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Krāslavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Krāslavas novads}}|R}}-3982}} |- | 50. | [[Krimuldas novads]] | [[File:Krimuldas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 1840 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Krimuldas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Krimuldas novads}}|R}}-1840}} |- | 51. | [[Krustpils novads]] | [[File:Krustpils novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3280 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Krustpils novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Krustpils novads}}|R}}-3280}} |- | 52. | [[Kuldīgas novads]] | [[File:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2792 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Kuldīgas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Kuldīgas novads}}|R}}-2792}} |- | 53. | [[Lielvārdes novads]] | [[File:LVA Lielvārdes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2541 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Lielvārdes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Lielvārdes novads}}|R}}-2541}} |- | 54. | [[Līgatnes novads]] | [[File:Līgatnes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 1887 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Līgatnes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Līgatnes novads}}|R}}-1887}} |- | 55. | [[Limbažu novads]] | [[File:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2416 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Limbažu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Limbažu novads}}|R}}-2416}} |- | 56. | [[Līvānu novads]] | [[File:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3155 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Līvānu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Līvānu novads}}|R}}-3155}} |- | 57. | [[Lubānas novads]] | [[File:Lubānas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2039 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Lubānas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Lubānas novads}}|R}}-2039}} |- | 58. | [[Ludzas novads]] | [[File:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4299 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ludzas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ludzas novads}}|R}}-4299}} |- | 59. | [[Madonas novads]] | [[File:LVA Madonas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 17913 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Madonas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Madonas novads}}|R}}-17913}} |- | 60. | [[Mālpils novads]] | [[File:LVA Mālpils novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 13201 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Mālpils novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Mālpils novads}}|R}}-13201}} |- | 61. | [[Mārupes novads]] | [[File:LVA Mārupes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3747 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Mārupes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Mārupes novads}}|R}}-3747}} |- | 62. | [[Mazsalacas novads]] | [[File:Mazsalacas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2674 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Mazsalacas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Mazsalacas novads}}|R}}-2674}} |- | 63. | [[Mērsraga novads]] | [[File:Mērsraga novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4467 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Mērsraga novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Mērsraga novads}}|R}}-4467}} |- | 64. | [[Naukšēnu novads]] | [[File:Naukšēnu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2054 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Naukšēnu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Naukšēnu novads}}|R}}-2054}} |- | 65. | [[Neretas novads]] | [[File:Neretas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3325 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Neretas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Neretas novads}}|R}}-3325}} |- | 66. | [[Nīcas novads]] | [[File:Nīcas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2228 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Nīcas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Nīcas novads}}|R}}-2228}} |- | 67. | [[Ogres novads]] | [[File:Ogres novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4236 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ogres novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ogres novads}}|R}}-4236}} |- | 68. | [[Olaines novads]] | [[File:Olaines novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4347 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Olaines novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Olaines novads}}|R}}-4347}} |- | 69. | [[Ozolnieku novads]] | [[File:Ozolnieku novada ģerbonis.png|center|25px]] | align="right"| 18802 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ozolnieku novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ozolnieku novads}}|R}}-18802}} |- | 70. | [[Pārgaujas novads]] | [[File:Pārgaujas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3531 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Pārgaujas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Pārgaujas novads}}|R}}-3531}} |- | 71. | [[Pāvilostas novads]] | [[File:Pāvilostas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2167 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Pāvilostas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Pāvilostas novads}}|R}}-2167}} |- | 72. | [[Pļaviņu novads]] | [[File:Pļaviņu novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 2599 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Pļaviņu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Pļaviņu novads}}|R}}-2599}} |- | 73. | [[Preiļu novads]] | [[File:Preiļu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4722 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Preiļu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Preiļu novads}}|R}}-4722}} |- | 74. | [[Priekules novads]] | [[File:LVA Priekules novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2268 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Priekules novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Priekules novads}}|R}}-2268}} |- | 75. | [[Priekuļu novads]] | [[File:Priekuļu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2350 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Priekuļu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Priekuļu novads}}|R}}-2350}} |- | 76. | [[Raunas novads]] | [[File:LVA Raunas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2289 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Raunas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Raunas novads}}|R}}-2289}} |- | 77. | [[Rēzeknes novads]] | [[File:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | align="right"| 28290 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Rēzeknes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Rēzeknes novads}}|R}}-28290}} |- | 78. | [[Riebiņu novads]] | [[File:LVA Riebiņu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2765 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Riebiņu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Riebiņu novads}}|R}}-2765}} |- | 79. | [[Rojas novads]] | [[File:Rojas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4600 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Rojas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Rojas novads}}|R}}-4600}} |- | 80. | [[Ropažu novads]] | [[File:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|center|25px]] | align="right"| 6222 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ropažu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ropažu novads}}|R}}-6222}} |- | 81. | [[Rucavas novads]] | [[File:Rucavas-novads-COA.png|center|25px]] | align="right"| 24846 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Rucavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Rucavas novads}}|R}}-24846}} |- | 82. | [[Rugāju novads]] | [[File:LVA Rugāju novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2547 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Rugāju novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Rugāju novads}}|R}}-2547}} |- | 83. | [[Rūjienas novads]] | [[File:Rūjienas novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 2176 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Rūjienas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Rūjienas novads}}|R}}-2176}} |- | 84. | [[Rundāles novads]] | [[File:LVA Rundāles novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3278 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Rundāles novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Rundāles novads}}|R}}-3278}} |- | 85. | [[Salacgrīvas novads]] | [[File:Coat_of_Arms_of_Salacgrīvas_novads.svg|center|25px]] | align="right"| 2355 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Salacgrīvas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Salacgrīvas novads}}|R}}-2355}} |- | 86. | [[Salas novads]] | [[File:Salas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3022 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Salas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Salas novads}}|R}}-3022}} |- | 87. | [[Salaspils novads]] | [[File:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3649 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Salaspils novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Salaspils novads}}|R}}-3649}} |- | 88. | [[Saldus novads]] | [[File:Saldus novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2722 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Saldus novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Saldus novads}}|R}}-2722}} |- | 89. | [[Saulkrastu novads]] | [[File:LVA Saulkrastu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2615 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Saulkrastu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Saulkrastu novads}}|R}}-2615}} |- | 90. | [[Sējas novads]] | [[File:Sējas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 4882 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Sējas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Sējas novads}}|R}}-4882}} |- | 91. | [[Siguldas novads]] | [[File:Siguldas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2547 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Siguldas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Siguldas novads}}|R}}-2547}} |- | 92. | [[Skrīveru novads]] | [[File:LVA Skrīveru novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 5554 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Skrīveru novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Skrīveru novads}}|R}}-5554}} |- | 93. | [[Skrundas novads]] | [[File:LVA Skrundas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2367 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Skrundas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Skrundas novads}}|R}}-2367}} |- | 94. | [[Smiltenes novads]] | [[File:LVA Smiltenes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2525 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Smiltenes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Smiltenes novads}}|R}}-2525}} |- | 95. | [[Stopiņu novads]] | [[File:LVA Stopiņu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 8595 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Stopiņu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Stopiņu novads}}|R}}-8595}} |- | 96. | [[Strenču novads]] | [[File:Strenču novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2272 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Strenču novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Strenču novads}}|R}}-2272}} |- | 97. | [[Talsu novads]] | [[File:LVA Talsu novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3161 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Talsu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Talsu novads}}|R}}-3161}} |- | 98. | [[Tērvetes novads]] | [[File:Tērvetes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 9199 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Tērvetes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Tērvetes novads}}|R}}-9199}} |- | 99. | [[Tukuma novads]] | [[File:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3496 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Tukuma novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Tukuma novads}}|R}}-3496}} |- | 100. | [[Vaiņodes novads]] | [[File:Vaiņodes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2165 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Vaiņodes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Vaiņodes novads}}|R}}-2165}} |- | 101. | [[Valkas novads]] | [[File:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 2249 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Valkas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Valkas novads}}|R}}-2249}} |- | 102. | [[Varakļānu novads]] | [[File:Varakļānu novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 3077 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Varakļānu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Varakļānu novads}}|R}}-3077}} |- | 103. | [[Vārkavas novads]] | [[File:LVA Vārkavas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3184 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Vārkavas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Vārkavas novads}}|R}}-3184}} |- | 104. | [[Vecpiebalgas novads]] | [[File:Vecpiebalgas novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 3393 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Vecpiebalgas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Vecpiebalgas novads}}|R}}-3393}} |- | 105. | [[Vecumnieku novads]] | [[File:LVA Vecumnieku novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3283 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Vecumnieku novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Vecumnieku novads}}|R}}-3283}} |- | 106. | [[Ventspils novads]] | [[File:LVA Ventspils novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2847 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Ventspils novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Ventspils novads}}|R}}-2847}} |- | 107. | [[Viesītes novads]] | [[File:Viesītes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3662 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Viesītes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Viesītes novads}}|R}}-3662}} |- | 108. | [[Viļakas novads]] | [[File:LVA Viļakas novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 2906 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Viļakas novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Viļakas novads}}|R}}-2906}} |- | 109. | [[Viļānu novads]] | [[File:Viļānu novads COA.svg|center|25px]] | align="right"| 2930 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Viļānu novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Viļānu novads}}|R}}-2930}} |- | 110. | [[Zilupes novads]] | [[File:LVA Zilupes novads COA.png|center|25px]] | align="right"| 3533 | align="right"| {{formatnum:{{PAGESIZE:Zilupes novads}}|R}} | align="right"| {{#expr:{{formatnum:{{PAGESIZE:Zilupes novads}}|R}}-3533}} |} t6o694ba149p1colkihjer6spkngav4 0 286167 3667452 3624771 2022-08-06T16:19:35Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:Venafro-Stemma1.png]] → [[File:Venafro-Stemma.svg]] wikitext text/x-wiki {{atveidošana+}} {{nepilnīgs|vismaz Dundaga trūkst}} Šajā uzskatījumā apkopotas '''Latvijas pilsētu un pašvaldību [[sadraudzības pilsēta]]s un pašvaldības'''. ==[[Attēls:Ainazi gerb.png|20px]] Ainaži== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- ||[[Attēls:Cesis gerb.png|20px]] [[Cēsis]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| || |- ||[[Attēls:Häädemeeste valla vapp.svg|20px]] [[Hēdemēstes pašvaldība]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- ||[[Attēls:Mieziskiuherbas.PNG|20px]] [[Miežišķi]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |} == [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|20px]] Aizkraukles novads == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- ||[[Attēls:Birzai COA.gif|20px]] [[Birži (Lietuva)|Birži]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]||Sadraudzības pilsēta kopš 2004.gada|| |- ||[[Attēls:Wappen Eppstein.png|20px]] [[Epšteina]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš 1998.gada|| |- ||[[Attēls:HUN Kiskunhalas COA.jpg|20px]] [[Kiškunhalaša]]||{{flaga|Ungārija}} [[Ungārija]]||Sadraudzības pilsēta kopš 2005.gada|| |- | [[Attēls:DE-ST_15-0-85-330_Thale_1996_COA.svg|20px]] [[Tāle]] || {{DEU}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.aizkraukle.lv/page/571 |title=Aizkraukles novada sadarbības pilsētas |access-date={{dat|2017|07|04||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170719144531/http://www.aizkraukle.lv/page/571 |archivedate={{dat|2017|07|19||bez}} }}</ref> || || |- |[[Attēls:POL Tczew COA.svg|20px]] [[Tčeva]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| Sadarbības līgums kopš 2007. gada|| |} ==[[Attēls:Aizpute.png|20px]] Aizpute== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- ||[[Attēls:Karlskrona vapen.svg|20px]] [[Karlskrūna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2012]].gada [[13. marts|13. marta]]|| |- || [[Kolmoderna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1993]].gada|| |- ||[[Attēls:Schwerzenbach-blazon.svg|20px]] [[Švercenbaha]]||{{flaga|Šveice}} [[Šveice]] ||Sadraudzības pilsēta kopš [[1993]].gada [[20. novembris|20. novembra]]|| |- |} == [[Attēls:Aknīstes novads COA.svg|20px]] Aknīstes novads == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- ||[[Attēls:POL Białogard COA 1.svg|20px]] [[Bjalogarda]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- | [[Attēls:Juodupesherbas.png|20px]] [[Jodupe (miests)|Jodupe]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.akniste.lv/?id=404&lang=lv |title=Aknīstes novads. Sadraudzības pilsētas |access-date={{dat|2017|07|05||bez}} |archive-date={{dat|2017|07|02||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170702230628/http://www.akniste.lv/?id=404&lang=lv }}</ref> || {{LTU}} || || |} ==[[Attēls:Aluksne.png|20px]] Alūksne<ref>[http://www.aluksne.lv/01_05.php Starptautiskā sadarbība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120717195059/http://www.aluksne.lv/01_05.php |date={{dat|2012|07|17||bez}} }} Alūksnes novada pašvaldība, Atjaunināts: {{dat|2012|9|28|SK|bez}}</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- | [[Attēls:Coat of arms of Binnenmaas.svg|20px]] [[Binnemā]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1997]].gada|| |- | [[Attēls:Kuopio.vaakuna.svg|20px]] [[Kuopio]]||{{flaga|Somija}} [[Somija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada || |- | [[Marsanēlakotē]]||{{flaga|Francija}} [[Francija]]|| || |- | [[Attēls:Coat of Arms of Pechory (Pskov oblast).png|20px]] [[Pečoru rajons]] ||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:Pskovgfull.jpg|20px]] [[Pleskava]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:Sundbyberg vapen.svg|20px]] [[Sundbiberga]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1992]].gada|| |- |[[Vastselīna]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2010]].gada [[31. jūlijs|31. jūlija]]|| |- |[[Attēls:Võru vapp.svg|20px]] [[Veru]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]] ||Sadraudzības pilsēta kopš [[2003]].gada|| |} ==[[Attēls:Auce.png|20px]] Auce== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Coat of Arms of Bryansk (1781).png|20px]] [[Brjanska]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]] || || |} ==[[Attēls:Baldone.png|20px]] Baldone== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Lerum vapen.svg|20px]] [[Leruma]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]] || || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Balvi.svg|20px]] Balvi== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Giske komm.svg|20px]] [[Giske]]||{{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]]|| || |- |[[Attēls:Gnosjö vapen.svg|20px]] [[Gnosjo]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:Lieksa.vaakuna.svg|20px]] [[Lieksa]]||{{flaga|Somija}} [[Somija]] || || |- |[[Attēls:EST Põlva linn COA.png|20px]] [[Pelva]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]] || || |- |[[Attēls:Pskovgfull.jpg|20px]] [[Pleskava]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:Emblem of Taoyuan City.svg|20px]] [[Taojuaņa]]||{{flaga|Taivāna}} [[Taivāna]] || || |- |[[Attēls:POL Żukowo COA.svg|20px]] [[Žukovo]]||{{flaga|Poland}} [[Poland]] || || |- |} ==[[Attēls:Lv-Bauska city coa.png|20px]] Bauska <ref>[http://www.bauska.lv/i.php?id=467 SADRAUDZĪBAS PILSĒTAS] Bauskas novada pašvaldība,</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- | [[Hašuri]]||{{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]] || || |- | [[Attēls:Hedemora vapen.svg|20px]] [[Hedemora]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]] || || |- | [[Attēls:Coat of Arms of Kolomna (Moscow oblast).png|20px]] [[Kolomna]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- | [[Nahoda]]||{{flaga|Čehija}} [[Čehija]] || || |- | [[Attēls:Pakruojis COA.gif|20px]] [[Pakroja]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]] || || |- | [[Attēls:Radviliškis Coat of Arms.svg|20px]] [[Radvilišķi]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |- | [[Attēls:POL Rypin COA.svg|20px]] [[Ripina]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Brocēni.svg|20px]] Brocēni== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Kunda coat of arms.svg|20px]] [[Kunda]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |} == [[Attēls:Cesis gerb.png|20px]] Cēsis == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Wappen Achim.png|20px]] [[Ahima]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]] || || |- |[[Attēls:Ainazi gerb.png|20px]] [[Ainaži]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]] || || |- |[[Attēls:Coat of arms of Alytus (Lithuania).svg|20px]] [[Alīta]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |- |[[Attēls:Östergötlands läns vapen.png|20px]] [[Esterjētlandes lēne]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]] || || |- |[[Attēls:Frederiksberg kommune.jpg|20px]] [[Frederiksberga]]||{{flaga|Dānija}} [[Dānija]]|| || |- |[[Attēls:POL Konstancin-Jeziorna COA.svg|20px]] [[Konstancina-Jezjorna]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- |[[Attēls:Rakvere vapp.svg|20px]] [[Rakvere]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- |[[Attēls:Rokiškis COA.svg|20px]] [[Rokišķi]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |- |[[Attēls:Gerb tara fin.png|20px]] [[Tara]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:Tyresö vapen.svg|20px]] [[Tireso]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]] || || |- |[[Attēls:Venafro-Stemma.svg|20px]] [[Venafro]]||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]|| || |- | [[Verēze]]||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]|| || |- |[[Attēls:Zhovkva01.png|20px]] [[Žovkva]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]] || || |} == [[Attēls:Coat of Arms of Cesvaine.svg|20px]] Cesvaine == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Märjamaa alevi vapp.gif|20px]] [[Marjama]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- | [[Volhova (pilsēta)|Volhova]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |} == [[Attēls:Coat of Arms of Dagda.svg|20px]] Dagda == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- | [[Valdaja]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |} == [[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|20px]] Daugavpils <ref>[http://www.daugavpils.lv/lv/46 Starptautiskā sadarbība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150530020343/http://www.daugavpils.lv/lv/46 |date={{dat|2015|05|30||bez}} }} Daugavpils novada pašvaldība</ref> == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Alaverdi]]|| {{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2012]]. gada [[2. oktobris|2. oktobra]]|| |- | [[Attēls:Coat of Arms of Babruisk, Belarus.svg|20px]] [[Bobruiska]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2012]]. gada [[8. jūnijs|8. jūnijā]]|| |- | [[Attēls:Coat of Arms of Cherkasy Oblast.svg|20px]] [[Čerkasu apgabals]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]|| || |- | [[Attēls:Batumi COA.JPG|20px]] [[Batumi]]||{{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2012]]. gada [[3. augusts|3. augusta]]|| |- | [[Attēls:CoA Città di Ferrara.svg|20px]] [[Ferrāra]]|| {{flaga|Itālija}} [[Itālija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1998]].gada [[18. marts|18. marta]]|| |- | [[Attēls:哈尔滨市徽.jpg|20px]] [[Harbina]]|| {{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2003]].gada [[6. janvāris|6. janvāra]]|| |- | [[Attēls:Kharkiv-town-herb.svg|20px]] [[Harkova]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2008]].gada [[23. augusts|23. autusta]]|| |- | [[Attēls:Coat of Arms of Lidy, Belarus.svg|20px]] [[Lida]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2012]].gada janvāra|| |- | [[Attēls:Wappen Magdeburg.svg|20px]] [[Magdeburga]]|| {{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2011]].gada septembra|| |- | [[Attēls:CAO district of Moscow coa.png|20px]] [[Maskavas pilsētas centrālais administratīvais apgabals]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2003]].gada [[18. februāris|18. februāra]]|| |- | [[Attēls:Motala vapen.svg|20px]] [[Mūtala]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1998]].gada [[1. jūlijs|1. jūlija]]|| |- | [[Narofominska]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1997]].gada [[28. novembris|28. novembra]]|| |- | [[Attēls:Coat of Arms of Panevezys.svg|20px]] [[Panevēža]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada [[6. aprīlis|6. aprīļa]]|| |- | [[Attēls:Pskovgfull.jpg|20px]] [[Pleskava]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2006]].gada [[13. marts|13. marta]] || |- | [[Attēls:POL Radom COA.svg|20px]] [[Radoma]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1993]].gada [[17. decembris|17. decembra]]|| |- | [[Attēls:Coat of Arms of Ramla.svg|20px]] [[Ramla]]||{{flaga|Izraēla}} [[Izraēla]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2003]].gada [[17. novembris|17. novembra]]|| |- | [[Attēls:Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg|20px]] [[Sanktpēterburga]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada [[27. aprīlis|27. aprīļa]]|| |- | [[Attēls:Stryi Gerb.png|20px]] [[Strija (pilsēta)|Strija]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]|| |- | [[Attēls:Coat of Arms of Truskavets.svg|20px]] [[Truskaveca]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]|| |} == [[Attēls:Escut Dobele.png|20px]] Dobele <ref>[http://www.dobele.lv/page/Sadarbibas_partneri Sadarbības partneri] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150702171543/http://www.dobele.lv/page/Sadarbibas_partneri |date={{dat|2015|07|02||bez}} }} Dobeles novada pašvaldība</ref> == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Wappen Altenburg.svg|20px]] [[Altenburga]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- |[[Attēls:Ängelholm vapen.svg|20px]] [[Engelholma]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:POL Konin COA.svg|20px]] [[Konina]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- |[[Attēls:Wappen Schmölln.jpg|20px]] [[Šmelne]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- |[[Attēls:Tapa coatofarms.png|20px]] [[Tapa]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|20px]] [[Tukums]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| || |- |[[Attēls:Ulricehamn vapen.svg|20px]] [[Ulrichama]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of arms of Bryansk (Bryansk Oblast).svg|20px]] [[Brjanska]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of arms of Joniskis.svg|20px]] [[Jonišķi]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |- |[[Attēls:Naujoji Akmenė COA.svg|20px]] [[Naujoji Akmene]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |- |} ==[[Attēls:Durbe gerb.png|20px]] Durbe== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Mosedis COA.gif|20px]] [[Mosēde]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |} ==[[Attēls:Grobina gerb.png|20px]] Grobiņa== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- | [[Dassova]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- |[[Attēls:Hjelmeland komm.svg|20px]] [[Hjelmlande]]||{{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]] || || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Gulbene.svg|20px]] Gulbene== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Rietavas COA.gif|20px]] [[Rietava]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |- |[[Temas komūna]]||{{flaga|Dānija}} [[Dānija]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Ikšķile.svg|20px]] Ikšķile== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- | [[Attēls:Coat of Arms of Stolin, Belarus.svg|20px]] [[Stoļina]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]|| || |} ==[[Attēls:Escut Jekabpils.png|20px]] Jēkabpils== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:POL Czerwionka-Leszczyny COA.svg|20px]] [[Červjonka-Leščini]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Lidy, Belarus.svg|20px]] [[Ļida]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2005]].gada|| |- |[[Attēls:EST Maardu linn COA.png|20px]] [[Mārdu]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2003]].gada|| |- |[[Attēls:Stadtwappen Melle.svg|20px]] [[Melle]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1994]].gada|| |- |[[Attēls:POL Sokołów Podlaski COA.svg|20px]] [[Sokolova Podlaska]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada|| |} ==[[Attēls:LVA Jelgava COA.png|20px]] Jelgava<ref>[http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/sadraudzibas-pilsetas/ Sadraudzības pilsētas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20141227090404/http://www.jelgava.lv/pilseta/par-jelgavu/sadraudzibas-pilsetas/ |date={{dat|2014|12|27||bez}} }} Jelgavas pilsētas pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- | [[Alkamo]]||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2002]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Baranavičy, Belarus.png|20px]] [[Baranoviči]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2003]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of arms of Berlin.svg|20px]] [[Berlīne]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2003]].gada marta|| |- |[[Attēls:POL Białystok COA.svg|20px]] [[Bjalistoka]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- |[[Attēls:Hällefors vapen.svg|20px]] [[Haleforsa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada|| |- |[[Attēls:Ivano-Frankivsk Coat of Arms.png|20px]] [[Ivanofrankivska]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2007]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Magadan.png|20px]] [[Magadana]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2006]].gada [[18. augusts|18. augusta]]|| |- |[[Maskavas Dienvidu Administratīvais apgabals]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:Nacka vapen.svg|20px]] [[Naka]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Novu Odesa]]||{{flaga|Brazīlija}} [[Brazīlija]]|| || |- |[[Attēls:Et-Parnu coa.svg|20px]] [[Pērnava]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1956]].gada || |- |[[Ruelmalmezona]]|| {{flaga|Francija}} [[Francija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2007]].gada [[28. jūnijs|28. jūnija]] |- |[[Attēls:Siauliai city COA.gif|20px]] [[Šauļi]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1960]].gada || |- |[[Siņdžu]]||{{flaga|Taivāna}} [[Taivāna]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2000]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of arms of Vejle.svg|20px]] [[Vejle]]|| {{flaga|Dānija}} [[Dānija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1992]].gada|| |} ==[[Attēls:Escut Jurmala.png|20px]] Jūrmala<ref>[http://www.jurmala.lv/page/21 Sadraudzības pilsētas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304170646/http://jurmala.lv/page/21 |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Jūrmalas pilsētas pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |Anaklija||{{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]]|| || |- |[[Anādija]]||{{flaga|Portugāle}} [[Portugāle]]|| || |- |Ašdoda |{{flaga|Izraēla}} [[Izraēla]] | | |- |Batumi||{{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]]|| || |- |Brovari||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]|| || |- |Dzjiliņa||{{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]]|| || |- |Eskilstūna||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |Jēvle |{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]] | | |- |Kabūra |{{flaga|Francija}} [[Francija]] | | |- |[[Attēls:Coat of Arms of Kazan (Tatarstan) (2004).png|20px]] [[Kazaņa]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| Jūrmalas valstspilsētas pašvaldība ir apturējusi sadarbību ar to valstu pilsētām, kas veikušas militārus uzbrukumus Ukrainas teritorijā. || |- |[[Attēls:Coat of arms of Palanga (Lithuania).svg|20px]] [[Palanga]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]] || || |- |[[Attēls:Et-Parnu coa.svg|20px]] [[Pērnava]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- |Pietarsāri |{{flaga|Somija}} [[Somija]] | | |- |Samarkanda |{{flaga|Uzbekistāna}} [[Uzbekistāna]] | | |- |Šeņjana |{{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]] | | |- |[[:en:Terracina|Teračīna]]||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]|| || |- |Turkmenbaši |Turkmenistāna | | |- |[[:en:North_Vancouver_(city)|Ziemeļvankūvera]]||[[Kanāda]]|| |} ==[[Attēls:Kandava gerb.png|20px]] Kandava<ref>[http://www.kandava.lv/pasvaldiba/sadarbiba/ Sadraudzības pilsētas] Kandavas novada pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Afjorda]]||{{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]]|| || |- |[[Sisē]]||{{flaga|Francija}} [[Francija]]|| || |- |[[Lejre]]||{{flaga|Dānija}} [[Dānija]]|| || |- |[[Attēls:Strängnäs vapen.svg|20px]] [[Strengnesa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Sundas pašvaldība]]||{{flaga|Somija}} [[Somija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|20px]] [[Tukums]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| || |} == [[Attēls:LVA Kārsavas novads COA.png|20px]] Kārsavas novads == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Wappen von Bad Bodenteich.png|20px]] [[Bodenteiha]]||{{GER}}|| || |- | [[Gusara]]<ref>[http://news.lv/Latvijas-Pasvaldibu-savienibas-izdevums-zurnals-Logs/2012/09/03/draugi-azerbaidzana-ari-preiliesiem-un-karsaviesiem/rate-negative DRAUGI AZERBAIDŽĀNĀ ARĪ PREILIEŠIEM UN KĀRSAVIEŠIEM]</ref> || {{AZE}} || 2012 || |- | [[Attēls:Coat of Arms of Krasnogorodsky rayon (Pskov oblast).png|20px]] [[Krasnogorodska]]<ref>[http://karsava.lv/golisevas-sieviesu-vokalais-ansamblis-uzstajas-pleskavas-apgabala/ Goliševas sieviešu vokālais ansamblis uzstājās Pleskavas apgabalā]</ref> || {{RUS}} || || |- | [[Attēls:Coat of Arms of Marjina Horka, Belarus.png|20px]] [[Marjina Horka]]<ref>[https://issuu.com/karsavasnovads/docs/karsavas_novada_vestis_layout_1 Kārsavas novada vēstis]</ref> || {{BLR}} || || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Krāslava.svg|20px]] Krāslava== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:POL Aleksandrów Łódzki COA.svg|20px]] [[Aleksandrova Ludzka]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- |[[Attēls:Vadstena vapen.svg|20px]] [[Vadstena]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Uniejova]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |} ==[[Attēls:Escut Kuldiga.png|20px]] Kuldīga<ref>[http://www.kuldiga.lv/?cat=247 Sadraudzības pilsētas] Kuldīgas novada pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- | [[Drebaka]]|| {{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2011]].gada [[5. septembris|5. septembra]]|| |- |[[Attēls:Geesthacht-Wappen.png|20px]] [[Gēsthahte]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada [[12. marts|12. martā]] || |- |[[Mcheta]]||{{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2011]].gada [[15. jūlijs|15. jūlijā]] |- |[[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|20px]] [[Tukums]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| || |} ==[[Attēls:WappenLielvarde.png|20px]] Lielvārde== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Oldenzaal wapen.svg|20px]] [[Oldenzāle]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Liepāja.svg|20px]] Liepāja<ref>[http://www.liepaja.lv/page/1681 Sadraudzības pilsētas] Liepājas pilsētas pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Belvjū]]||{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1992]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Brest, Belarus.svg|20px]] [[Bresta (Baltkrievija)|Bresta]]|| {{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]|| || |- |[[Attēls:Wappen Darmstadt.svg|20px]] [[Darmštate]]||{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1993]].gada|| |- |[[Attēls:POL Elbląg COA.svg|20px]] [[Elblonga]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:POL Gdynia COA.svg|20px]] [[Gdiņa]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1999]].gada|| |- |[[Goldborgsunda]]||{{flaga|Dānija}} [[Dānija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1993]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Homiel, Belarus.svg|20px]] [[Gomeļa]]|| {{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1999]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of arms of Helsingborg, Sweden.svg|20px]] [[Helsingborga]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2005]].gada|| |- |[[Attēls:Klaipeda City Arms.svg|20px]] [[Klaipēda]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1997]].gada|| |- |[[Maskavas Rietumu administratīvais apgabals]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Mykolaiv Oblast.svg|20px]] [[Mikolajivas apgabals]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]|| || |- |[[Attēls:Nynäshamn vapen.svg|20px]] [[Nīneshamna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1990]].gada|| |- |Orstas pilsētrajons [[Bergena|Bergenā]]||{{flaga|Dānija}} [[Dānija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2001]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of arms of Palanga (Lithuania).svg|20px]] [[Palanga]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2001]].gada|| |} ==[[Attēls:Ligatne gerb.png|20px]] Līgatne== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Ahmeta]]||{{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]]|| || |} ==[[Attēls:Limbazi gerb.png|20px]] Limbaži== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Wappen Hansestadt Anklam V2.svg|20px]] [[Anklama]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- |[[Attēls:Klippan vapen.svg|20px]] [[Klipana]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Sande]]||{{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]]|| || |} ==[[Attēls:Livani gerb.png|20px]] Līvāni== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Ukmergė COA.svg|20px]] [[Ukmerģe]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Lubāna.svg|20px]] Lubāna== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Vaije]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |} ==[[Attēls:Escut Ludza.png|20px]] Ludza== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Wappen von Bad Bodenteich.png|20px]] [[Bodenteiha]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Madona.svg|20px]] Madona== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:COA of Borjomi.svg|20px]] [[Boržomi]]||{{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]]||Sadraudzības līgums kopš [[2013]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Orekhovo-Zuevo (Moscow oblast).png|20px]] [[Orehovozujeva]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Vaije]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| |} ==[[Attēls:Mazsalaca gerb.png|20px]] Mazsalaca== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Harsevinkele]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of arms of Ogre.svg|20px]] Ogre== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Hengelo, Overijssel wapen.svg|20px]] [[Hengelo]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]]|| || |} ==[[Attēls:Olaine.gerb.png|20px]] Olaine== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Ödeshög vapen.svg|20px]] [[Edeshega]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:Karlskoga vapen.svg|20px]] [[Karlskoga]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:POL Nowa Sarzyna COA.svg|20px]] [[Nova Sažina]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- |[[Attēls:Riihimäki.vaakuna.svg|20px]] [[Rīhimeki]]||{{flaga|Somija}} [[Somija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1997]]. gada|| |} ==[[Attēls:Pavilosta gerb.png|20px]] Pāvilosta== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Smiltene gerb.png|20px]] [[Smiltene]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Preiļi.svg|20px]] Preiļi== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Utena COA.gif|20px]] [[Utena]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|20px]] Rēzekne<ref>[http://www.rezekne.lv/dome/starptautiska-sadarbiba/ Rēzeknes sadraudzības pilsētas un starptautiskā sadarbība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150813223158/http://www.rezekne.lv/dome/starptautiska-sadarbiba/ |date={{dat|2015|08|13||bez}} }} Rēzeknes pilsētas pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Arendal komm.svg|20px]] [[Arendāle]]||{{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1994]].gada|| |- |[[Attēls:POL Częstochowa COA.svg|20px]] [[Čenstohova]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1994]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Dmitrov (Moscow oblast).png|20px]] [[Dmitrova]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada jūnija|| |- |[[Lainate]]||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]|| || |- |[[Lianozova]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2003]].gada|| |- |[[Attēls:Novohrad volynskyj herb.png|20px]] [[Novograda-Volinskija]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2008]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Novovolynsk.svg|20px]] [[Novovolinska]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2008]].gada|| |- |[[Attēls:POL Suwałki COA.svg|20px]] [[Suvalki]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2005]].gada janvāra|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Viciebsk, Belarus.svg|20px]] [[Vitebska]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1995]].gada || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Riga.svg|20px]] Rīga<ref name="Riga">{{cite web |url=http://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm |title=Rīgas sadraudzības dome |publisher=[[Rīgas dome]] |accessdate=27 July 2009 |archive-date={{dat|2008|12|04||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20081204021323/http://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120601132855/https://www.riga.lv/EN/Channels/Riga_Municipality/Twin_cities_of_Riga/default.htm |date={{dat|2012|06|01||bez}} }}</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- ||[[Attēls:NewGerb Almaty 2010.jpg|20px]] [[Almati]]||{{flaga|Kazahstāna}} [[Kazahstāna]]|| || |- ||[[Attēls:Amsterdam.svg|20px]] [[Amsterdama]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]]|| || |- ||[[Attēls:New coat of arms of Astana.svg|20px]] [[Astana]]||{{flaga|Kazahstāna}}|| || |- ||[[Attēls:Blason ville fr Bordeaux (Gironde).svg|20px]] [[Bordo]]||{{flaga|Francija}} [[Francija]]|| || |- ||[[Attēls:Bremen Wappen(Mittel).svg|20px]] [[Brēmene]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- ||[[Attēls:Seal of Dallas.svg|20px]] [[Dalasa]]||{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]|| || |- |[[Attēls:Blason ville fr Dunkerque (Nord)2.svg|20px]] [[Denkerka]]||{{flaga|Francija}} [[Francija]]|| || |- ||[[Attēls:FlorenceCoA.svg|20px]] [[Florence]]||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]|| || |- ||[[Attēls:Blason ville fr Calais (Pas-de-Calais).svg|20px]] [[Kalē]]||{{flaga|Francija}}||Sadraudzības pilsēta kopš [[1976]]. gada [[19. novembris|19. novembra]]|| |- ||[[Kērnsa]]||{{flaga|Austrālija}} [[Austrālija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1990]]. gada || |- ||[[Attēls:COA of Kyiv Kurovskyi.svg|20px]] [[Kijeva]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]|| || |- ||[[Attēls:Emblem of Kobe, Hyogo.svg|20px]] [[Kobe]]||{{flaga|Japāna}} [[Japāna]]|| || |- ||[[Attēls:Coat of Arms of Moscow.svg|20px]] [[Maskava]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- ||[[Attēls:Coat of arms of Minsk.svg|20px]] [[Minska]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]|| || |- ||[[Attēls:Norrköping vapen.svg|20px]][[Norčēpinga]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- ||[[Attēls:Coat of arms of Aalborg.svg|20px]] [[Olborga]] ||{{flaga|Dānija}} [[Dānija]]|| || |- ||[[Pekina]]||{{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]]|| || |- ||[[Attēls:Porin vaakuna.svg|20px]] [[Pori]]||{{flaga|Somija}} [[Somija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1965]]. gada|| |- |[[Attēls:Prague CoA CZ.svg|20px]] [[Prāga]]||{{flaga|Čehija}} [[Čehija]]|| || |- || [[Providensa]]||{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]|| || |- ||[[Attēls:Rostock Wappen.svg|20px]] [[Rostoka]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- ||[[Attēls:Coat of Arms of Saint Petersburg (2003).svg|20px]] [[Sanktpēterburga]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- ||[[Attēls:Coat of arms of Santiago (Chile).svg|20px]] [[Santjago]]||{{flaga|Čīle}} [[Čīle]]|| || |- ||[[Attēls:Stockholm vapen.svg|20px]] [[Stokholma]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- ||[[Sudžou]]||{{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]]|| || |- ||[[Attēls:Taipei City seal.svg|20px]] [[Taibei]]||{{flaga|Taivāna}} [[Taivāna]]|| || |- ||[[Attēls:Tallinn greater coatofarms.png|20px]] [[Tallina]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- ||[[Attēls:Tartu coat of arms.svg|20px]] [[Tartu]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- ||[[Attēls:Tashkent emblem.jpg|20px]] [[Taškenta]]||{{flaga|Uzbekistāna}} [[Uzbekistāna]]|| || |- ||[[Attēls:Tbilisi City Seal.svg|20px]] [[Tbilisi]]||{{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]]|| || |- ||[[Attēls:POL Warszawa COA.svg|20px]] [[Varšava]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- ||[[Attēls:Grand Coat of arms of Vilnius.svg|20px]] [[Viļņa]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |} ==[[Attēls:Rujiena gerb.png|20px]] Rūjiena<ref>[http://www.rujiena.lv/public/request.php?navi=19&l=lv Sadraudzības pilsētas] Rūjienas novada pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Higašikava]]||{{flaga|Japāna}} [[Japāna]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2008]].gada [[17. jūlijs|17. jūlija]]|| |- | [[Karksi-Nuija]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada|| |- |[[Attēls:EST Mõisaküla linn COA.png|20px]] [[Meizakila]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2000]].gada [[19. augusts|19. augusta]]|| |- |[[Montoro Inferiore]]||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2005]].gada|| |- |[[Attēls:Norrköping vapen.svg|20px]] [[Noršēpinga]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- |[[Attēls:Norrtäljes vapen.svg|20px]] [[Nortelje]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1996]].gada|| |- |[[Attēls:Pskovgfull.jpg|20px]] [[Pleskava]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:DEU Steinhagen (Westf.) COA.svg|20px]] [[Šteinhāgena]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |} ==[[Attēls:Sabile gerb.png|20px]] Sabile== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Heino]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]]|| || |} == [[Attēls:Coat of Arms of Salacgrīvas novads.svg|20px]] Salacgrīvas novads == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- | [[Gebele]]<ref>[https://www.varam.gov.lv%2Fin_site%2Ftools%2Fdownload.php%3Ffile%3Dfiles%2Ftext%2Fpublikacijas%2Fpasv_parsk2013%2F%2FSalacgriva_novads.pdf&usg=AFQjCNGOcpeEkc7lu2dmC7iU8r9RE4qzBA Salacgrīvas novada domes 2013.gada PUBLISKAIS PĀRSKATS]</ref> || {{AZE}} || || |- |[[Attēls:Handewitt Wappen.png|20px]] [[Handevita]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- | [[Attēls:Häädemeeste valla vapp.svg|20px]] [[Hēdemēste]] || {{EST}} || || |- |[[Attēls:Nyköping vapen.svg|20px]] [[Nīčepinga]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |} ==[[Attēls:Salaspils gerb.png|20px]] Salaspils<ref>[http://www.salaspils.lv/novads/sadraudzibas-pilsetas Sadraudzības pilsētas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150625062618/http://www.salaspils.lv/novads/sadraudzibas-pilsetas |date={{dat|2015|06|25||bez}} }} Salaspils novada pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:POL Dzierzgoń COA.svg|20px]] [[Dzežgoņa]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- |[[Attēls:Finspång vapen.svg|20px]] [[Finsponga]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1997]]. gada|| |- |[[Attēls:Wappen Finsterwalde.svg|20px]] [[Finstervalde]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |} ==[[Attēls:Escut Saldus.png|20px]] Saldus<ref>[http://www.saldus.lv/4798/sadraudzibas-pilsetas/sadraudzibas-pasvaldibas/ Sadraudzības pašvaldības]{{Novecojusi saite}} Saldus novada pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Lidingö vapen.svg|20px]] [[Lidinge]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:Wappen Liederbach.svg|20px]] [[Līderbaha]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of arms of Mazeikiai (Lithuania).png|20px]] [[Mažeiķi]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |- |[[Attēls:Nevarenai COA.gif|20px]] [[Nevarēni]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |- |[[Attēls:Paide vapp.svg|20px]] [[Paide]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- |[[Sanktandrē]]||{{flaga|Austrija}} [[Austrija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of Arms of Sergiev Posad (Moscow oblast).png|20px]] [[Sergijeva Posada]]||{{flaga|Austrija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:POL Stargard Szczecinski COA.svg|20px]] [[Stargarda Ščecinska]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- |[[Attēls:Silute COA.gif|20px]] [[Šilute]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |- |[[Villebona]]||{{flaga|Francija}} [[Francija]]|| || |- |[[Attēls:Volda komm.svg|20px]] [[Volda]]||{{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Saulkrasti.svg|20px]] Saulkrasti== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Gnesta vapen.svg|20px]] [[Gnesta]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:POL Odolanów COA.svg|20px]] [[Odolanova]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Sigulda.svg|20px]] Sigulda== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Escut d'Altea.svg|20px]] [[Altea]]||{{flaga|Spānija}} [[Spānija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:Wappen von Bad Kötzting.svg|20px]] [[Badkēctinga]] ||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:Bellagio-Stemma.png|20px]] [[Belādžo]] ||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- | [[Bundorana]]||{{flaga|Īrija}} [[Īrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Čiatura]]||{{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]]|| || |- |[[Granvilla]]||{{flaga|Francija}} [[Francija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:POL Chojna COA.svg|20px]] [[Hojna]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada|| |- |[[Holstebro]]||{{flaga|Dānija}} [[Dānija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:Blason ville be Houffalize.svg|20px]] [[Hofalize]]||{{flaga|Beļģija}} [[Beļģija]] ||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:AUT Judenburg COA.jpg|20px]] [[Judenburga]]||{{flaga|Austrija}} [[Austrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1999]].gada|| |- |[[Attēls:Karkkila.vaakuna.svg|20px]] [[Kēsega]] ||{{flaga|Ungārija}} [[Somija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada|| |- |[[Attēls:HUN Kőszeg COA.jpg|20px]] [[Karkila]]||{{flaga|Somija}} [[Somija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1997]].gada|| |- |[[Attēls:Keila coatofarms.png|20px]] [[Keila]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]] |- |[[Attēls:Marsascala coa.svg|20px]] [[Marsaskala]]||{{flaga|Malta}} [[Malta]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2009]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of arms of Meerssen.svg|20px]] [[Mērsena]] ||{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]] ||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of arms niederanven luxbrg.png|20px]] [[Nīderanvena]] ||{{flaga|Luksemburga}} [[Luksemburga]] ||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:Oxelösund vapen.svg|20px]] [[Okselēsunda]] ||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1998]].gada|| |- | [[Preveza]]||{{flaga|Grieķija}} [[Grieķija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:Prienai COA.gif|20px]] [[Prieni]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2008]].gada|| |- |[[Attēls:SSB.png|20px]] [[Sesimbra]]||{{flaga|Portugāle}} [[Portugāle]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:ROU SV Siret CoA.jpg|20px]] [[Sireta]]||{{flaga|Rumānija}} [[Rumānija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2010]].gada|| |- |[[Šīborna]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]].gada|| |- |[[Attēls:Sušice znak.png|20px]] [[Sušice]]||{{flaga|Čehija}} [[Čehija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada|| |- |[[Attēls:Wappen Stuhr.png|20px]] [[Štūre]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- |[[Attēls:Tyri suurvapp.png|20px]] [[Tiri]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Zvolen.svg|20px]] [[Zvolena]]||{{flaga|Slovākija}} [[Slovākija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2007]].gada|| |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Skrunda.svg|20px]] Skrunda<ref>[http://www.skrunda.lv/sadraudziba.php Sadraudzība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304223446/http://www.skrunda.lv/sadraudziba.php |date={{dat|2016|03|04||bez}} }} Skrundas novada pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Dindžou]]||{{flaga|Ķīna}} [[Ķīna]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2007]].gada|| |- |[[Mcheta]]||{{flaga|Gruzija}} [[Gruzija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2007]].gada|| |- |[[Attēls:Põltsamaa linn coatofarms.gif|20px]] [[Peltsamā]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2005]].gada|| |- |[[Senbrisenkoglēza]]||{{flaga|Francija}} [[Francija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2006]].gada|| |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Smiltene.svg|20px]] Smiltene<ref>[http://www.smiltene.lv/sadraudzibas_pilsetas Sadraudzības pilsētas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150618092448/http://www.smiltene.lv/sadraudzibas_pilsetas |date={{dat|2015|06|18||bez}} }} Smiltenes novada pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Kārfilli]]||{{flaga|Lielbritānija}} [[Lielbritānija]]|| || |- |[[Donnrī]]||{{flaga|Francija}} [[Francija]]|| || |- |[[Attēls:Kalix vapen.svg|20px]] [[Kaliksa]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:Karlstad vapen.svg|20px]] [[Kārlstade]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:Lviv COA.svg|20px]] [[Ļvova]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2011]]. gada [[11. maijs|11. maija]]|| |- | [[Ornskoldsvīka]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:Pavilosta gerb.png|20px]] [[Pāvilosta]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| || |- | [[Pincara]]||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2002]]. gada [[16. novembris|16. novembra]]|| |- | [[Attēls:Písek CoA.svg|20px]] [[Piseka]]||{{flaga|Čehija}} [[Čehija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]]. gada [[29. aprīlis|29. aprīļa]]|| |- |[[Porhova]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2010]]. gada [[30. jūnijs|30. jūnija]]|| |- |[[Attēls:Coat of Arms Pustomyty.jpg|20px]] [[Pustomiti]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2005]]. gada [[28. jūlijs|28. jūlija]]|| |- | [[Rovigo]]||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2011]]. gada [[27. aprīlis|27. aprīļa]]|| |- |[[Attēls:Escudo de San Cristóbal de La Laguna.svg|20px]] [[Sankristobala de La Laguņa]] ||{{flaga|Spānija}} [[Spānija]]|| |- |[[Attēls:Steinkjer komm.svg|20px]] [[Steinkjera]] ||{{flaga|Norvēģija}} [[Norvēģija]]|| || |- |[[Attēls:Wappen der Stadt Willich.svg|20px]] [[Villiha]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2002]]. gada [[15. novembris|15. novembra]]|| |- | [[Vīzenbaka]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2001]]. gada [[12. oktobris|12. oktobra]]|| |} ==[[Attēls:Stende gerb.png|20px]] Stende== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Coat of arms of Võhma.svg|20px]] [[Vohma]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |} ==[[Attēls:Strenci gerb.png|20px]] Strenči<ref>[http://www.strencunovads.lv/index.php?p=7331&lang=1357&pp=17534 Sadraudzības pilsētas] Strenču novada pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Lainate]]||{{flaga|Itālija}} [[Itālija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2003]]. gada|| |- |[[Attēls:Rosice (okres Brno-venkov)-znak.png|20px]] [[Rosice]]||{{flaga|Čehija}} [[Čehija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2004]]. gada|| |- |[[Attēls:Wappen Sayda.png|20px]] [[Saida]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2008]]. gada|| |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Talsi.svg|20px]] Talsi<ref>[http://talsi.case.lv/public/31363.html Talsu novada pašvaldības sadraudzības pilsētas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150424104541/http://talsi.case.lv/public/31363.html |date={{dat|2015|04|24||bez}} }} Talsu novada pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Alanya municipality logo.png|20px]] [[Alānija]]||{{flaga|Turcija}} [[Turcija]]|| || |- |[[Glostrupa]]||{{flaga|Dānija}} [[Dānija]]|| || |- |[[Attēls:Kuressaare coatofarms.png|20px]] [[Kuresāre]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1998]]. gada || |- |[[Attēls:Prienai COA.gif|20px]] [[Prieņu rajons]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1999]]. gada|| |- |[[Attēls:Coat of arms of Raalte.svg|20px]] [[Ralte]]||{{flaga|Nīderlande}} [[Nīderlande]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1998]]. gada|| |- |[[Attēls:Saaremaa vapp.svg|20px]] [[Sāres pašvaldība]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- |[[Sēderčepinga]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1996]]. gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Shchelkovo (Moscow oblast).png|20px]] [[Ščolkova]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Šeltona]]||{{flaga|ASV}} [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]|| || |- |[[Attēls:Coat of arms of Võhma.svg|20px]] [[Vehma]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Tukums.svg|20px]] Tukums== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:POL Andrychów COA.svg|20px]] [[Andrihova]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- |[[Bnei Aiša]]||{{flaga|Izraēla}} [[Izraēla]]|| || |- |[[Attēls:Escut Dobele.png|20px]] [[Dobele]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| || |- |[[Frederiksverka]]||{{flaga|Dānija}} [[Dānija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of Arms of Izium.svg|20px]] [[Izjuma]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]|| || |- |[[Attēls:Kandava gerb.png|20px]] [[Kandava]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| || |- |[[Koreļiči]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of Arms of Krasnogorsk (Moscow oblast) (1992).png|20px]] [[Krasnogorska]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:Escut Kuldiga.png|20px]] [[Kuldīga]]||{{flaga|Latvija}} [[Latvija]]|| || |- |[[Attēls:Plunge COA.gif|20px]] [[Pluņģe]]||{{flaga|Lietuva}} [[Lietuva]]|| || |- |[[Šēsele]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- |[[Tidaholma]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |} ==[[Attēls:Coat of Arms of Valka.svg|20px]] Valka== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:POL Aleksandrów Kujawski COA.svg|20px]] [[Aleksandrova Kujavska]]|| {{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- |[[Attēls:Blason de Durbuy.svg|20px]] [[Durbuja]] ||{{flaga|Beļģija}} [[Beļģija]]|| || |- |[[Attēls:DEU Frankfurt (Oder) COA.svg|20px]] [[Frankfurte pie Oderas]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |- |[[Attēls:Haparanda vapen.svg|20px]] [[Haparanda]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:Imatra.vaakuna.svg|20px]] [[Imatra]]||{{flaga|Somija}} [[Somija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of Arms of Ivangorod (Leningrad oblast).png|20px]] [[Ivangoroda]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:Narva vapp.svg|20px]] [[Narva]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- |[[Novoje Devjatkino]] ||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:Orimattila.vaakuna.svg|20px]] [[Orimattila]]||{{flaga|Somija}} [[Somija]]|| || |- |[[Attēls:Östhammar vapen.svg|20px]] [[Esthammara]] ||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]|| || |- |[[Attēls:POL Słubice COA.svg|20px]] [[Slubice]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of Arms of Svetogorsk (Leningrad oblast).png|20px]] [[Svetogorska]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]|| || |- |[[Attēls:Tornio.vaakuna.svg|20px]] [[Tornio]]||{{flaga|Somija}} [[Somija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of Arms of Tvrdošín.svg|20px]] [[Tvrdošina]]||{{flaga|Slovākija}} [[Slovākija]]|| || |- |[[Attēls:Valga coat of arms.svg|20px]] [[Valga]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |- |[[Attēls:DEU Weißenburg COA.svg|20px]] [[Veisenburga Bajernā]]''||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |} ==[[Attēls:COA LV Valmiera.svg|20px]] Valmiera<ref>[http://valmiera.lv/starptautiska-sadarbiba Starptautiskā sadarbība] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150404100717/http://www.valmiera.lv/starptautiska-sadarbiba |date={{dat|2015|04|04||bez}} }} Valmieras novada pašvaldība</ref> == {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Barisava]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2010]]. gada|| |- |[[Attēls:Høje-Taastrup Kommune shield.png|20px]] [[Hēje-Tāstrupas pašvaldība]] ||{{flaga|Dānija}} [[Dānija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1994]]. gada|| |- |[[Attēls:Wappen der Stadt Halle (Westfalen).svg|20px]] [[Halle (Vesfālene)|Halle]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1995]]. gada|| |- |[[Attēls:Blason de la ville de Marly (59) Nord-France.svg|20px]] ''Marly''||{{flaga|Francija}} [[Francija]]|| || |- |[[Attēls:Pskovgfull.jpg|20px]] [[Pleskava]]||{{flaga|Krievija}} [[Krievija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2001]]. gada|| |- |[[Attēls:Solna vapen.svg|20px]] [[Solna]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1991]]. gada|| |- |[[Attēls:Et-Viljandi coa.svg|20px]] [[Viljandi]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1992]]. gada|| |- |[[Attēls:POL Zduńska Wola COA.svg|20px]] [[Zduņska Vola]]||{{flaga|Polija}} [[Polija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[2002]]. gada|| |} ==[[Attēls:Vangazi gerb.png|20px]] Vangaži== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Saue coatofarms.png|20px]] [[Saue]]||{{flaga|Igaunija}} [[Igaunija]]|| || |} ==[[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|20px]] Ventspils<ref>[http://www.ventspils.lv/lat/par_ventspili/Sadraudzibas_pilsetas/ Sadraudzības pilsētas] Ventspils pilsētas pašvaldība</ref>== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Blason ville fr Lorient (Morbihan).svg|20px]] [[Lorjāna]]||{{flaga|Francija}} [[Francija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1974]].gada|| |- |[[Attēls:Coat of Arms of Navapołack, Belarus.svg|20px]] [[Novopolocka]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]|| || |- |[[Attēls:Coat of Arms of Połack, Belarus.svg|20px]] [[Polocka]]||{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]|| || |- |[[Attēls:Wappen Stralsund.svg|20px]] [[Štrālzunde]]||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1992]].gada|| |- |[[Attēls:Västervik vapen.svg|20px]] [[Vestervīka]]||{{flaga|Zviedrija}} [[Zviedrija]]||Sadraudzības pilsēta kopš [[1989]].gada [[26. oktobris|26. oktobra]]|| |} ==[[Attēls:Viesite gerb.png|20px]] Viesīte== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:Zhydachiv COA.png|20px]] [[Židačiva]]||{{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]|| || |} ==[[Attēls:LVA Viļāni COA.png|20px]] Viļāni== {| class="wikitable sortable" |- style="background-color: #efefef;" !Pilsēta!!Valsts!!Piezīmes!!Atsauces |- |[[Attēls:DEU Krummhörn COA.svg|20px]] ''Krummhörn''||{{flaga|Vācija}} [[Vācija]]|| || |} == Atsauces == {{atsauces2}} [[Kategorija:Uzskaitījumi]] [[Kategorija:Latvijas pilsētas|*]] ftyql3bqr8tzjn74n079eorny9qulkj 10 286204 3667542 3667064 2022-08-07T03:05:05Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--29. datums -->|29={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]]}} * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]"{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>}}? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? <!--30. datums -->|30={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>}}? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? <!--31. datums -->|31|0={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]]}} * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--1. datums -->|1={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]]}} * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--2. datums -->|2={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]], un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>}}? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--3. datums -->|3={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]]}} * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>}}? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--4. datums -->|4={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--5. datums -->|5={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>}}? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--6. datums -->|6={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]]}} * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--7. datums -->|7={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]]}} * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--8. datums -->|8={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}}, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> g4ytgbl8zea4pm9txxbbgo81cvw0zds 0 287077 3667457 3614330 2022-08-06T16:44:29Z 46.204.68.10 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kirils | vārds_orig = ''Кирилл'' | attēls = Patriarch Kirill I of Moscow 02 cropped.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1946 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Ļeņingrada]], [[KPFSR]], [[PSRS]]<br>([[Sanktpēterburga]], {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = garīdznieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Baphosimb.gif | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kirils''' ({{val-ru|Кирилл}}, dzimis kā '''Vladimirs Gundjajevs''' ({{val-ru|Владимир Михайлович Гундяев}}) {{dat|1946|4|7}}) ir [[Krievu pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgās baznīcas]] garīdznieks. Kopš 2009. gada 1. februāra — [[Maskavas un visas Krievzemes patriarhs]]. Dzimis [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]] kara rūpnīcas galvenā mehāniķa un skolotājas ģimenē. 1969. gadā kļuva par mūku un ieguva Kirila vārdu. No 1984. gada — [[Smoļenska]]s un [[Kaļiņingrada]]s [[metropolīts]]. No 1989. līdz 2009. gadam Kirils bija baznīcas sinodes ārējo sakaru daļas vadītājs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas patriarhi]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ļeņingradā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] mjswa16ny4qf2lnqmd7hthfttr07ys6 3667458 3667457 2022-08-06T16:50:05Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/46.204.68.10|46.204.68.10]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Pirags wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Kirils | vārds_orig = ''Кирилл'' | attēls = Patriarch Kirill I of Moscow 02 cropped.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1946 | dz_mēnesis = 4 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Ļeņingrada]], [[KPFSR]], [[PSRS]]<br>([[Sanktpēterburga]], {{RUS}}) | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = garīdznieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Patriarch Kirill signature.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kirils''' ({{val-ru|Кирилл}}, dzimis kā '''Vladimirs Gundjajevs''' ({{val-ru|Владимир Михайлович Гундяев}}) {{dat|1946|4|7}}) ir [[Krievu pareizticīgā baznīca|Krievu pareizticīgās baznīcas]] garīdznieks. Kopš 2009. gada 1. februāra — [[Maskavas un visas Krievzemes patriarhs]]. Dzimis [[Ļeņingrada|Ļeņingradā]] kara rūpnīcas galvenā mehāniķa un skolotājas ģimenē. 1969. gadā kļuva par mūku un ieguva Kirila vārdu. No 1984. gada — [[Smoļenska]]s un [[Kaļiņingrada]]s [[metropolīts]]. No 1989. līdz 2009. gadam Kirils bija baznīcas sinodes ārējo sakaru daļas vadītājs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1946. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Maskavas patriarhi]] [[Kategorija:Ar Aleksandra Ņevska ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ar Draudzības ordeni apbalvotie (Krievija)]] [[Kategorija:Ļeņingradā dzimušie]] [[Kategorija:Ar Tautu Draudzības ordeni apbalvotie]] 9kqknb6dq4l1avmbqa052j8htzme8fd 0 318438 3667537 3296547 2022-08-07T02:53:55Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sergejs Goļicins | vārds_orig = ''Сергей Фёдорович Голицын'' | attēls = Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1749 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1810 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | m_vieta = [[Ternopiļa]], [[Krievijas impērija]]<br>({{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Varvara Engelharta | bērni = Grigorijs, Fjodors, Sergejs, Mihails, Zahars, Nikolajs, Pāvels, Aleksandrs, Vasilijs, Vladimirs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sergejs Goļicins''' ({{val|ru|Князь Сергей Фёдорович Голицын}}; dzimis {{dat|1749|11|5}}, miris {{dat|1810|1|7}}) bija [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] laika Krievijas infantērijas ģenerālis. [[Koscjuško sacelšanās]] (1794) laikā komandēja krievu karaspēku [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]] pret [[Tomašs Vavžeckis|Tomaša Vavžecka]] komandētajiem spēkiem. Mūža nogalē no 1801. līdz 1803. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1749. gadā [[Ternopiļa|Ternopiļā]] kņaza Fjodora Goļicina ģimenē. Mācījies Otrajā kadetu korpusā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Piedalījies [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]] un [[Krievu—turku karš (1787—1792)|krievu—turku karā (1787—1792)]]. 1798. gadā ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] Goļicinu atcēla no dienesta. Goļicins kopā ar savu sekretāru un bērnu skolotāju [[Ivans Krilovs|Ivanu Krilovu]] apmetās dzimtas īpašumā Zubrilovkā (tagad [[Penzas apgabals|Penzas apgabalā]]). Kad 1801. gadā par ķeizaru kļuva [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]], tika iecelts par Baltijas ģenerālgubernatoru. 1810. gadā tika iecelts par Krievijas Valsts padomes locekli. Sergeja Goļicina kancelejā Rīgā strādāja krievu rakstnieks [[Ivans Krilovs]]. Goļicina administrācijas laikā notika [[Kauguru nemieri]]. ==Ārējās saites== *{{commonscat-inline|Sergey Fedorovich Golitsyn|Sergejs Goļicins}} *[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/s-golicyn.html Par Sergeju Goļicinu portālā "Latvijas krievi"] {{lv ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goļicins, Sergejs}} [[Kategorija:Krievijas cilvēki]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] jemdjct5u9kk1cpz57233fll0udjq27 3667539 3667537 2022-08-07T02:56:18Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sergejs Goļicins | vārds_orig = ''Сергей Фёдорович Голицын'' | attēls = Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1749 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1810 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | m_vieta = [[Ternopiļa]], [[Krievijas impērija]]<br>({{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Varvara Engelharta | bērni = Grigorijs, Fjodors, Sergejs, Mihails, Zahars, Nikolajs, Pāvels, Aleksandrs, Vasilijs, Vladimirs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sergejs Goļicins''' ({{val|ru|Князь Сергей Фёдорович Голицын}}; dzimis {{dat|1749|11|5}}, miris {{dat|1810|1|7}}) bija [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] laika Krievijas infantērijas ģenerālis. No 1801. līdz 1803. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1749. gadā [[Ternopiļa|Ternopiļā]] kņaza Fjodora Goļicina ģimenē. Mācījies Otrajā kadetu korpusā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Piedalījies [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]] un [[Krievu—turku karš (1787—1792)|krievu—turku karā (1787—1792)]]. [[Koscjuško sacelšanās]] (1794) laikā komandēja krievu karaspēku [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]] pret [[Tomašs Vavžeckis|Tomaša Vavžecka]] komandētajiem spēkiem. 1798. gadā ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] Goļicinu atcēla no dienesta. Goļicins kopā ar savu sekretāru un bērnu skolotāju [[Ivans Krilovs|Ivanu Krilovu]] apmetās dzimtas īpašumā Zubrilovkā (tagad [[Penzas apgabals|Penzas apgabalā]]). Kad 1801. gadā par ķeizaru kļuva [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]], tika iecelts par Baltijas ģenerālgubernatoru. 1810. gadā tika iecelts par Krievijas Valsts padomes locekli. Sergeja Goļicina kancelejā Rīgā strādāja krievu rakstnieks [[Ivans Krilovs]]. Goļicina administrācijas laikā notika [[Kauguru nemieri]]. ==Ārējās saites== *{{commonscat-inline|Sergey Fedorovich Golitsyn|Sergejs Goļicins}} *[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/s-golicyn.html Par Sergeju Goļicinu portālā "Latvijas krievi"] {{lv ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goļicins, Sergejs}} [[Kategorija:Krievijas cilvēki]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] 0wuc0kcadsoxqevbusehcmbcc1pcqgm 3667541 3667539 2022-08-07T03:00:52Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sergejs Goļicins | vārds_orig = ''Сергей Фёдорович Голицын'' | attēls = Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1749 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1810 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | m_vieta = [[Ternopiļa]], [[Krievijas impērija]]<br>({{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Varvara Engelharta | bērni = Grigorijs, Fjodors, Sergejs, Mihails, Zahars, Nikolajs, Pāvels, Aleksandrs, Vasilijs, Vladimirs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sergejs Goļicins''' ({{val|ru|Князь Сергей Фёдорович Голицын}}; dzimis {{dat|1749|11|5}}, miris {{dat|1810|1|7}}) bija [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] laika Krievijas infantērijas ģenerālis. No 1801. līdz 1803. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1749. gadā [[Ternopiļa|Ternopiļā]] kņaza Fjodora [[Goļicini|Goļicina]] ģimenē. Mācījies Otrajā kadetu korpusā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Piedalījies [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]] un [[Krievu—turku karš (1787—1792)|krievu—turku karā (1787—1792)]]. [[Koscjuško sacelšanās]] (1794) laikā komandēja krievu karaspēku [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]] pret [[Tomašs Vavžeckis|Tomaša Vavžecka]] komandētajiem spēkiem. 1798. gadā ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] Goļicinu atcēla no dienesta. Goļicins kopā ar savu sekretāru un bērnu skolotāju [[Ivans Krilovs|Ivanu Krilovu]] apmetās dzimtas īpašumā Zubrilovkā (tagad [[Penzas apgabals|Penzas apgabalā]]). Kad 1801. gadā par ķeizaru kļuva [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]], tika iecelts par Baltijas ģenerālgubernatoru. 1810. gadā tika iecelts par Krievijas Valsts padomes locekli. Sergeja Goļicina kancelejā Rīgā strādāja krievu rakstnieks [[Ivans Krilovs]]. Goļicina administrācijas laikā notika [[Kauguru nemieri]]. ==Ārējās saites== *{{commonscat-inline|Sergey Fedorovich Golitsyn|Sergejs Goļicins}} *[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/s-golicyn.html Par Sergeju Goļicinu portālā "Latvijas krievi"] {{lv ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goļicins, Sergejs}} [[Kategorija:Krievijas cilvēki]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] 40f699uvyvt8bg8zoixlyxro2482rjs 3667545 3667541 2022-08-07T03:08:59Z Pirags 3757 pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Sergejs Goļicins | vārds_orig = ''Сергей Фёдорович Голицын'' | attēls = Ortolani Damon Gio Battista - Portrait of Prince Sergei Golitsyn.jpeg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1749 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 5 | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1810 | m_mēnesis = 1 | m_diena = 7 | m_vieta = [[Ternopiļa]], [[Krievijas impērija]]<br>(tagad {{UKR}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = muižnieks, karavīrs, politiķis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Varvara Engelharta | bērni = Grigorijs, Fjodors, Sergejs, Mihails, Zahars, Nikolajs, Pāvels, Aleksandrs, Vasilijs, Vladimirs | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Sergejs Goļicins''' ({{val|ru|Князь Сергей Фёдорович Голицын}}; dzimis {{dat|1749|11|5}}, miris {{dat|1810|1|7}}) bija [[Katrīna II Lielā|Katrīnas II]] laika Krievijas infantērijas ģenerālis. No 1801. līdz 1803. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1749. gadā kņaza Fjodora [[Goļicini|Goļicina]] ģimenē. Mācījies Otrajā kadetu korpusā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]]. Piedalījies [[Krievu—turku karš (1768—1774)|krievu—turku karā (1768—1774)]] un [[Krievu—turku karš (1787—1792)|krievu—turku karā (1787—1792)]]. [[Koscjuško sacelšanās]] (1794) laikā komandēja krievu karaspēku [[Kurzemes hercogiste|Kurzemes hercogistē]] pret [[Tomašs Vavžeckis|Tomaša Vavžecka]] komandētajiem spēkiem. 1798. gadā ķeizars [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] Goļicinu atcēla no dienesta. Goļicins kopā ar savu sekretāru un bērnu skolotāju [[Ivans Krilovs|Ivanu Krilovu]] apmetās dzimtas īpašumā Zubrilovkā (tagad [[Penzas apgabals|Penzas apgabalā]]). Kad 1801. gadā par ķeizaru kļuva [[Aleksandrs I Romanovs|Aleksandrs I]], tika iecelts par Baltijas ģenerālgubernatoru. 1810. gadā tika iecelts par Krievijas Valsts padomes locekli. Sergeja Goļicina kancelejā Rīgā strādāja krievu rakstnieks [[Ivans Krilovs]]. Goļicina administrācijas laikā notika [[Kauguru nemieri]]. Miris 1810. gadā pēc [[Piektās koalīcijas karš (1809)|Piektās koalīcijas kara]] [[Ternopiļa|Ternopiļā]], Ukrainā. ==Ārējās saites== *{{commonscat-inline|Sergey Fedorovich Golitsyn|Sergejs Goļicins}} *[http://www.russkije.lv/lv/lib/read/s-golicyn.html Par Sergeju Goļicinu portālā "Latvijas krievi"] {{lv ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Goļicins, Sergejs}} [[Kategorija:Krievijas cilvēki]] [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] [[Kategorija:Jura ordeņa kavalieri]] fxidbn3hl6mptnh27lyc35lx79ps1r4 10 326752 3667544 3667066 2022-08-07T03:05:24Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Rainis]]''| ''[[Andrejs Zubarevs]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Zaporižja]]''| ''[[Maksims Galkins]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Hirosimas un Nagasaki bombardēšana]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/08/06 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> pk13iixfr6s2cy67ljwodpx5tmcz0wi 0 341267 3667612 3087267 2022-08-07T08:47:33Z Olgerts V 41522 veidne wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Tilta iela|Tilta iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Tilta iela |attēls = Tilta iela.JPG |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Sarkandaugava]] |ielas garums = 635 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 2 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2.]], [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11.]], [[19. autobusu maršruts (Rīga)|19.]], [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24.]], [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48.]] |trolejbuss = [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3.]] |tramvajs = [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]], [[9. tramvaju maršruts (Rīga)|9.]] |mikroautobuss = [[200. mikroautobusu maršruts (Rīga)|200.]], [[224. mikroautobusu maršruts (Rīga)|224.]] |cits = }} '''Tilta iela''' ir iela [[Rīga|Rīgā]], [[Ziemeļu rajons|Ziemeļu rajonā]], [[Sarkandaugava|Sarkandaugavā]]. Tā sākas krustojumā ar [[Duntes iela (Rīga)|Duntes ielu]] un [[Ganību dambis|Ganību dambi]] un beidzas krustojumā ar [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospektu]], kura pārtop par [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospektu]]. Visā garumā iela klāta ar asfalta segumu, tās kopējais garums ir 635 metri.<ref name="opendata-riga"/> == Ielu savienojumi == Tilta iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Duntes iela (Rīga)|Duntes iela]] * [[Ganību dambis|Ganību dambis]] * [[Alekša iela (Rīga)|Alekša iela]] * [[Aptiekas iela (Rīga)|Aptiekas iela]] * [[Priežu iela (Rīga)|Priežu iela]] * [[Sarkandaugavas iela (Rīga)|Sarkandaugavas iela]] * [[Patversmes iela (Rīga)|Patversmes iela]] * [[Sliežu iela (Rīga)|Sliežu iela]] * [[Dzelzceļa līnija Zemitāni-Skulte]] * [[Viestura prospekts (Rīga)|Viestura prospekts]] * [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]] Tilta iela pārtop Meža prospektā == Skatīt arī == * [[Ziemeļu rajons]] * [[Sarkandaugava|Sarkandaugava]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu T}} [[Kategorija:Ielas Sarkandaugavā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] fvtaxb35qq6lren5o3k5ox5j6n69xkt 0 349773 3667377 2794207 2022-08-06T13:40:03Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki '''Francijas Ceturtā republika''', oficiāli '''Franču republika''' (franču: ''République française''), pastāvēja no 1946. līdz 1958. gadam. Lai arī lielā mērā pirmskara [[Francijas Trešā republika|Trešās republikas]] mantiniece, valsts politisko modeli noteica jauna konstitūcija, ko pieņēma 1946. gada 13. oktobrī. Lai arī jaunā konstitūcija centās radīt stabilāku politisko sistēmu, republikai 12 gadu vēsturē bija 21 valdība. Šajos gados Francijā iesākās strauja ekonomiskā izaugsme, izveidojās moderns valsts sociālās aizsardzības modelis, notika vēsturiska samierināšanās ar [[Rietumvācija|Rietumvāciju]] un sākās [[Eiropas Ekonomiskā kopiena|Eiropas ekonomiskās kopienas]] veidošana. Politiskas problēmas radīja [[Francijas koloniālā impērija|Francijas koloniālās impērijas]] sabrukuma sākums. Pirmās neatkarību ieguva [[Franču Sīrijas un Libānas mandātteritorija]]s, taču franči nebija gatavi aiziet no [[Franču Indoķīna]]s, sākās [[Pirmais Indoķīnas karš]]. 1954. gadā sākās [[Alžīrijas neatkarības karš]], kas izraisīja politisko krīzi, Ceturtās republikas sabrukumu, [[Šarls de Golls|Šarla de Golla]] nākšanu pie varas un [[Francijas Piektā republika|Piektās republikas]] izveidošanu. == Izveidošana == Pēc Francijas atbrīvošanas no [[Trešais reihs|Vācijas]] okupācijas un pronacistiskā [[Višī Francija|Višī režīma]] sagrāves, izveidojas [[Francijas Pagaidu valdība]], kuru vadīja [[Brīvā Francija|Brīvās Francijas]] pretestības kustības vadītājs Šarls de Golls. Pirmskara politiķu reputāciju bija sagrāvusi viņu nespēja pretoties vācu iebrukumam 1940. gadā un sadarbība ar Višī režīmu. Lielu popularitāti ieguva [[Francijas Komunistiskā partija]]. Pirmajos pēckara mēnešos Pagaidu valdība ierosināja sociāldemokrātiskas valsts izveidošanu ar plānveida ekonomiku. Sākās uzņēmumu nacionalizācijas un sociālās likumdošanas pieņemšana. 1945. gada 21. oktobrī notika pirmās Satversmes sapulces vēlēšanas, pēc kurām 1946. gada janvārī izveidojas trīs partiju — komunistu, sociālistu un kristīgo demokrātu koalīcija, kas no varas atspieda gollistus, lai arī kristīgie demokrāti sākotnēji atbalstīja de Gollu. Paralēli lielajām partijām nostiprinājās mazās republikāņu un bijušo pretestības cīnītāju partijas, kā arī veidojās jaunas gollistu partijas. Satversmes satversmē De Golls aizstāvēja prezidentālas republikas modeļa ieviešanu un pretojās partiju sistēmas atjaunošanai. Politiskie konflikti noveda pie viņa atkāpšanās 1946. gada janvārī. Vienkameras parlamenta prezidentālās republikas konstitūcijas modeli aizstāvēja komunisti un sociālisti, bet tam pretojās gollisti un kristīgie demokrāti. Konstitūcijas projektu noraidīja 1946. gada 5. maija referendumā. 1946. gada 2. jūnijā notika otrās Satversmes sapulces vēlēšanas, kurās uzvarēja kristīgo demokrāti, sociālistu un komunistu alianse. Ņemot vērā prezidentālās republikas modeļa neveiksmi iepriekšējā referendumā, koalīcija izstrādāja jaunu konstitūcijas modeli, kuru, par spīti de Golla aicinājumiem noraidīt, apstiprināja 1946. gada 13. oktobra referendumā un tā stājās spēkā 27. oktobrī. Saskaņā ar konstitūciju tika izveidota parlamentāra republika ar divkameru parlamentu, kurā izpildvaru vadīja premjerministrs, valsts prezidentam atstājot tikai ceremoniālas funkcijas. 1953. gadā pieņēma vairākus konstitūcijas labojumus, kas vienkāršoja neuzticības izteikšanu valdībai, pastiprināja premjerministra pilnvaras, aizvietoja proporcionālo vēlēšanu sistēmu ar mažoritāro sistēmu. <gallery> Attēls:Assemblée-nationale-1945.png|1945. gada 21. oktobra Satversmes sapulces vēlēšanās komunisti ieguva 159, kristīgie demokrāti 150, sociālisti 146 vietas Attēls:Assemblée-nationale-1946-1.png|1946. gada 2. jūnija Satversmes sapulces vēlēšanās kristīgie demokrāti ieguva 166, komunisti 153, sociālisti 128 vietas Assemblée-nationale-1946-2.png|1946. gada 10. novembra parlamenta vēlēšanās komunisti ieguva 182, kristīgie demokrāti 173, sociālisti 102 vietas Assemblée-nationale-1951.png|1951. gada 17. jūnija parlamenta vēlēšanās gollisti ieguva 121, sociālisti 107, komunisti 103 vietas Assemblée-nationale-1956.png|1956. gada 2. janvāra parlamenta vēlēšanās komunisti ieguva 150, neatkarīgo un zemnieku partija 95 un sociālisti 95 vietas </gallery> == Pastāvēšana == [[Attēls:France 5000 francs terre et mer 01.jpg|thumb|1951. gada 5000 franku banknote]] 1946. gada 10. novembra vēlēšanās komunisti kļuva par lielāko partiju un viņu līderis [[Moriss Terēzs]] neveiksmīgi centās kļūt par premjerministru, taču premjerministra un valsts prezidenta posteni ieguva sociālisti. Sākoties [[Aukstais karš|Aukstajam karam]] komunistus, kas ieņēma vicepremjera posteni un četras ministru vietas, 1947. gada 5. maijā izslēdza no valdošās koalīcijas, vienlaikus joprojām opozīcijā atstājot gollistus. Tā kā komunistu un gollistu koalīcija politisko pretstatu dēļ nebija reāla, valsti turpmāk vadīja nestabila sociālistu, kristīgo demokrātu un centriski-labējo partiju koalīcija, kas zināma kā Trešais spēks (''Troisième Force''). Pēc 1951. gada sociālisti pameta šo koalīciju un turpmāk koalīciju atbalstīja mazās centriski-labējās partijas. 1949. gada aprīlī Francija piedalījās [[NATO]] dibināšanā. No 1948. līdz 1951. gadam ASV [[Māršala plāns|Māršala plāna]] ietvaros Francijai piešķīra 2,3 miljardus dolāru. Kopumā no 1946. līdz 1953. gada ASV piešķīra 4,9 miljardus dolāru. Ekonomikas modernizācija un draudzīgu attiecību izveidošana ar Rietumvāciju noveda pie [[Eiropas Ogļu un tērauda kopiena]]s izveidošanas 1952. gadā. Eiropas integrācijas projektu vadīja divkārtējais premjerministrs un ārlietu ministrs [[Robērs Šūmanis]]. Ekonomikā strauji nostiprinājās valsts kontrole. Valdība nacionalizēja ogļu, gāzes, auto un aviācijas nozares uzņēmumus, kā arī lielākās bankas, apdrošināšanas kompānijas. Valsts izstrādāja ekonomikas attīstības plānus. Uzņēmumos veidoja vadības komitejas, kurās bez īpašniekiem un vadītājiem iesaistīja arī strādniekus. Sociālā likumdošana nosacīja vienādus ienākumus vīriešiem un sievietēm, paplašinājās bezdarbnieku atbalsta programmas, tika ieviesta 40 stundu darba nedēļa, apmaksātu atvaļinājumus un virsstundu darba apmaksu. Ieviesa garantēto minimālo algu, pabalstus ģimenēm ar bērniem un nosacīja 65 gadu pensionēšanās vecumu. 1951. gada 17. jūnija vēlēšanās visvairāk balsis ieguva 1947. gadā izveidotā gollistu partija, kas kopā ar komunistiem arī šoreiz tika atstāti ārpus valdības. Pēc smagas franču sakāves Indoķīnas karā, 1954. gada maijā ar sociālistu un komunistu atbalstu izveidojās Pjēra Mendesa-Fransa valdība, kuras galvenais ārpolitikas mērķis bija kara izbeigšana. 1954. gada Ženēvas miera konference noveda pie Vjetnamas sadalīšanas [[Ziemeļvjetnama|Ziemeļvjetnamā]] un [[Dienvidvjetnama|Dienvidvjetnamā]]. Lai arī 1954. gada novembrī sākās Alžīrijas neatkarības karš, Mendess-Franss panāca vienošanos par neatkarības piešķiršanu [[Tunisija]]i un [[Maroka]]i no 1956. gada marta. Pēc 1956. gada janvāra vēlēšanām izveidojās centristu un sociālistu Republikāņu frontes koalīcijas valdība, kas sākotnēji saņēma arī komunistu atbalstu, taču piekopa aizvien represīvāku politiku Alžīrijā, pret ko protestējot valdību pameta vairāki ministri. 1956. gada oktobra beigās Francija iesaistījās neveiksmīgajā [[Suecas krīze|Suecas krīzē]]. == Armijas sacelšanās == 1958. gada 13. maijā, baidoties, ka jaunais Francijas premjerministrs no kristīgo demokrātu partijas ir gatavs uzsākt sarunas ar Alžīrijas neatkarības cīnītājiem, [[Franču Alžīrija|Franču Alžīrijā]] izvietotās armijas ģenerāļi sagrāba varu pār kolonijas administrāciju un atsacījās atzīt Parīzes valdību. Militāristi pieprasīja nacionālās vienotības valdības veidošanu uzticēt nacionālajam varonim de Gollam, kurš šajā laikā iestājās par franču kolonistu tiesībām Franču Alžīrijā un pret neatkarības piešķiršanu šai kolonijai. 24. maijā desantnieki no Alžīrijas bez pretošanās ieņēma [[Korsika|Korsiku]] un jau plānoja Parīzes desanta operāciju. 29. maijā politiķi piekrita armijas prasībām un Valsts prezidents uzticēja valdības grožus de Gollam, faktiski legalizējot valsts apvērsumu. 1. jūnijā de Golla valdība saņēma 329 deputātu atbalstu, pret balsoja 224 un atturas 37. 1958. gada 28. septembra referendumā apstiprināja jaunu konstitūciju, saskaņā ar kuru tika izveidota prezidentāla republika un 21. decembrī de Gollu ievēlēja par Francijas prezidentu. [[Kategorija:Francijas vēsture]] 3if07uy4myffqh37so0fjyrvbodjqce 2 350844 3667525 3666498 2022-08-06T21:45:04Z Tttoooxxx 65596 /* Terminoloģija */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu. Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši: # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] rv4p1b9n0bej2mm1srm95q7vzldx1ia 3667526 3667525 2022-08-06T21:48:01Z Tttoooxxx 65596 /* Terminoloģija */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Bugsworth 058069.jpg|thumb|right|Modernas šaurlaivas atpūtas kruīziem [[Bagsvortas baseins|Bagsvortas baseina]] (''Bugsworth Basin'' - angļu val.) [[Baksvorta|Baksvortas]] (''Buxworth'' - angļu val.) ciematā, [[Dārbišīra|Dārbišīrā]], Anglijā.]] '''Šaurlaiva''' ir īpašs [[Barža|kanālu laivu]] veids, kurš būvēts, lai ietilptu šaurajās [[Britu kanālu sistēmas vēsture|Apvienotās Karalistes slūžās]]. Apvienotās Karalistes kanālu sistēma nodrošināja valsts transporta tīklu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā, bet, attīstoties dzelzceļam, tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma kanālos pakāpeniski samazinājās un pēdējie regulārie liela attāluma kravu pārvadājumi praktiski pazuda 1970. gados. Tomēr atsevišķos gadījumos tirdzniecībai paredzēto kravu plūsma turpinājās. Sākot no 1970. gadiem šaurlaivas aizvien biežāk tika pārbūvētas par pastāvīgām vai brīvdienās izīrējamām dzīvesvietām. Britānijas ūdensceļu sistēmā šobrīd ir apmēram 8580 šaurlaivas, kas reģistrētas kā "pastāvīgas mājas" un pārstāv augošo alternatīvo kopienu, kura dzīvo pie daļēji pastāvīgām piestātnēm vai arī pastāvīgi pārvietojas. Jebkurai laivai, lai ienāktu šaurajās slūžās, jābūt šaurākai par 2,13 m, tādēļ lielākās daļas šaurlaivu nominālais platums ir 2,08 m. Šaurlaivas maksimālais garums parasti ir 21,95 m, jo jebkas garāks par šo lielumu nebūs spējīgs kuģot lielākajā daļā britu kanālu tīkla, kura slūžu nominālais maksimālais garums ir 22,86 m. Dažas slūžas ir īsākas par 21,95 m, tādēļ, lai piekļūtu visam kanālu tīklam, maksimālais garums nedrīkst pārsniegt 17,37 m. Pirmajām šaurajām laivām bija nozīmīga loma britu [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] izraisītajās ekonomiskajās pārmaiņās. Tās bija koka laivas, kuras [[Zirgvilkmes laiva|vilka zirgs]] ejot pa [[Vilkšanas taka|vilkšanas taku]] (''towpath'' - angļu val.). Zirgu vadīja komandas loceklis. Pakāpeniski zirgus nomainīja tvaika un vēlāk dīzeļdzinēji. Sākot ar 19. gs. beigām kļuva populāri apgleznot šaurlaivas, kā arī to armatūru, piederumus un ierīces ar rozēm un piļu attēliem. Šī tradīcija tiek turpināta arī 21. gs., tomēr ne visām šaurlaivām ir šāda veida dekorācijas. Modernās šaurlaivas izmanto atvaļinājumiem, nedēļas nogalēm, tūrismam vai kā pastāvīgas vai daļēji pastāvīgas dzīvesvietas. Parasti tām ir tērauda korpusi un tērauda virsbūve. Korpusa plakanais dibens parasti ir 10 mm biezs, borti 6 vai 8 mm biezi, virsbūves sienas 6 mm un jumts 4 vai 6 mm biezs. Laivu skaits ir bijis augošs ar kanālos un upēs 2006. gadā reģistrēto laivu (ne visas no tām ir šaurlaivas) skaitu apmēram 27 000 vienību. 2019. gadā šis skaits ir pieaudzis līdz 34 367. Laivu reģistrāciju kanālos un upēs veic nevalstiskā organizācija [[Canal & River Trust|''Canal & River Trust'']]. Lai arī neliels skaits tērauda šaurlaivu ir galīgi atbrīvojušās no vajadzības pēc aizmugures stūrēšanas klāja imitējot dažus upju kreiserus, kuriem stūrēšana tiek nodrošināta no centrālās kabīnes, vairums šaurlaivu izmanto pakaļgala [[Stūres grozīklis|stūres grozīkli]]. Pastāv trīs pamata pakaļgala formas: [[#Vēsturiskais pakaļgals|vēsturiskais pakaļgals]], [[#Kreisera pakaļgals|kreisera pakaļgals]] un [[#Daļēji vēsturiskais pakaļgals|daļēji vēsturiskais pakaļgals]]. Šaurlaivas ir D kategorijas laivas, kuras ir paredzēts izmantot tikai upēs, kanālos un mazos ezeros, tomēr daži bezbailīgi laivotāji ir šķērsojuši [[Lamanšs|Lamanšu]] šaurlaivā.<ref>Piemēram [[Terijs Dārlingtons|Terija Dārlingtona]] (''Terry Darlington'' - angļu val.) aprakstītā Lamanša šķērsošana grāmatā "Šaurais suns uz Karkasonu" (''Narrow Dog to Carcassonne'' - angļu val.).</ref> == Terminoloģija == Šaurlaivas (vienā vārdā) definīcija ir dota [[Oksfordas angļu valodas vārdnīca|Oksfordas angļu valodas vārdnīcā]]: {{Quote|Tradicionālas uzbūves gara un šaura britu kanālu laiva, kuru stūrē ar stūres grozīkli; detalizētāk tāda, kuras platums nepārsniedz 2,1 m vai apmēram 21,9 m garumā.}} Iepriekšējos izdevumos Oksfordas angļu valodas vārdnīca lietoja terminu "šaurā laiva". Viena vārda terminu "šaurlaiva" ir pieņēmušas tādas iestādes kā ''Canal & River Trust'' vai skotu kanāli (''Scottish Canals'' - angļu val.), kā arī tāds autoritatīvs žurnāls kā ''Waterways World''. Augstāk minētās iestādes un žurnāls par šaurlaivām dēvē visas laivas, kuras būvētas pēc tirdzniecības laivu, kuras varēja ietilpt kanālu šaurajās slūžās, būves tradīcijām un to stilā. Lai arī dažas šaurās laivas ir būvētas pēc projektiem, kuru pamatā ir upju baržas un dažas no tām atbilst striktai upju baržu definīcijai, tomēr nav pareizi šaurlaivu (vai šauru laivu) dēvēt par [[Platlaiva|platlaivu]] (''widebeam'' - angļu val.) vai [[Barža|baržu]], kuras abas raksturojas ar to lielāku platumu. Britu iekšējo ūdensceļu kontekstā barža parasti ir daudz platāka kravas laiva vai moderna laiva, kuras uzbūve balstīta vēsturiskajās baržās, un noteikti platāka par 2,13 m. Cits vēsturisks šaurlaivas nosaukums ir "garā laiva", kurš tika izmantots Midlendā un īpaši uz Severnas upes un ūdensceļos, kas šo upi savieno ar Birmingemu. Termina lietošana nav līdz galam skaidra attiecībā uz: # laivām, kuras ir balstītas šaurlaivu projektos, bet ir pārāk platas šaurajiem kanāliem; # laivām, kuras ir tik pat platas kā šaurlaivas, bet ir balstītas citu tipu laivu projektos. Šaurlaivām var tikt izmantots [[kuģa prefikss]] "NB" - šaurlaiva (''Narrowboat'' - angļu val.). == Izmērs == [[Attēls:Sample Planning Guide page.jpg|right|thumb|200px|Plānošanas rokasgrāmatas lapaspuse.]] Plānošanas rokasgrāmatu sējumi palīdz stūrmanim plānojot tālus okeāna reisus un sniedz informāciju par atsevišķām valstīm, kura ir piemērojama visām šo valstu ostām. Katra plānošanas rokasgrāmata aptver brīvi izvēlētu pasaules okeāna rajonu. Atsevišķās plānošanas rokasgrāmatas ir iedalītas valstīs un okeānu baseinos sekojoši: # Publikācija 120 - 51 valsts un viens okeāna baseins (Klusais okeāns); # Publikācija 140 - 87 valstis un seši okeāna baseini (Baltijas jūra, Melnā jūra, Karību jūra, Vidusjūra, Ziemeļatlantijas okeāns un Ziemeļjūra/Lamanšs); # Publikācija 160 - 61 valsts un trīs okeānu baseini (Indijas okeāns, Dienvidatlantijas okeāns un Sarkanā jūra/Persijas līcis); # Publikācija 180 - 5 valstis un viens okeāna baseins (Arktiskais okeāns). Valstu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: boju sistēmas, valūtas, militārie poligoni, zvejas rajoni, valdība, brīvdienas, ledus, tautsaimniecības nozares, valodas, mīnētie rajoni, navigācijas informācija (tajā skaitā deklarētās jūras zonu robežas, strīdi par [[Jūras zonas|jūras zonām]] un piekrastes lociju sējumi), urbšanas darbi piekrastē, loča pavadības nosacījumi, piesārņojums, aizliegtie rajoni, dažādi noteikumi, ierobežotie rajoni, meklēšanas un glābšanas informācija, signāli, zemūdeņu mācību rajoni, laika zonas, kustības atdalīšanas sistēmas, ASV vēstniecība un kuģu satiksmes vadības centri (''Vessel traffic service (VTS)'' - angļu val.). Informācija, kuru nevar pietiekoši precīzi attēlot alfabetizētajā valsts ieraksta tekstā, var tikt ievietota kā pielikums pēc attiecīgās valsts ieraksta. Okeānu baseinu ieraksti var saturēt informāciju par sekojošām tēmām: klimatoloģija, straumes, zvejas rajoni, ģeofiziskas iezīmes, ledus, izmaiņas radiosignālu jonosfēras kavējumā, magnētiskais lauks, meteoroloģija, mīnētie rajoni, navigācijas informācija, optiskie fenomeni, loča pavadības nosacījumi, dažādi noteikumi, kuģu ceļi, jūras, kuģu ziņošanas sistēmas, plūdmaiņas un ūdens virsmas temperatūras.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. - 95. lpp.</ref> === Piekrastes locijas === Katrs piekrastes locijas sējums satur gar krastu vai caur šaurumu numurētus sektorus. Locijā katrs sektors tiek aprakstīts pēc kārtas. Grāmatā pirms sektoru apraksta ir priekšvārds ar detalizētu informāciju par varas orgāniem, atsaucēm un katrā konkrētajā grāmatā lietotiem kopējiem pieņēmumiem. Tāpat ievietota tabula pēdu, asu un metru savstarpējai pārvēršanai. Visbeidzot katrā sējumā ievietots saraksts ar biežāk lietotajiem saīsinājumiem, kādus var atrast tekstā. Sektora apraksts sākas ar attēliem, kuros parādītas attiecīgajam sektoram pielietojamās papīra kartes un elektroniskās navigācijas kartes. Pēc parādīto karšu rāmju izmēriem stūrmaņi var noteikt, kura ir vislielākā mēroga karte vajadzīgajai vietai, kā arī atrast uz kurām kartēm attēlots ģeogrāfiskajā katalogā minētais orientieris. Pēc sektoru aprakstiem ievietota svešvārdu terminu skaidrojošā vārdnīca un izsmeļošs ģeogrāfiskais katalogs. Ģeogrāfiskais katalogs ir alfabētisks aprakstīto un uz kartēm uznesto orientieru saraksts. Katalogā katram orientierim dotas ģeogrāfiskās koordinātas un sektora numurs kopā ar sektora paragrāfa numuru, kurā šis orientieris aprakstīts.<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 95. - 97. lpp.</ref> == Apvienotā Karaliste == [[Attēls:Wind_rose_2016_for_ENBS_Båtsfjord,_Norway.jpg|thumb|right|Vēja roze.]] [[Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs]] (''UK Hydrographic Office (UKHO)'' - angļu val.) izdod locijas ar ''Admiralty'' zīmolu. Locijas pieejamas gan papīra grāmatu veidā, gan kā elektroniskās grāmatas.<ref>[https://www.admiralty.co.uk/publications/publications-and-reference-guides/admiralty-sailing-directions ADMIRALTY Sailing Directions] UK Hydrographic Office. Skatīts: 2022. gada 25. jūlijā</ref> Locijas sākumā doti dažādi paskaidrojumi tās lietošanai, kā arī vārdnīca ar terminiem citās valodās ar kādiem var nākties sastapties dažādos nosaukumos. Tālāk seko dažādi kuģošanas noteikumi (''Laws and regulations appertaining to navigation'' - angļu val.). Locijas 1. daļa (''Chapter 1'' - angļu val.) sastāv no trim nodaļām: # Navigācija un noteikumi (''Navigation and regulations'' - angļu val.) - šeit doti dati par aptverto rajonu, ieteiktie kuģojamie ceļi, navigācijas šķēršļi, dziļumi, mīnu rajoni, ziņas par zvejošanas režīmu, informācija par kartēm, loču dienestu, ledus apstākļiem, radiodienestu, dažādi kuģošanas drošības noteikumi, dažādie pielietojamie signāli, piemēram, vētras, [[Plūdmaiņas|plūdmaiņu]], kustību regulējošie signāli u.c., kā arī informācija par glābšanas stacijām; # Valstis un ostas (''Countries and ports'' - angļu val.) - īss apraksts par valsti, kā arī dažāda informācija par valstu galvenajām [[Osta|ostām]]; # Dabas apstākļi (''Natural conditions'' - angļu val.) - navigācijas ģeogrāfiskais un hidrometeoroloģiskais apraksts. Šeit ievietotas tajā skaitā viļņošanās un valdošo [[Vējš|vēju]] kartes ik pēc diviem vai trijiem mēnešiem. Valdošo vēju kartēs attēlots locijas aptvertais rajons ar tajā izvietotām vēja rozēm, kurās uzrādīti vēju virzieni ar to biežumu procentos. Konkrētā virziena vēja biežuma procenti sadalīti sīkāk parādot šī virziena dažāda stipruma vēja biežumu; Tālākās daļās (2., 3. utt.) seko sīks [[navigācija]]s apraksts. Pirms otrās daļas locijā ievietots attēls ar grāmatas aptverto rajonu, kurā gar krastu vai caur šaurumu parādīti piekrastes kuģu ceļi un tie sanumurēti sākot ar otro numuru. Katrs numurētais kuģu ceļš, vai locijas aptvertā rajona daļa, aprakstīts savā grāmatas daļā sākot ar otro daļu. Savukārt katra locijas daļa sākas ar līdzīgu attēlu, kurā attēlots tikai šīs daļas kuģu ceļš vai kopējā rajona daļa. Šeit kuģu ceļš sadalīts posmos un atzarojumos, pie tam katram posmam vai atzarojumam piešķirts savs numurs. Piešķirtie numuri atbilst attiecīgās locijas daļas nodaļām, kurās sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts kuģu ceļa posmam vai atzarojumam.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 64. - 66. lpp.</ref> Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē. Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas birojs paziņojumus jūrniekiem izdod reizi nedēļā. == Krievija == [[Krievija]]s lociju sākumā ievietotas dažādas norādes jūrniekiem, satura rādītājs un aprakstītā rajona karte, kā arī dažādi paskaidrojumi. Vispārējs apraksts (''Общий обзор'' - krievu val.) sastāv no trīs daļām: # Navigācijas - ģeogrāfiskais apraksts (''Навигационно - географический очерк'' - krievu val.) satur kopīgas ziņas par visu aprakstīto rajonu - krasta raksturojums, [[sala]]s, šaurumi, dziļumi, dibena reljefs, grunts sastāvs, Zemes magnētisma raksturs, navigācijas aprīkojums, rajoni ar īpašu kuģošanas režīmu, kustību sadalošās sistēmas, ostas, enkurvietas, remonta iespējas, loču un glābšanas dienesti, navigācijas informācija, sakaru iespējas, ziņas par brīvdienām un svētku dienām ostās un kuģošanas īpatnības; # Hidrometeoroloģiskais apraksts (''Гидрометеорологический очерк'' - krievu val.) satur ziņas par vispārējo [[Meteoroloģija|meteoroloģisko]] raksturu, gaisa temperatūru un mitrumu, vēju, miglu, redzamību, nokrišņiem, vietējām laika pazīmēm, ūdens līmeņa svārstībām, straumēm, viļņošanos, ūdens temperatūru, sāls daudzumu un blīvumu, hidrobioloģiskās ziņas, ledus režīmu, apledošanas iespējām u.c.; # Kuģošanas noteikumi (''Правила плавания'' - krievu val.) satur ziņas par kuģošanas noteikumiem atsevišķu valstu ūdeņos, kuģošanu regulējošiem signāliem, ziņas par dažādiem dienestiem, loču, [[muita]]s, karantīnas noteikumiem, zvejas režīmu, signāliem dažādiem gadījumiem, ledlaužu dienestu un signāliem u.c. Navigācijas apraksts (''Навигационное описание'' - krievu val.) ir locijas galvenā daļa. Tas sastāv no atsevišķām daļām, kurās ģeogrāfiskā kārtībā aprakstīts [[krasts]], orientieri, navigācijas šķēršļi, navigācijas aprīkojums, ostas, reidi, enkurvietas u.c. Ievietoti raksturīgi orientieri un piekrastes skati no jūras, sīka informācija par ostām, dienestiem, noteikumiem un kuģošanas režīmu. Izziņu nodaļa (''Справочный отдел'' - krievu val.). Šeit ievietotas dažādas [[tabula]]s, piemēram, attālumu tabula starp ostām, dziļumu tabulas ostās u.c. Šai nodaļai seko alfabētiskais rādītājs pēc kura var ātri atrast vajadzīgo objektu. Periodiski locijas tiek korektētas ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru, kura ir nodrukāta tikai no vienas puses, jo paredzēta sagriešanai un ielīmēšanai attiecīgajā locijas lapaspusē.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. - 64. lpp.</ref> == Latvija == VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests izdod vienu lociju - izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste". Tā sastāv no trīs daļām: A, B un C. A daļā ir publicēta vispārīga informācija un paskaidrojumi. B daļa satur informāciju par fiziski-ģeogrāfiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem Latvijas teritorijā un Baltijas jūrā. C daļā ir apkopta informācija par Latvijas ostām un kuģu ceļiem. Latvijas ūdeņu un ostu apraksts sakārtots austrumu – rietumu virzienā, sākot ar [[Ainaži]]em. Locija ir pieejama brīvai lejupielādei no [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Latvijas Jūras administrācijas interneta vietnes]. <ref>VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests ''izdevums 04 "Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste"'' VAS "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests, 4. izdevums, 2021. 5. lpp. {{ISBN|9789984628721}}</ref> Periodiski locija tiek korektēta ar paziņojumos jūrniekiem iekļautu korektūru. [[Latvijas Jūras administrācija]]s Hidrogrāfijas dienests paziņojumus jūrniekiem izdod reizi mēnesī. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://nauticalfree.eu5.org/type.html#TYPE:SD Interneta vietne ''Nautical Free''] Dažādu valstu brīvai lejupielādei pieejamās locijas. {{en ikona}}{{fr ikona}} * [https://www.lja.lv/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. * [https://www.lja.lv/en/ATONLV/getPilot Baltijas jūras locija. Latvijas piekraste] VSIA "Latvijas Jūras administrācija" Hidrogrāfijas dienests. {{en ikona}} [[Kategorija:Jūrniecība]] o6gsepvn83bjoyvn5kf74xkv292fvld 0 351866 3667393 3494349 2022-08-06T13:55:45Z Egilus 27634 /* Atgriešanās pēc izsūtījuma */ wikitext text/x-wiki {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Dmitrijs Ļihačovs | vārds_orig = ''Дмитрий Лихачёв'' | attēls = Dmitry Lihachev.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = Dmitrijs Ļihačovs 1990. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1906 | dz_mēnesis = 11 | dz_diena = 28 | dz_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Sanktpēterburga}} | m_dat_alt = | m_gads = 1999 | m_mēnesis = 9 | m_diena = 30 | m_vieta = {{vieta|Krievijas Federācija|Sanktpēterburga}} | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[krievi|krievs]] | dzimums = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Zinaida Ļihačova (dz. Koņajeva)<br />(1936–1999, līdz vīra nāvei) | bērni = 2 meitas | paraksts = Dmitry Sergeevich Lihachev signature.jpg | zinātne = [[filologs]], [[Kulturoloģija|kultorologs]], mākslas vēstures zinātnieks, [[Valodniecība|lingvists]] | grāds = filoloģijas zinātņu doktors (1947) | darba_vietas = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]]<br />[[Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas literatūras institūts]] (Puškina nams) | akad_amats = profesors<br />[[PSRS Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis<br />[[Krievijas Zinātņu akadēmija]]s akadēmiķis | alma_mater = [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = [[Sociālistiskā Darba Varonis]] (1986)<br />[[Lomonosova Lielā zelta medaļa]] (1993) | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Dmitrijs Ļihačovs''' ({{val|ru|Дмитрий Сергеевич Лихачёв}}; dzimis {{dat|1906|11|28}}, miris {{dat|1999|9|30}}) bija [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Krievija|krievu]] [[filologs]], [[Kulturoloģija|kultorologs]], mākslas vēstures zinātnieks, [[Valodniecība|lingvists]], filoloģijas zinātņu doktors (1947), profesors, [[Krievijas Kultūras fonds|Krievijas Kultūras fonda]] (līdz 1991. gadam — Padomju) valdes priekšsēdētājs (1986—1993). Ļihačovs ir krievu literatūras un krievu kultūras vēstures jautājumiem veltītu fundamentālu darbu autors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://intencia.ru/Filosof-view-6.html|title=Краткий очерк научной, педагогической и общественной деятельности Д. С. Лихачева|publisher=intencia.ru}}</ref> Pazīstams kā viens no vadošajiem [[senkrievu valoda]]s speciālistiem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nasledie-rus.ru/podshivka/6014.php|title=Память истории священна|publisher=nasledie-rus.ru}}</ref>. == Biogrāfija == === Dzīves sākuma posms === Dmitrijs Ļihačovs piedzima 1906. gadā [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] inteliģentu ģimenē. Tēvs Sergejs Ļihačovs bija inženieris-elektriķis. Dmitrijs uzsāka mācības vēl cariskās Krievijas ģimnāzijā, bet pēc [[Oktobra revolūcija]]s mācījās padomju skolā. Jau bērnībā saķa interesēties par literatūru. 1923. gadā (16 gadu vecumā) Ļihačovs iestājās [[Sanktpēterburgas Valsts universitāte|Ļeņingradas Valsts universitātes]] Sabiedrisko zinātņu fakultātē, ko absolvēja 1928. gadā ar diviem diplomiem — romāņu-germāņu un slāvu-krievu valodniecības un literatūras specialitātēs. === Piedzīvotās padomju represijas === Pēc studiju pabeigšanas Ļihačovs tika represēts par piedalīšanās studentu pulciņā ar nosaukumu "Kosmiskā zinātņu akadēmija". Padomju represīvās institūcijas bija uzsākušas dažādu varas ideoloģijai neatbilstošu grupu izskaušanu. Ļihačovs kopā ar citiem pulciņa dalībniekiem tika arestēts 1928. gada 8. februārī un notiesāts uz 5 gadiem par "kontrrevolucionāru darbību". Viņš piedzīvojis izsūtījumu uz [[Solovku salas|Solovku salām]] [[Gulags|Gulaga]] nometnē, kā ieslodzītais piedalījies [[Baltās-Baltijas jūras kanāls|Baltās-Baltijas jūras kanāla]] celtniecībā. Kopumā pavadījis ieslodzījumā četrus ar pusi gadus. Atbrīvots pusgadu pirms termiņa sakarā ar [[Staļins|Staļina]] atļauju par godu Baltās-Baltijas jūras kanāla pabeigšanai atbrīvot celtniecībā nodarbinātos ieslodzītos. Ļihačovs tika atbrīvots ar sarkanu atzīmi uz dokumenta "par labu darbu" un ar atļauju dzīvot jebkurā PSRS teritorijas vietā.<ref name="Solovki" /> === Atgriešanās pēc izsūtījuma === Ļihačovs 1932. gadā atgriezās Ļeņingradā, sāka strādāt par korektoru [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s izdevniecībā, kā arī atsāka ar literatūras pētniecību saistītu darbību. 1936. gadā Ļihačovam dzēsa sodāmību pēc PSRS Zinātņu akadēmijas prezidenta akadēmiķa A. Karpinska un Tautas komisariāta vadītāja N. Kriļenko lūguma.<ref name="Solovki">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.pravmir.ru/na-solovkax-ya-ponyal-chto-kazhdyj-chelovek-chelovek/|title=На Соловках я понял, что каждый человек – человек…|publisher=pravmir.ru}}</ref> 1937. gadā Ļihačovu ģimenē piedzima divas meitas (dvīnes). [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā Ļihačovu ģimene piedzīvoja [[Ļeņingradas blokāde|Ļeņingradas blokādi]]. Tomēr 1942. gada jūnijā viņiem izdevās evakuēties no aplenktās Ļeņingradas pa "Dzīvības ceļu" pāri [[Lādogas ezers|Lādogas ezeram]]. Pēc tam Ļihačovs kopā ar ģimeni devās uz [[Kazaņa|Kazaņu]]. === Darbs filoloģijā un kultūras vēstures jomā === 1938. gadā Ļihačovs sāka strādāt par jaunāko zinātnisko līdzstrādnieku [[Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas literatūras institūts|Krievijas Zinātņu akadēmijas Krievijas literatūras institūtā]], sauktā par Puškina namu. Vēlāk viņš kļuva par vecāko zinātnisko līdzstrādnieku (1941—1954), pēc tam par sektora vadītāju, bet no 1986. gada — par senkrievu literatūras nodaļas vadītāju. 1946. gadā Ļihačovs uzsāka pasniedzēja darbu Ļeņingradas Valsts universitātē kā docents. 1947. gadā aizstāvēja [[filoloģija]]s zinātņu doktora disertāciju. Vēlāk bija profesors Ļeņingradas Valsts universitātes Vēstures fakultātē (1951—1953), lasīja vairākus lekciju kursus par Krievijas hroniku vēsturi, senās Krievijas kultūras vēsturi. Ļihačovs bija [[PSRS Rakstnieku savienība]]s biedrs kopš 1956. gada. Ļihačovs sarakstījis 40 grāmatas par senkrievu literatūras teoriju un vēsturi, no kurām daudzas tulkotas vairākās valodās. Ļihačovs ir 500 zinātnisko un 600 publicistisko darbu autors. Ļihačova darbi tika augstu novērtēti. Ļihačovs kļuva par [[PSRS Zinātņu akadēmija]]s korespondētājlocekli (1953) un vēlāk par akadēmiķi (1970), saņēma [[Sociālistiskā Darba Varonis|Sociālistiskā Darba Varoņa]] goda nosaukumu (1986), [[Staļina prēmija|Staļina 2. pakāpes prēmiju]] (1952), [[PSRS Valsts prēmija|PSRS Valsts prēmiju]] (1969), [[Krievijas Federācijas Valsts prēmija|Krievijas Federācijas Valsts prēmiju]] (1993). Ļihačovs apbalvots ar vairākām starptautiskām prēmijām, tai skaitā viņam piešķirta pirmā Eiropas prēmija par darbu kultūras jomā (1988). Ļihačovs bija aktīvs sabiedriskajā dzīvē, viens no Sanktpēterburgas inteliģences kongresa dibinātājiem. Aizstāvēja kultūru, morāles un garīguma vērtības, dažkārt tika pat dēvēts par Krievijas sirdsapziņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://telegrafua.com/social/13485/|title=Последняя «совесть нации»|publisher=telegrafua.com}}</ref> Ļihačovs nomira 1999. gada 30. septembrī. Apglabāts netālu no Sanktpēterburgas, Komarovas ciemata kapsētā. Par godu Ļihačovam ir nosaukta mazā planēta ''2877 Likhachev'', kuru 1969. gadā atklāja padomju astronome Ludmila Čerņiha. [[Attēls:Stamp of Russia 2011 No 1509 Dmitry Likhachov.jpg|thumb|Dmitrijs Ļihačovs uz 2011. gada Krievijas markas]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.warheroes.ru/hero/hero.asp?Hero_id=10565 Dmitrijs Ļihačovs saitā «Герои страны»] {{ru icon}} * [https://web.archive.org/web/20170529220948/http://www.lfond.spb.ru/ Dmitrija Ļihačova vārdā nosauktā fonda mājaslapa] {{ru icon}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ļihačovs, Dmitrijs}} [[Kategorija:1906. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Sanktpēterburgā dzimušie]] [[Kategorija:1999. gadā mirušie]] [[Kategorija:Krievu filologi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] [[Kategorija:Ar Ļeņina ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Ar Darba Sarkanā Karoga ordeni apbalvotie]] [[Kategorija:Staļina prēmijas laureāti]] [[Kategorija:PSRS Valsts prēmijas laureāti]] [[Kategorija:Sociālistiskā Darba varoņi]] amm7jh4lugq49q0qyrmvoqjmigvka0m 0 355600 3667386 3506171 2022-08-06T13:47:36Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:LVA Vecpiebalgas novads COA.png]] → [[File:Vecpiebalgas novads COA.svg]] wikitext text/x-wiki {{novecojis}} [[Attēls:Vecpiebalgas novads COA.svg|150px|thumb|Vecpiebalgas novada ģerbonis]] Šajā uzskaitījumā apkopoti '''[[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novada]] pašvaldības vadītāji'''. Vecpiebalgas novads tika izveidots [[2009]]. gada [[1. jūlijs|1. jūlijā]], apvienojot [[Dzērbenes pagasts|Dzērbenes]], [[Inešu pagasts|Inešu]], [[Kaives pagasts|Kaives]], [[Taurenes pagasts|Taurenes]] un [[Vecpiebalgas pagasts|Vecpiebalgas]] pagastus<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vecpiebalga.lv/par-pasvaldibu |title=Par pašvaldību |access-date={{dat|2017|07|26||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170704114011/http://www.vecpiebalga.lv/par-pasvaldibu |archivedate={{dat|2017|07|04||bez}} }}</ref>. == Uzskaitījums == {{legend| gold| [[Novada attīstībai (Vecpiebalga)|Novada attīstībai]] |border=1px solid #AAAAAA}} {| class="sortable wikitable" !colspan="2"| # !! Portrets !! Vārds, uzvārds<br/> <small>(Dzimis—miris)</small> !! Pilnvaru termiņš !! Partija !! Pašvaldību vēlēšanas !! Piezīmes |- | align="center" colspan="8"| '''Novada pašvaldības vadītājs (2009 — pašlaik)''' |- | style="background: gold| || '''1.''' || [[File:Sin foto.svg|80px]] || '''[[Ella Frīdvalde-Andersone]]''' <br/><small>(1969)</small> || [[2009]]. gada [[1. jūlijs]] — ''pašlaik'' || [[Novada attīstībai (Vecpiebalga)|Novada attīstībai]] || [[2009. gada Vecpiebalgas novada domes vēlēšanas|2009]] <br/> [[2013. gada Vecpiebalgas novada domes vēlēšanas|2013]] <br/> [[2017. gada Vecpiebalgas novada domes vēlēšanas|2017]] || |- | align="center" colspan="8" |'''Amats apvienots ar [[Cēsu novada pašvaldības vadītāju uzskaitījums|Cēsu novada pašvaldības vadītāja]] amatu''' |} == Ārējās saites == * [http://www.vecpiebalga.lv/ Vecpiebalgas novads] == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pašvaldību vadītāju uzskaitījumi}} [[Kategorija:Vecpiebalgas novads|Pašvaldība]] [[Kategorija:Latvijas pašvaldību vadītāji]] [[Kategorija:Ar Latviju saistīti uzskaitījumi|Vecpiebalgas novads]] so265euy9nkvfjpbawvut3twp7yojol 0 355988 3667362 2721569 2022-08-06T13:28:17Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = ''Catatonia'' |Attēls = File:Cambridge Festivals 2001-2014 Cerys Matthews (214332056).jpg |Apraksts = ''Catatonia'' soliste Metjūza 2006. gadā |Fons = grupa |Vieta = {{vieta|Velsa|Kārdifa}} |Žanrs = [[alternatīvais roks]]<br />[[indī roks]]<br />[[britpops]] |Gadi = [[1992]]—[[2001. gads]] |Izdevējkompānija = ''[[Blanco y Negro]]'' }} '''Catatonia''' bija 90. gadu vidū un beigās [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] un pārējā [[Eiropa|Eiropā]] populāra [[Velsa|velsiešu]] rokgrupa. ''Catatonia'' dibināta [[Kārdifa|Kārdifā]] 1992. gadā, un tās radošo kodolu veidoja vokāliste Kerisa Metjūza un ģitārists Markss Robertss. Grupa laida klajā četrus studijas albumus, no kuriem populārākais bija 1998. gada ieraksts ''International Velvet'', kas Lielbritānijā sasniedza trīskārša platīna albuma statusu, un 1999. gada albums ''Equally Cursed and Blessed'', kas ieguva platīna diska statusu. Abi šie albumi britu pārdotāko albumu sarakstā sasniedz pirmo pozīciju. Vairums dziesmu ir [[Angļu valoda|angļu]] valodā, dažas [[Velsiešu valoda|velsiešu]] vai abās valodās. Saasinoties Metjūzas problēmām ar [[Alkoholisms|alkoholu]], viņa 2001. gadā nonāca rehabilitācijas klīnikā. Koncerttūre, kas bija ieplānota ceturtā albuma ''Paper Scissors Stone'' atbalstam, tika atcelta, bet 21. septembrī paziņots par grupas izjukšanu.<ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/music/grupa-catatonia-izbeidz-savu-darbibu.d?id=1848827 Grupa Catatonia izbeidz savu darbību] delfi.lv; 24-09-2001</ref> Metjūza turpina darboties kā solomāksliniece<ref>[http://www.tvnet.lv/izklaide/popkultura/40177-catatonia_soliste_kerisa_metjuza_izdod_pirmo_soloalbumu "Catatonia" soliste Kerisa Metjūza izdod pirmo soloalbumu] tvnet; 16-07-2003</ref><ref>[http://www.delfi.lv/kultura/news/music/kerisa-metjuza-dodas-lielbritanijas-turneja-un-gatavojas-jauna-albuma-izdosanai.d?id=15007532 Kerisa Metjūza dodas Lielbritānijas turnejā un gatavojas jauna albuma izdošanai]delfi; 20-07-2006</ref>, arī pārējie grupas bijušie dalībnieki iesaistījušies dažādos muzikālajos projektos. Jau pēc grupas izjukšanas iznāca trīs labāko dziesmu izlases, bet 2015. gadā — visu četru studijas albumu ''deluxe'' versijas ar singlu b-puses dziesmām, retumiem, koncertversijām, ārpus standarta albumiem palikušajām kompozīcijām, videoklipiem. == Diskogrāfija == * Way Beyond Blue (1996) * International Velvet (1998) * Equally Cursed and Blessed (1999) * Paper Scissors Stone (2001) == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Velsas rokgrupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] 8j414hsqj2350oonb0kg1e86th0upte 0 356727 3667367 3568741 2022-08-06T13:29:59Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Pjērs Eliots Trido | vārds_orģ = ''Pierre Elliott Trudeau'' | attēls = Pierre Elliot Trudeau-2.jpg | att_izm = | apraksts = Pjērs Trido 1980. gadā <!------ Pirmais amats ------> | amats = [[Kanādas premjerministrs]] | term_sākums = {{dat|1980|3|3|N|bez}} | term_beigas = {{dat|1984|6|30|N|bez}} | monarhs = [[Elizabete II]] | priekštecis = [[Džo Klārks]] | pēctecis = [[Džons Tērners]] <!------ Otrais amats ------> | amats2 = | term_sākums2 = {{dat|1968|4|20|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|1979|6|4|N|bez}} | monarhs2 = Elizabete II | priekštecis2 = [[Lesters Pīrsons]] | pēctecis2 = Džo Klārks <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dat|1919|10|18}} | dzim_vieta = {{vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}} | dzīves_vieta = | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|2000|9|28|1919|10|18}} | mir_vieta = {{vieta|Kanāda|Kvebeka|Monreāla}} | apglabāts = | tautība = | partija = [[Kanādas liberālā partija]] | apvienība = | dinastija = | tēvs = Šarls Emils Trido | māte = Greisa Eliota | dzīvesb = Margareta Sinklēra <small>(1971–1984, šķīrušies 1977. gadā)</small> | bērni = 4 (ieskaitot [[Žistēns Trido|Žistēnu Trido]]) | profesija = jurists, advokāts, akadēmiķis, žurnālists, politiķis | alma_mater = * [[Monreālas Universitāte]] * [[Hārvarda Universitāte]] * [[Parīzes Politikas zinātnes institūts]] * [[Londonas Ekonomikas skola|Londonas Ekonomikas un Politikas zinātnes skola]] | reliģija = [[Romas Katoļu baznīca]] | paraksts = Pierre Trudeau Signature 2.svg | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Žozefs Filips Pjērs Īvs Eliots Trido''' ({{val|fr|Joseph Philippe Pierre Yves Elliott Trudeau}}; {{dat|1919|10|18|N}}—{{dat|2000|9|28|N}}), bieži saukts arī tikai iniciāļos '''PET''',<ref name="Collison">{{Ziņu atsauce |title = New books put Trudeaumania in fresh perspective |date = 2016-11-20 |url = https://www.thestar.com/entertainment/books/2016/11/20/new-books-put-trudeaumania-in-fresh-perspective.html |newspaper = [[Toronto Star]] |last = Collison |first = Robert |access-date = 2017-08-07 |archiveurl = https://web.archive.org/web/20170807152104/https://www.thestar.com/entertainment/books/2016/11/20/new-books-put-trudeaumania-in-fresh-perspective.html |archivedate = 2017-08-07 }}</ref><ref name="Coyne">{{Tīmekļa atsauce |title = Deborah Coyne, mère de l'enfant illégitime de PET, sera candidate |date=2012-06-27 |url = http://www.tvanouvelles.ca/2012/06/27/deborah-coyne-mere-de-lenfant-illegitime-de-pet-sera-candidate |website = [[TVA Nouvelles]] |location=Montreal |access-date = 2017-08-07}}</ref><ref name="Cauchy 2003">{{Ziņu atsauce |title = L'aéroport de Dorval devient l'aéroport PET |date=2003-08-23 |url = http://www.ledevoir.com/non-classe/34541/l-aeroport-de-dorval-devient-l-aeroport-pet |newspaper = [[Le Devoir]] |location=Montreal |last=Cauchy |first=Clairandrée |access-date = 2017-08-07}}</ref> bija [[Kanāda]]s politiķis, [[Kanādas premjerministru uzskaitījums|15. Kanādas premjerministrs]] (1968—1979 un 1980—1984). Ar amatā pavadītiem 15 gadiem un 164 dienām viņš ir trešais amatā ilgāko laiku pavadījušais Kanādas premjerministrs. Trido atpazīstamību ieguva kā jurists, intelektuālis un [[Kvebeka]]s politikas aktīvists. 1960. gados viņš uzsāka darbību federālajā politikā, pievienojoties [[Kanādas liberālā partija|Kanādas liberālajai partijai]]. Viņš kļuva par [[Lesters Pīrsons|Lestera Pīrsona]] [[parlamentārais sekretārs|parlamentāro sekretāru]] un vēlāk kļuva par tieslietu ministru viņa valdībā. Trido kļuva par plašsaziņas līdzekļu sensāciju un 1968. gadā pārņēma liberāļu vadību. No 1960. gadu beigām līdz 1980. gadu vidum viņa personība nepieredzētā mērogā dominēja Kanādas politikā. Lai arī viņa moto bija "Saprāts pirms kaisles ({{val|en|Reason before passion}})",{{sfn|Kaufman (2000-09-29)}} viņa personība un politiskā karjera Kanādā izraisīja polarizējošu reakciju. Trido atbalstītāji uzsver viņa intelektuālo spēku{{sfn| Mallick (2000-09-30)|p=P04}} un viņa politisko izmanību, saglabājot tautas vienotību pret [[Kvebekas neatkarības kustība|Kvebekas neatkarības kustību]], tiekot galā ar [[Oktobra krīze|terorisma krīzi]], veicinot vienotas Kanādas identitāti un panākot visaptverošu institucionālo reformu, tostarp oficiālās [[divvalodība]]s īstenošanu, konstitūcijas izmaiņu īstenošanu, kas panāca pilnīgu neatkarību no Lielbritānijas un Tiesību un brīvību hartas izveidi.{{sfn|The Globe and Mail (2000-09-29)|p=A20}} Kritiķi uzsver viņa augstprātību, nepareizu ekonomikas virzību un pārmērīgu lēmumu pieņemšanas centralizāciju, kaitējot Kvebekas kultūrai un [[Kanādas prērijas|prēriju]] ekonomikai.{{sfn|Fortin (2000-10-09)|p=A17}} No politikas viņš aizgāja 1984. gadā, kad viņu nomainīja [[Džons Tērners]]. Viņa vecākais dēls [[Žistēns Trido]] 2015. gada federālajās vēlēšanās kļuva par 23. un pašreizējo premjerministru. Viņš ir pirmais Kanādas premjerministrs, kurš saistīts ar kādu no iepriekšējajiem premjerministriem. == Atsauces == {{atsauces}} == Bibliogrāfija == * {{Ziņu atsauce |url = https://www.nytimes.com/2000/09/29/world/pierre-trudeau-is-dead-at-80-dashing-fighter-for-canada.html?pagewanted=all&src=pm |newspaper = The New York Times |title = Pierre Trudeau Is Dead at 80: Dashing Fighter for Canada |first = Michael T. |last = Kaufman |date = 2000-09-29 |location = New York |accessdate = 2012-08-12 |archiveurl = https://www.webcitation.org/69rqFFAfA?url=http://www.nytimes.com/2000/09/29/world/pierre-trudeau-is-dead-at-80-dashing-fighter-for-canada.html?pagewanted=all |archivedate = 2012-08-12 |ref = {{sfnRef|Kaufman (2000-09-29)}} }} * {{Ziņu atsauce |last = Mallick |first = Heather |title = Trudeau made intellect interesting |newspaper = The Globe and Mail |page = P04 |date = 2000-09-30 |location = Toronto |url = http://v1.theglobeandmail.com/series/trudeau/hmallick_sep30.html |accessdate = 2012-08-12 |archiveurl = https://www.webcitation.org/69r5GpqL0?url=http://v1.theglobeandmail.com/series/trudeau/hmallick_sep30.html |archivedate = 2012-08-12 |ref = {{sfnRef| Mallick (2000-09-30)}} }} * {{Ziņu atsauce | author = Editorial Staff | title = The elements that made Pierre Trudeau great | newspaper = The Globe and Mail | page = A20 | location = Toronto | date = 2000-09-29 | ref = {{sfnRef|The Globe and Mail (2000-09-29)}} }} * {{Ziņu atsauce | last = Fortin | first = Pierre | title = Grounds for success | newspaper = The Globe and Mail | page = A17 | date = 2000-10-09 | ref = {{sfnRef|Fortin (2000-10-09)}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Trido, Pjērs}} [[Kategorija:1919. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2000. gadā mirušie]] [[Kategorija:Kanādas premjerministri]] [[Kategorija:Kanādas politiķi]] [[Kategorija:Monreālā dzimušie]] 31w03cmby0o2yu6wil8yjx1byfb1o3f 0 360516 3667615 2733630 2022-08-07T08:48:14Z Olgerts V 41522 veidne wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste |nosaukums = Sliežu iela |attēls = Sliežu iela.JPG |pilsēta lokatīvā = [[Rīga|Rīgā]] |karte = |pilsēta = {{Rīga}} |priekšpilsēta = [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] |apkaime = [[Sarkandaugava]] |ielas garums = 2197 m<ref name="opendata-riga">{{Ielas dati no opendata.riga.lv}}</ref> |atklāta = |vēst nosaukumi = |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |trolejbuss = |tramvajs = [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5.]] |mikroautobuss = |cits = }} {{Citas nozīmes|ielu Rīgā|Sliežu iela|Sliežu iela}} '''Sliežu iela''' ir [[Rīga]]s iela, [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajona]] [[Sarkandaugava]]s apkaimē. Sliežu iela sākas strupceļā pie [[Sarkandaugava (stacija)|Sarkandaugavas stacijas]] un beidzas krustojumā ar [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika ielu]]. Tā sastāv no 1 braukšanas joslas. Ielas kopējais garums ir 2197 metri.<ref name="opendata-riga"/> Sliežu ielā atrodas arī dzelzceļa pārbrauktuve, kur krustojas tramvaja sliedes ar dzelzceļa sliedēm ([[Mangaļi (stacija)|Mangaļu stacijas]] pievedceļu), kas ir arī vienīgā vieta Latvijā, kur ir šāds šķērsojums. [[Attēls:Pārbrauktuve Sliežu ielā.jpg|thumb|left|250px|Tramvaja un dzelzceļa sliežu krustojums Sliežu ielā]] == Ielu savienojumi == Sliežu iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Sīmaņa iela (Rīga)|Sīmaņa iela]] * [[Tilta iela (Rīga)|Tilta iela]] * [[Ceļinieku iela (Rīga)|Ceļinieku iela]] * [[Limbažu iela (Rīa)|Limbažu iela]] * [[Zāģeru iela (Rīga)|Zāģeru iela]] * [[Gaujienas iela (Rīga)|Gaujienas iela]] * [[Tvaika iela (Rīga)|Tvaika iela]] == Skatīt arī == * [[Ziemeļu rajons (Rīga)|Ziemeļu rajons]] * [[Sarkandaugava]] == Ātsauces == {{atsauces}} {{Rīga-aizmetnis}} {{ceļš-aizmetnis}} {{Rīgas ielas, kuru nosaukumi sākas ar burtu S}} [[Kategorija:Ielas Sarkandaugavā]] [[Kategorija:Ziemeļu rajons]] 5aqvpkt5jwvk3e9m0yvely3wmydi0m2 0 360523 3667403 3635303 2022-08-06T14:01:09Z Egilus 27634 /* Funkcijas */ wikitext text/x-wiki {{Artefakta infokaste | krasa = | teksta_krasa = | nosaukums = TARDIS | attels = Tardis BBC Television Center.jpg | attela_paraksts = Doktora TARDIS<br />(no 2010. gada un vēlākām sezonām) | filma = | serials = [[Doctor Who]] | pirma_paradisanas = ''An Unearthly Child'' ({{dat|1963|11|23|N|bez}}) | pedeja_paradisanas = | autors = * [[Sidnijs Ņūmens]] * [[Donalds Vilsons]] * [[Sesils Vēbers]] | dizains = | zanrs = [[Zinātniskā fantastika]] | izdevejs = [[BBC]] | planeta = Galifreja | tips = [[Laika mašīna]] un [[kosmosa kuģis]] | funkcijas = Ceļošana laikā un telpā | ipasas_iezimes = Spēj mainīt ārējos izmērus un iekšējo izkārtojumu, neieņemama, telepātiska | energijas_avots = * Artrona enerģija * rūda Zeiton 7 * melnais caurums | ekipaza = 6 piloti | raditajs = | izmanto = * [[Laika pavēlnieki]] * [[Doktors (tēls)|Doktors]] }} '''TARDIS''' (no {{val|en|'''T'''ime '''A'''nd '''R'''elative '''D'''imension(s) '''I'''n '''S'''pace}}) ir [[laika mašīna]] un [[kosmosa kuģis]] Apvienotās Karalistes televīzijas seriālā ''[[Doctor Who]]''. Šīs laika mašīnas īstenībā ir [[dzīva būtne|dzīvas būtnes]], tās tiek nevis ražotas, bet audzētas uz Laika pavēlnieku dzimtās [[planēta]]s Galifrejas. TARDIS var nogādāt savus pasažierus jebkurā laikā un vietā. Iekšpusē TARDIS ir daudz lielāka, nekā izskatās no ārpuses. [[Maskēšanās]] nolūkos TARDIS var pieņemt jebkāda priekšmeta izskatu. [[Doktors (tēls)|Doktora]] TARDIS šis maskēšanās mehānisms ir sabojājies, tādēļ tā vienmēr izskatās pēc [[policijas kabīne]]s, kādas 20. gadsimta vidū izmantoja Apvienotajā Karalistē. == Doktora TARDIS == TARDIS parādījās jau 1963. gadā, seriāla ''Doctor Who'' pirmajā sērijā. Doktors apgalvo, ka viņš aizņēmies novecojušu mašīnu, kad viņam nācies pamest dzimto planētu. Pirmais Doktors bija gribējis paņemt citu TARDIS, bet vienas no Klāras Osvaldas versijām ietekmē savu lēmumu mainīja. Kad Doktors paņēma TARDIS, tā jau bija veca, taču nav skaidrs, cik tieši veca tā ir. Devītais Doktors apgalvo, ka viņš piedzīvojis "900 gadus, ceļojot telefona būdiņā", tas nozīmē, ka viņa TARDIS ir vismaz tikpat veca (un, acīmredzot, pat vecāka). Ceturtais Doktors nepiekrita aizstāt savu mašīnu ar jaunāku, savu atteikšanos motivējot ar "[[dvēsele]]s trūkumu" jaunajā modelī. Nebojāta TARDIS spēj maskēties, pieņemot dažādu priekšmetu formu (piemēram, Meistara TARDIS izskatījās pēc [[grīdas pulkstenis|grīdas pulksteņa]], [[furgons|furgona]] zirgu pārvadāšanai, Dzelzs jaunavas{{efn|Dzelzs jaunava — viduslaiku spīdzināšanas ierīce.}}, kolonas, skaitļojamās mašīnas bloka u.t.t. Kādreiz arī Doktora TARDIS ir piemitis šāds [[hameleoni|hameleona]] efekts. Taču reiz šis mehānisms sabojājās, un tagad viņa TARDIS savu ārējo izskatu vairs mainīt nespēj. No ārpuses tā vienmēr izskatās pēc policijas kabīnes, kādas [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] izmantoja [[20. gadsimts|20. gadsimta]] vidū (iekšpusē tās izskatījās kā miniatūrs [[policijas iecirknis]], bet ārpusē atradās [[telefons]], kas bija savienots ar tuvāko policijas iecirkni). Sestais Doktors reiz mēģināja maskēšanās sistēmu salabot, taču rezultātā TARDIS vispirms pārvērtās par virtuves [[kumode|kumodi]], bet pēc tam par [[ērģeles|ērģelēm]], un abas reizes pilnīgi nevietā. Nekad nav pieminēts, kāds tieši ir šis bojājums. TARDIS ir neticami izturīga, tā spējusi izturēt [[artilērija]]s apšaudi, 3000 grādu temperatūru, traukšanos caur [[atmosfēra|atmosfēru]], kritienu no vairāku [[jūdze|jūdžu]] augstuma, nokļūšanu [[skābes|skābē]]. === Uzbūve === TARDIS tiek audzētas, nevis ražotas. [[enerģija|Enerģiju]] tās gūst no dažādiem avotiem, bet galvenokārt no mākslīga [[melnais caurums|melnā cauruma]] — [[Harmonijas Acs]], kas atrodas uz Galifrejas. TARDIS spēka avots ("TARDIS sirds") atrodas zem konsoles, zem centrālās kolonas, kuras pacelšanās un nolaišanās liecina, ka mašīna darbojas. Citi TARDIS darbībai nepieciešamie elementi ir reti atrodamā [[rūda]] ''Zeiton 7'' un "artrona enerģija". Šī enerģija ir Laika pavēlnieku atklājums. Lai Laika pavēlnieks varētu uzsākt TARDIS lietošanu, ar Laika pavēlnieka Rassilona izgudrota aparāta palīdzību viņam jāsavienojas ar TARDIS [[bioloģija|bioloģisko]] sistēmu, nodibinot [[simbioze|simbiotiskus]] sakarus un spēju izturēt psiholoģisko [[stress|stresu]], veicot [[ceļošana laikā|ceļojumus laikā]]. Bez šīs [[adaptācija]]s notiks molekulāra sadalīšanās ([[dezintegrācija]]). Tā ir garantija, ka nenotiks TARDIS ļaunprātīga izmantošana, pat ja kāds tās [[Tehnoloģija|tehnoloģiju]] nokopēs. Kādā no sērijām Doktors stāsta, ka TARDIS vadīt paredzēts sešiem pilotiem, taču viņam jātiek galā vienam. Startējot un beidzot ceļojumu [[laiks|laikā]] vai [[telpa|telpā]], tā rada raksturīgu, ne ar ko nesalīdzināmu skaņu (šīs skaņas avots ir [[inerce]]s dzēsējs, kuru Doktors neizslēdz). === Ārējais izskats === TARDIS ārējais izskats seriāla gaitā bija gandrīz nemainīgs, izņemot dažas kosmētiskas izmaiņas. Piemēram, mainījās uz durvīm esošā teksta krāsa — melnus burtus uz balta fona nomainīja balti burti uz melna, vēlāk balti burti uz zila fona. Uzraksts "Policijas kabīne" nav mainījies kopš 18. sezonas. Vienubrīd pie durvīm bija piestiprināts [[pirmā palīdzība|pirmās palīdzības]] komplekts, taču samērā drīz tas atkal pazuda. Vairumā sēriju kabīnes ārējās durvis darbojas atsevišķi no iekšējām durvīm, taču dažkārt abas durvis var tikt atvērtas vienlaikus, ļaujot pasažieriem pa tām paskatīties ārā vai otrādi — ieskatīties TARDIS no ārpuses. Ieeja TARDIS tiek atslēgta ar [[atslēga|atslēgu]], kas glabājas pie Doktora, dažkārt viņš atslēgas kopijas iedod saviem kompanjoniem. 2005. gada sērijās atslēga ir attālināti saistīta ar TARDIS — tā spēj signalizēt (sasilstot vai mirgojot) par kuģa klātbūtni vai tā ierašanos ar kavēšanos. Desmitais, vienpadsmitais un divpadsmitais Doktors spēj durvis atvērt, vienkārši noknikšķinot pirkstus. === Interjers === [[Attēls:TARDIS console 1996.jpg|thumb|260x260px|TARDIS konsoles telpa (2015)]] Ieskatoties TARDIS iekšienē pa atvērtām durvīm, var redzēt, ka TARDIS ir milzīga. Seriālā nekad nav ticis pieminēts, cik liela tieši tā ir. Kādā sērijā Doktors izsakās, ka tā ir [[bezgalība|bezgalīga]]. Sērijā ''The Name of the Doctor'' uz Trenzaloras planētas redzama milzīga TARDIS no paralēlās laikjoslas, Doktors paskaidro, ka tad, ja TARDIS ir sabojāta, tā pieņem savus īstos izmērus. No kuģa telpām visbiežāk tiek parādīta konsole, kur atrodas vadības panelis. Klasiskajā seriālā TARDIS ir vismaz divas vadības telpas — galvenā, kas ir [[futūrisms|futūristiska]] izskata, ar baltām sienām, seriālā parādīta ļoti bieži, un otra, kuras sienas klātas koka paneļiem, izmantota līdz 14. sezonai, tā izskatās senlaicīgāka. === Funkcijas === * Pārvietošanās telpā un laikā; * [[Telepātija]]s funkcijas; * Datora funkcijas; * Spēja tulkot visas esošās valodas, izņemot seno galifrejiešu valodu. TARDIS pasažieri spēj ne tikai saprast visas valodas, bet arī runāt tajās, pat atrodoties ārpus TARDIS un ļoti tālu no tās; * Stāvoklis ''State of temporal grace'' — TARDIS var automātiski padarīt neiespējamu jebkura veida [[ierocis|ieroču]] pielietošanu. Šāds stāvoklis gan ir nestabils un periodiski atslēdzas; * Aizsardzība no ārējiem ienaidniekiem, ja durvis ir aizvērtas; * Materializējoties [[vakuums|bezgaisa telpā]], TARDIS ap sevi rada lauku, kas notur gaisu. Šī funkcija nav automātiska — dažās sērijās, atverot durvis bezgaisa telpā, notika gaisa izplūšana no TARDIS; * Režīms, kas ieslēdzas, ja nepietiek [[enerģija]]s. Tādā gadījumā TARDIS pārvēršas par [[kubs|kubu]], kura [[skaldne]]s garums ir apmēram desmit centimetri. Iekļūt TARDIS un izkļūt no tās tad nav iespējams, arī citas TARDIS funkcijas (ieskaitot pārvietošanos laikā un telpā) nav izmantojamas; * Daži TARDIS modeļi ir bijuši kaujas mašīnas, kas apgādātas ar ārējo ieroci. Visus šos modeļus ir iznīcinājuši daleki Laika kara gaitā. == Dzīvā TARDIS == Sērijā ''The Doctor’s Wife'' vienpadsmitais Doktors sastopas ar savu TARDIS, kas pieņēmusi sievietes veidolu. Doktoram patīk, ka viņš var sarunāties ar savu mīļoto kuģi, taču tās sievietes ķermenis, kurā TARDIS iemiesojusies, nespēj ilgstoši izturēt TARDIS enerģijas plūsmu, un matrica atgriežas kuģa korpusā. Doktors saukā TARDIS par "seksīgo vecenīti", viņa vienmēr paliks tā uzticama draudzene, bet tās dienas, kad viņi spēja sarunāties, acīmredzot nekad vairs neatkārtosies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.digitalspy.co.uk/tv/s7/doctor-who/news/a278406/suranne-jones-cast-in-doctor-who.html|title=Suranne Jones cast in 'Doctor Who'|first=Morgan|last=Jeffery|date=23 September 2010|accessdate=2013-10-19|publisher=Digital Spy|archiveurl=https://www.webcitation.org/6DbYcgqnv?url=http://www.digitalspy.co.uk/tv/s7/doctor-who/news/a278406/suranne-jones-cast-in-doctor-who.html|archivedate=2013-01-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.cultbox.co.uk/interviews/exclusives/1025-suranne-jones-doctor-who-interview|title=Suranne Jones ('Doctor Who') interview|first=Will|last=Martin|date=14 May 2011|accessdate=2013-10-19|publisher=Cult Box|archiveurl=https://www.webcitation.org/6DbYe6ZF0?url=http://www.cultbox.co.uk/interviews/exclusives/1025-suranne-jones-doctor-who-interview|archivedate=2013-01-12|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|first=Morgan|last=Jeffery|url=http://www.digitalspy.com/british-tv/s7/doctor-who/news/a319380/doctor-who-review-the-doctors-wife.html|title=Doctor Who Review: The Doctor's Wife|publisher=Digital Spy|date=14 May 2011|accessdate=2013-10-19|archiveurl=https://www.webcitation.org/6DbYf1Gnw?url=http://www.digitalspy.com/british-tv/s7/doctor-who/news/a319380/doctor-who-review-the-doctors-wife.html|archivedate=2013-01-12|language=en}}</ref> Pēc tam Doktors veltīgi mēģināja izveidot balss kontaktu ar TARDIS, taču [[telepātija|telepātisks]] kontakts viņiem bijis vienmēr. Dažās sērijās bija parādīta TARDIS balss saskarne, kas balstīta uz Doktora atmiņām un parādās kāda viņa dzīvē svarīga cilvēka veidolā. TARDIS dzīvo iemiesojumu atveidoja aktrise [[Sērena Džonsa]], zināma Apvienotajā Karalistē ar lomām [[teātris|teātrī]] un [[televīzija|televīzijā]]. == Ietekme uz kultūru == Seriāls ''Doctor Who'' ir kļuvis par tik ievērojamu britu [[popkultūra]]s daļu, ka ne tikai zilās policijas kabīnes forma sākusi asociēties ar TARDIS, bet pats vārds "TARDIS" tiek izmantots, lai apzīmētu kaut ko tādu, kas no iekšpuses šķiet lielāks, nekā no ārpuses. TARDIS ir reģistrēta BBC preču zīme.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.patent.gov.uk/tm/t-find/t-find-number?detailsrequested=C&trademark=1068700|title=Case details for Trade Mark 1068700|accessdate=2007-01-28|publisher=UK Patent Office]]|archiveurl=https://www.webcitation.org/65Y2IkA5b?url=http://www.patent.gov.uk/tm/t-find/t-find-number?detailsrequested=C|archivedate=2012-02-18}}</ref> Par godu seriāla 50. gadskārtai [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] tika izdota divu [[dolārs|dolāru]] monēta, kas attēlo TARDIS.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.radiotimes.com/news/2013-01-24/doctor-who-new-zealand-mint-aims-to-cash-in-on-50th-anniversary-with-commemorative-tardis-coin|title=Doctor Who: New Zealand Mint aims to cash in on 50th anniversary with commemorative Tardis coin|author=Paul Jones|publisher=RadioTimes|date=2013-01-24|accessdate=2013-02-01|archiveurl=https://www.webcitation.org/6ELvbCTj7?url=http://www.radiotimes.com/news/2013-01-24/doctor-who-new-zealand-mint-aims-to-cash-in-on-50th-anniversary-with-commemorative-tardis-coin|archivedate=2013-02-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbcamerica.com/anglophenia/2013/01/youve-seen-the-stamps-now-spend-the-money/|title=You've Seen The Stamps, Now Spend The Money!|work=Anglophenia|author=Fraser McAlpine|publisher=BBC America|date=2013-01-25|accessdate=2013-02-03|archiveurl=https://www.webcitation.org/6ELvcD5bO?url=http://www.bbcamerica.com/anglophenia/2013/01/youve-seen-the-stamps-now-spend-the-money/|archivedate=2013-02-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.3news.co.nz/Tardis-coin-to-mark-Doctor-Whos-50th-anniversary/tabid/418/articleID/284890/Default.aspx|title=Tardis coin to mark Doctor Who's 50th anniversary|author=Dan Satherley|publisher=3&nbsp;News (MediaWorks)|date=2013-01-30|accessdate=2013-02-01|archiveurl=https://www.webcitation.org/6ELvd7CFD?url=http://www.3news.co.nz/Tardis-coin-to-mark-Doctor-Whos-50th-anniversary/tabid/418/articleID/284890/Default.aspx|archivedate=2013-02-11}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://afisha.mail.ru/series/news/39707/|title=В Хитроу установили машину времени из «Доктора Кто»|date=2013-07-18|publisher=mail.ru|accessdate=2013-09-23|archive-date=2013-10-03|archive-url=https://web.archive.org/web/20131003072854/http://afisha.mail.ru/series/news/39707/}}</ref> 2013. gada jūlijā [[Londonas Hītrovas Lidosta|Londonas Hītrovas lidostā]] parādījās TARDIS, kā arī kibercilvēks.<ref name="Google Maps">[https://maps.google.com/maps?hl=en&ll=51.492159,-0.19092&spn=0.005291,0.013937&sll=51.492140,-0.193028&layer=c&cid=12502927659667388442&panoid=c9UMhWP_MWm9U0L48xEjYw&cbp=13,291.8,,0,18.86&gl=US&t=m&cbll=51.492132,-0.192862&z=17 Google Maps]</ref> [[Google Maps]] kartēs ir t.s. ''Lieldienu ola'', kas ļauj aplūkot [[Londona|Londonā]] atrodošos TARDIS kopiju.<ref name="Google Maps"/> 2015. gadā par TARDIS tika nosaukts [[kanjons]] uz [[Harons (Plutona pavadonis)|Harona]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Piezīmes == {{notelist}} == Ārējās saites == * [http://www.bbc.co.uk/programmes/b006q2x0/profiles/tardis The TARDIS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20121030002223/http://www.bbc.co.uk/programmes/b006q2x0/profiles/tardis |date={{dat|2012|10|30||bez}} }} {{en ikona}} * [http://tardis.wikia.com/wiki/Tardis TARDIS] {{en ikona}} * {{Grāmatas atsauce|last=Nathan-Turner|first=John|title=«The TARDIS Inside Out»|publisher=Picadilly Press, Ltd|year=1985|location=UK|isbn=0-394-87415-3}} {{en ikona}} * {{Grāmatas atsauce|last=Harris|first=Mark|title=«The Doctor Who Technical Manual»|url=https://archive.org/details/doctorwhotechnic0000harr_d7g0|publisher=Random House|year=1983|location=UK|isbn=0-394-86214-7}} {{en ikona}} * {{Grāmatas atsauce|first=David J.|last=Howe|title=«The First Doctor Handbook»|publisher=Virgin Publishing|year=1994|isbn=0426204301}} {{en ikona}} * {{Grāmatas atsauce|last=Howe|first=David J.|coauthors=Stephen James Walker|title=«The Television Companion: The Unofficial and Unauthorised Guide to Doctor Who»|publisher=Telos Publishing Ltd.|year=2003|location=UK|isbn=1903889510}} {{en ikona}} * {{Grāmatas atsauce|last=Howe|first=David J.|coauthors=Arnold T. Blumberg|title=«Howe's Transcendental Toybox: The Unauthorised Guide to Doctor Who Collectibles»|publisher=Telos Publishing Ltd.|year=2003|location=UK|isbn=1-903889-56-1}} {{en ikona}} * [http://www.bbc.co.uk/doctorwho/classic/tardiscam/intro.shtml A Beginner's Guide to the TARDIS] {{en ikona}} * [http://www.bbcamerica.com/anglophenia/2012/07/greys-anatomy-creator-shonda-rhimes-i-want-to-live-in-a-tardis/ Creator Shonda Rhimes: I Want to Live in a TARDIS] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180607010320/http://www.bbcamerica.com/anglophenia/2012/07/greys-anatomy-creator-shonda-rhimes-i-want-to-live-in-a-tardis |date={{dat|2018|06|07||bez}} }} {{en ikona}} * [http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/tv/4480079/Drama-to-explore-birth-of-the-Tardis.html Drama to explore birth of the Tardis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20140520223828/http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/tv/4480079/Drama-to-explore-birth-of-the-Tardis.html |date={{dat|2014|05|20||bez}} }} {{en ikona}} * [http://metro.co.uk/2013/06/17/tardis-to-be-sent-into-space-by-father-and-daughter-to-celebrate-doctor-who-anniversary-3844266/ Tardis to be sent into space by father and daughter to celebrate Doctor Who anniversary] {{en ikona}} {{Doctor Who}} [[Kategorija:Zinātniskā fantastika]] [[Kategorija:Doctor Who]] 6f0hzdkwx2bsr7p22afhd9e64axvsp3 0 360747 3667451 2734675 2022-08-06T16:17:20Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:Velvary vlajka.jpg]] → [[File:Velvary vlajka.svg]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Velvari | image_skyline = Velvary kost a radnice DSCN4802.JPG | imagesize = | image_caption = Rātsnams un Svētās Katrīnas baznīca | image_flag = Velvary vlajka.svg | image_shield = Velvary CoA CZ.gif | pushpin_map = Čehija | pushpin_label_position = left | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{CZE}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Centrālčehijas apgabals]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Kladno apriņķis]] | established_title2 = Rakstos | established_date2 = 1282 | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1482 | area_total_km2 = 18.09 | population_as_of = 2017 | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_total = 3056 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 50 | latm = 16 | lats = 53 | latNS = N | longd = 14 | longm = 14 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = 188 | website = {{url|http://www.velvary.cz/}}}} '''Velvari''' ({{val-cs|Velvary}}) ir pilsēta [[Čehija|Čehijā]], [[Centrālčehijas apgabals|Centrālčehijas apgabala]] [[Kladno apriņķis|Kladno apriņķī]]. Rakstos pirmoreiz minēta 1282. gada pie sena ceļa no [[Prāga]]s uz [[Saksija|Saksiju]]. Karaļa pilsēta no 1482. gada. Ilgu laiku tā atradās [[Hābsburgi|Hābsburgu impērijas]] sastāvā. No 1919. gada — [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]]. Kopš 1993. gada — Čehijā. Velvari ir mūziķa [[Leopolds Koželuhs|Leopolda Koželuha]] (''Leopold Koželuch'', 1747 – 1818) dzimtā pilsēta. Šeit dzīvojis šahists [[Karels Treibals]] (''Karel Treybal'', 1885 — 1941). ==Ārējās saites== {{Čehija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čehijas pilsētas]] [[Kategorija:Centrālčehijas apgabala pilsētas]] 0n3qnwsy1zalhsbb7twv9cqq3npbynp 0 363002 3667427 3662761 2022-08-06T15:08:33Z Makenzis 56205 wikitext text/x-wiki {{Infokaste futbolists | playername = Aivars Emsis | image = | fullname = | dateofbirth = {{dzimšanas datums un vecums|1998|4|1}} | countryofbirth = [[Latvija]] | height = 188 | currentclub = {{flaga|LTU}} [[FC Džiugas|FC Džiugas]] | clubnumber = 20 | position = [[Pussargs (futbols)|Pussargs]] | years1 = 2017-2018 | clubs1 = {{flaga|Latvija}} [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] | caps1 = 0 | goals1 = 0 | nationalyears1 = 2015 | nationalteam1 = {{flaga|Latvija}} Latvija U19 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | pcupdate = 29.07.2022. | ntupdate = 26.07.2020. | clubs3 = {{flaga|Latvija}} [[FK Jelgava]] | years3 = 2019 | years2 = 2018-2019 | goals2 = 0 | goals3 = 4 | clubs4 = {{flaga|Latvija}} [[FK Spartaks Jūrmala]] | years4 = 2019 | caps4 = 10 | goals4 = 1 | clubs2 = {{flaga|Latvija}} [[JDFS Alberts]] | name = | caps3 = 12 | caps2 = 0 | clubs5 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]] | years5 = 2021 | caps5 = 23 | goals5 = 6 | clubs6 = {{flaga|GRE}} [[AO Kavala|Kavala]] | years6 = 2022 | caps6 = 0 | goals6 = 0 | clubs7 = {{flaga|Lietuva}} [[FC Džiugas Telšiai|Džiugas]] | years7 = 2022– | caps7 = 13 | goals7 = 3 | birth_place = | birth_date = | caption = }} '''Aivars Emsis''' (dzimis {{dat|1998|4|1}}) ir [[Latvija]]s futbolists, pussargs. Kopš 2022. gada Emsis pārstāv [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgas]] komandu [[Telšu "Džiugas"]]. == Karjera == Futbolista karjeru Aivars Emsis iesāka [[FS METTA/Latvijas Universitāte]] sastāvā, kur spēlēja 2017.-2018. g. 2021. gada sezonas sākumā viņš spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu "Džiugas"]] sastāvā Lietuvas [[A līga|A līgā]]. 2022. gada janvārī spēlētājs pārcēlās uz Grieķiju, uz [[AO Kavala]], kurš spēlēja otrajā Superlīgā.<ref>https://alyga.lt/naujiena/dziuga-papilde-du-naujokai-isvyko-latvis/7457</ref><ref>https://www.sportas.lt/naujiena/447762/dziugui-nepavyko-islaikyti-zibejusio-latvio</ref> 2022. gada februāri spēlētājs atgriezās un spēlēja [[FC Džiugas Telšiai|Telšu "Džiugas"]] sastāvā.<ref>https://alyga.lt/naujiena/a-emsis-grizo-i-telsiu-komanda/7500</ref><ref>https://www.sportas.lt/naujiena/449987/netiketas-sugrizimas-a-emsis-po-maziau-nei-menesio-sugrizo-i-telsius</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Sporta ārējās saites}} {{Latvijas futbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Emsis, Aivars}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas futbolisti]] [[Kategorija:FK Jelgava spēlētāji]] [[Kategorija:FK Spartaks Jūrmala spēlētāji]] j8uc3sbzjwe0vbepx2ddzrywt6ktspi 0 377169 3667345 3189045 2022-08-06T13:12:15Z Egilus 27634 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Muzikālais kokteilis | attēls = Attēls:Muzikalais kokteilis.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = | žanrs = | režisors = [[Vija Bunka]] | producents = | scenārija autors = [[Vija Bunka]]<br />[[V. Jakovļeva]] | galvenajās lomās = [[Juris Strenga]]<br />[[Inese Gulbe]] | mūzika = [[Raimonds Pauls]]<br />[[Zigismunds Lorencs]] | operators = [[Alnis Zandersons]] | montāža = | studija = [[Telefilma-Rīga]] | izplatītājs = | izdošanas laiks = [[1968]] | ilgums = 28 minūtes | valsts = {{flaga|Latvijas PSR}} | valoda = [[Latviešu valoda|latviešu]] | budžets = | ienākumi = | imdb = }} '''"Muzikālais kokteilis"''' ir krāsaina radošās apvienības "Telefilma—Rīga" 1968. gada koncertfilma, kurā uzstājas populāri 60. gadu latviešu popmūzikas izpildītāji. Ķīmijas studente eksāmena laikā izraisa sprādzienu. Pēc tā viņa attopas kā bārmene un turpmāko vakaru aizvada jautrā mūziķu un kafejnīcas apmeklētāju lokā, cienājot klātesošos ar dzērieniem. Vakara noslēgumā viņas draugs uzdāvina viņai ķīmijas mācību grāmatu. Filmas režisore un scenārija autore ir Vija Bunka, operators Alnis Zandersons, mākslinieks Zigfrīds Antons. Koncertfilmas pirmizrāde Latvijas televīzijā notika 1968. gada novembrī.<ref>Televīzija. ''Padomju Jaunatne'', 1968, 2. novembrī.</ref> Filmā piedalās Rīgas estrādes orķestra sieviešu vokālais ansamblis (Ilze Rusecka, Sarmīte Blimberga, Brigita Linde, Margita Urķe, Rasma Liepiņa, Renāte Griņko), dziedātāji [[Margarita Vilcāne]] un [[Zdzislavs Romanovskis]], grupa "[[Eolika]]", aktieri [[Juris Strenga]] un Inese Gulbe, kā arī Tautas kinoaktieru studijas audzēkņi. Filmā skan [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]], [[Zigismunds Lorencs|Zigismunda Lorenca]] un [[Imants Kalniņš|Imanta Kalniņa]] dziesmas "Kokteilis",<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=SJEaZUl8cDo Kokteilis]</ref> "Baltijas jūra", "Cik labi, ja tu blakus man", "Varam sintezēt visu bez riska", "Balāde par baltajiem kuģiem"<ref>[https://www.youtube.com/watch?v=R8bPxJM_X4o Balāde par baltajiem kuģiem]</ref> un citas. Pēc filmas izrādīšanas tai tika veltītas kritiskas recenzijas. Rakstnieks Antons Stankēvičs uzskata: "Lieks izskaistinājums iezadzies arī kinorežisores V. Bunkas pēdējās filmās "6x6" un "Muzikālais kokteilis". Te jau sāk zust pamatvērtība — pats muzikālais priekšnesums, ko nomāc pārsmalcinātas gaumes uzbāzība. Nevajadzētu pārāk tālu aiziet no tās sirsnības un vienkāršības, kuru režisore atrada filmā "No minora līdz mažoram".<ref>Antons Stankēvičs. Ekrāns dzīvoklī. ''Karogs'', 1969, Nr. 4.</ref> Arī laikrakstā "Literatūra un Māksla" tika kritizēta filmas atbilstība izklaides žanra prasībām: "Muzikālais materiāls ir jauns un interesants, arī tā dramaturģiskais izkārtojums filmā pārliecinošs. Tātad laikam tāpēc, ka, reiz atrastās izteiksmes formas atkārtojot, zūd pievilcība. Ne tikai V. Bunkas "Muzikālajā kokteilī", bet ari daudzās citu republiku telefilmās skaisti atkārtojas skaisti tērptu skaistu dziedātāju mazāk skaistas pastaigas skaistos interjeros, kuras parasti pārtrauc dziesmu tekstu izraisītās asociācijas, teksta tieša ilustrācija. Maz mūsu telefilmās, pat muzikālajās, īsta humora. Asprātīga montāža, straujš temps, jautrs teksts ir retums." <ref>Dažas polemiskas pārdomas par TV muzikālajām filmām. ''Literatūra un Māksla'', 1970, 12. septembrī.</ref> R. Paula dziesmas "Baltijas jūra" un "Cik labi, ja tu blakus man" iekļautas viņa dziesmu albumā "[[Tev, mana labā]]". "Eolikas" izpildītās dziesmas "Varam sintezēt visu bez riska" ieraksts iekļauts DVD "50 gadi 50 dziesmās! Latvijas Televīzijai 50" (2004). == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1968. gada Latvijas PSR filmas]] [[Kategorija:Filmas latviešu valodā]] cabc1iu5qw3safv6i32l36fdpljhs2l 0 377613 3667392 3470811 2022-08-06T13:55:04Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | platums = 240px | attēls = Black-throated Magpie-Jay (Calocitta colliei) (8079391079) (cropped).jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Aves | klase_lv = Putni | kārta = Passeriformes | kārta_lv = Zvirbuļveidīgie | apakškārta = Passeri | apakškārta_lv = Dziedātājputni | dzimta = Corvidae | dzimta_lv = Vārnu dzimta | ģints = Calocitta | ģints_lv = Žagatsīļi | suga = Calocitta colliei | suga_lv = Melnrīkles žagatsīlis | binomial = Calocitta colliei <small>([[Nicholas Aylward Vigors|Vigors]], 1829)</small> | kategorijas = nē }} '''Melnrīkles žagatsīlis''' (''Calocitta colliei'') ir vidēja auguma [[vārnu dzimta]]s (''Corvidae'') [[Meksika]]s ziemeļrietumos dīzvojoša putnu suga.<ref name=iuc>[http://www.iucnredlist.org/details/22705756/0 IUCN: Cyanocorax colliei]</ref> Ģeogrāfisko variāciju nav.<ref name=world>[http://www.worldbirdnames.org/bow/crows/ World Bird List: Crows, mudnesters & birds-of-paradise, 2018]</ref> Areāla dienvidos reizēm hibridizējas ar savu tuvāko radinieku — [[Baltrīkles žagatsīlis|baltrīkles žagatsīli]] (''Calocitta formosa'').<ref name=neo>[https://neotropical.birds.cornell.edu/Species-Account/nb/species/btmjay Neotropical Birds: Black-throated Magpie-Jay Calocitta colliei]</ref> == Izplatība == [[Attēls:Calocitta_collieiPCCA20051227-1964B.jpg|thumb|left|180px|Melnrīkles žagatsīļa seja ir melna ar gaiši ziliem vaigu laukumiem un uzacīm]] Melnrīkles žagatsīlis ir [[nometnieks]], sastopams [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] piekrastē no [[Sonora]]s dienvidiem līdz [[Halisko]] un [[Kolima (štats)|Kolimas]] ziemeļrietumiem.<ref name=iuc/><ref>Howell, Steve N. G.; Webb, Sophie (1995). A Guide to the Birds of Mexico and Northern Central America. Oxford University Press. p. 538. {{ISBN|0-19-854012-4}}.</ref> Sastopams gan zemienēs, gan kalnos līdz 1800 m [[virs jūras līmeņa]]. Reizēm klejo ziemeļu virzienā, sasniedzot [[Arizona]]s dienvidus.<ref name=neo/> == Izskats == Melnrīkles žagatsīlis ir vidēja auguma vārnu dzimtas putns ar ļoti garu [[aste|asti]], izteiksmīgu, melnu cekulu un noapaļotiem [[spārni]]em.<ref name=neo/> Ķermeņa garums 58—77 [[centimetrs|cm]], svars 225—251 [[grams|g]].<ref name=alive>[https://www.hbw.com/species/black-throated-magpie-jay-cyanocorax-colliei Alive: Black-throated Magpie-jay (Cyanocorax colliei)]</ref> Aste garums ir vairāk nekā puse no kopējā garuma.<ref name=zoo>[http://www.centralfloridazoo.org/black-throatedmagpiejay Central Florida Zoo: Black-throated magpie jay]</ref> Apspalvojums uz muguras un pakauša koši [[zilā krāsa|zils]], aste tumšāk zila. Seja melna ar gaiši ziliem vaigu laukumiem un uzacīm, kas savienojas ar zilo pakausi un kakla aizmuguri. Pakakle un krūtis melnas. Vēders balts. Astes malējās lidspalvas ar baltiem galiem. Spēcīgais [[knābis]] melns un masīvs, arī [[kāja]]s melnas. Abi dzimumi izskatās līdzīgi. Jaunajiem putniem cekula spalvu gali ir melni un zilais vaiga laukums mazāks un tumšāks.<ref name=neo/> Abu [[žagatsīļi|žagatsīļu]] hibrīdiem uz krūtīm un pakaklē ir gan melnas, gan baltas [[spalva]]s.<ref name=neo/><ref name=zoo/> == Uzvedība == [[Attēls:Black-throated Magpie-jay (Calocitta colliei) 1.jpg|thumb|260px|Melnrīkles žagatsīli bieži var novērot sēžam kāda krūma galotnē]] [[Attēls:Black-throated Magpie-jay (Calocitta colliei).jpg|thumb|260px|Aste garums ir vairāk nekā puse no kopējā garuma]] Melnrīkles žagatsīlis mājo subtropu sausos vai daļēji mitros krūmainos [[mežs|mežos]], upju ielejās.<ref name=neo/> Uzturas pa pāriem vai nelielās grupās, kas kopīgi barojas.<ref name=alive/><ref name=ru>[http://www.zoopicture.ru/calocitta-colliei/ Черногорлая сорочья сойка]</ref> To bieži var novērot sēžam kāda [[krūmi|krūma]] galotnē vai lielāka [[koks|koka]] zaros. Barojoties tas parasti stāv uz vienas kājas, bet ar otru kāju tur barību. Spēcīgo knābi tas lieto kā āmuru, lai pāršķeltu [[rieksti|riekstus]] un sēklas vai lai sadalītu gabalos lielākus augļus. Melnrīkles žagatsīlis mēdz slēpt barību, veidojot uzkrājumus. Žagatsīlis ir skaļš un aktīvs putns, tā kliedzieni ir griezīgi un atgādina [[papagailis|papagaiļa]] ķērkšanu. Toties [[riests|riesta]] laikā spēj neticami saldi un skanīgi gulgot. Kopumā ligzdošanas laikā žagatsīlis ir daudz klusāks nekā ārpus vairošanās sezonas.<ref name=neo/><ref name=zoo/><ref name=ru/> == Barība == Melnrīkles žagatsīlis ir [[visēdājs]] un barojas ar jebko, ko var atrast: ar [[sēkla|sēklām]], [[augļi]]em, [[bezmugurkaulnieki]]em, [[vardes|vardēm]] un [[ķirzakas|ķirzakām]].<ref name=alive/><ref name=zoo/><ref name=ru/> Ja ir izdevība, tad izēd arī no citu putnu ligzdām olas un putnēnus.<ref name=book>Stephen Mims Russell,Gale Monson, [https://books.google.lv/books?id=eGjRR6Lcg84C&pg=PA206&lpg=PA206&dq=Calocitta+colliei+eggs&source=bl&ots=fs7I4BCbOw&sig=rsyHVHxJbEaXJlxygPUNQUffjdA&hl=lv&sa=X&ved=0ahUKEwi0scK5-bfZAhWRalAKHfJ9Dc8Q6AEISzAI#v=onepage&q=Calocitta%20colliei%20eggs&f=false The Birds of Sonora]</ref> Barību meklē koku lapotnē, krūmos vai atklātās vietās.<ref name=alive/> == Ligzdošana == Melnrīkles žagatsīlis dzimumbriedumu sasniedz 3—5 gados.<ref name=neo/> Veido monogāmus pārus. Kad pāris izveidojies, tas kopīgi būvē kausveida [[ligzda|ligzdu]]. Tā būvēta no palieliem, masīviem zariem, savīta kopā ar sausu zāli un mizas gabaliņiem. No iekšpuses izklāta ar [[sūnas|sūnām]], [[ķērpji]]em un saknītēm. Ligzda atrodas dzeloņainos krūmos vai kokos, 8—30 m augstumā no zemes.<ref name=alive/><ref name=zoo/><ref name=ru/><ref name=book/> Melnrīkles žagatsīļiem raksturīga kooperatīvā ligzdošana — par mazuļiem rūpējas abi vecāki, to iepriekšējā gada pēcnācēji un bara jaunās mātītes. Palīgi palīdz arī būvēt ligzdu.<ref name=neo/> Dējumā 3—7 baltas [[ola]]s ar brūniem raibumiņiem. Inkubācijas periods ilgst 17—20 dienas. Perē tikai mātīte, bet tēviņš to tikmēr baro. Pēc izšķilšanās mazuļi ir kaili un nevarīgi. Par mazuļiem rūpējas abi vecāki un to palīgi. Jaunie putni ligzdu atstāj 18—40 dienu vecumā.<ref name=neo/><ref name=ru/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *[https://www.xeno-canto.org/species/Calocitta-colliei Xeno-Canto: Black-throated Magpie-Jay Calocitta colliei (Vigors, 1829)] *[https://avibase.bsc-eoc.org/species.jsp?avibaseid=0E51C3D5EFA6F0FC Avibase: Black-throated Magpie-Jay Cyanocorax colliei (Vigors, 1829)] *[http://eol.org/pages/916439/details EOL: Calocitta colliei]{{Novecojusi saite}} *[https://www.inaturalist.org/taxa/8650-Calocitta-colliei iNaturalist: Black-throated Magpie-Jay Calocitta colliei)] [[Kategorija:Žagatsīļi]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas putni]] onaqowgkzgbkfkmv9j38bt38k2hqqws 0 384639 3667335 3374531 2022-08-06T13:01:35Z Egilus 27634 /* ievads */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Law of the Sea Convention.svg|thumb|400px|]] [[Attēls:Zonmar-en.svg|thumb|]] '''Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija''' (UNCLOS) ir starptautiska vienošanās par [[teritoriālie ūdeņi|teritoriālajiem ūdeņiem]] un [[jūras robeža|robežām]], par miermīlīgu caurbraukšanu pa šiem teritoriālajiem ūdeņiem, par [[pieguļošā zona|pieguļošo zonu]], par starptautisku kuģošanu pa [[jūras šaurums|jūras šaurumiem]], par [[ekskluzīva ekonomiskā zona|ekskluzīvajām ekonomiskajām zonām]], par valstu tiesībām uz [[kontinentālais šelfs|kontinentālajiem šelfiem]], kā arī par kuģošanu atklātā jūrā. 1956. gadā notika pirmā [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] jūras tiesību konference. 1960. gadā norisinājās otrā jūras tiesību konference. Turpmākajos gados tika strādāts pie Jūras tiesību konvencijas izveides. Konvencija parakstīšanai tika atvērta 1982. gada decembrī. Tā stājās spēkā 1994. gadā, kad to bija jau parakstījušas 60 valstis. Pašlaik šai konvencijai ir pievienojušas 167 valstis un [[Eiropas Savienība]]. == Ārējās saites == * {{tīmekļa atsauce | url= https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1165 | title= Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencija | publisher= vēstnesis.lv | access-date= {{dat|2018|05|01||bez}} | archiveurl= https://web.archive.org/web/20190724175720/https://likumi.lv/ta/lv/starptautiskie-ligumi/id/1165 | archivedate= {{dat|2019|07|24||bez}} }} {{aizmetnis}} [[Kategorija:ANO līgumi]] [[Kategorija:Okeāni]] [[Kategorija:Jūras]] [[Kategorija:Ūdens transports]] b3y41rscwoiewae20zjwl0tiur5o7pp 0 385440 3667563 3380027 2022-08-07T06:11:54Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Karaliskas personas infokaste | name = Šahs Abāss Lielais | title = | more = | image = Shah Abbas I engraving by Dominicus Custos.jpg | image_size = 200px | alt = | caption = | succession = Persijas šahs | reign = {{dat|1588|10|1|N}}—<br />{{dat|1629|1|19|N}} | coronation = 1588. gadā | predecessor = [[Muhameds I]] | successor = [[Safi]] | birth_date = {{dat|1571|1|27}} | birth_place = [[Herāta]] (tagad {{AFG}}) | death_date = {{miršanas datums un vecums|1629|1|19|1571|1|27}} | death_place = [[Tabaristāna]] (tagad {{IRN}}) | burial_place = | spouse = | spouse-type = | issue = | issue-link = | issue-pipe = | full name = | house = [[sefevīdi]] | house-type = Dinastija | father = | mother = | religion = [[šiītu islāms]] | burial_date = | signature = }} '''Šahs Abāss I Lielais''' ({{val|fa|شاه عباس بزرگ}}, ''šâh Abbâs bozorg'', dzimis {{dat|1571|1|27}}, miris {{dat|1629|1|19}}) bija piektais [[sefevīdi|sefevīdu]] dinastijas [[šahs (monarhs)|šahs]] (valdnieks) un parasti tiek uzskatīts par varenāko šīs dinastijas valdnieku. Viņš bija iepriekšējā šaha [[Muhameds Khudābanda|Muhameda Khudābandas]] trešais dēls. Lai gan Abāss I valdīja Sefevīdu valstī laika posmā, kad tā bija vislielākā, militāri visspēcīgākā un arī saimniecībā visaugstākajā punktā, brīdī, kad viņš kļuva par šahu (16 gadu vecumā), sefevīdu dinastija nebija tā spēcīgākā. Viņa priekštecis, tēvs, nespēja tikt galā ar valsts vadīšanu, [[kizilbaši]] savā starpā naidojās, kā arī bija nogalinājuši Abāsa I māti un vecāko brāli. Šo politisko haosu izmantoja arī kaimiņi, [[Osmaņu impērija]] un [[uzbeki]], kas ieguva teritorijas uz tā rēķina. Abāss I apspieda kizilbašu savstarpējos nemierus, kā arī samazināja viņu varu un ietekmi uz valstī notiekošajiem procesiem. Viņš ne tikai atguva zaudētās zemes no Osmaņu impērijas un uzbekiem, bet arī ieguva zemes [[Kaukāzs|Kaukāzā]], [[Dagestāna|Dagestānā]], [[Austrumu Anatolijas reģions|Austrumu Anatolijā]] un [[Mezopotāmija|Mezopotāmijā]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{vēsture-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1571. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1629. gadā mirušie]] [[Kategorija:Persijas monarhi]] [[Kategorija:Herātas vilajetā dzimušie]] 4wkg402tw6t9dzczlse07dwqjpfsfl1 0 398569 3667623 3638699 2022-08-07T08:57:29Z Pirags 3757 /* Cilvēki ar šo titulu */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Valuyev.jpg|thumb|200px|Īstenais slepenpadomnieks [[Pēteris Valujevs]] (1815—1890).]] '''Īstenais slepenpadomnieks''' ({{val-ru|действительный тайный советник}}) bija [[Krievijas impērija]]s II kategorijas civildienesta pakāpe no 1724. līdz 1917. gadam, kas atbilda [[Ģenerālis|ģenerālanšefa]] (''генерал-аншеф'') pakāpei armijā.<ref>[http://vesture.eu/index.php/Rangu_tabele vesture.eu]</ref> Īstenajiem slepenpadomniekiem bija pārmantojama piederība [[muižnieki|muižnieku]] kārtai un uzruna "Jūsu augstā ekselence" (''Ваше Высокопревосходительство''). Ierēdņi ar īsteno slepenpadomnieka titulu parasti ieņēma augstākos Krievijas impērijas valsts amatus [[Pēterburga|Pēterburgā]], bija Valsts padomes locekļi. == Cilvēki ar šo titulu == * [[Johans Hermanis Lestoks]] (1692—1767), [[Pēterburga]]s galminieks * [[Jakobs Johans fon Zīverss]] (1731—1808), diplomāts, ārkārtējais sūtnis [[Polijas-Lietuvas kopvalsts|Polijas-Lietuvas kopvalstī]] * [[Ludvigs Nāgels]] (1738—1808), Baltijas ģenerālgubernators (1798—1800) * [[Kārlis Gustavs fon Zīverss]] (1772—1856), [[Kēnigsberga]]s kara komandants un krievu okupētās [[Austrumprūsija]]s gubernators (1813-1815) * [[Staņislavs Kerbedzis]] (1810—1899), inženieris, [[Dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līnijas Pēterburga—Varšava]] būvniecības direktora vietnieks * [[Pēteris Valujevs]] (1815—1890), Kurzemes gubernators, Krievijas impērijas iekšlietu ministrs (1861—1868) * [[Emanuels fon Zīverss]] (1817—1909), galminieks, Iekšlietu ministrijas Ārvalstu ticību galvenās pārvaldes direktors * [[Pauls Valdens]] (1863—1957), ķīmiķis, [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] direktors == Atsauces == {{atsauces}} {{Krievijas impērijas civildienesta pakāpes}} [[Kategorija:Krievijas vēsture]] fqyamtg9qpwtm4nw7t3ayd7xwxh8hau 0 403238 3667520 3666880 2022-08-06T20:57:24Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Vēlēšanu infokaste | election_name = 14. Saeimas vēlēšanas | country = Latvija | image = | flag_year = | type = parliamentary | ongoing = yes | previous_election = 13. Saeimas vēlēšanas | previous_year = 2018 | next_election = 15. Saeimas vēlēšanas | next_year = 2026 | election_date = {{dat|2022|10|01}} | seats_for_election = 100 | turnout = | party_name = no | leader_title = Premjera amata kandidāts <!-- Saskaņa --> | image1 = [[Attēls:Ivars_Zariņš.jpg|150x150px]] | colour1 = EB482C | leader1 = [[Ivars Zariņš]] | party1 = [[Saskaņa]] | last_election1 = 23 (19,80%) | seats_before1 = 18 | seats_after1 = | seat_change1 = | popular_vote1 = | percentage1 = | swing1 = <!-- JKP --> | image2 = [[Attēls:Jānis Bordāns.jpg|150x150px]] | colour2 = 192956 | leader2 = [[Jānis Bordāns]] | party2 = [[Konservatīvie]] | last_election2 = 16 (13,59%; kā Jaunā konservatīvā partija) | seats_before2 = 15 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after2 = | seat_change2 = | popular_vote2 = | percentage2 = | swing2 = <!-- AP! --> | image3 = [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(30841645967).jpg|150x75px]]<br> [[File:13.Saeimas_deputātu_svinīgais_solījums_(45781418991).jpg|150x75px]] | colour3 = FFEC00 | leader3 = [[Artis Pabriks]]<br />[[Marija Golubeva]] | party3 = [[Attīstībai/Par!]] | last_election3 = 13 (12,04%) | seats_before3 = 13 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after3 = | seat_change3 = | popular_vote3 = | percentage3 = | swing3 = <!-- NA --> | image4 = [[Attēls:MP, PB prezidenta un ES attīstības lietu komisāra tikšanās (4887417707)-UgisMitrevics.jpg|150x150px]] | colour4 = 5A0505 | leader4 = [[Uģis Mitrevics]] | party4 = [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā Apvienība]] | last_election4 = 13 (11,01%) | seats_before4 = 11 + 1 ārpusfrakciju deputāts | seats_after4 = | seat_change4 = | popular_vote4 = | percentage4 = | swing4 = <!-- ZZS --> | image5 = [[Attēls:Aivars Lembergs 2012.jpg|150x150px]] | colour5 = 2C943F | leader5 = [[Aivars Lembergs]] | party5 = [[Zaļo un Zemnieku savienība]] | last_election5 = 11 (9,91% kā ZZS; 0,21% kā [[Apvienība SKG]]) | seats_before5 = 10 | seats_after5 = | seat_change5 = | popular_vote5 = | percentage5 = | swing5 = <!-- Jaunā Vienotība --> | image6 = [[File:Karins, Krisjanis-9702.jpg|150x150px]] | colour6 = A6C705 | leader6 = [[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]] | party6 = [[Jaunā Vienotība]] | last_election6 = 8 (6,69%) | seats_before6 = 8 + 2 ārpusfrakciju deputāti | seats_after6 = | seat_change6 = | popular_vote6 = | percentage6 = | swing6 = | before_election = [[Krišjānis Kariņš]] | before_party = [[Jaunā Vienotība]] | title = [[Latvijas Ministru prezidenti|Ministru prezidents]] | after_election = | after_party = }} '''[[14. Saeima]]s vēlēšanas''' saskaņā ar [[Latvijas Republikas Satversme|Latvijas Republikas Satversmes]] 11. pantu notiks 2022. gada 1. oktobrī. Cilvēkiem, kas nevarēs balsot vēlēšanu dienā, būs iespēja nodot savu balsi glabāšanā iepriekšējās trīs dienās īpaši noteiktos laikos daļā no vēlēšanu iecirkņiem. Deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana notika no 13. jūlija līdz 2. augustam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-05-08}}</ref> == Balsošanas sistēma == [[Latvijas Republikas Satversme]] nosaka, ka Saeimu ievēl vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās, brīvās un [[proporcionālas vēlēšanas|proporcionālās vēlēšanās]], piešķirot vietas [[politiska partija|partijām]], kuras iegūst vismaz 5% balsu. Vēlēšanas parasti notiek reizi četros gados, [[oktobris|oktobra]] pirmajā sestdienā, bet [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidentam]] ir tiesības pieprasīt ārkārtas vēlēšanas. Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem, kuri vēlēšanu dienā ir sasnieguši astoņpadsmit gadu vecumu. Saeimā var ievēlēt jebkuru pilntiesīgu Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu pirmajā dienā ir vecāks par divdesmit vienu gadu. == Vēlēšanu apgabali == {{pamatraksts|Latvijas vēlēšanu apgabali}} Latvijā ir pieci Saeimas vēlēšanu apgabali — Kurzeme, Vidzeme, Latgale, Zemgale un Rīga. No katra vēlēšanu apgabala tiek ievēlēts konkrēts skaits deputātu proporcionāli iedzīvotāju skaitam apgabalā. Katram vēlēšanu apgabalam ir savi kandidātu saraksti. Ārzemēs dzīvojošie Latvijas pilsoņi tiek pieskaitīti pie Rīgas vēlēšanu apgabala. {| class=wikitable style="text-align:center; |- !colspan="2" |Vēlēšanu apgabals !Vietas !Izmaiņas |- ! 1. |style="text-align:left;| [[Rīga]] | 36 | {{increase}} 1 |- ! 2. |style="text-align:left;| [[Vidzeme]] | 26 | {{increase}} 1 |- ! 3. |style="text-align:left;| [[Zemgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 4. |style="text-align:left;| [[Latgale]] | 13 | {{decrease}} 1 |- ! 5. |style="text-align:left;| [[Kurzeme]] | 12 | {{steady}} |} == Priekšvēsture == {{pamatraksts|13. Saeimas vēlēšanas}} {{multiple image | width = 180 | image1 = 13Saeima2018.svg | caption1 = Partijas un partiju apvienības 13. Saeimas termiņa sākumā | image2 = Latvia Saeima 2021.svg | caption2 = Partijas un partiju apvienības kopš 2021. gada 12. maija }} 14. Saeimas vēlēšanas būs desmitās [[Saeimas vēlēšanas]] pēc [[Latvijas neatkarības atjaunošana|Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 1990. gada 4. maijā]]. [[13. Saeimas vēlēšanas|Iepriekšējās vēlēšanās]] Saeimā iekļuva septiņas politiskās partijas un to apvienības. Vislielāko vēlētāju atbalstu trešo reizi pēc kārtas ieguva "[[Saskaņa]]", tai sekoja "[[KPV LV]]" un "[[Jaunā konservatīvā partija]]". Saeimā iekļuva arī "[[Attīstībai/Par!]]", "[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]]", "[[Zaļo un Zemnieku savienība]]" un "[[Jaunā Vienotība]]". Pēc vēlēšanām koalīciju izveidoja pieci politiskie spēki: "Jaunā Vienotība", "Jaunā konservatīvā partija", "Attīstībai/Par!", "Nacionālā apvienība", kā arī daļa no "KPV LV" frakcijas. Pēc [[Jānis Bordāns|Jāņa Bordāna]] un [[Aldis Gobzems|Alda Gobzema]] neveiksmīgajiem mēģinājumiem izveidot valdību par [[Ministru prezidents|Ministru prezidentu]] kļuva Saeimā mazākās frakcijas līderis [[Krišjānis Kariņš]]. 13. Saeimas darbības laikā vairāki deputāti pameta savas frakcijas. 2018. gada 6. novembrī, tajā pašā dienā, kad 13. Saeima uzsāka savu darbību, no partijas "Saskaņa" frakcijas izstājās [[Jūlija Stepaņenko]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/13nbspsaeimas-pirmaja-darbadiena-stepanenko-pazino-par-darbu-arpus-saskanas-frakcijas.a298679/|title=13. Saeimas pirmajā darbadienā Stepaņenko paziņo par darbu ārpus «Saskaņas» frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref>, savukārt 2019. gada 6. februārī no partijas "KPV LV" frakcijas tika izslēgts [[Aldis Gobzems]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/50806301|title=Gobzemu izslēdz arī no 'KPV LV' Saeimas frakcijas|last=Žukova|first=Katrīna|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-02-06|language=lv}}</ref> 5. jūnijā no "Nacionālās Apvienības" izstājās [[Inguna Rībena]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputate-inguna-ribena-pametusi-nacionalas-apvienibas-frakciju.a321515/|title=Saeimas deputāte Inguna Rībena pametusi Nacionālās apvienības frakciju|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 29. maijā no "KPV LV" izstājās arī [[Linda Liepiņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2019|05|29||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190529175228/http://www.leta.lv/home/important/3201E943-DDBF-4626-A5C5-4488F50B1260/ |archivedate={{dat|2019|05|29||bez}} }}</ref> 30. maijā viņai sekoja [[Karina Sprūde]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51145811|title=No 'KPV LV' izstājas arī frakcijas iekšējā opozicionāre Sprūde|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-05-30|language=lv}}</ref> bet 13. jūnijā [[Didzis Šmits]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51190141|title='KPV LV' frakcija zaudē vēl vienu biedru|last=LETA|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2019-06-13|language=lv}}</ref> 2019. gada 26. augustā [[Anda Čakša]] izstājās no ZZS partijas un frakcijas, un iestājās Jaunās Vienotības partijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/290158-anda-caksa-pargajusi-uz-vienotibu.htm|title=Anda Čakša pārgājusi uz "Vienotību"|website=nra.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Frakciju pametušie deputāti tiek uzskatīti par pie frakcijām nepiederošiem jeb neatkarīgajiem deputātiem. 2020. gada 8. janvārī no frakcijas "KPV LV" tika izslēgts deputāts [[Aldis Blumbergs]], kā arī partijas izveidotājs un līderis [[Artuss Kaimiņš]], paliekot frakcijā 10 deputātiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-kpv-lv-saeimas-frakcijas-izslegti-deputati-kaimins-un-blumbergs.a344115/|title=No «KPV LV» Saeimas frakcijas izslēgti deputāti Kaimiņš un Blumbergs|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kaimiņš, vēl būdams viens no partijas līdzpriekšsēdētājiem, 20. janvārī paziņoja, ka 8. februāra biedru sapulcē balsos par partijas likvidāciju, tikmēr otrs partijas līdzpriekšsēdētājs [[Atis Zakatistovs]] virzīja jautājumu par partijas nosaukuma un [[zīmols|zīmola]] maiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/51811059|title='Partijas tēvs' Kaimiņš aicina likvidēt 'KPV LV'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2020-06-22|date=2020-01-20|language=lv}}</ref> 2019. gada 14. novembrī 13. Saeima pieņēma pretrunīgi vērtētās politisko partiju finansēšanas likuma izmaiņas, kas paredz vairāk kā septiņas reizes palielināt partiju finansēšanu no valsts budžeta. Tas tika darīts par spīti iniciatīvai atlikt finansējuma pieaugumu līdz 14. Saeimas ievēlēšanai, kas saņēma vairāk nekā 12 tūkstošus parakstu. Iniciatīva sasniedza minimālo atbalstītāju skaitu, lai to varētu iesniegt Saeimai 12 dienu laikā, kas ir otrais īsākais periods portāla "[[ManaBalss.lv]]" vēsturē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/politiskajam-partijam-ieverojami-cels-finansejumu-no-valsts-budzeta.a338475/|title=Politiskajām partijām ievērojami cels finansējumu no valsts budžeta|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://manabalss.lv/site_posts/predlozhenie-poluchivshee-osobenno-b-stru-podderzhku-grazhdan-za-vleno-v-se-m|title=ManaBalss.lv - līdzdalības platforma|website=manabalss.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada 15. novembrī sākās parakstu vākšana 13. Saeimas atsaukšanai. Pirmās dienas laikā to parakstīja ap 8000 cilvēku, 18. novembrī parakstu skaits saniedza 25 000. Lai organizētu referendumu par Saeimas atlaišanu, ir nepieciešams savākt tik lielu parakstu skaitu, kas atbilstu desmitajai daļai balsstiesīgo skaitam iepriekšējās vēlēšanās jeb 154 865 līdz 2020. gada 14. novembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cvk-atlauj-parakstu-vaksanu-par-13-saeimas-atsauksanu.a338419/|title=CVK atļauj parakstu vākšanu par 13. Saeimas atsaukšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> Kopā par iniciatīvu parakstījās 54 254 cilvēki. == Kandidātu raksturojums == === Dzimums, izglītība, pilsonība, dzīvesvieta === Vēlēšanās pieteikti 1832 kandidāti&nbsp;— 1167 (63,7%) vīrieši un 665 (36,3%) sievietes 19 sarakstos. Augstākā izglītība bija 1366 (74,6%) kandidātiem, vidējā izglītība&nbsp;— 432 (23,6%), pamatizglītība&nbsp;— 34 (1,9%). Vēlēšanās piedalījās kandidāti ar dubultpilsonību: trim kandidātiem&nbsp;bija arī [[ASV]] pilsonība, pa vienam&nbsp;— [[Austrālija|Austrālijas]], [[Austrija|Austrijas]], [[Dānija|Dānijas]], [[Igaunija|Igaunijas]], [[Libāna|Libānas]], [[Lietuva|Lietuvas]] un [[Vācija|Vācijas]] pavalstniecība.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> Vēlēšanās kandidējušais Libānas pilsonis bija [[Hosams Abu Meri]], bet personas ar Latvijas Republikas un Amerikas Savienoto Valstu dubultpilsonību bija [[Viktorija Anna Graudiņa]], [[Vita Anda Tērauda]] un [[Arturs Krišjānis Kariņš]]. Amerikas Savienoto Valstu pilsonis [[Māris Indulis Graudiņš]] nenorādīja šo pilsonību. [[Rīga|Rīgā]] dzīvojoši bija 696 jeb 38% kandidātu, bet vismazāk dzīvoja [[Varakļānu novads|Varakļānu novadā]]&nbsp;— viens. === Vecums === 15 jeb 0,8% kandidātiem bija 21 gads, 13 jeb 0,7% kandidātiem vairāk nekā 80 gadu. Vidējais kandidātu vecums 46,3 gadi. Plašākās vecumgrupas vēlēšanās bija 41-50 gadu grupa ar 493 (26,9%) un 31—40 gadu grupa ar 479 (26,1%) kandidātiem, tātad 53% kandidātu bija vecumā no 31 līdz 50 gadiem,<ref>[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022. Statistika]</ref> jaunākais kandidāts bija 2001. gadā dzimušais BDO invest jaunākais juridiskais konsultants Dāvis Dejus, vecākais kandidāts bija 1930. gadā dzimušais [[Rīgas dome|Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta]] galvenais speciālists-būvinženieris [[Ilmārs Reinholds Drēziņš]], kuram bija pilni 92 gadi.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> === Ģimenes stāvoklis === 46,5% jeb 851 kandidāts savu ģimenes stāvokli nenorādīja, 752 jeb 41,0% norādīja, ka precējušies, 64 jeb 3,5%, ka šķīrušies, 151 jeb 8,2%, ka neprecējušies, bet 14 jeb 0,8% bija atraitņi.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> === Tautība === 1098 (59,9%) kandidāti bija reģistrēti kā [[latvieši]], 109 (5,9%) [[Latvijas krievi|krievi]], 15 (0,8%) [[Latvijas poļi|poļi]], 13 (0,7%) [[Latvijas ukraiņi|ukraiņi]], 7 [[Latvijas lietuvieši|lietuvieši]], 4 [[Latvijas baltkrievi|baltkrievi]], 3 [[Latvijas ebreji|ebreji]], 3 [[tatāri]], 2 [[armēņi|armēnis]], kā arī viens [[lībieši|lībietis (līvs)]], [[baškīri|baškīrs]], [[gruzīni|gruzīns]], [[Latvijas igauņi|igaunis]], [[karēļi|karēlis]], [[Libāna|libānietis]], [[udmurti|udmurts]] un [[Latvijas vācieši|vācietis]]. 570 (31,1%) kandidāti savu tautību nenorādīja.<ref >[https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti Centrālās vēlēšanu komisijas informācija. 14. Saeimas vēlēšanas 2022]</ref> == Sarakstu līderi un Ministru prezidenta amata kandidāti == === Reģistrācija === Vēlēšanām kandidātu sarakstus varēja iesniegt no {{dat||07|13|G|bez}} līdz {{dat||8|2|D|bez}}. {| class="wikitable palinrowheaders" |- style="background-color:#cccccc;" ! scope="col"|Nr. ! scope="col"|Saraksts ! scope="col"|Reģistrācija |- ! scope="row"|1 | [[Attīstībai/Par!]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|13|SK}} |- ! scope="row"|2 | [[Stabilitātei!]] |- ! scope="row"|3 | [[Saskaņa]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|18|SK}} |- ! scope="row"|4 | [[Progresīvie]] | style="text-align:center;" | {{dat||07|20|SK}} |- ! scope="row"|5 |[[Jaunā Vienotība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|25|SK}} |- ! scope="row"|6 |[[Latvija pirmajā vietā]] |- ! scope="row"|7 |[[Apvienotais saraksts]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|26|SK}} |- ! scope="row"|8 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |- ! scope="row"|9 |[[Zaļo un zemnieku savienība]] | rowspan="2" style="text-align:center;" | {{dat||07|27|SK}} |- ! scope="row"|10 |[[Katram un katrai]] |- ! scope="row"|11 |[[Latvijas Krievu savienība]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||07|29|SK}} |- ! scope="row"|12 |[[Republika (partija)|Republika]] |- ! scope="row"|13 |[[Konservatīvie]] |- ! scope="row"|14 | [[Suverēnā vara]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|01|SK}} |- ! scope="row"|15 |[[Tautas varas spēks]] |- ! scope="row"|16 |[[Tautas kalpi Latvijai]] |- ! scope="row"|17 | [[Apvienība Latvijai]] | rowspan="3" style="text-align:center;" | {{dat||08|02|SK}} |- ! scope="row"|18 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |- ! scope="row"|19 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |} === Sarakstu līderi<ref>https://sv2022.cvk.lv/pub/kandidatu-saraksti</ref> === {| class="wikitable" style="text-align: left;" !rowspan=2|№!!rowspan=2|Saraksts!!colspan=5|Līderi |- !Rīga!!Vidzeme!!Latgale!!Kurzeme!!Zemgale |- !1 |[[Jaunā Vienotība]] |<small>[[Edgars Rinkēvičs]]</small> |<small>[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]</small> |<small>[[Rihards Kozlovskis]]</small> |<small>[[Arvils Ašeradens]]</small> |<small>[[Jānis Reirs]]</small> |- !2 |[[Latvijas Krievu savienība]] |<small>[[Miroslavs Mitrofanovs]]</small> |<small>[[Andris Vurčs]]</small> |<small>[[Jekaterīna Stehnovska-Slavska]]</small> |<small>[[Jeļena Osipova]]</small> |<small>[[Andrejs Pagors]]</small> |- !3 |[[Zaļo un zemnieku savienība]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958 'Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu]</ref> |<small>[[Gunārs Kūtris]]</small> |<small>[[Armands Krauze]]</small> |<small>[[Kaspars Melnis]]</small> |<small>[[Uldis Augulis]]</small> |<small>[[Viktors Valainis]]</small> |- !4 |[[Tautas kalpi Latvijai]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538 – Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš]</ref> |<small>[[Edgars Kramiņš]]</small> |<small>[[Andris Lubiņš]]</small> |<small>[[Aivars Smans]]</small> |<small>[[Normunds Zernis]]</small> |<small>[[Jānis Dzenis (lauksaimnieks)|Jānis Dzenis]]</small> |- !5 |[[Suverēnā vara]] |<small>[[Jūlija Stepaņenko]]</small> |<small>[[Ļubova Švecova]]</small> |<small>[[Vjačeslavs Stepaņenko]]</small> |<small>[[Inga Gluzda]]</small> |<small>[[Silvija Šimfa]]</small> |- !6 |[[Kristīgi Progresīvā partija]] |<small>[[Andrejs Krasņikovs]]</small> |<small>[[Imants Burvis]]</small> |<small>[[Ēriks Flaumanis]]</small> |<small>[[Aivars Ošenieks]]</small> |<small>[[Jolanta Zeltiņa]]</small> |- !7 |[[Saskaņa]] |<small>[[Jānis Urbanovičs]]</small> |<small>[[Ivars Zariņš]]</small> |<small>[[Regīna Ločmele]]</small> |<small>[[Valērijs Agešins]]</small> |<small>[[Aleksandrs Kazačkovs]]</small> |- !8 |[[Stabilitātei]] |<small>[[Aleksejs Rosļikovs]]</small> |<small>[[Amils Saļimovs]]</small> |<small>[[Viktorija Pleškāne]]</small> |<small>[[Sanita Petere]]</small> |<small>[[Naomi Farbere]]</small> |- !9 |[[Tautas varas spēks]] |<small>[[Valentīns Jeremejevs]]</small> |<small>[[Jānis Sondars]]</small> |<small>[[Jurijs Ragozins]]</small> |<small>[[Vladislavs Valentins]]</small> |<small>[[Aigars Egle]]</small> |- !10 |[[Vienoti Latvijai (partija)|Vienoti Latvijai]] |<small>[[Anita Mitriķe]]</small> |<small>[[Iveta Lauciņa]]</small> |<small>[[Sandra Dzene]]</small> |<small>[[Madara Gobziņa]]</small> |<small>[[Santa Ķempele]]</small> |- !11 |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |<small>[[Ināra Mūrniece]]</small> |<small>[[Uģis Mitrevics]]</small> |<small>[[Edmunds Teirumnieks]]</small> |<small>[[Ilze Indriksone]]</small> |<small>[[Edvīns Šnore]]</small> |- !12 |[[Latvija pirmajā vietā]] |<small>[[Ainārs Šlesers]]</small> |<small>[[Linda Liepiņa]]</small> |<small>[[Vilis Krištopāns]]</small> |<small>[[Ramona Petraviča]]</small> |<small>[[Edmunds Zivtiņš]]</small> |- !13 |[[Konservatīvie]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030 'Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs]</ref> |<small>[[Anita Muižniece]]</small> |<small>[[Jānis Bordāns]]</small> |<small>[[Aldis Bukšs]]</small> |<small>[[Krišjānis Feldmans]]</small> |<small>[[Gatis Eglītis]]</small> |- !14 |[[Katram un katrai]] |<small>[[Aldis Gobzems]]</small> |<small>[[Karina Sprūde]]</small> |<small>[[Igors Prelatovs]]</small> |<small>[[Agris Freifalts]]</small> |<small>[[Raimonds Lazdiņš]]</small> |- !15 |[[Progresīvie]] |<small>[[Antoņina Ņenaševa]]</small> |<small>[[Kaspars Briškens]]</small> |<small>[[Leila Rasima]]</small> |<small>[[Liene Gātere]]</small> |<small>[[Atis Švinka]]</small> |- !16 |[[Attīstībai/Par!]] |<small>[[Marija Golubeva]]</small> |<small>[[Artis Pabriks]]</small> |<small>[[Juris Pūce]]</small> |<small>[[Kristaps Eklons]]</small> |<small>[[Artūrs Toms Plešs]]</small> |- !17 |[[Apvienība Latvijai]] |<small>[[Jānis Riņķis]]</small> |<small>[[Māris Možvillo]]</small> |<small>[[Iļja Zļenko]]</small> |<small>[[Guntis Rolis]]</small> |<small>[[Uldis Godainis]]</small> |- !18 |[[Apvienotais saraksts]]<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800 Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis]</ref> |<small>[[Didzis Šmits]]</small> |<small>[[Edvards Smiltēns]]</small> |<small>[[Juris Viļums]]</small> |<small>[[Māris Kučinskis]]</small> |<small>[[Edgars Tavars]]</small> |- !19 |[[Republika (partija)|Republika]] |<small>[[Sandis Ģirģens]]</small> |<small>[[Kaspars Ģirģens]]</small> |<small>[[Jevgēnijs Koršenkovs]]</small> |<small>[[Ēriks Pucens]]</small> |<small>[[Normunds Barkāns]]</small> |} === Ministru prezidenta amata kandidāti === {| class="wikitable" style="text-align: left;" |- bgcolor="#cccccc" !Saraksts !Kandidāts |- |[[Zaļo un Zemnieku savienība]]/[[LSDSP]] |[[Aivars Lembergs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/mes-esam-mainijusies-zzs-ka-premjera-kandidatu-izvirza-lembergu.d?id=54554958|title='Mēs esam mainījušies' – ZZS kā premjera kandidātu izvirza Lembergu|website=delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Progresīvie]] |[[Kaspars Briškens]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://zinas.tv3.lv/latvija/politika/progresivie-par-ministru-prezidenta-kandidatu-virza-kasparu-briskenu/|title=“Progresīvie” par Ministru prezidenta kandidātu virza Kasparu Briškenu|access-date=2022-05-24|language=lv}}</ref> |- |[[Latvija pirmajā vietā]] |[[Ainars Šlesers]]<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partija-latvija-pirmaja-vieta-kongresa-veles-jaunu-valdi.d?id=54368804|title=Partija 'Latvija pirmajā vietā' kongresā vēlēs jaunu valdi |access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> |- |[[Jaunā Vienotība]] |[[Arturs Krišjānis Kariņš|Krišjānis Kariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunas-vienotibas-premjera-amata-kandidats-nakamajas-saeimas-velesanas-bus-karins.a462063/|title=«Jaunās vienotības» premjera amata kandidāts nākamajās Saeimas vēlēšanās būs Kariņš|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref> |- |[[Stabilitātei!]] |[[Aleksejs Rosļikovs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/511044-no-stabilitatei-uz-14-saeimu-kandide-roslikovs-un-vairaku-uznemumu-vadiba|title=No "Stabilitātei!" uz 14. Saeimu kandidē Rosļikovs|access-date=2022-07-13|language=lv}}</ref> |- |[[Saskaņa]] |[[Ivars Zariņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uz-saeimu-no-saskanas-kandides-briedis-premjera-kandidats-varetu-but-ivars-zarins.d?id=54555800|title=Uz Saeimu no 'Saskaņas' kandidēs Briedis; premjera kandidāts varētu būt Ivars Zariņš|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> |- |[[Apvienotais saraksts]] |[[Uldis Pīlēns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/pilena-partijas-velesanu-lideri-smits-smiltens-tavars-vilums-un-kucinskis.d?id=54561800|title=Pīlēna partijas vēlēšanu līderi – Šmits, Smiltēns, Tavars, Viļums un Kučinskis|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-20|language=lv}}</ref> |- |[[Konservatīvie]] |[[Jānis Bordāns]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-lideri-saeimas-velesanas-bordans-muizniece-eglitis-feldmans-bukss.d?id=54566030|title='Konservatīvo' līderi Saeimas vēlēšanās – Bordāns, Muižniece, Eglītis, Feldmans, Bukšs|website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] |[[Uģis Mitrevics]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/na-lideri-velesanas-mitrevics-murniece-indriksone-snore-un-teirumnieks.d?id=54580736|title=NA līderi vēlēšanās – Mitrevics, Mūrniece, Indriksone, Šnore un Teirumnieks |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-26|language=lv}}</ref> |- |[[Katram un katrai]] |[[Aldis Gobzems]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54583730|title=Skolotāji, sociālie darbinieki, pašnodarbinātie un amatpersonas – KuK piesaka deputātu kandidātus |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-27|language=lv}}</ref> |- |[[Republika (partija)|Republika]] |[[Sandis Ģirģens]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ko-partijas-virza-nakama-premjera-amata-vairums-vardu-jau-zinami.d?id=54563460|title=Ko partijas virza nākamā premjera amatā? Vairums vārdu jau zinām |website=www.delfi.lv|access-date=2022-07-21|language=lv}}</ref> |- |[[Tautas kalpi Latvijai]] |[[Edgars Kramiņš]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-tautas-kalpi-latvijai-premjera-amata-kandidats-ir-edgars-kramins.d?id=54596538|title=Partijas 'Tautas kalpi Latvijai' premjera amata kandidāts ir Edgars Kramiņš |website=www.delfi.lv|access-date=2022-08-01|language=lv}}</ref> |- |[[Attīstībai/Par!]] |[[Artis Pabriks]]<br>[[Marija Golubeva]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/attistibaipar-par-premjera-amata-kandidatu-izvirza-pabriku.a467882/|title=«Attīstībai/Par!» par premjera amata kandidātu izvirza Pabriku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> |} == Priekšvēlēšanu aptaujas == === Partiju reitingi === [[Attēls:Opinion polling for Latvian Saeima election, 2022.svg|thumb|800px|center|Priekšvēlēšanu aptauju rezultātu vizuāls attēlojums.]] ==== 2022. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" ! rowspan="3" |Aptaujas laiks ! rowspan="3" |Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan="3" |Aptaujāto skaits ! rowspan="2" |[[Saskaņa|S]] ! rowspan="2" |[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]]<hr>AL ! rowspan="2" |JKP<hr>[[Konservatīvie|K]] ! rowspan="2" |[[Attīstībai/Par!|AP!]] ! rowspan="2" |[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! rowspan="2" |[[Zaļo un Zemnieku savienība|ZZS]] ! colspan="2" |[[Apvienotais saraksts|AS]] ! rowspan="2" |[[Jaunā Vienotība|JV]] ! rowspan="2" |[[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! rowspan="2" |[[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan="2" |LuK<hr>[[Katram un katrai|KuK]] ! rowspan="2" |[[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan="2" |[[Stabilitātei!|S!]] ! rowspan="3" |Citi saraksti ! rowspan="3" |Nezina ! rowspan="3" |Neplāno piedalīties ! rowspan="3" |Vadība |- ![[Latvijas Zaļā partija|LZP]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;" | ! colspan="2" class="unsortable" style="background:#ffa800; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;" | ! class="unsortable" style="background:#f57d00; width:30px;" | |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ltv-partiju-reitingi-liecina-par-teoretisku-iespeju-ieklut-saeima-12-partijam.a467933/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1818 |'''7,3''' |– |2,4 |'''5,5''' |'''7,5''' |'''5,1''' | colspan="2" |3,3 | style="background:#a0d78e" |'''8,8''' |3,8 |4,5 |2,7 |3,4 |2,9 |– |26,9 |12,9 | style="background:#a0d78e" |1,3 |- |20.–24. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/retv-un-factum-jaunakie-partiju-reitingi-nedelas-laika-mainas-partiju-izvietojums-topa-augsgala Factum/ReTV] |1156 |'''10,3''' |– |'''5,7''' |'''10,7''' |'''11,3''' |'''6,8''' | colspan="2" |4,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,5''' |3,8 |'''6,4''' |3,1 |'''5,0''' |'''5,3''' |2,7 | colspan="2" |51,6 | style="background:#a0d78e" |9,2 |- |6.–10. jūlijs |[https://retv.lv/raksts/jaunakie-factum-un-retv-zinu-dienesta-partiju-reitingi Factum/ReTV] |859 |'''10,6''' |– |'''6,2''' |'''9.0''' |'''12,3''' |'''6,5''' | colspan="2" |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''20,3''' |'''5,5''' |'''6,8''' |2,2 |'''7,5''' |3,2 |2,6 | colspan="2" |51,4 | style="background:#a0d78e" |8,0 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingos-junija-fundamentalu-izmainu-nav-lideru-trijnieks-nemainigs.a463919/ SKDS/LTV] |1795 |'''7,0''' |– |3,6 |'''5,7''' |'''7,0''' |'''5,5''' | colspan="2" |2,7 | style="background:#a0d78e" |'''9,9''' |2,4 |'''5,2''' |2,4 |3,0 |2,8 |– |27,5 |14,0 | style="background:#a0d78e" |2,9 |- |maijs |[https://retv.lv/raksts/partiju-reitingi-maija Factum/ReTV] |665 |'''10,6''' |0,1 |'''6,9''' |'''10,2''' |'''12,8''' | colspan="2" |'''8,4''' |2,9 | style="background:#a0d78e" |'''20,0''' |'''7,1''' |'''6,9''' |2,6 |4,6 |1,9 |6,9 | colspan="2" |51,2 (no 969) | style="background:#a0d78e" |7,2 |- |13.–24. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-pieaug-na-saskanai-attistibaipar-ir-tresdala-neizlemuso.a460469/ SKDS/LTV] |1814 |'''7,6''' |0,6 |3,2 |'''5,6''' |'''8,5''' |'''6,0''' | colspan="2" |2,8 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |2,7 |4,0 |1,2 |2,1 |2,3 |1,9 |30,1 |12,0 | style="background:#a0d78e" |0,9 |- |22. aprīlis – 2. maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-partiju-reitingi-doties-velet-vairak-motiveti-koalicijas-atbalstitaji-saeima-tiktu-ari-slesera-partija.a457226/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1812 |'''6,8''' |0,6 |2,5 |4,4 |'''7,8''' | colspan="2" |'''8,0''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,8''' |3,2 |4,4 |2,4 |3,0 |1,6 |2,2 |29,6 |11,3 | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |26.–29. aprīlis |[https://retv.lv/raksts/apkopoti-factum-aprila-aptaujas-rezultati-par-partiju-popularitati Factum/ReTV] |969 |'''12,4''' |1,0 |'''9,1''' |'''10,3''' |'''12,5''' | colspan="2" |'''9,4''' |2,2 | style="background:#a0d78e" |'''19,2''' |'''5,2''' |'''5,9''' |3,8 |3,1 |– |3,2 | colspan="2" |53,0 | style="background:#a0d78e" |6,8 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-saskana-zaude-liderpoziciju-pieaug-atbalsts-varas-partijam.a451509/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1820 |'''6,7''' |0,3 |3,1 |'''5,4''' |'''7,2''' | colspan="2" |'''7,7''' |2,4 | style="background:#a0d78e" |'''9,4''' |3,2 |4,9 |1,9 |2,5 |2 |1,7 |24,0 |18 | style="background:#a0d78e" |1,7 |- |29.–31. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1511362402322989060 Factum] |498 |'''11,2''' |1,6 |'''6,7''' |'''10,2''' |'''11,9''' | colspan="2" |'''10,8''' |2,6 | style="background:#a0d78e" |'''17,0''' |'''5,6''' |'''5,9''' |4,7 |'''5,2''' |– |4,3 | colspan="2" |51,9 (no 832) | style="background:#a0d78e" |5,1 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirms-krievijas-kara-ukraina-reitings-pieauga-slesera-partijai-krita--zzs.a448929/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2 SKDS/LTV] |1815 | style="background:#F8C1BE" |'''10,1''' |– |3,1 |4,2 |'''7,0''' | colspan="2" |'''6,9''' |2,3 |'''8,2''' |2,4 |3,9 |2,2 |4,3 |2 |1,6 |24,0 |17,8 | style="background:#F8C1BE" |1,9 |- |23.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1500778729206865920 Factum] |1325 |'''12,7''' |1,1 |'''6,2''' |'''11,5''' |'''11,6''' | colspan="2" |'''9,5''' |3,6 | style="background:#a0d78e" |'''16,3''' |3,4 |'''6,5''' |'''5,7''' |4,5 |– |5,6 | colspan="2" |49,7 | style="background:#a0d78e" |3,5 |- |1. janvāris – 2. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1489707871751356416 Factum] |344 |'''12,7''' |0,8 |'''6,0''' |'''11,6''' |'''11,7''' | colspan="2" |'''9,6''' |3,7 | style="background:#a0d78e" |'''16,6''' |3,2 |'''7,0''' |'''5,9''' |4,3 |– |5,0 | colspan="2" |50,3 (no 637) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunakie-politisko-partiju-reitingi-pieaug-atbalsts-zzs-nedaudz-saruk-saskanai-un-na.a444388/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme SKDS/LTV] |1808 | style="background:#F8C1BE" |'''10,6''' |– |2,8 |4,6 |'''5,9''' | colspan="2" |'''8,2''' |2,6 |'''7,5''' |2,9 |3,3 |2,5 |2,7 |1,3 |2,5 |22,8 |19,8 | style="background:#F8C1BE" |2,4 |} ==== 2021. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! KPV LV<hr>[[Par cilvēcīgu Latviju|PCL]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! [[Likums un kārtība (partija)|LuK]] ! [[Latvija pirmajā vietā|LPV]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#0e0e0e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#9E3039; width:30px;"| |- |1.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477686494055870482/photo/1 Factum] |818 |'''12,2''' |0,8 |'''6,1''' |'''12,0''' |'''11,5''' |'''9,5''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,1 |3,1 |'''6,6''' |'''6,4''' |4,5 |4,6 | colspan="2" |51,5 (no 1410) | style="background:#a0d78e" |4,7 |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-mazinajies-neizlemuso-balsotaju-skaits.a436851/ SKDS/LTV] |1818 | style="background:#F8C1BE" |'''11,0''' |0,7 |3,4 |4,5 |'''6,6''' |'''6,6''' |'''7,7''' |2,2 |2,7 |3,7 |3,0 |2,5 |1,0 |23,6 |19,4 | style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.–30. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1477657076889534465 Factum] |508 |'''13,0''' |0,8 |'''5,5''' |'''12,6''' |'''11,4''' |'''9,4''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |4,9 |3,0 |'''5,9''' |'''5,4''' |4,6 |4,7 | colspan="2" |51,3 (no 866) | style="background:#a0d78e" |3,9 |- |8.–29. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-reitings-krities-saskanai-un-partijai-likums-un-kartiba.a433994/ SKDS/LTV] |1805 | style="background:#F8C1BE" |'''9,5''' |– |2,8 |4,9 |'''5,6''' |'''7,4''' |'''7,8''' |2,6 |2,7 |3,7 |1,7 |2,1 |1,3 |28,9 |17,9 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–31. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1455584951886360579 Factum] |1147 |'''12,6''' |0,6 |'''5,1''' |'''14,1''' |'''11,8''' |'''9,0''' | style="background:#a0d78e" |'''15,9''' |3,8 |3,5 |'''6,4''' |'''6,4''' |4,5 |4,1 | colspan="2" |49,8 (no 1871) | style="background:#a0d78e" |1,8 |- |oktobris <small>(publicēts 29. oktobrī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-oktobri-popularitate-krit-gandriz-visam-partijam.a427967/ SKDS/LTV] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,0''' |0,9 |2,5 |4,6 |'''5,3''' |'''6,5''' |'''6,4''' |2,4 |2,5 |2,7 |2,2 |2,4 |0,5 |28,4 |21,4 | style="background:#F8C1BE" |3,5 |- |1. septembris – 1. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1444309330766049281 Factum] |679 |'''13,4''' |0,7 |'''6,9''' |'''14,8''' |'''11,9''' |'''8,5''' | style="background:#a0d78e" |'''15,5''' |4,0 |2,9 |'''5,7''' |'''6,1''' |3,1 |3,2 | colspan="2" |49,1 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |0,7 |- |septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-septembri-vairak-aptaujato-gatavi-doties-uz-velesanam.a424325/ SKDS/LTV] |1806 | style="background:#F8C1BE" |'''12,0''' |0,4 |2,9 |4,8 |'''6,9''' |'''8,3''' |'''8,2''' |3,1 |2,6 |3,5 |3,7 |2,9 |0,7 |21,3 |18,6 | style="background:#F8C1BE" |3,1 |- |27.–31. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1432991968368513024 Factum] |710 |'''14,6''' |1,0 |'''6,1''' |'''14,0''' |'''11,7''' |'''9,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,9''' |3,7 |2,8 |'''5,7''' |'''5,1''' |3,6 |4,8 | colspan="2" |47,6 (no 1181) | style="background:#a0d78e" |2,3 |- |?.–18. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-augusta-druzma-ap-5-barjeru.a419153/ SKDS/LTV] |1825 | style="background:#F8C1BE" |'''12,6''' |0,4 |3,1 |'''5,0''' |'''7,1''' |'''7,3''' |'''6,7''' |2,8 |3,3 |3,6 |3,2 |– |1,6 |23,1 |20,0 | style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-julija-atbalsts-visvairak-audzis-regionu-apvienibai-lielakais-kritums--na.a415600/ SKDS/LTV] |1801 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |0,9 |4,0 |'''5,6''' |'''7,3''' |'''7,7''' |'''7,6''' |3,5 |3,5 |3,0 |3,4 |style="background:#d3d3d3;" rowspan="14" |''nav'' |1,7 |18,2 |22,3 |style="background:#F8C1BE" |3,6 |- |27.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1421426449723142146 Factum] |612 |'''15,8''' |0,6 |'''5,8''' |'''11,5''' |'''14,4''' |'''11,6''' | style="background:#a0d78e" |'''16,2''' |4,1 |3,4 |'''6,5''' |4,1 |6,0 | colspan="2" |45,9 (no 1029) | style="background:#a0d78e" |0,4 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-junija-saeima-varetu-ieklut-9-partijas-starp-na-un-zzs-aizvien-siva-cina-par-otro-vietu.a411452/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin SKDS/LTV] |1793 |style="background:#F8C1BE"|'''12,1''' |0,6 |3,7 |'''5,6''' |'''9,3''' |'''9,4''' |'''7,2''' |2,7 |3,4 |4,3 |3,3 |1,1 |18,0 |19,4 |style="background:#F8C1BE"|2,7 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-maija-saeima-iespejams-spetu-ieklut-9-partijas.a408018/ SKDS/LTV] |1816 |style="background:#F8C1BE"|'''10,3''' |0,8 |4,7 |4,9 |'''8,0''' |'''7,7''' |'''6,6''' |1,9 |3,6 |3,7 |3,2 |0,9 |22,8 |20,9 |style="background:#F8C1BE"|2,3 |- |26.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1400069592328949760 Factum] |576 |style="background:#F8C1BE"|'''17,1''' |0,6 |'''7,8''' |'''11,1''' |'''13,3''' |'''12,5''' |'''15,9''' |3,5 |3,8 |'''6,1''' |3,3 |5,0 | colspan="2" |47,9 (no 1089) |style="background:#F8C1BE"|1,2 |- |aprīlis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-siva-cina-starp-nacionalo-apvienibu-zzs-un-jauno-vienotibu.a404146/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE"|'''12,0''' |0,2 |3,9 |'''5,6''' |'''8,0''' |'''7,7''' |'''7,0''' |2,0 |4,2 |4,5 |4,2 |0,6 |20,1 |20,1 |style="background:#F8C1BE"|4,0 |- |26.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1388417515622174725 Factum] |680 |'''15,2''' |1,0 |'''7,4''' |'''12,2''' |'''11,9''' |'''10,1''' | style="background:#a0d78e" |'''16,8''' |4,3 |4,1 |'''6,4''' |'''5,6''' |5,1 | colspan="2" |49,6 (no 1170) | style="background:#a0d78e" |1,6 |- |9.–19. aprīlis |[http://www.latvianfacts.lv/politiska-izvele-lr-saeimas-velesanu-gadijuma Latvijas Fakti] |1003 | style="background:#F8C1BE" |'''9,2''' |1,1 |3,7 |'''5,3''' |'''6,2''' |'''7,3''' |'''6,2''' |2,2 |1,8 |2,6 |2,7 |– |36,0 |15,6 | style="background:#F8C1BE" |2,0 |- | rowspan="2" |marts |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''10,5''' |1,3 |4,4 |'''5,2''' |'''6,6''' |'''6,2''' |'''6,1''' |2,2 |1,4 |2,8 |2,6 |– |35,6 |15,1 | style="background:#F8C1BE" |3,9 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aug-jaunas-vienotibas-popularitate-labi-rezultati-progresivajiem.a400443/ SKDS/LTV] |1806 |style="background:#F8C1BE"|'''9,9''' |– |3,9 |'''5,1''' |'''7,3''' |'''6,4''' |'''6,3''' |2,6 |2,9 |4,2 |3,7 |1,9 |28,3 |17,5 |style="background:#F8C1BE"|2,6 |- |26.–30. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1377233470578167809 Factum] |990 |'''13,5''' |1,3 |'''8,3''' |'''13,4''' |'''12,2''' |'''10,7''' | style="background:#a0d78e" |'''15,7''' |3,5 |3,2 |'''5,6''' |'''5,7''' |6,8 |– |– |style="background:#a0d78e" |2,2 |- |februāris |[http://latvianfacts.lv.89-111-52-152.webplace.lv/uploads/Politika-042021.pdf Latvijas Fakti] |– | style="background:#F8C1BE" |'''11,5''' |1,0 |4,6 |'''7,2''' |'''5,7''' |'''9,8''' |'''6,5''' |2,3 |1,8 |2,8 |2,7 |– |28,1 |16,0 | style="background:#F8C1BE" |1,7 |- |1.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1366457757856124928 Factum] |1903 |'''12,0''' |1,9 |'''8,0''' |'''14,6''' |'''11,1''' |'''11,9''' | style="background:#a0d78e" |'''15,1''' |3,6 |3,9 |'''7,0''' |4,3 |6,5 |– |– |style="background:#a0d78e" |0,5 |- |7.–31. janvāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1356751378299953152/photo/1 Factum] |1250 |'''11,8''' |2,5 |'''7,5''' | style="background:#F2F5A9" |'''14,0''' |'''12,4''' |'''12,3''' |'''13,7''' |3,0 |4,1 |'''6,8''' |3,5 |6,8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |0,3 |} ==== 2020. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''5,3''' |4,8 |'''5,8''' |'''8,0''' |4,1 |3,0 |2,1 |3,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,3 |- |1.-17. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1343854272061038594 Factum] |2421 |style="background:#F8C1BE" |'''13''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''13''' | style="background:#f99696" |'''13''' | style="background:#8BD9A9" |'''13''' | style="background:#a0d78e" |'''13''' |4 |4 |'''8''' |9 |– |– |– |- |novembis |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-decembri-ieverojami-kritusies-attistibaipar-popularitate.a387673/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''11,6''' |1,1 |4,9 |'''8,6''' |'''8,2''' |'''7,0''' |'''5,0''' |3,2 |3,6 |2,9 |1,0 |26,6 |22,0 |style="background:#F8C1BE" |3,0 |- |11.-20. novembis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1334804840866787328 Factum] |817 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''15''' |'''13''' |'''12''' |'''13''' |4 |4 |'''6''' |8 |– |– |– |- |26.–30. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1322201523816980482 Factum] |853 |'''15''' |1 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''11''' |'''14''' |3 |4 |'''6''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |9.-20. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-kapis-saskanai-krities-jaunajai-vienotibai.a380538/ SKDS/LTV] |889 |style="background:#F8C1BE" |'''11,3''' |1,9 |'''6,4''' |'''7,8''' |'''6,4''' |'''8,9''' |'''5,4''' |3,0 |2,8 |3,3 |0,7 |23 |19 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |29. septembris – 4. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1313059319953395713 Factum] |442 |'''15''' |2 |'''8''' | style="background:#F2F5A9" |'''17''' |'''13''' |'''9''' |'''15''' |4 |3 |'''7''' |8 |– |– | style="background:#F2F5A9" |2 |- |11.-22. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-saskanai-turpina-samazinaties.a376583/ SKDS/LTV] |888 |style="background:#F8C1BE" |'''10,2''' |2,2 |'''6,1''' |'''7,6''' |'''6,2''' |'''9,8''' |'''6,6''' |3,5 |2,6 |3 |1,1 |22,4 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |0,4 |- |7.–24. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1303243194054987776 Factum] |637 |'''15''' |2 |'''9''' | style="background:#F2F5A9" |'''16''' |'''13''' |'''10''' |'''15''' |3 |4 |'''5''' |7 |– |– | style="background:#F2F5A9" |1 |- |7.–20. augusts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saruk-saskanas-popularitate-bet-pieaug--attistibaipar.a373019/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''12,2''' |1,9 |4,6 |'''7,8''' |'''5,2''' |'''10,7''' |'''6,6''' |3,8 |1,5 |1,4 |0,7 |28,5 |17,9 |style="background:#F8C1BE" |1,5 |- |8.–31. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1292031598762893312 Factum] |1975 |style="background:#F8C1BE" |'''16''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''16''' |4 |3 |'''8''' |6 |– |– |– |- |jūlijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/julija-pieaudzis-atbalsts-saskanai-un-nacionalajai-apvienibai.a369252/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''15,5''' |2,2 |3,9 |'''5,6''' |'''6,8''' |'''8,3''' |'''5,8''' |2,9 |2,1 |2,2 |0,2 |26,0 |18,5 |style="background:#F8C1BE" |7,2 |- |1.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1279826045869404160 Factum] |1461 |'''15''' |2 |'''9''' |'''15''' |'''11''' |'''10''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''5''' |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/junija-popularaka-partija--saskana-premjera-partijai--zemakais-reitings-sogad.a365968/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |1,8 |4,2 |'''5,8''' |'''5,6''' |'''8,9''' |'''5,1''' |2,8 |2,2 |1,7 |0,6 |29,8 |18,6 |style="background:#F8C1BE" |4,0 |- |23. maijs – 2. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingus-arkarteja-situacija-nav-celusi.a363627/ SKDS/LTV] |902 |style="background:#F8C1BE" |'''13,2''' |2,0 |3,7 |'''5,0''' |'''5,5''' |'''8,1''' |'''6,1''' |2,6 |2,3 |1,5 |9,6 |29,6 |19,6 |style="background:#F8C1BE" |5,1 |- |18.–31. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1267808247773306883 Factum] |1182 |'''16''' |2 |'''9''' |'''13''' |'''11''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''18''' |4 |3 |'''8''' |7 |– |– |style="background:#a0d78e" |2 |- |7.–26. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1256195938563100672 Factum] |1325 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |2 |'''11''' |'''14''' |'''12''' |'''11''' |'''16''' |'''5''' |4 |'''6''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |marts |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/marta-pieaudzis-saskanas-zzs-un-gandriz-visu-valdibas-partiju-reitings.a355036/ SKDS/LTV] |903 |style="background:#F8C1BE" |'''14,8''' |2,2 |4,8 |'''5,6''' |'''5,8''' |'''8,6''' |'''5,8''' |2,9 |1,5 |1,5 |0,6 |28,8 |17,1 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |4.–28. marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1246792921812254721 Factum] |1994 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''13''' |'''13''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''5''' |4 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |24.–28. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1235186163931021313 Factum] |783 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |3 |'''11''' |'''12''' |'''12''' |'''13''' |'''14''' |'''5''' |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |7.–18. februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/februari-no-valdibas-partijam-labakais-reitings-jaunajai-vienotibai.a350336/ SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''12,3''' |1,3 |4,1 |'''5,4''' |'''5,4''' |'''7,9''' |'''6,4''' |3,3 |2,0 |2,2 |0,4 |27,9 |21,4 |style="background:#F8C1BE" |4,4 |- |28. janvāris – 1. februāris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1225832684133474307 Factum] |684 |style="background:#F8C1BE" |'''21''' |2 |'''11''' |'''11''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |'''5''' |3 |'''7''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''13,6''' |2,0 |'''6,1''' |'''5,4''' |'''6,3''' |'''8,7''' |'''6,1''' |2,9 |2,5 |1,8 |0,8 |26,9 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |} ==== 2019. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |18.–31. decembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1214261486278922241 Factum] |1153 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |2 |'''12''' |'''10''' |'''14''' |'''10''' |'''14''' |'''5''' |'''5''' |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |6 |- |30. novembris – 12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-2019-gada-ieguveji-jauna-vienotiba-zaudetaji--kpv-lv.a343302/ SKDS/LTV] |887 |style="background:#F8C1BE" |'''13,4''' |1,8 |'''5,9''' |4,6 |'''6,9''' |'''8,0''' |'''6,8''' |2,0 |2,2 |2,4 |0,1 |26,7 |19,2 |style="background:#F8C1BE" |6,4 |- |21.–24. novembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1199328948280266752 Factum] |966 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''13''' |'''10''' |'''12''' |'''10''' |'''16''' |4 |4 |'''6''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |4 |- |2.–12. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-reitings-novembri-atkal-krities.a339574/ SKDS/LTV] |884 |style="background:#F8C1BE" |'''11,2''' |3,0 |'''5,4''' |'''5,6''' |'''8,8''' |'''7,5''' |'''6,5''' |2,8 |2,0 |2,1 |0,2 |25,4 |19,5 |style="background:#F8C1BE" |2,4 |- |15.–22. oktobris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1186999647681830913 Factum] |502 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |3 |'''14''' |'''9''' |'''11''' |'''11''' |'''15''' |4 |4 |'''6''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |5.–16. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/oktobri-reitings-sarucis-visam-saeima-ieveletajam-partijam.a336590/ SKDS/LTV] |909 |style="background:#F8C1BE" |'''12,9''' |2,5 |'''6,7''' |'''5,2''' |'''7,3''' |'''8,0''' |'''6,5''' |2,2 |2,2 |2,8 |0,5 |24,9<ref>{{Atsauce|title=Oktobrī reitings sarucis visām Saeimā ievēlētajām partijām|url=https://www.youtube.com/watch?v=D8K_MfzFW6A|accessdate=2021-11-21|language=lv-LV}}</ref> |18,3 |style="background:#F8C1BE" |4,9 |- |27.–30. septembris |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1180141845512359937 Factum] |489 |style="background:#F8C1BE" |'''19''' |2 |'''15''' |'''11''' |'''10''' |'''10''' |'''17''' |'''5''' |4 |'''5''' |2 |– |– |style="background:#F8C1BE" |2 |- |6.–18. septembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-saskanas-pozicijas-vajinas-kpv-lv-gada-laika-lielakais-kritums.a333441/ SKDS/LTV] |~900 |style="background:#F8C1BE" |'''14,5''' |2,8 |'''7,2''' |'''6,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''8,3''' |2,5 |– |2,1 |1,0 |22,1 |16,1 |style="background:#F8C1BE" |5,6 |- |27.–30. augusts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1169292492539346948 Factum] |1152 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |4 |'''16''' |'''10''' |'''11''' |'''11''' |'''17''' |4 |4 |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |augusts <small>(publicēts 30. augustā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielakais-veletaju-atbalsta-pieaugums-saskanai-un-jkp.a330512/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''16,1''' |2,6 |'''6,3''' |'''6,2''' |'''7,2''' |'''8,3''' |'''8,8''' |2,9 |2,5 |2,1 |0,3 |17,3 |19,4 |style="background:#F8C1BE" |7,3 |- |jūlijs <small>(publicēts 30. jūlijā)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saskanas-un-jaunas-vienotibas-reitingi-krit-zzs-pieaug.a327246/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''14,7''' |1,6 |'''5,0''' |'''5,7''' |'''6,3''' |'''7,6''' |'''8,5''' |3,6 |2,3 |2,1 |0,5 |22,2 |19,9 |style="background:#F8C1BE" |6,2 |- |22.–29. jūlijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1159143587277410306 Factum] |989 |style="background:#F8C1BE" |'''18''' |2 |'''15''' |'''10''' |'''15''' |'''10''' |'''15''' |4 |'''6''' |4 |1 |– |– |style="background:#F8C1BE" |3 |- |26.–30. jūnijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1146753117788278787 Factum] |860 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''12''' |'''15''' |'''9''' |style="background:#a0d78e" |'''17''' |'''6''' |4 |'''6''' |0 |– |– |– |- |7.–17. jūnijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunajai-vienotibai-junija-augstakais-reitings-pedejos-cetros-gados-saskanai-un-jkp-kritas.a324509/ SKDS/LTV] |891 |style="background:#F8C1BE" |'''15,8''' |3,4 |4,6 |'''6,8''' |'''7,7''' |'''6,3''' |'''10,5''' |3,0 |1,6 |3,0 |0,4 |18,2 |18,7 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |- |maijs |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/maija-popularakas-partijas-saskana-zzs-un-nacionala-apvieniba.a321392/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''17,5''' |2,4 |'''7,9''' |'''5,9''' |'''8,6''' |'''8,8''' |'''6,1''' |4,0 |1,5 |1,9 |0,1 |16,9 |18,4 |style="background:#F8C1BE" |8,7 |- |1.–28. maijs |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1134732766753513473 Factum] |1079 |style="background:#F8C1BE" |'''17''' |4 |'''10''' |'''10''' |'''16''' |'''8''' |'''16''' |4 |4 |'''7''' |4 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |1.–30. aprīlis |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1123972845791531009 Factum] |1236 |style="background:#F8C1BE" |'''20''' |4 |'''15''' |'''10''' |'''12''' |'''11''' |'''10''' |'''6''' |3 |'''7''' |3 |– |– |style="background:#F8C1BE" |5 |- |aprīlis <small>(publicēts 26. aprīlī)</small> |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-aprili-kapums-saskanai-kritums--kpv-lv.a317236/ SKDS/LTV] |– |style="background:#F8C1BE" |'''19,7''' |2,8 |'''8,6''' |'''5,6''' |'''6,7''' |'''6,9''' |'''5,8''' |3,0 |1,6 |1,5 |0,3 |20,6 |16,9 |style="background:#F8C1BE" |11,1 |- |rowspan=2|marts |[https://twitter.com/Interactive_LV/status/1113228138329378817 Factum] |867 |style="background:#F8C1BE" |'''15''' |4 |'''13''' |'''11''' |'''14''' |'''10''' |'''11''' |'''6''' |'''5''' |'''6''' |5 |– |– |style="background:#F8C1BE" |1 |- |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-atbalsts-nacionalajai-apvienibai-noslid-lidz-5.a314751/?utm_source=push&utm_campaign=news=&utm_medium=chrome SKDS/LTV] |873 |style="background:#F8C1BE" |'''17,7''' |4,1 |'''8,0''' |'''6,2''' |'''5,0''' |'''7,6''' |'''5,3''' |2,9 |1,6 |2,3 |0,5 |22,1 |16,7 |style="background:#F8C1BE" |8,3 |- |februāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-popularitate-krit-bet-pieaugums-jaunajai-vienotibai.a311314/ SKDS/LTV] |872 |style="background:#F8C1BE" |'''19,0''' |3,5 |'''9,5''' |'''5,9''' |'''6,3''' |'''5,7''' |'''6,5''' |2,4 |2,0 |2,7 |0,4 |19,3 |16,8 |style="background:#F8C1BE" |9,5 |- |11.–23. janvāris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-kpv-lv-zaude-jkp-iegust.a308392/ SKDS/LTV] |906 |style="background:#F8C1BE" |'''17,4''' |'''7,1''' |'''12,1''' |'''6,7''' |'''7,7''' |'''8,1''' |4,0 |– |– |– |5,3 |18,8 |12,8 |style="background:#F8C1BE" |5,3 |} ==== 2018. gads ==== {| class="wikitable collapsable mw-datatable" style="text-align:center;font-size:90%;line-height:14px;" |- ! rowspan=2|Aptaujas laiks ! rowspan=2|Aptaujas veicējs/pasūtītājs ! rowspan=2|Aptaujāto skaits ! [[Saskaņa|S]] ! [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] ! [[Jaunā konservatīvā partija|JKP]] ! [[Attīstībai/Par!|AP!]] ! [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|NA]] ! [[Zaļo un zemnieku savienība|ZZS]] ! [[Jaunā Vienotība|JV]] ! [[Latvijas Reģionu apvienība|LRA]] ! [[Latvijas Krievu savienība|LKS]] ! [[Progresīvie (partija)|P]] ! rowspan=2| Citi saraksti ! rowspan=2| Nezina ! rowspan=2| Neplāno piedalīties ! rowspan=2| Vadība |- ! class="unsortable" style="background:#FF2400; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#00acb4; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#192956; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#FFEC00; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#5A0505; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#258B4C; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#64C049; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#1f355e; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#2268C1; width:30px;"| ! class="unsortable" style="background:#E64632; width:30px;"| |- |1.–12. decembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/decembri-popularakas-partijas-saskana-kpv-lv-un-jkp.a304441/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''20,6''' |'''10,4''' |'''8,9''' |'''6,2''' |'''6,5''' |'''6,6''' |4,2 |3,0 |2,4 |2,3 |0,1 |16,5 |12,3 |style="background:#F8C1BE" |10,2 |- |3.–15. novembris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/novembri-kritusies-attistibaipar-un-nacionalas-apvienibas-popularitate.a301590/ SKDS/LTV] |833 |style="background:#F8C1BE" |'''18,2''' |'''9,8''' |'''10,2''' |'''6,7''' |'''5,9''' |'''6,4''' |4,7 |2,6 |1,6 |1,8 |0,1 |17,7 |14,3 |style="background:#F8C1BE" |8,0 |- |13.–23. oktobris |[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-zzs-popularitate-krit-lielakais-pieaugums-saeimas-jaunpienacejiem.a298338/ SKDS/LTV] |900 |style="background:#F8C1BE" |'''19,2''' |'''11,5''' |'''10,1''' |'''8,9''' |'''8,4''' |'''5,4''' |4,4 |4,2 |1,4 |1,7 |0,2 |12,0 |12,6 |style="background:#F8C1BE" |7,7 |- !colspan=3|[[13. Saeimas vēlēšanas]] |style="background:#F8C1BE" |'''19,80''' |'''14,25''' |'''13,59''' |'''12,05''' |'''11,02''' |'''9,92''' |'''6,70''' |4,15 |3,20 |2,62 |2,70 !colspan=2| |style="background:#F8C1BE" |5,55 |} === Citas aptaujas === 2019. gada augustā "Kantar TNS" aptauja secināja, ka 62% no vēlētājiem balsotu par to pašu partiju, par kuru balsoja 13. Saeimas vēlēšanās, savukārt, 26% pilsoņu vairs par to pašu partiju nebalsotu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/aptaujas/aptauja-ka-balsotu-iedzivotaji-ja-tagad-notiktu-saeimas-velesanas/|title=Aptauja: kā balsotu iedzīvotāji, ja tagad notiktu Saeimas vēlēšanas?|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> 2019. gada novembrī sākās parakstu vākšana par Saeimas atlaišanu. Parakstu vākšanas sākumā tā ieguva plašu ažiotāžu un mēneša laikā tika savākti vairāk kā 40 000 parakstu, bet pēc tam parakstu vākšanas ātrums samazinājās. Mēneša beigās Factum publicēja aptaujas rezultātus, kas secināja, ka aptuveni 31% Latvijas iedzīvotāju atbalsta Saeimas atlaišanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|title=https://twitter.com/interactive_lv/status/1200028015616516096|website=Twitter|access-date=2020-06-22|language=en}}</ref> 2019. gadā 90. Eirobarometra aptauja liecināja, ka, lai gan lielākā daļa – 82% Latvijas iedzīvotāju neuzticās politiskajām partijām, šo cilvēku īpatsvars ir samazinājies par septiņiem procentpunktiem kopš 2017. gada rudeņa. Neuzticēšanās Saeimai arī samazinājusies par deviņiem procentpunktiem šajā laika posmā un 2019. gadā bija 66%.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/321820-sabiedriba-latvija-arvien-vairak-uzticas-politiskajam-partijam-un-valdibai-liecina-aptauja|title=Sabiedrība Latvijā arvien vairāk uzticas politiskajām partijām un valdībai, liecina aptauja|website=Jauns.lv|access-date=2020-06-22|language=lv}}</ref> 2020. gada marta SKDS aptauja secināja, ka 19% Latvijas iedzivotāju ir lojāli kādai partijai. 2013. gadā šādu cilvēku īpatsvars bijis 26%. Nemainīga ir tā cilvēku grupa, kura neatzīst nevienu partiju par labu un balso pēc "mazākā ļaunuma" principa — 26%, bet 33% respondentu atzina, ka balso katrās vēlēšanās par citu partiju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/aptauja-kadai-no-partijam-latvija-lojals-ir-tikai-katrs-piektais-pilsonis/|title=Aptauja: Kādai no partijām Latvijā lojāls ir tikai katrs piektais pilsonis|website=skaties.lv|access-date=2020-06-22}}</ref> "Eurobarometer" aptaujā, kas tika veikta no 2021. gada 14. jūnija līdz 5. jūlijam atklājās, ka Latvijā vismazāk cilvēku tic viņu balss nozīmei Eiropas Savienībā. Tikai 28% Latvijas iedzīvotāju piekrīt ka viņu balsij Latvijā ir nozīme, bet 71% nepiekrīt šim apgalvojumam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/357669-liela-dala-latvijas-iedzivotaju-uzskata-ka-vinu-balsij-valsti-nav-nozimes.htm|title=Liela daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka viņu balsij valstī nav nozīmes|website=nra.lv|access-date=2021-09-13|language=lv}}</ref> Tā paša gada oktobrī SKDS aptaujā 13. Saeimai bija viszemākais uzticības rādītājs – 16%. Vēsturiski zemākais uzticības rādīājs Saeimai ir bijis 2009. gada janvārī – 4,5%,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|title=https://twitter.com/arniskaktins/status/1456665383193260038|website=Twitter|access-date=2021-11-21|language=en}}</ref> savukārt 10. decembrī publicētajā SKDS aptaujā secināja, ka absolūtais vairākums Latvijas iedzīvotāju ir neapmierināti ar politisko partiju darbu valdībā. Aptaujas dalībnieki bija visvairāk apmierināti ar Jaunās Vienotības darbu (28%), bet vismazāk apmierināti ar Nacionālās Apvienības darbu (17%).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/kas-notiek-latvija-aptauja-koalicijas-partiju-darbs-neapmierina-5864-iedzivotaju.a433722/|title=«Kas notiek Latvijā?» aptauja: koalīcijas partiju darbs neapmierina 58%–64% iedzīvotāju|website=www.lsm.lv|access-date=2021-12-10|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.saeima.lv Latvijas Republikas Saeimas mājaslapa] * [https://www.cvk.lv/lv CVK mājas lapa] {{Saeimas vēlēšanas}} {{Vēlēšanas un referendumi Latvijā}} [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] [[Kategorija:Saeimas vēlēšanas]] 7irnp1vfjc3nji1usww5vo659tsufx9 0 403969 3667351 3310773 2022-08-06T13:19:57Z 80.235.136.192 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Sofija Lilisa | vārds_orig = ''Sophia Lillis'' | attēls = Sophia lillis nancy drew 2019 2.png | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|2002|02|13}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]] | darbības gadi = 2013—2088 | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Sofija Lilisa''' ({{val|en|Sophia Lillis}}, dzimusi {{Dat|2002|02|13}}) ir [[Amerika|amerikāņu]] [[aktrise]]. No 7 gadu vecuma mācījusies [[Lī Strasberga Teātra un kino institūts|Lī Strasberga Teātra un kino institūtā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sophia Lillis Wiki: Learn More about the “It” Star |url=https://www.earnthenecklace.com/sophia-lillis-wiki-age-movies-instagram/ |website=ETN}}</ref> Kā aktrise debitējusi 2013. gadā. Ieguva popularitāti 2017. gadā, kad attēlojusi Beverlijas Maršas lomu filmās "[[Tas (2017. gada filma)|Tas]]" un filmas 2019. gada turpinājumā – "[[Tas — otrā nodaļa|Tas 2]]". Atveidoja galveno lomu seriālā ''[[I Am Not Okay with This]]''. Filmējās arī [[HBO]] miniseriālā ''Sharp Objects'' (2018) un filmā ''Nancy Drew and the Hidden Staircase'' (2019). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lilisa, Sofija }} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] d8oxko6uevq0z0mo91saofk5ei2hiss 3667358 3667351 2022-08-06T13:23:00Z Eremu1 102242 Atcēlu [[Special:Contributions/80.235.136.192|80.235.136.192]] ([[User talk:80.235.136.192|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3667351 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Sofija Lilisa | vārds_orig = ''Sophia Lillis'' | attēls = Sophia lillis nancy drew 2019 2.png | attēla izmērs = | komentārs = | dz. vārds = | dz. datums = {{ddv|2002|02|13}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = [[aktrise]] | darbības gadi = 2013—pašlaik | dzīvesbiedrs = | mājaslapa = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Sofija Lilisa''' ({{val|en|Sophia Lillis}}, dzimusi {{Dat|2002|02|13}}) ir [[Amerika|amerikāņu]] [[aktrise]]. No 7 gadu vecuma mācījusies [[Lī Strasberga Teātra un kino institūts|Lī Strasberga Teātra un kino institūtā]].<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Sophia Lillis Wiki: Learn More about the “It” Star |url=https://www.earnthenecklace.com/sophia-lillis-wiki-age-movies-instagram/ |website=ETN}}</ref> Kā aktrise debitējusi 2013. gadā. Ieguva popularitāti 2017. gadā, kad attēlojusi Beverlijas Maršas lomu filmās "[[Tas (2017. gada filma)|Tas]]" un filmas 2019. gada turpinājumā – "[[Tas — otrā nodaļa|Tas 2]]". Atveidoja galveno lomu seriālā ''[[I Am Not Okay with This]]''. Filmējās arī [[HBO]] miniseriālā ''Sharp Objects'' (2018) un filmā ''Nancy Drew and the Hidden Staircase'' (2019). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Lilisa, Sofija }} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] oed7ouhz1silv1d3k86t9ompnepzfky 10 413574 3667480 3666982 2022-08-06T18:01:29Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-08-06 18:01:28{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 32 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || slikts tulkojums || |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 26 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 26 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 24 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 19 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 18 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || |- | {{page-multi|page=Mūzika uz ūdens (Hendelis)|t|h|d}} || 2022-07-20 18:42:40 || 16 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || īsti nekā nav par pašu raksta tēmu; termiņš: 04.08.2022 || |- | {{page-multi|page=Ģirts Eldmanis|t|h|d}} || 2022-08-01 08:19:41 || 5 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || Nav pamatota nozīmība || |- | {{page-multi|page=Žuzē I|t|h|d}} || 2022-08-03 15:02:12 || 3 || {{U|Egilus}} || <nowiki>{{Dzēst|mašīntulkojums, bet pie vēlēšanās glābjams|due=30|due_date=03.09.2022}}</nowiki> || mašīntulkojums, bet glābjams || 30 (03.09.2022) |- | {{page-multi|page=Dalībnieks:AxisAce09|t|h|d}} || 2022-08-06 10:24:31 || 0 || {{U|AxisAce09}} || <nowiki></nowiki> || || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> 5p7npseyvmq747h3rm92wt9fu56cbqk 0 424091 3667434 3542080 2022-08-06T15:19:12Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Etniskas grupas infokaste | attēls = | tauta = | skaits = 200 tūkstoši | vieta = {{ubl | {{RUS}} (183 tūkstoši) }} | valoda = [[kalmiku valoda]], [[krievu valoda]] | reliģija = galvenokārt [[lamaisms]] | grupas = | radi = [[mongoļi]], īpaši [[oirati]] }} '''Kalmiki''' ({{val|xal|Хальмгуд}}, ''Xaľmgud'') ir [[mongoļi|mongoļu]] etniskā grupa, pamatiedzīvotāji [[Kalmikija|Kalmikijas Republikā]], kas ir viena no [[Kaspijas jūra]]s rietumos esošajām [[Krievijas Federācijas republikas|Krievijas Federācijas republikām]]. Kalmiku senči 17. gadsimtā no [[Džungārija]]s ([[Ķīna]]s) ieceļoja [[Volga]]s lejtecē, no 1630. līdz 1771. gadam Kaukāza ziemeļos pastāvēja [[Kalmiku hanāts]]. Kopējais kalmiku skaits tiek lēsts ap 200 tūkstošiem. Dominējošā reliģija [[budisms]] — [[lamaisms]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{tauta-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ziemeļkaukāza tautas]] 41u0k26tjgf8tfliamn6qwihvedsc6y 0 424673 3667375 3658945 2022-08-06T13:37:27Z Egilus 27634 /* Karjera */ wikitext text/x-wiki {{Basketbolista infokaste | vārds = Domants Sabonis | vārds_orig = ''Domantas Sabonis'' | attēls = Domantas Sabonis (32768447291).jpg | att_izm = | paraksts = Domants Sabonis 2017. gadā <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{ddv|1996|5|3}} | dz_viet = {{vieta|ASV|Oregona|Portlenda|3s=Portlenda (Oregona)}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[lietuvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=211}} | svars = {{mērvienība|kg=109}} | poz = {{Basketbola pozīcija|45}} | kar_sāk = 2012 | kar_beig = | numuri = | alga = | iesauka = | blank = | blank_d = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = [[Gonzagas Universitāte]] <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|ASV}} [[Sakramento "Kings"]] | numurs = 11 | amats = | līga = [[NBA]] <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = 11., pirmajā kārtā | dr_gads = [[2016. gada NBA drafts|2016]] | dr_līga = NBA | dr_kom = [[Orlando "Magic"]] <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2012–2014 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} ''[[Baloncesto Málaga|Unicaja Málaga]]'' | kl_sez 2 = 2012–2013 | klubs 2 = → {{flaga|Spānija}} ''[[CB Axarquía|Clínicas Rincón]]'' | kl_sez 3 = {{nbay|2016|full=y}} | klubs 3 = {{flaga|ASV}}[[Oklahomasitijas "Thunder"]] | kl_sez 4 = {{nbay|2017|start}}–{{nbay|2021|end}} | klubs 4 = {{flaga|ASV}}[[Indiānas "Pacers"]] | kl_sez 5 = {{nbay|2021|end}}–pašlaik | klubs 5 = {{flaga|ASV}}[[Sakramento "Kings"]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = | karj stat 4 = | karj stat 4_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = | taut 1 = {{bk|LTU}} <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * 2× [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]] (2020, 2021) | blankp = | blankp_d = | aģenti = | slavz = | dzimums = v | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaltemplates = {{Medal|Competition|[[Eiropas čempionāts basketbolā|Eiropas čempionāts]]}} {{Medal|Silver|[[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|Francija 2015]]|Basketbols}} }} '''Domants Sabonis''' ({{val|lt|Domantas Sabonis}}; dzimis {{dat|1996|5|3}} [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[ASV]]) ir [[lietuvieši|lietuviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[Centrs (basketbols)|centra]] un [[Spēka uzbrucējs|spēka uzbrucēja]] pozīcijā, [[Lietuvas basketbola izlase]]s dalībnieks. 2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Sakramento "Kings"]]. Divkārtējs [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībnieks. Domanta tēvs ir Lietuvas basketbola leģenda [[Arvīds Sabonis]]. Dzimis [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], ASV, laikā, kad tēvs spēlēja NBA komandā [[Portlendas "Trail Blazers"]]. == Karjera == Jaunieša karjeru aizvadījis [[Spānija|Spānijā]] [[Malagas "Unicaja"]] sastāvā. ASV spēlējis [[NCAA]] koledžu basketbolā [[Gonzagas Universitāte]]s komandas sastāvā. [[2016. gada NBA drafts|2016. gada NBA draftā]] D. Saboni ar 11. kārtas numuru izvēlējās [[Orlando "Magic"]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=NBA duris pravėrė antras Sabonis: Domantui – 11-as šaukimas!|url=http://www.delfi.lt/krepsinis/naujienos/nba-duris-pravere-antras-sabonis-domantui-11-as-saukimas.d?id=71646656|website=Krepsinis.lt|language=lt|accessdate=June 24, 2016}}</ref> tomēr spēlētājs nokļuva [[Oklahomasitijas "Thunder"]] sastāvā,<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Domantas Sabonis iškeistas į "Thunder"|url=https://www.basketnews.lt/news-99017-domantas-sabonis-iskeistas-i-thunder.html|website=BasketNews.lt|language=lt|date=June 24, 2016|accessdate=June 24, 2016}}</ref> jo drafta naktī kopā ar [[Ersans Iljasova|Ersanu Iljasovu]] un [[Viktors Oladipo|Viktoru Oladipo]] tika aizmainīts pret [[Seržs Ibaka|Seržu Ibaku]]. Pēc vienas sezonas 2017. gada vasarā viņš kopā ar V. Oladipo tika aizmainīts uz [[Indiānas "Pacers"]] pret [[Pols Džordžs|Polu Džordžu]]. "Pacers" sastāvā kā starta piecinieka spēlētājs nostiprinājies kopš [[2019.—2020. gada NBA sezona]]s. Šajā sezonā viņa sniegums tika novērtēts arī ārpus kluba — viņš saņēma savu pirmo uzaicinājumu piedalīties [[NBA Visu Zvaigžņu spēle|NBA Visu Zvaigžņu spēlē]] (šo sasniegumu atkārtoja arī pēc gada). 2022. gada janvārī D. Sabonis aizvaadīja savu karjeras rezultatīvāko spēli, uzvarā pret [[Jūtas "Jazz"]] (125—113) gūstot 42 punktus. Sezonas vidū "Pacers" paziņoja, ka ir gatavi piedāvāt citām komandām savus labākos spēlētājus, un februārī D. Sabonis kopā ar [[Džastins Holidejs|Džastinu Holideju]] un [[Džeremijs Lembs|Džeremiju Lembu]] tika aizmainīts uz [[Sakramento "Kings"]] pret [[Tairīssu Halibārtons|Tairīsu Halibārtonu]], [[Badijs Hīlds|Badiju Hīldu]] un [[Tristans Tompsons|Tristanu Tompsonu]].<ref>[https://www.wrtv.com/sports/espn-pacers-trading-domantas-sabonis-jeremy-lamb-and-justin-holiday ESPN: Pacers trading Domantas Sabonis, Jeremy Lamb and Justin Holiday] ESPN</ref> === Lietuvas izlase === [[Lietuvas basketbola izlase|Lietuvas valstsvienības]] sastāvā debitējis 2015. gadā, kļūstot par jaunāko Lietuvas izlasē spēlējušo basketbolistu (par dažām dienām pārspēja [[Jons Valančūns|Jona Valančūna]] rekordu).<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Lietuvos rinktinės statistika: naudingiausi, rezultatyviausi ir taikliausi|url=http://www.basketnews.lt/news-88608-lietuvos-rinktines-statistika-naudingiausi-rezultatyviausi-ir-taikliausi.html|website=BasketNews.lt|accessdate=September 1, 2015}}</ref> Izlases sastāvā izcīnīja sudraba medaļu [[2015. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2015. gada Eiropas čempionātā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Dvejonės baigėsi – Jonas Kazlauskas paskelbė galutinį rinktinės dvyliktuką|url=http://www.15min.lt/24sek/naujiena/lietuva/dvejones-baigesi-jonas-kazlauskas-paskelbe-galutini-rinktines-dvyliktuka-875-524785|website=24sek.lt|accessdate=September 1, 2015}}</ref> kā arī pārstāvēja izlasi {{oss|V=2016|L=L}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Domantas SABONIS at the Players of the Rio 2016 - Olympic Basketball Tournament (Men) 2016 - FIBA.com|url=http://www.fiba.com/olympics/2016/Domantas-SABONIS|website=FIBA.com|accessdate=November 25, 2016}}</ref> Piedalījies [[2016. gada vasaras olimpiskās spēles|2016. gada vasaras olimpisko spēļu]] turnīrā. Ticis atzīts par 2018. gada Lietuvas gada basketbolistu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Rimkus |first1=Kęstas |title=Domantas Sabonis nurungė Joną Valančiūną geriausio šalies krepšininko rinkimuose |url=https://www.15min.lt/24sek/naujiena/lietuva/domantas-sabonis-nurunge-jona-valanciuna-geriausio-salies-krepsininko-rinkimuose-875-1068574 |website=15min.lt/24sek |accessdate=December 4, 2018}}</ref> == Statistika == {{Basketbolista statistika}} === NBA === ==== Regulārā sezona ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2016|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Oklahomasitijas "Thunder"|"Thunder"]] | '''81''' || '''66''' || 20,1 || 39,9 || 32,1 || 65,7 || 3,6 || 1 || 0,5 || 0,4 || 5,9 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2017|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 74 || 19 || 24,5 || 51,4 || 35,1 || '''75,0''' || 7,7 || 2 || 0,5 || 0,4 || 11,6 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2018|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 74 || 5 || 24,8 || '''59,0''' || '''52,9''' || 71,5 || 9,3 || 2,9 || 0,6 || 0,4 || 14,1 |- | style="text-align:left;"|{{nbay|2019|full=yes}} | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 62 || 62 || '''34,8''' || 54,0 || 25,4 || 72,3 || '''12,4''' || '''5''' || '''0,8''' || '''0,5''' || '''18,5''' |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 291 || 152 || 25,6 || 52,2 || 32,1 || 72,2 || 8 || 2,6 || 0,6 || 0,4 || 12,1 |} ==== Izslēgšanas spēles ==== {{Basketbolista statistikas galvene}} |- | style="text-align:left;"|[[2017. gada NBA izslēgšanas spēles|2017]] | style="text-align:left;"|[[Oklahomasitijas "Thunder"|"Thunder"]] | 2 || 0 || 3 || 0 || 0 || '''100''' || 1 || 0 || 0,5 || '''0,5''' || 2 |- | style="text-align:left;"|[[2018. gada NBA izslēgšanas spēles|2018]] | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | '''7''' || 0 || 23,7 || '''58,1''' || 14,3 || 77,8 || 4,6 || 0,7 || 0,1 || 0,3 || '''12,4''' |- | style="text-align:left;"|[[2019. gada NBA izslēgšanas spēles|2019]] | style="text-align:left;"|[[Indiānas "Pacers"|"Pacers"]] | 4 || 0 || '''24,0''' || 41,4 || '''25,0''' || 64,3 || '''7,3''' || '''4''' || '''0,8''' || 0,3 || 8,5 |- class="sortbottom" | style="text-align:center;" colspan="2"|Karjera | 13 || 0 || 20,6 || 51,1 || 16,7 || 75,0 || 4,8 || 1,6 || 0,4 || 0,3 || 9,6 |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{basketbolists-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Sabonis, Domants}} [[Kategorija:1996. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Lietuvas basketbolisti]] [[Kategorija:Oklahomasitijas "Thunder" spēlētāji]] [[Kategorija:Indiānas "Pacers" spēlētāji]] [[Kategorija:Sakramento "Kings" spēlētāji]] [[Kategorija:2016. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Oregonā dzimušie]] ox7arl7zqvwicxfmbygpq8ul1slu3c9 0 431870 3667330 3550728 2022-08-06T12:59:03Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Daibe | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Stalbes pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2018|03|02||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=37736 |title=Informācija par objektu: Daibe |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 34 | population_density_km2 = | latd = 57.4526 | latNS = N | longd = 25.0741 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Daibe''' (agrāk arī '''Daibes muiža''') ir ciems [[Stalbes pagasts|Stalbes pagastā]], [[Cēsu novads|Cēsu novadā]]. Atrodas 91 km attālumā no [[Rīga]]s. Apdzīvotā vieta izveidojusies ap bijušās Daibes (''Daiben'') muižas centru. Ciema apkārtnē atrodas ūdenstilpes [[Mauriņu dīķis]], [[Ozolkalna dīķis]], [[Daibes dīķis]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] [[Kategorija:Stalbes pagasts]] dpp18l0njxx7bjzm63ad25y6xvcppfo 0 433387 3667322 3653336 2022-08-06T12:53:14Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Paukuciems | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Limbažu pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2007|04|19||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=105176 |title=Informācija par objektu: Paukuciems |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 40 | population_density_km2 = | latd = 57.493 | latNS = N | longd = 24.7166 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Paukuciems''' (arī '''Paukciems''') ir ciems [[Limbažu pagasts|Limbažu pagastā]], [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Atrodas 86 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas vairākas apskates vietas ([[Limbažu Lielezera dabas taka]], [[Limbažu mācītājmuiža]]), [[Limbažu Lielezers]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Limbažu novada ciemi]] [[Kategorija:Limbažu pagasts]] qowgiqyc7m7rqyjhyvywex6kmmscx21 0 433751 3667329 3651990 2022-08-06T12:58:36Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Roperbeķi | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Umurgas pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = {{dat|2007|03|29||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=37739 |title=Informācija par objektu: Roperbeķi |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 10 | population_density_km2 = | latd = 57.4873 | latNS = N | longd = 24.8463 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Roperbeķi''' (arī '''Rotenbergi''') ir ciems [[Umurgas pagasts|Umurgas pagastā]], [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Atrodas 97 km attālumā no [[Rīga]]s. Ciema apkārtnē atrodas [[Zvejnieku ezers]]. == Vēsture == [[Attēls:Roperbeķes muiža pirms 1914.jpg|thumb|250px|left|Roperbeķes muižas kungu māja (pirms 1914).]] Veidojies [[Roperbeķes muiža]]s ({{val-de|Rooperbeck}}, 16. gadsimtā ''Salszenhoff'') centrā pie [[Brasla (Gaujas pieteka)|Braslas upes]]. 1776. gadā muižu iegādājās Ludvigs fon [[Fēgezaki|Fēgezaks]], 1803. gadā majors Ādams Reinholds [[Fon Belovi|fon Belovs]] (''Below''). 19. gadsimta beigās Roperbeķu muižas kungu māja kļuva par pagasta skolas ēku.<ref>[https://www.limbazubiblioteka.lv/muizu_vestures_skices/ limbazubiblioteka.lv]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Limbažu novada ciemi]] [[Kategorija:Umurgas pagasts]] 9km2s2wymp3jtezc7v2njqy63l5tpte 0 434204 3667327 3555634 2022-08-06T12:57:14Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Tenīši | settlement_type = | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Pāles pagasts]] | area_total_km2 = | area_land_km2 = | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=31921 |title=Informācija par objektu: Tenīši |accessdate={{dat|2019|06|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = <100 | population_density_km2 = | latd = 57.6565 | latNS = N | longd = 24.7637 | longEW = E | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Tenīši''' (arī '''Kānadžu kakts''') ir mazciems [[Pāles pagasts|Pāles pagastā]], [[Limbažu novads|Limbažu novadā]]. Atrodas 103 km attālumā no [[Rīga]]s, 1 km uz dienvidrietumiem no [[Ārciems|Ārciema]]. Mazciema apkārtnē atrodas [[Ārciema dzirnavu ezers]] un [[Ārciema parks]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas ciemi]] [[Kategorija:Limbažu novada ciemi]] [[Kategorija:Pāles pagasts]] 8vmgxwbfscmyzzrldc3vm15v0bmnzfd 3 442292 3667370 3115052 2022-08-06T13:34:35Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:ProdesignerPL]] uz [[Dalībnieka diskusija:PiotrMisa]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/ProdesignerPL|ProdesignerPL]]" to "[[Special:CentralAuth/PiotrMisa|PiotrMisa]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ProdesignerPL}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2019. gada 25. septembris, plkst. 01.34 (EEST) ar9ha4ku5d3dkkh7svy7tl1amho83di 0 448403 3667409 3604385 2022-08-06T14:03:56Z Egilus 27634 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste |nosaukums = [[1970]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = +4,9 °C |min Lat = –38,7 °C |max Lat = +31,2 °C |vid Rīga = +5,3 °C |min Rīga = −33,7 °C |max Rīga = +29,3 °C |nokrišņi gadā = Latvija: 644,1 mm<br>Rīga: 718,4 mm |nokrišņi mēnesī = Rīga: 126,7 mm (septembris) |nokrišņi dekādē = Rīga: 70,8 mm (septembris) |nokrišņi diennaktī = Rīga: 32,6 mm ([[6. septembris]]) |sniega sega = Rīga: 42 cm ([[3. marts]]) |vējš 10 min = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[1970]]. gada laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' Vidējā gada gaisa temperatūra Latvijā bija +4,9 grādi. Tā svārstījās no +3,9 grādiem [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] līdz +5,8 grādiem [[Liepāja|Liepājā]], tostarp +5,4 grādi [[Rīga|Rīgā]]. Gada minimālā gaisa temperatūra visās novērojumu stacijās, izņemot četras piejūras stacijas, noslīdēja zem –30 grādiem un bija robežās no –23,5 °C Ventspilī, līdz –38,7 °C Zosēnos, tostarp Rīgā −33,7 °C. Savukārt gada maksimālā gaisa temperatūra visā valstī, izņemot trīs novērojumu stacijas, nepārsniedza +30 grādus un bija robežās no +25,8 °C Ventspilī, līdz +31,2 °C Rēzeknē, tostarp Rīgā +29,3 °C.<ref>[https://www4.meteo.lv/klimatariks/ Klimata pārmaiņu analīzes rīks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20191220195254/https://www4.meteo.lv/klimatariks/ |date={{dat|2019|12|20||bez}} }}, meteo.lv</ref> == Gada notikumi == === Janvāris === 1969./1970. gada ziema Latvijā bija auksta. 1969. gada decembris Rīgā bija par 5,1 grādu aukstāks par normu, janvāris — par 4,2 grādiem aukstāks.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n042|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n042{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 42, {{dat|1970|2|20|SK}}</ref> * [[8. janvāris|8.]]—[[9. janvāris]] — [[Daugavpils|Daugavpilī]] un [[Rēzekne|Rēzeknē]] stipri sniga, trakoja sniegputenis, bet republikas rietumos valdīja skaidras debesis, pūta lēns vējš un pieturējās stiprs sals. 8. janvārī Rēzeknē un Dagdā bija –9 grādi, bet Ainažos, Stendā un Mērsragā — no mīnus 21 līdz mīnus 22 grādiem. Ciklons, kas izraisīja puteni Latvijas dienvidaustrumos, virzījās uz ziemeļaustrumiem, savukārt anticiklons no Zviedrijas dienvidiem, turpināja virzīties uz Baltiju.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n006|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Temperatūra pazemināsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n006{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 6, {{dat|1970|1|9|SK}}</ref> * [[14. janvāris]] — Rīgā un daļā Latvijas iestājās atkusnis, bet no Somijas ziemeļiem uz dienvidiem sāka pārvietoties ļoti auksts gaiss ar –20, –25 grādu temperatūru. Sākumā lēnām — ar 5 kilometru lielu ātrumu stundā, bet pēc tam aizvien ātrāk un ātrāk — 15 līdz 20 kilometru stundā aukstā gaisa fronte pārgāja Somiju, Igauniju un Latviju. Visā valstī jau 16. janvārī iestājās stabils sals.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n012|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sals pastiprināsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n012{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 12, {{dat|1970|1|16|SK}}</ref> Otrās dekādes beigās lielā daļa PSRS Eiropas teritorijas un Baltijā laikapstākļus noteica plašs anticiklons, saistībā ar to Latvijā laiks bija auksts un lielākoties bez nokrišņiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n018|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vai laiks mainīsies?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n018{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 18, {{dat|1970|1|23|SK}}</ref> * [[30. janvāris]]: ** Visā Latvijā valdīja stiprs sals. Rīgā pulksten 10 no rīta termometrs rādīja –32 grādus. Nākamajās divās, trīs dienās republikas dienvidaustrumos joprojām bija ļoti auksts, naktī no 27 līdz 32 grādi un dienā no 20 līdz 25 grādi. Pārējos rajonos sāls mazinājās, naktī 15 līdz 20 dienā 10 līdz 15 grādi zem nulles.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n024|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sals mazināsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n024{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 24, {{dat|1970|1|30|SK}}</ref> ** Rīgā tika uzstādīts jauns diennakts absolūtais temperatūras minimums, '''−33,7 °C'''. Šī ir arī zemākā novērotā gaisa temperatūra Rīgā janvārī, kā arī trešā jebkad zemākā reģistrētā gaisa temperatūra galvaspilsēta, piekāpjoties tikai [[1985. gada laikapstākļi Latvijā|1985. gada]] 12. februārī reģistrētajiem −34,6 °C un 1956. gada 1. februārī reģistrētajiem −34,9 °C. ** Arī dienā Rīgā gaisa temperatūra nepakāpās augstāk par –21,1 °C un šī bija desmitā (uz to brīdi ceturtā) aukstākā diena galvaspilsētā, kopš 1943. gada ieskaitot. === Februāris === * [[6. februāris]]: ** Virs Rīgas gaiss kļuva aukstāks visā atmosfēras slānī. Pie zemes temperatūra no –2 grādiem pazeminājās līdz –14 grādiem. Trīs kilometru augstumā dienu iepriekš bija –14. bet 6. februārī –23 grādi. Piecu kilometru augstumā bija –31 un ir –38 grādi. Bet astoņu kilometru augstumā aukstais gaiss, kas nāca no Skandināvijas, nebija nokļuvis.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n030|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Silts laiks nav paredzams] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n030{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 30, {{dat|1970|2|6|SK}}</ref> ** [[Grenlande]]s krastus sasniedza ļoti dziļš ciklons. Tā avangarda daļas spiediena krišanās sasniedza nepieredzētus apmērus — 14,5 milimetrus uz dzīvsudraba stabiņa. Šādu spiediena krišanās šajos rajonos sinoptiķi neatceras. (1969. gada 2. novembra viesuļvētras laikā spiediens trīs stundu laikā nokritās par 12 milimetriem uz dzīvsudraba stabiņa.) Vējš ciklona aizmugures daļā pastiprinājies līdz 12 ballēm un sasniedza orkāna spēku.<ref name="periodika.lv">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n036|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vējš pieņemsies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n036{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 36, {{dat|1970|2|13|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — virs Francijas izveidojās otrs ļoti dziļš ciklons. Atmosfēras spiediena krišanās tajā sasniedza 12 milimetrus. No rīta tā centrs pletās virs Vācijas un diametrs palielinājās līdz 1500 kilometriem. Tas izraisīja dienvidaustrumu vēja pastiprināšanos Baltijā. Nākamajā dienā viesulis kļuva vājāks un virzījās uz Poliju. Tādēļ Latvijā vējš kļuva stiprāks un republikas dienvidu daļā tika prognozēts stiprs sniegs.<ref name="periodika.lv"/> * [[16. februāris]] — sniega segas biezums Rīgā sasniedza 41 centimetru. * [[18. februāris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net">[https://en.tutiempo.net/climate/1970/ws-264220.html Climate Riga (Year 1970) - Climate data (264220)], en.tutiempo.net {{angliski}}</ref> * [[20. februāris]] — Rīgā, plkst. 10 no rīta, bija –20 grādi. Gaisa mitrums — 91 procents. Dienvidaustrumu vējš 3 metri sekundē, atmosfēras spiediens — 771 milimetrs dzīvsudraba staba, kas ir par 11 milimetriem augstāk par normu.<ref name="Sinoptiķa komentārs | Kļūs siltāks"/> === Marts === * [[1. marts]] — diennakts minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās līdz –13,5 °C. * [[3. marts]]: ** Ciklons, kas virzījās no [[Budapešta]]s uz [[Poznaņa|Poznaņu]] un kura centrs pletās virs Ziemeļpolijas, Latvijai atnesa lietu, vēju un šķīdoni. Ciklona diametram bija ļoti plašs — no Romas līdz Murmanskai un no Maskavas līdz Londonai. Vēja ātrums, ko šis ciklons izraisīja Rīga, pēc hidrometeoroloģiskās stacijas fiksētajiem datiem, ap pulksten 21, sasniedza 13, brīžiem 19 metrus sekundē. Daugavpilī vējš bija vēl stiprāks — no 20 līdz 28 metriem sekundē. Maksimālā gaisa temperatūra, kas tika reģistrēta apmēram pulksten 17. bija +6 grādi. Rīgā bija 1 mm nokrišņu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n054|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Viesis no dienvidiem] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n054{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 54, {{dat|1970|3|4|SK}}</ref> ** Sniega segas biezums Rīgā sasniedza 42 centimetri, kas bija šī gada maksimums. * [[13. marts]] — Latvijai tuvojās ciklons no dienvideiropas. Jau iepriekšējā vakarā dienvidos bija redzama mākoņu siena. Tā centrs bija nonācis līdz Budapeštai, bet nokrišņu zona pletās no Ukrainas līdz Daugavpils—Kaļiņingradas līnijai.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n060|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Tā sākas ciklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n060{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 60, {{dat|1970|3|13|SK}}</ref> * [[18. marts]] — ar diennakts vidējās gaisa temperatūras paaugstināšanos virs 0 grādiem, Rīgā iestājās meteoroloģiskais pavasaris.<ref name="ReferenceA">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n072|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vai pavasaris atnācis?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n072{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 72, {{dat|1970|3|27|SK}}</ref> * [[21. marts]] — naktī, plkst. 3.56, Latvijā iestājās astroloģiskais pavasaris.<ref name="ReferenceA"/> * [[24. marts]] — pirmo reizi kopš gada sākuma, sniega segas biezums Rīgā samazinājās zem 10 centimetriem. * [[27. marts]] — aktīvs ciklons, ar centru virs Skandināvijas, virzījās uz ziemeļaustrumiem, attālinot augstā spiediena apgabalu, kurš 18. martā Rīgā atnesa saulainu laiku. Fenoloģiskais pavasaris Latvijā vēl nebija iestājies. Daugava bija pārklāta ar ledu, ūdens līmenis praktiski nemainījās. Vienīgais izņēmums bija [[Bārta (upe)|Bārta]]. Tur jau bija sācies īsts pavasaris. Vietām ūdens līmenis upē bija pacēlies vairāk par metru un sinoptiskais pavasaris sākās 16. martā.<ref name="ReferenceA"/> * [[29. marts|29.]]—[[31. marts]] — vēsas naktis. Minimālā gaisa temperatūra Rīgā trīs dienas pēc kārtas pazeminājās zem –4 grādiem (29. martā –6,3 °C). === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — Rīgā iestājās [[Pavasara klimats Latvijā|meteoroloģiskais pavasaris]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili virs 0 °C. * [[3. aprīlis]] — termometra dzīvsudraba stabiņā aprīļa pirmajās dienās pirmo reizi 1970. gada pavasarī pacēlās līdz +5, +9 grādiem. Tomēr arī temperatūras paaugstināšanās nespēj ''pamodināt'' Daugavu. Ūdens līmenis gandrīz nemaz nav pacēlies. Pēc hidrologu tā brīža aplēsēm, ledus iešana Daugavā Rīgas rajonā bija gaidāma tikai aprīļa otrās dekādes sākumā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n078|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Laiks atkal kļūs siltāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n078{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 78, {{dat|1970|4|3|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — galvaspilsētā pilnībā nokusa sniega sega. * [[7. aprīlis]] — pirmo reizi pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +10 grādiem un bija +13,2 °C. * [[9. aprīlis]] — pirmo reizi pavasara sezonā, maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +15 grādiem un bija +15,3 °C. Aprīļa pirmajā dekādē Latvijā ieradās pavasaris. Temperatūra galvaspilsētā sasniedza +15 grādus. Atdzīvojās augu pasaule un ieradās pirmie gājputni. Tomēr vēsā Baltijas jūra ievērojami ietekmēja laikapstākļus. Kamēr Rīgā [[9. aprīlis|9. aprīlī]] spoži spīdēja saule un valdīja silts laiks, tikmēr Ventspilī sniga slapjš sniegs, bija auksts un mitrs laiks. Turpretīm Latvijas augstienēs turpināja valdīt ziema — sniega segas biezums [[10. aprīlis|10. aprīļa]] rītā bija 38 centimetri. Bārtā, Ventā, Lielupē, Daugavā un Gaujā ledus iešana norisinājās pilnā sparā. Līksnas rajonā un lejpus Jēkabpils ir izveidojušies ledus sastrēgumi. Ūdens līmenis vietām ir cēlies par 3 līdz 7 metriem. Vislielākās nepatikšanas sagādāja ledus sastrēgums Ķekavā pie Doles salas. Tur ūdens līmenis pacēlās par metru augstāk, kā jebkad šajā vietā. Applūda dažas celtnes upes kreisajā krastā. Taču Pļaviņu HES laida cauri slūžām lielāku daudzumu ūdens, ledus aizsprosts pie Doles salas sagruva un ūdens līmenis kritās. Augsts ūdens līmenis bija arī pie Jelgavas, Kalnciema, Bārtas un Ventas lejtecē. Pirmās dekādes beigās Baltijas valstis sasniedza kārtējais dienvidu ciklons, kas nesa bagātīgus nokrišņus un laika pasliktināšanos. Tā centrs pārvietojās Vīnes—Gdaņskas virzienā, atnesot stipru lietu un gaisa temperatūras pazemināšanos dienā no +5 līdz +8 grādiem un naktī no +1 līdz +5 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n084|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Viesis no dienvidiem pasliktina laiku] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n084{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 84, {{dat|1970|4|10|SK}}</ref> Otrās dekādes vidū valdošie rietumu vēji Latvijā nesa siltu, mitru un lietainu laiku. Ledus jau bija izgājis Bārtā, Ventā un Lielupē. Ūdens līmenis tur bija augsts. No ledus važām bija atbrīvojusies Gauja un Salaca. Lielākā daļa ledus bija izgājusi Rīgas jūras līcī, un ūdens līmenis upēs sāka kristies. Ledus bija izgājis arī Daugavā, vienīgi saglabājoties Pļaviņu HES ūdenskrātuvē.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n90|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Joprojām pieturēsies nepatstāvīgs laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n90{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 90, {{dat|1970|4|17|SK}}</ref> * [[27. aprīlis]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> === Maijs === * [[3. maijs|3.]]—[[19. maijs]] — 17 dienas pēc kārtas galvaspilsētā netika novēroti nokrišņi. Tika ziņots, ka tas notiek aptuveni reizi 30 gados.<ref name="ReferenceB">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n117|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Laika apstākļi uzlabosies] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n117{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 117, {{dat|1970|5|22|SK}}</ref> Laikraksta "Rīgas Balss" [[15. maijs|15. maija]] numurā tika rakstīts, ka pēdējais lietus Rīgā nolijis [[2. maijs|2. maijā]] — pirms 13 dienām. [[1911]]. un [[1914]]. gada maijā bija 14 dienas bez nokrišņiem, [[1954]]. gadā — 17 dienas. Rekordu pārspēja [[1950]]. gads, kad 18 dienas pēc kārtas Rīgas ielās nenokrita ne lietus lāsīte.<ref name="ReferenceC">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n111|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Svētdien laiks būs aukstāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n111{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 111, {{dat|1970|5|15|SK}}</ref> * [[5. maijs]] — Latvijā valdīja lieli temperatūras kontrasti. Kamēr Ventspilī termometrs rādīja +5 grādi, tikmēr Daugavpilī gaiss iesila līdz +29 grādiem. Nelielā attālumā temperatūras starpība sasniedza 24 grādus! Galvaspilsētā maksimālā gaisa temperatūra sasniedza +11,0 °C. Divas krasi atšķirīgas gaisa masas virs Latvijas atdalīja atmosfēras fronte. Parasti šādās frontēs, ar tik krasiem temperatūras kontrastiem, veidojās stipras lietusgāzes ar pērkona negaisiem — bet ne šajā gadījumā. Esošā fronte bija izņēmums. Tikai vienā vietā Bauskā noducināja pērkons, taču arī tur nebija lietus. Nokrišņu nebija tādēļ, ka gaiss bija ļoti sauss — ieradies no Vidusāzijas. Šis apstāklis neļāva izveidoties lielām lietus lāsēm, kas būtu varējušas atmosfēru uzlādēt ar elektrību un veidoties negaisiem.<ref name="ReferenceD">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n106|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Būs silts laiks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n106{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 106, {{dat|1970|5|8|SK}}</ref> * [[7. maijs]] — pirmo reizi 1970. gadā maksimālā gaisa temperatūra Rīgā pakāpās virs +20 grādiem un bija +20,7 °C. * [[8. maijs]] — ūdens temperatūra Daugavas un Lielupes grīvā bija pakāpusies līdz +10, +12 grādiem.<ref name="ReferenceD"/> * [[15. maijs]] — Latvijas upēs ūdens pakāpeniski kļuva siltāks. Daugavas grīvā un Lielupē tam bija +15, +16 grādi, Gaujā — +14 grādi. Rīgas jūras līcī ūdens temperatūra cēlās lēnāk. Vēl pāris dienas iepriekš līča ziemeļos tika novēroti atsevišķi peldoši ledus gabali. Ūdens temperatūra līča dienvidu daļā bija +5, +9 grādu robežās.<ref name="ReferenceC"/> * [[22. maijs]] — gaisa temperatūra pulksten 10 bija +11 grādi (maksimālā pēcpusdienā +13,5 grādi). Relatīvais gaisa mitrums — 78 procenti. Pūta dienvidu vējš, 6 metri sekundē. Gaisa spiediens — 751 milimetrs dzīvsudraba stabiņa. Mākoņu augstums virs Rīgas — 1500 metru. Ūdens temperatūra Daugavas grīvā un Lielupes grīvā no +13 līdz +15 grādiem. Ūdens temperatūra Rīgas jūras līcī +10 grādu.<ref name="ReferenceB"/> * [[30. maijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> === Jūnijs === '''1970. gada vasaras''' gaisa temperatūra bija krietni svārstīga — te karsts, te pēkšņi krietni dzestrs. ja vēl jūnijā pārsvarā bija silts un sauss laiks (mēneša nokrišņu daudzums zemāks par normu), tad jūlijā, īpaši sākot ar otro dekādi, valdīja lietus un vēsums.<ref name="ReferenceE">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n177|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Kādas būs augusta pirmās dienas?] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n177{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 177, {{dat|1970|7|31|SK}}</ref> Kopumā vasara, ar vidējo gaisa temperatūru +16,5 °C, par 0,8 grādiem bija siltāka par tā brīža normu. Nokrišņu daudzums sasniedza 192 milimetrus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n207|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Vasaras rezultāti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n207{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 207, {{dat|1970|9|4|SK}}</ref> * [[5. jūnijs]] — Rīgā iestājās [[Vasaras klimats Latvijā|meteoroloģiskā vasara]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru virs +15 °C. Meteoroloģiskā vasara galvaspilsētā ilga 90 dienas. * [[6. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[8. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[9. jūnijs]] — siltākā mēneša nakts galvaspilsētā. Temperatūra nakts stundās nenoslīdēja zemāk par +16,3 grādiem. * [[10. jūnijs|10.]]—[[12. jūnijs]] — trīs dienas pēc kārtas Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[10. jūnijs]] — Rīgu skāra spēcīgs pērkona negaiss! Pilsētā tika reģistrēti no 15 līdz 50 milimetri nokrišņu. Aviometeoroloģiskā stacija vislielāko nokrišņu daudzumu reģistrēja centrālās lidostas rajonā — 44 milimetri. Apmēram tik pat daudz nokrišņu bija pilsētas centrā netālu no LVU — 43 milimetri. Mazāk nokrišņu (28 milimetri) tika reģistrēti Rīgas nomalē. Pie Ķīšezera bija tikai 15 milimetri nokrišņu. Pavisam pār pilsētu nolika aptuveni 7 miljoni tonnu ūdens. Rezultātā appludinātas tika dažas ielas un pagrabi. Atmosfēra nebija skopojusies arī ar elektriskajiem lādiņiem. Zibens saspēra daudzus dārzu un parku kokus. Tik intensīvas parādības galvenais cēlonis bija nenoturīga atmosfēra. Strauji veidojās pamatīgi gubu lietus mākoņi, kas arī atnesa spēcīgo pērkona negaisu un intensīvās lietusgāzes.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n135|issueType:P Sinoptiķa komentārs | 7 miljoni tonnu ūdens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n135{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 135, {{dat|1970|6|12|SK}}</ref> * [[26. jūnijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Jūnija pēdējai nedēļai bija raksturīga ciklona pārvietošanās no Ziemeļatlantijas uz austrumiem. Ātri virzoties pāri okeāna plašumiem, ciklona ātrums mazinājās. Sevišķi strauja bremzēšana notika pie Baltijas jūras. Bija vēss laiks. dienā temperatūra apmēram +20, naktī apmēram +10 grādi. Vietām īslaicīgs lietus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n153|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bez pārmaiņām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n153{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 153, {{dat|1970|7|3|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]] — diennakts nokrišņu summa Rīgā sasniedza 27,3 milimetrus. * [[10. jūlijs]]: ** Karstākā 1970. gada diena galvaspilsētā. Pēcpusdienā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +29,3 grādiem. ** Vakarā un naktī Latvijai pāri virzījās aukstā atmosfēras fronte, atnesot lietu un pērkona negaisu. Austrumos no šīs frontes temperatūra dienā sasniedz +28, +30 grādus, bet aiz tās bija pērkona lietus un vēsums. Vēl [[9. jūlijs|9. jūlija]] vakarā šī atmosfēras fronte atradās 300 km attālumā un stiepās no Budapeštas līdz Oslo un tālāk uz ciklona centru virs Atlantijas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n159|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Būs vēsāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n159{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 159, {{dat|1970|7|10|SK}}</ref> ** Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> Jūlija otrā dekāde laiks Latvijā kļuva vēss un mitrs. Dzīvsudraba stabiņš agrās rīta stundās nepaaugstinās virs +10, +13 grādiem. Arī dienās saule silda visai rudenīgi un gaisa temperatūra nepaaugstinās virs +16, +19 grādu atzīmes. Relatīvais gaisa mitrums svārstās no 70 līdz 95 procentiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n165|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atmosfērā nav pastāvības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n165{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 165, {{dat|1970|7|17|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[23. jūlijs]] — dziļš ciklons izraisīja vētru Latvijā. Vēja stiprums Rīgas jūras līcī sasniedza 10 līdz 11 balles, viļņu augstums — divus metrus, bet Baltijas jūrā — piecus metrus.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n171|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Nepiepildītās cerības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n171{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 171, {{dat|1970|7|24|SK}}</ref> Jūlija pēdējā dekāde virs Rietumeiropas un Viduseiropas pletās augsta spiediena apgabals. Tās ziemeļu perifērijā no Atlantijas okeāna pāri Lielbritānijai uz austrumiem izlauzās atsevišķi cikloni. Taču nenonākdami līdz Baltijai, tie pavērsās uz ziemeļiem, uz Skandināvijas pussalu. Tomēr atmosfēras frontes, kas bija saistītas ar šiem cikloniem, vēlās pāri Latvijai, nesdamas lietu.<ref name="ReferenceE"/> === Augusts === Jūlija beigās un augusta sākumā no Centrālās Eiropas un Baltiju un Skandināviju pārvietojās milzīgs anticiklons. Latvijā kļuva jūtami siltāks un beidzās lietainais periods. Vairākas dienas spoži spīdēja saule un termometrs rādīja +22, +27 grādus. Tomēr siltais un sausais periods bija īss. Jau [[4. augusts|4. augustā]] virs Polijas izveidojās ciklons, kas strauji virzījās uz Baltijas jūru. Krasa pretējo gaisa masu maiņa Baltijā izveidoja labvēlīgus apstākļus negaisiem, ko pavadīja spēcīgas lietusgāzes. Dažos Latvijas rajonos, Valmieras un Daugavpils apkaimē, mazāk nekā stundas laikā, nolika 23 līdz 27 milimetri nokrišņu, kas sastādīja gandrīz pusi no mēneša normas.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n183|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Stiprs lietus] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n183{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 183, {{dat|1970|8|7|SK}}</ref> Augusta pirmā puse atbilstoši PSRS hidrometeocentru prognozei vajadzēja būt karstākai un sausākai. Tomēr pretēji cerētajam un prognozētajam, laiks neiepriecināja ne rīdziniekus. ne Jūrmalas viesus. Lai gan Rīgas jūras līcī ūdens bija silts, peldētāju bija maz — gaisa temperatūra dienā nepārsniedza +18, +20 grādus, bet saule reti izlauzās cauri lielajiem mākoņu blīvējumiem. Šādi laiku apstākļi bija izskaidrojami ar biežajiem cikloniem, kas atnesa aukstumu no Atlantijas. Mākoņainais, bet diezgan sausais laiks nebija labvēlīgs arī sēņotājiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n189|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Svētdienas cerības] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n189{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 189, {{dat|1970|8|14|SK}}</ref> * [[21. augusts]] — ūdens temperatūra Rīgas jūras līča piekrastes zonā no rīta +15 līdz +17 grādiem, dienā no +19 līdz +20 grādiem.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n195|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Septembris būs silts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n195{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 195, {{dat|1970|8|21|SK}}</ref> * [[27. augusts]] — naktī uz 27. augustu virs Somijas temperatūra pazeminājās līdz −1, −3 grādiem. Un augsta gaisa spiediena josla sāka virzīties uz Baltiju. [[28. augusts|28. augusta]] nakts pirmajā pusē tai vajadzēja sasniegt Latviju un izraisīt temperatūras pazemināšanos. Aprēķini attaisnojās: gaisa temperatūra patiesi kritās tik zemu, kas agrāk nekad nav novērots (Skrīveros — līdz 0, Jelgavā — līdz +1 grādam, Ainažos — līdz +2 grādiem). Reljefa zemākās vietās gaisā (2 metru augstumā) un uz augsnes bija stipra salna. Zāles līmeņa augstumā (visaukstākais zemes gaisa slānis) pat Rīgā bija –4 grādi (2 metru augstumā +1,9 °C), agrā rītā varēja redzēt baltu sarmu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n201|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Uzmanību — salnas!] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n201{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 201, {{dat|1970|8|28|SK}}</ref> Jau tās pašas dienas pēcpusdienā, gaisa temperatūra Rīgā pakāpās līdz +18,2 grādiem. === Septembris === 1970. gada septembra temperatūra Rīgā bija 0,1 grādu zemāka nekā parasti, bet nokrišņu daudzums — lielāks kā jebkad Latvijā. Tas divkārt pārsniedza normu.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n231|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atlantijas mitrajā gaisā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n231{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 231, {{dat|1970|10|2|SK}}</ref> * [[1. septembris]] — silta diena. Maksimālā gaisa temperatūra Rīgā sasniedza +23,3 °C. * [[2. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[3. septembris]] — Rīgā iestājās [[Rudens klimats Latvijā|meteoroloģiskā rudens]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru zem +15 °C. * [[6. septembris|6.]]—[[8. septembris]] — ciklona ietekmē Latvijā valdīja vēss un lietains laiks.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n213|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Laiks būs aukstāks] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n213{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 213, {{dat|1970|9|11|SK}}</ref> [[6. septembris|6. septembrī]] nokrišņu daudzums Rīgā sasniedza 32,6 milimetrus. * [[16. septembris]] — termometra stabiņš pēcpusdienā Liepājā pakāpās līdz +27 grādiem, Rīgā +24,7 °C. Šis siltums bija saistīts ar tā dēvēto Azoru anticiklonu, kurš atradās virs Francijas un pletās pār lielu daļu Eiropas. Spiediens anticiklona centrā sasniedza 768 milimetri dzīvsudraba stabiņa.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n219|issueType:P Sinoptiķa komentārs | No Azoru salām] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n219{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 219, {{dat|1970|9|18|SK}}</ref> * [[21. septembris]] — Rīgas meteoroloģisko novērojumu stacijā tika reģistrēts [[pērkona negaiss]].<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[24. septembris]] — Latviju piemeklēja rudens vētra. Visstiprākais vējš sasniedza 8, brāzmas — 10 balles (17, brāzmās — 23 metrus sekundē). Ūdens līmenis Andrejostas rajonā nepacēlās augstāk par 70 centimetriem. Rudens pienāca stipri agri. Dagdā — Latvijas dienvidaustrumos — sniga pirmais slapjais sniegs. Temperatūra pazeminājās līdz nullei. Rīgā pat naktī bija stipri siltāks (+7 grādi).<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n225|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Pirmais sniegs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n225{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 225, {{dat|1970|9|25|SK}}</ref> === Oktobris === * [[6. oktobris]] — pirmo reizi 1970. gada rudens sezonā, minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pazeminājās zem nulles un bija –2,7 °C. Pirmās dekādes otrajā pusē atmosfērā virs Latvijas notika siltā un aukstā gaisa cīņa. Šīs cīņas robeža stiepjas pāri Baltijai no ziemeļiem uz dienvidiem. Siltais gaiss virzījās uz ziemeļaustrumiem bet aukstais uz rietumiem. Tādēļ Latvijas rietumu daļā temperatūra pacēlās no +13 līdz +17 grādiem, bet austrumos nepārsniedza +5, +8 grādu robežu. Par spīti šim asajam temperatūras kontrastam, lietus nebija un dienas bija saulainas. Lietus zona atradās līnijā Liepāja — Stende — Pērnava un bija saistīta ar auksto atmosfēras fronti.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n237|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Rudens pretmeti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n237{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 237, {{dat|1970|10|9|SK}}</ref> * [[11. oktobris]] — siltākā oktobra diena Rīgā. Maksimālā gaisa temperatūra pēcpusdienā pakāpās līdz +13,0 °C. Otrās dekādes vidū virs Francijas, Vācijas, Skandināvijas un Baltijas jūras austrumu piekrastes laikapstākļu noteica plašs anticiklons, kas Latvijai atnesa labu laiku. Anticiklona sāka kustību uz dienvidiem un Latvija nokļuva tā ziemeļu daļā. Ciklonu centri ceļā no Atlantijas okeāna virzījās pa trajektorijām, kas veda uz dienvidiem: no Grenlandes uz Skandināvijas ziemeļiem un tālāk uz austrumiem. Ziemeļvēju vietā Latvijā sāks pūst rietumu puses vēji.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n243|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Uz anticiklona robežas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n243{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 243, {{dat|1970|10|16|SK}}</ref> * [[29. oktobris]] — naktī uz 29. oktobrī laika birojā ritēja spriegs darbs. Darba kārtībā bija viens jautājums: uz kurieni virzīsies ciklons, kas atrodas pie Oslo? No tā virziena bija atkarīgs, būs vai nebūs sevišķi bīstams 10 balles stiprs vējš, vai ūdens līmenis celsies līdz bīstamai robežai, kā arī citas nepatikšanas. Līdz šim ciklons pārvietojās uz austrumiem. Ja tā virziens saglabātos, tad vējš būtu, bet ja ciklons pārvietotos vairāk uz dienvidaustrumiem, tad vējš nesasniegtu bīstamu stiprumu (vairāk nekā 25 metri sekundē). Rūpīgi aprēķini ļāva izdarīt secinājumu, ka ciklonam jāmaina virziens. Tā arī notika. Vējš pastiprinājās līdz 25—30 metriem sekundē tikai Lietuvā un Kaļiņingradas apgabalā.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n255|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Atkal ciklons] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n255{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 255, {{dat|1970|10|30|SK}}</ref> * [[30. oktobris]] — vēsākā oktobra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –3,1 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, +0,3 grādi. === Novembris === Mēneša sākumā laiku noteica dažādās ciklonu trajektorijas, kuras bija uz dienvidiem no Latvijas, virs Lietuvas un Baltkrievijas. Latvija atradās aukstajā ziemeļu daļā. Mēneša otrajā pusē ciklonu centri pavirzījās uz ziemeļiem un Latvija nokļuva siltajā dienvidu pusē. Mēneša beigās ciklonu centri izvietojās no Grenlandes līdz Murmanskai un tālāk uz dienvidaustrumiem. Latvijā iestājās nenoturīgs laiks ar gaisa temperatūru ap un nedaudz virs nulles.<ref name="ReferenceF">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n278|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Novembra metamorfozas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n278{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 278, {{dat|1970|11|27|SK}}</ref> * [[2. novembris]] — naktī gaisa temperatūra Rīgā noslīdēja nedaudz zem nulles un izveidojās 8 cm bieza sniega sega. * [[3. novembris]] — parādība, kas notika 3. novembra rītā, iegāja meteoroloģiskās hronikas vēsturē, kā ārkārtīgi rets un interesants notikums. Rīgā tika novērots [[lodveida zibens]], ko pavadīja pērkona dārdi. Sinoptiskie apstākļi šajā laikā ne ar ko sevišķi neizcēlās. Pāri Rīgai gāja pazeminām gaisa spiediena josla ar auksto atmosfēras fronti, un nelielu temperatūras kontrastu. Parasti zibens rašanās noteikums ir tāds, ka atmosfērā jābūt tā dēvētajai nestabilajai enerģijai. Šajā gadījumā atmosfēra bija stabila. Interesanti ir arī tas, ka zibens radās ļoti nelielā mākonī.<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n261|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Bumbveida zibens] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n261{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 261, {{dat|1970|11|6|SK}}</ref> * [[4. novembris]] — pirmā rudens sezonas diena, kad maksimālā gaisa temperatūra dienā nepakāpās virs nulles un bija –0,1 °C. * [[5. novembris]] — gaisa temperatūra Latvijā noslīdēja līdz –17 grādiem, bet augsnē pat līdz –22 grādiem, sniega sega bija 20 centimetrus bieza.<ref name="ReferenceF"/> * [[9. novembris]] — sniega segas biezums Rīgā sasniedza 23 centimetrus. * [[13. novembris|13.]]—[[22. novembris]] — Rīgā un valstī kopumā valdīja relatīvi silts laiks. Desmit dienas pēc kārtas maksimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā pakāpās virs +5 grādiem, četrās dienās pat virs +7 grādiem. Vissiltākās mēneša dienas bija [[13. novembris|13.]] un [[19. novembris]], kad maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +7,5 °C. * [[14. novembris]] — Rīgā nokusa mēneša sākumā izveidojusies sniega sega. * [[30. novembris]] — vēsākā novembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –5,8 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra, –3,7 grādi. === Decembris === Decembra sākumā virs Atlantijas okeāna, uz siltā un aukstā gaisa robežas, veidojās aktīvi cikloni, kas pārvietojās uz Baltiju.<ref name="ReferenceG">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n284|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Aktīvi cikloniski virpuļi] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n284{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 284, {{dat|1970|12|4|SK}}</ref> * [[2. decembris]] — Rīgā uzsniga 7 centimetrus bieza sniega sega. * [[4. decembris]] — naktī pāri Rīgai gāja ciklona aukstā atmosfēras fronte, kura centrs atrodas virs Somijas. Dienvidaustrumu vēja vietā sāka pūst ziemeļrietumu vējš. Gaisa temperatūra sāka pazemināties.<ref name="ReferenceG"/> Naktī uz [[5. decembris|5. decembri]] minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā noslīdēja līdz –5,7 °C, bet dienā tā bija nedaudz zem nulles. * [[10. decembris]] — vakarā ap [[Mēness|mēnesi]] varēja novērot [[halo]].<ref>[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n290|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Sevišķas pārmaiņas nav gaidāmas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n290{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 290, {{dat|1970|12|11|SK}}</ref> Decembra otrajā dekādes vidū valdīja neparasti silts laiks. Gaisa temperatūra par 4 līdz 6 grādiem bija augstāka par normu.<ref name="ReferenceH">[http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n296|issueType:P Sinoptiķa komentārs | Janvāris būs silts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200203190615/http://periodika.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#issue:/riba1970n296{{!}}issueType:P |date={{dat|2020|02|03||bez}} }}, Laikraksts "Rīgas Balss" Nr. 296, {{dat|1970|12|18|SK}}</ref> * [[18. decembris]] — gaisa temperatūra Latvijā svārstījās no +4 grādiem Latvijas rietumos, līdz –10 grādu salam austrumos.<ref name="ReferenceH"/> Rīgā gaisa temperatūra svārstījās ap vienu grādu virs nulles. * [[19. decembris]] — Rīgā iestājās [[Ziema klimats Latvijā|meteoroloģiskā ziema]] — pirmā diena 5 secīgu dienu periodā ar diennakts vidējo gaisa temperatūru stabili zem 0 °C. * [[21. decembris]] — uzsniegot 7 centimetrus biezai sniega segai, šajā dienā Rīgā sāka veidoties pastāvīga sniega sega, kura saglabājās līdz gada beigām. * [[25. decembris|25.]]—[[29. decembris]] — auksta laika posms Latvijā. Gaisa temperatūra Rīgā nakts stundās stabili pazeminājās zem –10 grādiem. * [[27. decembris]] — minimālā gaisa temperatūra galvaspilsētā naktī noslīdēja līdz –16,1 °C, bet dienā nebija siltāks par –10,4 °C. * [[28. decembris]] — aukstākā decembra diena Rīgā. Minimālā gaisa temperatūra pazeminājās līdz –16,6 °C, bet dienā paaugstinājās tikai līdz –12,7 °C. Šajā dienā tika reģistrēta arī zemākā diennakts vidējā gaisa temperatūra decembrī Rīgā, –14,7 grādi. == Gada pārskats == === Temperatūra === * [[Latvija]]: –38,7 °C ([[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēni]]) * [[Latvija]]: +31,2 °C ([[Rēzekne]]) * [[Rīga]]: −33,7 °C ([[30. janvāris]]) * [[Rīga]]: +29,3 °C ([[10. jūlijs]]) === Nokrišņi === * Vidējā nokrišņu gada summa [[Latvija|Latvijā]] bija 644,1 mm. * Nokrišņu gada summa [[Rīga|Rīgā]] bija 718,4 mm. === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums.<ref>[http://www.tutiempo.net/en/Climate/Riga/264220.htm Historical Weather: Riga, Latvia], tutiempo.net {{angliski}}</ref><ref name="cliware.meteo.ru">[http://cliware.meteo.ru/inter/data.html Данные суточного разрешения по температуре воздуха и осадкам] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130226135453/http://cliware.meteo.ru/inter/data.html |date={{dat|2013|02|26||bez}} }}, cliware.meteo.ru {{krieviski}}</ref> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="440" colspan="7" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="110" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="110" colspan="2" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā temp. |- | bgcolor="#99C7FF" | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | bgcolor="#99C7FF" | <center> −33,7 °C | bgcolor="#99C7FF" | [[30. janvāris]] | <center> +1,0 °C | [[14. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|−9,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−5,8}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> −25,0 °C | [[12. februāris]] | <center> +0,8 °C | [[9. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|−9,0}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−5,6}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> −13,5 °C | [[1. marts]] | <center> +5,4 °C | [[5. marts]] | {{Temperatūras krāsa|−0,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> −2,6 °C | [[16. aprīlis]] | <center> +18,0 °C | [[26. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+4,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,2}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> −0,9 °C | [[18. maijs]] | <center> +23,7 °C | [[11. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|0,0}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +5,1 °C | [[24. jūnijs]] | <center> +26,7 °C | [[7. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,4}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,1}} |- | bgcolor="#FFCA7A" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +7,8 °C | [[31. jūlijs]] | bgcolor="#FFCA7A" | <center> +29,3 °C | bgcolor="#FFCA7A" | [[10. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|+16,9}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> +1,9 °C | [[28. augusts]] | <center> +25,5 °C | [[3. augusts]] | {{Temperatūras krāsa|+16,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−2,2}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> +1,7 °C | [[29. septembris]] | <center> +25,4 °C | [[11. septembris]] | {{Temperatūras krāsa|+11,6}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,2}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> −3,1 °C | [[30. oktobris]] | <center> +13,0 °C | [[11. oktobris]] | {{Temperatūras krāsa|+5,8}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−1,3}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> −5,8 °C | [[30. novembris]] | <center> +7,5 °C | [[13. novembris|13.]], [[19. novembris]] | {{Temperatūras krāsa|+2,0}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,3}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> −16,6 °C | [[28. decembris]] | <center> +6,2 °C | [[10. decembris|10.]], [[11. decembris]] | {{Temperatūras krāsa|−2,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|−0,7}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 37,0 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 24,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,7 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,4 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 40,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 5,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[28. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 72,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 39,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 11,1 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[27. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 4,7 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 1,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 67,4 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 24,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 33,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 24,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[10. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 104,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 43,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 49,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 11,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 27,3 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. jūlijs]] |- | bgcolor="#FFFFFF" | <center> 16,2 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 9,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 7,6 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[15. augusts]] |- | bgcolor="#99C7FF" | <center> 126,7 mm | bgcolor="#99C7FF" style="font-size: 95%;" | <center> 70,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 18,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 37,6 | bgcolor="#99C7FF" | <center> 32,6 mm | bgcolor="#99C7FF" | [[6. septembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 59,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 14,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 36,9 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 12,9 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. oktobris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 88,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 46,6 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,3 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 16,4 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[2. novembris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 50,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 15,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[3. decembris]] |- |} |} Kopumā gada laikā Rīgā tika novērots šādas atmosfēras parādības:<ref name="en.tutiempo.net"/> * [[Lietus]] — 161 diena * [[Sniegs]] — 88 dienas * [[Negaiss]] — 13 dienas * [[Migla]] — 35 dienas * [[Krusa]] — 1 diena === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā.<ref name="cliware.meteo.ru" /> {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −21,1 °C — [[30. janvāris]] * −14,2 °C — [[1. janvāris]] * −12,7 °C — [[28. decembris]] * −12,6 °C — [[18. janvāris]], [[11. februāris]] * −12,3 °C — [[17. janvāris]] * −11,5 °C — [[31. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +18,5 °C — [[10. jūlijs]] * +17,3 °C — [[26. jūlijs]] * +16,8 °C — [[1. jūlijs]] * +16,7 °C — [[30. jūlijs]] * +16,5 °C — [[19. jūlijs]], [[14. augusts]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[1970. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:1970. gads Latvijā]] 7m6jwy73lht4re5hx5zhddho7t8mwv7 2 450362 3667540 3667061 2022-08-07T03:00:47Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|08|06|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 763807 skatījumu * [[:en:India at the 2022 Commonwealth Games|India at the 2022 Commonwealth Games]] (4 iw) — 670638 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games|2022 Commonwealth Games]] (22 iw) — 402078 skatījumu * [[:en:Prey (2022 film)|Prey (2022 film)]] (16 iw) — 365210 skatījumu * [[:en:The Sandman (TV series)|The Sandman (TV series)]] (18 iw) — 353920 skatījumu * [[:en:Woodstock '99|Woodstock '99]] (9 iw) — 218033 skatījumu * [[:en:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 182041 skatījumu * [[:en:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (19 iw) — 154197 skatījumu * [[:en:Tham Luang cave rescue|Tham Luang cave rescue]] (40 iw) — 150702 skatījumu * [[:en:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 143601 skatījumu * [[:en:Judith Durham|Judith Durham]] (14 iw) — 143461 skatījumu * [[:en:The Sandman (comic book)|The Sandman (comic book)]] (26 iw) — 133182 skatījumu * [[:en:Rent strike|Rent strike]] (6 iw) — 132974 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 127141 skatījumu * [[:en:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 117196 skatījumu * [[:en:Cherie Gil|Cherie Gil]] (6 iw) — 113593 skatījumu * [[:en:2022 Commonwealth Games medal table|2022 Commonwealth Games medal table]] (2 iw) — 111076 skatījumu * [[:en:Sita Ramam|Sita Ramam]] (1 iw) — 107059 skatījumu * [[:en:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 103418 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (10 iw) — 100995 skatījumu * [[:en:Darlings (film)|Darlings (film)]] (1 iw) — 99465 skatījumu * [[:en:India at the 2018 Commonwealth Games|India at the 2018 Commonwealth Games]] (1 iw) — 99038 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (42 iw) — 94786 skatījumu * [[:en:Nambi Narayanan|Nambi Narayanan]] (12 iw) — 83396 skatījumu * [[:en:India at the Commonwealth Games|India at the Commonwealth Games]] (6 iw) — 79574 skatījumu * [[:en:Jagdeep Dhankhar|Jagdeep Dhankhar]] (10 iw) — 78905 skatījumu * [[:en:Hunter Moore|Hunter Moore]] (5 iw) — 76526 skatījumu * [[:en:Laal Singh Chaddha|Laal Singh Chaddha]] (10 iw) — 72897 skatījumu * [[:en:Michael Lang (producer)|Michael Lang (producer)]] (12 iw) — 70350 skatījumu * [[:en:Thirteen Lives|Thirteen Lives]] (16 iw) — 69853 skatījumu * [[:en:Pete Davidson|Pete Davidson]] (27 iw) — 65391 skatījumu * [[:en:Bimbisara (film)|Bimbisara (film)]] (2 iw) — 62989 skatījumu * [[:en:Karrion Kross|Karrion Kross]] (11 iw) — 62292 skatījumu * [[:en:Pakistan at the 2022 Commonwealth Games|Pakistan at the 2022 Commonwealth Games]] (2 iw) — 60107 skatījumu * [[:en:Jennette McCurdy|Jennette McCurdy]] (45 iw) — 58428 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (19 iw) — 56382 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (35 iw) — 53199 skatījumu * [[:en:Darwin Núñez|Darwin Núñez]] (33 iw) — 51165 skatījumu * [[:en:India at the 2010 Commonwealth Games|India at the 2010 Commonwealth Games]] (1 iw) — 50920 skatījumu * [[:en:Predator (franchise)|Predator (franchise)]] (11 iw) — 50249 skatījumu * [[:en:Predator 2|Predator 2]] (32 iw) — 49967 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 47573 skatījumu * [[:en:Badminton at the 2022 Commonwealth Games|Badminton at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 47521 skatījumu * [[:en:India at the 2014 Commonwealth Games|India at the 2014 Commonwealth Games]] (4 iw) — 47433 skatījumu * [[:en:Wrestling at the 2022 Commonwealth Games|Wrestling at the 2022 Commonwealth Games]] (1 iw) — 47270 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (9 iw) — 46500 skatījumu * [[:en:Endless (comics)|Endless (comics)]] (8 iw) — 45742 skatījumu * [[:en:William Saliba|William Saliba]] (24 iw) — 44262 skatījumu * [[:en:Dan Trachtenberg|Dan Trachtenberg]] (10 iw) — 43769 skatījumu * [[:en:Black Bird (miniseries)|Black Bird (miniseries)]] (4 iw) — 43529 skatījumu * [[:en:The Seekers|The Seekers]] (19 iw) — 40608 skatījumu * [[:en:Alia Bhatt|Alia Bhatt]] (60 iw) — 40403 skatījumu * [[:en:Nicholas Galitzine (actor)|Nicholas Galitzine (actor)]] (11 iw) — 40325 skatījumu * [[:en:The Predator (film)|The Predator (film)]] (32 iw) — 40182 skatījumu * [[:en:Vikrant Rona|Vikrant Rona]] (4 iw) — 39814 skatījumu * [[:en:Boyd Holbrook|Boyd Holbrook]] (30 iw) — 38618 skatījumu * [[:en:Vin Scully|Vin Scully]] (21 iw) — 38568 skatījumu * [[:en:Cricket at the 2022 Commonwealth Games|Cricket at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 38394 skatījumu * [[:en:Russell 1000 Index|Russell 1000 Index]] (3 iw) — 38064 skatījumu * [[:en:Ek Villain Returns|Ek Villain Returns]] (5 iw) — 37372 skatījumu * [[:en:Dan Schneider|Dan Schneider]] (34 iw) — 37309 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 37286 skatījumu * [[:en:Rocketry: The Nambi Effect|Rocketry: The Nambi Effect]] (6 iw) — 36828 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (14 iw) — 36731 skatījumu * [[:en:Luck (2022 film)|Luck (2022 film)]] (8 iw) — 36542 skatījumu * [[:en:Dear Future Husband|Dear Future Husband]] (8 iw) — 36128 skatījumu * [[:en:Dane DiLiegro|Dane DiLiegro]] (3 iw) — 35909 skatījumu * [[:en:2018 Commonwealth Games|2018 Commonwealth Games]] (29 iw) — 35849 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 35769 skatījumu * [[:en:Mrunal Thakur|Mrunal Thakur]] (13 iw) — 35560 skatījumu * [[:en:Debbie Gibson|Debbie Gibson]] (27 iw) — 35092 skatījumu * [[:en:They/Them|They/Them]] (5 iw) — 35057 skatījumu * [[:en:UFC on ESPN: Santos vs. Hill|UFC on ESPN: Santos vs. Hill]] (2 iw) — 35002 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 34993 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 34876 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (30 iw) — 34854 skatījumu * [[:en:WWE Clash at the Castle|WWE Clash at the Castle]] (8 iw) — 34499 skatījumu * [[:en:Jennifer Coolidge|Jennifer Coolidge]] (35 iw) — 34485 skatījumu * [[:en:Nick Miller (hammer thrower)|Nick Miller (hammer thrower)]] (7 iw) — 34442 skatījumu * [[:en:Ezra Miller|Ezra Miller]] (43 iw) — 33303 skatījumu * [[:en:Vinesh Phogat|Vinesh Phogat]] (21 iw) — 32901 skatījumu * [[:en:Batgirl (film)|Batgirl (film)]] (19 iw) — 32501 skatījumu * [[:en:Hockey at the 2022 Commonwealth Games – Men's tournament|Hockey at the 2022 Commonwealth Games – Men's tournament]] (1 iw) — 32308 skatījumu * [[:en:Hockey at the 2022 Commonwealth Games|Hockey at the 2022 Commonwealth Games]] (3 iw) — 32112 skatījumu * [[:en:Sam Mills|Sam Mills]] (4 iw) — 31934 skatījumu * [[:en:Carter (2022 film)|Carter (2022 film)]] (4 iw) — 31541 skatījumu * [[:en:Predator (fictional species)|Predator (fictional species)]] (22 iw) — 31523 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (34 iw) — 31422 skatījumu * [[:en:Pallavi Sharda|Pallavi Sharda]] (17 iw) — 31389 skatījumu * [[:en:Badminton at the 2022 Commonwealth Games – Men's singles|Badminton at the 2022 Commonwealth Games – Men's singles]] (1 iw) — 31367 skatījumu * [[:en:Corinthian (comics)|Corinthian (comics)]] (1 iw) — 30851 skatījumu * [[:en:Meghan Trainor|Meghan Trainor]] (52 iw) — 30279 skatījumu * [[:en:Mason Alexander Park|Mason Alexander Park]] (2 iw) — 30277 skatījumu * [[:en:Big Mouth (South Korean TV series)|Big Mouth (South Korean TV series)]] (10 iw) — 29816 skatījumu * [[:en:2022 Indian vice presidential election|2022 Indian vice presidential election]] (6 iw) — 29717 skatījumu * [[:en:Aaron Taylor-Johnson|Aaron Taylor-Johnson]] (45 iw) — 29536 skatījumu * [[:en:Vijay Varma|Vijay Varma]] (3 iw) — 29500 skatījumu * [[:en:Dream (character)|Dream (character)]] (10 iw) — 29465 skatījumu * [[:en:John Volanthen|John Volanthen]] (2 iw) — 29348 skatījumu * [[:en:All-time Commonwealth Games medal table|All-time Commonwealth Games medal table]] (3 iw) — 29206 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Andrea Berg|Andrea Berg]] (16 iw) — 95878 skatījumu * [[:de:Diether Krebs|Diether Krebs]] (5 iw) — 61867 skatījumu * [[:de:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 45523 skatījumu * [[:de:Vanessa Mai|Vanessa Mai]] (11 iw) — 30037 skatījumu * [[:de:Alwara Höfels|Alwara Höfels]] (8 iw) — 24536 skatījumu * [[:de:Evelyn Hamann|Evelyn Hamann]] (12 iw) — 21668 skatījumu * [[:de:Julia Simic|Julia Simic]] (6 iw) — 19022 skatījumu * [[:de:Margot Eskens|Margot Eskens]] (15 iw) — 18056 skatījumu * [[:de:Roy Orbison|Roy Orbison]] (53 iw) — 17859 skatījumu * [[:de:Woodstock III|Woodstock III]] (9 iw) — 17674 skatījumu * [[:de:New Model Army (Band)|New Model Army (Band)]] (14 iw) — 17626 skatījumu * [[:de:Kerstin Ott|Kerstin Ott]] (4 iw) — 17261 skatījumu * [[:de:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 15875 skatījumu * [[:de:Giovanni Zarrella|Giovanni Zarrella]] (4 iw) — 14670 skatījumu * [[:de:Jennifer 8|Jennifer 8]] (14 iw) — 13602 skatījumu * [[:de:Al Bano & Romina Power|Al Bano & Romina Power]] (16 iw) — 12753 skatījumu * [[:de:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 12741 skatījumu * [[:de:Beatrice Richter|Beatrice Richter]] (4 iw) — 12634 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 12467 skatījumu * [[:de:Wacken Open Air|Wacken Open Air]] (32 iw) — 12295 skatījumu * [[:de:Götterdämmerung|Götterdämmerung]] (34 iw) — 12239 skatījumu * [[:de:Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle|Rettungsaktion in der Tham-Luang-Höhle]] (40 iw) — 11990 skatījumu * [[:de:Olaf Henning|Olaf Henning]] (3 iw) — 11076 skatījumu * [[:de:Justin Jesso|Justin Jesso]] (1 iw) — 11048 skatījumu * [[:de:Daniel Farke|Daniel Farke]] (17 iw) — 10817 skatījumu * [[:de:Judith Durham|Judith Durham]] (14 iw) — 10626 skatījumu * [[:de:Aspach (bei Backnang)|Aspach (bei Backnang)]] (33 iw) — 10529 skatījumu * [[:de:Bundesautobahn 555|Bundesautobahn 555]] (13 iw) — 10527 skatījumu * [[:de:Jasna Fritzi Bauer|Jasna Fritzi Bauer]] (6 iw) — 9779 skatījumu * [[:de:Arch Enemy|Arch Enemy]] (45 iw) — 8602 skatījumu * [[:de:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (19 iw) — 8527 skatījumu * [[:de:Iris Berben|Iris Berben]] (18 iw) — 8139 skatījumu * [[:de:Romina Power|Romina Power]] (35 iw) — 8098 skatījumu * [[:de:Karsten Brill|Karsten Brill]] (7 iw) — 7941 skatījumu * [[:de:Taiwan-Konflikt|Taiwan-Konflikt]] (23 iw) — 7843 skatījumu * [[:de:Alissa White-Gluz|Alissa White-Gluz]] (35 iw) — 7661 skatījumu * [[:de:Alex Jones (Radiomoderator)|Alex Jones (Radiomoderator)]] (39 iw) — 7580 skatījumu * [[:de:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (21 iw) — 7355 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 7126 skatījumu * [[:de:Susanne Riess|Susanne Riess]] (15 iw) — 6993 skatījumu * [[:de:Felix Kolmer|Felix Kolmer]] (5 iw) — 6958 skatījumu * [[:de:Evelyn Burdecki|Evelyn Burdecki]] (1 iw) — 6949 skatījumu * [[:de:Emily Cox|Emily Cox]] (8 iw) — 6821 skatījumu * [[:de:SG Sonnenhof Großaspach|SG Sonnenhof Großaspach]] (17 iw) — 6795 skatījumu * [[:de:Johannes Kahrs|Johannes Kahrs]] (4 iw) — 6443 skatījumu * [[:de:Steffen Baumgart|Steffen Baumgart]] (15 iw) — 6373 skatījumu * [[:de:Ylenia Carrisi|Ylenia Carrisi]] (8 iw) — 6344 skatījumu * [[:de:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 6266 skatījumu * [[:de:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 6256 skatījumu * [[:de:Ein Herz und eine Seele|Ein Herz und eine Seele]] (1 iw) — 6195 skatījumu * [[:de:Laura Karasek|Laura Karasek]] (3 iw) — 6149 skatījumu * [[:de:Nyūnai suzume|Nyūnai suzume]] (2 iw) — 6029 skatījumu * [[:de:Sketchup (Comedy)|Sketchup (Comedy)]] (1 iw) — 6010 skatījumu * [[:de:Julia Stemberger|Julia Stemberger]] (4 iw) — 5953 skatījumu * [[:de:Ursula Andermatt|Ursula Andermatt]] (1 iw) — 5950 skatījumu * [[:de:Merle Frohms|Merle Frohms]] (15 iw) — 5891 skatījumu * [[:de:Wacken|Wacken]] (36 iw) — 5862 skatījumu * [[:de:Sandman (Fernsehserie)|Sandman (Fernsehserie)]] (18 iw) — 5779 skatījumu * [[:de:Justin Sullivan|Justin Sullivan]] (8 iw) — 5755 skatījumu * [[:de:Taubenschwänzchen|Taubenschwänzchen]] (38 iw) — 5751 skatījumu * [[:de:Nik P.|Nik P.]] (2 iw) — 5427 skatījumu * [[:de:DJ Ötzi|DJ Ötzi]] (21 iw) — 5425 skatījumu * [[:de:Ally McBeal|Ally McBeal]] (39 iw) — 5393 skatījumu * [[:de:Stefan Behrens|Stefan Behrens]] (3 iw) — 5387 skatījumu * [[:de:Reyhan Şahin|Reyhan Şahin]] (4 iw) — 5031 skatījumu * [[:de:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 4953 skatījumu * [[:de:Edin Terzić|Edin Terzić]] (13 iw) — 4944 skatījumu * [[:de:Meine Stiefmutter ist ein Alien|Meine Stiefmutter ist ein Alien]] (19 iw) — 4921 skatījumu * [[:de:Sharazan|Sharazan]] (2 iw) — 4905 skatījumu * [[:de:Klara Höfels|Klara Höfels]] (3 iw) — 4884 skatījumu * [[:de:Nico Schlotterbeck|Nico Schlotterbeck]] (21 iw) — 4878 skatījumu * [[:de:Massensuizid in Demmin|Massensuizid in Demmin]] (8 iw) — 4839 skatījumu * [[:de:Michael Greiling|Michael Greiling]] (1 iw) — 4792 skatījumu * [[:de:Johannes Hahn (Politiker)|Johannes Hahn (Politiker)]] (22 iw) — 4764 skatījumu * [[:de:Nature One|Nature One]] (4 iw) — 4725 skatījumu * [[:de:Joko Winterscheidt|Joko Winterscheidt]] (1 iw) — 4704 skatījumu * [[:de:Nino de Angelo|Nino de Angelo]] (16 iw) — 4646 skatījumu * [[:de:Liste der Kfz-Kennzeichen in Deutschland|Liste der Kfz-Kennzeichen in Deutschland]] (4 iw) — 4640 skatījumu * [[:de:Beate Uhse|Beate Uhse]] (19 iw) — 4512 skatījumu * [[:de:AVUS|AVUS]] (27 iw) — 4452 skatījumu * [[:de:Loriot|Loriot]] (23 iw) — 4409 skatījumu * [[:de:Nilam Farooq|Nilam Farooq]] (5 iw) — 4339 skatījumu * [[:de:Monica Bleibtreu|Monica Bleibtreu]] (20 iw) — 4202 skatījumu * [[:de:Dreizehn Leben|Dreizehn Leben]] (16 iw) — 4199 skatījumu * [[:de:Matthias Koeberlin|Matthias Koeberlin]] (8 iw) — 4131 skatījumu * [[:de:Olli Schulz|Olli Schulz]] (3 iw) — 4120 skatījumu * [[:de:Judith Richter|Judith Richter]] (7 iw) — 4118 skatījumu * [[:de:Epica|Epica]] (46 iw) — 4097 skatījumu * [[:de:Andreas Gabalier|Andreas Gabalier]] (8 iw) — 4018 skatījumu * [[:de:Iron Dome|Iron Dome]] (46 iw) — 3993 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 3943 skatījumu * [[:de:Klaas Heufer-Umlauf|Klaas Heufer-Umlauf]] (3 iw) — 3819 skatījumu * [[:de:Muriel Baumeister|Muriel Baumeister]] (14 iw) — 3756 skatījumu * [[:de:Christopher Street Day|Christopher Street Day]] (14 iw) — 3693 skatījumu * [[:de:Semino Rossi|Semino Rossi]] (10 iw) — 3664 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (52 iw) — 3634 skatījumu * [[:de:Wiktor Anatoljewitsch But|Wiktor Anatoljewitsch But]] (25 iw) — 3626 skatījumu * [[:de:Lisa-Maria Kellermayr|Lisa-Maria Kellermayr]] (4 iw) — 3554 skatījumu * [[:de:Martina Voss-Tecklenburg|Martina Voss-Tecklenburg]] (15 iw) — 3456 skatījumu * [[:de:Elisabeth Wiedemann|Elisabeth Wiedemann]] (3 iw) — 3429 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Daniel Lévi|Daniel Lévi]] (3 iw) — 131602 skatījumu * [[:fr:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 44142 skatījumu * [[:fr:Alain Barrière|Alain Barrière]] (16 iw) — 16394 skatījumu * [[:fr:Prey (film, 2022)|Prey (film, 2022)]] (16 iw) — 15897 skatījumu * [[:fr:Rodolphe d'Autriche|Rodolphe d'Autriche]] (44 iw) — 14594 skatījumu * [[:fr:Sandman (série télévisée)|Sandman (série télévisée)]] (18 iw) — 11449 skatījumu * [[:fr:Christophe Galtier|Christophe Galtier]] (27 iw) — 10623 skatījumu * [[:fr:Festival de Woodstock 1999|Festival de Woodstock 1999]] (9 iw) — 10383 skatījumu * [[:fr:Cindy Sander|Cindy Sander]] (2 iw) — 10170 skatījumu * [[:fr:Sandman (Gaiman)|Sandman (Gaiman)]] (26 iw) — 9671 skatījumu * [[:fr:Noëlle Cordier|Noëlle Cordier]] (11 iw) — 9569 skatījumu * [[:fr:Jordan Veretout|Jordan Veretout]] (26 iw) — 8917 skatījumu * [[:fr:Roy Orbison|Roy Orbison]] (53 iw) — 8861 skatījumu * [[:fr:Massacre de 2011 à San Fernando|Massacre de 2011 à San Fernando]] (2 iw) — 8779 skatījumu * [[:fr:Afida Turner|Afida Turner]] (3 iw) — 8383 skatījumu * [[:fr:Patrick Balkany|Patrick Balkany]] (3 iw) — 8218 skatījumu * [[:fr:Pouce-pied|Pouce-pied]] (13 iw) — 8099 skatījumu * [[:fr:Elsa Pataky|Elsa Pataky]] (38 iw) — 7920 skatījumu * [[:fr:Amber Midthunder|Amber Midthunder]] (19 iw) — 7739 skatījumu * [[:fr:Adriana Karembeu|Adriana Karembeu]] (38 iw) — 7597 skatījumu * [[:fr:Camille Cerf (Miss France)|Camille Cerf (Miss France)]] (9 iw) — 7368 skatījumu * [[:fr:Brittney Griner|Brittney Griner]] (28 iw) — 7142 skatījumu * [[:fr:Décès en août 2022|Décès en août 2022]] (9 iw) — 6981 skatījumu * [[:fr:Hélène Mannarino|Hélène Mannarino]] (1 iw) — 6848 skatījumu * [[:fr:Event|Event]] (1 iw) — 6696 skatījumu * [[:fr:Darwin Núñez|Darwin Núñez]] (33 iw) — 6514 skatījumu * [[:fr:François Chalais|François Chalais]] (6 iw) — 6338 skatījumu * [[:fr:Isabelle Vitari|Isabelle Vitari]] (2 iw) — 6123 skatījumu * [[:fr:Sercq|Sercq]] (65 iw) — 6093 skatījumu * [[:fr:Jean-Jacques Goldman|Jean-Jacques Goldman]] (31 iw) — 6087 skatījumu * [[:fr:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 5953 skatījumu * [[:fr:Opérations de secours de la grotte de Tham Luang|Opérations de secours de la grotte de Tham Luang]] (40 iw) — 5906 skatījumu * [[:fr:Vitinha (football, 2000)|Vitinha (football, 2000)]] (18 iw) — 5890 skatījumu * [[:fr:Hassan Iquioussen|Hassan Iquioussen]] (1 iw) — 5876 skatījumu * [[:fr:Nicole Ferroni|Nicole Ferroni]] (3 iw) — 5785 skatījumu * [[:fr:Gisèle Halimi|Gisèle Halimi]] (18 iw) — 5723 skatījumu * [[:fr:Warren Zaïre-Emery|Warren Zaïre-Emery]] (2 iw) — 5427 skatījumu * [[:fr:Rémy Riou|Rémy Riou]] (13 iw) — 5417 skatījumu * [[:fr:Gail Halvorsen|Gail Halvorsen]] (13 iw) — 5298 skatījumu * [[:fr:Les Dix Commandements (comédie musicale)|Les Dix Commandements (comédie musicale)]] (4 iw) — 5291 skatījumu * [[:fr:Antoine Le Menestrel|Antoine Le Menestrel]] (1 iw) — 5052 skatījumu * [[:fr:Histoire de Taïwan|Histoire de Taïwan]] (37 iw) — 4995 skatījumu * [[:fr:Nicholas Galitzine|Nicholas Galitzine]] (11 iw) — 4945 skatījumu * [[:fr:Commissaire Magellan|Commissaire Magellan]] (1 iw) — 4933 skatījumu * [[:fr:Statut de Taïwan|Statut de Taïwan]] (23 iw) — 4838 skatījumu * [[:fr:Fort Boyard (jeu télévisé)|Fort Boyard (jeu télévisé)]] (19 iw) — 4470 skatījumu * [[:fr:Transfiguration (christianisme)|Transfiguration (christianisme)]] (59 iw) — 4378 skatījumu * [[:fr:Jacques Spiesser|Jacques Spiesser]] (7 iw) — 4364 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 4236 skatījumu * [[:fr:William Saliba|William Saliba]] (24 iw) — 4162 skatījumu * [[:fr:Hugo Ekitike|Hugo Ekitike]] (16 iw) — 4124 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 4068 skatījumu * [[:fr:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 4062 skatījumu * [[:fr:Treize Vies|Treize Vies]] (16 iw) — 3963 skatījumu * [[:fr:Liste des personnages de Sandman|Liste des personnages de Sandman]] (3 iw) — 3937 skatījumu * [[:fr:Johann Lepenant|Johann Lepenant]] (5 iw) — 3926 skatījumu * [[:fr:Hélène Bizot|Hélène Bizot]] (2 iw) — 3896 skatījumu * [[:fr:Tuxedo|Tuxedo]] (7 iw) — 3824 skatījumu * [[:fr:Tuxedo (logiciel)|Tuxedo (logiciel)]] (9 iw) — 3815 skatījumu * [[:fr:Mory Diaw|Mory Diaw]] (7 iw) — 3759 skatījumu * [[:fr:Predator (créature)|Predator (créature)]] (22 iw) — 3750 skatījumu * [[:fr:Drame de Mayerling|Drame de Mayerling]] (20 iw) — 3744 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 3683 skatījumu * [[:fr:Viktor Bout|Viktor Bout]] (25 iw) — 3616 skatījumu * [[:fr:Éternels (DC Comics)|Éternels (DC Comics)]] (8 iw) — 3585 skatījumu * [[:fr:Stéphanie de Belgique|Stéphanie de Belgique]] (29 iw) — 3547 skatījumu * [[:fr:Nos cœurs meurtris|Nos cœurs meurtris]] (11 iw) — 3498 skatījumu * [[:fr:Michel Berger|Michel Berger]] (20 iw) — 3470 skatījumu * [[:fr:Frédéric Deban|Frédéric Deban]] (1 iw) — 3443 skatījumu * [[:fr:Saison 19 de NCIS : Enquêtes spéciales|Saison 19 de NCIS : Enquêtes spéciales]] (5 iw) — 3370 skatījumu * [[:fr:Florence Arthaud|Florence Arthaud]] (27 iw) — 3288 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (44 iw) — 3265 skatījumu * [[:fr:Fort Boyard (monument)|Fort Boyard (monument)]] (29 iw) — 3260 skatījumu * [[:fr:Ryan Sessegnon|Ryan Sessegnon]] (33 iw) — 3178 skatījumu * [[:fr:Élisabeth-Marie d'Autriche|Élisabeth-Marie d'Autriche]] (26 iw) — 3118 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3042 skatījumu * [[:fr:Qu'est-ce qu'on a tous fait au Bon Dieu ?|Qu'est-ce qu'on a tous fait au Bon Dieu ?]] (4 iw) — 3014 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 2973 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (30 iw) — 2902 skatījumu * [[:fr:Affaire Dominici|Affaire Dominici]] (2 iw) — 2891 skatījumu * [[:fr:Neeskens Kebano|Neeskens Kebano]] (20 iw) — 2887 skatījumu * [[:fr:Laure Boulleau|Laure Boulleau]] (19 iw) — 2887 skatījumu * [[:fr:Patrick McGoohan|Patrick McGoohan]] (35 iw) — 2886 skatījumu * [[:fr:O.P.J.|O.P.J.]] (1 iw) — 2867 skatījumu * [[:fr:Gérald Darmanin|Gérald Darmanin]] (21 iw) — 2850 skatījumu * [[:fr:Maurane|Maurane]] (19 iw) — 2776 skatījumu * [[:fr:Tisha Beav|Tisha Beav]] (39 iw) — 2771 skatījumu * [[:fr:Le Gendarme (série de films)|Le Gendarme (série de films)]] (4 iw) — 2748 skatījumu * [[:fr:Léna Situations|Léna Situations]] (3 iw) — 2740 skatījumu * [[:fr:Prince Rodolphe : L'Héritier de Sissi|Prince Rodolphe : L'Héritier de Sissi]] (5 iw) — 2739 skatījumu * [[:fr:James Tupper|James Tupper]] (16 iw) — 2714 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 2714 skatījumu * [[:fr:Marie Vetsera|Marie Vetsera]] (30 iw) — 2704 skatījumu * [[:fr:Région des Mille étangs|Région des Mille étangs]] (3 iw) — 2686 skatījumu * [[:fr:Jean-Pierre François|Jean-Pierre François]] (5 iw) — 2652 skatījumu * [[:fr:Yann Le Gac|Yann Le Gac]] (2 iw) — 2643 skatījumu * [[:fr:Joël Robuchon|Joël Robuchon]] (21 iw) — 2623 skatījumu * [[:fr:Delphine Wespiser|Delphine Wespiser]] (11 iw) — 2603 skatījumu * [[:fr:Olivier Minne|Olivier Minne]] (6 iw) — 2560 skatījumu * [[:fr:Pete Davidson|Pete Davidson]] (27 iw) — 2536 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Железный купол|Железный купол]] (46 iw) — 26587 skatījumu * [[:ru:Мадянов, Роман Сергеевич|Мадянов, Роман Сергеевич]] (11 iw) — 17167 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (50 iw) — 16294 skatījumu * [[:ru:Добыча (фильм, 2022)|Добыча (фильм, 2022)]] (16 iw) — 16241 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 14275 skatījumu * [[:ru:Синий кит (игра)|Синий кит (игра)]] (42 iw) — 13063 skatījumu * [[:ru:Песочный человек (сериал)|Песочный человек (сериал)]] (18 iw) — 12549 skatījumu * [[:ru:Сталин, Василий Иосифович|Сталин, Василий Иосифович]] (31 iw) — 12200 skatījumu * [[:ru:ПФМ-1|ПФМ-1]] (14 iw) — 10622 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 10353 skatījumu * [[:ru:Бегущий в лабиринте (фильм)|Бегущий в лабиринте (фильм)]] (42 iw) — 10312 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 9821 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (31 iw) — 9476 skatījumu * [[:ru:Палестинский исламский джихад|Палестинский исламский джихад]] (39 iw) — 9222 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 8881 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 8645 skatījumu * [[:ru:Баунов, Александр Германович|Баунов, Александр Германович]] (2 iw) — 8595 skatījumu * [[:ru:Грайнер, Бриттни|Грайнер, Бриттни]] (28 iw) — 7902 skatījumu * [[:ru:На-На|На-На]] (4 iw) — 7870 skatījumu * [[:ru:Ольха (РСЗО)|Ольха (РСЗО)]] (8 iw) — 7461 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 7136 skatījumu * [[:ru:Монсон, Джефф|Монсон, Джефф]] (12 iw) — 7065 skatījumu * [[:ru:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (32 iw) — 6990 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 6969 skatījumu * [[:ru:Флибуста|Флибуста]] (2 iw) — 6737 skatījumu * [[:ru:Международный день пива|Международный день пива]] (20 iw) — 6699 skatījumu * [[:ru:Чёрная птица (мини-сериал)|Чёрная птица (мини-сериал)]] (4 iw) — 6599 skatījumu * [[:ru:Сальдо, Владимир Васильевич|Сальдо, Владимир Васильевич]] (6 iw) — 6484 skatījumu * [[:ru:Операция «Рассвет» (Сектор Газа)|Операция «Рассвет» (Сектор Газа)]] (10 iw) — 6304 skatījumu * [[:ru:Мидфандер, Эмбер|Мидфандер, Эмбер]] (19 iw) — 6229 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (19 iw) — 6141 skatījumu * [[:ru:Савицкая, Лариса Владимировна|Савицкая, Лариса Владимировна]] (1 iw) — 6086 skatījumu * [[:ru:Бегущий в лабиринте: Лекарство от смерти|Бегущий в лабиринте: Лекарство от смерти]] (33 iw) — 5850 skatījumu * [[:ru:Бут, Виктор Анатольевич|Бут, Виктор Анатольевич]] (25 iw) — 5706 skatījumu * [[:ru:Бегущий в лабиринте: Испытание огнём|Бегущий в лабиринте: Испытание огнём]] (37 iw) — 5452 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 5354 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (30 iw) — 5274 skatījumu * [[:ru:Дацик, Вячеслав Валерьевич|Дацик, Вячеслав Валерьевич]] (5 iw) — 5266 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (41 iw) — 5200 skatījumu * [[:ru:Апина, Алёна|Апина, Алёна]] (8 iw) — 5185 skatījumu * [[:ru:Политов, Владимир Петрович|Политов, Владимир Петрович]] (3 iw) — 4581 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 4578 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 4476 skatījumu * [[:ru:Проклятие монахини|Проклятие монахини]] (35 iw) — 4423 skatījumu * [[:ru:День железнодорожника|День железнодорожника]] (4 iw) — 4408 skatījumu * [[:ru:Олусегун, Олакунле|Олусегун, Олакунле]] (2 iw) — 4343 skatījumu * [[:ru:Пучков, Дмитрий Юрьевич|Пучков, Дмитрий Юрьевич]] (6 iw) — 4199 skatījumu * [[:ru:Журавлёва, Марина Анатольевна|Журавлёва, Марина Анатольевна]] (1 iw) — 4154 skatījumu * [[:ru:Мусульманин (фильм)|Мусульманин (фильм)]] (9 iw) — 4112 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 4063 skatījumu * [[:ru:Голицын, Николас|Голицын, Николас]] (11 iw) — 4036 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 4018 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 3995 skatījumu * [[:ru:Старридж, Том|Старридж, Том]] (22 iw) — 3961 skatījumu * [[:ru:Хеч, Энн|Хеч, Энн]] (42 iw) — 3957 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 3954 skatījumu * [[:ru:Одна (фильм, 2022)|Одна (фильм, 2022)]] (2 iw) — 3861 skatījumu * [[:ru:Девятое ава|Девятое ава]] (39 iw) — 3825 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 3822 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 3814 skatījumu * [[:ru:Римленд|Римленд]] (8 iw) — 3796 skatījumu * [[:ru:Жеребкин, Вячеслав Пантелеевич|Жеребкин, Вячеслав Пантелеевич]] (1 iw) — 3779 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 3772 skatījumu * [[:ru:Заложница (фильм)|Заложница (фильм)]] (45 iw) — 3741 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3688 skatījumu * [[:ru:Хищник (фильм, 2018)|Хищник (фильм, 2018)]] (32 iw) — 3664 skatījumu * [[:ru:Джумагалиев, Николай Есполович|Джумагалиев, Николай Есполович]] (8 iw) — 3663 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3629 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 3591 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3585 skatījumu * [[:ru:Лолита (фильм, 1997)|Лолита (фильм, 1997)]] (31 iw) — 3569 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 3455 skatījumu * [[:ru:Хищник (франшиза)|Хищник (франшиза)]] (11 iw) — 3454 skatījumu * [[:ru:Спесивцев, Александр Николаевич|Спесивцев, Александр Николаевич]] (8 iw) — 3407 skatījumu * [[:ru:В четверг и больше никогда|В четверг и больше никогда]] (9 iw) — 3378 skatījumu * [[:ru:Салют-7|Салют-7]] (24 iw) — 3350 skatījumu * [[:ru:Синдром Гийена — Барре|Синдром Гийена — Барре]] (54 iw) — 3321 skatījumu * [[:ru:Бардо, Наталья Сергеевна|Бардо, Наталья Сергеевна]] (4 iw) — 3319 skatījumu * [[:ru:Агентство США по глобальным медиа|Агентство США по глобальным медиа]] (12 iw) — 3275 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3260 skatījumu * [[:ru:Федосеев, Владимир Иванович|Федосеев, Владимир Иванович]] (11 iw) — 3226 skatījumu * [[:ru:2С7|2С7]] (24 iw) — 3217 skatījumu * [[:ru:Ядерный клуб|Ядерный клуб]] (55 iw) — 3202 skatījumu * [[:ru:Глаголева, Вера Витальевна|Глаголева, Вера Витальевна]] (17 iw) — 3194 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (19 iw) — 3191 skatījumu * [[:ru:Спитакское землетрясение|Спитакское землетрясение]] (40 iw) — 3185 skatījumu * [[:ru:Анджелин|Анджелин]] (10 iw) — 3185 skatījumu * [[:ru:Нэнси (группа)|Нэнси (группа)]] (3 iw) — 3185 skatījumu * [[:ru:AGM-114 Hellfire|AGM-114 Hellfire]] (35 iw) — 3148 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 3138 skatījumu * [[:ru:Первый учитель (фильм)|Первый учитель (фильм)]] (19 iw) — 3081 skatījumu * [[:ru:Брэддок, Джеймс|Брэддок, Джеймс]] (28 iw) — 3066 skatījumu * [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 3050 skatījumu * [[:ru:Столкновение над Завитинском|Столкновение над Завитинском]] (5 iw) — 3035 skatījumu * [[:ru:Годовщины свадьбы|Годовщины свадьбы]] (39 iw) — 3035 skatījumu * [[:ru:О’Брайен, Дилан|О’Брайен, Дилан]] (49 iw) — 2997 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2977 skatījumu * [[:ru:Прилучный, Павел Валерьевич|Прилучный, Павел Валерьевич]] (9 iw) — 2930 skatījumu * [[:ru:Соломин, Виталий Мефодьевич|Соломин, Виталий Мефодьевич]] (17 iw) — 2877 skatījumu * [[:ru:Борис и Глеб|Борис и Глеб]] (24 iw) — 2854 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Лоджыя|Лоджыя]] (38 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Ардэбіль|Ардэбіль]] (69 iw) — 120 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:be:Лабірынты (аповесць)|Лабірынты (аповесць)]] (1 iw) — 33 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 28 skatījumu * [[:be:Разбуры турмы муры|Разбуры турмы муры]] (9 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Янка Брыль|Янка Брыль]] (13 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Саша 3%|Саша 3%]] (2 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Радашковіцкае ўзвышша|Радашковіцкае ўзвышша]] (1 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Пеніс чалавека|Пеніс чалавека]] (58 iw) — 22 skatījumu * [[:be:XIII інтэрбрыгада імя Яраслава Дамброўскага|XIII інтэрбрыгада імя Яраслава Дамброўскага]] (7 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Ёнас Гар Сцёрэ|Ёнас Гар Сцёрэ]] (37 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Напалеон Орда|Напалеон Орда]] (16 iw) — 17 skatījumu * [[:be:Цынцавічы|Цынцавічы]] (4 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Вартавая вежа (часопіс)|Вартавая вежа (часопіс)]] (34 iw) — 15 skatījumu * [[:be:Конегадоўля|Конегадоўля]] (24 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Спіс матылёў Беларусі|Спіс матылёў Беларусі]] (3 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Біблія Францыска Скарыны|Біблія Францыска Скарыны]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Герб Гомеля|Герб Гомеля]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Мікалай Мікалаевіч Дворнікаў|Мікалай Мікалаевіч Дворнікаў]] (6 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Івянецкае ўзвышша|Івянецкае ўзвышша]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Кітайска-тайваньскі крызіс (2022)|Кітайска-тайваньскі крызіс (2022)]] (17 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Хуткасная дарога R1 (Славакія)|Хуткасная дарога R1 (Славакія)]] (9 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Сутыкненні ў Нагорным Карабаху (2022)|Сутыкненні ў Нагорным Карабаху (2022)]] (5 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Ева Вежнавец|Ева Вежнавец]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:У краіне райскай птушкі|У краіне райскай птушкі]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Сухапутныя войскі Рэспублікі Беларусь|Сухапутныя войскі Рэспублікі Беларусь]] (9 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Батальён імя Хасэ Палафокса|Батальён імя Хасэ Палафокса]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Бяларучы|Бяларучы]] (5 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Альгерд Абуховіч|Альгерд Абуховіч]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Адам Іосіфавіч Мальдзіс|Адам Іосіфавіч Мальдзіс]] (5 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Сабакі Эўропы (раман)|Сабакі Эўропы (раман)]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Беларусь і івуарыйскі канфлікт|Беларусь і івуарыйскі канфлікт]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Косаўскі палац|Косаўскі палац]] (13 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Гарадзея|Гарадзея]] (17 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Беларускі нацыянальны касцюм|Беларускі нацыянальны касцюм]] (5 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Расія на конкурсе песні Еўрабачанне 2008|Расія на конкурсе песні Еўрабачанне 2008]] (10 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Белы легіён|Белы легіён]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Алена Леанардаўна Іваноўская|Алена Леанардаўна Іваноўская]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Вярховіцкі сельсавет|Вярховіцкі сельсавет]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Астравы Рыау|Астравы Рыау]] (61 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Ладдзя Роспачы (аповесць)|Ладдзя Роспачы (аповесць)]] (2 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Аншар|Аншар]] (24 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Вацлаў Ластоўскі|Вацлаў Ластоўскі]] (11 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Купалінка (песня)|Купалінка (песня)]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Воўчынскі сельсавет|Воўчынскі сельсавет]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Бітва на Эбра|Бітва на Эбра]] (20 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Ірына Ханунік-Рамбальская|Ірына Ханунік-Рамбальская]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Група савецкіх ваенных спецыялістаў у Іспаніі|Група савецкіх ваенных спецыялістаў у Іспаніі]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Вілейска-Мінская водная сістэма|Вілейска-Мінская водная сістэма]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Спіс кіраўнікоў Беларусі|Спіс кіраўнікоў Беларусі]] (12 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Кузьма Чорны|Кузьма Чорны]] (11 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Янкі|Янкі]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Яўрэйская рота імя Нафталі Батвіна ў інтэрбрыгадзе|Яўрэйская рота імя Нафталі Батвіна ў інтэрбрыгадзе]] (5 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Сістэма адліку|Сістэма адліку]] (54 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Ліцвіны|Ліцвіны]] (11 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Замосце (Слуцкі раён)|Замосце (Слуцкі раён)]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Я нарадзіўся тут|Я нарадзіўся тут]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Прыпяцкае Палессе|Прыпяцкае Палессе]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Фаіна Іпацьеўна Вахрава|Фаіна Іпацьеўна Вахрава]] (16 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (18 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Лівійскі крызіс|Лівійскі крызіс]] (9 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Пялікі|Пялікі]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Купалле|Купалле]] (25 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Пятрусь Броўка|Пятрусь Броўка]] (12 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Георгій (Каніскі)|Георгій (Каніскі)]] (6 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Дынастыя Вялікіх Камнінаў|Дынастыя Вялікіх Камнінаў]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Міхал Клеафас Агінскі|Міхал Клеафас Агінскі]] (23 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Каляды|Каляды]] (5 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Мужыцкая праўда|Мужыцкая праўда]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Беларуская міфалогія|Беларуская міфалогія]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Альгерд Бахарэвіч|Альгерд Бахарэвіч]] (10 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Ісаак Маркавіч Курган|Ісаак Маркавіч Курган]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Закапанскі стыль|Закапанскі стыль]] (11 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Катэхізіс Каталіцкай Царквы|Катэхізіс Каталіцкай Царквы]] (35 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Псалтыр (Скарына, 1517)|Псалтыр (Скарына, 1517)]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Аматар|Аматар]] (40 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Пагоня|Пагоня]] (25 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Зюзя|Зюзя]] (5 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Герб Рэчы Паспалітай|Герб Рэчы Паспалітай]] (9 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Нарвасадата|Нарвасадата]] (43 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Objawienia maryjne z Medziugoria|Objawienia maryjne z Medziugoria]] (11 iw) — 21629 skatījumu * [[:pl:Katastrofa polskiego autokaru w Vizille|Katastrofa polskiego autokaru w Vizille]] (3 iw) — 10576 skatījumu * [[:pl:Kamila Skolimowska|Kamila Skolimowska]] (30 iw) — 6208 skatījumu * [[:pl:Anne Heche|Anne Heche]] (42 iw) — 5740 skatījumu * [[:pl:Pol’and’Rock Festival|Pol’and’Rock Festival]] (18 iw) — 5428 skatījumu * [[:pl:Przemienienie Pańskie|Przemienienie Pańskie]] (59 iw) — 4068 skatījumu * [[:pl:Woodstock 1999|Woodstock 1999]] (9 iw) — 4000 skatījumu * [[:pl:Sandman|Sandman]] (26 iw) — 3933 skatījumu * [[:pl:Alfabet wietnamski|Alfabet wietnamski]] (35 iw) — 3439 skatījumu * [[:pl:Zmarli w sierpniu 2022|Zmarli w sierpniu 2022]] (9 iw) — 3438 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Krawczyk|Krzysztof Krawczyk]] (9 iw) — 3166 skatījumu * [[:pl:Euzebiusz Smolarek|Euzebiusz Smolarek]] (40 iw) — 3071 skatījumu * [[:pl:Sandman (serial telewizyjny)|Sandman (serial telewizyjny)]] (18 iw) — 2756 skatījumu * [[:pl:Obcy: Przymierze|Obcy: Przymierze]] (39 iw) — 2725 skatījumu * [[:pl:Beata Tyszkiewicz|Beata Tyszkiewicz]] (28 iw) — 2719 skatījumu * [[:pl:Przykładny obywatel|Przykładny obywatel]] (22 iw) — 2583 skatījumu * [[:pl:Jan Kaczkowski (1977–2016)|Jan Kaczkowski (1977–2016)]] (2 iw) — 2192 skatījumu * [[:pl:Andrzej Lepper|Andrzej Lepper]] (22 iw) — 2145 skatījumu * [[:pl:Grzegorz Damięcki|Grzegorz Damięcki]] (2 iw) — 2068 skatījumu * [[:pl:Zbigniew Suszyński|Zbigniew Suszyński]] (4 iw) — 2024 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1946 skatījumu * [[:pl:Żelazna Kopuła|Żelazna Kopuła]] (46 iw) — 1863 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 1836 skatījumu * [[:pl:Helena Modrzejewska|Helena Modrzejewska]] (23 iw) — 1822 skatījumu * [[:pl:Bogusław Linda|Bogusław Linda]] (16 iw) — 1819 skatījumu * [[:pl:Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang|Akcja ratunkowa w jaskini Tham Luang]] (40 iw) — 1579 skatījumu * [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 1528 skatījumu * [[:pl:Alex Jones|Alex Jones]] (39 iw) — 1515 skatījumu * [[:pl:Henryk Hoser|Henryk Hoser]] (9 iw) — 1493 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela|Lista filmów Filmowego Uniwersum Marvela]] (31 iw) — 1464 skatījumu * [[:pl:Rzeź Woli|Rzeź Woli]] (15 iw) — 1450 skatījumu * [[:pl:Me and That Man|Me and That Man]] (2 iw) — 1442 skatījumu * [[:pl:Rozpad Jugosławii|Rozpad Jugosławii]] (42 iw) — 1438 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1423 skatījumu * [[:pl:Historia Tajwanu|Historia Tajwanu]] (37 iw) — 1411 skatījumu * [[:pl:Objawienia Maryjne|Objawienia Maryjne]] (34 iw) — 1406 skatījumu * [[:pl:Władysław Frasyniuk|Władysław Frasyniuk]] (10 iw) — 1363 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1359 skatījumu * [[:pl:Predator: Prey|Predator: Prey]] (16 iw) — 1318 skatījumu * [[:pl:Budka Suflera|Budka Suflera]] (31 iw) — 1301 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1298 skatījumu * [[:pl:Morfeusz|Morfeusz]] (47 iw) — 1287 skatījumu * [[:pl:Shazza|Shazza]] (4 iw) — 1283 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 1278 skatījumu * [[:pl:Agnieszka Osiecka|Agnieszka Osiecka]] (20 iw) — 1258 skatījumu * [[:pl:Michał Paszczyk|Michał Paszczyk]] (1 iw) — 1223 skatījumu * [[:pl:Skindred|Skindred]] (18 iw) — 1217 skatījumu * [[:pl:Alfabet awestyjski|Alfabet awestyjski]] (25 iw) — 1193 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1168 skatījumu * [[:pl:Michał Wiśniewski|Michał Wiśniewski]] (7 iw) — 1153 skatījumu * [[:pl:Rekordy Polski w lekkoatletyce|Rekordy Polski w lekkoatletyce]] (3 iw) — 1151 skatījumu * [[:pl:Natalia Kaczmarek|Natalia Kaczmarek]] (18 iw) — 1144 skatījumu * [[:pl:John Porter|John Porter]] (2 iw) — 1136 skatījumu * [[:pl:Wyznania gejszy (film)|Wyznania gejszy (film)]] (42 iw) — 1135 skatījumu * [[:pl:Czarna nóżka ziemniaka|Czarna nóżka ziemniaka]] (6 iw) — 1129 skatījumu * [[:pl:Michael Hutchence|Michael Hutchence]] (31 iw) — 1129 skatījumu * [[:pl:Wanda Traczyk-Stawska|Wanda Traczyk-Stawska]] (1 iw) — 1117 skatījumu * [[:pl:Irena Szczurowska|Irena Szczurowska]] (2 iw) — 1114 skatījumu * [[:pl:Kalina Jędrusik|Kalina Jędrusik]] (12 iw) — 1112 skatījumu * [[:pl:Tysiąc (gra)|Tysiąc (gra)]] (5 iw) — 1110 skatījumu * [[:pl:Żałoba narodowa w Polsce|Żałoba narodowa w Polsce]] (1 iw) — 1107 skatījumu * [[:pl:Carlitos (ur. 1990)|Carlitos (ur. 1990)]] (11 iw) — 1106 skatījumu * [[:pl:Romuald Lipko|Romuald Lipko]] (1 iw) — 1100 skatījumu * [[:pl:Tom Sturridge|Tom Sturridge]] (22 iw) — 1099 skatījumu * [[:pl:Andrzej Lampert|Andrzej Lampert]] (2 iw) — 1096 skatījumu * [[:pl:Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Mistrzostwa Świata w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 1093 skatījumu * [[:pl:Anna Przybylska|Anna Przybylska]] (13 iw) — 1088 skatījumu * [[:pl:Manuela Sáenz|Manuela Sáenz]] (26 iw) — 1078 skatījumu * [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 1060 skatījumu * [[:pl:Pia Skrzyszowska|Pia Skrzyszowska]] (5 iw) — 1038 skatījumu * [[:pl:Kazimiera Iłłakowiczówna|Kazimiera Iłłakowiczówna]] (13 iw) — 1030 skatījumu * [[:pl:Dżem (zespół muzyczny)|Dżem (zespół muzyczny)]] (8 iw) — 1024 skatījumu * [[:pl:Katastrofa autobusu w Gdańsku|Katastrofa autobusu w Gdańsku]] (3 iw) — 1018 skatījumu * [[:pl:Purpurowe Serce|Purpurowe Serce]] (34 iw) — 1014 skatījumu * [[:pl:Justyna Steczkowska|Justyna Steczkowska]] (23 iw) — 1006 skatījumu * [[:pl:Trofeu Joan Gamper|Trofeu Joan Gamper]] (21 iw) — 1000 skatījumu * [[:pl:Lanberry|Lanberry]] (3 iw) — 999 skatījumu * [[:pl:Malik Montana|Malik Montana]] (2 iw) — 987 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 985 skatījumu * [[:pl:Krzysztof Cugowski|Krzysztof Cugowski]] (1 iw) — 983 skatījumu * [[:pl:Mateusz Gessler|Mateusz Gessler]] (1 iw) — 975 skatījumu * [[:pl:Knieja|Knieja]] (3 iw) — 975 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 965 skatījumu * [[:pl:Wieczysta Kraków|Wieczysta Kraków]] (1 iw) — 964 skatījumu * [[:pl:Izabela Trojanowska|Izabela Trojanowska]] (11 iw) — 959 skatījumu * [[:pl:Katastrofa polskiego autokaru pod Berlinem|Katastrofa polskiego autokaru pod Berlinem]] (1 iw) — 957 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (28 iw) — 950 skatījumu * [[:pl:Michał Żebrowski (aktor)|Michał Żebrowski (aktor)]] (18 iw) — 942 skatījumu * [[:pl:Heinz Reinefarth|Heinz Reinefarth]] (15 iw) — 932 skatījumu * [[:pl:Józef Kazimierz Wojciechowski|Józef Kazimierz Wojciechowski]] (1 iw) — 930 skatījumu * [[:pl:Jan Englert|Jan Englert]] (12 iw) — 918 skatījumu * [[:pl:Piotr Machalica|Piotr Machalica]] (9 iw) — 915 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (35 iw) — 913 skatījumu * [[:pl:Anna Jakubowska (działaczka kombatancka)|Anna Jakubowska (działaczka kombatancka)]] (2 iw) — 906 skatījumu * [[:pl:Ugoda perejasławska|Ugoda perejasławska]] (33 iw) — 895 skatījumu * [[:pl:Ilona Kuśmierska|Ilona Kuśmierska]] (2 iw) — 894 skatījumu * [[:pl:Ryszard Riedel|Ryszard Riedel]] (3 iw) — 891 skatījumu * [[:pl:Agnieszka Włodarczyk|Agnieszka Włodarczyk]] (14 iw) — 887 skatījumu * [[:pl:Mateusz Wieteska|Mateusz Wieteska]] (8 iw) — 883 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 883 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 246 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 202 skatījumu * [[:lt:Dovydas Giedraitis|Dovydas Giedraitis]] (2 iw) — 169 skatījumu * [[:lt:Stadija (matavimo vienetas)|Stadija (matavimo vienetas)]] (34 iw) — 125 skatījumu * [[:lt:Įstatymų leidyba|Įstatymų leidyba]] (40 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Dajai|Dajai]] (34 iw) — 123 skatījumu * [[:lt:Margarita Drobiazko|Margarita Drobiazko]] (15 iw) — 122 skatījumu * [[:lt:Statinys|Statinys]] (28 iw) — 122 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 108 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 102 skatījumu * [[:lt:Mykolas Sluckis|Mykolas Sluckis]] (3 iw) — 101 skatījumu * [[:lt:Vaidotas Žala|Vaidotas Žala]] (2 iw) — 96 skatījumu * [[:lt:Monika Liu|Monika Liu]] (25 iw) — 88 skatījumu * [[:lt:Algirdas Paleckis|Algirdas Paleckis]] (6 iw) — 78 skatījumu * [[:lt:Hiperbolė (roko grupė)|Hiperbolė (roko grupė)]] (1 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Gabrielė Martirosian|Gabrielė Martirosian]] (6 iw) — 77 skatījumu * [[:lt:Šilauogė|Šilauogė]] (63 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Roblox|Roblox]] (59 iw) — 68 skatījumu * [[:lt:Povilas Vanagas|Povilas Vanagas]] (13 iw) — 66 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rusai|Lietuvos rusai]] (9 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Taivano istorija|Taivano istorija]] (37 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:OnlyFans|OnlyFans]] (34 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Antanas Guoga|Antanas Guoga]] (11 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Raktas (muzika)|Raktas (muzika)]] (55 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Lemon Joy|Lemon Joy]] (2 iw) — 60 skatījumu * [[:lt:Vilhelmo kanalas|Vilhelmo kanalas]] (6 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Paprastasis uodas|Paprastasis uodas]] (35 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 57 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 56 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 55 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Inga Jankauskaitė|Inga Jankauskaitė]] (10 iw) — 54 skatījumu * [[:lt:Artūras Milaknis|Artūras Milaknis]] (11 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Kinų mitologija|Kinų mitologija]] (47 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:2022 m. pasaulio baidarių ir kanojų irklavimo sprinto čempionatas|2022 m. pasaulio baidarių ir kanojų irklavimo sprinto čempionatas]] (7 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Sisters on Wire|Sisters on Wire]] (1 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Genadijus Selezniovas|Genadijus Selezniovas]] (15 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Ansamblis|Ansamblis]] (37 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Trumas|Trumas]] (42 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Arūnas Valinskas|Arūnas Valinskas]] (7 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Svencelė|Svencelė]] (2 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Justinas Jarutis|Justinas Jarutis]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Kelias į žvaigždes|Kelias į žvaigždes]] (1 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Džordana Butkutė|Džordana Butkutė]] (2 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Pakruojo dvaras|Pakruojo dvaras]] (2 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:Plateliai|Plateliai]] (11 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Žaliasis žiogas|Žaliasis žiogas]] (29 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Rusnė|Rusnė]] (14 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (58 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 46 skatījumu * [[:lt:Justė Arlauskaitė|Justė Arlauskaitė]] (4 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Poniabudė|Poniabudė]] (15 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Justė Jocytė|Justė Jocytė]] (3 iw) — 44 skatījumu * [[:lt:Viešvilė|Viešvilė]] (7 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Žmogaus varpa|Žmogaus varpa]] (58 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Mango (grupė)|Mango (grupė)]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Algimantas Kriščiūnas|Algimantas Kriščiūnas]] (1 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Didysis šliužas|Didysis šliužas]] (26 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Andrius Giedraitis|Andrius Giedraitis]] (11 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Palangos tiltas|Palangos tiltas]] (1 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Naisiai|Naisiai]] (3 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Justas Vincas Paleckis|Justas Vincas Paleckis]] (8 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Tomorrowland (festivalis)|Tomorrowland (festivalis)]] (35 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Renavo dvaras|Renavo dvaras]] (2 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Paprastoji auslinda|Paprastoji auslinda]] (37 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Užutrakio dvaras|Užutrakio dvaras]] (4 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Panemunės pilis|Panemunės pilis]] (9 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Vynuoginė sraigė|Vynuoginė sraigė]] (47 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Salomėja Nėris|Salomėja Nėris]] (22 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Šachmatų taisyklės|Šachmatų taisyklės]] (29 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Gedvydas Vainauskas|Gedvydas Vainauskas]] (3 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Hortenzija|Hortenzija]] (69 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Dainų šventė|Dainų šventė]] (15 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Šuminai|Šuminai]] (2 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Barstyčių akmuo|Barstyčių akmuo]] (5 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Respublika (dienraštis)|Respublika (dienraštis)]] (6 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Zyplių dvaras|Zyplių dvaras]] (3 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Smegenys|Smegenys]] (24 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Amerikiečių Stafordšyro terjeras|Amerikiečių Stafordšyro terjeras]] (36 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Zarasų seniūnija|Zarasų seniūnija]] (3 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Arbūzas|Arbūzas]] (40 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Bernardas Bučas|Bernardas Bučas]] (3 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Taivano ginkluotosios pajėgos|Taivano ginkluotosios pajėgos]] (29 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Lietuvos elektrinė|Lietuvos elektrinė]] (10 iw) — 37 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Liina Vahtrik|Liina Vahtrik]] (1 iw) — 654 skatījumu * [[:et:Moeloojate loend|Moeloojate loend]] (5 iw) — 489 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 444 skatījumu * [[:et:Urmas Sõõrumaa|Urmas Sõõrumaa]] (1 iw) — 367 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 281 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 280 skatījumu * [[:et:Maria Klenskaja|Maria Klenskaja]] (3 iw) — 270 skatījumu * [[:et:Ada Lundver|Ada Lundver]] (5 iw) — 264 skatījumu * [[:et:Georg (film)|Georg (film)]] (5 iw) — 227 skatījumu * [[:et:Aarne Üksküla|Aarne Üksküla]] (2 iw) — 198 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 160 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 158 skatījumu * [[:et:A-Rühm|A-Rühm]] (31 iw) — 156 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 155 skatījumu * [[:et:Karmen Bruus|Karmen Bruus]] (6 iw) — 154 skatījumu * [[:et:Jan Uuspõld|Jan Uuspõld]] (2 iw) — 153 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 152 skatījumu * [[:et:Meririst|Meririst]] (52 iw) — 140 skatījumu * [[:et:Soome ralli|Soome ralli]] (20 iw) — 129 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 129 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 126 skatījumu * [[:et:Aafrika tsiibet|Aafrika tsiibet]] (59 iw) — 125 skatījumu * [[:et:Dolly|Dolly]] (23 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Lapse seksuaalne väärkohtlemine|Lapse seksuaalne väärkohtlemine]] (41 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 121 skatījumu * [[:et:Aidi Vallik|Aidi Vallik]] (8 iw) — 120 skatījumu * [[:et:Argo Aadli|Argo Aadli]] (6 iw) — 116 skatījumu * [[:et:Kristjan Järvi|Kristjan Järvi]] (11 iw) — 113 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 112 skatījumu * [[:et:Ott Tänak|Ott Tänak]] (28 iw) — 109 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 106 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 105 skatījumu * [[:et:Piret Kalda|Piret Kalda]] (5 iw) — 104 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 103 skatījumu * [[:et:Andrus Vaarik|Andrus Vaarik]] (1 iw) — 101 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 96 skatījumu * [[:et:Jüri Parijõgi|Jüri Parijõgi]] (3 iw) — 95 skatījumu * [[:et:Karl Ots|Karl Ots]] (1 iw) — 92 skatījumu * [[:et:Carmel Kallemaa|Carmel Kallemaa]] (1 iw) — 89 skatījumu * [[:et:Käravete mõis|Käravete mõis]] (1 iw) — 87 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 86 skatījumu * [[:et:Vana-Egiptuse ajalugu|Vana-Egiptuse ajalugu]] (28 iw) — 85 skatījumu * [[:et:Roomajate loend|Roomajate loend]] (9 iw) — 82 skatījumu * [[:et:Hendrik Saar|Hendrik Saar]] (1 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool|Eesti Muusika- ja Teatriakadeemia lavakunstikool]] (2 iw) — 75 skatījumu * [[:et:Nublu (räppar)|Nublu (räppar)]] (4 iw) — 74 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Einari Koppel|Einari Koppel]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 70 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 69 skatījumu * [[:et:Eesti sportlaste loend|Eesti sportlaste loend]] (1 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Bengt Gottfried Forselius|Bengt Gottfried Forselius]] (8 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Umbusi jõgi|Umbusi jõgi]] (5 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Leo Kunnas|Leo Kunnas]] (6 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Sõprus (kino)|Sõprus (kino)]] (1 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Andrei Illarionov|Andrei Illarionov]] (11 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Maarika Järvi|Maarika Järvi]] (1 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 62 skatījumu * [[:et:NOËP|NOËP]] (1 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Tiiu Kirsipuu|Tiiu Kirsipuu]] (2 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Mats Traat|Mats Traat]] (10 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Eesti ansamblite loend|Eesti ansamblite loend]] (1 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Terminaator (ansambel)|Terminaator (ansambel)]] (7 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Margus Metstak|Margus Metstak]] (8 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Marko Matvere|Marko Matvere]] (9 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Koeratõugude loend|Koeratõugude loend]] (48 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Ooperifantoom|Ooperifantoom]] (5 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Maarjamäe memoriaal|Maarjamäe memoriaal]] (3 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Neegrid|Neegrid]] (30 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Vahur Kersna|Vahur Kersna]] (2 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Jõevähk|Jõevähk]] (43 iw) — 52 skatījumu * [[:et:A-Rühm (ansambel)|A-Rühm (ansambel)]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Seto kuningriik|Seto kuningriik]] (1 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Helgi Sallo|Helgi Sallo]] (3 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Kuibõšev|Kuibõšev]] (37 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Paavo Järvi|Paavo Järvi]] (22 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Eesti järvede loend|Eesti järvede loend]] (19 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Ülemsootska|Ülemsootska]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Portofino|Portofino]] (58 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Eesti ajalehtede loend|Eesti ajalehtede loend]] (5 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Silvi Vrait|Silvi Vrait]] (20 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Ita Ever|Ita Ever]] (18 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Vahur Afanasjev|Vahur Afanasjev]] (9 iw) — 46 skatījumu * [[:et:Pealtnägija|Pealtnägija]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Väino Aren|Väino Aren]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Ellen Niit|Ellen Niit]] (12 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Kristiina Ehin|Kristiina Ehin]] (11 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Imetajate loend|Imetajate loend]] (13 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (47 iw) — 43 skatījumu * [[:et:SI-süsteemi ühikud|SI-süsteemi ühikud]] (43 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Tuumapomm|Tuumapomm]] (26 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Eesti filmide loend|Eesti filmide loend]] (2 iw) — 41 skatījumu {{div col end}} skaxwtcn9t6kq8ks6qmh5q0hk95awlg 0 450607 3667396 3394034 2022-08-06T13:57:46Z Egilus 27634 /* Vairošanās */ wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = Sivuchi.jpg | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Chordata | tips_lv = Hordaiņi | klase = Mammalia | klase_lv = Zīdītāji | kārta = Carnivora | kārta_lv = Plēsēji | dzimta = Otariidae | dzimta_lv = Ausroņi | apakšdzimta = Otariinae |apakšdzimta_lv = Lauvroņu apakšdzimta | ģints = Eumetopias | ģints_lv = Ziemeļu lauvroņi | ģints_r = Ziemeļu lauvronis | suga = Eumetopias jubatus | suga_lv = Ziemeļu lauvronis | binomial = Eumetopias jubatus <small>([[Johann Christian Daniel von Schreber|Schreber]], 1776) | izplatība = [[Attēls:Eumetopias_jubatus_distribution_continent_labels.jpg|center|250px]] | kategorijas = nē }} '''Ziemeļu lauvronis''' jeb '''ziemeļu jūras lauva''' (''Eumetopias jubatus'') ir liels [[Ausroņi|ausroņu dzimtas]] (''Otariidae'') [[jūras zīdītāji|jūras zīdītājs]], kas ir vienīgā suga '''ziemeļu lauvroņu ģintī''' (''Eumetopias''). Tas ir viens no lielākajiem [[airkāji]]em, un par to lielāki ir tikai [[valzirgs]] un abas [[ziloņroņi|ziloņroņu]] sugas. Sastopams [[Klusais okeāns|Klusā okeāna]] ziemeļu daļā, gan [[Āzija]]s, gan [[Ziemeļamerika]]s krastos.<ref name=iuc>[https://www.iucnredlist.org/species/8239/45225749#geographic-range IUCN Geographic Range: Steller Sea Lion]</ref> Ziemeļu lauvronis jau no seniem laikiem bijis vietējo ziemeļu tautu medību objekts. To medīja, lai iegūtu [[gaļa|gaļu]], [[āda|ādu]], [[tauki|taukus]] u.c. Turklāt to medīja arī, lai samazinātu populācijas lielumu, jo lielie dzīvnieki krastam pievilināja jūras [[plēsēji|plēsējus]].<ref name=noaa/> 1990. gada ziemeļu lauvronis tika iekļauts apdraudēto sugu sarakstā un tika ieviesti aizsardzības pasākumi. Ziemeļu lauvronim ir divas populācijas — austrumu (gar Ziemeļamerikas krastiem) un rietumu (gar Āzijas krastiem). No abām populācijām rietumu populācija ir vairāk cietusi un lēnāk un grūtāk arī atjaunojas.<ref name=noaa/> == Izplatība == [[Attēls:Steller_seeloewe_2.jpg|thumb|left|240px|Ziemeļu lauvroņi kādā no [[Aļaskas līcis|Aļaskas līča]] saliņām]] [[Attēls:StellerSealionFamily.jpg|thumb|left|240px|Mātīte, tēviņš un mazulis]] Ziemeļu lauvroņa izplatības areāls plešas gar [[Ziemeļamerika]]s rietumu krastu no [[Kalifornija]]s centrālās daļas līdz [[Aļaskas līcis|Aļaskas līcim]] ziemeļos, gar [[Aleutu salas|Aleutu salāmm]] turpinās pāri Klusajam okeānam līdz [[Kamčatkas pussala]]i, [[Kuriļu salas|Kuriļu salām]] un [[Japāna]]s ziemeļdaļai, areālam plešoties arī [[Ohotskas jūra|Ohotskas]] un [[Japānas jūra|Japānas jūrā]], ziemeļos [[Beringa jūra|Beringa jūrā]] līdz [[Beringa šaurums|Beringa šaurumam]].<ref name=iuc/> Līdz 1980. gadiem lauvroņa areāls dienvidos (pie Kalifornijas krastiem) sasniedza [[Čenela salas]]. Retumis novērots pie [[Ķīna]]s krastiem, ziemeļos līdz [[Heršela sala]]i [[Boforta jūra|Boforta jūrā]].<ref name=iuc/> == Izskats == Ziemeļu lauvronis ir lielākais no visiem [[ausroņi]]em.<ref name=noaa/> Lai arī sugai raksturīgs [[dzimumu dimorfisms]], abi dzimumi ir lieli un spēcīgi.<ref name=iuc/> [[tēviņš|Tēviņa]] ķermeņa garums ir 2,82—3,35 [[metrs|m]], svars 450—1134 [[kilograms|kg]]. [[Mātīte]]s garums 2,3—2,9 m, svars 240—363 kg.<ref name=noaa/><ref>Loughlin, Thomas R; Perez, Michael A; Merrick, Richard L (1987). "Eumetopias jubatus". Mammalian Species. 283 (283): 1–7. doi:10.2307/3503908. JSTOR 3503908</ref><ref name=adw>[https://animaldiversity.org/site/accounts/information/Eumetopias_jubatus.html ADW: Eumetopias jubatus]</ref> Līdz piecu gadu vecumam abi dzimumi strauji aug, pēc tam mātītes pieaugums strauji palēlinās. Tēviņi turpina augt līdz apmēram 8 gadu vecumam. Tie ir ne tikai garāki nekā mātītes, bet tiem ir izteikti platas, spēcīgas krūtis, mugura un pleci, masīvs, muskuļains [[kakls]] ar sarainām, biezām krēpēm. Salīdzinot ar mātīti, tēviņam ir augstāka un platāka piere, plakanāks purns.<ref name=noaa/> Pieaudzis ziemeļu lauvronis ir gaišāks nekā citas lauvroņu sugas. Kažoka krāsa var būt no gaiši [[brūnā krāsa|dzeltenbrūnas]] līdz rudi brūnai, retumis arī sarkanbrūna. Mazuļi piedzimst gandrīz [[melnā krāsa|melni]] un tumšais matojums saglabājas vairākus mēnešus. Katru gadu kažoka matojums nomainās. Abiem dzimumiem ir garas, baltas ūsas, ar kurām tie zem ūdens sajūt medījuma tuvumu un kustības virzienu. Airkājas un citas ķermeņa daļas, kurām nav matojuma, ir melnas. Līdz 4—6 mēnešu vecumam lauvroņa mazulim ir melns matojums, pēc tam tas kļūst gaišāk brūns. Sasniedzot 2 gadu vecumu, jaunajiem lauvroņiem ir tāds pats kažoks kā pieaugušajiem īpatņiem.<ref name=noaa/> == Uzvedība == [[Attēls:071203_steller_sea_lion_bull_rogue_reef_odfw_(14953349938).jpg|thumb|240px|Vairošanās sezonā dominantie tēviņi nostiprina katrs savu teritoriju, kuru agresīvi aizsargā]] Ziemeļu lauvronis parasti uzturas piekrastes seklajos ūdeņos.<ref name=noaa>[https://www.fisheries.noaa.gov/species/steller-sea-lion NOAA Fisheries: Steller Sea Lion]</ref> Līdzīgi kā citas lauvroņu sugas arī ziemeļu lauvronis daudz laika pavada gan atpūšoties krastā, gan barojoties jūrā.<ref>Sepúlveda, Maritza; Santos, Macarena; Veas, Rodrigo; Muñoz, Lily; Olea, Danai; Moraga, Rodrigo; Sielfeld, Walter (August 2015). "Annual, seasonal and daily variation in the abundance of the South American sea lion Otaria flavescens in two breeding colonies in northern Chile". Revista de Biología Marina y Oceanografía. 50 (2): 205–220. doi:10.4067/S0718-19572015000300001. ISSN 0718-1957</ref> Īpaši daudz laika uz sauszemes tas pavada vairošanās sezonā, kad dzimst mazuļi. Ziemeļu lauvronis ir ļoti sabiedrisks un uzturas lielos baros. Jūrā tas novērojams pa vienam vai nelielās grupās. Tikai bagātīgākās barošanās vietās sapulcējas lielāks bars.<ref name=noaa/> Vislabprātāk lauvronis atpūtai izvēlas nelielas, neapdzīvotas saliņas, tādējādi izvairoties no sauszemes plēsējiem un cilvēkiem.<ref>Gentry, Roger L. (2009), "Eared Seals", Encyclopedia of Marine Mammals, Elsevier, pp. 339–342, doi:10.1016/b978-0-12-373553-9.00083-3, ISBN 9780123735539</ref> Atšķirībā no īstajiem [[roņi]]em lauvroņi uz [[sauszeme]]s pakaļējās airkājas var atbalstīt pret zemi un izmantot, lai atspertos. Tādējādi lauvroņi var pat uzrāpties klintīs un uz lielākiem akmeņiem. Peldot aizmugurējās airkājas kalpo kā stūre, bet priekšējās kā plati airi.<ref name=noaa/> Jaunie lauvroņi peldēt mācās piekrastes joslā.<ref name=noaa/> == Barošanās == [[Attēls:Sea_lion_and_Sturgeon.jpg|thumb|240px|Ziemeļu lauvronis nomedījis [[baltā store|balto stori]]]] Ziemeļu lauvronis barojoties ir oportūnists un barojas ar vairāk kā 100 dažādām [[zivis|zivju]] sugām (piemēram, [[terpugi]]em, [[mintajs|mintajiem]], [[Klusā okeāna laši|lašiem]], [[Klusā okeāna menca|mencām]], [[tūbīšu dzimta|tūbītēm]], [[Klusā okeāna paltuss|paltusiem]], [[moiva|moivām]], [[Klusā okeāna siļķe|siļķēm]], [[zaķzivju dzimta|zaķzivīm]], [[Merlūzu dzimta|merlūzām]] u.c.) un [[galvkāji]]em ([[kalmāri|kalmārus]] un [[astoņkāji|astoņkājus]] ieskaitot).<ref name=noaa/><ref name=adw/> Barojas galvenokārt [[nakts]] laikā. Atkarībā no sezonas mainās barošanās ieradumi, turklāt ieradumi ir atšķirīgi arī dažādiem īpatņiem. Piemēram, ārpus vairošanās sezonas dažas pieaugušās mātītes ilgstoši uzturas atklātā jūrā, bet citas barojas daudz tuvāk krastam. Vairošanās sezonas laikā visas mātītes barojas krasta tuvumā, lai ik pa laikam atgrieztos uz sauszemes zīdīt savus mazuļus. Pieaugusi mātīte patērē daudz barības, īpaši ziemas periodā, kad tai jāpaēd pašai, jāpazīda mazulis un, visticamākais, ir iesācies jau nākamais grūsnības periods.<ref name=noaa/> Tēviņi barojoties nopeld garas distances. Atkarībā no vecuma izmainās niršanas ieradumi. Dziļākais datētais ieniršanas dziļums ir bijis ap 425 metriem.<ref name=noaa/> == Vairošanās == [[Attēls:071203_steller_sea_lion_rookery_rogue_reef_(15116891986).jpg|thumb|240px|Līdz 4—6 mēnešu vecumam lauvroņa mazulim ir melns matojums]] Ziemeļu lauvronis veido vairošanās kolonijas. Tam ir raksturīga poligāma vairošanās sistēma. Vienas sezonas ietvaros tikai daži tēviņi izcīna tiesības sapāroties. Tēviņi uz vairošanās pludmali ierodas pirmie, lai ieņemtu un nostiprinātu pārošanās teritoriju, kura tiek agresīvi apsargāta visas sezonas laikā. Lai arī dzimumbriedumu tēviņš sasniedz 3—8 gadu vecumā, tas nav pietiekami spēcīgs noturēt teritoriju. Tikai sasniedzot 9—10 gadu vecumu, tas beidzot ir nobriedis un spēj izturēt bez ēšanas 1—2 mēnešus.<ref name=iuc/><ref name=noaa/> Mātītes uz vairošanās pludmali ierodas maija vidū, un tām dzimst mazuļi (parasti viens) no maija vidus līdz jūnija vidum. Piedzimstot mazulis ir apmēram 90 cm garš un sver 16—23 kg.<ref name=iuc/><ref name=noaa/> Pirmais mazulis mātītei dzimst 4—6 gadu vecumā. Mazuļi ne vienmēr dzimst katru gadu. Apmēram pēc 2 nedēļām, kad ir piedzimis mazulis, mātīte atkal sapārojas. Pirmās dienas pēc mazuļa piedzimšanas mātīte paliek krastā, sargājot un zīdot mazuli ar [[piens|pienu]]. Pēc tam tā atsāk īslaicīgi iet jūrā baroties. Atgriežoties krastā māte mazuli atrod pēc [[smarža]]s un īpaša mazuļa brēciena, kuru tā atpazīst starp simtiem citu mazuļu. Māte mazuli zīda, līdz tas sasniedz 1—3 gadu vecumu. Tēviņa dzīves ilgums var būt līdz 20 gadiem, mātītes līdz 30.<ref name=noaa/><ref name=adw/> == Ienaidnieki == Ziemeļu lauvroņa galvenais ienaidnieks ir [[zobenvalis]], jaunos lauvroņus medī arī dažas [[haizivis|haizivju]] sugas (piemēram, [[lielā baltā haizivs]], [[polārās haizivis]]).<ref>Gelatt, T. and Sweeney, K. (2016). Eumetopias jubatus. The IUCN Red List of Threatened Species doi:10.2305/IUCN.UK.2016-1.RLTS.T8239A45225749.en</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} *[http://www.fao.org/fishery/species/3576/en FAO: Eumetopias jubatus (Schreber, 1776)] *[https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/12083225 Acoustic identification of female Steller sea lions (Eumetopias jubatus)] *[https://www.inaturalist.org/taxa/446615-Eumetopias-jubatus-jubatus iNaturalist: Western Steller Sea Lion] [[Kategorija:Ausroņi]] [[Kategorija:Krievijas fauna]] [[Kategorija:Japānas fauna]] [[Kategorija:Āzijas fauna]] [[Kategorija:ASV fauna]] [[Kategorija:Kanādas fauna]] [[Kategorija:Ziemeļamerikas fauna]] [[Kategorija:Klusā okeāna fauna]] 9zhovws5cgtxz7chfccqu13fnyqb7jh 0 455592 3667352 3400157 2022-08-06T13:20:21Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada aprīlis}} {{noformējums+}} {{vikisaites+}} {{nepilnīgs}} '''Hipogalaktija''' ir pazemināts [[Piens|piena]] izslaukums, bet '''agalaktija''' ir piena sekrēcijas pilnīga pārtraukšanās. Šādu diagnozi uzstāda, kad tesmenī un pienā neatrod citoloģiskas pārmaiņas, ir tikai piena sekrēcijas traucējumi. Abas šīs parādības var būt dažādu tesmeņa slimību simptomi. == Cēloņi == Fizioloģiski hipogalaktija un agalaktija novērojama laktācijas beigās, meklēšanās laikā, kā arī veciem dzīvniekiem. Hipogalaktija un agalaktija parasti ir funkcionālas dabas. Tās novērojamas pēc dzīvnieku trūcīgas vai nesabalansētas ēdināšanas (olbaltumu, ogļhidrātu, tauku, minerālvielu un vitamīnu trūkums), slaukšanas kļūdām (neregulāra, nepilnīga izslaukšana), cietstāvēšanas laika saīsināšanas vai neaizlaišanas ciet, abortiem, turēšanas un kopšanas kļūdām, dažādām hroniskām un smagām akūtām citu orgānu slimībām, dažādiem iekšējās sekrēcijas dziedzeru un nervu sistēmas traucējumiem. Pirmpienēm šo patoloģiju novēro tad, ja tām ir iedzimta piena dziedzeru nepietiekoša attīstība. == Klīniskās pazīmes == Pēkšņi vai pamazām bez redzamiem cēloņiem laktācijas laikā samazinās vai pilnīgi apstājas piena sarecēšana. Tesmenī patoloģisku pārmaiņu nav, arī pienā nav ievērojamas izmaiņas. Ar laiku notiek tesmeņa apjoma samazināšanās. Prognoze uzmanīga, jo piena izslaukums atjaunojas tikai tad, ja tesmenī vai visā organismā nav nopietnu morfoloģisku pārmaiņu. Parasti izslaukums atjaunojas nākamajā laktācijā. == Ārstēšana == ·        Iespējamo cēloņu novēršana. ·        Uzlabo dzīvnieka ēdināšanu, turēšanu, kopšanu un ekspluatāciju. ·        Ārstē primārās slimības. ·        Izēdina vairāk sulīgas barības, sakņu, dod koncentrēto barību. ·        Regulāri rūpīgi slauc un masē tesmeni. ·       leteiktā hormonālā terapija — gonadotropie, estrogēnie hormoni ir mazefektīvi, tāpat mazefektīvi ir dažādi piena dzenošie pulveri. [[Kategorija:Veterinārmedicīna]] iotpn35k1863qtuuf74ul4143gxp20h 0 457764 3667388 3663955 2022-08-06T13:47:41Z Egilus 27634 /* Zinātniskā darbība */ wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|biologu|citu personu ar šādu uzvārdu|Kalniņš}} {{Zinātnieka infokaste | platums = | vārds = Alfrēds Kalniņš | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1895 | dz_mēnesis = 1 | dz_diena = 7 | dz_vieta = [[Cēsis]], [[Vidzemes guberņa]] (tagad {{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1989 | m_mēnesis = 8 | m_diena = 23 | m_vieta = [[Rīga]] | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Anna Berga | bērni = | paraksts = | darba_vietas = | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | zinātne = [[mikrobioloģija]] | pasniedzēji = | studenti = | sasniegumi = | apbalvojumi = | piezīmes = | kategorijas = nē }} '''Alfrēds Kalniņš''' (1895—1989) bija [[latvieši|latviešu]] [[mikrobioloģija|mikrobiologs]]. [[Latvijas Universitāte]]s (no 1924) un [[Jelgavas Lauksaimniecības akadēmija]]s docētājs (no 1940), [[Latvijas Lauksaimniecības akadēmija]]s profesors (1957). Augsnes mikrobioloģijas zinātnes pamatlicējs.<ref>[https://www.letonika.lv/groups/default.aspx?q=kaln%C4%81&n=15&s=75&w=0&sp=1&nw=0&lng=1062&g=1 letonika.lv]</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1895. gada 7. janvārī [[Cēsis|Cēsīs]] Dāvja Kalniņa un viņa sievas Karlīnas, dzimušas Pīlaines, ģimenē. Mācījās [[Rīgas Pētera I reālskola|Rīgas Pētera I reālskolā]] (1904—1913). Studēja [[Rīgas Politehniskais institūts (1896—1918)|Rīgas Politehniskā institūta]] Ķīmijas un lauksaimniecības nodaļā (1913—1918), tad [[Latvijas Universitāte]]s Lauksaimniecības fakultātē (1920—1923). No 1926. gada 26. janvāra līdz 1927. gada 31. martam viņš papildinājās Rotamstedas lauksaimniecības izmēģinājumu stacijā Lielbritānijā.<ref name="LLU konference"/> 1936. gadā A. Kalniņu ievēlēja par Lauksaimniecības tehnoloģijas katedras privātdocentu, bet pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā viņš sāka vadīt arī JLU Mikrobioloģijas katedru. [[Latvijas okupācija (1941-1945)|Vācu okupācija]]s laikā docentu Kalniņu atcēla no amatiem un kā profesora [[Kirhenšteins|A. Kirhenšteina]] līdzgaitnieku īslaicīgi apcietināja. Pēc Otrā pasaules kara docents Kalniņš vadīja LLA Mikrobioloģijas katedras atjaunošanu, piedalījās [[Latvijas PSR Zinātņu akadēmija]]s Mikrobioloģijas institūta organizēšanā. Pēc Mikrobioloģijas katedras apvienošanas ar augu fizioloģijas katedru viņš no 1949. līdz 1955. gadam un no 1960. līdz 1971. gadam viņš bija apvienotās katedras vadītājs. 1962. gadā A. Kalniņš aizstāvēja bioloģijas zinātņu doktora grādu. Viņa vadībā izstrādātas un aizstāvētas 14 zinātņu kandidātu disertācijas mikrobioloģijā, augu fizioloģijā un biotehnoloģijā. Vairākus gadus viņš lasīja lekcijas arī [[Bulduru dārzkopības tehnikums|Bulduru dārzkopības tehnikumā]] un [[LU Bioloģijas fakultāte|LVU Bioloģijas fakultātē]].<ref name="LLU konference">[https://llufb.llu.lv/conference/lidzsvar_lauksaim/2015/Latvia-Lidzsvarota-lauksaimnieciba2015-234-235.pdf MIKROBIOLOĢIJAS PROFESORAM ALFRĒDAM KALNIŅAM — 120] Zinātniski praktiskā konferences “LĪDZSVAROTA LAUKSAIMNIECĪBA 2015”, 19. — 21.02.2015. materiāli</ref> Miris 1989. gada 23. augustā, apglabāts Rīgas 2. Meža kapos.<ref>[http://www.biblioteka.cesis.lv/lv/sakums/novadp%C4%93tniec%C4%ABba/novadnieki/novadnieks.html?id=810 Cēsu Centrālā Bibliotēka]{{Novecojusi saite}}</ref> == Zinātniskā darbība == Jau studiju gados A. Kalniņš LU Rūgšanas un lauksaimniecības tehnoloģijas laboratorijā [[Delle|P. Delles]] vadībā pētīja augļu un ogu vīnu rūgšanas mikrofloru un tehnoloģiju. Vēlāk A. Kalniņš pievērsās ''[[Clostridium]]'' un ''[[Bacillus]]'' baktēriju pētījumiem, skaidrojot linu mirkšanas bioķīmiskās un mikrobioloģiskās norises. Atklāja 17 jaunas celulozes noārdītāju baktēriju sugas. Par šo pētījumu viņš saņēma Starptautiskās izglītības padomes stipendiju studijām Lielbritānijā.<ref name="LLU konference"/> A. Kalniņš pētīja segraugu un raugveida organismu morfoloģiskās un fizioloģiskās īpašības, to līdzdalību un nozīmi rūgšanas procesā. Praktiska nozīme ir pētījumiem par [[lupīnas]] zaļmēslojuma iestrādāšanu augsnē augsnes auglības celšanas nolūkā. Pēc A. Kalniņa ierosinājuma no [[1950. gadi]]em [[Latvijas Zemkopības ZPI Tīraines selekcijas un izmēģinājumu stacija|Latvijas Zemkopības ZPI Tīraines selekcijas un izmēģinājumu stacijā]] sāka ražot agara nitragīnu un citus baktēriju preparātus. Pazīstami arī viņa ekoloģiskie pētījumi par gumiņbaktēriju īpašībām (virulenci, aktivitāti, konkurences spējām) un to izplatību Latvijas augsnēs. Ilgus gadus A. Kalniņš veltījis pētījumiem par gumiņbaktēriju bakteriofāgiem un izstrādājis oriģinālas metodes fāgu izolēšanai un kultivēšanai, kā arī to daudzuma noteikšanai augsnē.<ref name="LLU konference"/> == Pagodinājumi == * Latvijas PSR Nopelniem bagātā zinātnes darbinieka goda nosaukums (1964)<ref>Latvijas padomju enciklopēdija, 4. sēj. Rīga, 1983</ref> * ordenis "Goda zīme" (1971) * L. Pastēra 150. dzimšanas dienai veltītā medaļa == Atsauces == {{Atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kalniņš, Alfrēds}} [[Kategorija:Latvijas biologi]] [[Kategorija:Latvijas Lauksaimniecības universitātes darbinieki]] [[Kategorija:Cēsīs dzimušie]] crkxhbv5navapiwf9lodrdsd9szsqhi 0 462585 3667469 3667176 2022-08-06T17:29:30Z Eremu1 102242 /* Nacionālais sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Ludzas novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ludzas novads | karte = Ludzas novads karte 2021.png | karte2 = Ludzas novads 2021.png | karte2_apraksts = Ludzas novads no 2021. gada 1. jūlija | ģerboņa_attēls = LVA_Ludzas_novads_COA.png | ģerboņa_nosaukums = Ludzas novada ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Ludza | mērs = Edgars Mekšs | mērs_partija = [[ZZS]] | mērs_gads = 2021-pašlaik | platība = 2411,4 | iedzīvotāji = 26732 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 26732/ 2411.4 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://ludzasnovads.lv/ }} '''Ludzas novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienoti [[Ludzas novads (2009—2021)|Ludzas novads]], [[Ciblas novads]], [[Kārsavas novads]] un [[Zilupes novads]]. Robežojas ziemeļos ar [[Balvu novads|Balvu novadu]], rietumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]], dienvidos ar [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] un austrumos ar [[Krievija]]s [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalu]]. Novada centrs atrodas [[Ludza]]s pilsētā. Novada teritorija pilnībā pārklājas ar pirms iepriekšējās administratīvi teritoriālās reformas pastāvējušā [[Ludzas rajons|Ludzas rajona]] teritoriju, izņemot Rēzeknes novadam nodoto [[Nautrēnu pagasts|Nautrēnu pagastu]] . == Teritoriālais iedalījums == [[Blontu pagasts]], [[Briģu pagasts]], [[Ciblas pagasts]], [[Cirmas pagasts]], [[Goliševas pagasts]], [[Isnaudas pagasts]], [[Istras pagasts]], [[Kārsava]]s pilsēta, [[Lauderu pagasts]], [[Līdumnieku pagasts]], [[Ludza]]s pilsēta, [[Malnavas pagasts]], [[Mežvidu pagasts]], [[Mērdzenes pagasts]], [[Nirzas pagasts]], [[Ņukšu pagasts]], [[Pasienes pagasts]], [[Pildas pagasts]], [[Pureņu pagasts]], [[Pušmucovas pagasts]], [[Rundēnu pagasts]], [[Salnavas pagasts]], [[Zaļesjes pagasts]], [[Zilupe]]s pilsēta un [[Zvirgzdenes pagasts]]. == Daba == Novada lielākā daļa atrodas [[Latgales augstiene]]s ziemeļu daļā, ar tajā ietilpstošajām daļām — dienvidos [[Rāznavas pauguraine]] ([[Rudavas kalns]] 244 m, [[Pentjušu pilskalns]] 226 m, [[Dangu kalns]] 221 m), dienvidaustrumos [[Dagdas pauguraine]] ar 5,5 km garu [[oss|osu]] grēdu ([[Grebļa kalns]] 156 m), centrā ap Ludzu [[Rēzeknes pazeminājums]], apmēram līdz [[Mērdzene]]i [[Burzavas pauguraine]]. Ziemeļrietumi ap [[Salnava|Salnavu]] ietilpst [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Adzeles pacēlums|Adzeles pacēlumā]] ar [[Numernes valnis|Numernes valni]] (līdz 163 m). Gar austrumu robežu [[Mudavas zemiene]], dienviddaļā tās [[Zilupes līdzenums]], ziemeļos [[Abrenes nolaidenums]].<ref name="LĢA">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref> Pamatiežus veido [[devons|augšdevona]] [[dolomīts]] un [[dolomītmerģelis]]. Derīgie izrakteņi: dolomīts ([[Malnava]], [[Mediševa]]), [[māls]] (Kārsava), [[grants]] ([[Vecslabada]]), saldūdens kaļķieži, [[kūdra]] (Peikstuļnīcas-Salas, Kreiču, Salinieku-Brieževkas u.c. purvos). Augsnes — velēnu podzolētās, velēnu gleja un purvu, augstienēs augšņu erozija. Meži aizņem ap trešdaļu no novada platības, purvi ap 7%.<ref name="LPE">{{LPE|6|184}}</ref><ref name="LME">{{LME|2|383}}</ref> Vidējā temperatūra: -7,5 ° C janvārī, +17,5 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā, nedaudz lielāks dienviddaļā.<ref name="LĢA" /> === Upes === * [[Veļikaja]]s baseins: [[Rītupe]], [[Ludza (upe)|Ludza]], [[Zilupe (upe)|Zilupe]] * [[Daugava]]s baseins: [[Sarjanka]] === Ūdenstilpes === 144 ezeri, kas lielāki par 1 [[hektārs|ha]]. Lielākie: [[Cirma ezers]] (12,6 km²), [[Lielais Ludzas ezers]] (8,5 km²), [[Nirzas ezers]] (5,6 km²).<ref name="LPE" /> === Dabas aizsardzība === Teritoriāli lielākās aizsargājamās dabas teritorijas: [[Numernes vaļņa dabas parks]], [[Istras pauguraines dabas parks]], [[Kurjanovas ezera dabas parks]], dienvidrietumos daļa no [[Rāznas nacionālais parks|Rāznas nacionālā parka]]. Lielākie dabas liegumi — Krievijas pierobežas purvi [[Kreiču purvs]], [[Klešniku purvs]], [[Gulbju un Platpirovas purvs]], kā arī [[Grebļukalns]], [[Pildas ezers]], [[Gulbinkas purvs]], [[Istras ezers]]. == Vēsture == Novada teritorija apdzīvota kopš [[mezolīts|mezolīta]], 7. gadu tūkstoša [[p.m.ē.]] Neolīta beigās (2. gadu tūkstotī p.m.ē.) teritorijā dzīvojušas pirmbaltu ciltis.12.-13. gadsimtā novada teritorija bija iekļauta, iespējams, [[Jersika (valsts)|Jersikas]] pārvaldītajā [[Lotigola]]s zemē, 13. gadsimtā teritoriju sagrāba [[Livonija]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste|Pārdaugavas hercogistē]], vēlāk pēc 1629. gada [[Polija]]s [[Inflantija|Inflantijā]].<ref name="LPE" /> 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un tika iekļauta vispirms [[Pleskavas guberņa|Pleskavas guberņā]], tad 1778. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] un no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. No 1917. gada decembrim līdz 1918 gada februārim un no tā paša gada decembrim līdz 1920. teritorija bija iekļauta [[Padomju Latvija|Padomju Latvijā]],<ref name="LPE" /> 1920. gadā tā pārgāja Latvijas kontrolē. {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2021)<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]</ref><ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021</ref> |- | 1. || [[Ludza]] || Pilsēta || — || 7936 |- | 2. || [[Kārsava]] || Pilsēta || — || 2016 |- | 3. || [[Zilupe]] || Pilsēta || — || 1381 |- | 4. || [[Malnava]] || Ciems || Malnavas || 323 |- | 5. || [[Martiši]] || Ciems || Isnaudas || 322 |- | 6. || [[Pasiene]] || Ciems || Pasienes || 286 |- | 7. || [[Tutāni]] || Ciems || Cirmas || 282 |- | 8. || [[Mērdzene]] || Ciems || Mērdzenes || 281 |- | 9. || [[Pilda]] || Ciems || Pildas || 280 |- | 10. || [[Vecslabada]] || Ciems || Istras || 279 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Ludzas novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (12727) |green|60.3}} {{bar percent|[[Krievi]] (6810) |red|32.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (688) |black|3.3}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (258) |blue|1.2}} {{bar percent|[[Poļi]] (164) |pink|0.8}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (459) |purple|2.2}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Zilupes dzelzceļa stacija, Zilupe, Zilupes novads, Latvia - panoramio.jpg|Zilupes dzelzceļa stacija Pasienes baznīcas altāris 08.2016.jpg|Pasienes baznīcas altāris Pasienes muižas pils 2000-07-22.jpg|Pasienes muižas kungu māja Jaunais korpuss.JPG|Malnavas koledža Pudinavas dambis.jpg|Pudinavas dambis Numernes valnis.jpg|Numernes valnis Felicianovas HES - panoramio.jpg|Felicianovas HES Ludza Panorama.jpg|Ludza Mazais Ludzas ezers - panoramio (3).jpg|Mazais Ludzas ezers Ludzas pilsdrupas.jpg|Ludzas pilsdrupas </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Ludzas rajons}} [[Kategorija:Ludzas novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] aasp808jh9eo2gdluu6oz1c1pv9uojk 0 462596 3667276 3667241 2022-08-06T12:16:59Z Lasks 38532 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2021. gada|iepriekšējo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Preiļu novads (2009—2021)}} {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Preiļu novads | karte = Preiļu novads karte 2021.png | karte2 = Preiļu novads 2021.png | karte2_apraksts = Preiļu novads no 2021. gada 1. jūlija | ģerboņa_attēls = Preiļu_novads_COA.png | ģerboņa_nosaukums = Preiļu novada ģerbonis | karoga_attēls = | karoga_nosaukums = | centrs = Preiļi | mērs = Ārijs Vucāns | mērs_partija = [[Apvienība iedzīvotāji]]/[[LRA]]/[[JKP]] | mērs_gads = | platība = 1419,4 | iedzīvotāji = 20392 | iedzīvotāji_gads = 2018 | blīvums = {{#expr: 20392/ 1419.4 round 1}} | izveidots = 2021 | mājaslapa = https://preili.lv/ }} '''Preiļu novads''' ir [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas]] gaitā [[2021. gads|2021. gada]] 1. jūlijā izveidota [[Latvija]]s [[pašvaldība]], kurā tika apvienots [[Preiļu novads (2009—2021)|Preiļu novads]], [[Riebiņu novads]], [[Vārkavas novads]] un daļa no [[Aglonas novads|Aglonas novada]] ([[Aglonas pagasts]]). Robežojas ziemeļos ar [[Varakļānu novads|Varakļānu novadu]], ziemeļrietumos ar [[Jēkabpils novads|Jēkabpils novadu]], rietumos ar [[Līvānu novads|Līvānu novadu]], dienvidos ar [[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novadu]], dienvidaustrumos ar [[Krāslavas novads|Krāslavas novadu]] un austrumos ar [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novadu]]. Novada centrs atrodas [[Preiļi|Preiļu]] pilsētā. == Teritoriālais iedalījums == [[Aglonas pagasts]], [[Aizkalnes pagasts]], [[Galēnu pagasts]], [[Pelēču pagasts]], [[Preiļu pagasts]], [[Preiļi|Preiļu]] pilsēta, [[Riebiņu pagasts]], [[Rožkalnu pagasts]], [[Rušonas pagasts]], [[Saunas pagasts]], [[Silajāņu pagasts]], [[Sīļukalna pagasts]], [[Stabulnieku pagasts]], [[Upmalas pagasts]] un [[Vārkavas pagasts]]. == Daba == Novada rietumdaļa atrodas [[Austrumlatvijas zemiene]]s [[Jersikas līdzenums|Jersikas līdzenumā]], austrumdaļas lielākā tiesa [[Latgales augstiene]]s [[Feimaņu pauguraine|Feimaņu paugurainē]], gar kuras malām tās pašas augstienes [[Maltas pazeminājums]] un [[Dagdas pauguraine]]. Derīgie izrakteņi: [[dolomīts]] (Sīļukalns), [[smilts]] un [[grants]] (Kaži, Riebiņi, Zīlēni), [[māls]] (Aizkalne, Ārlava, Gailīši), [[kūdra]].<ref name="Sēta">Latvijas ģeogrāfijas atlants. "Jāņa sēta", 2020</ref><ref name="LME">{{LME|3|73}}</ref> Augsnes rietumos galvenokārt mālainas podzolētās un purvu kūdrainās, austrumos smilšainas un smilšmāla velēnu podzolētās. Ģeoloģiski novadā, tāpat kā lielākajā Latvijas daļā, dominē [[devons|augšdevona]] [[Franas stāvs|Franas stāva]] nogulumi. Vidējā temperatūra: -6,5 ° C janvārī, +17 ° C jūlijā. Nokrišņu daudzums ap 650 mm gadā.<ref name="Sēta" /> === Upes === Preiļu novadu šķērso [[Daugava]]s pieteka [[Dubna (upe)|Dubna]], kuras baseina upes (lielākās — [[Feimanka]], [[Sauna (upe)|Sauna]], [[Ūša]], [[Jaša]]) veido lielāko upju tīkla daļu. Austrumdaļā kā robežupe [[Malta (upe)|Malta]]. === Ezeri === Lielākie ezeri atrodas novada dienvidaustrumos — [[Rušons]] (23,7 km², daļēji), [[Ciriša ezers]] (6,3 km²), [[Zolvas ezers]] (3,65 km²), [[Bicānu ezers]] (1,5 km²), [[Kategrades ezers]] (1,4 km²), [[Salmejs]] (1 km²), [[Jašazars]] (0,9 km²). == Vēsture == Novada apdzīvotība zināma kopš agrā [[neolīts|neolīta]], taču lielāks iedzīvotāju blīvums konstatēts kopš vēlā neolīta.<ref>Latvijas PSR vēsture, 1. sējums, kartes 94.-95. lpp. Rīga, "Zinātne", 1986</ref> 13. gadsimta sākumā novads bija seno [[latgaļi|latgaļu]] [[Jersika (valsts)|Jersikas]] valsts daļa. 13. gadsimtā teritorija tika iekļauta [[Livonija]]s [[Daugavpils komturi|Daugavpils komturejā]]. Pēc Livonijas sabrukuma 1560. gados nonāca [[Pārdaugavas hercogiste]]s sastāvā, vēlāk tiešā [[Polija]]s pārvaldē. 17. gadsimtā tas ietilpa [[Inflantijas vaivadija]]s [[Daugavpils trakts|Daugavpils traktā]] (1629—1772). 1772. gadā Polijas sadalīšanas dēļ novada teritorija pārgāja [[Krievijas impērija]]s kontrolē un tika iekļauta vispirms [[Pleskavas guberņa]]s [[Daugavas province|Daugavas provincē]], tad 1776. gadā Polockas vietniecībā, no 1796. gada [[Baltkrievijas guberņa|Baltkrievijas guberņā]] un no 1802. gada [[Vitebskas guberņa|Vitebskas guberņā]]. 1949. gadā tika izveidots [[Preiļu rajons]].<ref>Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrēts "Par lauku rajonu nodibināšanu Latvijas PSR sastāvā"</ref> 1952. — 1953. gadā Preiļu rajons ietilpa [[Daugavpils apgabals|Daugavpils apgabalā]]. 1959. gadā Preiļu rajonam tika pievienots [[Līvānu rajons]]. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā Preiļu rajona [[Ciems (administratīva vienība)|ciemi]] tika pārdēvēti par pagastiem, bet 2009. gadā rajons tika sadalīts vairākos novados.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&from=off |title=Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums |access-date={{dat|2010|10|31||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20101012071945/http://www.likumi.lv/doc.php?id=185993&from=off |archivedate={{dat|2010|10|12||bez}} }}</ref> 2021. gadā, kad vairumā gadījumu tika atjaunots [[Latvijas PSR]] teritoriālais dalījums pa rajoniem, bijušais Preiļu rajons tomēr palika sadalīts divos — centrs un austrumi palika Preiļu novadam, bet rietumi tika Līvānu novadam. {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === {| class="wikitable" |+ Lielākās apdzīvotās vietas |- ! N# !! Nosaukums !! Statuss !! Pagasts !! Iedzīvotāji<br> (2021)<ref>[https://www.pmlp.gov.lv/lv/media/7140/download PMLP.gov.lv Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās]</ref><ref>[http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www.sakt LĢIA.gov.lv Vietvārdu datubāze] 29.01.2021</ref> |- | 1. || [[Preiļi]] || Pilsēta || — || 6481 |- | 2. || [[Aglona]] || Ciems || Aglonas || 833 |- | 3. || [[Riebiņi]] || Ciems || Riebiņu || 718 |- | 4. || [[Līči (Preiļu pagasts)|Līči]] || Ciems || Preiļu || 308 |- | 5. || [[Galēni]] || Ciems || Galēnu || 259 |- | 6. || [[Stabulnieki (Stabulnieku pagasts)|Stabulnieki]] || Ciems || Stabulnieku || 233 |- | 7. || [[Prīkuļi]] || Ciems || Saunas || 211 |- | 8. || [[Kastīre]] || Ciems || Rušonas || 198 |- | 9. || [[Pelēči]] || Ciems || Pelēču || 183 |- | 10. || [[Jaunaglona]] || Ciems || Jaunaglonas || 178 |} === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Preiļu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2022. gadā<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://geo.stat.gov.lv/stage2/ |title=Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.06.2022 |access-date=06.08.2022 }}</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (11833) |green|72.6}} {{bar percent|[[Krievi]] (3712) |red|22.8}} {{bar percent|[[Poļi]] (208) |pink|1.3}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (173) |black|1.1}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (110) |blue|0.7}} {{bar percent|Cita un neizvēlēta (266) |purple|1.6}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == * [[Jānis Ivanovs]] (1906—1983), latviešu komponists * [[Staņislavs Kerbedzis]] (1810—1899), inženieris, tiltu būves speciālists<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.riebini.lv/lv/sidemenu/novads/ieverojamas-personibas |title=Riebiņu novads. Ievērojamas personības. |access-date={{dat|2017|02|13||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20170211034841/http://riebini.lv/lv/sidemenu/novads/ieverojamas-personibas |archivedate={{dat|2017|02|11||bez}} }}</ref> * [[Jevgēnija Kerbedža]] (1855—1946), poļu mecenāte, Riebiņu muižas un Lūznavas muižas īpašniece * [[Aleksandrs Kovaļevskis]] (1840—1901), viens no [[embrioloģija]]s pamatlicējiem * [[Vladimirs Kovaļevskis]] (1842—1883), viens no [[paleontoloģija]]s pamatlicējiem * [[Anastasija Neretniece]] (1931), Pumpura muzeja izveidotāja un vadītāja * [[Jānis Streičs]] (1936), kinorežisors * [[Julijans Vaivods]] (1895—1990), katoļu kardināls * [[Jānis Volonts]] (1882—1943), Latvijas politiķis, Daugavpils pilsētas galva (1923—1937) un Latvijas tautas labklājības ministrs (1938—1940) * [[Francis Zagorskis]] (1929—1986), vēsturnieks un arheologs * [[Einārs Pelšs]] (1960), dzejnieks {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == <gallery perrow="5"> Tartaks, Aglonas pagasts, Aglonas novads, Latvia - panoramio.jpg|Tartaks Karaļu kalns - mikroskops - Panoramio.jpg|Karaļu kalns Cirišs - Uldis Osis - Panoramio.jpg|Ciriša ezers Aglonas bazilika-2.jpg|Aglonas bazilika Vārkavas Sv.Trīsvienības Romas katoļu baznīca 7.jpg|Vārkavas katoļu baznīcā Arendoles muižas pils.jpg|Arendoles muižas kungu māja Pazarnaja stancyja Preili.JPG|Preiļu ugunsdzēsēju stacija Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē 2001-04-08.jpg|Jasmuiža - Raiņa muzejs Aizkalnē Озеро Ардавас.jpg|Ārdavas ezers 12 - panoramio (4).jpg|Pelēču pagasts </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Novads-aizmetnis}} == Skatīt arī == {{Latvijas administratīvais iedalījums (2021)}} {{Preiļu rajons}} [[Kategorija:Preiļu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas novadi]] kf6tm9kotr6rwl0b81kfnlpepv3x1hv 0 464061 3667608 3644926 2022-08-07T08:29:30Z Gimnazists123 81333 wikitext text/x-wiki {{TV raidījuma infokaste |show_name=Kultūrdobe |website=https://ltv.lsm.lv/lv/kultura/kulturdobe/ |attēls=Kulturdobe1.png |language=latviešu |country={{LVA}} |distributor=[[Latvijas Televīzija|VSIA Latvijas Televīzija]] |presenter=Henrieta Verhoustinska |runtime=13 min |image_size= |executive_producer=Artis Dobrovoļskis |director=Gunta Gaidamaviča |composer=''[[Goran Gora]]'' |writer= |developer=[[Latvijas Televīzija|Latvijas Televīzijas]] Kultūras raidījumu redakcija |creator= |bgcolour=green|num_seasons=3|channel_LV=[[Latvijas Televīzija|LTV1]]|first_aired={{Dat|2020|7|4|N|bez}} — ''pašlaik''}} '''Kultūrdobe''' ir [[Latvijas Televīzija]]s raidījums, kas tiek pārraidīts [[LTV1]] kanālā. Tajā raidījuma veidotāja un vadītāja [[Henrieta Verhoustinska]] dodas ciemos pie kultūras darbiniekiem-dārzkopjiem uz viņu dārziem, lai raudzītos, kā viņiem veicas gan dārzkopības lauciņā, gan ārpus tā — ikdienas radošajā dzīvē [[COVID-19 pandēmija]]s apstākļos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/aktualitates/jauns-ltv-raidijums-kulturdobe--viesos-pie-kulturas-per?id=1687|title=Jauns LTV raidījums “Kultūrdobe” – viesos pie kultūras personībām, kuras vasarā rušinās dārzā|last=|first=|access-date=|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Raidījuma saturs un formāts == Raidījuma "Kultūrdobe" ētera laiks ir [[Sestdiena|sestdienās]] plkst. 20.45 (pirmajā sezonā — plkst. 18.20), [[LTV1]] kanālā. Tā hronometrāža vidēji ir 13 minūtes. "Kultūrdobi" veido [[Latvijas Televīzija]]s Kultūras raidījumu redakcija. "Kultūrdobes" pirmā sezona tika noslēgta 2020. gada 29. augustā. Raidījuma pirmajā sezonā tika pārraidītas 9 epizodes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/kultura/kulturdobe/visi/|title=Raidījuma visas epizodes (ltv.lv)|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Raidījums "Kultūrdobe" savu 2. sezonu aizsāka 2021. gada 26. jūnijā ar viesošanos pie modes mākslinieka Dāvida Andrejeva.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/26.06.2021-tv-jaunums-kulturdobe.-davida-sapnu-darzs-davinu-pagasta.id222384/|title=TV JAUNUMS! «Kultūrdobe». Dāvida sapņu dārzs Dāviņu pagastā}}</ref> "Kultūrdobes" otrā sezona tika noslēgta 2021. gada 21. augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ltv.lsm.lv/lv/raksts/21.08.2021-kulturdobe-gatis-gaga-un-vina-abeldarzs.id228495|title=Kultūrdobe. Gatis Gāga un viņa ābeļdārzs|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> Raidījums "Kultūrdobe" savu 3. sezonu aizsāka 2022. gada 25. jūnijā. Vidēji vienu "Kultūrdobes" epizodi televīzijā 2022. gada jūnijā vēroja 116,1 tūkstotis skatītāju (konsolidētie reitingi). Tas ir par 35 tūkstošiem skatītāju vairāk nekā 2021. gada jūnijā, kad vidēji vienu epizodi televīzijā noskatījās 81,1 tūkstotis skatītāju (konsolidētie reitingi).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.kantar.lv/petijumu-dati/televizija/|title=Televīzijas raidījumu un kanālu reitingi. "Kantar".|access-date=07.08.2022.}}</ref> == Attēlu galerija == <gallery widths="130" heights="130" perrow="3" caption="Raidījuma &quot;Kultūrdobe&quot; uzņemšana"> Attēls:Kulturdobe2.jpg|<center><small>Raidījuma uzņemšanas komanda</small></center> Attēls:Kulturdobe3.jpg|<center><small>Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska, Egons Dombrovskis un raidījuma uzņemšanas komanda</small></center> Attēls:Kulturdobe8.jpg|<center><small>LTV raidījuma "Kultūrdobe" vadītāja Henrieta Vehoustinska (pa kreisi) un raidījuma režisore Gunta Gaidamaviča</small></center> </gallery> == Sezonas == {| class="wikitable" style="text-align:center;" ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" colspan="2" rowspan="2" | Sezona ! style="padding: 0px 8px; width:70px;" rowspan="2" | Sērijas ! style="padding: 0px 80px; width:200px;" colspan="2" | Oriģinālā pārraide |- ! Sezonas sākums ! Sezonas beigas |- | style="width:12px; background:#4b8b3b;"| | '''1''' | 9 | {{dat|2020|7|4|N|bez}} | {{dat|2020|8|29|N|bez}} |- | style="width:12px; background:#FFBA00;"| | '''2''' | 9 | {{dat|2021|6|26|N|bez}} | {{dat|2021|8|21|N|bez}} |- | style="width:12px; background:#f22416;"| | '''3''' | N/A | {{dat|2022|6|25|N|bez}} | Tiks uzzināts |} == Raidījuma "Kultūrdobe" epizodes == === 1. sezona === {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed plainrowheaders" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;"| Nr.<br />seriālā ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;"| Nr.<br />sezonā ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;" |Nosaukums ! style="background:#4b8b3b; color:#fff;" |Pirmā pārraide |- {{Episode list|EpisodeNumber=1|EpisodeNumber2=1|RTitle=««Kultūrdobe» pie Liepājas teātra aktiera Egona Dombrovska»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|4|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska viesojās pie [[Liepājas teātris|Liepājas teātra]] aktiera [[Egons Dombrovskis|Egona Dombrovska]] un viņa sievas, floristes un ziedu salona īpašnieces Evitas Dombrovskas. Raidījuma gaitā raidījuma vadītāja kopā ar Dombrovsku ģimeni iepazina viņu dārzu - kultūrdobi, īpaši akcentējot lielo [[peonijas|peoniju]] kolekciju.|LineColor=4b8b3b|}} {{Episode list|EpisodeNumber=2|EpisodeNumber2=2|RTitle=««Kultūrdobe». Brauca uz tomātiem, trāpīja uz gurķiem!»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|11|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska viesojās pie komponista [[Zigmars Liepiņš|Zigmara Liepiņa]] uz viņa [[Kurzeme|Kurzemes]] jūrmalas māju, lai savām acīm aplūkotu mūziķa izslavētos tomātus.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=3|EpisodeNumber2=3|RTitle=««Kultūrdobe». Dārzs, kurā turpinās mamma un tētis»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|18|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska ciemojās dzejnieces [[Inese Zandere|Ineses Zanderes]] dārzā [[Dobele|Dobelē]], kuru iestādīja viņas vecāki. Vadītāja kopā ar [[Inese Zandere|Zanderes]] kundzi apskata dārzu ("kultūrdobi"), uzzinot stāstus gan par iekopto dārzu un augļkokiem, gan bērnības ainas, kuras notikušas dārzā, gan dzeju un libretiem, kas tapuši šeit.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=4|EpisodeNumber2=4|RTitle=««Kultūrdobe». Runājos ar tomātiem kā bērniem»|OriginalAirDate={{dat|2020|7|25|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja H. Verhoustinska ciemojās aktrises [[Rēzija Kalniņa|Rēzijas Kalniņas]] un diriģenta [[Ainārs Rubiķis|Aināra Rubiķa]] dārzā [[Mārupe|Mārupē]], kuru mākslinieki izveidoja Covid-19 pandēmijas izraisīto ierobežojumu laikā. Vadītāja kopā ar kultūrdobes saimniekiem apskata dārzu ("kultūrdobi"), iepazīstās ar gaidāmo ražu, kā arī ieklausās klavieru skaņās un dzejas rindās.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=5|EpisodeNumber2=5|RTitle=««Kultūrdobe».Ķiršu lietus starp persikiem, aprikozēm un nektarīniem»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|1|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja ciemojās komponista Jura Vaivoda un [[Latvijas Radio|Latvijas Radio 3 - Klasika]] direktores Gundas Vaivodes dārzā [[Tukums|Tukumā]], kur apskatīja un iepazinās ar krāšņo, piesātināto un visai eksotisko kultūrdobi, kā arī nogaršoja gardu [[zemenes|zemeņu]] torti.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=6|EpisodeNumber2=6|RTitle=««Kultūrdobe». Kokus glābt, zemesvēzi dzirdēt, ozolā kāpt. Shipsea jeb Jānis Šipkēvics»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|8|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska viesojās mūziķa [[Jānis Šipkēvics jaunākais|Jāņa Šipkēvica]] dārzā. Raidījuma skatītāji tiek aicināti iepazīt mūziķa krāšņo dārzu, kuru mākslinieka ģimene pamazām apstāda un iekopj. [[Jānis Šipkēvics jaunākais|J. Šipkēvics]] prasmīgi demonstrē arī savas praktiskās dārza darbu iemaņas un prasmes.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=7|EpisodeNumber2=7|RTitle=««Kultūrdobe». Vai Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba ir direktors arī dzimtas dārzā?»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|15|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska viesojās [[Latvijas Nacionālais teātris|Latvijas Nacionālā teātra]] direktora [[Jānis Vimba|Jāņa Vimbas]] dārzā [[Ragana (ciems)|Raganā]]. «Kultūrdobes» ciemošanās reizē saimnieki lepojās ar dažādām [[Lauka pupa|pupām]], [[kartupelis|kartupeļiem]], garšaugiem, [[gurķis|gurķiem]] un [[tomāts|tomātiem]], kas tiek izaudzēti tādos apjomos, ka pietiek ne vien plašajai ģimenei, bet arī citiem svaigu dārzeņu cienītājiem.|LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=8|EpisodeNumber2=8|RTitle=««Kultūrdobe». Gleznotājas Avotiņas dārzu paplašina ar Liezēres ainavu»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|22|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustinska viesojās Avotiņu ģimenes dārzā [[Liezēre|Liezēres]] pusē. Māte un meita – Ilze un Kristīne Luīze Avotiņas Kalna Murēnos pie Liezēres pavada lielāko gada daļu. Jānis un Ilze Avotiņi māju nopirka pirms četrdesmit gadiem, un tā atradās gluži vai klajā laukā, bet šodien to rotā pašu stādītas egles, oši, liepas, valriekstu koks un neskaitāmi ogu krūmi. |LineColor=4b8b3b}} {{Episode list|EpisodeNumber=9|EpisodeNumber2=9|RTitle=««Kultūrdobe». Zane un Vilis Daudziņi «Turbās» potē ābeles un pļauj kalmes»|OriginalAirDate={{dat|2020|8|29|N|bez}}|ShortSummary=Raidījuma vadītāja Henrieta Verhoustisnka viesojās pie Zanes un Viļa Daudziņiem [[Valle|Vallē]]. Aktieru ģimene iekārtojusi īstu paradīzi ar pašu stādītām un potētām ābelēm, un ūdensrozēm smaržīgu kalmju ieskautā dīķī. «Kultūrdobes» ciemošanās reizēs abi negaidīti atcerējās bērnību un ievilka ēverģēlībās arī raidījuma vadītāju.|LineColor=4b8b3b}} |} === 2. sezona === {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed plainrowheaders" style="width: 100%; margin-right: 0;" ! style="background:#FFBA00; color:#fff;"| Nr.<br />seriālā ! style="background:#FFBA00; color:#fff;"| Nr.<br />sezonā ! style="background:#FFBA00; color:#fff;" |Nosaukums ! style="background:#FFBA00; color:#fff;" |Pirmā pārraide |- {{Episode list|EpisodeNumber=10|EpisodeNumber2=1|RTitle=«Kultūrdobe. Dāvida sapņu dārzs Dāviņu pagastā»|OriginalAirDate={{dat|2021|6|26|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" viesojās pie modes mākslinieka Dāvida Andrejeva un viņa sievas, podoloģes Antras Andrejevas. Raidījuma gaitā tā vadītāja kopā ar Andrejevu ģimeni iepazīst viņu dārzu — kultūrdobi, īpaši akcentējot vērienīgo tomātu siltumnīcu.|LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=11|EpisodeNumber2=2|RTitle=«Kultūrdobe. Dobrovenska un Kaltiņas brīvais dārzs Ikšķilē»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|3|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" viesojās pie rakstniekiem Roalda Dobrovenskia un viņa sievas rakstnieces Veltas Kaltiņas. Dārzs jeb "kultūrdobe" raksturota kā "noslēpumaina, neparedzama un mazliet mežonīga".|LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=12|EpisodeNumber2=3|RTitle=«Kultūrdobe. Sonitas Pāvuliņas dārzs jūras krastā»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|10|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" viesojās pie tērpu mākslinieces Sonitas Pāvuliņas. Raidījuma gaitā tā vadītāja kopā ar dārza saimniekiem iepazīst viņu kultūrdobi Zvejniekciema pusē, sevišķi akcentējot krāšņo peoniju kolekciju.|LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=13|EpisodeNumber2=4|RTitle=«Kultūrdobe. Ģibuļu pagasta līdumu līdējs Intars Busulis»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|17|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" ciemojās pie dziedātāja [[Intars Busulis|Intara Busuļa]]. Raidījuma epizodē tā vadītāja kopā ar dārza saimnieku iepazīst viņa kultūrdobi [[Ģibuļi|Ģibuļos]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]. Epizodē vērojams plašais dārzs ar trīs dīķiem, ķiršu koki un bumbieres, kā arī maģisks bērzu aplis. |LineColor=#FFBA00}} {{Episode list|EpisodeNumber=14|EpisodeNumber2=5|RTitle=«Kultūrdobe. Aktieris Juris Hiršs – koku vārdotājs»|OriginalAirDate={{dat|2021|7|24|N|bez}}|ShortSummary=H. Verhoustinska un "Kultūrdobe" devās pie [[Nacionālais teātris|Nacionālā teātra]] aktiera Jura Hirša un viņas sievas [[Latvijas Televīzija|LTV]] režisores Lauras Hiršas. Raidījuma gaitā H. Verhoustinska kopā ar dārza saimniekiem iepazīst viņu kultūrdobi Vecumnieku pusē, īpaši akcentējot krāšņo un plašo koku kolekciju — ozoli, egles, japānas kļava, kastanis, valriekstu koks.|LineColor=#FFBA00}} |} == Atsauces == {{atsauces}} {{TV-aizmetnis}} {{Latviešu raidījumi}} [[Kategorija:Latvijas televīziju raidījumi]] 019jqjuj3ghyd5yg3filo0o9mu6egyx 0 467656 3667319 3411413 2022-08-06T12:51:33Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Fricis Jansons | attēls =Jansons Fricis.PNG | amats =[[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts | dzim_dati ={{dat|1881|12|05}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Kurzemes guberņa|Aizputes apriņķis|Asītes pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība =[[latvieši|latvietis]] | partija = | dzīvesb = | profesija = | alma_mater = | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Fricis Jansons''' (dzimis {{dat|1881|12|05|L|bez}}, miršanas datums nav zināms) bija latviešu pedagogs, kaligrāfs un politiķis. Bijis [[Latvijas Satversmes sapulce]]s deputāts. == Biogrāfija == Dzimis {{dat|1881|12|05||bez}} [[Asītes pagasts|Asītes pagastā]] zemkopja graudnieka Kristapa Jansona ģimenē.<ref>Rīgas Prefektūras pasu lietu kolekcija — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 2996. f., 9. apr., 4200. l</ref> Uzaudzis [[Liepāja|Liepājā]], kur apmeklējis un beidzis vairākas skolas. Strādājis dažādos tirdzniecības un rūpniecības uzņēmumos, bijis skolotājs. No 1908. gada dzīvojis [[Rīga|Rīgā]], bijis kādas firmas pilnvarnieks toreizējām Baltijas provincēm. 1. pasaules kara laikā bijis sabiedrības "Provodņik" pilnvarnieks Liepājā un [[Arhangeļska|Arhangeļskā]]. Atgriezies Rīgā 1918. gada rudenī un organizējis bezzemniekus Bezzemnieku Agrārajā Savienībā. Rediģējis laikrakstus "Latvijas Bezzemnieks" un "Mūsu Zeme". Rakstījis par politiku, zinātni un mākslu arī citos laikrakstos. Ievēlēts [[Latvijas Satversmes sapulce|Satversmes Sapulcē]], kur bija vienīgais bezzemnieku deputāts, kurš noteikti prasīja fonda zemju piešķiršanu bezzemniekiem par dzimtu un ne uz mūža renti. No 1922. līdz 1925. gadam vadīja vispārējo lietu nodaļu valsts prezidenta Jāņa Čakstes sekretariātā. 1925. gadā nodibinājis savus kaligrāfijas kursus. Bija diplomēts kaligrāfijas speciālists, stenogrāfijas sistēmas "Runu raksts" autors un lauku māju īpašnieks Jelgavas apriņķī.<ref>[http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp|issue:/g_001_0305031106|article:DIVL88|page:54|query:Jansons|issueType:B Latvijas darbinieku galerija. 1918-1928. (1929)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190421111401/http://gramatas.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html?lang=fr#panel:pp{{!}}issue:/g_001_0305031106{{!}}article:DIVL88{{!}}page:54{{!}}query:Jansons{{!}}issueType:B |date={{dat|2019|04|21||bez}} }} - 52.lpp.</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Satversmes sapulce}} {{DEFAULTSORT:Jansons, Fricis}} [[Kategorija:1881. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Cilvēki ar nezināmu miršanas datumu]] [[Kategorija:Satversmes sapulces deputāti]] {{Latvijas politiķis-aizmetnis}} 0oob9isua336g764eiu6n0j3oiq3co5 0 476070 3667268 3564031 2022-08-06T12:07:29Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Dzelzceļa stacijas infokaste | tips = Stacija | longm = 03 | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga-Rūjiena|Rīga-Rūjiena]] | latd = 57 | latm = 52 | lats = 04 | latNS = N | longd = 25 | nosaukums = Mazsalaca | longEW = E | longs = 13 | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | sliežu_ceļi = 1 | platformas = 1 | attālums_līdz_Rīgai = 130.8 | tuvākās_stacijas = [[Aloja (stacija)|Aloja]] (16 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Iģe (stacija)|Iģe]] (6 km)<br>[[Idus (stacija)|Idus]] (7 km) | karte = Latvijas dzelzceļi | citi_nosaukumi = Mazsalace }} '''Mazsalaca''' bija dzelzceļa stacija dzelzceļa līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Rūjiena]] starp [[Iģe (stacija)|Iģes]] un [[Idus (stacija)|Idus]] pieturām. Stacija atradās [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Mazsalaca|Mazsalacas pilsētā]]. == Vēsture == Staciju svinīgi atklāja [[1937. gads|1937.]] gada 9. oktobrī, kad Rūjienas dzelzceļa līnijas būvi pabeidza līdz Mazsalacai. Sākumā pasažieriem ierīkoja nojumi un stacijas koka ēku, kuru Otrā pasaules kara laikā 1944. gadā nopostīja vācu armija. Stacija atsāka darbu pēc dzelzceļa atjaunošanas [[1977. gads|1977.]] gadā. Staciju slēdza pēc vilcienu apturēšanas dzelzceļa posmā Aloja-Rūjiena [[1996. gads|1996.]] gadā. 2003. gadā demontēja dzelzceļa sliedes. [[Attēls:Dzelzceļa tilta būve pie Mazsalacas 1937.jpg|thumb|200px]] == Attēli == <gallery> Dzelzceļa tilta būve pie Mazsalacas 1937.jpg|Dzelzceļa tilta būve pie Mazsalacas (1937) Dzelzceļa atklāšana Mazsalacas stacijā 1937.jpg|Dzelzceļa atklāšana Mazsalacas stacijā (1937) Pirmā vilciena sagaidīšana Mazsalacā 1937.jpg|Pirmā vilciena sagaidīšana Mazsalacā 1937. gada 9. oktobrī </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * T. Altbergs, K. Augustāne, I. Pētersone. Dzelzceļi Latvijā. R: Jumava, 2009, 189. lpp. [[Special:BookSources/978-9984-38-698-0|ISBN 978-9984-38-698-0]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://gallery.balticrailpics.net/displayimage.php?album=48&pid=9436#top_display_media Mazsalacas stacijas foto 1998.gadā] * [https://railwayz.info/photolines/station/3172 Railwayz.info] [[Kategorija:Bijušās dzelzceļa stacijas Latvijā]] [[Kategorija:Mazsalaca]] s4na4h76t8fa5q6wuwu7ji9s5zr7g3n 0 478684 3667575 3646233 2022-08-07T07:15:40Z 2A03:EC00:B14C:6F2D:A995:2ACB:8F7B:FBC3 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Neirsa šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = HansIsland.png | paraksts = Hansa sala - Kanādas un Dānijas strīdus objekts | vieta = {{CAN}}<br/>{{GRL}} | ietilpst = | savieno = [[Linkolna jūra]] | savieno1 = [[Bafina jūra]] | atdala = [[Elsmīra sala]] | atdala1 = [[Grenlande]] | vietaskarte = Grenlande#Kanāda#Arktika | relief = jā | alt = | plat_d=80| plat_m= 10| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=68| gar_m= 55| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 530 | platums = min 35 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 600 | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = [[Franklina sala]], [[Hansa sala]] | pilsētas = }} '''Neirsa šaurums''' ({{val|dk|Nares Strædet}}, {{val|en|Nares Strait}}) ir [[jūras šaurums]] starp [[Kanāda]]s [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]] ziemeļrietumos un [[Grenlande|Grenlandi]] dienvidaustrumos. Tas savieno [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Bafina jūra|Bafina jūru]] un [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] [[Linkolna jūra|Linkolna jūru]]. Šaurums sīkāk iedalās [[Smita šaurums|Smita šaurumā]], [[Keina baseins|Keina baseinā]], [[Kenedija šaurums|Kenedija šaurumā]], [[Hola baseins|Hola baseinā]] un [[Robsona šaurums|Robsona šaurumā]]. Tā kā šaurumā no ziemeļiem gandrīz pastāvīgi plūst [[jūras straume]], kuģiem ievērojami grūtāk to šķērsot no dienvidiem. Šaurums nosaukts britu polārpētnieka [[Džordžs Neirss|Džordža Neirsa]] vārdā. Šaurumā atrodas [[Hansa sala]], kuras teritorija kādreiz bija Dānijas un Kanādas strīdus objekts. Ap Nersa šaurumu cilvēki dzīvojuši vismaz no 13. gadsimta, par ko liecina arheoloģiskie atradumi. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grenlandes šaurumi]] [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] i0pfbr4k4ban3ewp7yy4hahax68n91a 3667576 3667575 2022-08-07T07:16:30Z 2A03:EC00:B14C:6F2D:A995:2ACB:8F7B:FBC3 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Neirsa šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = HansIsland.png | paraksts = Hansa sala - Kanāda un Dānijai piederoša | vieta = {{CAN}}<br/>{{GRL}} | ietilpst = | savieno = [[Linkolna jūra]] | savieno1 = [[Bafina jūra]] | atdala = [[Elsmīra sala]] | atdala1 = [[Grenlande]] | vietaskarte = Grenlande#Kanāda#Arktika | relief = jā | alt = | plat_d=80| plat_m= 10| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=68| gar_m= 55| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 530 | platums = min 35 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 600 | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = [[Franklina sala]], [[Hansa sala]] | pilsētas = }} '''Neirsa šaurums''' ({{val|dk|Nares Strædet}}, {{val|en|Nares Strait}}) ir [[jūras šaurums]] starp [[Kanāda]]s [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]] ziemeļrietumos un [[Grenlande|Grenlandi]] dienvidaustrumos. Tas savieno [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Bafina jūra|Bafina jūru]] un [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] [[Linkolna jūra|Linkolna jūru]]. Šaurums sīkāk iedalās [[Smita šaurums|Smita šaurumā]], [[Keina baseins|Keina baseinā]], [[Kenedija šaurums|Kenedija šaurumā]], [[Hola baseins|Hola baseinā]] un [[Robsona šaurums|Robsona šaurumā]]. Tā kā šaurumā no ziemeļiem gandrīz pastāvīgi plūst [[jūras straume]], kuģiem ievērojami grūtāk to šķērsot no dienvidiem. Šaurums nosaukts britu polārpētnieka [[Džordžs Neirss|Džordža Neirsa]] vārdā. Šaurumā atrodas [[Hansa sala]], kuras teritorija kādreiz bija Dānijas un Kanādas strīdus objekts. Ap Nersa šaurumu cilvēki dzīvojuši vismaz no 13. gadsimta, par ko liecina arheoloģiskie atradumi. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grenlandes šaurumi]] [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] 37o1hwra3wxqy8sw66bcu0fd3mbeis0 3667578 3667576 2022-08-07T07:17:21Z 2A03:EC00:B14C:6F2D:A995:2ACB:8F7B:FBC3 wikitext text/x-wiki {{Šauruma infokaste | šaurums = Neirsa šaurums | citvalsts = <!-- citas valsts teritorijā {{XXX}}--> | citnosaukums = <!-- nosaukums latviski --> | citvaloda = <!-- valodas kods --> | citvaloriģin = <!-- nosaukums oriģinālvalodā --> | citvalsts1 = | citnosaukums1 = | citvaloda1 = | citvaloriģin1 = | attēls = HansIsland.png | paraksts = Hansa sala - 2022. gadā sadalīta starp Dāniju un Kanādu | vieta = {{CAN}}<br/>{{GRL}} | ietilpst = | savieno = [[Linkolna jūra]] | savieno1 = [[Bafina jūra]] | atdala = [[Elsmīra sala]] | atdala1 = [[Grenlande]] | vietaskarte = Grenlande#Kanāda#Arktika | relief = jā | alt = | plat_d=80| plat_m= 10| plat_s= | plat_NS=N | gar_d=68| gar_m= 55| gar_s= | gar_EW=W | platība = <!-- tikai skatli; km² --> | garums = 530 | platums = min 35 | Vid_dziļums = | Max_dziļums = 600 | tilpums = <!-- tikai skatli; kubikkilometros --> | baseins = <!-- platība km²; tikai skatli --> | valstis = <!-- ja vairākas, caur "<br />" --> | salas = [[Franklina sala]], [[Hansa sala]] | pilsētas = }} '''Neirsa šaurums''' ({{val|dk|Nares Strædet}}, {{val|en|Nares Strait}}) ir [[jūras šaurums]] starp [[Kanāda]]s [[Elsmīra sala|Elsmīra salu]] ziemeļrietumos un [[Grenlande|Grenlandi]] dienvidaustrumos. Tas savieno [[Atlantijas okeāns|Atlantijas okeāna]] [[Bafina jūra|Bafina jūru]] un [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeāna]] [[Linkolna jūra|Linkolna jūru]]. Šaurums sīkāk iedalās [[Smita šaurums|Smita šaurumā]], [[Keina baseins|Keina baseinā]], [[Kenedija šaurums|Kenedija šaurumā]], [[Hola baseins|Hola baseinā]] un [[Robsona šaurums|Robsona šaurumā]]. Tā kā šaurumā no ziemeļiem gandrīz pastāvīgi plūst [[jūras straume]], kuģiem ievērojami grūtāk to šķērsot no dienvidiem. Šaurums nosaukts britu polārpētnieka [[Džordžs Neirss|Džordža Neirsa]] vārdā. Šaurumā atrodas [[Hansa sala]], kuras teritorija kādreiz bija Dānijas un Kanādas strīdus objekts. Ap Nersa šaurumu cilvēki dzīvojuši vismaz no 13. gadsimta, par ko liecina arheoloģiskie atradumi. ==Ārējās saites== {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Grenlandes šaurumi]] [[Kategorija:Kanādas šaurumi]] nwhstanbvi62u50xr9fiokedycvqvag 3 479189 3667477 3376316 2022-08-06T17:56:39Z Pathoschild 3500 add talk page header ([[m:Synchbot|requested by MdsShakil]]) wikitext text/x-wiki {{User talk:MdsShakil/header}} {{Template:Welcome|realName=|name=MdsShakil}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2021. gada 3. marts, plkst. 15.37 (EET) p1f5ngkhx1m7e4xq7lp9o3w33g76z61 0 484719 3667325 3544661 2022-08-06T12:56:14Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Košķele | settlement_type = vidējciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Vecates pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|15||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3022 |title=Informācija par objektu: Košķele |accessdate={{dat|2021|05|05||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 69 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 48 | lats = 02 | latNS = N | longd = 25 | longm = 11 | longs = 47 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4211 | var_id = 100193293 | lgia_id = 3022 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Košķele''' (padomju laikā arī '''Austrumi''') ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Vecates pagasts|Vecates pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V169]]. Košķele izveidojusies ap Košķeles muižu (''Osthof, Ostrominsky'') == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vecates pagasta ciemi}} 771rvpuss7m1uopct5susxhlgb7ifgi 0 485441 3667326 3543954 2022-08-06T12:56:48Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vaidavas muiža | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Vaidavas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|01|14||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=83386 |title=Informācija par objektu: Vaidavas muiža |accessdate={{dat|2021|05|15||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 20 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 27 | lats = 36 | latNS = N | longd = 25 | longm = 15 | longs = 23 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4227 | var_id = 100193156 | lgia_id = 83386 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vaidavas muiža''' (arī '''Vaidavmuiža''') ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Vaidavas pagasts|Vaidavas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V192]], [[Vaidavas ezers (Vaidavas pagasts)|Vaidavas ezera]] krastā. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās Vaidavas muižas (''Waidau''). Muižas apbūve, kungu māja un klēts ar pagrabu ir valsts nozīmes arhitektūras pieminekļi.<ref>[https://is.mantojums.lv/?id=&title=&type_group=&value_group=1&dating=&address=Vaidavas+pagasts&region= Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Valsts aizsargājamo nekustamo kultūras pieminekļu saraksts]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Vaidavas pagasta ciemi}} 17osgggcq135q4mg4y2vt1fxpdq323g 0 485458 3667306 3589835 2022-08-06T12:45:14Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Beites | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Valmieras novads]] | subdivision_name2 = [[Kocēnu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2021|02|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2997 |title=Informācija par objektu: Beites |accessdate={{dat|2021|05|15||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = ~ 68 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 32 | lats = 29 | latNS = N | longd = 25 | longm = 21 | longs = 21 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4220 | var_id = 100192740 | lgia_id = 2997 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Beites''' ir ciems [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Kocēnu pagasts|Kocēnu pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Jumara]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Kocēnu pagasta ciemi}} [[Kategorija:Valmieras novada ciemi]] krh8698t40zfrcbzmj7h1tyyffjtqff 0 487542 3667374 3667166 2022-08-06T13:35:29Z Kleivas 2704 /* Medaļnieki */ wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Regbijs | games = 1900. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Rugby union pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|Francija|Parīze|Vensēnas velodroms}} | dates = 1900. gada 14. un 28. oktobris | num_events = 1 (visas vīriešiem) | competitors = 47 (visi vīrieši) | nations = 5 | teams = 3 | gold = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Union des Sociétés Françaises'' | silver = {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' | silver2 = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' | prev = | next = '''[[Regbijs 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|thumb|Sacensību norises vieta — [[Vensēnas velodroms]].]] '''[[Regbijs]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Regbija sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 14. oktbrī un 28. oktobrī. Tās notika [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]], [[Parīze|Parīzē]]. Sacensībās startēja 3 komandas, kopā 47 spēlētāji no 5 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 12. jūnijs |title=Rugby at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem regbijā kļuva [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] regbistu komanda ''Union des Sociétés Françaises''. Savukārt sudraba medaļa tika piešķirta abām divām atlikušajām komandām — [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] regbistu komandai ''FC 1880 Frankfurt'' un [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] regbistu komandai ''Moseley Wanderers''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | colspan=2 style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs |- | '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Union des Sociétés Françaises''''' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} | [[Attēls:Rugby1 1900.jpg|200px]] <br/> '''{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''FC 1880 Frankfurt''''' <br/> [[Alberts Amrheins]] <br/> [[Hugo Betings]] <br/> [[Jakobs Hermans]] <br/> [[Villijs Hofmeisters]] <br/> [[Hermans Kreicers]] <br/> [[Arnolds Landfoigts]] <br/> [[Hanss Lača]] <br/> [[Ērihs Ludvigs]] <br/> [[Rihards Ludvigs]] <br/> [[Fricis Millers]] <br/> [[Eduards Pope]] <br/> [[Heinrihs Reics]] <br/> [[Augusts Šmīrers]] <br/> [[Ādolfs Štokhauzens]] <br/> [[Georgs Venderots]] | '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Moseley Wanderers''''' <br/> [[Frenks Beiliss]] <br/> [[Henrijs Bērtlzs]] <br/> [[Džeimss Kentions]] <br/> [[Artūrs Darbijs]] <br/> [[Klements Deikens]] <br/> [[L. Hūds]] <br/> [[M. L. Logans]] <br/> [[Herberts Lovets]] <br/> [[Herberts Nikols]] <br/> [[Valentīns Smits]] <br/> [[M. V. Talbots]] <br/> [[Džozefs Voliss]] <br/> [[Klods Vitindeils]] <br/> [[Reimons Vitindeils]] <br/> [[Frēnsiss Vilsons]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || 1 |- | rowspan=2| 2/3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- ! colspan=2| Kopā (3 valstis): || 1 || 2 || — || 3 |} == Turnīra rezultāti == ; 1. spēle Pirmā regbija spēle notika starp Jaukto komandu un Vāciju 1900. gada 14. oktobrī. Pēc pirmā puslaika vadībā bija Jauktā komanda ar rezultātu 14:5, un rezultāta pārsvaru noturēja līdz beigām. Jauktā komanfa uzvarēja ar rezultātu 27:17. Komandas labā punktus guva [[Andrē Rūzvelts]], [[Franss Reišels]] un [[Emīls Sarāds]]. Vācijas komandas labā punktus guva [[Hugo Betings]], [[Ērihs Ludvigs]], [[Heinrihs Reics]] un [[Augusts Šmīrers]]. {{futbola spēle | datums = {{dat|1900|10|14|N}} | laiks = | komanda1 = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') | rezultāts = 27 – 17 | pārskats = [http://en.espn.co.uk/scrum/rugby/match/19039.html Pārskats] | komanda2 = {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} (''FC 1880 Frankfurt'') | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ; 2. spēle Otrā regbija spēle start Jaukto komandu un Lielbritāniju notika 1900. gada 28. oktobrī (olimpisko spēļu pēdējā dienā). Pirmajā puslaikā Lielbritānijas komanda neguva nevienu pinktu un tikai otrajā puslaikā viņi ieguva astoņus punktus. Jauktā komanda šajā spēlē uzvarēja Lielbritāniju, ar rezultātu 27:8. Tās labā punktus guva [[Leons Binošs]], [[Žans Kollā]], [[Žans Gijs Gotjē]], [[Žozefs Olivjē]], [[Franss Reišels]], [[Andrē Rišmans]] un [[Emīls Sarāds]], savukārt Lielbritānijai — [[Henrijs Bērtlzs]] un [[Džozefs Voliss]]. {{futbola spēle | datums = {{dat|1900|10|14|N}} | laiks = | komanda1 = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') | rezultāts = 27 – 8 | pārskats = [https://www.rugbyfootballhistory.com/olympics.htm#1900 Pārskats] | komanda2 = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''Moseley Wanderers'') | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Turnīra statistika === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- !data-sort-type="number"|Rank !! Komanda !! Spēles !! Punkti !! Vid. punkti |- | {{gold01}} || align=left| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') || 2 || 54 || 27 |- | rowspan=2| {{silver02}} || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} (''FC 1880 Frankfurt'') || 1 || 17 || 17 |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''Moseley Wanderers'') || 1 || 8 || 8 |- | {{bronze03}} || colspan=6 style=background:#efefef align=center|''netika pasniegta'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{main|Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Regbija sacensībās kopā startēja 3 komandas, 47 sportisti, no 5 valstīm. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}}<ref name="ZZX">Startēja Jauktās komandas sastāvā, kuru veidoja ASV, Francijas un Haiti sportisti.</ref> * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|15}}<ref name="ZZX"/> * {{flagIOC|HAI|1900. gada vasaras|1}}<ref name="ZZX"/> * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|15}} * {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|15}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/RGB Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Rugby 1900". Accessed 2 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/rug1900.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303183638/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/rug1900.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. * [http://www.rugbyfootballhistory.com/olympics.htm#france1900 Regbijs olimpiskajās spēlēs] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Regbijs olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni regbijā — vīriešu turnīrs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Regbijs olimpiskajās spēlēs|1900]] jk8vx5yj09liwfqhmiao83lidowjmgu 3667376 3667374 2022-08-06T13:39:43Z Kleivas 2704 /* Pārstāvētās valstis un sportisti */ wikitext text/x-wiki {{Olimpisko spēļu sacensību infokaste | event = Regbijs | games = 1900. gada Vasaras | image = [[Attēls:Olympic rings.svg|120px]] [[Attēls:Rugby union pictogram.svg|120px]] | caption = | venue = {{vieta|Francija|Parīze|Vensēnas velodroms}} | dates = 1900. gada 14. un 28. oktobris | num_events = 1 (visas vīriešiem) | competitors = 47 (visi vīrieši) | nations = 5 | teams = 3 | gold = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} <br/> ''Union des Sociétés Françaises'' | silver = {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' | silver2 = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' | prev = | next = '''[[Regbijs 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908 Londona]]''' }} {{Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} [[Attēls:Btv1b8433332t-p014 (cropped)1A Square.jpg|thumb|Sacensību norises vieta — [[Vensēnas velodroms]].]] '''[[Regbijs]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem [[olimpiskie sporta veidi|olimpiskajiem sporta veidiem]]. Regbija sacensības tika aizvadītas no 1900. gada 14. oktbrī un 28. oktobrī. Tās notika [[Vensēnas velodroms|Vensēnas velodromā]], [[Parīze|Parīzē]]. Sacensībās startēja 3 komandas, kopā 47 spēlētāji no 5 valstīm.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ |work=Sports Reference |archive-date=2021. gada 12. jūnijs |title=Rugby at the 1900 Paris Summer Games |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> Šī bija pirmā reize, kad [[regbijs olimpiskajās spēlēs|regbijs]] bija iekļauts olimpisko spēļu programmā. Par pirmajiem olimpiskajiem čempioniem regbijā kļuva [[Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Jauktās komandas]] regbistu komanda ''Union des Sociétés Françaises''. Savukārt sudraba medaļa tika piešķirta abām divām atlikušajām komandām — [[Vācija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Vācijas]] regbistu komandai ''FC 1880 Frankfurt'' un [[Lielbritānija 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Lielbritānijas]] regbistu komandai ''Moseley Wanderers''.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable" style="margin:0.5em auto; text-align:center" |- | style="background:gold; width:15em; font-weight:bold;"|Zelts | colspan=2 style="background:silver; width:15em; font-weight:bold;"|Sudrabs |- | '''{{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Union des Sociétés Françaises''''' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} | [[Attēls:Rugby1 1900.jpg|200px]] <br/> '''{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''FC 1880 Frankfurt''''' <br/> [[Alberts Amrheins]] <br/> [[Hugo Betings]] <br/> [[Jakobs Hermans]] <br/> [[Villijs Hofmeisters]] <br/> [[Hermans Kreicers]] <br/> [[Arnolds Landfoigts]] <br/> [[Hanss Lača]] <br/> [[Ērihs Ludvigs]] <br/> [[Rihards Ludvigs]] <br/> [[Fricis Millers]] <br/> [[Eduards Pope]] <br/> [[Heinrihs Reics]] <br/> [[Augusts Šmīrers]] <br/> [[Ādolfs Štokhauzens]] <br/> [[Georgs Venderots]] | '''{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}}''' <br/> '''''Moseley Wanderers''''' <br/> [[Frenks Beiliss]] <br/> [[Henrijs Bērtlzs]] <br/> [[Džeimss Kentions]] <br/> [[Artūrs Darbijs]] <br/> [[Klements Deikens]] <br/> [[L. Hūds]] <br/> [[M. L. Logans]] <br/> [[Herberts Lovets]] <br/> [[Herberts Nikols]] <br/> [[Valentīns Smits]] <br/> [[M. V. Talbots]] <br/> [[Džozefs Voliss]] <br/> [[Klods Vitindeils]] <br/> [[Reimons Vitindeils]] <br/> [[Frēnsiss Vilsons]] |} === Medaļu sadalījums starp valstīm === * {{Color box|#ccccff|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītās olimpiskās medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#FFEB7F|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā zelta medaļas valstij šajā sporta veidā * {{Color box|#E0E0E0|border=darkgray}} — Pirmās izcīnītā sudraba medaļas valstij šajā sporta veidā {| class="wikitable sortable plainrowheaders" style="text-align: center" |- !scope="col" | Vieta !scope="col" | Valsts !scope="col" style="background-color:gold; width:6em;" | Zelts !scope="col" style="background-color:silver; width:6em;" | Sudrabs !scope="col" style="background-color:#cc9966; width:6em;" | Bronza !scope="col" style="width:6em;" | Kopā |- | 1 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} || bgcolor=FFEB7F|1 || — || — || 1 |- | rowspan=2| 2/3 || align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- | align=left bgcolor=ccccff| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} || — || bgcolor=E0E0E0|1 || — || 1 |- ! colspan=2| Kopā (3 valstis): || 1 || 2 || — || 3 |} == Turnīra rezultāti == ; 1. spēle Pirmā regbija spēle notika starp Jaukto komandu un Vāciju 1900. gada 14. oktobrī. Pēc pirmā puslaika vadībā bija Jauktā komanda ar rezultātu 14:5, un rezultāta pārsvaru noturēja līdz beigām. Jauktā komanfa uzvarēja ar rezultātu 27:17. Komandas labā punktus guva [[Andrē Rūzvelts]], [[Franss Reišels]] un [[Emīls Sarāds]]. Vācijas komandas labā punktus guva [[Hugo Betings]], [[Ērihs Ludvigs]], [[Heinrihs Reics]] un [[Augusts Šmīrers]]. {{futbola spēle | datums = {{dat|1900|10|14|N}} | laiks = | komanda1 = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') | rezultāts = 27 – 17 | pārskats = [http://en.espn.co.uk/scrum/rugby/match/19039.html Pārskats] | komanda2 = {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} (''FC 1880 Frankfurt'') | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]] | skatītāji = | tiesnesis = }} ; 2. spēle Otrā regbija spēle start Jaukto komandu un Lielbritāniju notika 1900. gada 28. oktobrī (olimpisko spēļu pēdējā dienā). Pirmajā puslaikā Lielbritānijas komanda neguva nevienu pinktu un tikai otrajā puslaikā viņi ieguva astoņus punktus. Jauktā komanda šajā spēlē uzvarēja Lielbritāniju, ar rezultātu 27:8. Tās labā punktus guva [[Leons Binošs]], [[Žans Kollā]], [[Žans Gijs Gotjē]], [[Žozefs Olivjē]], [[Franss Reišels]], [[Andrē Rišmans]] un [[Emīls Sarāds]], savukārt Lielbritānijai — [[Henrijs Bērtlzs]] un [[Džozefs Voliss]]. {{futbola spēle | datums = {{dat|1900|10|14|N}} | laiks = | komanda1 = {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') | rezultāts = 27 – 8 | pārskats = [https://www.rugbyfootballhistory.com/olympics.htm#1900 Pārskats] | komanda2 = {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''Moseley Wanderers'') | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Vensāna velodroms]], [[Parīze]] | skatītāji = | tiesnesis = }} === Turnīra statistika === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center" |- !data-sort-type="number"|Rank !! Komanda !! Spēles !! Punkti !! Vid. punkti |- | {{gold01}} || align=left| {{ValstsOS|ZZX|1900. gada vasaras}} (''Union des Sociétés Françaises'') || 2 || 54 || 27 |- | rowspan=2| {{silver02}} || align=left| {{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} (''FC 1880 Frankfurt'') || 1 || 17 || 17 |- | align=left| {{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} (''Moseley Wanderers'') || 1 || 8 || 8 |- | {{bronze03}} || colspan=6 style=background:#efefef align=center|''netika pasniegta'' |} == Pārstāvētās valstis un sportisti == {{main|Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi}} Regbija sacensībās kopā startēja 3 komandas, 47 sportisti, no 5 valstīm. ''Iekavās uzrādīts sportistu skaits no valsts.'' * {{flagIOC|USA|1900. gada vasaras|1}}<ref name="ZZX">Startēja Jauktās komandas sastāvā, kuru veidoja ASV, Francijas un Haiti sportisti.</ref> * {{flagIOC|FRA|1900. gada vasaras|15}}<ref name="ZZX"/> * {{flagIOC|HAI|1900. gada vasaras|1}}<ref name="ZZX"/> * {{flagIOC|GBR|1900. gada vasaras|15}} * {{flagIOC|GER|1900. gada vasaras|15}} * ''{{flagIOC|ZZX|1900. gada vasaras}}''<ref>Startēja 15 Francijas, 1 Haiti un 1 ASV sportists </ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/summer/1900/RUG/ Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} * [https://www.olympedia.org/editions/2/sports/RGB Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympedia'')] {{en}} * [https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Olympics'')] {{en}} * {{grāmatas atsauce | author = Mallon, Bill | year = 1998 | title = The 1900 Olympic Games, Results for All Competitors in All Events, with Commentary | publisher = McFarland & Company, Inc., Publishers | location = Jefferson, North Carolina | isbn = 0-7864-0378-0 | url = https://archive.org/details/1900olympicgames00mall }} * De Wael, Herman. ''Herman's Full Olympians'': "Rugby 1900". Accessed 2 March 2006. Available electronically at [http://users.skynet.be/hermandw/olymp/rug1900.html] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303183638/http://users.skynet.be/hermandw/olymp/rug1900.html |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}. * [http://www.rugbyfootballhistory.com/olympics.htm#france1900 Regbijs olimpiskajās spēlēs] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Regbijs olimpiskajās spēlēs}} {{Olimpiskie čempioni regbijā — vīriešu turnīrs}} [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu sporta veidi]] [[Kategorija:Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs| ]] [[Kategorija:Regbijs olimpiskajās spēlēs|1900]] h498a843qwdqplahh24oyav0w953fte 0 487556 3667317 3550274 2022-08-06T12:49:50Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Vējkrogs | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Raiskuma pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|03|09||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=37745 |title=Informācija par objektu: Vējkrogs |accessdate={{dat|2021|06|10||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 17 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 24 | lats = 43 | latNS = N | longd = 25 | longm = 13 | longs = 25 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4146 | var_id = 100115226 | lgia_id = 37745 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Vējkrogs''' (agrāk arī '''Pastes''') ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Raiskuma pagasts|Raiskuma pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V191]], [[Baužupīte]]s upes krastā. Vējkrogs izveidojies ap bijušo krogu ''Vējkrogs''. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Raiskuma pagasta ciemi}} [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] afa4kztbsd8co0v072xcd6gcx96yvlg 0 487594 3667552 3530333 2022-08-07T05:09:53Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} [[Attēls:Hitchhiker-Luxemburg-1977.jpg|thumb|Stopētāja [[Luksemburga|Luksemburgā]], 1977. gads]] [[Attēls:Savannah_hitchhiking.jpg|thumb|Stopētāja [[Senegāla|Senegālā]], 2008. gads]] '''Autostops''' jeb '''stopēšana/stopošana''' ir pārvietošanās veids, kurā pārvietoties gribētāji — stopētāji lūdz no vadītājiem un galu galā saņem bezmaksas aizvešanu ar [[Automašīna|automašīnu]] vai retāk citu transportlīdzekli. Parasti kontakts starp stopētāju un vadītāju tiek aizsākts tikai uz ceļa vai tā infrastruktūrā (benzīntankos, stāvvietās utt.) Autostops savā klasiskajā variantā ir apstākļu (naudas vai [[Sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] trūkuma) uzspiests pārvietošanās veids, tomēr dažas grupas to izmanto arī citādi: mūsdienu [[nomadi]] to uzskata par viņu filozofijā ietilpstošu dzīvesveida daļu,<ref>[https://hitchtheworld.com/ Hitchtheworld. …indefinite vagabond travel]</ref> bet dažās valstīs pastāv sacensības sporta autostopā. Dažkārt pie autostopa pieskaita arī iepriekš norunātu neoficiālu maksas pārvadāšanu, kura atšķiras ar organizētu darbību, un braukšanu, samaksājot daļu benzīna izdevumu. == Legālais statuss == [[Attēls:Mitfahrerbank_Flensburg.jpg|thumb|Iekārtota stopēšanas vieta [[Flensburga|Flensburgā]], Ziemeļvācijā]] [[Attēls:Point_de_covoiturage_et_d'autostop_à_Alzon_(Gard).jpg|thumb|Autostopam izveidota apstāšanās vieta [[Francija|Francijā]]]] [[Attēls:Stop_kemerovo.jpg|thumb|[[Krievija]]s autostopa sportistu komanda]] Stopēšana ir tradicionāla visā pasaulē, un tāpēc ir ļoti maz reģionu, kur tā ir tiešā veidā aizliegta. Tomēr lielā daļā valstu likumi ierobežo autostopu satiksmes drošības dēļ, parasti aizliedzot to vietās, kur gājējiem pārvietoties aizliegts, tai skaitā uz galvenajām [[Eiropa]]s un [[Ziemeļamerika]]s automaģistrālēm. Šajos gadījumos stopētāji gan bieži drīkst stāvēt pie iebrauktuvēm un stāvvietām. Kopš 2010. gadu vidus vietējās pašvaldības lauku rajonos [[Vācija|Vācijā]] ir sākušas atbalstīt stopētājus, to pašu dara reģionu ministrija [[Austrija|Austrijā]]<ref>[https://web.archive.org/web/20200929173733/https://www.klimaaktiv.at/mobilitaet/mobilitaetsmanagem/kommunalregional/Die-Mitfahrbank.html ''"Die Mitfahrbank als unkomplizierte Mitfahrbörse für alle BürgerInnen"''. Österreichisches Bundesministerium für Nachhaltigkeit und Tourismus. 20 August 2018.]</ref> un vietējā vara vairākās citās Eiropas zemēs. Mērķi ir gan sociāli, gan ekoloģiski: tā kā braucienu koplietošana uzlabo vietējo iedzīvotāju (jo īpaši jaunu un vecu cilvēku bez savām automašīnām) mobilitāti vietās, kur sabiedriskais transports ir nepietiekams, tad tiek ietaupīts uz transporta dotācijām. Šis atbalsts parasti izpaužas kā soli stopēšanas pieturās ({{val|de|Mitfahrbank}}), kur cilvēki, kuri cer uz braucienu, var gaidīt automašīnas. Šie soliņi parasti ir spilgtas krāsas un atrodas pie izbrauktuves no apdzīvotās vietas, dažreiz pie esošas autobusu pieturas, kur transportlīdzekļi var droši iebraukt. Daļa pieturu ir aprīkotas ar lielām izvelkamām vai izbīdāmām zīmēm ar vietvārdiem, kas ļauj skaidri norādīt, kur ceļotājs vēlas nokļūt. Dažas šādas pieturas ir uzstādītas ar ES lauku attīstības programmas palīdzību LEADER atbalstu.<ref>[https://web.archive.org/web/20190425215900/https://www.swp.de/suedwesten/landkreise/kreis-neu-ulm-bayern/nersingen-will-mitfahrbaenke-aufstellen-27322168.html Bianca Frieß (10 August 2018). "Projekt: Nersingen will Mitfahrbänke aufstellen". Südwest Presse.]</ref> [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] varas iestādes izturas pret ceļmalu autostopu nelabvēlīgāk kā Eiropā, un sešos štatos tas ir aizliegts, lai gan praktiski sodi ir retums.<ref>[https://hitchwiki.org/en/United_States_of_America Hitchwiki: United States of America]</ref> No otras puses, vairākās ASV pilsētās ir ieviesta sistēma, saskaņā ar kuru vadītājs pieturās drīkst paņemt bezmaksas līdzbraucējus pa pilsētu, drīkstēdams par to lietot sabiedriskā transporta joslu. Līdzīga sistēma ir arī vairākās citās pasaules lielpilsētās, piemēram, [[Indonēzija]]s galvaspilsētā [[Džakarta|Džakartā]].<ref>[https://www.smh.com.au/world/jakartas-jockeys-in-demand-as-gridlock-drives-city-to-despair-20120203-1qxpn.html Sidney Morning Herald, Jakarta's jockeys in demand as gridlock drives city to despair]</ref> Attīstoties Internetam, arī autostopa lietotāji tajā izveidojuši savas kopienas, kontaktu un trašu aprakstu vietnes, kā arī organizē kopīgas sabraukšanas. == Stils == Lai gan oficiāla autostopa zīmju un stila regulācija nepastāv, tradīcija ir izstrādājusi dažas vispārpieņemtas normas. No ceļmalas stopētāja tiek gaidīts, ka viņš būs labi saredzams, atradīsies piemērotā vietā (ar plašu nobraucamo malu, pieturā, garā taisnā iecirknī vai vietā, kur mašīnas ievērojami samazina ātrumu)<ref>[https://hitchwiki.org/en/Where_to_hitchhike Hitchwiki. Where to hitchhike]</ref> un pievērsīs sev uzmanību ar līmeniski pastieptu roku (bieži, bet ne obligāti ar paceltu īkšķi, jo dažās valstīs šo žestu var uztvert kā aizskarošu).<ref>[https://slate.com/news-and-politics/2003/03/what-does-a-thumbs-up-mean-in-iraq.html Koerner, Brendan (28 March 2003). "What does a "thumbs up" mean in Iraq?"]. Slate Magazine.</ref> Par ļoti noderīgu tiek uzskatīts ātri izlasāms uzraksts ar ceļotāja mērķi. Griežoties pie stāvošu mašīnu vadītājiem atpūtas un ēdināšanas vietās, ļoti būtiskas ir manieres un valodu zināšanas. No otras puses, arī vadītājiem izveidojušās savas zīmes, ar kurām tie parāda, ka gribētu, bet nevar paņemt salona pilnuma vai drīzās nogriešanās dēļ. Tomēr dažādās valstīs tās bieži nesakrīt. Nereti stopētājus uzņem vientuļi tālbraucēji, kuriem svarīgi saglabāt mundrumu pie stūres. Šādos gadījumos tiek sagaidīts, ka arī ceļotājs būs aktīvs sarunu biedrs. Cilvēki, kuri piekopj autostopu kā dzīvesveida daļu, stopējot bieži lieto koši dzeltenu apģērbu kā neoficiālu uniformu. === Ceļošanas īpatnības === Ceļošanas detaļas no "Stopētāju Vikipēdijas" ({{val|en|Hitchwiki}}):<ref>[https://hitchwiki.org/en/Top_tips Hitchwiki. Top tips]</ref> * Stopētāji ātrāk nokļūst pie mērķa nevis pa taisnāko, bet pa mašīnu pilnāko ceļu. * Ļoti reti vadītājs brauc tieši līdz stopētājam vajadzīgajai vietai. Parasti ceļā ir jāpārsēžas, un pārsēšanās vietu izvēle ir ļoti svarīga brauciena turpinājumam. * Laiks, kas tiks pavadīts ceļā, nekad nav iepriekš uzminams. * Jo smagāka mašīna, jo grūtāk tai apstāties un atkal ieskrieties. Tāpēc ceļotāji kravas mašīnas "ķer" līdzenā reljefā. * Kravas mašīnām bieži aizliegts ņemt līdzbraucējus firmas vai apdrošinātāju prasību dēļ. Tomēr, šoferi ir tikai cilvēki. * Pozitīva sejas izteiksme palielina iespēju ātrāk aizbraukt. * Gaišs apģērbs vadītājos izsauc vairāk uzticības. Atstarojošā veste nodrošina, ka ceļmalā esošo pamanīs sliktā laikā. == Vēsture == Autostops kā parādība ir senāks par auto — jau kopš seniem laikiem ceļošanas atvieglošanai tika izmantoti labvēlīgu īpašnieku zirgi, laivas, zemnieku rati un ragavas. Šāds pārvietošanās stils aprakstīts, piemēram, [[Homērs|Homēra]] "[[Odiseja|Odisejā]]".<ref name="Portis">[https://web.archive.org/web/20160506004802/http://wesscholar.wesleyan.edu/cgi/viewcontent.cgi?article=2428&context=etd_hon_theses Compagni Portis, Julian (2015). Thumbs Down: America and the Decline of Hitchhiking] (BA thesis). Wesleyan University.</ref> Tomēr plašāku popularitāti tas guva 1930. gados [[Lielā depresija|Lielās depresijas]] laikā, kad daudzi negaidīti krita nabadzībā un bija spiesti pārvietoties ienākumu meklējumos, un sekojošie relatīvās labklājības gadi tikai uzlaboja stopētāju sociālo portretu, bet nesamazināja to skaitu. Pēc īpaši straujas attīstības 1960. un 1970. gados līdz ar vispārējo uzvedības brīvību pieaugumu, pēc 1970. gadiem sākās lejupslīde, kuru galvenokārt ietekmēja kriminālie notikumi — aizvien biežāk presē nokļūstošās ziņas par ceļotāju noslepkavošanām un izvarošanām.<ref>[https://freakonomics.com/podcast/where-have-all-the-hitchhikers-gone-a-new-freakonomics-radio-podcast/ Huynh, Diana (10 October 2011). "Where Have All the Hitchhikers Gone?"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210611122211/https://freakonomics.com/podcast/where-have-all-the-hitchhikers-gone-a-new-freakonomics-radio-podcast/ |date={{dat|2021|06|11||bez}} }}. Freakonomics Radio Podcast.</ref><ref name="Chesters">[https://www.socresonline.org.uk/6/3/chesters.html Graeme Chesters and David Smith (2001) 'The Neglected Art of Hitch- hiking: Risk, Trust and Sustainability']. Sociological Research Online, vol. 6, no. 3</ref> Riska līmenis nebija izmainījies, taču pieļaujamās riska robežas gan stopētāju, gan sabiedrības acīs bija pazeminājušās, un masu kultūra sāka veidot biedējošu stopētāja vai vedēja tēlu.<ref name="Portis" /> 20. gadsimta beigās stopēšanas ģeogrāfisko izplatību ietekmēja kopējās labklājības pieaugums, kurš [[Rietumu pasaule|Rietumzemēs]] samazināja nepieciešamību pēc bezmaksas transporta, kamēr veiksmīgāk attīstošās vai bijušās [[Sociālistiska valsts|sociālisma zemes]] tieši sasniedza kādreizējo Rietumu līmeni ar populāru autostopu. Vienlaikus šajās zemēs ne vienmēr pietiek drošības; tā, [[NVS]] valstīs veiktā aptauja parādīja, ka gandrīz trešdaļa ceļotāju šajā procesā kļuvusi par kāda nozieguma upuri.<ref>[http://autostopsafety.narod.ru/aut.html Безопасно ли ездить автостопом?]</ref> Neraugoties uz to, stopēšana šajās zemēs joprojām ir bieža. == Attēlu galerija == <gallery> Walker Evans Hitchhidkers Vicksburg (vicinity) March 1936.jpg|Stopētāju pāris ASV, 1936. gads Hitchhiker's gesture.jpg|Lielā pirksta žests, stopējot Rietumvalstīs Hitchhiker sign amsterdam amstel.jpg|Stopēšanas vieta Amsterdamā Brickeys beware of hitchhikers 2012-04-01 001.jpg|Aicinājums Arkanzasā neņemt stopotājus cietuma apkaimē Avtoštop v Mariboru 1960.jpg|Stops Slovēnijā, 1960. gads </gallery> == Atsauces == {{sisterlinks-inline}} {{atsauces}} [[Kategorija:Tūrisma veidi]] [[Kategorija:Dzīvesstils]] [[Kategorija:Transports]] h3x4s9urfguq4s7i52ic62t26ot6r1b 0 487634 3667323 3550058 2022-08-06T12:53:31Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Raulicas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Straupes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|04|04||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=32697 |title=Informācija par objektu: Raulica |accessdate={{dat|2021|06|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 4 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 25 | lats = 19 | latNS = N | longd = 24 | longm = 48 | longs = 04 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4152 | var_id = 100203284 | lgia_id = 32697 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Raulicas''' ('''Raulica''', '''Rāvlica''', '''Ravlicas''', agrāk arī '''Rāvlicas muiža''') ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Straupes pagasts|Straupes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V127]], [[Sāruma ezers|Sāruma]] ezera krastā. Raulicas izveidojies pie bijušās Rāvlicas pusmuižas centru. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Straupes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] 3mrm8nsfkshbqofdis4lcv07dq54c1r 3667324 3667323 2022-08-06T12:54:00Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Raulicas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Straupes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|04|04||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=32697 |title=Informācija par objektu: Raulica |accessdate={{dat|2021|06|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 4 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 25 | lats = 19 | latNS = N | longd = 24 | longm = 48 | longs = 04 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = LV-4152 | var_id = 100203284 | lgia_id = 32697 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Raulicas''' ('''Raulica''', '''Rāvlica''', '''Ravlicas''', agrāk arī '''Rāvlicas muiža''') ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Straupes pagasts|Straupes pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V127]], [[Sāruma ezers|Sāruma]] ezera krastā. Ciems izveidojies pie bijušās Rāvlicas pusmuižas centra. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Straupes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] 5lrmn33jnfuj5mvxf4rfn97fykjdxvb 0 487636 3667321 3550057 2022-08-06T12:52:57Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Pušpūri | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Cēsu novads]] | subdivision_name2 = [[Straupes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|04|04||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=37741 |title=Informācija par objektu: Pušpūri |accessdate={{dat|2021|06|12||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 32 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 19 | lats = 04 | latNS = N | longd = 25 | longm = 01 | longs = 44 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4152 | var_id = 100203292 | lgia_id = 37741 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Pušpūri''' ('''Šņores''', agrāk arī '''Šņores muiža''') ir ciems [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Straupes pagasts|Straupes pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Pūricu ezers|Pūricu]] ezera krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Straupes pagasta ciemi}} [[Kategorija:Cēsu novada ciemi]] khlk8cepyg4qtc0ionqagrl8ptjnqfa 0 487735 3667553 3430486 2022-08-07T05:14:49Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2021. gada jūnijs}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Swarovski'' | native_name = | logo = Swarovskilogo.png | image = | image_size = | image_caption = | caption = | type = ģimenes uzņēmums | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = [[1895]]. gads | founder = [[Daniels Svarovskis]] | defunct = | location_city = {{vieta|Austrija|Tirole|Vatensa}} | location_country = | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = [[Juvelierdarbs|juvelierizstrādājumi]], [[optika]] | products = [[kristāls (stikls)|kristāla]] izstrādājumi, [[optika|optiskās]] ierīces, stikla apstrādes instrumenti | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = {{oficiālā mājaslapa|https://www.swarovski.com/}} | footnotes = | intl = }} '''''Swarovski''''' ir 1895. gadā dibināts ģimenes uzņēmums, kura galvenā mītne atrodas [[Tirole|Tirolē]], [[Austrija|Austrijā]]. Uzņēmuma darbība sadalās trīs virzienos. Pirmkārt, tas ražo aksesuārus no [[kristāls (stikls)|kristāla]], otrkārt — [[optika|optiskos]] instrumentus, tostarp [[teleskops|teleskopus]], [[binoklis|binokļus]] un [[optiskais tēmeklis|optiskos tēmekļus]], treškārt — stikla apstrādes instrumentus. ''Swarovski'' galvenā mītne atrodas [[Insbruka]]s austrumu pievārtē, uzņēmuma muzejs ''[[Swarovski Kristallwelten]]'' ir populārs tūrisma objekts. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{oficiālā mājaslapa|https://www.swarovski.com/}} {{coord|47.29552266168108|N|11.593980674682228|E|display=title|type:landmark}} {{Austrija-aizmetnis}} {{ekonomika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrijas uzņēmumi]] [[Kategorija:Tirole]] 4o2ya3o5hizmaq6b5psw6ipiodn19hn 0 487786 3667554 3657515 2022-08-07T05:21:16Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā|string=Copa América}} {{Starptautiska sporta turnīra infokaste | sports = futbols | nosaukums = 2021. gada ''Copa América'' | citi_nosaukumi = ''CONMEBOL Copa América Brasil 2021'' | attēls = 2021 Copa América logo.svg | att_izm = 200px | valsts = {{BRA}} | laiks = [[13. jūnijs]] — [[10. jūlijs]] | komandu_skaits = 10 | konfederācijas = 1 | stadioni = 5 | pilsētas = 4 | čempioni = {{fb|ARG}} | tituls = 15 | otrie = {{fb|BRA}} | trešie = {{fb|COL}} | ceturtie = {{fb|PER}} | spēles = 28 | vārti = 65 | skatītāji = 7800 | rezultatīvākais = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]]<br/>{{flaga|COL}} [[Luiss Diass]]<br/>(4 vārti katram) | mvp = {{flaga|ARG}} [[Lionels Mesi]] | pag_sez = [[2019. gada Copa America|2019]] | nak_sez = ''2024'' }} '''2021. gada ''Copa América''''' bija 47. ''[[Copa América]]'' turnīrs, kas notika no 2021. gada 13. jūnija līdz 10. jūlijam [[Brazīlija|Brazīlijā]]. Turnīru organizēja [[Dienvidamerikas Futbola konfederācija]] (CONMEBOL). Tajā piedalījās visas 10 CONMEBOL ietilpstošās vīriešu [[futbols|futbola]] izlases. Sākotnēji bija plānots turnīru rīkot no 2020. gada 12. jūnija līdz 12. jūlijam. 2020. gada 17. martā CONMEBOL pieņēma lēmumu to pārcelt gadu vēlāk [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ, pieskaņojot lēmumu UEFA, kas pārcēla [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|2020. gada Eiropas čempionātu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.conmebol.com/es/comunicado-oficial-2 |title=Comunicado Oficial |language=es |date={{dat|2020|3|17|N|bez}}|publisher=[[CONMEBOL]] |accessdate={{dat|2021|6|13||bez}}}}</ref> Turnīru bija paredzēts aizvadīt [[Argentīna|Argentīnā]] un [[Kolumbija|Kolumbijā]]. 2021. gada 20. maijā Kolumbijai tika atņemtas rīkošanas tiesības, jo valstī bija nedroša situācija ilgstošo protestu dēļ. 30. maijā tika nolemts to nerīkot arī Argentīnā pārāk straujās COVID-19 izplatības dēļ. Nākamajā dienā CONMEBOL apstiprināja Brazīliju kā rīkotājvalsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.conmebol.com/es/brasil-sera-sede-de-la-conmebol-copa-america-2021 |title=Brasil será sede de la CONMEBOL Copa América 2021 |language=es |date={{dat|2021|5|31|N|bez}} |publisher=[[CONMEBOL]] |accessdate={{dat|2021|6|13||bez}}}}</ref> Bija paredzēts, ka turnīrā piedalīsies arī [[Austrālijas futbola izlase|Austrālijas]] un [[Kataras futbola izlase|Kataras]] izlases kā uzaicinātās komandas. Tomēr 2021. gada 23. februārī Austrālijas un Kataras futbola asociācijas paziņoja par izstāšanos no turnīra, jo uz šo laiku tika pārceltas [[2022. gada FIFA Pasaules kausa kvalifikācija]]s spēles Āzijas zonā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apnews.com/article/brazil-international-soccer-australia-world-cup-south-america-a87688ac35cb4e16beeba7db48968adb |title=Qatar and Australia pull out of Copa America |language=es |date={{dat|2021|2|23|N|bez}} |publisher=[[CONMEBOL]] |accessdate={{dat|2021|6|13||bez}}}}</ref> Līdz ar to pirmo reizi kopš 1991. gada ''Copa América'' piedalījās tikai 10 CONMEBOL izlases. Par ''Copa América'' čempioniem kļuva [[Argentīnas futbola izlase|Argentīnas]] futbolisti, kas finālā ar 1:0 pieveica [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlasi]]. Argentīnai šis bija 15. tituls un pirmais kopš 1993. gada. Par turnīra vērtīgāko spēlētāju tika atzīts [[Lionels Mesi]]. Viņš kopā ar [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas]] futbolistu [[Luiss Diass|Luisu Diasu]] guva arī visvairāk vārtu — četrus katrs. Par turnīra labāko vārtsargu atzina argentīnieti [[Emiljano Martiness|Emiljano Martinesu]]. ''Fair Play'' balvu saņēma Brazīlijas izlase.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://copaamerica.com/es/noticias/los-mejores-de-la-conmebol-copa-america-2021/|title=Mejor jugador, goleador, mejor arquero: los destacados de la CONMEBOL Copa América 2021|website=copaamerica.com|language=es|date=11 July 2021|access-date={{dat|2021|7|11||bez}}|archive-date={{dat|2021|07|11||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20210711062918/https://copaamerica.com/es/noticias/los-mejores-de-la-conmebol-copa-america-2021/}}</ref> == Stadioni == <center> {| class="wikitable" style="text-align:center" |- ! colspan="2" rowspan="6" |{{location map+|float=middle|Brazil|width=380|caption=|places= {{location map~ |Brazil |lat=-22.548118 |long=-43.1348 |label=[[Riodežaneiro]] |position=right}} {{location map~ |Brazil |lat=-15.793889 |long=-47.882778 |label=[[Brazilja]] |position=right}} {{location map~ |Brazil |lat=-15.595833 |long=-56.096944 |label=[[Kujaba]] |position=left}} {{location map~ |Brazil |lat=-16.666667 |long=-49.25 |label=[[Gojanija]] |position=left}} }} ! colspan=4|[[Riodežaneiro]] |- | colspan=2|[[Marakanas stadions]] | colspan=2|[[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]] |- | colspan=2|[[File:Estádio Maracanã 1.jpg|200px]] | colspan=2|[[File:Rio2016 Gerais 030 8069 -c-2016 GabrielHeusi HeusiAction.jpg|200px]] |- ! [[Brazilja]] ! colspan=2|[[Kujaba]] ! [[Gojanija]] |- | [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]] | colspan=2|''[[Arena Pantanal]]'' | [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]] |- | [[File:Brasilia Stadium - June 2013.jpg|200px]] | colspan=2|[[File:Cuiaba Arena.jpg|200px]] | [[File:Estadio-olimpico-pedro-ludovico-teixeira-go-ii.jpg|200px]] |} </center> == Grupu turnīrs == Visi spēļu laiki norādīti pēc vietējā laika (UTC−3 vai UTC−4).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://assets-production.applicaster.com/static/copa_america/pdf/EN-CA2021-JUN-FINAL.pdf |title=Schedule|language=en |access-date={{dat|2021|6|13}}}}</ref> Iekavās norādīts [[Austrumeiropas vasaras laiks|Latvijas (Austrumeiropas vasaras) laiks]]. === A grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.conmebol.com/es/copa-america-2021 CONMEBOL] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=ARG |team2=URU |team3=PAR |team4=CHI |team5=BOL <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_ARG=3 |draw_ARG=1 |loss_ARG=0 |gf_ARG=7 |ga_ARG=2 |win_BOL=0 |draw_BOL=0 |loss_BOL=4 |gf_BOL=2 |ga_BOL=10 |win_URU=2 |draw_URU=1 |loss_URU=1 |gf_URU=4 |ga_URU=2 |win_CHI=1 |draw_CHI=2 |loss_CHI=1 |gf_CHI=3 |ga_CHI=4 |win_PAR=2 |draw_PAR=0 |loss_PAR=2 |gf_PAR=5 |ga_PAR=3 <!--Team definitions--> |name_ARG={{fb|ARG}} |name_BOL={{fb|BOL}} |name_URU={{fb|URU}} |name_CHI={{fb|CHI}} |name_PAR={{fb|PAR}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|14|N|bez}} | laiks = 18:00 UTC−3<br /><small>(15. jūnijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|CHI}} | vārti1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|33}} | vārti2 = [[Edvardo Vargass|Vargass]] {{goal|57}} | stadions = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|COL}} Vilmars Roldans | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042134 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|14|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(15. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PAR}} | rezultāts = 3:1 | komanda2 = {{fb|BOL}} | vārti1 = [[Alehandro Romero Gamarra|Romero Gamarra]] {{goal|62}}<br/>[[Anhels Romero|Romero]] {{goal|65||80}} | vārti2 = [[Ervins Saavedra|Saavedra]] {{goal|10|11m}} | stadions = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|PER}} Djego Aro | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042139 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|18|N|bez}} | laiks = 17:00 UTC−4<br /><small>(19. jūnijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CHI}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|BOL}} | vārti1 = [[Bens Breretons|Breretons]] {{goal|10}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arena Pantanal]]'', [[Kujaba]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ESP}} Hesuss Hils Mansano | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042152 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|18|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(19. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = [[Gvido Rodrigess|Rodrigess]] {{goal|13}} | vārti2 = | stadions = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|BRA}} Viltons Sampaiu | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042146 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|21|N|bez}} | laiks = 17:00 UTC−4<br /><small>(22. jūnijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|CHI}} | vārti1 = [[Arturo Vidals|Vidals]] {{goal|66|s.v.}} | vārti2 = [[Edvardo Vargass|Vargass]] {{goal|26}} | stadions = ''[[Arena Pantanal]]'', [[Kujaba]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|BRA}} Rafaels Klauss | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042153 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|21|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(22. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Papu Gomess|Gomess]] {{goal|10}} | vārti2 = | stadions = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Hesuss Valensuela | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042141 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|24|N|bez}} | laiks = 17:00 UTC−4<br /><small>(25. jūnijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BOL}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|URU}} | vārti1 = | vārti2 = [[Hairo Kinteross|Kinteross]] {{goal|40|s.v.}}<br/>[[Edinsons Kavani|Kavani]] {{goal|79|}} | stadions = ''[[Arena Pantanal]]'', [[Kujaba]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Aleksiss Errera | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042155 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|24|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(25. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|CHI}} | rezultāts = 0:2 | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = | vārti2 = [[Braians Samudio|Samudio]] {{goal|33}}<br/>[[Migels Almirons|Almirons]] {{goal|58|11m}} | stadions = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|COL}} Vilmars Roldans | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042142 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|28|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(29. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Edinsons Kavani|Kavani]] {{goal|21|11m}} | vārti2 = | stadions = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|BRA}} Rafaels Klauss | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042143 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|28|N|bez}} | laiks = 20:00 UTC−4<br /><small>(29. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BOL}} | rezultāts = 1:4 | komanda2 = {{fb|ARG}} | vārti1 = [[Ervins Saavedra|Saavedra]] {{goal|60}} | vārti2 = [[Papu Gomess|Gomess]] {{goal|6}}<br/>[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|33|11m}}, {{goal|42}}<br/>[[Lautaro Martiness|Laut. Martiness]] {{goal|65}} | stadions = ''[[Arena Pantanal]]'', [[Kujaba]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|COL}} Andress Rohass | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042148 Pārskats] }} === B grupa === {{#invoke:Sports table|main|style=WDL |source=[https://www.conmebol.com/es/copa-america-2021 CONMEBOL] <!--Update team positions below (check tiebreakers)--> |team1=BRA |team2=PER |team3=COL |team4=ECU |team5=VEN <!--Update team results below (including date)--> |update=complete |win_BRA=3 |draw_BRA=1 |loss_BRA=0 |gf_BRA=10|ga_BRA=2 |status_BRA=H |win_COL=1 |draw_COL=1 |loss_COL=2 |gf_COL=3 |ga_COL=4 |win_VEN=0 |draw_VEN=2 |loss_VEN=2 |gf_VEN=2 |ga_VEN=6 |win_ECU=0 |draw_ECU=3 |loss_ECU=1 |gf_ECU=5 |ga_ECU=6 |win_PER=2 |draw_PER=1 |loss_PER=1 |gf_PER=5 |ga_PER=7 <!--Team definitions--> |name_COL={{fb|COL}} |name_BRA={{fb|BRA}} |name_VEN={{fb|VEN}} |name_ECU={{fb|ECU}} |name_PER={{fb|PER}} <!--Qualification column definitions--> |res_col_header=Q |result1=KO |result2=KO |result3=KO |result4=KO |col_KO=green1 |text_KO=Kvalificējas izslēgšanas spēlēm }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|13|N|bez}} | laiks = 18:00 UTC−3<br /><small>(14. jūnijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|VEN}} | vārti1 = [[Markiņoss]] {{goal|23}}<br/>[[Neimars]] {{goal|64|11m}}<br/>[[Gabriels Barbosa]] {{goal|89}} | vārti2 = | stadions = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|URU}} Estevans Ostohičs | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042150 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|13|N|bez}} | laiks = 20:00 UTC−4<br /><small>(14. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Edvins Kardona|Kardona]] {{goal|42}} | vārti2 = | stadions = ''[[Arena Pantanal]]'', [[Kujaba]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ARG}} [[Nestors Pitana]] | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042135 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|17|N|bez}} | laiks = 18:00 UTC−3<br /><small>(18. jūnijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|VEN}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|PAR}} Abers Akino | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042136 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|17|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(18. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 4:0 | komanda2 = {{fb|PER}} | vārti1 = [[Alekss Sandru]] {{goal|12}}<br/>[[Neimars]] {{goal|68}}<br/>[[Evertons Ribeiru|Ribeiru]] {{goal|89}}<br/>[[Rišarlisons]] {{goal|90+3}} | vārti2 = | stadions = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ARG}} Patrisio Loustau | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042157 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|20|N|bez}} | laiks = 18:00 UTC−3<br /><small>(21. jūnijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|VEN}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Edsons Kastiljo|Kastiljo]] {{goal|51}}<br/>[[Ronalds Ernandess|Ernandess]] {{goal|90+1}} | vārti2 = [[Airtons Presiado|A. Presiado]] {{goal|39}}<br/>[[Gonsalo Plata|Plata]] {{goal|71}} | stadions = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|CHI}} Roberto Tobars | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042161 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|20|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(21. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 1:2 | komanda2 = {{fb|PER}} | vārti1 = [[Migels Borha|Borha]] {{goal|53|11m}} | vārti2 = [[Serhio Penja|Penja]] {{goal|17}}<br/>[[Jerri Mina|Mina]] {{goal|64|s.v.}} | stadions = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|URU}} Estevans Ostohičs | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042138 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|23|N|bez}} | laiks = 18:00 UTC−3<br /><small>(24. jūnijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ECU}} | rezultāts = 2:2 | komanda2 = {{fb|PER}} | vārti1 = [[Renato Tapija|Tapija]] {{goal|23|s.v.}}<br/>[[Airtons Presiado|A. Presiado]] {{goal|45+3}} | vārti2 = [[Džanluka Lapadula|Lapadula]] {{goal|49}}<br/>[[Andrē Karriljo|Karriljo]] {{goal|54}} | stadions = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ESP}} Hesuss Hils Mansano | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042158 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|23|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(24. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 2:1 | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Robertu Firminu|Firminu]] {{goal|78}}<br/>[[Kazemiru]] {{goal|90+10}} | vārti2 = [[Luisd Diass|Diass]] {{goal|10}} | stadions = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ARG}} [[Nestors Pitana]] | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042144 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|27|N|bez}} | laiks = 18:00 UTC−3<br /><small>(28. jūnijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Eders Militau|Militau]] {{goal|37}} | vārti2 = [[Anhels Mena|Mena]] {{goal|53}} | stadions = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|CHI}} Roberto Tobars | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042165 Pārskats] }} {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|6|27|N|bez}} | laiks = 18:00 UTC−3<br /><small>(28. jūnijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|VEN}} | rezultāts = 0:1 | komanda2 = {{fb|PER}} | vārti1 = | vārti2 = [[Andrē Karriljo|Karriljo]] {{goal|48}} | stadions = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ARG}} Patrisio Loustau | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2042159 Pārskats] }} == Izslēgšanas spēles == {{#invoke:RoundN|N8 |style=white-space:nowrap|widescore=yes|bold_winner=high|3rdplace=yes |RD1=Ceturtdaļfināli |RD2=Pusfināli |Consol=Par 3. vietu |RD3=Fināls <!-- Ceturtdaļfināli --> |3. jūlijs — Gojanija|{{fb|ARG}}|3|{{fb|ECU}}|0 |3. jūlijs — Brazilja|{{fb|URU}}|0 (2)|{{fb|COL}} (11 m)|0 (4) |2. jūlijs — Riodežaneiro|{{fb|BRA}}|1|{{fb|CHI}}|0 |3. jūlijs — Gojanija|{{fb|PER}} (11 m)|3 (4)|{{fb|PAR}}|3 (3) <!-- Pusfināli --> |6. jūlijs — Brazilja|{{fb|ARG}}|1 (3)|{{fb|COL}}|1 (2) |5. jūlijs — Riodežaneiro|{{fb|BRA}}|1|{{fb|PER}}|0 <!-- Fināls --> |10. jūlijs — Riodežaneiro|{{fb|ARG}}|1|{{fb|BRA}}|0 <!-- Par 3. vietu --> |9. jūlijs — Brazilja|{{fb|COL}}|3|{{fb|PER}}|2 }} === Ceturtdaļfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|2|N|bez}} | laiks = 18:00 UTC−3<br /><small>(3. jūlijs 00:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|PER}} | rezultāts = 3:3 | komanda2 = {{fb|PAR}} | vārti1 = [[Gustavo Gomess|Gomess]] {{goal|21|s.v.}}<br/>[[Džanluka Lapadula|Lapadula]] {{goal|40}}<br/>[[Jošimars Jotuns|Jotuns]] {{goal|80}} | vārti2 = [[Gustavo Gomess|Gomess]] {{goal|11}}<br/>[[Huniors Alonso|Alonso]] {{goal|54}}<br/>[[Gabriels Avaloss|Avaloss]] {{goal|90}} | stadions = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|URU}} Estevans Ostohičs | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2197338 Pārskats] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Džanluka Lapadula|Lapadula]] {{pengoal}}<br/>[[Jošimars Jotuns|Jotuns]] {{pengoal}}<br/>[[Santjago Ormenjo|Ormenjo]] {{penmiss}}<br/>[[Renato Tapija|Tapija]] {{pengoal}}<br/>[[Čristjans Kveva|Kueva]] {{penmiss}}<br/>[[Migels Trauko|Trauko]] {{pengoal}} |rezultāts = 4:3 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Anhels Romero|A. Romero]]<br/>{{pengoal}} [[Huniors Alonso|Alonso]]<br/>{{penmiss}} [[Davids Martiness|Martiness]]<br/>{{penmiss}} [[Brajans Samudio|Samudio]]<br/>{{pengoal}} [[Roberts Piriss Da Mota|Piriss Da Mota]]<br/>{{penmiss}} [[Alberto Espinola|Espinola]]}} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|2|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(3. jūlijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|CHI}} | vārti1 = [[Lukass Paketa|Paketa]] {{goal|46}} | vārti2 = | stadions = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ARG}} Patrisio Loustau | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2197339 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|3|N|bez}} | laiks = 19:00 UTC−3<br /><small>(4. jūlijs 01:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|URU}} | rezultāts = 0:0 | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = | vārti2 = | stadions = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|ESP}} Hesuss Hils Mansano | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2197337 Pārskats] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Edinsons Kavani|Kavani]] {{pengoal}}<br/>[[Hosē Marija Himeness|Himeness]] {{penmiss}}<br/>[[Luiss Alverto Svaress|Svaress]] {{pengoal}}<br/>[[Matiass Vinja|Vinja]] {{penmiss}} |rezultāts = 2:4 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Duvans Sapata|Sapata]]<br/>{{pengoal}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]<br/>{{pengoal}} [[Jerri Mina|Mina]]<br/>{{pengoal}} [[Migels Borha|Borha]] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|3|N|bez}} | laiks = 22:00 UTC−3<br /><small>(4. jūlijs 04:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 3:0 | komanda2 = {{fb|ECU}} | vārti1 = [[Rodrigo De Pauls|De Pauls]] {{goal|40}}<br/>[[Lautaro Martiness|Laut. Martiness]] {{goal|84}}<br/>[[Lionels Mesi|Mesi]] {{goal|90+3}} | vārti2 = | stadions = [[Pedru Ludoviku Olimpiskais stadions]], [[Gojanija]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|BRA}} Viltons Sampaiu | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2197336 Pārskats] }} === Pusfināli === {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|5|N|bez}} | laiks = 20:00 UTC−3<br /><small>(6. jūlijs 02:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|BRA}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|PER}} | vārti1 = [[Lukass Paketa|Paketa]] {{goal|35}} | vārti2 = | stadions = [[Niltona Santusa Olimpiskais stadions]], [[Riodežaneiro]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|CHI}} Roberto Tobars | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2197340 Pārskats] }} ---- {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|6|N|bez}} | laiks = 22:00 UTC−3<br /><small>(7. jūlijs 04:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 1:1 | komanda2 = {{fb|COL}} | vārti1 = [[Lautaro Martiness|Laut. Martiness]] {{goal|7}} | vārti2 = [[Luiss Diass|Diass]] {{goal|61}} | stadions = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|VEN}} Hesuss Valensuela | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2197341 Pārskats] }} {{11m sitieni |sitieni1 = [[Lionels Mesi|Mesi]] {{pengoal}}<br/>[[Rodrigo De Pauls|De Pauls]] {{penmiss}}<br/>[[Leandro Paredess|Paredess]] {{pengoal}}<br/>[[Lautaro Martiness|Laut. Martiness]] {{pengoal}} |rezultāts = 3:2 |sitieni2 = {{pengoal}} [[Huans Kvadrado|Kvadrado]]<br/>{{penmiss}} [[Davinsons Sančess|Sančess]]<br/>{{penmiss}} [[Jerri Mina|Mina]]<br/>{{pengoal}} [[Migels Borha|Borha]]<br/>{{penmiss}} [[Edvins Kardona|Kardona]] }} === Spēle par 3. vietu === {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|9|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(10. jūlijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|COL}} | rezultāts = 3:2 | komanda2 = {{fb|PER}} | vārti1 = [[Huans Kvadrado|Kvadrado]] {{goal|49}}<br/>[[Luiss Diass|Diass]] {{goal|66}} {{goal|90+4}} | vārti2 = [[Jošimars Jotuns|Jotuns]] {{goal|45}}<br/>[[Džanluka Lapadula|Lapadula]] {{goal|82}} | stadions = [[Manē Garrinšas Nacionālais stadions]], [[Brazilja]] | skatītāji = | tiesnesis = {{flaga|BRA}} Rafaels Klauss | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2197342 Pārskats] }} === Fināls === {{futbola spēle | datums = {{dat|2021|7|10|N|bez}} | laiks = 21:00 UTC−3<br /><small>(11. jūnijs 03:00)</small> | komanda1 = {{fb-rt|ARG}} | rezultāts = 1:0 | komanda2 = {{fb|BRA}} | vārti1 = [[Anhels Di Marija|Di Marija]] {{goal|22}} | vārti2 = | stadions = [[Marakanas stadions]], [[Riodežaneiro]] | skatītāji = 7800 | tiesnesis = {{flaga|URU}} Estevans Ostohičs | pārskats = [https://www.conmebol.com/analisis-del-partido?competition=128&season=2020&match=2197343 Pārskats] }} {{winners|fb|2021. gada ''Copa América'' čempioni|ARG|15.}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commonscat|Copa América 2021|2021. gada Copa América}} * {{oficiālā mājaslapa|https://copaamerica.com/}} {{futbols-aizmetnis}} {{Copa América}} [[Kategorija:2021. gads futbolā|Copa América]] [[Kategorija:Futbols Brazīlijā]] [[Kategorija:Copa América]] 4ag9u7qh385slmoynpdiazmwqfmwpsa 0 489097 3667555 3437606 2022-08-07T05:29:50Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} {{Apdzīvotas vietas infokaste}} '''Koprivštica''' ({{val|bg|Копривщица}}) ir pilsēta [[Sofijas apgabals|Sofijas apgabalā]] [[Bulgārija|Bulgārijā]], pašvaldības centrs. Tā atrodas pie Topolnicas upes Sredna Gora kalnos, 111 km uz austrumiem no [[Sofija]]s. Pilsētā 2009. gadā dzīvoja 2541 cilvēks. {{īss-aizmetnis}} {{Bulgārija-aizmetnis}} [[Kategorija:Sofijas apgabals]] [[Kategorija:Bulgārijas pilsētas]] jmm4lrzisfqlyjersyw2j6ocxsrwscc 0 489529 3667387 3622990 2022-08-06T13:47:39Z Εὐθυμένης 39783 ([[c:GR|GR]]) [[File:LVA Vecpiebalgas novads COA.png]] → [[File:Vecpiebalgas novads COA.svg]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Latvijas novadi (krāsās).png|thumb|400px|Novadi un republikas pilsētas (2010—2021).]] '''2009. gada administratīvi teritoriālā reforma''' bija viena no [[Latvija]]s administratīvi teritoriālajām reformām, kuras gaitā notika pāreja no divu līmeņu uz viena līmeņa pašvaldībām: tika likvidētas 26 [[Latvijas rajoni|rajonu]] padomes, bet [[pilsēta]]s, to lauku teritorijas un [[pagasts|pagastus]] apvienoja novados, kā arī 9 [[lielpilsēta]]s ieguva republikas pilsētu statusu. Papildus tam tika nolemts visas pilsētu lauku teritorijas pārdēvēt par pagastiem, atjaunot to vēsturiskos nosaukumus vai pievienot jau esošajiem pagastiem.<ref>[http://www.diena.lv/lat/politics/regions/novados-veido-jaunus-pagastus Diena, ceturtdiena, 13. augusts (2009)]</ref> Novadā apvienotās administratīvās teritorijas (pilsētas un pagasti) ieguva novada teritoriālās vienības statusu un saglabāja savu nosaukumu.<ref name="atrl">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=51528 Administratīvi teritoriālās reformas likums]</ref> Reformas rezultātā izveidojās 109 novadu un 9 republikas pilsētu pašvaldības, taču 2010. gadā pēc Mērsraga pagasta iedzīvotāju vēlmes no [[Rojas novads|Rojas novada]] izdalīja [[Mērsraga pagasts|Mērsraga novadu]], kas kļuva par 110. novadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.varam.gov.lv/lv/media/26745/download|title=Mērsraga novada pašvaldības 2020. gada publiskais pārskats}}</ref> == Vēsture == Diskusijas par administratīvi teritoriālās reformas nepieciešamību sākās jau tūlīt pēc [[Latvijas vēsture#Neatkarības atjaunošana|neatkarības atjaunošanas]].<ref>Latvijas Vēstnesis. ''Latvijas pašvaldību attīstības vadlīnijas'', publicēts: 14.12.1995.</ref><ref>Latvijas Vēstnesis. ''Nopietna saruna “ar” un “par” pašvaldībām'', publicēts: 23.04.1996.</ref><ref>Latvijas Vēstnesis. ''Noteikumi par kārtību, kādā sagatavojami un iesniedzami dokumenti administratīvi teritoriālā iedalījuma jautājumu izlemšanai un apdzīvoto vietu statusa noteikšanai'', publicēts: 15.02.1995</ref><ref>Latvijas Vēstnesis. ''Mēs šodien un rīt'', publicēts: 25.10.1995.</ref> Reformu mērķis bija izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas [[pašvaldība]]s, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem. 1996. gadā, apvienojoties [[Kandava]]s pilsētai, [[Kandavas pagasts|Kandavas]] un [[Cēres pagasts|Cēres]] pagastiem, tika radīta administratīvā vienība "Kandavas pilsēta ar lauku teritoriju". Nākamajā gadā tai pievienojās arī [[Zemītes pagasts|Zemītes]] un [[Matkules pagasts]], bet 1999. gadā tā kļuva par [[Kandavas novads|Kandavas novadu]] — pirmo novadu [[Latvija|Latvijā]].<ref name="LatV2000">Latvijas Vēstnesis.''Par pašvaldību reformu'', publicēts: 24.11.2000.</ref> 1999. gadā tika izveidots arī [[Līvānu novads]], bet 2000. gadā — vēl pieci novadi: [[Amatas novads|Amatas]], [[Ciblas novads|Ciblas]], [[Durbes novads|Durbes]], [[Preiļu novads|Preiļu]] un [[Sabiles novads]] (vēlāk iekļauts [[Talsu novads|Talsu novadā]]).<ref name="LatV2000" /> Vairākkārt pārceļot reformas beigu termiņus, par reformas galīgo beigu termiņu tika noteiktas [[2009. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas]].<ref name="atrl" /> Līdz tam laikam jau bija izveidots 41 novads, bet vēl joprojām pastāvēja 424 pagasti ar pašvaldību, 50 rajona pilsētas un 7 republikas pilsētas.<ref name="varam">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/pasv/ |title=Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |access-date={{dat|2013|12|28||bez}} |archive-date={{dat|2013|12|31||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20131231023242/http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/pasv/ }}</ref> 2009. gada 1. jūlijā darbu uzsāka 109 novadu un 9 republikas pilsētu domes, izbeidzot visu pirms tam novada teritorijā bijušo vietējo padomju pilnvaras.<ref name="varam" /> Arī rajonu padomju pilnvaras beidzās 2009. gada 1. jūlijā, tomēr, lai nodrošinātu pakāpenisku rajona pašvaldības institūciju, mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību nodošanu, rajona pašvaldības turpināja pastāvēt kā [[Publiskās tiesības|publisko tiesību]] juridiskās personas līdz visu tās saistību nodošanai vai izbeigšanai līdz 2009. gada 31. decembrim.<ref name="rajonu-pasvaldibu-reorganizacijas-likums">[http://www.likumi.lv/doc.php?id=177909 Rajonu pašvaldību reorganizācijas likums]</ref> == Administratīvi teritoriālās vienības == === Republikas pilsētas === Republikas pilsētas ir ārpus citām administratīvajām vienībām esošas pašvaldības. Rīgai speciāls statuss tika piešķirts ar Saeimas 1931. gada 3. februāra “Likuma par Latvijas galvas pilsētu” un tā bija Latvijas galvaspilsēta un neietilpa [[Rīgas apriņķis|Rīgas apriņķī]]. 1940. gadā republikas pakļautības pilsētas statuss tika piešķirts Rīgai, [[Daugavpils|Daugavpilij]], [[Jelgava]]i, [[Liepāja]]i un [[Ventspils|Ventspilij]]. 1952. gadā, iedibinot [[Latvijas PSR]] teritorijā apgabalus, Daugavpilij, Jelgavai, Liepājai, [[Rēzekne]]i un Ventspilij tika piešķirts apgabala pakļautības pilsētas statuss. 1953. gadā, likvidējot apgabalus, visām apgabala pakļautības pilsētām tika piešķirts republikas pakļautības pilsētas statuss. [[Jūrmala]]i republikas pakļautības pilsētas statuss tika piešķirts, to nodibinot 1959. gadā.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1992. gadā, atjaunojot Latvijas Republikas neatkarību, termins "republikas pakļautības pilsēta" tika nomainīts ar terminu "republikas pilsēta". 2009. gadā republikas pilsētas statuss tika piešķirts divām lielākajām rajonu pilsētām — [[Jēkabpils|Jēkabpilij]] un [[Valmiera]]i. {| class="wikitable sortable" ! Nr. ! Pilsēta ! Ģerbonis ! Statusa<br />piešķiršanas gads ! Platība ! Iedzīvotāju<br />skaits ! Blīvums |- | 1. | [[Daugavpils]] |[[Attēls:Coat of arms of Daugavpils.png|center|25px]] | 1940 | 72,48 | 98089 | 1414,1 |- | 2. | [[Jēkabpils]] |[[Attēls:Escut Jekabpils.png|center|25px]] | 2009 | 23,0 | 24839 | 1142,8 |- | 3. | [[Jelgava]] |[[Attēls:Escut Jelgava.png|center|25px]] | 1940 | 60,1 | 62572 | 1073,5 |- | 4. | [[Jūrmala]] |[[Attēls:Escut Jurmala.png|center|25px]] | 1959 | 100,0 | 57385 | 560,6 |- | 5. | [[Liepāja]] |[[Attēls:Escut Liepaja.png|center|25px]] | 1940 | 60,37 | 79995 | 1389,5 |- | 6. | [[Rēzekne]] |[[Attēls:Coat of Arms of Rēzekne.svg|center|25px]] | 1952 | 17,48 | 32630 | 1997,3 |- | 7. | [[Rīga]] |[[Attēls:Rigas Gerbonis.png|center|48px]] | 1931 | 307,17 | 701185 | 2290,0 |- | 8. | [[Valmiera]] |[[Attēls:COA LV Valmiera.svg|center|25px]] | 2009 | 19,35 | 25680 | 1497,1 |- | 9. | [[Ventspils]] |[[Attēls:LVA Ventspils COA.svg|center|25px]] | 1940 | 55,4 | 40679 | 770,0 |} === Novadi un to teritoriālā iedalījuma vienības === [[Attēls:Latvijas novadi un pagasti.png|thumb|400px|Latvijas administratīvais un teritoriālais iedalījums (pēc 2009. gada reformas).]] {| class="wikitable sortable" border="1" ! Nr. ! Novads ! Ģerbonis ! Centrs ! Pilsētas ! Pagasti ! Platība ! Iedzīvotāju<br/>skaits ! Blīvums |- | 1. | [[Ādažu novads (2006—2021)|Ādažu novads]] |[[Attēls:LVA_Ādažu_novads_COA.png|center|25px]] | [[Ādaži]] | 0 | 0 | 162,9 | 9878 | 60,6 |- | 2. | [[Aglonas novads]] | [[Attēls:Aglonas novads COA.png|center|25px]] | [[Aglona]] | 0 | {{collapsible list|title=4|[[Aglonas pagasts]]<br/>[[Grāveru pagasts]]<br/>[[Kastuļinas pagasts]]<br/>[[Šķeltovas pagasts]]}} | 392,7 | 4426 | 11,3 |- | 3. | [[Aizkraukles novads (2001—2021)|Aizkraukles novads]] | [[Attēls:Aizkraukles novads COA.png|center|25px]] | [[Aizkraukle]] | 1 ([[Aizkraukle]]) | 1 ([[Aizkraukles pagasts]]) | 102,3 | 9986 | 97,6 |- | 4. | [[Aizputes novads]] | [[Attēls:LVA Aizputes novads COA.png|center|25px]] | [[Aizpute]] | 1 ([[Aizpute]]) | {{Collapsible list|title=5|[[Aizputes pagasts]]<br/>[[Cīravas pagasts]]<br/>[[Kalvenes pagasts]]<br/>[[Kazdangas pagasts]]<br/>[[Lažas pagasts]]}} | 640,2 | 10368 | 16,2 |- | 5. | [[Aknīstes novads]] | [[Attēls:Aknīstes novads COA.svg|center|25px]] | [[Aknīste]] | 1 ([[Aknīste]]) | {{cllist|title=3|[[Aknīstes pagasts]]<br/>[[Asares pagasts]]<br/>[[Gārsenes pagasts]]}} | 285,0 | 3236 | 11,4 |- | 6. | [[Alojas novads]] | [[Attēls:Alojas_novads_COA.png|center|25px]] | [[Aloja]] | {{cllist|title=2|[[Aloja]]<br/>[[Staicele]]}} | {{cllist|title=4|[[Alojas pagasts]]<br/>[[Braslavas pagasts]]<br/>[[Brīvzemnieku pagasts]]<br/>[[Staiceles pagasts]]}} | 630,7 | 6025 | 9,6 |- | 7. | [[Alsungas pagasts|Alsungas novads]] | [[Attēls:Alsungas novads COA.png|center|25px]] | [[Alsunga]] | 0 | 0 | 190,0 | 1620 | 8,5 |- | 8. | [[Alūksnes novads]] | [[Attēls:LVA Alūksnes novads COA.png|center|25px]] | [[Alūksne]] | 1 ([[Alūksne]]) | {{cllist|title=15|[[Alsviķu pagasts]]<br/>[[Annas pagasts]]<br/>[[Ilzenes pagasts]]<br/>[[Jaunalūksnes pagasts]]<br/>[[Jaunannas pagasts]]<br/>[[Jaunlaicenes pagasts]]<br/>[[Kalncempju pagasts]]<br/>[[Liepnas pagasts]]<br/>[[Malienas pagasts]]<br/>[[Mālupes pagasts]]<br/>[[Mārkalnes pagasts]]<br/>[[Pededzes pagasts]]<br/>[[Veclaicenes pagasts]]<br/>[[Zeltiņu pagasts]]<br/>[[Ziemera pagasts]]}} | 1699,8 | 19221 | 11,3 |- | 9. | [[Amatas novads]] | [[Attēls:LVA Amatas novads COA.png|center|25px]] | [[Amatas novada dome|«Ausmas»]] | 0 | {{cllist|title=5|[[Amatas pagasts]]<br/>[[Drabešu pagasts]]<br/>[[Nītaures pagasts]]<br/>[[Skujenes pagasts]]<br/>[[Zaubes pagasts]]}} | 741,8 | 6357 | 8,6 |- | 10. | [[Apes novads]] | [[Attēls:LVA Apes novads COA.png|center|25px]] | [[Ape]] | 1 ([[Ape]]) | {{cllist|title=4|[[Apes pagasts]]<br/>[[Gaujienas pagasts]]<br/>[[Trapenes pagasts]]<br/>[[Virešu pagasts]]}} | 545,1 | 4287 | 7,9 |- | 11. | [[Auces novads]] | [[Attēls:Auces novads COA.png|center|25px]] | [[Auce]] | 1 ([[Auce]]) | {{cllist|title=6|[[Bēnes pagasts]]<br/>[[Īles pagasts]]<br/>[[Lielauces pagasts]]<br/>[[Ukru pagasts]]<br/>[[Vecauces pagasts]]<br/>[[Vītiņu pagasts]]}} | 517,8 | 8564 | 16,5 |- | 12. | [[Babītes novads]] | [[Attēls:Babītes novads COA.svg|center|25px]] | [[Piņķi]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Babītes pagasts]]<br/>[[Salas pagasts (Babītes novads)|Salas pagasts]]}} | 241,7 | 9223 | 38,2 |- | 13. | [[Baldones novads]] | [[Attēls:Baldones novads COA.svg|center|25px]] | [[Baldone]] | 1 ([[Baldone]]) | 1 ([[Baldones pagasts]]) | 179,1 | 5726 | 29,7 |- | 14. | [[Baltinavas pagasts|Baltinavas novads]] | [[Attēls:Baltinavas novads COA.svg|center|25px]] | [[Baltinava]] | 0 | 0 | 185,0 | 1351 | 7,3 |- | 15. | [[Balvu novads (2009—2021)|Balvu novads]] | [[Attēls:Balvu novads COA.svg|center|25px]] | [[Balvi]] | 1 ([[Balvi]]) | {{cllist|title=10|[[Balvu pagasts]]<br/>[[Bērzkalnes pagasts]]<br/>[[Bērzpils pagasts]]<br/>[[Briežuciema pagasts]]<br/>[[Krišjāņu pagasts]]<br/>[[Kubuļu pagasts]]<br/>[[Lazdulejas pagasts]]<br/>[[Tilžas pagasts]]<br/>[[Vectilžas pagasts]]<br/>[[Vīksnas pagasts]]}} | 1044,5 | 15597 | 14,9 |- | 16. | [[Bauskas novads (2009—2021)|Bauskas novads]] | [[Attēls:LVA Bauskas novads COA.png|center|25px]] | [[Bauska]] | 1 ([[Bauska]]) | {{cllist|title=8|[[Brunavas pagasts]]<br/>[[Ceraukstes pagasts]]<br/>[[Codes pagasts]]<br/>[[Dāviņu pagasts]]<br/>[[Gailīšu pagasts]]<br/>[[Īslīces pagasts]]<br/>[[Mežotnes pagasts]]<br/>[[Vecsaules pagasts]]}} | 784,9 | 28028 | 35,7 |- | 17. | [[Beverīnas novads]] | [[Attēls:COA of Beverīnas novads.PNG|center|25px]] | [[Mūrmuiža]] | 0 | {{cllist|title=3|[[Brenguļu pagasts]]<br/>[[Kauguru pagasts]]<br/>[[Trikātas pagasts]]}} | 300,5 | 3553 | 11,8 |- | 18. | [[Brocēnu novads]] | [[Attēls:Brocēnu novads COA.svg|center|25px]] | [[Brocēni]] | 1 ([[Brocēni]]) | {{cllist|title=4|[[Blīdenes pagasts]]<br/>[[Cieceres pagasts]]<br/>[[Gaiķu pagasts]]<br/>[[Remtes pagasts]]}} | 498,5 | 7068 | 14,2 |- | 19. | [[Burtnieku novads]] | [[Attēls:LVA Burtnieku novads COA.png|center|25px]] | [[Burtnieki]] | 0 | {{cllist|title=6|[[Burtnieku pagasts]]<br/>[[Ēveles pagasts]]<br/>[[Matīšu pagasts]]<br/>[[Rencēnu pagasts]]<br/>[[Valmieras pagasts]] <br/>[[Vecates pagasts]]}} | 710,1 | 8487 | 12,0 |- | 20. | [[Carnikavas pagasts|Carnikavas novads]] | [[Attēls:Carnikavas novads COA since 2015.png|center|30x30px]] | [[Carnikava]] | 0 | 0 | 80,2 | 6513 | 81,2 |- | 21. | [[Cēsu novads (2009—2021)|Cēsu novads]] | [[Attēls:LVA Cēsu novads COA.png|center|25px]] | [[Cēsis]] | 1 ([[Cēsis]]) | 1 ([[Vaives pagasts]]) | 171,7 | 19671 | 114,6 |- | 22. | [[Cesvaines novads]] | [[Attēls:Cesvaines novads COA.png|center|25px]] | [[Cesvaine]] | 1 ([[Cesvaine]]) | 1 ([[Cesvaines pagasts]]) | 190,5 | 3114 | 16,3 |- | 23. | [[Ciblas novads]] | [[Attēls:Ciblas novads COA.png|center|25px]] | [[Blonti]] | 0 | {{cllist|title=5|[[Blontu pagasts]]<br/>[[Ciblas pagasts]]<br/>[[Līdumnieku pagasts]]<br/>[[Pušmucovas pagasts]]<br/>[[Zvirgzdenes pagasts]]}} | 509,4 | 3309 | 6,5 |- | 24. | [[Dagdas novads]] | [[Attēls:Dagdas novads COA.png|center|25px]] | [[Dagda]] | 1 ([[Dagda]]) | {{cllist|title=10|[[Andrupenes pagasts]]<br/>[[Andzeļu pagasts]]<br/>[[Asūnes pagasts]]<br/>[[Bērziņu pagasts]]<br/>[[Dagdas pagasts]]<br/>[[Ezernieku pagasts]]<br/>[[Konstantinovas pagasts]]<br/>[[Ķepovas pagasts]]<br/>[[Svariņu pagasts]]<br/>[[Šķaunes pagasts]]}} | 948,8 | 9331 | 9,8 |- | 25. | [[Daugavpils novads]] | [[Attēls:Daugavpils novads COA.png|center|25px]] | [[Daugavpils]] | 0 | {{cllist|title=19|[[Ambeļu pagasts]]<br/>[[Biķernieku pagasts]]<br/>[[Demenes pagasts]]<br/>[[Dubnas pagasts]]<br/>[[Kalkūnes pagasts]]<br/>[[Kalupes pagasts]]<br/>[[Laucesas pagasts]]<br/>[[Līksnas pagasts]]<br/>[[Maļinovas pagasts]]<br/>[[Medumu pagasts]]<br/>[[Naujenes pagasts]]<br/>[[Nīcgales pagasts]]<br/>[[Salienas pagasts]]<br/>[[Skrudalienas pagasts]]<br/>[[Sventes pagasts]]<br/>[[Tabores pagasts]]<br/> [[Vaboles pagasts]]<br/>[[Vecsalienas pagasts]]<br/>[[Višķu pagasts]]}} | 1877,6 | 28211 | 15,0 |- | 26. | [[Dobeles novads (2009—2021)|Dobeles novads]] | [[Attēls:LVA Dobeles novads COA.png|center|25px]] | [[Dobele]] | 1 ([[Dobele]]) | {{cllist|title=10|[[Annenieku pagasts]]<br/>[[Auru pagasts]]<br/>[[Bērzes pagasts]]<br/>[[Bikstu pagasts]]<br/>[[Dobeles pagasts]]<br/> [[Jaunbērzes pagasts]]<br/>[[Krimūnu pagasts]]<br/>[[Naudītes pagasts]]<br/>[[Penkules pagasts]]<br/>[[Zebrenes pagasts]]}} | 889,7 | 24390 | 27,4 |- | 27. | [[Dundagas novads]] | [[Attēls:Dundagas novads COA.svg|center|25px]] | [[Dundaga]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Kolkas pagasts]]<br/>[[Dundagas pagasts]]}} | 675,6 | 4767 | 7,1 |- | 28. | [[Durbes novads]] | [[Attēls:Durbes novads COA.svg|center|25px]] | [[Lieģi]] | 1 ([[Durbe]]) | {{cllist|title=4|[[Dunalkas pagasts]]<br/>[[Durbes pagasts]]<br/>[[Tadaiķu pagasts]]<br/>[[Vecpils pagasts]]}} | 320,7 | 3401 | 10,6 |- | 29. | [[Engures novads]] | [[Attēls:Engures novads COA.png|center|25px]] | [[Smārde]] | 0 | {{cllist|title=3|[[Engures pagasts]]<br/>[[Lapmežciema pagasts]]<br/>[[Smārdes pagasts]]}} | 397,9 | 8045 | 20,2 |- | 30. | [[Ērgļu novads]] | [[Attēls:LVA Ērgļu novads COA.png|center|25px]] | [[Ērgļi (Ērgļu novads)|Ērgļi]] | 0 | {{cllist|title=3|[[Ērgļu pagasts]]<br/>[[Jumurdas pagasts]]<br/>[[Sausnējas pagasts]]}} | 379,5 | 3535 | 9,3 |- | 31. | [[Garkalnes pagasts|Garkalnes novads]] | [[Attēls:LVA Garkalnes novads COA.png|center|25px]] | [[Rīga]] ([[Berģi (Rīga)|Berģi]]) | 0 | 0 | 150,5 | 7227 | 48,0 |- | 32. | [[Grobiņas novads]] | [[Attēls:Grobiņas novads COA.png|center|25px]] | [[Grobiņa]] | 1 ([[Grobiņa]]) | {{cllist|title=4|[[Bārtas pagasts]]<br/>[[Gaviezes pagasts]]<br/>[[Grobiņas pagasts]]<br/>[[Medzes pagasts]]}} | 490,2 | 10220 | 20,8 |- | 33. | [[Gulbenes novads]] | [[Attēls:LVA_Gulbenes_novads_COA.png|center|25px]] | [[Gulbene]] | 1 ([[Gulbene]]) | {{cllist|title=13|[[Beļavas pagasts]]<br/>[[Daukstu pagasts]]<br/>[[Druvienas pagasts]]<br/>[[Galgauskas pagasts]]<br/>[[Jaungulbenes pagasts]]<br/>[[Lejasciema pagasts]]<br/>[[Litenes pagasts]]<br/>[[Lizuma pagasts]]<br/>[[Līgo pagasts]]<br/>[[Rankas pagasts]]<br/>[[Stāmerienas pagasts]]<br/>[[Stradu pagasts]]<br/>[[Tirzas pagasts]]}} | 1876,1 | 25073 | 13,4 |- | 34. | [[Iecavas novads]] | [[Attēls:LVA Iecavas novads COA.png|center|25px]] | [[Iecava]] | 0 | 0 | 311,6 | 9818 | 31,5 |- | 35. | [[Ikšķiles novads]] | [[Attēls:LVA Ikšķiles novads COA.png|center|25px]] | [[Ikšķile]] | 1 ([[Ikšķile]]) | 1 ([[Tīnūžu pagasts]]) | 132,1 | 8764 | 66,3 |- | 36. | [[Ilūkstes novads]] | [[Attēls:LVA Ilūkstes novads COA.png|center|25px]] | [[Ilūkste]] | {{cllist|title=2|[[Ilūkste]]<br/>[[Subate]]}} | {{cllist|title=6|[[Bebrenes pagasts]]<br/>[[Dvietes pagasts]]<br/>[[Eglaines pagasts]]<br/>[[Pilskalnes pagasts (Ilūkstes novads)|Pilskalnes pagasts]]<br/>[[Prodes pagasts]]<br/>[[Šēderes pagasts]]}} | 648,4 | 9062 | 14,0 |- | 37. | [[Inčukalna novads]] | [[Attēls:Inčukalna-novads-COA.png|center|25px]] | [[Inčukalns]] | 1 ([[Vangaži]]) | 1 ([[Inčukalna pagasts]]) | 112,2 | 8510 | 75,8 |- | 38. | [[Jaunjelgavas novads]] | [[Attēls:LVA Jaunjelgavas novads COA.png|center|25px]] | [[Jaunjelgava]] | 1 ([[Jaunjelgava]]) | {{cllist|title=6|[[Daudzeses pagasts]]<br/>[[Jaunjelgavas pagasts]]<br/>[[Seces pagasts]]<br/>[[Sērenes pagasts]]<br/>[[Staburaga pagasts]]<br/>[[Sunākstes pagasts]]}} | 685,0 | 6486 | 9,5 |- | 39. | [[Jaunpiebalgas novads]] | [[Attēls:Jaunpiebalgas novads COA.png|center|25px]] | [[Jaunpiebalga]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Jaunpiebalgas pagasts]]<br/>[[Zosēnu pagasts]]}} | 251,0 | 2671 | 10,6 |- | 40. | [[Jaunpils novads]] | [[Attēls:LVA Jaunpils novads COA.png|center|25px]] | [[Jaunpils]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Jaunpils pagasts]]<br/>[[Viesatu pagasts]]}} | 210,2 | 2743 | 13,0 |- | 41. | [[Jēkabpils novads (2009—2021)|Jēkabpils novads]] | [[Attēls:LVA Jēkabpils novads COA.png|center|25px]] | [[Jēkabpils]] | 0 | {{cllist|title=7|[[Ābeļu pagasts]]<br/>[[Dignājas pagasts]]<br/>[[Dunavas pagasts]]<br/>[[Kalna pagasts]]<br/>[[Leimaņu pagasts]]<br/>[[Rubenes pagasts]]<br/>[[Zasas pagasts]]}} | 906,0 | 5747 | 6,3 |- | 42. | [[Jelgavas novads (2009—2021)|Jelgavas novads]] | [[Attēls:Jelgavas novads COA.png|center|25px]] | [[Jelgava]] | 0 | {{cllist|title=13|[[Elejas pagasts]]<br/>[[Glūdas pagasts]]<br/>[[Jaunsvirlaukas pagasts]]<br/>[[Kalnciema pagasts]]<br/>[[Lielplatones pagasts]]<br/>[[Līvbērzes pagasts]]<br/>[[Platones pagasts]]<br/>[[Sesavas pagasts]]<br/>[[Svētes pagasts]]<br/>[[Valgundes pagasts]]<br/>[[Vilces pagasts]]<br/>[[Vircavas pagasts]]<br/>[[Zaļenieku pagasts]]}} | 1319,0 | 27103 | 20,5 |- | 43. | [[Kandavas novads]] | [[Attēls:Kandavas novads COA.png|center|25px]] | [[Kandava]] | 1 ([[Kandava]]) | {{cllist|title=6|[[Cēres pagasts]]<br/>[[Kandavas pagasts]]<br/>[[Matkules pagasts]]<br/>[[Vānes pagasts]]<br/>[[Zantes pagasts]]<br/>[[Zemītes pagasts]]}} | 649,0 | 9897 | 15,2 |- | 44. | [[Kārsavas novads]] | [[Attēls:LVA Kārsavas novads COA.png|center|25px]] | [[Kārsava]] | 1 ([[Kārsava]]) | {{cllist|title=5|[[Goliševas pagasts]]<br/>[[Malnavas pagasts]]<br/>[[Mērdzenes pagasts]]<br/>[[Mežvidu pagasts]]<br/>[[Salnavas pagasts]]}} | 628,4 | 6941 | 11,0 |- | 45. | [[Kocēnu novads]] | [[Attēls:Kocēnu novads COA.png|center|25px]] | [[Kocēni]] | 0 | {{cllist|title=5|[[Bērzaines pagasts]]<br/>[[Dikļu pagasts]]<br/>[[Kocēnu pagasts]]<br/>[[Vaidavas pagasts]]<br/>[[Zilākalna pagasts]]}} | 498,1 | 7018 | 14,1 |- | 46. | [[Kokneses novads]] | [[Attēls:Kokneses novads COA.png|center|25px]] | [[Koknese]] | 0 | {{cllist|title=3|[[Bebru pagasts]]<br/>[[Iršu pagasts]]<br/>[[Kokneses pagasts]]}} | 360,6 | 6036 | 16,7 |- | 47. | [[Krāslavas novads (2001—2021)|Krāslavas novads]] | [[Attēls:Krāslavas novads COA.png|center|25px]] | [[Krāslava]] | 1 ([[Krāslava]]) | {{cllist|title=11|[[Aulejas pagasts]]<br/>[[Indras pagasts]]<br/>[[Izvaltas pagasts]]<br/>[[Kalniešu pagasts]]<br/>[[Kaplavas pagasts]]<br/>[[Krāslavas pagasts]]<br/>[[Kombuļu pagasts]]<br/>[[Piedrujas pagasts]]<br/>[[Robežnieku pagasts]]<br/>[[Skaistas pagasts]]<br/>[[Ūdrīšu pagasts]]}} | 1078,4 | 19811 | 18,4 |- | 48. | [[Krimuldas novads]] | [[Attēls:Krimuldas novads COA.png|center|25px]] | [[Ragana (ciems)|Ragana]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Krimuldas pagasts]]<br/>[[Lēdurgas pagasts]]}} | 339,1 | 5778 | 17,0 |- | 49. | [[Krustpils novads]] | [[Attēls:Krustpils novads COA.png|center|25px]] | [[Jēkabpils]] ([[Krustpils]]) | 0 | {{cllist|title=6|[[Atašienes pagasts]]<br/>[[Krustpils pagasts]]<br/>[[Kūku pagasts]]<br/>[[Mežāres pagasts]]<br/>[[Variešu pagasts]]<br/>[[Vīpes pagasts]]}} | 812,2 | 6680 | 8,2 |- | 50. | [[Kuldīgas novads (2009—2021)|Kuldīgas novads]] | [[Attēls:Kuldīgas novads COA.png|center|25px]] | [[Kuldīga]] | 1 ([[Kuldīga]]) | {{cllist|title=13|[[Ēdoles pagasts]]<br/>[[Gudenieku pagasts]]<br/>[[Īvandes pagasts]]<br/>[[Kabiles pagasts]]<br/>[[Kurmāles pagasts]]<br/>[[Laidu pagasts]]<br/>[[Padures pagasts]]<br/>[[Pelču pagasts]]<br/>[[Rendas pagasts]]<br/>[[Rumbas pagasts]]<br/>[[Snēpeles pagasts]]<br/>[[Turlavas pagasts]]<br/>[[Vārmes pagasts]]}} | 1756,7 | 27213 | 15,5 |- | 51. | [[Ķeguma novads]] | [[Attēls:Ķeguma novads COA.png|center|25px]] | [[Ķegums]] | 1 ([[Ķegums]]) | {{cllist|title=3|[[Rembates pagasts]]<br/>[[Birzgales pagasts]]<br/>[[Tomes pagasts]]}} | 490,0 | 6306 | 12,9 |- | 52. | [[Ķekavas novads (2009—2021)|Ķekavas novads]] | [[Attēls:Ķekavas novada ģerbonis.svg|center|25px]] | [[Ķekava]] | 1 ([[Baloži (pilsēta)|Baloži]]) | {{cllist|title=2|[[Daugmales pagasts]]<br/>[[Ķekavas pagasts]]}} | 270,2 | 21673 | 80,2 |- | 53. | [[Lielvārdes novads]] | [[Attēls:LVA Lielvārdes novads COA.png|center|25px]] | [[Lielvārde]] | 1 ([[Lielvārde]]) | {{cllist|title=3|[[Jumpravas pagasts]]<br/>[[Lēdmanes pagasts]]<br/>[[Lielvārdes pagasts]]}} | 225,7 | 11400 | 50,5 |- | 54. | [[Līgatnes novads]] | [[Attēls:Līgatnes novads COA.png|center|25px]] | [[Līgatne]] | 1 ([[Līgatne]]) | 1 ([[Līgatnes pagasts]]) | 167,7 | 4045 | 24,1 |- | 55. | [[Limbažu novads (2009—2021)|Limbažu novads]] | [[Attēls:Limbažu novads COA.png|center|25px]] | [[Limbaži]] | 1 (Limbaži) | {{cllist|title=7|[[Katvaru pagasts]]<br/>[[Limbažu pagasts]]<br/>[[Pāles pagasts]]<br/>[[Skultes pagasts]]<br/>[[Umurgas pagasts]]<br/>[[Vidrižu pagasts]]<br/>[[Viļķenes pagasts]]}} | 1170,9 | 19538 | 16,7 |- | 56. | [[Līvānu novads]] | [[Attēls:LVA Līvānu novads COA.png|center|25px]] | [[Līvāni]] | 1 ([[Līvāni]]) | {{cllist|title=5|[[Jersikas pagasts]]<br/>[[Rožupes pagasts]]<br/>[[Rudzātu pagasts]]<br/>[[Sutru pagasts]]<br/>[[Turku pagasts]]}} | 624,6 | 14046 | 22,5 |- | 57. | [[Lubānas novads]] | [[Attēls:Lubānas novads COA.png|center|25px]] | [[Lubāna]] | 1 ([[Lubāna]]) | 1 ([[Indrānu pagasts]]) | 346,9 | 2851 | 8,2 |- | 58. | [[Ludzas novads (2009—2021)|Ludzas novads]] | [[Attēls:LVA Ludzas novads COA.png|center|25px]] | [[Ludza]] | 1 ([[Ludza]]) | {{cllist|title=9|[[Briģu pagasts]]<br/>[[Cirmas pagasts]]<br/>[[Isnaudas pagasts]]<br/>[[Istras pagasts]]<br/>[[Nirzas pagasts]]<br/>[[Ņukšu pagasts]]<br/>[[Pildas pagasts]]<br/>[[Pureņu pagasts]]<br/>[[Rundēnu pagasts]]}} | 966,0 | 15667 | 16,2 |- | 59. | [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novads]] | [[Attēls:LVA Madonas novads COA.png|center|25px]] | [[Madona]] | 1 ([[Madona]]) | {{cllist|title=14|[[Aronas pagasts]]<br/>[[Barkavas pagasts]]<br/>[[Bērzaunes pagasts]]<br/>[[Dzelzavas pagasts]]<br/>[[Kalsnavas pagasts]]<br/>[[Lazdonas pagasts]]<br/>[[Liezēres pagasts]]<br/>[[Ļaudonas pagasts]]<br/>[[Mārcienas pagasts]]<br/>[[Mētrienas pagasts]]<br/>[[Ošupes pagasts]]<br/>[[Praulienas pagasts]]<br/>[[Sarkaņu pagasts]]<br/>[[Vestienas pagasts]]}} | 2153,4 | 27732 | 13,4 |- | 60. | [[Mālpils pagasts|Mālpils novads]] | [[Attēls:LVA Mālpils novads COA.png|center|25px]] | [[Mālpils]] | 0 | 0 | 220,9 | 4039 | 18,3 |- | 61. | [[Mārupes pagasts|Mārupes novads]] | [[Attēls:LVA Mārupes novads COA.png|center|25px]] | [[Mārupe]] | 0 | 0 | 103,9 | 15130 | 145,6 |- | 62. | [[Mazsalacas novads]] | [[Attēls:Mazsalacas novads COA.png|center|25px]] | [[Mazsalaca]] | 1 ([[Mazsalaca]]) | {{cllist|title=4|[[Mazsalacas pagasts]]<br/>[[Ramatas pagasts]]<br/>[[Sēļu pagasts]]<br/>[[Skaņkalnes pagasts]]}} | 417,0 | 3953 | 9,5 |- | 63. | [[Mērsraga pagasts|Mērsraga novads]] | [[Attēls:Mērsraga novads COA.png|center|25px]] | [[Mērsrags]] | 0 | 0 | 109,0 | 1832 | 16,8 |- | 64. | [[Naukšēnu novads]] | [[Attēls:Naukšēnu novads COA.png|center|25px]] | [[Naukšēni]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Ķoņu pagasts]]<br/>[[Naukšēnu pagasts]]}} | 281,0 | 2291 | 8,2 |- | 65. | [[Neretas novads]] | [[Attēls:Neretas novads COA.png|center|25px]] | [[Nereta]] | 0 | {{cllist|title=4|[[Mazzalves pagasts]]<br/>[[Neretas pagasts]]<br/>[[Pilskalnes pagasts (Neretas novads)|Pilskalnes pagasts]]<br/>[[Zalves pagasts]]}} | 645,5 | 4383 | 6,8 |- | 66. | [[Nīcas novads]] | [[Attēls:Nīcas novads COA.png|center|25px]] | [[Nīca]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Nīcas pagasts]]<br/>[[Otaņķu pagasts]]}} | 350,8 | 3858 | 11,0 |- | 67. | [[Ogres novads (2002—2021)|Ogres novads]] | [[Attēls:Ogres novads COA.png|center|25px]] | [[Ogre]] | 1 ([[Ogre]]) | {{cllist|title=9|[[Krapes pagasts]]<br/>[[Ķeipenes pagasts]]<br/>[[Lauberes pagasts]]<br/>[[Madlienas pagasts]]<br/>[[Mazozolu pagasts]]<br/>[[Meņģeles pagasts]]<br/>[[Ogresgala pagasts]]<br/>[[Suntažu pagasts]]<br/>[[Taurupes pagasts]]}} | 992,3 | 38861 | 39,2 |- | 68. | [[Olaines novads]] | [[Attēls:Olaines novads COA.png|center|25px]] | [[Olaine]] | 1 ([[Olaine]]) | 1 ([[Olaines pagasts]]) | 297,0 | 20627 | 69,5 |- | 69. | [[Ozolnieku novads]] | [[Attēls:Ozolnieku novada ģerbonis.png|center|25px]] | [[Ozolnieki]] | 0 | {{cllist|title=3|[[Cenu pagasts]]<br/>[[Ozolnieku pagasts]]<br/>[[Salgales pagasts]]}} | 286,1 | 10406 | 36,4 |- | 70. | [[Pārgaujas novads]] | [[Attēls:Pārgaujas novads COA.png|center|25px]] | [[Stalbe]] | 0 | {{cllist|title=3|[[Raiskuma pagasts]]<br/>[[Stalbes pagasts]]<br/>[[Straupes pagasts]]}} | 487,5 | 4425 | 9,1 |- | 71. | [[Pāvilostas novads]] | [[Attēls:Pāvilostas novads COA.png|center|25px]] | [[Pāvilosta]] | 1 ([[Pāvilosta]]) | {{cllist|title=2|[[Sakas pagasts]]<br/>[[Vērgales pagasts]]}} | 515,0 | 3233 | 6,3 |- | 72. | [[Pļaviņu novads]] | [[Attēls:Pļaviņu novads COA.svg|center|25px]] | [[Pļaviņas]] | 1 ([[Pļaviņas]]) | {{cllist|title=3|[[Aiviekstes pagasts]]<br/>[[Klintaines pagasts]]<br/>[[Vietalvas pagasts]]}} | 376,8 | 6294 | 16,7 |- | 73. | [[Preiļu novads (2009—2021)|Preiļu novads]] | [[Attēls:Preiļu novads COA.png|center|25px]] | [[Preiļi]] | 1 ([[Preiļi]]) | {{cllist|title=4|[[Aizkalnes pagasts]]<br/>[[Pelēču pagasts]]<br/>[[Preiļu pagasts]]<br/>[[Saunas pagasts]]}} | 365,3 | 11764 | 32,2 |- | 74. | [[Priekules novads]] | [[Attēls:LVA Priekules novads COA.png|center|25px]] | [[Priekule]] | 1 ([[Priekule]]) | {{cllist|title=5|[[Bunkas pagasts]]<br/>[[Virgas pagasts]]<br/>[[Gramzdas pagasts]]<br/>[[Kalētu pagasts]]<br/>[[Priekules pagasts]]}} | 519,7 | 6611 | 12,7 |- | 75. | [[Priekuļu novads]] | [[Attēls:Priekuļu novads COA.png|center|25px]] | [[Priekuļi]] | 0 | {{cllist|title=4|[[Liepas pagasts]]<br/>[[Mārsnēnu pagasts]]<br/>[[Priekuļu pagasts]]<br/>[[Veselavas pagasts]]}} | 301,8 | 9293 | 31,1 |- | 76. | [[Raunas novads]] | [[Attēls:LVA Raunas novads COA.png|center|25px]] | [[Rauna]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Drustu pagasts]]<br/>[[Raunas pagasts]]}} | 309,0 | 4008 | 13,0 |- | 77. | [[Rēzeknes novads (2009—2021)|Rēzeknes novads]] | [[Attēls:Coat of Arms of Rēzeknes novads.svg|center|25px]] | [[Rēzekne]] | 0 | {{cllist|title=25|[[Audriņu pagasts]]<br/>[[Bērzgales pagasts]]<br/>[[Čornajas pagasts]]<br/>[[Dricānu pagasts]]<br/>[[Feimaņu pagasts]]<br/>[[Gaigalavas pagasts]]<br/>[[Griškānu pagasts]]<br/>[[Ilzeskalna pagasts]]<br/>[[Kantinieku pagasts]]<br/>[[Kaunatas pagasts]]<br/>[[Lendžu pagasts]]<br/>[[Lūznavas pagasts]]<br/>[[Mākoņkalna pagasts]]<br/>[[Maltas pagasts]]<br/>[[Nagļu pagasts]]<br/>[[Nautrēnu pagasts]]<br/>[[Ozolaines pagasts]]<br/>[[Ozolmuižas pagasts]]<br/>[[Pušas pagasts]]<br/>[[Rikavas pagasts]]<br/>[[Sakstagala pagasts]]<br/>[[Silmalas pagasts]]<br/>[[Stoļerovas pagasts]]<br/>[[Stružānu pagasts]]<br/>[[Vērēmu pagasts]]}} | 2524,1 | 31602 | 12,5 |- | 78. | [[Riebiņu novads]] | [[Attēls:LVA Riebiņu novads COA.png|center|25px]] | [[Riebiņi]] | 0 | {{cllist|title=6|[[Galēnu pagasts]]<br/>[[Riebiņu pagasts]]<br/>[[Rušonas pagasts]]<br/>[[Silajāņu pagasts]]<br/>[[Sīļukalna pagasts]]<br/>[[Stabulnieku pagasts]]}} | 630,0 | 6179 | 9,8 |- | 79. | [[Rojas novads]] | [[Attēls:Rojas novads COA.png|center|25px]] | [[Roja]] | 0 | 0 | 200,5 | 4412 | 31,1 |- | 80. | [[Ropažu pagasts|Ropažu novads]] | [[Attēls:Ropažu novads COA 2012-2021.svg|center|25px]] | [[Ropaži]] | 0 | 0 | 326,4 | 7130 | 21,8 |- | 81. | [[Rucavas novads]] | [[Attēls:Rucavas-novads-COA.png|center|25px]] | [[Rucava]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Dunikas pagasts]]<br/>[[Rucavas pagasts]]}} | 449,0 | 1998 | 4,4 |- | 82. | [[Rugāju novads]] | [[Attēls:LVA Rugāju novads COA.png|center|25px]] | [[Rugāji (ciems)|Rugāji]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Lazdukalna pagasts]]<br/>[[Rugāju pagasts]]}} | 512,0 | 2652 | 5,2 |- | 83. | [[Rūjienas novads]] | [[Attēls:Rūjienas novads COA.svg|center|25px]] | [[Rūjiena]] | 1 (Rūjiena) | {{cllist|title=4|[[Ipiķu pagasts]]<br/>[[Jeru pagasts]]<br/>[[Lodes pagasts]]<br/>[[Vilpulkas pagasts]]}} | 352,2 | 6144 | 17,4 |- | 84. | [[Rundāles novads]] | [[Attēls:LVA Rundāles novads COA.png|center|25px]] | [[Pilsrundāle]] | 0 | {{cllist|title=3|[[Rundāles pagasts]]<br/>[[Svitenes pagasts]]<br/>[[Viesturu pagasts]]}} | 231,1 | 4259 | 18,4 |- | 85. | [[Salacgrīvas novads]] | [[Attēls:Coat_of_Arms_of_Salacgrīvas_novads.svg|center|25px]] | [[Salacgrīva]] | {{cllist|title=2|[[Ainaži]]<br/>[[Salacgrīva]]}} | {{cllist|title=3|[[Ainažu pagasts]]<br/>[[Liepupes pagasts]]<br/>[[Salacgrīvas pagasts]]}} | 637,6 | 9408 | 14,8 |- | 86. | [[Salas novads]] | [[Attēls:Salas novads COA.png|center|25px]] | [[Sala (Salas pagasts)|Sala]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Sēlpils pagasts]]<br/>[[Salas pagasts (Salas novads)|Salas pagasts]]}} | 317,1 | 4297 | 13,6 |- | 87. | [[Salaspils novads]] | [[Attēls:Salaspils novads COA.png|center|25px]] | [[Salaspils]] | 1 ([[Salaspils]]) | 1 ([[Salaspils pagasts]]) | 127,0 | 23219 | 182,8 |- | 88. | [[Saldus novads (2009—2021)|Saldus novads]] | [[Attēls:Saldus novads COA.png|center|25px]] | [[Saldus]] | 1 ([[Saldus]]) | {{cllist|title=15|[[Ezeres pagasts]]<br/>[[Jaunauces pagasts]]<br/>[[Jaunlutriņu pagasts]]<br/>[[Kursīšu pagasts]]<br/>[[Lutriņu pagasts]]<br/>[[Nīgrandes pagasts]]<br/>[[Novadnieku pagasts]]<br/>[[Pampāļu pagasts]]<br/>[[Rubas pagasts]]<br/>[[Saldus pagasts]]<br/>[[Šķēdes pagasts]]<br/>[[Vadakstes pagasts]]<br/>[[Zaņas pagasts]]<br/>[[Zirņu pagasts]]<br/>[[Zvārdes pagasts]]}} | 1683,3 | 28705 | 17,1 |- | 89. | [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novads]] | [[Attēls:LVA Saulkrastu novads COA.png|center|25px]] | [[Saulkrasti]] | 1 ([[Saulkrasti]]) | 1 ([[Saulkrastu pagasts]]) | 47,7 | 6144 | 128,8 |- | 90. | [[Sējas pagasts|Sējas novads]] | [[Attēls:Sējas novads COA.png|center|25px]] | [[Loja]] | 0 | 0 | 227,9 | 2496 | 11,0 |- | 91. | [[Siguldas novads (2009—2021)|Siguldas novads]] | [[Attēls:Siguldas novads COA.png|center|25px]] | [[Sigulda]] | 1 ([[Sigulda]]) | {{cllist|title=3|[[Allažu pagasts]]<br/>[[Mores pagasts]]<br/>[[Siguldas pagasts]]}} | 360,9 | 17779 | 49,3 |- | 92. | [[Skrīveru pagasts|Skrīveru novads]] | [[Attēls:LVA Skrīveru novads COA.png|center|25px]] | [[Skrīveri]] | 0 | 0 | 105,4 | 4066 | 38,6 |- | 93. | [[Skrundas novads]] | [[Attēls:LVA Skrundas novads COA.png|center|25px]] | [[Skrunda]] | 1 ([[Skrunda]]) | {{cllist|title=4|[[Nīkrāces pagasts]]<br/>[[Raņķu pagasts]]<br/>[[Rudbāržu pagasts]]<br/>[[Skrundas pagasts]]}} | 553,2 | 5968 | 10,8 |- | 94. | [[Smiltenes novads (2009—2021)|Smiltenes novads]] | [[Attēls:LVA Smiltenes novads COA.png|center|25px]] | [[Smiltene]] | 1 ([[Smiltene]]) | {{cllist|title=8|[[Bilskas pagasts]]<br/>[[Blomes pagasts]]<br/>[[Brantu pagasts]]<br/>[[Grundzāles pagasts]]<br/>[[Launkalnes pagasts]]<br/>[[Palsmanes pagasts]]<br/>[[Smiltenes pagasts]]<br/>[[Variņu pagasts]]}} | 949,0 | 14276 | 15,0 |- | 95. | [[Stopiņu pagasts|Stopiņu novads]] | [[Attēls:LVA Stopiņu novads COA.png|center|25px]] | [[Ulbroka]] | 0 | 0 | 53,5 | 9908 | 185,2 |- | 96. | [[Strenču novads]] | [[Attēls:Strenču novads COA.png|center|25px]] | [[Strenči]] | {{cllist|title=2|[[Seda]]<br/>[[Strenči]]}} | {{cllist|title=2|[[Jērcēnu pagasts]]<br/>[[Plāņu pagasts]]}} | 375,7 | 4192 | 11,2 |- | 97. | [[Talsu novads (2009—2021)|Talsu novads]] | [[Attēls:LVA Talsu novads COA.png|center|25px]] | [[Talsi]] | {{cllist|title=4|[[Sabile]]<br/>[[Stende]]<br/>[[Talsi]]<br/>[[Valdemārpils]]}} | {{cllist|title=14|[[Abavas pagasts]]<br/>[[Ārlavas pagasts]]<br/>[[Balgales pagasts]]<br/>[[Ģibuļu pagasts]]<br/>[[Īves pagasts]]<br/>[[Ķūļciema pagasts]]<br/>[[Laidzes pagasts]]<br/>[[Laucienes pagasts]]<br/>[[Lībagu pagasts]]<br/>[[Lubes pagasts]]<br/>[[Strazdes pagasts]]<br/>[[Valdgales pagasts]]<br/>[[Vandzenes pagasts]]<br/>[[Virbu pagasts]]}} | 1763,0 | 34443 | 19,5 |- | 98. | [[Tērvetes novads]] | [[Attēls:Tērvetes novads COA.png|center|25px]] | [[Zelmeņi]] | 0 | {{cllist|title=3|[[Augstkalnes pagasts]]<br/>[[Bukaišu pagasts]]<br/>[[Tērvetes pagasts]]}} | 223,8 | 4088 | 18,3 |- | 99. | [[Tukuma novads (2009—2021)|Tukuma novads]] | [[Attēls:LVA Tukuma novads COA.png|center|25px]] | [[Tukums]] | 1 ([[Tukums]]) | {{cllist|title=10|[[Degoles pagasts]]<br/>[[Džūkstes pagasts]]<br/>[[Irlavas pagasts]]<br/>[[Jaunsātu pagasts]]<br/>[[Lestenes pagasts]]<br/>[[Pūres pagasts]]<br/>[[Sēmes pagasts]]<br/>[[Slampes pagasts]]<br/>[[Tumes pagasts]]<br/>[[Zentenes pagasts]]}} | 1199,7 | 33396 | 27,8 |- | 100. | [[Vaiņodes novads]] | [[Attēls:Vaiņodes novads COA.png|center|25px]] | [[Vaiņode]] | 0 | {{cllist|title=2|[[Embūtes pagasts]]<br/>[[Vaiņodes pagasts]]}} | 344,0 | 2932 | 8,5 |- | 101. | [[Valkas novads]] | [[Attēls:Valkas novads COA.svg|center|25px]] | [[Valka]] | 1 ([[Valka]]) | {{cllist|title=5|[[Ērģemes pagasts]]<br/>[[Kārķu pagasts]]<br/>[[Valkas pagasts]]<br/>[[Vijciema pagasts]]<br/>[[Zvārtavas pagasts]]}} | 908,0 | 10513 | 11,6 |- | 102. | [[Varakļānu novads]] | [[Attēls:Varakļānu novads COA.svg|center|25px]] | [[Varakļāni]] | 1 ([[Varakļāni]]) | {{cllist|title=2|[[Murmastienes pagasts]]<br/>[[Varakļānu pagasts]]}} | 279,0 | 3915 | 14,0 |- | 103. | [[Vārkavas novads]] | [[Attēls:LVA Vārkavas novads COA.png|center|25px]] | [[Vecvārkava]] | 0 | {{cllist|title=3|[[Rožkalnu pagasts]]<br/>[[Upmalas pagasts]]<br/>[[Vārkavas pagasts]]}} | 288,9 | 2369 | 8,2 |- | 104. | [[Vecpiebalgas novads]] | [[Attēls:Vecpiebalgas novads COA.svg|center|25px]] | [[Vecpiebalga]] | 0 | {{cllist|title=5|[[Dzērbenes pagasts]]<br/>[[Inešu pagasts]]<br/>[[Kaives pagasts]]<br/>[[Taurenes pagasts]]<br/>[[Vecpiebalgas pagasts]]}} | 542,5 | 4781 | 8,8 |- | 105. | [[Vecumnieku novads]] | [[Attēls:LVA Vecumnieku novads COA.png|center|25px]] | [[Vecumnieki]] | 0 | {{cllist|title=6|[[Bārbeles pagasts]]<br/>[[Kurmenes pagasts]]<br/>[[Skaistkalnes pagasts]]<br/>[[Stelpes pagasts]]<br/>[[Valles pagasts]]<br/>[[Vecumnieku pagasts]]}} | 844,0 | 9708 | 11,5 |- | 106. | [[Ventspils novads]] | [[Attēls:LVA Ventspils novads COA.png|center|25px]] | [[Ventspils]] | 1 ([[Piltene]]) | {{cllist|title=12|[[Ances pagasts]]<br/>[[Jūrkalnes pagasts]]<br/>[[Piltenes pagasts]]<br/>[[Popes pagasts]]<br/>[[Puzes pagasts]]<br/>[[Tārgales pagasts]]<br/>[[Ugāles pagasts]]<br/>[[Usmas pagasts]]<br/>[[Užavas pagasts]]<br/>[[Vārves pagasts]]<br/>[[Ziru pagasts]]<br/>[[Zlēku pagasts]]}} | 2472,0 | 13510 | 5,5 |- | 107. | [[Viesītes novads]] | [[Attēls:Viesītes novads COA.png|center|25px]] | [[Viesīte]] | 1 ([[Viesīte]]) | {{cllist|title=4|[[Elkšņu pagasts]]<br/>[[Rites pagasts]]<br/>[[Saukas pagasts]]<br/>[[Viesītes pagasts]]}} | 650,5 | 4614 | 7,1 |- | 108. | [[Viļakas novads]] | [[Attēls:LVA Viļakas novads COA.png|center|25px]] | [[Viļaka]] | 1 ([[Viļaka]]) | {{cllist|title=6|[[Kupravas pagasts]]<br/>[[Medņevas pagasts]]<br/>[[Susāju pagasts]]<br/>[[Šķilbēnu pagasts]]<br/>[[Vecumu pagasts]]<br/>[[Žīguru pagasts]]}} | 639,7 | 6364 | 9,9 |- | 109. | [[Viļānu novads]] | [[Attēls:Viļānu novads COA.svg|center|25px]] | [[Viļāni]] | 1 ([[Viļāni]]) | {{cllist|title=3|[[Dekšāres pagasts]]<br/>[[Sokolku pagasts]]<br/>[[Viļānu pagasts]]}} | 285,1 | 7098 | 24,9 |- | 110. | [[Zilupes novads]] | [[Attēls:LVA Zilupes novads COA.png|center|25px]] | [[Zilupe]] | 1 ([[Zilupe]]) | {{cllist|title=3|[[Lauderu pagasts]]<br/>[[Pasienes pagasts]]<br/>[[Zaļesjes pagasts]]}} | 308,9 | 3651 | 11,8 |} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Latvijas administratīvais iedalījums]] 9dqmt4omajmz0f203q9kqd4yp5u370g 10 489656 3667366 3614278 2022-08-06T13:29:53Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Polo olimpiskajās spēlēs | title = [[Attēls:Olympic rings without rims.svg|30px]] Polo olimpiskajās spēlēs [[Attēls:Polo pictogram.svg|18px]] | titlestyle = background:#BFD7FF | basestyle = background:#DDEBFF | abovestyle = background: #D5E6FF | belowstyle = background: #D5E6FF | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} | group1 = Spēles | list1 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1900]] * {{Color|#AAA|1904}} * [[Polo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1908]] * {{Color|#AAA|1912}} * [[Polo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1920]] * [[Polo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1924]] * {{Color|#AAA|1928 — 1932}} * [[Polo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1936]] * {{Color|#AAA|1948 — pašlaik}} | group2 = Komandas sastāvi | list2 = * {{Color|#AAA|1896}} * [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1900]] * {{Color|#AAA|1904}} * [[Polo 1908. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1908]] * {{Color|#AAA|1912}} * [[Polo 1920. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1920]] * [[Polo 1924. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1924]] * {{Color|#AAA|1928 — 1932}} * [[Polo 1936. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — komandu sastāvi|1936]] * {{Color|#AAA|1948 — pašlaik}} | group3 = Saistītie raksti | list3 = * [[Polo]] * [[Olimpisko medaļnieku uzskaitījums polo|Medaļnieku uzskaitījums]] * [[Olimpisko spēļu norises vietu uzskaitījums polo|Norises vietas]] }}<noinclude> {{Collapsible option}} [[Kategorija:Polo olimpiskās veidnes|*]] </noinclude> 3e8fu1dwy4tgriaooq3xkhbo33ubior 0 493202 3667338 3474250 2022-08-06T13:05:04Z Egilus 27634 /* Baznīcas atjaunošana */ wikitext text/x-wiki {{Reliģiskas ēkas infokaste | building_name = Vānes luterāņu baznīca | infobox_width = | image = Vānes luterāņu baznīca 3.jpg | image_size = | caption = | map_type = | map_size = | map_label = | position = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | location = [[Vāne]], [[Vānes pagasts]], {{LAT}} | religious_affiliation = [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca]] | consecration_year = | status = | functional_status = [[Baznīca (celtne)|baznīca]] | leadership = | website = | architecture_style = | facade_direction = | groundbreaking = [[1573]] | year_completed = [[1663]] | length = | width = | width_nave = | height_max = | materials = | embedded = {{VKPAI objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Vānes luterāņu baznīca | numurs = 6849 | grupa = Valsts nozīmes | tipol_grupa = Arhitektūra | vēstnesis = {{dat|1998|10|29|N|bez}} }} }} '''Vānes luterāņu baznīca''' ir viena no vecākajām luterāņu baznīcām Kurzemē (koka ēka celta 1572. gadā, bet mūra ēkā pabeigta 1663. gadā), valsts nozīmes [[arhitektūras piemineklis]] ar numuru 6849.<ref>{{EncLP}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://is.mantojums.lv/6849|title=6849. Vānes luterāņu baznīca {{!}} Mantojums|website=is.mantojums.lv|access-date=2021-09-05}}</ref> Baznīcas [[Baroka stils|baroka]] sienu gleznojumi ir valsts nozīmes mākslas piemineklis.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.redzet.eu/photo/vanes-luteranu-baznica-V-250-17|title=Vānes luterāņu baznīca|website=www.redzet.eu|access-date=2021-09-05}}</ref> == Vēsture == Kurzemes hercogs Gothards Ketlers savam kancleram un padomniekam [[Zalomons Hennings|Zalomonam Heningam]] par izcilu darbu piešķira [[Aizupes muiža|Aizupes]], [[Varieba]]s, Vānes un vēl citas muižas, no kurām Vāne kļuva par dzimtas rezidenci. Zalomons Henings te 1573. gadā uzcēla pirmo koka baznīcu.<ref name=":2">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:368814%7Carticle:DIVL483%7Cquery:V%C4%81nes%20pamatskolas|title=Savā 425. gadā. Vānes baznīca|last=Fjodorova|first=Rūta|publisher=Latvijas Vēstnesis|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-05|date=1999-06-11}}</ref> Zalomona dēls Gothards Henings tagadējo mūra baznīcu uzcēlis no 1654. līdz 1663. gadam. Baznīcas būvēšanas laikā tapuši arī unikālie baroka sienu gleznojumi.<ref name=":0" /> 1663. gadā Zalomona Heninga mirstīgās atliekas viņa pēcnācēji apbedīja jaunajā mūra baznīcā.<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://vesturiskiemirkli.blogspot.com/2011/12/vanes-muiza.html|title=Vēsturiskie Mirkļi: Vānes muiža|last=Ozola|first=Daina|website=Vēsturiskie Mirkļi|access-date=2021-09-05|date=2019-06-18}}</ref> Ēka atjaunota 1789. gadā, kad sienu gleznojumi aizkrāsoti.<ref name=":0" /> 1839. gadā Aizupes un Vānes muižas īpašnieks [[Pauls fon Hāns]] un viņa sieva Sofija baznīcai dāvinājuši jaunas [[ērģeles]].<ref name=":0" /> 1969. gadā draudzi piespieda dievnamu atstāt. Ērģeles nopostīja, bet solus sazāģēja. [[Rundāles pils|Rundāles pilī]] saglabājusies altārglezna, daļa altāra, kristāmtrauki un vitrāžas.<ref name=":2" /> == Baznīcas atjaunošana == Par baznīcu kā arhitektūras pieminekli astoņdesmito gadu sākumā ieinteresējās mākslas vēsturnieks [[Ojārs Spārītis]], kura vadībā notika pirmās talkas. Tam sekoja citi inteliģences pārstāvji.<ref name=":2" /> Darbi sākās 1983. gadā<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:118027%7Carticle:DIVL202%7Cquery:V%C4%80NES%20BAZN%C4%AACU%20V%C4%81nes%20bazn%C4%ABcas%20Bazn%C4%ABca|title=ATJAUNO VĀNES BAZNĪCU|publisher=Laiks|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-05|date=1987-11-04}}</ref>. Darbus vadīja celtnieks, vēlāk arī draudzes priekšnieks Eriks Šterns<ref name=":2" />. Uz Vāni strādāt brauca [[studentu celtnieku vienība]]s.<ref name=":2" /> 1987. gada vasarā Tukuma rajonā strādāja 13 studentu celtnieku vienības, no kurām piecas veica darbus dabas un pieminekļu aizsardzības specialitātē. Vānes baznīcā darbu turpināja LVU fiziķu un matemātiķu vienība «Cēfeja», strādājot iekštelpās. Ārpusē tika bruģēti apaļo bruģakmeņu celiņi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pa%7Cissue:499631%7Carticle:DIVL134%7Cquery:V%C4%81nes%20bazn%C4%ABc%C4%81|title=SCV dabas un vēstures pieminekļu aizsardzības darbā|last=Vitols|first=V.|publisher=Komunisma Rīts (Tukums), Nr.92|website=www.periodika.lv|access-date=2021-09-06|date=1987-08-04}}</ref> 1987. gadā baznīca tika atjaunota tik tālu, ka tanī jau sarīkota pirmā mākslas darbu izstāde, kurā piedalījās ar saviem darbiem 16 jaunie mākslinieki. Izstādei pieslēdzās arī koncerts. Pēc pilnīgas atjaunošanas baznīcu bija ieplānots pārvērt par izstāžu un koncertzāli ārpus Rīgas.<ref name=":3" /> Bet Atmoda izmainīja plānus. 1989. gada vasarā baznīcā notika pirmais dievkalpojums, kuru noturēja prāvests Viesturs Pirro.<ref name=":2" /> 1999. gadā no Rundāles atveda altārgleznu, bet vānenieki Jānis Gailums un Normunds Pilenieks darināja jaunu kanceli. Svētku dievkalpojumu kopā ar Viesturu Pirro vadīja arhibīskaps [[Jānis Vanags (arhibīskaps)|Jānis Vanags]].<ref name=":2" /> Restaurācijas laikā tika atklāti iepriekš nosegtie 17. gadsimta baroka siena gleznojumi, kas ir unikāli Latvijas mākslas vēsturei, jo pietiekami labi saglabājušies un redzami diezgan lielā platībā.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lelb.lv/lv/?ct=draudzes_lv&fu=i&id=70 Vānes evanģēliski luteriskā draudze] {{Latvijas baznīcas}} [[Kategorija:Luterāņu baznīcas Latvijā]] [[Kategorija:Arhitektūras pieminekļi Latvijā]] 244zwtiopsycyktzmbkqpy5a52xf02u 0 497182 3667353 3666400 2022-08-06T13:20:23Z Eremu1 102242 Augusts wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Augusts === * [[3. augusts]] — [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] p1wgg3p6zg9dxrnbfa3iu8w7s25bciu 3667574 3667353 2022-08-07T07:08:46Z Lasks 38532 Atcēlu [[Special:Contributions/Eremu1|Eremu1]] ([[User talk:Eremu1|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3667353. Nekur nav minēts Rubina nāves datums. wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|Latvijā|Latvija}} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads|2022. gada]] notikumi [[Latvija|Latvijā]]'''. == Valsts amatpersonas == {| class="wikitable" ! Amats ! Persona ! Piezīmes |- | rowspan="1" | [[Latvijas Valsts prezidents]] | [[Egils Levits]] | |- | rowspan="1" | [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidents]] | [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | [[Kariņa Ministru kabinets]] |- | [[Saeimas priekšsēdētājs|Saeimas priekšsēdētāja]] | [[Ināra Mūrniece]] | [[13. Saeima]] |} == Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli == [[Attēls:Apus apus -Barcelona, Spain-8 (1).jpg|thumb|200px|Gada putns — [[svīre]]]] [[Attēls:Cesis Burg.jpg|thumb|200px|Gada arheoloģijas piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]]]] {{columns |width=500px |col1= * [[Gada dzīvnieks Latvijā|Gada dzīvnieks]] — [[zebiekste]] (''Mustela nivalis'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-dzivnieks-2022-ndash-zebiekste/ Gada dzīvnieks 2022 – zebiekste] Dabasdati</ref> * [[Gada putns Latvijā|Gada putns]] — [[svīre]] (''Apus apus'')<ref>[https://www.lob.lv/2022/01/par-2022-gada-putnu-latvijas-ornitologijas-biedriba-izvelejusies-sviri/ Par 2022. gada putnu Latvijas Ornitoloģijas biedrība izvēlējusies svīri] LOB</ref> * [[Gada kukainis Latvijā|Gada kukainis]] — [[skujkoku dižkoksngrauzis]] (''Tragosoma depsarium'')<ref>[https://www.apollo.lv/7425748/par-gada-kukaini-izvelets-skujkoku-dizkoksngrauzis?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=share-buttons&utm_content=7425748 Par gada kukaini izvēlēts skujkoku dižkoksngrauzis] Apollo.lv</ref> * [[Gada gliemis Latvijā|Gada gliemene]] — [[ziemeļu upespērlene]] (''Margaritifera margaritifera'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-gliemene-2022-ndash-ziemelu-upesperlene/ Gada gliemene 2022 – ziemeļu upespērlene] Dabasdati</ref> * [[Gada bezmugurkaulnieks Latvijā|Gada bezmugurkaulnieks]] — [[mitrenes]] (''Oniscoidea'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-bezmugurkaulnieks-2022-ndash-mitrenes/2022/ Gada bezmugurkaulnieks 2022 – mitrenes] Dabasdati</ref> * [[Gada augs Latvijā|Gada augs]] — [[Eiropas saulpurene]] (''Trollius europaeus'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-augs-2022-ndash-eiropas-saulpurene/ Gada augs 2022 – Eiropas saulpurene] Dabasdati</ref> |col2= * [[Gada koks Latvijā|Gada koks]] — [[parastā egle]] (''Picea abies'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-koks-2022-ndash-parasta-egle/ Gada koks 2022 – parastā egle] Dabasdati</ref> * [[Gada sēne Latvijā|Gada sēne]] — [[rūsganā brūnzobe]] (''Hydnellum ferrugineum'') un [[Peka brūnzobe]] (''Hydnellum peckii'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-sene-2022-ndash-brunzobes/ Gada sēne 2022 – brūnzobes] Dabasdati</ref> * [[Gada sūna Latvijā|Gada sūna]] — [[tīklotā ričija]] (''Riccia cavernosa'')<ref>[https://dabasdati.lv/lv/article/gada-suna-2022-ndash-tiklota-ricija/2022/ Gada sūna 2022 – tīklotā ričija] Dabasdati</ref> <!-- * Gada ķērpis — --> * [[Gada dzīvotne Latvijā|Gada dzīvotne]] — [[pilsēta]]<ref>[https://ldf.lv/lv/article/gada-dzivotne-2022-pilseta Gada dzīvotne 2022 - pilsēta] LDF</ref> * Gada ģeovieta — Krustalīča un Kraukļa klintis pie [[Daugava]]s<ref>[https://www.geo.lu.lv/lv/par-mums/zinas/zina/t/69713/ Latvijas 2022. gada Ģeovieta - Krustalīča un Kraukļa klintis pie Daugavas] LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte</ref> * Gada arheoloģiskais piemineklis — [[Cēsis|Cēsu senpilsēta]] }} == Notikumi == [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|250px|Protests pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|250px|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā]] === Janvāris === * {{dat||1|1|n}} — paaugstināja [[akcīze|akcīzes nodokli]] [[tabaka]]s izstrādājumiem, elektronisko [[smēķēšana]]s ierīču izmantojamiem šķidrumiem, to sagatavošanas sastāvdaļām (e-šķidrumiem) un tabakas aizstājējproduktiem. Tāpat mainītas akcīzes nodokļa likmes [[bezalkoholiskie dzērieni|bezalkoholiskajiem dzērieniem]] un [[etanols|etilspirtam]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/no-janvara-akcizes-nodokla-likme-pieaugs-cigaretem-un-cukurotiem-dzerieniem.a436441/|title=No janvāra akcīzes nodokļa likme pieaugs cigaretēm un cukurotiem dzērieniem|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=28 December 2021|accessdate=29 December 2021}}</ref> * {{dat||1|5|n}} — no amata atbrīvots ilggadējais [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] domes priekšsēdētājs [[Ziedonis Caune]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/cauni-gaz-no-jelgavas-novada-domes-vaditaja-amata.a437550/|title=Cauni gāž no Jelgavas novada domes vadītāja amata|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-05|language=lv}}</ref> * {{dat||1|19|n}} — par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju ievēlēts [[Madars Lasmanis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7434037/madars-lasmanis-klust-par-jelgavas-novada-domes-priekssedetaju|title=Madars Lasmanis kļūst par Jelgavas novada domes priekšsēdētāju|website=TVNET|access-date=2022-02-25|date=2022-01-19|language=lv}}</ref> === Februāris === * {{dat||2|24|n}} — protestējot pret [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]] pie Krievijas vēstniecības visas dienas garumā pulcējās cilvēki.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-piketa-pauz-atbalstu-ukrainai-atver-ziedojumu-kontu-palidzibai-ukrainas-iedzivotajiem.a445070/|title=Rīgā piketā pauž atbalstu Ukrainai; atver ziedojumu kontu palīdzībai Ukrainas iedzīvotājiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-25|language=lv}}</ref> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — beidzās [[COVID-19]] dēļ valstī izsludinātā ārkārtējā situācija.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/uzzina-beidzas-arkarteja-situacija-kadi-ierobezojumi-ir-speka.d?id=54104862|title=Uzziņa: Beidzas ārkārtējā situācija – kādi ierobežojumi ir spēkā |website=www.delfi.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> * {{dat||3|3|n}} — elektroenerģijas importa jauda no Krievijas uz Latviju tika ierobežota līdz 150 MW. * {{dat||3|5|n}} — Rīgā notika gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!", kurā Latvijas iedzīvotāji pauda kopēju nostāju pret Krievijas nelikumīgo iebrukumu Ukrainā. Tas sākās pulksten 11 pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]] un noslēdzās pie Ukrainas vēstniecības [[Kalpaka bulvāris|Kalpaka bulvārī]] 3, kur klātesošos uzrunāja tādi sabiedrībā pazīstami cilvēki kā [[Dainis Īvāns]], [[Valdis Zatlers]], Dana Isarova, [[Sergejs Timofejevs]], Maksims Jegorovs un citi. Pasākumu apmeklēja vismaz 30 000 cilvēku.<ref>[https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu-pulcejis-30-000-cilveku.d?id=54122464 Gājiens 'Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!']</ref> * {{dat||3|8|n}} — Latvijā vizītē ieradās NATO ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]], Spānijas premjerministrs [[Pedro Sančess]] un Kanādas premjerministrs [[Žistēns Trido]]. Dienaskārtībā bija atbalsts Ukrainai un Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums. Ar Trudo [[Rīgas pils|Rīgas pilī]] tikās Valsts prezidents [[Egils Levits]], uzsverot [[NATO]] Austrumu flanga stiprināšanu un abu valstu kopīgo darbu Ukrainas atbalstam. Kanādas premjerministra un Latvijas Valsts prezidenta uzmanība tika veltīta arī cīņai ar [[Dezinformācija|dezinformāciju]].<ref>[https://www.la.lv/levits-un-trudo-uzsver-ka-ukrainas-teritorialas-integritates-jautajums-ir-un-paliks-starptautiskaja-dienaskartiba Levits un Trudo uzsver, ka Ukrainas teritoriālās integritātes jautājums ir un paliks starptautiskajā dienaskārtībā]</ref> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — tika atcelti gandrīz visi [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19]] ierobežojumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-1-aprila-atcel-gandriz-visus-covid-19-ierobezojumus-kur-vel-tie-ir-speka.a449943/|title=No 1. aprīļa atceļ gandrīz visus Covid-19 ierobežojumus. Kur vēl tie ir spēkā?|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-01|language=lv}}</ref> * {{dat||4|23|n}} — Rīgā pie Brīvības pieminekļa protestā "Krievu balss pret karu" pulcējās Latvijas krievvalodīgo kopienas pārstāvji, kuri iestājās pret Krievijas pretlikumīgo iebrukumu Ukrainā. Protesta mērķis bija demonstrēt to, ka krievvalodīgie neidentificējas ar [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] režīmu, viņi ciena citu valstu suverenitāti un kultūru, spēj integrēties Latvijas sabiedrībā un ne ar kādu ieganstu nepieņem vardarbīgu politiku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/video-protests-krievu-balss-pret-karu-brivibas-pieminekla-pakaje-pulce-atbalstitajus.d?id=54269296|title='Krievu balss pret karu' pulcē atbalstītājus|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Maijs === * {{dat||5|22|n}} — tika pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz [[Baltijas valstis|Baltijas valstīm]] un [[Somija|Somiju]], tai skaitā arī uz Latviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/krievijas-elektribas-importa-partrauksana-neietekmes-elektroapgades-nodrosinajumu-baltija.d?id=54374928|title=Krievijas elektrības importa pārtraukšana Baltijā|website=www.Delfi.lv}}</ref> === Jūnijs === * {{dat||6|20|n}} — Rīgā sākās [[Trīs jūru iniciatīva]]s (3JI) samits (konferenču centrā “[[ATTA CENTRE]]”) un biznesa forums (kultūras un izklaides centrā “[[Hanzas perons]]”). 3JI samitā attālināti piedalījās arī Ukrainas Valsts prezidents [[Volodimirs Zelenskis]]. === Jūlijs === [[Attēls:Demolition of Titāniks.jpg|thumb|250px|''[[Rail Baltica]]'' būvniecība Rīgā: tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana]] * {{dat||7|1|n}} — saskaņā ar [[Latvijas administratīvais iedalījums|2021. gada administratīvo reformu]] [[Ādaži|Ādažu]], [[Ķekava]]s un [[Mārupe]]s ciemi ieguva pilsētu statusus.<ref>[https://www.apollo.lv/7002405/levits-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu Levits izsludina Administratīvi teritoriālās reformas likumu] LETA 2020. gada 22. jūnijā</ref> * [[11. jūlijs]] — turpinoties ''[[Rail Baltica]]'' projekta būvniecības darbiem [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], tika uzsākta tirdzniecības centra "Titāniks" nojaukšana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54535808|title=Foto: Nojauc tirdzniecības centru 'Titāniks'|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-08-02|date=2022-07-11|language=lv}}</ref> * {{dat||7|18|n}} — sadarbībā ar mediju grupu ''[[All Media Latvia|TV3 Group]]'', tiešraides no Rīgas atsāka Krievijā dibinātais neatkarīgais diennakts televīzijas kanāls "[[Doždj]]" (''Дождь'').<ref>[https://zinas.tv3.lv/latvija/sabiedriba/tv-kanals-dozdj-atsak-darbibu-riga-sadarbiba-ar-tv3/ TV kanāls “Doždj” atsāk darbību Rīgā sadarbībā ar TV3] TV3.lv ziņas.</ref> * {{dat||7|27|n}} — no [[Skulte (Mārupes pagasts)|Skultes]] uz [[Rīgas Aviācijas muzejs|Aviācijas tehnikas muzeju]] tika pārvietota padomju armijas lidmašīna "[[IL-28]]", kas ciemā bija uzstādīta uz postamenta, lai slavinātu padomju armijas lidotāju nopelnus [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. Objekts tiek saglabāts pašvaldības īpašumā, noslēdzot glabājuma līgumu.<ref>[https://www.delfi.lv/kultura/news/culturenvironment/km-aicina-marupes-novada-domi-iznicinat-skultes-lidmasinu.d?id=54588928 KM aicina Mārupes novada domi iznīcināt 'Skultes lidmašīnu'] Delfi.lv</ref> === Augusts === * {{dat||8|3|n}} — [[Kanbera|Kanberā]], [[Austrālija|Austrālijā]], atklāta [[Latvijas vēstniecība Austrālijā|Latvijas vēstniecība]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanbera-atklata-latvijas-vestnieciba-australija.a467840/|title=Kanberā atklāta Latvijas vēstniecība Austrālijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-08-03|language=lv}}</ref> == Paredzētie notikumi == === Oktobris === * [[1. oktobris]] — Latvijā notiks [[14. Saeimas vēlēšanas]], kurās uz nākamajiem četriem gadiem būs jāievēl 100 parlamenta deputāti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cvk.lv/lv/velesanas/saeimas-velesanas/14-saeimas-velesanas|title=14. Saeimas vēlēšanas {{!}} Centrālā vēlēšanu komisija|website=www.cvk.lv|access-date=2022-08-03}}</ref> == Miruši == === Janvāris === * [[6. janvāris]] — [[Ināra Ņefedova]], mākslas zinātniece, [[Latvijas Nacionālais mākslas muzejs|Latvijas Nacionālā mākslas muzeja]] ilggadēja direktore (dzimusi 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/maksla/muziba-devusies-makslas-zinatniece-inara-nefedova.a437728/|title=Mūžībā devusies mākslas zinātniece Ināra Ņefedova|last=lsm.lv|website=lsm.lv|access-date=2022-01-06|date=2021-01-06|language=lv}}</ref> * [[13. janvāris]] — [[Valdis Krastiņš]], politiķis, diplomāts, mūzikas pedagogs (dzimis 1927. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-bijusais-vestnieks-valdis-krastins.d?id=53950481|title=Mūžībā devies bijušais vēstnieks Valdis Krastiņš|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-13|date=2021-01-13|language=lv}}</ref> * [[17. janvāris]] — [[Lūcija Ņefedova]], teātra režisore (dzimusi 1933. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devusies-latvijas-amatierteatru-kustibas-legenda-rezisore-lucija-nefedova.d?id=53961625|title=Mūžībā devusies Latvijas amatierteātru kustības leģenda, režisore Lūcija Ņefedova|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-17|date=2021-01-17|language=lv}}</ref> * [[21. janvāris]] — [[Arnis Līcītis]], aktieris (dzimis 1946. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref> * [[23. janvāris]] — [[Andrievs Ezergailis]], vēsturnieks (dzimis 1930. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-devies-vesturnieks-andrievs-ezergailis.d?id=53979830|title=Mūžībā devies vēsturnieks Andrievs Ezergailis|publisher=delfi.lv}}</ref> * [[28. janvāris]] — [[Edvīns Zariņš]], mūziķis (dzimis 1954. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|publisher=apollo.lv}}</ref> === Februāris === * [[2. februāris]] — [[Rolands Rikards]], zinātnieks un politiķis (dzimis 1942. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/485394-muziba-devies-viens-no-4maija-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-rolands-rikards|title=Mūžībā devies viens no četriem sākotnējiem 1990.gada 4.maija Neatkarības deklarācijas autoriem, profesors Rolands Rikards, informē Valsts prezidents Egils Levits|publisher=jauns.lv}}</ref> * [[5. februāris]] — [[Ilmārs Verpakovskis]], futbolists un treneris (dzimis 1958. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lff.lv/zinas/13788/lidzjutiba-ilmara-verpakovska-tuviniekiem-un-talanta-cienitajiem/|title=Līdzjūtība Ilmāra Verpakovska tuviniekiem un talanta cienītējim|publisher=Latvijas Futbola federācija}}</ref> * [[11. februāris]] — [[Mārtiņš Rītiņš]], šefpavārs un uzņēmējs (dzimis 1949. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/muziba-aizsaukts-izcilais-pavars-martins-ritins.d?id=53976384|title=Mūžībā aizsaukts izcilais pavārs Mārtiņš Rītiņš|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[15. februāris]] — [[Edgars Račevskis]], diriģents (dzimis 1936. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-dziesmu-svetku-virsdirigents-kormuzikas-legenda-edgars-racevskis.d?id=54060872|title=Mūžībā devies Dziesmu svētku virsdiriģents, kormūzikas leģenda Edgars Račevskis|publisher=Delfi.lv}}</ref> * [[17. februāris]] — [[Romāns Apsītis]], jurists un politiķis (dzimis 1939. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/muziba-devies-viens-no-neatkaribas-deklaracijas-autoriem-romans-apsitis.a444062/|title=Mūžībā devies viens no Neatkarības deklarācijas autoriem Romāns Apsītis|publisher=LSM.lv}}</ref> * [[26. februāris]] — [[Zigismunds Lorencs]], popmūziķis (dzimis 1949. gadā) <gallery> Edgars Račevskis.jpg|[[Edgars Račevskis]] </gallery> === Marts === * [[1. marts]] — [[Ziedonis Caune]], pašvaldību darbinieks (dzimis 1956. gadā) * [[7. marts]] — [[Gina Viegliņa-Valliete]], skolotāja, literāte, publiciste un novadpētniece (dzimusi 1947. gadā) * [[11. marts]] — [[Gunārs Janaitis]], fotogrāfs (dzimis 1934. gadā) * [[16. marts]] — [[Dzintars Jaundžeikars]], lauksaimnieks, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1956. gadā) * [[18. marts]] — [[Roberts Ķīlis]], sociālantropologs, pasniedzējs un politiķis (dzimis 1968. gadā) * [[24. marts]] — [[Mihalīna Supe]], nacionālo partizānu kustības dalībniece (dzimusi 1923. gadā) * [[29. marts]] — [[Zigmunds Skujiņš]], rakstnieks (dzimis 1926. gadā) <gallery> Dzintars Jaundzeikars.jpg|[[Dzintars Jaundžeikars]] Roberts Ķīlis 2013.jpg|[[Roberts Ķīlis]] </gallery> === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Uģis Grūbe]], jurists (dzimis 1957. gadā) * [[21. aprīlis]] — [[Jānis Kušķis]], filologs (dzimis 1930. gadā) === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Pēteris Liepiņš]], aktieris un TV raidījumu vadītājs (dzimis 1943. gadā) * [[17. maijs]] — [[Edvards Grūbe]] (dzimis 1935. gadā), gleznotājs un pedagogs * [[18. maijs]] — [[Rolands Kalniņš]], režisors (dzimis 1922. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ausma Ziedone-Kantāne]], sabiedriskā darbiniece, aktrise un politiķe (dzimusi 1941. gadā) * [[31. maijs]] — [[Jānis Liepiņš (rakstnieks)|Jānis Liepiņš]], rakstnieks un ārsts (dzimis 1930. gadā) <gallery> Rolands Kalniņš.jpg|[[Rolands Kalniņš]] Ausma Ziedone Kantane.jpg|[[Ausma Ziedone-Kantāne]] </gallery> === Jūnijs === * [[13. jūnijs]] — [[Juris Utāns]], gleznotājs (dzimis 1959. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Jānis Priedkalns]], ārsts, pasniedzējs, politiķis un diplomāts (dzimis 1943. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Uldis Zemzaris]], gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1928. gadā) * [[29. jūnijs]] — [[Agate Nesaule]], rakstniece (dzimusi 1938. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Armands Krauliņš]], basketbola treneris (dzimis 1939. gadā) * [[13. jūlijs]] — [[Viktors Freibergs]], kinozinātnieks, pasniedzējs (dzimis 1955. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Georgs Andrejevs]], ārsts, diplomāts un politiķis (dzimis 1932. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Aldis Blumbergs]], jurists un politiķis (dzimis 1969. gadā) * [[25. jūlijs]]: ** [[Andrejs Jansons (diriģents)|Andrejs Jansons]], komponists un diriģents (dzimis 1938. gadā) ** [[Knuts Skujenieks]], dzejnieks, atdzejotājs un kritiķis, publicists (dzimis 1936. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Juris Baldunčiks]], valodnieks un pedagogs (dzimis 1950. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Juris Hartmanis]], datorzinātnieks (dzimis 1928. gadā) <gallery> G. Andrejevs.jpg|[[Georgs Andrejevs]] 13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (43964002940).jpg|[[Aldis Blumbergs]] Knuts Skujenieks 2012.jpg|[[Knuts Skujenieks]] </gallery> === Nezināms datums === * [[Andrejs Rubins]], futbolists (dzimis 1978. gadā) <gallery> Andrejs Rubins.jpg|[[Andrejs Rubins]] </gallery> == Skatīt arī == * [[2022. gads]] * [[Latvija]] * [[Latvijas vēsture]] * [[Latvijas klimats]] == Atsauces == {{atsauces|30em}} [[Kategorija:2022. gads|Latvija]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā| ]] [[Kategorija:Notikumi Latvijā pēc gada]] tv86fc0eitw3gudlj7m2r482tygr269 0 500254 3667499 3667191 2022-08-06T19:21:49Z DrewAir 91233 /* Augusts */ wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Latvijas dabas parādības}} {{Meteoroloģijas infokaste|nosaukums = [[2022. gads Latvijā|2022]]. gada laikapstākļi Latvijā |vid Lat = |min Lat = |max Lat = |vid Rīga = |min Rīga = |max Rīga = |nokrišņi gadā = Latvija: |nokrišņi mēnesī = |nokrišņi dēkādē = |nokrišņi diennaktī = |sniega sega = |vēja brāzmas = |citi notikumi = }} Šajā lapā ir apkopoti '''[[2022. gads Latvijā|2022. gada]] laikapstākļi [[Latvija|Latvijā]].''' == Gada raksturojums pa gadalaikiem == '''2021./2022. gada ziema''', vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,5 °C, kas ir 0,9 °C virs gadalaika normas. Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru –7,7 °C (7,5 °C zem normas) decembra 1. dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas zemākā gaisa temperatūra –27,1 °C (7. decembrī Zosēnos), kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi. No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija 2 dekādes rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem –25 °C. Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru –4,1 °C bija 3 °C vēsāks par normu. Janvāris un februāris lielākoties bija siltāks par normu, vien ar atsevišķiem stipra sala periodiem. Februāra beigās tika novērota ziemas augstākā gaisa temperatūra +8,4 °C (24. februārī Kolkā). Kopumā janvārī un februārī tika pārspēti seši, bet atkārtoti divi diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C bija 2,1 °C siltāks par normu, bet februāris ar +0,4 °C bija 3,5 °C siltāks par normu. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021./2022. gada ziemā bija 197,2 mm, kas ir 36% virs gadalaika normas (144,6 mm). Līdz ar to šī ziema bija 2. mitrākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), atpaliekot vien no 2012. gada ziemas, kad kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 210,4 mm. Visi 2021./2022. gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 mm bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija 8. mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 mm (44% virs normas), bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 mm (78% virs normas) kļuva par 2. mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda (71,4 mm). Savukārt Pāvilostā februāra kopējais nokrišņu daudzums bija 134,9 mm, kas ir lielākais februāra nokrišņu daudzums, kas reģistrēts Latvijā (iepriekš 129 mm Cīravā 2002. gadā). Ziema iesākās ne vien ar stipru salu, bet arī snigšanu un puteņošanu. Decembra pirmajā dekādē katru dienu tika novērota snigšana, kas nereti bija ļoti stipra, piemēram, Rīgā 3. decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanais brīdinājums par snigšanu. Visbiezākā sniega sega decembrī tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm. Pēc aukstā un sniegotā ziemas sākuma, decembra vidū bija atkusnis un vienlaidu sniega sega nokusa visā Latvijā. Decembra beigās izveidojās jauna sniega sega, 2021. gada Ziemassvētkiem kļūstot par sniegotākajiem kopš 2012. gada. Janvārī bieži mijoties salam ar atkušņiem, tika novērotas krasas izmaiņas sniega segas biezumā. Bija gan brīži, kad sniega sega daudzviet izzuda, gan arī strauji pieauga, piemēram, mēneša beigās sniega sega Alūksnē pārsniedza 30 cm. Februāra sākumā tika novērota 2021./2022. gada ziemas visbiezākā sniega sega – Alūksnē 9. februārī tās biezums sasniedza 48 cm. Turpmāk, gaisa temperatūrai galvenokārt turoties virs 0 °C, sniega sega samazinājās, ziemas beigās vienlaidu sniega sega lielākoties bija palikusi tikai Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs. 2021./2022. gada ziemā tika piedzīvotas vairākas vētras. Decembrī vien divās dienās vēja brāzmas sasniedza vētras spēku (virs 20 m/s), savukārt janvārī un februārī bija 15 šādas dienas, starp kurām 4 dienās vēja brāzmas sasniedza pat 30 m/s. Viena no šīm dienām bija februārī, kad Ventspilī 25. februārī vēja brāzmas sasniedza 32,2 m/s. Savukārt janvārī bija pat trīs vētras, kurās tika reģistrētas vēja brāzmas vismaz 30 m/s – 14. janvārī Liepājas ostā bija 31,4 m/s stipras brāzmas, 17. janvārī Daugavgrīvā (Rīgā) bija 30 m/s stipras brāzmas, bet 20. janvārī Ventspilī tika reģistrētas šajā ziemā stiprākās vēja brāzmas – 32,6 m/s. '''2022. gada pavasaris''', vidēja gaisa temperatūra Latvijā bija +5,2 °C, kas ir 0,7 °C zem gadalaika normas, līdz ar to šis bija vēsākais pavasaris kopš 2013. gada. Martā gaisa temperatūra lielākoties bija virs normas, savukārt aprīlī un maijā vien retu brīdi tā bija augstāka par normu, tamdēļ trešo gadu pēc kārtas Latvijā aprīlis un maijs bija vēsāki par normu, savukārt marts bija siltāks nekā ierasti. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C bija 0,6 °C siltāks par normu. Aprīlis bija vēsākais kopš 2017. gada – ar +5,0 °C tas bija 1,1 °C vēsāks par normu. Savukārt maijs vien otro reizi līdz šim 21. gadsimtā bija vēsāks par +10 °C – ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C esot par 1,5 °C vēsākam par normu. Pavasara zemākā gaisa temperatūra -18,3 °C tika reģistrēta 10. martā Zosēnos, bet augstākā gaisa temperatūra +23,3 °C bija 25. maijā Daugavpilī. Lai gan šis bija vēsākais pavasaris pēdējos 9 gados, maksimālās gaisa temperatūras rekordu bija vairāk nekā trīs reizes vairāk nekā minimālās gaisa temperatūras rekordu – kopumā tika reģistrēti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 5 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums pavasarī Latvijā bija 109,7 mm, kas ir 11% zem gadalaika normas (123,1 mm). Pēc ievērojami mitrās 2021./2022. gada ziemas, kas kļuva par 2. mitrāko ziemu novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), pavasara sākumā laikapstākļus lielākoties noteica anticikloni. Martā kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija vien 5,2 mm, kļūstot par 2. sausāko marta mēnesi novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1942. gada marta, kad kopējais nokrišņu daudzums bija 4,8 mm. Aprīlī biežāk laika apstākļus noteica cikloni, tamdēļ kopējais nokrišņu daudzums bija 39,9 mm, kas ir 11% virs mēneša normas. Maija sākums bija sausākais kopš 2006. gada, tomēr maija 2. un 3. dekāde bija mitrākas nekā ierasts, tamdēļ mēneša kopējais nokrišņu daudzums bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas. Pavasarī kopumā 7 dienās vēja brāzmas kādā no novērojumu stacijām sasniedza vētras spēku (vismaz 20 m/s) – 26. martā, kad Ventspilī reģistrētas stiprākās vēja brāzmas šopavasar (27,8 m/s) un no 4. aprīļa līdz 9. aprīlim, kad 6 dienas pēc kārtas kādā no novērojumu stacijām vēja brāzmas sasniedza vētras spēku. Martā lielākoties valdot anticikloniem, tas bija ne tikai ļoti sauss, bet arī ievērojami saulaināks nekā ierasti - lielākajā daļā novērojumu staciju tas bija saulainākais novērojumu vēsturē, vietām Saules spīdēšanas ilgumam esot aptuveni divas reizes lielākam par normu. Meteoroloģiskais pavasaris (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs 0 °C) daļā valsts iesākās agrākajā iespējamajā datumā – 7. februārī, bet līdz februāra beigām tas bija sācies visā Latvijā. Ja meteoroloģiskā pavasara sākums bija agrāks nekā parasti, tad veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +5 °C) un aktīvās veģetācijas periods (diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili virs +10 °C) šogad iesākās attiecīgi aptuveni nedēļu un divas vēlāk nekā ierasti. Šogad arī netipiski vēlu (11. maijā) tika reģistrēti agrākie +20 °C. Kopš 1961. gada vien divas reizes gada agrākie +20 °C tika reģistrēti vēlāk – 1965. gadā un 1979. gadā, kad attiecīgi 6. jūnijā un 14. maijā pirmo reizi gaiss iesila līdz +20 °C. == Gada raksturojums pa mēnešiem == {{Latvijas temp un nokr infokaste |jan temp = –0,9 °C |feb temp = +0,4 °C |mar temp = +0,8 °C |apr temp = +5,0 °C |mai temp = +9,9 °C |jūn temp = +16,9 °C |jūl temp = +17,6 °C |aug temp = |sep temp = |okt temp = |nov temp = |dec temp = |jan nokr = 72,7 mm |feb nokr = 70,5 mm |mar nokr = 5,2 mm |apr nokr = 38,9 mm |mai nokr = 65,5 mm |jūn nokr = 73,1 mm |jūl nokr = 79,2 mm |aug nokr = |sep nokr = |okt nokr = |nov nokr = |dec nokr = }} Ar vidējo gaisa temperatūru –0,9 °C '''2022. gada janvāris''' bija par 2,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvārī tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 72,7 mm, kas ir 44% virs mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (125,0 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 29,6 mm. Vidēji Latvijā janvārī bija 17,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Rucavā un Zosēnos - 21 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 12 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvārī bija 89% - no 86% Liepājā un Rīgā līdz 92% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,9 °C, kas ir 1,8 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –14,7 °C tika novērota 2. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,6 °C tika novērota 1. janvārī Pāvilostā, kā arī 1., 3. un 4. janvārī Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 22,8 mm, kas ir 23% virs dekādes normas (18,5 mm). Visvairāk nokrišņu (61,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Rēzeknē - 5,8 mm. Vidēji Latvijā janvāra 1. dekādē bija 5,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Liepājā, Pāvilostā un Stendē - 8 diennaktis, bet vismazāk Bauskā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 1. dekādē bija 91% - no 88% Daugavpilī līdz 94% Rūjienā un Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (17,5 m/s) tika novērotas 6. janvārī Ventspilī. Janvāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,2 °C tika novērota 12. janvārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 14. janvārī Rucavā. Janvāra 2. dekādē tika pārspēti 5 novērojumu staciju diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 20,4 mm, kas ir 37% virs dekādes normas (14,9 mm). Visvairāk nokrišņu (37,5 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Piedrujā - 9,3 mm. Vidēji Latvijā janvāra 2. dekādē bija 4,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Priekuļos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā un Ventspilī - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 2. dekādē bija 85% - no 80% Pāvilostā līdz 90% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (32,6 m/s) tika novērotas 20. janvārī Ventspilī. Janvāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,0 °C, kas ir 2,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,3 °C tika novērota 24. janvārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 29. janvārī Liepājā un Rucavā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 29,4 mm, kas ir 72% virs dekādes normas (17,1 mm). Visvairāk nokrišņu (48,3 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rēzeknē - 11,2 mm. Vidēji Latvijā janvāra 3. dekādē bija 6,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Lielpečos, Rucavā - 9 diennaktis, bet vismazāk Dobelē, Jelgavā, Kuldīgā, Mērsragā, Rēzeknē un Rūjienā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā janvāra 3. dekādē bija 90% - no 86% Liepājā līdz 93% Alūksnē, Priekuļos un Rūjienā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,9 m/s) tika novērotas 30. janvārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,4 °C '''2022. gada februāris''' bija par 3,5 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Februārī tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinoties līdz +5,1 °C, savukārt 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 70,5 mm, kas ir 75% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (134,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 28,5 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 12,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Rucavā un Zosēnos - 16 diennaktis, bet vismazāk Rēzeknē - 8 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 85% - no 82% Daugavpilī un Rīgā līdz 88% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –20,9 °C tika novērota 4. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 9. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 26,3 mm, kas ir 89% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (56,0 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Rēzeknē - 6,9 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 5,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 2 diennaktis. Februāra sākumā valsts rietumos sniega sega nokusa, kamēr valsts austrumos vietām reģistrēta biezākā sniega sega līdz šim šajā ziemā. Alūksnē 9. februārī sniega segas biezums bija 48 cm, kas ir ne tikai februāra 1. dekādes, bet arī visas ziemas biezākā sniega sega. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 90% - no 86% Daugavpilī līdz 93% Alūksnē. Visstiprākās vēja brāzmas (19,3 m/s) tika novērotas 6. februārī Liepājā. Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,8 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,7 °C tika novērota 12. februārī Madonā, Zīlānos un Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,5 °C tika novērota 17. februārī Rucavā. Februāra 2. dekādē tika novērots viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - 15. februārī Daugavpilī gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +5,1 °C. 14. februārī Ventspilī tika atkārtots diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords - +6,0 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 31,3 mm, kas ir 107% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (58,0 mm) bija Madonā, bet vismazāk Daugavpilī - 15,1 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zīlānos un Zosēnos - 7 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 84% - no 79% Daugavpilī līdz 86% Ainažos, Alūksnē, Priekuļos, Saldū un Stendē. Visstiprākās vēja brāzmas (25,5 m/s) tika novērotas 19. februārī Liepājā. Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,5 °C, kas ir 3,0 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,4 °C tika novērota 28. februārī Dagdā, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 24. februārī Kolkā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 12,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (29,3 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 1 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Jelgavā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Mērsragā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 82% - no 77% Rīgā līdz 86% Liepājā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (32,2 m/s) tika novērotas 25. februārī Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +0,8 °C '''2022. gada marts''' bija par 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī un Jelgavā. Kopumā martā tika novēroti 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 5,2 mm, kas ir 86% zem mēneša normas (36,9 mm). Līdz ar to 2022. gada marts kļuva par otro sausāko martu kopš novērojumu perioda sākuma (1924. gads), tam esot mitrākam tikai par 1942. gada martu, kad nokrišņu daudzums sasniedza vien 4,8 mm. Visvairāk nokrišņu (14,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Pāvilostā un Rucavā - 1,5 mm. Vidēji Latvijā martā bija 1,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Zosēnos - 5 diennaktis, bet Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā, Pāvilostā un Rucavā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā martā bija 70% - no 63% Dagdā, Gulbenē un Rēzeknē līdz 78% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,3 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –18,3 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,9 °C tika novērota 1. martā Dobelē un Madonā. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 1,5 mm, kas ir 88% zem dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (4,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Rucavā, Ventspilī un Vičakos, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 0,5 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Lielpečos un Zosēnos - 2 diennaktis, bet Alūksnē, Dagdā, Dobelē, Kuldīgā, Liepājā, Mērsragā, Pāvilostā, Piedrujā, Priekuļos, Rēzeknē, Rucavā, Rūjienā, Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī, Vičakos un Zīlānos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 74% - no 66% Dagdā un Gulbenē līdz 82% Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (14,3 m/s) tika novērotas 7. martā Liepājā. Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,4 °C, kas ir 1,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –15,4 °C tika novērota 11. martā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +13,2 °C tika novērota 16. martā Liepājā, kas arī ir jauns stacijas 16. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords. Kopumā marta 2. dekādē tika novēroti 14 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Marta 2. dekādē kopējais nokrišņu daudzums vismaz 0,1 mm tika sasniegts vien Bauskā, Gulbenē, Jelgavā, Kalnciemā, Kuldīgā un Skultē. Visvairāk nokrišņu bija Kuldīgā (0,3 mm). Līdz ar to arī vidēji Latvijā marta 2. dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 66% - no 55% Priekuļos līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,8 m/s) tika novērotas 18. martā Ventspilī. Marta 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 0,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –13,2 °C tika novērota 31. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 25. martā Daugavpilī, 25. martā Jelgavā. 21. martā tika uzstādīts jauns Dagdas novērojumu stacijas maksimālās gaisa temperatūras rekords - +12,9 °C. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 3. dekādē bija 3,5 mm, kas ir 70% zem dekādes normas (11,5 mm). Visvairāk nokrišņu (10,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Lielpečos - 0,6 mm. Vidēji Latvijā marta 3. dekādē bija 1,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī, Kalnciemā, Rūjienā un Zosēnos - 3 diennaktis, bet Ainažos, Dobelē, Kolkā, Kuldīgā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Rucavā, Siguldā un Sīļos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 3. dekādē bija 68% - no 60% Dobelē līdz 76% Ainažos un Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,8 m/s) tika novērotas 26. martā Ventspilī. Ar vidējo gaisa temperatūru +5,0 °C '''2022. gada aprīlis''' bija par 1,1 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī un 21. aprīlī Rīgā. Aprīlī tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīlī bija 38,9 mm, kas ir 9% virs mēneša normas (35,8 mm). Visvairāk nokrišņu (75,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Mērsragā - 20,2 mm. Vidēji Latvijā aprīlī bija 8,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā - 11 diennaktis, bet vismazāk Alūksnē, Dagdā, Rēzeknē un Saldū - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīlī bija 69% - no 63% Dagdā līdz 76% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –10,5 °C tika novērota 1. aprīlī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,1 °C tika novērota 7. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 27,5 mm, kas ir 98% virs dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (52,9 mm) bija Pāvilostā, bet vismazāk Piedrujā - 7,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 5,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Madonā, Siguldā, Skrīveros un Zīlānos - 7 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 1. dekādē bija 73% - no 65% Daugavpilī līdz 78% Kolkā, Liepājā, Pāvilostā, Stendē un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (27,5 m/s) tika novērotas 4. aprīlī Liepājā. Aprīļa 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +5,6 °C, kas ir 0,1 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –6,0 °C tika novērota 18. aprīlī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +19,0 °C tika novērota 20. aprīlī Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 5,3 mm, kas ir 57% zem dekādes normas (12,2 mm). Visvairāk nokrišņu (16,1 mm) bija Dobelē, bet vismazāk Vičakos - 0,8 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 1,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Bauskā, Dobelē, Jelgavā un Kalnciemā - 3 diennaktis, bet Alūksnē, Mērsragā, Rūjienā, Saldū un Vičakos šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 2. dekādē bija 67% - no 57% Dagdā līdz 78% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (16,1 m/s) tika novērotas 20. aprīlī Ainažos. Aprīļa 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,0 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –5,0 °C tika novērota 28. aprīlī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +19 °C tika novērota 21. aprīlī Rīgā. Aprīļa 3. dekādē tika novēroti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 6,6 mm, kas ir 32% zem dekādes normas (9,7 mm). Visvairāk nokrišņu (24,3 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kuldīgā - 0,1 mm. Vidēji Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 1 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Dagdā, Daugavpilī, Piedrujā, Rūjienā, Siguldā un Sīļos - 2 diennaktis, bet Kolkā, Kuldīgā, Liepājā, Pāvilostā, Saldū un Ventspilī šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā aprīļa 3. dekādē bija 67% - no 63% Gulbenē, Rīgā, Rucavā līdz 73% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,7 m/s) tika novērotas 21. aprīlī Zosēnos. Ar vidējo gaisa temperatūru +9,9 °C '''2022. gada maijs''' bija par 1,5 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maijā tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maijā bija 65,5 mm, kas ir 30% virs mēneša normas (50,4 mm). Visvairāk nokrišņu (134,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 26,5 mm. Vidēji Latvijā maijā bija 9,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Skrīveros - 12 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maijā bija 70% - no 64% Gulbenē līdz 80% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +8,2 °C, kas ir 1,7 °C zem dekādes normas. 1. dekādes maksimālā gaisa temperatūra +19,7 °C tika novērota 10. maijā Mērsragā, bet minimālā gaisa temperatūra –4,6 °C tika novērota 4. maijā Stendē, kas ir jauns Stendes 4. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Maija 1. dekādē tika novēroti 2 minimālās gaisas temperatūras rekordi, atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 1. dekādē bija 1,1 mm, kas ir 92% zem dekādes normas (13,7 mm). Visvairāk nokrišņu (4,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza pat 0,1 mm. Vidēji Latvijā maija 1. dekādē bija 0,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 2 diennaktis, bet 23 no 32 novērojumu stacijām nevienā dienā nokrišņu daudzums nesasniedza vismaz 1 mm. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 1. dekādē bija 61% - no 53% Gulbenē līdz 72% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,7 m/s) tika novērotas 2. maijā Ventspilī. Maija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +10,1 °C, kas ir 1,2 °C zem dekādes normas. Dekādes maksimālā gaisa temperatūra +22,0 °C tika novērota 19. maijā Dobelē un Stendē, bet minimālā gaisa temperatūra -2,0 °C tika novērota 18. maijā Rucavā, kas arī ir jauns Rucavas 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 2. dekādē bija 23,9 mm, kas ir 24% virs dekādes normas (19,2 mm). Visvairāk nokrišņu (57,1 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 4,8 mm. Vidēji Latvijā maija 2. dekādē bija 3,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē, Daugavpilī un Ventspilī - 5 diennaktis, bet vismazāk Gulbenē, Jelgavā, Kolkā un Rīgā - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 2. dekādē bija 72% - no 67% Gulbenē un Rīgā līdz 83% Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (19,4 m/s) tika novērotas 17. maijā Rīgā. Maija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +11,3 °C, kas ir 1,6 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –0,8 °C tika novērota 23. maijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +23,3 °C tika novērota 25. maijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā maija 3. dekādē bija 40,2 mm, kas ir 128% virs dekādes normas (17,6 mm). Visvairāk nokrišņu (76,8 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Liepājā - 21,6 mm. Vidēji Latvijā maija 3. dekādē bija 5,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Rīgā, Sīļos un Skrīveros - 8 diennaktis, bet vismazāk Kolkā - 3 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā maija 3. dekādē bija 77% - no 72% Alūksnē, Dagdā, Gulbenē un Rūjienā līdz 84% Kolkā, Pāvilostā un Ventspilī. Visstiprākās vēja brāzmas (17,9 m/s) tika novērotas 31. maijā Ainažos. Ar vidējo gaisa temperatūru +16,9 °C '''2022. gada jūnijs''' bija par 1,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnijā tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnijā bija 73,1 mm, kas ir 4% virs mēneša normas (70,1 mm). Visvairāk nokrišņu (175,4 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā - 27,8 mm. Vidēji Latvijā jūnijā bija 7,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 13 diennaktis, bet vismazāk Kolkā, Rūjienā un Sīļos - 5 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnijā bija 77% - no 71% Rīgā līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +14,9 °C, kas ir 0,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +4,3 °C tika novērota 3. jūnijā Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +28,4 °C tika novērota 10. jūnijā Daugavpilī. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 26,0 mm, kas ir 68% virs dekādes normas (15,5 mm). Visvairāk nokrišņu (50,3 mm) bija Kalnciemā, bet vismazāk Piedrujā - 8,7 mm. Vidēji Latvijā jūnija 1. dekādē bija 3,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Rēzeknē un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Piedrujā, Sīļos un Skrīveros - 2 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 1. dekādē bija 79% - no 73% Gulbenē un Rēzeknē līdz 86% Pāvilostā. Visstiprākās vēja brāzmas (19.0 m/s) tika novērotas 10. jūnijā Dagdā. Jūnija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,1 °C, kas ir vienāda ar dekādes normu. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,5 °C tika novērota 15. jūnijā Rucavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +24,6 °C tika novērota 11. jūnijā Gulbenē. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 39,7 mm, kas ir 41% virs dekādes normas (28,1 mm). Visvairāk nokrišņu (112,0 mm) bija Gulbenē, bet vismazāk Kolkā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 2. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Gulbenē - 7, savukārt Kolkā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 2. dekādē bija 80% - no 75% Rīgā līdz 84% Ainažos, Liepājā, Pāvilostā un Rucavā. Visstiprākās vēja brāzmas (19,6 m/s) tika novērotas 18. jūnijā Ventspilī. Jūnija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +20,7 °C, kas ir 4,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 23. jūnijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +33,1 °C tika novērota 28. jūnijā Ventspilī, kas arī ir jauns Ventspils 28. jūnija rekords un atkārtots Ventspils jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords. Jūnija 3. dekādē tika pārspēti 48 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, no kuriem viens bija Latvijas diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords, viens atkārtots dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords un viens atkārtots mēneša maksimālās gaisa temperatūras rekords. Atkārtoti tika arī 3 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 7,4 mm, kas ir 72% zem dekādes normas (26,5 mm). Visvairāk nokrišņu (25,9 mm) bija Rūjienā, bet vismazāk Kalnciemā, Priekuļos un Siguldā, kur dekādes nokrišņu daudzums nesasniedza 0,1 mm. Vidēji Latvijā jūnija 3. dekādē bija 0,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Saldū, Skrīveros, Skultē, Ventspilī un Vičakos - 2 diennaktis, bet Dagdā, Dobelē, Jelgavā, Kalnciemā, Priekuļos, Rēzeknē un Siguldā šādu diennakšu nebija. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūnija 3. dekādē bija 74% - no 63% Priekuļos līdz 83% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,6 m/s) tika novērotas 29. jūnijā Rūjienā. Ar vidējo gaisa temperatūru +17,6 °C '''2022. gada jūlijs''' bija par 0,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlijā tika pārspēti 11 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 9 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi un 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 79,2 mm, kas ir 5% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (159,2 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē - 44,7 mm. Vidēji Latvijā jūlijā bija 10,9 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kuldīgā un Stendē - 14 diennaktis, bet vismazāk Dagdā - 6 diennaktis. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlijā bija 78% - no 73% Rīgā, Rucavā līdz 81% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,6 °C, kas ir 1,5 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +8,4 °C tika novērota 7. jūlijā Jelgavā, bet maksimālā gaisa temperatūra +31,4 °C tika novērota 1. jūlijā Daugavgrīvā. Kopumā jūlija 1. dekādē tika pārspēti 10 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 25,9 mm, kas ir 14% virs dekādes normas (22,8 mm). Visvairāk nokrišņu (74,3 mm) bija Skultē, bet vismazāk Alūksnē - 2,8 mm. Vidēji Latvijā jūlija 1. dekādē bija 3,7 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dobelē, Kuldīgā, Mērsragā un Pāvilostā - 6 diennaktis, bet vismazāk Dagdā un Piedrujā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 1. dekādē bija 77% - no 72% Rīgā līdz 83% Jelgavā. Visstiprākās vēja brāzmas (21,4 m/s) tika novērotas 9. jūlijā Saldū. Jūlija 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,3 °C, kas ir 1,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +6,2 °C tika novērota 18. jūlijā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +25,2 °C tika novērota 20. jūlijā Rucavā. Kopumā jūlija 2. dekādē tika pārspēti 3 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtots tika 1 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 43,0 mm, kas ir 71% virs dekādes normas (25,1 mm). Visvairāk nokrišņu (105,9 mm) bija Stendē, bet vismazāk Pāvilostā - 4,0 mm. Vidēji Latvijā jūlija 2. dekādē bija 4,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Alūksnē - 8 diennaktis, bet vismazāk Pāvilostā - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 2. dekādē bija 80% - no 76% Rucavā, Ventspilī līdz 84% Saldū. Visstiprākās vēja brāzmas (20,9 m/s) tika novērotas 12. jūlijā Rīgā. Jūlija 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,0 °C, kas ir 0,5 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra +5,1 °C tika novērota 30. jūlijā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +30,8 °C tika novērota 22. jūlijā Bauskā un Jelgavā. Kopumā jūlija 3. dekādē tika pārspēts 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords un 6 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, savukārt atkārtoti tika 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 12,4 mm, kas ir 55% zem dekādes normas (27,7 mm). Visvairāk nokrišņu (27,5 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Ainažos - 1,9 mm. Vidēji Latvijā jūlija 3. dekādē bija 2,6 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Daugavpilī, Kolkā, Lielpečos, Mērsragā, Pāvilostā, Skrīveros, Ventspilī, Vičakos, Zīlānos un Zosēnos - 4 diennaktis, bet vismazāk Ainažos, Jelgavā, Priekuļos, Rīgā, Rūjienā un Skultē - 1 diennakts. Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā jūlija 3. dekādē bija 76% - no 69% Rīgā līdz 79% Kolkā. Visstiprākās vēja brāzmas (15,9 m/s) tika novērotas 26. jūlijā Ventspilī. == Gada notikumi == === Janvāris === * [[2. janvāris]] — siltākai gaisa masai sasniedzot Latvijas teritoriju, valsti šķērsoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot snigšanu, vietām stipru, kā arī [[putenis|puteni]].<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477547756625530880 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Sākot no rietumiem, sniegs pārgāja [[atkala|atkalā]] un lietū, izveidojās [[apledojums]], kas vietām apgrūtināja braukšanu pa valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7420872/svetdien-izsludinats-dzeltenais-bridinajums-par-atkalu-daudzviet-ari-specigi-snigs Svētdien izsludināts dzeltenais brīdinājums par atkalu, daudzviet arī spēcīgi snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> Tikmēr līdz vakaram daudzviet valsts rietumu rajonos izveidojās migla, kurā redzamība samazinājās zem 500 metriem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1477661212326477832 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|2|SK}}</ref> [[Attēls:Atkala Rīgā 2022 1 2.jpg|alt=Atkala Rīgā, Pārdaugavā, 2. janvāra vakarā.|thumb|176x176px|Atkala Rīgā, [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], 2. janvāra vakarā]] * [[4. janvāris]] — lietus un kūstošā sniega, kā arī ledus sastrēgumu dēļ ievērojāmi palielinājās ūdens līmenis [[Venta|Ventā]] pie Kuldīgas, plkst. 11:10 tas bija 490 cm virs stacijas "0'", pārsniedzis [[2018. gada laikapstākļi Latvijā|2018. gada]] maksimālo līmeni.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1478298410142863361 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Ūdens līmenis paaugstinājās arī citās upēs Kurzemē un Zemgalē, tai skaitā [[Bārta (upe)|Bārtā]] pie Dūkupjiem ūdens līmenis kopš gadumijas paaugstinājies par 1,6 metriem, bet [[Durbe|Durbē]] — par aptuveni diviem metriem, vietām izraisot palieņu applūšanu.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7422420/venta-pie-kuldigas-udens-limenis-sasniedzis-pedejo-gadu-augstako-atzimi-udens-limenis-celas-ari-citas-upes Ventā pie Kuldīgas ūdens līmenis sasniedzis pēdējo gadu augstāko atzīmi; ūdens līmenis ceļas arī citās upēs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> Strauja ūdens līmeņa celšanas notika arī [[Lielupe]]s augštecē posmā no [[Bauska]]s līdz [[Mežotne]]i, tas paaugstinājās par 40–60 centimetriem.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lielupe-un-kurzemes-upes-strauji-kapj-udens-limenis-speka-oranzais-bridinajums.a437390/ Lielupē un Kurzemes upēs strauji kāpj ūdens līmenis; spēkā oranžais brīdinājums], lsm.lv, {{dat|2022|1|4|SK}}</ref> * [[9. janvāris]] — saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem Ventspilī, snigšanas dēļ, sniega segas biezums diennakts laikā pieauga no 1 līdz 16 cm, biezākā sniega sega valstī tika reģistrēta [[Ventspils]] novadā — 19 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1480032522264264709 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|9|SK}}</ref> * [[11. janvāris]] — lielā daļā valsts nakts bija skaidra un ar lēnu vēju, līdz ar to daudzviet tika reģistrēta strauja gaisa temperatūras pazemināšanās. Ap saullēktu zemākā gaisa temperatūra tika novērota [[Ainaži|Ainažos]] (−20,3 °C), [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnos]] (−18,6 °C) un [[Rūjiena|Rūjienā]] (−17,3 °C). Rīgā termometra stabiņš pazeminājās līdz −9,2 °C, savukārt Kurzemē un Latgalē, kur bija vairāk mākoņu, nakts bija vissiltāka, Kurzemes piekrastē temperatūrai nepazeminoties zem −3 grādiem.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1480787763611979778 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|11|SK}}</ref> * [[12. janvāris]] — gaisa temperatūra naktī tikpat kā visā valsts teritorijā, izņemot [[Kurzeme]]s piekrasti, pazeminājās zem −10 grādu atzīmei, zemākā temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −23,2 °C, Rūjienā termometra stabiņš noslīdēja līdz −23,0 °C, bet [[Alūksne|Alūksnē]] — līdz −20,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481154076599533573 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> Tikmēr valsts rietumu daļā strauji sāka ieplūst siltāis gaiss, vakarā piekrastes rajonos temperatūra paaugstinājās virs nulles, sakarā ar šo fronti dienas gaitā daudzviet nedaudz sniga, Kurzemes rietumos sniegs pārgāja lietū.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7428025/tresdien-latvija-daudzviet-gaidams-neliels-sniegs Trešdien Latvijā daudzviet gaidāms neliels sniegs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|12|SK}}</ref> * [[13. janvāris]] — Rīgā gaisa temperatūra pēcpusdienā paaugstinājās līdz +6,9 °C, tādējādi šis kļuvis par siltāko 13. janvāri kopš galvaspilsētā veic meteoroloģiskos novērojumus.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481664701536817157 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> Iepriekš siltākais 13. janvāris Rīgā bija [[2007. gada laikapstākļi Latvijā|2007. gadā]], kad temperatūra sasniedza +6,3 grādus. Arī citviet valstī valdīja atkusnis, gaisa temperatūra bija no +2, +3 grādiem valsts austrumu daļā līdz nepilniem +7 grādiem galvaspilsētas apkārtnē un [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] piekrastē Kurzemē.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/riga-parspets-13-janvara-siltuma-rekords.a438712/ Rīgā pārspēts 13. janvāra siltuma rekords], lsm.lv, {{dat|2022|1|13|SK}}</ref> * [[14. janvāris]]: ** Ziemeļaustrumos no Latvijas atradās liels un spēcīgs ciklons un ar to saistīta [[aukstā atmosfēras fronte]] daudzviet nesa nokrišņus un ļoti spēcīgas vēja brāzmas, stiprākais vējš pūta jūras piekrastē Kurzemē un iekšzemes novados, krasu vēja pastiprināšanos no jūras attālākos reģionos izraisīja aukstā fronte, kurā norisinājās aktīvi konvekcijas procesi. Spēcīgākās vēja brāzmas meteoloģisko novērojumu stacijās tika reģistrētas Liepājas ostā, kur vējš brāzmās pastiprinājās līdz 31 m/s, Ventspils ostā vēja brāzmas sasniedza 28,9 m/s, bet [[Bauska|Bauskā]] — 28,5 m/s, un tik stipri Bauskā nebija pūtis kopš [[2001. gada laikapstākļi Latvijā|2001. gada]] novembra.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481959900397850630 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 25 metrus sekundē, iepriekš pēdējo reizi tik stiprs vējš galvaspilsētas centra meteoroloģisko novērojumu stacijā bija [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]] 23. februārī, bet pilsētas ziemeļu daļā, Daugavgrīvā esošajā meteostacijā, tika fiksētas vēja brāzmas līdz 27 m/s.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-un-vietam-zemgale-bijusas-stiprakas-veja-brazmas-vismaz-pedejo-14-gadu-laika.a438913/ Rīgā un vietām Zemgalē bijušas stiprākās vēja brāzmas vismaz pēdējo 14 gadu laikā], lsm.lv, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> Vējš daudzviet radīja postījumus, pēcpusdienā ap 4000 AS "[[Sadales tīkls]]" klientu tika traucēta elektroapgāde, galvenokārt valsts vidienē un dienvidu daļā. Spēcīgais vējš Rīgā norāva daļu jumta vienam no Centrāltirgus paviljoniem.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1481966860178448388 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Tika aizvadīta silta nakts, visā valstī turpināja valdīt atkusnis, trijās meteoloģisko novērojumu stacijās tika pārspēti maksimālās gaisa temperatūras rekordi, [[Dobele|Dobelē]], kur gaiss iesila līdz +7,4 °C, [[Mērsrags|Mērsragā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +7,2 °C un [[Saldus|Saldū]], kur gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +7,1 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1481880732465250308 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> ** Valsts lielākajā daļā sniega bija maz vai nebija nemaz, no rīta biezākā sniega sega valstī saglabajās Alūksnē — 4 cm, bet tā kā tur sniga, tuvākājās stundās sniega segas biezums pieauga no 4 līdz 9 cm.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1481888537284915201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|1|14|SK}}</ref> [[Attēls:Vetra Daugavgriva 2022 1 17.jpg|alt=Uzkritušais koks vētras laikā, Daugavgrīva, 2022. gada 17. janvāris|thumb|193x193px|Vētras laikā kritis koks, [[Daugavgrīva]], 2022. gada 17. janvāris]] * [[17. janvāris]] — Latvijā plosījās stipra [[vētra]].<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7431276/pirmdien-gaidama-vetra-nokrisni-un-putenis Pirmdien gaidāma vētra, nokrišņi un putenis], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Naktī sākās strauja vēja pastiprināšanās, no rīta Kurzemē un dienas gaitā arī pārējā valstī pieņēmās spēkā ziemeļrietumu un ziemeļu vējš, bet Latgalē vējš pastiprinājās vēlā pēcpusdienā. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Rīgā, Daugavgrīvas novērojumu stacijā, kur īsi pirms plkst. 14:00 vējš brāzmās pastiprinājās līdz 30 m/s, bet Rīgas centrā — līdz 28 m/s, un šī vētra galvaspilsētā kļuva par stiprāko kopš [[2005. gada 9. janvāra orkāns Latvijā|2005. gada 9. janvāra vētras]], un par trešo spēcīgāko vētru 21. gadsimtā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483077791377727493 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1483098947270889474 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Savukārt, saskaņā ar uzņēmuma "Latvijas Valsts ceļi" datiem Jūrmalā tika reģistrētas vēja brāzmas līdz pat 32 m/s. Liepājas un Ventspils ostā vējš brāzmās pastiprinājās attiecīgi līdz 27 un 29 m/s, valsts lielākajā daļā — līdz 20-25 m/s, krietni vājāks vējš bija valsts austrumu daļā. Vētras rezultātā [[Jūrmala|Jūrmalā]] gāja bojā viens cilvēks. Daudzviet tika radīti postījumi, no spēcīgā vēja cieta [[Rīgas Doms|Rīgas Doma]] baznīca, kurai vienā daļā atrauta plāksne no jumta seguma. Vētras dēļ, ap plkst. 16.00 tika traucēta elektroapgāde aptuveni 20 000 klientu visā Latvijā. [[Ādaži|Ādažos]] vējš norāva jumtu dzīvojamai mājai, tāpat vējš norāva jumtu "[[Valsts nekustamie īpašumi]]" piederošai ēkai Rīgā, [[Lāčplēša iela (Rīga)|Lāčplēša ielā]] 106.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7431700/veja-atrums-latvija-mazinas-speka-oranzais-bridinajums Vēja ātrums Latvijā mazinās; spēkā oranžais brīdinājums], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> Vētra daudzviet atnesa arī sniegputeni, vietām atjaunot sniega segu. Sniega segas biezums valsts novērojumu stacijās svārstījās ap 0-5 cm, bet Alūksnē — 17 cm. Uz ceļiem daudzviet izveidojās apledojums un sniega sanesumi.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1483105356347813894 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|17|SK}}</ref> * [[20. janvāris]] — vēl vienam ciklonam sasniedzot Latvijas teritoriju, lielākajā daļā valsts sniga un puteņoja, pūta spēcīgs ziemeļu-ziemeļrietumu vējš, bet Kurzemē plosījās [[sniega vētra]].<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1484171434398150662 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Spēcīgākās vēja brāzmas (līdz plkst. 18.00) tika reģistrētas [[Ventspils|Ventspilī]] — 32,6 m/s, Liepājas ostā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 27 m/s, bet Liepājas galvenajā meteoroģisko novērojumu stacijā — līdz 23 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484196661173923841 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Citviet valstī tika novērotas vēja brāzmas līdz 15-20 m/s, Rīgas centrā vēja brāzmas sasniedza 17 m/s, bet galvaspilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) — 20 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7434994/veja-atrums-brazmas-ventspili-sasniedzis-33-m-s-kurzeme-stipri-apgrutinata-brauksana Vēja ātrums brāzmās Ventspilī sasniedzis 33 m/s; Kurzemē stipri apgrūtināta braukšana], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> Sniegputeņa dēļ tikpat kā visā Kurzemē un daļā Vidzemes tika apgrūtināti braukšanas apstākļi, stipra vēja dēļ vietām tika nolauzti koki uz ceļu braucamās daļas vai stāvēšanai novietotām automašīnām.<ref> [http://tvnet.lv/7435023/glabeji-dienas-laika-26-reizes-devusies-noverst-stipra-veja-postijumus Glābēji dienas laikā 26 reizes devušies novērst stiprā vēja postījumus], tvnet.lv, {{dat|2022|1|20|SK}}</ref> * [[21. janvāris]] — biezākā sniega sega no rīta, pēc snigšanas, klāja [[Sigulda|Siguldu]] — 19 cm, Alūksnē, Lielpēčos un Saldū sniega segas biezums sasniedza 16 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1484437168932200448 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> Puteņa dēļ redzamība bija pasliktināta, ceļi daudzviet bija sniegoti un slideni, vietām arī aizputināti. Dienas laikā spēcīgāka snigšana turpinājās pārsvarā valsts austrumu rajonos.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7435208/piektdiena-bus-makonaina-daudzviet-latvija-snigs-stipri Piektdiena būs mākoņaina; daudzviet Latvijā snigs stipri], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|21|SK}}</ref> * [[29. janvāris]]: ** Sniega segas biezums no rīta [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza 20 cm, Vidzemi un Latgali zemi klāja līdz 12 cm bieza sniega kārta, savukārt meteoroloģisko novērojumu stacijās Kurzemē un Zemgalē pārsvarā bija bez sniega segas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7441476/latvijai-tuvojas-vetra-riga-stipri-putenos Latvijai tuvojas vētra; Rīgā stipri puteņos], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> ** Valsts rietumu un centrālo daļu, sākot ar pēcpusdienu šķērsoja plaša nokrišņu zona, atnesot sniegputeni, jūras piekrastē arī stipru vēju, vakarā putenis vietām pārgāja lietū. Braukšanas apstākļi daudzviet bija apgrūtināti.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1487475894272905219 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|1|29|SK}}</ref> * [[30. janvāris]] — dziļam ciklonam turpinot ietekmēt laika apstākļus, daudzviet lija un sniga, brīžiem arī puteņoja, jūras piekrastes rajonos pūta spēcīgs vējš. Stiprākās vēja brāzmas tika novērotas Ventspilī — 27,9 m/s, [[Liepājas osta|Liepājas ostā]] vējš brāzmās pastiprinājās līdz 26,7 m/s, [[Rucava|Rucavā]] — līdz 24,1 m/s, bet Pāvilostā — līdz 23,4 m/s. Citviet vējš bija krietni mierīgāks, pārsvarā līdz 10-15 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1487825460281106436 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> Tikmēr, turpinoties mainīgam laikam, lietus un kūstošā sniega ūdeņi veica strauju ūdens līmeņa kāpumu Kurzemes upēs. [[Užava (upe)|Užavā]] pie [[Tērande]]s ūdens līmenis par dažiem centimetriem tika atpalieka no pēdējo desmit gadu maksimuma, kas reģistrēts [[2012. gada laikapstākļi Latvijā|2012. gada]] janvārī. Arī citās upēs Kurzemes rietumu daļā, tai skaitā [[Durbe (upe)|Durbē]] un [[Rīva (upe)|Rīvā]], ūdens līmenis pietuvojās pēdējo gadu augstākajai atzīmei.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/vairakas-kurzemes-upes-udens-limenis-tuvojas-pedejo-gadu-augstakajai-atzimei.a441212/ Vairākās Kurzemes upēs ūdens līmenis tuvojas pēdējo gadu augstākajai atzīmei], lsm.lv, {{dat|2022|1|30|SK}}</ref> === Februāris === * [[3. februāris]] — vietām, galvenokārt Kurzemē īslaicīgi sniga, brīžiem stipri, atsevišķās vietās palielinot sniegu segu. Lielākajā valsts daļā sniega segas biezums bija starp 1 un 20 cm, dziļākais sniegs tika reģistrēts Alūksnē — 33 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7445095/kurzeme-ceturtdien-stipri-snigs-bridina-vugd Kurzemē ceturdien stipri snigs, brīdina VUGD], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|3|SK}}</ref> * [[4. februāris]] — rīta agrumā gaisa temperatūra [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] un Daugavpils novērojumu stacijā, zem skaidrām debesīm, pazeminājās līdz −20 grādiem, tikmēr Liepājā termometra stabiņš sasniedza −0,7 °C. Visā Kurzemē un Zemgalē rīts nebija vēsāks par −5 grādiem, turpretī teju visā Latgalē un daudzviet Vidzemē gaisa temperatūra noslīdēja zem −15 grādiem.<ref> [http://twitter.com/meteozinas/status/1489439129926569989 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> Brīžiem nedaudz sniga, vietām tika reģistrēta migla un [[sarma]].<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7446057/piektdien-daudzviet-gaidami-nelieli-nokrisni-nedelas-nogale-lis-un-snigs Piektdien daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi; nedēļas nogalē līs un snigs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|4|SK}}</ref> * [[7. februāris]]: ** Lielākajā daļā Latvijas iestājās meteoroloģiskais [[pavasaris]]. Savukārt Alūksnes, Latgales un Vidzemes augstienēs vēl turpinājās meteoroloģiskā ziema.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1493189509500092417 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|14|SK}}</ref> ** Pāri Latvijai naktī virzījās intensīva nokrišņu zona, atnesot lietu un slapju sniegu, brīžiem tika reģistrēta arī stipra snigšana. Līdz rītam lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Madona]]s (17 mm) un Ventspils (16 mm) novērojumu stacijās. Savukārt [[Dobele]]s un [[Gulbene]]s novērojumu stacijās sniega sega pieauga par 7 cm, bet [[Jelgava]]s un Alūksnes novērojumu stacijās — par 6 cm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490579081846534144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Plkst. 11.00 sniega segas biezums Alūksnē sasniedza 42 cm, tā ir biezākā sniega sega valstī šajā ziemas sezonā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1490613789200470017 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> Citās novērojumu stacijās Vidzemē un Latgalē sniega segas biezums ap pusdienlaiku bija pārsvarā no 5 līdz 20 cm, Zemgalē un Rīgā no 5 līdz 10 cm, bet Kurzemes lielākajā daļā bija mazāk par 5 cm.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7447932/aluksne-izveidojusies-41-cm-bieza-sniega-sega Alūksnē izveidojusies 41 cm bieza sniega sega], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|7|SK}}</ref> * [[13. februāris]] — tikpat kā visā Latvijas rietumu daļā pilnībā nokusa sniegs, tikmēr valsts austrumu rajonos vēl saglabajās bieza sniega sega, pēcpusdienā sniega segas biezums Siguldā un [[Dagda|Dagdā]] sasniedza 31 cm, bet Alūksnē — 37 cm.<ref> [http://videscentrs.lvgmc.lv/jaunumi/130936353 Nedēļa iesāksies ar mierīgu laiku, bet nedēļas otrā puse būs vējaina un nokrišņiem bagāta], videscentrs.lvgmc.lv, {{dat|2022|2|13|SK}}</ref> * [[17. februāris]] — Latvijas teritoriju sasniedza liela un dziļa ciklona centrs, visā valstī naktī atnesot intensīvus nokrišņus, galvenokārt lietu, kā arī brāzmainu vēju, vietām nokrišņi bija ilgstoši. Atsevišķās novērojumu stacijās nokrišņu daudzums sasniedza pusi no mēnešu normas, lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Madona]]s (21,3 mm), Liepājas (20,7 mm) un [[Rucava]]s novērojumu stacijā (19,1 mm).<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494205296448835591 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Savukārt [[atmosfēras spiediens]] noslīdēja līdz zemākajam rādītājam kopš [[2008. gada laikapstākļi Latvijā|2008. gada]], dienas vidū [[Kolka]]s un Ventspils novērojumu stacijā gaisa spiediens pazeminājās līdz 960 hektopaskāliem jeb 720 dzīvsudraba staba milimetriem jūras līmenī.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7456597/latvija-atmosferas-spiediens-noslidejis-lidz-zemakajam-raditajam-kops-2008-gada Latvijā atmosfēras spiediens noslīdējis līdz zemākajam rādītājam kopš 2008. gada], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> Lietavu un atkušņa dēļ, tikpat kā visās Latvijas upēs paaugstinājās ūdens līmenis, daudzu upju krastos applūda palienes un zemākās vietas, bet Siguldas novadā izveidojās ceļa iegruvums.<ref> [http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/lietavu-un-atkusna-del-applust-ari-vietas-kur-pali-ir-reti.a444090/ Lietavu un atkušņa dēļ applūst arī vietas, kur pali ir reti], lsm.lv, {{dat|2022|2|17|SK}}</ref> * [[19. februāris]] — daudzviet, īpaši Kurzemes piekrastes rajonos, naktī pūta stiprs vējš, spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,9 m/s, bet ostā 25,5 m/s. Rucavā vēja brāzmas sasniedza 19,6 m/s, Pāvilostā 18 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1494931297613008896 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|2|19|SK}}</ref> * [[21. februāris]] — Bauskā un [[Jelgava|Jelgavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +7 grādiem, sasniedzot attiecīgi +7,0 °C un +7,5 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +6,9 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=02&day=21&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 02/21/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[25. februāris]] — gar Latvijas ziemeļiem uz [[Igaunija|Igauniju]] virzījās spēcīga ciklona centrs, tā dienvidu sektorā tika novērojamas spēcīgas vēja brāzmas un aktīva konvekcija, nesot epizodiskus nokrišņus, pārsvarā lietu.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1497129146903846933 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> Stiprākās vēja brāzmas (līdz plkst. 10.00) tika reģistrētas Ventspilī — 32 m/s, Pāvilostā vēja brāzmas sasniedza 26,8 m/s, Liepājas ostā 27 m/s, Liepājas galvenajā novērojumu stacijā tika reģistrētas dienvidrietumu vēja brāzmas līdz 24 m/s, [[Liepāja]]s lidostā — līdz 23 m/s, savukārt Ventspils lidostā — līdz 28 m/s. Kurzemes vidienē un Ziemeļvidzemes piekrastē vējš brāzmās pastiprinājās līdz 20 m/s, Rīgas ziemeļos — līdz 21 m/s, bet valsts lielākajā daļā tā ātrums brāzmās nepārsniedza 13—18 m/s.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7462621/kurzemes-rietumkrasta-vejs-brazmas-pastiprinajies-lidz-27-metriem-sekunde Kurzemes rietumkrastā vējš brāzmās pastiprinājies līdz 27 metriem sekundē], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|25|SK}}</ref> * [[27. februāris]] — pastiprinoties anticiklona ietekmei, naktī lielā daļā valsts bija skaidras debesis, no rīta gaisa temperatūra pazeminājās zem nulles, sasniedzot −3, −8 grādus, bet Vidzemes [[Augstiene|augstienē]] termometra stabiņš noslīdēja līdz −10 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7464155/februara-pirmspedeja-diena-bus-saulaina Februāra pirmspēdējā diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|2|27|SK}}</ref> === Marts === Lielākajā daļā Latvijas novērojumu staciju, kurās veic Saules spīdēšanas ilguma mērījumus, 2022. gada marts bija saulainākais marts to novērojumu vēsturē. Visvairāk Saule šajā mēnesī spīdēja Dobelē — 296 stundas, kas ir 2 reizes vairāk nekā ierasts.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511946074738540545 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|4|7|SK}}</ref> * [[1. marts]] — iestājoties skaidram laikam, ar lēnu vēju, naktī visā valstī termometra stabiņš pazeminājās zem nulles, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Madona|Madonā]] (–11,0 °C), [[Daugavpils|Daugavpilī]] (–10,2 °C) un [[Zosēni|Zosēnos]] (–8,5 °C). Spīdot saulei, pēcpusdienā valsts centrālajos rajonos gaiss iesila līdz +7 grādiem.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=01&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/01/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[5. marts]] — agrā rītā gaisa temperatūra Latvijā pazeminājās līdz −3, −8 grādiem, savukārt Vidzemē sals pastiprinājās līdz −13 grādiem. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, [[Vidzemes augstiene|Vidzemes augstienē]], kur plkst. 6:00 termometra stabiņš noslīdēja līdz −13,5 grādiem, bet minimālā temperatūra sasniedza −14,2 °C.<ref>[http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=03&day=05&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 03/05/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> Rīgā agri no rīta, bezvēja un skaidra laika dēļ, gaiss atdzisa līdz −4 grādiem, vietām piepilsētā līdz −8 grādiem.<ref>[https://ciklons.tvnet.lv/7469560/sestdienas-rita-vietam-termometra-stabins-noslidejis-lidz-pat-13-gradiem-diena-bus-saulaina Sestdienas rītā vietām termometra stabiņš noslīdējis līdz pat –13 grādiem; diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|3|5|SK}}</ref> * [[9. marts]] — naktī daudzviet tika novērota snigšana, [[Jelgava|Jelgavā]], Rīgā un vietām citviet valsts centrālajos rajonos izveidojās neliela sniega kārta (līdz 1 cm), kas dienas laikā teju visur nokusa. Valsts austrumu daļu klāja 15-30 cm sniega sega, biezākais sniegs saglabājās [[Alūksne]]s pusē.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1501427003257405444 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|3|9|SK}}</ref> * [[10. marts]] — virs Latvijas austrumu daļas naktī atradās plaša [[Anticiklons|anticiklona]] centrs, līdz ar to visā valsts teritorijā valdīja skaidrs un auksts laiks. Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz −18,3 °C, Madonā termometra stabiņš pazeminājās līdz −16,2 °C, bet Alūksnē — līdz −16,0 °C. Citviet Latvijas austrumu rajonos gaisa temperatūra pazeminājās zem −10 grādiem, pārējā valstī līdz −4, −9 grādiem. Rīgā gaisa temperatūra noslīdēja līdz −7,1 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1501816248274984963 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|10|SK}}</ref> * [[11. marts]] — naktī un no rīta gaisa temperatūra [[Daugavpils]] novērojumu stacijā pazeminājās līdz −15,4 °C, Madonā termometra stabiņš noslīdēja līdz −15,3 °C, bet [[Dagda|Dagdā]] gaiss atdzisa līdz −14,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502176235073388551 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|11|SK}}</ref> * [[13. marts]]: ** Daudzviet valsts rietumu un vietām centrālajos rajonos naktī izveidojās bieza [[migla]] ar redzamību 100-500 m, braukšanas apstākļi tika apgrūtināti.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1502828799821504513 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> ** Tika piedzīvota saulaina un silta diena, izņemot jūras piekrasti, kur valdīja miglains laiks. Kurzemē un valsts centrālajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +10 grādiem, augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (+10,2 °C), līdz ar to pirmo reizi 2022. gadā termometra stabiņš Latvijā sasniedza +10 grādu atzīmi. Dobelē gaiss iesila līdz +9,9 °C, Rīgā — līdz +9,3 °C, [[Rucava|Rucavā]] — līdz +9,2 °C, bet [[Saldus|Saldū]] gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9,0 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503043050746130442 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|13|SK}}</ref> * [[14. marts]] — valsts lielākajā daļā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +9, +11 grādiem, [[Rūjiena]]s un Stendes novērojumu stacijās, termometra stabiņam sasniedzot attiecīgi +10,2 °C un +11,1 °C, tika uzstādīti jauni dienas maksimālās gaisa temperatūras rekordi. +10 grādu atzīme tika sasniegta [[Zīlāni|Zīlānos]], Saldū, Daugavpilī, [[Bauska|Bauskā]], Jelgavā un Rīgā. Galvaspilsētas centrā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +10,6 °C, tikmēr Daugavgrīvā gaiss iesila vien līdz +4,2 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1503393142640463877 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|14|SK}}</ref> * [[16. marts]] — trīs novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Liepājā, +13,2 °C (iepriekšējais rekords tika fiksēts [[2015. gada laikapstākļi Latvijā|2015. gadā]], +12,8 °C), Pāvilostā gaiss iesila līdz +12,9 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,8 °C), savukārt [[Rucava|Rucavā]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +12,6 °C (iepriekšējais rekords 2015. gadā, +12,4 °C).<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1504117325552922624 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|16|SK}}</ref> * [[19. marts]] — Rīgas centra meteoroloģiskajā stacijā [[meteoroloģiskā redzamība]] plkst. 21 vakarā samazinājās līdz 130 metriem.<ref>[https://twitter.com/meteozinas/status/1505270216917491714 Jānis Trallis, @meteozinas], twitter.com, {{dat|2022|3|19|SK}}</ref> Bieza migla (redzamība zem 200 metriem) galvaspilsētā saglabājās no plkst. 19 līdz nākamās dienas 4 no rīta, ar minimumu 100 metri, laika posmā no plkst. 20 līdz 22. * [[20. marts]] — naktī un no rīta valsts centrālajos rajonos, tostarp Rīgā un Vidzemes piekrastē bija bieza migla. Tikmēr pārējā valstī rīts bija skaidrs un valdīja neliels sals.<ref>[https://twitter.com/laurijss/status/1505435916101431298 Laurijs Svirskis, @laurijss], twitter.com, {{dat|2022|3|20|SK}}</ref> Biezākā migla tika reģistrēta Skultē — laika posmā no plkst. 10 līdz 11 [[Meteoroloģiskā redzamība|redzamība]] samazinājās līdz 80 metriem. * [[22. marts]] — valstī valdīja saulains un silts laiks. Daudzviet gaisa temperatūra stabili pakāpās virs +10 grādiem, valsts centrālajā daļā virs +14 grādiem. Galvaspilsētā pietrūka 0,1 grāds, lai tiktu sasniegti sezonas pirmie +15 grādi.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1506330482983772162 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|22|SK}}</ref> [[Attēls:Vakarbulli 2022 3 26.jpg|alt=Vakarbuļļu pludmale 26. martā|thumb|196x196px|[[Vakarbuļļi|Vakarbuļļu]] pludmale 26. martā]] * [[25. marts]] — uzspīdot saulei, gandrīz visā Latvijas teritorijā termometra stabiņš pārsniedza +10 grādu atzīmi, vissiltākais laiks valdīja valsts centrālajos rajonos, kur temperatūra pārsniedza +15 grādus. Jelgavā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +15,4 °C, Bauskā gaiss iesila līdz +15,3 °C, [[Zīlāni|Zīlānos]] un Rīgā — līdz +15,2 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507354839449317381 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|25|SK}}</ref> * [[26. marts]] — aukstājai atmosfēras frontei virzoties pāri Latvijas teritorijai, būtiski pastiprinājās vējš, vietām sasniedzot [[vētra]]s spēku. Spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Ventspilī, sasniedzot 27,8 m/s, Saldū vēja brāzmās sasniedza 26,2 m/s, Liepājā 24,9 m/s, Rīgā 24,7 m/s, Dobelē 24,3 m/s, Rucavā 23,8 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1507782075889369092 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> Spēcīga vēja dēļ tika radīti postījumi un traucēta elektroapgāde, vakarā aptuveni 38 000 <nowiki>''</nowiki>[[Sadales tīkls]]<nowiki>''</nowiki> klientu palika bez elektrības. Vēlā pēcpusdienā plašākie elektroapgādes traucējumi tika fiksēti [[Talsi|Talsu]], Bauskas, [[Olaine]]s un Ķekavas novadā.<ref> [http://www.tvnet.lv/7486437/sestdienas-vakara-elektroapgade-trauceta-ap-38-000-sadales-tikla-klientu Sestdienas vakarā elektroapgāde traucēta ap 38 000 "Sadales tīkla" klientu], tvnet.lv, {{dat|2022|3|26|SK}}</ref> * [[30. marts]] — naktī gandrīz visā valsts teritorijā gaisa temperatūra bija zemāka par −5 grādiem. Visaukstāk bija Zosēnos −10,5 °C, Priekuļos −9,9 °C, Valkā (Valgas NS) −9,8 °C, kā arī Ainažos un Rūjienā −9,7 °C. Siltākā nakts bija [[Daugavgrīva]]s novērojumu stacijā −3,5 °C un [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]], −4,6 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509045829042114564 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|3|30|SK}}</ref> === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — termometra stabiņš visā valsts teritorijā nakts un rīta stundās pazeminājās zem nulles, Zosēnos tika reģistrēta viszemākā gaisa temperatūra, –10,5 °C. Madonā gaiss atdzisa līdz –9,7 °C, [[Alūksne|Alūksnē]] gaisa temperatūra noslīdēja līdz –8,9 °C, savukārt Valkā (Valgas NS) līdz −8,3 °C. Citviet valstī bija –4, –7 grādi, vēl nedaudz siltāks laiks valdīja galvaspilsētas apkārtnē un Liepājā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1509781473703907338 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|1|SK}}</ref> * [[5. aprīlis]] — aktīvam ciklonam pastiprinoties, virs Latvijas izveidojās [[oklūzijas fronte]] un tai sekojošie gubu-lietus mākoņi, daudzviet atnesot īslaicīgus nokrišņus, lietu, slapju sniegu un [[krusa]]s graudus, kā arī brāzmainu vēju.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511353206114242576 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Naktī spēcīgākās vēja brāzmas tika reģistrētas Liepājā — 22,7 m/s (ostā 27,5 m/s), Rucavā vēja brāzmas sasniedza 22,5 m/s, [[Ainaži|Ainažos]] 22,1 m/s, Rīgā 20,9 m/s, Pāvilostā 20,6 m/s.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511169233912320002 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> Vietām valsts austrumu daļā, it sevišķi Vidzemes augstienē, izveidojās neliela sniega sega. Nokrišņu laikā Sēlijā, [[Viesīte]]s apkārtnē tika fiksēts arī pērkona negaiss (9 zibens izlādes).<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1511262488628805634 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|5|SK}}</ref> [[Attēls:20220406 063734 Sniegs Bullu iela.jpg|alt=Ar sniegu pārklātā Buļļu iela Rīgā, 6. aprīlis.|thumb|188x188px|Ar sniegu pārklātā [[Buļļu iela (Rīga)|Buļļu iela]] Rīgā, 6. aprīlis]] * [[6. aprīlis]] — Latviju no rietumiem naktī šķērsoja vairāki gubu mākoņi, kas atnesa spēcīgu snigšanu, no rīta lielāko valsts daļu pārklāja neliela sniega sega, [[Sigulda|Siguldā]] sniega segas biezums sasniedza 5 cm, bet Rīgā — 7 cm. Vietām snigšanu pavadīja arī pērkons, negaisu veicināja nestabilitāte atmosfērā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1511596132744454144 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> Visintensīvāk zibeņoja pirms pusnakts [[Ainaži|Ainažu]] un [[Salacgrīva]]s pusē.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7494036/riga-izveidojusies-septinus-centimetrus-bieza-sniega-karta Rīgā izveidojusies septiņus centimetrus bieza sniega kārta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|6|SK}}</ref> * [[7. aprīlis]] — pēcpusdienā virs Lietuvas un Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vēlāk vakarā arī vietām Zemgalē un Pierīgā izveidojās [[Gubu lietusmākoņi|gubu lietus-mākoņi]], atnesot lokālas lietusgāzes, pērkona negaisu, atsevišķās vietās arī krusu.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7495949/piektdiena-bus-vejaina-un-nokrisniem-bagata Piektdiena būs vējaina un nokrišņiem bagāta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> Intensīvākā zibeņošana un krusa tika reģistrēta [[Dobele]]s apkārtnē.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1512292330715418629 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|8|SK}}</ref> * [[10. aprīlis]] — virs valsts centrālajiem rajoniem atradās gubumākoņi, nesot lietusgāzes, vietām ducināja pērkons un tika fiksētas [[zibens]] izlādes. [[Priekuļi|Priekuļu]] novērojumu stacijā vējš brāzmās pastiprinājās līdz 16,7 m/s, savukārt Rīgā tika reģistrēta krusa un pērkona negaiss.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1513106026295435266 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1513096162882031618 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|4|10|SK}}</ref> * [[13. aprīlis]] — Rīgas līcī un piekrastes rajonos, tostarp arī Rīgā, naktī un no rīta izveidojās bieza migla, ar redzamību zem 500 metriem, [[Jelgava]]s un Rīgas pusē redzamība nepārsniedza 100-300 metrus.<ref> [http://www.delfi.lv/laika-zinas/raksti/biezaka-migla-sorit-riga-un-piekraste-diena-gaiss-iesils-lidz-13-gradiem.d?id=54241504 Biezākā migla šorīt Rīgā un piekrastē; dienā gaiss iesils līdz +13 grādiem], delfi.lv, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1514119396838490114 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|13|SK}}</ref> * [[17. aprīlis]] — saullēktā gaisa temperatūra Latvijā bija no +2 grādiem vietām piekrastē līdz –5 grādiem dažviet Vidzemē, termometra stabiņš Zosēnu novērojumu stacijā noslīdēja līdz –5,0 °C.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7502175/svetdienas-rita-laiks-ir-dzestrs-diena-bus-saulaina Svētdienas rītā laiks ir dzestrs, diena būs saulaina], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|17|SK}}</ref> Daugavpilī gaisa temperatūra pazeminājās līdz –4,3 °C, savukārt [[Gulbene|Gulbenē]], Skultē un Mērsragā valdīja sals līdz –3,5 °C.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=04&day=17&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 04/17/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski)</ref> * [[20. aprīlis]] — daudzviet gaiss iesila līdz +14, +18 grādiem, siltākais laiks valdīja Daugavpilī, +18,8 °C. Rīgā gaisa temperatūra sasniedza +18,1 °C, bet pilsētas ziemeļos (Daugavgrīvā) tikai +10,3 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1516770379062296578 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|20|SK}}</ref> * [[25. aprīlis]] — rītā daudzviet Latvijā sabiezēja migla, plkst. 5.00 mazākā redzamība bija 80 metru [[Zīlāni|Zīlānu]] meteostacijā, Jēkabpilī.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507725/pirmdien-saule-misies-ar-makoniem-vietam-islaicigi-lis Pirmdien saule mīsies ar mākoņiem, vietām īslaicīgi līs], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> Miglains laiks līdz priekšpusdienai valdīja arī Rīgā, redzamība samazinājās līdz 200-500 metriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7507888/vugd-bridina-par-miglu-riga VUGD brīdina par miglu Rīgā], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|4|25|SK}}</ref> * [[28. aprīlis]] — Alūksnes novērojumu stacijā, gaisa temperatūrai pazeminoties līdz –4,6 °C, tika uzstādīts jauns 28. aprīļa minimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords bija [[1971. gada laikapstākļi Latvijā|1971. gadā]], –4,1 °C). Savukārt Bauskas novērojumu stacijā tika atkārtots [[2004. gada laikapstākļi Latvijā|2004. gada]] uzstādītais rekords: –2,6 °C. Zem nulles gaisa temperatūra pazeminājās lielākajā daļā valsts teritorijas, izņemot dažas vietas piekrastē, tostarp arī Rīgu, pilsētas centrā naktī termometra stabiņš noslīdēja līdz +1,7 °C, bet Daugavgrīvā — līdz +3,5 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1519533746638278659 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|4|28|SK}}</ref> === Maijs === * [[2. maijs]] — agri no rīta Latvijā gaisa temperatūra daudzviet noslīdēja zem nulles, piecos rītā termometra stabiņš [[Ainaži|Ainažos]] un Ventspils lidostā pazeminājās līdz –3 grādiem. Tapāt vietām izveidojās bieza migla, [[Liepāja]]s novērojumu stacijā agrā rītā redzamība samazinājās līdz 80 metriem, bet daļā pilsētas miglas nebija.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7513005/pirmdien-gaiss-iesils-lidz-15-gradiem Pirmdien gaiss iesils līdz +15 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|2|SK}}</ref> * [[4. maijs]] — naktī gaisa temperatūra valsts teritorijā pazeminājās līdz 0, –4 grādiem, bet daļā piekrastes tā nenoslīdēja zem +4 grādiem. Aukstākais laiks valdīja Kurzemē, kur temperatūra pazeminājās līdz –4 grādiem.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7514800/dzestraka-nakts-aizvadita-kurzeme-dienas-gaita-termometra-stabins-pakapsies-lidz-13-gradiem Dzestrākā nakts aizvadīta Kurzemē, dienas laikā termometra stabiņš pakāpsies līdz +13 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Stende|Stendē]] (–4,6 °C) un Rucavā (–4,2 °C), kur attiecīgi tika pārspēts un atkārtots novērojumu stacijās aukstuma rekords.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1521880193568321540 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|4|SK}}</ref> * [[6. maijs]] — siltākā diena kopš septembra, gaisa temperatūra Dobelē paaugstinājās līdz +19,5 °C, bet Rīgā un Jelgavā termometra stabiņš sasniedza +19,6 °C.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1522611293043269633 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|6|SK}}</ref> * [[9. maijs]] — ļoti dzestrs rīts un ar salnu zāles virskārtā teritorijas lielākajā daļā.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1523528018253148160 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> Zemākā gaisa temperatūra no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] novērojumu stacijām tika reģistrēta [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur tā noslīdēja līdz –4,3 °C, bet Rucavā līdz –3,8 °C. Citviet valstī bija pārsvarā 0, –3 grādi, vienīgi Latgalē un daudzviet piekrastē bija siltāks, ap +1, +4 grādiem.<ref>[http://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/pirmdiena-bus-saulaina-visa-latvija.a455806/ Pirmdiena būs saulaina visā Latvijā], lsm.lv, {{dat|2022|5|9|SK}}</ref> * [[11. maijs]] — pirmo reizi 2022. gada pavasara sezonā gaisa temperatūra Latvijā sasniedza +20 grādus.<ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7520587/gaisa-temperatura-saja-pavasari-pirmo-reizi-sasniegusi-20-gradus Gaisa temperatūra šajā pavasarī pirmo reizi sasniegusi +20 grādus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref><ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1524356885549400065 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika novērota Rīgā, +20,2 °C, tāpat +20 grādu atzīme tika sasniegta Jelgavas (+20,1 °C), [[Dobele]]s (+20,1 °C) un Bauskas (+20,0 °C) novērojumu stacijās.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524427098315763713 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> Šie bija vēlākie +20 grādi [[21. gadsimts|21. gadsimtā]] un trešie vēlākie +20 grādi pēdējo 60 gadu novērojumu vēsturē. Rekords pieder [[1965. gads|1965. gadam]], kad pirmie +20 grādi tika reģistrēti 6. jūnijā, bet otrie vēlākie +20 °C tika novēroti [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gada]] 14. maijā.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1524362777971904512 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|11|SK}}</ref> * [[18. maijs]] — Rucavas meteoroloģisko novērojumu stacijā naktī tika uzstādīts jauns 18. maija minimālās gaisa temperatūras rekords, gaisa temperatūrai noslīdot līdz –2,0 °C. Iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1941. gads|1941. gadā]], kad termometra stabiņš noslīdēja līdz –1,6 °C.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1526783956724731905 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|18|SK}}</ref> [[Attēls:Kanieris 21mai2022.jpg|thumb|250px|Lietaina un vēsa diena pie [[Kaņiera ezers|Kaņiera ezera]], 21. maijs]] * [[20. maijs]]: ** Latvijai pāri virzījās ciklons ar atmosfēras fronti, kas nesa stipras lietusgāzes, atsevišķos rajonos tika novēroti arī daži zibens izlādes.<ref> [http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1527510807944339457 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Visintensīvāk lija Vidzemē, kur 12 stundu laikā nokrišņu daudzums daudzviet pārsniedza 20 mm, visvairāk nokrišņu bija [[Zosēni (Zosēnu pagasts)|Zosēnu]] novērojumu stacijā — 38,7 mm, bet [[Ainaži|Ainažos]] tika sasniegta mēneša nokrišņu norma, tur no plkst. 9.00 līdz plkst. 21.00 nokrišņu daudzums sasniedza 29,2 mm. Gulbenē dienas nokrišņu daudzums sasniedza 32,3 mm, [[Rēzekne|Rēzeknē]] — 28,0 mm, Madonā — 26,4 mm, Skrīveros — 25,3 mm, [[Priekuļi|Priekuļos]] — 24,4 mm, savukārt Skultē un [[Rūjiena|Rūjienā]] attiecīgi 22,2 un 22,1 mm. Mazāk lija visā Kurzemē, Zemgalē un Daugavpils apkārtnē, kur nokrišņu daudzums sasniedza tikai 0–3 mm. Rīgā vidēji nolija 10 mm.<ref>[http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1527721458247548929 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> Arī Valsts ziemeļi, gandrīz pēc mēnesi ilga sausāka laika posma, saņēma ilgi gaidīto lietu (Valgas NS diennakts nokrišņu summa sasniedza 12,6 mm) un aktivizēja veģetāciju — ar jaunu sparu sāka plaukt koki un krūmi. ** Pēcpusdienā Latvijas teritorijā tika reģistrēti lieli temperatūras kontrasti. Ap plkst. 17:00, turpinoties lietum, gaisa temperatūra [[Alūksne|Alūksnē]] sasniedza tikai +7,6 °C, turpretī [[Dobele|Dobelē]], uzspīdot saulei, termometra stabiņš paaugstinājās līdz +20,5 °C.<ref>[http://twitter.com/boms_tricis/status/1527658569126006787 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|20|SK}}</ref> * [[21. maijs]] — diennakts nokrišņu daudzums Kolkā sasniedza 16,3 mm, Madonā 12,6 mm, savukārt Zosēnos 12,3 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1528290972647538689/photo/1 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|22|SK}}</ref> * [[25. maijs]]: ** Dienas laikā Latviju šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, atsevišķos rajonos atnesot nelielu lietu.<ref>[http://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529316418600198144 Martins Bergšteins], twitter.com, {{dat|2022|5|25|SK}}</ref> Pusdienlaikā Kurzemē un valsts centrālajos rajonos laiks bija apmācies, bet Vidzemē un Latgalē spīdēja saule — līdz ar to, kamēr rietumos gaisa temperatūra bija nedaudz virs +10 grādiem, Latgalē tā tuvojās +24 grādu atzīmei. Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +23,4 °C, kas ir arī augstākā mēneša gaisa temperatūra Latvijā, par 0,1 grādu vēsāks bija Daugavpilī, kas oficiāli tiek uzskatīta par mēneša augstāko gaisa temperatūru. ** Vakarā un nakts sākumā pāri valsts centrālajiem rajoniem sāka virzīties pāri plašāka nokrišņu zona, kas nakts laikā pārvietojās austrumu virzienā, atnesot lietu arī valsts austrumu rajoniem. [[Attēls:Varaviksne Riga 2022 05 28.jpg|alt=Varavīksne virs Rīgas, 28. maijs|thumb|197x197px|[[Varavīksne]] virs Rīgas, 28. maijs]] * [[26. maijs]]: ** Eiropas eksperimentālais vētru prognozēšanas centrs Latvijas dienvidu pierobežu iekļāva 1. draudu līmenī. Kā galvenais draudu veids no negaisiem tika minētas spēcīgas vēja brāzmas un vāji [[Virpuļviesulis|virpuļviesuļi]].<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529692365627310080 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> Šī bija pirmā reize 2022. gadā, kad Latvija tika iekļauta ESTOFEX 1. līmenī.<ref>[https://www.estofex.org/cgi-bin/polygon/showforecast.cgi?text=yes&fcstfile=2022052706_202205252336_2_stormforecast.xml ESTOFEX Storm Forecast], estofex.org, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> ** Dienā pāri Latvijai virzījās un uz vietas veidojās lokālas lietus zonas. Spēcīgāka lietusgāžu zona izveidojās uz austrumiem no Rīgas un virzījās austrumu virzienā, atnesot pērkona negaisu.<ref>[https://twitter.com/MeteoLatvia/status/1529768043269742592 Martins Bergšteins, @MeteoLatvia], twitter.com, {{dat|2022|5|26|SK}}</ref> * [[28. maijs]] — vairākas vietās valsts teritorijā, visas dienas garumā, tika reģistrētas īslaicīgas lietusgāzes ar pamatīgu krusu. Lielākie lietus un [[krusa]]s mākoņi tika novēroti galvenokārt Zemgalē un Vidzemē.<ref> [http://twitter.com/boms_tricis/status/1530467747657916416 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|5|28|SK}}</ref> * [[31. maijs]] — ciklona centram šķērsojot Latvijas teritoriju, naktī un brīžiem arī dienā daudzviet ilgstoši un spēcīgi lija, vairākās novērojumu stacijās tika pārsniegta nokrišņu daudzuma norma. Visvairāk līdz rītam (līdz plkst. 9.00) nolija Ventspilī, kur nokrišņu daudzums sasniedza 29,5 mm, [[Kolka|Kolkā]] nokrišņu daudzums sasniedza 28,9 mm, Pāvilostā — 26,6 mm, bet [[Dobele|Dobelē]] — 26,3 mm. Rīgā nolija 18,2 mm, nedaudz mazāk Daugavgrīvā (16,6 mm), bet Latgalē lietus daudzums svarstījās tikai ap 1–2 mm.<ref> [http://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1531527289388908545 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref><ref> [http://ciklons.tvnet.lv/7534648/otrdien-daudzviet-gaidams-ilgstoss-lietus Otrdien daudzviet gaidāms ilgstošs lietus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|5|31|SK}}</ref> === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — ūdens temperatūra ūdenstilpēs no rīta bija no +7, +9 grādiem [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] Kurzemes piekrastē līdz +16 grādiem Daugavā pie [[Krāslava]]s un Pļaviņu ūdenskrātuvē. Lielākajā daļā Latvijas piekrastes ūdens temperatūra jūrā bija +10, +14 grādi, [[Venta|Ventā]], Lielupē un [[Aiviekste|Aiviekstē]] +14, +15 grādi, Gaujā +13, +14 grādi, Daugavā +13, +16 grādi. Lielākajos ezeros [[ūdens]] temperatūra svarstījās ap +13, +15 grādiem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7537965/udens-temperatura-peldvietas-no-7-lidz-16-gradiem Ūdens temperatūra peldvietās no 7 līdz 16 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|4|SK}}</ref> * [[6. jūnijs]] — Latvijā iestājās meteoroloģiskā [[vasara]], tā sākas, kad piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir vismaz +15 grādi.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7538732/latvija-sakas-meteorologiska-vasara Latvijā sākas meteoroloģiskā vasara], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> Savukārt dienu iepriekš, 5. jūnijā, meteoroloģiskā vasara jau sākās Dobelē un Rīgā, galvaspilsētas centrā diennakts vidējā gaisa temperatūra sasniedza +16 grādus.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sakusies-meteorologiska-vasara--sonedel-silts-laiks-bet-briziem-ari-lis.a460215/ Sākusies meteoroloģiskā vasara – šonedēļ silts laiks, bet brīžiem arī līs], lsm.lv, {{dat|2022|6|6|SK}}</ref> * [[7. jūnijs]] — vairākās meteoroloģisko novērojumu stacijās pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra paaugstinājās virs +25 grādiem, augstāko atzīmi sasniedzot Ventspilī — +26,2 °C. Virs +25 grādiem gaiss iesila arī [[Zīlāni|Zīlānos]] (+25,7 °C), Priekuļos (+25,3 °C), [[Valka|Valkā]] (+25,3 °C) un Skultē (+25,1 °C).<ref name="Meteo.lv">[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534211224761663488 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Pirmie +25 grādi 2022. gadā tika sasniegti arī Rīgā (+25,1 °C).<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/pirmo-reizi-sovasar-temperatura-virs-25-gradiem-tresdiena-bus-lietainaka.a460445/ Pirmo reizi šovasar temperatūra virs 25 grādiem; trešdiena būs lietaināka], lsm.lv, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Kolkā termometra stabiņš sasniedza vien +18,3 °C. Tikmēr dienas otrajā pusē, kā arī vakarpusē, galvenokārt virs Latvijas un [[Lietuva]]s robežas, izveidojās negaisa mākoņi, kas lēni virzoties uz ziemeļaustrumu rajoniem, atnesa lokālas, intensīvas lietusgāzes.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534198460542484480 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|7|SK}}</ref> Mākoņu un nokrišņu dēļ vietām strauji pazeminājās gaisa temperatūra, [[Ventspils|Ventspilī]] stundas laikā termometra stabiņš noslīdēja par aptuveni 10 grādiem.<ref name="Meteo.lv" /> * [[8. jūnijs]] — kamēr valsts centrālajā daļā, tostarp arī Rīgā, gaisa temperatūra sasniedza +16, +18 grādus, tikmēr [[Daugavpils|Daugavpilī]] termometra stabiņš paaugstinājās līdz +27,2 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1534604987015344131 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> Lielā daļā valsts brīžiem lija, vietām ilgstoši, Latvijas austrumu rajonos plosījās pērkona negaisi. Pēcpusdienā, ap plkst. 16.00, apvienojoties vairākiem negaisiem, spēcīgs negaiss izveidojās Vidzemes ziemeļaustrumos. Lokviedā virzoties uz ziemeļaustrumiem, tas skāra [[Smiltenes novads|Smiltenes]], [[Gulbenes novads|Gulbenes]] un [[Alūksnes novads|Alūksnes novadus]] — atnesot ļoti spēcīgas lietusgāzes un intensīvu zibeņošanu. Spēcīgākās lietusgāzes un intensīvākā zibeņošana tika novērota [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] austrumu daļā, tajā skaitā [[Ape|Apē]].<ref> [https://twitter.com/laurijss/status/1534539075440492544 Laurijs Svirskis], twitter.com, {{dat|2022|6|8|SK}}</ref> * [[10. jūnijs]] — valsts centrālos un austrumu rajonus šķērsoja negaisa mākoņi, kas atnesa spēcīgas lietusgāzes, brāzmainu vēju un krusu. Stiprākās vēja brāzmas tika fiksētas [[Dagda|Dagdā]] — 19 m/s, bet vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Gulbene|Gulbenē]] — 21,1 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1535346168347213824 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|10|SK}}</ref> * [[14. jūnijs|14.]]—[[15. jūnijs]] — Latvijas centrālajos un austrumu rajonos tika piedzīvotas ilgstošas un intensīvas lietavas, vietām izraisot plūdus. No plūdiem visvairāk cieta [[Alūksne]]s, Gulbenes un Madonas novads.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536992259085942784 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[14. jūnijs]]: ** Spēcīga ciklona dēļ, [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs]] un [[Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests]] izsludināja Latvijas centrālajai daļai oranžo, bet valsts austrumu rajoniem sarkano brīdinājumu par gaidāmajām ilgstošām un stiprām lietavam un iespējamiem [[plūdi]]em. Brīdinājumā rakstīts, ka gaidāma plaša teritoriju applūšana, kas var radīt apdraudējumu drošībai un nepieciešamību evakuēties, laikapstākļi var apgrūtināt pārvietošanos un tiks traucēta elektroenerģijas un ūdens apgāde, telekomunikāciju sakare. Gaidāmi bīstami braukšanas apstākļi pasliktinātas redzamības un akvaplanēšanas dēļ.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536269307834994691 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref><ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7543772/sarkanais-bridinajums-otrdien-valsts-austrumos-intensivi-lis-sinoptiki-prognoze-pludus Sarkanais brīdinājums: otrdien valsts austrumos intensīvi līs; sinoptiķi prognozē plūdus], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|13|SK}}</ref> ** Nakts laikā aktīvs un spēcīgs ciklons sasniedza Latvijas centrālo un austrumu daļu, daudzviet atnesot ilgstošu un stipru lietu. Naktī visvairāk lija [[Jelgava|Jelgavā]], kur 12 stundu laikā (ieskaitot 13. jūnija vakara nokrišņus) kopējais nokrišņu daudzums sasniedza 38,6 mm, bet Skrīveros — 37,3 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536606879597703169 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Dienā ilgstošas stipras lietavas turpinājās valsts austrumos, no plkst. 9.00 līdz plkst. 20.00 visvairāk nolija Gulbenē — 55,7 mm, Madonā — 52,4 mm, Alūksnē — 50,9 mm, Zīlānos — 44,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1536767101423198208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Savukārt kopš lietavu sākuma, no nakts sākuma līdz plkst. 20.00 lielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Madonā, kur nolija 81 mm, [[Jēkabpils|Jēkabpilī]] un Gulbenē — 72 mm, [[Skrīveri|Skrīveros]] — 62 mm, bet Alūksnē — 59 mm.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1536768565990277122 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> Citviet lietavu skartajos reģionos Vidzemē, Latgalē un daļā Zemgales nokrišņu daudzums svarstījās ap 20–40 milimetriem. Rīgas centrā nolija 24 mm, bet pilsētas ziemeļos lija mazāk – Daugavgrīvā nokrišņu daudzums sasniedza 17 mm, tikmēr lielākajā daļā Kurzemes nav lijis nemaz. Jelgavā tika slēgtas vairākas applūdušas ielas, bet daudzviet Zemgalē un [[Sēlija|Sēlijā]] iedzīvotāji ziņoja par applūdušiem ceļiem un dārziem.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/lietavas-vietam-izraisa-applusanu-latvijas-austrumos-lietus-mitesies-tikai-tresdien.a461444/ Lietavas vietām izraisa applūšanu; Latvijas austrumos lietus mitēsies tikai trešdien], lsm.lv, {{dat|2022|6|14|SK}}</ref> * [[15. jūnijs]] — galējos valsts austrumos, galvenokārt [[Krievija]]s pierobežā, naktī un no rīta vēl turpinājās nokrišņi. Kopš lietavu sākuma līdz plkst. 5.00 lielākais nokrišņu daudzums valsts novērojumu stacijās tika reģistrēts Gulbenē — 94 mm jeb 121% no mēneša normas. Otrajā vietā ierindojas [[Madona]] ar 91 mm jeb 124%, trešajā vietā — Alūksne ar 85 mm jeb 94%. Jēkabpilī tika reģistrēti 74 mm nokrišņu, Skrīveros — 61 mm, daudzviet citviet valsts centrālajā un austrumu daļā — ap 50 milimetriem.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7545240/latviju-skarusas-stiprakas-lietavas-kops-2017-gada-24-augusta Latviju skārušas stiprākās lietavas kopš 2017. gada 24. augusta], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|15|SK}}</ref> * [[20. jūnijs]] — pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem diennakts laikā nokrišņu daudzums [[Daugavpils|Daugavpilī]] sasniedza 29 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7548483/pirmdien-uzspides-saule-gaidami-20-gradi Pirmdien uzspīdēs saule, gaidāmi +20 grādi], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|6|20|SK}}</ref> * [[24. jūnijs]] — [[Jāņi|Jāņu dienas]] rīta visā Baltijā atnāca ar skaidru laiku. Saullēktā ap Rīgu, vietām Kurzemē un Vidzemes rietumos bija izveidojusies migla, kura līdz plkst. 9 jau bija izklīdusi. Minimālā gaisa temperatūra naktī bija +8, +12 grādu robežās, mazliet siltāks bija Rīgas centrā (+15 grādi).<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540214268158771201 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|24|SK}}</ref> * [[25. jūnijs]] — Jāņu brīvdienās sākās pirmais šīs vasaras [[karstuma vilnis]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://videscentrs.lv/|title=Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|website=videscentrs.lv|access-date=2022-06-26}}</ref> 25. jūnijs bija karstākā diena Latvijā kopš pagājušā gada jūlija,<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1540539617669267456 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> pirmo reizi 2022. gada vasaras sezonā gaisa temperatūra Latvijas teritorijā sasniedza +30 grādu atzīmi. Augstākā temperatūra tika reģistrēta [[Ventspils|Ventspilī]] (+30,6 °C), kur uzstādīts jauns 25. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekords (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1979. gada laikapstākļi Latvijā|1979. gadā]], +29,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1540747476453298176 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|25|SK}}</ref> [[Attēls:Gubumakoni Pardaugava 2022 6 29.jpg|alt=Gubu-lietus mākoņi virs Pārdaugavas, 29. jūnijā|thumb|200x200px|[[Gubu lietusmākoņi|Gubu-lietus mākoņi]] virs Pārdaugavas, 29. jūnijā]] * [[26. jūnijs]] — lielā daļā Latvijas gaisa temperatūra pārsniedza +30 grādus, karstākais laiks valdīja Ventspilī, +32,6 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128286960590850 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> Valkā maksimālā gaisa temperatūra pakāpās līdz +32,0 °C. Piecās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksmimālās gaisa temperatūras rekordi: Liepājā +29,7 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +28,9 °C), Rūjienā +31,4 °C (iepriekš. rekords [[2013. gada laikapstākļi Latvijā|2013. gadā]], +30,2 °C), Pāvilostā +31,5 °C (iepriekš. rekords [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gadā]], +29,1 °C), Priekuļos +31,6 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C) un Rēzeknē +30,9 °C (iepriekš. rekords [[2016. gada laikapstākļi Latvijā|2016. gadā]], +30,8 °C), kur labots arī jūnija trešās dekādes rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541128290861305858 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|26|SK}}</ref> * [[27. jūnijs]]: ** Rīgā un vietām citviet tika piedzīvota pirmā [[tropiskā nakts]] 2022. gadā, gaisa temperatūrai nenoslīdot zemāk par +20 grādiem. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra sasniedza +21,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,3 °C. Savukārt Ventspilī minimālā gaisa temperatūra rīta stundās bija +20,0 °C.<ref>[https://twitter.com/boms_tricis/status/1541275020319756288 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/riga-aizvadita-tropiska-nakts-pirmdiena-bus-rekordkarsta.a463019/ Rīgā aizvadīta tropiska nakts; pirmdiena būs rekordkarsta], lsm.lv, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> ** Teju visā valsts teritorijā gaisa temperatūrai pārsniedzot +30 grādu atzīmi, 18 novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi. Viskarstāks bija [[Gulbene|Gulbenē]], kur termometra stabiņš paaugstinājās līdz '''+31,7 °C''' un tika labots Latvijas 27. jūnija karstuma rekords.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541485130136670208 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|27|SK}}</ref> Valkā (Valgas NS) maksimālā gaisa temperatīura sasniedza +31,9 °C. * [[28. jūnijs]]: ** Latvijā tika novērota otra [[tropiskā nakts]]. Rīgas centrā minimālā gaisa temperatūra nenoslīdēja zemāk par +22,2 °C. Daugavgrīvas novērojumu stacijā +21,5 °C, Ventspilī +20,9 °C, bet Liepājā un Priekuļos +20,3 °C.<ref>[https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541658650640613377 Meteo.lv, @LVGMC_Meteo], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> ** Visās meteoloroģisko novērojumu stacijās, izņemot [[Kolka|Kolku]] un [[Mērsrags|Mērsragu]], tika uzstādītas jaunas 28. jūnija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam sasniedzot +30, +33 grādus.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1541853674992984065 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> Augstākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Ventspilī, +33,1 °C.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/laika-zinas/tresdien-joprojam-bus-tveicigs-daudzviet-gaidams-negaiss.a463356/ Trešdien joprojām būs tveicīgs, daudzviet gaidāms negaiss], lsm.lv, {{dat|2022|6|28|SK}}</ref> * [[29. jūnijs]] — tika aizvadīta kārtējā tropiskā nakts (minimālā gaisa teemperatūra galvaspilsētā bija +22,3 °C), ko vietām, pārsvarā Kurzemē, pavadīja pērkona lietusgāzes. Līdz plkst. 9.00 visvairāk nolija [[Saldus|Saldū]] (21,9 mm), Rucavā nokrišņu daudzums sasniedza 12,3 mm, Liepājā 11,8 mm, [[Ainaži|Ainažos]] 11,1 mm, Ventspilī 10,6 mm.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542038961455079426 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> Savukārt dienā virs Latvijas intensīvi veidojās gubu-lietus mākoņi, kas daudzviet atnesa pērkona negaisu un stipru lietu. No plkst. 10.00 līdz plkst. 14.00 lielākais nokrišņu daudzums tika novērots [[Rūjiena|Rūjienā]] (26 mm), Gulbenē (18 mm) un [[Alūksne|Alūksnē]] (16 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542112437838794752 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|6|29|SK}}</ref> === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — galvaspilsētā tika reģistrēta ceturtā [[tropiskā nakts]], minimālā gaisa temperatūra bija +21,6 °C. Kurzemes rietumu rajonus naktī un no rīta šķērsoja intensīvi negaisa mākoņi, atnesot ne tikai lietusgāzes, bet arī vēja brāzmas. Visstiprākās lietusgāzes un vēja brāzmas tika fiksētas [[Liepāja|Liepājā]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 45 mm (mēneša norma 64,3 mm) un vējš brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542746136389230594 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> Tikmēr dienā daudzviet turpinājās karsts laiks, divās meteoroloģisko novērojumu stacijās tika uzstādīti jauni maksimālās gaisa temperatūras rekordi: [[Priekuļi|Priekuļos]] +30,4 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[1997. gads|1997. gadā]], +29,7 °C) un [[Zīlāni|Zīlānos]] +30,0 °C (iepriekšējais rekords tika uzstādīts [[2011. gada laikapstākļi Latvijā|2011. gadā]], +29,6 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1542914534016442368 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|1|SK}}</ref> * [[2. jūlijs]]: ** 6 novērojumu stacijās tika aizvadīta [[tropiskā nakts]]. Minimālā gaisa temperatūra Rīgas centrā bija +22,0 °C, bet Daugavgrīvā +21,7 °C. Tāpat ļoti silta nakts tika piedzīvota Skultē (+20,8 °C), Ventspilī (+20,7 °C), [[Mērsrags|Mērsragā]] (+20,5 °C) un [[Stende|Stendē]] (+20,2 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543136105159081986 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> ** No dienvidrietumiem Latvijas teritoriju šķērsoja [[aukstā atmosfēras fronte]], daudzviet valsts rietumu un centrālajos rajonos nesot pērkona negaisu, lietusgāzes un vietām arī krasas [[vējš|vēja]] brāzmas.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/sestdien-dala-latvijas-gaidams-karstuma-rekords-no-rietumiem-naks-vesums.a463814/ Sestdien daļā Latvijas gaidāms karstuma rekords, no rietumiem nāks vēsums], lsm.lv, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Reģionos, kurus skāra aukstā fronte, tika novērota strauja gaisa temperatūras pazemināšana, pēcpusdienā Kurzemē, bet vēlāk arī citviet Latvijas centrālajā daļā termometra stabiņš noslīdēja zem +20 grādiem.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543224601777524738 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> Pirms aukstas frontes ierašanās, astoņās novērojumu stacijās tika pārspēti 2. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet divās — atkārtoti.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1543309188876615682 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|2|SK}}</ref> * [[6. jūlijs]] — virzoties plašai nokrišņu zonai pāri Latvijas dienvidaustrumu rajoniem, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts [[Daugavpils|Daugavpilī]], kur diennakts laikā nolija 10,4 mm.<ref> [http://ogimet.com/cgi-bin/gsynext?lang=en&state=Latv&rank=24&ano=2022&mes=07&day=06&hora=23&Send=send Ranking of selected weather parameters for Latvia 07/06/2022 at 23:00 UTC], ogimet.com, (angliski), {{dat|2022|7|6|SK}}</ref> * [[10. jūlijs]] — pie Liepājas un [[Pāvilosta|Pāvilostas]] agrā rītā intensīvi zibeņoja, savukārt Skultes meteostacijā, [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], dažu stundu laikā nokrišņu daudzums sasniedza 30 mm, bet diennaktī — 44 mm jeb 59% no mēneša normas.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1545972485899927552 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Negaisi un lietusgāzes tika novēroti arī vietām citviet valstī, tostarp arī Rīgā. Pēcpusdienā, piemēram [[Teika (Rīga)|Teikā]] un [[Purvciems|Purvciemā]] plosījās negaiss, bet [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] nav lijis.<ref> [https://www.tvnet.lv/7561495/video-pludu-del-pie-gaisa-tilta-riga-bija-apstajusies-1-marsruta-tramvaja-kustiba-sobrid-satiksme-atjaunota?_ga=2.199633129.636044261.1657554513-521278949.1588450321 Video ⟩ Plūdu dēļ pie Gaisa tilta Rīgā bija apstājusies 1.maršruta tramvaja kustība; šobrīd satiksme atjaunota], tvnet.lv, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> Lai arī Rīgas centrā esošā meteostacija fiksējusi tikai 6 mm lietus, dažās Rīgas daļās tika applūdinātas ielas.<ref> [https://twitter.com/boms_tricis/status/1546138412641566721 Toms Bricis], twitter.com, {{dat|2022|7|10|SK}}</ref> * [[12. jūlijs]] — sākot no austrumiem, Latvijas teritoriju naktī šķersoja plaša nokrišņu zona, daudzviet atnesot ilgstošu lietu un brāzmainu vēju. Nakts laikā visvairāk lija Daugavpilī (25,0 mm), [[Dagda|Dagdā]] (24,5 mm) un [[Sīļi|Sīļos]] (23,9 mm).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546747985144549377 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> Dienā ilgstoši nokrišņi turpinājās valsts austrumu un centralājos rajonos, lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts Skrīveru, Jelgavas, [[Daugavpils]] un Rīgas novērojumu stacijās.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1546948276196343811 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|12|SK}}</ref> [[Attēls:Negaiss Vakarbulli.jpg|alt=Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs|thumb|187x187px|Negaiss Vakarbuļļos, 2022. gada 15. jūlijs]] * [[13. jūlijs]] — rītā vietām Kurzemē spēcīgi lija, visintensīvāk — Stendes pusē, citviet rīts atnāca ar saulainu laiku.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1547043928641249281 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref><ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1547094081171607552 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> Saskaņā ar [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] datiem lielākais nokrišņu daudzums diennakts laikā bija [[Talsi|Talsu]] novada Stendē, kur nolija 50 mm jeb 65% no visa mēneša klimatiskās normas. Jelgavas novada [[Staļģene|Staļģenē]] nolija 49 mm, Skrīveros 47 mm, Madonā un Bauskā 38 mm, Rīgā 31 mm, Daugavpilī 30 mm.<ref> [https://www.lsm.lv/raksts/laika-zinas/latvija/latvija-vietam-nolijusi-puse-menesa-normas-igaunija-plosijies-virpulviesulis.a465177/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Latvijā vietām nolijusi puse mēneša normas; Igaunijā plosījies virpuļviesulis], lsm.lv, {{dat|2022|7|13|SK}}</ref> * [[15. jūlijs]] — Kurzemes centrālajā un ziemeļu daļā, kā arī Vidzemē naktī tika reģistrētas intensīvas lietusgāzes. Lielākais nokrišņu daudzums tika fiksēts [[Zvejniekciems|Zvejniekciemā]], kur kopš 14.07. vakara lietus summa sasniedza 49,4 mm jeb 66% no mēneša normas.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7564895/piektdien-latvija-vietam-stipri-lis-dardes-perkons Piektdien Latvijā vietām stipri līs; dārdēs pērkons], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|15|SK}}</ref> * [[21. jūlijs]] — maksimālā gaisa temperatūra vietām tuvojās +30 grādiem, Rīgas un Ventspils lidostās tika fiksēti +28 grādi. No LVĢMC staciju datiem plkst. 17.00 [[Stende|Stendē]] tika reģistrēti +28,9 °C, bet maksimums bija +29,6 °C, no LVC stacijām +30,1 grāds tika reģistrēts [[Usma|Usmā]].<ref> [https://twitter.com/meteolapa/status/1550135342816055298 meteolapa.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|21|SK}}</ref> * [[22. jūlijs]] — diena visā Latvijā bija saulaina un skaidra, teritorijas lielākajā daļā gaisa temperatūra sasniedza +27, +31 grādu, vēsākais laiks valdīja Kurzemes piekrastē, Liepājā temperatūrai nesasniedzot +25 grādus. Tikmēr viskarstāks LVĢMC novērojumu tīklā bija [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Bauska|Bauskā]], termometra stabiņam paaugstinoties līdz +30,8 °C. Savukārt [[Kolka|Kolkas]] novērojumu stacijā tika uzstādīts jauns 22. jūlija maksimālās gaisa temperatūras rekords, +28,1 °C (iepriekšējāis rekords tika fiksēts [[2010. gada laikapstākļi Latvijā|2010. gadā]], +27,8 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1550524736706416645 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|22|SK}}</ref> * [[26. jūlijs]] — dienas pirmajā pusē Kurzemi, bet vēlāk arī pārējo valsti šķērsoja aukstā atmosfēras fronte, daudzviet lija, atsevišķos rajonos stipri. Pirms frontes ierāšanos, plkst. 13.00 [[Jelgava|Jelgavas]] novērojumu stacijā gaisa temperatūra paaugstinājās līdz +26,7 °C, tikmēr [[Liepāja|Liepājā]] šajā laikā termometra stabiņš noslīdēja līdz +18,4 °C.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1551875997649313792 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|7|26|SK}}</ref> * [[29. jūlijs]] — divās novērojumu stacijās, [[Liepāja|Liepājā]] un [[Saldus|Saldū]], tika uzstādīti jauni minimālās gaisa temperatūras rekordi, termometra stabiņam noslīdot attiecīgi līdz +8,7 °C un +7,9 °C. Vēl zemāka gaisa temperatūra tika reģistrēta [[Rucava|Rucavā]] (+6,2 °C), kur tika atkārtots aukstuma rekords, un [[Stende|Stendē]] (+6,0 °C).<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1552998422768226304 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|29|SK}}</ref> * [[30. jūlijs]] — aizvādītā nakts daudzviet bija auksta un vēsāka par iepriekšējo, zemākā gaisa temperatūra tika reģistrēta Stendē (+5,1 °C), kur tika fiksēts jauns dienas minimālās gaisa temperatūras rekords. Tāpat aukstuma rekords tika pārspēts arī [[Kolka|Kolkā]], gaisam atdzisot līdz +7,8 °C.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553259930681049088 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> Nav labots visas Latvijas aukstuma rekords — [[1976. gads|1976. gada]] 30. jūlijā reģistrētie +4,7 grādi. Rīgā gaisa temperatūra nakts izskaņā noslīdēja līdz +12,2 grādiem pilsētas centrā un līdz +16,5 grādiem Daugavgrīvā, savukārt [[Rīga|Rīgas]] lidostā, termometra stabiņam pazeminoties līdz +6 grādiem, tika pārspēts 30. jūlija galvaspilsētas aukstuma rekords.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7574688/pec-vesas-nakts-sestdien-gaiss-iesils-lidz-23-gradiem?_ga=2.32430266.505802196.1659111719-521278949.1588450321 Pēc vēsas nakts sestdien gaiss iesils līdz 23 grādiem], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|7|30|SK}}</ref> === Augusts === * [[1. augusts]] — dienvidu ciklonam sasniedzot Latviju, naktī valsts centrālajos un austrumu novados ilgstoši un vietām stipri lija. Plašā teritorijā nokrišņu daudzums pārsniedza 20 mm, Kurzemē pārsvarā saglabājās sauss laiks, bet visvairāk nakts laikā nolija [[Skrīveri|Skrīveros]], kur nokrišņu daudzums sasniedza 57 mm, [[Bauska|Bauskā]] — 46,4 mm, savukārt [[Zosēni|Zosēnos]] — 43,2 mm.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7575357/izsludinats-oranzas-pakapes-bridinajums-par-loti-stipru-lietu Izsludināts oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti stipru lietu], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> Rīgā nakts nokrišņu daudzums sasniedza 14,4 mm. Dienā ilgstošs un brīžiem stiprs lietus turpinājās valsts austrumu daļā.<ref> [https://twitter.com/LVGMC_Meteo/status/1553991954098176000 Meteo.lv], twitter.com, {{dat|2022|8|1|SK}}</ref> * [[4. augusts]] — anticiklona ietekmē valdīja sauss un saulains laiks, atbilstoši [[LVĢMC]] datiem maksimālā gaisa temperatūra bija no +25,0 grādiem [[Ventspils]] ostā līdz +30,9 grādiem Mērsragā.<ref> [https://ciklons.tvnet.lv/7578403/darba-nedela-noslegsies-ar-karstu-laiku Darba nedēļa noslēgsies ar karstu laiku], ciklons.tvnet.lv, {{dat|2022|8|5|SK}}</ref> * [[6. augusts]] — pāri Latvijai no rietumiem virzījās atmosfēras fronte ar nokrišņu zonu, daudzviet uzlija, bet valsts austrumu daļā vietām tika reģistrētas stipras pērkona lietusgāzes. Vienas stundas laikā [[Alūksne|Alūksnē]] no negaisa mākoņa nolija 28 mm, bet [[Gulbene|Gulbenē]] tika fiksēts stiprs [[vējš]], kas brāzmās pastiprinājās līdz 19 m/s.<ref> [https://twitter.com/meteozinas/status/1555875956602159104 Jānis Trallis], twitter.com, {{dat|2022|8|6|SK}}</ref> == Gada pārskati == === Gaisa temperatūras Latvijā === Mēneša minimālā un maksimālā gaisa temperatūras vienpadsmit [[Latvija]]s meteoroloģiskajās novērošanas stacijās. * Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] mājas lapas.<ref name="ReferenceA">[https://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461 Novērojumi / Meteoroloģija / Datu meklēšana], meteo.lv</ref> * Dati par Valku ([[Valga]]s novērojumu stacija) no Igaunijas Vides aģentūras mājas lapas.<ref>[https://www.ilmateenistus.ee/ilm/ilmavaatlused/vaatlusandmed/?lang=en Observations / Observation data], ilmateenistus.ee</ref> {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–4,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+0,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–0,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–9,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–5,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–12,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–11,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–7,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–10,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–18,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–13,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–16,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–17,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–14,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–1,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|–19,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–20,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–8,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|–2,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} {| class="wikitable" style="font-size:95%;border:0px;line-height:175%;" |- bgcolor="#CCCCCC" | align="center" colspan="16" bgcolor="#CCCCCC" | '''[[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša maksimums [[2022]]. gadā ( [[°C]] )''' |- ! width="40" rowspan="2" | Nr. ! width="120" rowspan="2" | Vieta ! width="600" colspan="12" | Mēnesis ! width="5" | ! width="100" rowspan="2" colspan="2" | Gadā |- bgcolor="#CCCCCC" ! width="50" | [[Janvāra klimats Latvijā|Jan]] ! width="50" | [[Februāra klimats Latvijā|Feb]] ! width="50" | [[Marta klimats Latvijā|Mar]] ! width="50" | [[Aprīļa klimats Latvijā|Apr]] ! width="50" | [[Maija klimats Latvijā|Mai]] ! width="50" | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūn]] ! width="50" | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūl]] ! width="50" | [[Augusta klimats Latvijā|Aug]] ! width="50" | [[Septembra klimats Latvijā|Sep]] ! width="50" | [[Oktobra klimats Latvijā|Okt]] ! width="50" | [[Novembra klimats Latvijā|Nov]] ! width="50" | [[Decembra klimats Latvijā|Dec]] |- | align="center" | 1 | align="left" | [[Liepāja]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 2 | align="left" | [[Ventspils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+16,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+33,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 3 | align="left" | [[Kolka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+8,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+12,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+27,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 4 | align="left" | [[Saldus]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 5 | align="left" | [[Bauska]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+7,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+18,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 6 | align="left" | [[Ainaži]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+6,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+10,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+20,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 7 | align="left" | [[Zosēni]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+21,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,6}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 8 | align="left" | [[Valka]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+32,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 9 | align="left" | [[Alūksne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+4,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+11,5}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,8}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 10 | align="left" | [[Rēzekne]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+3,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,1}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+13,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+17,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+22,2}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+30,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |- | align="center" | 11 | align="left" | [[Daugavpils]] | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,7}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+5,9}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+15,4}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+19,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+23,3}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|+31,0}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} | | align="center" {{Temperatūras krāsa|-}} |} === Laikapstākļu statistika Rīgā === [[Gaisa temperatūra]]s absolūtais mēneša minimums, maksimums ([[°C]]) un mēneša vidējā temperatūra, kā arī tās novirze no ilggadējās novērojumu normas. Mēneša [[Nokrišņi|nokrišņu]] summa ([[Milimetrs|mm]]), nokrišņu summa pa dekādēm un vienas [[diennakts]] nokrišņu maksimums. Dati no Rīgas centra meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte".<ref name="ReferenceA"/> <!-- krāsu paraugi ievietošanai | style="background:#XXXXXX;"| min temp krāsa 99C7FF max temp krāsa FFCA7A *** zem normas temp krāsa CCE3FF virs 5 grādi B2D5FF virs normas temp krāsa FFDEAD virs 5 grādi FFCA7A nokrišņi min mēnesis/dekāde/diena FFFFFF nokrišņi max mēnesis/dekāde/diena 99C7FF --> {| | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="560" colspan="10" style="background:#DDDDDD;" | [[Temperatūra]] |- !width="100" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Mēnesis !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Minimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Maksimums !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums !width="215" colspan="5" style="background:#DDDDDD; font-size: 90%;" | Vidējā mēneša un dekādes temp. |- | [[Janvāra klimats Latvijā|Janvāris]] | <center> –12,5 °C | [[12. janvāris]] | <center> +6,9 °C | [[13. janvāris]] | {{Temperatūras krāsa|+0,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+2,2}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|0,1}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} |- | [[Februāra klimats Latvijā|Februāris]] | <center> –5,6 °C | [[2. februāris|2.]], [[3. februāris]] | <center> +7,6 °C | [[28. februāris]] | {{Temperatūras krāsa|+1,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+3,3}} | {{Temperatūras krāsa|–0,1}} | {{Temperatūras krāsa|2,4}} | {{Temperatūras krāsa|1,7}} |- | [[Marta klimats Latvijā|Marts]] | <center> –7,1 °C | [[10. marts]] | <center> +15,2 °C | [[25. marts]] | {{Temperatūras krāsa|+2,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+0,8}} | {{Temperatūras krāsa|0,0}} | {{Temperatūras krāsa|3,1}} | {{Temperatūras krāsa|3,9}} |- | [[Aprīļa klimats Latvijā|Aprīlis]] | <center> –3,5 °C | [[1. aprīlis]] | <center> +19,0 °C | [[21. aprīlis]] | {{Temperatūras krāsa|+6,1}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,3}} | {{Temperatūras krāsa|3,3}} | {{Temperatūras krāsa|6,6}} | {{Temperatūras krāsa|8,3}} |- | [[Maija klimats Latvijā|Maijs]] | <center> +1,8 °C | [[4. maijs]] | <center> +21,7 °C | [[24. maijs]] | {{Temperatūras krāsa|+11,3}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|–1,7}} | {{Temperatūras krāsa|9,7}} | {{Temperatūras krāsa|11,4}} | {{Temperatūras krāsa|12,5}} |- | [[Jūnija klimats Latvijā|Jūnijs]] | <center> +9,0 °C | [[4. jūnijs]] | <center> +31,7 °C | [[28. jūnijs]] | {{Temperatūras krāsa|+18,2}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|+1,5}} | {{Temperatūras krāsa|16,1}} | {{Temperatūras krāsa|16,0}} | {{Temperatūras krāsa|22,5}} |- | [[Jūlija klimats Latvijā|Jūlijs]] | <center> +11,1 °C | [[16. jūlijs]] | <center> +30,7 °C | [[2. jūlijs]] | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|19,8}} | {{Temperatūras krāsa|17,2}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Augusta klimats Latvijā|Augusts]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Septembra klimats Latvijā|Septembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Oktobra klimats Latvijā|Oktobris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Novembra klimats Latvijā|Novembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- | [[Decembra klimats Latvijā|Decembris]] | <center> °C | | <center> °C | | {{Temperatūras krāsa|}} °C | {{Temperatūras krāsa Novirze no normas|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} | {{Temperatūras krāsa|}} |- |} | valign="top" | {| class="wikitable" border=1 !width="240" colspan="6" style="background:#DDDDDD;" | [[Nokrišņi]] |- !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Summa !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 1. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 2. !width="35" style="background:#D9EAFD; font-size: 90%;" | 3. !width="70" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Diennaktī !width="100" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Datums |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 51,1 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 12,8 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 25,2 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[31. janvāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 52,3 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,7 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 22,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 8,5 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 10,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[7. februāris]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 4,7 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,1 | bgcolor="#FFFFFF" style="font-size: 95%;" | <center> 0,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 2,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 1,5 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[29. marts]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 32,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 5,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 6,1 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 6,7 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[6. aprīlis]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 69,9 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 0,2 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 21,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,6 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 17,0 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[30. maijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 56,6 mm | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 20,9 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 32,4 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 3,3 | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 23,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[14. jūnijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 13,0 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> 48,1 | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> 30,8 mm | bgcolor="#CCE3FF" | [[12. jūlijs]] |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |- | bgcolor="#CCE3FF" | <center> — | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#D9EAFD" style="font-size: 95%;" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | <center> | bgcolor="#CCE3FF" | |} |} === Gaisa temperatūras fakti Rīgā === {{Col-begin|width=50%}} Dienas zemākā gaisa temperatūra un nakts augstākā gaisa temperatūra Rīgā. Dati no [[Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs|Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra]] meteoroloģiskās novērojumu stacijas "Rīga—Universitāte". {{Col-2}} Zemākā gaisa temperatūra dienā: * −1,9 °C — [[1. februāris]] * −1,7 °C — [[12. janvāris]] * −1,6 °C — [[4. februāris]] * −1,4 °C — [[3. februāris]] * −1,2 °C — [[11. janvāris]] {{Col-2}} Augstākā gaisa temperatūra naktī: * +22,3 °C — [[29. jūnijs]] * +22,2 °C — [[28. jūnijs]] * +22,0 °C — [[2. jūlijs]] * +21,6 °C — [[1. jūlijs]] * +21,0 °C — [[27. jūnijs]] {{Col-end}} == Skatīt arī == * [[Latvijas klimats]] * [[Rīgas klimats]] * [[2022. gads Latvijā]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{Meteo atsauce}} {{atsauces2}} == Ārējās saites == {{Meteo ārējā saite}} {{Latvijas laikapstākļi}} [[Kategorija:Latvijas klimats]] [[Kategorija:2022. gads Latvijā]] oy55a5n5r5airqvj3jf7za2ulwwjfwy 0 501039 3667420 3661750 2022-08-06T14:42:22Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Facial Chronicle - b.12, p.177 - Edigu's invasion.jpg|thumb|270px|Edigeja karagājiens uz Maskavu 1408. gadā.]] '''Edigejs''' (ﺋﻳﺩﺌﮔﻪﻲ, {{val-mn|Едигей}} — ''Idiqu'', ap 1352–1419) bija [[Nogaju orda|nogajiešu]] [[emīrs]] no mangitu [[klans|klana]], kurš pēc viņa pretinieka hana [[Tohtamišs|Tohtamiša]] nāves no 1395. līdz 1418. gadam valdīja [[Zelta Orda]]s hanu [[Timurs Kutlugs|Timura Kutluga]] (1395—1399), [[Šadibeks|Šadibeka]] (1399—1408), [[Bulats|Bulata]] (1407—1411), Timura Kutluga dēla Timura (1411—1412) un Čokres (1414—1416) vārdā, cīnoties ar hana Tohtamiša dēliem Džalaladinu (1412—1413), Kerimu Birdi (1413—1414) un Kepeku (1414). == Dzīvesgājums == Dzimis aptuveni 1352. gadā [[Bejs|beklerbeka]] Baltičaka ģimenē, kuru 1378. gadā nogalināja hans Tohtamišs. Edigeja māsa apprecējās ar [[Samarkanda]]s emīru [[Tamerlans|Tamerlanu]] un viņš izvirzījās par vienu no galvenajiem karavadoņiem, vadot Tamerlana karaspēku 1391. gada karagājienā pret hanu Tohtamišu. kļuva hans Timurs Kutlugs. Kad 1395. gadā [[Tamerlans]] nopostīja Zelta Ordas galvaspilsētu [[Saraja|Saraju Berki]] un [[Krima]]s ostas, hans Tohtamišs aizbēga pie Lietuvas dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta]], par Ordas hanu (krievu avotos — [[cars|caru]]) Tamerlans iecēla hana [[Urushans|Urusa]] mazdēlu Timuru Kutlugu. 1398. gadā Vītauts ieņēma cietoksni pie Dņepras upes grīvas un paplašināja Lietuvas teritoriju līdz pat [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastei. 1399. gada maijā viņš [[Kijeva|Kijevā]] izsludināja krusta karu pret tatāriem, ko apstiprināja [[Romas pāvests]] [[Bonifācijs IX]]. 1399. gadā Zelta Ordas karaspēks Edigeja vadībā uzvarēja Lietuvas karaspēku [[Kauja pie Vorsklas|kaujā pie Vorsklas]]. Edigejs veica valsts apvērsumu, nogalināja Timuru Kutlugu un par hanu iecēla viņa jaunāko brāli Šadibeku. Pēc Tamerlana nāves Edigejs par [[Horezma]]s emīru iecēla savu vasali Inku. 1407. gadā Edigejs sastrīdējās ar Šadibeku un par hanu iecēla viņa dēlu Bulatu (Puladu). 1408. gadā Edigejs nopostīja [[Maskavas kņaziste]]s pilsētas un [[Rjazaņa|Rjazaņu]], taču Maskava atpirkās, samaksājot 3000 [[rublis|rubļu]]. 1411. gadā par Ordas hanu kļuva Timura Kutluga dēls Timurs, kas sacēlās pret Edigeja virsvaru, Edigejs bēga uz Horezmu, taču drīz vien atgriezās Ordā un 1416. gadā ieņēma Kijivu. 1419. gadā viņu nogalināja kāds no Tohtamiša dēliem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]] t2t22teltelcdlxoz1f2zfrw471k9zj 3667421 3667420 2022-08-06T14:43:43Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Facial Chronicle - b.12, p.177 - Edigu's invasion.jpg|thumb|270px|Edigeja karagājiens uz Maskavu 1408. gadā.]] '''Edigejs''' (ﺋﻳﺩﺌﮔﻪﻲ, {{val-mn|Едигей}} — ''Idiqu'', ap 1352–1419) bija [[Nogaju orda|nogajiešu]] [[emīrs]] no mangitu [[klans|klana]], kurš pēc viņa pretinieka hana [[Tohtamišs|Tohtamiša]] nāves no 1395. līdz 1418. gadam valdīja [[Zelta Orda]]s hanu [[Timurs Kutlugs|Timura Kutluga]] (1395—1399), [[Šadibeks|Šadibeka]] (1399—1408), [[Bulats|Bulata]] (1407—1411), Timura Kutluga dēla Timura (1411—1412) un Čokres (1414—1416) vārdā, cīnoties ar hana Tohtamiša dēliem Džalaladinu (1412—1413), Kerimu Birdi (1413—1414) un Kepeku (1414). == Dzīvesgājums == Dzimis aptuveni 1352. gadā [[Bejs|beklerbeka]] Baltičaka ģimenē, kuru 1378. gadā nogalināja hans Tohtamišs. Edigeja māsa apprecējās ar [[Samarkanda]]s emīru [[Tamerlans|Tamerlanu]] un viņš izvirzījās par vienu no galvenajiem karavadoņiem, vadot Tamerlana karaspēku 1391. gada karagājienā pret hanu Tohtamišu. Kad 1395. gadā [[Tamerlans]] nopostīja Zelta Ordas galvaspilsētu [[Saraja|Saraju Berki]] un [[Krima]]s ostas, hans Tohtamišs aizbēga pie Lietuvas dižkunigaiša [[Vītauts Dižais|Vītauta]], par Ordas hanu (krievu avotos — [[cars|caru]]) Tamerlans iecēla hana [[Urushans|Urusa]] mazdēlu Timuru Kutlugu. 1398. gadā Vītauts ieņēma cietoksni pie Dņepras upes grīvas un paplašināja Lietuvas teritoriju līdz pat [[Melnā jūra|Melnās jūras]] piekrastei. 1399. gada maijā viņš [[Kijeva|Kijevā]] izsludināja krusta karu pret tatāriem, ko apstiprināja [[Romas pāvests]] [[Bonifācijs IX]]. 1399. gadā Zelta Ordas karaspēks Edigeja vadībā uzvarēja Lietuvas karaspēku [[Kauja pie Vorsklas|kaujā pie Vorsklas]]. Edigejs veica valsts apvērsumu, nogalināja Timuru Kutlugu un par hanu iecēla viņa jaunāko brāli Šadibeku. Pēc Tamerlana nāves Edigejs par [[Horezma]]s emīru iecēla savu vasali Inku. 1407. gadā Edigejs sastrīdējās ar Šadibeku un par hanu iecēla viņa dēlu Bulatu (Puladu). 1408. gadā Edigejs nopostīja [[Maskavas kņaziste]]s pilsētas un [[Rjazaņa|Rjazaņu]], taču Maskava atpirkās, samaksājot 3000 [[rublis|rubļu]]. 1411. gadā par Ordas hanu kļuva Timura Kutluga dēls Timurs, kas sacēlās pret Edigeja virsvaru, Edigejs bēga uz Horezmu, taču drīz vien atgriezās Ordā un 1416. gadā ieņēma Kijivu. 1419. gadā viņu nogalināja kāds no Tohtamiša dēliem. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Krievija-aizmetnis}} {{vēsture-aizmetnis}} {{biogrāfija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Musulmaņi]] [[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]] sgy7kvdw94hyxvmfs2ptk4db9rqhfc8 0 502131 3667307 3544153 2022-08-06T12:45:52Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Jaundrusti | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Smiltenes novads]] | subdivision_name2 = [[Drustu pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|06|05||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2115 |title=Informācija par objektu: Jaundrusti |accessdate={{dat|2022|01|26||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 26 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 12 | lats = 19 | latNS = N | longd = 25 | longm = 58 | longs = 28 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4132 | var_id = 100112897 | lgia_id = 2115 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Jaundrusti''' (agrāk arī '''Jaundrustu muiža''') ir ciems [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Drustu pagasts|Drustu pagastā]]. Apdzīvotā vieta atrodas pagasta dienvidaustrumu daļā, [[Jaundrustu ezers|Jaundrustu ezera]] krastā, pie autoceļa [[P29]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Drustu pagasta ciemi}} gr2w867mrnq1atswttkn9rifnswzwwn 0 503215 3667308 3553144 2022-08-06T12:46:34Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bormaņi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Smiltenes novads]] | subdivision_name2 = [[Raunas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|05|29||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=42921 |title=Informācija par objektu: Bormaņi |accessdate={{dat|2022|02|08||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 17 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 20 | lats = 18 | latNS = N | longd = 25 | longm = 38 | longs = 10 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4131 | var_id = 100115322 | lgia_id = 42921 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Bormaņi''' (agrāk arī '''Bormaņu muiža''') ir ciems [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Raunas pagasts|Raunas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V234]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Raunas pagasta ciemi}} m1a3wf5hgb8bnp1sis94zmkx0wwziy2 0 503218 3667312 3553279 2022-08-06T12:48:22Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Cimza | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Smiltenes novads]] | subdivision_name2 = [[Raunas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2000|12|07||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=42927 |title=Informācija par objektu: Cimza |accessdate={{dat|2022|02|08||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 40 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 20 | lats = 55 | latNS = N | longd = 25 | longm = 37 | longs = 25 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4131 | var_id = 100115330 | lgia_id = 42927 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Cimza''' (agrāk arī '''Cimzas muiža''') ir ciems [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Raunas pagasts|Raunas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V298]], [[Cimziņa]]s upes krasta. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Raunas pagasta ciemi}} 29dfv76ik45nf7kmekeuej72snvu7kv 0 503239 3667310 3553468 2022-08-06T12:47:44Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Marijkalns | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Smiltenes novads]] | subdivision_name2 = [[Raunas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|05|29||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=42925 |title=Informācija par objektu: Marijkalns |accessdate={{dat|2022|02|09||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 12 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 19 | lats = 01 | latNS = N | longd = 25 | longm = 37 | longs = 49 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4131 | var_id = 100115388 | lgia_id = 42925 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Marijkalns''' (agrāk arī '''Marijkalna muiža''') ir ciems [[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Raunas pagasts|Raunas pagastā]]. Atrodas pagasta centrālajā daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P28]], [[Klampupe]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Raunas pagasta ciemi}} a237plpt29yr17n2patgz8a146h0m3u 0 503452 3667334 3555617 2022-08-06T13:01:02Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Ārciema stacija | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Pāles pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=31918 |title=Informācija par objektu: Ārciema stacija |accessdate={{dat|2022|02|11||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 41 | lats = 03 | latNS = N | longd = 24 | longm = 47 | longs = 48 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = NAV_ATRASTS | var_id = NAV_ATRASTS | lgia_id = 31918 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Ārciema stacija''' (arī '''Stacijas gals''') ir ciems [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Pāles pagasts|Pāles pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu rietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V123]], [[Pērļupe (Limbažu novads)|Pērļupes]] upes krastā. 1911. gadā vairākus kilometrus uz ziemeļiem no [[Ārciema muiža]]s centra atklāja šaursliežu dzelzceļa [[Dzelzceļa līnija Ainaži—Valmiera—Smiltene|līnijas Ainaži—Valmiera—Smiltene]] vilcienu izmaiņas punktu ''Erkull'', ko 1919. gadā pārdēvēja par [[Ārciems (stacija)|Ārciemu]]. 1977. gadā vilcienu kustību caur Ārciema staciju pārtrauca. Apdzīvotā vieta veidojusies ap Ārciema staciju. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Pāles pagasta ciemi}} o372jjau06i4wc2vw56ebg6rryg7o1y 0 503668 3667309 3558125 2022-08-06T12:47:12Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lapsiņas | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Viļķenes pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|05|14||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2607 |title=Informācija par objektu: Lapsiņas |accessdate={{dat|2022|02|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 8 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 33 | lats = 48 | latNS = N | longd = 24 | longm = 28 | longs = 04 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4050 | var_id = 100148297 | lgia_id = 2607 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Lapsiņas''' (arī '''Lapsiņu kakts''') ir ciems [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Viļķenes pagasts|Viļķenes pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas nomaļus no valsts autoceļiem, [[Kurliņupe]]s upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Viļķenes pagasta ciemi}} jv3yw1mn849p6myl8i7ty9qhfm0fpdg 0 507675 3667402 3640943 2022-08-06T14:00:22Z Biafra 13794 arī īsti negribu piekrist. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Bohuslava | official_name = ''Богуслав'' | settlement_type = pilsēta | other_name = | image_skyline = Богуслав із правого берега Росі. Фото Романа Маленкова.jpg | imagesize = | image_caption = | image_flag = Boguslav town prapor.png | image_shield = Gerb-boguslav.png | shield_size = 70px | pushpin_map = Ukraina#Kijevas apgabals | latd = 49| latm = 32| lats = 48| latNS = N | longd = 30| longm = 52| longs = 22| longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Kijivas apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Obuhivas rajons]] | established_title = Dibināta | established_date = 1032 | established_title1 = Magdeburgas tiesības | established_date1 = 1620 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1938 | seat_type = | seat = | area_total_km2 = 71 | elevation_m = 148 | population_footnotes = | population_total = 16190 | population_as_of = {{dat|2019|||SK|bez}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_urban = | population_metro = | population_density = | population_density_rank = | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 09701 | area_code = +380 4561 | website = {{url|https://boguslavmrada.com.ua/}} | footnotes = }} '''Bohuslava''' ({{Val|uk|Богуслав}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s vidienē, [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] [[Obuhivas rajons|Obuhivas rajonā]].<ref>{{PZT|115|Boguslava}}</ref> Izvietojusies apgabala dienvidaustrumos [[Rosa (upe)|Rosa]]s upes krastos 126 km no [[galvaspilsēta]]s [[Kijiva]]s. Līdz 2020. gadam rajona centrs. == Vēsture == Tiek uzskatīts, ka pilsētu 1032. gadā dibinājis [[Kijeva]]s kņazs [[Jaroslavs Vladimirovičs|Jaroslavs Gudrais]]. Vēstures avotos kā Rosas nocietinātās līnijas cietoksnis minēts 1195. gadā. Pēc 1569. gada [[Ļubļinas ūnija]]s nonāca [[Žečpospoļita]]s Kijevas vojevodistes sastāvā. 1620. gadā Bohuslavai piešķīra [[Magdeburgas tiesības]] un ģerboni. Pēc [[Bohdans Zinovijs Hmeļnickis|Hmeļnicka]] sacelšanās Bohuslava kļuva par Beloreckas pulka sotņas pilsētu. No 1685. līdz 1712. gadam pastāvēja atsevišķs Bohuslavas kazaku pulks. No 1796. līdz 1837. gadam Bohuslava bija apriņķa centrs, no 1846. gada — pagasta centrs. No 1923. gada rajona centrs; 1938. gadā atjaunotas pilsētas tiesības. Mūsdienās pilsētā attīstīta pārtikas, radioelektroniskā, būvmateriālu rūpniecība, ir šūšanas un mēbeļu ražotnes. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Kijivas apgabala pilsētas}} [[Kategorija:Ukrainas pilsētas]] [[Kategorija:Kijivas apgabals]] 8nehunpjo7tkiebh2g2kk31f2eg9r12 0 510581 3667399 3612480 2022-08-06T13:57:54Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}} {{Personas infokaste | vārds = Kārlis fon Bahmanis | vārds_orig = ''Karl von Bachmann/Карл Бахман'' | attēls = Kotzebue_-_Einnahme_von_Berlin_(1760).jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = [[Aleksandra Kocebū]] glezna "Berlīnes ieņemšana 1760. gada 28. septembrī". Kārlis fon Bahmanis attēlots gleznas centrā uz sirma zirga. | dz_dat_alt = pirms [[1720]]. gada | dz_gads = | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = [[Rīga]], [[Vidzemes guberņa]], [[Krievijas impērija]] ({{LAT}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1763 | m_mēnesis = 2 | m_diena = 22 | m_vieta = [[Ķēču muiža]], [[Rīgas guberņa]], [[Krievijas impērija]]<br>({{vieta|Latvija|Cēsu novads|Nītaures pagasts|Ķēči}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = karavīrs | dzimums = V | vecāki = tēvs - Dāvids Bahmanis, patēvs - [[Gustavs fon Patkuls]], māte - Vendula, dzimusi [[Freimaņi|fon Freimane]] | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Katrīne Luīze [[Taubes|fon Taube]] | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Kārlis Reinholds fon Bahmanis''' ({{val|de|Karl Reinhold von Bachmann}}, {{val|ru|Карл Бахман}}, dzimis pirms [[1720]]. gada, miris {{dat|1763|2|22}}) bija [[vācbaltieši|vācbaltiešu]] izcelsmes [[Krievijas impērija]]s [[ģenerālmajors]], [[Ķēču muiža]]s (mūsdienās [[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Ķēči|Ķēčos]]) īpašnieks. Dzimis zviedru leitnanta un Ķēču muižas īpašnieka Dāvida Bahmaņa ģimenē. Pēc tēva nāves 1731. gadā māte apprecējās ar Vidzemes [[landmaršals|landmaršalu]] [[Gustavs fon Patkuls|Gustavu fon Patkulu]]. Kārļa fon Bahmaņa vienīgā meita Helēna Vendula 1764. gadā apprecējās ar ģenerāli [[Kārlis Gustavs fon Renne|Kārli Gustavu fon Renni]], bet pēc šķiršanās 1775. gadā — ar [[Frīdrihs Vilhelms fon Taube|Frīdrihu Vilhelmu fon Taubi]]. Sācis dienestu Krievijas armijā kā [[kaprālis]] [[Izmailovas leibgvardes pulks|Izmailovas leibgvardes pulkā]]. Kā [[brigadieris (dienesta pakāpe)|brigadieris]] piedalījās [[Septiņgadu karš|Septiņgadu kara]] [[Kunersdorfas kauja|Kunersdorfas kaujā]], kur ievainots. Kad 1760. gadā krievu karspēks ieņēma [[Berlīne|Berlīni]], Kārlis fon Bahmanis četras dienas bija pilsētas [[komendants]]. == Ārējās saites == * [https://amburger.ios-regensburg.de/index.php?id=317 Erik-Amburger-Datenbank] {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Bahmanis, Kārlis fon}} [[Kategorija:Vācbaltieši]] n6ao4xi5uulgj6cc9psjui0apo8lnfh 3 510636 3667566 3612520 2022-08-07T06:25:50Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:KuangLei]] uz [[Dalībnieka diskusija:KLszTsu]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/KuangLei|KuangLei]]" to "[[Special:CentralAuth/KLszTsu|KLszTsu]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=KuangLei}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 2. maijs, plkst. 07.14 (EEST) 4j50ynbd8k19dnuit3w7y883tsva33o 0 511674 3667439 3626367 2022-08-06T15:24:45Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada maijs}} {{Ēkas infokaste | name = Stērlingas pils | native_name = ''Stirling Castle'' | former_names = | alternate_names = | map = Skotija#Lielbritānija#Eiropa | relief = jā | status = | image = Ecosse200996-1.jpg | image_alt = | image_size = | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|Skotija|Stērlingas apgabals|Stērlinga (pilsēta)}} | latd = 56.123889 | latNS = N | longd = 3.948889 | longEW = W | groundbreaking_date = | start_date = 12. gadsimta sākums | completion_date = starp 1490. un 1600. gadiem | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Stērlingas pils''' ({{val-en|Stirling Castle}}) ir viduslaiku pils [[Skotija]]s centrālajā daļā, [[Stērlinga (pilsēta)|Stērlingas]] pilsētā. Tā ir viena no lielākajām un svarīgākajām Skotijas pilīm un atvērta apmeklētājiem. No trim pusēm to norobežo klinšu kraujas. Kaut arī pils rakstos zināma no 12. gadsimta sākuma, lielākā daļa saglabājušos celtņu ir no 15. līdz 17. gadsimtam. Līdz [[Skotijas karaliste]]s pievienošanai Lielbritānijai pils bija viena no svarīgākājām Skotijas karaļu rezidencēm. Šeit kronēti vairāki Skotijas karaļi, to starpā [[Marija Stjuarte]] 1542. gadā, vairāki šeit dzimuši un/vai miruši. Pils piedzīvojusi vismaz astoņus aplenkumus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Pilis Lielbritānijā]] [[Kategorija:Skotija]] hy2mpg322zubp6qxwh1wg258k1qar1r 0 515665 3667517 3643864 2022-08-06T20:40:57Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Viktors Čestnovs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1953|4|8}} | dz vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2003|6|5|1953|4|8}} | mirš vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Viktors Čestnovs''' (dzimis {{dat|1953|4|8}} [[Sigulda|Siguldā]], miris {{dat|2003|6|5}} [[Liepāja|Liepājā]]) bija latviešu [[aktieris]]. Atveidojis lomas izrādēs [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] un [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], Rīgas Mazajā latviešu teātrī, Rīgas Jaunajā teātrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/pirms-60-gadiem-dzimis-aktieris-viktors-cestnovs/|title=Pirms 60 gadiem dzimis aktieris Viktors Čestnovs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> kā arī filmās "[[Kurpe (filma)|Kurpe]]", "[[Emīla nedarbi]]" un TV seriālā "[[Sirdsmīļā Monika]]". Noslepkavots Liepājā {{dat|2003|6|5||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Viktors-Cestnovs|title=Viktors Čestnovs|website=timenote.info|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Apbedīts Rīgas Meža kapos. Atrasts miris Jūras ielas 3. nama pagalmā. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Čestnovs, Viktors}} [[Kategorija:Latvijas aktieri]] 30vvc6o7iki1lxkdqwveqdpl2mppmr5 3667524 3667517 2022-08-06T21:42:54Z Egilus 27634 Atcēlu [[Special:Contributions/Aérospatiale Concorde|Aérospatiale Concorde]] ([[User talk:Aérospatiale Concorde|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3667517 Manuprāt, nav nekādas vajadzības šeit norādīt konkrētu nāves pagalmu... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Viktors Čestnovs | vārds_orig = | attēls = | att_izmērs = | komentārs = | dz vārds = | dz datums = {{dat|1953|4|8}} | dz vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Sigulda|td=Latvija}} | mirš datums = {{miršanas datums un vecums|2003|6|5|1953|4|8}} | mirš vieta = {{vieta|Latvija|Liepāja}} | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Viktors Čestnovs''' (dzimis {{dat|1953|4|8}} [[Sigulda|Siguldā]], miris {{dat|2003|6|5}} [[Liepāja|Liepājā]]) bija latviešu [[aktieris]]. Atveidojis lomas izrādēs [[Liepājas teātris|Liepājas teātrī]] un [[Dailes teātris|Dailes teātrī]], Rīgas Mazajā latviešu teātrī, Rīgas Jaunajā teātrī,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://irliepaja.lv/liepajnieki/pirms-60-gadiem-dzimis-aktieris-viktors-cestnovs/|title=Pirms 60 gadiem dzimis aktieris Viktors Čestnovs|website=irliepaja.lv|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> kā arī filmās "[[Kurpe (filma)|Kurpe]]", "[[Emīla nedarbi]]" un TV seriālā "[[Sirdsmīļā Monika]]". Noslepkavots Liepājā {{dat|2003|6|5||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://timenote.info/lv/Viktors-Cestnovs|title=Viktors Čestnovs|website=timenote.info|access-date=2022-07-01|language=lv}}</ref> Apbedīts Rīgas Meža kapos. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Čestnovs, Viktors}} [[Kategorija:Latvijas aktieri]] k0d1kuz74nkrw0gyilg1gormlk91n3z 0 516253 3667561 3658171 2022-08-07T06:05:31Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = The Perfect LUV Tape | Izpildītājs = Miksteips no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = The Perfect LUV Tape.jpg | Background = #ffadf7 | Izdots = {{dat|2016|7|31}} | Ierakstīts = 2016 | Žanrs = [[Hiphops]] | Garums = 30:07 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = {{hlist|[[Atlantic Records|Atlantic]]|Generation Now}} | Producents = {{hlist|Don Cannon {{small|(Executive producer#Music|exec.)}}|DJ Drama {{small|(also exec.)}}|Leighton "LakeShow" Morrison {{small|(also exec.)}}|Cubeatz|DP Beats|Ike Beatz|Lyle LeDuff|Maaly Raw|Metro Boomin|Nard & B|Slade Da Monsta|XL Eagle|Germ Beatz|Zaytoven}} | Izpildītājsģen = [[Lil Uzi Vert]] | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert vs. The World.jpg|60px]]<br />'''''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Šis albums = [[Attēls:The Perfect LUV Tape.jpg|60px]]<br />'''''[[The Perfect LUV Tape]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) }} '''''The Perfect LUV Tape''''' ir ceturtais amerikāņu repera [[Lil Uzi Vert|''Lil Uzi Vert'']] [[miksteips]]. To 2016. gada 31. jūlijā izdeva [[Atlantic Records|''Atlantic Records'']] un [[Generation Now|''Generation Now'']]. Albumā iekļauti iestudējumi no ''Cubeatz'', ''Don Cannon'', ''DP Beats'', ''Ike Beatz'', ''Lyle LeDuff'', ''Maaly Raw'', ''Nard & B'', ''Metro Boomin'', ''XL Eagle'' un ''Zaytoven''. Miksteips tiek uzskatīts par ''Lil Uzi Vert vs the World'' garīgo pēcteci, jo uz tā vāka ir saglabātas smalkas atsauces uz miksteipu, kā arī grafisko romānu sēriju ''Scott Pilgrim''. Vāka noformējumu veidojis ''Eryck Sakutaro''. Dziesma "''Do What I Want''" ir iekļauta videospēles "NBA 2K18" skaņu celiņā. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Lil Uzi Vert|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Do What I Want|length1=2:55|title2=Of Course We Ghetto Flowers|length2=4:21|title3=Original Uzi (4 of Us)|writer3=Lil Uzi Vert|length3=2:46|title4=Money Mitch|title5=SideLine Watching|length5=3:11|title6=I Can Drive|writer6=Lil Uzi Vert|length6=2:33|length7=2:38|title8=Erase Your Social|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:19|title9=Ronda (Winners)|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:36|title10=Seven Millions|length10=3:02|writer2=Lil Uzi Vert, Playboi Carti & Offset|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert & Future|writer7=Lil Uzi Vert|length4=4:07|all_lyrics=Lil Uzi Vert|total_length=32:33|note2=piedalās [[Playboi Carti]] un [[Offset]]|title7=You're Lost}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2016. gada albumi]] 1u1sz2mmssmkt7xm1tcb9z4fmekarpa 0 516459 3667441 3648004 2022-08-06T15:29:08Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Sportista infokaste | vārds = Luijs Ogists-Dormijs | piktogramma_1 = Sailing pictogram.svg | piktogramma_1 izm = | piktogramma_1 saite = Burāšana | vārds_orig = ''Louis Auguste-Dormeuil'' | attēls = | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = Luijs Albērs Ogists-Dormijs | dzimtais vārds = | dz_dat = {{dat|1868|8|25}} | dz_viet = [[Kruasī pie Sēnas]], [[Ildefransa]], [[Francija]] | mir_dat = {{dat|1951|10|8}} | mir_viet = [[Senžermēnanlē]], [[Ildefransa]], [[Francija]] | tautība = | garums = | svars = | spēlē ar = | karj ieņ = | iesauka = | mājaslapa = <!------ Profesionālā informācija ------> | pārstāvētā valsts = {{karogs|Francija}} | sporta veids = [[burāšana]] | disciplīna = | tvēriens = | kar_sāk = | kar_beig = | treneris = | bij_treneri = | trenē = <!------ OS informācija ------> | os_dalība = 1 ([[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900]]) | os_medaļas = 1 zelta | os_lab sasn = <!------ Papildinformācija ------> | tituli = | augst rangs = | aģenti = | sasniegumi = | slavz = | dzimums = V | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = jā | headercolor = | medaļu tabula = {{MedalCountry | {{flaga|FRA}} [[Francija]]}} {{MedalSport | [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] [[Burāšana]]}} {{MedalCompetition | [[Attēls:Olympic Rings.svg|40px]] [[Vasaras olimpiskās spēles]]}} {{Medal | Gold | [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900 Parīze]] | [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5—1 ton (2. brauciens)]]}} }} '''Luijs Albērs Ogists-Dormijs''' ({{val|fr|Louis Albert Auguste-Dormeuil}}; dzimis {{dat|1868|8|25}}, miris {{dat|1951|10|8}}) bija franču burātājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.olympedia.org/athletes/61860 |title=Louis Auguste-Dormeuil |publisher=Olympedia |accessdate=2022. gada 9. jūlijs}}</ref> Ogists-Dormijs 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja burāšanas disciplīnās. [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — Open klase|''Open'' klasē]] viņš tika diskvalificēts, savukārt [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 0,5 līdz 1 tonna|0,5 līdz 1 tonnu]] laivu klases pirmajā braucienā viņš izcīnīja 7. vietu, bet otrajā braucienā ieguva zelta medaļu.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/au/louis-auguste-dormeuil-1.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20200417200324/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/au/louis-auguste-dormeuil-1.html |work=Sports Reference |archive-date=2022. gada 9. jūlijs |title=Louis Auguste-Dormeuil |accessdate=2022. gada 9. jūlijs}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://olympics.com/en/athletes/e-michelet Luijs Ogists-Dormijs (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}} * [https://www.olympedia.org/athletes/61860 Luijs Ogists-Dormijs (''Olympedia'' profils)] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20200417200324/https://www.sports-reference.com/olympics/athletes/au/louis-auguste-dormeuil-1.html Luijs Ogists-Dormijs (''Sport Reference'' profils)] {{en ikona}} {{Francijas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{DEFAULTSORT:Ogists-Dormijs, Luijs}} [[Kategorija:1868. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1951. gadā mirušie]] [[Kategorija:Francijas burātāji]] [[Kategorija:Francijas sportisti 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Burātāji 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:1900. gada vasaras olimpisko spēļu medaļnieki]] [[Kategorija:Olimpiskie zelta medaļnieki burāšanā]] [[Kategorija:Francijas olimpiskie zelta medaļnieki]] heira5sml4qycsr8ux6ptz5q22slcby 0 516709 3667511 3662925 2022-08-06T20:27:13Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #FFFFFF | bg_color = #ed1639 | nos = ''AC Monza'' | logo_links = Logo of AC Monza.png | logo_izm = 150px | pilns = ''Associazione Calcio Monza'' | iesauka = | pilsēta = {{vieta|Itālija|Monca}} | līga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērija]] | sez = 2021.—2022. | poz = 4. vieta [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]] {{increase}} | dib = 1912 | dib_mēn = 9 | dib_dat = 1 | dib_com = | beidza_pastāvēt = | darbojās = | stad = ''[[Stadio Brianteo]]'' | ietilp = 9999 | krāsas = | īpašn = {{flaga|Itālija}} [[Silvio Berluskoni]] | prez = {{flaga|Itālija}} Paolo Berluskoni | tren = {{flaga|Itālija}} [[Džovanni Stropa]] | kapteinis = | mediji = {{URL|http://www.acmonza.com/}} | pattern_b1 = _monza1920h | pattern_la1 = | pattern_ra1 = | pattern_sh1 = | pattern_so1 = | body1 = FF0000 | leftarm1 = FF0000 | rightarm1 = FF0000 | shorts1 = FF0000 | socks1 = FF0000 | pattern_b2 = _monza1920a | pattern_la2 = | pattern_ra2 = | pattern_sh2 = | pattern_so2 = | body2 = FFFFFF | leftarm2 = FFFFFF | rightarm2 = FFFFFF | shorts2 = FFFFFF | socks2 = FFFFFF | pattern_b3 = | pattern_la3 = | pattern_ra3 = | pattern_sh3 = | pattern_so3 = | body3 = | leftarm3 = | rightarm3 = | shorts3 = | socks3 = }} '''''AC Monza''''', pilnā nosaukumā '''''Associazione Calcio Monza''''', ir profesionāls [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Monca]]s, pilsētas [[Lombardija]]s reģionā. Tas tika dibināts 1912. gadā kā '' Monza FBC''. Spēlē [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas A sērijā]]. Mājas spēles aizvada ''[[Stadio Brianteo]]'' (sponsorēšanas nolūkā pašlaik oficiālais nosaukums ir ''U-Power Stadium''), kura ietilpība ir 9999 vietas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.acmonza.com/it/pagina/36/ |title=U-Power Stadium |website=acmonza.com |language=it |accessdate={{dat|2022|7|11||bez}} }}</ref> Kluba īpašnieks caur holdinga kompāniju ''Fininvest'' kopš 2018. gada ir itāļu uzņēmējs un bijušais premjerministrs [[Silvio Berluskoni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.skysports.com/football/news/11095/11511089/former-ac-milan-owner-silvio-berlusconi-buys-serie-c-club-monza |title=Former AC Milan owner Silvio Berlusconi buys Serie C club Monza |date={{dat|2018|9|28|N|bez}}|website=skysports.com |access-date={{dat|2022|7|11||bez}}}}</ref> 1976. gadā klubs ir uzvarējis Angļu-itāļu kausā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rsssf.org/tablesa/angloitalian.html |title=Anglo-Italian Cups |language=en |website=rsssf.org |access-date={{dat|2022|7|11||bez}}}}</ref> Komanda ir pārsvarā spēlējusi Itālijas zemākajās līgās 2021.—2022. gada sezonā ieguva 4. vietu [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijā]] un pēc tam uzvarēja pārspēlēs par iekļūšanu A sērijā, pirmo reizi kluva vēsturē kvalificējoties Itālijas augstākajai līgai.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sportacentrs.com/futbols/italija/30052022-berluskoni_piederosa_monza_pirmo_reizi_kl |title=Berluskoni piederošā ''Monza'' pirmo reizi kluba vēsturē iekļūst A sērijā |date={{dat|2022|5|30|N|bez}}|website=sportacentrs.com |access-date={{dat|2022|7|11||bez}}}}</ref> == Sasniegumi == * '''C sērija''' ** Grupas uzvarētāji (4): 1950–51 <small>(A grupa)</small>, 1966–67 <small>(A grupa)</small>, 1975–76 <small>(A grupa)</small>, 2019–20 <small>(A grupa)</small> * '''Otrā divīzija''' (''Seconda Divisione'' — tolaik Itālijas čempionāta 3. līmenis) ** Uzvarētāji (1): 1926–27 * '''D sērija''' ** Grupas uzvarētāji (1): 2016–17 <small>(B grupa)</small> * '''Angļu-itāļu kauss''' ** Uzvarētāji (1): 1976 == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.acmonza.com/}} {{it ikona}} {{sporta ārējās saites}} {{futbols-aizmetnis}} {{Itālija-aizmetnis}} {{Itālijas Serie A}} [[Kategorija:Itālijas futbola klubi|Monza]] [[Kategorija:AC Monza| ]] 4b6zxdo9ir7eqtfo4lfjg0mic04t3xv 0 516914 3667313 3651124 2022-08-06T12:48:53Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Viekaži | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Limbažu novads]] | subdivision_name2 = [[Katvaru pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2007|04|20||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=31932 |title=Informācija par objektu: Viekaži |accessdate={{dat|2022|07|13||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 38 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 32 | lats = 10 | latNS = N | longd = 24 | longm = 42 | longs = 58 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4001 | var_id = 100147430 | lgia_id = 31932 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Viekaži''' (arī '''Naglūži''') ir ciems [[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Katvaru pagasts|Katvaru pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidrietumu daļā pie [[Limbaži|Limbažu]] robežas. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V114]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Katvaru pagasta ciemi}} smyq4bftfruddda63t0s7mmgaq7v8cu 0 517355 3667413 3659208 2022-08-06T14:09:25Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Eternal Atake'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg | Background = #66accc | Izdots = {{dat|2020|3|5}} | Ierakstīts = 2018–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 62:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Raps * Brandon Finessin * Bugz Ronin * Chief Keef * Cousin Vinny * Dez Wright Beats * Felipe S * Harold Harper * Ike Beatz * Loesoe * Mayyzo * Nick Seeley * Oogie Mane * Outtatown * Starboy * Supah Mario * TM88 * Wheezy * Yung Lan | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''Eternal Atake'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = <br />'''''The Pink Tape'''''<br />(TBA) | Singls1 = Futsal Shuffle 2020 | Singls1 datums = 13. decembris, 2019. gads | Singls2 = That Way | Singls2 datums = 1. marts, 2020. gads | Skaits = 18 }} '''''Eternal Atake''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] ''[[Lil Uzi Vert]]'' otrais studijas albums. Tas ir viņu pirmais projekts kopš 2017. gada studijas albuma "''[[Luv Is Rage 2]]''". Pēc sākotnējās izziņošanas 2018. gadā albums tika izdots 2020. gada 6. martā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]'' kā pārsteiguma izlaidumu. Albumu atbalstīja singli "''Futsal Shuffle 2020''" un "''That Way''", kas vēlāk parādījās kā albuma bonusa skaņdarbi. Albumā viesojas amerikāņu dziedātājs [[Syd]]. ''Eternal Atake'' saņēma plašu atzinību un debitēja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''[[Billboard 200]]'' virsotnē, kļūstot par ''Lil Uzi Vert'' otro ASV albumu pirmajā vietā. Albuma luksusa versija ar nosaukumu "''[[Lil Uzi Vert vs. The World 2]]''" tika izdota nedēļu vēlāk, 13. martā. == Fons == 2018. gada jūlijā ''[[Lil Uzi Vert]] [[Twitter]]'' publicēja divus ziņojumus: "''Eternal Atake''" un "''Eternal means forever. Atake means 2 overtake''", kas tika raksturoti kā noslēpumaini. 2018. gada 31. jūlijā, kas bija arī ''Lil Uzi Vert'' 23. dzimšanas diena, viņi no sava ''[[Instagram]]'' profila noņēma visas ziņas, izņemot divus — “''New Patek''” fragmentu un ''Eternal Atake'' veco vāka noformējumu. 9. decembrī ''Lil Uzi Vert'' apstiprināja, ka ''Eternal Atake'' ir pabeigts un ir paredzēts atbrīvošanai. 2019. gada 11. janvārī ''Lil Uzi Vert'', izmantojot ''Instagram'', paziņoja, ka viņi ir "''deleted everything''" un ir "done with music", lai gan daudzi uzskatīja, ka tas varētu būt tikai reklāmas triks un/vai reklāmas izvēršana. albums. 2020. gada 3. martā ''Lil Uzi Vert'' atklāja jaunu albuma vāku vietnē ''Twitter'', pēc tam, kad ļāva faniem balsot par jauno vāku. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Eternal Atake|all_writing=''[[Lil Uzi Vert]]'', izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Baby Pluto|length1=3:30|title2=Lo Mein|length2=3:15|title3=Silly Watch|writer3=Lil Uzi Vert|length3=3:15|title4=POP|title5=You Better Move|length5=3:16|title6=Homecoming|writer6=Lil Uzi Vert|length6=3:33|title7=I'm Sorry|length7=3:31|title8=Celebration Station|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:15|title9=Bigger Than Life|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:12|title10=Chrome Heart Tags|length10=3:32|title11=Bust Me|length11=3:14|writer2=Lil Uzi Vert|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer11=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert|writer7=Lil Uzi Vert|length4=3:47|all_lyrics=Lil Uzi Vert|title12=Prices|length12=3:53|writer12=Lil Uzi Vert|title13=Urgency|length13=3:01|writer13=Lil Uzi Vert & Syd|title14=Venetia|length14=3:08|writer14=Lil Uzi Vert|title15=Secure The Bag|length15=3:58|writer15=Lil Uzi Vert|total_length=60:02|note13=piedaloties [[Syd]]|title16=P2|length16=3:64|writer16=Lil Uzi Vert|title17=Futsal Shuffle 2020 - Bonus Track|length17=3:18|writer17=Lil Uzi Vert|title18=That Way - Bonus Track|length18=3:32|writer18=Lil Uzi Vert}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2020. gada albumi]] b85xadwem059usi7gm6axkead7vtqnh 2 518109 3667422 3667227 2022-08-06T14:54:19Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki |{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}} |{{Windows 7 lietotājs}} |{{Firefox}} |{{Lietotājs vīrietis}} |{{Uzrunāt uz tu}} |{{Alkohols-0}} |{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}} |{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}} |{{Rīgas iedzīvotājs}} |{{Neviens nav perfekts}} |{{user contrib|250|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}} {{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. tcez821fimoaz0ynu8hpw9mpv3ltkra 3667442 3667422 2022-08-06T15:33:54Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki |{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}} |{{Windows 7 lietotājs}} |{{Chrome lietotājs}} |{{Lietotājs vīrietis}} |{{Uzrunāt uz tu}} |{{Alkohols-0}} |{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}} |{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}} |{{Rīgas iedzīvotājs}} |{{Neviens nav perfekts}} |{{user contrib|250|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}} {{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. danrekqrj44szazhb9a67wrsfpf6v7p 3667565 3667442 2022-08-07T06:24:17Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki |{{#babel:lv|en-4|ru-2|sv-1|bat-ltg-1|da-0}} |{{Windows 7 lietotājs}} |{{Chrome lietotājs}} |{{Lietotājs vīrietis}} |{{Uzrunāt uz tu}} |{{Alkohols-0}} |{{userbox|#bbffaa|white|[[Attēls:No Smoking.svg|42px]]|Šis dalībnieks nesmēķē.}} |{{Latvijas dzelzceļu vikiprojekta dalībnieks}} |{{Latvijas patriots}} |{{Rīgas iedzīvotājs}} |{{Neviens nav perfekts}} |{{user contrib|250|Aérospatiale_Concorde|id-bg=#C6DDFF|info-bg=#D4FFD4|id-font=#000033|info-font=#333366|border=#aaaaaa}} {{VikiLaiks3|day=29|month=7|year=2022}} Sveicināti! Mans vārds ir Miervaldis Ozoliņš,esmu dzimis 1989. gadā. Šeit piedalos ar pasaulē ātrākās pasažieru lidmašīnas nosaukumu. Pārsvarā cenšos labot rakstus par dzelzceļu,jo mans tēvs strādāja dzelzceļā visu dzīvi. Dzīvoju [[Rīga|Rīgā]], [[Dārziņi|Dārziņos]]. toj7lgvsyxsaielp7fhmrrbkp5yjyv6 0 518168 3667270 3667230 2022-08-06T12:09:01Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda un sportisti || 1. spēle || 2. spēle || Vieta |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums <br/> (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda un sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || Zaudējums <br/> (104—262) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] r70nnliic1znp0rwick7qb5sylj5bnk 3667271 3667270 2022-08-06T12:10:46Z Kleivas 2704 /* 20px Futbols */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || 1. spēle || 2. spēle || Vieta |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums <br/> (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda un sportisti || Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || Zaudējums <br/> (104—262) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] sksgmn5mqve05lwt5442q9fk2nsbbgd 3667272 3667271 2022-08-06T12:13:08Z Kleivas 2704 /* 20px Krikets */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || 1. spēle || 2. spēle || Vieta |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums <br/> (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda un sportisti || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 7io1fk6zhu5n5xhh5bgzlhri5mcpcb6 3667278 3667272 2022-08-06T12:18:35Z Kleivas 2704 /* 20px Futbols */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums <br/> (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda un sportisti || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] d9z71l0jfvzb6g9yky402obidhn5cpa 3667279 3667278 2022-08-06T12:19:05Z Kleivas 2704 /* 20px Futbols */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda un sportisti || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] d2udiw5i9yjq73zq0inirxwbj2d9z30 3667280 3667279 2022-08-06T12:20:03Z Kleivas 2704 /* 20px Futbols */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda un sportisti || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 6jlfkgqrrb5cafuscaxezj2sw138w51 3667363 3667280 2022-08-06T13:29:00Z Kleivas 2704 /* 20px Krikets */ wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] 0xycfv8tfnc4g6kycqo3gdkqiy7tvyn 3667397 3667363 2022-08-06T13:57:47Z Kleivas 2704 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste spēlēs | NOC = ZZX | NOCname = | games = vasaras olimpiskajās spēlēs | year = 1900 | flagcaption = | oldcode = | website = | location = {{vieta|Francija|Parīze}} | date = [[1900]]. gada [[14. maijs]] — [[28. oktobris]] | competitors = 100 (99 vīrieši un 1 sieviete) | sports = | flagbearer = | rank = 4 | gold = 8 | silver = 5 | bronze = 6 | officials = | appearances = | app_begin_year = | app_end_year = | summerappearances = {{Team appearances list|team=Jauktā komanda|competition=vasaras olimpiskajās spēlēs|begin_year= 1896 |end_year= }} | winterappearances = | seealso = }} '''Jauktā komanda''' bija pārstāvēta '''[[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. vasaras olimpiskajās spēlēs]]''', kas norisinājās [[Francija]]s galvaspilsētā [[Parīze|Parīzē]] no [[1900]]. gada [[14. maijs|14. maija]] līdz [[28. oktobris|28. oktobrim]]. Agrīnajās vasaras olimpiskajās spēlēs ''Jaukto komandu'' veidoja un tajā ļāva startēt vienkopus dažādu valstu sportistiem, galvenokārt komandu sporta veidos vai disciplīnās. Šī bija otrā reize, kad Jauktā komanda startēja vasaras olimpiskajās spēlēs. Jauktajā komandā 1900. gada Parīzes olimpiskajās spēlēs startēja aptuveni 100 sportisti (99 vīrieši un 1 sieviete). Jauktā komanda šajās olimpiskajās spēlēs kopā izcīnīja 19 medaļas (8 zelta, 5 sudraba un 6 bronzas medaļas) 10 dažādos sporta veidos. == Sportisti un to sadalījums pa sporta veidiem == {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids || Vīrieši || Sievietes || Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|4}}|{{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''4''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|3}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''3''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|11}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''11''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|12}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''12''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} | {{hidden|{{align|left|17}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | — | '''17''' |} == Medaļu ieguvēji == === Medaļnieki === {| class="wikitable sortable" |- ! Medaļa !! Sportisti !! Sporta veids !! Disciplīna !! Ats. |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportistis|FRA|1900. gada vasaras}} || {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rowing/pair-oared-shell-with-coxswain-men |title=Paris 1900 Rowing: pair-oared shell with coxswain men Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2021. gada 29. decembris}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2|{{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (1. brauciens) || rowspan=2|<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/sailing/2-3-ton-race-two-open |title=Paris 1900 Sailing: 2-3 Ton Race Two Open Results |publisher=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |accessdate=2022. gada 2. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] (2. brauciens) |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo">{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/polo/polo-men |title=Paris 1900 Polo men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 4. jūlijs}}</ref> |- | style="background:gold| '''Zelts''' || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/rugby/rugby-men |title=Paris 1900 Rugby men |publisher=Starptautiskā Olimpiska komiteja |accessdate=2021. gada 12. jūnijs}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.olympic.org/paris-1900/cricket |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2020. gada 31. decembris |title=Paris 1900 Cricket |accessdate=2020. gada 31. decembris}}</ref> |- | style="background:silver| '''Silver''' || ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}}{{colend}} || {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || <ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://olympics.com/en/olympic-games/paris-1900/results/football |work=Starptautiskā Olimpiskā komiteja |archive-date=2022. gada 13. marts |title=Paris 1900 Football Results|accessdate=2022. gada 13. marts}}</ref> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}}{{colend}} || rowspan=2|{{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || rowspan=2|[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || rowspan=2|<ref name="Polo"/> |- | style="background:#cc9966| '''Bronza''' || ''Mexico'' <br/> {{colbegin|2}}{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}}{{colend}} |} === Medaļu sadalījums pa sporta veidiem === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" |- ! Sporta veids !! style="background:gold|Zelts !! style="background:silver|Sudrabs !! style="background:#cc9966|Bronza !! Kopā |- | align=left| {{osv|Airēšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Burāšana|1900|Vasaras|image=yes}} || 2 || — || — || '''2''' |- | align=left| {{osv|Krikets|1900|Vasaras|image=yes}} || — || 1 || — || '''1''' |- | align=left| {{osv|Futbols|1900|Vasaras|image=yes}} || — || — || 1 || '''1''' |- | align=left| {{osv|Polo|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || 1 || 2 || '''4''' |- | align=left| {{osv|Regbijs|1900|Vasaras|image=yes}} || 1 || — || — || '''1''' |- |} == Rezultāti == === [[File:Rowing pictogram.svg|20px]] Airēšana === * Skatīt arī: ''[[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || colspan=2|Kvalifikācijas kārta || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta || Rezultāts || Vieta |- | [[Airēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — stūrmaņa divnieki vīriešiem|Stūrmaņa divnieki]] | ''Minerva Amsterdam'' <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fransuā Brants]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rūlofs Kleins]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hermanuss Brokmans]] (stūr.) |NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|Nezināms sportists (stūr.)|FRA|1900. gada vasaras}} || align=center|6:56.0 || align=center|1 <small>(1. kvalifikācija)<small>|| align=center|7:34.2 || align=center| {{gold1}} |} === [[File:Sailing pictogram.svg|20px]] Burāšana === * Skatīt arī: ''[[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Sportisti || rowspan=2|Laiva || colspan=2|Fināls |- ! Rezultāts || Vieta |- | rowspan=2| [[Burāšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 2 līdz 3 tonnas|2 līdz 3 tonnas]] | rowspan=2| {{Valsts OS sportists|[[Viljams Eksšovs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Frederiks Blanšī]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br />{{Valsts OS sportists|[[Žaks Le Lavasjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} || rowspan=2| ''Olly'' || align=center|2:17:30 (1:47:48) <small> (1. brauciens) || align=center|{{gold01}} |- | 4:17:34 (3:48:29) <small> (2. brauciens) || align=center|{{gold01}} |} === [[File:Football pictogram.svg|20px]] Futbols === * Skatīt arī: ''[[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Futbols 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Université de Bruxelles'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Albērs Debelks]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Hendriks van Hēkelums]]|NED|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Rauls Kelekoms]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Marsels Lebūts]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Lisjēns Londo]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ernests Moro de Melēns]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ežēns Nēfss]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Gistavs Pelgrimss]]|BEL|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfonss Renjē]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ilērs Spaņogs]]|BEL|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[Ēriks Torntons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} (''Club Français'') <br/> Zaudējums (2—6) <br/> <small> Vārtu guvēji: <br/> {{goal}} [[Hendriks van Hēkelums]], <br/> {{goal}} [[Ilērs Spaņogs]]</small> || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Cricket pictogram.svg|20px]] Krikets === * Skatīt arī: ''[[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! Disciplīna || Komanda || Pretinieks <br/> Rezultāts || Vieta |- | [[Krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''French Athletic Club Union'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Viljams Andersons (kriketists)|Viljams Andersons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viljams Atrils]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[V. Braunings]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Džons Breids]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Roberts Horns]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Artūrs Makīvojs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Duglass Robinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/>{{Valsts OS sportists|[[H. F. Rokē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Šneido]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Henrijs Terijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Filips Tomelins]]|FRA|1900. gada vasaras}} (kapt.) <br/> {{Valsts OS sportists|[[Timotē Žordāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Devon and Somerset Wanderers'' <br/> Zaudējums (104—262) || align=center|{{silver02}} |} === [[File:Polo pictogram.svg|20px]] Polo === * Skatīt arī: ''[[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || Ceturtdaļfināls || Pusfināls || Fināls || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | rowspan=4| [[Polo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Foxhunters Hurlingham'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Džons Beresfords]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Deniss Deilijs]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Fokshols Kīns]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frenks Makkejs]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Alfrēds Roulinsons]]|GBR|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> ''Compiègne Polo Club'' <br/> Uzvara (10—0) || align=center|''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> Uzvara (6—4) || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Uzvara (3—1) || align=center|{{gold01}} |- | ''BLO Polo Club Rugby'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Volters Bakmesters]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Frīks]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans de Madre]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Volters Makrīrijs]]|USA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Mexico'' <br/> Uzvara (8—0) || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (1—3) || align=center|{{silver02}} |- | ''Bagatelle Polo Club de Paris'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Robērs Furnjē-Sarlovēze]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Frederiks Gills]]|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Moriss Rauls-Duvāls]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eduards de Rotšilds]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''Foxhunters Hurlingham'' <br/> Zaudējums (4—6) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |- | ''Mexico'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Giljermo Heidens Raits]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Eustakiu de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Manuels de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Pablo de Eskandons]]|MEX|1900. gada vasaras}} }} | {{n/a|Izlaida}} || align=center|''BLO Polo Club Rugby'' <br/> Zaudējums (0—8) || {{n/a|Nekvalificējās}} || align=center|{{bronze03}} |} === [[File:Rugby union pictogram.svg|20px]] Regbijs === * Skatīt arī: ''[[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'' {| class="wikitable sortable" |- ! rowspan=2|Disciplīna || rowspan=2|Komanda || 1. spēle || 2. spēle || rowspan=2|Vieta |- ! Pretinieks <br/> Rezultāts || Pretinieks <br/> Rezultāts |- | [[Regbijs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|Vīriešu turnīrs]] || ''Union des Sociétés Françaises'' <br/> {{hidden|{{align|left|(sportisti)}}|{{Valsts OS sportists|[[Vladimirs Aitofs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[A. Albērs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Leons Binošs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Konstantīns Enrikess]]|HAI|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Ervē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Šarls Gonduāns]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Gijs Gotjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Aleksandrs Faramons]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žans Kollā]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Viktors Lardanšē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ibērs Lefēvrs]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Žozefs Olivjē]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Franss Reišels]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rišmans]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Andrē Rūzvelts]]|USA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Emīls Sarāds]]|FRA|1900. gada vasaras}} <br/> {{Valsts OS sportists|[[Ogists Žirū]]|FRA|1900. gada vasaras}} }} | align=center|{{ValstsOS|GER|1900. gada vasaras}} <br/> ''FC 1880 Frankfurt'' <br/> Uzvara (27—17) || align=center|{{ValstsOS|GBR|1900. gada vasaras}} <br/> ''Moseley Wanderers'' <br/> Uzvara (27—8) || {{gold01}} |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200417062533/https://www.sports-reference.com/olympics/countries/MIX/summer/1900/ Jauktā komanda 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs (''Sports Reference'')] {{en}} {{1900. gada vasaras olimpiskās spēles}} {{Jauktās komandas medaļnieki 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs}} {{Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs}} [[Kategorija:Valstis 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Kategorija:Jauktā komanda olimpiskajās spēlēs|1900]] oh16h5sminehwfd1ow96zuy8cdf434i 0 518170 3667491 3665315 2022-08-06T18:54:20Z Kikos 3705 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Polārstacijas infokaste | nosaukums = Īsaksena | oriģinālnosaukums = ''Isachsen'' | attēls = Isachsen-1974-bw-1b.jpg | paraksts = Īsaksenas stacija 1974. gadā | karte = Kanāda#Nunavuta#Arktika |relief = jā | map_label = | paraksta_izvietojums = | caption = | valsts = {{CAN}}<br/>{{CA-NU}} | latd=78| latm=47| lats= 11| latNS=N | longd=103| longm=30| longs= 55| longEW=W | novietojums = [[Elsmīra sala]] | tips = vissezonas | atvērta = 1948 | atvērta_piezīme = <!-- komentārs (pārņemšana, aizstāšana) --> | slēgta = 1978 | slēgta_piezīme = <!-- komentārs (nodošana, aizstāšana) --> | pieder = | pers_vasara = 8-12 | pers_ziema = 8-12 | augstums = 30<ref>[https://weatherspark.com/m/145728/12/Average-Weather-in-December-at-Isachsen-Meteorological-Aeronautical-Presentation-System-Canada Isachsen Meteorological Aeronautical Presentation System]</ref> | vid_t = –19,2 | vas_t = 22,2 | ziem_t = –53,9 | laika_zona = [[Austrumu laiks|CST]] (UTC-5) | mājaslapa = }} '''Īsaksena''' ({{val|en|Isachsen}}) ir slēgta [[Kanāda]]s [[polārstacija|meteoroloģiskā stacija]] [[Arktika|Arktikā]].<ref name=visitor>[https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/high-arctic-weather-stations The Canadian Encyclopedia. High Arctic Weather Stations]</ref> Izvietojusies [[Ellefa Ringnesa sala]]s rietumu krastā. Nosaukta, domājams, pēc Īsaksena pussalas salas ziemeļos, kas savukārt nosaukta par godu norvēģu polārpētniekam [[Gunnars Īsaksens|Gunnaram Īsaksenam]]. == Vēsture == Stacija izveidota pēc Otrā pasaules kara [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un Kanādas kopīgā Apvienotā Arktikas meteoroloģisko staciju (''Joint Arctic Weather Stations''; JAWS) projekta ietvaros kā viena no piecām Kanādas Arktikā; pārējās bija [[Jūrika]] (1947), [[Rezolūta]] (1947), [[Moldbeja]] (1948) un [[Alerta]] (1950).<ref>[https://arcticjournal.ca/featured/eureka/ Above&Beyond – Canada's Arctic Journal. Eureka. First of five JAWS]</ref> Stacijas būve uzsākta 1948. gada 3. aprīlī, bet regulārie [[meteoroloģija|meteoroloģiskie]] novērojumi sākti 3. maijā. Pie stacijas darbojās lidlauks. 1958. gadā stacija tika ievērojami atjaunināta un uzlabota, lietojot moduļveida iepriekš sagatavotas konstrukcijas. ASV personāls stacijā strādāja līdz 1971. gada oktobrim; pēc tam tā pārgāja pilnībā Kanādas pārvaldībā, kas atkārtoti uzlaboja stacijas infrastruktūru. 1978. gada 31. jūlijā finansējuma trūkuma dēļ stacijas darbība tika pārtraukta.<ref>[https://www.arctic-guide.net/arctic-isachsen-weather-station.html Arctic Guide. Abandoned High Arctic Weather Station, Isachsen on Ellef Ringnes Island, Nunavut]</ref> 1989. gadā Īsaksenā tika uzstādīta automātiskā meteostacija. 1989. un 1992. gadā staciju kā bāzi izmantoja Augstās Arktikas Psiholoģijas pētniecības stacija (''High Arctic Psychology Research Station'', HAPRS). Katrā no reizēm seši vai septiņi pētnieki izmantoja viens otru kā dalībniekus, pētot izolācijas, attāluma un aukstuma ietekmi uz psiholoģiskiem un fizioloģiskiem procesiem, piemēram, garšas uztveri, aizkaitināmību, garastāvokli, subjektīviem un hormonāliem stresa, smadzeņu viļņu un miega rādītājiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://www.aaronmunson.com/new-page aAron Munson] (fotogrāfijas) [[Kategorija:Nunavuta]] [[Kategorija:Arktiskās polārstacijas]] [[Kategorija:Vissezonas polārstacijas]] [[Kategorija:ASV polārstacijas]] [[Kategorija:Kanādas polārstacijas]] [[Kategorija:Slēgtās polārstacijas]] oqrjak1esldpn8pak31vmn2f6hwiwil 0 518243 3667355 3664330 2022-08-06T13:21:45Z Spnq 103627 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula schmidtii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula schmidtii|suga_lv=Dzelzs bērzs|attēls=Betula schmidtii foliage.jpg|attēls2=Betula schmidtii tree.jpg}}'''Dzelzs bērzs''' ({{val-la|Betula schmidtii}}), pazīstams arī kā '''Šmita bērzs''', ir [[Bērzu dzimta|bērzu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir sastopama Mandžūrijā, Korejā, Krievijas Tālo Austrumu [[Piejūras novads|Piejūras novadā]] un [[Japāna]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:295205-1|title=Betula schmidtii Regel {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> Koks var sasniegt 30 m augstumu; tam ir gandrīz melna miza un tā koksne ir tik blīva, ka tā nepeld. [[Koksne]] tiek izmantota vietās, kur nepieciešams stingrs, izturīgs materiāls.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pfaf.org/User/Plant.aspx?LatinName=Betula+schmidtii|title=Betula schmidtii Schmidt's Birch PFAF Plant Database|website=pfaf.org|access-date=2022-08-06}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == <references />{{Botānika-aizmetnis}} lux3i4v99plqapxsv342ty3iquwr2er 0 518353 3667493 3667207 2022-08-06T18:55:34Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />Anglijas Premjerlīgas sezona |liga = [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīga]] |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{ENG}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |pag_sez = [[2021.—2022. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] |nak_sez = ''[[2023.—2024. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada Anglijas futbola Premjerlīgas sezona''' ir 31. [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2022|8|5||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2022|5|28||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2646764 |title=Premier League 2022/23 fixtures released |website=premierleague.com |language=en |date={{dat|2022|6|29||bez}} |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}</ref> Sākot ar šo sezonu, klubi spēles laikā var veikt piecas, nevis trīs maiņas, kā agrāk. Šīs maiņas var veikt trīs reizēs spēles laikā, neskaitot puslaika pārtraukumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.premierleague.com/news/2669074 |title=What's new in 2022/23: Five substitutes |website=premierleague.com |language=en |date={{dat|2022|7|22||bez}} |access-date={{dat|2022|8|1||bez}}}}</ref> 2022. gada novembrī un decembrī sezonā būs pārtraukums, kas saistīts ar [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|2022. gada FIFA Pasaules kausu]] [[Katara|Katarā]]. Pēdējā spēle pirms pārtraukuma notiks 2022. gada 13. novembrī, bet pirmā spēle pēc Pasaules kausa notiks 2022. gada 26. decembrī. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem uz Premjerlīgu no ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' tika paaugstināti klubi ''[[Fulham FC|Fulham]]'', ''[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]'', kā arī ''[[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]]'', kas Premjerlīgā atgriezās pēc 23 gadu pārtraukuma. Premjerlīgu atstāja ''[[Burnley FC|Burnley]]'', ''[[Watford FC|Watford]]'' un ''[[Norwich City FC|Norwich City]]''. {{VietasKarte+|Anglija|width=400|float=right|caption=2022.—2023. gada Anglijas Premjerlīgas klubu atrašanās vietas|places={{VietasKarte~ |Anglija |lat=51.5155|long= -0.0922|label= Londona |mark=Blue pog.svg|position=right}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.509112 |long= -1.884783|label= [[Aston Villa F.C.|{{nowrap|Aston&nbsp;Villa}}]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.7192 |long=-1.8808 |label=[[AFC Bournemouth|Bournemouth]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.861551 |long=-0.083624 |label= [[Brighton & Hove Albion F.C.|{{nowrap|Brighton &<br>Hove Albion}}]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.438846 |long=-2.966285 |label= [[Everton F.C.|Everton]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.7778 |long=-1.5722 |label=[[Leeds United F.C.|Leeds&nbsp;United]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.620392 |long=-1.142267 |label= [[Leicester City F.C.|{{nowrap|Leicester&nbsp;City}}]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.430845 |long=-2.960823 |label= [[Liverpool F.C.|Liverpool]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.483163 |long=-2.200379 |label=[[Manchester City F.C.|{{nowrap|Manchester&nbsp;City}}]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=53.463080 |long=-2.291328 |label=[[Manchester United FC|{{nowrap|Manchester&nbsp;United}}]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=54.9756 |long=-1.6217 |label=[[Newcastle United F.C.|{{nowrap|Newcastle&nbsp;United}}]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.9399 |long=-1.1329 |label=[[Nottingham Forest FC|Nottingham&nbsp;Forest]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=50.905826 |long=-1.390975 |label= [[Southampton F.C.|Southampton]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Anglija |lat=52.5902 |long=-2.1304 |label= [[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton&nbsp;Wanderers]] |position=left}}}} {{VietasKarte+|Londona|width=400|float=right|caption=Londonas klubu atrašanās vietas|places= {{VietasKarte~ |Londona|lat=51.557311 |long=-0.116789 |mark=Blue 000080 pog.svg|label='''[[Arsenal F.C.|Arsenal]]'''|label_size=75|marksize=|position=top}} {{VietasKarte~ |Londona|lat=51.481667 |long=-0.191111 |mark=Blue 000080 pog.svg|label='''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'''|label_size=75|marksize=|position=right}} {{VietasKarte~ |Londona|lat=51.398333 |long=-0.085556 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Crystal Palace F.C.|Crystal&nbsp;Palace]]''' |label_size=75|marksize=|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Londona|lat=51.4882 |long=-0.3026 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Brentford F.C.|Brentford]]'''|label_size=75|marksize=|position=top}} {{VietasKarte~ |Londona|lat=51.475 |long=-0.221667 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Fulham FC|Fulham]]'''|label_size=75|marksize=|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Londona|lat=51.5974 |long=-0.0716 |mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham&nbsp;Hotspur]] |label_size=75|marksize=|position=top}} {{VietasKarte~ |Londona|lat=51.538611 |long=-0.016389|mark=Blue 000080 pog.svg |label='''[[West Ham United F.C.|West&nbsp;Ham&nbsp;United]]'''|label_size=75|marksize=|position=right}}}} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[Arsenal FC|Arsenal]] | [[Londona]] | [[Emirates stadions|''Emirates'' stadions]] | 60 704 |- | style="text-align:left;" |[[Aston Villa F.C.|Aston Villa]] | [[Birmingema]] | ''[[Villa Park]]'' | 42 657 |- | style="text-align:left;" |[[AFC Bournemouth|Bournemouth]] | [[Bornmuta]] | ''[[Dean Court]]'' | 11 307 |- | style="text-align:left;" |[[Brentford FC|Brentford]] | [[Londona]] | ''[[Brentford Community Stadium]]'' | 17 250 |- | style="text-align:left;" |[[Brighton and Hove Albion F.C.|Brighton and Hove Albion]] | [[Braitona]] | ''[[Falmer Stadium]]'' | 31 800 |- | style="text-align:left;" |[[Chelsea F.C.|Chelsea]] | [[Londona]] | ''[[Stamford Bridge]]'' | 40 343 |- | style="text-align:left;" |[[Crystal Palace F.C.|Crystal Palace]] | [[Londona]] | ''[[Selhurst Park]]'' | 25 486 |- | style="text-align:left;" |[[Everton F.C.|Everton]] | [[Liverpūle]] | ''[[Goodison Park]]'' | 39 414 |- | style="text-align:left;" |[[Fulham FC|Fulham]] | [[Londona]] | ''[[Craven Cottage]]'' | 22 384 |- | style="text-align:left;" |[[Leeds United F.C.|Leeds United]] | [[Līdsa]] | ''[[Elland Road]]'' | 37 608 |- | style="text-align:left;" |[[Leicester City F.C.|Leicester City]] | [[Lestera]] | ''[[King Power Stadium]]'' | 32 262 |- | style="text-align:left;" |[[Liverpool FC|Liverpool]] | [[Liverpūle]] | [[Enfīldas stadions]] | 53 394 |- | style="text-align:left;" |[[Manchester City F.C.|Manchester City]] | [[Mančestra]] | [[Mančestras pilsētas stadions]] | 53 400 |- | style="text-align:left;" |[[Manchester United FC|Manchester United]] | [[Mančestra]] | ''[[Old Trafford]]'' | 74 310 |- | style="text-align:left;" |[[Newcastle United F.C.|Newcastle United]] | [[Ņūkāsla pie Tainas]] | ''[[St James' Park]]'' | 52 305 |- | style="text-align:left;" |[[Nottingham Forest FC|Nottingham Forest]] | [[Vestbridžforda]] | ''[[City Ground]]'' | 30 332 |- | style="text-align:left;" |[[Southampton FC|Southampton]] | [[Sauthemptona]] | ''[[St. Mary's Stadium]]'' | 32 384 |- | style="text-align:left;" |[[Tottenham Hotspur F.C.|Tottenham Hotspur]] | [[Londona]] | [[Tottenham Hotspur stadions]] | 62 850 |- | style="text-align:left;" |[[West Ham United F.C.|West Ham United]] | [[Londona]] | [[Londonas olimpiskais stadions|Londonas stadions]] | 62 500 |- | style="text-align:left;" |[[Wolverhampton Wanderers F.C.|Wolverhampton Wanderers]] | [[Vulverhemptona]] | ''[[Molineux Stadium]]'' | 31 750 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''Arsenal'' | {{flaga|ESP}} [[Mikels Arteta]] | {{flaga|NOR}} [[Martins Ēdegors]] |- | ''Aston Villa'' | {{flaga|ENG}} [[Stīvens Džerards]] | {{flaga|SCO}} [[Džons Makgins]] |- | ''Bournemouth'' | {{flaga|ENG}} [[Skots Pārkers]] | {{flaga|ENG}} [[Loids Kelijs]] |- | ''Brentford'' | {{flaga|DEN}} [[Tomass Franks]] | {{flaga|SWE}} [[Pontuss Jānsons]] |- | ''Brighton & Hove Albion'' | {{flaga|ENG}} [[Greiems Poters]] | {{flaga|ENG}} [[Lūiss Danks]] |- | ''Chelsea'' | {{flaga|Vācija}} [[Tomass Tuhels]] | {{flaga|ESP}} [[Sesars Aspilikveta]] |- | ''Crystal Palace'' | {{flaga|FRA}} [[Patriks Vieira]] | {{flaga|SRB}} [[Luka Milivojevičs]] |- | ''Everton'' | {{flaga|ENG}} [[Frenks Lampards]] | {{flaga|IRL}} [[Šeimuss Kolmens]] |- | ''Fulham'' | {{flaga|POR}} [[Marku Silva]] | {{flaga|SCO}} [[Toms Kērnijs]] |- | ''Leeds United'' | {{flaga|USA}} [[Džesijs Māršs]] | {{flaga|SCO}} [[Liams Kūpers]] |- | ''Leicester City'' | {{flaga|NIR}} [[Brendans Rodžerss]] | {{flaga|NIR}} [[Džonijs Evanss]] |- | ''Liverpool'' | {{flaga|GER}} [[Jirgens Klops]] | {{flaga|ENG}} [[Džordans Hendersons]] |- | ''Manchester City'' | {{flaga|ESP}} [[Hoseps Gvardiola]] | |- | ''Manchester United'' | {{flaga|NED}} [[Eriks ten Hags]] | {{flaga|ENG}} [[Harijs Magvairs]] |- | ''Newcastle United'' | {{flaga|ENG}} [[Edijs Hovs]] | {{flaga|ENG}} [[Džemals Lasēls]] |- | ''Nottingham Forest'' | {{flaga|WAL}} [[Stīvs Kūpers]] | {{flaga|ENG}} [[Džo Vorols]] |- | ''Southampton'' | {{flaga|AUT}} [[Ralfs Hāzenhitls]] | {{flaga|ENG}} [[Džeimss Vords-Prauss]] |- | ''Tottenham Hotspur'' | {{flaga|ITA}} [[Antonio Konte]] | {{flaga|FRA}} [[Igo Loriss]] |- | ''West Ham United'' | {{flaga|SCO}} [[Deivids Moizs]] | {{flaga|ENG}} [[Deklans Raiss]] |- | ''Wolverhampton Wanderers'' | {{flaga|POR}} [[Brunu Laži]] | {{flaga|ENG}} [[Konors Koudijs]] |} ==Atsauces== {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.premierleague.com}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Anglijas futbola Premjerlīga]] [[Kategorija:2022. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|Anglijas Premjerlīga]] 1zggcizprv5l4uze6k3lgdks3e9s14r 0 518370 3667559 3667124 2022-08-07T05:48:03Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula ermanii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula ermanii|suga_lv=Akmens bērzs|attēls=Betula ermanii kz07.jpg|attēls2=Betula ermanii in Kuril nature reserve.jpg}} '''Akmens bērzs''' ({{val-la|Betula ermanii}}) ir mainīga izskata [[Bērzu dzimta|bērzu dzimtas]] suga. Tā ir sastopama [[Ķīna|Ķīnas]] ziemeļaustrumos, [[Koreja|Korejā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Krievijas Tālie Austrumi|Krievijas tālajos austrumos]] ([[Kuriļu salas|Kurilu salās]], [[Sahalīna|Sahalīnā]], Kamčatkā).<ref>{{Grāmatas atsauce|edition=[3rd ed.]|title=A-Z encyclopedia of garden plants|url=https://www.worldcat.org/oclc/299238159|publisher=Dorling Kindersley in association with the Royal Horticultural Society|date=2008|location=London|isbn=978-1-4053-3296-5|oclc=299238159|pages=1136}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == <references /> {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Bērzi]] tex5vqkz4qgp7fn3gt18wmktkbx2wnk 0 518403 3667365 3665671 2022-08-06T13:29:36Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Tilia mandshurica|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia mandshurica|suga_lv=Mandžūrijas liepa|attēls=Tilia mandshurica 45583095.jpg}} '''Mandžūrijas liepa''' ({{val-la|Tilia mandshurica}}) ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] suga. Auga dabiskās izplatības areāls ir [[Ķīna|Ķīnā]], [[Korejas pussala|Korejas pussalā]], [[Japāna|Japānā]] un [[Krievijas Tālie Austrumi|Krievijas tālajos austrumos]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:835433-1|title=Tilia mandshurica Rupr. & Maxim. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rhs.org.uk/plants/18233/i-tilia-mandshurica-i/details|title=Tilia mandshurica {{!}} Manchurian linden /RHS Gardening|website=www.rhs.org.uk|access-date=2022-08-06|language=en-gb}}</ref> Augs ir jutīgs pret vēlu [[Salna|salnu]] radītiem bojājumiem.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Roloff|first=Andreas|last2=Gillner|first2=Sten|last3=Kniesel|first3=Rico|last4=Zhang|first4=Deshun|date=2018-09-06|title=Interesting and new street tree species for European cities|url=https://journals.qucosa.de/jflr/article/view/4|journal=Journal of Forest and Landscape Research|volume=3|issue=1|pages=1–7|doi=10.13141/jflr.v3i1.1995|issn=2366-8164}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == <references /> {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Liepas]] a0mvfd539lkhti2qhwufatandorvz71 0 518405 3667378 3665674 2022-08-06T13:43:10Z Spnq 103627 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Tilia maximowicziana|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia maximowicziana|suga_lv=Maksimoviča liepa|attēls=Tilia maximowicziana 1.JPG}} '''Maksimoviča liepa''' ({{val-la|Tilia maximowicziana}}) ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] suga. Dabiskais izplatības areāls ir [[Japāna|Japānas]] centrālā un ziemeļu daļa, kā arī [[Kuriļu salas|Kunaširas sala]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:835435-1|title=Tilia maximowicziana Shiras. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref> [[Hokaido]] kalnu mežos un [[Honsju]] ziemeļu daļas mežos tā bieži ir dominējošā lapotnes suga.<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Uno|first=Hiroyuki|last2=Ueno|first2=Mayumi|last3=Inatomi|first3=Yoshihiro|last4=Osa|first4=Yuichi|last5=Akashi|first5=Nobuhiro|last6=Unno|first6=Akira|last7=Minamino|first7=Kazuhiro|date=2017-03|title=Estimation of Population Density for Sika Deer ( Cervus nippon ) Using Distance Sampling in the Forested Habitats of Hokkaido, Japan|url=http://www.bioone.org/doi/10.3106/041.042.0107|journal=Mammal Study|language=en|volume=42|issue=1|pages=57–64|doi=10.3106/041.042.0107|issn=1343-4152}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == <references /> {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Liepas]] dpxbxrrks3mdojwrzw33uyg2bvsollp 0 518417 3667372 3665689 2022-08-06T13:34:40Z Spnq 103627 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Tilia oliveri|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Malvales|rinda_lv=Malvu rinda|dzimta=Malvaceae|dzimta_lv=Malvu dzimta|apakšdzimta=Tilioideae|apakšdzimta_lv=Liepu apakšdzimta|ģints=Tilia|ģints_lv=Liepas|suga=Tilia oliveri|suga_lv=Olivera liepa|attēls=Tilia oliveri JPG1Fe.jpg|attēls2=Tilia oliveri kz02.jpg}} '''Olivera liepa''' ({{val-la|Tilia oliveri}}) ir [[Malvu dzimta|malvu dzimtas]] suga. Dabā sastopama Ķīnā - [[Gaņsu]], [[Hubei]], [[Hunaņa|Hunaņas]], [[Šaaņsji]] un [[Sičuaņa|Sičuaņas]] provincēs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://powo.science.kew.org/taxon/urn:lsid:ipni.org:names:835483-1|title=Tilia oliveri Szyszył. {{!}} Plants of the World Online {{!}} Kew Science|website=Plants of the World Online|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.plantes-botanique.org/|title=Plantes et botanique : Genre des Tilia|website=Plantes et botanique|access-date=2022-08-06|date=2020-05-27|language=fr-FR}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == <references /> {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Liepas]] adgr1djr1a7925dggy7jj30ioczj4pn 0 518455 3667494 3665995 2022-08-06T18:56:29Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezona v2 |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />Vācijas Bundeslīgas sezona |apraksts = |komandas = 18 |liga = [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīga]] |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{DEU}} |uzvar = |pazem = |pazem_liga = [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgu]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2021.—2022. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] |nak_sez = ''[[2023.—2024. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona''' ir 60. [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgas]] sezona. Tā sākās {{dat|2022|8|5||bez}}, bet noslēgsies {{dat|2023|5|27||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.dfl.de/de/aktuelles/rahmenterminkalender-2022-23/ |title=Rahmenterminkalender für die Saison 2022/23: Bundesliga startet am 05. August 2022 – Auftakt der 2. Bundesliga am 15. Juli 2022 |website=DFL.de |language=de |date={{dat|2021|10|29||bez}} |access-date={{dat|2022|8|3||bez}}}}</ref> Tā kā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] rīkotājvalsts [[Katara]]s klimatisko apstākļu dēļ notiks no 2022. gada 21. novembra līdz 18. decembrim, līgai sezonas laikā būs ilgāka pauze. Izlašu spēlētāji klubiem jāatbrīvo 2022. gada 14. novembrī, līdz ar to pēdējā Bundeslīgas spēļu kārta pirms pārtraukuma ir paredzēta no 11. līdz 13. novembrim. Līga atsāksies pēc desmit nedēļām 2023. gada 20. janvārī. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Vācijas futbola 2. Bundeslīga|2. Bundeslīgas]] uz Bundeslīgu tika paaugstināti klubi [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"]] un [[Brēmenes "Werder"]], bet Bundeslīgu atstāja [[Bīlefeldes "Arminia"]] un ''[[SpVgg Greuther Fürth|Greuther Fürth]]''. {{VietasKarte+|Vācija|alt=2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezona|caption=2022.—2023. gada Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.489919|long= 7.236521|label=[[VfL Bochum]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.323056|long=10.885833|label=[[FC&nbsp;Augsburg]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.514722|long=13.239444|label=[[Hertha&nbsp;BSC]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.516667|long= 7.466667|label=[[Borussia&nbsp;Dortmund]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.116667|long= 8.683333|label=[[Eintracht&nbsp;Frankfurt]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=47.988945|long= 7.892947|label=[[SC&nbsp;Freiburg]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=49.238014|long= 8.883333|label=[[TSG 1899 Hoffenheim|1899&nbsp;Hoffenheim]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.345770|long=12.348298|label=[[RB Leipzig]] |position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.038056|long= 7.001944|label=[[Bayer&nbsp;Leverkusen]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.000928|long= 8.245731|label=[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] |position=left}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=50.933611|long=6.874697 |label=[[1. FC Köln]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.174530|long= 6.385407|label=[[Borussia&nbsp;Mönchengladbach]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.218773|long=11.624760|label=[[FC Bayern Munich|Bayern]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=51.554498|long= 7.067554|label=[[FC Schalke 04|Schalke 04]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=48.792295|long= 9.232141|label=[[VfB&nbsp;Stuttgart]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.457222|long= 13.568056|label=[[1. FC Union Berlin|Union&nbsp;Berlin]] |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=53.083333|long= 8.837628 |label=[[SV Werder Bremen|Werder&nbsp;Bremen]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Vācija |lat=52.421923|long=10.784980|label=[[VfL&nbsp;Wolfsburg]] |position=right}}}} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;"|[[FC Augsburg|Augsburg]] | [[Augsburga]] | ''[[WWK Arena]]'' | 30 660 |- | style="text-align:left;"|[[Leverkūzenes "Bayer"|Bayer Leverkusen]] | [[Leverkūzene]] | ''[[BayArena]]'' | 30 210 |- | style="text-align:left;"|[[Minhenes "Bayern"|Bayern München]] | [[Minhene]] | ''[[Allianz Arena]]'' | 75 000 |- | style="text-align:left;"|[[VfL Bochum|Bochum]] | [[Bohuma]] | ''[[Vonovia Ruhrstadion]]'' | 27 599 |- | style="text-align:left;" |[[Dortmundes "Borussia"|Borussia Dortmund]] | [[Dortmunde]] | ''[[Signal Iduna Park]]'' | 81 365 |- | style="text-align:left;" |[[Menhengladbahas "Borussia"|Borussia Mönchengladbach]] | [[Menhengladbaha]] | ''[[Borussia-Park]]'' | 54 057 |- | style="text-align:left;" |[[Frankfurtes "Eintracht"|Eintracht]] | [[Frankfurte pie Mainas]] | ''[[Deutsche Bank Park]]'' | 51 500 |- | style="text-align:left;" |[[SC Freiburg|Freiburg]] | [[Freiburga]] | ''[[Europa-Park Stadion]]'' | 34 700 |- | style="text-align:left;" |[[Berlīnes "Hertha"|Hertha BSC]] | [[Berlīne]] | [[Berlīnes olimpiskais stadions]] | 74 649 |- | style="text-align:left;" |[[TSG 1899 Hoffenheim|Hoffenheim]] | [[Zinsheima]] | ''[[Rhein-Neckar-Arena|PreZero Arena]]'' | 30 150 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Köln|Köln]] | [[Ķelne]] | ''[[RheinEnergieStadion]]'' | 49 698 |- | style="text-align:left;" |[[1. FSV Mainz 05|Mainz 05]] | [[Mainca]] | ''[[Mewa Arena]]'' | 34 000 |- | style="text-align:left;" |[[RB Leipzig]] | [[Leipciga]] | ''[[Red Bull Arena (Leipciga)|Red Bull Arena]]'' | 47 069 |- | style="text-align:left;" | [[Gelzenkirhenes "Schalke 04"|Schalke 04]] | [[Gelzenkirhene]] | ''[[Veltins-Arena]]'' | 62 271 |- | style="text-align:left;" |[[VfB Stuttgart]] | [[Štutgarte]] | ''[[Mercedes-Benz Arena]]'' | 60 449 |- | style="text-align:left;" |[[1. FC Union Berlin|Union Berlin]] | [[Berlīne]] | ''[[Stadion An der Alten Försterei]]'' | 22 012 |- | style="text-align:left;" | [[Brēmenes "Werder"|Werder Bremen]] | [[Brēmene]] | ''[[Weser-Stadion|Wohninvest Weserstadion]]'' | 42 100 |- | style="text-align:left;" |[[VfL Wolfsburg|Wolfsburg]] | [[Volfsburga]] | ''[[Volkswagen Arena]]'' | 30 000 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''FC Augsburg'' | {{flaga|GER}} [[Enriko Māsens]] | {{flaga|NED}} [[Džefrijs Gauveleuvs]] |- | ''Bayer Leverkusen'' | {{flaga|SUI}} [[Herardo Seoane]] | {{flaga|FIN}} [[Lukāšs Hrādeckis]] |- | ''Bayern München'' | {{flaga|GER}} [[Jūliāns Nagelsmans]] | {{flaga|GER}} [[Manuels Neiers]] |- | ''Borussia Dortmund'' | {{flaga|GER}} [[Edins Terzičs]] | {{flaga|GER}} [[Marko Reiss]] |- | ''Borussia Mönchengladbach'' | {{flaga|GER}} [[Daniels Farke]] | {{flaga|GER}} [[Larss Štindls]] |- | ''Eintracht Frankfurt'' | {{flaga|AUT}} [[Olivers Glasners]] | {{flaga|GER}} [[Sebastiāns Rode]] |- | ''SC Freiburg'' | {{flaga|GER}} [[Kristiāns Štreihs]] | {{flaga|GER}} [[Kristiāns Ginters]] |- | ''Hertha BSC'' | {{flaga|GER}} [[Sandro Švarcs]] | {{flaga|BEL}} [[Dedriks Bojata]] |- | ''1899 Hoffenheim'' | {{flaga|GER}} [[Andrē Breitenreiters]] | {{flaga|GER}} [[Benjamins Hibners]] |- | ''1. FC Köln'' | {{flaga|GER}} [[Štefens Baumgarts]] | {{flaga|GER}} [[Jonass Hektors]] |- | ''RB Leipzig'' | {{flaga|GER}} [[Domeniko Tedesko]] | {{flaga|HUN}} [[Pēters Gulāči]] |- | ''Mainz 05'' | {{flaga|DEN}} [[Bo Svensons]] | {{flaga|FRA}} [[Musa Niakatē]] |- | ''Schalke 04'' | {{flaga|GER}} [[Franks Krāmers]] | {{flaga|GER}} [[Danijs Laca]] |- | ''VfB Stuttgart'' | {{flaga|USA}} [[Pellegrīno Mataraco]] | {{flaga|JPN}} [[Vataru Endo]] |- | ''1. FC Union Berlin'' | {{flaga|SUI}} [[Urss Fišers]] | {{flaga|AUT}} [[Kristofers Trimmels]] |- | ''VfL Wolfsburg'' | {{flaga|CRO}} [[Niko Kovačs]] | {{flaga|BEL}} [[Kūns Kastēlss]] |- | ''VfL Bochum'' | {{flaga|GER}} [[Tomass Reiss]] | {{flaga|FRA}} [[Antonī Losilla]] |- | ''Werder Bremen'' | {{flaga|GER}} [[Ole Verners]] | {{flaga|AUT}} [[Marko Frīdls]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.bundesliga.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{futbols-aizmetnis}} {{Vācijas futbola Bundeslīgas sezonas}} [[Kategorija:Vācijas futbola Bundeslīga]] [[Kategorija:2022. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|Vācijas Bundeslīga]] fc5jw1wj01wfyu0vewho0mj7p973y83 0 518559 3667495 3666709 2022-08-06T18:57:16Z Vylks 50297 wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />Francijas 1. līgas sezona |liga = ''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'' |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{FRA}}<br/>{{MON}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'' |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] |nak_sez = ''[[2023.—2024. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona''' ir 85. [[Francija]]s [[Futbols|futbola]] čempionāta spēcīgākās līgas (''[[Francijas futbola 1. līga|Ligue 1]]'') sezona. Tā sākās {{dat|2022|8|5||bez}}, bet noslēgsies {{dat|2023|6|4||bez}}. Tā kā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] sāksies 21. novembrī, pēdējā kārta pirms pārtraukuma tiks aizvadīta no 11. līdz 13. novembrim. Līga pēc tam atsāksies 28. decembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ligue1.com/Articles/NEWS/2022/06/17/official-dates-for-the-2022-23-season |title=Official: Dates for the 2022-23 season! |language=en |date={{dat|2022|6|17||bez}}|website=ligue1.com|access-date={{dat|2022|8|4||bez}}}}</ref> Četri klubi sezonas beigās tiks pazemināti uz ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'', jo klubu skaits ''Ligue 1'' nākamajā sezonā tiks samazināts līdz 18. To vietā tiks paaugstināti tikai divi klubi no ''Ligue 2''. Līdz ar to sezonas beigās netiks rīkotas pārspēles par palikšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ligue1.com/Articles/NEWS/2021/06/04/18-clubs-ligue-1-set-to-streamline |title=18 clubs: Ligue 1 set to streamline |language=en |date={{dat|2021|6|4||bez}}|website=ligue1.com|access-date={{dat|2022|8|4||bez}}}}</ref> == Komandas == Pēc [[2021.—2022. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|iepriekšējās sezonas]] rezultātiem līgu atstāja ''[[AS Saint-Étienne|Saint-Étienne]]'', ''[[FC Metz|Metz]]'' un ''[[FC Girondins de Bordeaux|Bordeaux]]'', bet no ''[[Francijas futbola 2. līga|Ligue 2]]'' uz ''Ligue 1'' tika paaugstināti klubi ''[[Toulouse FC|Toulouse]]'', ''[[AC Ajaccio|Ajaccio]]'' un ''[[AJ Auxerre|Auxerre]]''. {{VietasKarte+|Francija|alt=2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezona|caption=2022.—2023. gada Francijas futbola 1. līgas sezonas klubu atrašanās vietas|float=right|width=400|places= {{VietasKarte~ |Francija |lat=41.92667 |long=8.73694 |label=<small>[[AC Ajaccio|Ajaccio]]</small>|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=47.460427 |long=-0.530804 |label=<small>[[Angers SCO|Angers]]</small>|position=right}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=47.786753 |long=3.588664 |label=<small>[[AJ Auxerre|Auxerre]]</small>|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=48.334722 |long=-4.456444 |label=<small>[[Stade Brestois 29|Brest]]</small>|position=top}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=45.783088 |long=3.082352 |label=<small>[[Clermont Foot|Clermont]]</small>|position=top}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=50.43285 |long=2.814853 |label=<small>[[RC Lens|Lens]]</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=50.621137 |long=3.157519 |label=<small>[[Lille OSC|Lille]]</small>|position=right}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=47.748889 |long=-3.369444 |label=<small>[[FC Lorient|Lorient]]</small>}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=45.723778 |long=4.93225 |label=<small>[[Olympique Lyonnais|Lyon]]</small>|position=top}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=43.269806 |long=5.395922 |label=<small>[[Olympique de Marseille|Marseille]]</small>|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=43.727606 |long=7.415614 |label=<small>[[AS Monaco FC|Monaco]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=43.61194 |long=3.97722 |label=<small>[[Montpellier HSC|Montpellier]]</small>|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=47.255631 |long=-1.525375 |label=<small>[[FC Nantes|Nantes]]</small>|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=43.673328 |long=7.258756 |label=<small>[[OGC Nice|Nice]]</small>|position=left}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=48.841422 |long=2.393053 |label=<small>[[Paris Saint-Germain F.C.|PSG]]</small>|position=left}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=49.246389 |long=4.025 |label=<small>[[Stade de Reims|Reims]]</small>|position=right}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=48.1147 |long=-1.6794 |label=<small>[[Stade Rennais F.C.|Rennes]]</small>|position=right}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=48.58 |long=7.75 |label=<small>[[RC Strasbourg Alsace|Strasbourg]]</small>|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=43.583314 |long=1.434047 |label=<small>[[Toulouse FC|Toulouse]]</small>|position=top}} {{VietasKarte~ |Francija |lat=48.2997 |long=4.0792 |label=<small>[[Troyes AC|Troyes]]</small>|position=right}} }} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" !Klubs !Pilsēta !Stadions !Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[AC Ajaccio|Ajaccio]] | [[Ažaksjo]] | [[Fransuā Kotī stadions]] | 10 446 |- | style="text-align:left;" |[[Angers SCO]] | [[Anžē]] | [[Raimona Kopa stadions]] | 18 752 |- | style="text-align:left;" |[[AJ Auxerre|Auxerre]] | [[Osēra]] | ''[[Stade de l'Abbé-Deschamps]]'' | 21 379 |- | style="text-align:left;" |[[Stade Brestois 29|Brest]] | [[Bresta (Francija)|Bresta]] | ''[[Stade Francis-Le Blé]]'' | 15 931 |- | style="text-align:left;" |[[Clermont Foot 63|Clermont]] | [[Klermonferāna]] | [[Gabriela Monpjeda stadions]] | 11 980 |- | style="text-align:left;" |[[RC Lens|Lens]] | [[Lansa]] | ''[[Stade Bollaert-Delelis]]'' | 37 705 |- | style="text-align:left;" |[[FC Lorient|Lorient]] | [[Lorjāna]] | ''[[Stade du Moustoir]]'' | 18 890 |- | style="text-align:left;" |[[Lille OSC|LOSC Lille]] | [[Lille]] | [[Pjēra Moruā stadions]] | 50 186 |- | style="text-align:left;" |[[AS Monaco FC|Monaco]] | [[Monako]] | [[Luija II stadions]] | 18 523 |- | style="text-align:left;" |[[Monpeljē HSC|Montpellier HSC]] | [[Monpeljē]] | ''[[Stade de la Mosson]]'' | 32 900 |- | style="text-align:left;" |[[FC Nantes|Nantes]] | [[Nante]] | ''[[La Beaujoire-Louis Fonteneau]]'' | 35 322 |- | style="text-align:left;" |[[OGC Nice|Nice]] | [[Nica]] | ''[[Allianz Riviera]]'' | 35 624 |- | style="text-align:left;" |[[Lionas "Olympique"|Olympique Lyonnais]] | [[Liona]] | ''[[Parc Olympique Lyonnais]]'' | 59 186 |- | style="text-align:left;" |[[Marseļas "Olympique"|Olympique Marseille]] | [[Marseļa]] | ''[[Stade Vélodrome]]'' | 67 394 |- | style="text-align:left;" |[[Parīzes "Saint-Germain"|Paris Saint-Germain]] | [[Parīze]] | ''[[Parc des Princes]]'' | 48 583 |- | style="text-align:left;" |[[Stade de Reims|Reims]] | [[Reimsa]] | [[Ogista Delona stadions]] | 21 684 |- | style="text-align:left;" |[[Stade Rennais F.C.|Rennes]] | [[Renna]] | ''[[Roazhon Park]]'' | 29 778 |- | style="text-align:left;" |[[Strasbūras "Racing"|Strasbourg]] | [[Strasbūra]] | ''[[Stade de la Meinau]]'' | 29 230 |- | style="text-align:left;" |[[Toulouse FC|Toulouse]] | [[Tulūza]] | [[Tulūzas pilsētas stadions]] | 33 150 |- | style="text-align:left;" |[[Troyes AC|Troyes]] | [[Truā]] | ''[[Stade de l'Aube]]'' | 21 684 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" !Komanda !Treneris !Kapteinis |- | ''Ajaccio'' | {{flaga|FRA}} [[Olivjē Pantaloni]] | {{flaga|FRA}} [[Sedriks Avinels]] |- | ''Angers'' | {{flaga|FRA}} [[Žeralds Batikls]] | {{flaga|ALG}} [[Nebīls Bentālibs]] |- | ''Auxerre'' | {{flaga|FRA}} [[Žans Marks Furlāns]] | {{flaga|MLI}} [[Birama Turē]] |- | ''Brest'' | {{flaga|ARM}} [[Mišels Der Zakarjans]] | {{flaga|BEN}} [[Stevs Munjē]] |- | ''Clermont'' | {{flaga|FRA}} [[Paskāls Gastjēns]] | {{Flaga|FRA}} [[Florāns Ožjē]] |- | ''Lens'' | {{flaga|FRA}} [[Franks Ēzs]] | {{Flaga|CIV}} [[Seko Fofana]] |- | ''Lille'' | {{flaga|POR}} [[Paulu Fonseka]] | {{flaga|POR}} [[Žuzē Fonti]] |- | ''Lorient'' | {{flaga|FRA}} [[Režiss Lebrī]] | {{flaga|FRA}} [[Fabjēns Lemuāns]] |- | ''Lyon'' | {{flaga|NED}} [[Peters Boss]] | {{flaga|FRA}} [[Aleksandrs Lakazets]] |- | ''Marseille'' | {{flaga|CRO}} [[Igors Tudors]] | {{flaga|FRA}} [[Dimitri Pajē]] |- | ''Monaco'' | {{flaga|BEL}} [[Filips Klemāns]] | {{flaga|FRA}} [[Visams Ben Jeders]] |- | ''Montpellier'' | {{flaga|FRA}} [[Olivjē Dall'Oljo]] | {{flaga|FRA}} [[Teži Savanjē]] |- | ''Nantes'' | {{flaga|FRA}} [[Antuāns Kombuarē]] | {{flaga|FRA}} [[Albāns Lafons]] |- | ''Nice'' | {{flaga|SUI}} [[Lisjēns Favrs]] | {{flaga|BRA}} [[Danti (futbolists)|Danti]] |- | ''Paris Saint-Germain'' | {{flaga|FRA}} [[Kristofs Galtjē]] | {{Flaga|BRA}} [[Markiņoss]] |- | ''Reims'' | {{flaga|ESP}} [[Oskars Garsija]] | {{Flaga|MAR}} [[Juniss Abdelhamīds]] |- | ''Rennes'' | {{flaga|FRA}} [[Brino Ženesio]] | {{flaga|MLI}} [[Amari Traorē]] |- | ''Strasbourg'' | {{flaga|FRA}} [[Žiljēns Stefāns]] | {{flaga|FRA}} [[Dimitrī Ljenārs]] |- | ''Toulouse'' | {{flaga|FRA}} [[Filips Montanjē]] | {{flaga|BEL}} [[Brehts Dejāgers]] |- | Troyes | {{flaga|FRA}} [[Brino Irless]] | {{flaga|FRA}} [[Adils Rāmī]] |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.ligue1.com/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{en ikona}} {{fr ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Francijas futbola 1. līga]] [[Kategorija:2022. gads futbolā|Francijas 1. līga]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|Francijas 1. līga]] 6k4zfnaziatm3yxciyn4pqpp2iy5raw 0 518611 3667650 3667060 2022-08-07T11:48:02Z Egilus 27634 Kaut kas ne tā ar sisterlinkiem - tāpēc izmetu ārsaites vispār wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|Hapaka grāvja pieteku|Lāčupīte|Lāčupīte}} {{Upes infokaste|nosaukums=Lāčupīte|attēls=Канава - mikroskops - Panoramio.jpg|attēla_izmērs=|paraksts=Lāčupīte pie Buļļu ielas|karte=|kartes_paraksts=|kartes_izmērs=288px|izteka=[[Imanta]]|augštece=|satekupes=|ieteka=[[Hapaka grāvis]]|sāk_plat_d=56|sāk_plat_m=58|sāk_plat_s=28.4|sāk_plat_NS=N|sāk_gar_d=24|sāk_gar_m=02|sāk_gar_s=07.8|sāk_gar_EW=E|iet_plat_d=56|iet_plat_m=59|iet_plat_s=33|iet_plat_NS=N|iet_gar_d=24|iet_gar_m=02|iet_gar_s=57|iet_gar_EW=E|baseina_valstis=|tek_caur={{LAT}}|garums=10|iztekas_augstums=|ietekas_augstums=|kritums=|caurtece=|gada_notece=|baseins=21,7|baseins_latvijā=|pietekas=|vietaskarte=Latvija|reljefs=jā}} '''Lāčupīte''', arī '''Lāčupe''', ir [[Hapaka grāvis|Hapaka grāvja]] labā pieteka [[Rīga|Rīgā]], [[Kurzemes rajons|Kurzemes rajonā]] [[Imanta (Rīga)|Imantas]], [[Kleisti (Rīga)|Kleistu]] un [[Spilve (Rīga)|Spilves]] apkaimēs.<ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce|url=https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=97649|title=Informācija par objektu: Lāčupīte|publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]]|work=LĢIA vietvārdu datubāze|accessdate={{dat|2022|08|06||bez}}}}</ref> Lāčupīte oficiāli sākas Rīgā pie [[Buļļu iela|Buļļu ielas]] Imantā un tek gar rūpniecisku zonu, vēlāk caur mežu uz ziemeļaustrumiem. Upi vidustecē šķērso [[Dzelzceļa līnija Zasulauks—Bolderāja|dzelzceļa līnija Zasulauks-Bolderāja]], pēc kuras tā pagriežas uz ziemeļiem un tek gar [[Esena dārzi|Esena dārziem]] un [[Rātsupe|Rātsupes]] mazdārziņu koloniju līdz ietekai Hapaka grāvī. 10 km garā upīte visā garumā regulēta, tajā ietek tikai novadgrāvji. Faktiski sākas [[Mūkupurvs|Mūkupurva]] grāvjos un lielu daļu tecējuma pavada pazemē,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://mikeliscelo.lv/events/lacupite/|title=Lāčupīte - Miķelis Ceļo|last=Ceļo|first=Miķelis|access-date=2022-08-06|date=2021-05-13|language=lv-LV}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://dziedava.lv/daba/izveleta_daba.php?fvip=10|title=Latvijas Daba un kultūrvēsture DZIEDAVA.lv|website=dziedava.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> tekot caur kanalizācijas kolektoriem,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://apkaimes.lv/imanta/geografija/|title=Ģeogrāfija {{!}} Imanta|last=RDPAD|first=Webmaster|website=Apkaimes|access-date=2022-08-06|language=lv-LV}}</ref> tikai vietām parādoties virszemē, tādā gadījumā tās garums sasniedz 18 km. Lāčupītes augšteces aizbēršana atainota filmā "Lāčupīte".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://kurpes.lv/pasakums/filmas-lacupite-atkartojums|title=Filmas "Lāčupīte" ATKĀRTOJUMS {{!}} Kurp.es|website=kurpes.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Attēli == <gallery> River Lāčupīte east from railway.jpg|Lāčupīte pēc dzelzceļa tilta River Lāčupīte east from railway (2).jpg|Lāčupīte pēc dzelzceļa tilta River Lāčupīte, view from railway to east.jpg|Skats no dzelzceļa tilta </gallery> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Imanta]] [[Kategorija:Kleisti (Rīga)]] [[Kategorija:Spilve]] [[Kategorija:Rīgas upes]] qyve4r09i5vm63f649mjda4mxb4ug4x 0 518617 3667315 3667097 2022-08-06T12:49:21Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Knīderi | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Lēdurgas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2013|04|08||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=37733 |title=Informācija par objektu: Knīderi |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 5 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 19 | lats = 27 | latNS = N | longd = 24 | longm = 52 | longs = 55 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 4012 | var_id = 100147510 | lgia_id = 37733 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Knīderi''' (arī '''Knīderu pusmuiža''') ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Lēdurgas pagasts|Lēdurgas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļaustrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[V128]], [[Jugla (Braslas pieteka)|Juglas]] upes krastā. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Lēdurgas pagasta ciemi}} 1p9rtki18y58zs60o01fams2lx9z3x6 0 518621 3667465 3667149 2022-08-06T17:09:35Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{inuse}} [[File:Can high arctic relocation from Port Harrison and PondInlet.svg|thumb|250px|Pārvietošana no [[Portharisona]]s un [[Pondinleta]]s vairāk kā {{nobr|2000 km}} attālumā uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] un [[Rezolūta|Rezolūtu]]]] '''Pārcelšana uz Tālo Arktiku''' ({{val|en|High Arctic relocation}}, {{val|fr|La délocalisation du Haut-Arctique}}, {{val|iu|ᖁᑦᑎᒃᑐᒥᐅᑦᑕ ᓅᑕᐅᓂᖏᑦ}}, ''Quttiktumut nuutauningit'') bija [[Kanāda]]s valdības kampaņa, kuras ietvaros [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1950. gados uz neapdzīvotām [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salām tika pārvietoti 92 [[inuiti]] no [[Kvebeka (province)|Kvebekas]] un [[Bafina sala]]s.<ref name=report>{{cite report |title=The High Arctic Relocation: A Report on the 1953–55 Relocation |first1=René |last1=Dussault |first2=George |last2=Erasmus |publisher=Royal Commission on Aboriginal Peoples |date=1994 |url=http://publications.gc.ca/collections/collection_2016/bcp-pco/Z1-1991-1-41-3-eng.pdf |isbn=0-660-15544-3 }}</ref><ref name="porteous">{{cite book |last1=Porteous |first1=J. Douglas |last2=Smith |first2=Sandra E |title=Domicide: The Global Destruction of Home |url=https://books.google.com/books?id=6t_KSirfEnsC&pg=PA102 |year=2001 |publisher=McGill-Queen's University Press |isbn=978-0-7735-2258-9 |pages=102–103 }}</ref> Pārvietošanai ir pretrunīgi vērtējumi: no vienas puses, tā tiek raksturota kā humāns žests, lai glābtu badā cietušo pamatiedzīvotāju dzīvības un dotu viņiem iespēju turpināt ierasto dzīvesveidu; un, no otras puses, tiek uzskatīts, ka tā ir bijusi piespiedu migrācija, ko ierosinājusi federālā valdība, lai apliecinātu savu suverenitāti Tālajos Ziemeļos, izmantojot «cilvēku karoga mastus», ņemot vērā gan auksto karu, gan strīdīgās teritoriālās pretenzijas uz [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktisko arhipelāgu]]. Abas puses atzīst, ka pārvietotajiem inuītiem pirmajos gados pēc pārcelšanās netika sniegts pietiekams atbalsts, lai novērstu galēju trūkumu. == Vēsture == [[File:Life size monument.jpg|thumb|250px|Piemineklis pārvietotajiem inuitiem [[Grisfjorda|Grisfjordā]]]] 1953. gada augustā septiņas vai astoņas ģimenes no [[Portharisona]]s Kvebekas ziemeļos (mūsdienās zināma kā Inukjuaka) tika nogādātas uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] [[Elsmīra sala]]s dienvidu galā un uz [[Rezolūta|Rezolūtu]] [[Kornvolisa]]s salā.<ref name="porteous"/> Inuitu ģimenēm, kuras saņēma labklājības pabalstus, tika solītas labākas dzīves un medību iespējas jaunās kopienās Tālajā Arktikā. Viņiem pievienojās trīs ģimenes, kas tika savervētas no [[Pondinleta]]s kopienas (toreizējās [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]], tagad [[Nunavuta]]s daļā), kuru mērķis bija mācīt Kvebekas inuitiem prasmes izdzīvot Tālajā Arktikā. Par vervēšanas metodēm un pārvietošanas iemesliem ir pretrunīgi vērtējumi. Valdība paziņoja, ka brīvprātīgās ģimenes ir piekritušas piedalīties programmā, lai samazinātu pārapdzīvotību un trūcīgās medības Kvebekas ziemeļdaļā, lai samazinātu viņu atkarību no pabalstiem un atsāktu naturālo dzīvesveidu.<ref name="gibney">{{Cite book|last=James |first=Matt |editor1=Mark Gibney |editor2=Rhoda E. Howard-Hassmann |editor3=Jean-Marc Coicaud |editor4=Niklaus Steiner |chapter=Wrestling with the Past: Apologies, Quasi-Apologies and Non-Apologies in Canada|title=The Age of Apology|publisher=University of Pennsylvania Press|year=2008|pages=142–144|isbn=978-0-8122-4033-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=pPXpiXQ45osC&pg=PA142}}</ref><ref name="damas">{{Cite book|last=Damas|first=David|chapter=Settlement in the 1950s–I|title=Arctic Migrants/Arctic Villagers: The Transformation of Inuit Settlement in the Central Arctic|publisher=McGill-Queen's Press|year=2002|pages=52–57|isbn=978-0-7735-2405-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=3TZHXQaFk2IC&pg=PA52}}</ref> Turpretī inuiti ziņoja, ka pārvietošana bija piespiedu kārtā un to motivēja vēlme nostiprināt Kanādas suverenitāti Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, izveidojot apmetnes šajā apgabalā.<ref name="loub">{{Cite book|last=Loukacheva |first=Natalia|title=The Arctic Promise: Legal and Political Autonomy of Greenland and Nunavut|publisher=University of Toronto Press|year=2007|page=159|isbn=978-0-8020-9486-5|url=https://books.google.com/books?id=HzPzwrUYdgkC&pg=PA159}}</ref> Inuiti tika transportēti Austrumarktikas patruļkuģī ''C.D Howe'' uz [[Kornvolisa]]s (Rezolūtu) un [[Elsmīra sala|Elsmīra]] salām ([[Aleksandrafjorda|Aleksandrafjodu]]<ref name="alex">[https://arcticjournal.ca/featured/alexandra-fiord-a-high-arctic-oasis/ Above&Beyond – Canada's Arctic Journal. Alexandra Fiord – A High Arctic Oasis]</ref> un Grisfjordu), kas ir lielas tuksnesīgas salas neviesmīlīgajos polārajos ziemeļos. Jau atrodoties kuģī, inuitu ģimenes uzzināja, ka tās nedzīvos kopā, bet tiks izsēdinātas krastā trīs atsevišķās vietās. Tiek apgalvots, ka inuitu pārvietošana kalpoja ne tikai kā eksperiments, bet arī kā atbilde uz tā saukto «[[eskimosi|eskimosu]] problēmu». Federālā valdība uzsvēra, ka eskimosu problēma ir saistīta ar inuitu nevēlēšanos atteikties no sava nomadu dzīvesveida apgabalos, kas it kā bija pārapdzīvoti, un sniedza detalizētus pārskatus par sliktām medību sezonām un badu Inukjuakas apvidū, kas ir tiešās sekas pārapdzīvotībai. Tomēr federālā valdība zināja, ka attiecīgajā apgabalā ir mazražīga slazdošanas sezona, jo beidzās četru gadu [[polārlapsa|lapsu]] cikls.<ref>{{cite book|last=Marcus|first=Alan Rudolph|title=Relocating Eden: The Image and Politics of Inuit Exile in the Canadian Arctic|year=1995|publisher=University Press of New England|page=87|url=https://books.google.com/books?id=0rt1AAAAMAAJ&pg=PA87}}</ref> == Apmetnes == Ģimenes uz ziemeļiem tika aizvestas bez pietiekamiem pārtikas krājumiem, [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] ādām un citiem materiāliem, kas nepieciešami atbilstoša apģērba un telšu izgatavošanai. Tā kā lielākā daļa no viņiem bija pārvietoti apmēram {{nobr|2000 km}} uz ļoti atšķirīgu ekosistēmu, viņi nebija pazīstami ar turienes savvaļas dzīvniekiem un viņiem bija jāpielāgojas mēnešiem ilgajām [[polārā nakts|polārajām naktīm]] ziemā un polārajai dienai vasarā, kas nav raksturīgi ziemeļu Kvebekai. Inuitiem tika solīts, ka pēc diviem gadiem, ja vien viņi vēlēsies, viņi tiks atgriezti mājās taču valdība šos solījumus nepildīja. Inuitu ģimenes tika pārvietotas uz faktiski neapgūtu arktiskā tuksneša apvidu bez atbilstošas infrastruktūras. [[Grisfjorda]]s apmetnes vietā bija tikai pirms neilga laika ierīkotais Kanādas karaliskās jātnieku policijas postenis, kurš pie tam atradās {{nobr|60 km}} no apmetnes. [[Rezolūta]]s apmetne tika ierīkota 6 km no 1947. gadā izveidotās [[polārstacija|polārās meteostacija]]s un gaisa spēku bāzes un, kaut arī kontakti starp bāzes personālu un inuitiem tika stingri ierobežoti, inuiti varēja nelielā apjomā izmantot to atbalstu. Galu galā inuīti apguva vietējos [[baltvalis|baltvaļu]] migrācijas ceļus un spēja izdzīvot šajā apgabalā, katru gadu medījot {{nobr|18 000 km²}} lielā areālā. Kanādas karaliskās jātnieku policijas (RCMP) ziņojumos teikts, ka abas kolonijas kopumā bija veiksmīgas morāles, mājokļu un iztikas nodrošināšanas ziņā. == Pārvērtēšana == [[File:Grise Fiord.JPG|thumb|250px|Iela Grisfjordā]] [[File:Resolute.jpg|thumb|250px|Rezolūta]] 1980. gados pārvietotie inuiti un viņu pēcteči ierosināja prasību pret Kanādas valdību, apgalvojot, ka «ir pārliecinoši pierādījumi, kas liecina, ka galvenais, ja ne vienīgais iemesls inuitu pārvietošanai uz Tālo Arktiku, bija vēlme, lai Kanāda apliecinātu savu suverenitāti pār Arktikas salām», un 1987. gadā pieprasīja 10 miljonu dolāru kompensāciju no federālās valdības.<ref name="tester113">{{cite book|last1=Tester|first1=Frank James|last2=Kulchyski|first2=Peter|title=Tammarniit (Mistakes): Inuit Relocation in the Eastern Arctic, 1939-63|url=https://books.google.com/books?id=HVf9N3jdsp4C&pg=PA113|year=1994|publisher=UBC Press|isbn=978-0-7748-4271-6|pages=113–118}}</ref> Pēc sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu spiediena federālā valdība izveidoja programmu, lai palīdzētu inuitiem atgriezties dienvidos, un 1989. gadā 40 inuīti atgriezās savās bijušajās kopienās, izraisot ģimeņu sairšanu pēc paaudžu līnijām — jaunāki kopienas locekļi bieži vien izvēlējās palikt Tālajā Arktikā. Tie, kas palika, tiek raksturoti kā pārliecināti uzticīgi savām jaunajām mājām. 1990. gadā Kanādas parlamenta apakšpalātas pastāvīgā komiteja aborigēnu lietu jautājumos lūdza valdībai atvainoties inuitiem, kuri 1953. gadā tika pārvietoti uz Tālo Arktiku, piešķirt viņiem kompensāciju un oficiāli atzīt Rezolūtas un Grisfjordas iedzīvotāju nopelnus par viņu kalpošanu Kanādas suverenitātei. Atbildot uz to, valdība pasūtīja tā saukto «Hiklinga ziņojumu», kas to atbrīvo no pārkāpumiem, apgalvojot, ka inuīti bija brīvprātīgi pieteikušies tikt pārvietoti un ka viņi tika pārvietoti skarbo sociālo un ekonomisko apstākļu dēļ Portharisonā. Ziņojumu, ko bija rakstījis ilggadējs valdības ierēdnis, asi kritizēja akadēmiķi un mediji.<ref name="tester113"/> Pretstatā tam Kanādas Cilvēktiesību komisijas ziņojumā, kas tika iesniegts 1991. gada decembrī, tika apgalvots, ka ir skaidri pierādījumi tam, ka pārvietošanas kampaņas laikā valdībai bija bažas par Arktikas suverenitāti un saprata, ka apmetnes veicinās Kanādas suverenitātes nostiprināšanos. Ziņojumā secināts, ka Kanādas valdība ir lauzusi solījumu pēc diviem gadiem atgriezt pārvietotos uz iepriekšējo dzīves vietu, ja viņi to vēlēsies. Nākamajā ziņojumā, ko uzrakstīja [[Trentas universitāte]]s profesors Magnuss Ginters, tika izskatīti dažādi akadēmiķu apgalvojumi, apstrīdot to, kas notika pārvietošanas laikā. Tajā secināts, ka valdība rīkojusies ar humāniem nodomiem, un rezultātā Indiāņu lietu un Ziemeļu attīstības ministrs Toms Siddons paziņoja, ka būtu «nepiemēroti valdībai atvainoties» vai sniegt kompensāciju. == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas vēsture]] [[Kategorija:Nunavuta]] jkmopwhpr4fv7di3ymt4wovt3bysu40 3667486 3667465 2022-08-06T18:49:04Z Kikos 3705 /* Pārvērtēšana */ wikitext text/x-wiki {{inuse}} [[File:Can high arctic relocation from Port Harrison and PondInlet.svg|thumb|250px|Pārvietošana no [[Portharisona]]s un [[Pondinleta]]s vairāk kā {{nobr|2000 km}} attālumā uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] un [[Rezolūta|Rezolūtu]]]] '''Pārcelšana uz Tālo Arktiku''' ({{val|en|High Arctic relocation}}, {{val|fr|La délocalisation du Haut-Arctique}}, {{val|iu|ᖁᑦᑎᒃᑐᒥᐅᑦᑕ ᓅᑕᐅᓂᖏᑦ}}, ''Quttiktumut nuutauningit'') bija [[Kanāda]]s valdības kampaņa, kuras ietvaros [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1950. gados uz neapdzīvotām [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salām tika pārvietoti 92 [[inuiti]] no [[Kvebeka (province)|Kvebekas]] un [[Bafina sala]]s.<ref name=report>{{cite report |title=The High Arctic Relocation: A Report on the 1953–55 Relocation |first1=René |last1=Dussault |first2=George |last2=Erasmus |publisher=Royal Commission on Aboriginal Peoples |date=1994 |url=http://publications.gc.ca/collections/collection_2016/bcp-pco/Z1-1991-1-41-3-eng.pdf |isbn=0-660-15544-3 }}</ref><ref name="porteous">{{cite book |last1=Porteous |first1=J. Douglas |last2=Smith |first2=Sandra E |title=Domicide: The Global Destruction of Home |url=https://books.google.com/books?id=6t_KSirfEnsC&pg=PA102 |year=2001 |publisher=McGill-Queen's University Press |isbn=978-0-7735-2258-9 |pages=102–103 }}</ref> Pārvietošanai ir pretrunīgi vērtējumi: no vienas puses, tā tiek raksturota kā humāns žests, lai glābtu badā cietušo pamatiedzīvotāju dzīvības un dotu viņiem iespēju turpināt ierasto dzīvesveidu; un, no otras puses, tiek uzskatīts, ka tā ir bijusi piespiedu migrācija, ko ierosinājusi federālā valdība, lai apliecinātu savu suverenitāti Tālajos Ziemeļos, izmantojot «cilvēku karoga mastus», ņemot vērā gan auksto karu, gan strīdīgās teritoriālās pretenzijas uz [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktisko arhipelāgu]]. Abas puses atzīst, ka pārvietotajiem inuītiem pirmajos gados pēc pārcelšanās netika sniegts pietiekams atbalsts, lai novērstu galēju trūkumu. == Vēsture == [[File:Life size monument.jpg|thumb|250px|Piemineklis pārvietotajiem inuitiem [[Grisfjorda|Grisfjordā]]]] 1953. gada augustā septiņas vai astoņas ģimenes no [[Portharisona]]s Kvebekas ziemeļos (mūsdienās zināma kā Inukjuaka) tika nogādātas uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] [[Elsmīra sala]]s dienvidu galā un uz [[Rezolūta|Rezolūtu]] [[Kornvolisa]]s salā.<ref name="porteous"/> Inuitu ģimenēm, kuras saņēma labklājības pabalstus, tika solītas labākas dzīves un medību iespējas jaunās kopienās Tālajā Arktikā. Viņiem pievienojās trīs ģimenes, kas tika savervētas no [[Pondinleta]]s kopienas (toreizējās [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]], tagad [[Nunavuta]]s daļā), kuru mērķis bija mācīt Kvebekas inuitiem prasmes izdzīvot Tālajā Arktikā. Par vervēšanas metodēm un pārvietošanas iemesliem ir pretrunīgi vērtējumi. Valdība paziņoja, ka brīvprātīgās ģimenes ir piekritušas piedalīties programmā, lai samazinātu pārapdzīvotību un trūcīgās medības Kvebekas ziemeļdaļā, lai samazinātu viņu atkarību no pabalstiem un atsāktu naturālo dzīvesveidu.<ref name="gibney">{{Cite book|last=James |first=Matt |editor1=Mark Gibney |editor2=Rhoda E. Howard-Hassmann |editor3=Jean-Marc Coicaud |editor4=Niklaus Steiner |chapter=Wrestling with the Past: Apologies, Quasi-Apologies and Non-Apologies in Canada|title=The Age of Apology|publisher=University of Pennsylvania Press|year=2008|pages=142–144|isbn=978-0-8122-4033-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=pPXpiXQ45osC&pg=PA142}}</ref><ref name="damas">{{Cite book|last=Damas|first=David|chapter=Settlement in the 1950s–I|title=Arctic Migrants/Arctic Villagers: The Transformation of Inuit Settlement in the Central Arctic|publisher=McGill-Queen's Press|year=2002|pages=52–57|isbn=978-0-7735-2405-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=3TZHXQaFk2IC&pg=PA52}}</ref> Turpretī inuiti ziņoja, ka pārvietošana bija piespiedu kārtā un to motivēja vēlme nostiprināt Kanādas suverenitāti Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, izveidojot apmetnes šajā apgabalā.<ref name="loub">{{Cite book|last=Loukacheva |first=Natalia|title=The Arctic Promise: Legal and Political Autonomy of Greenland and Nunavut|publisher=University of Toronto Press|year=2007|page=159|isbn=978-0-8020-9486-5|url=https://books.google.com/books?id=HzPzwrUYdgkC&pg=PA159}}</ref> Inuiti tika transportēti Austrumarktikas patruļkuģī ''C.D Howe'' uz [[Kornvolisa]]s (Rezolūtu) un [[Elsmīra sala|Elsmīra]] salām ([[Aleksandrafjorda|Aleksandrafjodu]]<ref name="alex">[https://arcticjournal.ca/featured/alexandra-fiord-a-high-arctic-oasis/ Above&Beyond – Canada's Arctic Journal. Alexandra Fiord – A High Arctic Oasis]</ref> un Grisfjordu), kas ir lielas tuksnesīgas salas neviesmīlīgajos polārajos ziemeļos. Jau atrodoties kuģī, inuitu ģimenes uzzināja, ka tās nedzīvos kopā, bet tiks izsēdinātas krastā trīs atsevišķās vietās. Tiek apgalvots, ka inuitu pārvietošana kalpoja ne tikai kā eksperiments, bet arī kā atbilde uz tā saukto «[[eskimosi|eskimosu]] problēmu». Federālā valdība uzsvēra, ka eskimosu problēma ir saistīta ar inuitu nevēlēšanos atteikties no sava nomadu dzīvesveida apgabalos, kas it kā bija pārapdzīvoti, un sniedza detalizētus pārskatus par sliktām medību sezonām un badu Inukjuakas apvidū, kas ir tiešās sekas pārapdzīvotībai. Tomēr federālā valdība zināja, ka attiecīgajā apgabalā ir mazražīga slazdošanas sezona, jo beidzās četru gadu [[polārlapsa|lapsu]] cikls.<ref>{{cite book|last=Marcus|first=Alan Rudolph|title=Relocating Eden: The Image and Politics of Inuit Exile in the Canadian Arctic|year=1995|publisher=University Press of New England|page=87|url=https://books.google.com/books?id=0rt1AAAAMAAJ&pg=PA87}}</ref> == Apmetnes == Ģimenes uz ziemeļiem tika aizvestas bez pietiekamiem pārtikas krājumiem, [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] ādām un citiem materiāliem, kas nepieciešami atbilstoša apģērba un telšu izgatavošanai. Tā kā lielākā daļa no viņiem bija pārvietoti apmēram {{nobr|2000 km}} uz ļoti atšķirīgu ekosistēmu, viņi nebija pazīstami ar turienes savvaļas dzīvniekiem un viņiem bija jāpielāgojas mēnešiem ilgajām [[polārā nakts|polārajām naktīm]] ziemā un polārajai dienai vasarā, kas nav raksturīgi ziemeļu Kvebekai. Inuitiem tika solīts, ka pēc diviem gadiem, ja vien viņi vēlēsies, viņi tiks atgriezti mājās taču valdība šos solījumus nepildīja. Inuitu ģimenes tika pārvietotas uz faktiski neapgūtu arktiskā tuksneša apvidu bez atbilstošas infrastruktūras. [[Grisfjorda]]s apmetnes vietā bija tikai pirms neilga laika ierīkotais Kanādas karaliskās jātnieku policijas postenis, kurš pie tam atradās {{nobr|60 km}} no apmetnes. [[Rezolūta]]s apmetne tika ierīkota 6 km no 1947. gadā izveidotās [[polārstacija|polārās meteostacija]]s un gaisa spēku bāzes un, kaut arī kontakti starp bāzes personālu un inuitiem tika stingri ierobežoti, inuiti varēja nelielā apjomā izmantot to atbalstu. Galu galā inuīti apguva vietējos [[baltvalis|baltvaļu]] migrācijas ceļus un spēja izdzīvot šajā apgabalā, katru gadu medījot {{nobr|18 000 km²}} lielā areālā. Kanādas karaliskās jātnieku policijas (RCMP) ziņojumos teikts, ka abas kolonijas kopumā bija veiksmīgas morāles, mājokļu un iztikas nodrošināšanas ziņā. == Pārvērtēšana == [[File:Grise Fiord.JPG|thumb|250px|Iela Grisfjordā]] [[File:Resolute.jpg|thumb|250px|Rezolūta]] 1980. gados pārvietotie inuiti un viņu pēcteči ierosināja prasību pret Kanādas valdību, apgalvojot, ka «ir pārliecinoši pierādījumi, kas liecina, ka galvenais, ja ne vienīgais iemesls inuitu pārvietošanai uz Tālo Arktiku, bija vēlme, lai Kanāda apliecinātu savu suverenitāti pār Arktikas salām», un 1987. gadā pieprasīja 10 miljonu dolāru kompensāciju no federālās valdības.<ref name="tester113">{{cite book|last1=Tester|first1=Frank James|last2=Kulchyski|first2=Peter|title=Tammarniit (Mistakes): Inuit Relocation in the Eastern Arctic, 1939-63|url=https://books.google.com/books?id=HVf9N3jdsp4C&pg=PA113|year=1994|publisher=UBC Press|isbn=978-0-7748-4271-6|pages=113–118}}</ref> Pēc sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu spiediena federālā valdība izveidoja programmu, lai palīdzētu inuitiem atgriezties dienvidos, un 1989. gadā 40 inuīti atgriezās savās bijušajās kopienās, izraisot ģimeņu sairšanu pēc paaudžu līnijām — jaunāki kopienas locekļi bieži vien izvēlējās palikt Tālajā Arktikā. Tie, kas palika, tiek raksturoti kā pārliecināti uzticīgi savām jaunajām mājām. 1990. gadā Kanādas parlamenta apakšpalātas pastāvīgā komiteja aborigēnu lietu jautājumos lūdza valdībai atvainoties inuitiem, kuri 1953. gadā tika pārvietoti uz Tālo Arktiku, piešķirt viņiem kompensāciju un oficiāli atzīt Rezolūtas un Grisfjordas iedzīvotāju nopelnus par viņu kalpošanu Kanādas suverenitātei. Atbildot uz to, valdība pasūtīja tā saukto «Hiklinga ziņojumu», kas to atbrīvo no pārkāpumiem, apgalvojot, ka inuīti bija brīvprātīgi pieteikušies tikt pārvietoti un ka viņi tika pārvietoti skarbo sociālo un ekonomisko apstākļu dēļ Portharisonā. Ziņojumu, ko bija rakstījis ilggadējs valdības ierēdnis, asi kritizēja akadēmiķi un mediji.<ref name="tester113"/> Pretstatā tam Kanādas Cilvēktiesību komisijas ziņojumā, kas tika iesniegts 1991. gada decembrī, tika apgalvots, ka ir skaidri pierādījumi tam, ka pārvietošanas kampaņas laikā valdībai bija bažas par Arktikas suverenitāti un saprata, ka apmetnes veicinās Kanādas suverenitātes nostiprināšanos. Ziņojumā secināts, ka Kanādas valdība ir lauzusi solījumu pēc diviem gadiem atgriezt pārvietotos uz iepriekšējo dzīves vietu, ja viņi to vēlēsies. Nākamajā ziņojumā, ko uzrakstīja [[Trentas universitāte]]s profesors Magnuss Ginters, tika izskatīti dažādi akadēmiķu apgalvojumi, apstrīdot to, kas notika pārvietošanas laikā. Tajā secināts, ka valdība rīkojusies ar humāniem nodomiem, un rezultātā Indiāņu lietu un Ziemeļu attīstības ministrs Toms Siddons paziņoja, ka būtu «nepiemēroti valdībai atvainoties» vai sniegt kompensāciju. 1994. gada jūlijā Karaliskā Aborigēno tautu komisija rīkoja uzklausīšanas, lai izmeklētu pārvietošanas programmu. Inuitu pierādījumi pārliecinoši uzsvēra, ka viņi ir pārvietoti piespiedu kārtā, savukārt valdības amatpersonas iebilda, ka viņi pārcēlušies brīvprātīgi. Amatpersona, kas bija atbildīga par pārvietošanu, mēģināja likt domāt, ka liecinieki mainījuši savus stāstus, lai pieprasītu kompensāciju, un ka pārcelšanās ir bijusi veiksmīga. Komisija konstatēja, ka Kanādas valdība bija apņēmusies «rehabilitēt» Portharisonas inuitus, atradinot tos no atkarības un «morālā pagrimuma», pārceļot tos uz labākām zemēm, kurās ir daudz medījamo dzīvnieku, un ka viņiem nav veikti atbilstoši sagatavošanās darbi. Komisija ieteica atvainoties un maksāt kompensāciju izdzīvojušajiem, kā arī atzīt pārcelto personu lomu Kanādas klātbūtnes nodibināšanā Tālajā Arktikā.<ref name="porteous"/> Savā ziņojumā komisija norādīja, ka «tāpēc nav šaubu, ka inuītu apmetņu klātbūtne Tālajā Arktikā, tiklīdz tās tika izveidotas, veicināja Kanādas suverenitātes saglabāšanu». Vienlaikus ziņojumā tika konstatēts, ka Tālās Arktikas kolonizēšana, kamēr pirms un pēc pārvietošanas bija svarīga Kanādas nacionālajai suverenitātei, «[...] taču laikā, kad tika pieņemts lēmums, suverenitāte nebija lēmumu pieņemšanas prātā». Tādējādi valdības skatījumā Kanādas suverenitātes saglabāšana, izmantojot Tālās Arktikas pārvietošanu, bija ērts blakusprodukts tam, kas ziņojumā ir aplūkots kā ekonomisko un sociālo problēmu risināšana. Tomēr beigās ziņojumā secināts, ka «pat ja tiek pieņemts, ka suverenitāte nav izšķirošs faktors, šī pārvietošana bija neatbilstošs risinājums valdības ekonomiskajām un sociālajām problēmām. Tomēr suverenitāte bija būtisks apsvērums un suverenitātes ietekme uz pārvietošanu kalpo tikai tam, lai pastiprinātu Komisijas secinājumus par pārvietošanas neatbilstību. Tomēr ir grūti noteikt precīzu apjomu, kādā suverenitāte ietekmēja pārvietošanu.» Inuitu apgalvojumi vismaz daļēji tika atbalstīti ziņojumā. Federālā valdība atteicās atvainoties, bet 1996. gada martā nodibināja «Saskaņas līgumu», izveidojot 10 miljonu [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāru]] [[trasts|trasta]] fondu pārvietotajām personām un viņu ģimenēm. Valdība atzina, ka inuiti cieta «grūtības, ciešanas un zaudējumus šo pārvietošanas pirmajos gados», taču pieprasīja, lai saņēmēji «atzītu, ka viņi saprot, ka, plānojot pārvietošanu, tā laika valdības amatpersonas rīkojās ar godprātīgiem nodomiem. uzskatīja, ka tas tajā laikā atbilst inuītu interesēm.» Pēc gandrīz piecām desmitgadēm Kanādas valdība 2010. gada 18. augustā izteica oficiālu atvainošanos pārvietotajām ģimenēm par necilvēcīgo izturēšanos un ciešanām, ko izraisīja pārvietošana. Džons Dankans (Indiāņu lietu un ziemeļu attīstības ministrs) paziņoja: «Kanādas valdība dziļi nožēlo šīs mūsu vēstures tumšās nodaļas kļūdas un nepildītos solījumus un atvainojas par notikušo pārvietošanu uz Tālo Arktiku. Mēs vēlamies izteikt cieņu pārceltajiem par viņu neatlaidību un drosmi... Inuitu ģimeņu pārvietošana uz Tālo Arktiku ir traģiska nodaļa Kanādas vēsturē, kuru mums nevajadzētu aizmirst, bet kas mums ir jāatzīst, jāmācās un jāmāca mūsu bērni. Mūsu kopīgās vēstures atzīšana ļauj mums virzīties uz priekšu partnerībā un izlīguma garā.» == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas vēsture]] [[Kategorija:Nunavuta]] esm1s7cnisibzyidunzfj7czds3iard 3667487 3667486 2022-08-06T18:49:17Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki [[File:Can high arctic relocation from Port Harrison and PondInlet.svg|thumb|250px|Pārvietošana no [[Portharisona]]s un [[Pondinleta]]s vairāk kā {{nobr|2000 km}} attālumā uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] un [[Rezolūta|Rezolūtu]]]] '''Pārcelšana uz Tālo Arktiku''' ({{val|en|High Arctic relocation}}, {{val|fr|La délocalisation du Haut-Arctique}}, {{val|iu|ᖁᑦᑎᒃᑐᒥᐅᑦᑕ ᓅᑕᐅᓂᖏᑦ}}, ''Quttiktumut nuutauningit'') bija [[Kanāda]]s valdības kampaņa, kuras ietvaros [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1950. gados uz neapdzīvotām [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salām tika pārvietoti 92 [[inuiti]] no [[Kvebeka (province)|Kvebekas]] un [[Bafina sala]]s.<ref name=report>{{cite report |title=The High Arctic Relocation: A Report on the 1953–55 Relocation |first1=René |last1=Dussault |first2=George |last2=Erasmus |publisher=Royal Commission on Aboriginal Peoples |date=1994 |url=http://publications.gc.ca/collections/collection_2016/bcp-pco/Z1-1991-1-41-3-eng.pdf |isbn=0-660-15544-3 }}</ref><ref name="porteous">{{cite book |last1=Porteous |first1=J. Douglas |last2=Smith |first2=Sandra E |title=Domicide: The Global Destruction of Home |url=https://books.google.com/books?id=6t_KSirfEnsC&pg=PA102 |year=2001 |publisher=McGill-Queen's University Press |isbn=978-0-7735-2258-9 |pages=102–103 }}</ref> Pārvietošanai ir pretrunīgi vērtējumi: no vienas puses, tā tiek raksturota kā humāns žests, lai glābtu badā cietušo pamatiedzīvotāju dzīvības un dotu viņiem iespēju turpināt ierasto dzīvesveidu; un, no otras puses, tiek uzskatīts, ka tā ir bijusi piespiedu migrācija, ko ierosinājusi federālā valdība, lai apliecinātu savu suverenitāti Tālajos Ziemeļos, izmantojot «cilvēku karoga mastus», ņemot vērā gan auksto karu, gan strīdīgās teritoriālās pretenzijas uz [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktisko arhipelāgu]]. Abas puses atzīst, ka pārvietotajiem inuītiem pirmajos gados pēc pārcelšanās netika sniegts pietiekams atbalsts, lai novērstu galēju trūkumu. == Vēsture == [[File:Life size monument.jpg|thumb|250px|Piemineklis pārvietotajiem inuitiem [[Grisfjorda|Grisfjordā]]]] 1953. gada augustā septiņas vai astoņas ģimenes no [[Portharisona]]s Kvebekas ziemeļos (mūsdienās zināma kā Inukjuaka) tika nogādātas uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] [[Elsmīra sala]]s dienvidu galā un uz [[Rezolūta|Rezolūtu]] [[Kornvolisa]]s salā.<ref name="porteous"/> Inuitu ģimenēm, kuras saņēma labklājības pabalstus, tika solītas labākas dzīves un medību iespējas jaunās kopienās Tālajā Arktikā. Viņiem pievienojās trīs ģimenes, kas tika savervētas no [[Pondinleta]]s kopienas (toreizējās [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]], tagad [[Nunavuta]]s daļā), kuru mērķis bija mācīt Kvebekas inuitiem prasmes izdzīvot Tālajā Arktikā. Par vervēšanas metodēm un pārvietošanas iemesliem ir pretrunīgi vērtējumi. Valdība paziņoja, ka brīvprātīgās ģimenes ir piekritušas piedalīties programmā, lai samazinātu pārapdzīvotību un trūcīgās medības Kvebekas ziemeļdaļā, lai samazinātu viņu atkarību no pabalstiem un atsāktu naturālo dzīvesveidu.<ref name="gibney">{{Cite book|last=James |first=Matt |editor1=Mark Gibney |editor2=Rhoda E. Howard-Hassmann |editor3=Jean-Marc Coicaud |editor4=Niklaus Steiner |chapter=Wrestling with the Past: Apologies, Quasi-Apologies and Non-Apologies in Canada|title=The Age of Apology|publisher=University of Pennsylvania Press|year=2008|pages=142–144|isbn=978-0-8122-4033-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=pPXpiXQ45osC&pg=PA142}}</ref><ref name="damas">{{Cite book|last=Damas|first=David|chapter=Settlement in the 1950s–I|title=Arctic Migrants/Arctic Villagers: The Transformation of Inuit Settlement in the Central Arctic|publisher=McGill-Queen's Press|year=2002|pages=52–57|isbn=978-0-7735-2405-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=3TZHXQaFk2IC&pg=PA52}}</ref> Turpretī inuiti ziņoja, ka pārvietošana bija piespiedu kārtā un to motivēja vēlme nostiprināt Kanādas suverenitāti Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, izveidojot apmetnes šajā apgabalā.<ref name="loub">{{Cite book|last=Loukacheva |first=Natalia|title=The Arctic Promise: Legal and Political Autonomy of Greenland and Nunavut|publisher=University of Toronto Press|year=2007|page=159|isbn=978-0-8020-9486-5|url=https://books.google.com/books?id=HzPzwrUYdgkC&pg=PA159}}</ref> Inuiti tika transportēti Austrumarktikas patruļkuģī ''C.D Howe'' uz [[Kornvolisa]]s (Rezolūtu) un [[Elsmīra sala|Elsmīra]] salām ([[Aleksandrafjorda|Aleksandrafjodu]]<ref name="alex">[https://arcticjournal.ca/featured/alexandra-fiord-a-high-arctic-oasis/ Above&Beyond – Canada's Arctic Journal. Alexandra Fiord – A High Arctic Oasis]</ref> un Grisfjordu), kas ir lielas tuksnesīgas salas neviesmīlīgajos polārajos ziemeļos. Jau atrodoties kuģī, inuitu ģimenes uzzināja, ka tās nedzīvos kopā, bet tiks izsēdinātas krastā trīs atsevišķās vietās. Tiek apgalvots, ka inuitu pārvietošana kalpoja ne tikai kā eksperiments, bet arī kā atbilde uz tā saukto «[[eskimosi|eskimosu]] problēmu». Federālā valdība uzsvēra, ka eskimosu problēma ir saistīta ar inuitu nevēlēšanos atteikties no sava nomadu dzīvesveida apgabalos, kas it kā bija pārapdzīvoti, un sniedza detalizētus pārskatus par sliktām medību sezonām un badu Inukjuakas apvidū, kas ir tiešās sekas pārapdzīvotībai. Tomēr federālā valdība zināja, ka attiecīgajā apgabalā ir mazražīga slazdošanas sezona, jo beidzās četru gadu [[polārlapsa|lapsu]] cikls.<ref>{{cite book|last=Marcus|first=Alan Rudolph|title=Relocating Eden: The Image and Politics of Inuit Exile in the Canadian Arctic|year=1995|publisher=University Press of New England|page=87|url=https://books.google.com/books?id=0rt1AAAAMAAJ&pg=PA87}}</ref> == Apmetnes == Ģimenes uz ziemeļiem tika aizvestas bez pietiekamiem pārtikas krājumiem, [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] ādām un citiem materiāliem, kas nepieciešami atbilstoša apģērba un telšu izgatavošanai. Tā kā lielākā daļa no viņiem bija pārvietoti apmēram {{nobr|2000 km}} uz ļoti atšķirīgu ekosistēmu, viņi nebija pazīstami ar turienes savvaļas dzīvniekiem un viņiem bija jāpielāgojas mēnešiem ilgajām [[polārā nakts|polārajām naktīm]] ziemā un polārajai dienai vasarā, kas nav raksturīgi ziemeļu Kvebekai. Inuitiem tika solīts, ka pēc diviem gadiem, ja vien viņi vēlēsies, viņi tiks atgriezti mājās taču valdība šos solījumus nepildīja. Inuitu ģimenes tika pārvietotas uz faktiski neapgūtu arktiskā tuksneša apvidu bez atbilstošas infrastruktūras. [[Grisfjorda]]s apmetnes vietā bija tikai pirms neilga laika ierīkotais Kanādas karaliskās jātnieku policijas postenis, kurš pie tam atradās {{nobr|60 km}} no apmetnes. [[Rezolūta]]s apmetne tika ierīkota 6 km no 1947. gadā izveidotās [[polārstacija|polārās meteostacija]]s un gaisa spēku bāzes un, kaut arī kontakti starp bāzes personālu un inuitiem tika stingri ierobežoti, inuiti varēja nelielā apjomā izmantot to atbalstu. Galu galā inuīti apguva vietējos [[baltvalis|baltvaļu]] migrācijas ceļus un spēja izdzīvot šajā apgabalā, katru gadu medījot {{nobr|18 000 km²}} lielā areālā. Kanādas karaliskās jātnieku policijas (RCMP) ziņojumos teikts, ka abas kolonijas kopumā bija veiksmīgas morāles, mājokļu un iztikas nodrošināšanas ziņā. == Pārvērtēšana == [[File:Grise Fiord.JPG|thumb|250px|Iela Grisfjordā]] [[File:Resolute.jpg|thumb|250px|Rezolūta]] 1980. gados pārvietotie inuiti un viņu pēcteči ierosināja prasību pret Kanādas valdību, apgalvojot, ka «ir pārliecinoši pierādījumi, kas liecina, ka galvenais, ja ne vienīgais iemesls inuitu pārvietošanai uz Tālo Arktiku, bija vēlme, lai Kanāda apliecinātu savu suverenitāti pār Arktikas salām», un 1987. gadā pieprasīja 10 miljonu dolāru kompensāciju no federālās valdības.<ref name="tester113">{{cite book|last1=Tester|first1=Frank James|last2=Kulchyski|first2=Peter|title=Tammarniit (Mistakes): Inuit Relocation in the Eastern Arctic, 1939-63|url=https://books.google.com/books?id=HVf9N3jdsp4C&pg=PA113|year=1994|publisher=UBC Press|isbn=978-0-7748-4271-6|pages=113–118}}</ref> Pēc sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu spiediena federālā valdība izveidoja programmu, lai palīdzētu inuitiem atgriezties dienvidos, un 1989. gadā 40 inuīti atgriezās savās bijušajās kopienās, izraisot ģimeņu sairšanu pēc paaudžu līnijām — jaunāki kopienas locekļi bieži vien izvēlējās palikt Tālajā Arktikā. Tie, kas palika, tiek raksturoti kā pārliecināti uzticīgi savām jaunajām mājām. 1990. gadā Kanādas parlamenta apakšpalātas pastāvīgā komiteja aborigēnu lietu jautājumos lūdza valdībai atvainoties inuitiem, kuri 1953. gadā tika pārvietoti uz Tālo Arktiku, piešķirt viņiem kompensāciju un oficiāli atzīt Rezolūtas un Grisfjordas iedzīvotāju nopelnus par viņu kalpošanu Kanādas suverenitātei. Atbildot uz to, valdība pasūtīja tā saukto «Hiklinga ziņojumu», kas to atbrīvo no pārkāpumiem, apgalvojot, ka inuīti bija brīvprātīgi pieteikušies tikt pārvietoti un ka viņi tika pārvietoti skarbo sociālo un ekonomisko apstākļu dēļ Portharisonā. Ziņojumu, ko bija rakstījis ilggadējs valdības ierēdnis, asi kritizēja akadēmiķi un mediji.<ref name="tester113"/> Pretstatā tam Kanādas Cilvēktiesību komisijas ziņojumā, kas tika iesniegts 1991. gada decembrī, tika apgalvots, ka ir skaidri pierādījumi tam, ka pārvietošanas kampaņas laikā valdībai bija bažas par Arktikas suverenitāti un saprata, ka apmetnes veicinās Kanādas suverenitātes nostiprināšanos. Ziņojumā secināts, ka Kanādas valdība ir lauzusi solījumu pēc diviem gadiem atgriezt pārvietotos uz iepriekšējo dzīves vietu, ja viņi to vēlēsies. Nākamajā ziņojumā, ko uzrakstīja [[Trentas universitāte]]s profesors Magnuss Ginters, tika izskatīti dažādi akadēmiķu apgalvojumi, apstrīdot to, kas notika pārvietošanas laikā. Tajā secināts, ka valdība rīkojusies ar humāniem nodomiem, un rezultātā Indiāņu lietu un Ziemeļu attīstības ministrs Toms Siddons paziņoja, ka būtu «nepiemēroti valdībai atvainoties» vai sniegt kompensāciju. 1994. gada jūlijā Karaliskā Aborigēno tautu komisija rīkoja uzklausīšanas, lai izmeklētu pārvietošanas programmu. Inuitu pierādījumi pārliecinoši uzsvēra, ka viņi ir pārvietoti piespiedu kārtā, savukārt valdības amatpersonas iebilda, ka viņi pārcēlušies brīvprātīgi. Amatpersona, kas bija atbildīga par pārvietošanu, mēģināja likt domāt, ka liecinieki mainījuši savus stāstus, lai pieprasītu kompensāciju, un ka pārcelšanās ir bijusi veiksmīga. Komisija konstatēja, ka Kanādas valdība bija apņēmusies «rehabilitēt» Portharisonas inuitus, atradinot tos no atkarības un «morālā pagrimuma», pārceļot tos uz labākām zemēm, kurās ir daudz medījamo dzīvnieku, un ka viņiem nav veikti atbilstoši sagatavošanās darbi. Komisija ieteica atvainoties un maksāt kompensāciju izdzīvojušajiem, kā arī atzīt pārcelto personu lomu Kanādas klātbūtnes nodibināšanā Tālajā Arktikā.<ref name="porteous"/> Savā ziņojumā komisija norādīja, ka «tāpēc nav šaubu, ka inuītu apmetņu klātbūtne Tālajā Arktikā, tiklīdz tās tika izveidotas, veicināja Kanādas suverenitātes saglabāšanu». Vienlaikus ziņojumā tika konstatēts, ka Tālās Arktikas kolonizēšana, kamēr pirms un pēc pārvietošanas bija svarīga Kanādas nacionālajai suverenitātei, «[...] taču laikā, kad tika pieņemts lēmums, suverenitāte nebija lēmumu pieņemšanas prātā». Tādējādi valdības skatījumā Kanādas suverenitātes saglabāšana, izmantojot Tālās Arktikas pārvietošanu, bija ērts blakusprodukts tam, kas ziņojumā ir aplūkots kā ekonomisko un sociālo problēmu risināšana. Tomēr beigās ziņojumā secināts, ka «pat ja tiek pieņemts, ka suverenitāte nav izšķirošs faktors, šī pārvietošana bija neatbilstošs risinājums valdības ekonomiskajām un sociālajām problēmām. Tomēr suverenitāte bija būtisks apsvērums un suverenitātes ietekme uz pārvietošanu kalpo tikai tam, lai pastiprinātu Komisijas secinājumus par pārvietošanas neatbilstību. Tomēr ir grūti noteikt precīzu apjomu, kādā suverenitāte ietekmēja pārvietošanu.» Inuitu apgalvojumi vismaz daļēji tika atbalstīti ziņojumā. Federālā valdība atteicās atvainoties, bet 1996. gada martā nodibināja «Saskaņas līgumu», izveidojot 10 miljonu [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāru]] [[trasts|trasta]] fondu pārvietotajām personām un viņu ģimenēm. Valdība atzina, ka inuiti cieta «grūtības, ciešanas un zaudējumus šo pārvietošanas pirmajos gados», taču pieprasīja, lai saņēmēji «atzītu, ka viņi saprot, ka, plānojot pārvietošanu, tā laika valdības amatpersonas rīkojās ar godprātīgiem nodomiem. uzskatīja, ka tas tajā laikā atbilst inuītu interesēm.» Pēc gandrīz piecām desmitgadēm Kanādas valdība 2010. gada 18. augustā izteica oficiālu atvainošanos pārvietotajām ģimenēm par necilvēcīgo izturēšanos un ciešanām, ko izraisīja pārvietošana. Džons Dankans (Indiāņu lietu un ziemeļu attīstības ministrs) paziņoja: «Kanādas valdība dziļi nožēlo šīs mūsu vēstures tumšās nodaļas kļūdas un nepildītos solījumus un atvainojas par notikušo pārvietošanu uz Tālo Arktiku. Mēs vēlamies izteikt cieņu pārceltajiem par viņu neatlaidību un drosmi... Inuitu ģimeņu pārvietošana uz Tālo Arktiku ir traģiska nodaļa Kanādas vēsturē, kuru mums nevajadzētu aizmirst, bet kas mums ir jāatzīst, jāmācās un jāmāca mūsu bērni. Mūsu kopīgās vēstures atzīšana ļauj mums virzīties uz priekšu partnerībā un izlīguma garā.» == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas vēsture]] [[Kategorija:Nunavuta]] q7o4zjtvns5rwfi33fhplteba3nt7my 3667488 3667487 2022-08-06T18:51:59Z Kikos 3705 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki [[File:Can high arctic relocation from Port Harrison and PondInlet.svg|thumb|250px|Pārvietošana no [[Portharisona]]s un [[Pondinleta]]s vairāk kā {{nobr|2000 km}} attālumā uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] un [[Rezolūta|Rezolūtu]]]] '''Pārcelšana uz Tālo Arktiku''' ({{val|en|High Arctic relocation}}, {{val|fr|La délocalisation du Haut-Arctique}}, {{val|iu|ᖁᑦᑎᒃᑐᒥᐅᑦᑕ ᓅᑕᐅᓂᖏᑦ}}, ''Quttiktumut nuutauningit'') bija [[Kanāda]]s valdības kampaņa, kuras ietvaros [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā 1950. gados uz neapdzīvotām [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskā arhipelāga]] salām tika pārvietoti 92 [[inuiti]] no [[Kvebeka (province)|Kvebekas]] un [[Bafina sala]]s.<ref name=report>{{cite report |title=The High Arctic Relocation: A Report on the 1953–55 Relocation |first1=René |last1=Dussault |first2=George |last2=Erasmus |publisher=Royal Commission on Aboriginal Peoples |date=1994 |url=http://publications.gc.ca/collections/collection_2016/bcp-pco/Z1-1991-1-41-3-eng.pdf |isbn=0-660-15544-3 }}</ref><ref name="porteous">{{cite book |last1=Porteous |first1=J. Douglas |last2=Smith |first2=Sandra E |title=Domicide: The Global Destruction of Home |url=https://books.google.com/books?id=6t_KSirfEnsC&pg=PA102 |year=2001 |publisher=McGill-Queen's University Press |isbn=978-0-7735-2258-9 |pages=102–103 }}</ref> Pārvietošanai ir pretrunīgi vērtējumi: no vienas puses, tā tiek raksturota kā humāns žests, lai glābtu badā cietušo pamatiedzīvotāju dzīvības un dotu viņiem iespēju turpināt ierasto dzīvesveidu; un, no otras puses, tiek uzskatīts, ka tā ir bijusi piespiedu migrācija, ko ierosinājusi federālā valdība, lai apliecinātu savu suverenitāti Tālajos Ziemeļos, izmantojot «cilvēku karoga mastus», ņemot vērā gan auksto karu, gan strīdīgās teritoriālās pretenzijas uz [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktisko arhipelāgu]]. Abas puses atzīst, ka pārvietotajiem inuītiem pirmajos gados pēc pārcelšanās netika sniegts pietiekams atbalsts, lai novērstu galēju trūkumu. == Vēsture == [[File:Life size monument.jpg|thumb|250px|Piemineklis pārvietotajiem inuitiem [[Grisfjorda|Grisfjordā]]]] 1953. gada augustā septiņas vai astoņas ģimenes no [[Portharisona]]s Kvebekas ziemeļos (mūsdienās zināma kā Inukjuaka) tika nogādātas uz [[Grisfjorda|Grisfjordu]] [[Elsmīra sala]]s dienvidu galā un uz [[Rezolūta|Rezolūtu]] [[Kornvolisa]]s salā.<ref name="porteous"/> Inuitu ģimenēm, kuras saņēma labklājības pabalstus, tika solītas labākas dzīves un medību iespējas jaunās kopienās Tālajā Arktikā. Viņiem pievienojās trīs ģimenes, kas tika savervētas no [[Pondinleta]]s kopienas (toreizējās [[Ziemeļrietumu Teritorijas|Ziemeļrietumu Teritorijās]], tagad [[Nunavuta]]s daļā), kuru mērķis bija mācīt Kvebekas inuitiem prasmes izdzīvot Tālajā Arktikā. Par vervēšanas metodēm un pārvietošanas iemesliem ir pretrunīgi vērtējumi. Valdība paziņoja, ka brīvprātīgās ģimenes ir piekritušas piedalīties programmā, lai samazinātu pārapdzīvotību un trūcīgās medības Kvebekas ziemeļdaļā, lai samazinātu viņu atkarību no pabalstiem un atsāktu naturālo dzīvesveidu.<ref name="gibney">{{Cite book|last=James |first=Matt |editor1=Mark Gibney |editor2=Rhoda E. Howard-Hassmann |editor3=Jean-Marc Coicaud |editor4=Niklaus Steiner |chapter=Wrestling with the Past: Apologies, Quasi-Apologies and Non-Apologies in Canada|title=The Age of Apology|publisher=University of Pennsylvania Press|year=2008|pages=142–144|isbn=978-0-8122-4033-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=pPXpiXQ45osC&pg=PA142}}</ref><ref name="damas">{{Cite book|last=Damas|first=David|chapter=Settlement in the 1950s–I|title=Arctic Migrants/Arctic Villagers: The Transformation of Inuit Settlement in the Central Arctic|publisher=McGill-Queen's Press|year=2002|pages=52–57|isbn=978-0-7735-2405-7|chapter-url=https://books.google.com/books?id=3TZHXQaFk2IC&pg=PA52}}</ref> Turpretī inuiti ziņoja, ka pārvietošana bija piespiedu kārtā un to motivēja vēlme nostiprināt Kanādas suverenitāti Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, izveidojot apmetnes šajā apgabalā.<ref name="loub">{{Cite book|last=Loukacheva |first=Natalia|title=The Arctic Promise: Legal and Political Autonomy of Greenland and Nunavut|publisher=University of Toronto Press|year=2007|page=159|isbn=978-0-8020-9486-5|url=https://books.google.com/books?id=HzPzwrUYdgkC&pg=PA159}}</ref> Inuiti tika transportēti Austrumarktikas patruļkuģī ''C.D Howe'' uz [[Kornvolisa]]s (Rezolūtu) un [[Elsmīra sala|Elsmīra]] salām ([[Aleksandrafjorda|Aleksandrafjodu]]<ref name="alex">[https://arcticjournal.ca/featured/alexandra-fiord-a-high-arctic-oasis/ Above&Beyond – Canada's Arctic Journal. Alexandra Fiord – A High Arctic Oasis]</ref> un Grisfjordu), kas ir lielas tuksnesīgas salas neviesmīlīgajos polārajos ziemeļos. Jau atrodoties kuģī, inuitu ģimenes uzzināja, ka tās nedzīvos kopā, bet tiks izsēdinātas krastā trīs atsevišķās vietās. Tiek apgalvots, ka inuitu pārvietošana kalpoja ne tikai kā eksperiments, bet arī kā atbilde uz tā saukto «[[eskimosi|eskimosu]] problēmu». Federālā valdība uzsvēra, ka eskimosu problēma ir saistīta ar inuitu nevēlēšanos atteikties no sava nomadu dzīvesveida apgabalos, kas it kā bija pārapdzīvoti, un sniedza detalizētus pārskatus par sliktām medību sezonām un badu Inukjuakas apvidū, kas ir tiešās sekas pārapdzīvotībai. Tomēr federālā valdība zināja, ka attiecīgajā apgabalā ir mazražīga slazdošanas sezona, jo beidzās četru gadu [[polārlapsa|lapsu]] cikls.<ref>{{cite book|last=Marcus|first=Alan Rudolph|title=Relocating Eden: The Image and Politics of Inuit Exile in the Canadian Arctic|year=1995|publisher=University Press of New England|page=87|url=https://books.google.com/books?id=0rt1AAAAMAAJ&pg=PA87}}</ref> == Apmetnes == Ģimenes uz ziemeļiem tika aizvestas bez pietiekamiem pārtikas krājumiem, [[ziemeļbriedis|ziemeļbriežu]] ādām un citiem materiāliem, kas nepieciešami atbilstoša apģērba un telšu izgatavošanai. Tā kā lielākā daļa no viņiem bija pārvietoti apmēram {{nobr|2000 km}} uz ļoti atšķirīgu ekosistēmu, viņi nebija pazīstami ar turienes savvaļas dzīvniekiem un viņiem bija jāpielāgojas mēnešiem ilgajām [[polārā nakts|polārajām naktīm]] ziemā un polārajai dienai vasarā, kas nav raksturīgi ziemeļu Kvebekai. Inuitiem tika solīts, ka pēc diviem gadiem, ja vien viņi vēlēsies, viņi tiks atgriezti mājās taču valdība šos solījumus nepildīja. Inuitu ģimenes tika pārvietotas uz faktiski neapgūtu arktiskā tuksneša apvidu bez atbilstošas infrastruktūras. [[Grisfjorda]]s apmetnes vietā bija tikai pirms neilga laika ierīkotais Kanādas karaliskās jātnieku policijas postenis, kurš pie tam atradās {{nobr|60 km}} no apmetnes. [[Rezolūta]]s apmetne tika ierīkota 6 km no 1947. gadā izveidotās [[polārstacija|polārās meteostacija]]s un gaisa spēku bāzes un, kaut arī kontakti starp bāzes personālu un inuitiem tika stingri ierobežoti, inuiti varēja nelielā apjomā izmantot to atbalstu. Galu galā inuīti apguva vietējos [[baltvalis|baltvaļu]] migrācijas ceļus un spēja izdzīvot šajā apgabalā, katru gadu medījot {{nobr|18 000 km²}} lielā areālā. Kanādas karaliskās jātnieku policijas (RCMP) ziņojumos teikts, ka abas kolonijas kopumā bija veiksmīgas morāles, mājokļu un iztikas nodrošināšanas ziņā. == Pārvērtēšana == [[File:Grise Fiord.JPG|thumb|250px|Iela Grisfjordā]] [[File:Resolute.jpg|thumb|250px|Rezolūta]] 1980. gados pārvietotie inuiti un viņu pēcteči ierosināja prasību pret Kanādas valdību, apgalvojot, ka «ir pārliecinoši pierādījumi, kas liecina, ka galvenais, ja ne vienīgais iemesls inuitu pārvietošanai uz Tālo Arktiku, bija vēlme, lai Kanāda apliecinātu savu suverenitāti pār Arktikas salām», un 1987. gadā pieprasīja 10 miljonu dolāru kompensāciju no federālās valdības.<ref name="tester113">{{cite book|last1=Tester|first1=Frank James|last2=Kulchyski|first2=Peter|title=Tammarniit (Mistakes): Inuit Relocation in the Eastern Arctic, 1939-63|url=https://books.google.com/books?id=HVf9N3jdsp4C&pg=PA113|year=1994|publisher=UBC Press|isbn=978-0-7748-4271-6|pages=113–118}}</ref> Pēc sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu spiediena federālā valdība izveidoja programmu, lai palīdzētu inuitiem atgriezties dienvidos, un 1989. gadā 40 inuīti atgriezās savās bijušajās kopienās, izraisot ģimeņu sairšanu pēc paaudžu līnijām — jaunāki kopienas locekļi bieži vien izvēlējās palikt Tālajā Arktikā. Tie, kas palika, tiek raksturoti kā pārliecināti uzticīgi savām jaunajām mājām. 1990. gadā Kanādas parlamenta apakšpalātas pastāvīgā komiteja aborigēnu lietu jautājumos lūdza valdībai atvainoties inuitiem, kuri 1953. gadā tika pārvietoti uz Tālo Arktiku, piešķirt viņiem kompensāciju un oficiāli atzīt Rezolūtas un Grisfjordas iedzīvotāju nopelnus par viņu kalpošanu Kanādas suverenitātei. Atbildot uz to, valdība pasūtīja tā saukto «Hiklinga ziņojumu», kas to atbrīvo no pārkāpumiem, apgalvojot, ka inuīti bija brīvprātīgi pieteikušies tikt pārvietoti un ka viņi tika pārvietoti skarbo sociālo un ekonomisko apstākļu dēļ Portharisonā. Ziņojumu, ko bija rakstījis ilggadējs valdības ierēdnis, asi kritizēja akadēmiķi un mediji.<ref name="tester113"/> Pretstatā tam Kanādas Cilvēktiesību komisijas ziņojumā, kas tika iesniegts 1991. gada decembrī, tika apgalvots, ka ir skaidri pierādījumi tam, ka pārvietošanas kampaņas laikā valdībai bija bažas par Arktikas suverenitāti un saprata, ka apmetnes veicinās Kanādas suverenitātes nostiprināšanos. Ziņojumā secināts, ka Kanādas valdība ir lauzusi solījumu pēc diviem gadiem atgriezt pārvietotos uz iepriekšējo dzīves vietu, ja viņi to vēlēsies. Nākamajā ziņojumā, ko uzrakstīja [[Trentas universitāte]]s profesors Magnuss Ginters, tika izskatīti dažādi akadēmiķu apgalvojumi, apstrīdot to, kas notika pārvietošanas laikā. Tajā secināts, ka valdība rīkojusies ar humāniem nodomiem, un rezultātā Indiāņu lietu un Ziemeļu attīstības ministrs Toms Siddons paziņoja, ka būtu «nepiemēroti valdībai atvainoties» vai sniegt kompensāciju. 1994. gada jūlijā Karaliskā Aborigēno tautu komisija rīkoja uzklausīšanas, lai izmeklētu pārvietošanas programmu. Inuitu pierādījumi pārliecinoši uzsvēra, ka viņi ir pārvietoti piespiedu kārtā, savukārt valdības amatpersonas iebilda, ka viņi pārcēlušies brīvprātīgi. Amatpersona, kas bija atbildīga par pārvietošanu, mēģināja likt domāt, ka liecinieki mainījuši savus stāstus, lai pieprasītu kompensāciju, un ka pārcelšanās ir bijusi veiksmīga. Komisija konstatēja, ka Kanādas valdība bija apņēmusies «rehabilitēt» Portharisonas inuitus, atradinot tos no atkarības un «morālā pagrimuma», pārceļot tos uz labākām zemēm, kurās ir daudz medījamo dzīvnieku, un ka viņiem nav veikti atbilstoši sagatavošanās darbi. Komisija ieteica atvainoties un maksāt kompensāciju izdzīvojušajiem, kā arī atzīt pārcelto personu lomu Kanādas klātbūtnes nodibināšanā Tālajā Arktikā.<ref name="porteous"/> Savā ziņojumā komisija norādīja, ka «tāpēc nav šaubu, ka inuītu apmetņu klātbūtne Tālajā Arktikā, tiklīdz tās tika izveidotas, veicināja Kanādas suverenitātes saglabāšanu». Vienlaikus ziņojumā tika konstatēts, ka Tālās Arktikas kolonizēšana, kamēr pirms un pēc pārvietošanas bija svarīga Kanādas nacionālajai suverenitātei, «[...] taču laikā, kad tika pieņemts lēmums, suverenitāte nebija lēmumu pieņemšanas prātā». Tādējādi valdības skatījumā Kanādas suverenitātes saglabāšana, izmantojot Tālās Arktikas pārvietošanu, bija ērts blakusprodukts tam, kas ziņojumā ir aplūkots kā ekonomisko un sociālo problēmu risināšana. Tomēr beigās ziņojumā secināts, ka «pat ja tiek pieņemts, ka suverenitāte nav izšķirošs faktors, šī pārvietošana bija neatbilstošs risinājums valdības ekonomiskajām un sociālajām problēmām. Tomēr suverenitāte bija būtisks apsvērums un suverenitātes ietekme uz pārvietošanu kalpo tikai tam, lai pastiprinātu Komisijas secinājumus par pārvietošanas neatbilstību. Tomēr ir grūti noteikt precīzu apjomu, kādā suverenitāte ietekmēja pārvietošanu.» Inuitu apgalvojumi vismaz daļēji tika atbalstīti ziņojumā. Federālā valdība atteicās atvainoties, bet 1996. gada martā nodibināja «Saskaņas līgumu», izveidojot 10 miljonu [[Kanādas dolārs|Kanādas dolāru]] [[trasts|trasta]] fondu pārvietotajām personām un viņu ģimenēm. Valdība atzina, ka inuiti cieta «grūtības, ciešanas un zaudējumus šo pārvietošanas pirmajos gados», taču pieprasīja, lai saņēmēji «atzītu, ka viņi saprot, ka, plānojot pārvietošanu, tā laika valdības amatpersonas rīkojās ar godprātīgiem nodomiem. uzskatīja, ka tas tajā laikā atbilst inuītu interesēm.» Pēc gandrīz piecām desmitgadēm Kanādas valdība 2010. gada 18. augustā izteica oficiālu atvainošanos pārvietotajām ģimenēm par necilvēcīgo izturēšanos un ciešanām, ko izraisīja pārvietošana. Džons Dankans (Indiāņu lietu un ziemeļu attīstības ministrs) paziņoja: «Kanādas valdība dziļi nožēlo šīs mūsu vēstures tumšās nodaļas kļūdas un nepildītos solījumus un atvainojas par notikušo pārvietošanu uz Tālo Arktiku. Mēs vēlamies izteikt cieņu pārceltajiem par viņu neatlaidību un drosmi... Inuitu ģimeņu pārvietošana uz Tālo Arktiku ir traģiska nodaļa Kanādas vēsturē, kuru mums nevajadzētu aizmirst, bet kas mums ir jāatzīst, jāmācās un jāmāca mūsu bērni. Mūsu kopīgās vēstures atzīšana ļauj mums virzīties uz priekšu partnerībā un izlīguma garā.» == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * {{cite magazine |last=Grant |first=Shelagh D. |title=Errors Exposed: Inuit Relocations to the High Arctic, 1953-1960 |magazine=Documents on Canadian Arctic Sovereignty and Security (DCASS) |date=2016 |volume=8 |url=https://cmss.ucalgary.ca/sites/cmss.ucalgary.ca/files/dcass8.pdf}} * {{cite encyclopedia |last=Madwar |first=Samia |title=Inuit High Arctic Relocations in Canada |encyclopedia=The Canadian Encyclopedia |date=11 September 2018 |publisher=Historica Canada |edition=|url=https://www.thecanadianencyclopedia.ca/en/article/inuit-high-arctic-relocations}} * {{cite news |last1=Sponagle |first1=Jane |title='We called it 'Prison Island': Inuk man remembers forced relocation to Grise Fiord |url=https://www.cbc.ca/news/canada/north/forced-relocation-high-arctic-inuit-1.4182600 |publisher=CBC News |date=30 June 2017}} * {{cite news |last=Watson |first=Paul |title=Inuit were moved 2,000 km in Cold War manoeuvring |work=Toronto Star |date=29 November 2009 |url=https://www.thestar.com/news/insight/2009/11/29/inuit_were_moved_2000_km_in_cold_war_manoeuvring.html}} * {{cite book |title=Qikiqtani Truth Commission: Community Histories 1950–1975: Resolute Bay |publisher=Qikiqtani Inuit Association |location=Iqaluit, Nunavut |isbn=978-1-927095-62-1 |url=https://www.qtcommission.ca/sites/default/files/community/community_histories_resolute_bay.pdf}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas vēsture]] [[Kategorija:Nunavuta]] aaq3oihqfwie5ujfbshtc843832j5wi 0 518628 3667302 3667245 2022-08-06T12:35:24Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Tokhtamysh from Facial Chronicle - b.11, p.132.jpg|thumb|200px|Hans Tohtamišs 16. gadsimta hronikas zīmējumā.]] [[Attēls:Mongol dominions1.jpg|thumb|200px|Zelta Orda un Tamerlana lielvalsts (brūnā krāsā) kā [[Mongoļu impērija]]s vasaļvalstis.]] '''Tohtamišs''' (توقتمش, {{val-tt|Тухтамыш/Tuqtamış}}; dzimis ap [[1342]]. gadu, miris [[1406]]. gadā) bija [[Zelta Orda]]s [[hans]] (1380—1395), vēlāk [[Tjumeņa]]s hans (1396—1406). Krievu kronikās dēvēts par caru Taktamišu (''царь Тактамыш''). == Dzīvesgājums == Dzimis tagadējā [[Manghistau apgabals|Manghistau apgabala]] vietvalža Tui-Hodžas ģimenē. Pēc tēva sodīšanas ar nāvi viņš bēga pie [[Samarkanda]]s emīra [[Tamerlans|Tamerlana]], taču vēlāk atgriezās. 1376. gadā viņš sāka atkārtotus uzbrukumus Zelta Ordas zemēm, bet pēc hana Urusa un viņa dēlu nāves 1379. gadā kļuva par hanu Zelta ordas austrumu daļas galvaspilsētā Signakā ({{val-kk|Сығанақ}}). 1380. gadā viņam izdevās ieņemt Zelta ordas galvaspilsētu [[Saraja|Saraju]] un rudenī sakaut emīra [[Mamajs|Mamaja]] karaspēku pie Kalkas upes. 1382. gadā viņš devās karagājienā pret nepakļāvīgajiem krievu kņaziem un 26. augustā ieņēma [[Maskava|Maskavu]]. 1386. gadā Tohtamišs pāri Kaukāza kalniem iebruka [[Ilhanāts|Ilhanātā]] un nopostīja [[Tebriza]]s pilsētu. 1387. gadā viņš cieta sakāvi kaujā pret Tamerlana karaspēku, bet 1387.–1388. gada ziemā uzbruka [[Buhāra]]i un Sauranai. 1389. gadā Tamerlans devās pretuzbrukumā un ieņēma Signaku, tad iebruka [[Septiņupe]]s zemēs līdz [[Irtiša]]i ziemeļos un Julduza kalnu grēdai austrumos. 1391. gada 18. jūnijā Tamerlans sakāva Tohtamiša karaspēku kaujā pie Kondurčas upes [[Volgas Bulgārija|Volgas Bulgārijā]]. 1395. gadā Tamerlans devās jaunā uzbrukumā Zelta ordai pāri Kaukāza kalniem, 15.–16. aprīļa kaujā pie [[Tereka]]s vēlreiz uzvarēja Tohtamišu un nopostīja Sarajas un [[Azaka]]s pilsētas, pārtraucot karavānu pārvietošanos par [[Zīda ceļš|Zīda ceļa]] ziemeļu atzaru. Tohtamišs aizbēga uz Lietuvu un noslēdza savienību ar Lietuvas dižkunigaiti [[Vītauts Dižais|Vītautu Dižo]], bet 1399. gada 12. augustā cieta sakāvi [[Kauja pie Vorsklas|Vorsklas kaujā]] pret Timuru Kutlugu un emīru [[Edigejs|Edigeju]]. Tohtamišs bēga uz [[Sibīrijas haniste|Sibīriju]], kur viņu 1406. gadā nogalināja hans Šadibeks. Tohtamiša dēls Džalaladins aizbēga pie Lietuvas dizkunigaiša Vītauta un 1410. gadā piedalījās [[Grīnvaldes kauja|Grīnvaldes kaujā]] pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]], kur lietuvieši sekmīgi izmantoja no tatāriem aizgūto viltus atkāpšanās taktiku. 1408. gadā emīrs Edigejs iebruka krievu zemēs un Maskavas kņazs Vasīlijs no jauna bija spiests atzīt Zelta Ordas virsvaru un 1412. gadā samaksāt iekavētās nodevas. Ar dižkunigaiša Vītauta palīdzību Džalaladins kļuva par Zelta Ordas hanu (1412—1413). Emīrs Edigejs līdz savai nāvei 1419. gadā nostiprinājās Krimā, no kurienes uzbruka Tohtamiša pēctečiem un vairākas reizes padzina viņus no Sarajas, vietā ieliekot sev paklausīgus hanus. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} == Skatīt arī == * [[Zelta Ordas hanu uzskaitījums]] == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:1406. gadā mirušie]] [[Kategorija:Mongoļu hani]] [[Kategorija:Zelta ordas vadītāji]] an4vt1e5iaeplasr89cwok8yb5u9qvs 0 518632 3667264 2022-08-06T12:02:52Z Eremu1 102242 Jauna lapa: '''Valsts reliģija''' (vai arī '''oficiālā reliģija)''' ir ticība, kuras statususs ir apstiprināts konkrētajā [[Valsts|valstsī]] kā oficālais. Valsti bez valsts vai oficiālas reliģijas sauc par [[Sekulārisms|sekulāru]] valsti. Turklāt ir gadījumi, kad valstij ir valsts vai oficiāla reliģija, bet kaut kādu iemeslu dēļ tā pasludina sevi par sekulāru ([[Anglija]], [[Dānija]], [[Ēģipte]], [[Tunisija]], [[Bangladeša]], [[Armēnija]] utt.). {{īss aizmet... wikitext text/x-wiki '''Valsts reliģija''' (vai arī '''oficiālā reliģija)''' ir ticība, kuras statususs ir apstiprināts konkrētajā [[Valsts|valstsī]] kā oficālais. Valsti bez valsts vai oficiālas reliģijas sauc par [[Sekulārisms|sekulāru]] valsti. Turklāt ir gadījumi, kad valstij ir valsts vai oficiāla reliģija, bet kaut kādu iemeslu dēļ tā pasludina sevi par sekulāru ([[Anglija]], [[Dānija]], [[Ēģipte]], [[Tunisija]], [[Bangladeša]], [[Armēnija]] utt.). {{īss aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Reliģija]] [[Kategorija:Politika]] tmfxftxg5pgle65mazb8mbykvd6wf4m 3667266 3667264 2022-08-06T12:04:49Z Eremu1 102242 wikitext text/x-wiki '''Valsts reliģija''' (vai arī '''oficiālā reliģija)''' ir [[ticība]] vai [[reliģija]], kuras statususs ir apstiprināts konkrētajā [[Valsts|valstsī]] kā oficālais. Valsti bez valsts vai oficiālas reliģijas sauc par [[Sekulārisms|sekulāru]] valsti. Turklāt ir gadījumi, kad valstij ir valsts vai oficiāla reliģija, bet kaut kādu iemeslu dēļ tā pasludina sevi par sekulāru ([[Anglija]], [[Dānija]], [[Ēģipte]], [[Tunisija]], [[Bangladeša]], [[Armēnija]] utt.). {{īss aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Reliģija]] [[Kategorija:Politika]] ctv3tg99o5hc3h0l3e0p4pv5yoqtm95 3667284 3667266 2022-08-06T12:24:18Z Egilus 27634 Anglija nav valsts jau sazin cik ilgi. wikitext text/x-wiki '''Valsts reliģija''' (vai arī '''oficiālā reliģija)''' ir [[ticība]] vai [[reliģija]], kuras statuss ir apstiprināts konkrētajā [[Valsts|valstsī]] kā oficālais. Valsti bez valsts vai oficiālas reliģijas sauc par [[Sekulārisms|sekulāru]] vai laicīgu valsti. Turklāt ir gadījumi, kad valstij ir valsts vai oficiāla reliģija, bet kaut kādu iemeslu dēļ tā pasludina sevi par sekulāru ([[Dānija]], [[Ēģipte]], [[Tunisija]], [[Bangladeša]], [[Armēnija]] utt.). {{īss aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Reliģija]] [[Kategorija:Politika]] sihvcu70kmmwjnzl7zca497klbuz3qs 3667286 3667284 2022-08-06T12:24:59Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki '''Valsts reliģija''' (vai arī '''oficiālā reliģija)''' ir [[ticība]] vai [[reliģija]], kuras statuss ir apstiprināts konkrētajā [[Valsts|valstī]] kā oficiālais. Valsti bez valsts vai oficiālas reliģijas sauc par [[Sekulārisms|sekulāru]] vai laicīgu valsti. Turklāt ir gadījumi, kad valstij ir valsts vai oficiāla reliģija, bet kaut kādu iemeslu dēļ tā pasludina sevi par sekulāru ([[Dānija]], [[Ēģipte]], [[Tunisija]], [[Bangladeša]], [[Armēnija]] utt.). {{īss aizmetnis}} {{politika-aizmetnis}} [[Kategorija:Reliģija]] [[Kategorija:Politika]] pxyd73eu07sts5vpx143s4t3uqei21n 0 518633 3667265 2022-08-06T12:04:08Z Eremu1 102242 Pāradresē uz [[Valsts reliģija]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Valsts reliģija]] __STATICREDIRECT__ jne5orxxow3sicwiaty6508vw3v3ch0 0 518634 3667281 2022-08-06T12:22:29Z Aérospatiale Concorde 108014 Nedzēsiet,vajag apskatīties info,tad papildināšu. wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = Stacijas | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = }} tohfciidlw59bx8eludygjaadq7385t 3667282 3667281 2022-08-06T12:22:41Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = }} 0ozpu6lnm5jvwfamkz48nwfmw7sxzv1 3667283 3667282 2022-08-06T12:23:50Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = }} tngcsdf0gz9ffcex7w15oqv9qdw4qex 3667288 3667283 2022-08-06T12:26:40Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = ~152 km }} q1woj08tj9zrpmvj7li63azm7qbqylf 3667289 3667288 2022-08-06T12:26:50Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = ~152 }} 3c0vtwxyjxz01ukru4w5qcoy0tpixtf 3667291 3667289 2022-08-06T12:27:44Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] 6 km | tuvākie_pp_un_cp = | attālums_līdz_Rīgai = ~152 }} 72dipfyghaok9ua5gzyi4l3uztg4acs 3667293 3667291 2022-08-06T12:28:34Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) | attālums_līdz_Rīgai = ~152 }} ksleoa2pal8ghcfxw0xjnnzp3dynjy5 3667294 3667293 2022-08-06T12:29:25Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km), [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = ~152 }} lay0eqlfox7lejk1wpoqkp6dz9subh5 3667297 3667294 2022-08-06T12:30:39Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km), [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = ~152 }} hnkyv5x3h02x4z55c6zsr7dhfzkii6r 3667298 3667297 2022-08-06T12:30:56Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km), [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 152 }} h4t3fkw6gtc57zz28qwigryk4gy5kc4 3667299 3667298 2022-08-06T12:33:34Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km), [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 152 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]] bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. 0axtx37fyyscttkcxr54o52b8g7jjle 3667301 3667299 2022-08-06T12:33:59Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 152 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]] bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. p4mmj54l1vxtket0dm7bwzirpjyjcud 3667303 3667301 2022-08-06T12:36:13Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 2 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 152 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. i5fghct2ddfdykei7dvwmdf3xz2e7px 3667304 3667303 2022-08-06T12:37:44Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 152 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. fwr1rbq7rg2abg5u11y9bcvvvgz4ii2 3667305 3667304 2022-08-06T12:39:44Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. ldpli6podf6ddw0brt1ymq9snctynvj 3667316 3667305 2022-08-06T12:49:36Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. nd1bj9jjuf20p21g0wisf0oxl2d0zmq 3667318 3667316 2022-08-06T12:51:16Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. 01t9ax9t93f2e91khrs2w1ey9t37ke5 3667332 3667318 2022-08-06T13:00:09Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. ==Vēsture== jkmr6olfvgxqpn4ua54lmqw2815hh5m 3667336 3667332 2022-08-06T13:01:56Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. ==Vēsture== Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. ejex4ajl1tmve2iywnkfckl59g4qtfu 3667337 3667336 2022-08-06T13:04:56Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = content://media/external/downloads/158374 | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. ==Vēsture== Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. 4ha1zpetwr4qvw7aiei7px0duztrmvi 3667339 3667337 2022-08-06T13:05:16Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. ==Vēsture== Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. ejex4ajl1tmve2iywnkfckl59g4qtfu 3667341 3667339 2022-08-06T13:08:41Z Aérospatiale Concorde 108014 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. ==Vēsture== Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]].Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996.]] gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996.]] gada [[21. septembris|21. septembrī]] dzudak4zlcpaqktqgja85yhbhzl3z0d 3667342 3667341 2022-08-06T13:08:50Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. ==Vēsture== Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]].Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996.]] gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996.]] gada [[21. septembris|21. septembrī]]. r8ibe9ryonhk8lwakykxr0zmczqdngq 3667346 3667342 2022-08-06T13:12:49Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. ==Vēsture== Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]].Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996.]] gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996.]] gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> 1qqgcjgtytlhjheuaunq18lae7hvnr5 3667347 3667346 2022-08-06T13:13:22Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. == Ārējās saites == ==Vēsture== Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]].Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996.]] gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996.]] gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> 922ssuftr68m3n1z87im0djszo16tgx 3667348 3667347 2022-08-06T13:13:46Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. ==Vēsture== Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]].Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996.]] gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996.]] gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> 6b6wz2uas8cxagjdj8yqhlspcfm5m8j 3667349 3667348 2022-08-06T13:14:11Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. ==Vēsture== Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]].Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996.]] gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996.]] gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Ārējās saites == p0glpo5k7h1vu555vyimkdet2tx2qc8 3667416 3667349 2022-08-06T14:37:40Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga-Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. == Vēsture == Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts == Ārējās saites == --> kcz3bxswomf7s20tj84kw21bm1kai6i 3667474 3667416 2022-08-06T17:52:56Z Aérospatiale Concorde 108014 Lūdzu piedodiet,ka tik daudz reizes vajadzēja labot,es pirmo reizi veidoju šādu lapu, tādēļ mocījos. Paldies,ka darbu neiznīcinājāt maz informācijas dēļ. wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija dzelzceļa stacija [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. == Vēsture == Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts == Ārējās saites == --> t5kkrik19ihrif4spiry8rdn9d9gz9q 3667476 3667474 2022-08-06T17:55:11Z Aérospatiale Concorde 108014 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|dzelzceļa staciju|pilsētu|Rūjiena}} {{Dzelzceļa stacijas infokaste | nosaukums = Rūjiena | tips = stacija | attēls = | attēla_apraksts = | karte = | līnijā = [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]] | atvērta = 1937 | slēgta = 1996 | citi_nosaukumi = Rujene | stacijas_tips = pasažieru | arhitekts = | platformas = 2 | platformu_tips = sānu | sliežu_ceļi = 3 | adrese = | latd = | latm = | lats = | latNS = | longd = | longm = | longs = | longEW = | tuvākās_stacijas = [[Mazsalaca (stacija)|Mazsalaca]] (19 km) | tuvākie_pp_un_cp = [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] (6 km) [[Idus (stacija)|Idus]] (12 km) | attālums_līdz_Rīgai = 148 }} [[Rūjiena (stacija)|Rūjiena]] (vai [[Rūjiena (stacija)|Rujene]]) bija [[dzelzceļa stacija]] [[Rūjiena|Rūjienā]], [[Rūjienas novads|Rūjienas novadā]] starp pieturām [[Virķēni (stacija)|Virķēni]] un [[Ķirbiļi]] līnijā [[Dzelzceļa līnija Rīga—Rūjiena (—Ipiķi)|Rīga—Ipiķi]]. Mūsdienās stacijas ēka un sliedes ir demontētas. Stacijā bija biļešu kase. == Vēsture == Stacija atklāta [[1937. gads|1937. gadā]]. Slēgta [[1996. gads|1996. gadā]]. Demontēta [[2009. gads|2009. gadā]]. Posmā Ipiķi—Rūjiena vilcienu kustība tika pārtraukta [[1996. gads|1996]]. gada [[pavasaris|pavasarī]], bet posmā Rūjiena—Aloja pēdējais pasažieru vilciens aizgāja [[1996. gads|1996]]. gada [[21. septembris|21. septembrī]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv//arhivs/vidzemnieki-atsak-cinities-par-dzelzcela-linijas-atjaunosanu-10020436|title=Arhīvs / Diena|website=www.diena.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} <!-- pagaidām, kamēr saišu nav, lai stāv aizkomentēts == Ārējās saites == --> ewqwgk2dwaaqcg31ib8ciw6epd8ysnp 3 518635 3667290 2022-08-06T12:26:51Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Spartnoy}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 15.26 (EEST) fj5uvchfkaf5ink77l4m1jffjoe890n 0 518636 3667295 2022-08-06T12:29:45Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Turaidas skola | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = Krimuldas pagasts... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Turaidas skola | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|10|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2823 |title=Informācija par objektu: Turaidas skola |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 32 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 56 | latNS = N | longd = 24 | longm = 50 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 2145 | var_id = 100196266 | lgia_id = 2823 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Turaidas skola''' ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P8]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krimuldas pagasta ciemi}} soxafyrmnmq0mpx1fw8cp92wl8dspg4 3667296 3667295 2022-08-06T12:30:13Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Turaidas skola | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|10|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2823 |title=Informācija par objektu: Turaidas skola |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 32 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 56 | latNS = N | longd = 24 | longm = 50 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 2145 | var_id = 100196266 | lgia_id = 2823 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Turaidas skola''' (ari '''Turaidas pamatskola''') ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P8]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krimuldas pagasta ciemi}} cy5lglrhjrrmvj3kzlr5jtvi19bg7hs 3667300 3667296 2022-08-06T12:33:43Z Egilus 27634 pareizr. wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Turaidas skola | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|10|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2823 |title=Informācija par objektu: Turaidas skola |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 32 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 13 | lats = 56 | latNS = N | longd = 24 | longm = 50 | longs = 52 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 2145 | var_id = 100196266 | lgia_id = 2823 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Turaidas skola''' (arī '''Turaidas pamatskola''') ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. Atrodas pagasta austrumu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P8]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krimuldas pagasta ciemi}} qnwj0ni5q586hllxhma7ssql6yz5s66 0 518637 3667314 2022-08-06T12:49:01Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Brasla | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | est... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Brasla | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|10|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2821 |title=Informācija par objektu: Brasla |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 19 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 38 | latNS = N | longd = 24 | longm = 55 | longs = 15 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 2145 | var_id = 100195088 | lgia_id = 2821 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Brasla''' ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[A3]], [[Brasla (Gaujas pieteka)|Braslas]] upes krastā. Pār Braslas upei atrodas otrs [[Brasla (Straupes pagasts)|Braslas]] ciems, kas ietilpst [[Straupes pagasts|Straupes pagastā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krimuldas pagasta ciemi}} ivrjqx2ogrptmphq6ohk2whuwzyj708 3667333 3667314 2022-08-06T13:00:42Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Brasla | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|10|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2821 |title=Informācija par objektu: Brasla |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 19 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 38 | latNS = N | longd = 24 | longm = 55 | longs = 15 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 2145 | var_id = 100195088 | lgia_id = 2821 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Brasla''' ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā . Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[A3]], [[Brasla (Gaujas pieteka)|Braslas]] upes krastā. Pāri Braslas upei atrodas otrs [[Brasla (Straupes pagasts)|Braslas]] ciems, kas ietilpst [[Straupes pagasts|Straupes pagastā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krimuldas pagasta ciemi}} 8e3dk9ocbrmyl7yi3u5epufjhomi6uu 3667418 3667333 2022-08-06T14:38:53Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Brasla | settlement_type = mazciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|10|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=2821 |title=Informācija par objektu: Brasla |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 19 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 17 | lats = 38 | latNS = N | longd = 24 | longm = 55 | longs = 15 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 2145 | var_id = 100195088 | lgia_id = 2821 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Brasla''' ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. Atrodas pagasta ziemeļu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[A3]], [[Brasla (Gaujas pieteka)|Braslas]] upes krastā. Pāri Braslas upei atrodas otrs [[Brasla (Straupes pagasts)|Braslas]] ciems, kas ietilpst [[Straupes pagasts|Straupes pagastā]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krimuldas pagasta ciemi}} 7b8ozelaz2b5vnoux4ds0rt5wanzlkf 0 518638 3667344 2022-08-06T13:11:00Z Melilac 38935 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Putniņi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] |... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Putniņi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|10|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=66378 |title=Informācija par objektu: Putniņi |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 41 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 09 | latNS = N | longd = 24 | longm = 46 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 2144 | var_id = 100195102 | lgia_id = 66378 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Putniņi''' ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P7]], [[Runtiņš]]u upes krastā. Pie ciema ir Putniņu kapi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krimuldas pagasta ciemi}} qk3doi73te4zb66wuxok1skv1jz4lwf 3667361 3667344 2022-08-06T13:27:13Z Melilac 38935 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Putniņi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|10|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=66378 |title=Informācija par objektu: Putniņi |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 41 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 09 | latNS = N | longd = 24 | longm = 46 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 2144 | var_id = 100195102 | lgia_id = 66378 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Putniņi''' (ari '''Ķizbele''') ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P7]], [[Runtiņš]]u upes krastā. Pie ciema ir Putniņu kapi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krimuldas pagasta ciemi}} k67f9yww9uhimf10phbazk2qxkw76gm 3667411 3667361 2022-08-06T14:05:02Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Putniņi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|10|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=66378 |title=Informācija par objektu: Putniņi |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 41 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 09 | latNS = N | longd = 24 | longm = 46 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 2144 | var_id = 100195102 | lgia_id = 66378 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Putniņi''' (arī '''Ķizbele''') ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P7]], [[Runtiņš]]u upes krastā. Pie ciema ir Putniņu kapi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krimuldas pagasta ciemi}} 9qly5g6qy4ezxf89dxt1tyratqodl3a 3667414 3667411 2022-08-06T14:31:09Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Putniņi | settlement_type = skrajciems | image_skyline = | image_caption = | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Novads | subdivision_type2 = Pagasts | subdivision_name = {{LAT}} | subdivision_name1 = [[Siguldas novads]] | subdivision_name2 = [[Krimuldas pagasts]] | established_title = <!-- Pirmoreiz minēts --> | established_date = <!-- datums, kad pirmoreiz minēts --> | area_total_km2 = | area_land_km2 = <!-- var ielikt teritoriālplānošanā noteikto platību --> | population_as_of = {{dat|2006|10|13||bez}} | population_footnotes = <ref name="lgia">{{Tīmekļa atsauce |url=http://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=66378 |title=Informācija par objektu: Putniņi |accessdate={{dat|2022|08|06||bez}} |work= LĢIA vietvārdu datubāze |publisher=[[Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra]] }}</ref> | population_total = 41 | population_density_km2 = <!-- apdzīvotības blīvums --> | latd = 57 | latm = 10 | lats = 09 | latNS = N | longd = 24 | longm = 46 | longs = 20 | longEW = E | elevation_m = | website = <!-- mājaslapa; ja atšķirīga no pagasta/novada lapas --> | postal_code_type = Pasta nodaļa | postal_code = 2144 | var_id = 100195102 | lgia_id = 66378 | footnotes = <!-- specpiezīmes --> }} '''Putniņi''' (arī '''Ķizbele''') ir ciems [[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Krimuldas pagasts|Krimuldas pagastā]]. Atrodas pagasta dienvidu daļā. Apdzīvotā vieta atrodas pie autoceļa [[P7]], [[Runtiņupīte]]s krastā. Pie ciema ir Putniņu kapi. == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Krimuldas pagasta ciemi}} 7kptknrxxgp13qwuyoddttozelb0nrv 3 518639 3667354 2022-08-06T13:20:39Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Whisker}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 16.20 (EEST) f2h27bzwsyd8gi6ozlm6vdm07i6sszi 3 518640 3667364 2022-08-06T13:29:06Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Arcángelandaluz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 16.29 (EEST) cu25lk2jxwm71obfia23dss0xcfvylm 0 518641 3667369 2022-08-06T13:34:29Z Jānis U. 198 Jauna lapa: {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga =... wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus marcae | kategorijas = nē | binomial= <small>Obrucheva, 1962</small> }} '''''Coccosteus marcae''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[burtnieku svīta]]). Sugu 1962. gadā pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]]. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kauls, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas (burtnieku svīta). Nosaukums ''Coccosteus marcae'' nozīmē Markas (nosaukts igauņu paleontoloģes [[Elga Mark-Kurika|Elgas Mark-Kurika]]s vārdā) kokkostejs. Suga bija izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] Igaunijā Hallistes krastos pie Karksi-Nuijas, [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] [[Eglinka]]s krastos pie Bezvas ciema Burtnieku svītas nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāvēja vidēja lieluma zivis. Galvas vairoga garums līdz 10 cm (visu bruņu garums līdz 20 cm). Ornamentējumu veido apaļi (nevis zvaigžņveidīgi), augsti pauguriņi, kas izvietoti haotiski vai arī apkopoti īsās rindās. Uz dažiem kauliem centrālajā daļā pauguriņi ir sīkāki, nekā gar malām. Uz [[Vidējais muguras kauls|vidējā muguras kaula]] (''MD'') dzelkšņa pauguriņi izplatās arī uz iekšējās virsmas. ''Nuchale'' kaula aizmugurējā mala apmēram 2,5 reizes garāka par priekšējo malu, un uz tās ir labi attīstīts mediālais dzelksnis. Virs šaurajām šuvju virsmām gar ārpuses sānu malām kaulu pārsedza ''paranuchale'' kauli. Uz ''nuchale'' kaula iekšējās virsmas starp kabatveidīgiem izgriezumiem priekš ''paranuchale'' kauliem atrodas garenisks ķīlis, kas pāriet mediālajā dzelksnī. Pa ''paranuchale'' kaulu ārējo virsmu iet virsdeniņu vaga. Pa ''centrale'' kaulu ārējo virsmu iet trīs vagas: centrālā, zemacu un vidējā bedrīšu līnija. Pirmās divas vagas savā starpā krustojas 70-75° leņķī. Uz vidējā muguras kaula (''MD'') muguras vaga pārkaulošanās centrā veido pārrāvumu, un tās zari veido 100-110° leņķi. Abās ķīļa un ķīļa izauguma pusēs atrodas dziļas nišas, kas vērstas uz kaula priekšējo malu. Uz pakaļējā sānu-muguras kaula (''PDL'') muguras vaga ir īsa, stiepjas no priekšējās malas un neaiziet līdz kaula centram. Uz pakaļējā vēdera-sānu kaula (''PVL'') aizmugurējie sānu stūri ir izstiepti izaugumos bez ornamentējuma. Priekšējās malas sānu ir garš. Lieli pauguriņi veido ornamentējumu tikai uz platas joslas, kas iet paralēli kaula malām. Priekšējā vēdera-sānu kaula (''AVL'') priekšējās malas veido 130° leņķi. Pakaļējais vidējais vēdera kauls (''PMV'') veido pareizu rombisku formu, sānu stūri atrodas kaula garuma vidū.<ref>Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 94-95. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] l155sh0crg6rtdb1m1iwu7qo8zsrw1k 3667390 3667369 2022-08-06T13:53:46Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus marcae | kategorijas = nē | binomial= <small>Obrucheva, 1962</small> }} '''''Coccosteus marcae''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[burtnieku svīta]]). Sugu 1962. gadā pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]]. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kauls, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas (burtnieku svīta). Nosaukums ''Coccosteus marcae'' nozīmē Markas (nosaukts igauņu paleontoloģes [[Elga Mark-Kurika|Elgas Mark-Kurika]]s vārdā) kokkostejs. Suga bija izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] Igaunijā Hallistes krastos pie Karksi-Nuijas, [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] [[Eglinka]]s krastos pie Bezvas ciema Burtnieku svītas nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāvēja vidēja lieluma [[zivis]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] garums līdz 10 cm (visu bruņu garums līdz 20 cm). Ornamentējumu veido apaļi (nevis zvaigžņveidīgi), augsti pauguriņi, kas izvietoti haotiski vai arī apkopoti īsās rindās. Uz dažiem kauliem centrālajā daļā pauguriņi ir sīkāki, nekā gar malām. Uz [[Vidējais muguras kauls|vidējā muguras kaula]] (''MD'') dzelkšņa pauguriņi izplatās arī uz iekšējās virsmas. ''Nuchale'' kaula aizmugurējā mala apmēram 2,5 reizes garāka par priekšējo malu, un uz tās ir labi attīstīts mediālais dzelksnis. Virs šaurajām šuvju virsmām gar ārpuses sānu malām kaulu pārsedza ''[[paranuchale]]'' kauli. Uz ''nuchale'' kaula iekšējās virsmas starp kabatveidīgiem izgriezumiem priekš ''paranuchale'' kauliem atrodas garenisks ķīlis, kas pāriet mediālajā dzelksnī. Pa ''paranuchale'' kaulu ārējo virsmu iet virsdeniņu vaga. Pa ''[[centrale]]'' kaulu ārējo virsmu iet trīs vagas: centrālā, zemacu un vidējā bedrīšu līnija. Pirmās divas vagas savā starpā krustojas 70-75° leņķī. Uz [[Vidējais muguras kauls|vidējā muguras kaula]] (''MD'') muguras vaga pārkaulošanās centrā veido pārrāvumu, un tās zari veido 100-110° leņķi. Abās ķīļa un ķīļa izauguma pusēs atrodas dziļas nišas, kas vērstas uz kaula priekšējo malu. Uz [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējā sānu-muguras kaula]] (''PDL'') muguras vaga ir īsa, stiepjas no priekšējās malas un neaiziet līdz kaula centram. Uz [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (''PVL'') aizmugurējie sānu stūri ir izstiepti izaugumos bez ornamentējuma. Priekšējās malas sānu ir garš. Lieli pauguriņi veido ornamentējumu tikai uz platas joslas, kas iet paralēli kaula malām. [[Priekšējais vēdera-sānu kauls|Priekšējā vēdera-sānu kaula]] (''AVL'') priekšējās malas veido 130° leņķi. [[Pakaļējais vidējais vēdera kauls]] (''PMV'') veido pareizu rombisku formu, sānu stūri atrodas kaula garuma vidū.<ref>Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 81-82. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] sf7cfoiq11nn06nwdkgipy7iu247d8e 3667391 3667390 2022-08-06T13:54:51Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = | att_nosaukums = | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus marcae | kategorijas = nē | binomial= <small>Obrucheva, 1962</small> }} '''''Coccosteus marcae''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[burtnieku svīta]]). Sugu 1962. gadā pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]]. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kauls, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas (burtnieku svīta). Nosaukums ''Coccosteus marcae'' nozīmē Markas (nosaukts igauņu paleontoloģes [[Elga Mark-Kurika|Elgas Mark-Kurika]]s vārdā) kokkostejs. Suga bija izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] Igaunijā Hallistes krastos pie Karksi-Nuijas, [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] [[Eglinka]]s krastos pie Bezvas ciema Burtnieku svītas nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāvēja vidēja lieluma [[zivis]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] garums līdz 10 cm (visu bruņu garums līdz 20 cm). Ornamentējumu veido apaļi (nevis zvaigžņveidīgi), augsti pauguriņi, kas izvietoti haotiski vai arī apkopoti īsās rindās. Uz dažiem kauliem centrālajā daļā pauguriņi ir sīkāki, nekā gar malām. Uz [[Vidējais muguras kauls|vidējā muguras kaula]] (''MD'') dzelkšņa pauguriņi izplatās arī uz iekšējās virsmas. ''Nuchale'' kaula aizmugurējā mala apmēram 2,5 reizes garāka par priekšējo malu, un uz tās ir labi attīstīts mediālais dzelksnis. Virs šaurajām šuvju virsmām gar ārpuses sānu malām kaulu pārsedza ''[[paranuchale]]'' kauli. Uz ''nuchale'' kaula iekšējās virsmas starp kabatveidīgiem izgriezumiem priekš ''paranuchale'' kauliem atrodas garenisks ķīlis, kas pāriet mediālajā dzelksnī. Pa ''paranuchale'' kaulu ārējo virsmu iet virsdeniņu vaga. Pa ''[[centrale]]'' kaulu ārējo virsmu iet trīs vagas: centrālā, zemacu un vidējā bedrīšu līnija. Pirmās divas vagas savā starpā krustojas 70-75° leņķī. Uz [[Vidējais muguras kauls|vidējā muguras kaula]] (''MD'') muguras vaga pārkaulošanās centrā veido pārrāvumu, un tās zari veido 100-110° leņķi. Abās ķīļa un ķīļa izauguma pusēs atrodas dziļas nišas, kas vērstas uz kaula priekšējo malu. Uz [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējā sānu-muguras kaula]] (''PDL'') muguras vaga ir īsa, stiepjas no priekšējās malas un neaiziet līdz kaula centram. Uz [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (''PVL'') aizmugurējie sānu stūri ir izstiepti izaugumos bez ornamentējuma. Priekšējās malas sānu ir garš. Lieli pauguriņi veido ornamentējumu tikai uz platas joslas, kas iet paralēli kaula malām. [[Priekšējais vēdera-sānu kauls|Priekšējā vēdera-sānu kaula]] (''AVL'') priekšējās malas veido 130° leņķi. [[Pakaļējais vidējais vēdera kauls]] (''PMV'') veido pareizu rombisku formu (sānu stūri atrodas kaula garuma vidū).<ref>Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 81-82. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] h4cydi17w89v97zmuxx9l6tn1djpveq 3667401 3667391 2022-08-06T13:59:18Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus markae suborbitale.jpg | att_nosaukums = '''''Coccosteus markae''''' ''suborbitale'' kauls. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus marcae | kategorijas = nē | binomial= <small>Obrucheva, 1962</small> }} '''''Coccosteus marcae''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[burtnieku svīta]]). Sugu 1962. gadā pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]]. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kauls, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas (burtnieku svīta). Nosaukums ''Coccosteus marcae'' nozīmē Markas (nosaukts igauņu paleontoloģes [[Elga Mark-Kurika|Elgas Mark-Kurika]]s vārdā) kokkostejs. Suga bija izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] Igaunijā Hallistes krastos pie Karksi-Nuijas, [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] [[Eglinka]]s krastos pie Bezvas ciema Burtnieku svītas nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāvēja vidēja lieluma [[zivis]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] garums līdz 10 cm (visu bruņu garums līdz 20 cm). Ornamentējumu veido apaļi (nevis zvaigžņveidīgi), augsti pauguriņi, kas izvietoti haotiski vai arī apkopoti īsās rindās. Uz dažiem kauliem centrālajā daļā pauguriņi ir sīkāki, nekā gar malām. Uz [[Vidējais muguras kauls|vidējā muguras kaula]] (''MD'') dzelkšņa pauguriņi izplatās arī uz iekšējās virsmas. ''Nuchale'' kaula aizmugurējā mala apmēram 2,5 reizes garāka par priekšējo malu, un uz tās ir labi attīstīts mediālais dzelksnis. Virs šaurajām šuvju virsmām gar ārpuses sānu malām kaulu pārsedza ''[[paranuchale]]'' kauli. Uz ''nuchale'' kaula iekšējās virsmas starp kabatveidīgiem izgriezumiem priekš ''paranuchale'' kauliem atrodas garenisks ķīlis, kas pāriet mediālajā dzelksnī. Pa ''paranuchale'' kaulu ārējo virsmu iet virsdeniņu vaga. Pa ''[[centrale]]'' kaulu ārējo virsmu iet trīs vagas: centrālā, zemacu un vidējā bedrīšu līnija. Pirmās divas vagas savā starpā krustojas 70-75° leņķī. Uz [[Vidējais muguras kauls|vidējā muguras kaula]] (''MD'') muguras vaga pārkaulošanās centrā veido pārrāvumu, un tās zari veido 100-110° leņķi. Abās ķīļa un ķīļa izauguma pusēs atrodas dziļas nišas, kas vērstas uz kaula priekšējo malu. Uz [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējā sānu-muguras kaula]] (''PDL'') muguras vaga ir īsa, stiepjas no priekšējās malas un neaiziet līdz kaula centram. Uz [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (''PVL'') aizmugurējie sānu stūri ir izstiepti izaugumos bez ornamentējuma. Priekšējās malas sānu ir garš. Lieli pauguriņi veido ornamentējumu tikai uz platas joslas, kas iet paralēli kaula malām. [[Priekšējais vēdera-sānu kauls|Priekšējā vēdera-sānu kaula]] (''AVL'') priekšējās malas veido 130° leņķi. [[Pakaļējais vidējais vēdera kauls]] (''PMV'') veido pareizu rombisku formu (sānu stūri atrodas kaula garuma vidū).<ref>Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 81-82. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] rqbcre22tfaltcwjgkui40hru6kx6p5 3667412 3667401 2022-08-06T14:07:44Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{BioTakso infokaste | platums = 250px | attēls = Coccosteus markae suborbitale.jpg | att_nosaukums = '''''Coccosteus markae''''' ''suborbitale'' kauls. | valsts =Animalia | valsts_lv =Dzīvnieki | tips =Chordata | tips_lv =Hordaiņi | infratips = Gnathostomatha | infratips_lv = Žokļaiņi | klase = Placodermi | klase_lv = Bruņuzivis | apakšklase = Arthrodira | apakšklase_lv = Artrodiras | kārta = Euarthrodira | dzimta = Coccosteidae | dzimta_lv = Kokkosteīdas | ģints = Coccosteus | ģints_lv = Kokkosteji | suga = Coccosteus marcae | kategorijas = nē | binomial= <small>Obrucheva, 1962</small> }} '''''Coccosteus marcae''''' ir [[Kokkosteīdas|kokkosteīdu]] [[Artrodiras|artrodiru]] suga. Tās pārstāvji dzīvoja [[Vidusdevons|vidusdevonā]], [[živeta]]s laikmetā ([[burtnieku svīta]]). Sugu 1962. gadā pirmo reizi aprakstīja padomju paleontoloģe [[Olga Obručeva]]. Sugas [[holotips]] ir ''[[nuchale]]'' kauls, kas tika atrasta atsegumā [[Halliste]]s upes krastā pie [[Karksi-Nuija]]s pilsētas (burtnieku svīta). Nosaukums ''Coccosteus marcae'' nozīmē Markas (nosaukts igauņu paleontoloģes [[Elga Mark-Kurika|Elgas Mark-Kurika]]s vārdā) kokkostejs. Suga bija izplatīta [[Galvenais devona lauks|Galvenajā devona laukā]] Igaunijā Hallistes krastos pie Karksi-Nuijas, [[Pleskavas apgabals|Pleskavas apgabalā]] [[Eglinka]]s krastos pie Bezvas ciema Burtnieku svītas nogulumos. == Apraksts == Sugu pārstāvēja vidēja lieluma [[zivis]]. [[Galvas vairogs|Galvas vairoga]] garums līdz 10 cm (visu bruņu garums līdz 20 cm). Ornamentējumu veido apaļi (nevis zvaigžņveidīgi), augsti pauguriņi, kas izvietoti haotiski vai arī apkopoti īsās rindās. Uz dažiem kauliem centrālajā daļā pauguriņi ir sīkāki, nekā gar malām. Uz [[Vidējais muguras kauls|vidējā muguras kaula]] (''MD'') dzelkšņa pauguriņi izplatās arī uz iekšējās virsmas. ''Nuchale'' kaula aizmugurējā mala apmēram 2,5 reizes garāka par priekšējo malu, un uz tās ir labi attīstīts mediālais dzelksnis. Virs šaurajām šuvju virsmām gar ārpuses sānu malām kaulu pārsedza ''[[paranuchale]]'' kauli. Uz ''nuchale'' kaula iekšējās virsmas starp kabatveidīgiem izgriezumiem priekš ''paranuchale'' kauliem atrodas garenisks ķīlis, kas pāriet mediālajā dzelksnī. Pa ''paranuchale'' kaulu ārējo virsmu iet virsdeniņu vaga. Pa ''[[centrale]]'' kaulu ārējo virsmu iet trīs vagas: centrālā, zemacu un vidējā bedrīšu līnija. Pirmās divas vagas savā starpā krustojas 70-75° leņķī. Uz [[Vidējais muguras kauls|vidējā muguras kaula]] (''MD'') muguras vaga pārkaulošanās centrā veido pārrāvumu, un tās zari veido 100-110° leņķi. Abās ķīļa un ķīļa izauguma pusēs atrodas dziļas nišas, kas vērstas uz kaula priekšējo malu. Uz [[Pakaļējais sānu-muguras kauls|pakaļējā sānu-muguras kaula]] (''PDL'') muguras vaga ir īsa, stiepjas no priekšējās malas un neaiziet līdz kaula centram. Uz [[Pakaļējais vēdera-sānu kauls|pakaļējā vēdera-sānu kaula]] (''PVL'') aizmugurējie sānu stūri ir izstiepti izaugumos bez ornamentējuma. Priekšējās malas sānu ir garš. Lieli pauguriņi veido ornamentējumu tikai uz platas joslas, kas iet paralēli kaula malām. [[Priekšējais vēdera-sānu kauls|Priekšējā vēdera-sānu kaula]] (''AVL'') priekšējās malas veido 130° leņķi. [[Pakaļējais vidējais vēdera kauls]] (''PMV'') veido pareizu rombisku formu (sānu stūri atrodas kaula garuma vidū).<ref>Обручева О.П. "Панцирные рыбы девона СССР (Коккостеиды, и динихтииды)", Издательство Московского университета, Москва, 1962 г., 191 стр. 81-82. lpp</ref> == Atsauces == {{Atsauces}} [[Kategorija:Artrodiras]] 51kv5voxx6i29zaq2wb93ezzhf9v9f4 3 518642 3667371 2022-08-06T13:34:35Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:ProdesignerPL]] uz [[Dalībnieka diskusija:PiotrMisa]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/ProdesignerPL|ProdesignerPL]]" to "[[Special:CentralAuth/PiotrMisa|PiotrMisa]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:PiotrMisa]] rok6olf37lo7y4tblbc6msbmu9ze6h5 0 518643 3667395 2022-08-06T13:56:27Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Kārlis fon Bahmanis]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kārlis fon Bahmanis]] 804engl7yv4cx6369lo7pj7iyq3ic0v 6 518644 3667398 2022-08-06T13:57:51Z Jānis U. 198 Coccosteus markae suborbitale kauls. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/3323?mode=in_baltoscandia&lang=en#] wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Coccosteus markae suborbitale kauls. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/3323?mode=in_baltoscandia&lang=en#] == Licence == {{Copyr}} sntj06t0hjq9zclzgpr56m78s8ot9x8 3667400 3667398 2022-08-06T13:58:12Z Jānis U. 198 wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Coccosteus markae suborbitale kauls. Ņemts no fossiilid.info [https://fossiilid.info/3323?mode=in_baltoscandia&lang=en#] == Licence == {{Copyr}} Mājaslapā attēls ir pieejams ar licenci Creative Commons NonCommercial license (CC BY-NC). 0z2g7ckua8x4dp52ycuidd1hi8xqr82 0 518645 3667406 2022-08-06T14:02:11Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbolista infokaste | name = Greiems Poters | image = Graham Potter at Östersunds FK in 2017. (cropped).jpg | image_size = 220 | caption = Greiems Poters 2017. gadā | fullname = Greiems Stīvens Poters | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1975|5|20}} | birth_place = {{vieta|Anglija|Solihala}} | height = 185 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion... wikitext text/x-wiki {{Futbolista infokaste | name = Greiems Poters | image = Graham Potter at Östersunds FK in 2017. (cropped).jpg | image_size = 220 | caption = Greiems Poters 2017. gadā | fullname = Greiems Stīvens Poters | birth_date = {{dzimšanas datums un vecums|1975|5|20}} | birth_place = {{vieta|Anglija|Solihala}} | height = 185 | position = [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] | currentclub = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]<br />(galvenais treneris) | years1 = 1992—1993 |clubs1 = {{flaga|Anglija}} [[Birmingham City F.C.|Birmingham City]] |caps1 = 25 |goals1 = 2 | years2 = 1993 |clubs2 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Wycombe Wanderers F.C.|Wycombe Wanderers]]|caps2 = 3 |goals2 = 0 | years3 = 1993—1996 |clubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Stoke City F.C.|Stoke City]] |caps3 = 45 |goals3 = 1 | years4 = 1996—1997 |clubs4 = {{flaga|Anglija}} [[Southampton F.C.|Southampton]] |caps4 = 8 |goals4 = 0 | years5 = 1997—2000 |clubs5 = {{flaga|Anglija}} [[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]] |caps5 = 43 |goals5 = 0 | years6 = 1997 |clubs6 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Northampton Town F.C.|Northampton Town]] |caps6 = 3 |goals6 = 0 | years7 = 1997—1998 |clubs7 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Northampton Town F.C.|Northampton Town]] |caps7 = 1 |goals7 = 0 | years8 = 1999 |clubs8 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Reading F.C.|Reading]] |caps8 = 4 |goals8 = 0 | years9 = 2000—2003 |clubs9 = {{flaga|Anglija}} [[York City F.C.|York City]] |caps9 = 114 |goals9 = 5 | years10 = 2003—2004 |clubs10 = {{flaga|Anglija}} [[Boston United F.C.|Boston United]] |caps10 = 12 |goals10 = 0 | years11 = 2003 |clubs11 = {{īre}} {{flaga|Anglija}} [[Shrewsbury Town F.C.|Shrewsbury Town]] |caps11 = 5 |goals11 = 0 | years12 = 2004—2005 |clubs12 = {{flaga|Anglija}} [[Macclesfield Town F.C.|Macclesfield Town]] |caps12 = 57 |goals12 = 8 | totalcaps = 320 | totalgoals = 16 | nationalyears1 = 1996 | nationalteam1 = {{flaga|Anglija}} Anglija U21 | nationalcaps1 = 1 | nationalgoals1 = 0 | manageryears1 = 2010—2018 | managerclubs1 = {{flaga|Zviedrija}} [[Östersunds FK|Östersund]] | manageryears2 = 2018—2019 | managerclubs2 = {{flaga|Anglija}} [[Swansea City A.F.C.|Swansea City]] | manageryears3 = 2019— | managerclubs3 = {{flaga|Anglija}} [[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]] }} '''Greiems Stīvens Poters''' ({{val|en|Graham Stephen Potter}}; dzimis {{dat|1975|5|20}}) ir angļu [[Futbols|futbola]] [[treneris]] un bijušais futbolists. Spēlējis [[Aizsargs (futbols)|aizsarga]] pozīcijā. Kopš 2019. gada ir [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgas]] kluba ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' galvenais treneris. == Futbolista karjera == Profesionāla futbolista karjeru sāka ''[[Birmingham City F.C.|Birmingham City]]''. Pēc īres ''[[Wycombe Wanderers F.C.|Wycombe Wanderers]]'' viņš pārcēlās uz ''[[Stoke City F.C.|Stoke City]]'', pēc tam uz ''[[Southampton F.C.|Southampton]]''. Būdams ''Southampton'' spēlētājs, viņš tika izsaukts uz Anglijas U-21 izlasi, kur piedalījās vienā Eiropas čempionāta kvalifikācijas spēlē pret Moldovu. 1997. gadā viņš pievienojās ''[[West Bromwich Albion F.C.|West Bromwich Albion]]'', bet pēc trīsarpus gadiem, kuru laikā tika izīrēts arī uz ''Northampton Town'' un ''[[Reading F.C.|Reading]]'', parakstīja līgumu ar ''[[York City F.C.|York City]]''. 2003. gada vasarā pārcēlās uz ''Boston United''. 2003. gada novembrī viņš tika izīrēts uz ''Shrewsbury Town'' . 2004. gadā Poters pārcēlās uz ''Macclesfield Town'', kur noslēdza savu spēlētāja karjeru. == Trenera karjera == 2010. gada decembrī kļuva par [[Zviedrija]]s kluba ''[[Östersunds FK]]'' galveno treneri. Komanda tobrīd spēlēja 2. divīzijā, kas ir Zviedrijas futbola ceturtā pēc līmeņa līga. 2011. gadā komanda uzvarēja līgas [[Norlande]]s grupā, iekļūstot līmeni augstāk, bet vēl pēc gada uzvarēja arī 1. divīzijā un iekļuva ''[[Superettan]]'', Zviedrijas otrajā spēcīgākajā līgā. 2013. gadā Poters pagarināja līgumu ar klubu vēl uz trīs gadiem. 2015. gadā izcīnīja 2. vietu ''Superettan'', iegūstot ceļazīmi uz Zviedrijas augstāko līgu ''[[Allsvenskan (futbols)|Allsvenskan]]''. Debijas sezonā ''Allsvenskan'' izdevās izcīnīt 8. vietu. 2017. gada aprīlī Potera vadītā ''Östersunds FK'' uzvarēja [[Zviedrijas kauss futbolā|Zviedrijas kausā]] un iekļuva [[UEFA Eiropas līga|UEFA Eiropas līgā]]. 2017. gada sezonu komanda pabeidza 5. vietā ''Allsvenskan'', bet [[2017.—2018. gada UEFA Eiropas līgas sezona|Eiropas līgā]] spēlēja grupu turnīrā un izkļuva no grupas, kvalificējoties sešpadsmitdaļfinālam, kurā divu spēļu summā piekāpās [[Anglija]]s klubam ''[[Arsenal FC|Arsenal]]''. 2018. gada jūnijā Poters kļuva par Anglijas otrās spēcīgākās līgas ''[[Anglijas futbola čempionāts|Championship]]'' kluba ''[[Swansea City A.F.C.|Swansea City]]'' galveno treneri. 2018.—2019. gada sezonu komanda noslēdza 10. vietā līgā, un pēc sezonas Poters atstāja to, lai kļūtu par [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgas]] kluba ''[[Brighton & Hove Albion F.C.|Brighton & Hove Albion]]'' galveno treneri.<ref>{{Tīmekļa atsauce | url=https://www.brightonandhovealbion.com/news/1273486/potter-appointed-new-head-coach |title=Potter Appointed New Head Coach |language=en |date={{dat|2019|5|20|N|bez}} |website=brightonandhovealbion.com |access-date={{dat|2022|8|6||bez}}}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Sporta ārējās saites}} {{DEFAULTSORT:Poters, Greiems}} [[Kategorija:1975. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rietummidlendas grāfistē dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas futbolisti]] [[Kategorija:Birmingham City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Stoke City F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Southampton FC spēlētāji]] [[Kategorija:West Bromwich Albion F.C. spēlētāji]] [[Kategorija:Reading FC spēlētāji]] [[Kategorija:Anglijas futbola treneri]] gwoe31lsix2xhlwv17i4k2itt39ggf9 0 518646 3667408 2022-08-06T14:03:12Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[Greiems Poters]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Greiems Poters]] irtrspt1wtuavxal038lvw8pejlx79x 0 518647 3667432 2022-08-06T15:15:17Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Jurijs Vauļins]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Jurijs Vauļins]] rj9tydhe1oraw0li9yf7vtohfzxpqy2 6 518648 3667445 2022-08-06T16:00:59Z Pirags 3757 Izgriezts no [[Attēls:Carte Ethnographique de L'Europe.jpg|thumb|left|100px]] La Carte Ethnographique de L'Europe, J. Gabrys, Secrétaire général de [[L'Union des Nationalités]], 1918 {{NA-70}} wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Izgriezts no [[Attēls:Carte Ethnographique de L'Europe.jpg|thumb|left|100px]] La Carte Ethnographique de L'Europe, J. Gabrys, Secrétaire général de [[L'Union des Nationalités]], 1918 {{NA-70}} kp5862powfd03mpd0yhjttcnot9gjoi 0 518649 3667446 2022-08-06T16:02:22Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Nāciju Līga]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Nāciju Līga]] gv310xy6iv5kkx32yyk8qvy2vmrejs1 3 518650 3667447 2022-08-06T16:14:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=PauloFerraz12340}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 19.14 (EEST) 6r91kv1z1nl2t3fkcvtll77cbv4pzbk 0 518651 3667448 2022-08-06T16:15:18Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=BB-0197 Potamogeton rutilus.png|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida (Monocotyledoneae)|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton rutilus|suga=Potamogeton rutilus|suga_lv=Iesārtā glīvene|autors=Wolfg.|sino... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=BB-0197 Potamogeton rutilus.png|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida (Monocotyledoneae)|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton rutilus|suga=Potamogeton rutilus|suga_lv=Iesārtā glīvene|autors=Wolfg.|sinonīmi=}}'''Iesārtā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton rutilus}}) ir [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga. Savvaļā tā reti un nevienmērīgi ir sastopama Eiropas [[Centrāleiropa|vidus]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā. [[Latvija|Latvijā]] iesārtā glīvene ir sastopama diezgan reti visā teritorijā, tomēr Latvija ir salīdzinoši viena no blīvākajām atradņu teritorijām sugas areālā. Sugas pārstāvju grupas ir sastopamas ezeros, retāk upju līčos; to apdraud ezeru [[Piesārņojums|piesārņošana]] un izbradāšana. Vienīgā Latvijā sastopamā glīvene ar manāmi iesārtu stublāju un lapas plātnes apakšpusi. Lapas gari nosmailotas, ar 3 dzīslām, lapu žāklēs veidojas īsi, lapaini dzinumi. Suga ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 3.kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-rutilus-wolfg/|title=iesārtā glīvene - Potamogeton rutilus Wolfg. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Apraksts == Iesārtā glīvene ir daudzgadīgs, neliels vai vidējs (10-50 cm garš) [[lakstaugs]]. Augs pilnīgi ir [[Ūdensaugi|iegremdēts]]. Stublājs ir ieapaļš, tievs, zarains, ar sārtu nokrāsu. Lapas ir ļoti šauri lineāras (3-7 cm garas un aptuveni 0,1 cm platas), galā pakāpeniski nosmailotas, puscaurspīdīgas, plātnes apakšpusē ir brūni iesārtas. Lapu žāklēs dažreiz veidojas īsi, lapaini dzinumi. [[Lapas|Lapām]] ir 3 dzīslas, tās savienojas ar vidusdzīslu lapas galā dažādos (tomēr tuvos) līmeņos. Pielapes ir pacietas, lineāri lancetiskas vai lineāras, smailas (1-2,5 cm garas). [[Zieds|Ziedi]] ir 0,5-1 cm īsas, cilindriskā vārpā. Ziednesis parasti ir garāks nekā ziedu vārpa. Auglis ir spīdīgs, gluds, sārti brūns riekstiņš (0,15-0,2 cm garš) ar liektu knābi. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references /> 9nxud6ks6t5x4mywwdyic9g4cv77r77 3667449 3667448 2022-08-06T16:16:26Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|platums=|nosaukums=|attēls=BB-0197 Potamogeton rutilus.png|att_izmērs=|att_nosaukums=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Liliopsida|klase_lv=Viendīgļlapji|rinda=Alismatales|rinda_lv=Cirveņu rinda|dzimta=Potamogetonaceae|dzimta_lv=Glīveņu dzimta|ģints=Potamogeton|ģints_lv=Glīvenes|binomial=Potamogeton rutilus|suga=Potamogeton rutilus|suga_lv=Iesārtā glīvene|autors=Wolfg.|sinonīmi=}}'''Iesārtā glīvene''' ({{val-la|Potamogeton rutilus}}) ir [[Glīveņu dzimta|glīveņu dzimtas]] suga. Savvaļā tā reti un nevienmērīgi ir sastopama Eiropas [[Centrāleiropa|vidus]] un [[Ziemeļeiropa|ziemeļu]] daļā. [[Latvija|Latvijā]] iesārtā glīvene ir sastopama diezgan reti visā teritorijā, tomēr Latvija ir salīdzinoši viena no blīvākajām atradņu teritorijām sugas areālā. Sugas pārstāvju grupas ir sastopamas ezeros, retāk upju līčos; to apdraud ezeru [[Piesārņojums|piesārņošana]] un izbradāšana. Vienīgā Latvijā sastopamā glīvene ar manāmi iesārtu stublāju un lapas plātnes apakšpusi. Lapas gari nosmailotas, ar 3 dzīslām, lapu žāklēs veidojas īsi, lapaini dzinumi. Suga ir ierakstīta [[Baltijas jūras reģiona Sarkanā grāmata|Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā]] un [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas Sarkanajā grāmatā]] 3.kategorijā.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.latvijasdaba.lv/augi/potamogeton-rutilus-wolfg/|title=iesārtā glīvene - Potamogeton rutilus Wolfg. - Augi - Latvijas daba|website=www.latvijasdaba.lv|access-date=2022-08-06}}</ref> == Apraksts == Iesārtā glīvene ir daudzgadīgs, neliels vai vidējs (10-50 cm garš) [[lakstaugs]]. Augs pilnīgi ir [[Ūdensaugi|iegremdēts]]. Stublājs ir ieapaļš, tievs, zarains, ar sārtu nokrāsu. Lapas ir ļoti šauri lineāras (3-7 cm garas un aptuveni 0,1 cm platas), galā pakāpeniski nosmailotas, puscaurspīdīgas, plātnes apakšpusē ir brūni iesārtas. Lapu žāklēs dažreiz veidojas īsi, lapaini dzinumi. [[Lapas|Lapām]] ir 3 dzīslas, tās savienojas ar vidusdzīslu lapas galā dažādos (tomēr tuvos) līmeņos. Pielapes ir pacietas, lineāri lancetiskas vai lineāras, smailas (1-2,5 cm garas). [[Zieds|Ziedi]] ir 0,5-1 cm īsas, cilindriskā vārpā. Ziednesis parasti ir garāks nekā ziedu vārpa. Auglis ir spīdīgs, gluds, sārti brūns riekstiņš (0,15-0,2 cm garš) ar liektu knābi. Zied jūlijā, augustā.<ref name=":0" /> == Atsauces == <references /> [[Kategorija:Glīvenes]] [[Kategorija:Latvijas flora]] [[Kategorija:Latvijas Sarkanā grāmata]] iyfbpdbwv4ihz2mi5lcslyrlgq1af4l 0 518652 3667450 2022-08-06T16:16:58Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Iesārtā glīvene]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Iesārtā glīvene]] 6l1lcy0hw5od91d4ffmfez37bckbxso 3 518653 3667453 2022-08-06T16:20:15Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Рагин1987}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 19.20 (EEST) odbyhh6p4xlxsr3chzvn63n3yn2znpt 3 518654 3667454 2022-08-06T16:23:02Z Pathoschild 3500 create header for talk page ([[m:Synchbot|requested by MdsShakil]]) wikitext text/x-wiki <div style="display: flex; flex-wrap: wrap; justify-content: center; align-items: center; margin: 16px 0; border: 1px solid #aaaaaa;"> <div style="padding: 12px;">[[File:Circle-icons-megaphone.svg|75px|link=[[m:User_talk:MdsShakil]]]]</div> <div style="flex: 1; padding: 12px; background-color: #dddddd; color: #555555;"> <div style="font-weight: bold; font-size: 150%; color: red; font-family: 'Comic Sans MS'">Welcome to my talk page!</div> <div style="max-width: 700px">Hey! I am Shakil Hosen. I patrol many projects, and where I don't know the language I only act in cases of serious vandalism. If you think I have done anything wrong, feel free to [[m:User talk:MdsShakil|message me]] on Meta wiki. If you don't like that you can leave me messages here too, but since I do not watch all of my talk pages, your message might not get a timely response. Thanks! [[File:Face-smile.svg|18px|link=[[m:User:MdsShakil]]]]</div> </div> </div> 6ns6eellkw7iqc4yteyjnszfjmo2yio 3 518655 3667461 2022-08-06T16:59:36Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=SofiaChanUwU}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 19.59 (EEST) rry27oj5xqarp82i4u0l7qf97f92bl9 3 518656 3667466 2022-08-06T17:22:42Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Wwiki123456789}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 20.22 (EEST) p4ha4b5cbc5d03hs5n5ja55rdqunznx 3 518657 3667470 2022-08-06T17:33:58Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Dashing24}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 20.33 (EEST) gxmozjmuth1kybsll5p1522lo5jofbw 3 518658 3667484 2022-08-06T18:17:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jegerus}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 21.17 (EEST) tt27frpf6k00be8gfkudd27oe2nufzv 0 518659 3667489 2022-08-06T18:52:44Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Pārcelšana uz Tālo Arktiku]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Pārcelšana uz Tālo Arktiku‎]] addt2ywl7atql5oulo8os4uu24h79gg 0 518660 3667490 2022-08-06T18:54:05Z Binsalminsh 100209 Izveidots raksts wikitext text/x-wiki {{Infobox political party|logo=Hizb-ut-tahrir.png|colorcode=#000000|leader=Atā Abū Rašta|foundation=1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Jordānija|Jordānijā]]|ideology=[[Islāmisms]], [[Sekulārisms|Antisekulārisms]], [[Kalifāts]]|religion=[[Sunnītu islāms]]|headquarters=[[Beirūta]], [[Libāna]]|international=|website={{url|https://hizb-ut-tahrir.org/}}|name=Hizb ut Tahrir|native_name=حِزبُ التّحرير|founder=Muhammads Takidīns al Nabhānī|native_name_lang=ar|membership=10 000 - 1 000 000|flag=[[File:Flag of Hizb ut-Tahrir.png|200px|border|Flag of Hizb ut-Tahrir]]|flag_title=Karogs}}'''Hizb ut Tahrir''' ([[Arābu valoda|arābu]]: حزب التحرير, <small>romanizēts:</small> ''Ḥizb at-Taḥrīr'', tulkojumā: Atbrīvošanas partija, arī '''HT''') ir starptautiska panislāmiska un [[Fundamentālisms|fundamentālistiska]] politiska organizācija, kuras mērķis ir atjaunot islāma [[Kalifāts|kalifātu]], lai apvienotu visu musulmaņu kopienu un ieviestu [[Šariats|šariatu]] visā pasaulē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hizb.org.uk/islamic-culture/can-the-muslim-world-really-unite/|title=Can the Muslim world really unite?|website=Hizb ut-Tahrir Britain|access-date=2022-08-06|date=2010-03-04|language=en-GB}}</ref>. Organizācija ir pārstāvēta vairāk nekā 50 valstīs, tomēr ir aizliegta [[Ķīna|Ķīnā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un visās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]], izņemot [[Libāna|Libānu]], [[Jemena|Jemenu]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]]. == Dibināšana == Organizācija tika dibināta 1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], ko tajā laikā kontrolēja [[Jordānija]]. Tās dibinātājs ir palestīnietis šeihs Muhammads Takidīns al Nabhānī (1909—1979), kurš bija islāma zinātnieks un jurists no [[Haifa|Haifas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.globalsecurity.org/military/world/para/hizb-ut-tahrir.htm|title=Hizb ut-Tahrir al-Islami (Islamic Party of Liberation)|website=www.globalsecurity.org|access-date=2022-08-06}}</ref>. Nabhānī raksti izrāda raizes par arābu valstīm, kas atrodas rietumu ietekmē<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The new Cambridge history of Islam|url=https://www.worldcat.org/oclc/298184395|publisher=Cambridge University Press|date=2010|location=Cambridge|isbn=0-521-51536-X|oclc=298184395}}</ref>. Viņa pamatmērķis bija apvienot tās vienā kalifātā, kurā varētu atsākt islāma dzīvesveidu. Tā kā arābu zemes atradās sekulāro politisko režīmu varā, Nabhānī šīs valstis pieskaitīja pie rietumu pasaules, nosaucot tās par „neticības zemi” (''dar al-kufr''), nosaucot to līderus par neticīgajiem, kas nespēj valdīt saskaņā ar [[Allāhs|Allāha]] atklāsmi. Lai gāztu to neislāmiskās politiskās sistēmas, viņš izplatīja alternatīvas politiskās idejas, atvasinātās no islāma ideoloģijas, un aicināja īstenot intelektuālo revolūciju, kas vestu pie politiskās revolūcijas, tādējādi transformējot sabiedrības galvenās institūcijas<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The many faces of political Islam : religion and politics in the Muslim world|url=https://www.worldcat.org/oclc/607651618|publisher=University of Michigan Press|date=2008|location=Ann Arbor|isbn=978-0-472-02538-1|oclc=607651618|first=Mohammed|last=Ayoob}}</ref>. Atšķirībā no citām [[Palestīnas Valsts|Palestīnas]] izcelsmes islāmistu organizācijām, Hizb ut Tahrir neuzskata Palestīnas problēmu par galveno savā ideoloģijā, un uz tās nefokusējas, kaut arī ir zināms, ka [[Izraēlas neatkarības karš|1948. gada notikums]] kļuva par iemeslu Nabhānī iniciatīvai partijas izveidošanai 1953. gadā<ref name=":0" />. == Izplatība == Neskatoties uz Hizb ut Tahrir vajāšanu atsevišķajos reģionos, partija darbojās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. 1980. gados tās atzari tika izveidoti vairākās Eiropas valstīs, tādās kā, Vācija un [[Austrija]], kur HT koncentrēja savu uzmanību uz musulmaņu viesstrādniekiem un studentiem, izplatot ārpus mošejām žurnālu ''Al Khilāfa''. Pirmā Eiropas valsts, kas aizliedza Hizb ut Tahrir darbību, kļuva Vācija, kad 2003. gada janvārī HT darbību apturēja tās [[Antisemītisms|antisemītiskās]] propagandas dēļ<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/1055527.html|title=Germany: Court Appeal By Hizb Ut-Tahrir Highlights Balancing Act Between Actions, Intentions|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref>. === Lielbritānija === [[Attēls:HT Wiki.jpg|left|thumb|240x240px|Hizb ut Tahrir protestētājs Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] Hizb ut Tahrir savu centru dibināja 1980. gadu sākumā, kad daži tās aktīvisti no Tuvo Austrumu valstīm bija spiesti emigrēt un tur palikt<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160609233730/http://www.slideshare.net/abusenan/ht-media-pack|title=Ht Media Pack|website=web.archive.org|access-date=2022-08-06|date=2016-06-09}}</ref>. Tie no sākuma ietekmēja tos musulmaņus, kas bija pagaidu iemītnieki, galvenokārt, studenti un viesstrādnieki, kā arī otrās paaudzes jaunie musulmaņi.Hizb ut Tahrir darbojas [[Londona|Londonā]] un citās pilsētās ar lielu musulmaņu iedzīvotāju skaitu ([[Birmingema|Birmingemā,]] [[Bredforda|Bredfordā]], [[Šefīlda|Šefildā]]). Sākotnēji tās darbība fokusējās uz arābiem, bet vēlāk arī uz Turcijas, [[Somālija|Somālijas]] un [[Pakistāna|Pakistānas]] izcelsmes imigrantiem. Partijas mērķis sākotnējā periodā bija izveidot potenciālus aktīvistus, kas turpinātu tās mērķu īstenošanu arī pēc dibinātāju atgriešanās savās valstīs. 1990. gados rekrutēšana kļuva īpaši veiksmīga Āzijas kopienu vidū. Lielbritānijas Hizb ut Tahrir atzars publicēja žurnālus ''Al Fadžr'' [[Angļu valoda|angļu valodā]] un ''Al Khilāfa'' arābu, vēlāk arī angļu valodā. 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Lielbritānijas musulmaņu kopienas apzinājās HT kustības ekspansiju. 1993. gadā HT sabiedrības uzmanību piesaistīja ar intensīvu skrejlapu izplatīšanas kampaņu ar provokatoriskiem antisemītiskiem virsrakstiem (piemēram, „Miers ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir noziegums pret islāmu”), lekcijām universitātēs un mošejās, aicinot uz [[Džihāds|džihādu]] pret [[Ebreji|ebrejiem]] Palestīnā<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Immigration and the nation-state : the United States, Germany, and Great Britain|url=https://www.worldcat.org/oclc/317286304|publisher=Oxford University Press|date=1999|location=Oxford|isbn=978-0-19-152224-6|oclc=317286304|first=Christian|last=Joppke}}</ref>. Pēc ebreju kopienas protesta reakcijas, universitāšu pārvaldes apšaubīja savas atļaujas došanu izmantot universitāšu telpas Hizb ut Tahrir runātājiem, un turpmāk to aizliedza<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/uk/2004/nov/11/religion.islam|title='The West needs to understand it is inevitable: Islam is coming back'|website=the Guardian|access-date=2022-08-06|date=2004-11-11|language=en}}</ref>. Organizācija savukārt atbildēja ar sekojošo: „Kad cilvēkiem, tādiem kā Salmanam Rušdi, ir tiesības kropļot islāmu un pazemot musulmaņus, bet mēs nevaram pat rīkot tikšanās, lai diskutētu par mūsu reliģiju, tad kaut kas nav kārtībā ar Britāniju”. No Hizb ut Tahrir publikācijām Lielbritānijā var secināt, ka tā nav tikai antisemītiska, bet arī [[Homofobija|homofobiska]] un [[Rasisms|rasistiska]], jo citēja [[Hadīts|hadīsu]], kurā [[Hinduisms|hinduisti]] nosaukti par „necivilizētiem mežoņiem”. Hizb ut Tahrir radikālā platforma ātri piesaistīja masu mediju uzmanību. Šāds Hizb ut Tahrir raksturojums kļuva par vispārējo publisko viedokli, un tā ātri tika nosaukta par „britu islāma radikālo bumbu ar laika degli”, un uzskatīta par „visietekmīgāko no Lielbritānijas jaunajām radikālajām grupām”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160315042031/http://www.khilafahbooks.com/wp-content/ebook-download/english/khilafah/how_khilafah_was_destroyed.pdf|title=How the Khilafah was Destroyed|last=Qadeem Zallum|first=Abdul|date=2000}}</ref>. Hizb ut Tahrir koncentrējas uz Londonas universitātēm un koledžām (to starpā, [[Līdsa|Līdsas]], [[Mančestra|Mančestras]], Šefīldas, [[Bristole|Bristoles]], [[Notingema|Nottingemas]]), kopumā tā ir aktīva vairāk nekā piecdesmit universitāšu pilsētiņās. Hizb ut Tahrir potenciālo auditoriju veido jaunie musulmaņi vecumā jaunāki par divdesmit pieciem gadiem, kas nāk no socioekonomiski neprivileģētas vides, kas cieš no bezdarba un rasu diskriminācijas<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Islamist : why I joined radical Islam in Britain, what I saw inside and why I left|url=https://www.worldcat.org/oclc/78988767|publisher=Penguin|date=2007|location=London|isbn=978-0-14-103043-2|oclc=78988767|first=Ed|last=Husain}}</ref>. == Atsauces == [[Kategorija:Islāmisms]] 484lvonpxk0wbeh3uxni8nwac2g92yi 3667496 3667490 2022-08-06T18:57:48Z Binsalminsh 100209 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party|logo=Hizb-ut-tahrir.png|colorcode=#000000|leader=Atā Abū Rašta|foundation=1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Jordānija|Jordānijā]]|ideology=[[Islāmisms]], [[Sekulārisms|Antisekulārisms]], [[Kalifāts]], [[Fundamentālisms|religion=[[Sunnītu islāms]]|headquarters=[[Beirūta]], [[Libāna]]|international=|website={{url|https://hizb-ut-tahrir.org/}}|name=Hizb ut Tahrir|native_name=حِزبُ التّحرير|founder=Muhammads Takidīns al Nabhānī|native_name_lang=ar|membership=10 000 - 1 000 000|flag=[[File:Flag of Hizb ut-Tahrir.png|200px|border|Flag of Hizb ut-Tahrir]]|flag_title=Karogs}}'''Hizb ut Tahrir''' ([[Arābu valoda|arābu]]: حزب التحرير, <small>romanizēts:</small> ''Ḥizb at-Taḥrīr'', tulkojumā: Atbrīvošanas partija, arī '''HT''') ir starptautiska panislāmiska un [[Fundamentālisms|fundamentālistiska]] politiska organizācija, kuras mērķis ir atjaunot islāma [[Kalifāts|kalifātu]], lai apvienotu visu musulmaņu kopienu un ieviestu [[Šariats|šariatu]] visā pasaulē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hizb.org.uk/islamic-culture/can-the-muslim-world-really-unite/|title=Can the Muslim world really unite?|website=Hizb ut-Tahrir Britain|access-date=2022-08-06|date=2010-03-04|language=en-GB}}</ref>. Organizācija ir pārstāvēta vairāk nekā 50 valstīs, tomēr ir aizliegta [[Ķīna|Ķīnā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un visās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]], izņemot [[Libāna|Libānu]], [[Jemena|Jemenu]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]]. == Dibināšana == Organizācija tika dibināta 1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], ko tajā laikā kontrolēja [[Jordānija]]. Tās dibinātājs ir palestīnietis šeihs Muhammads Takidīns al Nabhānī (1909—1979), kurš bija islāma zinātnieks un jurists no [[Haifa|Haifas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.globalsecurity.org/military/world/para/hizb-ut-tahrir.htm|title=Hizb ut-Tahrir al-Islami (Islamic Party of Liberation)|website=www.globalsecurity.org|access-date=2022-08-06}}</ref>. Nabhānī raksti izrāda raizes par arābu valstīm, kas atrodas rietumu ietekmē<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The new Cambridge history of Islam|url=https://www.worldcat.org/oclc/298184395|publisher=Cambridge University Press|date=2010|location=Cambridge|isbn=0-521-51536-X|oclc=298184395}}</ref>. Viņa pamatmērķis bija apvienot tās vienā kalifātā, kurā varētu atsākt islāma dzīvesveidu. Tā kā arābu zemes atradās sekulāro politisko režīmu varā, Nabhānī šīs valstis pieskaitīja pie rietumu pasaules, nosaucot tās par „neticības zemi” (''dar al-kufr''), nosaucot to līderus par neticīgajiem, kas nespēj valdīt saskaņā ar [[Allāhs|Allāha]] atklāsmi. Lai gāztu to neislāmiskās politiskās sistēmas, viņš izplatīja alternatīvas politiskās idejas, atvasinātās no islāma ideoloģijas, un aicināja īstenot intelektuālo revolūciju, kas vestu pie politiskās revolūcijas, tādējādi transformējot sabiedrības galvenās institūcijas<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The many faces of political Islam : religion and politics in the Muslim world|url=https://www.worldcat.org/oclc/607651618|publisher=University of Michigan Press|date=2008|location=Ann Arbor|isbn=978-0-472-02538-1|oclc=607651618|first=Mohammed|last=Ayoob}}</ref>. Atšķirībā no citām [[Palestīnas Valsts|Palestīnas]] izcelsmes islāmistu organizācijām, Hizb ut Tahrir neuzskata Palestīnas problēmu par galveno savā ideoloģijā, un uz tās nefokusējas, kaut arī ir zināms, ka [[Izraēlas neatkarības karš|1948. gada notikums]] kļuva par iemeslu Nabhānī iniciatīvai partijas izveidošanai 1953. gadā<ref name=":0" />. == Izplatība == Neskatoties uz Hizb ut Tahrir vajāšanu atsevišķajos reģionos, partija darbojās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. 1980. gados tās atzari tika izveidoti vairākās Eiropas valstīs, tādās kā, Vācija un [[Austrija]], kur HT koncentrēja savu uzmanību uz musulmaņu viesstrādniekiem un studentiem, izplatot ārpus mošejām žurnālu ''Al Khilāfa''. Pirmā Eiropas valsts, kas aizliedza Hizb ut Tahrir darbību, kļuva Vācija, kad 2003. gada janvārī HT darbību apturēja tās [[Antisemītisms|antisemītiskās]] propagandas dēļ<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/1055527.html|title=Germany: Court Appeal By Hizb Ut-Tahrir Highlights Balancing Act Between Actions, Intentions|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref>. === Lielbritānija === [[Attēls:HT Wiki.jpg|left|thumb|240x240px|Hizb ut Tahrir protestētājs Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] Hizb ut Tahrir savu centru dibināja 1980. gadu sākumā, kad daži tās aktīvisti no Tuvo Austrumu valstīm bija spiesti emigrēt un tur palikt<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160609233730/http://www.slideshare.net/abusenan/ht-media-pack|title=Ht Media Pack|website=web.archive.org|access-date=2022-08-06|date=2016-06-09}}</ref>. Tie no sākuma ietekmēja tos musulmaņus, kas bija pagaidu iemītnieki, galvenokārt, studenti un viesstrādnieki, kā arī otrās paaudzes jaunie musulmaņi.Hizb ut Tahrir darbojas [[Londona|Londonā]] un citās pilsētās ar lielu musulmaņu iedzīvotāju skaitu ([[Birmingema|Birmingemā,]] [[Bredforda|Bredfordā]], [[Šefīlda|Šefildā]]). Sākotnēji tās darbība fokusējās uz arābiem, bet vēlāk arī uz Turcijas, [[Somālija|Somālijas]] un [[Pakistāna|Pakistānas]] izcelsmes imigrantiem. Partijas mērķis sākotnējā periodā bija izveidot potenciālus aktīvistus, kas turpinātu tās mērķu īstenošanu arī pēc dibinātāju atgriešanās savās valstīs. 1990. gados rekrutēšana kļuva īpaši veiksmīga Āzijas kopienu vidū. Lielbritānijas Hizb ut Tahrir atzars publicēja žurnālus ''Al Fadžr'' [[Angļu valoda|angļu valodā]] un ''Al Khilāfa'' arābu, vēlāk arī angļu valodā. 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Lielbritānijas musulmaņu kopienas apzinājās HT kustības ekspansiju. 1993. gadā HT sabiedrības uzmanību piesaistīja ar intensīvu skrejlapu izplatīšanas kampaņu ar provokatoriskiem antisemītiskiem virsrakstiem (piemēram, „Miers ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir noziegums pret islāmu”), lekcijām universitātēs un mošejās, aicinot uz [[Džihāds|džihādu]] pret [[Ebreji|ebrejiem]] Palestīnā<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Immigration and the nation-state : the United States, Germany, and Great Britain|url=https://www.worldcat.org/oclc/317286304|publisher=Oxford University Press|date=1999|location=Oxford|isbn=978-0-19-152224-6|oclc=317286304|first=Christian|last=Joppke}}</ref>. Pēc ebreju kopienas protesta reakcijas, universitāšu pārvaldes apšaubīja savas atļaujas došanu izmantot universitāšu telpas Hizb ut Tahrir runātājiem, un turpmāk to aizliedza<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/uk/2004/nov/11/religion.islam|title='The West needs to understand it is inevitable: Islam is coming back'|website=the Guardian|access-date=2022-08-06|date=2004-11-11|language=en}}</ref>. Organizācija savukārt atbildēja ar sekojošo: „Kad cilvēkiem, tādiem kā Salmanam Rušdi, ir tiesības kropļot islāmu un pazemot musulmaņus, bet mēs nevaram pat rīkot tikšanās, lai diskutētu par mūsu reliģiju, tad kaut kas nav kārtībā ar Britāniju”. No Hizb ut Tahrir publikācijām Lielbritānijā var secināt, ka tā nav tikai antisemītiska, bet arī [[Homofobija|homofobiska]] un [[Rasisms|rasistiska]], jo citēja [[Hadīts|hadīsu]], kurā [[Hinduisms|hinduisti]] nosaukti par „necivilizētiem mežoņiem”. Hizb ut Tahrir radikālā platforma ātri piesaistīja masu mediju uzmanību. Šāds Hizb ut Tahrir raksturojums kļuva par vispārējo publisko viedokli, un tā ātri tika nosaukta par „britu islāma radikālo bumbu ar laika degli”, un uzskatīta par „visietekmīgāko no Lielbritānijas jaunajām radikālajām grupām”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160315042031/http://www.khilafahbooks.com/wp-content/ebook-download/english/khilafah/how_khilafah_was_destroyed.pdf|title=How the Khilafah was Destroyed|last=Qadeem Zallum|first=Abdul|date=2000}}</ref>. Hizb ut Tahrir koncentrējas uz Londonas universitātēm un koledžām (to starpā, [[Līdsa|Līdsas]], [[Mančestra|Mančestras]], Šefīldas, [[Bristole|Bristoles]], [[Notingema|Nottingemas]]), kopumā tā ir aktīva vairāk nekā piecdesmit universitāšu pilsētiņās. Hizb ut Tahrir potenciālo auditoriju veido jaunie musulmaņi vecumā jaunāki par divdesmit pieciem gadiem, kas nāk no socioekonomiski neprivileģētas vides, kas cieš no bezdarba un rasu diskriminācijas<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Islamist : why I joined radical Islam in Britain, what I saw inside and why I left|url=https://www.worldcat.org/oclc/78988767|publisher=Penguin|date=2007|location=London|isbn=978-0-14-103043-2|oclc=78988767|first=Ed|last=Husain}}</ref>. == Atsauces == [[Kategorija:Islāmisms]] lyrincpfmi112n3w9yx3atpmrlr937y 3667497 3667496 2022-08-06T18:58:25Z Binsalminsh 100209 wikitext text/x-wiki {{Infobox political party|logo=Hizb-ut-tahrir.png|colorcode=#000000|leader=Atā Abū Rašta|foundation=1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], [[Jordānija|Jordānijā]]|ideology=[[Islāmisms]], [[Sekulārisms|Antisekulārisms]], [[Kalifāts]], [[Fundamentālisms]]|religion=[[Sunnītu islāms]]|headquarters=[[Beirūta]], [[Libāna]]|international=|website={{url|https://hizb-ut-tahrir.org/}}|name=Hizb ut Tahrir|native_name=حِزبُ التّحرير|founder=Muhammads Takidīns al Nabhānī|native_name_lang=ar|membership=10 000 - 1 000 000|flag=[[File:Flag of Hizb ut-Tahrir.png|200px|border|Flag of Hizb ut-Tahrir]]|flag_title=Karogs}}'''Hizb ut Tahrir''' ([[Arābu valoda|arābu]]: حزب التحرير, <small>romanizēts:</small> ''Ḥizb at-Taḥrīr'', tulkojumā: Atbrīvošanas partija, arī '''HT''') ir starptautiska panislāmiska un [[Fundamentālisms|fundamentālistiska]] politiska organizācija, kuras mērķis ir atjaunot islāma [[Kalifāts|kalifātu]], lai apvienotu visu musulmaņu kopienu un ieviestu [[Šariats|šariatu]] visā pasaulē<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hizb.org.uk/islamic-culture/can-the-muslim-world-really-unite/|title=Can the Muslim world really unite?|website=Hizb ut-Tahrir Britain|access-date=2022-08-06|date=2010-03-04|language=en-GB}}</ref>. Organizācija ir pārstāvēta vairāk nekā 50 valstīs, tomēr ir aizliegta [[Ķīna|Ķīnā]], [[Vācija|Vācijā]], [[Krievija|Krievijā]], [[Turcija|Turcijā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un visās [[Arābu pasaule|arābu valstīs]], izņemot [[Libāna|Libānu]], [[Jemena|Jemenu]] un [[Apvienotie Arābu Emirāti|AAE]]. == Dibināšana == Organizācija tika dibināta 1953. gadā [[Jeruzaleme|Jeruzalemē]], ko tajā laikā kontrolēja [[Jordānija]]. Tās dibinātājs ir palestīnietis šeihs Muhammads Takidīns al Nabhānī (1909—1979), kurš bija islāma zinātnieks un jurists no [[Haifa|Haifas]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.globalsecurity.org/military/world/para/hizb-ut-tahrir.htm|title=Hizb ut-Tahrir al-Islami (Islamic Party of Liberation)|website=www.globalsecurity.org|access-date=2022-08-06}}</ref>. Nabhānī raksti izrāda raizes par arābu valstīm, kas atrodas rietumu ietekmē<ref name=":0">{{Grāmatas atsauce|title=The new Cambridge history of Islam|url=https://www.worldcat.org/oclc/298184395|publisher=Cambridge University Press|date=2010|location=Cambridge|isbn=0-521-51536-X|oclc=298184395}}</ref>. Viņa pamatmērķis bija apvienot tās vienā kalifātā, kurā varētu atsākt islāma dzīvesveidu. Tā kā arābu zemes atradās sekulāro politisko režīmu varā, Nabhānī šīs valstis pieskaitīja pie rietumu pasaules, nosaucot tās par „neticības zemi” (''dar al-kufr''), nosaucot to līderus par neticīgajiem, kas nespēj valdīt saskaņā ar [[Allāhs|Allāha]] atklāsmi. Lai gāztu to neislāmiskās politiskās sistēmas, viņš izplatīja alternatīvas politiskās idejas, atvasinātās no islāma ideoloģijas, un aicināja īstenot intelektuālo revolūciju, kas vestu pie politiskās revolūcijas, tādējādi transformējot sabiedrības galvenās institūcijas<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The many faces of political Islam : religion and politics in the Muslim world|url=https://www.worldcat.org/oclc/607651618|publisher=University of Michigan Press|date=2008|location=Ann Arbor|isbn=978-0-472-02538-1|oclc=607651618|first=Mohammed|last=Ayoob}}</ref>. Atšķirībā no citām [[Palestīnas Valsts|Palestīnas]] izcelsmes islāmistu organizācijām, Hizb ut Tahrir neuzskata Palestīnas problēmu par galveno savā ideoloģijā, un uz tās nefokusējas, kaut arī ir zināms, ka [[Izraēlas neatkarības karš|1948. gada notikums]] kļuva par iemeslu Nabhānī iniciatīvai partijas izveidošanai 1953. gadā<ref name=":0" />. == Izplatība == Neskatoties uz Hizb ut Tahrir vajāšanu atsevišķajos reģionos, partija darbojās [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]], [[Āfrika|Āfrikā]] un [[Āzija|Āzijā]]. 1980. gados tās atzari tika izveidoti vairākās Eiropas valstīs, tādās kā, Vācija un [[Austrija]], kur HT koncentrēja savu uzmanību uz musulmaņu viesstrādniekiem un studentiem, izplatot ārpus mošejām žurnālu ''Al Khilāfa''. Pirmā Eiropas valsts, kas aizliedza Hizb ut Tahrir darbību, kļuva Vācija, kad 2003. gada janvārī HT darbību apturēja tās [[Antisemītisms|antisemītiskās]] propagandas dēļ<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rferl.org/a/1055527.html|title=Germany: Court Appeal By Hizb Ut-Tahrir Highlights Balancing Act Between Actions, Intentions|website=RadioFreeEurope/RadioLiberty|access-date=2022-08-06|language=en}}</ref>. === Lielbritānija === [[Attēls:HT Wiki.jpg|left|thumb|240x240px|Hizb ut Tahrir protestētājs Londonā]] [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijā]] Hizb ut Tahrir savu centru dibināja 1980. gadu sākumā, kad daži tās aktīvisti no Tuvo Austrumu valstīm bija spiesti emigrēt un tur palikt<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160609233730/http://www.slideshare.net/abusenan/ht-media-pack|title=Ht Media Pack|website=web.archive.org|access-date=2022-08-06|date=2016-06-09}}</ref>. Tie no sākuma ietekmēja tos musulmaņus, kas bija pagaidu iemītnieki, galvenokārt, studenti un viesstrādnieki, kā arī otrās paaudzes jaunie musulmaņi.Hizb ut Tahrir darbojas [[Londona|Londonā]] un citās pilsētās ar lielu musulmaņu iedzīvotāju skaitu ([[Birmingema|Birmingemā,]] [[Bredforda|Bredfordā]], [[Šefīlda|Šefildā]]). Sākotnēji tās darbība fokusējās uz arābiem, bet vēlāk arī uz Turcijas, [[Somālija|Somālijas]] un [[Pakistāna|Pakistānas]] izcelsmes imigrantiem. Partijas mērķis sākotnējā periodā bija izveidot potenciālus aktīvistus, kas turpinātu tās mērķu īstenošanu arī pēc dibinātāju atgriešanās savās valstīs. 1990. gados rekrutēšana kļuva īpaši veiksmīga Āzijas kopienu vidū. Lielbritānijas Hizb ut Tahrir atzars publicēja žurnālus ''Al Fadžr'' [[Angļu valoda|angļu valodā]] un ''Al Khilāfa'' arābu, vēlāk arī angļu valodā. 1980. gadu beigās un 1990. gadu sākumā Lielbritānijas musulmaņu kopienas apzinājās HT kustības ekspansiju. 1993. gadā HT sabiedrības uzmanību piesaistīja ar intensīvu skrejlapu izplatīšanas kampaņu ar provokatoriskiem antisemītiskiem virsrakstiem (piemēram, „Miers ar [[Izraēla|Izraēlu]] ir noziegums pret islāmu”), lekcijām universitātēs un mošejās, aicinot uz [[Džihāds|džihādu]] pret [[Ebreji|ebrejiem]] Palestīnā<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Immigration and the nation-state : the United States, Germany, and Great Britain|url=https://www.worldcat.org/oclc/317286304|publisher=Oxford University Press|date=1999|location=Oxford|isbn=978-0-19-152224-6|oclc=317286304|first=Christian|last=Joppke}}</ref>. Pēc ebreju kopienas protesta reakcijas, universitāšu pārvaldes apšaubīja savas atļaujas došanu izmantot universitāšu telpas Hizb ut Tahrir runātājiem, un turpmāk to aizliedza<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.theguardian.com/uk/2004/nov/11/religion.islam|title='The West needs to understand it is inevitable: Islam is coming back'|website=the Guardian|access-date=2022-08-06|date=2004-11-11|language=en}}</ref>. Organizācija savukārt atbildēja ar sekojošo: „Kad cilvēkiem, tādiem kā Salmanam Rušdi, ir tiesības kropļot islāmu un pazemot musulmaņus, bet mēs nevaram pat rīkot tikšanās, lai diskutētu par mūsu reliģiju, tad kaut kas nav kārtībā ar Britāniju”. No Hizb ut Tahrir publikācijām Lielbritānijā var secināt, ka tā nav tikai antisemītiska, bet arī [[Homofobija|homofobiska]] un [[Rasisms|rasistiska]], jo citēja [[Hadīts|hadīsu]], kurā [[Hinduisms|hinduisti]] nosaukti par „necivilizētiem mežoņiem”. Hizb ut Tahrir radikālā platforma ātri piesaistīja masu mediju uzmanību. Šāds Hizb ut Tahrir raksturojums kļuva par vispārējo publisko viedokli, un tā ātri tika nosaukta par „britu islāma radikālo bumbu ar laika degli”, un uzskatīta par „visietekmīgāko no Lielbritānijas jaunajām radikālajām grupām”<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20160315042031/http://www.khilafahbooks.com/wp-content/ebook-download/english/khilafah/how_khilafah_was_destroyed.pdf|title=How the Khilafah was Destroyed|last=Qadeem Zallum|first=Abdul|date=2000}}</ref>. Hizb ut Tahrir koncentrējas uz Londonas universitātēm un koledžām (to starpā, [[Līdsa|Līdsas]], [[Mančestra|Mančestras]], Šefīldas, [[Bristole|Bristoles]], [[Notingema|Nottingemas]]), kopumā tā ir aktīva vairāk nekā piecdesmit universitāšu pilsētiņās. Hizb ut Tahrir potenciālo auditoriju veido jaunie musulmaņi vecumā jaunāki par divdesmit pieciem gadiem, kas nāk no socioekonomiski neprivileģētas vides, kas cieš no bezdarba un rasu diskriminācijas<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Islamist : why I joined radical Islam in Britain, what I saw inside and why I left|url=https://www.worldcat.org/oclc/78988767|publisher=Penguin|date=2007|location=London|isbn=978-0-14-103043-2|oclc=78988767|first=Ed|last=Husain}}</ref>. == Atsauces == [[Kategorija:Islāmisms]] ba898h0cu2ofr9gegf58itltbxnlp21 0 518661 3667505 2022-08-06T19:57:45Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />Itālijas A sērijas sezona |liga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{ITA}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |... wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />Itālijas A sērijas sezona |liga = [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērija]] |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{ITA}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sēriju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2021.—2022. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] |nak_sez = ''[[2023.—2024. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona''' būs 121. [[Itālija]]s [[Futbols|futbola]] čempionāta sezona un 91. [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|A sērijas]] sezona pēc apļa turnīra sistēmas. Tā sāksies {{dat|2022|8|13||bez}}, bet noslēgsies {{dat|2023|6|4||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://football-italia.net/serie-a-2022-23-fixtures-rough-start-and-finish-for-milan/ |title=Serie A 2022-23 fixtures: Rough start and finish for Milan |language=en |date={{dat|2022|6|24|N|bez}} |website=football-italia.net |access-date={{dat|2022|8|6||bez}}}}</ref> == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem no [[Itālijas futbola čempionāta B sērija|B sērijas]] uz A sēriju tika paaugstināti klubi ''[[US Lecce|Lecce]]'', ''[[US Cremonese|Cremonese]]'' un ''[[AC Monza|Monza]]'', bet uz B sēriju tika pazemināti ''[[Cagliari Calcio|Cagliari]]'', ''[[Genoa CFC|Genoa]]'' un ''[[Venezia F.C.|Venezia]]''. ''Monza'' A sērijā iekļuva pirmo reizi kluba vēsturē. {{VietasKarte+|Itālija|alt=2022.—2023. gada Itālijas futbola A sērijas komandas|caption=2022.—2023. gada Itālijas futbola A sērijas klubu atrašanās vietas|float=right|width=450|places= {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.709204 |long= 9.6786567 |label=[[Atalanta B.C.|Atalanta]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.4922932 |long=11.3077754 |label=[[Bologna F.C. 1909|Bologna]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.1401550 |long=10.0348580 |label=[[U.S. Cremonese|Cremonese]]|position=bottom left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.7265160 |long=10.9547630 |label=[[Empoli F.C.|Empoli]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.411111 |long= 8.932778 |label=[[U.C. Sampdoria|Sampdoria]] |position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=43.780792 |long=11.282741 |label=[[ACF Fiorentina|Fiorentina]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.435307 |long=10.968549 |label=[[Hellas Verona F.C.|Hellas&nbsp;Verona]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.109444 |long=7.641111 |label=[[Juventus F.C.|Juventus]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.47808 |long=9.124 |label=[[AC Milan|Milan]]<br />[[Milānas "Internazionale"|Inter]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=41.933949 |long=12.454752 |label=[[S.S. Lazio|Lazio]]<br />[[A.S. Roma|Roma]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.3651160 |long=18.2089750 |label=[[U.S. Lecce|Lecce]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.5829270 |long=9.30801800 |label=[[A.C. Monza|Monza]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.828026 |long=14.192922 |label=[[S.S.C. Napoli|Napoli]]|position=left}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.7145447 |long=10.6475329 |label=[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]]|position=top}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=40.6455424 |long=14.8214394 |label=[[U.S. Salernitana 1919|Salernitana]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=44.1021963 |long=9.80653900 |label=[[Spezia Calcio|Spezia]]|position=right}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=45.04175 |long=7.650014 |label=[[Torino F.C.|Torino]]|position=bottom}} {{VietasKarte~ |Itālija |lat=46.066667 |long=13.233333 |label=[[Udinese Calcio|Udinese]]|position=left}} }} === Stadioni === {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Klubs ! Pilsēta ! Stadions ! Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[Bergamo "Atalanta"|Atalanta]] | [[Bergamo]] | ''[[Stadio Atleti Azzurri d'Italia]]'' | 21 000 |- | style="text-align:left;" |[[Bologna F.C. 1909|Bologna]] | [[Boloņa]] | ''[[Stadio Renato Dall'Ara]]'' | 36 462 |- | style="text-align:left;" |[[US Cremonese|Cremonese]] | [[Kremona]] | [[Džovanni Dzini stadions]] | 16 003 |- | style="text-align:left;" |[[Empoli FC|Empoli]] | [[Empoli]] | [[Stadio Carlo Castellani|Karlo Kastellāni stadions]] | 16 284 |- | style="text-align:left;" |[[ACF Fiorentina|Fiorentina]] | [[Florence]] | [[Artēmio Franki stadions]] | 43 147 |- | style="text-align:left;" |[[Hellas Verona F.C.|Hellas Verona]] | [[Verona]] | [[Markantonio Bentegodi stadions]] | 31 045 |- | style="text-align:left;" |[[Milānas "Internazionale"|Internazionale]] | [[Milāna]] | ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' | 75 923 |- | style="text-align:left;" |[[Turīnas "Juventus"|Juventus]] | [[Turīna]] | [[Juventus stadions]] | 41 507 |- | style="text-align:left;" |[[Romas "Lazio"|Lazio]] | [[Roma]] | ''[[Stadio Olimpico]]'' | 70 634 |- | style="text-align:left;" |[[US Lecce|Lecce]] | [[Leče]] | ''[[Stadio Via del mare]]'' | 31 533 |- | style="text-align:left;" |[[AC Milan|Milan]] | [[Milāna]] | ''[[Stadio Giuseppe Meazza|San Siro]]'' | 75 923 |- | style="text-align:left;" |[[AC Monza|Monza]] | [[Monca]] | ''[[Stadio Brianteo]]'' | 18 568 |- | style="text-align:left;" |[[SSC Napoli|Napoli]] | [[Neapole]] | [[Stadio San Paolo|Djego Armando Maradonas stadions]] | 54 726 |- | style="text-align:left;" |[[AS Roma|Roma]] | [[Roma]] | ''[[Stadio Olimpico]]'' | 70 634 |- | style="text-align:left;" |[[US Salernitana 1919|Salernitana]] | [[Salerno]] | ''[[Stadio Arechi]]'' | 37 180 |- | style="text-align:left;" |[[Dženovas "Sampdoria"|Sampdoria]] | [[Dženova]] | [[Luidži Ferrarisa stadions]] | 36 599 |- | style="text-align:left;" |[[U.S. Sassuolo Calcio|Sassuolo]] | [[Sasuolo]] | [[Mapei Stadium|''Mapei'' stadions]] <small>([[Redžo nell'Emīlija]])</small> | 21 525 |- | style="text-align:left;" |[[Spezia Calcio|Spezia]] | [[Spēcija]] | [[Alberto Piko stadions]] | 11 512 |- | style="text-align:left;" |[[Torino F.C.|Torino]] | [[Turīna]] | [[Grande Torino olimpiskais stadions|''Grande Torino'' olimpiskais stadions]] | 27 958 |- | style="text-align:left;" |[[Udinese Calcio|Udinese]] | [[Udīne]] | [[Stadions Friuli|Stadions ''Friuli-Dacia Arena'']] | 25 144 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" ! Komanda ! Treneris ! Kapteinis |- | ''Atalanta'' | {{flaga|ITA}} [[Džans Pjēro Gasperīni]] | {{flaga|ITA}} [[Rafaels Toloi]] |- | ''Bologna'' | {{flaga|SRB}} [[Siniša Mihajlovičs]] | {{flaga|ITA}} [[Roberto Soriāno]] |- | ''Cremonese'' | {{flaga|ITA}} [[Masimiljāno Alvīni]] | {{flaga|ITA}} [[Mateo Bjanketi]] |- | ''Empoli'' | {{flaga|ITA}} [[Paolo Dzaneti]] | {{flaga|ITA}} [[Lorenco Tonelli]] |- | ''Fiorentina'' | {{flaga|ITA}} [[Vinčenco Italjāno]] | {{flaga|ITA}} [[Kristiano Biragi]] |- | ''Hellas Verona'' | {{flaga|ITA}} [[Gabriēle Čofi]] | {{flaga|POR}} [[Migels Vilozu]] |- | ''Internazionale'' | {{flaga|ITA}} [[Simone Indzagi]] | {{flaga|SLO}} [[Samirs Handanovičs]] |- | ''Juventus'' | {{flaga|ITA}} [[Masimiljāno Allegri]] | {{flaga|ITA}} [[Leonardo Bonuči]] |- | ''Lazio'' | {{flaga|ITA}} [[Maurīcio Sarri]] | {{flaga|ITA}} [[Čīro Immobile]] |- | ''Lecce'' | {{flaga|ITA}} [[Marko Baroni]] | {{flaga|ITA}} [[Alesandro Tuja]] |- | ''Milan'' | {{flaga|ITA}} [[Stefāno Pioli]] | {{flaga|ITA}} [[Davide Kalabrija]] |- | ''Monza'' | {{flaga|ITA}} [[Džovanni Stropa]] | {{flaga|ITA}} [[Mateo Pesina]] |- | ''Napoli'' | {{flaga|ITA}} [[Lučāno Spalleti]] | {{flaga|ITA}} [[Džovanni Di Lorenco]] |- | ''Roma'' | {{flaga|POR}} [[Žuzē Mouriņu]] | {{flaga|ITA}} [[Lorenco Pellegrīni]] |- | ''Salernitana'' | {{flaga|ITA}} [[Davide Nikola]] | {{flaga|FRA}} [[Franks Riberī]] |- | ''Sampdoria'' | {{flaga|ITA}} [[Marko Džampaolo]] | {{flaga|ITA}} [[Fabio Kvaljarella]] |- | ''Sassuolo'' | {{flaga|ITA}} [[Alesio Dionizi]] | {{flaga|ITA}} [[Domeniko Berardi]] |- | ''Spezia'' | {{flaga|ITA}} [[Luka Goti]] | {{flaga|ITA}} [[Džūlio Madžore]] |- | ''Torino'' | {{flaga|CRO}} [[Ivans Juričs]] | {{flaga|SRB}} [[Saša Lukičs]] |- | ''Udinese'' | {{flaga|ITA}} [[Andrea Sotils]] | {{flaga|NED}} [[Brams Neitinks]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.legaseriea.it/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{it ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Itālijas futbola čempionāta A sērija]] [[Kategorija:2022. gads futbolā|Itālijas A sērija]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|Itālijas A sērija]] ititb48ueunrw2ei05rnzc39mvfkigd 0 518662 3667506 2022-08-06T19:58:39Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2022.—2023. gada Itālijas futbola čempionāta A sērijas sezona]] 1z2mctphy1846am8d4nrtnz2udzrqsk 6 518663 3667509 2022-08-06T20:20:26Z Vylks 50297 No [[:en:File:Bologna F.C. 1909 logo.svg]] wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No [[:en:File:Bologna F.C. 1909 logo.svg]] == Licence == {{Aizsargāts logo}} 2opl23z3owh3mstowrc5tjvwyd20ee2 3 518664 3667512 2022-08-06T20:29:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Olive11224}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 6. augusts, plkst. 23.29 (EEST) gpnvr0s0irof99zgbysea6sxnudthh3 6 518665 3667514 2022-08-06T20:36:26Z Vylks 50297 No [[:it:File:Empoli logo 2021.svg]] wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == No [[:it:File:Empoli logo 2021.svg]] == Licence == {{Aizsargāts logo}} inepsxzoq9f4e581i5ydrp4sjra5kvr 3 518666 3667527 2022-08-06T22:35:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Niilista}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 01.35 (EEST) 2bxn0e0ozj98z5mtsm53e4zrbnpwvvm 3 518667 3667528 2022-08-06T23:50:14Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Followertje}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 02.50 (EEST) 1wz2yk3bfh4dhfawo5p6gnncpx2gopb 3 518668 3667529 2022-08-07T00:14:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Дмитрий Коротыч}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 03.14 (EEST) qhmdcz46puaj47mdw2qb3if8sreh45n 3 518669 3667536 2022-08-07T02:50:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=TexasGamer}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 05.50 (EEST) cyhzw0cv2reuxqqyk00p71j6411lwjn 3 518670 3667538 2022-08-07T02:54:28Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=CycleSpirit6754}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 05.54 (EEST) q3r4538q16iseelrcxq2ac1amn2a4u5 3 518671 3667546 2022-08-07T04:02:35Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Imthewinner}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 07.02 (EEST) 1onud53bwelr4srul6wf82w4rozp1kw 3 518672 3667547 2022-08-07T04:20:05Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Nord794ub}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 07.20 (EEST) 4yrafeg1qgtzkl4jp3mq2ffj85b9usr 3 518673 3667548 2022-08-07T04:52:56Z Biafra 13794 Jauna lapa: {{ieteikums}} wikitext text/x-wiki {{ieteikums}} tfzlx1iu1k21hqrducrzwxlapdoq7kr 0 518674 3667557 2022-08-07T05:46:44Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Elijs Makoists]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Elijs Makoists]] cxruhf74nfh98qv3csycm21q4bn4spc 0 518675 3667558 2022-08-07T05:46:56Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Elijs Makoists]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Elijs Makoists]] cxruhf74nfh98qv3csycm21q4bn4spc 3 518676 3667567 2022-08-07T06:25:50Z QueerEcofeminist 73346 QueerEcofeminist pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:KuangLei]] uz [[Dalībnieka diskusija:KLszTsu]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/KuangLei|KuangLei]]" to "[[Special:CentralAuth/KLszTsu|KLszTsu]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:KLszTsu]] 3v9h8cb553cbnd31dv8orjouu5pow2s 3 518677 3667571 2022-08-07T06:48:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=CHALLENGER Diff}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 09.48 (EEST) gss5r3cbwjup97nvyhxo990h1dxvhu8 0 518678 3667573 2022-08-07T06:53:26Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Ošlapu kļava]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ošlapu kļava]] cp0apgh0gozuylzf8ygcs2ekgko0f49 0 518679 3667577 2022-08-07T07:17:13Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Betula chichibuensis|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula chichibuensis|suga_lv=Čičibu bērzs|attēls=Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|attēls2=}} '''Čičibu bērzs''' ({{val-la|Betula chichibuensis}}) ir kri... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Betula chichibuensis|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Betulaceae|dzimta_lv=Bērzu dzimta|ģints=Betula|ģints_lv=Bērzi|suga=Betula chichibuensis|suga_lv=Čičibu bērzs|attēls=Betula chichibuensis leaves Arnold Arboretum.jpg|attēls2=}} '''Čičibu bērzs''' ({{val-la|Betula chichibuensis}}) ir kritiski apdraudēta [[Bērzu dzimta|bērzu dzimtas]] suga. Tā ir endēmiska Japānai - dabā aug tikai uz Okučičibu kalnu kaļķakmens atsegumiem, [[Kitakami]] kalnos un [[Honsju|Honsju salā]]. <ref>{{Publikācijas atsauce|last=Igarashi|first=Yuji|last2=Aihara|first2=Hiroki|last3=Handa|first3=Yoshihiro|last4=Katsumata|first4=Hiroshi|last5=Fujii|first5=Masanori|last6=Nakano|first6=Koichiro|last7=Hirao|first7=Toshihide|date=2017-05|title=Development and Evaluation of Microsatellite Markers for the Critically Endangered Birch Betula chichibuensis (Betulaceae)|url=http://doi.wiley.com/10.3732/apps.1700016|journal=Applications in Plant Sciences|language=en|volume=5|issue=5|pages=1700016|doi=10.3732/apps.1700016|issn=2168-0450|pmc=PMC5435406|pmid=28529833}}</ref>Ļoti reti sastopama, iekļauta [[Sarkanā grāmata|Starptautiskajā sarkanajā grāmatā]] kā kritiski apdraudēta<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/species/194282/2309490|title=Chichibu Birch in the The IUCN Red List of Threatened Species|access-date=07-08-2022|date=2014}}</ref> - 1993.gadā savvaļā bija sastopams tikai 21 koks.<ref name=":0">{{Publikācijas atsauce|last=McAllister|first=Hugh|date=2019-12|title=924. BETULA CHICHIBUENSIS|url=https://onlinelibrary.wiley.com/doi/10.1111/curt.12305|journal=Curtis's Botanical Magazine|language=en|volume=36|issue=4|pages=365–374|doi=10.1111/curt.12305|issn=1355-4905}}</ref> Čičibu bērzs nevar veikt [[Apputeksnēšana|pašapputi]], tam ir raksturīga zema sēklu dzīvotspēja (apmēram 1 % pēc dažām aplēsēm<ref name=":0" />), kā arī sugu apdraud biotopu degradācija un mežu izciršana [[Čičibu apgabals|Čičibu apgabalā]], un tās mazais populācijas lielums padara to īpaši neaizsargātu pret [[Dabas katastrofas|dabas katastrofām]] un slimībām. Daudzos pasaules botāniskajos dārzos tagad audzē šo bērzu sugu.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/science-environment-34378953|title=UK team germinates critically endangered Japanese birch|work=BBC News|access-date=2022-08-07|date=2015-09-29|language=en-GB}}</ref> Koks sasniedz 8-10 m augstumu. Čičibu bērza [[miza]] ir gaiši brūna un kārtaina ar horizontālām līnijām. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}}{{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == <references /> {{Botānika-aizmetnis}} [[Kategorija:Bērzi]] sdl1d6090pe32jsimreia659o9ug15r 0 518680 3667579 2022-08-07T07:17:50Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Čičibu bērzs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čičibu bērzs]] e5a0u7dzmadpoi55ckhoo7klqlu1lnp 0 518681 3667581 2022-08-07T07:29:01Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Acer ginnala|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Sapindales|rinda_lv=Ziepjkoku rinda|dzimta=Sapindaceae|dzimta_lv=Ziepjkoku dzimta|ģints=Acer|ģints_lv=Kļavas|suga=Acer ginnala|suga_lv=Ginnalas kļava|attēls=Acer ginnala foliage.jpg|attēls2=Acer ginnala (Habitus).jpg}}'''Ginnalas kļava''', pazīstama arī kā '''Krastu kļava''', ({{val-la|Ac... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Acer ginnala|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Sapindales|rinda_lv=Ziepjkoku rinda|dzimta=Sapindaceae|dzimta_lv=Ziepjkoku dzimta|ģints=Acer|ģints_lv=Kļavas|suga=Acer ginnala|suga_lv=Ginnalas kļava|attēls=Acer ginnala foliage.jpg|attēls2=Acer ginnala (Habitus).jpg}}'''Ginnalas kļava''', pazīstama arī kā '''Krastu kļava''', ({{val-la|Acer ginnala}}) ir [[Ziepjkoku dzimta|ziepjkoku dzimtas]] suga. Augs savvaļā ir sastopams Āzijas ziemeļaustrumos – no [[Mongolija|Mongolijas]] līdz [[Amūra|Amūras upes]] ielejai. Izmērā neliela [[Kļavas|kļava]] - var sasniegt 6m augstumu. Raksturīga izcila sausumizturība, labi pakļaujas veidošanai. Pacieš [[Sals|salu]]. Lapas rudenī purpursarkanas. Iecienīts apstādījumu augs, jo īpaši zem elektrolīnijām sava nelielā auguma dēļ.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Collins wildlife trust guide trees : a photographic guide to the trees of Britain and Europe|url=https://www.worldcat.org/oclc/41338335|publisher=HarperCollins|date=1999|location=London|isbn=0-00-220013-9|oclc=41338335|first=Keith|last=Rushforth}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}}{{Botānika-aizmetnis}} oksrwfrtzbb7jaxeeftz45qu21g3wah 0 518682 3667582 2022-08-07T07:29:43Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Ginnalas kļava]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ginnalas kļava]] lf00jmoa2i33slq1ibzhyazm2r4nwiw 0 518683 3667583 2022-08-07T07:30:06Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Ginnalas kļava]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ginnalas kļava]] lf00jmoa2i33slq1ibzhyazm2r4nwiw 0 518684 3667593 2022-08-07T08:11:02Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Lugvigs Nāgels | vārds_orig = ''Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1738 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1808 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Lugvigs Nāgels''' ({{val-de|Ludwig von Nagel}}, {{val|ru|Ларион Тимофеевич Нагель}}; 1738—1808) bija [[Krievijas impērija]]s virsnieks un ierēdnis. Armijas [[ģenerālmajors]], [[īstenais slepenpadomnieks]]. No 1798. līdz 1800. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1738. gadā, jau 1748. gadā iestājās karadienestā. 1772. gadā viņš piedalījās karā pret [[Baras konfederācija]]s karaspēku Polijā. 1776. - 1778. gadā pulkvežleitnants Nāgels komandēja Ahtiras huzāru pulku, tad pulkveža pakāpē no 1780. līdz 1789. gada bija Kabardas pulka komandieris. [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] viņš komandēja Selengas pulku, 1784. gadā dibināja [[Vladikaukāza]]s cietoksni, 1787. gadā Nāgelu paaugstināja par brigadieri, bet 1789. gadā par ģenerālmajoru. No 1791. līdz 1797. gadam viņš bija [[Irkutska]]s gubernators un [[slepenpadomnieks]]. 1798. gada 26. oktobrī Nāgelu iecēla par Livonijas un Igaunijas ģenerālgubernatoru ar algu 6000 rubļu gadā, bet 1800. gada 26. septembrī atbrīvoja no dienesta. 1801. gadā viņu apsūdzēja jakobīnismā, taču attaisnoja. Miris 1808. gadā. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nāgels, Ludvigs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] mh2r0v8gqg6ykkgdifhsvy6lnw7lx87 3667613 3667593 2022-08-07T08:48:10Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Lugvigs Nāgels]] uz [[Ludvigs Nāgels]]: kļūda wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Lugvigs Nāgels | vārds_orig = ''Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1738 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1808 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Lugvigs Nāgels''' ({{val-de|Ludwig von Nagel}}, {{val|ru|Ларион Тимофеевич Нагель}}; 1738—1808) bija [[Krievijas impērija]]s virsnieks un ierēdnis. Armijas [[ģenerālmajors]], [[īstenais slepenpadomnieks]]. No 1798. līdz 1800. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1738. gadā, jau 1748. gadā iestājās karadienestā. 1772. gadā viņš piedalījās karā pret [[Baras konfederācija]]s karaspēku Polijā. 1776. - 1778. gadā pulkvežleitnants Nāgels komandēja Ahtiras huzāru pulku, tad pulkveža pakāpē no 1780. līdz 1789. gada bija Kabardas pulka komandieris. [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] viņš komandēja Selengas pulku, 1784. gadā dibināja [[Vladikaukāza]]s cietoksni, 1787. gadā Nāgelu paaugstināja par brigadieri, bet 1789. gadā par ģenerālmajoru. No 1791. līdz 1797. gadam viņš bija [[Irkutska]]s gubernators un [[slepenpadomnieks]]. 1798. gada 26. oktobrī Nāgelu iecēla par Livonijas un Igaunijas ģenerālgubernatoru ar algu 6000 rubļu gadā, bet 1800. gada 26. septembrī atbrīvoja no dienesta. 1801. gadā viņu apsūdzēja jakobīnismā, taču attaisnoja. Miris 1808. gadā. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nāgels, Ludvigs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] mh2r0v8gqg6ykkgdifhsvy6lnw7lx87 3667620 3667613 2022-08-07T08:52:27Z Pirags 3757 /* Dzīvesgājums */ pap wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Lugvigs Nāgels | vārds_orig = ''Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1738 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1808 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Lugvigs Nāgels''' ({{val-de|Ludwig von Nagel}}, {{val|ru|Ларион Тимофеевич Нагель}}; 1738—1808) bija [[Krievijas impērija]]s virsnieks un ierēdnis. Armijas [[ģenerālmajors]], [[īstenais slepenpadomnieks]]. No 1798. līdz 1800. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1738. gadā, jau 1748. gadā iestājās karadienestā. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā viņš piedalījās karā pret [[Baras konfederācija]]s karaspēku Polijā. 1776. - 1778. gadā pulkvežleitnants Nāgels komandēja Ahtiras huzāru pulku, tad pulkveža pakāpē no 1780. līdz 1789. gada bija Kabardas pulka komandieris. [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] viņš komandēja Selengas pulku, 1784. gadā dibināja [[Vladikaukāza]]s cietoksni, 1787. gadā Nāgelu paaugstināja par brigadieri, bet 1789. gadā par ģenerālmajoru. No 1791. līdz 1797. gadam viņš bija [[Irkutska]]s gubernators un [[slepenpadomnieks]]. 1798. gada 26. oktobrī Nāgelu iecēla par Livonijas un Igaunijas ģenerālgubernatoru ar algu 6000 rubļu gadā, bet 1800. gada 26. septembrī atbrīvoja no dienesta. 1801. gadā viņu apsūdzēja jakobīnismā, taču attaisnoja. Miris 1808. gadā. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nāgels, Ludvigs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] thfvgqxllrma56bv1k3pbmt84kzc6k9 3667651 3667620 2022-08-07T11:55:17Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Ludvigs Nāgels | vārds_orig = ''Ludwig von Nagel, Ларион Тимофеевич Нагель'' | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1738 | dz_mēnesis = | dz_diena = | dz_vieta = | m_dat_alt = | m_gads = 1808 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = virsnieks, ierēdnis | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Ludvigs Nāgels''' ({{val-de|Ludwig von Nagel}}, {{val|ru|Ларион Тимофеевич Нагель}}; 1738—1808) bija [[Krievijas impērija]]s virsnieks un ierēdnis. Armijas [[ģenerālmajors]], [[īstenais slepenpadomnieks]]. No 1798. līdz 1800. gadam bija [[Baltijas ģenerālgubernatori|Baltijas ģenerālgubernators]]. == Dzīvesgājums == Dzimis 1738. gadā, jau 1748. gadā iestājās karadienestā. [[Polijas dalīšanas]] laikā 1772. gadā viņš piedalījās karā pret [[Baras konfederācija]]s karaspēku Polijā. 1776. - 1778. gadā pulkvežleitnants Nāgels komandēja Ahtiras huzāru pulku, tad pulkveža pakāpē no 1780. līdz 1789. gada bija Kabardas pulka komandieris. [[Kaukāza karš|Kaukāza karā]] viņš komandēja Selengas pulku, 1784. gadā dibināja [[Vladikaukāza]]s cietoksni, 1787. gadā Nāgelu paaugstināja par brigadieri, bet 1789. gadā par ģenerālmajoru. No 1791. līdz 1797. gadam viņš bija [[Irkutska]]s gubernators un [[slepenpadomnieks]]. 1798. gada 26. oktobrī Nāgelu iecēla par Livonijas un Igaunijas ģenerālgubernatoru ar algu 6000 rubļu gadā, bet 1800. gada 26. septembrī atbrīvoja no dienesta. 1801. gadā viņu apsūdzēja jakobīnismā, taču attaisnoja. Miris 1808. gadā. {{Cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Nāgels, Ludvigs}} [[Kategorija:Vidzemes gubernatori]] dd85xmevw1h94pbbqbj9m6b5vjhefrw 0 518685 3667595 2022-08-07T08:15:50Z Kikos 3705 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Inukjuaka | official_name = ''Inukjuak''<br/>ᐃᓄᒃᔪᐊᒃ | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Inukjuak2014.jpg | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Kvebeka | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | subdivision_name1 = {{karogs|Kvebeka}} | subdivision_name2 = [[Ziemeļkvebeka]] | established_title = Dibināta | establis... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Inukjuaka | official_name = ''Inukjuak''<br/>ᐃᓄᒃᔪᐊᒃ | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Inukjuak2014.jpg | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Kvebeka | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | subdivision_name1 = {{karogs|Kvebeka}} | subdivision_name2 = [[Ziemeļkvebeka]] | established_title = Dibināta | established_date = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 64.4 | population_as_of = 2021 | population_total = 1821 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Eastern Time|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Time|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | latd = 58| latm = 27| lats = | latNS = N | longd = 78| longm = 06| longs = | longEW = W | elevation_m = | website = {{url|http://www.nvinukjuak.ca/}} }} '''Inukjuaka''' ({{val|iu|ᐃᓄᒃᔪᐊᒃ}}, ''Inukjuak'' — ‘Milzis’) ir [[ciems]] [[Kvebeka]]s ziemeļos, [[Kanāda|Kanādā]]. Izvietojusies [[Labradoras pussala]]s rietumu krastā pie [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] Innuksuakas upes grīvā. Apdzīvotā vieta pieejama tikai ar aviotransportu cauru gadu vai ūdens transportu vasarā. Lai arī ciems atrodas tādos pat platuma grādos, kā [[Pērnava]], gada vidējā gaisa temperatūra ir tikai –7 °C; klimatu ietekmē seklais un aizsalstošais Hudzona līcis, kurš vasarās lēni atkūst. == Vēsture == Kā liecina arheoloģiskie atradumi, apvidu izsenis apdzīvojuši [[inuiti]]. 20. gadsimta sākumā franču kažokzvēru tirdzniecības kompānija ''Révillon Frères'' šeit nodibināja '''Portharisonas''' (''Port Harrison'') tirdzniecības posteni. 1920. gadā konkurējošā ''Hudson's Bay Company'' šeit izveidoja savu pārstāvniecību, bet 1936. gadā atpirka ''Révillon Frères'' un kļuva par monopolistu līdz pat 1958. gadam. 1953. un 1955. gadā vairākas inuitu ģimenes no Inukjuakas [[Augstās Arktikas pārcelšanās]] kampaņas ietvaros pārcēlās uz ziemeļiem, nodibinot [[Grisfjorda]]s un [[Rezolūta]]s ciemus. Municipalitātes statuss kopš 1980. gada. Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[inuiti]].<ref>[https://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2006/dp-pd/prof/92-591/details/Page.cfm?Lang=E&Geo1=CSD&Code1=2499085&Geo2=PR&Code2=24&Data=Count&SearchText=Inukjuak&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&Custom= Statistics Canada. 2006 Community Profiles. Inukjuak]</ref> == Infrastruktūra == Inukjuakas ciemā ir policijas iecirknis (kopš 1935. gada), ambulance (1947), skola (1951), kooperatīvais veikals (1962), atpūtas centrs, viesnīca, anglikāņu baznīca, muzejs. 1,5 km no ciema atrodas lidosta ar vissezonas grants seguma skrejceļu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]] [[Kategorija:Kvebeka]] 32i1jdmyp75rrl5iydq397e2rkoa4xp 3667596 3667595 2022-08-07T08:17:29Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Inukjuaka | official_name = ''Inukjuak''<br/>ᐃᓄᒃᔪᐊᒃ | settlement_type = ciems | motto = | image_skyline = Inukjuak2014.jpg | image_seal = | pushpin_map = Kanāda#Kvebeka | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Teritorija | subdivision_type2 = Reģions | subdivision_name = {{karogs|Kanāda}} | subdivision_name1 = {{karogs|Kvebeka}} | subdivision_name2 = [[Ziemeļkvebeka]] | established_title = Dibināta | established_date = | leader_title = | leader_name = | area_total_km2 = 64.4 | population_as_of = 2021 | population_total = 1821 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Eastern Time|EST]] | utc_offset = -5 | timezone_DST = [[Eastern Time|EDT]] | utc_offset_DST = -4 | latd = 58| latm = 27| lats = | latNS = N | longd = 78| longm = 06| longs = | longEW = W | elevation_m = | website = {{url|http://www.nvinukjuak.ca/}} }} '''Inukjuaka''' ([[Angļu valoda|angļu]] un {{val|fr|Inukjuak}}, {{val|iu|ᐃᓄᒃᔪᐊᒃ}}, ''Inukjuaq'' — ‘Milzis’) ir [[ciems]] [[Kvebeka]]s ziemeļos, [[Kanāda|Kanādā]]. Izvietojusies [[Labradoras pussala]]s rietumu krastā pie [[Hudzona līcis|Hudzona līča]] Innuksuakas upes grīvā. Apdzīvotā vieta pieejama tikai ar aviotransportu cauru gadu vai ūdens transportu vasarā. Lai arī ciems atrodas tādos pat platuma grādos, kā [[Pērnava]], gada vidējā gaisa temperatūra ir tikai –7 °C; klimatu ietekmē seklais un aizsalstošais Hudzona līcis, kurš vasarās lēni atkūst. == Vēsture == Kā liecina arheoloģiskie atradumi, apvidu izsenis apdzīvojuši [[inuiti]]. 20. gadsimta sākumā franču kažokzvēru tirdzniecības kompānija ''Révillon Frères'' šeit nodibināja '''Portharisonas''' (''Port Harrison'') tirdzniecības posteni. 1920. gadā konkurējošā ''Hudson's Bay Company'' šeit izveidoja savu pārstāvniecību, bet 1936. gadā atpirka ''Révillon Frères'' un kļuva par monopolistu līdz pat 1958. gadam. 1953. un 1955. gadā vairākas inuitu ģimenes no Inukjuakas [[Augstās Arktikas pārcelšanās]] kampaņas ietvaros pārcēlās uz ziemeļiem, nodibinot [[Grisfjorda]]s un [[Rezolūta]]s ciemus. Municipalitātes statuss kopš 1980. gada. Lielākā daļa iedzīvotāju ir [[inuiti]].<ref>[https://www12.statcan.gc.ca/census-recensement/2006/dp-pd/prof/92-591/details/Page.cfm?Lang=E&Geo1=CSD&Code1=2499085&Geo2=PR&Code2=24&Data=Count&SearchText=Inukjuak&SearchType=Begins&SearchPR=01&B1=All&Custom= Statistics Canada. 2006 Community Profiles. Inukjuak]</ref> == Infrastruktūra == Inukjuakas ciemā ir policijas iecirknis (kopš 1935. gada), ambulance (1947), skola (1951), kooperatīvais veikals (1962), atpūtas centrs, viesnīca, anglikāņu baznīca, muzejs. 1,5 km no ciema atrodas lidosta ar vissezonas grants seguma skrejceļu. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas apdzīvotās vietas]] [[Kategorija:Kvebeka]] kit716a8ko9n7nw6xge0ss72sttwssj 0 518686 3667597 2022-08-07T08:17:59Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Inukjuaka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Inukjuaka]] 936xxxpng79igxngihhhv6darw5fnui 0 518687 3667598 2022-08-07T08:18:13Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Inukjuaka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Inukjuaka]] 936xxxpng79igxngihhhv6darw5fnui 0 518688 3667599 2022-08-07T08:18:26Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Inukjuaka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Inukjuaka]] 936xxxpng79igxngihhhv6darw5fnui 0 518689 3667600 2022-08-07T08:19:13Z Kikos 3705 Pāradresē uz [[Inukjuaka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Inukjuaka]] 936xxxpng79igxngihhhv6darw5fnui 14 518690 3667601 2022-08-07T08:21:14Z Kikos 3705 Jauna lapa: [[Kategorija:Kanādas provinces]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Kanādas provinces]] 8nl7rgp6rcu5e7a9umrp7xe31bl0n92 3667603 3667601 2022-08-07T08:21:21Z Kikos 3705 noņēmu [[Kategorija:Kanādas provinces]]; pievienoju [[Kategorija:Kanādas provinces un teritorijas]], izmantojot [[:commons:Help:Gadget-HotCat|HotCat]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Kanādas provinces un teritorijas]] 5dyeug74d7a3seqvrjmjsja16z9vrne 0 518691 3667605 2022-08-07T08:24:39Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus americana|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus americana|suga_lv=Amerikas lazda|attēls=Corylus americana 2-eheep (5098096734).jpg|attēls2=Corylus americana 11zz.jpg}} '''Amerikas lazda''' ({{val-la|Corylus americana}... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus americana|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus americana|suga_lv=Amerikas lazda|attēls=Corylus americana 2-eheep (5098096734).jpg|attēls2=Corylus americana 11zz.jpg}} '''Amerikas lazda''' ({{val-la|Corylus americana}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir sastopama [[ASV]] austrumu un centrālajā daļā, kā arī [[Kanāda|Kanādas]] austrumu un centrālās daļas dienvidu reģionos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&taxon_id=233500448|title=Corylus americana in Flora of North America @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2022-08-07}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} == Atsauces == <references /> {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Botānika-aizmetnis}} ic01q9ykxmdbx9jc1d36tn2q4426ow4 3667607 3667605 2022-08-07T08:25:44Z Spnq 103627 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus americana|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus americana|suga_lv=Amerikas lazda|attēls=Corylus americana 2-eheep (5098096734).jpg|attēls2=Corylus americana 11zz.jpg}} '''Amerikas lazda''' ({{val-la|Corylus americana}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga. Savvaļā tā ir sastopama [[ASV]] austrumu un centrālajā daļā, kā arī [[Kanāda|Kanādas]] austrumu un centrālās daļas dienvidu reģionos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=1&taxon_id=233500448|title=Corylus americana in Flora of North America @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2022-08-07}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == <references /> {{Botānika-aizmetnis}} sorzyefx70bnireh94opsh60jr3wuzo 0 518692 3667606 2022-08-07T08:25:18Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Amerikas lazda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Amerikas lazda]] lnme0kp5vd9guqcs7ozui338zk5fxpy 0 518693 3667609 2022-08-07T08:35:02Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus maxima|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus maxima|suga_lv=Dižaugļu lazda|attēls=Hasel fg01.jpg|attēls2=(ms) Corylus maxima 9.jpg}} '''Dižaugļu lazda''' ({{val-la|Corylus maxima}}) ir Lazdu dzimta|lazdu dzimtas... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus maxima|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus maxima|suga_lv=Dižaugļu lazda|attēls=Hasel fg01.jpg|attēls2=(ms) Corylus maxima 9.jpg}} '''Dižaugļu lazda''' ({{val-la|Corylus maxima}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga, kura ir sastopama ir Dienvidaustrumeiropā un Dienvidrietumu Āzijā - no [[Balkāni (kalni)|Balkāniem]] līdz [[Ordu ils|Ordu]] [[Turcija|Turcijā]].<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Collins wildlife trust guide trees : a photographic guide to the trees of Britain and Europe|url=https://www.worldcat.org/oclc/41338335|publisher=HarperCollins|date=1999|location=London|isbn=0-00-220013-9|oclc=41338335|first=Keith|last=Rushforth}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} lyn9mows5kqndx080nhdmxsahadfvu0 0 518694 3667610 2022-08-07T08:35:42Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Dižaugļu lazda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dižaugļu lazda]] jpl35nkh9xwbi0clpt3sqkib3gegu7g 3 518695 3667611 2022-08-07T08:38:43Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Coffee Culture}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 11.38 (EEST) 6sbzkdjismruy5y2kjkcs4rv5boinh4 0 518696 3667614 2022-08-07T08:48:10Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Lugvigs Nāgels]] uz [[Ludvigs Nāgels]]: kļūda wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ludvigs Nāgels]] 4w46aaaacjdrraciert0pg4s74lw01m 0 518697 3667616 2022-08-07T08:48:27Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus fargesii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus fargesii|suga_lv=Farže lazda|attēls=Corylus fargesii—the Morris Arboretum 05.jpg|attēls2=Corylus fargesii—the Morris Arboretum 02.jpg}} '''Farže lazda''' ({{val-la|... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus fargesii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus fargesii|suga_lv=Farže lazda|attēls=Corylus fargesii—the Morris Arboretum 05.jpg|attēls2=Corylus fargesii—the Morris Arboretum 02.jpg}} '''Farže lazda''' ({{val-la|Corylus fargesii}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga. Suga ir reti sastopama Ķīnā [[Guidžou]], [[Sičuaņa|Sičuaņas]], [[Hubei]], [[Gaņsu]], [[Henaņa|Henaņas]], Ningsijas, [[Šaaņsji]], [[Hunaņa|Hunaņas]] un [[Dzjansji]] provincēs. Farže lazda aug kalnainos apvidos un kalnainos reģionos no 800 līdz 3000 metriem virs jūras līmeņa. Suga zied no maija līdz jūlijam. [[Rieksts|Augļi]] nogatavojas jūlijā un augustā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/species/194607/2352335|title=Corylus fargesii in The IUCN Red List of Threatened Species|access-date=07-08-2022|date=2017}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} s5iutvb7u6f41wdwodt6t3lozijrldm 0 518698 3667619 2022-08-07T08:52:14Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus ferox|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus ferox|suga_lv=Himalaju lazda|attēls=Corylus ferox.jpg|attēls2=}} '''Himalaju lazda''' ({{val-la|Corylus ferox}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga, kura savvaļā ir sa... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus ferox|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus ferox|suga_lv=Himalaju lazda|attēls=Corylus ferox.jpg|attēls2=}} '''Himalaju lazda''' ({{val-la|Corylus ferox}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga, kura savvaļā ir sastopama [[Himalaji|Himalajos]] [[Austrumāzija|Austrumāzijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pfaf.org/user/Plant.aspx?LatinName=Corylus+ferox|title=Corylus ferox Himalayan Hazel, Tibetan hazelnut PFAF Plant Database|website=pfaf.org|access-date=2022-08-07}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} jjbgohc6htznblu0tbyrvmychodou7z 0 518699 3667621 2022-08-07T08:52:50Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Himalaju lazda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Himalaju lazda]] a982etrbub0v7ycpg905al0t01fcw6p 0 518700 3667622 2022-08-07T08:53:20Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Farže lazda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Farže lazda]] 33x9xx0799zkf71tcznlhbc0ilunty9 0 518701 3667625 2022-08-07T08:58:32Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus yunnanensis|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus yunnanensis|suga_lv=Juņnaņas lazda|attēls=Corylus yunnanensis - Quarryhill Botanical Garden - DSC03773.JPG|attēls2=}} '''Juņnaņas lazda''' ({{val-la|Corylus yunnan... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus yunnanensis|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus yunnanensis|suga_lv=Juņnaņas lazda|attēls=Corylus yunnanensis - Quarryhill Botanical Garden - DSC03773.JPG|attēls2=}} '''Juņnaņas lazda''' ({{val-la|Corylus yunnanensis}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga, kas savvaļā ir izplatīta [[Ķīna|Ķīnas]] rietumos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/species/194559/2349249|title=Corylus yunnanensis in the IUCN Red List of Threatened Species|access-date=07-08-2022|date=2014}}</ref> Tas ir mazs koks vai krūms<ref>{{Publikācijas atsauce|last=Helmstetter|first=Andrew J.|last2=Buggs|first2=Richard J. A.|last3=Lucas|first3=Stuart J.|date=2019-12|title=Repeated long-distance dispersal and convergent evolution in hazel|url=http://www.nature.com/articles/s41598-019-52403-2|journal=Scientific Reports|language=en|volume=9|issue=1|pages=16016|doi=10.1038/s41598-019-52403-2|issn=2045-2322|pmc=PMC6831691|pmid=31690762}}</ref>, tā ziediem ir trīsstūra formas ziedlapiņas. Apaļie rieksti, kurus sedz ļoti ciets ovālas formas apvalks, ir ēdami. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} 0vshtk42kiya1okg1bwrff6obomzik7 0 518702 3667626 2022-08-07T08:59:06Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Juņnaņas lazda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Juņnaņas lazda]] duuo2igs3183yqhlt0itav37sazctkt 0 518703 3667627 2022-08-07T09:08:26Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus chinensis|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus chinensis|suga_lv=Ķīnas lazda|attēls=Corylus chinensis JPG1d.jpg|attēls2=Corylus chinensis JPG1b.jpg}} '''Ķīnas lazda''' ({{val-la|Corylus chinensis}}) ir Lazdu dz... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus chinensis|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus chinensis|suga_lv=Ķīnas lazda|attēls=Corylus chinensis JPG1d.jpg|attēls2=Corylus chinensis JPG1b.jpg}} '''Ķīnas lazda''' ({{val-la|Corylus chinensis}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga. Tā ir sastopama Āzijā - [[Tibeta|Tibetā]], [[Siņdzjana|Siņdzjanā]], [[Gaņsu]], [[Guidžou]], [[Hubei|Hubejā]], [[Šaaņsji]], [[Sičuaņa|Sičuaņā]] un [[Juņnaņa|Juņnaņā]]. Ķīnas lazda aug mitrās mežu nogāzēs 1200 līdz 3500 metru augstumā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.efloras.org/florataxon.aspx?flora_id=2&taxon_id=200006209|title=Corylus chinensis in Flora of China @ efloras.org|website=www.efloras.org|access-date=2022-08-07}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} 33aez695anykypj41zinuw52oew48w9 0 518704 3667628 2022-08-07T09:09:00Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Ķīnas lazda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ķīnas lazda]] kbnunjgp6962x3bliu8ueevnoxnwy5k 0 518705 3667630 2022-08-07T09:16:15Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus sieboldiana|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus sieboldiana|suga_lv=Zibolda lazda|attēls=Corylus sieboldiana 4.JPG|attēls2=Corylus sieboldiana 1.JPG}} '''Zibolda lazda''' ({{val-la|Corylus sieboldiana}}) ir Lazdu... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus sieboldiana|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus sieboldiana|suga_lv=Zibolda lazda|attēls=Corylus sieboldiana 4.JPG|attēls2=Corylus sieboldiana 1.JPG}} '''Zibolda lazda''' ({{val-la|Corylus sieboldiana}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga. Suga sastopama [[Japāna|Japānā]] [[Hokaido]] un [[Honsju]] salās, [[Ķīna|Ķīnas]] austrumos, [[Korejas pussala|Korejas pussalā]] un [[Krievija|Krievijas]] austrumos. Zidbolda lazda ir krūmveidīgs [[koks]], kurš var sasniegt 5 metru augstumu. Aug jauktos mežos vai pļavās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iucnredlist.org/species/194529/2345348|title=Japanese Hazel in the The IUCN Red List of Threatened Species|access-date=07-08-2022|date=2016}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} sr6srtnjr3pn6tuoxzh67iouo0dheio 0 518706 3667631 2022-08-07T09:17:12Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Zibolda lazda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Zibolda lazda]] i32gq9y5qndnpcw6gagkyvmr8f23ne6 0 518707 3667632 2022-08-07T09:20:38Z Vylks 50297 Jauna lapa: {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />''La Liga'' sezona |liga = ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{ESP}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otro divīziju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = UEFA Eiropa... wikitext text/x-wiki {{Futbola līgas sezonas infokaste |nosaukums = 2022.—2023. gada<br />''La Liga'' sezona |liga = ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'' |sezona = 2022.—2023. |valsts = {{ESP}} |uzvar = |komandas = 20 |pazem = |pazem_liga = [[Spānijas futbola čempionāta Otrā divīzija|Otro divīziju]] |kauss1 = [[UEFA Čempionu līga]] |kauss1_kvalif = |kauss2 = [[UEFA Eiropas līga]] |kauss2_kvalif = |kauss3 = [[UEFA Eiropas konferences līga|Eiropas konferences līga]] |kauss3_kvalif = |rezultativakais = |varti = |varti_spele = |vid_apm = |pag_sez = [[2021.—2022. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|←&nbsp;2021.—2022.]] |nak_sez = ''[[2023.—2024. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|2023.—2024.&nbsp;→]]'' }} '''2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona''' būs 92. ''[[Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija|La Liga]]'', [[Spānija]]s augstākās [[Futbols|futbola]] līgas, sezona. Tā sāksies {{dat|2022|8|12||bez}}. Sezona noslēgsies {{dat|2023|6|4||bez}}.<ref>{{Tīmekļa atsauce|| url= https://www.laliga.com/en-AU/laliga-santander/calendar | title=2022-23 La Liga Calender |website=laliga.com |language=en | access-date={{dat|2022|8|7||bez}}}}</ref> Tā kā [[2022. gada FIFA Pasaules kauss]] sāksies 21. novembrī, pēdējā kārta pirms pārtraukuma tiks aizvadīta 8.—9. novembrī. Līgas spēles atsāksies 31. decembrī. == Komandas == Pēc iepriekšējās sezonas rezultātiem uz ''La Liga'' tika paaugstināti klubi ''[[UD Almería|Almería]]'', ''[[Real Valladolid]]'' un ''[[Girona FC|Girona]]'', bet to atstāja ''[[Levante UD|Levante]]'', ''[[Deportivo Alavés|Alavés]]'' un ''[[Granada CF|Granada]]''. === Stadioni === {{VietasKarte+|Spānija|alt=2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona|caption=2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas klubu atrašanās vietas|float=right|width=500|places= {{VietasKarte~ |Spānija |Spain |lat=36.8402227 |long=-2.435334 |label=<small>[[UD Almería|Almería]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=43.2641327 |long=-2.949438 |label=<small>{{nowrap|[[Athletic&nbsp;Bilbao]]}}</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.436227 |long=-3.6000022 |label=<small>{{nowrap|[[Atlético Madrid]]}}</small> |position=top}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.380896 |long=2.1206311 |label=<small>[[FC Barcelona|Barcelona]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=36.502778 |long=-6.273056 |label=<small>[[Cádiz CF|Cádiz]]</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=42.211854 |long=-8.73972 |label=<small>[[Celta de Vigo|Celta Vigo]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=38.267111 |long=-0.663272 |label=<small>[[Elche CF|Elche]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.347973 |long=2.074765 |label=<small>[[RCD Espanyol|Espanyol]]</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.325728 |long=-3.714950 |label=<small>[[Getafe CF|Getafe]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.961389 |long=2.828611 |label=<small>[[Girona FC|Girona]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=39.589936 |long=2.6300778 |label=<small>[[RCD Mallorca|Mallorca]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=42.796675 |long=-1.637128 |label=<small>[[CA Osasuna|Osasuna]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.391828 |long=-3.658586 |label=<small>[[Rayo&nbsp;Vallecano]]</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=37.356419 |long=-5.981750 |label=<small>[[Real Betis|Betis]]</small> |position=left}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=40.453054 |long=-3.688344 |label=<small>[[Real Madrid C.F.|Real Madrid]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=43.301393 |long=-1.973682 |label=<small>{{nowrap|[[Real&nbsp;Sociedad]]}}</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=37.384066 |long=-5.97069 |label=<small>[[Sevilla FC|Sevilla]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=39.474604 |long=-0.358225 |label=<small>[[Valencia CF|Valencia]]</small> |position=right}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=41.644519 |long=-4.761233 |label=<small>[[Real Valladolid|Valladolid]]</small> |position=bottom}} {{VietasKarte~ |Spānija |lat=39.944101 |long=-0.103533 |label=<small>[[Villarreal CF|Villarreal]]</small> |position=right}}}} {| class="wikitable sortable" style="text-align:center;" ! Klubs ! Pilsēta, novads ! Stadions ! Ietilpība |- | style="text-align:left;" |[[UD Almería|Almería]] | [[Almerija]], [[Andalūzija]] | ''[[Estadio de los Juegos Mediterráneos|Juegos Mediterráneos]]'' | 15 000 |- | style="text-align:left;" |[[Bilbao "Athletic"|Athletic Bilbao]] | [[Bilbao]], [[Basku Zeme]] | ''[[San Mames (2013)|San Mames]]'' | 53 289 |- | style="text-align:left;" |[[Madrides "Atletico"|Atletico Madrid]] | [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]] | ''[[Wanda Metropolitano|Metropolitano]]'' | 68 456 |- | style="text-align:left;" |[[FC Barcelona|Barcelona]] | [[Barselona]], [[Katalonija]] | ''[[Camp Nou]]'' | 99 354 |- | style="text-align:left;" |[[Cádiz CF|Cádiz]] | [[Kadisa]], [[Andalūzija]] | ''[[Nuevo Mirandilla]]'' | 20 724 |- | style="text-align:left;" |[[Bigo "Celta"|Celta]] | [[Bigo]], [[Galisija]] | ''[[Balaidos]]'' | 29 000 |- | style="text-align:left;" |[[Elche CF|Elche]] | [[Elča]], [[Valensijas apgabals|Valensija]] | [[Martinesa Valero stadions]] | 33 732 |- | style="text-align:left;" |[[RCD Espanyol|Espanyol]] | [[Barselona]], [[Katalonija]] | ''[[RCDE Stadium]]'' | 40 000 |- | style="text-align:left;" |[[Getafe Club de Fútbol|Getafe]] | [[Hetafe]], [[Madride (komūna)|Madride]] | ''[[Coliseum Alfonso Pérez]]'' | 17 393 |- | style="text-align:left;" |[[Girona FC|Girona]] | [[Žirona]], [[Katalonija]] | ''[[Montilivi]]'' | 11 810 |- | style="text-align:left;" |[[Real Club Deportivo Mallorca|Mallorca]] | [[Palma (pilsēta)|Palma]], [[Baleāru Salas]] | ''[[Estadi de Son Moix|Visit Mallorca Estadi]]'' | 24 262 |- | style="text-align:left;" |[[CA Osasuna|Osasuna]] | [[Pamplona]], [[Navarra]] | ''[[El Sadar Stadium|El Sadar]]'' | 23 576 |- | style="text-align:left;" |[[Rayo Vallecano]] | [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]] | ''[[Campo de Fútbol de Vallecas|Vallecas]]'' | 14 708 |- | style="text-align:left;" |[[Seviljas "Real Betis"|Real Betis]] | [[Sevilja]], [[Andalūzija]] | ''[[Estadio Benito Villamarín]]'' | 60 721 |- | style="text-align:left;" |[[Madrides "Real" (futbols)|Real Madrid]] | [[Madride]], [[Madride (komūna)|Madride]] | ''[[Santjago Bernabeu]]'' | 81 044 |- | style="text-align:left;" |[[Sansevastjanas "Real Sociedad"|Real Sociedad]] | [[Sansevastjana]], [[Basku Zeme]] | ''[[Anoeta]]'' | 39 500 |- | style="text-align:left;" |[[Sevilla FC|Sevilla]] | [[Sevilja]], [[Andalūzija]] | ''[[Ramon Sanchez Pizjuan]]'' | 43 883 |- | style="text-align:left;" |[[Valencia CF|Valencia]] | [[Valensija (Spānija)|Valensija]], [[Valensijas apgabals|Valensija]] | ''[[Mestalla]]'' | 55 000 |- | style="text-align:left;" |[[Real Valladolid|Valladolid]] | [[Valjadolida]], [[Kastīlija un Leona]] | ''[[Estadio José Zorrilla|José Zorrilla]]'' | 28 012 |- | style="text-align:left;" |[[Villarreal CF|Villarreal]] | [[Vilareala]], [[Valensijas apgabals|Valensija]] | [[Keramikas stadions]] | 24 890 |} === Treneri un kapteiņi === {| class="wikitable sortable" ! Komanda ! Treneris ! Kapteinis |- | ''Almería'' | {{flaga|ESP}} [[Rubi (futbolists)|Rubi]] | {{flaga|ESP}} [[Sesars de la Oss]] |- | ''Athletic Bilbao'' | {{flaga|ESP}} [[Ernesto Valverde]] | {{flaga|ESP}} [[Ikers Munjains]] |- | ''Atlético Madrid'' | {{flaga|ARG}} [[Djego Simeone]] | {{flaga|ESP}} [[Koke (futbolists)|Koke]] |- | ''Barcelona'' | {{flaga|ESP}} [[Šavi]] | {{flaga|ESP}} [[Serhio Busketss]] |- | ''Cádiz'' | {{flaga|ESP}} [[Serhio Gonsaless|Serhio]] | {{flaga|ESP}} [[Hosē Mari]] |- | ''Celta Vigo'' | {{flaga|ARG}} [[Edvardo Koudets]] | {{flaga|ESP}} [[Ugo Maljo]] |- | ''Elche'' | {{flaga|ESP}} [[Fransisko Rodrigess Vilčess|Fransisko]] | {{flaga|ESP}} [[Gonsalo Verdu]] |- | ''Espanyol'' | {{flaga|ESP}} [[Djego Martiness]] | {{flaga|ESP}} [[Rauls de Tomass]] |- | ''Getafe'' | {{flaga|ESP}} [[Kike Sančess Floress]] | {{flaga|TOG}} [[Dženē Dakonams]] |- | ''Girona'' | {{flaga|ESP}} [[Migels Anhels Sančess Munjoss|Mičels]] | {{flaga|URU}} [[Kristiāns Stjani]] |- | ''Mallorca'' | {{flaga|MEX}} [[Havjers Agirre]] | {{flaga|ESP}} [[Injigo Ruiss de Galarreta]] |- | ''Osasuna'' | {{flaga|ESP}} [[Jagoba Arrasate]] | {{flaga|ESP}} [[Roberto Torress Moraless|Roberto Torress Moraless]] |- | ''Rayo Vallecano'' | {{flaga|ESP}} [[Andoni Iraola]] | {{flaga|ARG}} [[Oskars Treho]] |- | ''Real Betis'' | {{flaga|CHI}} [[Manuels Pellegrīni]] | {{flaga|ESP}} [[Hoakins]] |- | ''Real Madrid'' | {{flaga|ITA}} [[Karlo Ančeloti]] | {{flaga|FRA}} [[Karīms Benzemā]] |- | ''Real Sociedad'' | {{flaga|ESP}} [[Imanols Algvasils]] | {{flaga|ESP}} [[Asjers Iljaramendi]] |- | ''Sevilla'' | {{flaga|ESP}} [[Julens Lopetegi]] | {{flaga|ESP}} [[Hesuss Navass]] |- | ''Valencia'' | {{flaga|ITA}} [[Džennāro Gatuzo]] | {{flaga|ESP}} [[Hosē Luiss Gaja]] |- | ''Valladolid'' | {{flaga|ESP}} [[Pačeta]] | {{flaga|ESP}} [[Žordi Masips]] |- | ''Villarreal'' | {{flaga|ESP}} [[Unajs Emerijs]] | {{flaga|ESP}} [[Rauls Alviols]] |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.laliga.es/ Oficiālā tīmekļa vietne] {{es ikona}} {{en ikona}} {{futbols-aizmetnis}} [[Kategorija:Spānijas futbola čempionāta Pirmā divīzija]] [[Kategorija:2022. gads futbolā|Spānijas Pirmā divīzija]] [[Kategorija:2023. gads futbolā|Spānijas Pirmā divīzija]] rbaqwhaocj0cpgv4vanweov05gr7v3z 0 518708 3667633 2022-08-07T09:21:20Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]] d98a6ee8qsdizh1g12yz4geh0yfpi1b 0 518709 3667634 2022-08-07T09:21:58Z Vylks 50297 Pāradresē uz [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[2022.—2023. gada Spānijas futbola čempionāta Pirmās divīzijas sezona]] d98a6ee8qsdizh1g12yz4geh0yfpi1b 0 518710 3667635 2022-08-07T09:22:47Z Spnq 103627 Jauna lapa: {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus jacquemontii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus jacquemontii|suga_lv=Žakmona lazda|attēls=Corylus jacquemontii - Jacquemont's Hazel on way from Govindghat to Gangria at Valley of Flowers National Park - during LGFC... wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus jacquemontii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus jacquemontii|suga_lv=Žakmona lazda|attēls=Corylus jacquemontii - Jacquemont's Hazel on way from Govindghat to Gangria at Valley of Flowers National Park - during LGFC - VOF 2019 (4).jpg|attēls2=Corylus jacquemontii - Jacquemont's Hazel on way from Govindghat to Gangria at Valley of Flowers National Park - during LGFC - VOF 2019 (1).jpg}} '''Žakmona lazda''' ({{val-la|Corylus jacquemontii}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga. Koks var sasniegt 25 metru augstumu; tas ir vienmāju (uz viena auga aug gan vīriešķie un sieviešķie [[Zieds|ziedi]]), un to apputeksnē vējš. Augs var veikt [[Apputeksnēšana|pašapputi]]. Tas zied no aprīļa līdz maijam, un sēklas nogatavojas no septembra līdz oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pfaf.org/user/Plant.aspx?LatinName=Corylus+jacquemontii|title=Corylus jacquemontii Indian Tree Hazel PFAF Plant Database|website=pfaf.org|access-date=2022-08-07}}</ref> == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} 0uwf66zasr2p4cifjgyfmaa08lfs5ja 3667636 3667635 2022-08-07T09:23:38Z Spnq 103627 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus jacquemontii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus jacquemontii|suga_lv=Žakmona lazda|attēls=Corylus jacquemontii - Jacquemont's Hazel on way from Govindghat to Gangria at Valley of Flowers National Park - during LGFC - VOF 2019 (4).jpg|attēls2=Corylus jacquemontii - Jacquemont's Hazel on way from Govindghat to Gangria at Valley of Flowers National Park - during LGFC - VOF 2019 (1).jpg}} '''Žakmona lazda''' ({{val-la|Corylus jacquemontii}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga. Koks var sasniegt 25 metru augstumu; tas ir vienmāju (uz viena auga aug gan vīriešķie un sieviešķie [[Zieds|ziedi]]), un to apputeksnē vējš. Augs var veikt [[Apputeksnēšana|pašapputi]]. Tas zied no aprīļa līdz maijam, un sēklas nogatavojas no septembra līdz oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pfaf.org/user/Plant.aspx?LatinName=Corylus+jacquemontii|title=Corylus jacquemontii Indian Tree Hazel PFAF Plant Database|website=pfaf.org|access-date=2022-08-07}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} eppu1gpsqe7vgqch1r6xoz26xu6szp3 3667638 3667636 2022-08-07T09:24:39Z Spnq 103627 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus jacquemontii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus jacquemontii|suga_lv=Žakmona lazda|attēls=Corylus jacquemontii - Jacquemont's Hazel on way from Govindghat to Gangria at Valley of Flowers National Park - during LGFC - VOF 2019 (4).jpg|attēls2=Corylus jacquemontii - Jacquemont's Hazel on way from Govindghat to Gangria at Valley of Flowers National Park - during LGFC - VOF 2019 (1).jpg}} '''Žakmona lazda''' ({{val-la|Corylus jacquemontii}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga. Koks var sasniegt 25 metru augstumu; tas ir vienmāju (uz viena auga aug gan vīriešķie un sieviešķie [[Zieds|ziedi]]), un to apputeksnē vējš. Augs var veikt [[Apputeksnēšana|pašapputi]]. Tas zied no aprīļa līdz maijam, un [[Rieksts|rieksti]] nogatavojas no septembra līdz oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pfaf.org/user/Plant.aspx?LatinName=Corylus+jacquemontii|title=Corylus jacquemontii Indian Tree Hazel PFAF Plant Database|website=pfaf.org|access-date=2022-08-07}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} dd93qeicwxzuds8wlwgzsakrcn8jevr 3667641 3667638 2022-08-07T10:34:53Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste|binomial=Corylus jacquemontii|autors=|valsts=Plantae|valsts_lv=Augi|nodalījums=Magnoliophyta|nodalījums_lv=Segsēkļi|klase=Magnoliopsida|klase_lv=Divdīgļlapji|rinda=Fagales|rinda_lv=Dižskābaržu rinda|dzimta=Corylaceae|dzimta_lv=Lazdu dzimta|ģints=Corylus|ģints_lv=Lazdas|suga=Corylus jacquemontii|suga_lv=Žakmona lazda|attēls=Corylus jacquemontii - Jacquemont's Hazel on way from Govindghat to Gangria at Valley of Flowers National Park - during LGFC - VOF 2019 (4).jpg|attēls2=Corylus jacquemontii - Jacquemont's Hazel on way from Govindghat to Gangria at Valley of Flowers National Park - during LGFC - VOF 2019 (1).jpg}} '''Žakmona lazda''' ({{val-la|Corylus jacquemontii}}) ir [[Lazdu dzimta|lazdu dzimtas]] suga. Koks var sasniegt 25 metru augstumu; tas ir vienmāju (uz viena auga aug gan vīrišķie, gan sievišķie [[Zieds|ziedi]]), un to apputeksnē vējš. Augs var veikt [[Apputeksnēšana|pašapputi]]. Tas zied no aprīļa līdz maijam, un [[Rieksts|rieksti]] nogatavojas no septembra līdz oktobrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pfaf.org/user/Plant.aspx?LatinName=Corylus+jacquemontii|title=Corylus jacquemontii Indian Tree Hazel PFAF Plant Database|website=pfaf.org|access-date=2022-08-07}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{Botānika-aizmetnis}} 6nsebkgtoiqpod2eihhczjyiyo741v7 0 518711 3667637 2022-08-07T09:24:04Z Spnq 103627 Pāradresē uz [[Žakmona lazda]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Žakmona lazda]] 8mjk6ggluk9lqbtu11pzd79l7us5teq 3 518712 3667642 2022-08-07T10:42:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Laroucan}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 13.42 (EEST) mzqwk4qkxeqanpgc57dvl313jsczjl0 3 518713 3667645 2022-08-07T10:53:47Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zalasem1}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 13.53 (EEST) 6ylpzha0mz9wp278277z9lfswfzx4bj 3 518714 3667649 2022-08-07T11:23:18Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=ẞeta}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 7. augusts, plkst. 14.23 (EEST) mjtifmd0xyilw8uk21sp6ixydin7rz9